ES atbalsts tūrismam – ir vajadzīgs jauns stratēģiskais virziens un labāka finansēšanas pieeja

Kopsavilkums

I ES ir pasaulē visapmeklētākais reģions, kurā 2019. gadā ieradās aptuveni 37 % no visiem starptautiskajiem tūristiem. Tādējādi tūrisms ir svarīga ES ekonomikas nozare, kas 2019. gadā veidoja 9,9 % no iekšzemes kopprodukta un nodrošināja 11,6 % no visām darbvietām. Covid-19 pandēmijai ir bijusi dramatiska un līdz šim nepieredzēta ietekme uz tūrisma nozari, strauji samazinot tūrisma plūsmas un līdz ar to ar tūrismu saistīto uzņēmumu ieņēmumus. Papildus šim tiešajam satricinājumam tūrisma nozare saskaras ar citām – ilgāka termiņa – problēmām, kas saistītas ar tās zaļo un digitālo pārkārtošanos, konkurētspēju, ilgtspēju un noturību.

II ES ir papildinoša loma tūrisma politikā, atbalstot un koordinējot dalībvalstu veiktās darbības. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tūrismam nebija atvēlēts īpašs ES finansējums. Finansiālo atbalstu tūrismam var sniegt, izmantojot vairākas ES programmas. Tas attiecas arī uz 2021.–2027. gada periodu.

III Ņemot vērā tūrisma nozares nozīmi ES, mēs nolēmām veikt revīziju, lai novērtētu, vai Komisija laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir sniegusi efektīvu ieguldījumu, atbalstot ES tūrisma nozari un papildinot dalībvalstu darbības šajā nozarē. Mēs pārbaudījām, vai Komisijas izstrādātā tūrisma stratēģija efektīvi risināja tūrisma nozares vajadzības un vai tā tika regulāri atjaunināta, lai atspoguļotu mainīgās prioritātes. Mēs analizējām, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālais atbalsts publiskajiem ieguldījumiem tūrismā ir bijis atbilstīgs spēkā esošajām ES, valstu un reģionālajām tūrisma stratēģijām un vai tas ir bijis ilgtspējīgs un vērsts uz ieguldījumiem, kas rada pievienoto vērtību ārpus konkrētā projekta ietvariem. Visbeidzot, mēs pārbaudījām, vai Komisija ir uzsākusi darbību, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tūrisma nozari.

IV Šī revīzija ir veikta, lai sniegtu ieguldījumu Komisijas darbā, izstrādājot visaptverošu tūrisma stratēģiju 2030. gadam ar vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem. Mēs sagaidām, ka šī revīzija palīdzēs arī labāk izstrādāt un īstenot ES finansiālo atbalstu ieguldījumiem tūrisma nozarē 2021.–2027. gada periodā, lai sasniegtu efektīvus un ilgtspējīgus rezultātus.

V Kopumā mēs konstatējām, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Komisijas darbības ES tūrisma nozares atbalstam bija daļēji efektīvas.

•  Komisija pašreizējo ES tūrisma stratēģiju noteica jau 2010. gadā. Kopš 2015. gada un līdz Covid-19 pandēmijai Komisija ir pārskatījusi tūrisma prioritātes, ņemot vērā plašākas politikas stratēģijas, taču šīs prioritātes nav iestrādājusi konkrētā rīcības plānā, lai atbalstītu to īstenošanu. Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas dramatisko ietekmi uz ES tūrisma nozari, Komisija uzsāka darbības, lai izstrādātu tūrisma nozares programmu laikposmam līdz 2030. gadam. Mēs uzskatām, ka tas ir solis pareizajā virzienā, bet daži elementi vēl nav īstenoti.
•  ERAF darbības programmās prioritātes ieguldījumiem tūrismā tika noteiktas, atsaucoties uz pieņemtajām ES, valstu un reģionālajām tūrisma stratēģijām. Analizējot ERAF projektus tūrisma jomā, mēs konstatējām neviennozīmīgus rezultātus, proti, daži projekti bija ilgtspējīgi un veicināja tūrisma aktivitātes reģionā, savukārt citiem bija tikai ierobežota ietekme. Vairākos gadījumos trūkumi sākotnējā projektu plānošanā un vajadzību novērtēšanā, kā arī projektu atlases posmā samazināja projektu tvērumu un izraisīja kavēšanos un izmaksu pārsniegšanu to īstenošanā. ERAF tiesību aktos 2014.–2020. gada periodam attiecībā uz ERAF finansētiem ieguldījumiem tūrismā bija iekļauts viens kopīgs tiešo rezultātu rādītājs. Turklāt dalībvalstis varētu izmantot katrai programmai īpašus rādītājus. Tomēr 2014.–2020. gada periodā nebija izmantoti kopīgi koprezultāta rādītāji. Kopīgais tiešo rezultātu rādītājs ne visos gadījumos ļauj izmērīt projektu plānotos sasniegumus, lai gan tie bija norādīti projekta priekšlikumā. Komisijai līdz 2024. gada beigām jāveic ERAF atbalsta 2014.–2020. gadam ex post novērtējums.
•  ES tūrisma nozare pēc Covid-19 pandēmijas ir piedzīvojusi nepieredzētu satricinājumu. Komisija ir ierosinājusi pasākumus un priekšlikumus, lai mazinātu šīs krīzes ietekmi uz ES tūrisma nozari.

VI Šajā ziņojumā mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

•  noteikt jaunu stratēģiju ES tūrisma ekosistēmai ar skaidru mērķi atbalstīt ieguldījumus, kas veicina ilgtspējīgāku tūrismu;
•  mudināt dalībvalstis piemērot atlases procedūras ERAF finansētiem ieguldījumiem tūrismā, lai atbalstītu šo jauno stratēģisko virzienu.

Ievads

Tūrisma nozīme Eiropas Savienībā

01 “Tūrisms” ir ceļotāju darbības, viņiem dodoties ceļojumā ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu. Šādas darbības var būt saistītas gan ar darījumdarbību, gan arī ar atpūtu^[1]. Tūrisma nozare aptver plašu saimniecisko darbību grupu, kas nodrošina ceļotāju pieprasītās preces un pakalpojumus, lai tieši vai netieši atbalstītu viņu tūrisma darbības. Tie var būt transporta pakalpojumi, kas nodrošina personu pārvietošanos, ceļojumu aģentūru un ceļojumu rīkotāju pakalpojumi, izmitināšanas pakalpojumi, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, kultūras, sporta un atpūtas iespējas un vietējās tūrisma preces un pakalpojumi^[2].

02 Eiropas Savienība ir pasaulē apmeklētākais reģions (sk. 1. attēlu). ES 27 dalībvalstis 2019. gadā uzņēma aptuveni 539 miljonus starptautisko tūristu, kas ir gandrīz 37 % no pasaules tūristu kopskaita. Tajā pašā gadā ES 27 dalībvalstu ieņēmumi no starptautiskā tūrisma bija 383 miljardi EUR, kas ir 28,9 % no pasaules tūrisma ieņēmumiem. Četras ES dalībvalstis (Francija, Spānija, Itālija un Vācija) katra atsevišķi ir starp pirmajām desmit valstīm pasaulē starptautisko tūristu ierašanās un tūrisma ieņēmumu ziņā^[3].

03 Tiek lēsts, ka 2019. gadā tūrisma nozares tiešā un netiešā (plašāka) ietekme uz ES IKP bija 9,9 %. Turklāt 11,6 % no ES kopējā darbaspēka strādā tūrisma nozarē (aptuveni 23,5 miljoni darbvietu)^[4]. Vairāk nekā 99 % ES tūrisma nozares uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)^[5].

04 Tūrisma nozares ekonomiskā nozīme dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras – no 4–6 % no IKP Īrijā, Polijā, Beļģijā un Lietuvā līdz vairāk nekā 20 % Horvātijā un Grieķijā (sk. 2. attēlu).

05 Iekšzemes un ārvalstu viesu īpatsvars dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs (sk. 3. attēlu). Zviedrijā, Polijā, Rumānijā un Vācijā vairāk nekā 75 % tūristu ir vietējie ceļotāji. Valstīs ar nelielu iedzīvotāju skaitu (Luksemburgā un Maltā), kā arī Horvātijā ir vislielākais ārvalstu viesu īpatsvars (abos gadījumos aptuveni 90 %). Divos no ES galvenajiem tūrisma galamērķiem – Itālijā un Spānijā – sadalījums ir vienmērīgāks.

Tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma

06 Tūrisma politika galvenokārt ir dalībvalstu prerogatīva, un ES papildina un atbalsta dalībvalstu darbības. ES darbības kopumā ietver nozares uzņēmumu konkurētspējas un attīstības sekmēšanu un dalībvalstu sadarbības veicināšanu. Līgums par Eiropas Savienības darbību ļauj noteikt arī īpašus likumdošanas pasākumus, lai papildinātu dalībvalstu darbības^[6].

07 Komisija ar savu tūrisma politiku tiecas “saglabāt Eiropas kā galvenā galamērķa statusu, vienlaikus maksimāli palielinot nozares devumu izaugsmē un nodarbinātībā un veicinot sadarbību starp ES valstīm, it īpaši apmainoties ar labu praksi”^[7]. Komisija 2020. gadā savā industriālajā politikā ir atzinusi tūrismu par vienu no 14 industriālajām ekosistēmām^[8].

08 Galvenās ES institucionālās ieinteresētās personas un struktūras ir:

•  Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja (TRAN) un tās Tūrisma darba grupa;
•  Eiropas Savienības Padome (tūrisma jautājumus parasti izskata Konkurētspējas padome);
•  Komisijas (GROW ĢD) vadītā Tūrisma padomdevēja komiteja (TPK)^[9], kas ir konsultāciju un koordinācijas forums, kurā dalībvalstu un Komisijas pārstāvji apmainās ar informāciju un apspriež jautājumus, kas saistīti ar tūrisma politiku un pakalpojumu sniegšanu tūristiem.

09 Lai gan daudzi Komisijas dienesti nodarbojas ar jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar tūrismu, divi galvenie ģenerāldirektorāti, kas nodarbojas ar tūrisma politiku un ES finansējumu tūrismam, ir:

•  Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts (GROW ĢD) – Komisijas dienests, kas ir atbildīgs par tūrisma politiku;
•  Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD), kas kopā ar dalībvalstīm pārvalda ERAF (no kura nodrošina lielāko daļu ES finansējuma tūrismam).

Turklāt Covid-19 pandēmijas kontekstā Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorātam (SANTE ĢD) bija īpaša loma saistībā ar nepieciešamo nosacījumu sagatavošanu, lai atjaunotu brīvu pārvietošanos Savienībā.

10 Galvenās starptautiskās organizācijas tūrisma jomā cita starpā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO), ESAO un Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome (WTTC). Eiropas Ceļojumu komisija (ECK) ir valstu tūrisma organizāciju apvienība, un arī tā strādā, lai popularizētu Eiropu kā tūrisma galamērķi trešo valstu tirgos.

Covid-19 pandēmijas ietekme uz ES tūrisma nozari

11 Covid-19 pandēmija ir dramatiski un nepieredzēti ietekmējusi tūrisma nozari visā pasaulē, strauji samazinot tūrisma plūsmas un līdz ar to arī tūrisma uzņēmumu ieņēmumus. 2020. gada pirmajos trijos ceturkšņos starptautisko tūristu pieplūdums ES bija par 67,5 % mazāks nekā tajā pašā laikposmā 2019. gadā. Dažādās dalībvalstīs kritums bija no 46 % līdz 84 % (sk. 4. attēlu). Lielākā daļa no mūsu aptaujātajām ieinteresētajām personām tūrisma jomā apšaubīja to, ka tūrisma pieprasījums atgriezīsies pirmskrīzes līmenī agrāk par 2024. gadu.

12 Ceļotāju skaita samazināšanās ieviesto ceļošanas ierobežojumu dēļ ir izraisījusi tūrisma nozares pienesuma tautsaimniecībā būtisku samazinājumu. ES 2020. gadā zaudēja aptuveni divus miljonus darbvietu ceļojumu un tūrisma nozarē, kuras devums IKP salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās uz pusi (no aptuveni 10 % līdz 5 % no IKP)^[10]. Tradicionālie tūrisma galamērķi, piemēram, Horvātija, Kipra, Grieķija, Malta un Spānija, kā arī Īrija piedzīvoja lielāko samazinājumu (vairāk nekā 60 %) (sk. 5. attēlu).

13 Nopietni ietekmēta ir arī tūrisma nozares spēja veikt ieguldījumus. Saistībā ar 2020. gada maijā ierosināto Next Generation EU paketi Komisija aplēsa, ka pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu dēļ tūrisma ekosistēmas ieņēmumi Eiropas Savienībā 2020. un 2021. gadā būs samazinājušies par aptuveni 171 miljardu EUR^[11]. No Komisijas analizētajām 14 darījumdarbības ekosistēmām tūrisms ir nozare, kuras ieguldījumu pamatvajadzības ir noteiktas kā visaugstākās un ievērojami pārsniedz lielāko daļu pārējo ekosistēmu vajadzību. Komisija aplēsa, ka pamata ieguldījumu vajadzības tūrisma ekosistēmas atveseļošanai ir 161 miljards EUR (neieskaitot ieguldījumu vajadzības, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos).

ES finansiālais atbalsts ieguldījumiem tūrismā

14 Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) nav paredzēts īpašs finansējums tūrismam. Ieguldījumiem tūrisma jomā finansējumu var nodrošināt vairākas ES iniciatīvas un programmas. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam darbību finansēšanai tūrisma nozarē varēja izmantot divpadsmit programmas gan tiešajā, gan dalītajā pārvaldībā. 2021.–2027. gada periodā šādu programmu skaits ir pieaudzis līdz 14, ieskaitot programmas, kas izveidotas, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi. I pielikumā ir uzskaitītas ar tūrismu saistītās programmas abos periodos un sniegts pārskats par darbību veidiem, ko atbalsta katra no tām. 2021.–2027. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) tiesiskais regulējums ietver konkrētu politikas mērķi, kas saistīts ar ilgtspējīgu tūrismu^[12]. Papildus šim konkrētajam mērķim ilgtspējīgu tūrismu var atbalstīt ar jebkuru citu politikas mērķi, ja vien investīcijas palīdz sasniegt attiecīgo mērķi un atbilst piemērojamajiem veicinošajiem nosacījumiem vai prasībām.

15 ERAF nodrošina lielāko daļu no ES finansiālā atbalsta ar tūrismu tieši saistītiem ieguldījumiem – aptuveni 6,4 miljardus EUR laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam (sk. 1. tabulu) un aptuveni 4,3 miljardus EUR laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (sk. 2. tabulu).

16 Dalībvalstu iestādes izraugās projektus, ko finansē no darbības programmām (DP), un seko līdzi to īstenošanai. Savas regulatīvās kompetences ietvaros Komisija pārrauga darbības programmu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka nauda tiek tērēta efektīvi. 6. attēlā redzams ERAF finansējuma piešķīrums tūrisma intervences kodiem katrā dalībvalstī pēdējos divos programmu periodos.

17 Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM)^[13] dod dalībvalstīm iespēju savu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NANP) ietvaros finansēt investīcijas un reformas, tostarp tūrisma nozarē. Līdz 2021. gada oktobrim Komisijai ir iesniegti 26 no 27 NANP, un 19 NANP ir pieņēmusi Padome. Par pieejamo ANM finansējumu saistības jāuzņemas līdz 2023. gada beigām. Komisijai līdz 2024. gada februārim ir jāiesniedz novērtējuma ziņojums par ANM īstenošanu un līdz 2028. gada decembrim – ex post novērtējuma ziņojums.

18 Aptverto četru dalībvalstu gadījumā Spānijas NANP Komisija apstiprināja 2021. gada jūnijā, un Padome pēc tam to pieņēma 2021. gada jūlijā; Rumānijas NANP Komisija apstiprināja 2021. gada septembrī, savukārt pārējo divu dalībvalstu NANP Komisija joprojām izvērtē. Trīs no šīm četrām dalībvalstīm (Polija, Spānija un Rumānija) savos NANP paredzēja īpašu atbalstu ieguldījumiem tūrisma nozarē (sk. 3. tabulu).

