Gaisa piesārņojums: mūsu veselība joprojām nav pietiekami aizsargāta

Kopsavilkums

Gaisa piesārņojums ir būtiskākais vides risks cilvēku veselībai Eiropas Savienībā

I

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju gaisa piesārņojums ir būtiskākais vides risks cilvēku veselībai Eiropas Savienībā (ES). Katru gadu ES gaisa piesārņojums izraisa aptuveni 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu un rada ar veselību saistītas ārējās izmaksas vairāku simtu miljardu EUR apmērā. Pilsētu iedzīvotāji ir īpaši pakļauti šim riskam. Suspendētās daļiņas, slāpekļa dioksīds un piezemes ozons ir gaisa piesārņotāji, kas izraisa lielāko daļu priekšlaicīgas nāves gadījumu.

II

2008. gada Gaisa kvalitātes direktīva ir ES tīra gaisa politikas stūrakmens, jo tajā noteikti gaisa kvalitātes standarti piesārņotāju koncentrācijai gaisā, ko elpojam. Pēdējās desmitgadēs ES politikas pasākumi ir veicinājuši emisiju samazināšanu, taču gaisa kvalitāte nav uzlabojusies līdzīgā tempā, un sliktai gaisa kvalitātei joprojām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību.

Mūsu revīzijā vērtētais

III

Šajā revīzijā mēs izvērtējām, vai ES darbības ar mērķi aizsargāt cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma ir bijušas efektīvas. Lai veiktu šādu izvērtējumu, mēs pārbaudījām, vai: i) Gaisa kvalitātes direktīva bija labi izstrādāta, lai mazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību; ii) dalībvalstis efektīvi īstenoja direktīvu; iii) Komisija uzraudzīja direktīvas īstenošanu un panāca tās izpildi; iv) gaisa kvalitāte tika atbilstīgi ņemta vērā citās ES politikas jomās un pienācīgi atbalstīta ar ES finansējumu; v) sabiedrība bija labi informēta par gaisa kvalitātes jautājumiem.

IV

Mēs konstatējām, ka ES darbība nolūkā aizsargāt cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma nesniedza cerēto ietekmi. Ievērojamais kaitējums cilvēkiem un saimnieciskās izmaksas līdz šim nav ņemtas vērā, lai ierosinātu atbilstīgu rīcību visā ES.

1. ES, gaisa kvalitātes standarti tika noteikti gandrīz pirms divdesmit gadiem, un daži no tiem ir daudz vājāki par PVO pamatnostādnēm un līmeni, kas ieteikts, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus par ietekmi uz cilvēku veselību.
2. Lai gan gaisa kvalitāte uzlabojas, lielākā daļa dalībvalstu joprojām neizpilda ES gaisa kvalitātes standartus un nav veikušas pietiekami daudz efektīvu pasākumu, lai pienācīgi uzlabotu gaisa kvalitāti. Gaisa piesārņojumu var novērtēt neatbilstīgi, ja tas netiek monitorēts pareizajās vietās. Gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu sagatavošana, kas ir būtiska prasība Gaisa kvalitātes direktīvā, bieži nenodrošināja gaidītos rezultātus.
3. Veicot dalībvalstu snieguma uzraudzību, Komisija saskaras ar ierobežojumiem. Tāpēc, cenšoties panākt izpildi, Komisija nevarēja nodrošināt, lai dalībvalstis ievērotu Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktās gaisa kvalitātes robežvērtības. Lai gan Komisija uzsāka tiesvedību pret daudzām dalībvalstīm un panāca tai labvēlīgu spriedumu pieņemšanu, dalībvalstis joprojām bieži pārkāpj gaisa kvalitātes robežvērtības.
4. Daudzas ES politikas jomas ietekmē gaisa kvalitāti, bet, ņemot vērā ievērojamo kaitējumu cilvēkiem un saimnieciskās izmaksas, mēs uzskatām, ka tas, cik svarīgi ir uzlabot gaisa kvalitāti, dažās ES politikas jomās joprojām nav pietiekami novērtēts. Klimats un enerģētika, transports, rūpniecība un lauksaimniecība ir ES politikas jomas, kurām ir tieša ietekme uz gaisa kvalitāti, un izvēles, kas veiktas to īstenošanai, var negatīvi ietekmēt gaisa tīrību. Mēs secinājām, ka tiešais ES finansējums gaisa kvalitātes uzlabošanai var nodrošināt noderīgu atbalstu, taču finansētie projekti ne vienmēr bija pietiekami mērķtiecīgi. Mēs konstatējām, ka tika īstenoti arī vairāki veiksmīgi projekti — it īpaši tas attiecas uz projektiem, ko atbalstīja programmas LIFE ietvaros.
5. Sabiedrības izpratnei un informētībai ir būtiska nozīme gaisa piesārņojuma mazināšanā, kas ir aktuāls sabiedrības veselības jautājums. Pēdējā laikā iedzīvotāji aktīvāk iesaistās gaisa kvalitātes jautājumu risināšanā un ir vērsušies dalībvalstu tiesās, turklāt vairākās dalībvalstīs tiesas ir pieņēmušas labvēlīgus spriedumus attiecībā uz iedzīvotāju tiesībām uz tīru gaisu. Taču mēs konstatējām, ka Gaisa kvalitātes direktīva iedzīvotāju tiesības uz tiesu pieejamību aizsargā mazāk skaidri nekā dažas citas direktīvas vides jomā. Iedzīvotājiem sniegtā informācija par gaisa kvalitāti reizēm bija neskaidra.

