Lauksaimniecības zemes bioloģiskā daudzveidība: KLP maksājumi nav apturējuši tās samazināšanos

Kopsavilkums

I

Eiropā daudzu gadu laikā ir būtiski samazinājies dzīvnieku sugu skaits un dažādība lauksaimniecībā izmantojamā zemē, proti, ir samazinājusies šīs zemes bioloģiskā daudzveidība. Piemēram, kopš 1990. gada lauku putnu un zālāju tauriņu populācijas ir samazinājušās par vairāk nekā 30 %.

II

Komisija 2011. gadā pieņēma bioloģiskās daudzveidības stratēģiju ar mērķi līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmu degradāciju un pēc iespējas atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas. Komisija īpaši apņēmās palielināt lauksaimniecības un mežsaimniecības devumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un vairošanā. Tā pauda šādu apņemšanos, pildot starptautiskās saistības virzīties uz šo mērķi, kuras izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību ratifikācijas, ko veica visas dalībvalstis un arī ES.

III

Komisija 2014.–2020. gada periodā bioloģiskajai daudzveidībai plānoja izlietot 8,1 % no ES budžeta (86 miljardus EUR); no šīs summas 77 % (66 miljardus EUR) nodrošinātu kopējā lauksaimniecības politika (KLP). ES ir izšķiroša nozīme lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un vairošanā, jo ES nosaka vides standartus, izmantojot likumdošanu, un līdzfinansē lielāko daļu dalībvalstu lauksaimniecības izdevumu.

IV

Šīs revīzijas mērķis bija izvērtēt KLP devumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un vairošanā. Mēs vērtējām ES centienus tās noteikto 2020. gada bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā un sniedzam ieteikumus, ko izmantot, patlaban gatavojot tiesību aktu priekšlikumus kopējai lauksaimniecības politikai 2021.–2027. gadam, kā arī īstenojot jauno ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada.

V

Mēs vērtējām, vai ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija un KLP tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam tika izstrādāts tā, lai efektīvāk saglabātu bioloģisko daudzveidību. Mēs pārbaudījām arī to, kā Komisija ir uzraudzījusi un vērtējusi progresu virzībā uz tās bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteiktā 2020. gada mērķa attiecībā uz lauksaimniecību sasniegšanu. Visbeidzot, mēs vērtējām to, kādā mērā ES un dalībvalstu pasākumi ir veicinājuši šā 2020. gadam noteiktā mērķa sasniegšanu.

VI

Mēs konstatējām, ka lauksaimniecībai noteiktais mērķis un pasākumi ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam ir formulēti tā, ka ir grūti novērtēt progresu. Mēs arī konstatējām, ka trūkst ES politikas virzienu un stratēģiju koordinācijas, un viens no koordinācijas trūkuma rezultātiem ir tas, ka politikas virzieni un stratēģijas nerisina jautājumu par ģenētiskās daudzveidības samazināšanos. Visbeidzot, mēs konstatējām, ka Komisijas līdzsekošana KLP izdevumiem bioloģiskās daudzveidības jomā nav uzticama.

VII

Cik zināms, KLP tiešajiem maksājumiem, kas veido 70 % no ES lauksaimniecības izdevumiem, ir ierobežota ietekme uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību. Vairākām tiešo maksājumu prasībām, it īpaši zaļināšanas un savstarpējās atbilstības prasībām, piemīt potenciāls palielināt bioloģisko daudzveidību, taču Komisija un dalībvalstis ir devušas priekšroku risinājumiem ar nelielu ietekmi. ES lauku attīstības instrumentiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un palielināšanā ir lielāks potenciāls nekā tiešajiem maksājumiem. Taču dalībvalstis salīdzinoši reti izmanto lauku attīstības pasākumus ar būtisku ietekmi, piemēram, uz rezultātiem balstītās un “tumši zaļās” shēmas.

VIII

Mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

1. uzlabot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada koordinēšanu un izstrādi un šai sakarā arī precīzāk sekot līdzi izdevumiem;
2. pastiprināt tiešo maksājumu devumu lauksaimniecības zemes bioloģiskajā daudzveidībā;
3. palielināt lauku attīstības ieguldījumu lauksaimniecības zemes bioloģiskajā daudzveidībā, kā arī
4. izstrādāt uzticamus rādītājus, lai izvērtētu KLP ietekmi uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību.

Ievads

Lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir būtisks apdraudējums

01

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās visā pasaulē ir plaši atzīta problēma. Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2019. gadā brīdināja, ka bioloģiskā daudzveidība samazinās cilvēces vēsturē vēl nepieredzētā ātrumā, — izmiršanas riskam patlaban pakļauts apmēram viens miljons dzīvnieku un augu sugu¹. Pasaules Ekonomikas forums 2020. gada janvārī bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmu bojāeju atzina par vienu no pieciem būtiskākajiem apdraudējumiem pasaulē² gan iespējamības, gan arī ietekmes ziņā.

02

Eiropas Vides aģentūras (EVA) 2019. gada ziņojumā par vides stāvokli³ konstatēts, ka lauksaimniecības intensifikācija joprojām ir viens no bioloģiskās daudzveidības zuduma un ekosistēmu degradācijas galvenajiem iemesliem Eiropā. Daudzviet Eiropā lauksaimniecības intensifikācija ir pārveidojusi iepriekš tik daudzveidīgās ainavas, ko veidoja daudzi nelieli lauki un dzīvotnes, par vienveidīgiem un nepārtrauktiem apvidiem, ko apstrādā, izmantojot lielas mašīnas un ievērojami samazinātu darbaspēku (sk. 1. attēlu). Šā iemesla dēļ ir samazinājusies dabiskās veģetācijas un līdz ar to arī dzīvnieku daudzveidība⁴. 2017. gadā Vācijā tika veikts pētījums ar mērķi noteikt kukaiņu kopējo biomasu, un 63 aizsargājamās dabas teritorijās tika izvietoti slazdi, lai iegūtu informāciju par vietējo sugu statusu un izmaiņu tendencēm; šā pētījuma ietvaros tika aprēķināts, ka 27 gadu laikā lidojošo kukaiņu biomasas sezonālais samazinājums ir 76 % un samazinājums vasaras vidū — 82 %⁵. Lai gan ir apšaubīta šā pētījuma ziņojumā izmantotā aprēķinu metode, citi pētījumi apstiprina secinājumu par vispārējo tendenci⁶.

03

Lauku putnu populācijas tiek uzskatītas par vērtīgu rādītāju, kas liecina par izmaiņām lauksaimniecības zemes bioloģiskajā daudzveidībā, jo putniem ir būtiska nozīme barības ķēdē un tie ir sastopami daudzās un dažādās dzīvotnēs. Jaunākais publicētais kopējais putnu populāciju indekss norāda uz to, ka kopš 1990. gada putnu sugu skaits ir samazinājies; satraucošākais, ka ES lauku putnu populāciju indekss (LPPI) norāda uz to, ka par 34 % ir samazinājusies 39 tādu sugu populācija, kas plaši izplatītas laukos. Attiecīgajā laikposmā meža putnu populāciju indekss palielinājās par 0,1 %, un tas liecina, ka lauksaimniecība ir būtisks bioloģiskās daudzveidības zuduma veicinātājs (sk. 2. attēlu).

04

Tauriņi, tāpat kā putni, ir sastopami daudzās dzīvotnēs un ātri reaģē uz vides apstākļu izmaiņām. Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots starpposma pārskatam par bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, norādīts, ka tauriņi atspoguļo daudzu citu kukaiņu situāciju⁷. Jaunākais Eiropas zālāju tauriņu indekss ir sagatavots 2017. gadā. Tas parāda, ka 17 raksturīgo tauriņu sugu pārstāvju kopējais skaits kopš 1990. gada ir samazinājies par 39 %, liecinot par zālāju bioloģiskās daudzveidības ievērojamu zudumu (sk. 3. attēlu), lai gan kopš 2013. gada situācija ir stabilizējusies. Četrpadsmit dalībvalstis⁸ palīdzēja iegūt jaunākos tauriņu uzraudzības datus.

05

Natura 2000 tīkls ir retu un apdraudētu sugu galveno vairošanās un atpūtas vietu un vairāku retu dabisko dzīvotņu veidu tīkls Eiropas Savienībā. Natura 2000 tīkla un ar to saistītās Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas jaunākais ziņošanas cikls, kura laikā noteikta ES nozīmes sugu un dzīvotņu situācija 2013.–2018. gadā, parāda, ka salīdzinājumā ar 2007.–2012. gada periodu situācija ir pasliktinājusies — “nelabvēlīgā” saglabāšanas stāvoklī esošu dzīvotņu īpatsvars ir palielinājies no 69 % līdz 72 %⁹. EVA 2019. gadā ziņoja¹⁰, ka lauksaimniecība rada vislielāko spiedienu uz Natura 2000 aizsargājamām zālāju dzīvotnēm (sk. 4. attēlu).

06

Situācija bioloģiskās daudzveidības jomā Eiropā ir dažāda, un tādēļ dalībvalstīm ir jārisina atšķirīgas problēmas. Vairākos pētījumos secināts, ka, piemēram, Bulgārijā un Rumānijā, ko uzskata par valstīm, kurās joprojām ir bagātīga bioloģiskā daudzveidība (cita starpā tāpēc, ka tiek izmantota tradicionālāka un mazāk intensīva lauksaimniecības prakse un arī saimniecības ir mazākas), pietiek ar to, ka tiek saglabāts tagadējais bioloģiskās daudzveidības statuss¹¹. Citās dalībvalstīs, piemēram, Nīderlandē un Vācijā, kur intensīvā lauksaimniecība ir daudz plašāk izplatīta, zinātnieki uzskata, ka jāatjauno bioloģiskā daudzveidība teritorijās, kurās pēdējās desmitgadēs¹² ir izzudušas sugas un bagātīgas dabiskās dzīvotnes.

07

Komisija 2020. gada martā publicēja novērtējuma ziņojumu par KLP ietekmi uz dzīvotnēm, ainavām un bioloģisko daudzveidību¹³. Saskaņā ar šo dokumentu vispārējo ietekmes novērtējumu nebija iespējams veikt, jo trūka atbilstīgu uzraudzības datu. Šajā ietekmes novērtējumā secināts, ka dalībvalstis nav pietiekami izmantojušas pieejamos KLP instrumentus, lai aizsargātu daļēji dabiskas dzīvotnes, it īpaši zālājus, vai lai nodrošinātu, ka par visām daļēji dabiskām dzīvotnēm, ko var izmantot lauksaimniecībā, var saņemt tiešos maksājumus. Novērtējumā bija arī secināts, ka dalībvalstis varēja izmantot plašāku KLP pasākumu klāstu, lai atbalstītu lauksaimniecības un bioloģiskās daudzveidības līdzāspastāvēšanu. Turklāt agrovides un klimata pasākumu sistēma un finansējums (ar šiem pasākumiem tiek nodrošināts atbalsts intensīvas augkopības saimniecībām) nav bijis pietiekami pievilcīgs, lai panāktu nepieciešamās izmaiņas apsaimniekošanā ar mērķi uzlabot bioloģiskās daudzveidības rezultātus.

