E-pārvaldes darbības, kas vērstas uz uzņēmumiem Komisijas darbības ir īstenotas, tomēr e‑pakalpojumu pieejamība Eiropas Savienībā joprojām atšķiras

Kopsavilkums

I Kopš 20. gadsimta 90. gadiem e-pārvalde tiek veicināta ES līmenī. E-pārvalde attiecas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai efektīvāk un lietderīgāk sniegtu pārvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tās mērķis ir samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, padarot to mijiedarbību ar valsts iestādēm ātrāku, ērtāku un izmaksu ziņā lietderīgāku, lai tādējādi stimulētu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi.

II Komisija 2016. gadā pieņēma ES e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam. Rīcības plāns bija paredzēts kā katalizators publiskā sektora modernizācijas centienu un resursu koordinēšanai e-pārvaldes jomā. Tajā bija 25 darbības, kas bija jāīsteno Komisijai. Rīcības plānam nebija īpaša budžeta, bet tas tika atbalstīts ar dažādām programmām un papildu pasākumiem, kas pieejami dalībvalstīm.

III Ņemot vērā digitālo pakalpojumu pieaugošo nozīmi, kā to parādīja Covid-19 pandēmija, un ievērojamo finansējumu digitalizācijai kopumā, mēs nolēmām veikt šo revīziju, lai informētu politikas veidotājus par jautājumiem, kas ietekmē e-pārvaldes veicināšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu Eiropas Savienībā.

IV Mēs vērtējām, vai Komisijas e-pārvaldes darbības bija efektīvas. Šajā nolūkā mēs pārbaudījām darbību vispārējo izstrādi, kā arī uzraudzības un īstenošanas kārtību. Novērtējumā par īstenošanu mēs koncentrējāmies uz darbībām, kas vērstas uz uzņēmumiem, jo e-pārvalde ir svarīga un palīdz novērst regulējuma sadrumstalotību un šķēršļus un tādējādi ļauj uzņēmumiem izvērst darbību un darboties pāri robežām.

V Mēs secinājām, ka Komisijas darbības ir tikai daļēji efektīvi veicinājušas e-pārvaldes risinājumu īstenošanu un ieviešanu dalībvalstīs. Komisija bija pabeigusi mūsu revīzijā iekļautās 2016.–2020. gada e-pārvaldes rīcības plāna darbības. Tomēr ne visi jaunieviestie digitālie sabiedriskie pakalpojumi ir pieejami visā Eiropas Savienībā, jo īstenošana dalībvalstu līmenī kavējas.

VI Lai gan e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam risināja konsultācijās un novērtējumos apzinātās vajadzības, tas ietvēra tikai darbības, kas jāīsteno pašai Komisijai, un tas traucē īstenot rīcības plāna redzējumu par atvērtu, efektīvu un iekļaujošu publiskās pārvaldes iestāžu un publisko iestāžu izveidi Eiropas Savienībā līdz 2020. gadam.

VII Turklāt Komisija visaptveroši neuzraudzīja rīcības plāna īstenošanu kopumā. Esošie e-pārvaldes rādītāji (e-pārvaldes etalons un Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) nebija tieši saistīti ne ar vienu no rīcības plāna ietvaros īstenotajām darbībām, un tāpēc nebija piemēroti plāna vispārējās ietekmes mērīšanai. Mēs atzīmējam, ka ar Komisijas 2021. gada priekšlikumu politikas programmai “Digitālās desmitgades ceļš” tika ieviests sadarbības satvars, kas ļauj sekot līdzi dalībvalstu virzībai uz ES līmenī noteikto digitālo mērķu sasniegšanu.

VIII Ar ES finansētu projektu un tehniskā atbalsta starpniecību Komisija atbalstīja e-pārvaldes risinājumu īstenošanu dalībvalstīs. Turklāt Komisija daudzos veidos aktīvi atbalstīja sadarbību un labas prakses apmaiņu, tostarp ekspertu grupās un platformās. Šo atbalstu atzinīgi novērtēja apmeklētās dalībvalstis.

IX Nebija visaptverošas stratēģijas, kā galveno lietotāju vidū popularizēt Eiropas Savienības līmenī pieejamos e-pārvaldes risinājumus. Komisija ierobežotā mērā veicināja e-pārvaldes risinājumus, un tai nebija pārskata par darbībām, ko šajā sakarā veikušas dalībvalstis, lai gan koordinēti centieni, iespējams, būtu devuši labākus rezultātus.

X Komisija nenovērtēja uzņēmumu informētību par pieejamajiem e-pārvaldes pakalpojumiem un kopumā neanalizēja vajadzības šajā jomā, lai gan tas ir svarīgs solis e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanā. Vienīgais izņēmums bija pētījums un zināšanu un mācību programma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu tirgus jomā.

XI Mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

• stiprināt īstenošanas satvaru, lai mudinātu dalībvalstis pabeigt e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanu, un
• izstrādāt visaptverošu stratēģiju e-pārvaldes pakalpojumu efektīvai veicināšanai.

Ievads

E-pārvaldes nozīme Eiropas Savienībā

01 E-pārvalde attiecas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu, lai efektīvāk un lietderīgāk sniegtu pārvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paredzams, ka tā palielinās efektivitāti un lietderību, samazinot i) izmaksas un darījumu laiku¹; ii) informācijas administratīvo silosu un iii) administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un padarīs to mijiedarbību ar valsts iestādēm ātrāku, ērtāku un lētāku, tādējādi veicinot konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi².

02 Deviņdesmitajos gados Eiropas līmenī tika īstenotas pirmās e-pārvaldes iniciatīvas. Kopš tā laika

• Komisija ir regulāri publicējusi paziņojumus un rīcības plānus³ un izveidojusi īpašas finansēšanas programmas, jo īpaši, lai veicinātu IKT izmantošanu pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanai (citiem vārdiem sakot, lai nodrošinātu dažādu pakalpojumu sadarbspēju);
• dalībvalstu līmenī e-pārvaldes nozīme ir uzsvērta vairākās ministru deklarācijās⁴. Šajās deklarācijās ir iekļautas arī daudzas darbības, kuras dalībvalstis bija apņēmušās īstenot, taču arī Komisija ir aicināta veikt vairākas darbības, izmantojot rīcības plānus, un ierosināts, ka Komisijai būtu jāorganizē kopīga e-pārvaldes rīcības plānu pārvaldība (pilnīgu pārskatu par norisēm Eiropas Savienībā kopš 2006. gada skatīt I pielikumā).

03 Komisija 2016. gadā kā daļu no stratēģijas “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” pieņēma ES e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam. Tajā bija noteiktas 25 darbības, no kurām piecas tika pievienotas pēc digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma pārskatīšanas 2017. gada maijā. Rīcības plānā bija iekļautas darbības, kas pēc būtības bija ļoti atšķirīgas. Dažas no tām bija īpaši vērstas uz uzņēmumiem (piemēram, “nākt klajā ar iniciatīvu, kas sekmētu digitālu risinājumu izmantošanu visā uzņēmuma dzīves ciklā” vai “sākt pilotprojektu par vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanu darījumdarbībai”). Citas bija visu iedzīvotāju interesēs (piemēram, “izvērtēt iespēju vienreizējas iesniegšanas principu piemērot pārrobežu kontekstā” vai “panākt ES lauksaimniecības pārtikas tiesību aktu izpildi attiecībā uz pārdošanu internetā un patērētāju informēšanu”). Pilnu darbību sarakstu skatīt II pielikumā.

04 Šim rīcības plānam sekoja nevis jauns rīcības plāns laikposmam pēc 2020. gada, bet vairākas citas iniciatīvas, no kurām visbūtiskākā ir:

• likumdevēju apstiprinātā programma “Digitālā Eiropa”⁵ ar plānoto kopējo budžetu 7,5 miljardu EUR apmērā (pašreizējās cenās). Tā ir vērsta uz digitālo tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskās pārvaldes iestādēm un nodrošinās finansējumu projektiem piecās jomās (superdatošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un digitālo tehnoloģiju plašas izmantošanas nodrošināšana visā ekonomikā un sabiedrībā);
• Komisijas paziņojums “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”. Saistībā ar to Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam. Abos dokumentos ir izklāstīti konkrēti digitālie mērķrādītāji, kurus Eiropas Savienībai kopumā iecerēts sasniegt līdz desmitgades beigām. Sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas mērķrādītāji ir šādi: tiešsaistes piekļuve galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piekļuve medicīniskajai kartei un digitālās identifikācijas (ID) risinājuma izmantošana.

05 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati⁶ liecina, ka e-pārvaldes pakalpojumi uzņēmumiem ir svarīgāki nekā privātpersonām. Uzņēmumus kavē regulējuma sadrumstalotība un šķēršļi, tāpēc tiem ir grūtāk izvērst darbību un darboties pāri robežām ES vienotajā tirgū⁷.