Mūsu ieteikumi

V

Mūsu ziņojumā sniegti ieteikumi Komisijai, lai uzlabotu gaisa kvalitāti. Tie attiecas uz šādiem jautājumiem: efektīvākas darbības, kas jāveic Komisijai, Gaisa kvalitātes direktīvas atjaunināšana, nepieciešamība gaisa kvalitātes politiku atzīt par prioritāti un iekļaut citās ES politikas jomās, kā arī sabiedrības izpratnes un informētības uzlabošana.

Ievads

Kādēļ jautājums par gaisa piesārņojumu ir būtisks?

01

Gaisa piesārņojums rodas, kad gāzes, putekļu daļiņas un dūmi nonāk atmosfērā, padarot to kaitīgu cilvēkiem, infrastruktūrai un videi. Pasaules Veselības organizācija (PVO) gaisa piesārņojumu klasificē kā būtiskāko vides risku cilvēku veselībai Eiropā¹. ES gaisa piesārņojums vidēji izraisa vairāk nekā 1000 priekšlaicīgas nāves gadījumu katru dienu, un šis rādītājs ir vairāk nekā 10 reizes lielāks par satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu². 1. attēlā redzams, ka zaudēto veselīgas dzīves gadu skaits dažās ES dalībvalstīs ir tuvs attiecīgajam rādītājam valstīs, kuras bieži uzskata par valstīm ar sliktu gaisa kvalitāti, piemēram, Ķīnā un Indijā. ES Komisija 2013. gadā aprēķināja, ka gaisa piesārņojuma radītās kopējās ar veselību saistītās ārējās izmaksas bija 330–940 miljardi EUR gadā³.

Gaisa piesārņojums visvairāk ietekmē pilsētu iedzīvotājus

02

EVA informē, ka 2015. gadā aptuveni viena ceturtā daļa no pilsētās dzīvojošajiem eiropiešiem bija pakļauti gaisa piesārņojuma līmenim, kas pārsniedza vairākus ES gaisa kvalitātes standartus, un līdz pat 96 % ES iedzīvotāju pilsētās bija pakļauti tādam gaisa piesārņojuma līmenim, kuru PVO uzskata par kaitīgu veselībai⁴. Gaisa piesārņojums pilsētu iedzīvotājus potenciāli ietekmē vairāk nekā lauku apvidos dzīvojošos, jo pilsētu iedzīvotāju blīvuma dēļ rodas lielāks gaisa piesārņojums (piemēram, no autotransporta) un dispersija pilsētās ir lielākā mērā apgrūtināta nekā laukos.

Kas saīsina cilvēka dzīvi un kā tas notiek?

03

PVO ir atzinusi, ka suspendētās daļiņas (PM), slāpekļa dioksīds (NO₂), sēra dioksīds (SO₂) un piezemes ozons (O₃) ir cilvēku veselībai bīstamākie gaisa piesārņotāji (sk. 1. izcēlumu)⁵. EVA ziņoja, ka 2014. gadā smalkās daļiņas (PM_2,5) izraisīja aptuveni 400 000 ES iedzīvotāju priekšlaicīgu nāvi, NO₂ — aptuveni 75 000 ES iedzīvotāju priekšlaicīgu nāvi un O₃ — aptuveni 13 600 ES iedzīvotāju priekšlaicīgu nāvi⁶. EVA brīdina, ka gaisa piesārņojums pastāvīgi ietekmē cilvēkus un — lai gan piesārņojuma maksimumi ir tā pamanāmākā ietekme — mazāka piesārņojuma iedarbība ilgtermiņā rada lielāku apdraudējumu cilvēku veselībai⁷.

04

Saskaņā ar PVO sniegto informāciju gaisa piesārņojuma izraisītas sirds slimības un trieka ir iemesls 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu. Nedaudz zemāks rādītājs attiecas uz plaušu slimībām, tostarp vēzi, un citām slimībām¹⁰. 2. attēlā sniegts kopsavilkums par četru iepriekš minēto gaisa piesārņotāju būtiskāko ietekmi uz veselību.

05

2. izcēlumā skaidrots, kas ietekmē gaisa piesārņojuma līmeni, savukārt 3. attēlā redzams gaisa piesārņotāju emisiju no dažādiem avotiem procentuālais īpatsvars ES.

Ko dara ES?

