ES attīstības palīdzība Kenijai

Kopsavilkums

I

Šajā revīzijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, cik efektīva ir Kenijai sniegtā attīstības palīdzība no Eiropas attīstības fonda — valsts galvenā ES finansējuma avota. Kenijas piemērs ziņojumā tiek izmantots arī, lai novērtētu ES attīstības palīdzības piešķiršanas metodiku un palīdzētu izstrādāt jaunas darbības nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

II

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību attīstības palīdzības galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana. Mēs pārbaudījām, vai Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests efektīvi novirzīja Eiropas Attīstības fonda atbalstu uz jomām, kur tas varētu visvairāk veicināt nabadzības mazināšanu Kenijā. Mēs konstatējām, ka EĀDD un Komisija ne vienmēr uzskatāmi parādīja, ka šā mērķa sasniegšanai ir izdarīta optimāla izvēle.

III

Tiesiskais regulējums neļauj saistīt palīdzības piešķiršanu un sadali starp ĀKK valstīm ar īpašiem nosacījumiem attiecībā uz saņēmējvalstu darbības rezultātiem, pārvaldību un apņemšanos veikt strukturālas reformas vai kontrolēt korupciju. Aptuveni 90 % no Kenijai paredzētā finansējuma Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests piešķīra, izmantojot formulu, taču neveica īpašu izvērtējumu par valsts attīstības šķēršļiem un mērķiem. Valsts piešķīrumos arī netika ņemtas vērā citu līdzekļu devēju dotācijas vai aizdevumi.

IV

No 11. Eiropas Attīstības fonda Kenijai tika piešķirti 435 miljoni EUR, kas atbilst aptuveni 0,6 % Kenijas nodokļu ieņēmumu. Šī summa sedza tikai nelielu daļu Kenijas attīstības vajadzību un tika izkaisīta starp daudzām jomām. ES un Kenijas valsts indikatīvajā programmā 2014.–2020. gadam netika skaidrots, kā un kāpēc tieši atlasītās nozares vairāk nekā citas palīdzētu mazināt nabadzību Kenijā.

V

Vairākas ekonomikas, kas guvušas ievērojamus rezultātus attīstības jomā, ir pārgājušas no lauksaimniecības uz rūpniecību. Kenijā tas nav noticis — lauksaimniecība joprojām veido vienu trešdaļu no valsts IKP, savukārt ražošana — tikai 10 %, tāpat kā pirms 40 gadiem. Turklāt saskaņā ar ANO prognozēm Kenijas iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam no pašreizējiem 48 miljoniem palielināsies līdz aptuveni 85 miljoniem. Strauji pieaug arī valsts urbanizācijas līmenis. Tas nozīmē, ka pieaug pieprasījums pēc darba iespējām, jo īpaši pilsētās un to tuvumā un jauniešu vidū.

VI

Lielākais piešķīrums no 11. Eiropas Attīstības fonda finansējuma — 190 miljoni EUR (44 % no kopsummas), kas pēc vidusposma pārskatīšanas tika palielināts līdz 228,5 miljoniem EUR — tika novirzīts galvenajai nozarei “Pārtikas nodrošinājums un noturība pret klimata satricinājumiem”. Ievērojama daļa ES atbalsta šajā nozarē tika sniegta kopienām neauglīgo un daļēji neauglīgo zemju teritorijās un sīksaimniecību īpašniekiem, lai nodrošinātu pārtiku un palielinātu ienākumus. Šis atbalsts, visticamāk, uzlabos šo kopienu dzīves līmeni, bet nepalīdzēs virzīties uz lauksaimniecības komercializāciju un lauksaimniecības produktu pārstrādes paplašināšanu.

VII

Lai gan ES atbalsts enerģētikas un transporta infrastruktūrai kā tāds ir vērtējams pozitīvi, ar tā kopējo summu (175 miljoni EUR) ir par maz, lai sasniegtu valsts indikatīvajā programmā izvirzītos ļoti vērienīgos mērķus. Ņemot vērā priekšstatu par korupcijas plašo izplatību Kenijā, mēs konstatējām, ka ES tiešais atbalsts cīņai pret korupciju ir ierobežots.

VIII

Mēs pārbaudījām izlasē iekļautās darbības, kas tika veiktas Kenijā un aptvēra 53 % no 10. Eiropas Attīstības fonda izdevumiem. Lai gan šie projekti kopumā sniedza gaidītos tiešos rezultātus un iznākumus, to ietekme uz valsts vispārējo attīstību vēl nav pierādīta.

IX

Pamatojoties uz Kenijas piemēru, mēs iesakām Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam:

1. izskatīt ES metodi finansējuma sadalei starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, pēc nepieciešamības iesaistot Parlamentu, Padomi un dalībvalstis;
2. ieviest konkrētus nosacījumus, kas skaidri sasaistītu finansējuma piešķīrumus, valsts līdzšinējos darbības rezultātus un valdības apņemšanos ieviest strukturālas reformas, tostarp nostiprināt tiesiskumu;
3. izvērtēt, vai katrai galvenajai nozarei un tās ietvaros piešķirtās summas Kenijā sasniegs pietiekamu kritisko masu, lai gūtu būtiskus rezultātus, un izskaidrot, kā tas notiks;
4. noteikt prioritārās nozares Kenijā, kurām ir potenciāls piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus, radīt darba iespējas un palielināt eksportu, un darbības, ar kurām veicināt tiesiskumu, tostarp korupcijas apkarošanu.

Ievads

Kenija

01

Kenijai ir otrā lielākā ekonomika Austrumāfrikas reģionā aiz Etiopijas, veidojot 19 % no reģiona produkcijas apjoma¹, un ceturtā lielākā ekonomika Subsahāras Āfrikā. Kopš 2014. gada Pasaules Banka Keniju ir ierindojusi starp valstīm ar vidēji zemiem ienākumiem. I pielikuma diagrammās ir atspoguļota tautas attīstība Kenijā.

02

Kenijas iedzīvotāju skaits ir palielinājies no 8 miljoniem 1960. gadā līdz aptuveni 47 miljoniem 2016. gadā. Saskaņā ar ANO prognozēm Kenijas iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam sasniegs aptuveni 85 miljonus². Šis iedzīvotāju skaita pieaugums ir atspoguļots 1. attēlā.

03

Aptuveni 75 % Kenijas iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos. Tomēr kopš 2000. gada pilsētu iedzīvotāju skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Paredzams, ka iedzīvotāju skaits Kenijas pilsētās līdz 2030. gadam pārsniegs 22 miljonus un līdz 2050. gadam sasniegs aptuveni 40 miljonus (gandrīz pusi no prognozētā iedzīvotāju skaita)³. Vairāk nekā trešdaļa pilsētu iedzīvotāju dzīvo lielākajās pilsētās — Nairobi un Mombasā.

04

Vairāk nekā 20 % Kenijas iedzīvotāju ir nepietiekams uzturs. Tas ir mazāk nekā pirms 25 gadiem, kad šis skaitlis bija aptuveni 35 %. 2016. gadā 36 % iedzīvotāju dzīvoja zem nabadzības sliekšņa, kas nozīmē, ka viņi iztika ar mazāk nekā 1,90 ASV dolāru dienā⁴. Šis skaitlis ir samazinājies kopš 2005. gada, kad tas bija 43 %. Valsts statistikas datos nabadzība tiek definēta kā dzīvošana ar mazāk nekā 30 EUR mēnesī lauku apvidos un mazāk nekā 60 EUR mēnesī pilsētu teritorijās. Saskaņā ar šo definīciju 56 % Kenijas nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo neauglīgo un daļēji neauglīgo zemju (ASAL) teritorijās⁵.

05

Pēdējos desmit gados Kenijas reālā IKP pieaugums vidēji ir pārsniedzis 5 %. Tomēr laikposmā no 2003. līdz 2018. gadam pieaugums bija mazāks par reģiona vidējo rādītāju⁶. Jaunākajā Pasaules Bankas īpašā pētījumā par Kenijas ekonomiku secināts — ja Kenijas ekonomika laikposmā no 2004. līdz 2014. gadam būtu augusi tikpat strauji kā pārējo Subsahāras Āfrikas valstu ekonomikas, Kenijas iedzīvotāju vidējie ienākumi līdz 2014. gadam būtu bijuši par 15 % lielāki nekā 2003. gadā. Ja ekonomikas izaugsme būtu bijusi tāda pati kā Āzijas valstīs, Kenijas ienākumi uz vienu iedzīvotāju būtu bijuši par 45 % lielāki⁷.

06

Visvairāk IKP pieaugumu ir veicinājis iekšzemes patēriņš, kas palielinājies iedzīvotāju skaita pieauguma ietekmē⁸. Cits virzītājspēks ir publiskie ieguldījumi⁹. Kenijas tirdzniecības bilance, tostarp ar ES dalībvalstīm, nemainīgi ir negatīva. 1. tabulā ir norādīti Kenijas galvenie makroekonomiskie rādītāji, un II pielikumā ir iekļautas tabulas un grafiki, kuros atspoguļota valsts ekonomika.

07

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju¹⁰ Kenija ir vadošā ekonomika reģionā, taču tās progress Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā ir nepilnīgs. Atkārtotu smaga sausuma periodu sekas norāda uz valsts sociāli ekonomiskās attīstības nestabilitāti. Galvenās ekonomikas prioritātes ir konkurētspējas veicināšana, mērķtiecīgi ieguldījumi darba iespēju palielināšanai, neaizsargātības novēršana un reformu procesa turpināšana.

Attīstības palīdzība

08

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā ir noteikts, ka “ES politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana”. Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 2. punkta d) apakšpunktā kā viens no ES ārējās darbības mērķiem ir minēts veicināt “jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi – izskaustu nabadzību”.

09

ESAO par oficiālās attīstības palīdzības (OAP) galveno mērķi definē “jaunattīstības valstu ekonomisko attīstības un labklājības sekmēšanu”¹¹. Attīstības palīdzības mērķis ir mazināt nabadzību, tostarp palīdzēt saņēmējai valstij veicināt ekonomikas konkurētspēju, līdz ar to radot darba iespējas.

10

2011. gadā Komisija pieņēma jaunu stratēģisko dokumentu “Pārmaiņu programma”¹², kura mērķis ir palielināt ES attīstības politikas ietekmi un efektivitāti. Par vienu no dokumenta divām prioritātēm ir izvirzīta iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme tautas attīstībai (otra prioritāte — laba pārvaldība), un tai ir izšķiroša nozīme nabadzības mazināšanai ilgtermiņā.

ES attīstības palīdzība Kenijai

11

Kotonū nolīgums, kas tika parakstīts 2000. gada jūnijā uz 20 gadiem¹³, nodrošina galveno tiesisko regulējumu attiecībā uz ES attīstības palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un ES aizjūras zemēm un teritorijām. Saskaņā ar Kotonū nolīgumu galvenais finansējuma avots šīm valstīm, tostarp Kenijai, ir Eiropas Attīstības fonds (EAF). EAF veido ES dalībvalstu iemaksas, taču tas neietilpst ES budžetā. Katrs EAF finanšu periods parasti ilgst no pieciem līdz septiņiem gadiem.

12

11. EAF finansējumu saņēma 75 ĀKK valstis. ĀKK ietver 80 valstis, taču Kuba, Ekvatoriālā Gvineja un Sudāna nebija attiecināmas atbalsta saņemšanai, jo tās nav parakstījušas Kotonū nolīgumu vai ratificējušas tā grozījumus. Bahamu Salas nevēlējās saņemt EAF finansējumu, savukārt uz Dienvidāfriku saskaņā ar vienošanos attiecas cita kārtība, tādēļ tā nevar pretendēt uz EAF finansējumu.

13

Padomes regulā¹⁴ ir paredzēta vispārēja EAF programmu izstrādes un īstenošanas sistēma. Tās mērķis ir nodrošināt saskanību ar citām ES darbības jomām, tostarp attiecīgajiem attīstības politikas principiem un satvariem, piemēram, Eiropas Konsensu par attīstību un Pārmaiņu programmu. Padome ir pieņēmusi arī iekšējo nolīgumu starp ES dalībvalstīm, un tas cita starpā reglamentē iemaksas, kuras jāmaksā katrai dalībvalstij un kuras nosaka, izmantojot “sadales koeficientu”.

14

EAF ir starpvaldību fonds, tādēļ Eiropas Parlamentam ir mazāka ietekme uz tā darbību nekā uz citiem attīstības sadarbības instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta. Piemēram, tam nav nekādas ietekmes EAF budžeta un tā noteikumu izstrādē, kā arī līdzekļu piešķiršanā, jo par šiem uzdevumiem ir atbildīgas ES dalībvalstis.

15

EAF plānošanā un tā īstenošanas uzraudzībā ir iesaistīta EAF komiteja, ko veido ES dalībvalstu pārstāvji,— tā sniedz atzinumu par valstu un reģionālajiem stratēģiskajiem dokumentiem saskaņā ar Kotonū nolīgumu.

16

Svarīgs EAF plānošanas posms ir valstu indikatīvo programmu (NIP) kopīga parakstīšana, ko veic Eiropas Komisija un partnervalsts. NIP ir kopīga stratēģija, kurā noteiktas ES rīcības prioritātes attiecīgajam EAF periodam. Kenijas NIP izdevumi 10. EAF (2008.–2013. gadam) un 11. EAF (2014.–2020. gadam) darbības laikā bija attiecīgi 392 miljoni EUR un 435 miljoni EUR. 11. EAF laikā tas atbilda aptuveni 0,6 % no Kenijas nodokļu ieņēmumiem.

17

Katras valsts NIP nosaka trīs nozares, kurām galvenokārt būtu jāpiešķir ES palīdzība. Balstoties uz šiem NIP, Eiropas Komisija pārvalda īpašas programmas un projektus. EĀDD sadarbojas ar Komisiju visā attīstības palīdzības izstrādes, plānošanas un īstenošanas ciklā. ĀKK valstis ir atbildīgas par NIP pamatā esošo mērķu un prioritāšu noteikšanu, projektu izvēli un līgumu slēgšanu.

18

Papildus līdzekļiem, kas Kenijai tika piešķirti no EAF konkrētai valstij paredzētā finansējuma (tās “divpusējais finansējums”), ES piešķir valstij finansējumu saskaņā ar EAF Austrumāfrikas, Dienvidāfrikas un Indijas okeāna reģionālo indikatīvo programmu (2014.–2020. gads), ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai un ES humāno palīdzību. Kopējā summa veido aptuveni 16 % no Kenijas EAF divpusējā finansējuma. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tika piešķirts arī finansējums no ASI tematiskajām budžeta pozīcijām 45 miljonu EUR apmērā.

Revīzijas tvērums un pieeja

19

Mūsu revīzijā galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, cik efektīva bija Kenijai no EAF līdzekļiem sniegtā divpusējā attīstības palīdzība. Revīzijā netika izskatīti citi instrumenti, piemēram, humānā palīdzība vai EAF reģionālā programma; šie instrumenti ir uzskaitīti 18. punktā. Pašlaik norit diskusijas par jaunu dokumentu, kas aizstās Kotonū nolīgumu, jo tā termiņš beidzās 2020. gada februārī. Tomēr 2020. gada 1. martā ieviestie pārejas pasākumi pagarina Kotonū nolīguma piemērošanu līdz 2020. gada decembrim. Šajā revīzijā Kenijas piemērs tiek izmantots, lai izvērtētu metodiku finansējuma sadalei gan starp dažādām ĀKK valstīm, gan starp katras valsts nozarēm. Mūsu izvērtējums par projektu rezultātiem var palīdzēt uzlabot jaunu darbību izstrādi nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

20

Galvenais revīzijas jautājums bija, vai Komisija un EĀDD ir efektīvi novirzījuši EAF finansējumu uz jomām, kur tas varēja visvairāk veicināt nabadzības mazināšanu Kenijā. Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs pārbaudījām, vai:

1. Komisija un EĀDD nolēma Kenijai piešķirt 11. EAF finansējuma kopējo summu (2014.–2020. gads), pamatojoties uz rūpīgu analīzi;
2. Komisija 11. EAF ietvaros izvēlējās tās galvenās nozares, kurās atbalsts visvairāk palīdzētu mazināt nabadzību Kenijā;
3. Kenijai jau sniegtā ES palīdzība no 10. EAF ir bijusi efektīva.

21

Savus apsvērumus balstījām uz šādiem revīzijas pierādījumu avotiem:

1. dokumentu caurskatīšana par rīcībpolitiku, procedūrām un darbībām saistībā ar ES attīstības palīdzību Kenijai;
2. intervijas ar Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO ĢD) un EĀDD darbiniekiem;
3. intervijas Kenijā ar ES delegācijas un Kenijas valdības ministriju darbiniekiem;
4. ar ES delegācijas palīdzību organizētas intervijas Kenijā, kurās iztaujāti privātā sektora pārstāvji, citi līdzekļu devēji un ieinteresētās personas, tostarp akadēmisko aprindu pārstāvji, ekonomisti, starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas (sanāksmju sarakstu sk. III pielikumā);
5. apmeklējumi to ES finansēto darbību īstenošanas vietās, kas aptver 53 % no 10 EAF finansētajām darbībām (pēc to vērtības) Kenijā.