06 Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālo ekonomiku un iedzīvotāju dzīvi ir parādījusi digitālo pakalpojumu nozīmi visās ES ekonomikas un sabiedrības jomās. Jaunās tehnoloģijas nodrošināja uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu darbību un brīvas tirdzniecības plūsmu visā Eiropas Savienībā. Tās ir arī palīdzējušas saglabāt saikni starp iedzīvotājiem, strādāt attālināti un atbalstīt jauniešu tālākizglītību.

Funkcijas un pienākumi

07 Kā 2017. gada deklarācijā uzsvēra attiecīgie ministri, publiskās pārvaldes digitālā pārveide ir kolektīvi centieni Eiropas, kā arī valstu, reģionālā un vietējā līmenī, ņemot vērā attiecīgo kompetenču sadalījumu⁸. Saskaņā ar subsidiaritātes principu atbildība par valdības pakalpojumu digitalizāciju valsts un reģionālā līmenī galvenokārt gulstas uz dalībvalstīm. Tomēr Komisija ir atbildīga par pārrobežu un transnacionāliem izaicinājumiem, jo īpaši par tādu elektronisko šķēršļu novēršanu, kas var kavēt publiskās pārvaldes iestāžu savstarpējo saikni un iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas atrast un izmantot pieejamos digitālos sabiedriskos pakalpojumus citās valstīs⁹.

08 Tāpēc progress e-pārvaldes jomā Eiropas Savienībā ir atkarīgs ne tikai no Komisijas, bet arī no dalībvalstu politiskās gribas un mērķiem. Kā Komisija uzsvēra savā ziņojumā “State-of-play report on digital public administration and interoperability” 2020. gadā, centieni būs nelietderīgi un ilgtnespējīgi, ja vien valdības e-pārvaldi pastāvīgi neizvirzīs par vienu no politiskajām prioritātēm.

09 ES līmenī par e-pārvaldes politikas jomas koordinēšanu atbild Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CONNECT ĢD). Ņemot vērā to 25 darbību dažādību, uz kurām attiecas 2016.–2020. gada rīcības plāns, bija iesaistīti 11 ģenerāldirektorāti, no kuriem katrs bija atbildīgs par vienu vai vairākām darbībām (sk. II pielikumu).

10 Tāpat dalībvalstu līmenī par konkrētu e-pārvaldes risinājumu īstenošanu ir atbildīgas dažādas publiskās pārvaldes iestādes. Starp tām ir ne tikai centrālās ministrijas vai aģentūras, bet arī reģionālās un vietējās iestādes, piemēram, pašvaldības vai reģionālās valdības.

11 Lai koordinētu rīcības plānu, tika izveidota E-pārvaldes rīcības plāna valde. To vadīja Komisija, un tajā bija dalībvalstu pārstāvji, kas atbildīgi par valsts e-pārvaldes stratēģijām.

E-pārvaldes īstenošanas finansēšana

12 2016.–2020. gada rīcības plānam nebija īpaša budžeta. Tomēr e-pārvaldes darbības kopumā tiek atbalstītas no dažādiem ES finansējuma avotiem. Sīkāka informācija par galvenajiem ES finansējuma avotiem (2014.–2020. gadam) un mūsu aplēses par budžeta piešķīrumiem e-pārvaldes projektiem un darbībām ir sniegta 1. tabulā.

13 2021.–2027. gada periodā būs pieejami dažādi ES finansējuma avoti, lai atbalstītu digitalizāciju kopumā un jo īpaši e-pārvaldes darbības. Budžeta piešķīrumi dažām no tām vēl ir jānosaka:

• joprojām būs pieejams gan Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), gan fondi, ar kuriem īsteno kohēzijas politiku;
• vienā no jaunās programmas “Digitālā Eiropa” sadaļām (sk. 04. punktu) ir plānots atbalsts (ar budžetu 1,1 miljarda EUR apmērā) cita starpā sadarbspējai un tam, lai publiskās pārvaldes iestādes varētu ieviest mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas un piekļūt tām;
• Atveseļošanas un noturības mehānisms, ko pieņēma 2021. gadā, paredz, ka dalībvalstīm vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plānu kopējā budžeta ir jāpiešķir pasākumiem, kas veicina digitālo mērķu sasniegšanu. 2022. gada jūlijā tika pieņemti 25 šādi plāni, un kopējie izdevumi saistībā ar digitālajiem mērķiem ir 127 miljardi EUR, kas atbilst 26 % no kopsummas. Vairāk nekā trešdaļa (36 %, 46 miljardi EUR) ir piešķirta sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijai, tostarp transporta digitalizācijai.

Revīzijas tvērums un pieeja

14 Ņemot vērā e-pārvaldes nozīmi valsts iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, mūsu mērķis bija informēt politikas veidotāju, sniedzot informāciju par to ES pasākumu izstrādi, ar kuriem veicina e-pārvaldi, un izgaismot šķēršļus to sekmīgai īstenošanai.

15 Ņemot vērā digitālo pakalpojumu pieaugošo nozīmi, par ko liecina Covid-19 pandēmija, un ievērojamo finansējumu, kas kopumā piešķirts digitalizācijai (sk. 12. un 13. punktu), mēs nolēmām veikt šo 2016.–2020. gada rīcības plāna revīziju. Turklāt mēs neesam revidējuši nevienu no iepriekšējām Komisijas digitālajām iniciatīvām, kas īstenotas kopš 2001. gada (sk. 02. punktu un I pielikumu), izņemot ES darbības specifiskajā pārrobežu veselības aprūpes jomā¹⁰.

16 Mēs formulējām jautājumu, vai Komisijas e-pārvaldes darbības bija efektīvas. Lai uz to atbildētu, mēs vērtējām, vai

1. Komisija pienācīgi izstrādāja savas e-pārvaldes darbības;
2. Komisija pienācīgi uzraudzīja, kā tiek īstenots e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam;
3. uzņēmumiem adresētās e-pārvaldes darbības sasniedza mērķi, un vai
4. Komisija pienācīgi veicināja labas prakses apmaiņu un jaunizveidotos digitālos sabiedriskos pakalpojumus.

17 Šajā revīzijā aplūkojām laikposmu, kurā tika izstrādāts un īstenots 2016.–2020. gada rīcības plāns. Attiecīgā gadījumā mēs aplūkojām arī pēc 2020. gada veicamo darbību izstrādi (sk. 04. punktu), lai pārliecinātos, vai ir novērsti trūkumi un vai ir ņemtas vērā 2016.–2020. gada rīcības plāna īstenošanā gūtās atziņas.

18 To iemeslu dēļ, kas minēti 05. punktā, revīzijā mēs meklējām atbildes uz c) un d) apakšjautājumiem (sk. 16. punktu) attiecībā uz sešām no 2016.–2020. gada rīcības plāna 25 darbībām, kas bija tieši saistītas ar uzņēmumiem (sk. 2. tabulu).

19 Mēs pārbaudījām pierādījumus no dažādiem avotiem, un šajā darbā ietilpa:

• dokumentāra attiecīgo Komisijas dokumentu pārbaude, kā arī aptaujas anketas, ko aizpildīja Komisijas darbinieki, un intervijas ar Komisijas darbiniekiem;
• attiecīgo dokumentu analīze attiecībā uz četru dalībvalstu izlasi (Dānija, Vācija, Polija un Rumānija), kā arī aptaujas anketas, kuras aizpildīja attiecīgo valsts dienestu darbinieki, un intervijas ar attiecīgo valsts dienestu darbiniekiem šajās valstīs. Dalībvalstu atlases pamatā bija attiecīgās dalībvalsts progress e-pārvaldes jomā, un vienlaikus tika nodrošināts, ka izlasē ir iekļautas dalībvalstis, kas pievienojās ES pirms un pēc 2004. gada;
• 24 centralizēti pārvaldītu ES finansētu projektu izlases analīze: tie bija 13 EISI projekti, astoņas ISA² darbības un trīs pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekti. Pilnīgs atlasīto projektu saraksts ir iekļauts III pielikumā. Mēs atlasījām šos projektus, pamatojoties uz to īstenošanas stāvokli, būtiskumu un ģeogrāfisko izplatību (cik vien iespējams, saistībā ar četrām atlasītajām dalībvalstīm);
• intervijas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, t. i., organizācijām, kas pārstāv Eiropas mazos un vidējos uzņēmumus (MVU)¹¹;
• akadēmiskās literatūras, ekspertu pētījumu un starptautisku etalonu vai labas prakses apskats.

Apsvērumi

E-pārvaldes darbību izstrāde laika gaitā ir uzlabojusies

20 Rīcības plānu mērķis ir palīdzēt izstrādāt vai pārskatīt spēkā esošos ES tiesību aktus, instrumentus un iniciatīvas. Tie nav juridiski saistoši. Komisija e-pārvaldes rīcības plānus izmantoja kā politiskus instrumentus, lai veicinātu valsts pārvaldes modernizāciju visā Eiropas Savienībā.