06

ES risina gaisa piesārņojuma problēmu, nosakot a) piesārņotāju koncentrācijas robežvērtības gaisā, ko cilvēki elpo, un b) standartus attiecībā uz piesārņotāju emisiju avotiem.

07

1980. gadā, pieņemot Direktīvu 80/779/EEK, pirmo reizi tika noteiktas SO₂ koncentrācijas robežvērtības ES. Pēc tam tika pieņemtas vēl citas direktīvas, aptverot lielāku skaitu gaisa piesārņotāju un pārskatot to robežvērtības¹². 2008. gadā pieņemtā Gaisa kvalitātes direktīva (GK direktīva)¹³ nosaka gaisa kvalitātes standartus (tostarp robežvērtības) to gaisa piesārņotāju koncentrācijai, kuriem ir vislielākā ietekme uz cilvēku veselību (sk. 18. punktu). Tās mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, nodrošinot gaisa, ko cilvēki elpo, labāku kvalitāti.

08

Gaisa kvalitātes direktīva prasa dalībvalstīm noteikt gaisa kvalitātes zonas to teritorijā. Dalībvalstis katrā zonā veic gaisa kvalitātes sākotnējo novērtēšanu un izveido stacionāro monitoringa staciju tīklus piesārņotās teritorijās. Direktīvā noteikti kritēriji gan attiecībā uz paraugu ņemšanas vietu izvietojumu, gan arī minimālo skaitu (sk. 32. punktu)¹⁴.

09

Dalībvalstis vāc datus no to tīkliem un katru gadu paziņo tos Komisijai un EVA (sk. 3. izcēlumu). Komisija izvērtē šos datus, salīdzinot tos ar Gaisa kvalitātes direktīvā paredzētajiem ES standartiem¹⁵. Ja koncentrācija pārsniedz standartus, dalībvalstīm jāsagatavo gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni (GKUP), paredzot pēc iespējas drīzāku problēmas risinājumu. Komisija izvērtē šos plānus un uzsāk tiesvedību, ja tā uzskata, ka dalībvalstis neizpilda direktīvas noteikumus. Direktīva uzliek pienākumu dalībvalstīm informēt sabiedrību, tostarp attiecībā uz trauksmes līmeņiem un iedzīvotāju informēšanas rādītājiem.

10

ES ir ne tikai noteikusi koncentrācijas robežvērtības, bet arī pieņēmusi tiesību aktus, lai mazinātu gaisa piesārņotāju emisijas, ko rada vairākas nozares¹⁶.

11

EVA norāda, ka pēdējās desmitgadēs Eiropas direktīvas (sk. I pielikumu) un regulas (piemēram, par pāreju uz citu kurināmo vai atteikšanos no neefektīvām iekārtām) ir veicinājušas gaisa piesārņotāju emisiju samazinājumu. Laikposmā no 1990. līdz 2015. gadam SO_X emisijas ES samazinājās par 89 %, savukārt NO_X emisijas — par 56 %. Kā redzams 4. attēlā, kopš 2000. gada PM_2,5 emisijas ir samazinājušās par 26 %¹⁷.

12

Kā norāda PVO un EVA, šāds gaisa piesārņotāju emisiju kopējā apjoma samazinājums automātiski nenozīmē to, ka līdzīgi samazinājusies gaisa piesārņotāju koncentrācija¹⁸. ES tiesību akti par piesārņojuma avotiem nav vērsti uz emisiju samazinājumu vietās, kurās cilvēki no gaisa piesārņojuma cieš visvairāk vai kur ir vislielākais gaisa piesārņojums (sk. 5. attēlu). Piemēram, ja automobiļu dzinēji rada mazākas emisijas, jo ir pieņemti stingrāki ES emisiju standarti, gaisa piesārņojums var turpināt palielināties, ja automobiļi tiek izmantoti biežāk. Tādēļ apdzīvotās vietās jāveic īpaši pasākumi, lai mazinātu gaisa piesārņotāju koncentrāciju, jo piesārņotāju, it īpaši PM un NO₂, iedarbība uz cilvēkiem joprojām ir būtiska.

13

Pamatojoties uz iepriekšējām stratēģijām, Eiropas Komisija 2013. gada decembrī publicēja programmu “Tīru gaisu Eiropā”. Tās mērķis ir vērsties pret plaši izplatīto ES gaisa kvalitātes standartu neievērošanu un līdz 2020. gadam nodrošināt pilnīgu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem. Programmā arī noteikti ES veicamie pasākumi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu ilgtermiņa mērķi — salīdzinājumā ar 2005. gadu par 52 % samazināt priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu, ko izraisa PM un O₃. Komisija atzina, ka joprojām lielā mērā nav izpildītas prasības attiecībā uz dažiem piesārņotājiem, un 2017. gadā uzsāka atbilstības pārbaudi, lai izvērtētu Gaisa kvalitātes direktīvas īstenošanas rezultātus.

