Īpašais ziņojums
Nr.20 2018

Āfrikas miera un drošības sistēma: ES atbalsts ir jāpārorientē

Par ziņojumu Āfrikas Savienības dalībvalstis 2002. gadā izveidoja Āfrikas miera un drošības sistēmu (ĀMDS), lai ilgtermiņā strukturāli risinātu miera un drošības problēmas Āfrikas kontinentā. ĀMDS nodrošina Āfrikas Savienībai un pilnvarotām subreģionālajām organizācijām piekļuvi rīkiem, kuri tām palīdz novērst, pārvaldīt un atrisināt konfliktus.

Mēs pārbaudījām ES atbalstu, kas sniegts ĀMDS attīstībai, un secinājām, ka tam bija neliela ietekme un tas ir jāpārorientē. Daudzus gadus ĀMDS bija lielā mērā atkarīga no līdzekļu devēju sniegtā finansējuma, un ES atbalsts bija novirzīts ĀMDS pamata darbības izmaksu segšanai. Lai uzlabotu ES pieeju, mēs formulējām vairākus ieteikumus nolūkā sekmēt lielāku Āfrikas Savienības līdzdalību Āfrikas miera un drošības sistēmā, pārorientēt ES atbalstu un panākt, lai Komisijas intervences pasākumi pastāvīgi būtu balstīti uz rezultātiem.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

Āfrikas Savienības (AS) dalībvalstis 2002. gadā izveidoja Āfrikas miera un drošības sistēmu (ĀMDS), lai ilgtermiņā strukturāli risinātu miera un drošības problēmas Āfrikas kontinentā. ĀMDS nodrošina Āfrikas Savienībai (ĀS) un pilnvarotām subreģionālajām organizācijām (SO) piekļuvi rīkiem, kuri tām palīdz novērst, pārvaldīt un atrisināt konfliktus.

II

Revīzijas laikā mēs pārbaudījām ES atbalstu ĀMDS. Mēs izvērtējām, vai ES atbalsts bija labi izstrādāts un mērķtiecīgs, vai tas palīdzēja gūt ilgtspējīgus rezultātus un vai tas tika labi īstenots. Mēs revidējām līgumus, kuru kopējā vērtība pārsniedza 100 miljonus EUR un kurus Komisija bija noslēgusi laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam.

III

Kopumā mēs secinām, ka ES atbalstam Āfrikas miera un drošības sistēmai ir bijusi neliela ietekme un ka tas jāpārorientē. Lai gan ir izstrādāts vērienīgs stratēģiskais satvars, mēs konstatējām, ka ES atbalsts ĀMDS ilgstoši ir novirzīts tās pamata darbības izmaksu segšanai. Tā kā Āfrikas Savienības finansiālā līdzdalība ĀMDS ir neliela, ĀMDS daudzus gadus ir bijusi lielā mērā atkarīga no līdzekļu devēju atbalsta. ES ir finansiāli atbalstījusi ĀMDS komponentus, taču to spēju kvalitāte būtiski atšķiras un joprojām pastāv vairākas problēmas.

IV

Mēs konstatējām, ka ES nebija noteikusi skaidras prioritātes ES atbalstam ĀMDS un ES stratēģijai trūka ilgtermiņa redzējuma attiecībā uz sniegtā atbalsta attīstību. Revidētā perioda laikā ES nebija pievērsusi pietiekamu vērību tam, lai atkāptos no darba algas izdevumu segšanas un pievērstos spēju veidošanai nolūkā nodrošināt ES atbalsta sekmīgu izmantošanu ilgtermiņā. ES atbalstīja ĀS ieceri panākt finansiālu neatkarību, kas ļautu segt arvien lielāku daļu no ĀMDS darbības izmaksām, taču tās īstenošana joprojām bija agrīnā posmā.

V

Mēs konstatējām arī, ka, īstenojot sešus no četrpadsmit revidētajiem līgumiem, kuri galvenokārt bija saistīti ar personāla izmaksām, līdz revīzijas sākumam bija sasniegta lielākā daļa gaidīto rezultātu. Divu līgumu rezultāti bija sasniegti tikai daļēji, un viens līgums nebija izpildīts. Piecos gadījumos līgumsaistību izpildes kavēšanās dēļ mēs nevarējām izvērtēt, vai līguma gaidītie rezultāti bija sasniegti. Turklāt kavēšanās saistībā ar līgumu slēgšanu, atpakaļejoša finansēšana un niecīgā informācija par sasniegtajiem rezultātiem traucēja īstenot ES atbalstu. Revīzijas perioda laikā finansēšanas instrumenti ne vienmēr tika izmantoti saskaņoti.

VI

Pamatojoties uz šajā ziņojumā minētajiem apsvērumiem, Palāta formulē turpmāk izklāstītos ieteikumus.

  1. Komisijai un EĀDD ir jāsekmē lielāka ĀS līdzatbildība par ĀMDS, lai panāktu finansiālu neatkarību, un jāpārorientē ES atbalsts no darbības izdevumu segšanas uz spēju veidošanas pasākumiem, un
  2. Komisijai ir jāpanāk, lai intervences pasākumi pastāvīgi būtu balstīti uz rezultātiem, jānovērš kavēšanās saistībā ar līgumu slēgšanu un atpakaļejoša finansēšana, jāuzlabo uzraudzība un saskaņoti jāizmanto finansēšanas instrumenti.

Ievads

Āfrikas miera un drošības sistēma

01

Āfrikas miera un drošības sistēma (ĀMDS) ir iestāžu tīkls un tiesību aktu un procedūru kopums, kas izveidots, lai veicinātu konfliktu novēršanu un sekmētu mieru un drošību Āfrikas kontinentā. Āfrikas Savienības Dibināšanas akts1 nodrošina ĀMDS juridisko pamatu. Protokolā par Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes izveidi, ko ĀS dalībvalstis pieņēma 2002. gadā, noteikta ĀMDS struktūra, mērķi un principi. Desmit Āfrikas subreģionālajām organizācijām (SO), kurām to attiecīgās dalībvalstis ir piešķīrušas pilnvaras īstenot darbības miera un drošības jomā, arī ir zināma nozīme ĀMDS darbībā. Astoņas no tām ir reģionālās ekonomikas kopienas (REK) un divas — konfliktu novēršanas, pārvarēšanas un risināšanas reģionālie mehānismi (RM)2. Uz sadarbību šo organizāciju un ĀS starpā ĀMDS ietvaros attiecas subsidiaritātes princips un papildināmības princips3.

02

ĀMDS galvenā institūcija ir Miera un drošības padome, ko ĀS dalībvalstis izveidoja kā “pastāvīgu lēmējinstitūciju konfliktu novēršanai, pārvarēšanai un risināšanai”. To atbalsta Āfrikas Savienības Komisija, Padomdevēju grupa, Kontinentālā agrīnās brīdināšanas sistēma, Āfrikas rezerves spēki un Miera fonds4 (sk. 1. attēlu).

1. attēls

Āfrikas miera un drošības sistēmas komponenti Āfrikas Savienības līmenī

Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz ĀS 2002. gada protokolu.

03

ĀMDS mērķis ir nodrošināt satvaru un mehānismus, lai ĀS un SO varētu aktīvi piedalīties to konfliktu novēršanā un risināšanā, kuri dažādu iemeslu dēļ radušies Āfrikā (1. izcēlums).

1. izcēlums

Konfliktu iemesli

Saskaņā ar Drošības izpētes institūta sniegto informāciju valstu nestabilitāte ir nedrošības galvenais iemesls Āfrikā5. Valstu nestabilitāte arī novājina reģionālos drošības mehānismus. Šādā situācijā atsevišķus konfliktus izraisa dažādi faktori, taču ir noteikti trīs galvenie konfliktu iemesli, un tie ir valdību maiņa, starpvalstu domstarpības un vardarbīgas ekstrēmistu kustības.

Apstrīdēta valdības maiņa ir konfliktu galvenais iemesls. Vēlēti amati nodrošina ārkārtīgi lielus finansiālus ieguvumus, un pārvaldības sistēmas bieži vien ir vājas. Tas rada lielu kārdinājumu izmantot vardarbību, lai panāktu uzvaru vēlēšanās. Pēdējos gados vardarbība saistībā ar vēlēšanām ir pieaugusi.

Starpvalstu domstarpības. Āfrikā antagonisms valstu starpā (valstu domstarpības) ir plaši izplatīts. Šāds antagonisms bieži vien izpaužas kā valstu atbalsts vardarbībai kaimiņvalstīs, lai īstenotu savus politiskos mērķus. Šādas darbības var tikt veiktas, īstenojot slepenas pārrobežu militārās operācijas vai sniedzot slepenu vai atklātu atbalstu nemierniekiem citā valstī. Daudzi konflikti, ko tradicionāli uzskata par “iekšējiem” konfliktiem, patiesībā tiek izraisīti un uzturēti, izmantojot šāda veida ārējo ietekmi.

Vardarbīgas ekstrēmistu kustības izraisa daudz vardarbīgu konfliktu Āfrikā. Šādas kustības pēc izveidošanās parasti izplešas pāri robežām; piemēram, kaujinieku vardarbība Lībijā, Mali, Nigērijas ziemeļaustrumos un Somālijā ir izpletusies kaimiņvalstīs, un uzbrukumi notiek arī Alžīrijā, Burkinafaso, Kenijā un Ugandā6.

04

ĀS un SO atbilstīgi ĀMDS satvaram iejaucās 28 no 67 vardarbīgiem konfliktiem (42 % gadījumu), kas notika Āfrikā 2016. gadā. Iejaukšanās notika, īstenojot diplomātijas un mediācijas pasākumus, kā arī miera atbalsta operācijas vai apvienojot visus trīs risinājumus. Šo 28 iejaukšanās gadījumu vērtējumi norāda uz to, ka 21 iejaukšanās pasākums bija vismaz daļēji sekmīgs, jo konfliktu izdevās novērst vai mazināt7 (2. izcēlums).

2. izcēlums

Piemērs par iejaukšanos ĀMDS ietvaros

Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS) iejaucās, lai atjaunotu kārtību konstitucionālās krīzes laikā pēc 2016. gada prezidenta vēlēšanām Gambijā. ECOWAS vispirms īstenoja diplomātiskas iniciatīvas un augsta līmeņa mediāciju, iesaistot Ganas, Gvinejas, Libērijas, Mauritānijas un Nigērijas prezidentus. Šie centieni nebija sekmīgi, tādēļ ECOWAS izdeva militārās intervences rīkojumu. Aptuveni 7000 ECOWAS rezerves spēku karavīru gatavojās ieiet Gambijā. Diplomātija apvienojumā ar militāro spēku izmantošanas draudiem veicināja Gambijas konflikta ātru un efektīvu atrisināšanu bez reģistrētiem upuriem.

05

ĀS dalībvalstis izveidoja Āfrikas Miera fondu, lai piesaistītu finansējumu ĀS miera atbalsta misijām un operatīvajām darbībām miera un drošības jomā8. Tika plānots, ka finansējums tiks piešķirts galvenokārt no ĀS budžeta, paredzot iespēju piesaistīt papildu finansējumu no citiem avotiem brīvprātīgu iemaksu veidā. Taču mazāk nekā puse Āfrikas valstu veica savas iemaksas ĀS budžetā savlaicīgi un pilnībā9, tādēļ laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam pietrūka 33 % finansējuma10. Ņemot to vērā, lielāko daļu ĀS budžeta11 nodrošināja līdzekļu devēji (54 % 2017. gadā12).

06

Turklāt tikai neliela daļa no ĀS budžeta tiek iemaksāta Āfrikas Miera fondā. ĀS dalībvalstis vienojās līdz 2014. gadam palielināt Āfrikas Miera fonda finansējumu līdz 12 % no ĀS parastā budžeta. Taču 2016. gadā iemaksātā summa bija 7 % no parastā budžeta (proti, mazāk nekā 6 miljoni EUR)13.

07

ĀS un SO ir virzījušas ĀMDS attīstību, izstrādājot ceļvežus. Pašreizējo ĀMDS ceļvedi laikposmam no 2016. līdz 2020. gadam tās pieņēma 2015. gada decembrī. Tajā noteiktas piecas stratēģiskās prioritātes, un tās ir konfliktu novēršana, krīzes un konfliktu pārvarēšana, pēckonfliktu atjaunošana un miera veidošana, stratēģiski drošības jautājumi14 un koordinācija un partnerības ĀMDS satvarā.

ES atbalsts Āfrikas miera un drošības sistēmai

08

ES atzina, ka miers un drošība Āfrikas kontinentā ir viena no tās prioritātēm un 1996. gadā noteica savas pieejas pamatprincipus15. Tā ir atkārtoti uzsvērusi šos principus un norādījusi uz ieinteresētību pievērsties miera un stabilitātes nodrošināšanai Āfrikas kontinentā vairākās augsta līmeņa konfliktu novēršanas un drošības stratēģijās16, un pēdējo reizi tas darīts 2016. gada ES globālajā stratēģijā17. 2007. gadā ĀS un ES sāka īstenot Āfrikas un ES kopējo stratēģiju (ĀEKS) kā satvaru sadarbībai un politikas dialogam un uzsvēra miera un drošības nozīmi abām savienībām. Kopš tā laika ĀEKS rīcības plānos par prioritāti noteikta ĀMDS darbības nodrošināšana.

09

ES sniedz finansiālu atbalstu ĀMDS attīstībai, izmantojot Eiropas Attīstības fondu (EAF)18. EAF atbalsta sniegšanas galvenais instruments ir Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds (ĀMNF), ko ES izveidoja 2003. gadā19, kā arī reģionālās indikatīvās programmas (RIP)20. EAF 2014.–2020. gada periodā Āfrikā tiek īstenotas trīs RIP, kuras aptver Rietumāfriku, Centrālo Āfriku un Austrumāfriku/Dienvidāfriku/Indijas okeāna reģionus. Pašreizējā periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu summa, kas miera un drošības jomā piešķirta no EAF un saskaņā ar RIP, ir vairāk vai mazāk divkāršojusies (sk. 2. attēlu). Lielākā daļa līdzekļu (aptuveni 80 %) tika izlietota, lai finansētu miera atbalsta operācijas, piemēram, Āfrikas Savienības misiju Somālijā.

2. attēls

Mieram un drošībai piešķirtais finansējums saskaņā ar reģionālajām indikatīvajām programmām (RIP), kā arī no Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda (ĀMNF), 2008.–2020. gads* (miljoni EUR)

* ĀMNF dati par 2019.–2020. gadu ir provizoriski.

Avots: Eiropas Revīzija palāta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas sniegto informāciju.

10

Aptuveni 14 % no kopējā finansējuma mieram un drošībai no ĀMNF un saskaņā ar RIP 2014.–2020. gadā, proti, vidēji 50 miljoni EUR gadā, ir piešķirti Āfrikas miera un drošības sistēmas ieviešanai. Salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanu periodu tas ir par 150 % vairāk. ES prognozē, ka, sniedzot atbalstu ĀMDS, it īpaši stiprinot ĀS un SO spējas novērst un risināt konfliktus kontinentā, var mazināties nepieciešamība finansēt dārgās miera atbalsta operācijas, kuru izmaksas sasniedz 720 miljonus EUR21 gadā. Vienlaikus ĀMDS piešķirtais finansējums saskaņā ar RIP ir palielinājies sešas reizes, norādot uz to, ka ES vairāk pievērsusies konfliktu novēršanai un mediācijai subreģionālā līmenī (sk. 3. attēlu).

3. attēls

ES piešķirtais finansējums ĀMDS īstenošanai no ĀMNF un RIP, 2008.–2020. gads (miljoni EUR)

* Patlaban piešķirtā finansējuma apmērs turpmākajiem periodiem vēl tiek apspriests un var mainīties. Iepriekšējos periodos un, ciktāl tas ir iespējams, piešķirtā finansējuma vietā norādītas līgumos noteiktās summas.

Avots: Eiropas Revīzija palāta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas sniegto informāciju.

Revīzijas tvērums un pieeja

11

Revīzijas laikā mēs pārbaudījām, vai ES ir sniegusi efektīvu atbalstu ĀMDS. Šai nolūkā mēs centāmies rast atbildes uz šādiem trīs apakšjautājumiem.

