Interešu konflikts ES kohēzijas un lauksaimniecības izdevumu jomā: regulējums ir ieviests, bet pārredzamības un atklāšanas pasākumiem piemīt nepilnības

Kopsavilkums

I Interešu konflikts ir pārkāpums, kas ietekmē ES budžetu un var būt saistīts ar krāpnieciskām darbībām. Interešu konflikts ir definēts ES Finanšu regulā un ES direktīvās par publisko iepirkumu.

II 2018. gadā, pārskatot Finanšu regulas 61. pantu, tika nepārprotami paplašināti pienākumi izvairīties no interešu konflikta, attiecinot tos arī uz personām, kuras saskaņā ar dalītu pārvaldību iesaistītas ES finansējuma pārvaldībā dalībvalstīs. Interešu konflikts pastāv, ja ES budžeta izpildē iesaistītas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi pildīt traucē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personiskajām interesēm.

III Revīzijas mērķis bija, ņemot vērā pārskatīto tiesību aktu, nesenos gadījumus un galveno ieinteresēto personu un sabiedrības intereses, pārbaudīt, vai Komisija un dalībvalstis ir pienācīgi risinājušas interešu konfliktus kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas jomā. Revīzijas mērķis bija norādīt uz iespējamām nepilnībām interešu konfliktu pārvaldībā Komisijas un dalībvalstu līmenī un ieteikt uzlabojumus.

IV Mēs izvērtējām sistēmu un procedūras, kas ieviestas, lai novērstu interešu konfliktus, kā arī pasākumus, kas veikti, lai atklātu un atrisinātu šādus gadījumus, un ziņotu par tiem.

V Mēs konstatējām, ka gan Komisija, gan dalībvalstis ir īstenojušas centienus, lai risinātu interešu konfliktus, bet joprojām pastāv nepilnības, īpaši saistībā ar pārredzamības veicināšanu un – dalībvalstīs – riskantu situāciju atklāšanu, kā arī visaptverošu ziņošanu par interešu konflikta gadījumiem, lai Komisija un dalībvalstu iestādes gūtu skaidru priekšstatu par situāciju.

VI Mēs iesakām pasākumus, lai palīdzētu Komisijai uzlabot tās spēju novērst un atklāt interešu konfliktus un veicināt pārredzamību.

Ievads

Interešu konflikti un ES budžets

01 Interešu konflikts ir pārkāpums, kas ietekmē ES budžetu un var būt saistīts ar krāpnieciskām darbībām. Tiesa ir lēmusi, ka “interešu konflikts objektīvi un pats par sevi ir nopietns pārkāpums bez vajadzības to kvalificēt, ņemot vērā attiecīgo pušu nodomus un to, vai tās rīkojās labticīgi vai negodprātīgi”¹. Interešu konflikts ir definēts ES Finanšu regulā² un ES direktīvās par publisko iepirkumu³.

02 2018. gadā, pārskatot Finanšu regulas 61. pantu, tika nepārprotami paplašināti pienākumi izvairīties no interešu konflikta, attiecinot tos arī uz personām, kuras iesaistītas ES finansējuma pārvaldībā dalībvalstīs. Šis pants attiecas arī uz personām, kuras iesaistītas lēmumu pieņemšanā par ES izdevumu programmu provizoriskajiem aktiem, piemēram, uz valdības locekļiem. Finanšu regulas 61. panta 3. punkta nozīmē interešu konflikts pastāv, ja ES budžeta izpildē iesaistītas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi pildīt traucē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personiskajām interesēm.

03 Konstatējot šķietamu vai faktisku interešu konfliktu, attiecīgajai iestādei jānodrošina, ka attiecīgā persona pārtrauc jebkādu darbību šajā lietā. Finanšu regulas 36. panta 3. punkts prasa nodrošināt efektīvu iekšējo kontroli ES budžeta izpildē, pamatojoties uz starptautisko paraugpraksi un ietverot izvairīšanos no interešu konflikta.

04 Šajā ziņojumā “intereses” ir definētas kā saistības, pienākums vai mērķis, kas saistīts ar konkrētu sociālo un ekonomisko lomu vai praksi. Šādu interešu nolūks var būt dot priekšrocības konkrētām personām vai grupām vai radīt tām neizdevīgus apstākļus. Intereses var klasificēt kā tiešas vai netiešas un kā finanšu vai nefinanšu intereses (sk. 1. attēlu).

05 ESAO⁴ izšķir dažādus interešu konflikta veidus, proti, faktisks, iespējams un šķietams interešu konflikts. To atšķirības, kas ES tiesību aktos nav noteiktas, ES finansējuma kontekstā ir izklāstītas 2. attēlā.

06 Arī ar valstu noteikumiem var risināt ES finansēto projektu privāto atbalsta saņēmēju interešu konfliktus (piemēram, starp atbalsta saņēmējiem un to piegādātājiem), kurus neaptver Finanšu regula. Minēto noteikumu mērķis parasti ir izvairīties no cenu inflācijas, nepatiesu pierādījumu sniegšanas, lai attaisnotu izdevumus, vai atbilstības noteikumu apiešanas⁵. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) pēdējos gados ir konstatējis šādus gadījumus⁶.

Interešu konflikts un dalītā pārvaldība

07 Aptuveni pusi ES izdevumu kopīgi pārvalda Komisija un dalībvalstis (sk. 3. attēlu). Tas ietver divus lauksaimniecības fondus – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) – un trīs galvenos kohēzijas fondus, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF).

08 Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu Komisijai ir vispārēja atbildība par budžeta izpildi. Komisija gūst pārliecību par izpildi, izmantojot iekšējās kontroles un ziņošanas sistēmas, sniedz norādījumus un atbalstu budžeta izpildes un revīzijas struktūrām dalībvalstīs, veic revīzijas un var piemērot finanšu korekcijas, ja dalībvalstis neaizsargā ES budžetu. Dalībvalstīm ir pienākums veikt efektīvus un samērīgus pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus (piemēram, interešu konfliktus) dalītās pārvaldības jomās, tostarp tos, kas saistīti ar krāpšanu, un atgūtu nepamatoti izmaksātās summas.

09 Kohēzijas jomā vadošās iestādes ir atbildīgas par dotāciju pieteikumu izvērtēšanu, projektu atlasi finansēšanai, administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas veikšanu, maksājumu apstiprināšanu, datu vākšanu par katru darbību un krāpšanas apkarošanas pasākumu izveidi. Vadošās iestādes dažas no savām funkcijām var uzticēt starpniekstruktūrām vai deleģētajām struktūrām, kas var būt ministrijas vai citas publiskas vai privātas struktūras. Neatkarīgas revīzijas iestādes pārbauda, vai darbības programmas pārvaldības sistēmas un iekšējās kontroles pasākumi darbojas efektīvi.

10 Lauksaimniecības jomā (sk. 4. attēlu) vadošās iestādes pārvalda lauku attīstības programmas, ko finansē no ELFLA. Maksājumu aģentūras ir atbildīgas par ELGF un ELFLA izdevumu pārvaldību un kontroli. Tās var deleģēt funkcijas, piemēram, atbalsta pieteikumu pārvaldību vai galasaņēmēju pārbaudes uz vietas, citām valsts vai privātām struktūrām. Sertifikācijas struktūras sniedz atzinumu par maksājumu aģentūras gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, aģentūras iekšējās kontroles sistēmas pienācīgu darbību un to izdevumu likumību un pareizību, kuru atmaksāšana ir pieprasīta no Komisijas.

Interešu konflikta riski un tiesiskuma aizsardzība

11 Vienā no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumiem⁷ parādīts, kā interešu konflikts dalīti pārvaldītās jomās var radīt ievērojamu risku visā projektu pārvaldības ciklā. Pieteikumu iesniegšanas un projektu atlases posmā valsts amatpersonu, pieteikumu iesniedzēju un trešo personu aizliegtas vienošanās rezultātā projektu īstenošanas tiesības var tikt piešķirtas negodīgi. Pārkāpēji var uzpirkt valsts amatpersonas un viltot dokumentus. Projekta noslēguma un izvērtēšanas posmā interešu konflikts var apdraudēt novērtējuma ziņojumu objektivitāti.

12 2022. gada janvārī organizācija Transparency International izdeva sava korupcijas uztveres indeksa (KUI) jaunāko versiju. Šis indekss aptver ne tikai kukuļošanu, bet arī citus publisko līdzekļu novirzīšanas veidus. Indeksu izmanto, lai novērtētu preventīvus mehānismus, piemēram, valdības spēju īstenot integritātes mehānismus vai atbilstīgu tiesību aktu esamību attiecībā uz finanšu informācijas atklāšanu, interešu konflikta novēršanu un piekļuvi informācijai. Kopumā tiek uzskatīts, ka ES vidēji korupcijas līmenis ir zemāks nekā citos reģionos. Labākie rādītāji ir Dānijai, Zviedrijai un Somijai. Rumānija, Ungārija un Bulgārija ir ES valstis ar zemāko vērtējumu (sk. 5. attēlu).

13 Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada decembrī pieņēma Regulu 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. Regulā ir noteiktas vairākas situācijas, kas var norādīt uz tiesiskuma principu pārkāpumu. Saskaņā ar regulas 3. pantu viena no šādām situācijām ir “interešu konfliktu neesības nenodrošināšana”. Ja šādiem pārkāpumiem ir pietiekami tieša ietekme uz ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai pastāv nopietns risks, ka šāda ietekme varētu rasties, Komisijai ir jāierosina atbilstīgi pasākumi. Komisijas pamatnostādnes par noteikumu piemērošanu tika publicētas 2022. gada martā⁸. Komisija 2022. gada 27. aprīlī nosūtīja Ungārijai paziņojuma vēstuli, oficiāli uzsākot Regulā (ES) Nr. 2092/2020 paredzēto procedūru ES budžeta aizsardzībai. 2022. gada 18. septembrī Komisija ierosināja pasākumus Padomei ar mērķi aizsargāt ES budžetu un ES finanšu intereses pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā⁹.