Nākotnes problēmas un tendences

19 Lielākā daļa mūsu aptaujāto starptautisko organizāciju ekspertu uzskata, ka, tiklīdz tiks pārvarēta Covid-19 pandēmijas tūlītējā ietekme, īstermiņā tūrisma pieprasījumā dominēs vietējie un reģionālie brīvdienu piedāvājumi un īsi ceļojumi. Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka ES tūrisma nozares attīstība ir pakļauta būtiskām vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmām, kas jo īpaši ir saistītas ar tās zaļo pārveidi, digitalizāciju un jauno tehnoloģiju integrāciju, kā arī konkurētspēju un noturību^[14].

20 Tajā pašā laikā rodas arī jauni tūristu uzvedības modeļi, kas liecina par vairākām iepriekš minētajām problēmām. Tūrisma pieprasījumu nākotnē, visticamāk, virzīs arvien pieaugošā izpratne par vides jautājumiem, digitālo pakalpojumu un jauno tehnoloģiju plašāka izmantošana, pāreja uz personalizētāku ceļošanas pieredzi, labbūtība un labāka mijiedarbība ar vietējām kopienām un kultūru, kā arī pieaugošās bažas par drošības un veselības aizsardzības protokoliem (sk. 7. attēlu).

21 Šai sakarā ilgtspējīgs tūrisms ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma attīstības jēdzieniem. Tas ietver tūrisma attīstības vidisko, ekonomisko, sociālo un kultūras aspektu līdzsvarošanu, lai ilgtermiņā nodrošinātu tūrisma ilgtspēju^[15]. Tas attiecas arī uz jautājumu par to, kā risināt tūrisma ietekmi uz klimata pārmaiņām. Eiropas zaļais kurss^[16] ir visaptverošs politikas satvars ilgtspējīga tūrisma veicināšanai Eiropas Savienībā.

Revīzijas tvērums un pieeja

22 Veicot šo revīziju, mēs vērtējām, vai Komisijas darbības ar mērķi atbalstīt ES tūrisma nozari 2014.–2020. gada periodā bija efektīvas. Lai to veiktu, mēs pārbaudījām, vai:

•  Komisijas tūrisma stratēģija efektīvi risināja tūrisma nozares vajadzības un tika regulāri atjaunināta, lai atspoguļotu mainīgās prioritātes;
•  ERAF finansiālais atbalsts publiskajiem ieguldījumiem tūrismā ir bijis atbilstīgs pašreizējām ES, valstu un reģionālajām tūrisma stratēģijām un vai tas ir bijis ilgtspējīgs un vērsts uz ieguldījumiem, kas rada pievienoto vērtību ārpus konkrētā projekta ietvariem;
•  Komisija ir sākusi rīkoties, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tūrisma nozari.

23 Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, mēs analizējām Komisijas īstenotās darbības un pieejamos dokumentus saistībā ar tās tūrisma stratēģiju, tās sadarbību ar dalībvalstīm, kā arī atbalstu un norādījumus, ko tā sniedza attiecībā uz ieguldījumu tūrismā finansēšanu, jo īpaši, izmantojot ERAF. Analīze aptvēra GROW ĢD un REGIO ĢD darbības.

24 Mēs izvērtējām būtiskāko ERAF darbības programmu ar tūrismu saistīto izdevumu ziņā četrās dalībvalstīs (Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Spānijā), lai pārbaudītu ar ieguldījumiem tūrisma nozarē saistīto DP struktūru. Mēs izvēlējāmies šīs dalībvalstis, pamatojoties uz finansējuma apmēru, ko tās saņēmušas kā ES atbalstu ieguldījumiem tūrisma attīstībā, uz to tūrisma nozares ietekmi uz IKP un uz ģeogrāfisko daudzveidību.

25 Mēs pārbaudījām izlasi, ko veidoja 32 ERAF finansēti valsts tūrisma projekti, kurus šajās četrās valstīs īstenoja valsts iestādes. Mēs pievērsāmies šiem projektiem, jo tiem piemita potenciāls veicināt tūrisma nozares attīstību attiecīgajā reģionā. Izlasē ir 17 projekti no 2014.–2020. gada perioda, un tā izveidota, lai novērtētu projektu atlasi un īstenošanu un to rezultātu uzraudzību. Lai novērtētu arī projektu ilgtspēju, atlasījām arī 15 pabeigtus projektus no 2007.–2013. gada perioda tajās pašās valstīs. II pielikumā ir uzskaitītas mūsu atlasītās darbības programmas un norādīts katrā DP atlasīto projektu skaits. Savukārt III pielikumā ir ietvertas kartes, kurās norādīts šajā revīzijā pārbaudīto projektu nosaukums un atrašanās vieta.

26 Mēs noteicām galvenos Komisijas ierosinātos pasākumus, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Eiropas tūrisma nozari. Visbeidzot, mēs izvērtējām Komisijas darbības saistībā ar ES finansiālā atbalsta tūrismam plānošanu 2021.–2027. gada periodā.

27 Mēs intervējām:

•  Komisijas darbiniekus, kompetento iestāžu (piemēram, par tūrismu atbildīgo ministriju) pārstāvjus, izraudzīto darbības programmu vadošo iestāžu pārstāvjus un izlasē iekļauto projektu atbalsta saņēmējus četrās dalībvalstīs;
•  ekspertus no galvenajām starptautiskajām organizācijām tūrisma jomā: ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO), ESAO, Pasaules Ceļojumu un tūrisma padomes (WTTC), Eiropas Ceļojumu komisijas (ECK), Eiropas Ceļojumu aģentu un tūrisma operatoru asociācijas (ECTAA) un Eiropas konkurētspējīgo un ilgtspējīgo tūrisma reģionu sadarbības tīkla (NECSTour).

28 Revīzijas laikā spēkā esošo un ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ mēs nevarējām veikt apmeklējumus uz vietas četrās šajā revīzijā apskatītajās dalībvalstīs. Tāpēc mēs nevācām tiešus pierādījumus, kas saistīti ar atlasīto projektu faktisko īstenošanu. Visi mūsu apsvērumi saistībā ar šo aspektu ir balstīti uz dokumentāriem pierādījumiem.

29 Šī revīzija ir veikta, lai sniegtu ieguldījumu Komisijas darbā, izstrādājot visaptverošu tūrisma stratēģiju 2030. gadam ar vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem. Mēs sagaidām, ka šī revīzija palīdzēs arī labāk izstrādāt un īstenot ES finansiālo atbalstu ieguldījumiem tūrismā 2021.–2027. gada periodā, lai sasniegtu efektīvus un ilgtspējīgus rezultātus.

Apsvērumi

ES tūrisma stratēģija nav atbilstīga jaunajām nozares problēmām

30 Komisija savas politikas ievirzes un finansēšanas prioritātes izklāsta stratēģijās vai līdzīgos dokumentos, pamatojoties uz likumdevēju noteiktajiem mērķiem. Lai stratēģija būtu efektīva, tajā būtu jānosaka konkrētas prioritātes, ES atbalsta darbības un termiņi, kā arī jāapraksta saistītie resursi tās īstenošanai. Stratēģijai būtu jāatbilst arī nozares mainīgajām vajadzībām un problēmām, un tā būtu attiecīgi jāatjaunina. Mēs pārskatījām Komisijas tūrisma stratēģiju, kas bija spēkā 2014.–2020. gada periodā, kā arī valsts līmeņa stratēģijas četrās revīzijā apskatītajās dalībvalstīs. Mēs arī jautājām ieinteresētajām personām viņu viedokli par Komisijas pieeju tūrismam.

Komisijas ES tūrisma stratēģija ir pieņemta 2010. gadā

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Komisija savas tūrisma prioritātes ir atjauninājusi divas reizes, taču stratēģiju nav mainījusi

31 Komisija 2010. gada jūnijā publicēja paziņojumu, ar ko noteica jaunāko ES tūrisma stratēģiju^[17]. Paziņojumā Komisija pauda nodomu “veicināt saskaņotu pieeju ar tūrismu saistītām iniciatīvām un noteikt jaunas darbības pamatnostādnes, lai stiprinātu šīs nozares konkurētspēju un tās ilgtspējīgas izaugsmes iespējas”. Tā noteica četras plašas prioritātes tūrisma veicināšanai (sk. 8. attēlu) un īpašu tādu Komisijas darbību kopumu, kas saistītas ar šīm prioritātēm. Tomēr tā nenorādīja nevienu to īstenošanas termiņu. Turklāt Komisijas stratēģijā arī nebija precizēts, kā dalībvalstīm un tās ģenerāldirektorātiem būtu jāizmanto pieejamais ES finansējums, lai panāktu šo prioritāšu īstenošanu.