  1. Vai ES atbalsts ĀMDS ir labi izstrādāts un mērķtiecīgs?
  2. Vai ES atbalsts ĀMDS ir veicinājis ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanu?
  3. Vai ES atbalsts ĀMDS ir labi īstenots?
12

Revīzija aptvēra EAF izdevumus saistībā ar finansējuma piešķiršanu Āfrikas Miera nodrošināšanas fondam (ĀMNF) un reģionālajām indikatīvajām programmām (RIP). Mēs pārbaudījām ES atbalstu, kas sniegts kopš 2014. gada, un atsaucāmies uz iepriekš veikto darbību izvērtējumiem, ja tādi bija pieejami un ja tiem bija nozīme. Mēs revidējām visus 14 līgumus, ko Komisija bija noslēgusi no 2014. līdz 2016. gadam par kopējo summu 102,5 miljoni EUR. Deviņi no šiem līgumiem tika finansēti no Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda, četri — saskaņā ar RIP Rietumāfrikai un viens — saskaņā ar RIP Centrālai Āfrikai22. Lielākie līgumi tika parakstīti ar ĀS, piemēram, kopīgas finansēšanas vienošanās par ĀS Komisijas Miera un drošības nodaļas un ĀS koordinācijas biroju personāla darba algas finansēšanu. Pārējie līgumi tika noslēgti ar reģionālajām organizācijām, piemēram, ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) un Centrālās Āfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECCAS). I pielikumā redzams katrai atbalstītajai organizācijai piešķirtā ES finansējuma sadalījums.

13

No revīzijas tvēruma mēs izslēdzām miera atbalsta operācijas, jo šādi izdevumi galvenokārt saistīti ar karavīriem izmaksāto atlīdzību, nevis ar atbalstu ĀMDS. Mēs neveicām revīziju attiecībā uz citiem ES instrumentiem, kurus izmanto, lai finansētu darbības miera un drošības jomā Āfrikā, jo revīzijas perioda laikā neviena no darbībām nebija tieši saistīta ar ĀMDS.

14

Revīzija tika veikta no 2017. gada janvāra līdz novembrim. Mēs vācām pierādījumus, iepazīstoties ar dokumentiem un iztaujājot pārstāvjus no Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas un attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, citus līdzekļu devējus un ES atbalsta saņēmējus (ĀS un SO). Mēs apmeklējām Āfrikas Savienības Komisiju, ECOWAS un ECCAS.

Apsvērumi

ES atbalsts joprojām tika novirzīts darbības izmaksu segšanai

15

Šajā iedaļā mēs pārbaudām, vai bija izstrādāta skaidra stratēģija attiecībā uz ES atbalsta sniegšanu ĀMDS tobrīd un turpmāk. Mēs vērtējam, vai ES atbalsts nodrošināja ĀMDS vajadzības un kā tas mainījās, lai mērķtiecīgi risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas saistībā ar ĀMDS.

ES atbalsts ĀMDS tika izstrādāts, pamatojoties uz stratēģisko satvaru

16

ES izvērtēja situāciju miera un drošības jomā Āfrikas kontinentā un izstrādāja pieeju, kas veidoja ES atbalsta pamatu. Atzīstot gan Āfrikas Savienības (ĀS), gan arī Āfrikas subreģionālo organizāciju (SO) būtisko nozīmi miera un drošības jomā, ES iesaistījās abos šajos līmeņos. Tā kā radās jauni apdraudējumi mieram un drošībai, ES savas stratēģijas pārskatīja un aktualizēja (8. punkts).

17

Atbilstīgi šim stratēģiskajam satvaram ES sniedza politisku un finansiālu atbalstu ĀS un SO, tostarp ĀMDS attīstībai. ES atbalstīja ĀS un SO secīgu ceļvežu sagatavošanu, kas ietvēra ĀMDS īstenošanas plānus23. Eiropas Savienība atbalstīja arī ĀMDS regulāru izvērtēšanu. Tas nozīmē, ka par ĀMDS regulāri tika sniegtas atsauksmes (ĀMDS novērtējumu veidā) un ieteikumi turpmākai attīstībai (ĀMDS ceļvežu veidā). Ceļveži arī nodrošināja satvaru līdzekļu devēju koordinēšanai. Taču 2017. gada ĀMNF novērtējumā bija norādīts uz trūkumiem pēdējā ĀMDS ceļvedī. Tiek uzskatīts, ka ceļvedis ir pārāk sarežģīts, lai ar to strādātu, tam trūkst visaptveroša redzējuma un ĀS Komisija vēl nav pilnībā uzņēmusies līdzatbildību par tā īstenošanu24.

18

ES izveidoja mehānismus politiskā dialoga veidošanai gan ĀS, gan arī reģionālā līmenī. Politiskais un politikas dialogs par miera un drošības jautājumiem, tostarp par ĀMDS īstenošanu, tika īstenots, regulāri tiekoties ar ĀS pārstāvjiem, atbilstīgi 2007. gadā pieņemtajai ĀEKS. Taču saistībā ar stratēģiju nebija skaidrības par ĀS un dažādo SO atbildības dalījumu, it īpaši attiecībā uz subsidiaritātes jautājumu (34. punkts).

19

To mehānismu izmantošanai, kurus ES izveidoja, lai īstenotu dialogu ar reģionālajām organizācijām, nebija tik labi rezultāti. Piemēram, ECOWAS gadījumā ministru līmeņa sanāksmes bija neregulāras (tās notika 2017. gadā, taču, neskatoties uz centieniem, 2016. gadā šādas sanāksmes nenotika). Citos gadījumos politikas dialogs bija sarežģīts (piemēram, tādēļ, ka netika īstenotas institucionālās reformas, ļoti lēni notika reģionālā integrācija vai sadarbības partneri pārāk vēlu atbildēja uz priekšlikumiem un pieprasījumiem). Bija jāpanāk, lai dialogs kļūtu efektīvāks, intensīvāks un ciešāks, piemēram, saistībā ar subreģionālajām ES Sāhelas un Gvinejas līča stratēģijām. Reizēm dialogs bija sarežģīts, jo organizācijām, piemēram, ECCAS, trūka administratīvās spējas.

ĀMDS finansējums ir atkarīgs no līdzekļu devēju iemaksām

20

Tā kā ĀS dalībvalstis neveica pietiekamas iemaksas ĀS budžetā (5. punkts) un Miera fondā (6. punkts), ĀMDS nepietika finansējuma. Šis aspekts tika uzsvērts pēdējā ĀMDS ceļvedī: “Neskatoties uz to, ka ĀS Valstu un valdību vadītāju asambleja ir pieņēmusi vairākus lēmumus un/vai noteikumus, izveidojot MDP, Āfrikas miera un drošības sistēmu joprojām negatīvi ietekmē ĀSK un REK/RM finansiālās līdzdalības trūkums, kā arī lielā atkarība no līdzekļu devējiem25. Arī eksperti ir uzsvēruši, ka nevar cerēt uz Āfrikas līdzatbildību kontinenta miera un drošības programmas īstenošanā, kamēr šī programma nebūs finansiāli neatkarīga26.

21

Atzīstot problēmas, kas saistītas ar atkarību no līdzekļu devējiem, ĀS dalībvalstis 2016. gada jūlijā pieņēma lēmumu izveidot jaunu mehānismu, lai finansētu ĀS darbības budžetu un Miera fondu27. ES atbalsta šo iniciatīvu, kas paredz no 2017. gada visām atbilstīgajām precēm, ko importē Āfrikā, piemērot 0,2 % nodevu. Līdz 2018. gada janvārim 14 dalībvalstis bija sākušas iekasēt nodevu28, Miera fonds bija uzsācis darbību un tam bija izveidota pārvaldības struktūra. 2017. gada jūnijā ĀS uzaicināja ES izvirzīt pārstāvi Miera fonda valdē.

22

Revīzijas laikā bija pāragri vērtēt jaunās kārtības efektivitāti. Turklāt nodeva nemazina finanšu grūtības, ar kurām saskaras subreģionālās organizācijas, ko finansē no atsevišķiem mehānismiem, piemēram, ECCAS ievērojamo finansējuma trūkumu29. Turklāt dažām Āfrikas valstīm, iespējams, ir sarežģīti pieņemt lēmumus par ierobežoto līdzekļu izmantošanu ĀS vai SO finansēšanai30.

ES finansēja darbības izmaksas, neplānojot pārorientēt atbalstu

23

Revidētā perioda laikā lielākā daļa ES finansējuma, kas bija piešķirts ĀMDS, tika izmantota, lai segtu darbības izmaksas, piemēram, ar personālu saistītās izmaksas (sk. 4. attēlu). Pirmajos atbalsta sniegšanas gados (kopš 2010. gada) ES pamatoja darbības izmaksu finansēšanu, norādot, ka ir būtiski panākt, lai jaunā struktūra sāktu darbību. Taču pēc gandrīz septiņiem gadiem ES atbalsts joprojām tika novirzīts, lai segtu pamata darbības izmaksas. Tas var radīt risku, ka ĀMDS kļūst atkarīga no līdzekļu devēju atbalsta, — jo ilgāks ir atbalsta sniegšanas periods un lielāka ir līdzekļu devēju nodrošinātā finansējuma daļa, jo projekts kļūst atkarīgāks no šāda atbalsta31.

4. attēls

ES finansējums ĀMDS (2014.–2016. gads)

Avots: Eiropas Revīzija palāta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas sniegto informāciju.

24

Mēs cerējām, ka ES būs sagatavojusi ilgtermiņa plānu, kurā tiks atspoguļota tās sniegtā atbalsta attīstība laika gaitā un galu galā pakāpeniska pārtraukšana. Mēs neatradām pierādījumus, ka tas būtu veikts. ES arī nebija vienojusies ar ĀS un SO, kā tā pakāpeniski pielāgos sniegtā atbalsta summas un sadalīs finansējumu efektīvākai spēju veidošanai (piemēram, konfliktu novēršanai, efektīvai reaģēšanai un pēckonfliktu atjaunošanai) un stratēģiskiem atbalsta pasākumiem (piemēram, organizatoriskām un darbības reformām, sistēmu uzlabojumiem, īpašas zinātības un mācību nodrošināšanai u. c.), lai veidotu spējas ilgtermiņā.

25

ES nebija izvirzījusi prasību, ka tā sniegs atbalstu, ja tiks izpildīti konkrēti nosacījumi, piemēram, prasība ĀS vai SO turpināt finansēt iniciatīvas, ko iepriekš atbalstījusi ES. Vienā no līgumiem, kura finanšu noteikumos šāds nosacījums bija iekļauts, attiecīgā SO neizpildīja līgumu un neturpināja finansēt darbiniekus, kuru atalgojumu iepriekš bija finansējis EAF (3. izcēlums).

3. izcēlums

Reģionālās agrīnās brīdināšanas sistēmas kāpumi un kritumi

Agrīnās brīdināšanas sistēma ir mehānismu un procedūru sistēma, ko izmanto, lai vāktu un analizētu datus nolūkā prognozēt un novērst konfliktus. Centralizētajām un reģionālajām agrīnās brīdināšanas sistēmām ir būtiska nozīme ĀMDS darbībā. Āfrikas centrālajā reģionā šāda sistēma ar nosaukumu “Mécanisme d'Alerte Rapide d'Afrique Centrale” (MARAC) tika izveidota 2007. gadā. ES nodrošināja finansējumu no EAF, lai paplašinātu sistēmu, uzstādītu IT un komunikācijas sistēmas un pieņemtu darbā un apmācītu personālu. Vairākās Centrālās Āfrikas valstīs tika izveidots 30 korespondentu tīkls. Vairākas ieinteresētās personas, kuras iztaujājām, minēja MARAC efektīvo un pozitīvo devumu konfliktu prognozēšanā un novēršanā.

Taču pēc 2016. gada, kad beidzās ES atbalsts, SO neizpildīja noteikto prasību turpināt agrīnās brīdināšanas sistēmas personāla finansēšanu, un izveidotās spējas tika zaudētas. 2017. gadā tika sniegts vienīgi minimāls finansiālais atbalsts no Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda, un līdz mūsu revīzijas sākumam MARAC darbinieku skaits bija samazinājies līdz tādam līmenim, kāds tas bija laikā, kad ES atbalstu vēl nesniedza. Bija saglabāts minimālais darbiniekus skaits, proti, trīs darbinieki (salīdzinājumā ar 15 darbiniekiem, kas vajadzīgi, lai sistēma pilnībā darbotos), un tās korespondentu tīkls vairs nedarbojās.

ES iesaistījās vēlreiz un 2017. gadā parakstīja jaunu finansēšanas līgumu, kas paredzēja finansējumu MARAC darbinieku skaita palielināšana – četru analītiķu un vairāku palīgdarbinieku piesaistīšanai un 20 korespondentu tīkla izveidei.

26

Mēs arī cerējām, ka līgumos būs iekļauti noteikumi gan par kopējā finansējuma samazināšanu un atbalsta pārtraukšanu darbiniekiem, kas iesaistīti pamatdarbībās, gan arī par tā novirzīšanu specializētam personālam. Ja ĀS un SO pārņemtu ikdienas darbības izdevumu segšanu32, ES varētu pievērsties pievienotās vērtības radīšanai, finansējot personālu, kas ieguvis īpašas prasmes, piemēram, konfliktu novēršanas un risināšanas jomā. Lielākajā daļā mūsu revidēto līgumu šādi noteikumi nebija iekļauti. Taču 4. izcēlumā sniegts piemērs par šādas pieejas sekmīgu īstenošanu.

4. izcēlums

ES atbalsta pievienotās vērtības palielināšana

2015. gadā izmaksas, kas saistītas ar visu ĀS Komisijas Miera un drošības nodaļas īstermiņa darbinieku darba algu, līdzekļu devēji sedza saskaņā ar kopīgas finansēšanas mehānisma (KFM) līgumu par darba algu. ĀS Komisija pēc apspriedēm ar ES un citiem līdzekļu devējiem 2017. gadā tādu darbinieku skaitu, kuru darba alga tika maksāta no līdzekļu devēju finansētā KFM, samazināja no 200 līdz 172 darbiniekiem, kā arī palielināja personāla izmaksu daļu, ko sedz ĀS dalībvalstis33. Vienlaikus saskaņā ar šo līgumu finansēto palīgdarbinieku un profesionālo darbinieku attiecība tika samazināta no 1:1 līdz gandrīz 1:2. Mērķis ir panākt, lai no 2017. gada šī attiecība būtu 1:334.

Piešķirot ES atbalstu, netika pienācīgi noteiktas prioritātes

27

Apzinoties risku, ko ES iedzīvotājiem var radīt konflikti Āfrikā (vardarbīgs terorisms, masu iznīcināšanas ieroču pieejamība un organizētā noziedzība), ES ir sākusi novirzīt atbalstu, lai novērstu šādus konfliktus un lai risinātu tos, ja šādi konflikti rodas35. Atbilstīgi Parīzes deklarācijai par palīdzības efektivitāti36 un principiem, kas noteikti ĀEKS, ES galvenokārt ir sniegusi atbalstu ĀMDS atbilstīgi vajadzībām, ko ĀS un SO ir noteikušas ĀMDS ceļvedī. Taču noteiktās vajadzības bija lielā mērā vispārīgas, un prioritātes nebija konkrētas vai skaidras.

28

EĀDD un Komisija nebija noteikusi īpašas ES finansēšanas prioritātes, nedz arī izstrādājusi pamatnostādnes par resursu piešķiršanu dažādiem ĀMDS komponentiem. Tomēr Komisija un EĀDD rūpīgi pārbaudīja no ĀS un SO saņemtos priekšlikumus, un ES Padomes Politikas un drošības komiteja izvērtēja finansējuma piešķiršanas “politisko pamatotību”. II pielikumā sniegts piemērs par Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda lēmumu pieņemšanas procedūru.

29

Mēs analizējām četrpadsmit revidētos līgumus, lai noteiktu, vai tajos bija ņemtas vērā ĀMDS noteiktās prioritātes. Mēs konstatējām, ka astoņos gadījumos līdzekļi līgumu budžetā bija atspoguļoti tā, ka nebija iespējams noteikt, cik liels finansējums piešķirts katram ĀMDS pīlāram vai prioritātei. Mēs konstatējām arī, ka atsevišķiem līgumiem bija plašs tvērums atbalstīto prioritāšu ziņā — 11 no 14 līgumiem attiecās uz vismaz četrām no piecām ĀMDS stratēģiskajām prioritātēm (sk. III pielikumu).

