Centralizēti pārvaldītie ES intervences pasākumi riska kapitāla jomā: nepieciešamas precīzākas norādes par virzību

Kopsavilkums

Riska kapitālu izmanto, lai finansētu mazus, agrīnā posmā esošus un novatoriskus uzņēmumus, kuriem varētu būt liels izaugsmes potenciāls. To bieži uzskata par darbvietu radīšanas un ekonomikas izaugsmes katalizatoru. Vairāk nekā 20 gadus Eiropas Savienība (ES) maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošinājusi riska kapitālu, lai tiem palīdzētu sekmīgi uzsākt darbību. ES arī veicina ilgtspējīgu Eiropas riska kapitāla ekosistēmu.

Mēs nolēmām pievērsties riska kapitāla tirgiem tāpēc, ka pieaug ES iesaiste šajā politikas jomā un šo jautājumu mēs iepriekš neesam aplūkojuši. Mēs pārbaudījām, kā Komisija īsteno centralizēti pārvaldītos riska kapitāla intervences pasākumus. Mēs novērtējām, vai šo intervences pasākumu plānu pamatā bija ietekmes un citi novērtējumi un vai tie tika pienācīgi īstenoti. Mēs arī pārbaudījām, vai bija izstrādāta visaptveroša ieguldījumu stratēģija.

Revīzija aptvēra visus sešus centralizēti pārvaldītos intervences pasākumus, kas izveidoti kopš 1998. gada, izskatot arī priekšlikumus turpmākajam instrumentam saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (2021.–2027. gadam). Mēs izskatījām attiecīgos dokumentus un iztaujājām Komisijas un Eiropas Investīciju fonda (EIF) darbiniekus, ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvjus. Mēs arī veicām riska kapitāla fondu pārvaldnieku aptaujas.

Mēs konstatējām, ka Komisija palielināja atbalstu riska kapitāla tirgum, neveicot tirgus vajadzību pilnīgu novērtējumu, kas aptvertu visus instrumentus, skaitliski noteiktu vajadzības un novērtētu apguves spēju. Mēs arī konstatējām tikai dažus pierādījumus par tās atbalsta ietekmi.

Komisijas ieguldījumu stratēģija nebija visaptveroša, un mazattīstītie riska kapitāla tirgi un darbības nozares guva maz labuma no centralizēti pārvaldītajiem ES intervences pasākumiem.

Komisija un citi ieguldītāji (publiskie un privātie) riska kapitāla fondos piedalās līdzvērtīgi, dalot vienādu peļņu un zaudējumus (t. i., saskaņā ar pari-passu principu). Zemais ieguldījumu atdeves rādītājs ir viens no iemesliem privāto ieguldītāju mazajai interesei par ES riska kapitālu. Lai gan Komisija jau atļauj nepiemērot pari-passu principu sociāliem ieguldījumiem, tā vēl nav analizējusi iespēju, ka ES atteiktos no savas peļņas daļas, ko nes ieguldījumi, par labu privātajiem ieguldītājiem.

EIF pārvalda galvenokārt Komisijas, Eiropas Investīciju bankas un dalībvalstu struktūru līdzekļus. Tas ir kļuvis par ES riska kapitāla tirgus svarīgu dalībnieku. Tomēr tā procedūras ir jāoptimizē, jo finansējuma pieteikumu apstiprināšanai reizēm ir vajadzīgi 12 mēneši. EIF darījumu sadales politika ir jāatjaunina un jāuzlabo. Mēs konstatējām, ka EIF saskārās ar grūtībām slēgt mandātus, kuriem beidzies termiņš.

Visbeidzot, Komisija nevāc informāciju par faktiskajām izmaksām, kas radušās Eiropas Investīciju fondam, ieviešot ES atbalstītos instrumentus. Mēs konstatējām, ka sagatavošanas maksas, ko Komisija maksā Eiropas Investīciju fondam par jaunu instrumentu ieviešanu, laika gaitā palielinājās un netika ietaupīti līdzekļi ne no sinerģijas, ne zinātības, ko EIF, iespējams, ir izveidojis pēdējo 20 gadu laikā. Mēs arī konstatējām, ka maksas nebija pilnībā pielāgotas, lai veicinātu fondu vispārējo mērķu sasniegšanu.

Lai uzlabotu ES intervences pasākumu pievienoto vērtību riska kapitāla tirgū, mēs Komisijai sniedzam vairākus ieteikumus. Mēs iesakām Komisijai:

1. veikt vajadzīgo analīzi, lai uzlabotu ES intervences pasākumu novērtēšanu;
2. izstrādāt saskaņotu un visaptverošu ieguldījumu stratēģiju;
3. sadarbībā ar EIF optimizēt tai uzticēto ES intervences pasākumu pārvaldību.

Ievads

Riska kapitāls var būt inovācijas, darbvietu radīšanas un ekonomikas izaugsmes katalizators. Tādējādi dinamisks riska kapitāla tirgus var sniegt tiešu ekonomisku labumu. Patiešām, eksperti un ieinteresētās personas Eiropas Savienībā, tostarp Komisija, ir atzinuši saikni starp inovāciju, uzņēmējdarbību, riska kapitālu un ekonomikas izaugsmi.

Riska kapitāls — privātā kapitāla paveids

Riska kapitāls ir privātā kapitāla paveids, ko izmanto, lai finansētu mazus, agrīnā posmā esošus, novatoriskus augošus uzņēmumus vai jaunuzņēmumus, kuriem varētu būt liels izaugsmes potenciāls. Šie uzņēmumi bieži vien sāk darbību ar ideju vien un nepārbaudītu uzņēmējdarbības modeli, kas nozīmē augstu riska līmeni. Tomēr, ja izrādās, ka ideja un uzņēmējdarbības modelis ir sekmīgi, šie uzņēmumi var galu galā nest lielu peļņu, ļaujot riska kapitāla un privātā kapitāla ilgtermiņa atdevei pārsniegt tradicionālos ieguldījumus.

Inovatīviem augošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem ir vajadzīgs finansējums, lai attīstītu savu jauno tehnoloģiju/inovāciju. Tajā pašā laikā to sākotnējie ienākumi ir niecīgi. Un, tā kā šiem uzņēmumiem vajadzīgā līmeņa nodrošinājuma sagādāšana var prasīt lielu piepūli, tiem var rasties grūtības piekļūt pietiekamam finansējumam no bankām. Riska kapitāla ieguldītāji nodrošina vajadzīgo finansējumu, jo peļņas iespēju vai stratēģisku iemeslu dēļ ir gatavi uzņemties lielāku risku nekā bankas.

Kā parādīts 1. attēlā, jauniem uzņēmumiem ir dažādi attīstības posmi.

• Sagatavošanas posms: ar sagatavošanas kapitālu atbalsta sagatavošanās darbības, tādas kā tirgus un produktu izpēte vai uzņēmējdarbības plāna izstrāde. To galvenokārt nodrošina uzņēmuma īpašnieks(-i), komerceņģeļi un/vai ģimene un draugi.
• Agrīnais un vēlākais riska posms: ir vajadzīgs lielāks kapitāls, lai izstrādātu un īstenotu uzņēmējdarbības modeli. Galvenokārt tieši šajā posmā iesaistās riska kapitāla ieguldītāji. Tuvojoties šā posma beigām, sekmīgie uzņēmumi lēnām sāk gūt peļņu.
• Izaugsmes un izvērses posms: sekmīgie uzņēmumi palielina ieņēmumus un peļņu. Ja riska kapitāla ieguldītāji ir veikuši ieguldījumus šādos uzņēmumos, tie sāk meklēt iespēju šos uzņēmumus pārdot (pārtraukt dalību tajos), lai no saviem ieguldījumiem gūtu peļņu.

Avots: ERP.

Riska kapitāla ieguldījumus parasti veic no fonda, kas ir daudzu ieguldītāju (komandītu) nodrošinātā kapitāla kopfonds un ko pārvalda fonda pārvaldnieks (galvenais partneris). Riska kapitāla fondi darbojas saskaņā ar diversifikācijas principu: tiem ir plašs un daudzveidīgs darījumu portfelis (parasti 10–20 ieguldījumu darījumu), un tas palīdz labāk pārvaldīt riskus (Eiropā veikto riska kapitāla ieguldījumu galvenās iezīmes sk. 1. izcēlumā). I pielikumā ir parādīta riska kapitāla fonda tipiskā struktūra.

Riska kapitāla fondi var piedāvāt arī ekspertu palīdzību, ko regulāri izmanto uzņēmēji, kas tiecas attīstīt savu uzņēmumu. Šāds vērtīgs pakalpojums var ietvert tādus jautājumus kā stratēģijas uzlabošana un inovāciju komercializācija, jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde vai uzņēmuma ievešana pasaules tirgū. Uzlabota stratēģija un agri iegūta atpazīstamība pasaules tirgū ir ļoti svarīgi augsto tehnoloģiju uzņēmumu un citu jaunuzņēmumu panākumu priekšnosacījumi.

Riska kapitāla fonds gūst peļņu, pārdodot uzņēmumu (pārtraucot dalību tajā). Dalības pārtraukšana notiek vai nu ar sākotnējo publisko piedāvājumu (SPP) akciju tirgū, vai pārdodot uzņēmumu industriālam ieguldītājam (visa uzņēmuma pārdošana citam uzņēmumam) vai arī citam riska kapitāla fondam vai privātā kapitāla uzņēmumam. Kad portfeļuzņēmumam vairs nav atlikušās vērtības, to uzskaites vērtība tiek norakstīta saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem.

Komisijas iesaiste riska kapitāla tirgū

Stratēģija “Eiropa 2020” ir ES izaugsmes un nodarbinātības pašreizējā programma. Tajā uzsvars ir likts uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, lai pārvarētu Eiropas ekonomikas strukturālās nepilnības, uzlabotu tās konkurētspēju un ražīgumu un liktu pamatus ilgtspējīgai sociālajai tirgus ekonomikai¹. Tā kā riska kapitāls ir inovācijas, darbvietu radīšanas un ekonomikas izaugsmes katalizators, ES nodrošina līdzekļus, lai Eiropas uzņēmumiem uzlabotu tam piekļuvi darbības uzsākšanas un izaugsmes posmā. ES arī veicina ilgtspējīgu Eiropas riska kapitāla ekosistēmu².

ES intervences pasākumi mobilizē papildu privātos un publiskos līdzekļus finansiālā atbalsta ietvaros, lai maksimāli palielinātu ES budžeta efektivitāti. Šādi tiešie ieguldījumi riska kapitāla fondos ir saistīti ar dažādām ES budžeta daļām.

• Centralizēti pārvaldītos intervences pasākumus finansē no dažādām budžeta jomām, tādām kā uzņēmējdarbība, rūpniecība un pētniecība. Komisija ir tieši iesaistīta šo instrumentu un ieguldījumu stratēģijas plānošanā un izstrādē, kā arī ES ieguldījuma mēroga noteikšanā.
• Dalītas pārvaldības³ intervences pasākumus, ko izmanto kohēzijas politikā, finansē Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi). Katrs intervences pasākums ir jāīsteno saskaņā ar darbības programmu, ko pārvalda dalībvalsts vadošā iestāde. Vadošā iestāde atbild par finanšu instrumenta izstrādi un tā finansiālā apmēra noteikšanu.

Daudzi strukturālie faktori, kas var gan palielināt, gan samazināt riska kapitālu Eiropā, joprojām ir galvenokārt dalībvalstu ziņā. Piemēram, valstu fiskālie tiesību akti var kavēt riska kapitāla tirgus attīstību⁴, sabiedrību tiesības un darba tiesības var apgrūtināt personāla pieņemšanu darbā, un regulatīvā vide varētu slāpēt ieguldītāju vēlmi uzņemties risku un ierobežot līdzekļu piesaisti⁵.

Riska kapitāla tirgus Eiropā

Kopš 2012. gada Eiropas riska kapitāla fondi ir nemitīgi kāpinājuši līdzekļu piesaisti. 2018. gadā piesaistīto līdzekļu apjoms sasniedza desmit gadu perioda lielāko summu – 11,4 miljardus EUR. Pašreizējais līmenis pārsniedz 2007. gada pirmskrīzes līmeni. Sagaidāms, ka līdz 2022. gadam Komisija būs piešķīrusi ieguldījumiem riska kapitālā vairāk nekā 3,3 miljardus EUR kopš 2014. gada.