21 Komisijai būtu jāizstrādā darbības, kas ir piemērotas e-pārvaldes trūkumu pārvarēšanai, un jāņem vērā izvērtējumu rezultāti, ieinteresēto personu viedokļi, izmantojot konsultācijas, un ietekmes novērtējumi (obligāti attiecībā uz visiem jaunajiem finanšu intervences pasākumiem, kas saistīti ar ievērojamiem izdevumiem, t. i., vairāk nekā 5 miljoniem EUR, un kas nepieciešami Komisijas iniciatīvām, kurām varētu būt būtiska ietekme uz ekonomiku, vidi vai sociālo jomu)¹².

22 Tādēļ mēs vērtējām, vai Komisija pienācīgi izstrādāja:

• rīcības plānu 2016.–2020. gadam un
• e-pārvaldes darbības laikposmam pēc 2020. gada.

E-pārvaldes rīcības plānā 2016.–2020. gadam iekļautās darbības neatbilda tā redzējumam

23 Rīcības plāna pamatā bija redzējums un trīs rīcībpolitiskās prioritātes (sk. 1. izcēlumu).

24 Lai pievērstos prioritātēm un galu galā piepildītu redzējumu par atvērtu, efektīvu un lietotājdraudzīgu valsts pārvaldi Eiropas Savienībā, rīcības plānā bija noteiktas 25 darbības, no kurām katra bija saistīta ar vienu no prioritātēm. Darbības bija atšķirīgas un cita starpā ietvēra tiesību aktu iesniegšanu, tehnisko risinājumu izstrādi vai atbalstu dalībvalstīm (visas darbības skatīt II pielikumā). Mēs secinām, ka tās atspoguļoja vajadzības, kas apzinātas attiecīgajos izvērtējumos, kā arī atsauksmes no dalībvalstu pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem, iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Dažu vajadzību un saistīto darbību piemēri ir sniegti 2. izcēlumā.

25 Neraugoties uz to, ka 2011.–2015. gada e-pārvaldes rīcības plāna izvērtējuma ziņojumā¹³ kā galvenais iemesls nesāktām vai nepabeigtām darbībām ir norādīts dalībvalstu darbību brīvprātīgais raksturs, visas 2016.–2020. gada rīcības plāna darbības bija vērstas tikai uz Komisiju, un dalībvalstīm nebija nekādu saistību.

26 Tomēr attiecībā uz lielāko daļu darbību šādi pienākumi bija iekļauti attiecīgajos tiesību aktos, kas jau bija spēkā pirms rīcības plāna (piemēram, 9. un 10. darbība; sk. 2. tabulu) vai tika ieviesti līdz ar rīcības plāna īstenošanu (piemēram, 7. darbība). Attiecībā uz vienu darbību (2. darbība) spēkā esošais juridiskais pamats nenoteica dalībvalstīm pienākumu īstenot eID shēmu, neraugoties uz to, ka droši eID līdzekļi ir būtisks elements digitālā vienotā tirgus nodrošināšanā.

27 Tā kā rīcības plānā paredzētās darbības bija vērstas tikai uz Komisiju, to īstenošanas termiņos netika ņemts vērā laiks, kas dalībvalstīm vajadzīgs, lai izpildītu pienākumus, kuri izriet no attiecīgajiem tiesību aktiem. Dažos gadījumos tiesību aktos noteiktie īstenošanas termiņi pārsniedza rīcības plāna darbības laiku un tā redzējuma termiņu – 2020. gadu (sk. piemērus 3. izcēlumā). Turklāt, tā kā redzējums par atvērtu, efektīvu un lietotājdraudzīgu valsts pārvaldi Eiropas Savienībā aptver visus sabiedriskos pakalpojumus visos valdības līmeņos (no ES līdz valsts līmenim un līdz vietējam līmenim), to būtu iespējams sasniegt tikai tad, ja attiecīgās darbības laikus tiktu īstenotas gan ES, gan dalībvalstu līmenī.

Komisijas ierosinātā rīcībpolitika laikposmam pēc 2020. gada novērš trūkumus, bet vēl nav pieņemta

28 Izstrādājot e-pārvaldes politikas dokumentus laikposmam pēc 2020. gada (sk. 04. punktu), Komisija balstījās uz dokumentiem, kas prasīti labāka regulējuma pamatnostādnēs, un pienācīgi ņēma vērā apzinātās vajadzības. Tomēr, tā kā priekšlikums par politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” joprojām ir likumdošanas procesā (2022. gada septembrī) un tāpēc var tikt grozīts, jānogaida, līdz būs skaidrs, vai galīgā lēmuma mērķu darbības joma un prioritāšu noteikšana atbildīs faktiskajām vajadzībām.

29 Lai gan ierosinātais “Digitālās desmitgades ceļš” neietver konkrētas dalībvalstīm paredzētas darbības, katrai dalībvalstij būs jāiesniedz Komisijai valsts digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis, kas atbilst ES mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem un veicina to sasniegšanu (sk. 4. izcēlumu).

30 Attiecībā uz trim mērķrādītājiem, kas noteikti programmā “Digitālās desmitgades ceļš”, mēs atzīmējam turpmāk minēto:

• 1. mērķrādītājs attiecas uz “galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem”, bet tie nav definēti ne paziņojumā par digitālo kompasu 2030. gadam, ne priekšlikumā par programmu “Digitālās desmitgades ceļš”. Vienotas definīcijas trūkums ES līmenī var novest pie atšķirīgām interpretācijām dalībvalstīs, un līdz ar to tiešsaistē var būt pieejami dažādi valsts sabiedriskie pakalpojumi.
• 3. mērķrādītājs attiecas uz pakalpojumu izmantošanu iedzīvotāju vidū, bet, tā kā iedzīvotājus nevar piespiest izmantot eID risinājumus, šā mērķrādītāja sasniegšana ir ārpus valsts pārvaldes kontroles.

31 Mēs arī piezīmējam, ka ar Komisijas priekšlikumu tika ieviests satvars sadarbībai ar dalībvalstīm. Šis satvars paredz dalībvalstīm saskaņot valstu ceļvežus ar ES mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem un laikus ziņot Komisijai par progresu 2030. gada digitālo mērķrādītāju sasniegšanā. Tādējādi sistēma nodrošina pamatu, uz kura Komisija var vadīt politikas īstenošanu un novērtēt gūtos panākumus.

2016.–2020. gada rīcības plānam noteiktā uzraudzības kārtība bija nepilnīga

32 Uzraudzība ir nepieciešama, lai politikas veidotāji un ieinteresētās personas varētu novērtēt, vai politikas īstenošana ir pareiza un vai tiek sasniegti mērķi¹⁴. Šajā nolūkā Komisijai cita starpā būtu¹⁵ jānosaka skaidra saikne starp politikas mērķiem un pienācīgiem pamatrādītājiem, kuros ņemta vērā kārtība, kas vajadzīga, lai laikus savāktu pietiekamus pierādījumus.

33 Tādēļ mēs vērtējām, vai Komisija bija

• pienācīgi uzraudzījusi rīcības plāna īstenošanu;
• izveidojusi pienācīgu sistēmu, lai uzraudzītu, vai tiek sasniegti 2030. gada digitālajā kompasā noteiktie digitālie mērķrādītāji.

Visaptverošs rīcības plāna novērtējums netika sagatavots

34 Nedz 2016.–2020. gada e-pārvaldes rīcības plāna redzējums, nedz rīcībpolitiskās prioritātes (sk. 1. izcēlumu) nebija pietiekami specifiskas, lai varētu novērtēt to sasniegšanu. Tāpēc Komisija nebija izveidojusi īpašu uzraudzības sistēmu, tostarp snieguma rādītāju kopumu, lai novērtētu darbību un rīcībpolitisko prioritāšu progresu un to, cik lielā mērā tās ir sasniegtas. Tāpat Komisija nesagatavoja ne vidusposma, ne galīgo izvērtējumu par rīcības plāna īstenošanu.

35 Mēs konstatējām, ka Komisija koncentrējās tikai uz to, lai uzraudzītu progresu virzībā uz atsevišķu darbību pabeigšanu. Tā neuzraudzīja darbību ietekmi. E-pārvaldes rīcības plāna infopanelī varēja izsekot tikai tam, vai kāda darbība ir pabeigta vai tiek īstenota.

36 Turklāt Komisija apsprieda progresu ar dalībvalstīm valdes (sk. 11. punktu) un tās attiecīgo apakšgrupu sanāksmēs. Attiecībā uz atsevišķām darbībām šāda apmaiņa notika arī regulārās sanāksmēs, kurās piedalījās attiecīgās ekspertu grupas, piemēram, eIDAS ekspertu grupa, Vienotās digitālās vārtejas koordinācijas grupa un EISI ekspertu grupa.