Riski, kas saistīti ar lielāka finansējuma piešķiršanu reģionālajām organizācijām

30

Pēdējā plānošanas periodā ES nolēma lielāku daļu no ĀMDS paredzētā kopējā finansējuma piešķirt, izmantojot reģionālās indikatīvās programmas (10. punkts). Mērķis bija nodrošināt subreģionālo organizāciju aktīvāku dalību lēmumu pieņemšanā atbilstīgi subsidiaritātes principam. Šāds risinājums arī sniedz iespēju SO tieši sadarboties ar ES, tādējādi izvairoties no kavēšanās, kas saistīta ar ĀS īstenoto finansējuma koordinēšanu ĀMDS atbalsta programmai. Mēs konstatējām, ka ar šīm izmaiņām ir saistīti zināmi riski:

  1. mūsu revīzijas laikā subreģionālajās organizācijās nebija pietiekams skaits darbinieku ar vajadzīgajām prasmēm, lai efektīvi pārvaldītu papildu finansējumu;
  2. reģionālo iestāžu sistēma ir ļoti sarežģīta. Desmit subreģionālajās organizācijās ar mandātu miera un drošības jomā ir dalībnieki, kuri vienlaikus piedalās vairākās šādās organizācijās. Vidēji ĀS valstis ir dalībnieces vismaz divās SO, un dažas valstis ir pat četru SO dalībnieces. Skaidrības trūkuma dēļ dažas Āfrikas valstis nevēlas uzņemties atbildību par dalību SO, tādējādi samazinot to spējas. ES Komisijas stratēģija attiecībā uz šo sarežģīto reģionālo sistēmu bija atbalstīt vienu kopīgu RIP katrā reģionā; ES patlaban finansē subreģionālās organizācijas atbilstīgi trīs reģionālajām indikatīvajām programmām;
  3. uz četrām no desmit SO ar pilnvarām miera un drošības jomā RIP neattiecas, un divas no šīm četrām SO turpinās saņemt finansējumu saskaņā ar ĀMNF. Turklāt ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai finansē spēju veidošanas pasākumus vienai SO (Starpvaldību attīstības iestāde), kā arī organizācijām, uz kurām ĀMDS satvars neattiecas (piemēram, organizācijai Sāhela G537). Tas var apdraudēt ES finansējuma piešķiršanas pieejas saskaņotību;
  4. pastāv risks, ka ĀS ietekmes ierobežošana var negatīvi ietekmēt ES atbalsta ĀMDS vispārējo saskaņotību un tā koordinēšanu;
  5. neskatoties uz to, ka ir ievērojami palielināts finansējums, kas piešķirts miera un drošības pasākumiem saskaņā ar RIP, nav atbilstīgi palielināts personāls, kuršveic darbu attiecīgajās reģionālajās ES delegācijās. Piemēram, ECOWAS un ECCAS delegācijās nebija militāro ekspertu, un tas nozīmē, ka šīs delegācijas paļāvās uz militārajām zināšanām, ko nodrošināja ES dalībvalstu vēstniecības.

Neskatoties uz ES atbalstu, ĀMDS saskaras ar vairākām problēmām, un tās darbība ir atkarīga no pastāvīga ārējā atbalsta

31

Šajā iedaļā mēs vērtējam, vai ES atbalsts veicināja rezultātu sasniegšanu. Mēs pārbaudām, kādā mērā ES finansētie līgumi nodrošināja atbalstu atbilstīgi šiem līgumiem noteiktajiem mērķiem. Mēs analizējam arī ĀMDS dažādo komponentu problēmas. Visbeidzot, mēs vērtējam, vai EĀDD un Komisija ir noteikusi un novērsusi ES atbalsta rezultātu ilgtspējas riskus.

Revīzijas laikā pusē līgumu bija sasniegti paredzētie rezultāti

32

Mēs revidējām 14 ES atbalsta līgumus. Līdz šīs revīzijas sākumam seši no šiem līgumiem, kuri galvenokārt bija saistīti ar personāla izmaksām, bija izpildīti tādā mērā, ka bija sasniegta lielākā daļa no paredzētajiem rezultātiem. Taču mums nebija pietiekamas informācijas, lai izdarītu secinājumus par to, vai sasniegts katrs atsevišķais tiešais rezultāts (59. un 60. punkts). Vēl divu līgumu īstenošanā tiešie rezultāti ir sasniegti daļēji, taču viena līguma īstenošanā paredzētie tiešie rezultāti noteikti nav sasniegti. Piecos gadījumos līgumsaistību izpildes kavēšanās dēļ mēs nevarējām izvērtēt, vai līgumā paredzētie tiešie rezultāti bija sasniegti (53. punkts un IV pielikums).

ĀMDS saskaras ar vairākām problēmām

33

Ieinteresētajām personām un līdzekļu devējiem ir lielas cerības attiecībā uz ĀMDS. Novērtējumos38 secināts, ka ĀS un subreģionālajām organizācijām ir būtiska nozīme konfliktu risināšanā Āfrikā. ĀMDS var kļūt par efektīvu sistēmu, lai veicinātu mieru un drošību Āfrikā, lai gan tā saskaras ar daudzām sarežģītām problēmām un ir jāturpina pilnveidot tās spējas, instrumenti un vispārējā darbība.

34

Cita starpā ĀMDS ir šādas grūtības:

  1. jāstiprina galveno iesaistīto struktūru (ĀS un SO) finansiālās un institucionālās spējas;
  2. jāveic konkrēti pasākumi, lai pārvarētu politiskās gribas trūkumu nolūkā risināt īpašus jautājumus un krīzes situācijas39;
  3. nav mehānisma, lai panāktu lēmumu izpildi;
  4. jāpanāk labāka sadarbība dažādo struktūru un iestāžu starpā;
  5. skaidri jānosaka attiecības starp ĀS un SO, it īpaši saistībā ar subsidiaritāti40;
  6. būtu jāpanāk savstarpēji papildinošu iniciatīvu, tādu kā Āfrikas pārvaldības sistēma41, labāka koordinēšana.
35

Āfrikas Miera fonds nesedza ĀMDS darbības izmaksas, kā bija plānots (5. un 6. punkts). Tādēļ lielākā daļa ES atbalsta tika izmantota, lai finansētu ĀMDS darbības izmaksas. 36.–47. punktā izklāstītas problēmas saistībā ar ĀMDS komponentu darbību un ES atbalsta devumu.

Miera un drošības padome
36

Miera un drošības padome (MDP) ir ĀMDS galvenā lēmējinstitūcija, un tā ir darījusi zināmu savu nostāju par būtiskiem jautājumiem, paužot nosodījumu par apvērsumu organizēšanu un piemērojot sankcijas. Tā ir iesaistījusies arī konfliktu risināšanā, piemēram, Burundi, Mali un Somālijā42.

37

Taču MDP saskaras ar grūtībām, un vairākas problēmas joprojām ietekmē tās darbu. Piemēram, Āfrikas Savienības Valstu un valdību vadītāju asambleja vairākkārt nav ievērojusi principus, kas noteikti MDP protokolā un kas paredz izvērtēt MDP iespējamo dalībnieku atbilstību konkrētiem kritērijiem. Padomē ir uzņemtas valstis, kuras ieguvušas sliktu slavu saistībā ar to, ka atklāti ignorējušas ĀS lēmumus vai veikušas antikonstitucionālas darbības. Tas ir ierobežojis MDP lēmumu kvalitāti un efektivitāti. MDP ir saskārusies ar problēmām arī tādēļ, ka liela vērība tiek piešķirta lēmumu vienprātīgai pieņemšanai. Situāciju pasliktina dažu valstu politiskās gribas trūkums paust nostāju par jautājumiem, kurus tās neuzskata par nozīmīgiem savu interešu īstenošanai, vai ja tās nevēlas atklātu konfrontāciju ar citu dalībvalsti43.

Āfrikas Savienības Komisija
38

ĀS Komisija īsteno MDP lēmumus, un tās Miera un drošības nodaļa (MDN) atbalsta citus ĀMDS pīlārus, kā arī citas miera un drošības programmas, piemēram, robežu demarkāciju un stratēģiju kājnieku un vieglo ieroču jomā. MDN arī koordinē sadarbību starp ĀS un SO miera un drošības jomā.

39

MDN ir būtiska nozīme ĀMDS darbībā, taču, tā kā ĀS nodrošinātais finansējums nebija pietiekams, divas trešdaļas tās amata vietu palika neaizpildītas. 2010. gadā ES, ĀS un citi starptautiskie partneri risināja šo jautājumu, izveidojot kopīgas finansēšanas instrumentu “Kopīgas finansēšanas mehānisms” (KFM)44. To izmantoja, lai segtu darba algas izmaksas vēl 172 MDN “īstermiņa” darbiniekiem (sk. 5. attēlu). Lai gan netika aizpildītas visas amata vietas, pateicoties papildu darbiniekiem, MDN varēja turpināt darbību45.

5. attēls

ĀS Komisijas Miera un drošības nodaļas amata vietas un vakances

Līguma veids Aizpildītās amata vietas Brīvās amata vietas Kopā Piezīmes
ĀS parastais budžets 25 42 67 Personāla atlases procedūra galvenajām amata vietām sākās 2016. gada 4. ceturksnī
Īstermiņa (KFM) 137 35 172 Notiek personāla atlase 12 amata vietām
Norīkošana 12 12 Paredzēta 2017. gada martā
Kopā 174 77 251

Avots: Koordinācijas komitejas protokols 11. sanāksmei par kopīgas finansēšanas mehānismu, lai sniegtu atbalstu ĀSK darbiniekiem, kuri veic darbu saistībā ar Miera un drošības programmu, 2017. gada aprīlis; MDN personāla pārskats, 2016. gada jūlijs.

40

MDN bija ierobežots skaits “profesionālu” darbinieku, kuri risina būtiskākos jautājumus par mieru un drošību Āfrikas kontinentā. 6. attēlā redzamas darbinieku kategorijas, kā arī to finansēšanas risinājumi 2016. gadā. Personāla galvenais uzdevums ir īstenot ĀMDS vispārējo ceļvedi 2016.–2020. gadam — dokumentu, kurā noteiktas 5 stratēģiskās prioritātes, 32 konkrēti mērķi un 116 tiešie rezultāti. Piešķirto resursu neatbilstība, kā arī “īstermiņa” darbinieku politika (57. punkts) padara to par sarežģītu uzdevumu.

6. attēls

Finansējuma avoti ĀS Komisijas Miera un drošības nodaļas amata vietām

Amata vietas birojos/struktūrvienībās KFM ĀS parastais budžets Kopā
Vispārējās lietas Speciālisti Vispārējās lietas Speciālisti
Komisāra birojs 2 2 1 2 7
Direktora birojs, tostarp ĀS reģionālo ekonomikas kopienu (REK) /reģionālo mehānismu (RM) koordinācijas biroji 9 10 3 1 23
Konfliktu novēršanas un agrīnās brīdināšanas nodaļa 6 15 7 6 34
Krīzes pārvarēšanas un pēckonfliktu atjaunošanas nodaļa 4 8 1 18 31
Miera atbalsta operāciju nodaļa 3 32 6 12 53
Aizsardzības un drošības nodaļa 2 6 1 3 12
MDP sekretariāts 2 6 1 2 11
Projektu vadības grupa 2 9 1 2 14
Miera un drošības finansēšanas nodaļa 10 14 - - 24
Cits (kanceleja, cilvēkresursi, iekšējā revīzija u. c.) 20 10 Neattiecas — personāls veic dažādas funkcijas
Kopā 60 112 21 46 239

Avots: Koordinācijas komitejas protokols 11. sanāksmei par kopīgas finansēšanas mehānismu, lai sniegtu atbalstu ĀSK darbiniekiem, kuri veic darbu saistībā ar Miera un drošības programmu, 2017. gada aprīlis; MDN personāla pārskats, 2016. gada jūlijs.

41

Arī ES un citi līdzekļu devēji ar ĀS Komisijas starpniecību kopīgi piešķir finansējumu, lai atbalstītu ĀS koordinācijas birojus, kas veic darbību 14 Āfrikas valstīs, kurās norisinās konflikti, un pēckonflikta valstīs Āfrikā. ES gada ieguldījums ĀS koordinācijas biroju finansēšanā ir aptuveni 3,5 miljoni EUR (aptuveni 25 % no gada budžeta). Tīklā ir aptuveni 200 darbinieku, un attiecība starp atbalsta darbiniekiem un tiem, kas iesaistīti pamatdarbībās, ir augsta (aptuveni 70:30). MDN nosaka koordinācijas biroju uzdevumus, un tie var būt dažādi — gan briestošas krīzes uzraudzība un preventīvu diplomātijas un krīzes risināšanas pasākumu īstenošana, gan arī pēckonfliktu atjaunošana. Biroji pārstāv ĀS vietējā līmenī, un tiem galvenokārt ir politiska nozīme46.

42

Nesen veiktā ES finansētā novērtējumā47 norādīts uz ĀS koordinācijas biroju konstruktīvo un nozīmīgo rīcību krīzes situācijās Mali, Centrālāfrikas Republikā, Sudānā, Dienvidsudānā, Komoru salās, Gvinejā-Bisavā un Madagaskarā. Taču novērtējumā arī norādīts, ka nepietiekamā finansējuma un personāla problēmu dēļ darbības nebija efektīvas. Veicot novērtējumu, tika konstatēts, ka koordinācijas biroju ietekme bija “dažāda”, taču to veiktais darbs sniedza “samērīgu ieguldījumu miera un drošības jomā”. Līdzīgi arī Pasaules Miera fonda nesen sagatavotā ziņojumā secināts, ka koordinācijas biroji bija “nozīmīgi un ka tos jāturpina atbalstīt”48.

Padomdevēju grupa
43

Pieņemot MDN protokolu, tika izveidota Padomdevēju grupa kā padomdevēja struktūra, kurā ir piecas Āfrikā cienītas personas. Šīs grupas uzdevums ir novērst konfliktus, un tā šo uzdevumu veica, piemēram, organizējot darbseminārus un augsta līmeņa tikšanās. Padomdevēju grupas funkcijas ir paplašinājušās, ietverot arī pirmsvēlēšanu misijas un mediācijas darbu49. Neskatoties uz arvien pieaugošo darba slodzi, Padomdevēju grupas resursi nav palielināti. Piemēram, grupas sekretariātā ir tikai viens politiskais analītiķis, kura darba algu finansē ES, izmantojot KFM. Padomdevēju grupai ir nācies risināt arī koordinēšanas jautājumus ar MDN un citām struktūrām, kuru uzdevums ir konfliktu novēršana un risināšana.

Kontinentālā agrīnās brīdināšanas sistēma (KABS)
44

Kontinentālā agrīnās brīdināšanas sistēma (KABS) ir sistēma, ko izmanto, lai vāktu un analizētu datus nolūkā prognozēt un novērst konfliktus. ES sniedza tehnisko un finansiālo atbalstu tās izveidei un turpina finansēt darbības izmaksas saskaņā ar KFM līgumu par darba algām un ĀMDS atbalsta programmas līgumiem, kurus mēs revidējām (IV pielikums).

45

ĀMDS 2015. gada ietekmes ziņojumā secināts, ka KABS bija “tehniski funkcionāla”, un norādīts, ka panākts ievērojams progress sadarbībā starp subreģionālajām organizācijām un ĀS agrīnās brīdināšanas jomā50. Tomēr atsevišķi aspekti ierobežo sistēmas efektivitāti.

  1. ĀMDS ceļvedī norādīts, ka jārisina jautājums par reģionālo agrīnās brīdināšanas sistēmu atšķirīgajiem funkcionalitātes līmeņiem, kā arī jāuzlabo centrālo, reģionālo un valsts sistēmu sadarbība51.
  2. Miera un drošības padome norādīja uz “pastāvīgu neatbilstību starp agrīnu brīdināšanu un agrīnu rīcību”52 un secināja, ka ĀS dalībvalstis bieži vien neņem vērā agrīnās brīdināšanas signālus par iespējamo krīzi, tādējādi apdraudot MDP konfliktu novēršanas spēju, kas bieži vien izraisa konfliktus53.
Āfrikas rezerves spēki
46

Āfrikas rezerves spēki (ĀRS) ir daudzdisciplīnu rezerves spēki, ko izveidojusi ĀS Asambleja un MDP, lai tos varētu ātri izvietot konfliktu skartajos reģionos. Āfrikas rezerves spēki ietver militārās, policijas un civilās vienības54. ES atbalsts tika izmantots, lai finansētu Āfrikas rezerves spēku un to reģionālo komponentu spēju uzlabošanu atbilstīgi Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda noteikumiem un reģionālajām indikatīvajām programmām. Atbalstu izmantoja, lai segtu personāla izmaksas un darbības izmaksas (plānošanas, loģistikas un politikas attīstības uzlabošana un policijas un civilo vienību stiprināšana), kā arī izmaksas saistībā ar IT infrastruktūras iepirkumu (C315) (līgumu sarakstu sk. IV pielikumā). ES finansēja arī rezerves spēku mācības, tostarp praktiskās mācības (atbalsta programma “AMANI AFRICA II”).