32 Kopš tā laika tūrisma prioritātes – lai gan ne pati stratēģija –, apspriežoties ar TPK, ir divas reizes pārskatītas pēc jauno Komisijas sastāvu iecelšanas:

•  Komisija 2015. gada decembrī paziņoja, ka ir pieņemts pārskatītu tūrisma prioritāšu kopums. Šis prioritāšu kopums atspoguļoja jaunus un tūrisma nozares attīstībai būtiskus elementus, kas 2010. gada paziņojumā netika aplūkoti, un tie bija, piemēram, digitalizācija un tūrisma darbinieku prasmju un kompetenču uzlabošana. Tomēr pārskatītās prioritātes netika papildinātas ar konkrētām darbībām, lai gan tas sākotnēji tika ierosināts dalībvalstīm adresētajā Komisijas diskusiju dokumentā^[18];
•  Komisija 2019. gada novembrī koriģēja ES tūrisma prioritātes atbilstīgi Eiropas zaļajam kursam, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgam un atbildīgam tūrismam un paplašinot digitālā komponenta nozīmi, iekļaujot pārdomātu tūrismu un inovācijas. Arī šīs koriģētās prioritātes nebija saistītas ne ar konkrētām darbībām, ne ar priekšlikumiem par to, kā vislabāk izmantot ES finansējumu, lai tās īstenotu.

33 Formāli joprojām ir spēkā stratēģija, kas noteikta 2010. gada paziņojumā. Turklāt, lai gan Komisija ir pārskatījusi savas tūrisma prioritātes 2014.–2020. gada periodā plašāku politikas stratēģiju kontekstā, tā nav izstrādājusi rīcības plānu, lai atbalstītu savas stratēģijas un pārskatīto prioritāšu īstenošanu.

Kopš 2014. gada ievērojami ir samazinājies Komisijas personāls tūrisma politikas jomā

34 Vērienīguma trūkums, izstrādājot jaunu tūrisma stratēģiju, atspoguļojas arī to Komisijas darbinieku skaita izmaiņās, kuri tieši nodarbojas ar tūrisma politiku. Līdz 2014. gadam ar tūrisma jautājumiem nodarbojās divas struktūrvienības^[19] (viena ar vispārējās politikas jautājumiem un otra – ar kultūras instrumentiem tūrismam), kurās kopumā strādāja aptuveni 40 darbinieki. 2014. gadā tika izveidots GROW ĢD, un ar tūrismu nodarbojās viena tā struktūrvienība, kurā strādāja divu iepriekšējo struktūrvienību darbinieki, taču šī struktūrvienība bija atbildīga arī par tekstilrūpniecību un radošajām nozarēm. Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam šīs struktūrvienības kopējais darbinieku skaits tika samazināts uz pusi. 2021. gada martā veiktā GROW ĢD reorganizācija situāciju būtiski nemainīja – tika izveidota struktūrvienība, kas tagad ir atbildīga par tūrismu un tekstilrūpniecību, taču darbinieku skaits, kas tieši nodarbojas ar tūrisma jautājumiem, joprojām ir līdzīgs (12 cilvēki).

Revīzijā apskatītās dalībvalstis savas tūrisma stratēģijas nosaka, pievēršoties prioritātēm, kas ir līdzīgas ES stratēģijas prioritātēm

35 Katra dalībvalsts nosaka savu tūrisma stratēģiju. IV pielikumā uzskaitītas visās dalībvalstīs spēkā esošās valsts tūrisma stratēģijas. Mēs gaidījām, ka ES un dalībvalstu stratēģijas būs atbilstīgas un izstrādātas koordinēti. Mēs pārbaudījām, vai četru šajā revīzijā apskatīto valstu tūrisma stratēģijās ir ņemta vērā Komisijas stratēģija (ieskats šajās stratēģijās sniegts 1. izcēlumā).

36 Kopumā mūsu analīze parādīja, ka visas četras valstu stratēģijas bija vērstas uz prioritātēm, kas bija līdzīgas Komisijas stratēģijā noteiktajām, proti, tūrisma ilgtspējai un kvalitātei, digitalizācijai un konkurētspējai. Nevienā no minētajām stratēģijām nav atsauces uz prioritātēm Komisijas 2010. gada paziņojumā vai 2015. un 2019. gadā pārskatītajām prioritātēm.

37 Šo četru dalībvalstu stratēģijas patlaban tiek pārskatītas, lai tās būtu aktuālas laikposmā līdz 2030. gadam. Tā kā šo darbu katra dalībvalsts veic neatkarīgi, pastāv risks, ka netiks pienācīgi ņemti vērā tūrisma pārrobežu aspekti. Tikmēr Komisija gatavo ES tūrisma programmu 2030. gadam (sk.  41. punktu).

Covid-19 pandēmijas ietekme liek pārskatīt ES stratēģiju tūrisma jomā

Dalībvalstu iestādes Komisijas stratēģiju 2014.–2020. gada periodā vērtē pozitīvāk nekā tūrisma nozares pārstāvji

38 Par tūrisma politiku atbildīgās valsts iestādes četrās šajā revīzijā apskatītajās dalībvalstīs kopumā sniedza pozitīvu novērtējumu par ES tūrisma prioritātēm 2014.–2020. gada periodā un par nozares atbalsta darbībām. Tomēr tās arī norādīja, ka, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tūrisma nozari, būtu lietderīgi atjaunināt ES tūrisma stratēģiju, reaģējot uz mainīgajiem apstākļiem, un iezīmēt ceļu uz noturīgāku nozari nākotnē.

39 Tikmēr ES tūrisma nozares un starptautisko tūrisma organizāciju pārstāvji, kas tika aptaujāti šajā revīzijā, norādīja, ka, neraugoties uz ES kā tūrisma galamērķa vadošo pozīciju pasaulē, tai trūkst kopējas tūrisma stratēģijas un ceļveža nozares nākotnei. Turklāt viņi atzīmēja, ka Komisijai būtu jāuzņemas vadošā loma gan šādas stratēģijas izstrādē, gan tās īstenošanā.

Komisija ir uzsākusi pirmās iniciatīvas saistībā ar jaunu tūrisma stratēģiju

40 Komisija, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas būtisko ietekmi uz tūrisma nozari, 2020. gada maijā publicēja paziņojumu “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam”^[24]. Paziņojumā bija iekļauti īstermiņa ieteikumi par to, kā rīkoties saistībā ar Covid-19 ietekmi uz 2020. gada vasaras sezonu (sk.  66. punktu). Attiecībā uz turpmāko rīcību Komisija ierosināja izstrādāt Eiropas tūrisma konvenciju, lai domātu par tūrisma nākotni, un sākt veidot Eiropas tūrisma programmu 2050. gadam.

41 Komisija 2021. gada maijā paziņoja par vienas konkrētas darbības uzsākšanu, un tā ir “zaļās un digitālās pārkārtošanās ceļu līdzradīšana”^[25]. Pēc tam, 2021. gada jūnijā, Komisija publicēja dokumentu par scenārijiem virzībai uz tūrisma pārkārtošanās ceļa līdzradīšanu noturīgākai, inovatīvākai un ilgtspējīgākai ekosistēmai^[26], kuri attiecas uz laikposmu līdz 2030. gadam. Tā uzsāka arī sabiedrisko apspriešanu, lai noteiktu piemērotākās darbības šā mērķa sasniegšanai.

ES likumdevēji aicina izstrādāt jaunu ES tūrisma stratēģiju laikposmam pēc COVID-19

42 Eiropas Parlaments ir aktīvi aicinājis Komisiju atjaunināt savu tūrisma stratēģiju^[27]. Parlaments 2021. gada martā pieņēma rezolūciju par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi^[28], kurā tas aicināja Komisiju 2021. gadā iesniegt rīcības plānu un izstrādāt atjauninātu ES stratēģiju, lai aizstātu 2010. gada paziņojumā par ilgtspējīgu un stratēģisku tūrismu izklāstīto stratēģiju.

43 Līdzīgi arī 2021. gada maijā sasauktā Konkurētspējas padome^[29] aicināja Komisiju un dalībvalstis izstrādāt Eiropas tūrisma programmu 2030.–2050. gadam. Tas būtu jāveic sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, un būtu jārisina galvenās stratēģiskās problēmas, lai veicinātu tūrisma ekosistēmas zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprinātu tās konkurētspēju, noturību un ilgtspēju.