08

KLP ietekme uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību ES kopumā nav zināma. Taču 2019. gadā publicēts pētījums¹⁴ par situāciju Čehijā sniedza pierādījumus, ka lauksaimniecība kļuva ievērojami intensīvāka pēc tam, kad valsts 2004. gadā pievienojās ES, un ka kopš tā laika ir samazinājušās lauku putnu populācijas. Savukārt Dānijas Lauksaimnieku asociācija ir konstatējusi, ka kukaiņu populāciju straujais samazinājums, kas aprakstīts divos Vācijas pētījumos, kas veikti 2017. gadā (sk. 02. punktu) un 2019. gadā¹⁵, bija visciešāk saistīts ar prasības par obligātu zemes atstāšanu atmatā svītrošanu no KLP noteikumiem 2009. gadā¹⁶. Eiropas Ekonomikas kopiena 1988. gadā ieviesa prasību par zemes atstāšanu atmatā, lai palīdzētu samazināt lielo un ar augstām izmaksām saistīto pārpalikumu, kas tika saražots Eiropā saskaņā ar KLP garantētās cenas sistēmu, un lai nodrošinātu ieguvumus videi. Lauksaimniekiem bija izvirzīta prasība daļu no savas zemes neizmantot intensīvai ražošanai.

Starptautiska un ES mēroga pasākumi bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanai

09

Gan ES, gan arī dalībvalstis 1992. un 1993. gadā ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD). Eiropadome (Padome) KBD apstiprināja 1993. gadā¹⁷. Visas KBD puses, tostarp ES un tās dalībvalstis, 2010. gadā apņēmās sasniegt Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, nosakot globālu satvaru prioritārajām darbībām bioloģiskās daudzveidības jomā laikposmam līdz 2020. gadam. Galvenais koordinācijas mehānisms ES ir Padomes Starptautisko vides jautājumu darba grupa (bioloģiskā daudzveidība). Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās 17 mērķi (ilgtspējīgas attīstības mērķi — IAM), ko ANO pieņēma 2015. gadā, arī sniedza jaunu impulsu bioloģiskās daudzveidības jomā. Galvenie Aiči mērķi un IAM, kas attiecas uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību, ir parādīti 5. attēlā.

10

Komisija nolūkā izpildīt saistības saskaņā ar KBD 1998. gadā pieņēma paziņojumu par Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. 2001. gadā tā sagatavoja savu pirmo rīcības plānu, kas atjaunināts 2006. gadā un vēlāk 2011. gadā aizstāts ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam. Padome (2011. gadā)¹⁸ un Eiropas Parlaments (2012. gadā)¹⁹ apstiprināja stratēģiju, kurā noteikti seši mērķi. Trešais mērķis vērsts uz to, lai palielinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības devumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un vairošanā. 3.a mērķis, kas attiecas uz lauksaimniecību, ietver vispārēju apņemšanos, trīs darbības un piecas apakšdarbības (sk. 6. attēlu).

11

Komisijā vispārējā atbildība par vides tiesību aktu un politikas ierosināšanu un īstenošanu ir Vides ģenerāldirektorātam (ENV ĢD). Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD) veic darbu saistībā ar tiesību aktiem un politiku lauksaimniecības jomā. Dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt un uzraudzīt centienus, lai sasniegtu mērķi.

12

Tā kā šajā gadā beidzas pašlaik spēkā esošās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas termiņš, Komisija Eiropas zaļajā kursā paziņoja, ka plāno pieņemt jaunu stratēģiju laikposmam līdz 2030. gadam. [Jauno stratēģiju publicēja 2020. gada maijā. Tajā izklāstīti vispārējie principi un izveidots satvars Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferencei (COP15).] Lai jaunajai stratēģijai piešķirtu praktiskas aprises, Komisija plāno 2021. gadā formulēt turpmāko rīcību un pasākumus.

13

ES nosaka vides un lauksaimniecības standartus, pieņemot ES tiesību aktus un finansiāli atbalstot lauksaimniecības nozari. Komisija ziņo, ka 2014.–2020. gada periodam tā piešķīrusi 8,1 % no ES budžeta (86 miljardus EUR) bioloģiskajai daudzveidībai. Komisija Paziņojumā par 2020. gada budžeta tāmi norāda, ka visā 2014.–2020. gada periodā finansējums bioloģiskajai daudzveidībai no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta būs 66 miljardi EUR (77 % no bioloģiskajai daudzveidībai paredzētā finansējuma).

Revīzijas tvērums un pieeja

14

Šīs revīzijas mērķis bija izvērtēt KLP nozīmi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un vairošanā atbilstīgi ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam 3.a mērķim. Mēs izvēlējāmies pievērsties šim tematam, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības zuduma augsto rādītāju Eiropā, lauksaimniecības būtisko nozīmi bioloģiskās daudzveidības zuduma izraisīšanā, KLP atvēlēto lielo daļu no ES budžeta, kā arī nesen sniegtos negatīvos novērtējumus par stratēģijas un it īpaši par lauksaimniecībai izvirzītā mērķa īstenošanu ES. Šis īpašais ziņojums papildina mūsu īpašo ziņojumu par Natura 2000 tīklu²⁰.

15

Mūsu mērķis bija sniegt ieteikumus, lai dotu ieguldījumu patlaban notiekošajā tiesību aktu priekšlikumu izstrādē kopējai lauksaimniecības politikai 2021.–2027. gadā un jaunajai ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai laikposmam līdz 2030. gadam, kā arī diskusijās un lēmumu pieņemšanā COP 15. Šajā revīzijā nevērtējām nedz jaunās stratēģijas saturu, nedz to, kādā mērā ES ir panākusi progresu tās starptautisko saistību īstenošanā bioloģiskās daudzveidības jomā. Revīzijā nav skatīts arī jautājums par apputeksnētājiem, jo par šo tematu tiks sagatavots atsevišķs ziņojums. Aplēstais apputeksnētājkukaiņu tiešais ikgadējais devums Eiropas lauksaimniecībā ir vērtējams 15 miljardu EUR apmērā²¹.

16

Revīzija aptvēra to ES darbību plānošanu, īstenošanu, rezultātus un uzraudzību, kuru mērķis ir apturēt lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības zudumu Eiropas Savienībā. Mēs pievērsāmies ar lauksaimniecību saistītajiem komponentiem ES un valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģijās, kā arī to īstenošanai, izmantojot dažādus instrumentus, it īpaši KLP. Mēs izskatījām galvenokārt pašreizējo plānošanas periodu (2014.–2020. gads), taču salīdzināšanas nolūkā pārbaudījām arī analogu KLP instrumentu plānošanu, īstenošanu un rezultātus iepriekšējā periodā (2007.–2013. gads). Visbeidzot, mēs ņēmām vērā Komisijas tiesību aktu priekšlikumus kopējai lauksaimniecības politikai laikposmam pēc 2020. gada.

17

Revīzijas galvenais jautājums bija šāds: “vai KLP ir pozitīvi ietekmējusi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu un vairošanu?” Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs pārbaudījām,

• vai ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un KLP tiesisko regulējumu 2014.–2020. gadam izstrādāja tā, lai efektīvāk saglabātu bioloģisko daudzveidību, un to, kā Komisija uzraudzīja un novērtēja progresu virzībā uz bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam noteikto mērķi attiecībā uz lauksaimniecību;
• vai tiešajiem maksājumiem 2014.–2020. gada KLP periodā bija pierādāma pozitīva ietekme, un
• vai KLP lauku attīstības pasākumi 2014.–2020. gadā, it īpaši agrovides un klimata pasākumi, bija vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vairošanu.

18

Revīzijas pierādījumus ieguvām šādos veidos:

• ar lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību saistīto datu un dokumentu pārbaude, tostarp zinātnisko, stratēģisko, likumdošanas, politikas dokumentu un vadlīniju pārbaude, kā arī datu un dokumentu pārbaude izlasē iekļautajās dalībvalstīs un reģionos;
• intervijas ar personālu Komisijas piecos ģenerāldirektorātos (Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātā, Vides ģenerāldirektorātā, Eurostat, Kopīgajā pētniecības centrā un Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā) un ar Eiropas Vides aģentūras personālu, kā arī ar pārstāvjiem no NVO (BirdLife Europe, COPA-COGECA, IEEP Brussels, Eurogroup for Animals) un valsts un reģionālajām iestādēm, lauksaimnieku organizācijām un citām struktūrām;
• apmeklējumi piecās dalībvalstīs ar atšķirīgu situāciju lauksaimniecības, bioloģiskās daudzveidības un ainavu ziņā (Kiprā, Vācijā, Īrijā, Polijā un Rumānijā);
• lauku saimniecību apmeklējumi un apspriedes ar 78 lauksaimniekiem 14 dalībvalstīs (sk. I pielikumu);
• deviņu citu dalībvalstu/reģionu valsts un reģionālo iestāžu aptauja (plašāku informāciju sk. I pielikumā).

Turklāt 2019. gada oktobrī mēs organizējām paneļdiskusiju par lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību ar zinātnes, politikas un administratīvajiem ekspertiem šajā jomā. Paneļdiskusija palīdzēja mums pārbaudīt un formulēt revīzijas konstatējumus. Diskusijā kā novērotāji piedalījās AGRI ĢD un ENV ĢD darbinieki. 

Apsvērumi

Trūkumi ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas izstrādē, tās koordinēšanā ar KLP un uzraudzībā

19

Mēs pārbaudījām, vai ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteiktais 2020. gada mērķis attiecībā uz lauksaimniecību ir konkrēts, izmērāms, sasniedzams, atbilstošs un ar noteiktu termiņu un vai ES rīcība ir tam atbilstīga. Mēs pārbaudījām arī to, vai KLP tiesību akti 2014.–2020. gadam ir atbilstīgi ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai laikposmam līdz 2020. gadam un valstu iniciatīvām un vai Komisijas līdzsekošana izdevumiem nodrošina uzticamu informāciju par ES finansējuma izlietojumu bioloģiskās daudzveidības jomā.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai trūkst precizitātes attiecībā uz 3.a mērķi, un attiecīgie rādītāji ir nepilnīgi

20

Kā redzams 6. attēlā, ES stratēģijā ir noteikti mērķi un darbības. Stratēģija tika pieņemta desmit gadu laikposmam, savukārt ES budžets un lauksaimniecības politikas satvars atbilst septiņu gadu politikas ciklam. 2011. gadā sagatavotajā ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas izstrādātajai ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai laikposmam līdz 2020. gadam, norādīts, ka, “lai sasniegtu 2020. gada bioloģiskās daudzveidības mērķi, plānojot KLP reformu, “indikatīvais” mērķis attiecībā uz lauksaimniecību (3.a) jānosaka konkrētāk”²². 2014.–2020. gada KLP pasākumu darbības rezultātus vērtē saistībā ar trim mērķiem, tostarp dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un klimata rīcību, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdens resursiem²³.

21

Komisija savā 2015. gadā sagatavotajā starpposma pārskatā par bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam ziņoja, ka nav panākts ievērojams progress, it īpaši virzībā uz 3. mērķi attiecībā uz lauksaimniecību (3.a mērķi) un mežsaimniecību (3.b mērķi), un ka nepieciešami “intensīvāki centieni”, lai ievērotu termiņus (sk. 8. attēlu). Kā minēts²⁴ 03.–05. punktā, arī neseni zinātniski atzinumi apliecina, ka kopš 2015. gada nav panākti izmērāmi vispārēji uzlabojumi attiecībā uz 3. mērķi un ka tas līdz 2020. gadam netiks sasniegts.