Revīzijas tvērums un pieeja

14

Šajā ziņojumā izvērtēts, vai ES darbības nolūkā aizsargāt cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma ir bijušas efektīvas. Mēs pārbaudījām, vai: i) Gaisa kvalitātes direktīva bija labi izstrādāta, lai mazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību; ii) dalībvalstis efektīvi īstenoja direktīvu; iii) Komisija uzraudzīja direktīvas īstenošanu un panāca tās izpildi; iv) gaisa kvalitāte tika atbilstīgi ņemta vērā citās ES politikas jomās un pienācīgi atbalstīta ar ES finansējumu; v) sabiedrība bija labi informēta par gaisa kvalitātes jautājumiem.

15

Mēs likām uzsvaru uz Gaisa kvalitātes direktīvas noteikumiem par cilvēku veselību un uz gaisa piesārņotājiem ar būtiskāko ietekmi uz veselību, proti, PM, NO₂, SO₂ un O₃ (sk. 3. punktu)¹⁹.

16

Mēs pievērsāmies pilsētām, jo tieši pilsētās gaisa piesārņojums visvairāk ietekmē veselību (sk. 2. punktu). Mēs vērtējām, kā sešas ES pilsētas risināja šo problēmu un izlietoja ES kohēzijas politikas un programmas LIFE finansējumu (sk. 4. izcēlumu)²⁰.

17

Mēs aptvērām laikposmu no Gaisa kvalitātes direktīvas pieņemšanas 2008. gadā līdz 2018. gada martam. Mēs vērtējām politikas plānošanu un to, kā Komisija uzraudzīja Gaisa kvalitātes direktīvas īstenošanu; šai nolūkā mēs iepazināmies ar dokumentiem, intervējām personālu un pārbaudījām Komisijas un EVA datubāzes. Lai pārbaudītu to, kā dalībvalstis īstenoja direktīvu un ES finansētos gaisa kvalitātes uzlabošanas projektus, mēs veicām apmeklējumus uz vietas, iepazināmies ar projektu dokumentiem un intervējām vietējās ieinteresētās personas (valsts un vietējās iestādes, projektu atbalsta saņēmējus un citas ieinteresētās personas, kas pārstāvēja pilsonisko sabiedrību) sešās izraudzītās pilsētās un attiecīgo dalībvalstu galvaspilsētās. Lai veiktu revīzijas darbu Polijā, mēs sadarbojāmies ar augstāko revīzijas iestādi (NIK)²¹. Mēs ņēmām vērā ekspertu atzinumus par Gaisa kvalitātes direktīvas struktūru, īstenošanu un izpildes uzraudzību. Mēs arī devām ieguldījumu starptautiskā sadarbības revīzijā gaisa kvalitātes jomā, ko veica EUROSAI.

Apsvērumi

Direktīvā noteiktie standarti nav tik stingri kā pierādījumi par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību

18

ES veselības aizsardzības standarti, kas paredzēti Gaisa kvalitātes direktīvā, attiecas gan uz īstermiņa, gan arī ilgtermiņa ietekmi uz veselību²². Šie standarti ierobežo reižu skaitu, kad koncentrācijas robežvērtības var pārsniegt īslaicīgas (dienas un stundas) iedarbības vērtības; saskaņā ar šiem standartiem gada vidējais rādītājs nedrīkst pārsniegt konkrētas vērtības. Gaisa kvalitātes direktīvā noteikts šādi: “(..) jāparedz attiecīgi gaisa kvalitātes standarti, ievērojot atbilstīgus Pasaules Veselības organizācijas standartus, pamatnostādnes un programmas”²³.

19

Taču ES apkārtējā gaisa kvalitātes robežvērtības ir daudz vājākas nekā tās, kas noteiktas PVO pamatnostādnēs attiecībā uz PM_2,5 un SO₂, un vājākas attiecībā uz PM₁₀ (gada vidējā vērtība) un ozonu. Attiecībā uz PM₁₀ (dienas vērtība) un NO₂ ES standarti ir pielāgoti PVO pamatnostādnēm, un tiek pieļauti daži gadījumi, kad robežvērtības var pārsniegt. 1. tabulā ir salīdzinātas PVO gaisa kvalitātes pamatnostādnes un ES standarti, savukārt 5. izcēlumā skaidrotas atšķirības starp pamatnostādnēm un standartiem.

1. tabula

ES gaisa kvalitātes standarti un PVO pamatnostādnes

Piesārņotājviela	Periods	PVO pamatnostādnes μg/m3	ES GK direktīvas robežvērtības μg/m3	Reižu skaits gadā, kad atļauts pārsniegt ES standartus
NO2	1 gads	40	40	–
	1 stunda	200	200	18
O3	8 stundas	100	120	25
PM10	1 gads	20	40	–
	24 stundas	50a	50	35
PM2,5	1 gads	10	25	–
	24 stundas	25	–	–
SO2	24 stundas	20	125	3
	1 stunda	–	350	24
	10 minūtes	500	–	–

a PVO iesaka ievērot šo pamatnostādni kā 99. procentili (atļauts pārsniegt 3 reizes).