2014.–2020. gada ERAF finansiālais atbalsts valsts ieguldījumiem tūrismā ir palīdzējis sasniegt ES un valstu mērķus tūrisma jomā, taču trūkumi projektu atlasē ierobežoja tā efektivitāti

ERAF darbības programmu struktūra bija atbilstīga ES, valstu un reģionālajām tūrisma stratēģijām

44 Mēs pārbaudījām, kā Komisija novērtēja partnerības nolīgumu un darbības programmu atbilstību tās tūrisma stratēģijai un prioritātēm. Mēs pārbaudījām arī, vai darbības programmu ieguldījumu prioritātes saskanēja ar spēkā esošajām valsts vai reģionālajām tūrisma stratēģijām, kas ir noteiktas neatkarīgi ārpus ES plānošanas darbībām.

45 REGIO ĢD, apspriežoties ar citiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, vadīja procesu, lai novērtētu darbības programmu tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu atbilstību partnerības nolīgumu saturam. Šis novērtējums ir daļa no darbības programmu pieņemšanas procesa.

46 Komisija pēc atlasīto partnerības nolīgumu un ERAF darbības programmu novērtējuma pabeigšanas nosūtīja dalībvalstīm oficiālas vēstules ar saviem apsvērumiem par darbības programmām. Šajās vēstulēs ar tūrismu saistītie apsvērumi bija vērsti uz atbilstību vispārējām reģionālās attīstības stratēģijām. Komisija pieprasīja precizējumus un papildu informāciju, un tāpēc tika veiktas korekcijas darbības programmās.

47 ERAF tiesiskajā regulējumā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam nebija iekļauta neviena konkrēta ieguldījumu prioritāte vai ex ante nosacījumi attiecībā uz ieguldījumiem tūrismā. Tā kā nebija noteikts juridisks pienākums, Komisija īpaši nepārbaudīja darbības programmu atbilstību ES tūrisma stratēģijas prioritātēm vai esošajām valstu vai reģionālajām tūrisma stratēģijām.

48 Kopumā mūsu veiktā analīze parādīja, ka finansiālais atbalsts ieguldījumiem tūrismā saskaņā ar šajā revīzijā pārbaudītajām ERAF darbības programmām tika piešķirts tādā veidā, kas atbilst vadošo iestāžu veiktajam ex ante novērtējumam un attiecīgā partnerības nolīguma noteikumiem. Izvēlētajām darbības programmām mēs noteicām šādas četras kopīgas vispārējās prioritātes:

•  tūrisma infrastruktūras un produktu attīstība;
•  tūrisma uzņēmumu konkurētspējas veicināšana;
•  dabas un kultūras objektu kā tūrisma resursu aizsardzība un popularizēšana; kā arī
•  vietējās ekonomikas attīstības un darbavietu radīšanas veicināšana.

Visas šīs prioritātes kopumā bija atbilstīgas reģionālās attīstības plānu mērķiem un – attiecīgā gadījumā – arī īpašām valsts un reģionālajām tūrisma stratēģijām.

Projekti tiek atlasīti, izmantojot dažādas procedūras, taču trūkumi sākotnējā plānošanā un vajadzību novērtēšanā rada riskus ES līdzfinansēto ieguldījumu tūrisma jomā efektivitātei un ilgtspējai

49 Mēs pārbaudījām, kā tika atlasīti un īstenoti izlasē iekļautie valsts iestāžu iesniegtie projekti četrās dalībvalstīs. Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai projektu atlases kritēriji atbilda DP ieguldījumu prioritātēm un valstu un reģionālajām tūrisma stratēģijām; vai atlases process ir nodrošinājis, ka tiek atlasīti tikai rūpīgi izstrādāti un labi izplānoti projekti, un vai atlasītie projekti tika efektīvi īstenoti, bija ilgtspējīgi un nodrošināja ietekmi, kas pārsniedz atsevišķa projekta radīto vērtību.

Dalībvalstis izmantoja dažādas atlases procedūras

50 Lai novērtētu un atlasītu valsts iestāžu iesniegtos tūrisma projektus, dalībvalstis izmantoja dažādas procedūras, proti, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, uzaicinājumus paust ieinteresētību, “rindas kārtības” procedūru vai iepriekš atlasītu atbalstāmo tūrisma objektu sarakstu izskatīšanu. Visas šīs procedūras var būt likumīgas šāda veida projektu atlasē, un dalībvalstu kompetencē ir izlemt, kuras no tām izmantot. Mūsu analīze liecina, ka atlases procedūras kopumā atbilda piemērojamajiem noteikumiem, stratēģiskajiem virzieniem un atlases kritērijiem, kas apstiprināti attiecīgajā DP.

Vairākiem projektiem netika veikta atbilstīga sākotnējā plānošana un vajadzību novērtējums

51 Saistībā ar vairākiem pārbaudītajiem projektiem mēs konstatējām, ka projektu priekšlikumiem trūka atbilstīgas sākotnējās plānošanas un vajadzību novērtējumu, tostarp pieprasījuma analīzes. Tas bieži noveda pie kavējumiem, izmaksu pārsniegšanas un izmaiņām projekta tvērumā projekta īstenošanas laikā (vienu šādu piemēru sk. 2. izcēlumā).

52 Kavēšanās projektu īstenošanā bija bieži sastopama problēma atlasītajos projektos. No 17 projektiem, kas iekļauti 2014.–2020. gada perioda izlasē, 11 projektu īstenošana kavējās vai ir paredzams, ka kavēsies par sešiem vai vairāk mēnešiem salīdzinājumā ar sākotnējā dotāciju nolīgumā noteikto beigu termiņu. No šiem projektiem četri tika īstenoti Ungārijā, viens – Polijā, divi – Rumānijā un četri – Spānijā. Vēl viens projekts Ungārijā tika atsaukts laikā, kad mēs veicām revīzijas darbu uz vietas. Galvenie iemesli, kas izskaidro šo kavēšanos, ir šādi:

•  administratīvās problēmas – garas vai nesekmīgas konkursa procedūras, aizkavēta būvatļauju saņemšana, zemes iegādes grūtības, izmaiņas reģionālajās/vietējās pašvaldībās;
•  ar darbu izpildi saistītas problēmas – tehniski vai vides jautājumi, kuru dēļ jāpārplāno projekts, laika apstākļu izraisīta īslaicīga darbu apturēšana, ar Covid-19 pandēmiju saistīti ierobežojoši pasākumi.

53 Vēl viens īpašs trūkums projektu plānošanā, kas var apdraudēt projekta efektivitāti un ilgtspēju, ir līdzīgu projektu finansēšana tuvējā apkaimē (sk. piemēru 3. izcēlumā).

Ne visiem realizētajiem projektiem bija pozitīva ietekme uz tūrisma darbībām reģionā

54 Mēs pārbaudījām arī 15 pabeigto projektu izlasi, īpašu uzmanību pievēršot projektiem, kuri ir pabeigti jau pirms vairākiem gadiem un no kuriem lielākā daļa finansēti 2007.–2013. gada periodā, lai šajā pārbaudē analizētu to ilgtspēju un ietekmi uz kopējo tūrisma darbību reģionā.

55 Mūsu analīze sniedza neviennozīmīgus rezultātus. Mēs konstatējām, ka vairāku projektu mērķi bija sasniegti (vai pat pārsniegti) un tie sekmīgi veicināja tūrisma darbības attiecīgajā reģionā (sk. piemērus 4. izcēlumā). Visiem šiem projektiem kopīgs ir tas, ka tie uzlabo tūrisma kvalitāti un pieprasījumu reģionā ārpus konkrētā projekta ietvariem, tādējādi radot iespējamu plašāku ietekmi uz vietējo ekonomiku.

56 Citiem projektiem bija tikai neliela ietekme uz tūrisma veicināšanu (vai tādas nebija vispār). Galvenie iemesli, kādēļ ietekme uz tūrismu ir ierobežota, ir šādi:

•  ieguldījumi ir bijuši izolēti, jo netika saistīti ar citu tūrisma infrastruktūru vai nebija īstenoti papildinoši projekti;
•  efektīva mārketinga un tūristiem paredzētās informācijas trūkums; vai arī
•  atbalstīto infrastruktūru galvenokārt izmanto vietējā sabiedrība (viens šāds piemērs ir aprakstīts 5. izcēlumā).