Revīzijas tvērums un pieeja

14 Mūsu mērķis bija pārbaudīt, vai kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas jomās tiek pienācīgi risināti interešu konflikti, ņemot vērā pārskatītos tiesību aktus, nesenos gadījumus un galveno ieinteresēto personu, piemēram, Eiropas Parlamenta un sabiedrības, intereses. Lai to paveiktu, mēs izvērtējām, vai Komisija un dalībvalstis:

• ir izveidojušas visaptverošu tiesisko regulējumu, izstrādājušas atbilstīgas procedūras un veikušas izpratnes vairošanas pasākumus, lai novērstu interešu konflikta situācijas;
• ir veikušas pasākumus, lai atklātu un risinātu interešu konfliktus un ziņotu par tiem.

15 Mēs pievērsāmies interešu konfliktiem dalītās pārvaldības jomās, kā definēts Finanšu regulā un Publiskā iepirkuma direktīvā, kā arī aptvērām interešu konfliktus, kuros iesaistīti ES finansējuma privātie saņēmēji. Mēs vērtējām ERAF, KF un ESF, kā arī ELGF un ELFLA finansētos pasākumus, kas veido gandrīz 95 % no visiem izdevumiem, uz kuriem attiecas dalītās pārvaldības princips.

16 Revīzijas pierādījumus ieguvām šādos veidos:

• stratēģisko, likumdošanas, politikas un norādījumu dokumentu par interešu konfliktu pārbaude;
• intervijas ar piecu Komisijas ģenerāldirektorātu (ĢD)¹⁰, OLAF, EPPO¹¹, ES Ombuda, ESAO, GRECO un ANO Ētikas biroja¹² pārstāvjiem, zinātniskajiem ekspertiem un akadēmiķiem, kā arī domnīcu un citu attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvjiem;
• intervijas ar pārstāvjiem no vairāk nekā 50 valsts un reģionālajām iestādēm (darbojas četrās dalībvalstīs – Vācijā¹³, Ungārijā, Maltā un Rumānijā), kas pārvalda kohēzijas fondus un lauksaimniecības fondus, un no nevalstiskajām organizācijām. Mēs izvēlējāmies šīs četras dalībvalstis, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā lielums, valsts un reģionālā struktūra, ģeogrāfiskais pārklājums, ES atbalsta kohēzijas un lauksaimniecības jomā būtiskums, dažādu korupcijas indeksu vērtējums un dalībvalstu ziņojumi par interešu konfliktiem Komisijai (OLAF). Mēs sazinājāmies arī ar divām citām dalībvalstīm (Itāliju un Luksemburgu) par atsevišķiem interešu konflikta gadījumiem, kas minēti plašsaziņas līdzekļos, un iekļāvām attiecīgus piemērus par Čehiju, kuri izrietēja no darba saistībā ar ticamības deklarāciju;
• visu ES dalībvalstu apsekojums, kurš veikts, lai vāktu informāciju un atzinumus, kas papildina mūsu revīzijas darbu ar dalībvalstu izlasi. Apsekojumā iekļāvām galvenās dalītās pārvaldības struktūras, jo īpaši vadošās iestādes, maksājumu aģentūras, revīzijas iestādes, sertifikācijas struktūras un sertificēšanas iestādes. Mēs sasniedzām vairāk nekā 90 % atsaucības līmeni.

17 2021. gada decembrī mēs rīkojām paneļdiskusiju ar zinātnes, politikas un administratīvajiem ekspertiem par interešu konfliktu dalītā pārvaldībā. Paneļdiskusija palīdzēja mums pārbaudīt un formulēt revīzijas konstatējumus.

Apsvērumi

Vēl nav ieviesti pasākumi pārredzamības uzlabošanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai

18 Dalībvalstu iestādēm, kuras iesaistītas dalītā pārvaldībā, vajadzētu būt stabilai politikai attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, pamatojoties uz skaidru un visaptverošu tiesisko regulējumu, stratēģijām, procedūrām un atkārtotiem izpratnes veicināšanas pasākumiem. Pārredzama piekļuve informācijai par ES līdzekļu saņēmējiem un trauksmes cēlēju aizsardzība arī palīdz novērst interešu konfliktu.

19 Lai novērstu interešu konfliktus Eiropas Komisijā, tai būtu jānosaka saistītie riski, jāveicina izpratne par šo jautājumu un jānodrošina attiecīgo darbinieku apmācība. Tā kā Komisijai ir galīgā atbildība par ES budžetu, tai būtu jāpārbauda, vai dalībvalstu kontroles sistēmas interešu konflikta riska novēršanai darbojas efektīvi, un jāsniedz norādes attiecīgajām iestādēm.

Komisija piedāvā visaptverošas apmācības un pieprasa obligātas deklarācijas, taču tās virpuļdurvju efekta novēršanas procedūrās ir trūkumi

20 Komisijā interešu konflikta jautājums tiek risināts ētikas un integritātes regulējuma ietvaros, ko galvenokārt paredz ES Civildienesta noteikumi¹⁴, to īstenošanas noteikumi¹⁵ un ētikas kodeksi un rokasgrāmatas. Komisijas noteikumi paredz, ka darbiniekiem jāiesniedz ad hoc deklarācijas par interešu konfliktiem, kas var negatīvi ietekmēt viņu objektivitāti. Noteikumi reglamentē dāvanu pieņemšanu, viesmīlību un labvēlību, darbinieku laulāto vai partneru veiktās profesionālās darbības deklarēšanu un prasību lūgt iepriekšēju atļauju jebkādu ārējo darbību veikšanai un deklarēt darbības pēc darba attiecībām. Īstenošanas procedūras dažādos ģenerāldirektorātos atšķiras.

21 Komisijas darbiniekiem ir pienākums iesniegt deklarācijas par iespējamiem interešu konfliktiem dažādos profesionālās darbības posmos – stājoties darbā, ja viņi ir iesaistīti publiskā iepirkuma procedūrā, kā arī, atstājot savu iestādi un atgriežoties no atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ. Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (REGIO ĢD) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (EMPL ĢD) revidenti iesniedz deklarācijas pirms katra revīzijas uzdevuma, savukārt Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (AGRI ĢD) revidentiem jāziņo par situācijām, kurās tie varētu tikt pakļauti interešu konfliktam.

22 Komisija ir pieņēmusi iekšējos norādījumus¹⁶, un tai ir visaptveroša apmācības politika ētikas jautājumos, kā arī īpaša vietne tās iekštīklā. Darbiniekiem, kuri uzskata, ka viņi var nonākt interešu konflikta situācijā, nekavējoties par to ir jāinformē struktūrvienība, kas atbild par viņu iecelšanu amatā (“iecēlējinstitūcija”), un viņiem tiek ieteikts informēt arī savu tiešo vadītāju. Iecēlējinstitūcija ir atbildīga par visu iespējamo interešu konfliktu novēršanu. Personāla interešu deklarācijas tiek glabātas Komisijas cilvēkresursu lietotnē. Komisijas norādījumos par sensitīvu funkciju pārvaldību galvenā uzmanība ir pievērsta efektīvākai un proaktīvākai iekšējās kontroles risku pārvaldībai. Tas ietver procesu pārplānošanu, stingrāku iekšējās kontroles pasākumu ieviešanu, izpratnes vairošanas pasākumus vai minēto pasākumu kombināciju. Norādījumos kā galējais līdzeklis ieteikta darbinieku, kuri veic paaugstināta riska funkcijas, obligāta rotācija.

23 Eiropas Ombuds, kas ir neatkarīga un objektīva struktūra, kura izmeklē sūdzības par ES iestāžu un struktūru administratīvām kļūmēm, kopš 2013. gada ir izskatījusi aptuveni 70 lietas par interešu konfliktiem ES iestādēs. Lielākā daļa no šīm lietām (44 lietas) attiecās uz interešu konfliktiem Komisijā, tostarp uz virpuļdurvju efektu, kas nozīmē, ka persona no amata publiskajā dienestā pāriet uz saistītu amatu privātajā sektorā un otrādi. Ombuds 2019. gadā secināja, ka, lai gan Komisijas prakse atbilda noteikumiem, varētu darīt vairāk, lai šos noteikumus padarītu efektīvākus un jēgpilnākus. Ombuds ieteica Komisijai, izskatot lietas, kurās iesaistītas augstākās amatpersonas, izmantot stingrāku pieeju¹⁷.

24 Pavisam nesen Ombuds pārbaudīja 100 Komisijas lēmumus, kas pieņemti laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam attiecībā uz tās darbinieku amata maiņu, radot virpuļdurvju efektu¹⁸. Ombuds konstatēja, ka kopš pēdējā pieprasījuma ir panākti uzlabojumi, taču sniedza arī vairākus ieteikumus. Viens no tiem bija ieteikums Komisijai uz laiku aizliegt bijušajām amatpersonām ieņemt amatus, ja tie rada risku, ko nevar mazināt ar pienācīgi uzraudzītiem un ieviestiem ierobežojumiem¹⁹.