22

Komisija 2018. gadā iesniedza savus KLP tiesību aktu priekšlikumus laikposmam pēc 2020. gada. Viens no deviņiem konkrētiem mērķiem ir panākt, lai KLP palīdzētu aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas²⁵. Revīzijas laikā bija izstrādāts īstenošanas grafiks jaunajai bioloģiskās daudzveidības stratēģijai laikposmam līdz 2030. gadam (vispārīgs izklāsts tiks sagatavots 2020. gadā, kam 2021. gadā sekos rīcības plāns), taču šāds īstenošanas grafiks apgrūtināja iespēju ņemt vērā jauno stratēģiju, izstrādājot KLP pasākumus visai Eiropas Savienībai. Taču tā būs pieejama dalībvalstīm, kad tās 2021. gadā izstrādās savus KLP stratēģiskos plānus.

23

Stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam mērķis attiecībā uz lauksaimniecību (3.a mērķis) ir sadalīts konkrētās darbības jomās, un tam ir noteikts skaidrs īstenošanas grafiks, tādēļ mēs uzskatām, ka tas ir konkrēts un ar noteiktu termiņu. Taču tam piemīt trūkumi attiecībā uz sasniedzamību un atbilstību, turklāt tas nav skaitliski izteikts, un tādējādi ir ierobežotas iespējas novērtēt, cik sekmīgi mērķis ir sasniegts. Turklāt stratēģijā noteikts, ka mērķim attiecībā uz lauksaimniecību ir arī jāpalīdz sasniegt 1. un 2. mērķi, kuriem nav mērķrādītāju. Pirmais mērķis attiecas uz Natura 2000 teritorijām, un tas ir izmērāms. Pirmais mērķis paredz līdz 2020. gadam panākt, ka novērtējumi saistībā ar ES dabas aizsardzības tiesību aktu aptvertajām sugām un dzīvotnēm liecina par labāku saglabāšanu, drošu vai uzlabotu aizsardzības stāvokli attiecībā uz vairāk dzīvotņu (par 100 % vairāk) un vairāk sugu (par 50 % vairāk). Otrais mērķis ietver uzdevumu “atjaunot vismaz 15 % degradēto ekosistēmu”. No stratēģijas nav skaidrs, kā izmērīt 15 % mērķa sasniegšanu vai lauksaimniecības radīto ietekmi uz tā sasniegšanu. Komisija stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam starpposma pārskatā noteica, ka ūdens krātuvju atjaunošanas mērķis, “visticamāk”, ir sasniegts (atjaunoti 18 % ūdens krātuvju), taču nesniedza procentuālos rādītājus attiecībā uz citām ekosistēmām.

24

Komisija 2005. gadā sāka izmantot “saskaņotus Eiropas bioloģiskās daudzveidības rādītājus” (SEBDR), lai novērtētu progresu virzībā uz ES bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu. Būtiskākie SEBDR saistībā ar mērķi attiecībā uz lauksaimniecību un/vai lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību ir norādīti II pielikumā. Komisija ir regulāri atjauninājusi piecus no šiem rādītājiem, taču astoņi no tiem izstrādāti pirms sešiem gadiem vai pat senāk. Piemēram, jaunākie pieejamie dati par “lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko daudzveidību” parāda situāciju 2005. gadā un aptver tikai piecas dalībvalstis, savukārt rādītājs “teritorija ar augstu dabas vērtību” parāda situāciju 2006. gadā. Atbilstīgu datu trūkums liedz iespēju sekot līdzi progresam attiecībā uz SEBDR kopumā. Trīs regulāri atjaunināti rādītāji norāda uz negatīvu tendenci (lauku putni, zālāju dzīvotnes) vai stabilizāciju (tauriņi). Vēl divus rādītājus nevar izmantot tendenču uzraudzībai. Pirmajā gadījumā (Eiropas nozīmes sugas) rezultātus izkropļoja metodoloģijas maiņa, savukārt otrā gadījumā (slāpekļa bilance) jaunākie dati attiecas uz 2015. gadu.

25

Rādītāji, ar kuriem uzrauga KLP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ir daļa no agrovides rādītājiem, kā arī tie ir ietverti kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā (KUNS). Piemēram, saistībā ar 2014.–2020. gada KLP Komisija, lai noteiktu ES lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību, izmanto lauksaimniecības prakses un zemju rādītājus ar norādi “augsta dabas vērtība” (ADV) (sk. II pielikumu). Augstas dabas vērtības lauksaimniecība tiecas ne tikai saglabāt bioloģisko daudzveidību, izmantojot zemas intensitātes lauksaimniecības praksi, bet arī nodrošināt ieguvumus sabiedrībai un videi, piemēram, oglekļa dioksīda uzglabāšanu, tīru ūdeni, ugunsgrēku novēršanu, lielāku ģenētisko daudzveidību un kultūras vērtību aizsardzību. Kā redzams II pielikumā, visi trīs rādītāju kopumi ietver ADV pazīmi.

26

Komisija kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā 2007.–2013. gadam ieviesa trīs ar ADV saistītus rādītājus. 2014.–2020. gada periodā tā ir saglabājusi ADV lauksaimniecības rādītāju, kas tiek izmantots, lai parādītu konkrēto situāciju un ietekmi. Saskaņā ar Komisijas veikta apsekojuma rezultātiem sešas dalībvalstis (Čehija, Grieķija, Francija, Latvija, Malta un Rumānija) un vēl 24 ES reģioni Beļģijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē kopš 2017. gada nav nedz konstatējuši ADV lauksaimniecību, nedz uzsākuši regulāru uzraudzību. Jaunākie lauku attīstības progresa ziņojumi, kurus Komisijai iesniedza dalībvalstis un reģioni 2019. gada jūnijā, apstiprina šo situāciju — tikai divās trešdaļās ziņojumu iekļauta skaitliska informācija par ADV lauksaimniecības zemēm. Vairākas valstu un reģionālās iestādes, piemēram, Kiprā un Vācijā, ir izstrādājušas savas metodes ADV datu vākšanai. ADV rādītāju vērtības nav salīdzināmas dalībvalstu starpā, bet atspoguļo katras dalībvalsts definīciju. Komisija nav iekļāvusi ADV rādītāju KLP satvarā pēc 2020. gada.

27

Ietekmes novērtējumā²⁶, kas sagatavots pirms Komisijas tiesību aktu priekšlikumu 2014.–2020. gada KLP izstrādes, atzīts, ka, lai sasniegtu bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķi attiecībā uz lauksaimniecību, ir ļoti svarīgi lauksaimniecības nozarē ņemt vērā bioloģiskās daudzveidības aspektus. Kā Komisija novērtējumā norāda, tā sagaidīja, ka būtisku devumu stratēģijas īstenošanā nodrošinās KLP tiešo maksājumu “zaļais komponents” (sk. 51.–60. punktu). Komisija un dalībvalstis ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā minētās darbības lielākoties īsteno, izmantojot tiešos maksājumus (8. darbība) un lauku attīstības programmas (9. darbība) (sk. 9. attēlu).

Nav ES stratēģijas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai

28

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam 10. darbība paredz, ka Komisija veicina agrovides un klimata pasākumu izmantošanu, lai saglabātu ģenētisko daudzveidību un izpētītu iespējas izstrādāt attiecīgu stratēģiju (sk. 10. attēlu).

29

Pārtikas ražošanas sistēmu arvien lielākā vienveidība un mūsu ierobežotais uzturs ir veicinājuši ne tikai bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet arī citas nevēlamas sekas²⁷. Ierobežotāki ģenētiskie resursi nozīmē to, ka ir zemāka dabiskā noturība pret kaitēkļiem, slimībām un būtiskām vides izmaiņām²⁸.

30

Komisija turpināja atbalstīt valstu centienus novērst ģenētiskās daudzveidības zudumu, īstenojot agrovides un klimata pasākumus un pētniecības projektus. Dažas dalībvalstis, tostarp Polija, Dānija un Igaunija, ir izstrādājušas dzīvnieku vai augu ģenētiskās daudzveidības valsts stratēģijas vai programmas. Komisijas 2016. gadā pasūtītā pētījumā tika ierosināts ES izstrādāt visaptverošu stratēģiju par ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas būtu līdzīga tās stratēģijai bioloģiskās daudzveidības jomā²⁹. Pētījumā tika konstatēts, ka lauksaimniecības intensifikācija ir zuduma galvenais iemesls, jo intensīvajā lauksaimniecībā galvenā vērība tiek pievērsta ļoti produktīvām sugām un jauniem zemes apsaimniekošanas modeļiem (būtiski samazinās ganību platības), kā rezultātā gandrīz 50 % no visām Eiropas lauksaimniecības dzīvnieku šķirnēm izmirst vai tiek uzskatītas par apdraudētām vai tādām, kas ir kritiskā stāvoklī. Astoņas no deviņām iestādēm, ko aptaujājām, atbalstīja ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas stratēģiju.

Komisija pārāk augstu novērtē finansējumu, ko tā piešķir bioloģiskajai daudzveidībai

31

Komisija katru gadu seko līdzi tam, cik lielu finansējumu tā atvēl bioloģiskajai daudzveidībai, taču nav noteikusi mērķi šajā sakarā. Komisija datus par bioloģiskās daudzveidības finansēšanu publicē savos ziņojumos saskaņā ar KBD, kā arī reizi gadā — ES vispārējā budžeta projektā. ES 2019. un 2020. gadā plānoja bioloģiskās daudzveidības jomā izlietot aptuveni 8 % no kopējā budžeta (aptuveni 13,5 miljardus EUR gadā). No šīs summas KLP daļa ir 10,3 miljardi EUR gadā. Komisija piemēro koeficientus 0 %, 40 % un 100 %, kas ir pārņemti no Rio marķieriem, ko izstrādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Komisijas piemērotie kritēriji attiecībā uz šiem koeficientiem nav tik stingri kā ESAO kritēriji (sk. 1. tabulu).

32

11. attēlā redzams, kā Komisija piemēro šos koeficientus KLP finansējumam. Komisija neseko līdzi izdevumiem un nesedz izdevumus shēmās, kurām var būt negatīva ietekme uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību.

33

Komisija atbilstīgi ESAO pieejai piemēro 100 % koeficientu lauku attīstības finansējumam, kas īpaši paredzēts bioloģiskajai daudzveidībai, proti, prioritārajai jomai 4A “Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana, saglabāšana un vairošana”. Tā piemēro 100 % koeficientu arī finansējumam “ūdens resursu apsaimniekošanas uzlabošanai” (4B) un “augsnes erozijas novēršanai un augsnes apsaimniekošanas uzlabošanai” (4C). Tā kā bioloģiskā daudzveidība nav šo divu prioritāro jomu galvenais mērķis, tās neatbilst kritērijiem, lai varētu piemērot 100 % koeficientu.

34

Komisija piemēro 40 % koeficientu visiem zaļināšanas maksājumiem, lai gan to pozitīvo ietekmi uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību nevar skaidri noteikt (sk. 51.–60. punktu). Turklāt zaļināšanas prasības lielākoties ir zemas un lielā mērā atbilst parastajai lauksaimniecības praksei. Mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 21/2017“Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā” aplēsām, ka lauksaimnieki izvērsa zaļināšanas elementus tikai apmēram 3,5 % aramzemju, t. i., ne vairāk kā 2 % no visas ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Turklāt jaunās zaļināšanas prasības, kas saistītas ar ilggadīgiem zālājiem, ir nodrošinājušas lauksaimniecības prakses maiņu tikai 1,5 % no visas ES lauksaimniecības zemes.