22

Mēs pārbaudījām 11. EAF plānošanas procesu (2014. –2020. gadam). Lai izveidotu konkrētas valsts kontekstu izvērtējumu veikšanai, mēs pārbaudījām Kenijas ekonomikas un tautas attīstības tendences, apzinot valsts potenciāla jomas un galvenās problēmas, kas kavē Kenijas ekonomikas attīstību un ilgtspējīgu nabadzības mazināšanu. Mēs pārbaudījām arī citu valstu pieredzi.

23

Mēs pārbaudījām to projektu rezultātus, kurus finansēja no 10. EAF (2008.–2013. gadam), jo revīzijas laikā vēl nebija pieejami no 11. EAF finansēto projektu rezultāti. 10. EAF un 11. EAF ietvaros tika noteiktas līdzīgas galvenās nozares. Revīzijā pārbaudīto projektu saraksts ir norādīts 2. tabulā.

24

Mēs izvērtējām, vai šo projektu ietvaros Kenijai sniegtās ES palīdzības rezultātus var pierādīt attiecībā uz¹⁵:

• tiešajiem rezultātiem — kas ir saražots vai paveikts (piem., uzbūvēti ceļi), pateicoties intervences pasākumam piešķirtajiem resursiem (ieguldījumiem, darbībām un procesiem);
• iznākumiem — intervences pasākuma radītās pārmaiņas (piem., uzlabota piekļuve teritorijai pēc ceļa izbūves);
• ietekmi — ilgāka termiņa sociālekonomiskās sekas, kas var būt vērojamas pēc intervences pasākuma pabeigšanas.

Apsvērumi

Komisija un EĀDD piešķīra Kenijai finansējumu saskaņā ar Pārmaiņu programmu, taču process neietvēra īpašu izvērtējumu par valsts attīstības šķēršļiem un mērķiem

25

Starptautiskās attīstības palīdzības uzdevums ir atbalstīt saņēmēju valstu centienus attīstīties. Pārmaiņu programmā ir atzīts, ka ES attīstības palīdzība ir jāpiešķir saskaņā ar valstu vajadzībām, spējām, apņemšanos, darbības rezultātiem un ES palīdzības iespējamo ietekmi¹⁶. Šai nolūkā jāveic visaptveroša analīze par valsts vajadzībām un apņemšanos veicināt attīstību un pārmaiņas.

26

Tāpēc mēs izvērtējām, vai Komisija un EĀDD pirms lēmuma pieņemšanas par 11. EAF finansējuma kopējo summu (2014.–2020. gadam) rūpīgi izvērtēja Kenijas vajadzības, spēju izmantot jeb “apgūt” atbalstu, apņemšanos veikt reformas un iepriekšējos darbības rezultātus. Mēs arī izvērtējām, vai tika ņemtas vērā ES dalībvalstu un citu līdzekļu devēju iemaksas Kenijai, tostarp ES dalībvalstu tiešais atbalsts.

Komisija 90 % no EAF finansējuma Kenijai piešķīra, izmantojot standartizētu pieeju, ko piemēro visām ĀKK valstīm

27

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu uz finansējumu pēc būtības var pretendēt visas ĀKK valstis (sk.11. punktu). Līdz ar to 11. EAF piešķiršanas procedūras pirmajā posmā kopējais EAF finansējums (15 miljardi EUR) tika sadalīts starp 75 attiecināmajām valstīm. Lēmums par valsts piešķīrumu tika pieņemts trīs galvenajos posmos: a) formula, izmantojot izklājlapu ar atjauninātiem un salīdzināmiem valstu datiem, b) kvalitatīva korekcija un c) turpmāki pielāgojumi pēc EAF komitejas sanāksmes.

1. Formulas pamatā bija pieci rādītāji: iedzīvotāju skaits, nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, cilvēkresursu indekss, ekonomiskās neaizsargātības indekss un pasaules mēroga pārvaldības rādītāji, no kuriem pēdējie trīs ir salikti rādītāji. Visi rādītāji tika normalizēti diapazonā no 1 līdz 6 (izņemot iedzīvotāju skaitu, kas svārstījās diapazonā no 0 līdz 6,3). Pēc tam šie pieci rādītāji tika reizināti kopā.
2. Tad Komisija veica kvalitatīvu korekciju, lai iekļautu aspektus, kurus bija grūtāk izteikt skaitļos izmantošanai formulā, jo īpaši to iespējamo ietekmi. Šīs korekcijas kopā veidoja 7,5 % no sākotnējās kopsummas.
3. EAF komitejas 2013. gada septembra sanāksmē notika viedokļu apmaiņa starp dalībvalstīm, kā rezultātā tika ieviestas turpmākas korekcijas 3 % apmērā no sākotnējās kopsummas. Šīs korekcijas atspoguļoja dažādas problēmas, piemēram, izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo EAF, kā arī politisko un drošības situāciju.

28

Kotonū nolīgumā tika aicināts piešķirt valstīm līdzekļus, “pamatojoties uz standarta, objektīvām un pārredzamām vajadzībām un darbības rezultātu kritērijiem”. Komisijas izmantotā formula 11. EAF piešķīrumu aprēķiniem šai prasībai atbilda, jo tika atlasīti kopīgi rādītāji, kas ir pieejami visām ĀKK valstīm (sk. 27. punkta (a) apakšpunktu). Lai gan šie rādītāji atspoguļo dažādu valstu vajadzību mērogu, tie nesniedz informāciju nedz par to, kādas faktiski ir šīs vajadzības, nedz arī par nepietiekamo finansējumu, kas jānodrošina, lai šīs vajadzības apmierinātu.

29

Trīs no šiem rādītājiem (nacionālais kopienākums, cilvēkresursu indekss un ekonomiskās neaizsargātības indekss) kalpo par kritērijiem, kurus izmanto, lai klasificētu valstis kā vismazāk attīstītās valstis. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai vismazāk attīstīto valstu (VAV) šie rādītāji ir līdzīgi. Arī galvenie rādītāji, kurus izmantoja iespējamās ietekmes izvērtēšanā, proti, pasaules mēroga pārvaldības rādītāji, nenorāda uz lielām atšķirībām starp valstīm.

30

Kenijai paredzēto finansējumu Komisija un EĀDD piešķīra, neveicot īpašu izvērtējumu par valsts attīstības šķēršļiem un mērķiem. Turklāt valstu piešķīrumos netika ņemtas vērā citu valstu vai organizāciju dotāciju vai aizdevumu summas vai mērķi.

31

Mēs arī konstatējām, ka piešķiršanas process neļauj palīdzības piešķīrumu saistīt ar konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz saņēmējas valsts darbības rezultātiem, pārvaldību, apņēmību veikt strukturālas reformas vai kontrolēt korupciju. Piemēram, neraugoties uz to, ka organizācijas Transparency International veiktajā korupcijas uztveres indeksa izvērtējumā Kenija joprojām ir starp 21 % valstu ar zemākajiem rādītājiem, mēs neguvām pierādījumus tam, ka šā iemesla dēļ ES būtu pievienojusi papildu nosacījumus EAF finansējuma piešķiršanai. Kenija turpināja saņemt līdzīgu finansējuma summu kā iepriekšējā EAF periodā. IV pielikumā ir pievienots izvilkums no organizācijas Transparency International 2019. gada izvērtējuma Global Corruption Barometer Āfrikas ziņojuma “Iedzīvotāju viedoklis un korupcijas pieredze”, kurā ir aprakstīta korupcijas problēma Kenijā.

32

Saskaņā ar šo formulu Kenijai sākotnēji tika piešķirti 395 miljoni EUR. Šī summa tika palielināta līdz 435 miljoniem EUR, ņemot vērā nabadzības mazināšanas problēmas mērogu, valsts nozīmi reģionālajā integrācijā un stabilitātē un valdības vēlmi nodot pilnvaras reģioniem. Tā kā EAF komitejas sanāksmē netika pieņemtas turpmākas izmaiņas, galīgais piešķīrums bija 435 miljoni EUR.

Valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu, tostarp Kenija, saņēma proporcionāli mazāku finansējumu

33

Tā kā 90 % finansējuma Komisija piešķīra, vadoties tikai pēc formulas, mēs rūpīgāk pārbaudījām šo piešķīrumu ietekmi. Mēs konstatējām, ka atbilstīgi izvirzītajam mērķim Komisija no 11. EAF nabadzīgākajām valstīm piešķīra vairāk līdzekļu nekā no 10. EAF. VAV un valstu ar zemiem ienākumiem (LIC) kopējā piešķīruma daļa no 11. EAF bija 85 %, savukārt no 10. EAF — 80 %.

34

Piešķīruma sadales formulas izveides laikā viens no tās piemērotības izvērtēšanas kritērijiem bija tas, cik lielā mērā tā atkārtoja iepriekšējos EAF piešķīrumus (sk. V pielikumu). Šāda atkārtojamība daļēji tika panākta, samazinot iedzīvotāju skaita rādītāja ietekmi formulā, kā rezultātā valstīs ar lielāku iedzīvotāju skaitu palīdzība uz vienu cilvēku bija ievērojami mazāka. Piemēram, Etiopija (85 miljoni iedzīvotāju) un Kongo Demokrātiskā Republika (68 miljoni iedzīvotāju) no ES palīdzības līdzekļiem saņēma mazāk nekā 8 EUR uz vienu cilvēku, savukārt valstis ar mazāku iedzīvotāju skaitu, piemēram, Gambija (1,8 miljoni iedzīvotāju) un Gvineja-Bisava (1,5 miljoni iedzīvotāju),— vairāk nekā 100 EUR. Iedzīvotāju skaits Kenijā piešķīruma laikā bija salīdzinoši liels (42 miljoni iedzīvotāju), un tā saņēma 9 EUR uz cilvēku. Piešķīrumi, kas izriet no formulas pirms kvalitatīvās korekcijas, ir atspoguļoti 2. attēlā.

35

Valstis ar lielāku iedzīvotāju skaitu saņēma ievērojami mazāku palīdzību uz vienu cilvēku, jo iedzīvotāju skaita maksimālā robežvērtība bija 40 miljoni cilvēku¹⁸ un tās pamatā nebija valsts kopējais iedzīvotāju skaits, bet gan tā kvadrātsakne. 1. izcēlumā ir aprakstīts, kā formulā tiek samazināta iedzīvotāju skaita ietekme.

36

Lai gan iedzīvotāju skaits bija tikai viens no pieciem vienādi svērtiem rādītājiem 11. EAF piešķīruma sadales formulā, tam bija būtiska ietekme līdzekļu sadalē starp VAV. Ja Komisija nebūtu noteikusi maksimālo iedzīvotāju skaitu, lielākās valstis būtu saņēmušas lielāko daļu finansējuma.

11. EAF plānošanas gaitā nav pietiekami parādīts, ka palīdzība tiek novirzīta uz jomām, kurās tā visvairāk palīdzētu mazināt nabadzību

37

Palīdzība galvenokārt ir jāpiešķir to problēmu risināšanai, kas visvairāk kavē saņēmējas valsts attīstību. Lai palīdzība būtu efektīva, tai (kopā ar citiem ieguldījumiem) jāsasniedz kritiskā masa (t. i., finanšu resursiem un cilvēkresursiem ir jābūt pietiekami lieliem, lai gūtu nozīmīgus koprezultātus)¹⁹, taču valstij (vai nozarei vai projektam) nevajadzētu saņemt vairāk naudas, nekā tā var apgūt.

38

Šie principi ir atzīti arī Pārmaiņu programmā un instrukcijās par 11. EAF plānošanu²⁰. Pārmaiņu programmā ir uzsvērts, ka “ES mērķtiecīgi jāizmanto tās rīcībā esošie līdzekļi, kur tie ir visvairāk vajadzīgi nabadzības mazināšanai un kur tiem varētu būt vislielākā ietekme”²¹. Plānošanas instrukcijās ir noteikts, ka pirms nozaru atlases jāizvērtē, vai ES atbalsts sasniegs kritisko masu zināšanu, finanšu resursu vai cilvēkresursu ziņā, lai gūtu būtiskus un izmērāmus rezultātus²².

39

Tādēļ mēs izvērtējām, vai Komisija un EĀDD 11. EAF ietvaros Kenijā izvēlējās galvenās nozares, balstoties uz šādiem principiem: a) šajā jomā palīdzība visvairāk varēja veicināt nabadzības mazināšanu, un b) palīdzība bija pietiekami liela, lai sniegtu būtisku ietekmi. Mēs arī izvērtējām, vai Komisija un EĀDD efektīvi saskaņoja savas darbības ar dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem.

40

Pārmaiņu programmā ir norādīts, ka iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmei tautas attīstībai ir izšķiroša nozīme nabadzības mazināšanā ilgtermiņā, un tā ir noteikta par vienu no tās prioritātēm. Ekonomikas attīstība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, ar kuriem līdzekļu devēji var radīt ietekmi; tie ir pārvaldība, tiesiskais regulējums, infrastruktūra, cilvēkkapitāls un sociālais un finanšu kapitāls.

Nav sniegts pietiekami skaidrs nozaru atlases pamatojums

41

Nozaru atlase bija Komisijas un EĀDD kopīgs uzdevums. Pēc atlases tika apstiprināta daudzgadu indikatīvā programma katrai partnervalstij, un to parakstīja katra attiecīgā valsts. Galvenās nozares ES un Kenijas valsts indikatīvajā programmā (NIP) 2014.–2020. gadam saņēma šādu finansējumu:

1. pārtikas nodrošinājums un noturība pret klimata satricinājumiem — 190 miljoni EUR (44 %);
2. ilgtspējīga infrastruktūra — 175 miljoni EUR (40 %);
3. publiskā sektora iestāžu pārskatatbildība — 60 miljoni EUR (14 %);
4. atbalsta pasākumi (nav norādīta kā galvenā nozare) —10 miljoni EUR (2 %).

42

Katra no trim galvenajām nozarēm ietvēra plašu jomu klāstu. Piemēram, “Pārtikas nodrošinājums un noturība pret klimata satricinājumiem” ietvēra sīksaimniecību īpašnieku pāreju uz citu lauksaimniecības praksi, zemes pārvaldību, sausuma izraisītu ārkārtas situāciju risināšanu, naudas izmaksu sausuma upuriem un pret klimata pārmaiņām noturīgu kopienas infrastruktūru. “Ilgtspējīga infrastruktūra” ietvēra transporta infrastruktūru un enerģētiku. “Publiskā sektora iestāžu pārskatatbildība” ietver vēlēšanas, publisko finanšu pārvaldību, tiesvedību, juridisko palīdzību un alternatīvas ieslodzījumam. Kenijai paredzētā finansējuma piešķiršana tik daudzām jomām palielina risku, ka tas nesasniegs nepieciešamo kritisko masu nevienā no nozarēm, tādējādi neradot būtiskus rezultātus.

43

Komisija nozaru izvēli pamatoja ar Kenijas valsts attīstības plānu (“Vision 2030”) un tā īstenošanas programmām, kas ir zināmas kā vidēja termiņa plāni²³. Šie dokumenti aptver ļoti daudzas jomas — no sociālajiem jautājumiem, piemēram, sports, mājokļi un dzimumu līdztiesība, līdz dažādiem ekonomikas aspektiem, piemēram, tūrisms, finanšu pakalpojumi un tirdzniecība. Tas parāda, ka atlasīto galveno nozaru vietā Komisija varēja izvēlēties vairākas citas nozares, kas arī atbilstu plānam Vision 2030.

44

Kenijas NIP bija ietverts pamatojums par izvēlēto galveno nozaru nozīmi. Taču tajā nebija iekļauts visaptverošs novērtējums par citu nozaru potenciālu nabadzības mazināšanā un ES spēju tās atbalstīt. Mēs arī neguvām pierādījumus tam, ka papildus NIP šāds izvērtējums ir veikts. Tāpēc nebija skaidrs, kāpēc Komisija un EĀDD uzskatīja, ka tieši izvēlēto nozaru atbalstīšana visvairāk palīdzētu Kenijai mazināt nabadzību.

45

Komisija un EĀDD nepaskaidroja savu izvēli neatbalstīt ražošanas nozari tieši. Vairākas ekonomikas, kas guvušas ievērojamus rezultātus attīstības jomā, ir pārgājušas no lauksaimniecības uz rūpniecību²⁴. Kenijā tas nav noticis — lauksaimniecība joprojām veido vienu trešdaļu no valsts IKP, savukārt ražošana — tikai 10 %, tāpat kā pirms 40 gadiem²⁵. Ražošanai ir liels potenciāls radīt darba iespējas (tostarp mazāk izglītotiem cilvēkiem), uzlabot Kenijas tirdzniecības bilanci un veicināt citu nozaru attīstību, piemēram, lauksaimniecības un dabas resursu pārvaldību²⁶.

46

Pasaules Banka Keniju ir raksturojusi kā uzņēmējdarbības valsti, norādot, ka tai ir ražošanas bāze²⁷. Tādēļ sistemātiska rīcība šīs nozares strukturālo problēmu risināšanā, visticamāk, varētu veicināt progresīvu ekonomisko izaugsmi. Jāuzsver arī, ka vēlāk tika apstiprināts, ka ražošanas nozares paplašināšana ir viena no Kenijas prezidenta noteiktajām prioritātēm jaunākajā attīstības ģenerālplānā, kas zināms kā ‟Big 4 Agenda”. Turklāt straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un urbanizācija nozīmē, ka pieaug jauniešu pieprasījums pēc darba iespējām pilsētās un to tuvumā. Ja šis pieprasījums netiks apmierināts, tas var radīt papildu sociālas grūtības.