Komisija ir atklājusi trūkumus dalībvalstu veiktajās konfliktu novēršanas procedūrās un ir sniegusi noderīgus norādījumus

25 Komisija mazina interešu konflikta risku dalītās pārvaldības jomās dalībvalstīs, galvenokārt veicot dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijas un sniedzot norādījumus. Sistēmu revīziju mērķis gūt pārliecību, ka dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvi novērš, atklāj un labo kļūdas un pārkāpumus, tostarp interešu konfliktus. Papildus tam kohēzijas jomā, sākot no 2021. gada beigām, Komisija ir veikusi vairākas tematiskās revīzijas attiecībā uz pasākumiem, kas īstenoti interešu konfliktu novēršanai konkrētās programmās un konkrētās dalībvalstīs.

26 Mēs izvērtējām Komisijas sistēmu revīzijas dokumentu izlasi, ko veidoja desmit dokumenti kohēzijas jomā un desmit dokumenti lauksaimniecības jomā. Desmit kohēzijas jomas revīzijās tika vērtētas publiskā iepirkuma pārvaldības un kontroles sistēmas, un revīzijas dokumentos bija iekļauti konkrēti konstatējumi par to, ka trūkst pierādījumu par interešu konflikta situāciju pārbaudēm (sk. 1. izcēlumu).

Avots: Komisija.

27 No desmit revīzijas dokumentiem lauksaimniecības jomā, ko mēs pārbaudījām, četri attiecās uz maksājumu aģentūru akreditāciju, savukārt seši attiecās uz publiskā sektora saņēmēju ieguldījumiem lauku attīstībā. Konstatējumi galvenokārt bija saistīti ar trūkumiem publiskā iepirkuma procedūrās, piemēram, trūkstošām vai nedatētām interešu konflikta deklarācijām vai maksājumu aģentūru nepietiekami detalizētiem kontrolsarakstiem. Mēs konstatējām, ka, izņemot maksājumu aģentūru akreditācijas kritēriju sistēmas pārbaudes, AGRI ĢD revīzijās netika pievērsta īpaša vērība interešu konflikta novēršanas pasākumiem tiešo maksājumu jomā līdz 2021. gadam, lai gan tiešo maksājumu pārvaldībā var rasties interešu konflikts (sk. piemērus 2. izcēlumā).

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

28 Komisija 2021. gada aprīlī publicēja jaunus norādījumus par interešu konfliktiem, un tie attiecas uz visiem pārvaldības veidiem. Iepriekšējie norādījumi, kas jo īpaši attiecas uz interešu konfliktiem un kas sagatavoti, apspriežoties ar dalībvalstu ekspertiem, kopš 2015. gada attiecas uz lauksaimniecību un kopš 2013. gada – uz kohēzijas jomu²⁰. Komisijas Krāpšanas apkarošanas zināšanu centrs ir publicējis norādījumus par interešu konfliktu atklāšanu, pārvaldību un uzraudzību ERAF un ESF īstenošanā. To tīmekļa vietnē ir pieejama gadījumu analīzes bibliotēka, kurā apkopoti anonimizēti krāpšanas atklāšanas gadījumi un gūtā pieredze. 2011. gadā arī OLAF publicēja vienreizēju anonimizētu krāpšanas atklāšanas gadījumu un gūtās pieredzes apkopojumu, kurā iekļauta nodaļa par interešu konflikta gadījumiem.

Dalībvalstīm ir sistēma interešu konfliktu novēršanai, taču tā nav mainījusies kopš jaunās ES definīcijas pieņemšanas

29 Finanšu regulas 61. pants par interešu konfliktiem ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs. Turklāt visām dalībvalstīm un reģioniem, kas iekļauti mūsu izlasē, ir valsts vai reģionālā līmeņa interešu konflikta definīcijas un apraksti, kā arī noteikumi valsts amatpersonām un valdības locekļiem. Mēs konstatējām, ka dalībvalstīs, ko pārbaudījām, šie valsts vai reģionālā līmeņa noteikumi ir izkaisīti daudzās administratīvās un krimināltiesību normās, kā rezultātā tiesiskais regulējums ir lielā mērā sadrumstalots, turklāt tas nav tik sīki izstrādāts, kā to paredz Finanšu regulas 61. pants.

30 Piemēram, Vācijā noteikumi tieši nenosaka interešu konflikta situācijas, kas izriet no politiskās piederības vai emocionālajām saitēm. Visās četrās mūsu izlasē iekļautajās dalībvalstīs noteikumi par interešu konfliktu ir daļa no vispārēja ētikas, integritātes un krāpšanas apkarošanas satvara, ko piemēro civildienesta ierēdņiem. Mēs konstatējām, ka kopš dalītās pārvaldības principa iekļaušanas Finanšu regulā 2018. gadā izlasē iekļauto dalībvalstu noteikumi un procedūras, kas reglamentē ES finansējumu, nav būtiski mainījušies.

Dalībvalstis īsteno procedūras interešu konflikta pārvaldībai, taču joprojām pastāv vairāki trūkumi

31 Lauksaimniecības jomā akreditācijas kritēriji paredz, ka maksājumu aģentūrām jāveic atbilstīgi pasākumi, lai izvairītos no interešu konflikta situācijām. Mūsu izlasē iekļauto dalībvalstu un reģionu sertifikācijas struktūras 2014.–2020. gada plānošanas periodā neziņoja par šādu pasākumu sistēmiskiem trūkumiem.

32 Kohēzijas jomā, pirms sākās 2014.–2020. gada programmas, vadošajām iestādēm bija jāveic riska novērtējumi par krāpšanas ietekmi un iespējamību saistībā ar galvenajiem programmu pārvaldības procesiem un jāievieš atbilstīgi pasākumi šo risku mazināšanai. Krāpšanas apkarošanas pasākumu ieviešana bija jāpārbauda neatkarīgai revīzijas iestādei vadošo iestāžu iecelšanas procesa ietvaros. Komisija un dalībvalstis vēlāk vairākkārt revidēja šo krāpšanas apkarošanas pasākumu īstenošanu.

33 Izplatītākais preventīvais pasākums, ko izmanto dalībvalstu iestādes, kuras pārbaudījām, ir interešu pašdeklarācijas. Tās parasti tiek aizpildītas, pieņemot darbā un pirms būtiskiem ES līdzekļu pārvaldības posmiem (subsīdiju piešķiršanas, publiskā iepirkuma, pārbaudēm un revīzijām), taču šādas deklarācijas nesniedz ministri vai valsts sekretāri, kuri sagatavo un pieņem lēmumus par ES programmām. Rumānija ir vienīgā dalībvalsts mūsu izlasē, kas no visiem ierēdņiem pieprasa un publicē ikgadējās mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas. Tomēr aģentūra neanalizē un nepārbauda šo deklarāciju saturu, ja vien netiek uzsākta izmeklēšana.

34 Maltā, Ungārijā un Rumānijā valdības ministriem regulāri ir jāiesniedz ienākumu un aktīvu deklarācijas. Vācijā šādas prasības nav ne federālā, ne arī reģionālā līmenī. Ministriem deklarācijas ir jāiesniedz tikai tad, ja viņi ir arī parlamenta deputāti, turklāt tajās ir mazāk elementu, nekā prasa citas mūsu izlasē iekļautās dalībvalstis.

35 Saskaņā ar Finanšu regulas 61. panta 2. punktu dalībvalstu amatpersonām ir pienākums par situācijām, kas rada interešu konflikta risku, ziņot savam tiešajam vadītājam, un, ja interešu konflikts tiek apstiprināts, attiecīgajai personai jāpārtrauc jebkāda darbība šajā lietā. No iestādēm, kuru pārstāvjus intervējām, mēs uzzinājām, ka šādas deklarācijas tiek sniegtas papīra formātā, uzglabātas cilvēkresursu nodaļās un šīs deklarācijas var izmantot vēlāk iespējama interešu konflikta gadījumā. Tomēr valsts vai reģionālās iestādes parasti nereģistrē šīs deklarācijas centrālajā datubāzē, izņemot Rumāniju un lauksaimniecības fondu maksājumu aģentūru Ungārijā.

36 Mūsu izlasē iekļauto dalībvalstu iestādes uzskatīja, ka apmācības un informēšanas pasākumi par izvairīšanos no interešu konflikta ir būtiski. Kopumā mēs konstatējām, ka tās nodrošināja atbilstošu apmācību par ētikas jautājumiem un cīņu pret korupciju un krāpšanu. Interešu konflikta jautājumi parasti tiek aplūkoti apmācību par krāpšanu ietvaros, lai gan bieži vien kā nenozīmīgs komponents.

37 Dalībvalstu iestādes īsteno arī ES līdzekļu pārvaldībā iesaistīto darbinieku informēšanas pasākumus. Mēs konstatējām labas prakses piemērus saistībā ar izpratnes vairošanas pasākumiem (sk. piemēru 3. izcēlumā).

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

38 Vācijas iestādes izdod publiski pieejamus ikgadējus ziņojumus par korupciju un integritāti, kuros norādīts vispārējais korupcijas līmenis publiskajā sektorā federālā līmenī. Ziņojumi ietver statistiku par saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un anonimizētus korupcijas, tostarp interešu konflikta, gadījumu piemērus. Šajos ziņojumos netiek sniegta nekāda informācija par korupciju ES līdzekļu pārvaldībā, un līdzvērtīgi ziņojumi nav pieejami arī reģionālā līmenī, kurā tiek pārvaldīta lielākā daļa ES kohēzijas un lauksaimniecības programmu.

39 Rumānijā Nacionālā Integritātes aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē gada un ceturkšņa darbības pārskatus, sniedzot informāciju, piemēram, par tiesās apstiprināto interešu konflikta gadījumu skaitu, to civildienesta ierēdņu skaitu, kuriem piemērotas sankcijas, viņu amatu un iestādi, kurā viņi strādā, kā arī par piemēroto sankciju veidiem. Šie ziņojumi ir ļoti sīki izstrādāti, taču tajos atspoguļoti tikai tie gadījumi, kurus ir izmeklējuši aģentūras inspektori.