35

Lai noteiktu savstarpējās atbilstības elementa, proti, sankciju sistēmas, ietekmi uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību, jāsaskaras ar zināmām grūtībām, un tas plašāk skatīts 41.–50. punktā. Lai izskaidrotu savstarpējās atbilstības sniegto devumu, Komisija piemēro 40 % koeficientu 10 % no pārējiem tiešo maksājumu komponentiem (aptuveni 70 % no tiešajiem maksājumiem, sk. 14. attēlu). Šo koeficientu nepiemēro lauku attīstības shēmām, piemēram, finansējumam, kas paredzēts apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, — shēmām, kas lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību neietekmē labvēlīgāk kā pamata maksājuma shēma. Piemērojot savstarpējās atbilstības koeficientus, savstarpējās atbilstības sistēmas devums kopumā var tikt novērtēts par augstu.

36

Kipra, Īrija un Vācija uzskatīja, ka Komisijas metodika nav precīza. Tādēļ Īrija un Vācija, izstrādājot savas bioloģiskās daudzveidības izsekošanas sistēmas, to nav izmantojušas. Katra no šīm valstīm veica vienu izsekošanas pasākumu, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem. Īrija savā valsts bioloģiskās daudzveidības finansējuma pārskatā izmantoja sešus koeficientus (0 %, 5 %, 25 %, 50 %, 75 % un 100 %).

37

Mēs konstatējām, ka attiecībā uz aptuveni 10 miljardiem EUR Komisijas aprēķini, kas veikti, izmantojot tikai trīs koeficientus (0 %, 40 % un 100 %), nav pilnībā atbilstīgi un uzticami. Mūsu konstatējumi atbilst secinājumiem neatkarīgos pētījumos, kas veikti 2015.³⁰ un 2017. gadā³¹.

Lielākajai daļai KLP finansējuma ir tikai neliela ietekme uz bioloģisko daudzveidību

38

Mēs pārbaudījām, vai 2014.–2020. gada periodā tiešajiem maksājumiem, ieskaitot zaļināšanas un savstarpējās atbilstības maksājumus, ir bijusi izmērāma pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, kā to paredz ES stratēģijas 8. darbība. Astotā darbība ir sadalīta divās apakšdarbībās (sk. 12. attēlu).

Lielākā daļa tiešo maksājumu neveicina lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vairošanu

39

Tiešie maksājumi vairāk nekā 40 miljardu EUR apmērā veidoja vairāk nekā 70 % no visa ES lauksaimniecības finansējuma 2019. gadā (sk. 13. attēlu). Tiešā atbalsta shēmas ietver pamata maksājuma shēmu³² — atbilstīgi šai shēmai lauksaimnieki aktivizē maksājumtiesības proporcionāli viņu deklarētajai zemei, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, vienotā platībmaksājuma shēmu³³ — arī šīs shēmas ietvaros maksājumi tiek veikti par lauksaimnieku deklarēto zemi, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un tā dēvēto zaļināšanas shēmu (sk. 51.–60. punktu).

40

Saskaņā ar satikto dalībvalstu iestāžu pārstāvju sniegto informāciju lielākajai daļai tiešo maksājumu shēmu ES nav tiešas izmērāmas ietekmes uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību. Zinātnieki uzskata, ka brīvprātīgam saistītajam atbalstam var būt negatīva ietekme. Šis mehānisms aptuveni 10 % no ES budžeta tiešajiem maksājumiem piesaista konkrētu kultūraugu vai dzīvnieku ražošanai (sk. 14. attēlu). Tādējādi tas rosina saglabāt (vai palielināt) atbalstītās darbības līmeni³⁴.

Savstarpējās atbilstības sankciju shēmai nav skaidras ietekmes uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību

41

Ja maksājumu aģentūras konstatē, ka lauksaimnieks, kurš saņem KLP subsīdijas, neatbilst pamata tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām (TANPP) un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standartiem, tām parasti par 1–5 % būtu jāsamazina lauksaimniekam veiktie maksājumi. Taču prasības un standarti netiek piemēroti visiem ES lauksaimniekiem, piemēram, tiem, kuri piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā. TANPP izriet no attiecīgo tiesību aktu noteikumu (piemēram, noteikumu par Natura 2000, augu aizsardzības līdzekļiem un nitrātiem) piemērošanas un tādējādi dublē spēkā esošos noteikumus. Tiesību aktus, kas ir TANPP pamatā, piemēro neatkarīgi no savstarpējās atbilstības mehānisma. Tos piemēro visiem lauksaimniekiem ES neatkarīgi no tā, vai viņi pieprasa vai nepieprasa KLP subsīdijas. Lauksaimniekiem, kuri neizpilda tiem izvirzītās prasības, var piemērot arī soda sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Reizēm otrais piemērotais sods var pārsniegt pirmo sodu.

42

Tiesiskais regulējums nodrošina dalībvalstīm augstu elastības līmeni LLVS standartu satura noteikšanā. Tādējādi standartu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību nosaka dalībvalsts izvēle attiecībā uz vidiskajiem mērķiem, tādu lauku saimniecību noteikšanu, uz kurām attiecas LLVS standarts, standarta piemērošanas saimniecībām kārtību un to, kā valsts iestādes pārbauda atbilstību. Lielākoties maksājumu aģentūras pārbauda 1–2 % lauku saimniecību, uz kurām attiecas LLVS standarts, un piemēro sankcijas aptuveni 1 % pārbaudīto saimniecību. Piemēram, četrās no piecām dalībvalstīm, ko apmeklējām, maksājumu aģentūras noteica, ka aptuveni 1 miljonam lauksaimnieku jāpiemēro LLVS 4. standarta nosacījumi (par minimālo augsnes pārklājumu). Tās pārbaudīja aptuveni 16 000 saimniecību un piemēroja sankcijas 270 subsīdiju maksājumu saņēmējiem. Vairumā gadījumu, kad maksājumu aģentūras piemēroja sankcijas, tās samazināja maksājumu par 1 %.

43

Iepriekšējā revīzijā³⁵ mēs konstatējām, ka dalībvalstīs būtiski atšķiras sankciju piemērošana par pārkāpumiem. Mēs konstatējām, ka vairāku prasību un standartu pārkāpumu īpatsvars nepārsniedza 1 %. Attiecīgās TANPP bija saistītas ar savvaļas putnu aizsardzību un dabisko dzīvotņu saglabāšanu, savukārt no LLVS standartiem tika pārkāpts 6. standarts par augsnes organiskajām vielām un 7. standarts par augsnes struktūras saglabāšanu un ainavas iezīmju saglabāšanu. Visām šīm prasībām un standartiem teorētiski piemīt augsts potenciāls vairot lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību (sk. 15. attēlu).

44

Komisija apņēmās, īstenojot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteikto 8.b darbību, uzlabot un vienkāršot ar bioloģisko daudzveidību saistītos LLVS standartus. Komisija 2015. gadā mainīja savstarpējās atbilstības sistēmas struktūru. Vairāki LLVS standarti kļuva par daļu no atbilstības noteikumiem, savukārt citi tika grozīti (sk. 16. attēlu).

45

Īstenojot 2013. gada KLP reformu, ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasība un LLVS standarts par augseku no savstarpējās atbilstības sistēmas tika pārnests uz zaļināšanas shēmu. Tas nozīmē, ka minētā prasība un standarts tika attiecināts uz mazāku skaitu lauksaimnieku. Augseka tika aizstāta ar kultūraugu dažādošanu (tai ir mazāka pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību — sk. 54. punktu). Vairāku standartu apvienošana nav mainījusi to saturu — jaunā standarta par augsnes organiskajām vielām pieņemšana neuzlaboja shēmu, jo augsnes organisko vielu aizsardzība jau bija paredzēta tiesiskajā regulējumā, kad 2005. gadā sāka īstenot savstarpējās atbilstības sistēmu.

46

Komisija 2014. gadā piekrita mūsu ieteikumam Ūdens pamatdirektīvu iekļaut savstarpējās atbilstības sistēmas tvērumā, kā to ieteicām īpašajā ziņojumā Nr. 4/2014“ES ūdens resursu politikas mērķu integrēšana kopējā lauksaimniecības politikā bijusi tikai daļēji sekmīga”. Direktīva joprojām nav iekļauta savstarpējās atbilstības sistēmā, lai gan tā ir minēta Komisijas priekšlikumos attiecībā uz KLP pēc 2020. gada.

47

Savstarpējās atbilstības sistēmas TANPP komponents (sk. 41. punktu) neuzlika papildu pienākumu lauksaimniekiem saglabāt un vairot lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību. Taču tā iekļaušana savstarpējās atbilstības sistēmā nodrošina šo prasību izpildes regulāru pārbaužu režīmu un informē lauksaimniekus par nosacījumiem, kas jāizpilda.

48

Savstarpējās atbilstības sistēmā LLVS 1. standartam un 4.–7. standartam piemīt lielākais potenciāls attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības mērķi lauksaimniecībā (sk. 15. attēlu). Tikai viena dalībvalsts, ko apmeklējām, varēja sniegt pierādījumus par konkrētu ietekmi, taču Vācijas iestādes ziņoja, ka pļaušanas aizliegums saskaņā ar 4. LLVS standartu ir labvēlīgi ietekmējis putnu vairošanos un ka arī 5. LLVS standarts attiecībā uz erozijas novēršanas praksi ir veicinājis bioloģisko daudzveidību. Septītais LLVS standarts ir aizsargājis aptuveni divus miljonus atsevišķu ainavas iezīmju Vācijā, tostarp vienu miljonu dzīvžogu un 150 000 mitrāju. Ņemot vērā dzīvžogu samazināšanos Eiropā pēdējā gadsimta laikā, tas ir vērtīgs ieguvums (sk. 1. izcēlumu).

49

Kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma ietver tikai divus ar savstarpējo atbilstību saistītus tiešo rezultātu rādītājus³⁷, un tie ir “to hektāru skaits, uz kuriem attiecas savstarpējā atbilstība” un “to KLP maksājumu īpatsvars, uz kuriem attiecas savstarpējā atbilstība”. Saskaņā ar EVA sniegto informāciju tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platība, uz ko attiecas dažādas shēmas, norāda uz tvērumu un teorētisko potenciālu uzlabot bioloģisko daudzveidību, nevis uz efektivitāti³⁸. Komisija neizmanto koprezultāta vai ietekmes rādītājus, ar ko varētu izmērīt savstarpējās atbilstības konkrēto ietekmi uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību. Mūsu 2016. gadā veiktajā revīzijā par savstarpējo atbilstību³⁹ mēs secinājām arī to, ka pieejamā informācija nenodrošināja iespēju Komisijai pienācīgi izvērtēt savstarpējās atbilstības sistēmas efektivitāti.

50

Neviena no dalībvalstīm, ko apmeklējām (izņemot Vāciju, sk. 48. punktu), nesniedza konkrētu informāciju par savstarpējās atbilstības sistēmas ietekmi uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību. Veicot pētījumus⁴⁰ par tādu pasākumu efektivitāti, kas tiek īstenoti, lai veicinātu lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību, nav konstatēta nedz savstarpējās atbilstības sistēmas pozitīva, nedz arī negatīva ietekme. Daži eksperti ir pauduši kritiku par savstarpējās atbilstības sistēmas vēriena trūkumu un tās neatbilstību lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības vairošanai⁴¹.