47

Cits piemērs attiecas uz Kenijas IKT nozari, kas 2017. gadā pieauga par 10,9 %²⁸, un ir zināms, ka valsts spēj sniegt inovatīvus pakalpojumus. Kenijas valdība sadarbībā ar privāto sektoru kopš 2008. gada izstrādā tehnoloģiju pilsētu Konza Technopolis, kurā atradīsies jauna tehnoloģiju universitāte un IKT, inženierzinātņu un biotehnoloģijas uzņēmumi. Plānots, ka jaunā pilsēta, kuras infrastruktūrā joprojām nepieciešami lieli ieguldījumi, kļūs par īpašu ekonomikas zonu, kurā būs pieejami visi sociālie pakalpojumi (mājokļi, slimnīcas u. c.). Inovācijas un digitālā ekonomika var palielināt eksportu ar augstu pievienoto vērtību un radīt darba iespējas, tādēļ attīstītās valstis tajā iegulda publiskos līdzekļus, lai veicinātu šo jomu attīstību.

Lai gan līdzekļu devēju koordinācija bija plaša, tai bija ierobežota ietekme uz galveno nozaru izvēli

48

Valsts indikatīvajā programmā Komisija apraksta dažas darbības, kuru mērķis ir koordinēt rīcību ar citiem līdzekļu devējiem (t. i., nozaru līdzekļu devēju darba grupas un kopīgs politikas dialogs). Dokumentā ir ietverta arī matrica, kurā parādītas nozares, kurās ir iesaistīti citi līdzekļu devēji, tostarp no trešām valstīm. Šīs matricas kopsavilkums ir atspoguļots 3. attēlā, kurā ir izceltas 11. EAF galvenās nozares. Tomēr mēs neguvām pierādījumus tam, ka Komisijas nozaru izvēli būtu ietekmējusi koordinācija ar citiem līdzekļu devējiem.

49

Papildus šai matricai Komisija kopā ar deviņām dalībvalstīm un Eiropas Investīciju banku (EIB) veica kopīgu plānošanu, lai izstrādātu 2015. gada maijā pieņemto ES Kopīgo sadarbības stratēģiju Kenijas vidēja termiņa plāna 2014.–2017. gadam atbalstam. Pirmajā ES Kopīgajā sadarbības stratēģijā tika izklāstīta plānotā darba dalīšana, kā ES kopīgajā plānošanas laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam pievērsties četrām prioritārajām nozarēm. Taču Kopīgā stratēģija tika īstenota pēc piecu gadu vidēja termiņa plānu īstenošanas perioda un tika publicēta tikai 2015. gada maijā, gandrīz gadu pēc NIP, tādējādi tā neietekmēja Komisijas izvēli par galvenajām nozarēm.

50

Astoņas no desmit dalībvalstīm, kuras ir pārstāvētas Kenijā, ir iesaistītas infrastruktūras nozarē, un septiņas — enerģētikā, transportā vai abās nozarēs. Saskaņā ar 2018.–2022. gada Kopīgās stratēģijas aplēsēm²⁹ kopējās ES/EIB/dalībvalstu līdzekļu devēju iemaksas infrastruktūras nozarē piecu gadu periodā var sasniegt 2353,4 miljonus EUR (470,68 miljoni EUR gadā). Šī summa attiecas arī uz ūdens/sanitārijas un mājokļu apakšnozarēm, kuras ES neatbalsta. Lielākā daļa vai pat viss citu līdzekļu devēju finansējums tiks piešķirts aizdevuma veidā.

Ir palielinājies izaugsmes un ražīguma veicināšanai paredzēto darbību skaits, taču nozaru atbalsts galvenokārt ir vērsts uz sīksaimniecību īpašniekiem un ASAL reģioniem

51

Galvenajā nozarē “Pārtikas nodrošinājums un noturība pret klimata satricinājumiem” uzmanība tiek vērsta uz Kenijas lauku iedzīvotājiem, atbalstot darbības, kuru mērķis ir:

1. stiprināt sistēmas, kas ieviestas, lai mazinātu turpmāku sausuma periodu negatīvās sekas;
2. pārveidot sīksaimniecību īpašnieku lauksaimniecības modeli no pašnodrošinājuma saimniecības uz lauku uzņēmējdarbību;
3. izveidot pret klimata pārmaiņām noturīgu infrastruktūru un uzlabot zemes pārvaldību, lai nodrošinātu mieru un drošību.

52

Līdz 2020. gada janvāra beigām bija noslēgti līgumi par 85 % no nozarei piešķirtā finansējuma. Detalizētāks pārskats par šajā nozarē īstenotajām sešām darbībām ir sniegts VII pielikumā. Apjomīgākā darbība ir programma AgriFI 45 miljonu EUR apmērā, kas ietvers dotāciju daļu uzņēmumiem 20 miljonu EUR apmērā un finansējuma apvienošanu ar EIB 10 miljonu EUR apmērā. Tās ietvaros tiks sniegts atbalsts jaunu pakalpojumu izstrādei un ieviešanai ar mērķi palīdzēt sīksaimniecību īpašniekiem paaugstināt savas produkcijas vērtību un realizēt to. Otra lielākā darbība ir programma Agri-biz 43,5 miljonu EUR vērtībā, no kuriem 20 miljoni EUR tiks piešķirti kopā ar finansējumu no Āfrikas Attīstības bankas (AfDB). Projektu līdzfinansēs arī Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un Dānijas Attīstības aģentūra (DANIDA). Šīs programmas mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas jauniešiem un sievietēm lauku apvidos.

53

Kenijas valdības stratēģijā “Sausuma izraisītu ārkārtas situāciju risināšana” ietilps trīs projekti, kuru vērtība ir attiecīgi 20 miljoni EUR, 30 miljoni EUR un 30,5 miljoni EUR. Viens no tiem pievēršas atbalstam sausuma riska pārvaldībai un koordinācijai, otrs pievēršas pret klimata pārmaiņām noturīgām infrastruktūrām, lai uzlabotu ūdensapgādi un sanitāriju ASAL teritorijās, un trešā projekta mērķis ir atbalstīt iztikas līdzekļu noturīgumu un sausuma riska pārvaldību. Šajā nozarē tiek īstenots arī projekts ar 16,5 miljonu EUR finansējumu nolūkā atbalstīt lauksaimniecības nozares pārveides procesu un decentralizēt zemes pārvaldību. Projekta mērķis ir nostiprināt sīksaimniecību īpašnieku un lopkopju kopienu pārtikas nodrošinājumu, veicinot piekļuvi lauksaimniecības pakalpojumiem un zemei.

54

Tikai 17 % Kenijas zemes ir piemērota augkopībai, un šī zeme atrodas apgabalos, kuros dzīvo 80 % no valsts iedzīvotājiem. Lai palielinātu aramzemes platību un padarītu esošos laukus ražīgākus, nepieciešams ieguldīt ļoti daudz līdzekļu apūdeņošanas sistēmās. Tajā pašā laikā aptuveni 87 % Kenijas lauksaimnieku apsaimnieko mazāk par 2 hektāriem zemes un aptuveni 67 % – mazāk par 1 hektāru³⁰. Šādām sīksaimniecībām trūkst iespēju saņemt kredītu ieguldījumiem ražošanas tehnoloģijās (piemēram, iekārtās vai siltumnīcās) vai citā lielā infrastruktūrā.

55

Pasaules Bankas ziņojumā teikts, ka Kenija zaudē ļoti lielu daļu ienākumu, jo tā nepalielina valsts lauksaimniecības preču vērtību³¹. Lauksaimniecības produktu pārstrādei ir liels potenciāls palielināt eksporta ieņēmumus un radīt darba iespējas, taču tā ir atkarīga no stabilas ražošanas. Pat ja sīksaimniecību īpašnieki palielinās ražīgumu un sāks pārdot daļu ražas, viņi nespēs nodrošināt lauksaimniecības produktu pārstrādei nepieciešamo stabilo apjomu un kvalitāti. Lai gan daži no 11. EAF projektiem ir vērsti uz sīksaimniecību īpašnieku integrēšanu vērtību ķēdēs, lielā sīksaimniecību īpašnieku skaita dēļ per se lauksaimniecības produktu ražošanas organizēšana to apstrādes procesa nozares ietvaros kļūst neefektīvāka.

Palīdzība infrastruktūrai ir svarīga, taču, ņemot vērā pieejamo finansējumu, plāni nav reāli

56

NIP galvenā nozare “Ilgtspējīga infrastruktūra” ietvēra divas apakšnozares – enerģētiku un transportu –, katrai nosakot konkrētus mērķus:

1. izstrādāt lietderīgākus, videi draudzīgākus un visiem pieejamus energopakalpojumus;
2. izstrādāt lietderīgāku un drošāku transporta sistēmu, lai palielinātu ražīgumu un mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi.

57

Šo mērķu sasniegšanai NIP ir noteiktas vairāk nekā 20 iniciatīvas, tostarp:

1. resursu ziņā ietilpīgas darbības, piemēram, enerģijas ražošanas, pārvades un sadales jaudas un decentralizētu ārpustīkla sistēmu attīstīšana;
2. jauni saules un vēja enerģijas avoti;
3. energoefektivitātes programmas mājsaimniecībām (ēdiena gatavošanai un apgaismojuma nodrošināšanai);
4. transporta tīkli (piem., autoceļi, ostas, sabiedriskais transports, nemotorizēta satiksme, jaukta veida satiksme).

58

Mēs uzskatām, ka Kenijas attīstībai būtiski ir risināt infrastruktūras vajadzības. Tomēr 175 miljonu EUR piešķīrums nav pietiekams, lai īstenotu visus NIP minētos plānus. Kenijas infrastruktūras vajadzības transporta jomā ir 3 miljardi ASV dolāru gadā un enerģētikas jomā — 2 miljardi ASV dolāru gadā³². Tāpēc mēs uzskatām, ka NIP mērķi nav izpildāmi un piešķīrums infrastruktūras galvenajai nozarei ir nepietiekams, lai tam būtu būtiska ietekme.

59

NIP nav paskaidrots, kā šī ES palīdzība 175 miljonu EUR apmērā varētu palīdzēt īstenot šos ļoti vērienīgos plānus. Tajā ir tikai vispārīgi norādīts, ka vēlamais finansējuma veids ir ES dotāciju apvienošana ar Eiropas finanšu iestāžu (tostarp EIB) aizdevumiem un ka jāizmanto publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) iespējas. Arī aptaujātie Komisijas pārstāvji minēja, ka kritisko masu var sasniegt, apvienojot finansējumu un izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) iespējas. Tomēr Komisija nebija aplēsusi no finansējuma apvienošanas sagaidāmo sviras efektu, un mēs neatradām analīzi, kas parādītu, kā šai nozarei piešķirtie 175 miljoni EUR varētu sniegt būtiskus koprezultātus.

60

2019. gada decembrī bija uzņemtas saistības vai noslēgti līgumi par 85 % no nozarei piešķirtā finansējuma (sk. VII pielikumu). Šis atbalsts aptver piecas darbības, no kurām četrās finansējumu piešķir, apvienojot to no vairākiem avotiem. Lielākā no tām ir 45 miljonu EUR vērtā pilsētu mobilitātes programma, kuras mērķis ir uzlabot Kenijas pilsētu mobilitātes ilgtspēju un efektivitāti. Ar projektu 30 miljonu EUR apmērā tiks atbalstīta pret klimata pārmaiņām noturīgu lauku ceļu izbūve ASAL reģionos, un tas tiks īstenots, apvienojot līdzekļus kopā ar aizdevumiem no Agence française de développement (AFD). Mombasas ostas projekta ietvaros finansējuma apvienošanai ar EIB aizdevumiem paredzēts piešķirt gandrīz 20 miljonus EUR, un tā mērķis ir palielināt ostas jaudu un efektivitāti.

61

Enerģētikas jomā paredzēts piešķirt 32 miljonus EUR ieguldījumam Āfrikas investīciju platformā, lai atbalstītu Kenijas enerģētikas nozari. Līdz šim ir noslēgti līgumi par 7 miljoniem EUR finansējuma apvienošanai ar AFD aizdevumiem, un papildus ir ieplānoti 25 miljoni EUR finansējuma apvienošanai ar aizdevumiem no citas finanšu iestādes. Atbalsta mērķi ir 1) veicināt ilgtspējīgu enerģijas ražošanu, piekļuvi tai un energoefektivitāti, izmantojot privātā sektora atbalstu, un 2) palielināt Kenijas elektrotīkla noturību, stabilitāti un efektivitāti. Vēl 22 miljoni EUR ir piešķirti Kenijas enerģētikas un transporta nozaru atbalstam dotācijas un tehniskās palīdzības veidā, kas vērstas uz pārvaldības uzlabošanu šajās nozarēs.

62

Intervijās ar Komisijas un EĀDD pārstāvjiem mēs pārliecinājāmies — lai gan Kenijas valdība jo īpaši uzstāja uz to, lai infrastruktūra tiktu noteikta par galveno nozari, lēmums iekļaut arī enerģētiku drīzāk bija ES rīcībpolitikas rezultāts. Pārmaiņu programmā enerģētika ir norādīta kā viena no galvenajām jomām turpmākai ES palīdzības saņemšanai.

Palīdzība pārvaldības nozarei nebija tieši vērsta uz cīņu pret korupciju

63

Nozares “Publiskā sektora iestāžu pārskatatbildība” ietvaros tika piešķirti 60 miljoni EUR, kas bija paredzēti trim jomām — vēlēšanām, publisko finanšu pārvaldībai un tiesiskumam. Labuma guvēji šajā galvenajā nozarē īstenotajiem pasākumiem būs arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Līdz 2020. gada janvāra beigām bija noslēgti līgumi par 100 % no nozarē īstenojamajām darbībām (sk. VII pielikumu).

64

Vēlēšanu atbalsts bija paredzēts, lai nodrošinātu, ka 2017. gadā vēlēšanu sagatavošana, darbs iecirkņos un atbilstība Konstitūcijai būtu labāka nekā iepriekšējās vēlēšanās. Šim mērķim kopā tika piešķirti 5 miljoni EUR.

65

Tiesu sistēmai sniegtā atbalsta mērķis ir padarīt tiesu sistēmu pieejamu lielākam Kenijas iedzīvotāju skaitam. Projektam, kura mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu pieejamību nabadzīgajām un marginalizētajām kopienām, sniedzot juridisko palīdzību, un nodrošināt alternatīvas ieslodzījumam, kopā ir piešķirti 29 miljoni EUR.

66

Publisko finanšu pārvaldībai sniegtā atbalsta mērķis ir palielināt tās pārredzamību gan centrālā, gan apgabalu līmenī. ES atbalstu budžeta atbalsta veidā ir plānots sniegt vairākiem pārvaldības cikla posmiem, piemēram, budžeta izpildei, grāmatvedībai, revīzijai un pārraudzībai. Pašlaik ir noslēgti līgumi par darbību kopā par 26 miljoniem EUR — tā ietver budžeta atbalsta komponentu 23,5 miljonu EUR apmērā un papildu atbalsta komponentu 2,5 miljonu EUR apmērā.

67

Nedz NIP, nedz kādā citā dokumentā nebija visaptverošas analīzes par to, kā ES ir izvēlējusies intervences pasākumus, lai stiprinātu tiesiskumu un tādējādi uzlabotu pārvaldību. Piemēram, mēs neatradām pamatojumu tam, kāpēc Komisija un EĀDD ir izvēlējušies atbalstīt alternatīvu ieslodzījumam un juridisko palīdzību nabadzīgākiem cilvēkiem. Neviens no šiem atbalsta pasākumiem nebija tieši vērsts uz korupciju, lai gan ir pierādīts, ka tai ir negatīva ietekme uz izaugsmi, starptautisko tirdzniecību, tirgus atvērtību, ārvalstu ieguldījumu plūsmu, uzņēmumu konkurētspēju un ražīgumu³³. Organizācijas Transparency International 2018. gada korupcijas uztveres indeksā Kenija ir ierindota 144. vietā (no 180 valstīm). Gandrīz visi Kenijā intervētie nevalstisko organizāciju pārstāvji³⁴ norādīja, ka korupcija ir viens no lielākajiem šķēršļiem valsts attīstībai.

10. EAF projekti kopumā sniedza gaidītos tiešos rezultātus un iznākumus, taču to ietekme uz Kenijas vispārējo attīstību vēl netika pierādīta

68

Mēs pārbaudījām Kenijā īstenoto darbību izlasi, kas aptver 53 % no 10. EAF izdevumiem (sk. 2. tabulu un VI pielikumu). Mēs izvērtējām, vai ar šīm darbībām tika sasniegti gaidāmie tiešie rezultāti, iznākumi un ietekme.