Kā redzams 2. attēlā, no 2015. gada līdz 2017. gadam valdību aģentūras⁶ ievērojami palielināja atbalstu Eiropas riska kapitāla fondiem. Atbalsts kritās 2018. gadā. Relatīvā izteiksmē valdību aģentūru procentuālā daļa finansējumā bija vislielākā 2010. un 2011. gadā. 2018. gadā valdību aģentūras sniedza 14 % no kopējā piesaistīto līdzekļu apjoma, un tas ir krietni mazāks īpatsvars nekā divos iepriekšējos gados, tomēr vairāk nekā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni 2007. gadā.

Avots: dati, ko Eiropas Revīzijas palātai sniedza Invest Europe.

Attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumos 3. attēlā vērojama līdzīga tendence. Pēdējā desmitgadē Eiropas riska kapitāla fondu ieguldījumi ir palielinājušies un 2018. gadā sasniedza maksimumu – 8,2 miljardus EUR. Turklāt pašreizējais līmenis pārsniedz 2007. gada pirmskrīzes līmeni.

Kopš finanšu krīzes Eiropas riska kapitāla fondu dalības pārtraukšana apjoma un gadījumu skaita ziņā bija samērā stabila. 2018. gadā riska kapitāla fondi pārtrauca dalību 1193 jaunuzņēmumos 2,0 miljardu EUR vērtībā, tomēr atgriešanās 2007. gada pirmskrīzes līmenī, kad tie pārtrauca dalību 1629 jaunuzņēmumos 3,1 miljarda EUR vērtībā, nav notikusi. Sk. 3. attēlu.

Avots: dati, ko Eiropas Revīzijas palātai sniedza Invest Europe.

Divdesmit gadu laikā, kopš Komisija atbalsta riska kapitāla fondus, izmantojot centralizēti pārvaldītos ES intervences pasākumus, tā ir uzņēmusies saistības par 1,7 miljardiem EUR 140 fondos, no kuriem 0,9 miljardi EUR tika izmaksāti līdz 2018. gada vidum. Šie riska kapitāla fondi ieguldīja vidēji 3 miljonus EUR un izveidoja vidēji 48 darbvietas vienā uzņēmumā. Ieguldījumu veikšanas laikā šajos uzņēmumos bija nodarbināti aptuveni 74 000 cilvēku.

Kā tiek īstenoti centralizēti pārvaldītie ES intervences pasākumi

Komisija pilnvaro Eiropas Investīciju fondu (EIF) / Eiropas Investīciju banku (EIB) īstenot riska kapitāla intervences pasākumus apmaiņā pret atlīdzību, par ko panākta vienošanās. Komisija saglabā vispārēju atbildību, izņemot vienā gadījumā, kad atbildība tiek dalīta ar EIB grupu un kādu citu struktūru. ES ir atbalstījusi daudzus jaunuzņēmumus, un daži no tiem ir kļuvuši par svarīgiem dalībniekiem savā nozarē. 2. izcēlumā ir sniegti ar Komisijas pilnvarotajiem EIF ieguldījumiem saistīto risku un ieguvumu piemēri.

Līdzekļi, kas ieguldīti centralizēti pārvaldītajos intervences pasākumos un novirzīti riska kapitālam, pēdējā desmitgadē ir būtiski pieauguši — no 33 miljoniem EUR gadā (vidēji 1998.–2000. gadā) līdz 458 miljoniem EUR gadā (vidēji 2014.–2020. gadā).

Šie ES instrumenti ir izstrādāti, pamatojoties uz pieprasījumu, proti, tie nodrošina finansējumu tad, kad riska kapitāla fondi to pieprasa, ja vien fondi atbilst attiecināmības kritērijiem un iztur uzticamības pārbaudi un tiek apstiprināti. 1. tabulā ir parādīti visi seši ES intervences pasākumi, kas vērsti uz riska kapitālu un kas tiek pārvaldīti centralizēti⁷.

1. tabula

Centralizēti pārvaldītie ES intervences pasākumi, kas vērsti uz riska kapitālu

Avots: ERP, balstoties uz juridisko pamatu.

ES likumdevēji 2015. gadā pieņēma regulu, ar ko izveido Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) (sk. II pielikumu). ESIF pārvaldību Komisija uzticēja Eiropas Investīciju bankai (EIB), kas daļu no tās deleģēja Eiropas Investīciju fondam¹⁵. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds tika izveidots ar mērķi nodrošināt riska uzņemšanās spēju, izmantojot 16 miljardus EUR vērtu galvojumu no ES budžeta un 5 miljardus EUR no EIB pašu resursiem, lai EIB grupa (EIB un EIF) varētu nodrošināt papildu finansējumu. ESIF nodrošinās riska kapitāla finansējumu 2320 miljonu EUR apmērā, un tādējādi tā ir lielākā no visām sešām programmām¹⁶.

2018. gada aprīlī Komisija sāka fondu fondu Eiropas līmeņa programmu. Kopā ar EIF tā atlasīja sešus Eiropas fondu fondus, un divi no tiem jau ir parakstījuši nolīgumus. Fondu fonds ir daudzu partneru nodrošināta kapitāla kopfonds, kas iegulda līdzekļus riska kapitāla fondos, kuri savukārt veic ieguldījumus jaunuzņēmumos. Šī struktūra ļauj plašāk diversificēt risku, bet rada papildu administratīvo līmeni. No centralizēti pārvaldītajiem intervences pasākumiem ir pieejami līdz pat 343 miljoniem EUR, ko papildina 67 miljoni EUR no EIF pašu resursiem. Sagaidāms, ka visi seši fondu fondi piesaistīs vēl 1,7 miljardus EUR no citiem (publiskiem vai privātiem) ieguldītājiem ar mērķi veicināt 6,5 miljardus EUR vērtus ieguldījumus jaunuzņēmumos.

2018. gada jūnijā Komisija publicēja priekšlikumu turpmākajam intervences pasākumam “InvestEU”¹⁷ kā vienu no priekšlikumiem attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu (2021.–2027. gadam).

Eiropas Investīciju fonda loma

EIF atbalsta finanšu starpniekus, kuri sniedz finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropā. Tā galvenie akcionāri ir EIB (58,6 % no kapitāla), ES, ko pārstāv Komisija (29,7 %), un citas ieinteresētās personas, tostarp valstu un privātās bankas un finanšu iestādes¹⁸. Tas īsteno riska kapitāla intervences pasākumus galvenokārt citu vārdā, piemēram, ES, EIB (saskaņā ar riska kapitāla resursu mandātu) un valstu vai reģionālo iestāžu vai privātu ieguldītāju vārdā. 4. attēlā ir sniegts pārskats par to, kā darbojas ES atbalstītie riska kapitāla instrumenti, un EIF lomu.

Avots: ERP, pamatojoties uz EIF datiem.

EIF ir kļuvis par vienu no galvenajiem Eiropas riska kapitāla tirgus dalībniekiem. 2018. gadā EIF vien parakstīja nolīgumus ar riska kapitāla fondiem, apņemoties ieguldīt 1,4 miljardus EUR.

Revīzijas tvērums un pieeja

Mēs nolēmām pievērsties riska kapitāla tirgiem tāpēc, ka pieaug ES iesaiste šajā politikas jomā un šo jautājumu mēs iepriekš neesam aplūkojuši. Mēs novērtējām, vai Komisija bija lietderīgi izmantojusi riska kapitāla instrumentus, un pievērsām uzmanību tam, vai:

1. Komisija kvalitatīvi veica ex ante, starpposma un ex post novērtējumus;
2. ieguldījumu stratēģija, ko ES izmantoja palīdzības sniegšanai, bija visaptveroša un vai
3. EIF pienācīgi ieviesa ES instrumentus.

Mēs ceram, ka mūsu ziņojums palīdzēs Komisijai efektīvāk un iedarbīgāk īstenot politiku. Novērtējot intervences pasākumu plānošanas atbilstību, mēs koncentrējāmies uz 2014.–2020. gada periodu. Attiecībā uz pārējiem aspektiem mēs ņēmām vērā visus centralizēti pārvaldītos ES intervences pasākumus, kas īstenoti kopš 1998. gada. Attiecīgā gadījumā mēs ņēmām vērā arī InvestEU programmas projektu, kas attiecas uz 2021.–2027. gada periodu.

Lai savāktu revīzijas pierādījumus, mēs izskatījām attiecīgos dokumentus, tostarp izlasi, ko veidoja dokumenti, kuros aprakstīts EIF izmantotais riska kapitāla fondu atlases process. Mēs arī iztaujājām Komisijas, EIF, Francijas Valsts investīciju bankas (Banque Publique d'Investissement) un Invest Europe darbiniekus¹⁹, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvjus un fondu pārvaldniekus. Turklāt mēs apmeklējām riska kapitāla un jaunuzņēmumu apvienības, attīstību veicinošas bankas, ministrijas un riska kapitāla fondus Dānijā un Itālijā. Visbeidzot, mēs veicām divas riska kapitāla fondu pārvaldnieku aptaujas.

Apsvērumi

Nepilnības ex ante un ex post novērtējumos

Pirms jauna intervences pasākuma sākšanas Komisijai ir jāveic ex ante un/vai ietekmes novērtējums, kas ietver tirgus vajadzību analīzi. Veicot šo novērtējumu, ir jāanalizē to uzņēmumu struktūra un finanšu vajadzības, uz kuriem ir vērsts instruments, kā arī pieejamie finansējuma avoti. Izmantojot šo informāciju, Komisija var novērtēt finansējuma deficītu un attiecīgi noteikt riska kapitāla tirgum sniedzamā atbalsta mērogu.

Visu kopš 1998. gada īstenoto ES intervences pasākumu galvenais mērķis ir bijis uzlabot uzņēmumu, jo īpaši MVU, piekļuvi finansējumam, atbalstot uzņēmējdarbību un inovāciju. Attiecībā uz katru intervences pasākumu Komisijai ir jāveic starpposma un/vai ex post novērtējumi, lai noteiktu intervences efektivitāti.

Intervences pasākumi netika balstīti uz tirgus vajadzību pienācīgu novērtējumu

Mēs pētījām, vai un kā Komisija noteica un aprēķināja finansējuma deficītu saistībā ar intervences pasākumiem pašreizējā plānošanas periodā (2014.–2020. g.). Mēs pārbaudījām arī to, vai tas tika darīts gan ES kopējā, gan dalībvalstu līmenī. Visbeidzot, mēs analizējām, vai finansējuma deficīts tika noteikts attiecībā uz uzņēmuma dzīves cikla dažādajiem posmiem (sk. 1. attēlu).

Mēs konstatējām, ka, lai gan Komisija bija veikusi ex ante un ietekmes novērtējumus un analizējusi tirgus vajadzības, ņemot vērā piedāvājumu un pieprasījumu, finansējuma deficīta kvantitatīvais novērtējums nebija visaptverošs. Galvenais iemesls bija datu trūkums. Komisija arī norādīja, ka “akadēmiskajā literatūrā nav vienprātības par to, vai riska kapitāla ieguldījumu zemais līmenis salīdzinājumā ar IKP vairumā ES dalībvalstu ir galvenokārt piedāvājuma vai pieprasījuma puses problēma, t. i., vai ir nepietiekams riska kapitāla piedāvājums vai arī par maz uzņēmumu, kuros ieguldīt līdzekļus”²⁰.

Piemēram, 2011. gadā Komisija veica ex ante novērtējumu un ietekmes novērtējumu par centralizēti pārvaldīto kapitāla mehānismu izaugsmei (EFG). Mēs konstatējām, ka pamatā esošajā pētījumā, kas veikts Komisijas vārdā, netika sniegts pamatojums attiecībā uz tās veikto finansējuma deficīta aplēsi²¹.

Attiecībā uz citu centralizēti pārvaldītu instrumentu — InnovFin kapitāla mehānismu (IFE) — mēs konstatējām, ka 2013. gada novērtējums tika veikts tikai pēc tam, kad bija sagatavots tiesību akta priekšlikums un Komisija, Parlaments un Padome jau bija apsprieduši indikatīvo budžetu.

Mēs arī konstatējām, ka 2015. gadā, kad tika izveidots ESIF, Komisija neveica visaptverošu ex ante vai ietekmes novērtējumu attiecībā uz finansējuma deficītu vai tirgus vajadzībām. Šādu novērtējumu tā neveica arī 2017. gadā, kad ES galvojums tika palielināts par 10 miljardiem EUR (līdz 26 miljardiem EUR) un ieguldījumu periods pagarināts no 2019. gada 31. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim²².