Zaļināšanas potenciāls bioloģiskās daudzveidības vairošanā nav pietiekami izmantots

51

Zaļināšana ietver trīs lauksaimniecības prakses ar mērķi labvēlīgi ietekmēt vidi un klimatu (sk. 17. attēlu).

52

Zaļināšanas prasības nepiemēro saimniecībām, kuras iesaistījušās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, vai saimniecībām, kuras uzskata par “zaļām pēc definīcijas”, piemēram, bioloģiskajām saimniecībām vai saimniecībām, kurās vairāk nekā 75 % platības aizņem ilggadīgie zālāji. 2015. gadā vismaz viena zaļināšanas prasība attiecās uz 24 % ES lauku saimniecību, kuras apsaimnieko 73 % visas ES lauksaimniecības zemes⁴². Zaļināšanas mērķis ir atalgot augsekas izmantošanu un pastāvīgo ganību aizsardzību, augu segas esamību, ekoloģisko atmatu un Natura 2000 teritoriju aizsardzību, kā to paredz ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 8.a darbība. Komisija visus šos elementus iekļāva savā 2010. gada paziņojumā “KLP 2020. gada perspektīvā”⁴³. Taču visi šie elementi netika ņemti vērā ietekmes novērtējumā un 2011. gada priekšlikumā par KLP 2014.–2020. gadā⁴⁴, un turpmākajās sarunās to nozīme vēl vairāk samazinājās (sk. 18. attēlu).

53

Mūsu 2017. gada īpašajā ziņojumā⁴⁵ secinājām, ka zaļināšanai bija vien neliela izmērāma ietekme, — zaļināšana veicinājusi lauksaimniecības prakses izmaiņas tikai aptuveni 5 % visu ES lauksaimniecības zemju, zināšanas par sākotnējo stāvokli ir sadrumstalotas, kā arī nav skaidrs, kā zaļināšana veicinās ES bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu. Komisija, citējot savu 2017. gada novērtējumu par zaļināšanu⁴⁶, 2018. gadā apstiprināja⁴⁷, ka dalībvalstis un lauksaimnieki varētu uzlabot zaļināšanas īstenošanu, lai efektīvāk virzītos uz tās mērķiem. Zinātniskos pētījumos ir izdarīti līdzīgi secinājumi⁴⁸.

54

Kultūraugu dažādošana reti veicina zemes apsaimniekošanas prakses maiņu⁴⁹. Komisijas dienestu darba dokumentā⁵⁰ ir secināts, ka šis zaļināšanas pasākums nodrošina mazāko ieguvumu videi.

55

Ilggadīgo zālāju saglabāšana un aizsardzība ir nozīmīgs pasākums lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kaut gan tā galvenais mērķis ir oglekļa savākšana. Pētījumi rāda⁵¹, ka augu daudzveidības līmenis ir daudz augstāks, ja zālāju apsaimniekošana nav intensīva, proti, ja tos pļauj tikai reizi gadā vai nogana retāk.

56

Dalībvalstis var atļaut ilggadīgo zālāju aršanu, taču tā kaitē bioloģiskajai daudzveidībai. Polijas lauksaimnieki būtībā šādus zālājus var pārveidot par aramzemi, ja netiek pārsniegts valsts kopējais 5 % ierobežojums (sk. 17. attēlu). Vācijā un Īrijā lauksaimniekiem jāsaņem administratīvā atļauja, lai viņi varētu uzart zālājus, turklāt viņiem ir pienākums apsēt līdzvērtīgu platību ar zāli, lai viņi izpildītu prasību par ilggadīgajiem zālājiem. Lai gan pētījumi norāda uz to, ka jauniem zālājiem ir zemāka pozitīva ietekme uz vidi un bioloģisko daudzveidību⁵², tā ir plaši izplatīta prakse — 17 no mūsu intervētajiem 44 lauksaimniekiem ar zālāju platībām kopš 2015. gada bija uzaruši un pārsējuši daļu zālāju platību.

57

Lauksaimniekiem nav atļauts uzart zālājus, ja zeme atzīta par ekoloģiski jutīgu, lai saglabātu platības ar ievērojamu bioloģisko daudzveidību vai saglabātu oglekļa sekvestrēšanas nodrošinātos ieguvumus. Dalībvalstīs šī kategorija veido tikai nelielu daļu no visiem ilggadīgajiem zālājiem — galvenokārt Natura 2000 teritorijās. 2016. gadā tādu ilggadīgo zālāju platība, kuriem tika piemēroti zaļināšanas pasākumi, bija 47,7 miljoni hektāru, un no tiem 7,7 miljoni hektāru bija ekoloģiski jutīgi ilggadīgie zālāji Natura 2000 teritorijās. Komisijas 2018. gada dati parādīja, ka tikai četras dalībvalstis/reģioni (Beļģija — Flandrija, Čehija, Latvija un Luksemburga) ir noteikuši ekoloģiski jutīgus ilggadīgos zālājus ārpus Natura 2000 teritorijām — šādu zālāju kopējā platība nepārsniedz 0,3 miljonus hektāru.

58

Ekoloģiski nozīmīgu platību potenciāls nodrošināt pozitīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību ir atkarīgs no ekoloģiski nozīmīgu platību veida un tā, kā lauksaimnieki tās apsaimnieko. Jaunākā Komisijas 2017. gadā publicētā informācija norāda uz to, ka Vācijas, Polijas un Rumānijas lauksaimnieki lielākoties ir izvēlējušies risinājumus, kuri daudzos zinātniskos pētījumos atzīti par tādiem⁵³, kam ir vismazākā pozitīvā ietekme uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību; it īpaši izplatīta ir slāpekļsaistītāju kultūru un starpkultūru sēšana. Īrijā situācija ir anomāla, jo uz vairāk nekā 95 % lauksaimnieku zaļināšana neattiecas dabiskas zālāju pārbagātības dēļ. Aptuveni 60 % Kipras lauksaimnieku ir izvēlējušies izpildīt savas saistības attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām, izmantojot bioloģisko daudzveidību veicinošu risinājumu, proti, zemes atstāšanu papuvē, taču ES kopumā šis rādītājs ir zemāks par 20 % (sk. 19. attēlu). 2017. gadā aramzemes īpatsvars ekoloģiski nozīmīgās platībās dažādās dalībvalstīs bija atšķirīgs — no 0,2 % līdz 20 %, un būtiski atšķiras arī aramzemes attiecība pret kopējo lauksaimniecības platību (sk. piemērus 68. un 69. punktā).

59

Kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma⁵⁴ ietver 22 tiešo rezultātu un koprezultāta rādītājus, kas saistīti ar zaļināšanu. Komisija neizmanto ietekmes rādītājus, ar ko novērtēt zaļināšanas ietekmi uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību.

60

Mūsu veiktās aptaujas rezultāti atbilst iepriekš izklāstītajiem konstatējumiem. Viena trešā daļa no iestādēm, kas sniedza atbildes uz jautājumiem, uzskatīja, ka neviens no pašreizējiem zaļināšanas instrumentiem nav uzlabojis lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību. Aptuveni puse iestāžu norādīja, ka KLP pēc 2020. gada zaļināšanas prasības jāstiprina, lielāku uzmanību pievēršot bioloģiskajai daudzveidībai, izmantojot “uzlabotos nosacījumus”. Šajos uzlabotajos nosacījumos, ar ko paredzēts aizstāt zaļināšanu un savstarpējās atbilstības sistēmu, būtu jāiekļauj lielāks skaits TANPP un 10 LLVS standartu — par trijiem vairāk nekā pašreizējā KLP. Komisija ir ierosinājusi arī jaunu instrumentu, kas zināms kā “ekoshēmas”. Dalībvalstīm būs pienākums izstrādāt un piedāvāt vienu vai vairākas “ekoshēmas”, kas attiecas uz lauksaimniecības praksi, piemēram, ilggadīgo zālāju un ainavu labāku apsaimniekošanu, barības vielu pārvaldību, pasākumu kopumiem barības resursu un ligzdošanas iespēju nodrošināšanai apputeksnētājiem, kā arī bioloģisko lauksaimniecību.

Dažām lauku attīstības shēmām piemīt potenciāls uzlabot lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību

61

Mēs pārbaudījām, vai Komisijas un dalībvalstu darbības lauku attīstības jomā, it īpaši agrovides un klimata pasākumu izmantošana, patlaban ir vairāk vērstas uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā tas paredzēts ES stratēģijas 9. darbībā (sk. 6. attēlu), un vai to ietekme tiek pienācīgi uzraudzīta. Devītā darbība ir sadalīta divās apakšdarbībās (sk. 20. attēlu).

Agrovides un klimata pasākumiem, Nature 2000 pasākumiem un bioloģiskās lauksaimniecības pasākumiem piemīt lielākais potenciāls saglabāt vai vairot lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību

62

Lauku attīstības programmās (LAP), ko dalībvalstis un reģioni izstrādāja 2014.–2020. gada KLP, jābūt paredzētiem pasākumiem ar mērķi risināt ekonomikas, vides un sociālās problēmas, tostarp problēmas saistībā ar bioloģisko daudzveidību, kas apzinātas ģeogrāfiskajā teritorijā, uz kuru konkrētā LAP attiecas (sk. 21. attēlu). Līdz šim ES ir nodrošinājusi aptuveni 100 miljardus EUR lauku attīstības finansējumam 2014.–2020. gadā, un dalībvalstis ir atvēlējušas vēl 61 miljardu EUR.

63

Valstu iestādes mūsu apmeklētajās dalībvalstīs uzskatīja, ka no visiem pasākumiem, kas iekļauti lauku attīstības programmās, lielākais potenciāls veicināt bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķa attiecībā uz lauksaimniecību sasniegšanu piemīt agrovides un klimata pasākumiem, un tiem seko bioloģiskā lauksaimniecība un Natura 2000 pasākumi (sk. 2. izcēlumu). Pieejamie zinātniskās pētniecības dati apstiprina šo viedokli⁵⁵.

64

Iestādes, kuras aptaujājām, apstiprināja šo lauku attīstības pasākumu potenciālu un lietderību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, jo tie veicina stratēģijā noteiktā mērķa attiecībā uz lauksaimniecību sasniegšanu un ļauj panākt progresu ar bioloģisko daudzveidību saistītu būtisku problēmu risināšanā.

Mazāk stingriem agrovides un klimata pasākumiem ir augstāks līdzdalības rādītājs

65

“Gaiši zaļajos” pasākumos iesaistās vairāk lauksaimnieku plašākā teritorijā, tiem ir salīdzinoši mērenākas prasības attiecībā uz lauksaimniecības praksi, turklāt tie paredz mazāku atbalstu. “Tumši zaļie” pasākumi ir vērsti uz konkrētai teritorijai raksturīgu vides un bioloģiskās daudzveidības jautājumu risināšanu, un tādēļ tie paredzēti mazākam skaitam saimniecību, prasa lauksaimnieku aktīvāku iesaistīšanos un paredz lielāku atbalstu par sniegtajiem pakalpojumiem.