Komisijas pamatnostādnes aptvēra tūrisma ieguldījumu efektivitāti un ilgtspēju, taču vairāki aspekti netika ņemti vērā

57 Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir izdevusi pamatnostādnes par nosacījumiem ERAF atbalsta sniegšanai ieguldījumiem tūrismā un, lai palīdzētu dalībvalstīm atlasīt un īstenot līdzfinansētus tūrisma nozares projektus, kas ir efektīvi un ilgtspējīgi.

58 REGIO ĢD 2014. gadā izdeva īpašas tematiskās pamatnostādnes^[30] par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem 2014.–2020. gada periodā varētu novērtēt ERAF ieguldījumus tūrisma nozarē. Šīs pamatnostādnes tika darītas pieejamas vadošajām iestādēm dalībvalstīs. Jo īpaši pamatnostādnes ietvēra:

•  piemērus par attiecīgajiem ieguldījumiem tūrisma nozarē, kas saistīti ar tūrisma piedāvājuma dažādošanu un tūrisma sezonas pagarināšanu, par tūrisma produktu ar augstu pievienoto vērtību vai konkrētām grupām paredzētu tūrisma produktu izstrādi, par inovatīviem pakalpojumiem un digitalizāciju;
•  negatīvus piemērus par būtiskiem riskiem, kas apdraud tūrisma projektu efektivitāti, piemēram, par vienreizējiem vai izolētiem projektiem, par ieguldījumiem tūrismā, kas varētu izraisīt objektu dublēšanos vai pārvietošanas efektu, par līdzfinansējumu pieczvaigžņu viesnīcām vai profesionālām sporta organizācijām;
•  nepieciešamību ņemt vērā projektu finansiālo ilgtspēju, kā arī ieguldījumu plašāku ietekmi, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību vai saimniecisko darbību ārpus tūrisma sezonām.

59 Komisijas tematiskajos norādījumos teikts, ka ES finansētie tūrisma infrastruktūras projekti jāiekļauj attiecīgajās izaugsmes un/vai attīstības stratēģijās un tiem jābūt ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā efektīviem. Tomēr norādījumos nebija pietiekami apskatīts risks, ka kaimiņos esošajām teritorijām ar tādu pašu (vai līdzīgu) tūrisma potenciālu nav saderīgu stratēģiju; ka projekti, kas atlasīti ES atbalstam, nepārklājas ar citiem tuvumā esošiem ES finansētiem projektiem (kas pēc tam samazina to ilgtspēju); un ka projekti tiek pienācīgi uzturēti vairākus gadus pēc to pabeigšanas. Mūsu revīzijā atklājās, ka daži no šiem riskiem vairākos gadījumos ir īstenojušies (sk. piemēru 3. izcēlumā).

Rezultātu uzraudzība – kopējais tūrisma rādītājs tiek izmantots ierobežoti un vispusīgi neaptver visus projekta rezultātu veidus

60 ES līdzfinansēto projektu rezultāti būtu jāuzrauga, pamatojoties uz attiecīgiem rādītājiem. Mēs pārbaudījām tūrisma uzraudzības satvaru un jo īpaši ERAF regulā noteiktos rādītājus attiecībā uz intervences pasākumiem tūrisma jomā. Mēs pārbaudījām arī uzraudzības pasākumus, kas piemērojami atlasītajiem projektiem.

Tūrismam 2014.–2020. gada periodā noteikts tikai viens kopīgs tiešo rezultātu rādītājs

61 ERAF tiesību aktos 2014.–2020. gada periodam bija iekļauts viens kopīgs tūrisma tiešo rezultātu rādītājs^[31], un tas ir atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums (vienība – apmeklējumi gadā). Komisija ir sniegusi sīkāku informāciju par šā rādītāja definēšanu un mērīšanu – sk. 6. izcēlumu.

62 Komisija vāc informāciju par tūrisma kopīgā tiešo rezultātu rādītāja izmantošanu DP līmenī. Šī informācija ietver darbības programmās noteikto galamērķi un kumulatīvās vērtības, kas sasniegtas saskaņā ar vadošo iestāžu iesniegtajiem gada īstenošanas ziņojumiem. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 16 no 27 dalībvalstīm izmanto šo kopīgo rādītāju vismaz vienā no savām ERAF darbības programmām. Turklāt dalībvalstis varētu izmantot katrai programmai īpašus rādītājus. Tomēr 2014.–2020. gada periodā nebija izmantoti kopīgi koprezultāta rādītāji.

63 ERAF tiesiskais regulējums 2021.–2027. gada periodam ietver divus kopīgus rādītājus, kas saistīti ar tūrismu^[32], un tie ir: “atbalstītie kultūras un tūrisma objekti” (kā tiešo rezultātu rādītājs) un “atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji” (kā koprezultāta rādītājs). Pēdējais rādītājs ir līdzīgs tam, kas tika izmantots iepriekšējā plānošanas periodā, taču tagad tas ir atbilstīgāk klasificēts kā koprezultāta rādītājs.

Kopīgais rādītājs 2014.–2020. gadam neļāva izmērīt visus projektu rezultātu veidus

64 Kopīgais tiešo rezultātu rādītājs, kas vērsts uz apmeklētāju skaita pieaugumu, ne visos gadījumos ļauj izmērīt projektu plānotos sasniegumus, lai gan tie bija norādīti projekta priekšlikumā. Piemēram, tūrisma projekti var būt vērsti uz sezonalitātes mazināšanu, tūrisma izdevumu palielināšanu, jaunu tūrisma uzņēmumu izveidi vai tūrisma objektu un infrastruktūras ietekmes uz vidi samazināšanu. Tāpēc, pamatojoties tikai uz uzraudzības informāciju, nevar vispusīgi izvērtēt ERAF finansēto ieguldījumu tūrismā rezultātus. Mēs norādām, ka līdz 2024. gada beigām veicamajam ex post novērtējumam par ERAF atbalstu 2014.–2020. gada periodā^[33] būtu jāļauj Komisijai novērtēt tā finansējuma ietekmi uz ES tūrisma nozari minētajā periodā. Turklāt līdz 2024. gada beigām ir plānots veikt arī 2021.–2027. gada perioda vidusposma novērtējumu^[34].

Komisija ir veikusi darbības, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ES tūrisma nozari

65 Mēs analizējām, vai Komisija ir ierosinājusi pasākumus un priekšlikumus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ES tūrisma nozari un veicinātu tās atveseļošanos līdz 2021. gada vasarai.

66 Komisija 2020. gada maijā ierosināja pamatnostādņu un ieteikumu kopumu ar īpašu ietekmi uz tūrismu^[35] (sk. arī 40. punktu). Cita starpā tas ietvēra:

•  kopīgu pieeju, lai atjaunotu brīvu pārvietošanos un atceltu ierobežojumus pie ES iekšējām robežām;
•  regulējumu, lai atbalstītu pārvadājumu pakāpenisku atjaunošanu, vienlaikus nodrošinot pasažieru un apkalpes drošību;
•  kritērijus drošai un pakāpeniskai tūrisma darbību atjaunošanai un veselības protokolu izstrādei viesmīlības iestādēm, piemēram, viesnīcām.

67 Komisija 2020. gada jūnijā izveidoja arī tīmekļa vietni “Re-open EU”, kurā sniegta informācija par ceļošanas ierobežojumiem un sanitārajām prasībām, kas ir spēkā katrā dalībvalstī.

68 Kopš 2020. gada novembra Komisija jau ir atbalstījusi dalībvalstu darbu saistībā ar sertifikātiem e-veselības tīklā, kas ir brīvprātīgs tīkls, kurā apvienojušās par e-veselību atbildīgās valsts iestādes. Pirmās pamatnostādnes tika publicētas 2021. gada janvārī. 2021. gada maija beigās Komisija ierosināja^[36] atjaunināt Padomes Ieteikumu^[37] par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai ES, paredzot skaidrus noteikumus par nosacījumiem ceļošanas ierobežojumu atcelšanai personām, kurām ir ES digitālais Covid sertifikāts.