Tāpat 2015. gadā Komisijas vārdā tika veikts īpašs novērtējums, lai izpētītu iespēju izmantot fondu fonda struktūru²³. Pamatojoties uz pārrunām ar 105 riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, tajā ir norādīts, ka viedokļi par riska kapitāla tirgus stāvokli un vajadzībām dalās. Iesakot izveidojamā fondu fonda finansiālo apmēru, šajā novērtējumā netika izteikts skaitļos ne finansējuma deficīts, ne aplūkots apguves jautājums.

Komisija jau ir veikusi ex ante un ietekmes novērtējumu par gaidāmajā InvestEU programmā iekļautajiem turpmākajiem riska kapitāla intervences pasākumiem attiecībā uz nākamo 2021.–2027. gada periodu. Tomēr finansējuma deficīts atkal nav aprēķināts.

Mēs uzskatām, ka budžeta resursu palielināšana riska kapitāla fondiem (sk. 1. tabulu), pienācīgi neaprēķinot finansējuma deficītu, var radīt risku, ka šādi līdzekļi netiks apgūti (sk. 3. izcēlumu).

Nepietiekami pierādījumi par ES intervences pasākumu ietekmi

Mēs pētījām, vai iepriekšējie starpposma un ex post novērtējumi parādīja riska kapitālam sniegtā ES atbalsta efektivitāti. Pienācīgi starpposma un ex post novērtējumi sniedz vērtīgu informāciju jaunu instrumentu izstrādei.

Kopš Komisija sāka atbalstīt riska kapitālu, tā ir iesniegusi sešus vidusposma un divus galīgos novērtējumus. Parasti šajos novērtējumos ir norādīti tiešie rezultāti un koprezultāts, piemēram, atbalstīto riska kapitāla fondu skaits vai to uzņēmumu skaits, kuros ES atbalstītie riska kapitāla fondi ir veikuši ieguldījumus. Tomēr tajos nav analizēta ES intervences ietekme uz riska kapitāla nozari vai tās ekonomiskā ietekme (piemēram, izaugsme, inovācijas vai saglabātās un radītās darbvietas).

Abi ex post novērtējumi tika veikti pārāk agri. Piemēram, galīgais novērtējums par straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānismu tika publicēts 2011. gadā. Tomēr EIF varēja apstiprināt komandītsabiedrību nolīgumus ar riska kapitāla fondiem līdz 2013. gadam, un riska kapitāla fondiem bija aptuveni pieci gadi, lai veiktu ieguldījumus uzņēmumos.

GIF starpposma novērtējuma un ESU 1998 un ESU 2001 ex post novērtējumu noderīgumu samazināja ierobežoti pieejamie dati.

• Pirmajiem instrumentiem — Eiropas Tehnoloģiju mehānisma sākuma kapitāla programmai no 1998. gada un Eiropas Tehnoloģiju mehānisma sākuma kapitāla programmai no 2001. gada — nebija darbības rādītāju. Šo instrumentu ex post novērtējumā ir ieteikts izmantot labi izstrādātus darbības rādītājus.
• Lai gan GIF instrumenta juridiskajā pamatā rādītāji un mērķi bija noteikti, tie galvenokārt attiecās uz tiešajiem rezultātiem. Tāpēc GIF instrumenta starpposma novērtējumā atkal tika ieteikts izstrādāt rezultātu un ietekmes rādītājus, lai varētu veikt efektivitātes galīgo novērtējumu. Komisija rādītājus pievienoja, bet galīgo novērtējumu uz tiem nevarēja balstīt, jo tas tika veikts gada laikā pēc starpposma novērtējuma.

Novērtējumos galvenokārt izmantoja kvalitatīvas metodes, tādas kā pārrunas un aptaujas. Kaut arī iegūtā informācija bija noderīga, to neapstiprināja kvantitatīvas metodes.

Komisijas veiktajos starpposma un galīgajos novērtējumos nav analizēts hipotētiskais scenārijs. Tajos nav novērtēts, cik darbvietu radījuši vai saglabājuši uzņēmumi, kuri saņēma riska kapitāla finansējumu, salīdzinājumā ar teorētisko skaitli, kāds tas varētu būt, ja finansējums netiktu piešķirts.

Šāda hipotētiska analīze tika veikta 2011. gadā kādā ES finansētā pētniecības projektā²⁵, un analīzē tika ņemts vērā riska kapitāls no visiem avotiem, ne tikai ES, kā arī uzņēmumi no septiņām dalībvalstīm un vienas trešās valsts. Analīzē tika secināts: “Konstatējumi kopumā atbalstīja viedokli, ka riska kapitāla ieguldītājiem ir ievērojama pozitīva ietekme uz uzņēmumu izaugsmi, produktivitāti, kā arī ieguldījumu un inovācijas rādītājiem. Riska kapitāla ieguldītāji palīdzēja saviem portfeļuzņēmumiem pārspēt uzņēmumus, kas riska kapitālu nesaņēma, — pat 2008.–2009. gada finanšu krīzes laikā. Tie nodrošināja saviem portfeļuzņēmumiem resursus un kompetences, kas tiem vajadzīgas, lai globālās krīzes laikā ātri pielāgotu savu produktu/tirgus piedāvājumu.”

Apsveicami, ka EIF ir publicējis darba dokumentu sēriju par EIF atbalstīto ieguldījumu ekonomisko ietekmi un atbalstīto jaunuzņēmumu darbības rezultātiem²⁶, tostarp hipotētisku analīzi. Vienīgais iebildums attiecas uz to, ka dokumentos ir izskatīti visi EIF riska kapitāla ieguldījumi, ne tikai ES atbalstītie.

Attiecībā uz instrumentiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā Komisija noteica rezultātu un ietekmes rādītājus EFG un IFE instrumentiem, kā arī ESIF. EFG un IFE mērķi ir noteikti visiem rādītājiem, izņemot atbalstīto uzņēmumu apgrozījumu un darbinieku skaitu (sk. 2. tabulu). Turklāt IFE instrumentam noteiktie mērķi attiecas ne tikai uz riska kapitālu, bet arī apvieno riska kapitālu un aizņēmuma finansējuma atbalstu, un tas apgrūtina katra instrumenta sasniegto rezultātu novērtēšanu.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz Komisijas dokumentiem.

ESIF starpposma novērtējumā tika ieteikts noskaidrot iniciatīvas ietekmi uz finanšu tirgu un it īpaši uz tirgus nepilnībām un iespējamu izspiešanu no tirgus, izmantojot hipotētiskus scenārijus. Starpposma novērtējumā tika atzīti EIB grupas pašreizējie centieni, izmēģinot šādas pieejas attiecībā uz ESIF produktiem un it īpaši izveidojot vajadzīgo datu infrastruktūru²⁷.

Komisijai trūka visaptverošas ieguldījumu stratēģijas

Lai uzlabotu piekļuvi uzņēmējdarbības finansējumam Eiropas mēroga riska kapitāla tirgū, ir vajadzīga saskaņota un visaptveroša politika un ieguldījumu stratēģija, kas cita starpā paredz atbalstīt mazāk attīstītus tirgus, samazināt atkarību no publiskā sektora un vienkāršot intervences pasākumus.

Uz pieprasījumu balstīta pieeja neveicina mazāk attīstītu riska kapitāla tirgu vai nozaru attīstību

Lai novērtētu Komisijas ieguldījumu stratēģiju, mēs analizējām pašreizējo stāvokli, ņemot vērā valstis, kurās reģistrēti ES atbalstītie riska kapitāla fondi un uzņēmumi, kas saņem riska kapitālu, kā arī attīstības posmus un darbības nozares.

Mazattīstītie riska kapitāla tirgi guva maz labuma no ES centralizēti pārvaldītajiem intervences pasākumiem

Kopš 1998. gada, kad Komisija sāka darbību riska kapitāla jomā, tā piešķir finansējumu, pamatojoties uz projektu priekšrocībām, nevis atkarībā no riska kapitāla fondu ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai nozares.

Tā kā nav stratēģijas, kas nodrošinātu pietiekamu ieguldījumu novirzīšanu mazattīstītiem tirgiem, var gadīties, ka šie tirgi saņem mazāku atbalstu. Šis risks ir apstiprināts Komisijas ex ante un ietekmes novērtējumos par tās intervences pasākumiem 2014.–2020. gada periodā (IFE un EFG), kuros norādīts uz riska kapitāla ieguldījumu lielo koncentrāciju dažās dalībvalstīs.

Mēs konstatējām, ka 2018. gada jūnija beigās divas dalībvalstis, kurās reģistrēts visvairāk ES atbalstīto riska kapitāla fondu, ir Francija un Itālija ar attiecīgi 20 % un 14 % no fondu kopējā skaita. Šīm valstīm seko Luksemburga, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Vācija un Somija. 12 dalībvalstīs reģistrētos fondos neviens ES atbalstītais riska kapitāla fonds līdzekļus nav ieguldījis (sk. 5. attēlu).

Viens no faktoriem, ko fondu pārvaldnieki ņem vērā, lai izlemtu, kur reģistrēt riska kapitāla fondu, ir piemērojamais regulatīvais režīms. Saskaņā ar EIF veikto aptauju²⁸ “fondu pārvaldnieki aicināja atbalstīt Eiropas mēroga fondus, palielināt pārrobežu ieguldījumus un saskaņot tiesisko regulējumu un nodokļu sistēmas”.

Avots: ERP, pamatojoties uz EIF datiem.

Riska kapitāla fondi var veikt ieguldījumus uzņēmumos vai nu tikai savā reģistrācijas valstī, vai pievērsties vairākām valstīm. 2018. gada 30. jūnijā 42 % no ES atbalstītajiem riska kapitāla fondiem koncentrējās uz vairākām valstīm.

Attiecībā uz summām, ko ES atbalstītie riska kapitāla fondi ieguldīja uzņēmumos, 6. attēlā ir redzams, ka lielākais ieguvums no ES intervences pasākumiem bija dalībvalstīm, kas spēja piesaistīt riska kapitālu²⁹. Šajā ziņā izceļas Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste, kurās veikti 50 % no šiem ieguldījumiem. Tā kā tās ir ekonomiski attīstītākās ES dalībvalstis, koncentrēšanās uz tām nepalīdz veicināt Eiropas riska kapitāla tirgu.

Līdz 2018. gada vidum neviens no centralizēti pārvaldītajiem ES atbalstītajiem riska kapitāla fondiem nebija ieguldījis līdzekļus Kiprā, Maltā, Slovēnijā un Slovākijā, un tikai daži ieguldījumi (29 miljoni EUR) tika veikti Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Polijā vai Rumānijā.

Avots: ERP, pamatojoties uz EIF datiem.

Ņemot vērā mūsu veiktās datu analīzes rezultātus, jāsecina, ka uz pieprasījumu balstītas palīdzības sniegšanas pieeja dod priekšroku visvairāk attīstītajiem riska kapitāla tirgiem. Tas pilnībā nesekmē virzību uz ES noteikto mērķi veicināt Eiropas mēroga riska kapitāla tirgu, ne arī uz dažām prioritātēm, kas minētas deleģēšanas nolīgumos. Piemēram, attiecībā uz trim jaunākajiem kapitāla ieguldījumu instrumentiem (proti, EFG, IFE un ESIF) juridiskajā pamatā vienmēr ir atsauce uz ES mēroga riska kapitāla tirgu attīstības atbalstu. Turklāt GIF instrumenta mandāta nolīguma 2. pantā ir norādīts, ka viens no instrumenta mērķiem ir samazināt starp pašu kapitāla un riska kapitāla tirgu pastāvošo neatbilstību, lai uzlabotu ES riska kapitāla tirgu. Vairākos ES intervences pasākumu novērtējumos, kurus veikusi Komisija vai kuri veikti tās vārdā, uz pieprasījumu balstītā piešķiršanas pieeja ir kritizēta, iesakot tās vietā pieņemt proaktīvāku pieeju.

Piemēram, 2018. gada ietekmes novērtējumā attiecībā uz gaidāmo InvestEU programmu (2021.–2027. gadam) ir sniegts ieteikums uz pieprasījumu balstīto pieeju līdzsvarot atsevišķu darbību līmenī, stingrāk pārbaudot atbilstību politikas mērķiem. Komisija neprecizēja, kā šis līdzsvars tiks praktiski sasniegts vai kā tas ietekmēs uz pieprasījumu balstīto pieeju.