66

Zinātnieki un NVO uzskata, ka “tumši zaļās” shēmas nodrošina lielāku pozitīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību nekā “gaiši zaļie” pasākumi⁵⁶. Tomēr mēs konstatējām, ka vienkārši, taču efektīvi “gaišāk zaļi” agrovides un klimata pasākumi, tādi kā ganīšanas intensitātes samazināšana, ķīmisko mēslošanas līdzekļu vai herbicīdu izmantošanas samazināšana un aizliegums pļaut ligzdošanas periodos, neprasa daudz laika un centienu no lauksaimniekiem, tomēr tiem piemīt potenciāls vairot bioloģisko daudzveidību. Mēs konstatējām gan “gaiši zaļu”, gan arī “tumši zaļu” pasākumu piemērus ar augstu potenciālo ietekmi uz sugu un dzīvotņu bioloģisko daudzveidību visās dalībvalstīs, kurās veicām revīziju (sk. Rumānijas un Kipras piemērus 3. izcēlumā).

67

“Tumši zaļajos” agrovides un klimata pasākumos lauksaimnieku līdzdalība bija mazāka nekā “gaiši zaļajos” pasākumos — mēs lēšam, ka Kiprā, Vācijā (Reinzemē-Pfalcā) un Rumānijā “tumši zaļo” pasākumu īpatsvars ir aptuveni 15–20 % no visiem agrovides un klimata pasākumiem. Iestādes, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem⁵⁷, galvenokārt sniedza tālāk izklāstīto skaidrojumu.

• Ļoti intensīvās un ienesīgās lauksaimniecības jomās pilnvērtīga kompensācija par “tumši zaļajiem” pasākumiem būtu tik augsta, ka dalībvalstis nevarētu finansēt pietiekamu skaitu citu pasākumu un darbību.
• Pašreizējā sistēma, kas paredz kompensācijas maksājumus aprēķināt, pamatojoties uz “negūtajiem ienākumiem / faktiskajām izmaksām”, liedz iespēju dalībvalstīm veikt maksājumus lauksaimniekiem, kas segtu to faktiskās izmaksas, ja netiek gūta vien neliela daļa ienākumu; iemesls ir tas, ka aprēķinos netiek ņemtas vērā darījumu izmaksas, netiek pienācīgi novērtēta rezultātu kvalitāte, un tie balstīti uz vairāku lauksaimnieku vidējām izmaksām.

Zemkopji retāk apņemas īstenot agrovides un klimata pasākumus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību

68

Zinātnieki atzīst, ka zemkopības sistēmu intensifikācija ir veicinājusi aramzemes bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas Savienībā⁵⁸. Turklāt Eiropā veiktos pētījumos konstatēts, ka sugu samazinājums zālājos ir īpaši saistīts ar apkārtnē izmantoto aramzemes apsaimniekošanas praksi⁵⁹. Mēs konstatējām, ka Īrijā un Vācijā (Reinzemē–Pfalcā) ar bioloģisko daudzveidību saistītie agrovides un klimata pasākumi attiecībā uz ilggadīgiem zālājiem gan pieteikumu skaita, gan arī hektāru ziņā apsteidz pasākumus attiecībā uz aramzemi. Šāda situācija ir arī Rumānijā, lai gan aramzeme veido aptuveni divas trešdaļas no valsts lauksaimniecības platības. Vācijā (Reinzemē–Pfalcā, kur aramzeme ir 60 %) mūsu izlases rezultāti parādīja, ka, pat ja lauksaimnieki izvēlas aramzemes pasākumu, viņi cenšas to ierobežot, attiecinot uz neproduktīvām platībām, nevis uz tām, kas ir lielākas, produktīvākas un tiek intensīvāk apsaimniekotas.

69

Vairāk nekā 70 % Kipras lauksaimniecības zemes ir aramzeme. Lai gan 2018. gadā Kipra zemkopjiem piedāvāja četrus ar bioloģisko daudzveidību saistītus agrovides un klimata pasākumus, tie veidoja tikai 7 % no visiem tajā gadā īstenotajiem agrovides un klimata pasākumiem. Aptuveni 85 % no visiem pieteikumiem attiecās uz ilggadīgiem stādījumiem, piemēram, riekstkoku, augļu koku un ceratoniju stādījumiem.

Uz rezultātiem balstītām shēmām ir pozitīva ietekme, taču tās tiek izmantotas reti

70

Tikai divi ar bioloģisko daudzveidību saistīti agrovides un klimata pasākumi, ko pārbaudījām dalībvalstīs, iekļaujot 2014.–2020. gada perioda izlasē, bija balstīti uz rezultātiem. Uz rezultātiem balstīto shēmu īpatsvars arī kopumā ir neliels⁶⁰. Saskaņā ar mūsu dalībvalstu izlasē iekļautajiem 44 agrovides un klimata pasākumiem lauksaimniekiem maksāja par to, ka viņi apņēmās veikt konkrētas darbības (vai atturējās tās veikt), nevis par rezultātiem, ko viņi sasniedza. Valsts un reģionālās iestādes, ar kurām tikāmies, uzskatīja, ka uz rezultātiem balstītas lauku attīstības shēmas var nodrošināt lielāku pozitīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Tās uzsvēra — lai gan šādu shēmu izstrāde un attīstība prasa lielākas pūles, tās var nodrošināt labākus uzraudzības datus. Viens piemērs ir tādas punktu sistēmas izstrāde un izmantošana, kas parāda, cik daudzas dažādas augu sugas ir atrodamas konkrētā zemes gabalā. Uz rezultātiem balstītas shēmas (sk. piemērus 4. izcēlumā) nodrošina lauksaimniekiem lielāku rīcības brīvību, pieņemot lēmumus par savas zemes apsaimniekošanu, un tādējādi lielāku atbildību par shēmu īstenošanas rezultātiem⁶¹.

Tikai daži lauku attīstības rādītāji ir vērsti uz rezultātiem, un daudzi pēdējā laikā nav atjaunināti

71

KLP noteikumi⁶² uzliek pienākumu dalībvalstīm izvērtēt, “cik lielā mērā LAP [lauku attīstības programmu] pasākumi ir palīdzējuši atjaunot, saglabāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību (tostarp Natura 2000 teritorijās un apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi) un augstas dabas vērtības zemes un Eiropas ainavu stāvokli”. Tiek izmantots tikai viens kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas koprezultāta/mērķu rādītājs, kas dalībvalstīm palīdz to veikt, un tas ir “procentuālais daudzums lauksaimniecības zemes, kurā piemēro bioloģiskajai daudzveidībai un/vai ainavām labvēlīgus apsaimniekošanas līgumus”. Neviens kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas ietekmes rādītājs nemēra lauku attīstības politikas ietekmi uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību. KLP pēc 2020. gada Komisija ir ierosinājusi trīs koprezultāta rādītājus un trīs ietekmes rādītājus lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai. Taču, kā mēs norādījām nesen sagatavotā atzinumā⁶³, šie elementi būtu jāizmanto kā daļa no saskaņota satvara (sk. 22. attēlu).

72

Dalībvalstis var izstrādāt vēl citus rādītājus, lai mērītu LAP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Neviena no piecām dalībvalstīm, ko apmeklējām, nav izstrādājusi papildu koprezultāta vai ietekmes rādītājus, lai parādītu izmērāmas izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību.

73

Papildus kopīgajai uzraudzības un novērtēšanas sistēmai Komisija 2006. gadā izstrādāja 28 agrovides rādītāju kopumu, lai sekotu līdzi vides jautājumu iekļaušanai KLP⁶⁴. Par atsevišķiem rādītājiem jaunākie Eurostat dati ir iegūti vismaz pirms desmit gadiem (sk. 23. attēlu), un par diviem rādītājiem (“augstas dabas vērtības lauksaimniecības zeme” un “ģenētiskā daudzveidība”) Komisija datus nekad nav publicējusi.

Secinājumi un ieteikumi

74

Mēs vērtējām KLP devumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un vairošanā, kā arī to, vai tika sasniegts ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 3.a mērķis (attiecībā uz lauksaimniecību). Šis mērķis paredz, ka jāpanāk izmērāms uzlabojums bioloģiskās daudzveidības jomā. Mēs konstatējām, ka kopumā mērķis nebija sasniegts, — nedz Komisijas novērtējumā, nedz mūsu revīzijas ietvaros šāds uzlabojums netika konstatēts. Gluži pretēji — pieejamie dati par lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienībā nepārprotami liecina par to, ka pēdējās desmitgadēs tā ir samazinājusies.

75

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā lauksaimniecībai noteiktais mērķis un pasākumi nav izmērāmi, tāpēc ir grūti novērtēt darbības rezultātus. Komisija nenodrošināja, ka bioloģiskās daudzveidības stratēģijā laikposmam līdz 2020. gadam iekļautās sadaļas par lauksaimniecību izstrāde un īstenošana ir pietiekami koordinēta ar starptautiskajām saistībām šajā jomā. Lauksaimniecībā izmantoto kultūraugu un dzīvnieku ģenētiskā daudzveidība ES turpina samazināties (sk. 20.–30. punktu).

76

Komisijas līdzsekošana KLP izdevumiem bioloģiskās daudzveidības atbalstam nav uzticama metodisku trūkumu dēļ, proti, vairāki koeficienti tika noteikti augstākā līmenī, nekā ieteikts ESAO metodikā, turklāt izdevumu izsekošanas mehānismi aptver vairākus izdevumu veidus, par kuriem nav skaidru pierādījumu, ka tie labvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību (sk. 31.–37. punktu).

1. ieteikums. Labāk koordinēt un izstrādāt ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada un rūpīgāk sekot līdzi izdevumiem

Komisijai

1. jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai attiecībā uz lauksaimniecības sadaļu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā laikposmam pēc 2020. gada noteiktu konkrētus un izmērāmus pasākumus, kas īstenojami konkrētā termiņā, kā arī turpmākus saistītos pasākumus;
2. jāizvērtē, kā labāk īstenot dalībvalstu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju lauksaimniecības komponentu un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada lauksaimniecības sadaļas koordinēšanu un sinerģijas veidošanu, un jāatvēl īpaša vieta ģenētiskās daudzveidības jautājumam gan ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā laikposmam pēc 2020. gada, gan turpmākajās darbībās;
3. jāpārskata bioloģiskās daudzveidības budžeta uzskaite, lai to pieskaņotu jaunajām tiesību aktu izmaiņām atbilstoši zinātniskiem pierādījumiem un cieši pielāgotu ESAO pieejai.

Termiņš: 2023. gads.

77

KLP tiešie maksājumi veido aptuveni 70 % no ES lauksaimniecības finansējuma. Taču tiešo maksājumu saņemšanai izvirzīto prasību, tostarp zaļināšanas un savstarpējās atbilstības prasību, ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir vai nu negatīva (piemēram, dažu brīvprātīgā saistītā atbalsta shēmu gadījumā), vai ierobežota, vai nezināma. Komisija kopš 2011. gada nav palielinājusi savstarpējās atbilstības ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības veicināšanu, turklāt Ūdens pamatdirektīva joprojām nav iekļauta šajā shēmā. Atsevišķi savstarpējās atbilstības standarti varētu sniegt ievērojamu devumu bioloģiskās daudzveidības veicināšanā, taču nedz Komisija, nedz dalībvalstis nav noteikušas to ietekmi, turklāt tās piedāvā vājus stimulus. Savstarpējās atbilstības sistēmā nav noteiktas standarta soda sankcijas, kas būtu atbilstīgas ar bioloģisko daudzveidību saistītām TANPP un LLVS, turklāt sankcijas par konstatētajiem pārkāpumiem ir zemas (sk. 39.–50. punktu).