20

Gaisa kvalitātes direktīva bija pirmā direktīva, kurā bija noteiktas PM_2,5 robežvērtības, taču tā nebija pirmā direktīva, kas regulēja PM₁₀, NO₂, SO₂, un O₃ koncentrāciju. Tā kā Gaisa kvalitātes direktīva neparedzēja mainīt vērtības, kas bija noteiktas direktīvās, kuras tā atjaunināja²⁶, pašreizējās PM₁₀, NO₂ un SO₂ robežvērtības ir spēkā jau gandrīz 20 gadus²⁷ un O₃ mērķvērtība ir spēkā vairāk nekā 15 gadus²⁸.

21

ES likumdevēji mazināja Komisijas 1997. gada priekšlikuma stingrību, nosakot augstākas robežvērtības vai palielinot reižu skaitu, kad tās var pārsniegt²⁹. Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktā O₃ mērķvērtība nav tik stingra kā tā, kas noteikta iepriekš³⁰.

22

PVO uzskata, ka PM_2,5 ir viskaitīgākais gaisa piesārņotājs³¹_. PVO pamatnostādnes ietver PM_2,5 īslaicīgo vērtību, taču Gaisa kvalitātes direktīvā šāda vērtība nav noteikta. Tas nozīmē, ka ES standarts balstīts tikai uz gada vidējo rādītāju un ka lielo kaitīgo PM_2,5 emisiju daudzumu, ko rada mājokļu siltumapgāde ziemas mēnešos, kompensē zemāks emisiju līmenis vasarā (sk. 1. izcēlumu). Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktā gada robežvērtība (25μg/m³) ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vērtību, kas noteikta PVO pamatnostādnēs (10μg/m³). Gaisa kvalitātes direktīva paredzēja iespēju pārskatīt un noteikt robežvērtību 20μg/m³, taču Komisija, izskatot jautājumu 2013. gadā, to nedarīja.

23

ES atļautā SO₂ dienas robežvērtība ir vairāk nekā sešas reizes lielāka par PVO pamatnostādnēs noteikto vērtību. Lai gan gandrīz visas dalībvalstis ievēro ES dienas robežvērtību (sk. 6. attēlu), EVA norāda, ka 2015. gadā 20 % ES pilsētu iedzīvotāju joprojām bija pakļauti piesārņotāju koncentrācijai, kas pārsniedza PVO pamatnostādnēs noteikto vērtību³². Tā kā ir panākta vispārēja atbilstība pieticīgajām SO₂ robežvērtībām, kas noteiktas Gaisa kvalitātes direktīvā, Komisija izpildes darbības veic tikai pret vienu dalībvalsti (Bulgāriju, sk. III pielikumu).

24

Ļoti pieticīgu standartu noteikšana būtiski ietekmē ziņošanas un izpildes panākšanas darbības, it īpaši attiecībā uz SO₂ un PM_2,5 (sk. 22.–23. punktu). Piemēram, vietas, kurās SO₂ koncentrācija būtiski pārsniedz PVO pamatnostādnēs noteiktās vērtības, joprojām atbilst Gaisa kvalitātes direktīvai, un attiecīgi šajās vietās jāuzstāda mazāk monitoringa staciju un jāziņo dati no mazāka skaita punktu, turklāt bieži vien šo vietu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos netiek pievērsta vērība SO₂ koncentrācijas mazināšanai.

25

Komisija novērtēja, ka tiešās izmaksas, kas saistītas ar atbilstības nodrošināšanu Gaisa kvalitātes direktīvas priekšlikumam, 2020. gadā būtu 5–8 miljardi EUR, savukārt naudas izteiksmē izteiktie ieguvumi veselības jomā būtu 37–119 miljardi EUR gadā. Komisija secināja, ka gaisa kvalitātes uzlabošanas politikas nodrošinātie ieguvumi lielā mērā pārsniedza īstenošanas izmaksas³³.

26

PVO 2013. gadā sagatavoja pārskatu “Review of evidence on health aspects of air pollution” [Pārskats par pierādījumiem par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību]. PVO ieteica Komisijai nodrošināt, lai regulāri tiktu pārskatīti pierādījumi par gaisa piesārņotāju ietekmi uz veselību un gaisa kvalitāti. PVO pārskatā tika konstatēts, ka zinātniskie pierādījumi ir apliecinājuši nepieciešamību noteikt stingrākas PM₁₀ un PM_2,5 robežvērtības ES, kā arī reglamentēt PM_2,5 īslaicīgās vidējās vērtības (piemēram, 24 stundu laikposmā). Šis pasākums tika veikts, lai atbalstītu Komisiju ES gaisa kvalitātes uzlabošanas politikas pārskatīšanā 2013. gadā, taču sākotnējās Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktās robežvērtības netika izmainītas.