40 Dalībvalstu iestādes piemēro arī citus preventīvus pasākumus, piemēram, tādus kā:

• funkcionāls darba dalījums (pienākumu nošķiršana);
• “četru acu” principa piemērošana;
• pārbaudes gan projekta pieteikuma iesniegšanas, gan īstenošanas posmā;
• pārbaudes, tostarp tādas, ko veic iekšējie revidenti vai padotības/vietējo iestāžu gadījumā – augstāka institūcija;
• sertifikācijas struktūras/revīzijas iestādes, valsts vai reģionālo revīzijas iestāžu, Komisijas un ERP veiktās revīzijas;
• darbinieku rotācija, ja iespējams, vai pienākumu maiņa.

41 Darbinieku rotācija ir nozīmīgs instruments, lai izvairītos no interešu konflikta. Tomēr dalītās pārvaldības iestādes atlasītajās dalībvalstīs neizmantoja darbinieku rotāciju regulāri un konsekventi. Vācijā lielāks uzsvars tika likts uz pienākumu nošķiršanu un “četru acu” principu. Maltā nebija pieejams pietiekami liels skaits pieredzējušu un apmācītu darbinieku, lai rotācija būtu efektīva. Rumānijā ierēdņi, kas strādā struktūrvienībās, kuras atlasa un izvērtē projektus kohēzijas jomā, netika pakļauti rotācijai, jo bija jāsaglabā šim darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes.

42 Arī virpuļdurvju efekta novēršanas politika (sk. 23. punktu) var palīdzēt novērst interešu konfliktu. Tiesību normas, kas paredzētas šā riska ierobežošanai, pastāv trijās no četrām dalībvalstīm, kuras mēs pārbaudījām, un izņēmums ir Ungārija. Tomēr Rumānijā un Vācijā ES līdzekļu pārvaldībā iesaistītās struktūras nepārbauda, vai darbinieki, kas atstāj organizāciju, ievēro pēcnodarbinātības noteikumus. Maltā uz personām, kuras ieņem amatus, kas saistīti ar reglamentējošām vai pārbaudes funkcijām, attiecas direktīva par virpuļdurvju efekta novēršanas politiku valsts darbiniekiem. Tomēr direktīvas pielikumā to iestāžu darbinieki, kurās mēs veicām revīziju, nav uzskaitīti kā personas, kas veic šādas funkcijas, un tas nozīmē, ka uz viņiem šī direktīva neattiecas. Iekšējā revīzijā, ko 2021. gadā veica Rumānijas struktūrfondu vadošās iestādes, arī tika konstatēti trūkumi pasākumos, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktus un virpuļdurvju efektu.

Tiek īstenoti centieni uzlabot ES finansējuma saņēmēju pārredzamību

43 Atklāta, salīdzināma un pārredzama informācija par ES finansējuma galasaņēmējiem veicina publisko kontroli un izmeklēšanu, ja pastāv aizdomas par interešu konfliktu. Šādas informācijas pieejamība palielina interešu konflikta atklāšanas iespējamību, un tādējādi tai var būt preventīva un atturoša ietekme.

44 Komisijas ģenerāldirektorātu, kas īsteno dalīto pārvaldību, tīmekļa vietnēs ir saites uz valstu un reģionālajām tīmekļa vietnēm, kurās uzskaitīti ES lauksaimniecības un kohēzijas finansējuma saņēmēji²¹. Turklāt Komisijas ir darījusi publiski pieejamu platformu Kohesio, kurā tiek iekļauta informācija par kohēzijas jomā finansētiem projektiem visās dalībvalstīs. Tomēr pārredzamības nolūkā publicētie dati ir ierobežoti – daļēji tāpēc, lai izvairītos no ES un valstu datu aizsardzības noteikumu pārkāpšanas. Piemēram, netiek izpausta to KLP atbalsta saņēmēju identitāte, kuri saņem līdz 1250 EUR²². Tīmekļa vietnēs nav informācijas par galasaņēmējiem, kas ir juridiskas personas, jo tas netika prasīts saskaņā ar 2014.–2020. gada perioda tiesību aktiem.

45 Nesenā Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījumā ziņots, ka publiskā sektora struktūras, sabiedrības ar ierobežotu atbildību un citas juridiskas personas veidoja aptuveni vienu desmito daļu no KLP atbalsta saņēmējiem, tomēr saņēma vairāk nekā vienu trešdaļu no ES finansējuma²³. Kohēzijas jomā plānošanas periodā, kas seko 2014.–2020. gada periodam, ir noteikta obligāta prasība identificēt uzņēmumu, kas saņem ES finansējumu, faktiskos īpašniekus²⁴. Lauksaimniecības tiesiskais regulējums 2023.–2027. gada periodam paredz, ka atbalsta saņēmējiem attiecīgā gadījumā jāsniedz informācija par uzņēmumu grupām²⁵, kuru dalībnieki tie ir. Tomēr tas neparedz identificēt faktiskos īpašniekus.

46 Pieņemot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas direktīvu, 2017. gadā tika ieviesti faktisko īpašnieku reģistri. Organizācija Tansparency International ir uzsvērusi, ka reģistri Ungārijā un Rumānijā nav publiski pieejami, savukārt reģistri Vācijā un Maltā ir pieejami par maksu. Mūsu izlasē iekļauto dalībvalstu dalītās pārvaldības iestādēm nav savas datubāzes, kas būtu saistīta ar šiem reģistriem, un tas palielina interešu konfliktu neatklāšanas risku. Taču šādai lielākai pārredzamībai ir jāatbilst Eiropas Tiesas 2022. gada novembra nolēmumam par piekļuvi datiem attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem.

Kavējas Direktīvas par trauksmes cēlēju aizsardzību transponēšana

47 Trauksmes celšana nozīmē to, ka persona atklāj informāciju, kas iegūta saistībā ar tās darbu kādā organizācijā / saistībā ar šai organizācijai veiktu darbu, par korupciju vai citām nelikumībām, kas izdarītas šajā organizācijā vai ko izdarījusi šī organizācija. Persona ir uzskatāma par trauksmes cēlēju tikai tad, ja tā ir daļa no šīs organizācijas un tādēļ var ciest no represijām, atšķirībā, piemēram, no klientiem vai citām personām, kuras nestrādā organizācijā vai nesadarbojas ar to. Pasākumi trauksmes cēlēju aizsardzībai var palīdzēt novērst un atklāt korupciju un krāpšanu. Dalībvalstīm līdz 2021. gada decembrim bija jātransponē ES Direktīvas par trauksmes cēlējiem noteikumi par to personu aizsardzību, kuras ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem, tostarp interešu konfliktiem, kas ietekmē ES finansiālo interešu aizsardzību.

48 2022. gada sākumā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 24 dalībvalstīm, kuras nebija paziņojušas par pasākumiem, lai nodrošinātu direktīvas pilnīgu transponēšanu noteiktajā termiņā, proti, līdz 2021. gada 17. decembrim. Kopš 2022. gada maija tikai astoņas dalībvalstis bija integrējušas direktīvu savos tiesību aktos²⁶. Komisija seko līdzi pārējām lietām. No dalībvalstīm, ko pārbaudījām, tikai Malta ir transponējusi direktīvu, taču Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir konstatējusi būtiskus trūkumus Maltas Trauksmes cēlēju aizsardzības aktā²⁷.

Īstenotie pasākumi, lai atklātu un risinātu interešu konfliktus un ziņotu par tiem, ir nepilnīgi

49 Komisijai un dalībvalstu iestādēm būtu jāievieš procedūras, lai atklātu interešu konflikta situācijas, kurās iesaistīti to darbinieki. Dalītās pārvaldības jomās valsts iestādēm ir galvenā atbildība par interešu konfliktu atklāšanu un risināšanu atbalsta saņēmēju līmenī. Arī Komisija var atklāt interešu konfliktus dalībvalstīs, pārbaudot valsts kontroles sistēmu darbību. Datizrace, ko veic, salīdzinot informāciju no dažādiem avotiem, var palīdzēt atklāt iespējamos interešu konfliktus.

50 Pēc tādu pārkāpumu atklāšanas, kas saistīti ar interešu konfliktiem, tie būtu pienācīgi jāizskata un jāatrisina. Lai labāk uzraudzītu saistītos riskus, ir būtiski vākt ticamu informāciju par atklātajiem interešu konfliktiem.

Komisija galveno uzmanību pievērš ziņojumiem par aizdomīgiem gadījumiem

51 Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs (IDOC) veic administratīvu izmeklēšanu un izskata disciplinārlietas, kas saistītas ar Komisijas darbiniekiem. IDOC veic izmeklēšanu, pamatojoties uz iecēlējinstitūcijas izsniegtu mandātu gadījumos, kad tas ir saņēmis informāciju par iespējamu pārkāpumu no trauksmes cēlēja vai cita avota. Par iecēlējinstitūcijai sniegtās informācijas pareizību, ticamību un pilnīgumu individuāli atbild katrs attiecīgais darbinieks.

52 Arī mūsu izlasē iekļautie ģenerāldirektorāti, kuri ir atbildīgi par dalītās pārvaldības politikas jomām, nepārbauda darbinieku pašdeklarācijās sniegto informāciju (sk. 22. punktu), ja vien nav iemesla uzskatīt, ka var būt nepieciešama izmeklēšana. Saskaņā ar IDOC darbības pārskatu²⁸ 2020. gadā trīs no 83 reģistrētajām jaunajām lietām bija saistītas ar interešu konfliktiem Komisijā.