69 Eiropas Parlaments un Padome 2021. gada jūnijā panāca vienošanos par šā sertifikāta ieviešanu no 2021. gada 1. jūlija ar nosaukumu “ES digitālais Covid sertifikāts”. Regulu piemēros 12 mēnešus, bet tās termiņu var pagarināt (sk. 7. izcēlumu).

70 Pieņemot šo regulu, dalībvalstis ir vienojušās atturēties no papildu ceļošanas ierobežojumu noteikšanas ES digitālā Covid sertifikāta turētājiem, ja vien tie nav nepieciešami un samērīgi, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Šādā gadījumā dalībvalstij savlaicīgi jāinformē Komisija un visas pārējās dalībvalstis un jānorāda šādu jaunu pasākumu iemesli.

71 2021. gada vasarā ES pilsoņi šo sertifikātu izmantoja kā dokumentāru pierādījumu, lai varētu brīvi pārvietoties un piekļūt, piemēram, kultūras un sporta pasākumiem, restorāniem un atpūtas vietām. Tiek lēsts, ka līdz 2021. gada oktobra vidum tika izsniegts aptuveni 591 miljons^[39] sertifikātu.

72 Šīs Komisijas iniciatīvas bija būtiskas, lai 2021. gada vasarā atjaunotu ceļošanas un tūrisma darbības Eiropas Savienībā. Komisijas priekšlikumus un pasākumus, ko tā īstenoja, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tūrisma nozari, pozitīvi novērtēja arī to četru dalībvalstu iestāžu pārstāvji, kuras apskatītas šajā revīzijā, kā arī starptautiskās tūrisma organizācijas un tūrisma nozares pārstāvji, ar kuriem apspriedāmies revīzijas gaitā.

Secinājumi un ieteikumi

73 Veicot revīziju, kopumā konstatējām, ka Komisijas darbības, atbalstot ES tūrisma nozari laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, bija daļēji efektīvas.

74 Komisija ES pašreizējo tūrisma stratēģiju noteica jau 2010. gadā. Kopš 2015. gada un līdz Covid-19 pandēmijai Komisija ir pārskatījusi ES tūrisma prioritātes plašāku politikas stratēģiju kontekstā, taču nav izstrādājusi rīcības plānu to īstenošanas atbalstam. Turklāt Komisijas stratēģijā nav precizēts, kā dalībvalstīm un tās ģenerāldirektorātiem būtu jāizmanto pieejamais ES finansējums, lai īstenotu šīs prioritātes. Komisija ir uzsākusi tālredzīgas darbības, lai izstrādātu tūrisma programmu 2030. gadam, un tas ir solis pareizajā virzienā. Tomēr tās vēl ir jāīsteno, izstrādājot stratēģiju un rīcības plānu laikposmam pēc Covid-19 ar vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem, kā arī paredzot efektīvu pārvaldības kārtību un pietiekamus resursus (sk.  30.–43. punktu).

1. ieteikums. Noteikt jaunu stratēģiju ES tūrisma ekosistēmai ar skaidru mērķi atbalstīt ieguldījumus, kas veicina ilgtspējīgāku tūrismu

Lai sagatavotu efektīvu tūrisma programmu 2030. gadam, Komisijai jāizstrādā konsolidēta jauna ES tūrisma ekosistēmas stratēģija. Šai stratēģijai, kas jāsagatavo sadarbībā ar dalībvalstīm, būtu jāpalīdz sasniegt ES mērķi veicināt videi nekaitīgāku un ilgtspējīgāku tūrismu un novērst Covid-19 pandēmijas sekas. Stratēģijā jānorāda vajadzīgās darbības un termiņi, kā arī jāņem vērā tas, kā pieejamo ES finansējumu (tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu) izmanto tādiem ieguldījumiem tūrismā, kuri veicina šo mērķu sasniegšanu.

Termiņš: līdz 2022. gada vidum.

75 ERAF darbības programmās, izstrādājot un nosakot ieguldījumu prioritātes tūrisma jomā, tika ņemtas vērā spēkā esošās ES, valstu un reģionālās tūrisma stratēģijas (sk.  44.–48. punktu).

76 Analizējot ERAF projektus tūrisma jomā, mēs konstatējām neviennozīmīgus rezultātus, proti, daži projekti bija ilgtspējīgi un veicināja tūrisma aktivitātes reģionā, savukārt citiem bija tikai ierobežota ietekme. Vairākos gadījumos trūkumi sākotnējā projektu plānošanā un vajadzību novērtēšanā, kā arī projektu atlases posmā samazināja projektu tvērumu, kā arī izraisīja kavēšanos un izmaksu pārsniegšanu projektu īstenošanas laikā. Komisijas norādījumi par to, kā izmantot ERAF finansējumu tūrismam, bija noderīgi, bet daži svarīgi aspekti nebija pietiekami aplūkoti (sk.  49.–59. punktu).

2. ieteikums. Mudināt dalībvalstis piemērot atlases procedūras ERAF finansētiem ieguldījumiem tūrismā, lai atbalstītu šo jauno stratēģisko virzienu

Komisijai jāmudina dalībvalstis pieņemt projektu atlases procedūras, kas palīdzētu virzīt ERAF finansiālo atbalstu tūrisma projektiem, kuri:

•  ir pamatoti ar atbilstošu pieprasījuma analīzi un vajadzību novērtējumu, lai ierobežotu neefektivitātes risku;
•  tiek saskaņoti ar projektiem kaimiņu teritorijās, izvairoties no pārklāšanās un konkurences;
•  rada ietekmi ārpus projekta tvēruma, veicinot tūrisma darbības reģionā; un
•  ir ilgtspējīgi un tiks pienācīgi uzturēti turpmākajos gados pēc to pabeigšanas.

Termiņš: savlaicīgi, lai īstenotu 2021.–2027. gada perioda programmas, un, vēlākais, līdz 2022. gada beigām, tiklīdz būs pieejama stratēģija.

77 ERAF tiesību aktos 2014.–2020. gada periodam attiecībā uz ERAF finansētiem ieguldījumiem tūrismā bija iekļauts viens kopīgs tiešo rezultātu rādītājs. Turklāt dalībvalstis varētu izmantot katrai programmai īpašus rādītājus. Tomēr 2014.–2020. gada periodā nebija izmantoti kopīgi koprezultāta rādītāji. Kopīgais tiešo rezultātu rādītājs ne visos gadījumos ļauj izmērīt projektu plānotos sasniegumus, lai gan tie bija norādīti projekta priekšlikumā. Komisijai līdz 2024. gada beigām jāveic ex post novērtējums par ERAF atbalstu 2014.–2020. gada periodā (sk.  60.–64. punktu).

78 ES tūrisma nozare pēc Covid-19 pandēmijas ir piedzīvojusi nepieredzētu satricinājumu. Komisija ir ierosinājusi pasākumus un priekšlikumus, lai mazinātu šīs krīzes ietekmi uz ES tūrisma nozari. Īpaši svarīgs ir bijis ES digitālais Covid sertifikāts, lai 2021. gada vasarā atjaunotu ceļošanu ES iekšienē (sk.  65.–72. punktu).

Šo ziņojumu 2021. gada 10. novembrī Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Pielikumi

I pielikums. ES finansējuma avoti tūrismam

Pārskats par ES finansējuma avotiem tūrisma veicināšanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam un no 2021. līdz 2027. gadam un atbalstīto darbību veidi

II pielikums. Izraudzītās darbības programmas un katrā darbības programmā atlasīto projektu skaits

III pielikums. Šajā revīzijā pārbaudītie projekti

IV pielikums. Valstu tūrisma stratēģijas

Akronīmi un saīsinājumi

ANM: Atveseļošanas un noturības mehānisms

DFS: daudzgadu finanšu shēma

DP: darbības programma

ECK: Eiropas Ceļojumu komisija

ECTAA: Eiropas ceļojumu aģentu un tūrisma operatoru asociācija

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ERP: Eiropas Revīzijas palāta

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

GROW ĢD: Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts

IKP: iekšzemes kopprodukts

KF: Kohēzijas fonds

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

NANP: nacionālais atveseļošanas un noturības plāns

NECSTour: Eiropas konkurētspējīgo un ilgtspējīgo tūrisma reģionu sadarbības tīkls

REGIO ĢD: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

TPK: Tūrisma padomdevēja komiteja

UNWTO: ANO Pasaules Tūrisma organizācija

WTTC: Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome

GLOSĀRIJS

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM): ES finansiālā atbalsta mehānisms, kura mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un stimulēt atlabšanu vidējā termiņā, vienlaikus veicinot zaļo un digitālo pārkārtošanos. ANM īsteno, izmantojot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus.