ES atbalsts autoceļiem uzlaboja piekļuvi pamatpakalpojumiem, bet tā ieguldījums ekonomikas attīstībā nebija uzskatāmi redzams

69

Lielākais projekts infrastruktūras nozarē bija Merilas-Marsabitas autoceļa izbūve — tas saņēma 24,8 % no saskaņotās palīdzības (88 miljoni EUR) un tika pabeigts 2017. gada maijā. Šā projekta mērķis bija veicināt ilgtspējīgu un taisnīgu ekonomisko izaugsmi. Šis mērķis tika atspoguļots ne vien tirdzniecības un IKP izaugsmes rādītājos, bet arī rādītājos, kas mēra Džini koeficientu (nevienlīdzības rādītājs), un nabadzīgo personu skaitā, nodarbinātības līmenī, pasažieru komfortā un ceļu satiksmes drošībā.

1. Tiešo rezultātu ziņā ar šo projektu tika atjaunoti 122 km grants ceļa seguma. Tas aptver 3 % no Kenijas 3600 km garajiem starptautiskajiem maģistrālajiem ceļiem. Tā ietvaros tika uzlaboti arī 6 km Marsabitas pilsētas ceļu.
2. Ceļu seguma uzlabošanas iznākums ir mazāks ceļā pavadāmais laiks. Vairākas ieinteresētās personas aprakstīja, ka agrāk 800 km garais brauciens no Mojalas līdz Nairobi ilga trīs dienas ar apstāšanos Marsabitā un Isiolo, turklāt transportlīdzekļi varēja iestrēgt dubļos, taču tagad to var paveikt vienā dienā. Ir samazinājušās darbības izmaksas — piemēram, kravas automobiļu noma un braukšanas maksa autobusos ir samazinājusies par trešdaļu. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir palielinājusies no 123 transportlīdzekļiem 2014. gadā līdz 543 transportlīdzekļiem 2020. gada janvārī, tomēr šis rādītājs, lai gan ievērojami palielinājies, joprojām ir zems³⁵.

70

Lai gan šie rezultāti nav izmērīti, apgabalu pārvalžu pārstāvji un dažas starptautiskas organizācijas apstiprināja, ka ir uzlabojusies piekļuve veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem un lauksaimniecības produkcijai. Turklāt reģionālais koridors, uz kuru attiecas šis projekts, ir ļoti palīdzējis veicināt pārtikas nodrošinājumu reģionā³⁶. Tādējādi projekts sasniedza izvirzītos sociālos iznākumus, uzlabojot piekļuvi pamatpakalpojumiem. Tomēr vēl nav gūti pierādījumi tam, ka autoceļš būtu veicinājis ekonomikas izaugsmi.

71

Merilas-Marsabitas ceļš šķērso mazapdzīvotu teritoriju, kur lielākā daļa cilvēku nodrošina sev iztiku no ganību lopkopības. Tas ir tradicionāls dzīvesveids, kurā cilvēki bieži pārvietojas, lai atrastu piemērotas vietas saviem dzīvniekiem, un patērē salīdzinoši maz rūpniecības preču. Klimats šajā teritorijā nav labvēlīgs, tādēļ tur aug tikai ierobežots daudzums kultūraugu, un starp Marsabitu un Merilu un ap abām pilsētām ir ļoti maz rūpniecības uzņēmumu.

72

Merilas-Marsabitas ceļš ir daļa no automaģistrāles, kas savieno Kenijas galvaspilsētu Nairobi ar Etiopijas galvaspilsētu Adisabebu, un tam ir potenciāls palielināt tirdzniecību abu valstu starpā. Tomēr ceļš joprojām ir maz noslogots (sk. 69. punkta (b) apakšpunktu), un tas liecina par to, ka ceļa stāvoklis nebija galvenais šķērslis tirdzniecības izaugsmei. Pat ja visi 543 transportlīdzekļi dienā būtu kravas automobiļi, kas pārvadā preces, tā joprojām būtu tikai neliela daļa no Kenijas pārvadājumu apjoma. Divi būtiski šķēršļi tirdzniecībai starp Keniju un Etiopiju ir saistīti ar to, ka Etiopija nav noslēgusi saistošus reģionālās tirdzniecības nolīgumus, kā arī ar nestabilo drošības situāciju Etiopijas robežas pusē, kā rezultātā reģiona šķērsošana nav droša³⁷.

Viena trešdaļa no Kenijai paredzētās 10. EAF palīdzības tika piešķirta ASAL reģionos dzīvojošajiem sīksaimniecību īpašniekiem, kuru ietekme uz Kenijas kopējo ekonomiku ir maza

73

ES novirzīja finansējumu 110,7 miljonu EUR apmērā (32 % no Kenijas kopējā finansējuma) ASAL reģioniem, kuros dominē ganību lopkopība un ganību lauksaimniecība. ASAL apgabalos dzīvo 51 % Kenijas iedzīvotāju un 56 % Kenijas nabadzīgo iedzīvotāju — kā “nabadzīgie” iedzīvotāji tiek definēti tie cilvēki, kas iztiek ar mazāk nekā 30 EUR mēnesī lauku apvidos un ar mazāk nekā 60 EUR mēnesī pilsētu teritorijās³⁸.

74

Labas lauksaimniecības prakses projekta mērķis bija uzlabot sīksaimniecību īpašnieku zināšanas par saglabājošo lauksaimniecību un labu lauksaimniecības praksi neauglīgo un daļēji neauglīgo zemju teritorijās, attīstīt saiknes ar tirgiem un uzlabot pārtikas nodrošinājumu.

1. Tiešo rezultātu izteiksmē 40 000 lauksaimnieku (0,42 % no visiem Kenijas lauksaimniekiem) tagad izmanto jaunās metodes.
2. Iznākumu izteiksmē vidējā raža no labības un pākšaugu hektāra lauksaimniekiem, kuri izmanto šīs metodes, ir palielinājusies attiecīgi par 121 % un 98 %, savukārt labības ražošanas izmaksas ir samazinājušās par 22 % un pākšaugu ražošanas izmaksas — par 19 %. Pēc labas lauksaimniecības prakses ieviešanas tā sniegs rezultātus arī bez jauna finansējuma piešķiršanas, tādējādi nodrošinot projektam spēcīgu ilgtspējas elementu.

75

Valsts ausuma pārvaldības iestāde (NDMA) īstenoja vairākus projektus, lai uzlabotu ASAL kopienu noturību pret sausumu.

1. Tiešo rezultātu ziņā ar šiem projektiem tika atbalstīta preventīvu instrumentu izveide un uzlabota vietējā spēja efektīvi pārvaldīt sausuma epizodes, īstenojot 10 stratēģiskās sagatavotības projektus 10 apgabalos.
2. Iznākumu ziņā šie projekti samazināja sausuma izraisītās letālās sekas. Saskaņā ar NDMA datiem dažos apgabalos reģistrēto mājlopu mirstības gadījumu skaits bija ievērojami mazāks par 70 %, kas tika reģistrēti iepriekšējā sausuma periodā no 2009. līdz 2011. gadam; piemēram, Marsabitas un Samburu apgabalos reģistrētā mājlopu mirstība bija no 20 % līdz 40 %, savukārt Isiolo apgabalā reģistrēto mirstības gadījumu skaits bija nulle.

76

Ietekmes ziņā šo projektu rezultātā tika palielināts pārtikas nodrošinājums ASAL teritorijās un veicināts Kenijas progress pasaules bada indeksā. 2018. gadā Kenijai bija 23,2 punkti salīdzinājumā ar 28,0 punktiem 2010. gadā. Tomēr sīksaimniecību īpašnieki ASAL teritorijās lauksaimniecības produktus galvenokārt ražo pašpatēriņam. Tas, iespējams, ir mazinājis ietekmi uz Kenijas vispārējo attīstību.

SMAP projekts sekmēja dārzkopības produktu eksporta pieaugumu

77

Standartu un tirgus pieejamības programmas (SMAP) mērķis bija palielināt Kenijas dārzkopības produktu konkurētspēju un piekļuvi tirgum, uzlabojot pārtikas nodrošinājumu. Viens no tā tiešajiem rezultātiem bija aprīkojuma nodrošināšana Kenijas Augu veselības inspekcijas dienestam (KEPHIS), lai tas varētu veikt laboratorijas analīzes. Viens no projekta iznākumiem bija dārza pupiņu svītrošana no to preču saraksta, kuru eksports uz ES ir ierobežots. Vēl viens piemērs: pašlaik mango audzētāju vajadzībām tiek izveidota no augļu mušām brīva zona.

78

Mēs konstatējām, ka SMAP palielināja eksporta apjomus un veicināja ekonomikas attīstību. 12,1 miljonu EUR liels ieguldījums (3 % no kopējā finansējuma) sniedza atbalstu iestādei, kurai bija skaidra un neaizstājama nozīme lauksaimniecības produktu eksporta procesā. Pēdējos gados ir palielinājies dārzkopības produktu eksports. Šo progresu nevar saistīt tikai ar SMAP, taču projekts to veicināja. Turklāt eksporta apjoma pieaugums liecina, ka Kenijas dārzkopības produktiem ir eksporta potenciāls un ka KEPHIS palīdz to īstenot. Dārzkopības produktu eksporta palielinājums ir atspoguļots 4. attēlā.

Secinājumi un ieteikumi

79

Šajā revīzijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, cik efektīva ir divpusējā attīstības palīdzība, kas Kenijai tika sniegta no EAF — valsts galvenā ES finansējuma avota. Mēs pārbaudījām, vai Komisija un EĀDD efektīvi novirza EAF jomām, kurās tas visvairāk varēja veicināt nabadzības mazināšanu Kenijā. Mēs secinājām, ka Komisija un EĀDD nav uzskatāmi pierādījuši, ka ES atbalsts Kenijai tika piešķirts, pienācīgi ņemot vērā valsts īpašās vajadzības, un ka tas tika novirzīts jomām, kurās tas visvairāk palīdzētu mazināt nabadzību. Mēs arī konstatējām, ka ES finansētās darbības, kas tika pārbaudītas 10. EAF ietvaros, sniedza paredzētos tiešos rezultātus un iznākumus, bet to ietekme uz Kenijas vispārējo attīstību vēl nav pierādīta.

80

No 11. EAF Kenijai tika piešķirti 435 miljoni EUR, kas atbilst aptuveni 0,6 % Kenijas nodokļu ieņēmumu. Aptuveni 90 % no Kenijai paredzētā finansējuma Komisija un EĀDD piešķīra, izmantojot formulu, taču neveica īpašu izvērtējumu par valsts attīstības šķēršļiem un mērķiem. Valsts piešķīrumos arī netika ņemtas vērā citu līdzekļu devēju dotācijas vai aizdevumi.

81

Piešķirot EAF finansējumu, tika ņemti vērā pasaules pārvaldības rādītāji, taču šis process neļāva palīdzību saistīt ar saņēmējas valsts darbības rezultātu progresu, pārvaldību, apņēmību veikt strukturālas reformas vai kontrolēt korupciju. Lai gan pēdējās desmitgadēs Kenija nav sasniegusi ievērojamus panākumus tiesiskuma veicināšanā un korupcijas apkarošanā, mēs neguvām pierādījumus tam, ka šā iemesla dēļ ES būtu noteikusi papildu nosacījumus valsts EAF finansējuma piešķiršanai.

82

Mēs konstatējām, ka atbilstīgi izvirzītajam mērķim Komisija no 11. EAF nabadzīgākajām valstīm piešķīra vairāk līdzekļu nekā no 10. EAF. Vismazāk attīstīto valstu (VAV) un valstu ar zemiem ienākumiem (LIC) kopējā piešķīruma daļa bija 85 %, savukārt no 10. EAF — 80 %.

83

Tomēr saskaņā ar piešķīruma sadales formulu valstis ar lielāku iedzīvotāju skaitu uz vienu cilvēku saņēma mazāk palīdzības līdzekļu. Šāda situācijas radās tādēļ, ka iedzīvotāju skaita maksimālā robežvērtība bija 40 miljoni cilvēku un tās pamatā nebija valsts kopējais iedzīvotāju skaits, bet gan tā kvadrātsakne. Ja Komisija nebūtu noteikusi šo robežvērtību, lielākas valstis būtu saņēmušas lielāko daļu finansējuma (sk. 25.–36. punktu).

1. ieteikums. Pārskatīt ES attīstības palīdzības piešķiršanas pieeju

Pamatojoties uz Kenijas piemēru, mēs iesakām Komisijai un EĀDD:

1. izskatīt ES metodi finansējuma sadalei starp ĀKK valstīm, pēc nepieciešamības iesaistot Parlamentu, Padomi un dalībvalstis;
2. ieviest konkrētus nosacījumus, lai skaidri sasaistītu finansējuma piešķīrumus, valsts līdzšinējos darbības rezultātus un valdības apņemšanos ieviest strukturālas reformas, tostarp nostiprināt tiesiskumu.

Īstenošanas termiņš: līdz 2022. gada beigām.

84

Lai gan pieejamais finansējums sedza tikai nelielu daļu Kenijas attīstības vajadzību, nauda tika sadalīta starp vairākām jomām, tostarp piešķirta lauksaimniecībai, sausuma izraisītu ārkārtas situāciju risināšanai, enerģētikas un transporta infrastruktūrai, vēlēšanām, valsts finanšu pārvaldībai un tiesu sistēmai. Kenijas NIP 2014.–2020. gadam nebija iekļauts izvērtējums par to, vai un kā EAF līdzekļi, kas piešķirti šīm jomām, sasniedz pietiekamu kritisko masu, lai gūtu nozīmīgus rezultātus. Tajā arī netika paskaidrots, kāpēc nabadzības mazināšanai Kenijā visvairāk palīdzētu atbalsta sniegšana tieši izvēlētajām nozarēm (sk. 41.–44. punktu).

2. ieteikums. Izvērtēt kritisko masu, nosakot galvenās Kenijas nozares

Komisijai un EĀDD ir jāizvērtē un jāizskaidro, kā katrai galvenajai nozarei un tās ietvaros piešķirtās summas sasniegs pietiekamu kritisko masu, lai gūtu nozīmīgus rezultātus.

Īstenošanas termiņš: līdz 2022. gada beigām.

85

Piemēram, mēs neatradām pamatojumu tam, kāpēc Komisija un EĀDD nebija izvēlējušies atbalstīt ražošanas nozari tieši. Daudzas ekonomikas, kas guvušas ievērojamus rezultātus attīstības jomā, ir pārgājušas no lauksaimniecības uz rūpniecību. Kenijā tas nav noticis — lauksaimniecība joprojām veido vienu trešdaļu no valsts IKP, savukārt ražošana — tikai 10 %, tāpat kā pirms 40 gadiem. Cits piemērs attiecas uz Kenijas IKT nozari, kas 2017. gadā pieauga par 10,9 %, un ir zināms, ka valsts spēj sniegt inovatīvus pakalpojumus (sk. 45.–47. punktu).

86

Lielākais piešķīrums no 11. EAF finansējuma – 190 miljoni EUR (44 % no kopsummas) – tika novirzīts galvenajai nozarei “Pārtikas nodrošinājums un noturība pret klimata satricinājumiem”. Lielākā daļa atbalsta šajā nozarē tika sniegta ASAL kopienām un sīksaimniecību īpašniekiem, lai nodrošinātu pārtiku un palielinātu ienākumus. Šis atbalsts, visticamāk, uzlabos šo kopienu dzīves līmeni, bet nepalīdzēs virzīties uz lauksaimniecības komercializāciju un lauksaimniecības produktu pārstrādes sekmēšanu (sk. 51.–55. punktu).

87

NIP ietvēra 175 miljonus EUR lielu piešķīrumu infrastruktūras nozarei, un tajā ir uzskaitīti vairāki tālejoši mērķi, tostarp resursu ziņā ietilpīgi centieni, piemēram, jaunu saules un vēja enerģijas avotu un transporta tīklu (piemēram, ceļu un ostu) izveide. Neapšaubot šo plānu nozīmi, mēs uzskatām, ka summa ir pārāk maza, lai tos visus īstenotu vai būtiski ietekmētu nozares attīstību (sk. 56.–62. punktu).

88

Nozarei “Publiskā sektora iestāžu pārskatatbildība” tika piešķirti 60 miljoni EUR, kas bija paredzēti trim sistēmām: vēlēšanām, publisko finanšu pārvaldībai un tiesiskumam. Lai gan tiesiskuma nepietiekamība un korupcija tiek uzskatīti par nopietniem šķēršļiem Kenijas attīstībai, ES palīdzība tos tieši nerisina. Mēs neatradām skaidrojumu tam, kādēļ finansējums tika vērsts uz ieslodzījuma alternatīvām un juridiskās palīdzības sniegšanu nabadzīgākiem cilvēkiem, nevis tieši uz cīņu pret korupciju (sk. 63.–67. punktu).

89

Mēs arī pārbaudījām Kenijā īstenoto darbību izlasi, kas aptver 53 % no 10. EAF izdevumiem, un izvērtējām, vai ar šīm darbībām ir sasniegti gaidītie tiešie rezultāti, iznākumi un ietekme. Lai gan kopumā šie projekti sniedza gaidītos tiešos rezultātus un iznākumus, to ietekme uz valsts vispārējo attīstību netika uzskatāmi pierādīta (sk. 45.–78. punktu).

3. ieteikums. Piešķirt prioritāti ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai un tiesiskumam Kenijā

Komisijai un EĀDD par prioritārām jānosaka nozares, kurām ir potenciāls piesaistīt ārvalstu tiešo ieguldījumu, radīt darba iespējas un palielināt eksportu, un darbībām, ar kurām var veicināt tiesiskumu, tostarp korupcijas apkarošanu.