53 Arī OLAF var izmeklēt iespējamus smagus pārkāpumus, ko izdarījuši ES darbinieki saistībā ar viņu profesionālo darbību, un sniegt disciplinārus ieteikumus. OLAF savā 2020. gada ziņojumā²⁹ publicēja kopsavilkumu par disciplinārajiem ieteikumiem, kas sniegti laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam. Uz iespējamām interešu konflikta situācijām attiecās 21 ieteikums.

54 Komisija, veicot vispārējās sistēmu revīzijas dalībvalstīs, reizēm konstatē interešu konflikta gadījumus. Komisijas 20 sistēmu revīziju izlase, ko pārbaudījām (sk. 26. un 27. punktu), ietvēra vienu gadījumu, kad AGRI ĢD bija atklājis interešu konfliktu, kurā bija iesaistīts deleģētās struktūras personāls Spānijā, un piemēroja finanšu korekciju.

55 Arī ģenerāldirektorāti, kas atbild par konkrētām politikas jomām (piemēram, REGIO ĢD un AGRI ĢD), seko līdzi trauksmes cēlēju vai mediju apgalvojumiem, kā tas notika Čehijas bijušā premjerministra gadījumā, sk. 4. izcēlumu.

Avots: Eiropas Komisija.

56 Arī OLAF ir pilnvarots izmeklēt iespējamus krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību gadījumus, kas ietekmē ES finanšu intereses, tostarp interešu konfliktus, ja ir pietiekams pamats aizdomām. OLAF izmeklēšanas rezultāts var būt ieteikumi ģenerāldirektorātiem atgūt nelikumīgi izlietotos līdzekļus, un tas var iesniegt lietas izskatīšanai valstu prokuratūrām vai Eiropas Prokuratūrai (EPPO).

57 Pēdējos trijos plānošanas periodos OLAF ir noslēdzis 10 lietas saistībā ar KLP projektiem ar interešu konflikta komponentu (piecas lietas bija saistītas ar pirmspievienošanās finansējumu, viena lieta attiecās uz 2000.–2006. gada plānošanas periodu, trīs lietas – uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu un viena lieta uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu). OLAF ieteica AGRI ĢD atgūt no attiecīgajām dalībvalstīm kopumā 20 347 891 EUR.

58 Kohēzijas jomā laikposmā no 2000. līdz 2021. gadam OLAF noslēdza 18 interešu konflikta lietas saistībā ar ERAF un KF. Sešpadsmit no šīm lietām ietvēra finansiālus ieteikumus REGIO ĢD par kopējo summu 162 970 401 EUR. OLAF nav uzsācis nevienu interešu konflikta izmeklēšanu attiecībā uz ESF 2000.–2022. gada periodā.

Dalībvalstis liek lielu uzsvaru uz interešu konflikta atklāšanu iepirkumā, taču nepievērš pietiekamu vērību vairākām brīdinājuma zīmēm

59 Finanšu regulas 61. panta 3. punktā noteikts, ka privātpersonu, kuras izmanto ES finansējumu, un personu, kuras sagatavo attiecīgo tiesisko regulējumu, funkcijas nedrīkst traucēt “iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm”. Vairākas iestādes, kuru pārstāvjus intervējām, mums darīja zināmu, ka informāciju par šādu personu emocionālajām saitēm, politisko piederību un personiskajām interesēm bija grūti iegūt un ka daudzos gadījumos uz to attiecās datu aizsardzības noteikumi. Tāpēc ne visus interešu konfliktu iemeslus var atklāt, veicot kontrolpārbaudes sasaistē ar reģistriem un datubāzēm.

60 Dalībvalstu iestādes salīdzinājumā ar citām darbības jomām lielāku vērību pievērš interešu konflikta atklāšanai iepirkuma procedūrās. Komisijas pamatnostādnēs par finanšu korekciju noteikšanu par publiskajam iepirkumam piemērojamo noteikumu neievērošanu, kas izdotas 2019. gadā, ir ieteikta korekcija 100 % apmērā “ikreiz, kad ir konstatēts nepaziņots vai nepietiekami novērsts interešu konflikts, kas ietekmē iepirkuma procedūras iznākumu”.

61 Mūsu veiktajās ticamības deklarāciju revīzijās pēdējos gados ir konstatēti pārkāpumi, kurus valsts iestādes iepriekš nav novērsušas un izlabojušas un kuri ir saistīti ar iespējamiem interešu konfliktiem, kad pieteikumu iesniedzēji ir bijuši saistīti ar citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ES finansētos projektos (sk. piemērus 5. izcēlumā).

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

62 Mēs novērojām dažādas ar iepirkumu saistītas pārbaudes un procedūras dalībvalstīs. Šādas pārbaudes parasti ir vērstas uz interešu konflikta deklarācijām un dažkārt ietver lēmumu pieņēmēju pārbaudi iedzīvotāju datubāzēs vai publiski pieejamos tīmekļa rīkos, piemēram, uzņēmumu reģistros. Citi piemēri par situācijām, kas varētu norādīt uz interešu konfliktu un ko parasti dēvē par brīdinājuma zīmēm, ir sniegti 6. izcēlumā.

Avots: ERP, pamatojoties uz revīzijas laikā iegūto informāciju.

63 Citas iespējama interešu konflikta brīdinājuma zīmes publiskajā iepirkumā ir liela tādu procedūru procentuālā daļa, kurās ir tikai viens pretendents (viena piedāvājuma procedūras) vai neparasts tiešu pasūtījumu skaits (proti, iepirkums bez konkursa). Ungārija savā valsts ziņojumā par publisko iepirkumu informēja Komisiju, ka laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam dažādu valsts līgumslēdzēju iestāžu izmantoto viena piedāvājuma procedūru īpatsvars bija no 10 % līdz 28 %. Kopumā šādas procedūras tika izmantotas gandrīz 17 % gadījumu no aptuveni 8800 Ungārijā piešķirtajiem līgumiem. Arī Malta ziņoja par līdzīgu viena piedāvājuma procedūru procentuālo daļu (18,9 %), savukārt Rumānijas paziņotais rādītājs bija 50 %³⁰. Jaunākajos valstu ziņojumos par 2018.–2020. gadu šāda kvantitatīva informācija vairs nav iekļauta.

64 Komisijas vienotā tirgus rezultātu apkopojums liecina, ka 2020. gadā diezgan lielā daļā procedūru bija tikai viens pretendents, un attiecīgais rādītājs ir no 9 % Lietuvā un Zviedrijā līdz 51 % Polijā. Attiecībā uz mūsu izlasē iekļautajām dalībvalstīm tiek ziņots, ka šis rādītājs ir 41 % Rumānijā, 39 % Ungārijā, 19 % Vācijā un 16 % Maltā. Šajā sakarā Maltas valsts revīzijas iestāde ir paudusi bažas par publisko iepirkumu, piemēram, par to, ka bez nepieciešamajiem apstiprinājumiem tiek izmantoti tiešie pasūtījumi un tie netiek publicēti valsts īpašajā iepirkumu vēstnesī³¹. Vienotā tirgus rezultātu apkopojuma 2. rādītājs attiecas uz iepirkuma procedūrām, kas ietver sarunas ar uzņēmumu bez uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus un kas ir lielākā mērā pakļautas interešu konfliktam nekā atklātas procedūras. Mūsu izlasē iekļautajām dalībvalstīm šis rādītājs ir diezgan zems. Tomēr šāda veida procedūru Rumānijā izmantoja 22 % gadījumu.

Revīzijas iestādes dalībvalstīs konstatēja nepilnības interešu konfliktu pārvaldībā

65 Lauksaimniecības jomā sertifikācijas iestādes katru gadu sniedz atzinumu par maksājumu aģentūru iekšējās kontroles sistēmu pareizu darbību un to izdevumu likumību un pareizību, kuru atmaksāšana ir pieprasīta no Komisijas. Saskaņā ar attiecīgajām Komisijas pamatnostādnēm³² šim darbam būtu jāattiecas arī uz tādiem pārkāpumiem kā interešu konflikts. Izlasē iekļautajās dalībvalstīs sertifikācijas struktūras neziņoja par sistēmiskām nepilnībām maksājumu aģentūru īstenotajā interešu konfliktu pārvaldībā. Ungārijā un Vācijā (Bavārijā) pēdējos gados, novērtējot darījumu likumību, tās ir konstatējušas mazāk nekā 10 (galvenokārt formālas) kļūdas, kas saistītas ar interešu konfliktiem.

66 Kohēzijas jomā valsts vai reģionālās revīzijas iestādes laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam veica revīzijas, lai novērtētu pārvaldības un kontroles sistēmas dalībvalstīs, tostarp interešu konfliktu pārvaldību. Valsts vai reģionālās revīzijas iestādes neziņoja par trūkumiem mūsu izlasē iekļautajās sistēmās Vācijā un Ungārijā. Maltas revīzijas iestāde secināja, ka pārvaldības un kontroles sistēmas valstī darbojās, bet bija vajadzīgi daži uzlabojumi. Rumānijas revīzijas iestāde minēja dažus trūkumus Arachne izmantošanā ERAF un KF pārvaldībā (Arachne ir riska novērtēšanas instruments, ko nodrošina Komisija, kā skaidrots 67.–69. punktā).