47

Līdz revīzijas sākumam ĀS Āfrikas rezerves spēkus vēl nebija izmantojusi. Ieinteresētās personas, ko intervējām, apšaubīja Āfrikas rezerves spēku funkcionalitāti, norādot uz šādiem aspektiem:

  1. Āfrikas rezerves spēku vadības, kontroles, komunikācijas un informācijas sistēma vēl nedarbojas (6. izcēlums);
  2. Āfrikas rezerves spēki nespēj ātri izvietot vienības loģistikas ierobežojumu, piemēram, nepietiekamu stratēģisko gaisa pārvadājumu spēju, dēļ;
  3. valodas un kultūras problēmu dēļ vienību izvietošana reģionos var nebūt tik efektīva.

Rezultātu ilgtspējas riski

48

ĀMDS spēju veidošanas jomā sasniegto rezultātu ilgtspējas galveno risku iemesli ir vājas ĀS un SO finansiālās, institucionālās un darbības spējas, kā arī vairāku ĀS dalībvalstu politiskās gribas trūkums (34. punkts).

49

Paredzētās reformas ar mērķi novērst trūkumus ĀS Komisijas55, ECOWAS56 un ECCAS57 iestāžu sistēmā līdz šim devušas nelielus rezultātus. ES Komisija ir veicinājusi un sniegusi finansiālu atbalstu šādām iniciatīvām — piemēram, ECOWAS institucionālā reforma patlaban tiek atbalstīta, īstenojot projektu, kas paredz sniegt ES atbalstu publisko finanšu pārvaldības reformu īstenošanai, savukārt ECCAS institucionālās reformas tiek atbalstītas kā daļa no projekta miera un atbalsta veicināšanai, ko finansē Eiropas Attīstības fonds.

50

Lai novērstu ĀS Komisijas un SO institucionālos un darbības trūkumus, ES finansētā tehniskā palīdzība bieži vien ir bijusi vērsta uz vispārēju pārvaldību, un šai palīdzības formai ir ierobežota ilgtermiņa ietekme uz ĀMDS attīstību. Tehniskās palīdzības eksperti bieži vien ir pildījuši projektu vadītāju funkciju, nodrošinot īslaicīgu risinājumu īstenotājorganizāciju iekšējām problēmām. Šāda risinājuma izmaksas bieži vien ir bijušas ļoti lielas — piemēram, ES sniegtais atbalsts ECOWAS miera, drošības un stabilitātes dotācijai bija 6,7 miljoni EUR un dotācijas īstenošanas tehniskās palīdzības izmaksas bija vēl 4,9 miljoni EUR, proti, 73 % no sākotnējās dotācijas.

ES atbalsta īstenošanu ietekmēja kavēšanās, finansēšanas instrumentu nesaskaņota izmantošana un nepietiekama informācija par sasniegtajiem rezultātiem

51

Šajā iedaļā mēs pārbaudām, vai Komisija ES atbalstu ĀMDS sniedza savlaicīgi, paredzami un saskaņoti un vai līgumi, ko revidējām, tika īstenoti atbilstīgi plānam. Mēs vērtējam Komisijas ieviestos uzraudzības un ziņošanas mehānismus un cenšamies rast atbildi uz jautājumu, vai tie nodrošināja pietiekamu informāciju par sasniegtajiem rezultātiem.

Kavēšanās saistībā ar līgumu slēgšanu un atpakaļejoša finansēšana traucēja īstenot plānotās darbības

52

Atbalsta saņēmēji saskaņā ar mūsu revidētajiem līgumiem bija ĀS un subreģionālās organizācijas. Atbalsta mērķis bija finansēt un apmācīt darbiniekus, lai tie varētu veikt sarežģītus uzdevumus miera un drošības jomā, kā arī nodrošināt darbību saskaņotu īstenošanu visā kontinentā. Līgumi, kas uzskaitīti IV pielikumā, paredzēja:

  1. stiprināt ĀS Komisijas un subreģionālo organizāciju (reģionālo ekonomikas kopienu un reģionālo mehānismu) cilvēkresursu spējas novērst un/vai risināt krīzes Āfrikā;
  2. palīdzēt ĀS koordinācijas birojiem uzraudzīt miera nolīgumu īstenošanu, atbalstīt gatavošanos vēlēšanām un to uzraudzību, kā arī pārstāvēt ĀS, tiekoties ar valstu struktūrām un starptautiskām organizācijām;
  3. izveidot kontinentālu struktūru, kas nodrošina iespēju ĀS ātri izvērst stratēģiskās un operatīvās komunikācijas, vadības un kontroles spējas starp ĀS Adisabebā un reģioniem, kā arī vietējām misijām;
  4. nodrošināt ĀS Komisijai un SO īpašās zināšanas, kas vajadzīgas to miera un drošības iniciatīvu īstenošanai;
  5. atbalstīt subreģionālo organizāciju spēju veidošanu un uzdevumu veikšanu konfliktu novēršanas un risināšanas jomā.
53

Lai institucionālais atbalsts sniegtu gaidītos rezultātus, izšķiroša nozīme ir savlaicīgumam un paredzamībai. Nespēja savlaicīgi noslēgt līgumus veicināja īstenošanas kavēšanos, un tas nozīmē, ka darbību finansēšana nebija paredzama. Desmit no četrpadsmit mūsu revidētajiem līgumiem tika parakstīti novēloti viena vai vairāku turpmāk minēto iemeslu dēļ:

  1. ĀS Komisija vai SO finansēšanas priekšlikumus iesniedza novēloti vai arī tiem bija zema kvalitāte;
  2. sarunas par līgumu budžetu, darbībām un finanšu pārvaldību bija sarežģītas;
  3. ES Komisijas informācijas sistēmā radās tehniskas problēmas.
54

Turklāt saskaņā ar astoņiem no šiem desmit līgumiem darbības tika finansētas ar atpakaļejošu spēku58. Trīs no šiem līgumiem tika parakstīti tikai dažas dienas pirms finansēto darbību pabeigšanas termiņa beigām. Mēs konstatējām, ka kavēšanās saistībā ar līgumu slēgšanu kopā ar ĀS un SO iekšējām problēmām negatīvi ietekmēja darbību īstenošanu sešos no četrpadsmit līgumiem (IV pielikumu). 5. izcēlumā parādīta kavēšanās saistībā ar līgumu slēgšanu un atpakaļejošas finansēšanas negatīvā ietekme uz divām ĀMDS atbalsta programmām.

5. izcēlums

ĀMDS atbalsta programmu atpakaļejoša finansēšana

Īstenojot ĀMDS atbalsta programmas, ES sniedz finansiālu atbalstu ĀS Komisijai un subreģionālajām organizācijām, lai tās nodrošinātu ĀMDS darbību. Mēs revidējām otro un trešo no šiem līgumiem, kuru finansējuma apmērs bija attiecīgi 5 227 335 EUR un 28 770 000 EUR.

Otrais ĀMDS atbalsta programmas līgums paredzēja atbalstīt tādas darbības kā ĀMDS ceļveža 2016.–2020. gadam izstrādes pabeigšana. Līgums tika parakstīts novēloti, un tas nozīmē, ka daudzas no plānotajām darbībām netika īstenotas vai bija jāfinansē no citiem avotiem. Neskatoties uz finansējuma novēlotu saņemšanu, SO saglabāja lielāko daļu darbinieku, kuri tika finansēti saskaņā ar šo līgumu. Taču dažus darbiniekus atlaida no darba, tādējādi tika zaudētas iegūtās spējas. Tā rezultātā tika izlietoti tikai 56 % no līguma budžeta.

Trešais ĀMDS atbalsta programmas līgums tika parakstīts tikai 2016. gada decembrī, lai gan īstenošanas periods bija 36 mēneši, sākot no 2016. gada janvāra. ĀS Komisija līgumu slēgšanas kavēšanās dēļ līgumā paredzēto finansējumu subreģionālajām organizācijām piešķīra tikai 2017. gada maijā. Trūkstošo finansējumu dažos gadījumos nodrošināja citi līdzekļu devēji vai arī plānotās darbības tika atliktas.

55

6. izcēlumā sniegts piemērs par kavēšanos Āfrikas rezerves spēkiem paredzētas informācijas sistēmas iegādē. Šajā gadījumā ĀS iekšējās problēmas vēl vairāk pasliktināja situāciju, ko bija radījusi līguma novēlota noslēgšana.

6. izcēlums

Āfrikas rezerves spēku Vadības, kontroles, komunikācijas un informācijas sistēmas (C3IS) izveides aizkavēšanās

ES atbalstīja Āfrikas rezerves spēku (ĀRS) attīstību un afrikāņu vadīto miera atbalsta operāciju pārvaldību, noslēdzot līgumu par sistēmu C3IS. Sistēma C3IS bija galvenā prioritāte ĀMDS ceļvedī 2011.–2013. gadam. Tā tika izveidota, lai nodrošinātu iespēju ĀS ātri izvietot stratēģiskās un operatīvās komunikācijas. Piemēram, tā dotu iespēju ĀS Adisabebā nodot rīkojumus un sagatavot ziņojumus un kartes operāciju vadībai uz vietas.

ĀS sagatavoja finansēšanas priekšlikumu 2013. gada februārī un līgumu par ES atbalstu 12,5 miljonu EUR apmērā parakstīja 2014. gada februārī. ES ar atpakaļejošu spēku piešķīra finansējumu ĀS Komisijas sagatavošanās darbībām, kuras tika veiktas kopš 2013. gada marta, un sarežģītās iepirkuma procedūras vadību uzticēja ĀS Komisijai, lai veicinātu to, ka ĀS uzņemas līdzatbildību par sistēmu. Taču tā rezultātā ilgstoši aizkavējās iepirkuma procedūras īstenošana, un mūsu revīzijas laikā tā vēl nebija pabeigta. ES pagarināja līguma izpildes termiņu no sākotnēji plānotā 24 mēnešu perioda līdz 67 mēnešiem.

Šāda kavēšanās negatīvi ietekmēja citas plānotās darbības. Piemēram, viens no galvenajiem elementiem nozīmīgās Āfrikas rezerves spēku mācībās (mācības AMANI AFRICA II, ko atbalstīja arī ES) tika atcelts.

Finansēšanas instrumenti ne vienmēr tika izmantoti saskaņoti

56

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī EĀDD nav analizējis salīdzinošās priekšrocības, kas piemīt visiem to rīcībā esošajiem instrumentiem miera un drošības jomā (9. punkts). Mēs konstatējām, ka finansēšanas instrumenti ne vienmēr tika izmantoti saskaņoti. ĀMNF ir piemērots īstermiņa vajadzību finansēšanai, jo tā finansēšanas cikli ir divus līdz trīs gadus ilgi. Savukārt RIP ir labāk piemērotas ilgtermiņa vajadzību finansēšanai, jo to finansēšanas cikls ir septiņi gadi.

57

Mēs konstatējām gadījumus, kad īstermiņa ĀMNF līgumi tika izmantoti, lai finansētu ilgtermiņa amata vietas, piemēram, saskaņā ar KFM darba algu līgumiem (39. punkts). Šajā gadījumā rotācijas līgumi ar 1–2 gadu termiņu negatīvi ietekmēja cilvēkresursu pārvaldību, turklāt tas nozīmē, ka gandrīz katru gadu bija no jauna jāvienojas par amata vietu skaitu un veidiem. Šāda situācija veicināja kavēšanos līgumu slēgšanā (53. punkts), kā arī nodarbinātības nestabilitāti, kā rezultātā tika zaudēti pieredzējuši darbinieki. Citos gadījumos RIP tika izmantotas, lai nodrošinātu īstermiņa vajadzības, — šādiem nolūkiem RIP ir mazāk piemērotas.

58

Eiropas Komisija un EĀDD nav izveidojis koordinēšanas satvaru, kas aptvertu visus to rīcībā esošos instrumentus miera un drošības jomā. Taču kopš 2015. gada Komisija un EĀDD ir īstenojusi centienus, lai panāktu efektīvāku ĀMNF un RIP savstarpējo papildināmību, it īpaši veicot šādus pasākumus:

  1. noskaidrojot amata vietu finansēšanas kārtību subreģionālajās organizācijās. Šai sakarā Komisija un EĀDD nolēma, ka ES atbalstīto reģionālo organizāciju nemilitārā personāla izmaksas būtu jāpārnes no ĀMNF uz RIP budžetu. Taču šis lēmums tika pieņemts pēc RIP apstiprināšanas, tādēļ to bija sarežģītāk īstenot. Galu galā izmaksu pārnešanu atlika uz 2018. gada janvāri;
  2. iesaistot reģionālās ES delegācijas no ĀMNF finansēto ĀMDS reģionālās atbalsta programmas darba plānu pārskatīšanā, lai nodrošinātu, ka tie papildina saskaņā ar RIP finansētās programmas;
  3. kopš 2017. gada — reģionālo ES delegāciju pārstāvjus iekļaujot ĀMDS atbalsta programmas koordinācijas komitejā.

Uzraudzības un ziņošanas mehānismi bija izveidoti, taču tie nenodrošināja pietiekamu informāciju par rezultātiem

59

Komisija bija izveidojusi uzraudzības un ziņošanas mehānismus visiem līgumiem, kurus mēs revidējām. Tie cita starpā paredzēja aprakstošu un finanšu ziņojumu periodisku iesniegšanu (galvenokārt vienu reizi pusgadā), regulāras koordinācijas komitejas sanāksmes un neatkarīgas izdevumu ārējās revīzijas. Praksē Komisijas uzraudzības mehānismi bija nepilnīgi un nenodrošināja pietiekamu informāciju par rezultātiem. Revidētajos līgumos mēs konstatējām šādus piemērus:

  1. sešos no četrpadsmit līgumiem plānotie tiešie rezultāti nebija konkrēti vai izmērāmi. Piemēram, tika plānots, ka atbalstītajām nodaļām vai instrumentiem tiks “uzlabotas spējas” un “palielināta ietekme” vai ka tie kļūs “pilnībā funkcionāli”. Dažos no šiem gadījumiem pakārtotās darbības nebija tieši saistītas ar tiešajiem rezultātiem;
  2. daži no rādītājiem, kas bija noteikti divpadsmit līgumiem, bija ieguldījumu un darbību uzskaitījums, nevis sasniedzamie tiešie rezultāti, un tādēļ to izmantošanas iespējas uzraudzības nolūkā bija ierobežotas. Citos gadījumos nebija norādīti bāzes dati un mērķi, kas vajadzīgi progresa novērtēšanai;
  3. trijos gadījumos fakts, ka līgumi bija noslēgti to izpildes perioda pēdējās dienās, nozīmē to, ka atpakaļejošās finansēšanas dēļ uzraudzības noteikumiem praksē nebija nozīmes;
  4. ĀS un SO sagatavotie ziņojumi nereti tika saņemti novēloti. Attiecībā uz sešiem līgumiem šajos ziņojumos nebija pietiekamas informācijas par līgumu izpildes tiešajiem rezultātiem un rādītājiem.
60

Kopumā iztaujātais ES personāls bija labi informēts par līgumu izpildi, lai gan šīs zināšanas ne vienmēr bija iekļautas ziņojumos. Saistībā ar revidētajiem līgumiem ES Komisija vēl nebija veikusi nevienu “uz rezultātiem vērstas uzraudzības” misiju59. Ārējais novērtējums bija veikts tikai vienam līgumam. Tas nozīmē, ka ĀS un SO sniegto ierobežoti pieejamo informāciju par rezultātiem nekompensēja citi avoti.