Īstenošanas termiņš: līdz 2022. gada beigām.

Šo ziņojumu 2020. gada 16. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina JAKOBSEN.

Pielikumi

I pielikums. – Tautas attīstības rādītāji Kenijā

II pielikums. – Dati un tabulas par Kenijas ekonomiku

III pielikums. – Revīzijas interviju saraksts

Organizācijas, ar kurām tikāmies revīzijas apmeklējuma laikā Kenijā 2019. gada 4.–14. februārī

• Vācijas tirdzniecības kamera
• Francijas tirdzniecības kamera
• Vācijas uzņēmēju asociācija Kenijā
• Amerikas Tirdzniecības palāta
• Ārlietu ministrija
• Valsts kase (NAO)
• Transporta, infrastruktūras, mājokļu un pilsētattīstības ministrija
• Zemkopības ministrija
• Informācijas, sakaru un tehnoloģiju ministrija
• Konza Technopolis attīstības iestāde
• Eiropas Investīciju banka (EIB)
• Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW)
• Āfrikas Attīstības banka (AfDB)
• Agence française de développement (AFD)
• Pārstāvji no Dānijas, Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Itālijas un Zviedrijas
• USAID Kenijā
• Pasaules Banka, reģionālais birojs
• Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)
• Kenijas Ražotāju asociācija
• Kenijas Augu veselības inspekcija (KEPHIS)
• Autoceļu projektu apmeklējumi uz vietas, sausuma seku mazināšanas un lauksaimniecības projektu apmeklējumi uz vietas
• Kenijas ceļu pārvaldes pārstāvji: KENHA
• Marsabitas, Isiolo un Laikipias apgabalu pārstāvji
• Kenijas Savvaļas dienesta (KWS) pārstāvji
• Anolei sieviešu kooperatīva, Loglogo meiteņu vidusskolas, Isiolo meiteņu vidusskolas, Kambojas pamatskolas, ganāmpulku vakcinācijas programmas pārstāvji

Turklāt tika organizēts darbseminārs par ES izvēlēto galveno nozaru nozīmi, un tajā piedalījās neatkarīgi eksperti no šādām organizācijām:

• Critical Mass (riteņbraukšanas popularizēšanas grupa)
• Flone Initiative (atbalsts sievietēm transporta nozarē)
• Kenya Alliance of Resident Association
• Kenijas Publiskās politikas pētniecības un analīzes institūts (KIPPRA)
• Kenijas Valsts cilvēktiesību komisija
• Kenijas Sarkanā Krusta biedrība
• Attīstības studiju institūts, Nairobi Universitāte
• Pasaules Banka
• Amnesty International, Kenija

IV pielikums. – Korupcijas uztvere Kenijā

67 %	domā, ka korupcijas līmenis pēdējo 12 mēnešu laikā ir palielinājies
45 %	publisko pakalpojumu lietotāju pēdējos 12 mēnešos ir devuši kukuli
71 %	domā, ka valdība veic sliktu darbu cīņā pret korupciju
54 %	domā, ka vienkāršie iedzīvotāji var ietekmēt cīņu pret korupciju

V pielikums. – 10. un 11. EAF valstu piešķīrumu salīdzinājums

VI pielikums. – No 10. EAF finansētās darbības

Apakšnozare	Apraksts	miljoni EUR, par kuriem ir noslēgti līgumi	% no kopējā piešķīruma
Infrastruktūra
Autoceļu būvniecība	No Merilas upes līdz Marsabitas ceļam, lauku ceļi Kenijas austrumu reģionā, trūkstošie autoceļu savienojumi un nemotorizētu transportlīdzekļu (NMT) infrastruktūra Nairobi, autoceļu modernizācija uz Kenijas kalna Nacionālo parku un Aberdares Nacionālo parku un to teritorijās un tilta izbūve pār Galanas upi Cavo austrumu Nacionālajā parkā.	177,6	45,4 %
Lauksaimniecība un lauku attīstība
Lauksaimniecības nozares attīstība	Lauksaimniecības ražīguma izpēte (ASAL); Sorgo vērtību ķēdes izveide; Maniokas atkārtota ieviešana un komercializācija dzīves apstākļu uzlabošanai, izmantojot visas vērtību ķēdes modeli; Kafijas ražīgums; Dzīves apstākļu dažādošana, izveidojot sorgo un zeltaino pupiņu vērtību ķēdi; Labības audzēšanas programma Kenijā; Sīksaimniecību īpašnieku ražīguma un pelnītspējas palielināšana, veicot popularizēšanas pasākumus un izvēršot GAP un CA praksi ražīgajās daļēji neauglīgajās zemēs.	46,2	11,8 %
Sausuma riska pārvaldība	Samburu lopkopju dzīves apstākļu uzlabošana; Lielāka kopienu noturība pret sausumu, ieviešot inovatīvas uz tirgu balstītas sistēmas; Uzlabota kopienu noturība un reakcija uz sausumu; II kopienu vides aizsardzības mehānisms; ASAL sausuma pārvaldība; Uzņēmumu un tirgus sistēmu popularizēšana un stiprināšana sausuma riskam pakļautajās ASAL teritorijās; Ilgtspējīgi Turkanas ganību lopkopju kopienu iztikas līdzekļi, izveidojot vērtību ķēdi; Uz rādītājiem balstīta ganāmpulku apdrošināšana; Zinātne kā pamats kopienas līmeņa darbību un politikas lēmumu izstrādei; Ekosistēmu pakalpojumu kvalitātes un kvantitātes uzlabošana; Ūdens torņu aizsardzības un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās programma; Neatkarīgas faktu vākšanas misija Embotutas mežā.	40,4	10,3 %
Izturība un noturība pret sausumu	Fonds ārkārtas rīcībai sausuma gadījumā	9,7	2,5 %
Iestāžu darbības uzlabošana	Tehniskā palīdzība NDMA un sausuma pārvaldība ASAL reģionā	14,4	3,7 %
Lauku attīstība	Kopienas attīstības iniciatīvas	19,2	4,9 %
Pārvaldība, tirdzniecība un sadarbība
Atbalsts decentralizācijai	Dažādi projekti decentralizācijas un vietējās ekonomiskās attīstības atbalstam	17,6	4,5 %
Atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai	Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, lai tā efektīvāk iesaistītos demokrātiskā pārvaldībā un reformās, domstarpību pārvarēšana, ieviešot atbildīgas pārvaldības programmu	4,0	1,0 %
Vēlēšanas	Atbalsts vēlēšanu reformai un konstitucionālā referenduma procesam	2,4	0,6 %
Juridiskais un tiesiskais atbalsts	Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai	0,9	0,2 %
Tirdzniecības un privātā sektora attīstība	Atbalsts sarunām par visaptverošu EPN, ES un Kenijas Standartu un tirgus pieejamības programmu (SMAP)– SMAP privātā sektora komponents, SMAP KEPHIS komponents, SMAP (KEBS), SMAP (DVS), tehniskā palīdzība SMAP, laboratorijas aprīkojuma piegāde KEBS, DVS un KEPHIS, administratīvā vienošanā ar Pasaules Banku.	14,1	3,6 %
Tehniskā sadarbība	Tehniskā palīdzība vairāku valdības ministriju projektiem	7,4	1,9 %
Nav noslēgti līgumi		37,4	9,6 %
Kopā		391,4	100,0 %

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

Merilas-Marsabitas ceļš (EAF ieguldījums — 88 miljoni EUR, kas veido 22 % no 10. EAF un 50 % no nozarei “Transporta infrastruktūra” piešķirtā finansējuma) bija pēdējais posms 1495 km garajā automaģistrālē, kas savieno Nairobi ar Adisabebu Etiopijā. Šī projekta mērķis bija veicināt ilgtspējīgu un taisnīgu ekonomisko izaugsmi. Šis mērķis tika atspoguļots ne vien tirdzniecības un IKP izaugsmes rādītājos, bet arī Džini koeficientā (nevienlīdzības rādītājs) un nabadzīgo personu skaitā, nodarbinātības līmenī, pasažieru komfortā un ceļu satiksmes drošībā, un tas liek domāt par spēcīgāku sociālo komponentu.

Tūristu ceļi nacionālajos parkos (EAF ieguldījums — 13 miljoni EUR), kas galvenokārt paredzēti nacionālo parku apmeklētāju skaita palielināšanai, piemēram, modernizējot pievedceļus Kenijas kalna Nacionālajā parkā un Aberdares Nacionālajā parkā.

Projekti pilsētu ceļu uzlabošanai Nairobi (EAF ieguldījums — 31 miljoni EUR) bija vērsti uz taisnīgu ekonomikas izaugsmi, uzlabojot satiksmes darbības un satiksmes pārvaldību Nairobi pilsētā un tās apkārtnē. Sagaidāms, ka labumu no uzlabotas pieejamības, mazākām transporta izmaksām, privātā sektora attīstības un nodarbinātības iespējām gūs ne vien spēju veidošanas iestādes, bet arī plašs sociālo un ekonomikas dalībnieku loks. Projektā izmantoto rādītāju piemēri: IKP pieauguma temps, Džini koeficients, tirdzniecības rādītāji, nabadzīgo personu skaits, bezdarba līmenis, piesārņojuma samazinājums un palielināts komforta un drošības līmenis.

Labības audzēšanas programmas (EAF ieguldījums — 27,1 miljoni EUR) mērķis bija atbalstīt sīkzemniekus pārejas procesā no pašnodrošinājuma lauksaimniecības uz komerciālo lauksaimniecību, palielinot vairāku kultūraugu ražu.

Lauksaimniecības ražīguma projekta mērķis (EAF ieguldījums: 4 miljoni EUR) bija palielināt mājsaimniecību labklājības līmeni sauso un daļēji sauso zemju (ASAL) reģionos, uzlabojot ražīgumu, produkcijas tirdzniecību un ienākumu līmeni. Tā mērķis bija samazināt to ganību lopkopju skaitu, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa, kā arī samazināt to bērnu īpatsvaru, kuriem ir nepietiekams uzturs.

Pasākumi, kas vērsti uz labu lauksaimniecības prakšu ieviešanu (EAF ieguldījums — 9,5 miljoni EUR) un paredzēti, lai atbalstītu sīksaimniecības, galvenokārt pašnodrošinājuma lauksaimniekus, palielinot to ražīgumu.

Fonda ārkārtas rīcībai sausuma gadījumā (EAF ieguldījums — 9,7 miljoni EUR) mērķis bija paātrināt reakciju uz sausumu, lai aizsargātu Kenijas esošo aktīvu bāzi, iepriekš izveidojot finansējuma rezerves, ko varētu izmantot, negaidot, kamēr tiks izpildītas saistības palīdzības jomā. Paredzams, ka tas palielinās ASAL kopienu noturību pret sausumu un samazinās to cilvēku skaitu, kuriem nepieciešama pārtikas palīdzība.

Iztikas līdzekļu atbalsta projektu (EAF ieguldījums 1,7 miljonu apmērā) mērķis bija veicināt lopkopības dažādošanu, stabilizēt lopkopības un lopkopības produktu tirgu un apkopot zināšanas, lai pastiprinātu klimata pārmaiņu un tirgus orientāciju.

Nozarē “Publiskā sektora iestāžu pārskatatbildība” īstenotās Standartu un tirgus pieejamības programmas (SMAP) (EAF ieguldījums 12,1 miljona EUR apmērā) mērķis bija stiprināt tiesisko regulējumu un iestāžu infrastruktūru augu un dzīvnieku izcelsmes produktu testēšanai un sertificēšanai. Lai gan viens no projekta mērķiem bija atbalstīt eksportu, ieinteresētās personas, kas guva labumu no produktu testēšanas laboratorijā, bija arī sīksaimniecību īpašnieki.

VII pielikums. – No 11. EAF finansētās darbības

Ilgtspējīga infrastruktūra
EAF Nr.	Apakšnozare	Apraksts	miljoni €, par kuriem ir noslēgti līgumi	% no kopējā piešķīruma
11. EAF	Enerģētika un transports	Atbalsts Kenijas enerģētikas un transporta nozarēm	12,8	2,9 %
	Infrastruktūra	Ieguldījums Āfrikas investīciju mehānismā, lai atbalstītu Kenijas enerģētikas un transporta nozares — “Mombasas osta”	19,6	4,5 %
	Transports	Pilsētu mobilitātes programma	-	0,0 %
	Enerģētika	Ieguldījums Āfrikas investīciju platformā (AIP), lai atbalstītu Kenijas enerģētikas sektoru	7,0	1,6 %
	Lauku ceļi	Pret klimata pārmaiņām noturīgi lauku ceļi — finansējuma apvienošana, izmantojot Āfrikas investīciju platformu (AfIF) (kopā ar AFD)	30,0	6,9 %
	Visās nozarēs kopā		69,3	15,9 %
Pārtikas nodrošinājums un noturība pret klimata satricinājumiem
EAF Nr.	Apakšnozare	Apraksts	miljoni EUR, par kuriem ir noslēgti līgumi	% no kopējā piešķīruma
11. EAF	Lauksaimniecības nozares attīstība	Atbalsts lauksaimniecības pārveides procesam un decentralizētai zemes pārvaldībai	15,8	3,6 %
	Sausuma riska pārvaldība	Sausuma izraisītu ārkārtas situāciju risināšana — atbalsts sausuma riska pārvaldībai un koordinācijai	29,7	6,8 %
	Izturība un noturība pret sausumu	Sausuma izraisītu ārkārtas situāciju risināšana — pret klimata pārmaiņām noturīga infrastruktūra ūdensapgādes un sanitārijas uzlabošanai ASAL teritorijās	19,3	4,4 %
	Izturība un noturība pret sausumu	Sausuma izraisītu ārkārtas situāciju risināšana — atbalsts iztikas līdzekļu noturīgumam un sausuma riska pārvaldībai	30,1	6,9 %
	Lauksaimniecības nozares attīstība	Agri-biz: pienācīgas darba iespējas jauniešiem un sievietēm lauksaimniecības vērtību ķēdēs Kenijā	23,2	5,3 %
	Lauksaimniecības nozares attīstība	Agri-Fi: atbalsts ražīgai lauksaimniecībai	45,0	10,3 %
	Visās nozarēs kopā		163,0	37,5 %
Publiskā sektora iestāžu pārskatatbildība
11. EAF	Vēlēšanu atbalsts	Long Term Elections Assistance Programme (LEAP)	5,0	1,1 %
	Tiesiskums	Programme for Legal Empowerment and Aid Delivery (PLEAD)	29,1	6,7 %
	Publisko finanšu pārvaldība	Public Accountability and Service Delivery (PASEDE)	26,0	6,0 %
	Visās nozarēs kopā		60,1	13,8 %
Atbalsta pasākums
11. EAF	Atbalsta pasākums	Atbalsta pasākums	2,9	0,7 %
	Sadarbība un dialogs	Sadarbības un dialoga mehānisms	5,0	1,1 %
	Visās nozarēs kopā		7,9	1,8 %
	KOPĀ		300,4	69,0 %

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

Glosārijs

Eiropas Attīstības fonds: galvenais instruments, ar kura starpniecību sniedz ES attīstības palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās.

Eiropas Investīciju banka: ES banka, kas pieder ES dalībvalstīm un pārstāv to intereses. Tā cieši sadarbojas ar citām ES iestādēm, lai īstenotu ES politiku.

ES delegācija: Eiropas Komisijas struktūra, kas pārstāv ES un tās pilsoņu intereses uzņēmējvalstīs visā pasaulē.

Finansējuma apvienošana: aizdevumu un dotāciju apvienošana ar mērķi mobilizēt papildu kapitālu.

Ieguldījuma rādītājs: izmērāms mainīgais, kas sniedz informāciju par cilvēkresursiem, finanšu, fiziskajiem, administratīvajiem un normatīvajiem līdzekļiem, ko izmanto projekta vai programmas īstenošanā.

Ietekmes rādītājs: izmērāms mainīgais, kas sniedz informāciju par pabeigta projekta vai programmas ilgtermiņa sociālekonomiskajām, vides aizsardzības vai finansiālajām sekām.

Ilgtspēja: attīstības projekta spēja uzturēt savus rezultātus tik ilgi, cik nepieciešams (t. i., projekts ir pietiekami nostiprinājies, pašpietiekams un/vai finansēts, lai to turpinātu).

Iznākuma rādītāji: izmērāmi mainīgie, kas sniedz informāciju, lai novērtētu tiešo rezultātu ietekmi uz saņēmējiem.

Koprezultāts: tikko pabeigta projekta vai programmas tūlītējā ietekme, piemēram, mācību kursu dalībnieku uzlabotas iespējas atrast darbu vai labāka piekļuve noteiktai vietai pēc jauna ceļa izbūves.

Lauku attīstības plānošana: lēmumu pieņemšanas process, kurā Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija nosaka palīdzības stratēģijas, prioritātes un piešķīrumus.

Nabadzība: stāvoklis, kurā personai trūkst līdzekļu iztikas pamatvajadzību apmierināšanai un tiek liegta iespēja piedalīties sabiedrības dzīvē.

Pārmaiņu programma: ES attīstības politikas plāns, ar ko ievieš vairākus galvenos principus un prioritātes ar mērķi uzlabot palīdzības ietekmi un efektivitāti.