78

Komisija izveidoja zaļināšanas shēmu, lai cita starpā īstenotu savu apņemšanos saskaņā ar bioloģiskās daudzveidības stratēģiju atalgot lauksaimniekus par vides pasākumiem, kuri sniedzas tālāk par savstarpējās atbilstības prasībām. Taču zaļināšanas ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir neliela. Kultūraugu dažādošana reti ierosina pozitīvas pārmaiņas lauksaimniecības praksē. Ilggadīgo zālāju nodrošinātie ieguvumi ir atkarīgi no lauksaimniecības prakses, taču dalībvalstis neseko līdzi tās īstenošanai. Ekoloģiski nozīmīgas platības var labvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, bet dalībvalstis un lauksaimnieki parasti dod priekšroku risinājumiem ar nelielu ietekmi, piemēram, starpkultūru vai slāpekļsaistītāju kultūru sēšanai. Zaļināšanas shēma ir rosinājusi vien nelielas pārmaiņas lauksaimniecības praksē (sk. 51.–60. punktu).

2. ieteikums. Pastiprināt tiešo maksājumu devumu lauksaimniecības zemes bioloģiskajā daudzveidībā

Tā kā Komisija ir apņēmusies pastiprināt KLP tiešo maksājumu devumu vides sabiedriskajam labumam, īpaši bioloģiskajai daudzveidībai, izvērtējot dalībvalstu KLP stratēģiskos plānus laikposmam pēc 2020. gada, Komisijai tagad jānodrošina, ka visi KLP instrumenti kopā un it īpaši tiešo maksājumu shēmas, jaunie “uzlabotie nosacījumi” un ekoshēmas ir vērienīgāki un dod vairāk rezultātu bioloģiskās daudzveidības jomā nekā instrumenti, kas bija pieejami 2014.–2020. gada periodā.

Termiņš: 2023. gads.

79

ES lauku attīstības instrumentiem ir lielāks potenciāls bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un palielināšanā nekā tiešajiem maksājumiem. Piemērotākie ir agrovides klimata pasākumi, un tiem seko bioloģiskā lauksaimniecība un Natura 2000 maksājumi (sk. 62.–64. punktu).

80

Dalībvalstis piedāvā lauksaimniekiem dažādus agrovides un klimata pasākumu variantus. “Gaiši zaļās” shēmas ir plašāk izplatītas, pieejamākas un populārākas lauksaimnieku vidū, taču tām ir mazāka pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Retāk izmantotas un mazāk populāras ir “tumši zaļās” shēmas, kuras ir mērķtiecīgākas un stingrākas, taču nodrošina lielāku ieguvumu videi. Ilggadīgo zālāju shēmas ir plašāk izplatītas, un tās tiek īstenotas biežāk nekā shēmas ar mērķi saglabāt aramzemes bioloģisko daudzveidību. Arī uz rīcību vērstas shēmas ir plašāk izplatītas, lai gan tās nav tik efektīvas kā shēmas, kuras atalgo lauksaimniekus par rezultātu sasniegšanu (sk. 65.–70. punktu).

3. ieteikums. Palielināt lauku attīstības ieguldījumu lauksaimniecības zemes bioloģiskajā daudzveidībā

Komisijai

1. jāapsver iespēja dažādu pasākumu līdzfinansējuma līmeni ciešāk piesaistīt to novērtētajai ietekmei uz bioloģisko daudzveidību;
2. apstiprinot dalībvalstu KLP stratēģiskos plānus, jānodrošina, ka nepieciešamības gadījumā tie ietver vērienīgu un uz bioloģisko daudzveidību vērstu lauku attīstības intervenci un saistības, kas palīdz risināt būtiskākos jautājumus un vajadzības bioloģiskās daudzveidības jomā, kā arī jānodrošina, ka dalībvalstis šīs shēmas padara pievilcīgas gan saimniecībām ar aramzemi, gan ar zālājiem.

Termiņš: 2023. gads.

81

Mēs konstatējām, ka nav uzticamu rādītāju, lai noteiktu tiešo maksājumu shēmu un lauku attīstības programmu rezultātus un ietekmi attiecībā uz bioloģisko daudzveidību. Vienīgais kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas lauku attīstības rādītājs, kas obligāti izmantojams, lai noteiktu lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības līmeni, ir tiešo rezultātu rādītājs. Daži pieejamie agrovides rādītāji, ko izmanto, lai sekotu līdzi vides aspektu integrācijai KLP, ne vienmēr ir aktualizēti (sk. 71.–73. punktu).

82

Nesen publicētais pētījums, ko Komisija bija pasūtījusi, lai papildinātu novērtējumu par KLP ietekmi uz dzīvotnēm, ainavām un bioloģisko daudzveidību, apstiprina mūsu konstatējumus. Tajā secināts, ka datu trūkuma dēļ nav iespējams noteikt KLP instrumentu un pasākumu neto kopējo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Tomēr kopumā bioloģiskās daudzveidības uzraudzības rezultāti pārliecinoši norāda uz to, ka KLP nav bijusi pietiekama, lai mazinātu lauksaimniecības radīto spiedienu uz bioloģisko daudzveidību nedz daļēji dabiskās dzīvotnēs, nedz arī intensīvāk apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs.

4. ieteikums. Parādīt KLP pasākumu ietekmi uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību

Komisijai jāizstrādā uzticami lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības rādītāji, ar kuriem novērtēt KLP instrumentu pozitīvo un negatīvo ietekmi. Tas dotu iespēju noteikt atsauces līmeni reformētajai KLP un palīdzētu izstrādāt efektīvākas maksājumu shēmas un instrumentus KLP pēc 2020. gada, piemēram, “uzlabotos nosacījumus”, ekoshēmas un lauku attīstības pasākumus.

Termiņš: 2022. gads.

Šo ziņojumu 2020. gada 19. maija sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Pielikumi

I pielikums. Galvenais revīzijas darbs dalībvalstu līmenī

Revīzijā iekļautās dalībvalstis	Atlases pamatojums	Revīzijas darbs
Dalībvalstu apmeklējumi
Kipra, Vācija, Īrija, Polija, Rumānija	Kritēriji: • gandrīz 30 % no visiem deklarētajiem ELFLA izdevumiem; • dažādas lauksaimniecības prakses; • atšķirīgs atbilstīgi intensīvās lauksaimniecības principiem apsaimniekotās lauksaimniecības zemes īpatsvars.	• Intervijas ar iestādēm un NVO; • saimniecību apmeklējumi, tostarp strukturētas intervijas ar 21 lauksaimnieku par lauksaimniecības praksi.
Apsekojums
Valstu līmenī: Bulgārija, Dānija, Igaunija, Itālija, Portugāle. Reģionu līmenī: Flandrija (Beļģija), Valonija (Beļģija), Kampānija (Itālija) un Lombardija (Itālija).	Vides un lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības stāvoklis; centieni, kas īstenoti bioloģiskās daudzveidības veicināšanai; ģeogrāfiskie apsvērumi un lauksaimniecības prakse.	• Respondentu aktivitātes līmenis, sniedzot atbildes uz 9 anketu jautājumiem, kas tika nosūtītas valstu un reģionālajām lauksaimniecības un vides iestādēm, bija 100 %; • anketā bija iekļauti jautājumi par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, KLP un lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības uzraudzību un finansēšanu.
2019. gada revīzija ticamības deklarācijas vajadzībām
Čehija, Vācija, Dānija, Spānija, Francija, Ungārija, Īrija, Itālija, Polija, Portugāle, Zviedrija, Apvienotā Karaliste	Statistiskā izlase	Strukturētas intervijas ar 57 lauksaimniekiem par lauksaimniecības praksi

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

II pielikums. Bioloģiskās daudzveidības rādītāji

Termini un saīsinājumi

ADV: augsta dabas vērtība — neintensīvas lauksaimniecības pazīme, kas norāda uz tās labvēlīgo ietekmi uz savvaļas augiem un dzīvniekiem un dzīvo dabu.

AECM: agrovides un klimata pasākums — ikviena prakse no brīvprātīgu pasākumu kopuma, kas sniedzas tālāk par parastām vides prasībām un dod iespēju lauksaimniekiem saņemt maksājumu no ES budžeta.

AGRI ĢD: Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts.

ENP: ekoloģiski nozīmīga platība — zemes platība, kurā lauksaimnieki izmanto klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi.

ENV ĢD: Komisijas Vides ģenerāldirektorāts.

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

EVA: Eiropas Vides aģentūra.

FAO: Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Ilggadīgie zālāji: lauksaimniecības zeme, uz kuras ilgāk nekā piecus gadus pēc kārtas audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus.

IPBES: Starpvaldību zinātniski politiskā platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā — starptautiska organizācija, kas ir atvērta visām ANO valstīm un kas, reaģējot uz lēmumu pieņēmēju pieprasījumiem, izvērtē bioloģiskās daudzveidības un tās sniegto ekosistēmu pakalpojumu stāvokli.

KBD: ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību — daudzpusēja vienošanās par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu un godīgu un līdztiesīgu ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadali.

KLP: kopējā lauksaimniecības politika — ES vienotā lauksaimniecības politika, kas ietver subsīdijas un virkni citu pasākumu, kuri tiek īstenoti, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu, panāktu pietiekami augstu dzīves līmeni ES lauksaimniekiem, veicinātu lauku attīstību un aizsargātu vidi.

KPC: Kopīgais pētniecības centrs — Komisijas zinātnes un zinātības dienests, kas sniedz zinātniskās konsultācijas un atbalstu ES politikas veidošanā.

KUNS: kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma — noteikumi un procedūras kopējās lauksaimniecības politikas darbības rezultātu novērtēšanai.

LAP: lauku attīstības programma — valsts vai reģiona daudzgadu mērķu un pasākumu kopums, ko apstiprinājusi Komisija, ES lauku attīstības politikas īstenošanai.

LLVS: labs lauksaimniecības un vides stāvoklis — tāds stāvoklis, kādā lauksaimniekiem jāsaglabā visa lauksaimniecības zeme, it īpaši zeme, kas konkrētā laikposmā netiek izmantota ražošanai, lai saņemtu konkrētus maksājumus saskaņā ar KLP. Tiek ņemti vērā arī tādi aspekti kā ūdens resursu un augsnes apsaimniekošana.

LPPI: lauku putnu populāciju indekss — rādītājs, kas norāda uz noteiktā laikposmā notikušām putnu un sugu skaita izmaiņām laukos.

SEBI: saskaņoti Eiropas bioloģiskās daudzveidības rādītāji — ES iniciatīva ar mērķi izveidot vienotu un visaptverošu datu kopumu, lai izvērtētu un ziņotu par progresu virzībā uz mērķiem un saistībām, ko paredz ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija laikposmam līdz 2020. gadam un citi starptautiski nolīgumi.