37 Tomēr, lai uzraudzītu konkrētu darbību īstenošanu valsts līmenī, Komisija neprasīja sistemātisku atgriezenisko saikni no dalībvalstīm.

38 Taču attiecībā uz dažām rīcības plānā iekļautajām darbībām (1. darbība – e-iepirkums, 2. darbība – eIDAS, 4. darbība – Eiropas sadarbspējas satvars un 7. darbība – vienotā digitālā vārteja) attiecīgie Komisijas dienesti ir izveidojuši īpašu uzraudzības kārtību. Piemērs sniegts 5. izcēlumā.

39 Tā vietā, lai izveidotu īpašu uzraudzības sistēmu, Komisija uzraudzībai izmantoja esošos rādītājus, konkrēti, e-pārvaldes etalonu un Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) (sk. 6. izcēlumu).

40 E-pārvaldes etalonā tika ņemtas vērā augsta līmeņa rīcībpolitiskās prioritātes, kas noteiktas 2011.–2015. gada rīcības plānā un 2016.–2020. gada rīcības plānā (sk. 1. izcēlumu). Tomēr tā galvenais mērķis ir analizēt situāciju saistībā ar digitālajiem pakalpojumiem, ko sniedz Eiropas publiskās pārvaldes iestādes kopumā, nevis uzraudzīt rīcības plānu īstenošanu un izpildi. Saskaņā ar e-pārvaldes etalonu izmantotie rādītāji nav tieši saistīti ne ar vienu no darbībām, kas īstenotas saskaņā ar rīcības plānu, un tādējādi e-pārvaldes etalona ziņojumi nav piemēroti to sasniegšanas novērtēšanai.

41 Tas pats attiecas uz DESI, kur trīs no pieciem rādītājiem, kas veido digitālo sabiedrisko pakalpojumu DESI dimensiju, faktiski ir e-pārvaldes etalonrādītāji. Tāpēc Komisija nevar saistīt viena vai otra rādītāja rezultātus ar rīcības plāna rezultātiem un ietekmi dalībvalstīs.

42 Mēs salīdzinājām kopējo e-pārvaldes etalona vērtējumu katrai valstij rīcības plāna īstenošanas sākumā un beigās. Mēs konstatējām, ka vidējais rādītājs (visas 27 dalībvalstis, ES-27) palielinājās no 58,5 % rīcības plāna īstenošanas sākumā līdz 71,9 % beigās. Visas dalībvalstis ir uzlabojušas e-pārvaldes pakalpojumu sniegšanu. Tomēr dažās valstīs (piemēram, Ungārijā un Luksemburgā) ir panākts daudz lielāks progress nekā citās (piemēram, Zviedrijā un Vācijā) (sk. 1. attēlu). Izmaiņas vērtējumā nevar saistīt ar Komisijas darbībām, jo trūkst atbilstošu rādītāju, kas būtu saistīti ar šīm darbībām. Galvenās darbības un mehānismi šajā ziņā ir atkarīgi no pašām dalībvalstīm (sk. 08. punktu).

43 Mēs arī norādām, ka, tā kā Komisija ir mainījusi metodoloģiju, kas izmantota, lai 2021. gadā apkopotu rādītāju apakškopu, etalonu nevar izmantot, lai salīdzinātu dalībvalstu e-pārvaldes snieguma progresu pirms un pēc 2020. gada. Komisija to atzina etalona ziņojumā. Turklāt e-pārvaldes rezultāti pa valstīm 2021. gada e-pārvaldes etalona ziņojumā ir nekonsekventi, jo tika apkopoti kā vidējais rādītājs no diviem rādītājiem, kas aplēsti ar atšķirīgām metodēm, neveicot atbilstošas korekcijas.

44 Saistībā ar e-pārvaldes etalonu Komisija arī novērtē valstu sniegumu attiecībā pret dzīves notikumiem. Dzīves notikumi ir visizplatītākais digitālo sabiedrisko pakalpojumu kopums gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Uzņēmējdarbības notikumi ietver uzņēmējdarbības sākšanu un agrīnas tirdzniecības darbības (piemēram, uzņēmuma vai darbinieku reģistrācija) un regulāru darījumdarbību (piemēram, nodokļu deklarēšana un maksāšana tiešsaistē)¹⁶.

45 E-pārvaldes etalonā iekļauto uzņēmējdarbības notikumu rezultātu analīze liecina, ka ES-27 vidējais vērtējums ir palielinājies no 71,1 % rīcības plāna īstenošanas sākumā līdz 79,9 % beigās (sk. 2. attēlu). Rezultāti liecina, ka:

• e-pārvaldes pakalpojumi uzņēmumiem ir labāk izstrādāti nekā tie, ko piedāvā iedzīvotājiem;
• lielākajai daļai Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu izdevās uzlabot digitālos pakalpojumus uzņēmumiem, un šo procesu paātrināja arī Covid-19 pandēmija;
• attīstība dalībvalstīs bija nevienmērīga. Dažas valstis, galvenokārt tās, kas bija zem vidējā rādītāja (piemēram, Ungārija, Slovākija un Luksemburga), šajā periodā panāca ievērojamu progresu. Turpretī citās valstīs (piemēram, Zviedrijā un Dānijā) šajā periodā bija vērojams neliels samazinājums.

Komisijas ierosinātajā politikā laikposmam pēc 2020. gada ir paredzēta uzraudzības sistēma

46 Kā jau norādīts 30. un 31. punktā, atšķirībā no 2016.–2020. gada rīcības plāna jaunajā ierosinātajā politikas programmā “Digitālās desmitgades ceļš” ir iekļauti kvantitatīvi mērķi un paredzēta sistēma, kas nosaka, ka dalībvalstīm laikus jāziņo par progresu, sniedzot attiecīgus datus un statistiku. Turklāt:

• attiecībā uz katru digitālo mērķrādītāju pēc lēmuma stāšanās spēkā Komisijai īstenošanas aktos būtu jānosaka galvenie snieguma rādītāji. Komisija vajadzības gadījumā var atjaunināt rādītājus, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību;
• Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir jānosaka trajektorijas katra digitālā mērķrādītāja sasniegšanai, lai tās pēc tam kalpotu par pamatu uzraudzībai un valstu digitālās desmitgades stratēģiskajiem ceļvežiem;
• paredzētajā ikgadējā progresa ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei var noteikt pasākumus un darbības, kas dalībvalstīm jāveic jomās, kurās progress digitālo mērķrādītāju sasniegšanā tiek uzskatīts par nepietiekamu.

47 Saskaņā ar priekšlikumu uzraudzība balstītos uz uzlabotu DESI versiju, t. i., atspoguļotu izvirzītos mērķrādītājus. Mēs konstatējām, ka DESI 2021. gada izdevums jau bija pielāgots tam, lai i) to zināmā mērā saskaņotu ar programmas “Digitālās desmitgades ceļš” mērķrādītājiem, ii) uzlabotu metodoloģiju un iii) ņemtu vērā jaunāko tehnoloģijas un politikas attīstību. DESI tagad ir strukturēts atbilstoši četrām 2030. gada digitālā kompasa dimensijām, ar kurām aizstāj iepriekšējo piecu dimensiju struktūru (sk. 6. izcēlumu).

48 Tā kā priekšlikums lēmumam par programmu “Digitālās desmitgades ceļš” joprojām ir likumdošanas procesā (2022. gada septembrī), Komisija izvēlējās pakāpeniski ieviest izmaiņas DESI, un tas nozīmē, ka indekss vēl neaptver visus mērķrādītājus. Proti, divi no trim digitālajiem mērķrādītājiem (2. un 3., sk. 4. izcēlumu) vēl nav tieši iekļauti DESI: 1. mērķrādītājs ir iekļauts, bet, tā kā vēl nav “galveno” sabiedrisko pakalpojumu definīcijas (sk. 30. punktu), nav skaidrs, kas tiks mērīts.

Komisija īstenoja rīcības plānu, bet darbības dalībvalstu līmenī kavējās

49 Rīcības plānā bija iekļautas dažādas darbības, piemēram, prasība Komisijai iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, nodrošināt digitālus risinājumus un sākt izmēģinājuma projektus.

50 Papildus Komisijas darbībām dalībvalstīm dažos gadījumos bija pienākums rīkoties, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas vai nu bija spēkā jau pirms rīcības plāna (sk. 2. tabulu), vai tika ieviesti pēc tā pieņemšanas.

51 Tāpēc mēs vērtējām, vai

• Komisija savlaicīgi pabeidza savas darbības;
• dalībvalstis bija izpildījušas savas juridiskās saistības.