Tiešo rezultātu rādītājs (jeb procesa rādītājs): izmērāms mainīgais, kas sniedz informāciju, lai novērtētu ar projektu vai programmu saražotos vai sasniegtos rezultātus.

Tūkstošgades attīstības mērķi: globāli mērķi līdz 2015. gadam mazināt nabadzību un tās izpausmes. Tos izvirzīja pasaules līderi un galvenās attīstības iestādes ANO Tūkstošgades augstākā līmeņa sanāksmē 2000. gada septembrī.

Saīsinājumu saraksts

AFD: Agence française de développement

AfDB: Āfrikas Attīstības banka

ANO: Apvienoto Nāciju Organizācija

ASAL: neauglīgās un daļēji neauglīgās zemes

ASI: attīstības sadarbības instruments

ĀKK: Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis

CA: saglabājoša lauksaimniecība

DEVCO: Eiropas Komisijas Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāts

EAF: Eiropas Attīstības fonds

EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests

ECHO: Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts

EIB: Eiropas Investīciju banka

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

EVI: ekonomiskās neaizsargātības indekss

FAO: Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija

GAP: laba lauksaimniecības prakse

ĢD: Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāts

HAI: cilvēkresursu indekss

IKP: iekšzemes kopprodukts

IKT: informācijas un komunikāciju tehnoloģija

IPP-GAP: Palielināts ražīgums un pelnītspēja un labas lauksaimniecības prakses daļēji neauglīgajās teritorijās

KEBS: Kenijas Standartu birojs

KEPHIS: Kenijas Augu veselības inspekcija

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

LIC: valstis ar zemiem ienākumiem

LMIC: valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem

NDMA: Valsts Sausuma pārvaldības iestāde

NIP: valsts indikatīvā programma

NVO: nevalstiska organizācija

OAP: oficiālā attīstības palīdzība

PPP: publiskā un privātā sektora partnerība

SDO: Starptautiskā Darba organizācija

SMAP: Standartu un tirgus pieejamības programma

SVF: Starptautiskais Valūtas fonds

VAV: vismazāk attīstītās valstis

WGI: pasaules mēroga pārvaldības rādītāji

Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta atbildes

Kopsavilkums

Kenija ir funkcionējoša demokrātija, lielākā un daudzveidīgākā ekonomika Austrumāfrikā un reģionālais transporta, finanšu un tirdzniecības centrs. 2014. gadā tā kļuva par valsti ar vidēji zemiem ienākumiem, un kopā ar Sudānu tās ir vienīgās šādas valstis Austrumāfrikā. Kenija nodrošina karaspēku Āfrikas Savienības miera uzturēšanas misijai Somālijā (AMISOM) un ir uzņēmusi aptuveni 0,5 miljonus bēgļu no Somālijas un Dienvidsudānas. Kenija ir stratēģiska valsts Āfrikas raga reģionā, ko ar ES vieno kopīgas intereses, liberālas un demokrātiskas vērtības un daudzpusējas programmas. Tai ir potenciāls būt stabilizējošam spēkam reģionā.

Demokrātija Kenijā vēl aizvien ir trausla, un valstij pastāvīgi izaicinājumus sagādā nevienlīdzība, etniskā šķelšanās un pārvaldības problēmas, piemēram, korupcija un ar vēlēšanām saistīta vardarbība. Šīs problēmas jārisina, jo tās var negatīvi ietekmēt gan tiesiskumu, gan ekonomisko attīstību valstī. Pēc atkārtotas ievēlēšanas 2017. gadā prezidents Uhuru Kenjata nāca klajā ar ambiciozu attīstības plānu – savu “Lielā četrinieka” programmu, pastiprināja cīņu pret korupciju, kā rezultātā tika arestēti vairāki augsta ranga politiķi, un piedāvāja plānu izlīgumam ar opozīcijas līderi.

Šajā kontekstā, un ņemot vērā 2017. gada Kenijas vispārējās vēlēšanās piedzīvotās grūtības, ES vēlas uzlabot attiecības ar šo valsti. Īstenojot dialogu un sadarbību, ES jau ir veicinājusi Kenijas ekonomisko un sociālo progresu. Šobrīd ES vēlas nodibināt partnerību ar Keniju, palielinot investīcijas Lielā četrinieka programmas atbalstam; padziļinot dialogu un sadarbību attiecībā uz kopīgo interešu jautājumiem, piemēram, ilgtspējīgu, nodarbinātību veicinošu attīstību, terorisma novēršanu vai klimata pārmaiņu mazināšanu; un sadarbojoties miera un drošības nodrošināšanai plašākajā reģionā un daudzpusējās programmās.

Ar ES sadarbības ietvaros sniegto atbalstu Kenija ir pieredzējusi ievērojamu ekonomisku, sociālu un institucionālu progresu.

• Zem starptautiskā nabadzības sliekšņa (2011. gadā – 1,90 USD dienā PPP) dzīvojošo kenijiešu īpatsvars ir sarucis no 43,6 % 2005.–2006. gadā līdz 35,6 % 2015.–2016. gadā. Zem nabadzības sliekšņa dzīvojošo cilvēku īpatsvars ir mazākais Austrumāfrikā, un tas ir mazāks par Subsahāras Āfrikas reģiona vidējo rādītāju.
• Jaunākajā Pasaules Bankas biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingā “Ease of Doing Business 2020” Kenijas pievilcība investoru acīs ir uzlabojusies par sešām vietām, ierindojoties 56. vietā no 190 valstīm. Ar trešo uzlabojumu Kenija ir pacēlusies no 92. vietas, kur tā atradās 2017. gadā, 80. vietas, kur tā atradās 2018. gadā un 61. vietas, kur tā atradās 2019. gadā. 2019. gadā ES vēstnieks organizēja darījumu tikšanos ar prezidentu Kenjatu, kas deva iespēju privātā sektora pārstāvjiem paust savas bažas un rosināt reformas.
• Eiropas Savienība nepārtraukti strādā pie dzimumu līdztiesības veicināšanas, sevišķi politiskajā arēnā. 2010. gadā Kenija pieņēma jaunu konstitūciju, ar ko radikāli tika izmainīta tās politisko institūciju struktūra. Būtiskākās jaunās normas paredzēja vienlīdzīgāku dzimumu pārstāvību. Eiropas Savienība turpina atbalstīt iniciatīvas dzimumu līdztiesības veicināšanai. Piemēram, 2019. gadā Eiropas Savienība daļēji finansēja veiksmīgo TV realitātes šovu “Prezidenta kundze” (“Ms President”).

Ievads

8.–10. punkts — Attīstības palīdzība

ES attīstības politika īstenojama atbilstīgi Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem. Līguma 21. pantā ietverts viens no ES ārējās darbības mērķiem (d) veicināt jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi — izskaustu nabadzību. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pants paredz, ka Savienības politikas attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana.

Padomes regula (ES) 2015/322 (2015. gada 2. marts) par 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) īstenošanu paredz, ka sadarbība šīs regulas ietvaros sniegs ieguldījumu arī:

1. ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomiskās, sociālās un vides attīstības sekmēšanā;
2. demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un starptautisko tiesību būtisko principu konsolidēšana un atbalsts tiem; un
3. tādas pieejas, kuras pamatā ir tiesības, ietverot visas cilvēktiesības, īstenošanā.

Tādējādi ES sadarbība attīstības jomā tiek īstenota, ņemot vērā, ka attīstības politikai jātiecas uz sarežģītu mērķu līdzsvarošanu.

Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ieskatā ir būtiski, ka ES attīstības palīdzība Kenijai tiek izvērtēta atbilstīgi ES attīstības sadarbības tiesiskajam regulējumam.

Apsvērumi

25.–36. punkts — Vispārējais EAF piešķīrums

27.–32. punkts — Komisija 90 % no EAF finansējuma Kenijai piešķīra, izmantojot standartizētu pieeju, kas tiek piemērota attiecībā uz visām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm.

Metodika finansējuma piešķiršanai EAF valstīm ir daļa no vispārējā programmas procesa, nevis atsevišķs uzdevums.

Komisija un EĀDD ir piešķīruši finansējumu Kenijai, balstoties uz valsts vajadzībām, spējām un iepriekšējiem rezultātiem, kas noteikti, veicot kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti “Pārmaiņu programmā” un Kotonū nolīgumā. Komisija un EĀDD atgādina, ka finansējuma piešķiršanas metodikas mērķi neietver katras valsts attīstības prioritāšu noteikšanu un finansējuma deficītu noteikšanu (un salīdzināšanu).

Jebkurai finansējuma piešķiršanas metodikai nepieciešami salīdzināmi izvērtējumi. Kenijas īpašās vajadzības un iepriekšējos rezultātus atspoguļo piešķīruma modelim izvēlētie rādītāji. Kvalitatīvā korekcija deva papildu iespēju veikt īpašu valsts izvērtējumu un koriģēt sākotnējo piešķīrumu līdz pat 25 % apmērā, un tā rezultātā Kenijas gadījumā tika piemērota korekcija 10 % apmērā. Dalībvalstis pārbaudīja gala izvērtējumu un uzskatīja to par atbilstīgu, nepiedāvājot papildu korekcijas.

Komisija un EĀDD ir izvērtējušas un salīdzinājušas valstis, izmantojot salīdzināmus vajadzību rādītājus (ņemot vērā, inter alia, ekonomikas un sabiedrības/tautas attīstības tendences un izaugsmi, kā arī neaizsargātības un nestabilitātes rādītājus), kā arī spējas un iepriekšējos rezultātus atbilstoši Kotonū nolīgumam un Pārmaiņu programmai kā izklāstīts tālāk.

• Iedzīvotāju skaits; pozitīva korelācija: jo lielāks iedzīvotāju skaits, jo lielāks piešķīrums.
• Nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju (NKI uz vienu iedz.), vajadzību un spēju rādītājs un nabadzības aizstājējvērtība; negatīva korelācija: jo lielāks NKI uz vienu iedzīvotāju, jo mazāks piešķīrums.
• Cilvēkresursu indekss (HAI), vajadzības rādītājs, kas atspoguļo tautas attīstības stāvokli valstī ciešā sasaistē ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM); negatīva korelācija: jo augstāks HAI uz vienu iedzīvotāju, jo mazāks piešķīrums.
• Ekonomiskās neaizsargātības indekss (EVI), neaizsargātības un nestabilitātes rādītājs, kas atspoguļo strukturālos izaugsmes šķēršļus, kas saistīti ar pakļautību ārējiem satricinājumiem un to biežumu; pozitīva korelācija: jo lielāka neaizsargātība, jo lielāks piešķīrums.
• Pasaules mēroga pārvaldības rādītāji (WGI) – saistību, rezultātu un ietekmes rādītājs, kas apvieno sešas pārvaldības dimensijas: tādējādi pārvaldība, tiesiskums un korupcijas kontrole ir daļa no formulas, un problēmas tiesiskuma un korupcijas kontroles jomā negatīvi ietekmē Kenijas piešķīrumu.

Tā kā lielākā daļa šo rādītāju ir saliktie rādītāji, Kenijas vajadzības un rezultāti tika vērtēti vairākās dimensijās un salīdzināti ar citu ĀKK valstu rādītājiem:

• ekonomikas radītā vērtība uz vienu iedzīvotāju;
• sabiedrības daļa, kas saņem nepietiekamu uzturu;
• bērnu mirstība vecumā līdz pieciem gadiem;
• bruto uzņemšanas rādītājs vidusskolā;
• pieaugušo lasītprasmes rādītājs;
• valsts atrautība no pasaules tirgiem;
• produkcijas eksporta koncentrācija un preču un pakalpojumu eksporta nestabilitāte;
• lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības īpatsvars ekonomikā, un lauksaimnieciskās ražošanas nestabilitāte;
• zemos piekrastes reģionos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars: dabas katastrofu upuri;
• ietekme un atbildība;
• politiskā stabilitāte un vardarbības neesamība; valdības efektivitāte;
• tiesību aktu kvalitāte;
• tiesiskums;
• korupcijas kontrole³⁹.

Samērā sliktu tiesiskuma un korupcijas kontroles rezultātu dēļ Kenijas piešķīrums ir samazināts, taču tas netika samazināts līdz nullei, jo pārvaldības rezultāti mijiedarbojas ar citiem vajadzības un spēju rādītājiem. Piešķīruma mērķis nebija izslēgt valstis no turpmākas divpusējas sadarbības, balstoties uz vienu rādītāju vai rādītāju apakškopu. Tas neatbilstu Kotonū nolīgumam. Valstu strukturālo pārmaiņu saistības nav definēts kritērijs, kas būtu ietverts politikas norādēs.

Vienlaikus ar piešķiršanas procesu ES delegācijas analizēja partnervalstu vajadzības un attīstības mērķus, kas noteikti to valsts attīstības plānos. Kenijas gadījumā valsts attīstības stratēģija “Vision 2030” ir iekļauta valsts indikatīvajā programmā (NIP), līdz ar to tika veikts visaptverošs valsts vajadzību izvērtējums.

32.–36. punkts — Valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu, piemēram, Kenija, saņēma proporcionāli mazāku finansējumu

Piešķīruma mērķis bija piešķirt vairāk finansējuma valstīm, kam tas visvairāk vajadzīgs, atbilstoši Pārmaiņu programmā noteiktajam. Šis mērķis tika sasniegts, palielinot piešķīrumus vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un valstīm ar zemiem ienākumiem (LIC) un samazinot piešķīrumus valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem (UMIC) un valstīm ar augstiem ienākumiem (HIC) ERP izpratnē. Mērķis nebija replicēt 10. EAF piešķīrumu, uz ko norāda fakts, ka 11. EAF piešķīrumi atšķīrās no 10. EAF piešķīrumiem (skatīt V pielikumu).

Kenija saņēma proporcionāli mazāk finansējuma, jo tā ir viena no piecām ĀKK valstīm ar vislielāko iedzīvotāju skaitu. Iedzīvotāju skaita maksimālās robežvērtības noteikšana ir plaši izplatīta prakse palīdzības piešķiršanas modeļos, piemēram, uz rezultātiem balstītos piešķīrumos, ko izmanto daudzpusējās attīstības bankas. Tas ir būtiski, “lai novērstu situāciju, kurā valstis ar vislielāko iedzīvotāju skaitu saņem lielu daļu no kopējā palīdzības apjoma”⁴⁰.

Komisija arī neizmanto līdzsvarojošo indikatoru “palīdzību uz vienu iedzīvotāju” kā kritēriju palīdzības piešķiršanai un neuzskata, ka līdzīga palīdzības līmeņa uz vienu iedzīvotāju sasniegšana visām valstīm būtu vēlams kritērijs palīdzības piešķiršanai. Šī pieeja arī ignorētu apjomradīto ietaupījumu dinamiku oficiālajā attīstības palīdzībā (OAP).

37.–67. punkts — 11. EAF plānošanas gaita Kenijā

37.–40. punkts — Pārmaiņu programma

Komisijas plānošanas vadlīnijas paredz, ka, lai sasniegtu kritisko masu, izvēloties nozari, ir jāapsver zināšanas, cilvēkresursi (tostarp politikas dialoga iespēja) un finanšu resursi. Pārmaiņu programma attiecībā uz plānošanu paredz palielināt resursus i) labai pārvaldībai, cilvēktiesībām un demokrātijai, un ii) iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei humānai attīstībai. Šīs otrās prioritātes ietvaros Pārmaiņu programmā uzmanība vērsta uz sociālo aizsardzību, veselību un izglītību, spēcīgāku uzņēmējdarbības vidi un dziļāku reģionālo integrāciju, un ilgtspējīgu lauksaimniecību un enerģētiku.

Iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme ir izšķiroša nabadzības mazināšanai ilgtermiņā, un izaugsmes modeļi ir tikpat svarīgi kā izaugsmes rādītāji. Tāpēc ES jārosina iekļaujošāka izaugsme, ko raksturo cilvēku iespējas piedalīties labklājības un darba vietu radīšanā un gūt labumu no tām. Ārkārtīgi svarīga ir pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana, kas ietver darba vietu radīšanu, tiesību garantēšanu darba vietā, sociālo aizsardzību un sociālo dialogu.

41.–47. punkts — Nav sniegts pietiekami skaidrs nozaru atlases pamatojums

Komisija un EĀDD 2014. gadā izvēlējās galvenās nozares, ko atbalstīt, balstoties uz Kenijas valsts attīstības plānu (“Vision 2030”) un tā īstenošanas programmām, kas pazīstamas kā vidēja termiņa plāns. Attiecībā uz lauksaimniecības un transporta apakšnozaru izvēli, Eiropas Savienības sadarbības ar Keniju izvērtējums 2006.–2012. gadā, kas jau tika aktīvi īstenots laikā, kad tika formulēta 11. EAF valsts indikatīvā programma (NIP), ietvēra papildu argumentus, kādēļ atbalstam šajās nozarēs ir liels nabadzības samazināšanas potenciāls un ietekme, un kādēļ tas būtu jāturpina. Eiropas Savienība 2018. gadā koriģēja 11. EAF NIP, pielāgojot to Lielā četrinieka programmai un pārorientējot savu pirmo ar lauksaimniecību saistīto galveno nozari uz “Darbvietu radīšanu un noturību”.