27

Pēdējā laikā vairākas profesionālas medicīnas organizācijas ir aicinājušas ES ņemt vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, kas apliecina nepieciešamību pieņemt stingrākus standartus kopumā un jaunu īslaicīgu PM_2,5 standartu³⁴.

Lielākā daļa dalībvalstu nebija efektīvi īstenojušas Gaisa kvalitātes direktīvu, …

28

Konstatēts, ka 2016. gadā 13 dalībvalstis pārkāpa PM robežvērtības³⁵, 19 dalībvalstis pārkāpa NO₂ robežvērtības³⁶ un viena dalībvalsts — SO₂ robežvērtības³⁷. Visas 28 ES dalībvalstis, izņemot Igauniju, Īriju, Kipru, Latviju, Lietuvu un Maltu, pārkāpa vienu vai vairākas no šīm robežvērtībām (sk. 7. attēlu).

29

Turpmāk 8. attēlā ir parādītas PM un NO₂ koncentrācijas vērtības katrā mūsu apmeklētajā pilsētā salīdzinājumā ar ES robežvērtībām³⁸. Kopumā izmērītā gaisa piesārņotāju koncentrācija ir samazinājusies, un visvairāk tas attiecas uz PM₁₀, taču visās pilsētās tā joprojām pārsniedz vismaz vienu no Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktajām robežvērtībām. Kopš 2009. gada gandrīz nekāds progress nebija panākts Krakovā (PM) un Sofijā (PM_2,5). Laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam Briselē un Milānā NO₂ koncentrācija nedaudz mainījās (sk. II pielikumu). Taču, kā skaidrots 32. un 33. punktā, daļu no mērījumu uzlabojumiem, iespējams, nenodrošināja labāka gaisa kvalitāte.

un noteikumi gaisa kvalitātes mērīšanai pieļauj zināmu elastību, tāpēc verifikācija ir apgrūtināta, …

30

Ir svarīgi iegūt labus mērījumus par gaisa piesārņojuma līmeni, jo tos izmanto kā pamatu dalībvalstu rīcībai piesārņojuma mazināšanas jomā. Turklāt precīzi un salīdzināmi dati par piesārņojumu ir svarīgs priekšnoteikums, lai Komisija varētu apsvērt izpildes panākšanas darbības (sk. 49. punktu).

31

Gaisa kvalitātes direktīvas īstenošanas nolūkā dalībvalstis mēra gaisa kvalitāti, izmantojot monitoringa staciju tīklu, ko veido ierīces (paraugu ņemšanas vietas), kuras analizē un mēra vairāku gaisa piesārņotāju līmeņus⁴⁰. Daudzas dalībvalstis informāciju par gaisa kvalitātes līmeņiem dara pieejamu tīmekļa vietnēs, lai informētu sabiedrību. Dalībvalstīm ir pienākums reizi gadā nosūtīt Komisijai validētus datus. Pēc datu saņemšanas Komisija izvērtē atbilstību direktīvai. Dalībvalstīm ir pienākums sagatavot gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, ja validētie dati norāda uz to, ka piesārņojums pārsniedz Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktās robežvērtības.

32

Gaisa kvalitātes direktīva paredz kritērijus attiecībā uz paraugu ņemšanas vietu minimālo skaitu un to atrašanās vietu. Taču noteikumi par atrašanās vietu ietver daudzus kritērijus un piedāvā zināmu elastību, kas var apgrūtināt verifikāciju. Saskaņā ar šiem kritērijiem dalībvalstīm paraugu ņemšanas vietas ir jāizveido gan tur, kur “ir lielākā koncentrācija” (transporta vai rūpnieciskā piesārņojuma monitoringa stacijas), gan arī citās vietās, kuras “raksturo piesārņojošās vielas iedarbību uz iedzīvotājiem kopumā”⁴¹ (fona stacijas). Tādējādi dalībvalstis ne vienmēr mēra gaisa kvalitāti lielu rūpniecisku iekārtu vai pilsētu automaģistrāļu tuvumā. Direktīvas prasības iespējams vieglāk izpildīt, ja transporta vai rūpnieciskā piesārņojuma monitoringa staciju skaits ir neliels. 6. izcēlumā redzams, ka sešās apmeklētajās pilsētās izmantotā prakse atšķiras⁴².

33

Paraugu ņemšanas vietu minimālais skaits ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita katrā gaisa kvalitātes zonā. Visās pilsētās, ko apmeklējām, bija vairāk monitoringa staciju, nekā prasīts direktīvā. Šie papildu mērījumi nav jāiekļauj oficiālajos datos, ko paziņo dalībvalstis, pat ja tie norāda uz augstu piesārņojuma līmeni (sk. 7. izcēlumu). Gaisa kvalitātes direktīvā noteikta prasība dalībvalstīm uzturēt paraugu ņemšanas vietas, kurās pārsniegta PM₁₀ robežvērtība, taču šis pienākums neattiecas uz citiem piesārņotājiem (it īpaši uz NO₂ un PM_2,5)⁴³_.