Finansējuma vajadzības netika aprēķinātas konkrētiem attīstības posmiem vai darbības nozarēm

Divdesmit gadu laikā, kopš Komisija atbalsta riska kapitāla fondus, izmantojot dažādus centralizēti pārvaldītos intervences pasākumus, tā ir veikusi ieguldījumus dažādos MVU attīstības posmos. 7. attēlā ir parādīts, cik liela daļa no 4,6 miljardiem EUR, kuri šajā periodā ieguldīti ES atbalstītajos riska kapitāla fondos, tika izmantota katrā uzņēmuma attīstības posmā.

Avots: ERP, pamatojoties uz EIF datiem.

Agrīnajos posmos (t. i., sagatavošana un darbības uzsākšana) tiek veikti 56 % no kopējā ieguldījuma. Parasti riska kapitāla fondi līdzekļus iegulda vairākos uzņēmumos to agrīnajā, nevis vēlākos posmos. Tomēr vidējā summa, kas agrīnajos posmos ieguldīta vienā MVU, ir mazāka. Sagatavošanas un darbības uzsākšanas posmos ES atbalstītie riska kapitāla fondi vienā MVU ieguldīja attiecīgi vidēji 1,36 miljonus un 2,56 miljonus EUR, kamēr vienā MVU veikto ieguldījumu vidējā summa izaugsmes un pārdošanas posmos³⁰ sasniedza attiecīgi 4,82 miljonus un 7,16 miljonus EUR.

Mūsu veiktajā aptaujā 68 % riska kapitāla fondu pārvaldnieku, kuri atbildēja uz jautājumiem, uzskatīja, ka publiskā finansējuma līdzdalība riska kapitālā visvairāk ir vajadzīga ieguldījumiem sagatavošanas un darbības uzsākšanas posmos.

Attiecībā uz sadalījumu pa nozarēm vairāk nekā 50 % no ES atbalstīto riska kapitāla fondu kopējiem ieguldījumiem tika veikti uzņēmumos, kas darbojas datoru un plaša patēriņa elektronikas un dzīvības zinātņu nozarēs (sk. 8. attēlu).

Avots: ERP, pamatojoties uz EIF datiem.

Lai gan ES veica ieguldījumus dažādos attīstības posmos un darbības nozarēs, līdzekļu sadalījums nebija balstīts uz Eiropas riska kapitāla tirgus piedāvājuma un pieprasījuma padziļinātu analīzi. Komisijas veiktajos ex ante novērtējumos trūka datu par finansējuma deficītu dažādos attīstības posmos un darbības nozarēs (sk. 36. punktu).

Jāatzīmē, ka ietekmes novērtējumā attiecībā uz InvestEU programmu (2021.–2027. gadam) Komisija ierosināja kapitāla ieguldījumu instrumentus izmantot “saskaņā ar nozaru (..) un uzņēmuma dzīves cikla pieeju (pamatojoties uz finansējuma deficīta analīzi)”³¹. Novērtējumā nav pieminēta instrumentu izmantošana vai analīze pa dalībvalstīm.

ES riska kapitāla tirgus nav pietiekami pievilcīgs privātiem ieguldītājiem

Ar ES atbalstītajiem intervences pasākumiem būtu jānovērš tirgus nepilnības vai, konkrētāk, nepilnības, kuras dalībvalstis pašas novērst nevar, lai ievērotu subsidiaritātes principu un radītu pievienoto vērtību³². Publiskās intervences galvenais mērķis ir piesaistīt privātos ieguldītājus, lai attīstītu ilgtspējīgu riska kapitāla tirgu. Mēs pētījām, vai Komisijai ir izdevies iedrošināt citus publiskos un privātos ieguldītājus kopā ar ES nodrošināt līdzekļus. 2013. gadā veiktajā IFE instrumenta ex ante novērtējumā tika uzsvērts, ka viens no galvenajiem iemesliem privāto ieguldītāju intereses trūkumam par riska kapitālu ir zemā atdeve. “Izņemot tehnoloģiskā burbuļa periodu no 1997. līdz 2000. gadam, vidējā gada peļņa Eiropas riska kapitāla fondiem bija zem 10 %, un aptuveni pēdējos desmit gadus tā ir bijusi negatīva, kad pat vislabāk pārvaldīto fondu darbības rezultāti nebija pietiekami labi, lai nodrošinātu peļņu, ko vēlas saņemt institucionālie ieguldītāji³³.”

Lai ES intervences pasākumi atbilstu valsts atbalsta noteikumiem, Komisija noteica minimālos mērķus privāto ieguldītāju īpatsvaram ES atbalstītajos riska kapitāla fondos. Pirmajos instrumentos, tādos kā ESU 1998 un ESU 2001, šie mērķi bija 50 %, bet 2014.–2020. gada intervences pasākumos tie tika samazināti līdz 30 %. Tas pat ir svarīgāk, jo Komisija uzskata, ka EIF/EIB un attīstību veicinošo banku pašu riska ieguldījumi ir neatkarīgi un privāti. Komisija nav izvirzījusi nekādus citus mērķus privātā sektora dalībai.

Komisija nenoteica lielas atdeves sasniegšanu par savu intervences pasākumu mērķi un neprasīja, lai EIF gūst peļņu, izmantojot ES līdzekļus. Tomēr atbilstīgi tiesību aktiem un deleģēšanas nolīgumiem EIF ir jāpiemēro pari-passu princips, saskaņā ar kuru publiskie un privātie ieguldītāji riska kapitāla fondos piedalās līdzvērtīgi, dalot vienādu peļņu un zaudējumus. Privāto ieguldītāju piesaistīšana, kas ir būtiska ilgtspējīgam riska kapitāla tirgum, ir iespējama tikai tad, ja ieguldījumi nes lielu atdevi.

Saskaņā ar 2017. gada finanšu pārskatiem instruments ESU 1998 kopš darbības sākuma ir ieguldījis 101 miljonu EUR, un tā kopējie neto zaudējumi sasniedz 12 miljonus EUR. Līdzīga situācija ir vērojama ESU 2001 un GIF realizētajos portfeļos (tie jau ir norakstīti vai pārdoti). ESU 2001 pārskatos ir norādīti realizētie neto zaudējumi 82 miljonu EUR apmērā no ieguldītajiem 207 miljoniem EUR, bet GIF pārskatos — 88 miljonu EUR zaudējumi no 470 miljoniem EUR³⁴. Šo divu pēdējo instrumentu portfeļos joprojām atrodas liela to veikto ieguldījumu daļa (ESU 2001: 31 %; GIF: 64 %). 31 %; GIF: 64 %). Vērā ņemamus datus par jaunākiem ES intervences pasākumiem sniegt ir pāragri (sk. 3. tabulu).

Dažos no Komisijas veiktajiem centralizēti pārvaldīto programmu galīgajiem un starpposma novērtējumiem tika atzīts, ka pari-passu princips nedeva rezultātu vai bija šķērslis privāto ieguldījumu veicināšanai. Citā novērtējumā (2011. gada ex ante novērtējumā par EFG) nekāds secinājums par atkāpšanos no pari-passu principa netika izdarīts, lēmuma pieņemšanu atliekot līdz laikam, kad būs veikts detalizēts tirgus novērtējums. Līdz šīs revīzijas laikam šādu novērtējumu Komisija vēl nebija veikusi. Komisija atļauj nepiemērot pari-passu principu tikai sociāliem ieguldījumiem ESIF MVU klases ieguldījumu ietvaros.

Viens no argumentiem, ko Komisija izmanto, kad tiek piemērots pari-passu princips, ir tas, ka pretējā gadījumā var rasties risks, ka ieguldījums tiek uzskatīts par valsts atbalstu. Nesaderīgs valsts atbalsts, ko sniedz dalībvalstis, kropļo konkurenci, un Komisija to var likt atmaksāt. Tomēr Komisijas pamatnostādnēs³⁵ un ES tiesību aktos³⁶ ir skaidri izklāstīts, kādos apstākļos šī asimetriskā peļņas sadale nav pretrunā valsts atbalsta noteikumiem.

Piemēram, publiskais ieguldītājs var palielināt privāto ieguldītāju peļņu, atsakoties no savas peļņas daļas (saskaņā ar asimetriskās peļņas sadales struktūru). Tas nozīmē to, ka publiskais ieguldītājs neveiktu ieguldījumus saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā citi ieguldītāji, kas ir pretrunā pari-passu vienlīdzības principam.

2015. gada novērtējumā par fondu fondu ir norādīts: “Lielākā daļa iztaujāto privātā kapitāla un riska kapitāla fondu pārvaldnieku apgalvoja, ka, ja ES patiešām vēlas, lai privātais sektors atgriežas pie Eiropas riska kapitāla, tai būtu jāļauj privātajam sektoram gūt lielāku peļņas daļu par ieguldījumu veikšanu augstāka riska ieguldījumu posmos. Viņi uzskata, ka asimetriska peļņas sadale var palīdzēt pārvarēt šķēršļus, kas kavē privāto ieguldītāju piesaistīšanu fondu fonda līmenī.”

Pirms tika ieviesta Eiropas fondu fonda programma, Komisija izveidoja programmas analīzes darba grupu. Grupa ieteica uzaicinājumā izteikt ieinteresētību paredzēt asimetrisku peļņas sadali, lai gan riska kapitāla fondiem, kas darbojas saskaņā ar pari-passu principu, būtu jādod priekšroka. Grupa ierosināja to līdzsvarot, veicot ieguldījumus valstīs ar mazāk attīstītu riska kapitāla vidi. Pretēji šim ieteikumam uzaicinājumā izteikt ieinteresētību asimetriska peļņas sadale netika paredzēta.

Vēl viens veids, kā publiskie ieguldītāji var veicināt pašuzturošu riska kapitāla tirgu, ir pieļaut pakāpenisku izstāšanos no riska kapitāla fondiem, t. i., agrīnu dalības pārtraukšanu tajos. Tomēr ne komandītsabiedrību nolīgumos, kas noslēgti starp EIF un riska kapitāla fondiem, ne arī abos fondu fonda nolīgumos, kurus līdz šim parakstījis EIF, agrīnas dalības pārtraukšanas noteikumi nav ietverti. Jāatzīmē, ka 2015. gada fondu fonda novērtējumā tika ierosināts iekļaut agrīnas dalības pārtraukšanas mehānismus.

Sarežģītība, ko rada vairāk nekā viena intervences pasākuma izmantošana, lai sniegtu ES atbalstu riska kapitāla tirgum

Lai gan iepriekšējos periodos Komisija atbalstu riska kapitāla tirgum novirzīja, izmantojot vienu instrumentu, 2014.–2020. gada periodā tā šim nolūkam izmanto trīs intervences pasākumus (t. i., EFG, IFE un ESIF MVU klases kapitāla produktu). Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir nodrošinājusi saskaņotību starp šiem trim intervences pasākumiem.

EFG mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi kapitālam to paplašināšanās un izaugsmes posmā, savukārt IFE ir vērsts uz ieguldījumiem agrīnā posmā. Abas attiecīgās regulas pieļauj savstarpējus ieguldījumus dažādos posmos. Abi instrumenti bija paredzēti kā viena Savienības pašu kapitāla finanšu instrumenta divi komponenti.

2016. gada vidū, kad tika ieviests ESIF MVU klases kapitāla produkts (sk. II pielikumu), sarežģītība pieauga, jo budžeta garantija tika apvienota ar finanšu instrumentu, kā arī iesaistījās Komisija, EIB un EIF.

Lai izvairītos no šā jaunā produkta daļējas pārklāšanās ar pastāvošo EFG, Komisija 2016. gadā nolēma EFG pārorientēt, lai tas galvenokārt būtu vērsts uz riska kapitāla darījumiem trešās valstīs³⁷, kuras ESIF MVU klases kapitāla produkts nevar aptvert.

Trīs instrumenti ar līdzīgiem mērķiem, kurus pārvalda trīs dažādi Komisijas dienesti, nozīmē daudz lielākus pārvaldības, ziņošanas un uzraudzības centienus. Saskaņā ar dažādiem tiesību aktiem Eiropas Investīciju fondam vismaz divreiz gadā ir jāsagatavo atsevišķi darbības ziņojumi par katru instrumentu.

Pašlaik EIF sagatavotie darbības ziņojumi par ESIF MVU klases kapitāla produktu nesniedz pietiekamu skaidrību par dažādajām apakšklasēm, un ir grūti iegūt visaptverošu pārskatu par apvienoto intervences pasākumu struktūru.

Jāatzīmē, ka Komisija ir atzinusi šīs nepilnības un pārklāšanos un ierosinājusi ļoti vienkāršotu struktūru gaidāmajai (2021.–2027. gada) InvestEU programmai. Saskaņā ar šo priekšlikumu trīs instrumentu (EFG, IFE un ESIF) vietā tiks ieviests viens instruments, kas nodrošinās vienotu budžeta garantiju.