Datizrace netiek pietiekami izmantota, lai atklātu interešu konfliktus

67 Komisija iesaka dalībvalstīm izmantot tās par brīvu piedāvāto datizraces lietotni Arachne, lai palīdzētu novērst un atklāt krāpšanu. Arachne ir riska novērtēšanas rīks, kas apvieno vairākus datu avotus un brīdina par potenciāli riskantiem projektiem un atbalsta saņēmējiem.

68 Komisija piedāvā Arachne moduli, kas ļauj vadošajām iestādēm un maksājumu aģentūrām novērtēt krāpšanas un interešu konfliktu risku projektu atlases posmā. Rīks pats par sevi nevar uzrādīt faktiskus interešu konfliktus, bet tas var palīdzēt vadošajām iestādēm un maksājumu aģentūrām noteikt brīdinājuma zīmes, kas pamato turpmākas izmeklēšanas nepieciešamību. Arachne var būt noderīgs, norādot uz interešu konfliktiem publiskā iepirkuma procedūrās atbalsta saņēmēja, līgumslēdzēja vai apakšuzņēmēja līmenī. Tomēr tā datubāzes neietvēra informāciju par valsts amatpersonām, kas apstiprina projektu pieteikumus dalītās pārvaldības jomās un ir atbildīgas par kontroles pasākumiem mūsu izlasē iekļautajās dalībvalstīs.

69 Dalībvalstu līmenī dalītās pārvaldības jomās Arachne rīks biežāk tiek izmantots kohēzijas, nevis lauksaimniecības jomā. Apmēram ceturtā daļa no ES līdzekļu pārvaldībā un kontrolē iesaistītajām struktūrām, kas atbildēja uz mūsu apsekojuma jautājumiem, izmantoja Arachne, lai pārbaudītu un atklātu interešu konfliktus (26 %). Gandrīz puse respondentu neizmantoja Arachne (49 %), un ceturtā daļa respondentu nezināja, vai rīks tiek izmantots, vai arī nevēlējās to atklāt (25 %). Vadošās iestādes izmanto Arachne visbiežāk (47 %), savukārt maksājumu aģentūras un sertifikācijas struktūras – visretāk (attiecīgi 12 % un 6 %). No 130 iestādēm, kuras izmanto Arachne, vairāk nekā puse (54 %) to dara “vienmēr” vai “bieži”, bet pārējās iestādes to dara tikai “reizēm” vai “reti” (sk. 6. attēlu):

70 Komisija 2016. gadā izveidoja agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu (EDES)³³ attiecībā uz līdzekļiem, kas izlietoti tiešā un netiešā pārvaldībā. Sistēma nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kas rada risku ES finanšu interesēm, tiek savlaicīgi atklāti un izslēgti no tiesību īstenot ES līdzekļus piešķiršanas procedūrām vai atlases. Jo īpaši izslēgšana ir piemērojama personām, kuras tiek turētas aizdomās par krāpšanu, korupciju, smagiem profesionālās darbības pārkāpumiem (tostarp mēģinājumiem nepamatoti ietekmēt piešķiršanas procedūru) vai citām nelikumīgām darbībām vai ir atzītas par vainīgām šādu pārkāpumu izdarīšanā. Informācija par šādiem pieteikumu iesniedzējiem būtu nozīmīga arī dalītas pārvaldības jomās. Kā konstatējām īpašajā ziņojumā 11/2022 “ES budžeta aizsardzība: labāk jāizmanto iekļaušana melnajā sarakstā”, patlaban nav ES līmeņa mehānisma darījumu partneru izslēgšanai dalītās pārvaldības jomās, un Arachne nav savienots ar EDES datubāzi. Ņemot vērā to, ka abas lietotnes ir izstrādājusi Komisija, to integrācijas trūkums nozīmē, ka netiek izmantotas iespējas novērst interešu konflikta situācijas.

71 Mūsu izlasē iekļautās dalībvalstu iestādes paskaidroja, ka tās deva priekšroku valstu datubāzēm, piemēram, valstu uzņēmumu reģistriem un iedzīvotāju datubāzēm. Tās uzskata, ka šādas datubāzes ir modernākas un ietver pilnīgāku informāciju nekā Arachne datubāzes. Turklāt, cenšoties nodrošināt godīgas iepirkuma procedūras un izvairīties no interešu konfliktiem, vairākas iestādes Ungārijā, Maltā un Rumānijā izmanto valsts datizraces rīkus (sk. piemēru 7. izcēlumā). Vācijas iestādes neizmanto Arachne vai kādus valsts datizraces rīkus, jo ir bažas par datu aizsardzību un Arachne datu precizitāti un ticamību.

Avots: ERP, pamatojoties uz revīzijas laikā iegūto informāciju.

72 PREVENT sistēma Rumānijā ir piemērs tam, kā tehnoloģijas var izmantot, lai pārbaudītu tūkstošiem publiskā iepirkuma procedūru. Tomēr šādai sistēmai ir arī trūkumi. Piemēram, to var izmantot tikai attiecībā uz piedāvājumiem, kas publicēti elektronisko piedāvājumu sistēmā (16 % piedāvājumu laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam šajā sistēmā netika publicēti), līgumslēdzējām iestādēm, kas nav aizpildījušas integritātes veidlapas, netiek piemērotas sankcijas, un iespējamie interešu konflikti var palikt neatklāti, jo faktiski tiek izmeklēti tikai tie gadījumi, kuriem piešķirts vērtējums “1”. 2020. gadā, izmantojot PREVENT sistēmu, tika analizētas 19 506 publiskā iepirkuma procedūras, integritātes inspektori sniedza 10 integritātes brīdinājumus, un četri no tiem bija saistīti ar ES finansējumu. Turklāt šāda rīka efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no tā algoritma un integritātes veidlapās iekļauto datu kvalitātes.

73 Arvien labāka lielo datu par publisko iepirkumu pieejamība un digitālo rīku spējas analizēt šādus datus attīstība nodrošina iespēju analizēt tendences publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā³⁴, norādot uz brīdinājuma zīmēm turpmākas izmeklēšanas veikšanai. Tas attiecas arī uz valsts dotāciju piešķiršanu. Kopumā datizraces rīku izmantošana, lai atklātu interešu konfliktus, joprojām nav pietiekami attīstīta.

Noregulējuma mehānismi ir ieviesti, bet procedūru īstenošana var būt laikietilpīga

74 Interešu konflikti var būt saistīti ar cita veida nelikumīgu vai krāpniecisku rīcību. Tas ir ņemts vērā, paredzot virkni pasākumu, kas ir pieejami šādu gadījumu risināšanai, kad tie ir atklāti, piemēram:

• sankcijas vai disciplinārās procedūras pret ES vai valstu ierēdņiem, kas pārkāpuši noteikumus vai profesionālās saistības;
• procedūras ar mērķi aizsargāt ES budžetu, piemēram, nelikumīgi izmaksātu līdzekļu atgūšana no atbalsta saņēmēja vai finanšu korekciju piemērošana, ko veic Komisija;
• kriminālprocess valsts tiesā.

75 Mūsu izlasē iekļautās dalībvalstu iestādes norādīja, ka, nosakot sankcijas par interešu konfliktiem, tās parasti nenošķir ES un valstu līdzekļus. Rumānijas iestādes mūs informēja par trim gadījumiem 2014.–2020. gadā, kad tās bija piemērojušas sankcijas darbiniekiem interešu konflikta dēļ (sk. 7. attēlu).

76 Ja fakti ir kvalificējami kā noziedzīgs nodarījums, prokurori var iesniegt lietu izskatīšanai tiesā (sk. 8. izcēlumu).

Avots: ERP analīze, pamatojoties uz revīzijas laikā iegūto informāciju.

77 Ja interešu konflikta rezultātā tiek nelikumīgi izmaksāti ES līdzekļi, attiecīgās summas no atbalsta saņēmēja ir jāatgūst³⁵. Ja dalībvalsts neveic atbilstīgus atgūšanas pasākumus, Komisija var nolemt piemērot finanšu korekcijas attiecībā pret tās budžetu. Komisija var piemērot finanšu korekcijas arī tad, ja tā konstatē nepilnības to valsts iestāžu kontroles sistēmās, kuras iesaistītas ES līdzekļu pārvaldībā un kontrolē, piemēram, 1. izcēlumā aprakstītajā gadījumā.

Ziņošana par interešu konfliktiem ir nepilnīga

78 Komisija un mūsu izlasē iekļautās dalībvalstis nepublicē informāciju par interešu konfliktu apmēru dalītās pārvaldības jomās. Ne ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos un OLAF gada ziņojumos, ne arī gada ziņojumos par ES finanšu interešu aizsardzību netiek sniegta visaptveroša kvantitatīva informācija par interešu konflikta gadījumiem vai konstatējumiem, kā arī nav atbilstīga rādītāja, lai mērītu ar interešu konfliktu saistītu pārkāpumu biežumu un apmēru dalītās pārvaldības jomās.

79 Dalībvalstis ziņo OLAF par pārkāpumiem un krāpšanu, izmantojot pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS). Kopš 2000. gada dalībvalstis pārkāpumu pārvaldības sistēmā ir ziņojušas par 440 interešu konflikta gadījumiem kohēzijas un lauksaimniecības jomā. Par vairāk nekā pusi no šiem gadījumiem (55,4 %) ir ziņots saistībā ar ERAF, 19 % gadījumu ir attiecināti uz pirmspievienošanās fondiem, 17 % gadījumu – uz ESF un vismazākais skaits gadījumu ir saistīti ar ELGF un KF (attiecīgi 2 % un 3,4 %), sk. 8. attēlu tālāk tekstā. PPS reģistrētie interešu konflikta gadījumi veido 0,4 % no kopējā paziņoto pārkāpumu skaita (2022. gada marta dati).