Secinājumi un ieteikumi

61

ĀS dalībvalstis izveidoja ĀMDS, lai piedāvātu strukturālu ilgtermiņa risinājumu miera un drošības apdraudējumiem Āfrikas kontinentā. ĀMDS nodrošina Āfrikas Savienībai (ĀS) un pilnvarotām subreģionālajām organizācijām (SO) piekļuvi rīkiem, kuri tām palīdz novērst, pārvaldīt un atrisināt konfliktus. ES nodrošināja atbalstu ĀMDS no Eiropas Attīstības fonda. Mēs revidējām ES atbalstu, kas sniegts trīs gadu laikā no 2014. līdz 2016. gadam, un konstatējām, ka tam bija neliela ietekme un tas ir jāpārorientē.

62

ES nebija noteikusi sniegtā atbalsta skaidras prioritātes, un tās stratēģijai trūka ilgtermiņa redzējuma attiecībā uz atbalsta attīstību. Piemēram, revidētajā periodā ES nebija pievērsusi pietiekamu vērību tam, lai atkāptos no algu maksāšanas un pievērstos spēju veidošanai nolūkā nodrošināt ES atbalsta sekmīgu izmantošanu ilgtermiņā. Tā kā ĀS dalībvalstis neveica pietiekamas iemaksas ĀS budžetā un Miera fondā, ĀMDS bija lielā mērā atkarīga no līdzekļu devēju, tostarp ES, sniegtā atbalsta. ES atbalstīja ĀS nodomu panākt ĀMDS finansiālu neatkarību, kas bija formāli noteikts ĀS 2016. gada lēmumā, taču tā īstenošana joprojām bija agrīnā posmā (16.–30. punkts).

63

Mēs konstatējām, ka revīzijas laikā aptuveni puse ES finansēto līgumu bija izpildīti, lielākoties vai daļēji sasniedzot gaidītos rezultātus. ES ir atbalstījusi reformas, lai uzlabotu ĀS un SO finansiālās, darbības un institucionālās spējas, taču šīs reformas līdz šim devušas nelielus rezultātus. ĀMDS komponentu spējas ievērojami atšķīrās un tos negatīvi ietekmēja politiskās gribas trūkums un ierobežotais finansējums (32.–50. punkts).

1. ieteikums. Veicināt ĀS līdzatbildību par ĀMDS un pārorientēt ES atbalstu

ĒĀDD un Komisijai kopīgi jāizstrādā skaidrs ilgtermiņa redzējums par ES atbalstu ĀMDS, lai:

  • pakāpeniski samazinātu un galu galā pārtrauktu ES atbalstu ĀMDS pamata darbības izdevumu segšanai, novirzot to mērķtiecīgām spēju veidošanas programmām; un
  • sasaistītu spēju veidošanas atbalstu ĀMDS ar ĀS un SO darbības uzlabojumiem, kā arī
  • cieši uzraudzītu, kā ĀS īsteno apņemšanos panākt finansiālu neatkarību.

Termiņš: 2020. gada beigas.

64

Mēs revidējām visus četrpadsmit līgumus, kuri noslēgti 2014.–2016. gadā un saskaņā ar kuriem ES atbalstīja ĀMDS. Mēs konstatējām, ka līgumi ne vienmēr tika pārvaldīti efektīvi. Desmit līgumi tika noslēgti novēloti, un tas nozīmē, ka finansējums nebija pieejams savlaicīgi un tas nebija prognozējams. Šā iemesla dēļ tika zaudēti vairāki pieredzējuši darbinieki un aizkavējās ĀMDS darbību īstenošana (52.–55. punkts). Mēs konstatējām arī, ka, lai gan uzraudzības mehānismi bija ieviesti, to darbībā bija trūkumi, piemēram, gadījumos, kad līgumi tika finansēti ar atpakaļejošu spēku. Ziņojumi bija nepilnīgi un nenodrošināja pietiekamu informāciju par rezultātiem. Revīzijas perioda laikā finansēšanas instrumenti ne vienmēr tika izmantoti saskaņoti. Mēs šajā jomā konstatējām dažus uzlabojumus salīdzinājumā ar 2015. gadu (56.–60. punkts).

2. ieteikums. Intervences pasākumiem pastāvīgi jābūt vērstiem uz rezultātiem

Palāta iesaka Komisijai:

  • vēl vairāk samazināt kavēšanos saistībā ar līgumu slēgšanu un izvairīties no atpakaļejošas finansēšanas;
  • līgumu izpildes uzraudzību un ziņošanu balstīt uz konkrētiem un izmērāmiem rezultātiem, izmantojot rādītājus, kas dod iespēju iz,ērīt panākto progresu;
  • aktīvāk veikt ĀMDS spēju veidošanas programmu “uzraudzību, kas balstīta uz rezultātiem”, un izvērtēt tās biežāk; kā arī
  • veikt miera un drošības jomā pieejamo finansēšanas instrumentu visaptverošu analīzi un izmantot tos saskaņoti.

Termiņš: 2019. gada beigas.

Šo ziņojumu 2018. gada 26. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina JAKOBSEN.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs
Klaus Heiner LEHNE

Pielikumi

I pielikums

Katrai atbalstītajai organizācijai piešķirtā ES finansējuma sadalījums

(EUR)

Atbalstītā organizācija/ līgums C3IS ĀMNF pakalpojumu līgums KFM līgums “Darba algas II” KFM līgums “ĀS koordinācijas biroji II” KFM līgums “ĀS koordinācijas biroji III” KFM līgums “ĀS koordinācijas biroji IV” KFM līgums “Darba algas III” ĀMDS atbalsta programma (AP) II ĀMDS atbalsta programma III ECOWAS un ES kājnieku ieroču projekts Tehniskā palīdzība ECOWAS (ieviešanas atbalsts) ECOWAS dotācija I ECOWAS dotācija II ECCAS, programmas tāme Nr. 4 Kopā
ĀS Koordinācijas biroji 6 000 000 3 000 000 7 000 000 16 000 000
Miera un drošības nodaļa 12 500 000 10 000 000 5 000 000 1 384 238 4 455 516 33 339 754
CEN-SAD - - 0
COMESA 595 562 3 019 999 3 615 561
EAC 337 564 2 833 320 3 170 884
EASFSEC 525 379 3 383 092 3 908 471
ECCAS 465 795 3 428 102 1 865 674 5 759 571
ECOWAS 617 014 3 550 000 5 560 000 4 896 500 6 724 594 2 757 182 24 105 291
IGAD 279 152 1 700 000 1 979 152
NARC 511 218 1 899 971 2 411 189
SADC 509 413 4 500 000 5 009 413
Transversāls atbalsts/ nav piešķirts 3 235 400 2 000 0 3 237 400
Kopā 12 500 000 3 235 400 10 000 000 6 000 000 3 000 000 7 000 000 5 000 000 5 227 335 28 770 000 5 560 000 4 896 500 6 724 594 2 757 182 1 865 674 102 536 686

Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz revidētajiem līgumiem.

II pielikums

Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda lēmumu pieņemšanas procedūras

Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz ĀMNF 2014.–2016. gada rīcības programmu, 1. pielikums.

III pielikums

Revidētie līgumi un ĀMDS stratēģiskās prioritātes

Līgumi ĀMDS stratēģiskās prioritātes
Programma Līguma numurs Līguma nosaukums Atbalstītā organizācija Līguma budžets (EUR) Izmaksāts* (EUR) Izmaksāts* (%) Konfliktu novēršana (tostarp agrīnā brīdināšana un preventīvā diplomātija) Krīzes/konfliktu pārvarēšana — Āfrikas rezerves spēki Pēckonfliktu atjaunošana un miera veidošana Stratēģiski drošības jautājumi Koordinēšana un partnerība
ĀMNF 2011.–2013. gada programma 325231 C3IS afrikāņu vadītām miera operācijām ĀS 12 500 000 10 534 027 84 % X
336871 ĀMNF pakalpojumu līgums ĀS un REK/RM 3 235 400 1 976 133 61 % X X X X X
327360 KFM līgums “Darba algas II” ĀS 10 000 000 9 000 000 90 % X X X X X
327370 KFM līgums “Āfrikas Savienības koordinācijas biroji II” ĀS 6 000 000 5 500 000 92 % X X X X
ĀMNF 2014.–2016. gada programma 371416 KFM līgums “ĀS koordinācijas biroji III” ĀS 3 000 000 2 400 000 80 % X X X X
375189 KFM līgums “ĀS koordinācijas biroji IV” ĀS 7 000 000 3 171 431 45 % X X X X
373209 KFM līgums “Darba algas III” ĀS 5 000 000 4 000 000 80 % X X X X X
366481 Āfrikas miera un drošības sistēmas pagaidu atbalsta programma (ĀMDS AP II) ĀS un REK/RM 5 227 335 4 181 868 80 % X X X X
380897 Āfrikas miera un drošības sistēmas atbalsta programma III (ĀMDS AP III) ĀS un REK/RM 28 770 000 7 674 227 27 % X X X X X
RIP Rietumāfrika 345376 ECOWAS un ES kājnieku ieroču projekts ECOWAS 5 560 000 4 185 614 75 % X X
355873 Tehniskā palīdzība, lai izmantotu ES atbalstu ECOWAS reģionu miera, drošības un stabilitātes mandāta īstenošanai ECOWAS 4 896 500 1 780 903 36 % X X X X X
368246 ECOWAS dotācija miera, drošības un stabilitātes stiprināšanai Rietumāfrikā ECOWAS 6 724 594 2 662 174 40 % X X X X X
380850 ECOWAS dotācija miera, drošības un stabilitātes stiprināšanai Rietumāfrikā II ECOWAS 2 757 182 1 313 599 48 % X
RIP Centrālā Āfrika 359795 ECCAS, programmas tāme Nr. 4 parastām darbībām un slēgšanai ECCAS 1 865 674 789 007 42 % X X X X
Kopā 102 536 686 59 168 983 58 % 12 12 9 10 11

* Izmaksātā summa 2017. gada 30. jūnijā.

IV pielikums

ERP pārskats par līgumu novērtējumiem

Programma Līguma numurs Līguma nosaukums Līguma mērķis Izveides atbilstība Īstenošana un uzraudzība Rezultāti un to ilgtspēja
Nozīmīgums ĀMDS Citi izveides aspekti (piemēram, gūtā pieredze, koordinēšanas un uzraudzības sistēma) Līguma parakstīšanas savlaicīgums Darbību īstenošana Ziņošana un uzraudzība Sasniegtie rezultāti Ilgtspējas apsvērumi
ĀMNF 2011.–2013. g. programma 325231 C3IS afrikāņu vadītām miera operācijām Izveidot kontinentālu struktūru, kas nodrošina iespēju ĀS ātri izvērst stratēģiskās un operatīvās komunikācijas, vadības un kontroles spējas ĀS un Adisabebā un reģionos, kā arī vietējo misiju īstenošanai. C3IS ir būtiska sistēma, kas nodrošina iespēju veikt AMANI AFRICA II mācības, sagatavot ĀRS un pārvaldīt afrikāņu vadītas miera atbalsta operācijas.
336871 ĀMNF pakalpojumu līgums Savlaicīgi sniegt ĀSK un reģionālās ekonomikas kopienas (REK)/reģionālā mehānisma (RM) augstas kvalitātes ārējās īpašās zināšanas, lai veicinātu tādu programmu īstenošanu, kas saistītas ar Miera un drošības partnerības rīcības plānu. Īpašs uzsvars tiks likts uz ĀMDS attīstīšanu, paredzot atsevišķus ilgtermiņa uzdevumus, kā arī sniedzot īstermiņa tehnisko palīdzību dažādu krīzes novēršanas/pārvarēšanas un pēckrīzes darbību īstenošanai, tostarp politikas veidošanai. Vajadzības gadījumā šo tehnisko palīdzību var izmantot arī, lai palīdzētu stiprināt ĀMNF darbības un RIP saskaņotību miera un drošības jomā.
327360 KFM līgums “Darba algas II” Nodrošināt, lai ĀSK Miera un drošības nodaļa arī turpmāk būtu ĀS Miera un drošības programmas īstenošanas virzītājspēks kontinentā, uzlabojot spējas un darba organizēšanu atbilstīgi tās iecerēm.
327370 KFM līgums “Āfrikas Savienības koordinācijas biroji II” Āfrikas Savienības koordinācijas biroji (ĀSKB) ir Āfrikas Savienības nepastāvīgas struktūras, kuras izvietotas lielākajā daļā drošības un miera nodrošināšanai nozīmīgos Āfrikas reģionos. To uzdevums ir sniegt atbalstu Miera un drošības padomei (MDP) un ĀS Komisijai, piedalīties pārraudzības mehānismos, kas paredzēti miera nolīgumos, un atbalstīt to īstenošanu. Programma ir vairāku līdzekļu devēju īstenota darbība, kuras ietvaros tiek segtas ĀSKB personāla un darbības izmaksas.
ĀMNF 2014.–2016. g. programma 371416 KFM līgums “ĀS koordinācijas biroji III” Āfrikas Savienības koordinācijas biroji (ĀSKB) ir Āfrikas Savienības nepastāvīgas struktūras, kuras izvietotas lielākajā daļā drošības un miera nodrošināšanai nozīmīgos Āfrikas reģionos. To uzdevums ir sniegt atbalstu Miera un drošības padomei (MDP) un ĀS Komisijai, piedalīties pārraudzības mehānismos, kas paredzēti miera nolīgumos, un atbalstīt to īstenošanu. Programma ir vairāku līdzekļu devēju īstenota darbība, kuras ietvaros tiek segtas ĀSKB personāla un darbības izmaksas.
375189 KFM līgums “ĀS koordinācijas biroji IV” Āfrikas Savienības koordinācijas biroji (ĀSKB) ir Āfrikas Savienības nepastāvīgas struktūras, kuras izvietotas lielākajā daļā drošības un miera nodrošināšanai nozīmīgos Āfrikas reģionos. To uzdevums ir sniegt atbalstu Miera un drošības padomei (MDP) un ĀS Komisijai, piedalīties pārraudzības mehānismos, kas paredzēti miera nolīgumos, un atbalstīt to īstenošanu. Programma ir vairāku līdzekļu devēju īstenota darbība, kuras ietvaros tiek segtas ĀSKB personāla un darbības izmaksas.
373209 KFM līgums “Darba algas III” Nodrošināt, lai ĀSK Miera un drošības nodaļa arī turpmāk būtu ĀS Miera un drošības programmas īstenošanas virzītājspēks kontinentā, uzlabojot spējas un darba organizēšanu atbilstīgi tās iecerēm.
366481 Āfrikas miera un drošības sistēmas pagaidu atbalsta programma (ĀMDS AP II) Intervences mērķis ir stiprināt ĀSK, REK un RM spējas un efektivitāti, lai novērstu un/vai risinātu krīzi Āfrikā. Pasākums bija vērsts uz darbībām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu iespēju ĀSK un REK/RM turpināt darbību un pabeigt izstrādāt un politiski apstiprināt galvenās Āfrikas stratēģijas miera un drošības jomā, piemēram, ĀMDS ceļvedi.
380897 Āfrikas miera un drošības sistēmas atbalsta programma III (ĀMDS AP III) Veicināt mieru un drošību Āfrikā, tādējādi nodrošinot vajadzīgos apstākļus un priekšnosacījumus attīstībai atbilstīgi ĀS mērķim “līdz 2020. gadam apklusināt ieročus”.
RIP Rietumāfrika 345376 ECOWAS un ES kājnieku ieroču projekts Mazināt konfliktu un vardarbības ietekmi, īstenojot institucionalizētus un koordinētus novēršanas pasākumus un veidojot un pārvaldot miera sistēmu noturīgām kopienām.
355873 Tehniskā palīdzība, lai izmantotu ES atbalstu ECOWAS reģionu miera, drošības un stabilitātes mandāta īstenošanai Nodrošināt tehniskās palīdzības grupu (ilgtermiņa un īstermiņa palīdzība), kas veic konsultatīvo funkciju, kā arī vadīt un uzraudzīt ES un ECOWAS MDS projektu.
368246 ECOWAS dotācija miera, drošības un stabilitātes stiprināšanai Rietumāfrikā Sniegt atbalstu ECOWAS, lai tā varētu ilgtspējīgi īstenot savu konfliktu novēršanas un risināšanas mandātu, it īpaši veicot pāreju no aktīvās uz preventīvo rīcību un iegūstot lielākas stratēģiskās, operatīvās un vadības spējas.
380850 ECOWAS dotācija miera, drošības un stabilitātes stiprināšanai Rietumāfrikā II Dotāciju izmanto, lai finansētu trīs projektus: 1) kājnieku un vieglo ieroču pārvaldība Nigērijā (papildina ECOWAS un ES kājnieku ieroču projektu, nodrošina lielāko daļu budžeta); 2) mācību vizīte Lionā saistībā ar Rietumāfrikas policijas informācijas sistēmu iniciatīvu (WAPIS); 3) ECOWAS operatīvo spēju stiprināšana, lai ECOWAS Miera un drošības sistēmā integrētu dzimumu aspektu.
RIP Centrālā Āfrika 359795 ECCAS, programmas tāme Nr. 4 parastām darbībām un slēgšanai Darbība “Programmas tāme Nr. 4” ir pēdējā programmas “ECCAS atbalsta programma miera un drošības jomā ” (PAPS II) tāme, un tās mērķis ir turpināt atbalstu ECCAS, lai saglabātu spējas miera un drošības jomā.