EIF ir pamata ieguldītājs, bet tā īstenoto ES intervences pasākumu pārvaldību ir iespējams optimizēt

Kopš EIF darbības sākuma 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigās Komisija to izmanto, lai novirzītu centralizēti pārvaldītos riska kapitāla intervences pasākumus. Tāpēc Komisijai ir jānodrošina, ka EIF pienācīgi īsteno ES intervences pasākumus.

EIF ir svarīgs dalībnieks

To līdzekļu īpatsvars, ko ES riska kapitāla nozare piesaista no publiskajiem ieguldītājiem, laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam ir divkāršojies un 2018. gadā joprojām saglabājās virs 2017. gada pirmskrīzes līmeņa (sk. 2. attēlu). EIF, kas pārvalda aizvien lielāku mandātu skaitu (sk. 22. punktu), ir kļuvis par vienu no galvenajiem Eiropas riska kapitāla tirgus dalībniekiem. 2018. gadā EIF vien parakstīja nolīgumus ar riska kapitāla fondiem, apņemoties ieguldīt 1,4 miljardus EUR, tostarp 214 miljonus EUR nodrošinātu ES atbalstītie instrumenti. Mēs pārbaudījām, vai EIF šos instrumentus pārvaldīja efektīvi.

EIF 2018. gadā veica aptauju³⁸, kas uzrādīja, ka tā dalība tiek uzskatīta par svarīgu, jo tam ir pamata ieguldītāja loma un tas palīdz piesaistīt privātos ieguldītājus, stiprinot fonda ticamību. EIF dalību ieguldījumos attiecīgo fondu pārvaldnieki kopumā vērtēja pozitīvi.

Lielākā daļa riska kapitāla fondu pārvaldnieku, kuri atbildēja uz mūsu aptaujas jautājumiem, augstu novērtēja EIF veikto uzticamības pārbaudi; tā tiek veikta ļoti rūpīgi, tāpēc to bieži uzskata par “kvalitātes apstiprinājumu”. Tomēr respondenti arī apgalvoja, ka EIF ir formāls un orientēts uz atbilstību un ka fonda pieteikuma apstiprināšanas process ir pārāk ilgs. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 45 % fondu pārvaldnieku norādīja, ka, lai apstiprinātu pieteikumu, Eiropas Investīciju fondam bija vajadzīgs vairāk nekā gads, un 41 % ziņoja, ka bija vajadzīgi seši līdz divpadsmit mēneši. Lielākā daļa respondentu (66 %) norādīja, ka pieteikuma iesniegšanas procesa laikā viņi sazinājās ar trim līdz piecām EIF kontaktpersonām un ka dažas kontaktpersonas ne vienmēr pārzināja valstu īpatnības.

2015. gada novērtējumā par fondu fondu ir uzsvērta “EIF anticikliskā loma, ko tas īstenoja, lai inovatīviem jaunuzņēmumiem un MVU arī turpmāk nodrošinātu piekļuvi kapitālam ekonomiskas lejupslīdes periodos”. Taču tajā ir arī norādīts, ka “vairākas ieinteresētās personas, it īpaši riska kapitāla fondi, riska kapitāla apvienības un daži valsts fondu fonda operatori, pauda viedokli, ka EIF dominējošā loma kā pamata ieguldītājam Eiropas riska kapitāla tirgū un kā fondu fonda pārvaldniekam rada jautājumus par ilgtspēju ilgākā termiņā”.

ES atbalstītie instrumenti pārklājas ar citiem EIF pārvaldītajiem instrumentiem, nevis papildina tos

EIF izstrādāja politiku par to, kā sadalīt līdzekļus no dažādiem mandātiem (t. i., darījumu sadales politiku). Mēs pārbaudījām, vai EIF to pienācīgi īstenoja, ņemot vērā tā dažādos mandātus.

EIF ir jāpieņem lēmums par to, kurā riska kapitāla fondā ieguldīt līdzekļus un kuru mandātu izmantot. ES finansēto centralizēti pārvaldīto instrumentu attiecīgajā juridiskajā pamatā un deleģēšanas nolīgumos ir norādīts, vai ir atļauts līdzieguldījums kopā ar fondiem, kas saistīti ar citiem mandātiem.

Izmantojot ESU 1998, līdzieguldījumi ar EIF vai EIF pārvaldītiem instrumentiem bija stingri aizliegti³⁹. Tas ir tāpēc, ka ESU 1998 tika veidots ar mērķi papildināt EIF pārvaldītos mandātus, pievēršoties “tiem MVU, kurus likumā paredzēto augstāka riska kritēriju dēļ ne EIB, ne EIF nevarēja atbalstīt⁴⁰”.

Augstāka riska kritēriju koncepcija tika atkārtota attiecībā uz ESU 2001 un GIF, lai gan līdzieguldījumi bija atļauti. 2017. gada beigās 30 % no šo instrumentu atbalstītajiem riska kapitāla fondiem bija līdzieguldījumi no citiem EIF mandātiem (galvenokārt no EIB riska kapitāla resursu mandāta⁴¹). Tas parāda to, ka izraudzītie fondi nebija vērsti uz citādu riska segmentu no citiem EIF mandātiem.

EFG, IFE un ESIF juridiskajā pamatā augstāka riska kritēriju koncepcija vairs nav pieminēta. Visos trīs juridiskajos pamatos ir norādīts, ka instrumentiem būtu jāpapildina finanšu instrumenti, ko finansē valstu vai reģionālās programmas. Lai gan ESIF juridiskajā pamatā ir arī īpaši sekmēta papildināmība ar pašreizējām EIB operācijām un darbībām, pārējo divu instrumentu juridiskajā pamatā par to nekas nav minēts.

ESIF regulā ir pieprasīti norādījumi par ES instrumentu apvienotu izmantošanu ar ES galvojumā paredzēto EIB finansējumu, lai nodrošinātu papildināmību. Komisija sniedza norādījumus par papildināmību starp ESIF un ESI fondiem. Attiecībā uz līdzieguldījumiem ar citiem EIF pārvaldītiem mandātiem, piemēram, EIB riska kapitāla resursu mandātu, norādījumu nav.

Ņemot vērā EIF daudzos mandātus, Komisijas uzdevumā veiktajā starpposma novērtējumā par GIF intervences pasākumu Eiropas Investīciju fondam tika ieteikts izstrādāt darījumu sadales politiku⁴². EIF šāda politika ir izstrādāta jau kopš 2009. gada. Pēc dažiem atjauninājumiem tā palika nemainīga no 2011. gada beigām līdz 2018. gadam, kad tika veikta pārskatīšana.

2011. gada darījumu sadales politikā netika konstatēta nekāda vērā ņemama pārklāšanās starp dažādiem mandātiem. Tomēr saistībā ar GIF intervences pasākumu līdzieguldījumi tika veikti, t. i., EIF ieguldīja līdzekļus no vairākiem mandātiem vienā un tajā pašā riska kapitāla fondā⁴³. 2018. gada darījumu sadales politikā nekādi secinājumi par iespējamu pārklāšanos netika izdarīti. Tomēr, ņemot vērā mandātu preferences (piemēram, attiecībā uz konkrētām nozarēm vai noteiktiem darbības rezultātiem) un ģeogrāfiskās prioritātes, ir vērojama pārklāšanās starp centralizēti pārvaldītajiem ES intervences pasākumiem un citiem mandātiem.

Lai gan sākotnējā politika (spēkā līdz 2018. gadam) lēmumus par darījumu sadali pilnībā balstīja uz EIF profesionālo vērtējumu, jaunā politika ietver kvantitatīva⁴⁴ un kvalitatīva novērtējuma kritērijus, lai pieņemtu lēmumu par to, kurš mandāts ir piemērotākais attiecīgajam riska kapitāla fondam. EIF mums nesniedza nekādus pierādījumus par norādījumiem, ko tas dod darbiniekiem attiecībā uz to, kā šos kritērijus piemērot.

EIF izmēģināja savu jauno politiku, to piemērojot 2017. un 2018. gadā veiktajiem darījumiem. Šī iepriekšējo darījumu pārbaude parādīja, ka, pamatojoties tikai uz kvantitatīvo novērtējumu, attiecībā uz dažiem ieguldījumiem, kas veikti, izmantojot centralizēti pārvaldītos ES intervences pasākumus, EIF varēja izmantot citus publiskos mandātus, jo tie saņēma tādu pašu vai augstāku vērtējumu nekā ES atbalstītie. EIF mums nesniedza detalizētus pierādījumus par to, kā tika aprēķināti individuālie vērtējumi.

EIF bija grūtības ar dalības pārtraukšanu ES atbalstītajos fondos

Riska kapitāla fonds panāk atdevi, pārdodot uzņēmumu (pārtraucot dalību tajā). Dalības pārtraukšana notiek vai nu ar sākotnējo publisko piedāvājumu (SPP) akciju tirgū, vai pārdodot uzņēmumu nozares ieguldītājam (visa uzņēmuma pārdošana citam uzņēmumam) vai arī citam riska kapitāla fondam vai privātā kapitāla uzņēmumam. Kad portfeļuzņēmumam vairs nav atlikušās vērtības, to uzskaites vērtība tiek norakstīta saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem. Mēs pārbaudījām, vai fondu dalības pārtraukšanas stratēģija palīdzēja panākt maksimālu ieguldījumu atdevi. Turklāt mēs pārbaudījām atlasītu mandātu slēgšanas stratēģiju.

2018. gadā trīs galvenie dalības pārtraukšanas ceļi Eiropas riska kapitāla tirgū apjoma ziņā bija šādi: i) visa uzņēmuma pārdošana citam uzņēmumam — 35 %; ii) sākotnējie publiskie piedāvājumi — 22 %; iii) norakstīšana — 12 %⁴⁵. Eiropas riska kapitāla fondu vadītāji par savām lielākajām problēmām uzskata dalības pārtraukšanu ieguldījumos un SPP tirgu⁴⁶.

Startup Europe Partnership 2017. gada ziņojumā ir secināts: “Tikai 2 % no izvērses posmā esošajiem Eiropas uzņēmumiem izmanto publisko piedāvājumu un aptuveni 15 % no Eiropā piesaistīto līdzekļu kopējās summas ir savākti, izmantojot SPP. (..) Tas rada problēmu, jo SPP ne tikai vienkārši nodrošina izaugsmes kapitālu, bet arī piedāvā dalības pārtraukšanas iespējas riska kapitāla fondiem. Bez dalības pārtraukšanas riska kapitāla dzinējam draud pārkaršana⁴⁷.”

3. tabulā ir parādīts visu ES atbalstīto centralizēti pārvaldīto intervences pasākumu dalības pārtraukšanas gadījumu skaits un atlikušie ieguldījumi 2018. gada 30. jūnijā.

Fonda darbības laiks ir noteikts komandītsabiedrības nolīgumā. EIF ir bijušas grūtības ar divu Komisijas mandātu slēgšanu (ESU 1998 un ESU 2001), jo riska kapitāla fondiem savas darbības laikā nav izdevies pārdot visus portfeļuzņēmumus. Novērtējot, kuros fondos veikt ieguldījumus saskaņā ar ESU 1998 un ESU 2001, EIF maz uzmanības pievērsa fondu spējai tikt galā ar atsavināšanas posmu. Šī dalības pārtraukšanas problēma tika risināta vēlu, un abi agrīnie instrumenti (ESU 1998 un ESU 2001), kuru darbības laiks jau bija beidzies, bija jāpagarina, lai EIF būtu laiks atrast veidus, kā veikt atsavināšanu.

Avots: ERP, pamatojoties uz EIF datiem.

Rezultātā 2018. gada vidū ESU 1998, kura mandāts beidzās 2014. gada jūlijā, joprojām piedalījās fondos ar aktuāliem ieguldījumiem 12 uzņēmumos, kas ir 4 % no to uzņēmumu skaita, kuros veikti ieguldījumi. Līdzīgi 2018. gada vidū ESU 2000 joprojām piedalījās fondos ar vēl nepārtrauktu dalību 98 uzņēmumos, kas ir 31 % no visiem ieguldījumiem.

EIF maksas nav pilnībā pārredzamas vai veidotas tā, lai sasniegtu politikas mērķus

Komisija Eiropas Investīciju fondam maksā pārvaldības maksas par ES riska kapitāla intervences pasākumu īstenošanu tās vārdā⁴⁸. Komisija arī atlīdzina dažas EIF izmaksas, kas uzskatāmas par attiecināmām uz ES fondu īstenošanu (citas pārvaldības izmaksas). Mēs pārbaudījām, vai Komisijas maksātās pārvaldības maksas ir pamatotas un vai tās ir virzītas uz politikas mērķu sasniegšanu.