Komisija īstenoja rīcības plānā iekļautās darbības

52 Pamatojoties uz attiecīgo dokumentu pārbaudi, mēs konstatējām, ka Komisija ir pabeigusi sešas 2016.–2020. gada e-pārvaldes rīcības plāna darbības, kas bija iekļautas revīzijas tvērumā. Sīkāku informāciju skatīt 3. tabulā un IV pielikumā.

53 Mēs konstatējām, ka izstrādātajām sistēmām nebija maksājumu apstrādes rīka, jo tā izstrāde aizkavējās, lai gan 9. un 10. darbība tika īstenotas (sīkāku informāciju sk. 7. izcēlumā). Maksājumu rīka izstrāde nebija juridiska prasība. Tomēr, lai gan sistēmas sniedz normatīvajos aktos prasīto informāciju, maksājumu rīka trūkums piespiež lietotājus atgriezties pie valstu platformām, ja viņiem ir vajadzīga informācija vai dokumenti, par kuriem ir jāmaksā.

54 Mēs arī novērtējām, vai Komisija ir īstenojusi ieteikumus, kas sniegti tās izvērtējumā par 2014. gada eIDAS regulu saistībā ar 2. darbību (eIDAS). Regulas mērķis bija izveidot vienotu elektroniskās identifikācijas (eID) un uzticamības pakalpojumu sistēmu, tādējādi padarot vienkāršāku pakalpojumu sniegšanu visā Eiropas Savienībā neatkarīgi no valsts, kurā tie tiek sniegti. Regula nesaskaņoja valstu eID, bet nodrošināja savstarpēju atzīšanu, izmantojot paziņošanas un profesionālizvērtēšanas procesu.

55 Izvērtējumu par eIDAS regulu izdeva 2021. gadā. Tajā tika konstatēts, ka pastāv šādas nepilnības:

• Regulā dalībvalstīm nebija noteikts pienākums nodrošināt saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem eID, lai būtu iespējama droša piekļuve tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem. Pat tad, kad dalībvalstis to darīja, tām nebija pienākuma paziņot par šādām shēmām. Turklāt izvērtējumā secināts, ka tikai ierobežots skaits sabiedrisko pakalpojumu piedāvā eIDAS autentifikāciju vai ir savienoti ar infrastruktūru, un tehniskas kļūdas neļauj lietotājiem efektīvi autentificēties.
• Šāda eID sistēma nevarēja apmierināt jaunās tirgus prasības, cita starpā tāpēc, ka i) tā attiecās tikai uz publisko sektoru un nodrošināja pārrobežu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem (proti, pakalpojumi, uz kuriem attiecas eIDAS regula, aptvēra nelielu procentuālo daļu no ES iedzīvotāju skaita), ii) tiešsaistes privātajiem pakalpojumu sniedzējiem bija grūtības pieslēgties sistēmai un iii) visās dalībvalstīs pieejamība nebija pietiekama.
• Sistēmas pamatā ir valstu eID sistēmas, kas atbilst dažādiem standartiem, tādējādi kavējot eIDAS pakalpojumu izmantošanu; trūkums, kas konstatēts arī, kad īstenoja kādu EISI projektu (sk. 8. izcēlumu).

56 Mēs konstatējām, ka, reaģējot uz šīm nepilnībām, ierosinātā eIDAS regulas pārskatīšana paredz, ka katrai dalībvalstij ir jāizdod ES digitālās identitātes maks visām ES fiziskajām un juridiskajām personām, lai nodrošinātu, ka tām ir droša, uzticama un netraucēta piekļuve pārrobežu sabiedriskajiem un privātajiem pakalpojumiem. Katrai dalībvalstij ir arī jāpaziņo par vismaz vienu elektroniskās identifikācijas shēmu, ietverot vismaz vienu identifikācijas līdzekli. Līdz ar to tikai pēc digitālās identitātes maka ieviešanas valstu eIDAS mezglu tehniskie standarti vairs nebūtu jāsaskaņo, jo pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāpieslēdzas sistēmai.

57 Tā kā Vienotās digitālās vārtejas regula tika pieņemta pēc 7. darbības (vienotā digitālā vārteja) īstenošanas, mēs vērtējām arī to, vai Komisija ir izpildījusi jaunās regulas prasību, proti, izstrādāt un uzturēt kopīgu lietotāja saskarni (tostarp meklētājprogrammu un lietotāju atsauksmju rīkus). Vienotā digitālā vārteja atvieglo tiešsaistes piekļuvi informācijai, administratīvajām procedūrām un palīdzības pakalpojumiem, kas ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem var būt vajadzīgi citā ES valstī.

58 Mēs konstatējām, ka Komisija bija izstrādājusi saskarni, t. i., vienoto piekļuves punktu, kas ir portāls “Your Europe” (sk. 3. attēlu). Izmantojot šo portālu, lietotāji būs savienoti ar attiecīgajām valstu tīmekļa vietnēm, kurās atrodas viņu meklētais pakalpojums. Vēlākais līdz 2023. gada decembrim dalībvalstīm ir jādigitalizē 21 procedūra, lai tās būtu pieejamas portālā. To procedūru piemēri, kuras attiecas uz uzņēmumiem, ir šādi: pieprasīt atļauju veikt uzņēmējdarbību vai reģistrēties kā darba devējam pensiju un sociālā nodrošinājuma jomā. Pirmie šajā portālā pieejamie pakalpojumi tika sākti 2020. gada 12. decembrī.

59 Attiecībā uz 7. darbību (vienota digitālā vārteja) un 13. darbību (izmēģinājuma projekts par vienreizējas iesniegšanas principu uzņēmumiem) mēs konstatējām, ka izmēģinājuma projekts, ko finansēja no ES pētniecības programmas “Apvārsnis 2020” (projekts “TOOP”, finansējums 8 miljonu EUR apmērā), ļāva sekmīgi īstenot vienreizējas iesniegšanas principu. Šā principa mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji un uzņēmumi tikai vienu reizi sniegtu informāciju valsts pārvaldei Eiropas Savienībā. Ar projektu tika izveidota risinājuma arhitektūra, kas savieno 40 informācijas sistēmas. Turklāt projekta ietvaros izstrādātais arhitektūras plāns kļuva par daļu no Vienotās digitālās vārtejas regulas. Rezultātā projekts, kuru sāka 2017. gadā un kura galvenais mērķis bija sadarbspēja, tika pielāgots, kad tika pieņemta Vienotās digitālās vārtejas regula, lai varētu īstenot regulā aprakstīto tehnisko sistēmu.

Dažu digitālo sabiedrisko pakalpojumu īstenošana dalībvalstīs ir aizkavējusies

60 Lai gan rīcības plānā bija iekļautas tikai Komisijas darbības, digitālo risinājumu pieejamība lielā mērā ir atkarīga no papildinošu darbību īstenošanas dalībvalstu līmenī. Attiecībā uz revīzijas tvērumā iekļautajām darbībām mēs konstatējām, ka, neraugoties uz Komisijas centieniem, trīs no sešām darbībām bija īstenotas tikai daļēji, jo dalībvalstu reakcija bija nepietiekama vai novēlota (sk. 4. tabulu). Līdz ar to Komisijas darbības laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam vēl nav radījušas būtiskas pārmaiņas uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā Eiropas Savienībā.

61 Attiecībā uz 2. darbību (eIDAS) dalībvalstu reakcija bija brīvprātīga. Līdz ar to 2021. gada beigās, t. i., piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā, deviņas dalībvalstis, kas pārstāv 41 % iedzīvotāju, vēl nebija iesaistītas sistēmā. Šis ievērojamais neiesaistīto dalībvalstu skaits būtiski ierobežo iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas panākt drošāku, ātrāku un efektīvāku elektronisko saziņu.

62 Attiecībā uz 9. darbību (uzņēmējdarbības reģistru savstarpēja savienojamība) un 10. darbību (maksātnespējas reģistru savstarpēja savienojamība) Komisijai bija jāizveido un jāatjaunina pamatpakalpojumu platforma un saskarne, savukārt dalībvalstīm bija jādigitalizē savi uzņēmējdarbības un maksātnespējas reģistri un tie jāpieslēdz sistēmai (sk. 4. attēlu). Komisija izmantoja e-tiesiskuma portālu kā saskarni, un EISI finansējums bija pieejams, lai atbalstītu dalībvalstis (EISI atsauce uz “vispārējiem pakalpojumiem”).

63 Attiecībā uz 9. darbību (Uzņēmējdarbības reģistru savstarpēja savienojamība) Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma sāka darboties 2017. gada 8. jūnijā, un tā ļauj lietotājiem meklēt informāciju par uzņēmumiem, kas reģistrēti jebkurā ES valstī (kā arī Lihtenšteinā un Norvēģijā). Meklēšanas funkcija un pamatinformācija tiek tulkota no attiecīgās valsts valodas visās ES oficiālajās valodās. Sešās dalībvalstīs savienošana iekavējās¹⁷, un pēdējā savienošana notika 2022. gada martā, gandrīz piecus gadus pēc attiecīgajā direktīvā noteiktā termiņa un tikai pēc tam, kad Komisija 2021. gada jūlijā bija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā. 2021. gadā tika veikti 17 300–39 100 meklējumi mēnesī.