TANPP: tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības — ES vai valsts normas par lauksaimniecības zemes pārvaldību, ar kurām aizsargā sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un vidi.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Nikolaos Milionis vadītā I apakšpalāta. Revīziju vadīja ERP loceklis Viorel Ștefan, atbalstu sniedza ERP locekles biroja vadītāja Roxana Banica un ERP locekļa biroja atašejs Olivier Prigent, atbildīgais vadītājs Robert Markus, darbuzdevuma vadītājs Jan Huth, darbuzdevuma vadītāja vietniece Liia Laanes un revidenti Maciej Szymura, Ramona Bortnowschi, Ioan Alexandru Ilie, Michail Konstantopoulos un Anna Zalega. Grafisko atbalstu nodrošināja Marika Meisenzahl. Lingvistisko atbalstu sniedza Thomas Everett.

Beigu piezīmes

¹ IPBES, “Global assessment report on biodiversity and ecosystem services”, 2019.

² Pasaules Ekonomikas forums, “Global Risks Report”, 2020.

³ EVA, “The European Environment – state and outlook 2020”, 2019.

⁴ IPBES, “Regional assessment report on biodiversity and ecosystem services for Europe and Central Asia”, 2018.

⁵ Hallmann un citi, “More than 75 percent decline over 27 years in total flying insect biomass in protected areas”, PLoS ONE 12, 2017.

⁶ Early, C., “Insect armageddon – the devil is in the detail”, Ecologist, 2017. g. 3. novembris.

⁷ Komisija, Komisijas dienestu darba dokuments “EU assessment of progress in implementing the EU biodiversity strategy to 2020 (2/3)” SWD(2015) 187 final, kas pievienots Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei “Starpposma pārskats par bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam”, COM(2015) 478 final, 20. lpp.

⁸ Beļģija, Francija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

⁹ https://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/state-of-nature-in-the-eu/article-17-national-summary-dashboards/conservation-status-and-trends.

¹⁰ EVA, “The European Environment – state and outlook 2020”, 2019.

¹¹ Sutcliffe un citi, “Harnessing the biodiversity value of central and eastern European farmland”, Diversity and Distributions, 21, 2015.

¹² Erisman un citi, “Agriculture and biodiversity: a better balance benefits both”, AIMS Agriculture and Food, 1(2), 2016; BfN, “Agriculture Report: Biological diversity in agricultural landscapes”, 2017.

¹³ Alliance Environnement, Evaluation of the impact of the CAP on habitats, landscapes, biodiversity”, 2019. g. novembris.

¹⁴ Reif un citi, “Collapse of farmland bird populations in an Eastern European country following its EU accession”, Conservation Letters, 2019.

¹⁵ Seibold un citi, “Arthropod decline in grasslands and forests is associated with drivers at landscape level”, Nature, 2019.

¹⁶ Deter, A., “Insektenrückgang: Dänischer Bauernverband sieht Zusammenhang mit EU-Agrarpolitik”, TopAgrar Premium, 2019.

¹⁷ Padomes 1993. gada 25. oktobra Lēmums, kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (93/626/EEK).

¹⁸ ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija laikposmam līdz 2020. gadam — Padomes (vide) 2011. gada 21. jūnija secinājumi (ST11 978/11).

¹⁹ Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. aprīļa rezolūcija “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam (2011/2307(INI)).

²⁰ Sk. ERP īpašo ziņojumu Nr. 1/2017“Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanai jāiegulda vairāk darba”.

²¹ Potts, S. un citi, “Status and trends of European pollinators. Key findings of the STEP project”, 2015. g. 14. janvāris.

²² Komisija, “Impact Assessment Accompanying the Communication—Our Life Insurance, Our Natural Capital: an EU Biodiversity Strategy to 2020”, SEC(2011) 540 final.

²³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, 110. panta 2. punkts.

²⁴ Sk., piemēram, Langhout, W., “The EU Biodiversity Strategy to 2020. Progress report 2011.–2018.”, 2019; Simoncini un citi, “Constraints and opportunities for mainstreaming biodiversity and ecosystem services in the EU’s Common Agricultural Policy: Insights from the IPBES assessment for Europe and Central Asia”, Land Use Policy, 88. sējums, 2019; EVA, “The European Environment – state and outlook 2020”, 2019.

²⁵ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), COM(2018) 392 final, 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts.

²⁶ Komisija, “Common Agricultural Policy towards 2020”, SEC(2011) 1153.

²⁷ FAO, “The Second Report on the State of the World’s Plant Genetic Resources for Food and Agriculture”, 2010; FAO, “The State of the World’s Biodiversity for Food and Agriculture”, 2019.

²⁸ EVA, “The European Environment – state and outlook 2020”, 2019.

²⁹ Komisija, “Preparatory action on EU plant and animal genetic resources”, galīgais ziņojums, 2016.

³⁰ Medarova-Bergstrom un citi, “Tracking Biodiversity Expenditure in the EU Budget, Final Report for the Commission”, 2014.

³¹ Ernst&Young, “Study on biodiversity financing and tracking biodiversity-related expenditures in the EU budget”, 2017.

³² Sk. ERP īpašo ziņojumu Nr. 10/2018 “Pamata maksājuma shēma lauksaimniekiem — tiek īstenota pareizi, taču tai ir ierobežota ietekme uz vienkāršošanu, atbalsta mērķtiecīgāku piešķiršanu un atbalsta līmeņu konverģenci”.

³³ Sk. ERP īpašo ziņojumu Nr. 16/2012 “Cik efektīva ir vienotā platībmaksājuma shēma kā pārejas sistēma lauksaimnieku atbalstam jaunajās dalībvalstīs”.

³⁴ Brady un citi, “Impacts of Direct Payments – Lessons for CAP post‐2020 from a quantitative analysis”, 2017.

³⁵ ERP īpašais ziņojums Nr. 26/2016 “Joprojām ir sarežģīti uzlabot savstarpējās atbilstības efektivitāti un panākt vienkāršošanu”.

³⁶ Philippe un citi, “Soixante années de remembrement: Essai de bilan critique de l’aménagement foncier en France”, 2009; Pointereau un citi, La haie en France et en Europe: “Evolution ou régression, au travers des pratiques agricoles”, 2006; Hickie un citi, “Irish Hedgerows: Networks for Nature”, 2004; Bazin un citi, La mise en place de nos bocages en Europe et leur déclin, 1994.

³⁷ Komisija, “Technical Handbook on the Monitoring and Evaluation Framework of the Common Agricultural Policy 2014.–2020.”, 2015.

³⁸ EVA, “The European Environment – state and outlook 2020”, 2019.

³⁹ ERP īpašais ziņojums Nr. 26/2016 “Joprojām ir sarežģīti uzlabot savstarpējās atbilstības efektivitāti un panākt vienkāršošanu”.

⁴⁰ Hodge un citi, “The alignment of agricultural and nature conservation policies in the European Union”, Conservation Biology, 29(4), 2015; Hauck un citi, “Shades of greening: Reviewing the impact of the new EU agricultural policy on ecosystem services”, Change and Adaptation in Socio-Ecological Systems, 1., 2014.

⁴¹ Brunk un citi, “Common Agricultural Policy: Cross Compliance and the Effects on Biodiversity”, 2009.

⁴² ERP īpašais ziņojums Nr. 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā”.

⁴³ Komisijas paziņojums “KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas”, COM(2010) 672 galīgā redakcija.

⁴⁴ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (COM(2011) 625/3 final).

⁴⁵ ERP īpašais ziņojums Nr. 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā”.

⁴⁶ Komisija, “Evaluation study of the payment for agricultural practices beneficial for the climate and the environment”, 2017.

⁴⁷ Komisija, “Kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas īstenošana un pirmie kopējās lauksaimniecības politikas darbības rezultāti”, COM(2018) 790 final, 2018.

⁴⁸ Ekroos un citi, “Weak effects of farming practices corresponding to agricultural greening measures on farmland bird diversity in boreal landscapes”, Landscape Ecol 34, 2019, 389.–402. lpp.; Pe'er un citi, “Adding Some Green to the Greening”, Conservation Letters, 2017, 517.–530. lpp.

⁴⁹ ERP īpašais ziņojums Nr. 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā”.

⁵⁰ Komisija, dienestu darba dokuments “Executive Summary of the Evaluation of the Regulation (EU) No 1307/2013”, SWD(2018) 479 final.

⁵¹ Plantureux un citi, “Biodiversity in intensive grasslands: Effect of management, improvement and challenges”, Agronomy Research 3(2), 2005; Marriott un citi, “Long-term impacts of extensification of grassland management on biodiversity and productivity in upland areas. A review”, Agronomie, 24(8), 2004.

⁵² BfN, “Agriculture Report 2017: Biological diversity in agricultural landscapes”, 2017; Plantureux un citi, “Biodiversity in intensive grasslands: Effect of management, improvement and challenges”, Agronomy Research 3(2), 2005.

⁵³ Nilsson un citi, “A suboptimal array of options erodes the value of CAP ecological focus areas”, Land Use Policy 85, 2019; Ekroos un citi, “Weak effects of farming practices corresponding to agricultural greening measures on farmland bird diversity in boreal landscapes”, Landscape Ecol 34, 2019.

⁵⁴ Komisija, “Technical Handbook on the Monitoring and Evaluation Framework of the Common Agricultural Policy 2014.–2020.”, 2015.

⁵⁵ Sk., piemēram, CEEweb for Biodiversity, “Rural Development Programmes Performance in Central and Eastern Europe: Lessons learnt and policy recommendations”, 2013.

⁵⁶ Lakner un citi, “A CAP-Reform Model to strengthen Nature Conservation – Impacts for Farms and for the Public Budget in Germany”, Journal of the Austrian Society of Agricultural Economics, 2018. g. decembris; Goetz un citi, “New Perspectives on Agri-environmental Policies: A Multidisciplinary and Transatlantic Approach”, 2009.

⁵⁷ Barnes un citi, “Alternative payment approaches for noneconomic farming systems delivering environmental public goods”, 2011; Berkhout un citi, “Targeted payments for services delivered by farmers”, 2018.

⁵⁸ Boatman un citi, “The Environmental Impact of Arable Crop Production in the European Union: Practical Options for Improvement”, 1999. gada novembris; Ahnström un citi, “Farmers' Interest in Nature and Its Relation to Biodiversity in Arable Fields”, International Journal of Ecology, 2013.

⁵⁹ Ekroos un citi, “Optimizing agri-environment schemes for biodiversity, ecosystem services or both?”, Biological Conservation, 172, 2014; Seibold un citi, “Arthropod decline in grasslands and forests is associated with drivers at landscape level”, Nature, 2019.

⁶⁰ Russi un citi, “Result-based agri-environment measures: Market-based instruments, incentives or rewards?”, Land Use Policy, 54, 2016; Herzon un citi: “Time to look for evidence: Results-based approach to biodiversity conservation on farmland in Europe”, Land Use Policy, 71, 2018.

⁶¹ Turpat.

⁶² Regula (ES) Nr. 808/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), V pielikums.

⁶³ ERP atzinums Nr. 7/2018 par Komisijas priekšlikumiem regulām par kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada.

⁶⁴ Komisija, “Lauksaimniecības vides rādītāju izveide, lai kontrolētu vides problēmu iekļaušanu kopējā lauksaimniecības politikā”, COM(2006) 508 galīgā redakcija, 2006.

Laika skala

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=53892

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-4741-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/952	QJ-AB-20-012-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-4726-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/050582	QJ-AB-20-012-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

5. attēls: © Apvienoto Nāciju Organizācija. Lai reproducētu attēlus, jāsazinās ar
https://www.un.org/sustainabledevelopment/wp-content/uploads/2019/01/SDG_Guidelines_AUG_2019_Final.pdf

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.