80 Tomēr tiesību normās paredzētu izņēmumu dēļ³⁶ PPS netiek reģistrēti visi pārkāpumi. Saskaņā ar ES Rokasgrāmatu par ziņošanu par pārkāpumiem nav pienākuma ziņot OLAF par pārkāpumiem, ja dalībvalstis tos atklāj un izlabo, pirms tās iesniedz Komisijai izdevumu segšanas pieprasījumu, vai ja attiecīgā summa nepārsniedz 10 000 EUR. Iepriekšējās revīzijās esam konstatējuši³⁷, ka PPS reģistrēto datu un informācijas daudzums un kvalitāte dažādās dalībvalstīs atšķiras. Turklāt OLAF neizmeklē visas PPS reģistrētās lietas. Piemēram, tikai sešas no 18 OLAF uzsāktajām lietām ar interešu konflikta komponentu kohēzijas jomā attiecīgās dalībvalstis reģistrēja PPS. Dalībvalstis var arī uzskatīt interešu konfliktu par nenozīmīgu elementu plašākā krāpšanas lietā (piemēram, viltotu dokumentu vai deklarāciju, korupcijas vai kukuļdošanas gadījumā) un neziņot par šādiem gadījumiem kā saistītiem ar interešu konfliktu.

81 Papildus PPS datiem REGIO ĢD un EMPL ĢD saņem informāciju par interešu konflikta gadījumiem un ar tiem saistītajām no dalībvalstīm atgūtajām summām ESF, KF un ERAF publiskā iepirkuma jomā, izmantojot ES līdzekļu pārvaldības sistēmu SFC. 2014.–2020. gada periodā dalībvalstis paziņoja par 31 interešu konflikta pārkāpumu par kopējo summu 3,4 miljoni EUR, kas bija ietekmējuši iepirkuma procedūru iznākumu (4 KF procedūras, 24 ERAF procedūras un 3 ESF procedūras). Minētais 31 gadījums ir saistīts ar 16 programmām 11 dalībvalstīs.

82 AGRI ĢD SFC sistēmā nesaņem šādu informāciju par līdzīgiem gadījumiem ELFLA īstenošanā, jo dalībvalstis iesniedz tikai kopsavilkuma tabulas, kurās nav norādīts pārkāpuma veids katrā gadījumā.

Secinājumi un ieteikumi

83 Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka gan Komisija, gan dalībvalstis ir pielikušas pūles, lai risinātu interešu konfliktus, taču joprojām pastāv nepilnības, jo īpaši pārredzamības veicināšanas jomā un riskantu situāciju atklāšanā.

84 Komisijas iekšējā sistēma interešu konfliktu novēršanai ir balstīta uz ES Civildienesta noteikumiem, to īstenošanas kārtību, ētikas kodeksiem un vadlīnijām un ietver visaptverošas mācības par ētiku (sk. 20.–22. punktu). Turklāt Eiropas ombude ir izvērtējusi Komisijas praksi virpuļdurvju efekta novēršanas jomā un ieteikusi uz laiku aizliegt bijušajiem ierēdņiem ieņemt amatus, ja tie rada risku, ko nevar mazināt ar pienācīgi uzraudzītiem un ieviestiem ierobežojumiem (sk. 24. punktu).

85 Komisijas veiktās revīzijas kohēzijas un lauksaimniecības jomā attiecīgos gadījumos aptver interešu konfliktus, un tas kopš 2021. gada attiecas arī uz tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem. Komisijas revīzijas palīdz identificēt nepilnības interešu konfliktu novēršanā, kas bieži vien ir saistītas ar procedūras jautājumiem, kā arī vispārīgākas nepilnības publiskā iepirkuma pārvaldībā (sk. 25.–28. punktu).

86 Dalībvalstis, kuras mēs pārbaudījām, ir ieviesušas noteikumus un procedūras, lai novērstu un pārvaldītu interešu konfliktus, bet kopš Finanšu regulas atjaunināšanas 2018. gadā tie nav būtiski mainījušies. Pašdeklarācijas līdz ar apmācību un izpratnes vairošanas darbībām ir visplašāk izmantotās metodes ētikas un integritātes jomā, savukārt personāla rotācija tiek izmantota retāk. Valdības locekļiem, kuri bija iesaistīti ES programmu īstenošanas lēmumu pieņemšanā un finansējuma piešķiršanā, nebija jāiesniedz nekāda veida deklarācija (sk. 29.–42. punktu).

87 Atklāta, salīdzināma un pārredzama informācija par ES līdzekļu galasaņēmējiem arī nodrošina labāku publisko kontroli. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saites uz valstu un reģionu tīmekļa vietnēm, kurās uzskaitīti ES lauksaimniecības un kohēzijas finansējuma saņēmēji. Turklāt Komisijas ir darījusi publiski pieejamu platformu “Kohesio”, kurā tiek iekļauta informācija par kohēzijas jomā finansētiem projektiem visās dalībvalstīs. Minētajās tīmekļa vietnēs patlaban nav informācijas par atbalsta galasaņēmējiem, kas ir juridiskas personas, un tas ierobežo pārredzamību. Kohēzijas jomā jaunajā plānošanas periodā dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās būs obligāti jānorāda ES finansējumu saņemošo uzņēmumu faktiskie īpašnieki. Lauksaimniecības jomā finansējuma saņēmējiem no 2023. gada būs jāsniedz informācija par uzņēmumu grupām, kuru dalībnieki tie ir (sk. 43.–46. punktu).

88 Pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu sniegto informāciju, mēs secinājām, ka informāciju par emocionālajām saitēm, politisko piederību un personiskajām interesēm ir grūti iegūt un daudzos gadījumos uz to attiecas datu aizsardzības noteikumi. Mēs konstatējām, ka iepirkuma jomā dalībvalstīs tiek īstenotas dažādas pārbaudes procedūras, galveno vērību pievēršot interešu konflikta deklarācijām un dažkārt ietverot lēmumu pieņēmēju pārbaudes iedzīvotāju datubāzēs un publiski pieejamos tīmekļa rīkos, piemēram, uzņēmumu reģistros (sk. 59.–62. punktu).

89 Dalītās pārvaldības iestādes pārbauda arī iepirkuma situācijas, kas varētu norādīt uz interešu konfliktu un ko parasti dēvē par brīdinājuma zīmēm. Tomēr mēs konstatējām, ka dažām brīdinājuma zīmēm netika pievērsta pietiekama uzmanība, piemēram, lielai daļai procedūru, kurās ir tikai viens pretendents vai kurās līgumi tiek apspriesti ar piegādātājiem bez konkursa (sk. 63. un 64. punktu).

90 Rīka Arachne lietošana ir brīvprātīga. Rīks arī neietver informāciju par valsts amatpersonām, kas iesaistītas ES līdzekļu pārvaldībā un kontrolē. Tas ierobežo interešu konflikta situāciju, kuras rīks varētu palīdzēt atklāt, veidus (sk. 67.–69. punktu). Tāpat kā jebkuram citam datizraces rīkam, tā lietderība ir lielā mērā atkarīga no pieejamo pamatā esošo datu daudzuma un kvalitātes.

91 Dalībvalstis vāc datus par interešu konfliktiem, pildot savu pienākumu reģistrēt pārkāpumus un ziņot par tiem Komisijai. Ziņošanas nepilnību dēļ ne Komisijai, ne dalībvalstīm nav pilnīga priekšstata par summām, ko ietekmē interešu konflikti dalītās pārvaldības jomā, kā arī nav atbilstīga rādītāja (sk. 78.–82. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot spēju novērst un atklāt interešu konfliktus un ziņot par tiem

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. a) veicināt to, ka dalībvalstu iestādes saņem informāciju par paraugpraksi un apmainās ar to savā starpā attiecībā uz iespējām identificēt dažādas interešu konflikta situācijas, kas aprakstītas Finanšu regulas 61. panta 3. punktā, proti, ģimene, emocionālās saites, politiskā vai nacionālā piederība, ekonomiskās intereses vai jebkādas citas tiešas vai netiešas personīgās intereses;
2. b) veicināt paraugprakses apmaiņu lielo datu un datizraces rīku izmantošanas jomā dalībvalstīs, lai atklātu interešu konfliktus, un aicināt dalībvalstis darīt šos rīkus pieejamus visām savām iestādēm un tos sistemātiski izmantot;
3. c) sagatavot skaidras vadlīnijas dalībvalstīm par to, kad un kā pārkāpumu pārvaldības sistēmā pilnīgā un vienotā veidā ziņot Komisijai par krāpšanu un pārkāpumiem, kas saistīti ar interešu konfliktiem.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2024. gads.

2. ieteikums. Veicināt pārredzamību

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. apzināt un izplatīt paraugpraksi, tostarp procedūras, kas tikušas piemērotas interešu konflikta novēršanai programmu un pasākumu izstrādē un pieņemšanā;
2. veicināt dalībvalstu paraugprakses savstarpēju apmaiņu attiecībā uz to, kā dalībvalstis prasa iesniegt deklarācijas par to valsts vai reģionālā publiskā sektora darbinieku ienākumiem un aktīviem, kuri ieņem lēmumu pieņemšanas amatus dalītās pārvaldības jomās, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību un pēc iespējas samazinātu neatklātu interešu konfliktu risku.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2024. gads.

Šo ziņojumu 2023. gada 25. janvāra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Joëlle Elvinger.