Maksimālās maksas ir noteiktas deleģēšanas nolīgumos — no 5,7 % līdz 8,5 % no ES intervences pasākuma summas. (Maksu robežvērtības katram intervences pasākumam sk. 4. tabulā).

Avots: ERP, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumiem.

Papildus pārvaldības maksām, ko Komisija maksā Eiropas Investīciju fondam, tādas iekasē arī ES atbalstīto riska kapitāla fondu pārvaldnieki. Tās parasti atbilst 2 % no ikgadējās summas, par kuru uzņemtas saistības. Turklāt Eiropas mēroga riska kapitāla fondu fondu programmas sākšana ir radījusi papildu administratīvās izmaksas (sk. 20. punktu). Katra fondu fonda pārvaldnieks arī iekasē pārvaldības maksas, kas var veidot 8 % līdz 12 % no ieguldījuma, kuru ES apņēmusies veikt visā fonda darbības laikā (bieži vien tie ir aptuveni 12 gadi).

Trūkst pārredzamības par to, cik pamatotas ir sagatavošanas maksas

Deleģēšanas nolīgumos starp Komisiju un EIF kā viena no administratīvajām maksām ir prasīta sagatavošanas maksa, ko maksā īstenošanas perioda sākumā (III pielikums). Ar šīm maksām ir paredzēts segt i) uzaicinājuma izteikt ieinteresētību sagatavošanu (ietverot sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, kā arī ziņošanas prasības), ii) EIF iekšējo procesu un IT sistēmu, tostarp tīmekļa vietnes, izveidi un iii) standartizētas juridiskās dokumentācijas sagatavošanu.

Tā kā ES atbalstītos instrumentus EIF pārvalda jau 20 gadus, varētu sagaidīt, ka EIF ir izveidojis sinerģiju un zinātību, kas palīdzētu ietaupīt līdzekļus, it īpaši jaunu instrumentu darbības uzsākšanas posmā. Tomēr tas tā nav, un sagatavošanas maksas, ko Komisija maksā Eiropas Investīciju fondam, laika gaitā ir pieaugušas. Saistībā ar GIF instrumentu Komisijas maksātās sagatavošanas maksas sasniedza 0,3 miljonus EUR (0,8 % no kopējām maksimālajām maksām). Attiecībā uz jaunākiem instrumentiem sagatavošanas maksa EFG instrumenta gadījumā pieauga līdz 2,5 miljoniem EUR (13 % no kopējām maksimālajām maksām), IFE gadījumā — līdz 4,0 miljoniem EUR (14 % no kopējām maksimālajām maksām) un ESIF MVU klases kapitāla produkta gadījumā — līdz 5,0 miljoniem EUR (7 % no kopējām maksimālajām maksām).

Komisija nevāc informāciju par faktiskajām sagatavošanas izmaksām, kas radušās Eiropas Investīciju fondam. Komisijas sarunas ar EIF par maksām mēs komentējām Īpašajā ziņojumā Nr. 20/2017 par aizdevumu garantiju instrumentiem⁴⁹. Mēs konstatējām, ka ziņojuma secinājumi attiecas arī uz riska kapitāla instrumentiem, īpaši uz konstatējumu par to, ka Komisijas rīcībā nebija detalizētas informācijas par iepriekš īstenoto shēmu faktiskajām izmaksām.

Ar politiku saistītas stimulēšanas maksas nav pilnībā atbilstošas mērķim

Ieviestās stimulēšanas maksas nemotivē attīstīt Eiropas riska kapitāla tirgu. Piemēram, EIF saņem stimulēšanas maksu par katru līgumu, kas parakstīts ar fonda pārvaldnieku, un summas atšķiras atkarībā no tā, cik līgumi ir parakstīti. Tomēr stimulēšanas maksas ir strukturētas tā, ka nav saistības starp stimulēšanas maksu un jebkādu noteiktu mērķi attiecībā uz to, cik fondos EIF būtu jāiegulda līdzekļi. Turklāt mēs konstatējām, ka šī maksa nepieaug atbilstoši parakstīto līgumu skaitam. GIF un EFG instrumentos EIF saņem fiksētu maksu, un IFE instrumenta gadījumā augstākās maksas tiek prasītas par pirmajiem četriem parakstītajiem līgumiem.

Stimulēšanas maksas nav pilnībā pielāgotas intervences pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanai. Piemēram, EFG gadījumā Komisija kā minimālo mērķi noteica atbalstu vismaz 360 atbilstīgiem uzņēmumiem. Tomēr daļu no stimulēšanas maksas Eiropas Investīciju fondam tā maksā arī tad, ja šis mērķis nav sasniegts (sk. 2. tabulu).

Ar politiku saistītas stimulēšanas maksas nav veidotas tā, lai pilnībā atbalstītu ieguldījumus ES mazāk attīstītajos riska kapitāla tirgos vai darbības nozarēs. ESU 1998 un ESU 2001 instrumentos nav paredzēti stimuli Eiropas Investīciju fonda ieguldījumiem jaunos tirgos. Citos instrumentos vismaz ir kāds stimuls, kaut arī salīdzinājumā ar citiem stimulu veidiem summas ir mazas, tomēr mazāk attīstītajiem riska kapitāla tirgiem prioritāte netiek piešķirta.

Secinājumi un ieteikumi

ES ir bijusi iesaistīta riska kapitāla tirgū vairāk nekā 20 gadus. Šajā laikā Komisija ir būtiski palielinājusi atbalstu riska kapitāla tirgum. Lai pastiprinātu ES riska kapitāla tirgu, bija pieejams ievērojams ES finansējums, bet joprojām ir arī problēmas.

ES intervences pasākumu novērtēšana

Mēs konstatējām, ka lēmumi, ar ko nosaka ES intervences mērogu, nav balstīti uz pietiekamu informāciju vai nu tāpēc, ka nav veikts ex ante vai ietekmes novērtējums, vai arī tāpēc, ka novērtējumi tika sagatavoti, kad jau bija pieņemts lēmums par budžetu. Finansējuma deficīta analīzei trūka dažādu dimensiju — tā netika veikta dalībvalstu līmenī vai pa darbības nozarēm vai riska kapitāla posmiem (sk. 29.–36. punktu).

Plānojot turpmākos intervences pasākumus, Komisijai ir jāveic savlaicīgi un jēgpilni starpposma un ex post novērtējumi, ņemot vērā gūtās atziņas. Ex post novērtējumi parasti tika veikti par ātru — bieži vien pat pirms programmu beigām. Turklāt šiem novērtējumiem trūka uz kvantitatīviem datiem balstītas analīzes un tajos netika ņemti vērā hipotētiski scenāriji. Tādējādi, neraugoties uz to, ka Komisija 20 gadus ir atbalstījusi riska kapitālu, tā līdz šim ir sniegusi tikai dažus pierādījumus par panākto ietekmi (sk. 37.–46. punktu).

Komisijai ir jāuzlabo informācijas bāze, uz kuras balstīti tās lēmumi. Konkrētāk, tai:

1. rūpīgi jāanalizē tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas Eiropas Savienības, dalībvalstu un nozares līmenī, kā arī dažādos attīstības posmos, lai riska kapitāla intervences pasākumiem piešķirtu atbilstošus finanšu resursus.

Izpildes termiņš: līdz deleģēšanas nolīgumu parakstīšanai ar īstenošanas partneriem (2022. gada beigas).

Lai uzlabotu novērtējumus, Komisijai:

2. jānodrošina attiecīgo datu ievākšana vērtētāju vajadzībām, lai koncentrētos uz atbalsta efektivitāti, attiecīgā gadījumā izmantojot hipotētisku analīzi;
3. noteiktu laiku pēc ESU 1998, ESU 2001 un GIF ieguldījumu perioda jāveic retrospektīvi izvērtējumi, lai varētu izdarīt vērā ņemamus secinājumus par intervences pasākumu ietekmi.

Izpildes termiņš: pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām.

Visaptverošas ieguldījumu stratēģijas izstrāde

Komisija nav ieviesusi visaptverošu ieguldījumu stratēģiju, lai izveidotu Eiropas mēroga riska kapitāla tirgu. ES intervences pasākumi nav prioritāri vērsti uz valstīm ar mazāk attīstītu riska kapitāla tirgu vai mazāk attīstītām darbības nozarēm. ES tirgus joprojām ir ļoti atkarīgs no publiskā sektora iesaistes un nevajadzīgi sarežģīts, jo tiek izmantoti dažādi instrumenti.

Komisijas intervences pasākumi Eiropas riska kapitāla tirgū tiek īstenoti, piemērojot uz pieprasījumu balstītu pieeju, līdz ar to atbalsts projektiem tiek sniegts, pamatojoties uz to priekšrocībām, nevis atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai nozares. Tomēr mēs konstatējām, ka šī pieeja nepārprotami dod priekšroku visvairāk attīstītajiem riska kapitāla tirgiem, tādējādi koncentrējot ieguldījumus, bet tas pilnībā neveicina Eiropas mēroga riska kapitāla tirgu (sk. 49.–63. punktu).

Augsta atdeve nebija Komisijas mērķis tās intervences pasākumos. Privāto ieguldītāju piesaistīšana, kas ir būtiska ilgtspējīgam riska kapitāla tirgum, kopumā ir iespējama tikai tad, ja ieguldījumi nes lielu atdevi. Instruments ESU 1998 kopš darbības sākuma ir ieguldījis 101 miljonu EUR, un tā kopējie neto zaudējumi sasniedz 12 miljonus EUR. Līdzīga situācija ir vērojama ESU 2001 un GIF realizētajos portfeļos. Līdz šim Komisija ir sniegusi atbalstu tikai saskaņā ar pari-passu principu, neatsakoties no savas peļņas daļas privāto ieguldītāju labā vai neuzņemoties lielākus zaudējumus (sk. 64.–73. punktu).

Lai attīstītu Eiropas mēroga riska kapitāla tirgu, Komisijai:

1. jāveic turpmāki konkrēti pasākumi, lai atbalstītu ieguldījumus mazāk attīstītos riska kapitāla tirgos un darbības nozarēs;

Izpildes termiņš: pirms sāk gatavot jauno plānošanas periodu (2020. gada beigas).

Lai mazinātu ES riska kapitāla tirgus atkarību no publiskā sektora iesaistes, Komisijai:

2. jāizvirza piemēroti mērķi instrumentu līmenī, lai piesaistītu vairāk privāto ieguldītāju, ņemot vērā konkrētus politikas mērķus, kā arī atšķirīgu vietēju riska kapitāla tirgu vai darbības nozaru attīstību;
3. jāizpēta iespēja ieviest pakāpeniskas dalības pārtraukšanas klauzulas;
4. jāizpēta iespēja izmantot asimetrisku peļņas sadali vai asimetrisku riska dalījumu nopietnu tirgus nepilnību gadījumā, Komisijai daļēji atsakoties no savas peļņas citu ieguldītāju labā vai uzņemoties pirmos zaudējumus, ja atdeve ir negatīva.

Izpildes termiņš: pirms notiek sarunas par jauniem deleģēšanas nolīgumiem (2022. gada beigas).

ES intervences pasākumu īstenošana

EIF ir kļuvis par vienu no galvenajiem Eiropas riska kapitāla tirgus dalībniekiem, kas pārvalda aizvien lielāku mandātu skaitu. EIF uzticamības pārbaude tiek veikta ļoti rūpīgi un kvalitatīvi, tāpēc to bieži uzskata par “kvalitātes apstiprinājumu”. Taču daudzi atzīst, ka šis process ir pārāk ilgs un formalizēts, — 45 % fondu pārvaldnieku norādīja, ka, lai apstiprinātu pieteikumu, Eiropas Investīciju fondam bija vajadzīgs vairāk nekā gads. Turklāt šā procesa laikā pārvaldniekiem bija jāsazinās ar daudzām kontaktpersonām, kuru informētība par viņu gadījumiem atšķīrās.

Centralizēti pārvaldītie ES intervences pasākumi pārklājas ar vairākiem citiem publiskās intervences pasākumiem, kurus arī pārvalda EIF. Komisija saņēma maz informācijas par to, kā EIF lēma, kurā riska kapitāla fondā un saskaņā ar kuru mandātu ieguldīt līdzekļus (sk. 86.–95. punktu).