64 Attiecībā uz 10. darbības (Maksātnespējas reģistru savstarpēja savienojamība) sistēmu attiecīgajā īstenošanas regulā bija noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina savstarpēja savienojamība līdz 2021. gada 30. jūnijam. 2022. gada jūlijā tikai 17 no 26 dalībvalstīm bija savienotas (Dānijai regula nebija saistoša¹⁸). Piecas¹⁹ citas valstis ir izstrādes un testēšanas procesā. No četrām atlikušajām dalībvalstīm²⁰ Komisija joprojām gaida atbildi. Kamēr nav savienotas pārējās deviņas dalībvalstis, lietotāji nevar meklēt šajās dalībvalstīs reģistrētas maksātnespējīgas vienības, izmantojot vienotu daudzvalodu meklētājprogrammu. Šāds centrāls publiskās elektroniskās piekļuves punkts datiem par parādniekiem, uz kuriem attiecas maksātnespējas procedūras, ir īpaši noderīgs esošajiem vai potenciālajiem kreditoriem vai trešām personām, ko netieši ietekmē šādas procedūras. 2021. gadā tika veikti 2500–6500 meklējumi mēnesī.

65 11. darbības (digitālo risinājumu izmantošana visā uzņēmuma dzīves ciklā) rezultātā dalībvalstīm valsts tiesību aktos līdz 2021. gada augustam bija jātransponē Direktīva (ES) 2019/1151 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās, ja vien tās nepaziņoja Komisijai, ka piemēro iespējamo viena gada pagarinājumu. Revīzijas laikā šādu paziņojumu bija iesniegušas 17 dalībvalstis. Tas liecina, ka uzņēmumi lielākajā daļā dalībvalstu vēl nevar izmantot digitālos rīkus un procesus, lai izveidotu uzņēmumus, reģistrētu filiāles un iesniegtu dokumentus un informāciju tiešsaistē.

66 Mēs atzīmējam, ka lielākajā daļā dalībvalstu, kurām vajadzīgs vairāk laika 2. darbības (eIDAS), 10. darbības (maksātnespējas reģistru savstarpēja savienojamība) un 11. darbības (digitālu risinājumu izmantošana visā uzņēmuma dzīves ciklā) īstenošanai, e-pārvaldes etalona vērtējums gan 2017., gan 2020. gadā bija zemāks par ES vidējo rādītāju (sk. 1. attēlu).

67 Kā jau minēts (sk. 1. tabulu un 62. punktu), dalībvalstis varētu saņemt finansējumu savu sistēmu savienošanai ar Komisijas izstrādātajām platformām. Dalībvalstis izmantoja EISI finansējumu, konkrēti,

• 2. darbībai (eIDAS) – 25,35 miljoni EUR 26 dalībvalstīm;
• 9. darbībai (uzņēmumu reģistru savstarpēja savienojamība) – 2,44 miljoni EUR 10 dalībvalstīm;
• un 10. darbībai (maksātnespējas reģistru savstarpēja savienojamība) – 1,16 miljoni EUR septiņām dalībvalstīm.

Pamatojoties uz ES finansēto projektu izlases revīziju (sk. 19. punktu), mēs konstatējām, ka dažas dalībvalstis ES finansējuma pieejamību uzskatīja par iespēju un atbalstīja savu e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanu. EISI projekti arī palīdzēja apzināt dažus esošo risinājumu trūkumus (sk. 8. izcēlumu).

68 No 24 revidētajiem projektiem un darbībām 23 projekti un darbības (t. i., tie, kas bija pabeigti līdz revīzijas laikam) sasniedza izvirzītos mērķus. Jo īpaši tie nodrošināja izstrādāto risinājumu sadarbspēju un atkārtoti izmantoja esošos EISI pamatelementus (t. i., digitālo pakalpojumu pamatinfrastruktūras, kas ir digitalizēšanas pamatinstrumenti, kurus var atkārtoti izmantot sarežģītākos digitālajos pakalpojumos) vai digitālo pakalpojumu infrastruktūras (t. i., risinājumus, kas atbalsta ES mēroga projektu īstenošanu, nodrošinot Eiropas mēroga sadarbspējīgus vispārējas intereses pakalpojumus).

69 Aptaujātās dalībvalstis atzinīgi novērtēja Komisijas sniegto nepārtraukto tehnisko atbalstu, kad tās izmantoja EISI finansētās digitālo pakalpojumu infrastruktūras vai kad vajadzēja integrēt citu dalībvalstu sistēmas, kuras ir ieviesušas šīs digitālo pakalpojumu infrastruktūras, jo īpaši eIDAS pakalpojumiem. Dalībvalstis uzskata, ka Komisijas rīcība ļāva attīstīt ilgtspējīgus savienojumus starp dažādām dalībvalstu sistēmām.

Komisija ir veicinājusi labas prakses apmaiņu, bet nav spējusi popularizēt jaunus digitālos sabiedriskos pakalpojumus

70 Jaunākajās ministru deklarācijās (sk. 02. punktu) ir atzīts, ka ir svarīgi veicināt labas prakses apmaiņu un veidot saiknes starp attiecīgajām iestādēm un pieejamajiem digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tāpat Eiropas Parlaments uzsvēra²¹, cik svarīgi ir veicināt labu praksi.

71 Tādēļ mēs vērtējām, vai Komisija pienācīgi:

• veicināja sadarbību un labas prakses apmaiņu;
• popularizēja nesen pieejamos digitālos sabiedriskos pakalpojumus.

Komisija radīja daudzas iespējas sadarboties un apmainīties ar labu praksi

72 Mēs vērtējām rīkus, kurus Komisija izmantoja, lai veicinātu labas prakses apmaiņu. Mēs konstatējām, ka Komisija bija ne tikai izveidojusi grupas, kurās ieinteresētās personas varēja tikties, bet arī finansējusi konkrētus projektus šajā jomā.

73 Šīs grupas bija:

• rīcības plāna valde (sk. 11. punktu), kura sanāca divas vai trīs reizes gadā un kurā dalībvalstis iepazīstināja ar progresu e-pārvaldes risinājumu vai labas prakses piemēru un problēmu izstrādē saistībā ar konkrētu risinājumu izstrādi. Tā kā rīcības plāna darbības termiņš ir beidzies, valde 2021. gadā pārtrauca darbību;
• ekspertu grupas par konkrētiem tematiem vai risinājumiem, piemēram, eIDAS ekspertu grupa (2. darbība), Vienotās digitālās vārtejas koordinācijas grupa (7. darbība), ekspertu grupa uzņēmējdarbības tiesību jautājumos (9. un 11. darbība) un ekspertu grupa Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspējas jautājumos. Šīs ekspertu grupas turpina darboties.

74 Attiecīgie projekti galvenokārt tika finansēti no:

• programmasISA², kurā sadarbība un labas prakses apmaiņa faktiski bija Komisijas sadarbspējas politikas un atbalsta darbību pamatelementi (sk. Lēmuma (ES) 2015/2240 3. un 8. pantu). Ļoti izsmeļošas iniciatīvas piemērs ir platforma “Joinup”, kas aprakstīta 9. izcēlumā (finansēta no divām ISA² darbībām, kas iekļautas revidētajā izlasē 6 miljonu EUR apmērā). Pēc programmas ISA² beigām Komisija programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros nodrošināja papildu finansējumu platformai “Joinup” vismaz 2021. un 2022. gadam;
• “Apvārsnis 2020”, kas galvenokārt raisīja ad hoc iniciatīvas konkrētos jautājumos. Viens piemērs ir projektsSCOOP4C, ar kuru tika izveidota ieinteresēto personu kopiena, kas dalījās pieredzē un paraugpraksē attiecībā uz vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanu (programmas “Apvārsnis 2020” finansējums 1 miljona EUR apmērā). Tomēr nav pierādījumu, ka pēc projekta finansēšanas beigām kopienas darbības būtu turpinājušās, lai gan šis jautājums joprojām ir aktuāls.

75 Pamatojoties uz četru programmas ISA² darbību caurskatīšanu (sk. III pielikumu), valdes un ekspertu grupu sanāksmju protokoliem un intervijām ar darbiniekiem dalībvalstīs, mēs secinām, ka Komisija sniedza labu atbalstu sadarbībai un labas prakses apmaiņai un ka starp ieinteresētajām personām notika apmaiņa par viņus interesējošiem jautājumiem.