Lauksaimniecības nozarē Kenijas lielākā salīdzinošā priekšrocība varētu būt lauksaimniecības vērtības ķēžu izvēršana apstrādē. Komisija vēlas norādīt, ka tam uzmanība pievērsta divos no 11. EAF finansētajos projektos ar nosaukumiem Atbalsts produktīvai, pielāgotai un tirgū integrētai mazo lauksaimnieku lauksaimniecībai, tostarp ieguldījumiem Āfrikas investīciju platformā (AgriFi) un Agri-biz: Pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšana jauniešiem un sievietēm Kenijas lauksaimniecības vērtību ķēdēs (AgriBiz).

Komisija un EĀDD ir vienisprātis, ka urbanizācija un iedzīvotāju skaita pieaugums ir galvenie virzītājspēki, kas rada nepieciešamību nodrošināt darbvietas pilsētās un to apkārtnē. Tomēr jāatzīmē, ka liela daļa atbalsta bija paredzēta pilsētu infrastruktūras uzlabošanai (10. EAF: Trūkstošie autoceļu savienojumi — Nairobi pilsētas ceļi; 11. EAF: Nairobi pilsētas mobilitātes programma), un tādējādi bija vērsti uz to, lai novērstu vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē Nairobi pilna potenciāla īstenošanai darbvietu radīšanā. Komisija arī vēlas uzsvērt, ka darbvietas būtu jārada ne tikai ražošanā, bet arī pakalpojumu nozarē. Viens no galvenajiem Nairobi pakalpojumu sektoriem ir finanšu pakalpojumi. ES atbalsts, kas paredzēts finanšu pieejamībai lauksaimniecībā un enerģētikā (svarīgs 11. EAF NIP elements), to tieši pozitīvi ietekmē.

Komisija un EĀDD atbalsta uzņēmējdarbības vides reformas sadarbībā ar vietējo privāto sektoru un Kenijas valdību, veicinot pārskatāmus un godīgus iepirkumu procesus un lēmumus par ieguldījumiem, kas sniedz iespējas vietējā ražošanas sektorā, piemēram 10. EAF projektu programma Standards and Market Access Programme (SMAP).

Komisija piekrīt ERP, ka Kenijas IKT nozare ir dinamiska un tai ir ievērojams darbvietu radīšanas potenciāls. Šī iemesla dēļ Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere apmeklēja Keniju 2020. gada sākumā, kam sekoja kopēja ES delegācijas / ANO tikšanās ar Kenijas IKT ministru. Kopumā šai nozarei ir pievērsta pienācīga uzmanība ES pašreizējā pirmsplānošanas fāzē attiecībā uz 11. EAF pārņēmēja instrumentu.

48.–50. punkts — Līdzekļu devēju koordinācijai bija ierobežota ietekme uz galveno nozaru izvēli

Komisija un EĀDD vēlētos uzsvērt, ka ļoti cieši sadarbojas ar citiem līdzekļu devējiem nozaru darba grupās. Kā redzams no NIP līdzekļu devēju matricas, gan Komisija, gan EĀDD arī labi apzinājās citu līdzekļu devēju prioritātes. Sadarbība ar citiem līdzekļu devējiem ir iespaidojusi Komisijas un EĀDD galveno nozaru izvēli. Lai arī Komisijas kombinētā valsts indikatīvā programma (NIP), reģionālā indikatīvā programma (RIP) un tematiskie intervences pasākumi veidoja visaptverošu atbildi un sasniedza būtiskus rezultātus, šie pasākumi paši par sevi varētu neapmierināt vajadzības, kas bija par lielu jebkuram atsevišķam attīstības partnerim. Tomēr dažādu attīstības partneru centienu summārā ietekme pastiprināja katra sadarbības partnera ietekmi.

Lai arī ir tiesa, ka 2015. gadā publicētā Kopīgā sadarbības stratēģija kā dokuments nespēja ietekmēt 11. EAF valsts indikatīvo programmu, kas tika īstenota gadu iepriekš, tam nevajadzētu aizēnot faktu, ka cieša sadarbība ES dalībvalstu starpā un dinamika, kā rezultātā tika izstrādāta Kopīgā sadarbības stratēģija, pastāvēja jau 2014. gadā. Līdz ar to 11. EAF valsts indikatīvās programmas formulējumā tika ņemtas vērā ne tikai atsevišķas jomas, kurās aktīvas bija ES dalībvalstis (tostarp dalībvalstu attīstības finanšu iestādes), kā arī Eiropas Investīciju banka, bet tika ņemti vērā arī dažādie plānošanas laikposmi. Piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības atbalstu, Komisijas lēmums C (2015)7454 final, kas pieņemts 11. EAF īstenošanas ietvaros, paredz turpināt kopīgas politikas atbalstu lauksaimniecības nozarē. Šo kopīgās politikas atbalstu lauksaimniecības nozarē 10. EAF īstenošanas laikā sāka ES, Vācija un Zviedrija. Šis lēmums ietekmēja 11. EAF nozaru izvēli.

51.–55. punkts — Palīdzība lauksaimniecībai sekmēja pārtikas nodrošinājumu, bet nesniedza pietiekamu ieguldījumu nozares izaugsmē un ražīgumā

Komisija un EĀDD vēlas uzsvērt, ka vairākos pētījumos pierādīts, ka Āfrikā ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē ir lielāks nabadzības samazināšanas potenciāls nekā citās nozarēs. Piemēram, Pasaules Banka ir aplēsusi, ka “lauksaimniecības izaugsmes dalības efekts (nabadzības mazināšanā) ir vidēji 1,5 līdz 2 reizes lielāks nekā ar lauksaimniecību nesaistītās nozarēs”⁴¹. Pēc 2017. gada 11. EAF vidusposma novērtējuma nozare tika pārorientēta no “Pārtikas nodrošinājuma un noturības pret klimata satricinājumiem” uz “Darbvietu radīšanu un noturību”, un piešķīrums nozarei tika palielināts līdz 228,5 miljoniem EUR. Tādējādi ES atbalsts Kenijai tika specifiski koriģēts, lai radītu darbvietas Kenijas jauniešiem, atbalstītu lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības produktu pārstrādi. Piemēram, līdz 2020. gada maijam “AgriFi Kenya” programmas ietvaros ir piešķirtas dotācijas 14 uzņēmumiem, līdzfinansējot biznesa plānus, kas ietekmējuši 124 545 sīksaimniecību īpašniekus, ar mērķi radīt vismaz papildu 10 000 tiešu darbvietu.

Komisija arī vēlas uzsvērt, ka liela daļa NIP finansējuma ir vērsta uz lauksaimniecības izaugsmi un ražīgumu. Vairāk nekā puse (60 %) no pirmajai galvenajai nozarei piešķirtā 145,5 miljonu EUR finansējuma veicināja nozares izaugsmi un ražīgumu (vismaz 88,5 miljoni EUR no finansējuma apvienošanas programmām AgriFi (45 miljoni EUR) un AgriBiz (43,5 miljoni EUR)). Turklāt finansējums 36,6 miljonu EUR apmērā vēl arvien tiek īstenots saskaņā ar 10. EAF, “Kenya Cereal Enhancement Programme” (KCEP) un uzlabotās produktivitātes un rentabilitātes un labas lauksaimniecības prakses programmu ASAL teritorijās (IPP-GAP), kas arī veicina izaugsmi un ražīgumu lauksaimniecības nozarē.

56.–62. punkts — Palīdzība infrastruktūrai ir svarīga, taču, ņemot vērā pieejamo finansējumu, plāni nav realizējami

Galvenā nozare “ilgtspējīga infrastruktūra” tika izvēlēta, balstoties uz 10. EAF īstenošanas laikā gūto pieredzi, tobrīd notiekošo ES atbalsta Kenijai 2006.–2012. gadā izvērtēšanu un partnervalsts valdības stingro nostāju, kas liecināja par tās ievērojamo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi.

Komisija piekrīt ERP, ka 175 miljoni EUR ir par maz salīdzinājumā ar vajadzībām infrastruktūras jomā. Tomēr 11. EAF NIP tika izstrādāta, zinot, ka a) šajās nozarēs tematisku un reģionālu programmu ietvaros tika piešķirts cits ES finansējums⁴² un ka finansējuma apvienošana radītu būtisku sviras efektu attiecībā uz ES dotācijām; b) ES dalībvalstu darbības palielinātu ES pēdas nospiedumu; c) arī citi attīstības partneri piešķirtu savu finansējumu. Ja galvenās nozares vajadzības ir pārāk lielas, lai tās varētu nodrošināt viens attīstības partneris, vienīgais veids, kā turpināt, ir apvienot resursus, īstenojot vienu no galvenajām Pārmaiņu programmas iezīmēm — partnerību.

ES atbalsta apjoms enerģētikai un transporta infrastruktūrai valsts indikatīvajā programmā (175 miljoni EUR) jāapvieno ar finansējumu no ES tematiskajām un reģionālajām programmām; kas pastiprināja ietekmi apvienojumā ar aizdevumiem no attīstības finanšu iestādēm (AFI). Apvienošanas kārtība ES subsīdiju veicināšanai ar AFI aizdevumiem bija arī paredzēta kā vēlamā īstenošanas kārtība 11. EAF valsts indikatīvajā programmā.

Turklāt Komisija uzsver, ka, apsverot jaunu finansēšanas kārtību, piemēram, apvienošanu un budžeta garantijas, būtu jāapsver piesaistītie finanšu resursi, ne tikai izmantotā subsīdijas komponente (vai garantiju gadījumā — piešķirtais finansējums). ERP ziņojumā uzmanība subsīdijas komponentei pievērsta tikai saistībā ar apvienošanas darbībām, tādējādi nenovērtējot šī finansējuma sviras efektu, kas var būt pat desmitkārtīgs. Ir svarīgi to uzsvērt, jo tas atbilst Adisabebas rīcības programmai un privātā sektora līdzekļu piesaistīšanas mērķim ar nolūku segt pastāvošo finansējuma deficītu, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM).

Visbeidzot, Komisija un EĀDD vēlas atkārtoti uzsvērt, ka Eiropas Savienība nestrādā izolēti un ka tās finansējums papildina citu līdzekļu devēju piešķirto finansējumu. Lai uzlabotu sinerģijas, Eiropas Savienība Kenijā iesaistījās kopējā plānošanas uzdevumā ar ES dalībvalstīm, kuru pārstāvniecības atrodas valstī, un Eiropas Investīciju banku.

63.–67. punkts — Palīdzība pārvaldības nozarei nebija tieši vērsta uz cīņu pret korupciju

Komisija un EĀDD ir vienisprātis, ka korupcija ir viens no lielākajiem šķēršļiem Kenijas attīstībā, tomēr tā ir sabiedrībā dziļi iesakņojusies problēma, kuru nevar tūlītēji atrisināt. Atbalsts vēlēšanu sistēmai, lai ieviestu uz aktuālajām problēmām balstītu politiku, tiesu pieejamības veicināšana un publiskā finansējuma pārredzamības palielināšana ir svarīgi aspekti, pie kā jāstrādā, lai palīdzētu Kenijas sabiedrībai pāriet no sociālā līguma, kurš balstīts uz korupciju un patronāžu, uz mūsdienīgu funkcionējošu demokrātiju.

Izvēle pievērst uzmanību nabadzīgo iedzīvotāju piekļuvei tiesām un ieslodzījuma alternatīvām skaidri veikta saskaņā ar ES tiesiskuma un cilvēktiesību politiku. Lēmumā tika ņemts vērā saprātīgas piekļuves trūkums tiesām valsts nabadzīgajiem iedzīvotājiem, necilvēcīgie apstākļi un pārapdzīvotība Kenijas ieslodzījuma un aizturēšanas vietās, kas saistīta ar plaši izmantoto un bieži ļaunprātīgi piemēroto pirmstiesas apcietinājumu.

ES iejaukšanās pasākumi Kenijas tieslietu jomā bija arī vērsti uz krimināltiesību sistēmas kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, tostarp Valsts prokuratūras (ODPP) kapacitātes celšanu un organizatorisko attīstību. Principā krimināltiesību sistēmas/ķēdes, jo īpaši ODPP, stiprināšanai būtu jāveicina partnervalsts spēja izmeklēt un ierosināt krimināllietas, tostarp korupcijas lietas.

Turklāt ES atbalsts Kenijai bija vērsts uz publisko finanšu pārvaldību. Ir pierādīts, ka uzlabojumi publisko finanšu pārvaldībā, izslēdzot citu faktoru potenciālo ietekmi, ir saistāmi ar korupcijas uztveres uzlabošanos. Publisko finanšu pārvaldības kontroles uzlabošana šķiet svarīgāka nekā pārredzamības uzlabošana. Tāpēc publisko finanšu pārvaldības stiprināšana — budžeta izpilde, grāmatvedība, revīzija un uzraudzība — ietekmē korupciju un ir saprātīgs reformu mērķis, ja nolūks ir korupcijas ierobežošana.

Eiropas Savienība arī sekmēja korupcijas apkarošanu ar diplomātisko darbību palīdzību. ES vēstnieki šo jautājumu regulāri izvirzīja, tiekoties ar kolēģiem visos Kenijas valdības līmeņos, jo īpaši saistībā ar 8. panta dialogu. Visbeidzot, jāatzīmē prezidenta Kenjatas cīņa pret korupciju, ko viņš uzsāka pēc pārvēlēšanas 2018. gadā.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, Komisija un EĀDD vēlētos uzsvērt, ka korupcija nav vienīgais rādītājs attiecībā uz valsts apņemšanos veikt strukturālās reformas. Jaunākajā Pasaules Bankas biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingā “Ease of Doing Business 2020”, Kenijas pievilcība investoru acīs ir uzlabojusies par sešām vietām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tā ierindojas 56. vietā no 190 valstīm, turpretī 2017. gadā valsts atradās 92. vietā.

68.–78. punkts — 10. EAF ietekme/sasniegumi Kenijā

69.–72. punkts — ES atbalsts autoceļiem uzlaboja piekļuvi pamatpakalpojumiem, bet tā ieguldījums ekonomikas attīstībā nav uzskatāmi redzams

Komisija uzskata, ka ES atbalsts autoceļiem ir uzlabojis piekļuvi pamatpakalpojumiem un ka šī ietekme ir izsekojama. Merilas-Marsabitas autoceļš, kas izbūvēts, izmantojot ES finansējumu, ir labs piemērs. Vidējā ikdienas satiksme laika posmā no 2018. gada decembra līdz 2020. gada janvārim bija 543 visu kategoriju transportlīdzekļi abos virzienos. Tas ir pieaugums par aptuveni 22 % salīdzinājumā ar 2017. gadu un gandrīz par 400 % kopš 2014. gada. Šie dati demonstrē ļoti būtisku ietekmi uz reģionu, kas iepriekš bija ļoti novārtā atstāta un nomaļa Kenijas daļa.

Lielākā daļa ES projekta partneru atzīst autoceļa spēcīgo ekonomiski pārveidojošo ietekmi. Kamieļu piena ražotne, kuru apmeklēja ERP, sniedza šos novērojumus vēlreiz apstiprināja. Ražotne ir paplašinājusies un palielinājusi pārdošanas apjomus. Tagad tā pienu var saņemt no daudz plašākas teritorijas, tādējādi nodrošinot ienākumus piegādātājiem tieši ES finansētā ceļa dēļ. Tas labi ilustrē autoceļa ekonomisko ietekmi uz reģiona iedzīvotājiem.

Komisija atzīst, ka autoceļa neesamība ir tikai viens no šķēršļiem tirdzniecībā starp Etiopiju un Keniju. Citas ES finansētas darbības, piemēram, vienas pieturas robežkontroles punkta Mojalē pilnīgāka darbība (finansējums piešķirts no 11. EAF reģionālās indikatīvās programmas) vai Komisijas iniciatīvas, piemēram, pašreizējā Āfrikas raga iniciatīva (kopā ar Pasaules Banku un Āfrikas Attīstības banku), kuras mērķis ir pārvarēt reģionālās segregācijas nelabvēlīgo ietekmi, cenšas pārvarēt šos šķēršļus.

73.–76. punkts — Viena trešdaļa no Kenijai paredzētās 10. EAF palīdzības tika piešķirta ASAL reģionos dzīvojošajiem sīksaimniecību īpašniekiem, kuru ietekme uz Kenijas kopējo ekonomiku ir maza

Komisija vēlas norādīt, ka Kenijas 10. EAF atbalstam lauksaimniecības nozarē bija plašāki mērķi nekā vispārēja ietekme uz Kenijas ekonomiku. Komisija uzskata, ka projektu ietekme jāvērtē, ņemot vērā to mērķus izstrādes un apstiprināšanas laikā, kas sevī ietvēra pārtikas nodrošinājuma uzlabošanu, sagatavotības sausumam un noturības pret to uzlabošanu un ieguldījumu nabadzības mazināšanā lauku apvidos, palielinot ražīgumu un piekļuvi tirgiem.

Komisija piekrīt ERP, ka lauksaimniecības vērtības ķēžu pastiprināšana apstrādē varētu veicināt eksporta ienākumu palielināšanos un darba vietu radīšanu. Komisija vēlas atkārtoti uzsvērt, ka iepriekšminēto AgriFi un AgriBiz projektu uzmanības centrā ir mazo lauksaimnieku integrēšana lauksaimniecības produktu pārstrādes vērtību ķēdēs.