Darbības programma (DP): pamata satvars ES finansētu kohēzijas projektu īstenošanai noteiktā periodā; darbības programmā ir iekļautas prioritātes un mērķi, kas noteikti partnerības nolīgumā starp Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm.

Daudzgadu finanšu shēma (DFS): ES izdevumu plāns, kurā ir noteiktas prioritātes (pamatojoties uz politikas mērķiem) un maksimālie apjomi sešās galvenajās kategorijās, parasti septiņu gadu posmam. DFS nosaka struktūru, kuras ietvaros tiek veidots ES katra gada budžets un kurā ir noteikts katras kategorijas izdevumu apmērs. Pašreizējā DFS aptver laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF): ES fonds, kura mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā; no tā finansē investīcijas, kas mazina reģionu atšķirības.

Intervences kods: plašas intervences kategorijas, kas iekļautas ERAF tiesību aktos un ko izmanto darbības programmu vadošās iestādes, lai noteiktu to darbību saturu, kuras jāfinansē to tematisko mērķu sasniegšanai.

Kohēzijas fonds (KF): ES fonds, kura mērķis ir samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā, finansējot investīcijas dalībvalstīs, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā līmeņa.

Partnerības nolīgums (PN): nolīgums starp Komisiju un kādu dalībvalsti saistībā ar ES izdevumu programmu. Partnerības nolīgumā cita starpā ir noteikti stratēģiskie plāni, investīciju prioritātes un tirdzniecības vai attīstības palīdzības nosacījumi.

Tematiskais mērķis (TM): investīciju prioritātes paredzētais kopējais rezultāts, kas īstenošanas nolūkā sadalīts konkrētos mērķos.

Tūrisma ekosistēma: globalizēta un savstarpēji savienota vērtības ķēde, kas ietver informācijas un pakalpojumu sniedzējus tiešsaistē un bezsaistē (tūrisma birojus, digitālās platformas, ceļošanas tehnoloģiju nodrošinātājus), tūrisma aģentūras un tūrisma operatorus, izmitinātājus, galamērķa pārvaldības organizācijas, apskates vietas un pasažieru pārvadātājus.

Tūrisma nozare: tūrisma nozare aptver plašu saimniecisko darbību grupu – transporta pakalpojumus, kas atvieglo personu pārvietošanos, ceļojumu aģentūru un ceļojumu rīkotāju pakalpojumu sniegšanu; izmitināšanu; restorānu un ēdināšanas pakalpojumus; kultūras, sporta un atpūtas iespējas; vietējās tūrisma preces un pakalpojumus.

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja publiska vai privāta iestāde, kuru dalībvalsts iecēlusi ES finansētas programmas pārvaldībai.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60287

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60287

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumiem kohēzijā, izaugsmē un iekļautībā. Revīziju vadīja ERP loceklis Pietro Russo, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Chiara Cipriani un locekļa biroja atašejs Benjamin Jakob; atbildīgais vadītājs Pietro Puricella; darbuzdevuma vadītājs Luis de la Fuente Layos; revidenti Luc T’Joen, Janka Nagy-Babos, Katarzyna Solarek, Andras Augustin Feher un Francisco Carretero.

Otrajā rindā (no kreisās uz labo): Luc T’Joen, Chiara Cipriani, Francisco Carretero un Benjamin Jakob

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Pietro Puricella, Pietro Russo, Luis de la Fuente Layos un Katarzyna Solarek

Beigu piezīmes

^[1] Eurostat, Tourism - Overview.

^[2] UNWTO, Methodological notes to the Tourism Statistics Database.

^[3] UNWTO, International Tourism Highlights, 2020. gada izdevums, 8. un 17. slaids, 2020. gada novembra dati.

^[4]WTTC, “Economic Impact Report”, 2021, European Union.

^[5] Eiropas Komisija, Annual Single Market Report 2021, SWD(2021) 351 final.

^[6] Līgums par Eiropas Savienības darbību, 195. pants. Turklāt dažiem tiesību aktiem, kas attiecas uz tūrismu, ir cits juridiskais pamats, piemēram, patērētāju aizsardzība, iekšējais tirgus vai kohēzijas politika.

^[7] Eiropas Komisija, GROW ĢD, Overview of EU Tourism Policy.

^[8] Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojums “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”, COM(2020) 102 final.

^[9] Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmums 86/664/EEK par konsultāciju un sadarbības procedūras izveidi tūrismā.

^[10] WTTC, Economic Impact Report, 2021. Eiropas Savienība.

^[11] Komisijas dienestu darba dokuments “Identifying Europe's recovery needs”, kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei”, SWD(2020) 98 final, 27.5.2020.

^[12] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu, 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta vi) punkts.

^[13] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

^[14] Komisijas dienestu darba dokuments “Scenarios towards co-creation of transition pathway for tourism for a more resilient, innovative and sustainable ecosystem”, SWD(2021) 164 final, 21.6.2021.

^[15] UNWTO, Sustainable development.

^[16] Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.

^[17] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, COM(2010) 0352 final.

^[18] Viedokļu apmaiņa ar Padomes COMPCRO darba grupu, 21.4.2015.

^[19] Abas struktūrvienības bija iekļautas Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāta (ENTR ĢD) struktūrā. Šo ģenerāldirektorātu 2014. gadā apvienoja ar Iekšējā tirgus ģenerāldirektorātu (MARKT ĢD), lai izveidotu GROW ĢD.

^[20] Ungārijas Tūrisma aģentūra, Nacionālā tūrisma attīstības stratēģija 2030. gadam, 2017. gada oktobris.

^[21] Sporta un tūrisma ministrija, Tūrisma attīstības programma laikposmam līdz 2020. gadam, 2015. gada septembris.

^[22] Rumānijas valdība, Valsts ģenerālplāns ieguldījumu veikšanai valsts tūrisma nozarē, 2017. gada 4. augusta Lēmums Nr. 558; Valsts kūrortu tūrisma stratēģija, 2019. gada 8. augusta Lēmums Nr. 572; Valsts ekotūrisma stratēģija, 2019. gada 30. maija Lēmums Nr. 358.

^[23] Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrija, Spānijas tūrisma plāns “Apvārsnis 2020”, 2007. gada novembris.

^[24] Komisijas 2020. gada 13. maija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam”, COM(2020) 550 final.

^[25] Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”, (COM(2021) 350 final).

^[26] Komisijas dienestu darba dokuments “Scenarios towards co-creation of transition pathway for tourism for a more resilient, innovative and sustainable ecosystem”, SWD(2021) 164 final, 21.6.2021.

^[27] Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. oktobra rezolūcija “Jauni izaicinājumi un koncepcijas tūrisma veicināšanai Eiropā” (2014/2241 (INI)) un Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūcija “Transports un tūrisms 2020. gadā un pēc tam” (2020/2649(RSP)).

^[28] P9_TA(2021)0109 – Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija “ES ilgtspējīga tūrisma stratēģija” (2020/2038(INI)).

^[29] “Tūrisms Eiropā nākamajos desmit gados: ilgtspējīgs, noturīgs, digitāls, globāls un sociāls”. Padomes secinājumi (pieņemti 27.5.2021.).

^[30] Thematic Guidance Fiche for Desk Officers on Tourism, 2. versija, 19.3.2014.

^[31] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, I pielikums.

^[32] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu, I pielikuma 1. tabula.

^[33] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, 57. pants.

^[34] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 45. pants.

^[35] Komisijas 2020. gada 13. maija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam”, COM(2020) 550 final.

^[36] Priekšlikums Padomes ieteikumam, ar ko groza Padomes 2020. gada 13. oktobra Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju, COM(2021) 294 final.

^[37] Padomes 2020. gada 13. oktobra Ieteikums (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju.

^[38] https://ec.europa.eu/health/sites/default/files/ehealth/docs/covid-certificate_paper_guidelines_en.pdf

^[39] Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kas sniegts, ievērojot 16. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā, COM(2021) 649 final, 18.10.2021.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-7132-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/098	QJ-AB-21-027-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7149-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/074	QJ-AB-21-027-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

•  2., 3. un 7. attēls: Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: https://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (https://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.