76 Mēs arī konstatējām, ka Komisija, sagatavojot programmas laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, ir pienācīgi ņēmusi vērā nepieciešamību turpināt veicināt sadarbību un labu praksi:

• darba programma, ar ko īsteno programmu “Digitālā Eiropa” 2021. un 2022. gadam, ietver koordinācijas un atbalsta darbības, kuru galvenais mērķis ir veicināt sadarbību un/vai sniegt atbalstu ES rīcībpolitikai;
• priekšlikumā “Digitālās desmitgades ceļš” ir paredzēts mehānisms ikgadējai sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju (sk. 31. punktu).

Komisija neveicināja digitālos sabiedriskos pakalpojumus visaptverošā un koordinētā veidā

77 Mēs novērtējām Komisijas veiktās digitālo sabiedrisko pakalpojumu veicināšanas darbības un konstatējām, ka tām trūkst visaptverošas stratēģijas. Praksē veicināšana bija vai nu vispārēja, vai saistīta ar konkrētām darbībām vai finansēšanas programmām, ja to prasa juridiskais pamats.

78 Attiecībā uz e-pārvaldes politikas un/vai e-pārvaldes risinājumu vispārēju veicināšanu Komisija izmantoja:

• e-pārvaldes biļetenu, ko reizi mēnesī izdod abonentiem un kas sniedz jaunākās ziņas par ES pārrobežu digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu mākoni un inovāciju publiskajā sektorā;
• platformas “Futurium” darba grupu eGovernment4EU. Tā bija pieejama plašai sabiedrībai un sniedza informāciju par e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam un turpmāko digitālās pārvaldes politiku. Platformas darba grupa vairs netiek atjaunināta, jo rīcības plāna darbības termiņš ir beidzies;
• sociālos medijus (Facebook, LinkedIn un Twitter).

79 Attiecībā uz komunikācijas stratēģiju, kas prasīta attiecīgajā juridiskajā pamatā, Komisija 7. darbībai sāka veicināšanas kampaņu 2020. gada decembrī, kad sāka darboties vienotā digitālā vārteja (sk. 58. punktu). Mēs konstatējām, ka tā bija visaptveroša, un par labu praksi uzskatāms tas, ka Komisija katru mēnesi videokonferenču laikā ar valstu koordinatoriem apsprieda kampaņu un attiecīgos valsts notikumus (sauktas par “Komunikācijas kafejnīcām”). Dati par portāla “Your Europe” apmeklējumu skaitu ir sniegti 5. attēlā.

80 Tāpat lēmumā, ar ko izveido programmu ISA², bija prasīts veicināt Eiropas sadarbspējas stratēģijas, satvara un atsauces arhitektūras, kā arī attiecīgo specifikāciju un standartu ieviešanu. Mēs konstatējām, ka veicināšanas kampaņa ir proaktīva un visaptveroša. Papildus platformas “Joinup” izveidei un darbībai (sk. 74. punktu un 9. izcēlumu) programma ISA² finansēja darbību (3,62 miljonu EUR apmērā), kas veicināja sadarbību un atviegloja mijiedarbību starp programmas ieinteresētajām personām.

81 Visbeidzot, EISI paredzēja īstenot arī komunikācijas stratēģiju. Mēs konstatējām, ka:

• šāda stratēģija tika izstrādāta, lai veicinātu EISI risinājumus, kas galvenokārt interesēja risinājumu izstrādātājus. Darbinieki, kurus aptaujājām dalībvalstīs, pozitīvi vērtēja šos risinājumus un apstiprināja, ka tos izmanto atkārtoti, jo īpaši pārrobežu pakalpojumiem. Digitālo pakalpojumu infrastruktūru atkalizmantošana ir paredzēta, lai nodrošinātu ātrāku, vienkāršāku un izmaksu ziņā lietderīgāku digitālo pakalpojumu izstrādi, izmantojot esošās tehnoloģijas, nevis lai katra organizācija neatkarīgi izstrādātu šādus pakalpojumus. Saskaņā ar EISI atkalizmantošanas infopaneli līdz 2021. gada beigām 353 projektos galvenokārt visā Eiropas Savienībā tika izmantoti pamatelementi;
• Komisija līdz šim nav organizējusi īpašas izpratnes veidošanas vai reklāmas kampaņas, lai informētu potenciālos lietotājus par to, ka pastāv vai nu Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (kas darbojas kopš 2017. gada), vai Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (kas darbojas kopš 2021. gada), un abas šīs sistēmas tika izstrādātas EISI ietvaros. Komisija mūs informēja, ka plāno īstenot šādu kampaņu i) Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, tiklīdz būs pieejams maksājumu apstrādes rīks (sk. 7. izcēlumu), un ii) Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, tiklīdz tai būs pievienojušās visas dalībvalstis (līdz šim ir 17) (sk. 64. punktu). Komisija 2021. gada beigās uzsāka tiešsaistes komunikācijas kampaņu e-tiesiskuma portālam, bet atsauču uz Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu bija ļoti maz.

82 Lai gan lietotāju informētība ir būtiska, lai nodrošinātu e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanu, mēs konstatējām, ka Komisija nav nedz novērtējusi, kāda ir uzņēmumu informētība, nedz arī analizējusi vajadzības šajā jomā. Aptaujāto Eiropas uzņēmumu apvienību pārstāvji norādīja, ka uzņēmumi ir informēti par e-pārvaldes pakalpojumiem, kas saskaņā ar likumu tiem ir jāizmanto, bet ir daudz mazāk informēti par citiem šādiem pakalpojumiem.

83 Mēs konstatējām, ka tomēr bija viens aspekts, proti, eIDAS, kurā Komisija uzticēja ārpakalpojumu sniedzējiem veikt pētījumu, lai analizētu elektroniskās identifikācijas, autentifikācijas un uzticamības pakalpojumu tirgu un izstrādātu un īstenotu izmēģinājuma programmu, kas palielina MVU informētību par šiem risinājumiem:

• 2019. gadā publicētajā pētījumā tika konstatēts, ka MVU informētība par eIDAS risinājumiem kopumā ir zema. Tika konstatēts, ka tas ir būtisks šķērslis;
• izmēģinājuma programma tika īstenota 2018. gada beigās, un tā ietvēra zināšanu un mācību programmu, eIDAS rīkkopu maziem un vidējiem uzņēmumiem un stratēģiju MVU rīkkopas popularizēšanai. Zināšanu un mācību programma un eIDAS rīkkopa maziem un vidējiem uzņēmumiem joprojām ir pieejama tiešsaistē. Turklāt eIDAS novērošanas centrs (tiešsaistes sadarbības platforma, ko izveidojusi Komisija) veido virtuālu ieinteresēto personu kopienu, kuras mērķis ir veicināt vienotu izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar eIDAS regulas īstenošanu un ieviešanu.

84 Lai gan pētījumā tika ieteikts rīkkopu pilnveidot, lai ņemtu vērā specifiskākas lietotāju vajadzības, un izveidot ilgstošu ieinteresēto personu pārvaldības struktūru, iekļaujot dalībvalstu un reģionu pārstāvjus, MVU apvienības un pakalpojumu sniedzējus, Komisija šajā sakarā neko nedarīja. Komisija nesniedza pamatojumu tam, kāpēc pētījuma ieteikums netika īstenots.

85 Mēs vērtējām arī to, vai Komisijai bija pārskats par dalībvalstu īstenotajiem veicināšanas pasākumiem un vai tā centās i) koordinēt šādus pasākumus, ja tādi bija, vai ii) izplatīt labu praksi šajā jomā. Mēs konstatējām, ka Komisijai nav pārskata par dalībvalstu darbībām Eiropas vai valstu e-pārvaldes risinājumu veicināšanā. Līdz ar to tā nav apzinājusi labu praksi vai nav spējusi koordinēt esošos pasākumus.

Secinājumi un ieteikumi

86 Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka Komisijas darbības ir tikai daļēji efektīvi veicinājušas e-pārvaldes risinājumu īstenošanu un ieviešanu dalībvalstīs. Lai gan Komisija pabeidza darbības, kas noteiktas mūsu revīzijas aptvertajā e-pārvaldes rīcības plānā 2016.–2020. gadam, ne visi jaunizveidotie digitālie sabiedriskie pakalpojumi ir pieejami visā Eiropas Savienībā, jo darbību īstenošana dalībvalstīs kavējas. Turklāt Komisija visaptveroši nepopularizēja šos pakalpojumus uzņēmumu un lietotāju vidū kopumā.

87 Lai gan ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam risināja konsultācijās un novērtējumos apzinātās vajadzības, tas ietvēra tikai tās darbības, kas jāīsteno pašai Komisijai, tādējādi apgrūtinot izklāstītā redzējuma piepildīšanu. Rīcības plānā dalībvalstīm nebija paredzēti nekādi pienākumi, lai gan iepriekšējā rīcības plāna novērtējuma ziņojumā bija norādīts, ka dalībvalstu darbību brīvprātīgais raksturs ir galvenais trūkums. Tomēr šo trūkumu mīkstināja tas, ka lielākajai daļai darbību šādi pienākumi bija iekļauti attiecīgajos tiesību aktos, kas vai nu pastāvēja jau pirms rīcības plāna, vai tika pieņemti tā rezultātā. Taču dažos gadījumos darbību īstenošana turpinājās arī pēc 2020. gada un tādējādi pēc rīcības plāna beigu datuma (sk. 23.–27. punktu).