Secinājumi

Komisija un EĀDD uzskata, ka Kenijai piešķirtais ES atbalsts tika balstīts Kenijas īpašajās vajadzībās un galvenokārt tika virzīts uz ES globālo mērķi samazināt nabadzību, kā noteikts ES līgumā. Tā kā resursi ir ierobežoti un kontekstā ar attīstību nepastāvīgi, plānošanas posmā ir jāizdara izvēles un ieviešanas laikā tām jāpielāgojas, lai sagatavotos ārējiem un iekšējiem satricinājumiem. Šīs izvēles bija racionālas, balstītas uz rūpīgu analīzi un esošās ES sadarbības stiprajām pusēm, vienlaikus iekļaujot arī jaunas jomas un pieejas, un balstītas uz partnerattiecību pieeju ar Keniju, kuras valdība pieprasīja un ļoti atbalstīja izvēlētās nozares.

ERP sava ziņojuma 69., 75. un 78. punktā atzīst Kenijas noturības celšanas ietekmi. Rezultātā Komisija un EĀDD uzskata, ka ERP būtu jāatzīst programmu ietekme uz sociālo labklājību un valsts noturību. Piemēram, programmu sērija “Sausuma ārkārtas situācijas izbeigšana”, kuras mērķis ir stiprināt Kenijas noturību, bija tik veiksmīga, ka Kenijas valdība nolēma pārņemt un no valsts budžeta finansēt Nacionālo sausuma novēršanas iestādi (NDMA). NDMA tagad ir Kenijas valdības aģentūra, kas pilnvarota izveidot mehānismus, kas nodrošina, ka sausums neizraisa ārkārtas situācijas un ka klimata pārmaiņu ietekme tiek pietiekami mazināta.

Ieteikumi

1. ieteikums. Pārskatīt pieeju ES attīstības palīdzības piešķiršanai

Atkarībā no šobrīd notiekošās parastās likumdošanas procedūras saistībā ar kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) rezultāta, Komisijas ierosināto juridisko pamatu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2021.–2027. gadam, Komisija un EĀDD pieņem ieteikumu 1.a) un nepieņem ieteikumu 1.b).

Attiecībā uz ieteikumu 1.a) Komisija un EĀDD vēlas izcelt, ka detalizēta līdzekļu piešķiršanas noteikšana ietilpst Komisijas kompetencē veikt budžeta izpildi un vadīt programmas (ES līguma 17. pants), pamatojoties uz kritērijiem, kurus šim piešķīrumam pieņēmuši likumdevēji, skatīt sadales kritērijus priekšlikumā Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI)11. panta 2. punktā⁴³.

Šajā situācijā Komisija, tāpat kā iepriekš, pienācīgi informēs attiecīgās ES iestādes par līdzekļu sadales metodi starp trešajām valstīm, tostarp ĀKK valstīm. Jāuzsver, ka, tā kā Komisija ir ierosinājusi integrēt sadarbību ar ĀKK valstīm ES budžetā, Eiropas Parlamenta loma tiks palielināta salīdzinājumā ar tā lomu Eiropas Attīstības fondā, jo īpaši attiecībā uz likumdošanas, budžeta un kontroles pilnvarām. Precīza kārtība dalībvalstu līdzdalībai NDICI komitejā, Padomes un Eiropas Parlamenta līdzdalībai NDICI pārvaldībā joprojām ir jāapspriež NDICI likumdošanas sarunās.

Attiecībā uz 1.b) ieteikumu Komisija un EĀDD to nepieņem divu būtisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Komisija un EĀDD uzskata, ka piešķīrumu kontekstā jēdziens “konkrētu nosacījumu ieviešana” ir neskaidrs, jo valstu rezultāti un apņemšanās kopā ar vajadzībām un ietekmi bija viens no izmantotajiem kritērijiem, piešķirot 11. EAF. Rezultātu kritēriji ietvēra tiesiskumu un korupcijas kontroli kā pārvaldības dimensiju.

Otrkārt, Komisija un EĀDD uzskata, ka “nosacījumu” ieviešana (kā tas izriet no ieteikuma formulējuma) pārsniedz kritērijus par partnervalstu “apņemšanos” vai “rezultātiem”, veidojot turpmāko divpusējo sadarbību (pamatojoties uz vienu rādītāju vai rādītāju apakškopu). Tas neatbilst Kotonū nolīgumam vai, attiecībā uz nākotni, Komisijas piedāvātajam tekstam saskaņā ar NDICI 11. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka ģeogrāfisko programmu pamatā ir:

“a) partneru vajadzības, kas noteiktas, balstoties uz īpašiem kritērijiem un ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, nabadzību, nevienlīdzību, cilvēces attīstību, ekonomisko un vidisko neaizsargātību, kā arī valsts un sabiedrības izturētspēju;
b) partneru spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas spējas;
c) partneru saistības un darbības rezultāti, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā politiskās reformas, ekonomikas un sociālā attīstība;
d) Savienības finansējuma potenciālā ietekme partnervalstīs un reģionos”.

Likumdošanas sarunas par NDICI pieņemšanu vēl nav pabeigtas, un Komisija un EĀDD līdz šo sarunu iznākumam nevar pieņemt šo ieteikumu.

2. ieteikums. Izvērtēt kritisko masu, nosakot galvenās nozares Kenijā

Komisija un EĀDD pieņem 2. ieteikumu, saprotot, ka kritiskā masa tiek ņemta vērā zināšanu, cilvēkresursu (tostarp spēju veidot politisko dialogu) un finanšu resursu ziņā.

2017. gada jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību ES un tās dalībvalstis apņēmās stiprināt sadarbību, veicinot kopīgu plānošanu un kopīgu īstenošanu. Nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros piedāvātajā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI) priekšroka tiek dota kopīgai plānošanai. Kritiskās masas jēdziens jāskata, ņemot vērā kopīgos ES un dalībvalstu centienus sasniegt kopīgu mērķi, nevis izolēti atsevišķai organizācijai. Nākotnē ierosinātais NDICI palielinās budžeta garantiju iespējas, tādējādi uzlabojot Komisijas spēju piesaistīt privātā sektora līdzekļus un sasniegt kritisko masu.

3. ieteikums. Piešķirt prioritāti ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai un tiesiskumam Kenijā

Komisija un EĀDD daļēji pieņem 3. ieteikumu. EĀDD un Komisija par prioritāti izvirzīs ilgtspējīgu ekonomisko attīstību Kenijā, bet revīzijas laikā nevar apņemties par prioritāti izvirzīt tiesiskumu un nozares, kurām ir potenciāls piesaistīt tiešās ārvalstu investīcijas un palielināt eksportu. Šajās nozarēs, iespējams, netiks panākta vislielākā ietekme uz nabadzības mazināšanu, un tās varētu būt jomas, kuras citi attīstības partneri varētu atbalstīt labāk.

Komisija un EĀDD turpinās strādāt ar Keniju atbilstīgi Lisabonas līgumam un atbalstīs nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgu attīstību, kā noteikts arī programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos (programma 2030. gadam) visām turpmākajām ES starptautiskajām partnerībām.

Turklāt jāatzīmē, ka ierosinātā NDICI 12. pantā noteikts, ka daudzgadu indikatīvajās programmās (DIP) nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, un ka šīs DIP tiek veidotas, pamatojoties uz:
“a) valsts vai reģionālu stratēģiju, kas izstrādāta kā attīstības plāns, vai līdzīgu dokumentu, vai
b) pamatdokumentu, ar ko nosaka Savienības politiku attiecībā uz konkrēto partneri vai partneriem, tostarp Savienības un dalībvalstu kopīgu dokumentu.”

Papildus nozaru prioritāšu noteikšanai saskaņā ar partnervalsts valsts attīstības plānu un NDICI noteiktajām ES dalībvalstu prioritātēm un interesēm Komisijas prioritātes attīstības sadarbībā nākamajam piecu gadu periodam ietver Zaļo kursu, digitālās un datu tehnoloģijas, migrācijas partnerības, ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un pārvaldību, mieru un drošību. Šajā kontekstā ilgtspējīgas izaugsmes un pienācīgu darba vietu radīšanas veicināšana ir viena no pašreizējās un turpmākās ES sadarbības prioritātēm.

Komisija un EĀDD vēlas uzsvērt, ka pat tādās valstīs ar vidēji zemiem ienākumiem kā Kenija atsevišķi līdzekļi joprojām būtu jāpiešķir, lai stiprinātu valsts noturību un atbalstītu visnabadzīgākos (tostarp bēgļus un to uzņēmējus). Turklāt i) tā nav tikai ārvalstu tiešo investīciju mobilizācija, kas jāņem vērā, bet arī vietējo resursu (piemēram, pensija, fondi) un naudas pārvedumu mobilizācija produktīvai izmantošanai; ii) nevajadzētu atstāt novārtā cīņu pret marginalizāciju, nevienlīdzību un nabadzību mazāk attīstītos reģionos.

Beigu piezīmes

¹ Āfrikas Attīstības banka, 2018. g., “African Economic Outlook: Kenya Country Note”, 1. lpp.

² Pasaules Banka (2010. g.), “Demographic transition and growth in Kenya”, Wolfgang Fengler.

³ Pasaules Banka (2016. g.), “Kenya Urbanization Review”, 25. lpp.

⁴ Pasaules Bankas datubāze: https://data.worldbank.org/indicator/SI.POV.DDAY?locations=KE.

⁵ Kenijas Valsts statistikas birojs: “Kenya Integrated Household Budget Survey 2015/2016”, 44., 46. un 49. lpp.

⁶ Pasaules Bankas grupa: “2018 Kenya Ecomomic Update”, 43. lpp. (2011.–2018. g.). Pasaules Bankas grupa (2016. g.): “Kenya Country Economic Memorandum: From Economic Growth to Jobs and Shared Prosperity”, ix un 2. lpp. (2003.–2014. g.).

⁷ Pasaules Bankas grupa (2016. g.): “Kenya Country Economic Memorandum: From Economic Growth to Jobs and Shared Prosperity”, ix un 2. lpp.

⁸ Āfrikas Attīstības banka, 2018. g., “African Economic Outlook: Country Note Kenya”, 2. lpp.

⁹ Pasaules Bankas grupa, 2018. g., “Kenya Economic Update”, 5. lpp.

¹⁰ ES un Kenijas sadarbība, Valsts indikatīvā programma 2014.–2020. g.

¹¹ https://www.oecd.org/dac/financing-sustainable-development/development-finance-standards/official-development-assistance.htm

¹² COM(2011) 637 final: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma”.

¹³ Kotonū nolīgums zaudēja spēku 2020. gada februārī.

¹⁴ Attiecībā uz 11. EAF — Padomes 2015. gada 2 marta Regula (ES) 2015/322 par 11. Eiropas Attīstības fonda īstenošanu.

¹⁵ ERP īpašais ziņojums Nr. 21/2015 “Uz rezultātiem vērsta pieeja ES attīstības un sadarbības pasākumos un to risku izvērtējums, kas saistīti ar šo pieeju”.

¹⁶ Pārmaiņu programma, 9. lpp.

¹⁷ Piemēram, Tuvalu — VAV ar vismazāko iedzīvotāju skaitu jeb tikai 10 000 — saņēma 380 EUR uz vienu cilvēku.

¹⁸ Maksimālā robežvērtība tika piemērota četrām VAV/LIC (Kenija, Tanzānija, Kongo KDR un Etiopija) un vienai LMIC (Nigērija).

¹⁹ Vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) un attīstības sadarbības instrumenta (ASI) plānošanas instrukcijas — 2014.–2020. gads, II pielikums, 2. lpp.).

²⁰ Vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) un attīstības sadarbības instrumenta (ASI) plānošanas instrukcijas — 2014.–2020. gads.

²¹ Pārmaiņu programma, 9. lpp.

²² Plānošanas instrukcijas, II pielikums, 2. lpp.

²³ Plāns Vision 2030 tika pieņemts 10.6.2008. un attiecas uz laikposmu no 2008. gada līdz 2030. gadam. Vidēja termiņa plāni tiek izstrādāti piecu gadu periodiem. Otrais vidēja termiņa plāns ir izstrādāts 2013.–2017. gadam, kas ir aptuveni tas pats periods, uz kuru attiecas 11. EAF.

²⁴ Simone Raudino. “Development Aid and Sustainable Economic Growth in Africa”, 3. nodaļa, 79.–129. lpp. Sk. arī Uchenna R. Efobi and Simplice Asongu (Ed.) “Financing Sustainable Development in Africa”, 421.–450. lpp. Sk. arī: Carol Newman. (Ed.) “Manufacturing transformation”, 1.–23. lpp.

²⁵ Dianah Ngui, Jacob Chege, and Peter Kimuyu. “Kenya’s Industrial Development”. Raksts izdevumā “Manufacturing Transformation”. Ed. Carol Newman, 80. lpp.

²⁶ Carol Newman, etc. (Ed.) “Manufacturing transformation”, 5. lpp. Sk. arī: Uchenna R. Efobi and Simplice Asongu (Ed.) “Financing Sustainable Development in Africa”, 428. un 429. lpp.

²⁷ Pasaules Bankas grupa (2016. g.): “Kenya Country Economic Memorandum: From Economic Growth to Jobs and Shared Prosperity”, xvii un vii lpp.

²⁸ AfDB, 2018. g., “African Economic Outlook: Kenya Country Note”, 9. lpp.

²⁹ Eiropas Kopīgā sadarbības stratēģija ar Keniju 2018.–2022. gadam.

³⁰ Pasaules Banka: “Kenya Economic Update. Unbundling the Slack in Private Sector Investment. Transforming Agriculture Sector Productivity and Linkages to Poverty Reduction”, 30.–31. lpp.

³¹ Turpat, 31. lpp.

³² AfBD, 2018. g., “African Economic Outlook: Kenya Coutry Note”, 8. un 9. lpp.

³³ “Integrity risks for international businesses in Kenya”. Organizācijas U4 Anti-Corruption and Transparency International ziņojums, 2.–5. lpp.

³⁴ Tostarp pārstāvji no ES delegācijas Kenijā un Eiropas organizācijām, piemēram, Eiropas Investīciju bankas un Vācijas Tirdzniecības kameras.

³⁵ Salīdzinājumam — ceļu Sabasabas pāreja-Makupas dambis-Čangamve (~3,2 km) katru dienu šķērso vidēji 37 000 visu veidu transportlīdzekļu. Aptuveni 12 000 no transportlīdzekļiem ir smagie kravas automobiļi. Ceļa posmus, kas atrodas ārpus tirdzniecības zonas, t. i., Miritini-Mazeras-Mariakani (~26 km), šķērso vidēji 9500 transportlīdzekļu dienā, tostarp 4300 smago kravas automobiļu. Avots: “Mombasa to Mariakani (A109) Road. Preliminary and Detailed Engineering Design. Environmental and Social Impact Assessment (Esia) Report”, 153. un 154. lpp.

³⁶ USAID pētījums par Kenijas un Etiopijas tirdzniecības koridoru: “A pathway to agricultural development, regional economic integration and food security”, 2018. g., 1. lpp.

³⁷ Turpat, 43. un 22. lpp.

³⁸ Kenijas Valsts statistikas birojs: “Kenya Integrated Household Budget Survey 2015/2016”, 44., 46. un 49. lpp.

³⁹ Iedzīvotāju skaits un NKI uz vienu iedzīvotāju (pašreizējā starptautiskā dolāra vērtībā) tika noteikts, balstoties uz Pasaules Bankas 2012. gada datiem. (Skatīt https://databank.worldbank.org/reports.aspx?source=world-development-indicators). Pārējie rādītāji ir ietverti augstāk minētajos saliktajos rādītājos: HAI, EVI un WGI. Piešķiršanas procesā tika izmantoti Pasaules Bankas pasaules pārvaldības rādītāju 2011. gada dati un ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta 2012. gada EVI un HAI. Šo rādītāju detalizētas aktuālās definīcijas skatīt http://info.worldbank.org/governance/wgi/, https://www.un.org/development/desa/dpad/least-developed-country-category/evi-indicators-ldc.html, un https://www.un.org/development/desa/dpad/least-developed-country-category/hai-indicators.html.

⁴⁰ Skatīt P. Guillaumont and al. “How to take into account vulnerability in Aid allocation Criteria and lack of human capital as well: improving the Performance Based Allocation”, 2017.

⁴¹ Skatīt: Down to Earth: Agriculture and Poverty Reduction in Africa, Luc Christiaensen and Lionel Demery, World Bank, 2007.

⁴² Piemēram, “Malindi – Lunga Lunga/Horohoro - Bagamoyo Road Project: Phase I”, kurā ES ieguldījums ir 30 miljoni EUR no 11. Eiropas Attīstības fonda reģionālās indikatīvās programmas, un Turkanas ezera vēja enerģijas projekts, kurā ES ieguldījums ir 25 miljoni EUR (priekšrocību akcijas) no ES un Āfrikas Infrastruktūras trasta fonda.

⁴³ Komisija un EĀDD norāda, ka atsauces, kas sniegtas atbildēs uz ierosināto Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), neskar likumdošanas procedūras iznākumu vai arī neierobežo pašreizējās likumdošanas procedūras rezultātu.

Grafiks

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	16.10.2018.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	13.3.2020.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	16.6.2020.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	23.7.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-4791-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/687981	QJ-AB-20-013-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-4798-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/571805	QJ-AB-20-013-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.