34

Gaisa kvalitātes direktīva neprasa veikt īpašu monitoringu problemātiskās pierobežas teritorijās. Lai efektīvi novērstu pārrobežu piesārņojumu, ir vajadzīga saskaņota rīcība. Piemēram, ja Ostravā tiek īstenoti degvielas kvalitātes tiesību akti, tie var efektīvi uzlabot gaisa kvalitāti tikai tad, ja attiecīgi rīkojas arī kaimiņu reģioni Polijā. Ja tā nenotiks, iedzīvotājiem joprojām būs iespēja izmantot lētu, nekvalitatīvu degvielu, kas iegādāta aiz robežas. Saskaņā ar direktīvas 25. pantu dalībvalstis aicina Komisiju palīdzēt visos sadarbības pasākumos, kas attiecas uz pārrobežu gaisa piesārņojumu. Mūsu apmeklētās dalībvalstis, kuras visvairāk ietekmē pārrobežu piesārņojums, neuzskatīja attiecīgos direktīvas noteikumus par lietderīgiem, kā arī savos gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos neparedzēja saskaņotu rīcību. Tās nelūdza Komisijas iejaukšanos.

35

Attiecībā uz 2017. gadu mūsu apmeklētās dalībvalstis lielākoties datus paziņoja savlaicīgi. Gaisa kvalitātes datu savlaicīga iesniegšana ir būtiska gan dalībvalstīm, lai tās varētu veikt atbilstīgus pasākumus gaisa piesārņojuma mazināšanai, gan arī Komisijai, lai tā laikus vērstos pret dalībvalstīm, īstenojot izpildes panākšanas procedūras. Gaisa kvalitātes direktīva prasa dalībvalstīm iesniegt validētus gada datus līdz nākamā gada 30. septembrim⁴⁴. Savukārt iepriekšējās direktīvas paredzēja, ka dalībvalstīm jāpaziņo dati Komisijai sešu mēnešu laikā pēc mērījumu perioda⁴⁵. Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados (piemēram, e-ziņošana) nodrošina iespēju paziņot datus agrāk.

… taču gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni nav izstrādāti tā, lai būtu izmantojami kā efektīvs uzraudzības instruments

36

Ja tiek pārkāpti direktīvas noteikumi, dalībvalstīm ir jāsagatavo gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni (GKUP), lai risinātu problēmu (sk. 9. punktu). Gaisa kvalitātes reāli uzlabojumi ir atkarīgi no tā, vai dalībvalstis, izmantojot labi izstrādātus gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, īsteno tūlītējus un efektīvus pasākumus, lai mazinātu emisijas.

GKUP paredzētie pasākumi bieži vien nav pietiekami mērķtiecīgi

37

Gaisa kvalitātes direktīva paredz, ka GKUP ir jānosaka atbilstīgi pasākumi, lai pēc iespējas saīsinātu laikposmu, kurā gaisa piesārņojums pārsniedz robežvērtības. Mēs pārbaudījām apmeklēto pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus.

38

Pamatojoties uz veikto analīzi, mēs konstatējām trīs galvenos iemeslus, kas negatīvi ietekmē to efektivitāti. Šie iemesli bija šādi:

• GKUP paredzētie pasākumi nebija mērķtiecīgi, un tos nevarēja ātri īstenot teritorijās, kur tika izmērīta visaugstākā koncentrācija;
• GKUP paredzētie pasākumi nenodrošināja būtiskus rezultātus īstermiņā, jo tie pārsniedza pilnvaras, kas bija piešķirtas par minēto pasākumu īstenošanu atbildīgajām vietējām pārvaldes iestādēm, vai arī tos bija paredzēts īstenot ilgtermiņā;
• GKUP paredzētie pasākumi nebija iekļauti izmaksu tāmē vai netika finansēti.

39

Turpmāk 8. izcēlumā sniegti piemēri par gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu nepilnībām, kas negatīvi ietekmēja virzību uz mērķi samazināt gaisa piesārņojuma koncentrāciju.

40

Lai gan gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos bija noteikti galvenie piesārņojuma avoti, tajos ne vienmēr bija paredzēti īpaši pasākumi emisiju samazināšanai. Piemēram, Krakovas jaunākajā GKUP paredzēti vien ierobežoti pasākumi, lai samazinātu emisijas rūpniecības nozarē, kas ir būtisks NO₂ piesārņojuma avots, savukārt Sofijas GKUP nav paredzēts neviens pasākums, lai mazinātu mājsaimniecību emisijas, kas ir būtisks PM piesārņojuma avots (sk. 4. izcēlumu).

41

Gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos bieži bija ierosināti pasākumi, kas tieši neietekmēja gaisa piesārņojuma koncentrācijas samazināšanu, piemēram, administratīvi vienkāršošanas pasākumi, izvērtējumi vai apsekojumi. Mēs arī konstatējām, ka GKUP nebija izvērtēta pasākumu izmaksu lietderība.