Saīsinājumi

AGRI ĢD: Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

BUDG ĢD: Budžeta ģenerāldirektorāts

EDES: agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma

ELFLA: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ELGF: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

EMPL ĢD: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

EPPO: Eiropas Prokuratūra

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ESF: Eiropas Sociālais fonds

GRECO: Pretkorupcijas starpvalstu grupa

HR ĢD: Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts

IDOC: Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs

KF: Kohēzijas fonds

KLP: kopējā lauksaimniecības politika

OLAF: Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai

PPS: pārkāpumu pārvaldības sistēma

REGIO ĢD: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

SFC: Eiropas Savienības Fondu pārvaldības sistēma

GLOSĀRIJS

Atbalsta saņēmējs: fiziska vai juridiska persona, kas saņem dotāciju vai aizdevumu no ES budžeta.

Brīdinājuma zīme: rādītājs, kas norāda, ka darījums vai cita darbība varētu būt krāpnieciska.

Dalīta pārvaldība: ES budžeta izpildes metode, saskaņā ar kuru – pretēji tiešas pārvaldības metodei – Komisija deleģē izpildes uzdevumus dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot galīgo atbildību.

Darbības programma: satvars ES finansētu kohēzijas projektu īstenošanai noteiktā periodā; darbības programmā ir iekļautas prioritātes un mērķi, kas noteikti partnerības nolīgumā starp Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm.

Faktiskais īpašnieks: persona, kas faktiski gūst labumu no uzņēmuma vai organizācijas vai kam ir interese par to.

Iespējama krāpšana: pārkāpums, kas izraisa administratīvu vai tiesas procesu, lai noteiktu, vai tas ir krāpniecisks.

Kļūda: nepareiza aprēķina rezultāts vai pārkāpums, kas rodas, ja nav ievērotas tiesību aktu un līgumu prasības.

Korupcija: publiskas, korporatīvas vai personiskas varas ļaunprātīga izmantošana nelikumīga labuma gūšanai.

Krāpšana: apzināta un nelikumīga maldināšana, lai gūtu materiālu labumu, atņemot citai pusei īpašumu vai naudu.

Lauku attīstības programma: valsts vai reģiona daudzgadu mērķu un darbību kopums, ko apstiprinājusi Komisija, ES lauku attīstības politikas īstenošanai.

Lielo datu tehnoloģija: liels daudzums nestrukturētu datu no dažādiem avotiem un to apstrāde, vākšana, uzglabāšana un analīze, lai atklātu jēgpilnus modeļus, tendences un asociācijas.

Maksājumu aģentūra: dalībvalsts iecelta struktūra, kuras uzdevums ir administrēt ES lauksaimniecības izdevumus.

Pārkāpums: ES (vai attiecīgās valsts) noteikumu vai līgumsaistību pārkāpums.

Pārkāpumu pārvaldības sistēma: lietotne, ko dalībvalstis izmanto, lai OLAF ziņotu par pārkāpumiem, tostarp aizdomām par krāpšanu.

Rīcības plāns: dokuments, ar ko nosaka darbības, kas jāveic, lai sasniegtu konkrētu mērķi.

Rīks “Arachne”: datizraces un riska novērtēšanas rīks, ko Komisija izstrādājusi, lai atbalstītu vadošās iestādes un maksājumu aģentūras ESI fondu un KLP fondu pārvaldībā un kontrolē.

Sertifikācijas struktūra: lauksaimniecības izdevumu kontekstā sertifikācijas struktūra ir dalībvalsts izraudzīta publiska vai privāta struktūra, kurai uzdots sertificēt akreditētas maksājumu aģentūras gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Ticamības deklarācija: ERP gada pārskatā iekļauta deklarācija, kurā sniegti ERP revīzijas atzinumi par ES pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu pareizību.

Tiešie maksājumi: atbalsta maksājumi, galvenokārt ar platību saistīts atbalsts, ko no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda tieši izmaksā lauksaimniekiem.

Trauksmes celšana: persona, bieži vien darbinieks, kas atklāj informāciju par pārkāpumiem uzņēmumā vai organizācijā.

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja publiska vai privāta iestāde, kuru dalībvalsts iecēlusi ES finansētas programmas pārvaldīšanai.

Virpuļdurvju efekts: situācija, kad persona atstāj amatu likumdošanas vai regulatīvā struktūrā un ieņem saistītu amatu privātajā sektorā, un otrādi.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63584

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63584

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Joëlle Elvinger vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīziju vadīja ERP loceklisPietro Russo, un revīzijā bija iesaistīti locekļa biroja vadītāja Chiara Cipriani, biroja atašejs Benjamin Jakob, atbildīgais vadītājs Richard Hardy, darbuzdevuma vadītājs Jan Huth, darbuzdevuma vadītāja vietniece Anca Florinela Cristescu un revidenti Servane de Becdelièvre,Maciej Szymura, Mihaela Vacarasu un Lutz Venske. Grafisko atbalstu nodrošināja Marika Meisenzahl. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper.

No kreisās: Pietro Russo, Benjamin Jakob, Anca Florinela Cristescu, Richard Hardy, Servane de Becdelievre, Jan Huth

Beigu piezīmes

¹ Ismeri Europa Srl pret Eiropas Kopienas Revīzijas palātu.

² ES Finanšu regula, 61. pants.

³ Direktīva 2014/23/ES, 35. pants; Direktīva 2014/24/ES, 24. pants; Direktīva 2014/25/ES, 42. pants.

⁴ ESAO, Managing conflict of interest in the public sector, 2005.

⁵ Sk., piemēram, ESAO publikāciju “Collusion and Corruption in Public Procurement”, 2010.

⁶ Sk. OLAF 2021. gada ziņojumu, 18. lpp., vai OLAF 2020. gada ziņojumu, 14.–15. lpp.

⁷ ESAO, Fraud and Corruption in European Structural and Investment Funds, 2019.

⁸ Pamatnostādnes par to, kā piemērot Regulu 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, C(2022) 1382 final, 2.3.2022., Brisele.

⁹ Priekšlikums Padomes īstenošanas lēmumam par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā, COM/2022/485 final.

¹⁰ Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD), Budžeta ģenerāldirektorāts (BUDG ĢD), Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD), Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts (HR ĢD) un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD).

¹¹ Eiropas Prokuratūra ir neatkarīga Eiropas Savienības prokuratūras iestāde.

¹² Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) ir Eiropas Padomes korupcijas apkarošanas struktūra.

¹³ Galvenokārt Bavārijas un Sārlandes reģionā.

¹⁴ ES Civildienesta noteikumi.

¹⁵ Komisijas 2018. gada 29. jūnija Lēmums par ārējām darbībām un uzdevumiem un profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta, C(2018)4084 final, Brisele.

¹⁶ Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu, (2021/C 121/01).

¹⁷ Ombuda lēmums par to, kā Eiropas Komisija pārvalda virpuļdurvju efektu.

¹⁸ Ombuda lēmums par virpuļdurvju situācijām.

¹⁹ Eiropas Ombuda paziņojums presei Nr. 3/2022 “EU administration at critical point in treatment of “revolving doors””, 2022. gada 18. maijs.

²⁰ Eiropas Komisijas krāpšanas apkarošanas portāls..

²¹ Par kohēzijas politikas atbalstu sk. Komisijas tīmekļa vietni “Eiropas Savienības kohēzijas politikas atbalsta saņēmēji”, bet par atbalstu lauksaimniecības jomā sk. Komisijas tīmekļa vietni “KLP finansējuma saņēmēji”.

²² Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 112. pantu.

²³ Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas uzdevumā veikts pētījums “The largest 50 beneficiaries in each EU Member State of CAP and Cohesion Funds”, 2021.

²⁴ Regula (ES) 2021/1060, 69. panta 2. punkts.

²⁵ Regula (ES) 2021/2116, 59. panta 4. punkts.

²⁶ Dānija, Francija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Portugāle un Zviedrija.

²⁷ Agence Europe, “Parliamentary Assembly of Council of Europe considers that Malta’s Whistleblower Protection Act does not meet its objective”, 2021. gada 20. decembris.

²⁸ Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroja (IDOC) darbības pārskats, 2020.

²⁹ OLAF gada pārskats, 2020.

³⁰ Sk. valstu 2018. gada ziņojumus par publisko iepirkumu (valstu ziņojumi un informācija par ES valstīm), ko ES un EEZ valstis iesniegušas Eiropas Komisijai.

³¹ Maltas Valsts revīzijas iestāde, Valsts kontroliera ziņojums, 2019.

³² Eiropas Komisija (AGRI ĢD), Pamatnostādne Nr. 1 – pamatnostādnes par ELGF/ELFLA kontu sertifikācijas revīziju – akreditācijas pamatnostādnes, 2021. finanšu gads.

³³ Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma.

³⁴ Sk., piemēram, Elizabeth Dávid-Barrett un Mihály Fazekas, “Grand corruption and government change: an analysis of partisan favoritism in public procurement”, European Journal on Criminal Policy and Research, 26, 411.–430. lpp., 2020.

³⁵ Regula (ES) Nr. 1306/2013, 54. pants, un Regula (ES) Nr. 1303/2013, 122. pants.

³⁶ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 122. panta 2. punkts, un Regula (ES) 1306/2013, 50. panta 1. punkts.

³⁷ Īpašais ziņojums 01/2019 “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas”, 23.–28. punkts, un īpašais ziņojums 06/2019 “Krāpšanas problēmu risināšana ES kohēzijas izdevumos: vadošajām iestādēm jānostiprina atklāšana, rīcība un koordinācija”, 47.–57. punkts.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023

PDF	ISBN 978-92-847-9579-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/849468	QJ-AB-23-006-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9566-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/7606	QJ-AB-23-006-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2023

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:

4. un 7. attēls (ikonas): šie attēli ir izstrādāti, izmantojot Flaticon.com resursus. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.