88 Mēs konstatējām, ka ar Komisijas 2021. gada priekšlikumu, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš”, tika ieviests sadarbības satvars, kas ļauj Komisijai katru gadu sekot līdzi dalībvalstu progresam virzībā uz ES līmenī noteikto digitālo mērķrādītāju sasniegšanu. Tomēr viens no trim mērķrādītājiem ir neskaidri definēts, un pastāv risks, ka dalībvalstis to var interpretēt atšķirīgi, kas savukārt var apdraudēt mērķrādītāja sasniegšanu. Saskaņā ar 2021. gada priekšlikumu, ar ko izveido programmu “Digitālās desmitgades ceļš”, Komisijai īstenošanas aktos būtu jānosaka galvenie snieguma rādītāji katram digitālajam mērķrādītājam (sk. 28.–31. punktu un 46.–48. punktu).

89 Rīcības plāna īstenošanas uzraudzība bija sadrumstalota, jo Komisija nebija izveidojusi uzraudzības sistēmu (tostarp rādītājus) rīcības plānam kopumā. Tomēr šāda sistēma bija ieviesta vairākām atsevišķām darbībām (četrām no sešām, uz kurām attiecās mūsu revīzija). Pašreizējie e-pārvaldes rādītāji (e-pārvaldes etalons un Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss), ko katru gadu publicē Komisija, nebija tieši saistīti ne ar vienu no rīcības plāna ietvaros īstenotajām darbībām un līdz ar to nebija piemēroti tā ietekmes mērīšanai (sk. 32.–45. punktu).

90 Komisija pabeidza sešas darbības, kas bija adresētas uzņēmumiem, un tāpēc tās aptvērām mūsu revīzijā. Tā arī atbalstīja e-pārvaldes risinājumu īstenošanu dalībvalstīs, izmantojot ES finansētus projektus un sniedzot tehnisko atbalstu, ko atzinīgi novērtēja mūsu aptaujāto dalībvalstu darbinieki (sk. 49.–69. punktu).

91 Neraugoties uz šiem centieniem, trīs no sešām darbībām visā Eiropas Savienībā tika īstenotas tikai daļēji. Divos gadījumos (maksātnespējas reģistru un digitālo risinājumu savstarpēja savienojamība visā uzņēmuma dzīves ciklā) tas bija saistīts ar kavējumiem vairākās dalībvalstīs (attiecībā uz dažām no tām Komisijai nav informācijas par progresu). Vienā gadījumā (elektroniskā identifikācija, autentifikācija un uzticamības pakalpojumi, eIDAS) attiecīgā regula atstāja dalībvalstīm izvēles iespēju rīkoties. Līdz ar to Komisijas darbības laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam vēl nav radījušas būtiskas pārmaiņas uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā Eiropas Savienībā. Vēl viena darbība (Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma) tika īstenota ar kavēšanos dažās dalībvalstīs, taču risinājums ir pieejams visās dalībvalstīs kopš 2022. gada marta (sk. 60.–65. punktu).

92 Mēs atzīmējam, ka 2021. gada priekšlikumā, ar ko izveido programmu “Digitālās desmitgades ceļš”, Komisija ieviesa koncepciju par i) digitālās desmitgades ceļvežiem, kas jāsagatavo dalībvalstīm, un ii) trajektorijām, kas jānosaka katrai dalībvalstij, lai sasniegtu digitālos mērķrādītājus. Tomēr, tā kā priekšlikums vēl ir likumdošanas procesā, to var grozīt (sk. 46. punktu).

93 Attiecībā uz eIDAS Komisija 2021. gadā nāca klajā ar priekšlikumu grozīt spēkā esošo regulu, reaģējot uz tās izvērtējumu. Ar to tiek novērsta lielākā daļu nepilnību, un – pats svarīgākais – tagad katrai dalībvalstij ir jānodrošina elektroniskās identifikācijas shēma (sk. 54.–56. punktu).

1. ieteikums. Stiprināt īstenošanas satvaru, lai mudinātu dalībvalstis pabeigt e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanu

Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu lēmumam, ar ko izveido politikas programmu līdz 2030. gadam “Digitālās desmitgades ceļš”, Komisijai jāveicina e-pārvaldes pakalpojumu turpmāka attīstība un to uzraudzība, un tāpēc nepieciešams:

1. nepārprotami definēt digitālajos mērķrādītājos izmantotos jēdzienus, lai tos varētu vienādi piemērot visā Eiropas Savienībā;
2. analizēt valstu digitālās desmitgades ceļvežus un rīkoties pēc vajadzības, ja Komisija uzskata, ka tajos izklāstītā politika, pasākumi un darbības ir nepietiekami un apdraud lēmumā noteikto mērķrādītāju savlaicīgu sasniegšanu;
3. rīkoties, ja dalībvalstis saskaras ar kavējumiem digitālo mērķrādītāju sasniegšanā salīdzinājumā ar plānotajām trajektorijām.

Ieviešanas mērķtermiņš: pēc tam, kad būs pieņemts priekšlikums lēmumam, ar ko izveido programmu “Digitālās desmitgades ceļš”, saskaņā ar lēmumā noteiktajiem termiņiem.

94 Komisija aktīvi veicināja sadarbību un labas prakses apmaiņu dažādos veidos (piemēram, ekspertu grupās un platformās), un dalībvalstu darbinieki to vērtēja pozitīvi. Ierosinātajā politikas dokumentā par laikposmu pēc 2020. gada “Digitālās desmitgades ceļš” Komisija pienācīgi uzsvēra nepieciešamību turpināt šo atbalstu (sk. 70.–76. punktu).

95 Komisijai nebija visaptverošas stratēģijas, lai galveno lietotāju vidū popularizētu ES līmenī pieejamos e-pārvaldes risinājumus. Tas nozīmē, ka tās veicināšanas pasākumi nebija visaptveroši vai koordinēti. Tā veicināja risinājumus tikai tad, ja to prasīja attiecīgie tiesību akti, un tādējādi neaptvēra tos visus (sk. 77. un 78. punktu).

96 Kad Komisija īstenoja komunikācijas kampaņas, tās bija labas. Tomēr, lai gan Komisija atbalstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izstrādātos tehniskos risinājumus izstrādātāju vidū, tā vēl nav veicinājusi jaunus pakalpojumus, piemēram, Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu un Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, lietotāju vidū. Komisijai nav arī pārskata par darbībām, ko dalībvalstis īstenoja, lai veicinātu valstu vai Eiropas e-pārvaldes risinājumus, kaut arī koordinēti centieni varētu dot labākus rezultātus (sk. 79.–81. un 85. punktu).

97 Komisija nenovērtēja uzņēmumu informētību par pieejamajiem e-pārvaldes pakalpojumiem un neanalizēja vajadzības šajā jomā, lai gan tas ir svarīgs solis e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanā. Vienīgais izņēmums šajā gadījumā bija eIDAS tirgus: Komisija veica pētījumu un īstenoja zināšanu un mācību izmēģinājuma programmu mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Cita starpā, viens no rezultātiem bija tas, ka šiem uzņēmumiem tika izveidota rīkkopa. Lai gan pētījumā tika ieteikts, ka rīkkopu jāturpina izstrādāt, Komisija šajā sakarā neko nedarīja (sk. 82.–84. punktu).

2. ieteikums. Izstrādāt visaptverošu stratēģiju e-pārvaldes pakalpojumu efektīvai veicināšanai

Lai sniegtu efektīvāku atbalstu Eiropas mēroga e-pārvaldes pakalpojumu turpmākai ieviešanai, Komisijai, pamatojoties uz novērtējumu par lietotāju informētību par pieejamiem e-pārvaldes pakalpojumiem, jāizstrādā visaptveroša stratēģija e-pārvaldes pakalpojumu efektīvai veicināšanai. Stratēģijā būtu jāņem vērā pasākumi, ko šajā sakarā veic dalībvalstis, lai vai nu atvieglotu to centienus, vai nodrošinātu, ka centieni netiek dublēti.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2024. gada beigas.

Šo ziņojumu 2022. gada 11. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

Pielikumi

I pielikums. E-pārvaldes attīstība Eiropas Savienībā kopš 2006. gada

II pielikums. E-pārvaldes rīcības plāns – darbību saraksts

III pielikums. Revīzijā iekļauto ES finansēto projektu saraksts

IV pielikums. Revīzijas tvērumā iekļauto darbību īstenošana