EIF ir bijušas grūtības ar divu Komisijas mandātu slēgšanu (ESU 1998 un ESU 2001), jo riska kapitāla fondiem savas darbības laikā nav izdevies pārdot visus portfeļuzņēmumus. Tā kā uzmanība šim jautājumam tika pievērsta vēlāk, abi instrumenti, kuru darbības laiks jau bija beidzies, bija jāpagarina, lai EIF būtu laiks atrast veidus, kā veikt atsavināšanu (sk. 96.–101. punktu).

Mēs konstatējām, ka ik reizi, kad tika izveidots jauns instruments, Komisija maksāja ievērojamas sagatavošanas maksas. Mēs nekonstatējām nekādu līdzekļu ietaupījumu saistībā ar sinerģiju vai zinātību, ko, 20 gadus pārvaldot ES atbalstītos instrumentus, varēja izveidot EIF. Turklāt Komisijai nebija informācijas par EIF faktiskajām izmaksām (sk. 105.–107. punktu).

Ar politiku saistītās stimulēšanas maksas nav pilnībā pielāgotas intervences pasākumu mērķu sasniegšanai un nav veidotas tā, lai pilnībā sekmētu ieguldījumus valstīs ar mazāk attīstītu riska kapitāla tirgu vai mazāk attīstītās darbības nozarēs (sk. 108.–110. punktu).

Lai paaugstinātu efektivitāti, Komisijai sadarbībā ar EIF ir:

1. jāoptimizē projektu apstiprināšanas process, saīsinot tam pašlaik nepieciešamo laiku;
2. jāīsteno tādas darījumu sadales politikas piemērošana, kas nodrošina papildināmību starp ES intervences pasākumiem un pārējiem mandātiem, kurus pārvalda EIF;
3. kad tiek apstiprināts ieguldījums kādā fondā, jānodrošina, ka tiek apzinātas pietiekamas iespējas pārtraukt tajā dalību.

Izpildes termiņš: pirms sākas sarunas par jauniem deleģēšanas nolīgumiem (2022. gada beigas).

Pārvaldības maksām, ko Komisija maksā Eiropas Investīciju fondam, ir:

4. jāatbilst tām faktiskajām sagatavošanas izmaksām, kuras radušās, uzsākot jaunus intervences pasākumus;
5. jābūt veidotām tā, lai veicinātu virzību uz intervences pasākumu kopējiem mērķiem, konkrēti, Eiropas riska kapitāla tirgus attīstību, un pakāpeniski jāpalielinās, kad ir sasniegti minimālie darbības rezultātu atskaites punkti, par kuriem bija panākta vienošanās.

Izpildes termiņš: pirms sākas sarunas par jauniem deleģēšanas nolīgumiem (2022. gada beigas).

Šo ziņojumu 2019. gada 17. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Alex BRENNINKMEIJER.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner Lehne

Pielikumi

I pielikums. Riska kapitāla fonda tipiskā struktūra

Avots: Pielāgots no Invest Europe profesionālo standartu rokasgrāmatas, 2018. g. 

II pielikums. ESIF MVU klases kapitāla produkts

2015. gada jūnijā Parlaments apstiprināja ESIF regulu ar ES galvojumu 16 miljardu EUR apmērā. Kopā ar EIB grupas 5 miljardu EUR ieguldījumu kopējā summa sasniedz 21 miljardu EUR. 2017. gada decembrī Parlaments apstiprināja ES galvojumu palielināšanu par 10 miljardiem EUR (līdz 26 miljardiem EUR). Arī EIB grupa savu ieguldījumu palielināja par 2,5 miljardiem EUR, sasniedzot 7,5 miljardus EUR. Kopumā budžetā ir paredzēti 33,5 miljardi EUR. Šīs izmaiņas ir atspoguļotas 9. attēlā.

Avots: EIB/EIF 2017. gada ziņojums.

Kopējā summa 33,5 miljardu EUR apmērā ir sadalīta starp divām klasēm: i) infrastruktūras un inovācijas klasi un ii) MVU klasi. Pēc ES ESIF galvojuma palielināšanas MVU klases finansējums pieauga par 5,5 miljardiem EUR līdz 10,5 miljardiem EUR, no kuriem 6,5 miljardi EUR tiks segti no ES budžeta.

ESIF MVU klases kapitāla produkts ir daļa no MVU klases. Tam ir divas apakšklases. 1. apakšklasē EIF nodrošina kapitāla ieguldījumus i) paplašināšanās un izaugsmes posmā esošos riska kapitāla fondos, ii) vairākposmu riska kapitāla fondos un iii) sociālās ietekmes veidošanā. Maksimālais ES galvojums sedz 1 miljardu EUR, un likviditāti nodrošina EIB. Turklāt Eiropas Investīciju fondam uz savu risku ir jānodrošina 50 miljoni EUR.

2. apakšklase ir IFE augstākas prioritātes laidiens. Kopā ar EIB augstākas prioritātes laidienu tas tika pievienots kā papildinājums jau esošajam IFE instrumentam (“Apvārsnis 2020”). 10. attēlā ir sniegts pārskats par ESIF MVU klases kapitāla produktu pirms ES ESIF galvojuma palielināšanas.

Avots: ESIF Valdes dokuments SB/16/16.

1. apakšklasē 100 EUR ieguldījums tiks finansēts šādi: 95,2 EUR ar ES galvojumu nodrošinās EIB, un 4,8 EUR būs EIF līdzdalība. Risks tiks dalīts saskaņā ar pari-passu principu attiecībā 4,8 pret 95,2.

2. apakšklasē katrs ieguldījums tiek finansēts atbilstoši laidienu procentuālajai daļai. Par piemēru ņemot 100 EUR ieguldījumu, 45 EUR tiks nodrošināti no IFE zemākas prioritātes laidiena, 26,5 EUR — no EIB augstākas prioritātes laidiena (ko ar ESIF MVU klases kapitāla produkta starpniecību garantē ES budžets) un 28,5 EUR — no EIF augstākas prioritātes laidiena. IFE segs zaudējumus līdz 45 EUR; virs šīs summas zaudējumi tiks segti saskaņā ar pari-passu principu no ES budžeta un EIF augstākas prioritātes laidiena attiecībā 26,5 pret 28,5.

Pēc ES ESIF galvojuma palielināšanas ESIF Valde 2018. gada oktobrī nolēma ES galvojumu ESIF MVU klases kapitāla produktam palielināt par 1050 miljoniem EUR līdz 2320 miljoniem EUR. No šīs papildu summas 950 miljoni EUR tika paredzēti 1. apakšklasei un 100 miljoni EUR — 2. apakšklasei.

Saskaņā ar 10. attēlā parādīto riska dalīšanas kārtību Eiropas Investīciju fondam būs jāiegulda vēl 47 miljoni EUR (4,8 %) 1. apakšklasē. ESIF 2. apakšklasei paredzētā ES galvojuma palielinājums par 100 miljoniem EUR nozīmē arī ES IFE ieguldījuma palielinājumu par 170 miljoniem EUR un EIF augstākas prioritātes laidiena palielinājumu par 108 miljoniem EUR.

Kopējā ieguldījumu kapacitāte 2068 miljonu EUR apmērā, kā norādīts 10. attēlā, pieaugs par 1375 miljoniem EUR, sasniedzot 3443 miljonus EUR. Šis skaitlis ietver 2948 miljonus EUR no centralizēti pārvaldītajām programmām un 495 miljonus EUR no EIF pašu riska laidieniem.

Paredzamā pieauguma dēļ bija vajadzīgi turpmāki grozījumi ESIF deleģēšanas nolīgumā, kas līdz 2018. gada decembra vidum vēl nebija parakstīts.

III pielikums. Pārvaldības maksas, ko Komisija maksā Eiropas Investīciju fondam, sadalījumā pa instrumentiem

Avots: ERP, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumiem.

Akronīmi un saīsinājumi

CIP: Konkurētspējas un inovācijas pamatprogramma

COSME: Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma

EFG: kapitāla mehānisms izaugsmei

EIB: Eiropas Investīciju banka

EIF: Eiropas Investīciju fonds

ESIF MVU klases kapitāla produkts: Eiropas Stratēģisko investīciju fonda mazo un vidējo uzņēmumu klases kapitāla produkts (II pielikums)

ESIF: Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

ESU 1998: Eiropas Tehnoloģiju mehānisma sākuma kapitāla programma daudzgadu plānošanas periodam no 1998. gada

ESU 2001: Eiropas Tehnoloģiju mehānisma sākuma kapitāla programma daudzgadu plānošanas periodam no 2001. gada

GIF: straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms

I&N: Izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva

IFE: InnovFin kapitāla mehānisms agrīnajam posmam

IKP: iekšzemes kopprodukts

InvestEU: programmas projekts daudzgadu plānošanas periodam no 2021. līdz 2027. gadam

MAP: Uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programma

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

RK: riska kapitāls

SPP: sākotnējais publiskais piedāvājums

Glosārijs

Budžeta garantija: juridiskas saistības finanšu partneru veikto ieguldījumu atbalstam; tās izpaužas kā līdzekļu piešķiršana no ES budžeta noteiktos apstākļos, lai izpildītu maksājuma pienākumu saistībā ar atbalstītu ES programmu.

Centralizēti pārvaldīta intervence: ieguldījums, ko vai nu finansē, vai atbalsta no ES budžeta un ko pārvalda Komisija.

Ex ante novērtējums: to veic pirms intervences sākšanas un izsver, piemēram, vajadzības, finansējuma deficīta apjomu, ES pievienoto vērtību un potenciālās sinerģijas ar citiem finanšu instrumentiem.

Finanšu instruments: finansiāls atbalsts no ES budžeta; tie var būt kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, garantijas vai citi riska dalīšanas instrumenti.

Fondu fonds: apvienots investīciju fonds, kas iegulda citos fondos, nevis veic tiešus ieguldījumus.

Ietekmes novērtējums: Informācijas ievākšana un analīze, lai noteiktu plānotās darbības iespējamās priekšrocības un trūkumus lēmumu pieņemšanas atbalstam.

Pamata ieguldītājs: uzticams ieguldītājs, kurš iegādājas nozīmīgu daļu riska kapitāla fonda. Tiem ir svarīga loma, jo tie garantē, ka zināma daļa tiks pārdota, un tie stimulē pieprasījumu tāpēc, ka ar savu dalību tirgum piešķir ticamību.

Pari-passu: saskaņā ar šo principu uz visiem ieguldītājiem attiecas vienādi ieguldīšanas noteikumi un vienādas tiesības.

Privātais kapitāls: ieguldījums privātā uzņēmumā, kurš nav iekļauts biržas sarakstā, apmaiņā pret vidēja termiņa vai ilgtermiņa procentiem; šāds ieguldījums tiek vēlāk pārdots. Ar šo iepludināto kapitālu finansē darbības sākšanu vai attīstību.

Riska kapitāla fonds: ieguldījumu fonds, kas pārvalda tādu profesionālu ieguldītāju naudas līdzekļus, kuri vēlas investēt mazos un vidējos uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Riska kapitāls: nauda, kas apmaiņā pret kapitāla daļām ieguldīta jaunuzņēmumos vai inovatīvos augošos uzņēmumos, kuri saistīti ar nozīmīgu riska elementu un kuriem nepieciešama ekspertu palīdzība uzņēmējdarbības izvēršanai.

Sākotnējais publiskais piedāvājums: uzņēmējsabiedrības daļu publiskas pārdošanas vai izplatīšanas pirmreizējas uzsākšanas process.

Valsts atbalsts: tiešs vai netiešs valdības atbalsts uzņēmumam vai organizācijai, kas tām dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. ES ir ieviesti valsts atbalsta noteikumi, lai nepieļautu vienotā tirgus izkropļojumu. Komisija uzrauga šo noteikumu ievērošanu.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Alex Brenninkmeijer vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Baudilio Tomé Muguruza, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Daniel Costa de Magalhães un biroja atašejs Ignacio García de Parada, kā arī analītiķis Simon Dennett, IV apakšpalātas direktore Ioanna Metaxopoulou, atbildīgā vadītāja Marion Colonerus un darbuzdevuma vadītājs Helmut Kern. Revīzijas darba grupā strādāja Christian Detry, Ezio Guglielmi un Natalie Hagmayer. Lingvistisko atbalstu sniedza Hannah Critoph.

No kreisās: Daniel Costa de Magalhães, Christian Detry, Baudilio Tomé Muguruza, Ignacio García de Parada, Ioanna Metaxopoulou, Helmut Kern, Ezio Guglielmi.