Krāsu apzīmējumi:

Visos nozīmīgajos aspektos standarti ir izpildīti
Daži standarti nav izpildīti
Nozīmīga novirze no standartiem
Pāragri vērtēt vai nav pieejama pietiekama informācija

Komisijas un EĀDD atbildes

Kopsavilkums

III

Atbalstam, ko ES sniegusi Āfrikas miera un drošības sistēmai (ĀMDS) — gan spēju veidošanai, gan finansiālajai līdzdalībai —, ir bijusi liela nozīme šīs sistēmas attīstības veicināšanā, lai arī gaidītie rezultāti nav sistemātiski sasniegti.

Ieguldījumu veikšana algu vai citu darbības izdevumu segšanā pati par sevi nav problēma, ja vien šie ieguldījumi ir saistīti ar rezultātu gūšanu un ir daļa no plašākas atbalsta stratēģijas, kam ir skaidra stratēģija atbalsta pakāpeniskai samazināšanai.

IV

ES noteica konkrētas prioritātes atbalstam, ko tā sniedz ĀMDS. ES ir īpaši ieinteresēta sniegt atbalstu Āfrikas risinājumiem Āfrikas miera un drošības problēmu novēršanā, lai stabilizētu Āfriku. Tas ir Āfrikas miera un drošības sistēmai (ĀMDS) sniegtā ES atbalsta pamatmērķis. Tas ir ilgtermiņa uzdevums, kura rezultātus nevar novērtēt uzreiz.

Praksē šo ES mērķi ir paredzēts sasniegt ar skaidri formulētu stratēģiju — ĀMDS ceļvedi 2016.–2020. gadam1. Šā ceļveža īstenošanu tieši atbalsta ar virkni programmu, jo īpaši pašreizējo ĀMDS atbalsta programmas trešo posmu (“ĀMDS III”)2. ĀMDS III iekļautās darbības ir sīkāk izklāstītas gada darba plānos, kuri dod iespēju noteikt ES atbalsta prioritātes un novērtēt konkrētus rezultātus attiecībā pret konkrētiem mērķiem.

Lai sasniegtu šos rezultātus, Komisija palīdz finansēt virkni darbību, kuru īstenošanai ir nepieciešama darbības izmaksu segšana, piemēram, Āfrikas Savienības Komisijas (ĀSK) Miera un drošības nodaļas darbinieku apmācības, braucienu un algu izmaksu segšana. Šo izmaksu finansēšanai ir bijusi ļoti liela nozīme ES atbalsta galvenā mērķa sasniegšanā.

V

Tas, ka trūkst informācijas par rezultātiem, nenozīmē, ka rezultāti nav sasniegti. Tāpēc nevar uzskatīt, ka tas vien traucē īstenot ES atbalstu.

Iemesls novēlotai līgumu noslēgšanai un atpakaļejošai finansēšanai ļoti bieži ir tas, ka organizācijas, kas īsteno ES atbalstu, pieprasījumus iesniedz ar nokavēšanos un nesniedz pietiekami daudz atbilstošas informācijas.

Saskaņotības jautājumā Komisija uzsver, ka ir panākts ievērojams progress, lai nodrošinātu, ka finansēšanas instrumenti tiek izmantoti saskaņotāk.

Proti, Komisija ir izveidojusi ĀMDS kontaktpunktu neformālu tīklu. Tīkls atvieglo apspriešanos Komisijā Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda (ĀMNF) ĀMDS atbalsta programmu un reģionālo indikatīvo programmu (RIP) noteikšanas un izstrādes laikā. Turklāt visi atbilstošie Komisijas dienesti / EĀDD piedalās kvalitātes atbalsta iekšējās grupās, kurās tiek apspriestas miera un drošības programmas un pārskatīta instrumentu savstarpējā papildināmība.

VI
  1. Komisija un EĀDD pieņem ieteikumu. Tomēr noteiktos apstākļos varētu būt atbilstoši sniegt ad hoc atbalstu darbības izmaksu segšanai.
  2. Komisija pieņem ieteikumu.

Ievads

2. izcēlums. Piemērs par iejaukšanos ĀMDS ietvaros

Šis gadījums ir labs praktisks piemērs tam, kā tiek saskaņoti izmantoti ES mehānismi, lai atbalstītu ĀMDS pozitīvo iejaukšanos Gambijā ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) starpniecību: Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda un reģionālās indikatīvās programmas ietvaros tiek ilgtermiņā veidotas ECOWAS spējas miera un drošības jomā, un no Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda tiek sniegts atbalsts pašai ECOWAS misijai Gambijā (ECOMIG) (vispirms ar agrīnās rīcības mehānismu, pēc tam no miera atbalsta operācijas budžeta3).

06

Pašlaik ĀS dalībvalstis Miera fondā ir iemaksājušas USD 42,4 miljonus. 2017. gadā vien tika savākti USD 39,9 miljoni, kas ir vislielākā Āfrikas Savienības dalībvalstu ieguldītā summa kopš 1993. gada, kad fonds tika nodibināts.

07

ĀMDS ceļvežu izstrāde tiešām ir bijusi Āfrikas pārziņā, taču ES šo procesu ir atbalstījusi, sniedzot tehnisko palīdzību un veicinot sanāksmes un seminārus ĀMDS II atbalsta programmas ietvaros.

Apsvērumi

23

Šajā finansiālās līdzdalības un ilgtspējas jautājumā Komisija un EĀDD atzīst, ka ir svarīgi, lai Āfrikas Savienība un Āfrikas SO pakāpeniski nodrošinātu aizvien lielāku daļu no vajadzīgajiem līdzekļiem. Tāpēc ES, izmantojot ārpusbudžeta finansēšanas līdzekļus (LES 41. panta 2. punkts), atbalsta ĀS iniciatīvas šajā jomā, jo īpaši Kaberukas procesu un 0,2 % nodevas piemērošanu importētajām precēm. Tādējādi ĀS finansiālā līdzdalība ĀMDS jau palielinās. Piemēram, 2018. gadā 57 % algu, kas tiek izmaksātas ĀSK īstermiņa darbiniekiem, kuri strādā miera un drošības programmās, segs ar ĀS dalībvalstu ieguldījumu un tikai 15 % — no ES līdzekļiem (iepriekšējos 16 mēnešos — 34 %). Kopumā šo centienu rezultātā 2018. gadā ĀS jau nodrošina lielāku daļu sistēmas budžeta: 2018. gadā 41,3 % (USD 318 miljoni no USD 770 miljoniem) salīdzinājumā ar 26,2 % 2017. gadā (USD 205 miljoni no USD 783 miljoniem). ĀMDS atbalsta arī citi līdzekļu devēji: Norvēģija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Vācija un Nīderlande.

Tātad ĀMDS darbības izmaksu daļa, ko finansē ĀS dalībvalstis, pakāpeniski palielinās. Skaitļi liecina nevis par lielāku atkarību, bet gan par virzību uz mazāku atkarību no līdzekļu devēju atbalsta.

Nevar pamatoti gaidīt, ka tuvākajā nākotnē līdzekļu devēji ES Āfrikas partneriem vairs nesniegs nekādu atbalstu ĀMDS jomā. Turklāt finansiālās līdzdalības un ilgtspējas jautājumā ir runa par izdevību un politisku izvēli. Kā paskaidrots iepriekš, ES pašas interesēs ir sniegt atbalstu ĀMDS, tāpēc nav tieša pamata izbeigt finansēt tās pamata darbības izdevumus, kamēr Komisija, EĀDD un ES dalībvalstis turpina uzskatīt šo atbalstu par noderīgu stratēģisku mehānismu Āfrikas stabilizēšanai.

24

Komisija un EĀDD atsaucas uz partneru līdzatbildības principu, kas izklāstīts vairākos starptautiskos nolīgumos, piemēram, Monterrejas 2003. gada nolīgumā4. Šie principi paredz, ka vispārējā atbildība par atbalstu būtu jāuzņemas partneriem (sk. arī atbildi uz 28. punktu).

Āfrikas Savienība ir pieņēmusi skaidru plānu, kā līdz 2020. gadam panākt finansiālo ilgtspēju. ES, kas finansēja ĀSK nolīgtos tehniskos ekspertus, kuru uzdevums bija sniegt palīdzību plāna izstrādē, ir paudusi atzinību par plānā ietvertajiem pasākumiem. ES turpmākais atbalsts būs atbilstošs minētajam plānam. Plānā iekļauto ilgtspējas nodrošināšanas pasākumu mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, ka ĀS dalībvalstu ieguldījums sedz 100 % ĀSK darbības izmaksu un 25 % miera atbalsta operāciju izmaksu. ĀS dalībvalstis šajā nolūkā ievieš īpašu 0,2 % nodevu atbilstīgām importa precēm (Kaberukas plāns).

Papildus tam ES atbalsta Āfrikas Savienības Komisijas īstenoto finanšu un administratīvās pārvaldības sistēmu reformu, kuras mērķis ir panākt šo sistēmu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Komisija ir atbalstījusi šādas reformas, sniedzot tehnisko palīdzību grāmatvedības, iekšējā audita, iepirkuma un aktīvu pārvaldības stiprināšanai, un 2018. gada aprīlī veiktajā ĀSK sistēmu pārskatā tika atzīts, ka ir gūti panākumi5. Komisija plāno līdz 2018. gada beigām papildus padziļināti novērtēt ĀSK sistēmas.

3. izcēlums. Reģionālās agrīnās brīdināšanas sistēmas kāpumi un kritumi

Otrā rindkopa: ar ES atbalstu (galvenokārt no programmas “Politiskās lietas, miers un drošība” (PAPS II) 10. EAF RIP ietvaros) tika attīstītas MARAC (Mécanisme d’Alerte Rapide d’Afrique Centrale) spējas. Piemēram, tas deva iespēju iegādāties un nodrošināt aprīkojumu šā mehānisma Stratēģiskās brīdināšanas telpai. Taču pēc PAPS II beigām ECCAS neizmantoja lietderīgi šo panākumus, jo īpaši tāpēc, ka liela daļa tehnisko darbinieku tika atlaisti.

Atzīstot šo problēmu, ES un ECCAS vienojās, ka no ĀMNF finansētās ĀMDS III atbalsta programmas būtu jāturpina atbalstīt darbības nepārtrauktību, kas atbilstu standartu minimumam. Tāpēc šajā programmā ir īpaši noteikumi par dažu ECCAS 2017. un 2018. gada darba plānos paredzētu MARAC spēju veidošanas darbību atbalstīšanu.

Tas jāuzskata par pagaidu pasākumu, kas tiek īstenots, līdz būs pabeigti sagatavošanās darbi Centrālās Āfrikas 11. EAF RIP miera un drošības programmai. Tiek cerēts, ka šī gaidāmā programma turpinās stiprināt MARAC spējas, vienlaikus ņemot vērā PAPS II gūto pieredzi attiecībā uz ilgtspēju.

26

Komisija un EĀDD uzskata, ka šajā virzienā jau tiek veikti pasākumi. Piemēram, attiecībā uz Kopīgas finansēšanas mehānisma (KFM) Darba algu programmu ir panākti šādi uzlabojumi 2018. gadā:

* šajā posmā ES daļa kopējā budžetā ir samazināta no 34 %, kā tas bija iepriekšējā šā ES atbalsta posmā (KFM IV Darba algu programma), līdz 15 %. Turklāt, pateicoties ĀSK centieniem samazināt partneru finansējamo amatu skaitu, ĀS dalībvalstu saistību daļa 2018. gadā veido lielāko daļu kopējā budžeta;

* partneriem ir jāfinansē tikai amati P3 un P4 (t. i., speciālie darbinieki), savukārt visus parasto darbinieku amatus ĀSK ir ņēmusi savā pārziņā. Pašlaik tie veido 12,6 % no pašreizējā KFM ietvaros finansētajiem amatiem, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados;

* partneri un ĀSK ir vienojušies, ka ĀSK turpinās pakāpeniski uzņemties to savu darbinieku izmaksu segšanu, kuri īsteno miera un drošības programmas, lai partneri varētu savu atbalstu pārvirzīt no darbības izmaksām uz programmas izmaksām. Šī vienošanās ir daļa no KFM atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijas.

28

Komisija un EĀDD atsaucas uz partneru līdzatbildības principu un uzskata, ka viņi bija noteikuši īpašas prioritātes savam atbalstam ĀMDS. Tās tika apspriestas ar Āfrikas Savienības Komisiju un Āfrikas reģionālajām ekonomikas kopienām ĀMDS ceļveža 2016.–2020. gadam6 izstrādes laikā, kad par tām arī vienojās. Ceļvedim ir skaidrs mērķis — atbalstīt Āfrikas risinājumus Āfrikas miera un drošības problēmu novēršanā. Šā ceļveža īstenošanu atbalsta ar virkni programmu, jo īpaši pašreizējo ĀMDS atbalsta programmas trešo posmu (“ĀMDS III”). ĀMDS III iekļautās darbības ir sīkāk izklāstītas gada darba plānos7, kuri dod iespēju noteikt ES atbalsta prioritātes un novērtēt konkrētus rezultātus attiecībā pret konkrētiem mērķiem.

Tāpēc, lai sasniegtu šos rezultātus, Komisija palīdz finansēt virkni darbību, kuru īstenošanai ir nepieciešama darbības izmaksu segšana, piemēram, apmācības, braucienu un algu izmaksu segšana. Šo izmaksu finansēšanai ir bijusi ļoti liela nozīme ES atbalsta mērķa sasniegšanā.

30 c)

ES nolēma pārnest visu IGAD RIP piešķīrumu uz Trasta fondu cita starpā saskaņotības apsvērumu dēļ. Lielāko daļu piešķīruma novirza darbībām, kas ir saistītas ar mieru un drošību, izturētspēju un migrāciju. Trasta fonda izmantošana uzlaboja saskaņotību, piemēram, gadījumos, kad RIP paredzētās darbības bija atbilstošākas ar migrāciju saistītajiem Trasta fonda ārkārtas mērķiem vai sniedza tajos ievērojamu ieguldījumu.

d)

Bažas par šo risku ir viens no iemesliem, kāpēc ES joprojām ir apņēmusies turpināt strādāt ar ĀS.

e)

Militārās zināšanas ir pieejamas ES delegācijā ĀS, kur programma tiek pārvaldīta. Šīs militārās zināšanas vajadzības gadījumā var papildināt ar reģionālajās ES delegācijās pieejamo ekspertu zināšanām. 2018. gadā ir piesaistīti papildu eksperti EĀDD galvenajā mītnē.

RIP paredzētajām darbībām nav vajadzīgi militāri darbinieki, jo šīs programmas ir attīstības programmas.

Turklāt delegācijās tika izveidotas vairākas jaunas Komisijas amatu vietas, lai pārvaldītu ar Trasta fondu Āfrikai saistīto darbu, kas daļēji ir saistīts ar miera un stabilitātes mērķiem.

37

Runājot par vienprātību — ĀS Miera un drošības padomes (MDP) protokola 13. pantā ir norādīts, ka pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu (procesuālos jautājumos) un divu trešdaļu balsu vairākumu (visos pārējos jautājumos).

49

2018. gada aprīlī sagatavotā ārējā pārskatā8 ir norādīts, ka ĀSK sistēmas ir pastiprinātas.

ECCAS valstu un valdību vadītāji 2018. gada martā apsprieda pārorientēšanos uz tādu mandātu, kas būtu nepārprotami vērsts uz mieru un drošību, un ECCAS pašlaik veic darbu ar mērķi izveidot jaunu “Centrālās Āfrikas Komisiju”, kas pārņemtu ECCAS darbību.

ECOWAS reformas tika apturētas, jo tās dalībvalstis nespēja panākt vienprātību, un tā rezultātā izmaiņas tās darbības procesos ir atliktas līdz 2018. gada jūnijam. Ir paredzēts, ka 2019. gada pirmajā ceturksnī ES veiks ECOWAS Komisijas pīlāra novērtējumu.

50

Komisijas pieeja tehniskās palīdzības sniegšanai ĀS Komisijai ir pārskatīta. Tagad tehniskā palīdzība tiek sniegta mērķorientēti un pēc ĀS Komisijas pieprasījumiem. 2017. gadā tika norīkoti deviņi eksperti. Viņu pienākumi nebija saistīti ar konkrētām programmām — tie attiecās uz horizontāliem un organizatoriskiem jautājumiem, kam ir izšķirīga nozīme ĀS Komisijas darbībā, kura nepieciešama, lai attīstītu ĀMDS.

53

Vairumā gadījumu novēlotas līgumu slēgšanas iemesls bija tas, ka ĀSK un SO bija grūtības laikus iesniegt pieņemamas kvalitātes finansēšanas priekšlikumus.

Pēc 2017. gada 24. maijā Eiropas Komisijā / Āfrikas Savienības Komisijas Koordinācijas komitejā notikušajām diskusijām ĀSK 2018. gadā ir pastiprinājusi par ES finansētām programmām atbildīgo programmas pārvaldības grupu, nolīgstot vēl četrus darbiniekus. Komisija paredz, ka tā rezultātā uzlabosies Eiropas Savienībai iesniegto priekšlikumu un ziņojumu kvalitāte.

c)

Komisijas informācijas sistēmas tehnisko problēmu ietekme uz līgumu slēgšanas, finansēšanas un īstenošanas kavējumiem ir bijusi ļoti maza, jo īpaši salīdzinājumā ar 53. punkta a) un b) apakšpunktā minēto problēmu ietekmi. Būtībā šīs tehniskās problēmas ietekmēja tikai divus no revidētajiem līgumiem, un katra šā līguma parakstīšanu aizkavēja par dažām nedēļām.

54

Vairumā gadījumu iemesls novēlotai līgumu noslēgšanai un atpakaļejošai finansēšanai bieži vien ir tas, ka organizācijas, kas īsteno ES atbalstu, pieprasījumus iesniedz ar nokavēšanos un nesniedz pietiekamu informāciju.

Komisija jau ir īstenojusi konkrētus pasākumus, tostarp palielinājusi ĀMNF programmu pārvaldībai pieejamos cilvēkresursus. Arī ĀSK šajā saistībā ir īstenojusi pasākumus — 2018. gadā pastiprinājusi savas Miera un drošības nodaļas Programmas pārvaldības grupu, kas ir atbildīga par ES finansētu spēju veidošanas programmu pārvaldību.

5. izcēlums. ĀMDS atbalsta programmu atpakaļejoša finansēšana

Otrā rindkopa: attiecībā uz otro ĀMDS atbalsta programmas līgumu jānorāda, ka līguma slēgšana kavējās, tomēr galvenais tiešais rezultāts faktiski tika sasniegts — tā kā tika nodrošināta darbības nepārtrauktība, bija iespējams pabeigt ĀMDS ceļvedi.

56

Komisija un EĀDD piekrīt, ka ir iespējams izmantot daudz dažādu instrumentu, un apstiprina, ka ir veikti pasākumi, lai optimizētu šo instrumentu salīdzinošās priekšrocības. Piemēram, notiek koordinācija starp ĀMNF un RIP — tostarp nesen tika veikta darbinieku izmaksu novērtēšana un pārnešana. Kopš 2016. gada darbs ir skaidri nodalīts, pamatojoties uz RIP un ĀMNF salīdzinošajām priekšrocībām, lai abu instrumentu funkcijas būtu skaidri definētas. Komisija ir izveidojusi ĀMDS kontaktpunktu neformālu tīklu, kurā ietilpst reģionālās delegācijas, ģeogrāfiskās struktūrvienības un par ĀMNF pārvaldību atbildīgā struktūrvienība. Šis tīkls atvieglo apspriešanos Komisijā ĀMNF ĀMDS atbalsta programmu un RIP noteikšanas un izstrādes laikā. Turklāt visi atbilstošie Komisijas dienesti / EĀDD piedalās kvalitātes atbalsta iekšējās grupās, kurās tiek apspriestas miera un drošības programmas un pārskatīta instrumentu savstarpējā papildināmība. Izmantojot ĀMDS ceļvedī ietvertās vadlīnijas, 11. EAF RIP reģionālajās programmās prioritāte tiek piešķirta vajadzībām, kas saistītas ar ĀMDS darbspējas nodrošināšanu reģionālā līmenī.

Turklāt ĀMNF ir labi piemērots ne tikai īstermiņa vajadzību finansēšanai. Dažādo instrumentu funkcijas ir labi definētas to attiecīgajos pamataktos, kā arī norādījumos. ĀMNF darbības jomā ietilpst ne tikai afrikāņu vadīto īstermiņa militāro miera atbalsta operāciju finansēšana, jo tā galīgais mērķis ir veidot Āfrikas spējas miera un drošības jomā, jo īpaši saistībā ar ĀMDS. Tas parasti ir ilgtermiņa uzdevums, ko ĀMNF finansē galvenokārt ar ĀMDS atbalsta daudzgadu programmu starpniecību. Skatīt arī atbildi uz 58. punktu.

57

KFM darba algu līgumu finansēšana ilgtermiņa amata vietām ir pārejas pasākums, par ko starptautiskie partneri vienojušies, lai segtu ilgtermiņa amata vietu izmaksas, līdz ĀSK būs izstrādājusi un īstenojusi cilvēkresursu reformu, kura pašlaik vēl turpinās.

58

Papildus 56. punktā minētajam neformālajam tīklam koordinācija ir notikusi arī daudzos ad hoc gadījumos, lai visi attiecīgie instrumenti tiktu izmantoti saskaņoti un savstarpēji papildinoši.

Gadījumu piemēri:

* attiecībā uz Somāliju EĀDD un Komisija regulāri tiekas, lai izstrādātu un īstenotu visaptverošu pieeju atbalsta sniegšanai pārejā no konflikta uz atlabšanu. Tas nozīmē, ka tiek pastāvīgi analizēts, kā koordinēti izmantot visatbilstošākos instrumentus: ĀMNF Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) atbalstam, ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai (ES TF) atlabšanai, valsts indikatīvo programmu (NIP) valsts veidošanai, kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) Somālijas Nacionālās armijas apmācīšanai un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP) agrīnām stabilizācijas darbībām;

* tāda pati regulāra koordinācija tiek īstenota attiecībā uz Sāhelas reģionu, kur ĀMNF atbalsts G5 apvienotajiem spēkiem ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir veicināt stabilizāciju, izmantojot ES TF, IcSP un NIP, lai nodrošinātu dažādu valsts pakalpojumu sniegšanu konflikta zonās.

Kopumā šāda ad hoc koordinācija notiek ikreiz, kad rodas īpaša krīze (Gambijā, Gvinejā-Bisavā).

59

Komisija piekrīt, ka uzraudzību vēl varētu uzlabot, jo īpaši attiecībā uz rādītāju izstrādi, taču uzsver, ka ieviestās sistēmas sniedza vērtīgu kvalitatīvo informāciju.

  1. Komisija piekrīt, ka turpmākās programmās rādītājus varētu pilnveidot, lai padarītu tos konkrētākus. Taču arī šie rādītāji sniedza vērtīgu kvalitatīvo informāciju, kas deva iespēju uzlabot spēju veidošanas programmas struktūru, kā tas ir atzīts ĀMNF 2017. gada ārējā novērtējumā.
  2. Lai gan dažos gadījumos rādītāji bija pārāk pievērsti darbībām un tāpēc to izmantošanas iespējas rezultātu novērtēšanai bija ierobežotas, tie tomēr palīdzēja uzraudzīt, vai tiek sasniegti apstiprinātie rezultāti, un tādējādi arī to, vai programma tiek īstenota atbilstīgi apstiprinātajai programmas struktūrai.
  3. Līgumi tika noslēgti novēloti tāpēc, ka īstenošanas organizācijai bija grūtības laikus iesniegt pieņemamas kvalitātes finansēšanas priekšlikumus.
60

2017. gadā tika sagatavots vispārējs ārējs novērtējums par ĀMNF 2014.–2016. gada periodā (ziņojums tika publicēts 2018. gada martā9). Tajā ir konkrēti secinājumi un ieteikumi par spēju veidošanas programmām, kas saistītas ar ĀMDS. Komisija un EĀDD tos ņems vērā, sagatavojot ĀMNF 2019.–2020. gada rīcības programmu.

Secinājumi un ieteikumi

61

Atbalstam, ko ES sniedz ĀMDS kopš tās izveides 2004. gadā — gan spēju veidošanai, gan finansiālajai līdzdalībai —, ir bijusi liela nozīme šīs sistēmas attīstības veicināšanā, lai arī gaidītie rezultāti nav sistemātiski sasniegti.

62

ES noteica konkrētas prioritātes atbalstam, ko tā sniedz ĀMDS. Komisija, EĀDD un ES dalībvalstis piekrīt, ka ES ir īpaši ieinteresēta sniegt atbalstu Āfrikas risinājumiem Āfrikas miera un drošības problēmu novēršanā, lai stabilizētu Āfriku. Tas ir ES atbalstītās Āfrikas Miera un drošības sistēmas (ĀMDS) galvenais uzdevums. Tas ir ilgtermiņa uzdevums, kura rezultātus nevar novērtēt uzreiz.

Praksē šo ES mērķi ir paredzēts sasniegt ar skaidri formulētu stratēģiju — ĀMDS ceļvedi 2016.–2020. gadam. Šā ceļveža īstenošanu tieši atbalsta ar virkni programmu, jo īpaši pašreizējo ĀMDS atbalsta programmas trešo posmu (“ĀMDS III”). ĀMDS III iekļautās darbības ir sīkāk izklāstītas gada darba plānos, kuri dod iespēju noteikt ES atbalsta prioritātes un novērtēt konkrētus rezultātus attiecībā pret konkrētiem mērķiem.

Tāpēc, lai sasniegtu šos rezultātus, Komisija palīdz finansēt virkni darbību, kuru īstenošanai ir nepieciešama darbības izmaksu segšana, piemēram, apmācības, braucienu un algu izmaksu segšana. Šo izmaksu finansēšanai ir bijusi ļoti liela nozīme ES atbalsta galvenā mērķa sasniegšanā. Ieguldījumu veikšana algu vai citu darbības izdevumu segšanā pati par sevi nav problēma, ja vien šie ieguldījumi ir saistīti ar rezultātu gūšanu, ir daļa no plašākas atbalsta stratēģijas un ja ir izstrādāta skaidra stratēģija atbalsta pakāpeniskai samazināšanai.

63

Komisija un EĀDD uzskata, ka Āfrikas Savienības administratīvās reformas sāk dot rezultātus.

Komisija ir sniegusi atbalstu ĀS Komisijas reformām, noslēdzot divus īpašus līgumus par speciālu tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir nostiprināt tādas jomas kā grāmatvedība, iekšējais audits, iepirkumi, aktīvu pārvaldība utt. Sīkāku informāciju skatīt atbildē uz 23. punktu.

1. ieteikums. Veicināt ĀS līdzatbildību par ĀMDS un pārorientēt ES atbalstu

Komisija un EĀDD pieņem ieteikumu. Tomēr noteiktos apstākļos varētu būt atbilstoši sniegt ad hoc atbalstu darbības izmaksu segšanai. Ieguldījumu veikšana algu vai citu darbības izdevumu segšanā pati par sevi nav problēma, ja vien šie ieguldījumi ir saistīti ar rezultātu gūšanu, ir daļa no plašākas atbalsta stratēģijas un ja ir izstrādāta skaidra stratēģija atbalsta pakāpeniskai samazināšanai.

64

Līgumu novēlotas noslēgšanas iemesls lielākoties bija tas, ka organizācijas, kas īsteno ES atbalstu, pieprasījumus iesniedza ar nokavēšanos un nesniedza pietiekami daudz atbilstošas informācijas.

Vairumā gadījumu kavējumi līgumu slēgšanā neliedza sasniegt galvenos tiešos rezultātus. Piemēram, tas, ka līgums par otro ĀMDS atbalsta programmu tika noslēgts novēloti, neliedza pabeigt ĀMDS ceļvedi.

Uzraudzības jautājumā jānorāda, ka 2017. gadā tika sagatavots vispārējs ārējs novērtējums par ĀMNF 2014.–2016. gada periodā (ziņojums tika publicēts 2018. gada martā). Tajā ir konkrēti secinājumi un ieteikumi par spēju veidošanas programmām, kas saistītas ar ĀMDS. Komisija un EĀDD tos ņems vērā, sagatavojot ĀMNF 2019.–2020. gada rīcības programmu.

Finansēšanas instrumentu saskaņotas izmantošanas jomā jau ir panākts ievērojams progress, jo īpaši attiecībā uz ĀMNF un RIP savstarpējo papildināmību (56. un 58. punktā minētās neformālās uzraudzības sistēmas, savstarpējā apspriešanās kvalitātes atbalsta grupās, kā arī starp ĀMNF un IcSP, un 58. punktā minētā ad hoc koordinācija).

2. ieteikums. Intervences pasākumiem pastāvīgi jābūt vērstiem uz rezultātiem

Komisija pieņem ieteikumu.

Akronīmi un saīsinājumi

ĀEKS: Āfrikas un ES kopējā stratēģija

ĀMDS: Āfrikas miera un drošības sistēma

ĀMNF: Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds

ĀS: Āfrikas Savienība

ĀSK: Āfrikas Savienības Komisija

ECCAS: Centrālās Āfrikas valstu ekonomikas kopiena

ECOWAS: Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena

KABS: Kontinentālā agrīnās brīdināšanas sistēma

KFM: Kopīgas finansēšanas mehānisms

MDN: Miera un drošības nodaļa

MDP: Miera un drošības padome

RIP: Reģionālā indikatīvā programma

SO: Subreģionālā organizācija

Beigu piezīmes

1 ĀS tika izveidota 2000. gadā kā Āfrikas Savienības Organizācijas pēctece. 2017. gadā visas 55 Āfrikas valstis bija Āfrikas Savienības dalībnieces.

2 REK: Arābu Magribas savienība (AMU), Sāhelas un Sahāras apgabala valstu kopiena (CEN-SAD), Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas kopējais tirgus (COMESA), Austrumāfrikas valstu kopiena (EAC), Centrālās Āfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECCAS), Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS), Starpvaldību attīstības iestāde (IGAD) un Dienvidāfrikas attīstības kopiena (SADC).

RM: Austrumāfrikas rezerves spēku koordinācijas mehānisms (EASFCOM) un Ziemeļāfrikas reģionālās spējas (NARC).

3 Saprašanās memorands starp Āfrikas Savienību, reģionālajām ekonomikas kopienām un Austrumāfrikas un Ziemeļāfrikas reģionālo rezerves spēku koordinācijas mehānismiem par sadarbību miera un drošības jomā, IV pants.

4 Saskaņā ar Protokolu par Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes izveidi.

5 Drošības izpētes institūts, “How EU Support of the African Peace and Security Architecture Impacts Democracy Building and Human Security Enhancement in Africa” [Kā ES atbalsts Āfrikas miera un drošības sistēmai ietekmē demokrātijas veidošanu un cilvēku drošības uzlabošanu Āfrikā], 2009.

6 Pasaules Miera fonds, “African Politics, African Peace” [Politika Āfrikā, miers Āfrikā], 2016.

7 ĀMDS 2016. gada ietekmes ziņojums, Drošības izpētes institūts, Adisabebas Universitāte, 2017. gada oktobris.

8 Protokols par Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes izveidi, 21. pants.

9 Līdz 2016. gada decembrim tikai 25 no ĀS 54 dalībvalstīm pilnībā bija veikušas savas 2016. gada iemaksas. Avots: H.E. Paul KagameReport on the Proposed Recommendations for the Institutional Reform of the African Union” [Ziņojums par ierosinātajiem ieteikumiem attiecībā uz Āfrikas Savienības institucionālo reformu], 2017. gada 29. janvāris, 13. lpp.

10 Āfrikas Savienība, “Background Paper on Implementing the Kigali Decision on Financing the Union” [Pamatinformācijas apkopojums par to, kā īstenots Kigali lēmums par Āfrikas Savienības finansēšanu], 2016. gada septembris.