Beigu piezīmes

¹ Komisijas paziņojums “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM (2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

² http://www.eif.org/what_we_do/equity/venture/index.htm.

³ Komisija rīkojas sadarbībā ar dalībvalstīm.

⁴ Nodokļu dubultās uzlikšanas problēmas, ar nodokļiem saistītie administratīvie šķēršļi, neskaidrība par nodokļu režīmu.

⁵ https://www.investeurope.eu/policy/key‐topics/investor‐regulation/insurance/
https://www.investeurope.eu/policy/key‐topics/investor‐regulation/capital‐requirements‐forbanks/

⁶ Ieskaitot EIF un EIB.

⁷ Šajā ziņojumā par ES centralizēti pārvaldītiem intervences pasākumiem tiek dēvēti finanšu instrumenti (ESU 1998, ESU 2001, GIF, IFE un EFG) un budžeta garantija ESIF MVU klases kapitāla produktam, kā minēts 1. tabulā.

⁸ Padomes 1998. gada19. mija Lēmums 93/347/EK par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas – izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

⁹ Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums 2000/819/EK par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001.–2005. g.) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

¹⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

¹¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013.).

¹² Šī summa atspoguļo budžeta piešķīrumu līdz 2018. gada 31. decembrim. Vēlāk budžeta piešķīrums, iespējams, ir mainījies, jo EFG ietilpst kopējā budžeta pozīcijā saskaņā ar COSME regulu.

¹³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013 (), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” regula) (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

¹⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.). Tā kā regula tika pieņemta 2015. gadā, tā neaptver visu 2014.–2020. gada periodu.

¹⁵ ESIF mainīja EIF lomu, uzliekot tam līgumiskas saistības nodrošināt finansējumu abām ESIF MVU klases kapitāla produkta apakšklasēm (sk. II pielikumu).

¹⁶ ERP ir publicējusi atzinumu par ESIF: Atzinums Nr. 02/2016 “ESIF: agrs priekšlikums pagarināt termiņu un paplašināt”, un īpašais ziņojums Nr. 3/2019 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi”.

¹⁷ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2018) 439 final, 6.6.2018.).

¹⁸ http://www.eif.org/who_we_are/index.htm

¹⁹ Invest Europe ir apvienība, kas pārstāv Eiropas privātā kapitāla, riska kapitāla un infrastruktūras nozares, kā arī to ieguldītājus.

²⁰ JRC ziņojums “Zinātne politikai”, “Improving access to finance: which schemes best support the emergence of high-growth innovative enterprises?” [Finansējuma pieejamības uzlabošana: kuras shēmas vislabāk atbalsta novatorisku straujas izaugsmes uzņēmumu izveidi?], 12. lpp.

²¹ A pielikums 2011. gada ziņojumam, ko sagatavojis Economisti Associati srl sadarbībā ar EIM Business & Policy Research, The Evaluation Partnership, Stratēģijas un novērtēšanas pakalpojumu centrs un Eiropas politikas pētījumu centrs, A.13. lpp.

²² ERP atzinums Nr. 2/2016 “ESIF: agrs priekšlikums pagarināt termiņu un paplašināt”, 26. punkts, un ERP īpašais ziņojums Nr. 3/2019 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi”, 17. punkts.

²³ Oxford Research Stratēģijas un novērtēšanas pakalpojumu centrs, “Assessing the Potential for EU Investment in Venture Capital and Other Risk Capital Fund of Funds” [Novērtējums par iespēju ieguldīt ES līdzekļus riska kapitāla un citu riska kapitāla fondu fondā], 2015. gada oktobris.

²⁴ 2011. gada ziņojums, ko sagatavojis Economisti Associati srl sadarbībā ar EIM Business & Policy Research, The Evaluation Partnership, Stratēģijas un novērtēšanas pakalpojumu centrs un Eiropas politikas pētījumu centrs.

²⁵ VICO projekts, galīgā ziņojuma kopsavilkums “Financing Entrepreneurial Ventures in Europe: Impact on innovation, employment growth, and competitiveness” [Uzņēmējdarbības finansēšana Eiropā: ietekme uz inovāciju, nodarbinātības pieaugumu un konkurētspēju], 2011. gada septembris (https://cordis.europa.eu/project/rcn/88431/reporting/en).

²⁶ EIF darba dokuments 2016/34 (Helmut Kraemer-Eis, Simone Signore, Dario Prencipe) “The European venture capital landscape: an EIF perspective” [Eiropas riska kapitāla vispārējais stāvoklis: EIF perspektīva], I sējums “The impact of EIF on the Venture Capital ecosystem” [EIF ietekme uz riska kapitāla ekosistēmu], 2016. g.

²⁷ Eiropas Komisija, “Independent Evaluation of the EFSI Regulation. Final Report” [Neatkarīgs novērtējums par ESIF regulu. Galīgais ziņojums], 2018. gada jūnijs, 140. lpp.

²⁸ EIF darba dokuments 2018/48 “EIF VC Survey 2018 – Fund managers' market sentiment and views on public intervention” [EIF riska kapitāla aptauja 2018. Fondu pārvaldnieku tirgus noskaņojums un viedokļi par publisko intervenci], 2018. gada aprīlis.

²⁹ Valsts riska kapitāla un privātā kapitāla piesaistes indekss (https://blog.iese.edu/vcpeindex/).

³⁰ EIF izmantotā posmu klasifikācija attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti, iegādājoties kāda uzņēmuma akciju kontrolpaketi, parasti vēlākos attīstības posmos, tādos kā izaugsme un izvērse.

³¹ Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums“, SWD(2018) 314 final, 6.6.2018.

³² 209. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulā (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 193, 30.70.2018., 1. lpp.).

³³ Komisijas ex ante novērtējums, “Financial instrument facilities supporting access to risk finance for research and innovation in Horizon 2020” [Finanšu instruments, kas atbalsta piekļuvi riska finansējumam pētniecības un inovācijas vajadzībām programmā “Apvārsnis 2020”], 2013. g.

³⁴ Saskaņā ar šo instrumentu 2017. gada finanšu pārskatiem to uzņēmumu vērtība, kuri joprojām bija ESU 2001 un GIF atbalstīto fondu portfeļos (nerealizētā peļņa), sasniedza attiecīgi 97 miljonus EUR un 79 miljonus EUR.

³⁵ Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (2014/C 19/04), 108. un 109. punkts.

³⁶ 21. panta 13. punkts Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulā (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

³⁷ COSME programma ir atvērta dalībniekiem no trešām valstīm, kuriem par pasākumiem ir jāvienojas ar Komisiju.

³⁸ EIF darba dokuments 2018/51, “EIF venture capital Survey 2018 – Fund managers' perception of EIF's Value Added” [EIF riska kapitāla aptauja 2018. Fondu pārvaldnieku viedoklis par EIF pievienoto vērtību], 2018. gada septembris.

³⁹ Lai gan līdzieguldījumi bija aizliegti, mēs konstatējām vienu gadījumu, kad tika izmantoti EIF pašu resursi.

⁴⁰ Eiropas Komisijas priekšlikums Padomes lēmumam par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir novatoriski un rada darba vietas (COM(1998) 26 galīgā redakcija, 21.1.1998.).

⁴¹ EIB ir pilnvarojusi EIF ieguldīt 9,5 miljardus EUR riska uzņemšanās spēju uzlabošanā, lai atbalstītu tehnoloģisko un rūpniecisko inovāciju. Ar riska kapitāla resursu mandātu EIB pievēršas agrīnā posma līdz vidēji maziem fondiem, kas īpaši koncentrējas uz Eiropu.

⁴² Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD (GHK un Technopolis), “Interim evaluation of the Entrepreneurship and Innovation Programme” [Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas starpposma novērtējums], 2009. g., IV lpp.

⁴³ EIF izmantoja līdzekļus no citiem mandātiem 41 % no GIF atbalstītajiem riska kapitāla fondiem.

⁴⁴ Novērtējums ir balstīts uz, piemēram, riska kapitāla fonda stratēģiju, nozarēm vai posmiem, kuros tas vēlas veikt ieguldījumus, vai tā ģeogrāfiskajām prioritātēm. Ir arī izslēgšanas kritēriji, piemēram, kritērijs “pirmreizējie pārvaldnieki”, jo daži trešo valstu mandāti pirmreizējos pārvaldniekus neparedz.

⁴⁵ Invest Europe, “2018 European Private Equity Activity Report” [Ziņojums par Eiropas privātā kapitāla darbību 2018. gadā]. Citi dalības pārtraukšanas ceļi ir priekšrocību akciju atmaksa, pārdošana citam kapitāla uzņēmumam, pārdošana finanšu iestādei, vadības/īpašnieka akciju atpirkšana un citi līdzekļi.

⁴⁶ EIF darba dokuments 2018/48 (Helmut Kraemer-Eis, Antonia Botsari, Salome Gvetadze, Frank Lang), “EIF venture capital Survey 2018: Fund managers’ market sentiment and views on public intervention” [EIF riska kapitāla aptauja 2018. Fondu pārvaldnieku tirgus noskaņojums un viedokļi par publisko intervenci], 2018. g.

⁴⁷ Startup Europe Partnership, “SEP Monitor: Scale-up report” [Izvērses ziņojums], 2017. gada jūnijs.

⁴⁸ Komisija maksā Eiropas Investīciju bankai arī par riska kapitāla garantiju, kas saistīta ar ESIF.

⁴⁹ ERP Īpašais ziņojums Nr. 20/2017 “ES finansēti aizdevumu garantiju instrumenti: panākti pozitīvi rezultāti, bet vajadzīga mērķtiecīgāka orientācija uz labuma guvējiem un koordinācija ar valstu shēmām”.

⁵⁰ InvestEurope, “2018 European Private Equity Activity” (Eiropas privātā kapitāla darbība 2018. gadā). https://www.investeurope.eu/media/811517/invest-europe-2018-european-private-equity-activity.pdf.

⁵¹ Marco Buti un Philipp Mohl: “Lacklustre investment in the Eurozone: Is there a puzzle?” (Ieguldījumu nepietiekamība eurozonā. Vai tas ir jārisina?) Vox, 2014. gada jūnijs https://voxeu.org/article/raising-investment-eurozone

⁵² Marco Buti: “Lacklustre investment in the Eurozone: The policy response” (Ieguldījumu nepietiekamība eurozonā. Politikas atbilde), Vox, 2014. gada decembris. https://voxeu.org/article/lacklustre-investment-eurozone-policy-response

⁵³ Bergljot B. Barkbu, Pelin Berkmen, Pavel Lukyantsau, Sergejs Saksonovs un Hanni Schoelermann: “Investment in the Euro Area: Why Has It Been Weak?” (Ieguldījumi eurozonā. Kādi ir nepietiekamības iemesli?). IVF darba dokuments Nr. 15/32, 2015. gada 19. februāris https://www.imf.org/en/Publications/WP/Issues/2016/12/31/Investment-in-the-Euro-Area-Why-Has-It-Been-Weak-42717

⁵⁴ EIB: Investment and Investment Finance in Europe 2013 (Ieguldījumi un ieguldījumu finansējums Eiropā 2013. gadā), 2013. gada 14. novembris. https://www.eib.org/en/infocentre/publications/all/investment-and-investment-finance-in-europe.htm

⁵⁵ ESRI: Access to External Financing and Firm Growth (Piekļuve ārējam finansējumam un stabila izaugsme). Situācijas pētījums 2014. gada ziņojumam par Eiropas konkurētspēju, 2014. gada maijs. https://www.google.be/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=2&ved=2ahUKEwjY_475pujeAhVQKuwKHTn6AI4QFjABegQIAxAC&url=https%3A%2F%2Fec.europa.eu%2Fdocsroom%2Fdocuments%2F8786%2Fattachments%2F1%2Ftranslations%2Fen%2Frenditions%2Fpdf&usg=AOvVaw2SPzw1L4aRoQVrA_MZ19Y8

⁵⁶ Florencio Lopez de Silanes Molina, Joseph McCahery, Dirk Schoenmaker un Dragana Stanisic: The European Capital Markets Study. Estimating the Financing Gaps of SMEs (Eiropas kapitāl tirgus pētījums. MVU finansējuma deficīta novērtējums). Ziņojumu sponsorēja Nīderlandes Finanšu ministrija un ERAB, 2015. gada jūlijs. https://web.archive.org/web/20161213054417/http:/www.dsf.nl/wp-content/uploads/2015/09/European-Capital-Markets-Study_2015_FINAL-15-7.pdf

Laika skala

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

© Eiropas Savienība, 2019

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.