11 ĀS gada budžets (2017. gads) 446 miljonu USD apmērā (aptuveni 395 miljoni EUR) atbilst aptuveni 0,018 % no ĀS kopējā IKP (2,257 triljoni EUR 2016. gadā).

12 Nav iekļautas miera atbalsta operācijas Somālijā. Sk. ĀS Izpildpadomes Lēmumu par Āfrikas Savienības 2017. finanšu gada budžetu, dokuments EX.CL/956(XXIX).

13 ĀS Miera fonds, “Securing Predictable and Sustainable Financing for Peace in Africa” [Paredzama un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšana mieram Āfrikā], 2016. gada augusts.

14 Stratēģiski drošības jautājumi cita starpā ir kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīga plūsma, pašdarinātu spridzekļu pārvaldība, atbruņošanās un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, pretterorisma pasākumi, nelikumīgas finanšu plūsmas, Āfrikas integrētās jūras stratēģijas integrācija ĀMDS, kā arī pārrobežu organizētās noziedzības un kibernoziedzības apkarošana.

15 Dokumentā “EU and the Issue of Conflicts in Africa: Peace Building Conflict Prevention and Beyond” [ES un konflikti Āfrikā — miera veidošana, konfliktu novēršana un citi jautājumi] (SEC/96/32) izklāstīta pamatpieeja konfliktiem Āfrikā (galveno strukturālo iemeslu politiskās analīzes nozīme, uzsvars uz strukturālo stabilitāti), uzskaitīti pasākumi, ko ES varētu veikt dažādās konfliktsituācijās, kā arī piedāvāta nākotnē piemērojamā pieeja (konfliktu novēršana, agrīnās brīdināšanas sistēma, sadarbība ar ĀS un reģionālajām organizācijām un ANO, Āfrikas miera saglabāšanas spēju stiprināšana).

16 Piemēram, Paziņojums par konfliktu novēršanu (COM(2001) 211), 2003. gada Eiropas Drošības stratēģija, ES visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm (JOIN(2013)30).

17 ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa”.

18 EAF ir galvenais instruments ES attīstības palīdzības sniegšanai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās. Tas ir izveidots 1959. gadā saskaņā ar iekšēju nolīgumu, to finansē ar ES dalībvalstu tiešajām iemaksām un tas neietilpst ES budžetā. EAF kopējie finanšu resursi 2014.–2020. gadā ir 30,5 miljardi EUR.

19 ĀKK un ES Ministru padomes 2003. gada 11. decembra lēmums Nr. 3/2003 par Devītā EAF ilgtermiņa attīstības finansējuma līdzekļu izmantošanu, lai izveidotu Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:22003D0003(01)&from=EN).

20 Mieru un drošību Āfrikā ES atbalsta arī no vispārējā budžeta, izmantojot tādus instrumentus kā Āfrikas programma (PanAf), Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcPS), kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas un Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds Āfrikai.

21 ĀMDS 2014. gada novērtējuma pētījumā minētā summa ir 900 miljoni USD, 78. lpp.

22 Revīzijas perioda laikā citi līgumi par atbalstu ĀMDS saskaņā ar citām RIP netika noslēgti.

23 Viens no plāniem attiecās uz laikposmu no 2011. līdz 2013. gadam, bet otrs — uz laikposmu no 2016. līdz 2020. gadam. Darba plāns attiecībā uz 2011.–2013. gada ceļvedi aptvēra arī dažas darbības, kuras bija paredzēts īstenot 2014. un 2015. gadā. 2015. gadā (pirms otrā ceļveža sagatavošanas) ES nenoslēdza ar ĀS nevienu jaunu vērienīgu līgumu par ĀMDS attīstību, izņemot ĀMDS pagaidu atbalsta programmu, kuras galvenie mērķi cita starpā bija sagatavot otru ĀMDS ceļvedi.

24 ECDPM, “Evaluation of the implementation of the African Peace Facility as an instrument supporting African efforts to manage conflicts on the continent” [Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda – instrumenta, ko izmanto, lai atbalstītu Āfrikas centienus risināt konfliktus kontinentā, – īstenošanas izvērtējums], 2017. gada decembris, 24. un 30. lpp.

25 ĀMDS ceļvedis 2016.–2020. gadam, 58. lpp.

26 Pasaules Miera fonds, “African Politics, African Peace” [Politika Āfrikā, miers Āfrikā], 2016, 53. lpp.

27 Assembly/AU/Dec.605 (XXVII), https://au.int/web/sites/default/files/pages/31955-file-assembly_au_dec_605_financing_the_au.pdf.

28 https://www.tralac.org/news/article/12591-mahamat-calls-for-urgency-in-self-financing.

29 2016. gada beigās 10 no 11 ECCAS dalībvalstīm bija izveidojies parāds, un tās nebija veikušas iemaksas aptuveni 52,3 miljonu EUR apmērā, kas atbilst vairāk nekā trīs gadu budžeta iemaksām. Avots: ECCAS, informācija iegūta ar Eiropas Komisijas starpniecību.

30 Drošības izpētes institūts, Politikas un drošības komitejas ziņojums nr. 89 “The new funding model tests the commitment of AU member states” [Jaunais finansēšanas modelis ir pārbaudījums ĀS dalībvalstu apņēmībai], 2017. gada marts.

31 Victoria Stanford, “Aid Dependency: The Damage of Donation” [Atkarība no atbalsta: ziedojumu radītais kaitējums], Edinburgas Universitāte, 2015.

32 2013. gada ĀMNF novērtējumā tika sniegts šāds ieteikums: “ES jāizvērtē iespējas kopā ar ĀS izstrādāt plānu, lai ĀS pakāpeniski uzņemtos atbildību par amata vietu un galveno ĀMDS komponentu darbības izmaksām, kuras patlaban tiek finansētas no ĀMNF”.

33 Sk. KFM koordinācijas komitejas 11. sanāksmes protokolu (2017. gada 27. aprīlis): “Vairāk nekā 50 % MDN īstermiņa darbinieku ĀS centrālajos dienestos darba algu maksā no [ĀS] dalībvalstu līdzekļiem”.

34 KFM koordinācijas komitejas sanāksmes protokols.

35 Šai sakarā sk. it īpaši šādus dokumentus: “EU and the Issue of Conflicts in Africa: Peace Building Conflict Prevention and Beyond” [ES un konflikti Āfrikā: miera veidošana, konfliktu novēršana un citi jautājumi] (SEC/96/332); 2003. gada Eiropas drošības stratēģija, ES visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm (JOIN(2013)30).

36 ESAO 2005. gada Parīzes deklarācija par palīdzības efektivitāti ietver līdzekļu devēju apņemšanos “cienīt partnervalsts vadošo lomu un palīdzēt stiprināt tās spēju īstenot šo vadību”, kā arī “vispārējo atbalstu balstīt uz partnervalstu attīstības stratēģijām, iestādēm un procedūrām”, lai palielinātu palīdzības efektivitāti un ietekmi.

37 Sāhela G5 ir iestāžu sistēma reģionālās sadarbības koordinēšanai attīstības politikas un drošības jomā. To 2014. gadā izveidoja Burkinafaso, Čada, Mali, Mauritānija un Nigērija.

38 Piemēram: Tana Copenhagen ApS, “The Inter-relationship between the African Peace and Security Architecture, the Global Peace and Security Architecture and Regional Initiatives” [Āfrikas miera un drošības sistēmas, Globālās miera un drošības sistēmas un reģionālo iniciatīvu savstarpējā saistība], 2013; Zviedrijas Aizsardzības pētniecības aģentūra, “The APSA – Discussing the remaining challenges” [ĀMDS: risināmās problēmas], 2016; Eiropas Centrs attīstības politikas pārvaldībai, “Conflict management under the African Peace and Security Architecture (APSA)” [Konfliktu risināšana atbilstīgi Āfrikas miera un drošības sistēmai (ĀMDS)], diskusiju dokuments Nr. 211, 2017. gada aprīlis.

39 Drošības izpētes institūta un Politikas un drošības komitejas ziņojums nr. 90 “Denialism plagues Africa's early warning system” [Noraidošā attieksme apdraud Āfrikas agrīnās brīdināšanas sistēmu], 2017. gada aprīlis.

40 Subsidiaritātes principa piemērošana un vadības jautājums ĀS un SO starpā joprojām ir ļoti jutīgs jautājums. Tādēļ iestāžu funkciju un pienākumu skaidrai noteikšanai valsts, reģionālā, kontinentālā un daudzpusējā līmenī ir izšķiroša nozīme, lai panāktu ĀMDS efektīvu īstenošanu. ĀMNF 2010. un 2013. gada novērtējumos tika ieteikts precizēt subsidiaritātes principa piemērošanu. Taču šā jautājuma risināšanā panākts vien neliels progress — ĀMDS ceļvedī 2016.–2020. gadam kopīgas izpratnes neesamība par subsidiaritātes principu piemērošanu joprojām bija uzsvērta kā viens no ĀMDS trūkumiem.

41 Āfrikas pārvaldības sistēma ir platforma dialoga īstenošanai dažādu ieinteresēto personu starpā, kurām piešķirts mandāts veicināt labu pārvaldību un stiprināt demokrātiju Āfrikā. Sk.: http://aga-platform.org/about.

42 ĀMDS 2014. gada novērtējuma pētījums.

43 Drošības un miera izpētes institūts, “The African Union Peace and Security Council (PSC): Challenges and Policy Options” [Āfrikas Savienības Miera un drošības padome (MDP): problēmas un rīcībpolitikas risinājumi], 2017. gada marts–aprīlis.

44 Kopīgas finansēšanas mehānisms ir uzlabots līdzekļu devēju atbalsta mehānisms, kas nodrošina iespēju ieinteresētajiem partneriem kopīgi, paredzami un pārredzami segt saskaņotas izmaksas. Līdzekļu devēji, kuri veica ieguldījumu KFM, lai segtu ĀSK MDN darbinieku darba algas izmaksas 2015.–2016. gadā, bija ES, AK, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un Nīderlande.

45 Lai nodrošinātu šo līdzekļu efektīvu izlietojumu, ĀS Komisija un tās partneri regulāri — Koordinācijas komitejas sanāksmēs, kas notika divas reizes gadā, — apspriedās par amata vietām, kuras finansējamas no šā mehānisma.

46 Funkcijas un darbības ir aprakstītas projekta dokumentos, kas attiecas uz KFM ĀS koordinācijas birojiem, un ĀS Komisijas kopīgajos aprakstošajos ziņojumos.

47 Āfrikas Savienība, vidusposma novērtējums “Sustaining and strengthening African Union’s Liaison Offices in post-conflict countries” [Āfrikas Savienības koordinācijas biroju saglabāšana un stiprināšana pēckonflikta valstīs], 2017. gada janvāris.

48 Pasaules Miera fonds, “African Politics, African Peace” [Politika Āfrikā, miers Āfrikā], 2016.

49 Piemēram, saskaņā ar gala ziņojumu par KFM līgumu “Darba algas II” (attiecas uz laikposmu no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. jūlijam) Padomdevēju grupa veica deviņas misijas uz valstīm, kurās notika gatavošanās vēlēšanām, kā arī īstenojas sešus mediācijas, preventīvās mediācijas un vidutāja misijas. Viens no Padomdevēju grupas locekļiem 2015. un 2016. gadā veica vidutāja misijas uz KDR.

50 ĀMDS 2016. gada ietekmes ziņojums, 2.1.1. un 2.1.4.b) daļa.

51 ĀMDS ceļvedis 2016.–2020. gadam, 16. lpp.

52 Miera un drošības padomes 601. sanāksme (2016. gada 30. maijs), paziņojums presei, sk. www.peaceau.org/uploads/auc-601st-psc-meeting-on-early-warning-30-may-2016.pdf.

53 Miera un drošības padomes 669. sanāksme (2017. gada 21. marts), paziņojums, sk. http://www.peaceau.org/uploads/669th-psc-com-ew-eng.pdf.

54 Protokols par Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes izveidi, 13. pants.

55 Lēmums par Āfrikas Savienības institucionālo reformu Nr. Assembly/AU/Dec.606 (XXVII), 2016. gada jūlijs; H. E. Paul Kagame, “Report on the Proposed Recommendations for the Institutional Reform of the African Union” [Ziņojums par ierosinātajiem ieteikumiem attiecībā uz Āfrikas Savienības institucionālo reformu], 2017. gada 29. janvāris.

56 ECOWAS institucionālo reformu sāka īstenot 2013. gadā, un ECOWAS ar starptautisku uzņēmumu noslēdza līgumu par iekšējās institucionālās revīzijas veikšanu. Revīzija ilga divus gadus, un tika sagatavoti trīs institucionālās reformas varianti, ar kuriem tika iepazīstinātas ECOWAS dalībvalstis, taču nedz revīzijas konstatējumi, nedz arī ieteikumi netika darīti zināmi ES vai citiem līdzekļu devējiem. Mūsu revīzijas laikā ECOWAS vēl nebija panākta formāla vienošanās par institucionālās reformas variantu. Institucionālās revīzijas dēļ tika apturēta darbinieku piesaiste, un tas veicināja pārmērīgu centralizāciju un kavēšanos, apgrūtinot daudzu uzsākto iniciatīvu īstenošanu un finansēšanu.

57 Centrālās Āfrikas valstu ekonomikas kopienai saskaņā ar EAF finansētu reģionālo indikatīvo programmu tika sniegta iespēja īstenot Centrālās Āfrikas Miera un drošības padomes pamatdokumentu reformu, taču ECCAS dalībvalstu politiskās gribas trūkuma dēļ rezultāti netika sasniegti. Šī darbība paredzēta vēlreiz pašreizējās EAF programmas ietvaros.

58 Komisija var izmantot EAF finansējumu, lai finansētu jau veiktas darbības nolūkā palīdzēt “nodrošināt savlaicīgu projekta uzsākšanu, izvairīties no pārtraukumiem starp secīgiem projektiem un novērst kavēšanos”, Kotonū nolīguma IV pielikuma 19. pants.

59 Uz rezultātiem vērsta uzraudzība ir Eiropas Komisijas ārējās uzraudzības sistēma, kas pievērš īpašu vērību rezultātiem. Atlasītus ES finansētus projektus izvērtē ārējie eksperti, pamatojoties uz četriem Attīstības palīdzības komitejas (APK) kritērijiem, un tie ir nozīmīgums, efektivitāte, lietderība un ilgtspēja. Sk. https://ec.europa.eu/europeaid/results-oriented-monitoring_en.

 

1 http://www.peaceau.org/uploads/2015-en-apsa-roadmap-final.pdf.

2 https://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/annex-9-ausp-3_en_0.pdf.

3 Komisijas Lēmums C(2017) 8294 final, 12.12.2017.

4 http://www.un.org/esa/ffd/monterrey/MonterreyConsensus.pdf.

5 Novērtējumu veica uzņēmums “Ernst & Young”, un ziņojums tika izdots 16.4.2018. (Ares(2018)2249815).

6 http://www.peaceau.org/uploads/2015-en-apsa-roadmap-final.pdf.

7 https://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/annex-9-ausp-3_en_0.pdf.

8 Novērtējumu veica uzņēmums “Ernst & Young”, un ziņojums tika izdots 16.4.2018. (Ares(2018)2249815).

9 https://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/apf-evaluation-2017-vol._1_en.pdf.

Notikums Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums 24.1.2017.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) 27.4.2018.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras 26.6.2018.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās 18.7.2018.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklis Juhan Parts, un revīzijas darbā piedalījās locekļa biroja vadītājs Ken-Marti Vaher un atašejs Margus Kurm, atbildīgā vadītāja Sabine Hiernaux-Fritsch, darbuzdevuma vadītājs Karel Meixner, kā arī revidenti Alina Milasiute, Dirk Neumeister un Piotr Zych. Ziņojuma tekstu palīdzēja sagatavot Torielle Perreur-Lloyd.

No kreisās uz labo: Karel Meixner, Margus Kurm, Ken-Marti Vaher, Torielle Perreur-Lloyd, Juhan Parts, Dirk Neumeister, Piotr Zych, Alina Milasiute.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF ISBN 978-92-847-0374-6 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/433255 QJ-AB-18-016-LV-N
HTML ISBN 978-92-847-0373-9 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/175855 QJ-AB-18-016-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv/home?) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.