42

Lai sasniegtu mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā, reizēm jāpieņem sarežģīti politiski lēmumi. Piemēram, personīgo transportlīdzekļu izmantošana ir būtisks gaisa piesārņojuma avots Briselē, Štutgartē un Milānā, un efektīvākais pasākums būtu ierobežot to izmantošanu.

Gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos prioritāte piešķirta nevis informācijas kvalitātei, bet daudzumam

43

Visas sešas pilsētas, ko apmeklējām, jau ilgu laiku sagatavo GKUP. Plāni parasti attiecas uz četru līdz piecu gadu periodu. Gaisa kvalitātes direktīva neparedz pienākumu dalībvalstīm ziņot Komisijai par GKUP īstenošanu vai atjaunināt tos, ja tiek pieņemti jauni pasākumi vai ja progress ir acīmredzami nepietiekams. Dalībvalstīm GKUP ir jāatjaunina tikai plāna perioda beigās, ja gaisa kvalitāte joprojām neatbilst standartiem.

44

Tā kā piesārņojuma līmenis daudzviet ir augsts, dalībvalstis sagatavo lielu skaitu GKUP. Mūsu pārbaudītie gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni bija apjomīgi⁴⁶, un bieži vien tajos nebija iekļauti visi attiecīgie gaisa kvalitātes pasākumi, kas bija paredzēti vai veikti⁴⁷. Dalībvalstis arī ziņo par citiem dokumentiem, kuros paredzēti papildu pasākumi, ja to pieprasa Komisija.

45

Gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu sagatavošana ir ilgstošs process. Ja dalībvalstis nosūta Komisijai GKUP, tās parasti cenšas novērst gaisa piesārņojuma robežvērtības pārkāpumu, kas noticis vairāk nekā divus gadus iepriekš⁴⁸, taču informācija par turpmāko progresu netiek sniegta.

46

Iepriekš minēto faktoru dēļ Komisijai nav viegli uzraudzīt dalībvalstu darbības. Tas palēnināja direktīvas īstenošanas uzraudzību.

47

Lai gan piesārņojuma līmeņi samazinās, tie joprojām ir augsti (sk. 4. attēlu) un norāda uz to, ka GKUP sagatavošana nav bijis pietiekams pasākums, lai nodrošinātu atbilstību Gaisa kvalitātes direktīvai un pēc iespējas drīzāk samazinātu piesārņojumu. Eiropas Savienības Tiesas (EST) nesen pieņemtie spriedumi to apstiprināja (sk. 52. punktu).

Pārbaudot atbilstību, Komisija sastopas ar ierobežojumiem, un ieviešanas process ir lēns

48

Gaisa kvalitātes direktīvā noteikts, ka Komisija uzrauga direktīvas īstenošanu dalībvalstīs un panāk tās izpildi. Taču dalībvalstīm nav jāziņo par gaisa kvalitātes plānu īstenošanu un tie nav jāatjaunina, ja tiek pieņemti jauni pasākumi vai ja progress nav pietiekams (sk. 43. punktu). Dažu direktīvas noteikumu izpildi pēc būtības ir grūti pārbaudīt (piemēram, prasību dalībvalstīm izpildīt sabiedrības informēšanas pienākumus vai noteikumu par vairāk nekā četru tūkstošu monitoringa staciju atrašanās vietas pārbaudi).

49

Lai gan gaisa piesārņojuma robežvērtības tiek pārkāptas bieži, Komisija nosaka būtiskākos neatbilstības gadījumus un uzsāk dialogu ar dalībvalstīm, līdz tā pieņem lēmumu pabeigt procesu vai konstatē, ka dalībvalsts nav īstenojusi pietiekami vērienīgus un pārliecinošus pasākumus. Šajā posmā Komisija var uzsākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalsti.

50

2018. gada janvārī Komisija bija uzsākusi 16 pienākumu neizpildes procedūras PM piesārņojuma dēļ, 13 procedūras NO₂ piesārņojuma dēļ, vienu procedūru SO₂ piesārņojuma dēļ un vēl divas pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar gaisa piesārņojuma monitoringu (sk. III pielikumu).

51

Mēs analizējām uzsāktās pienākumu neizpildes procedūras, kurās bija iesaistītas sešas apmeklētās pilsētas⁴⁹. Visas sešas dalībvalstis bija lūgušas atlikt izpildes termiņu saskaņā ar 22. pantu⁵⁰. Attiecīgi pienākumu neizpildes procedūru varēja sākt tikai tad, kad Komisija bija pieņēmusi lēmumu par šiem atlikšanas lūgumiem.

52

Komisijai četros gadījumos⁵¹ ir izdevies panākt tai labvēlīgu spriedumu pret dalībvalstīm par gaisa piesārņojuma robežvērtību pārsniegšanu, taču tā nepieprasīja dalībvalstīm veikt korektīvus pasākumus. Komisija ir noteikusi jaunu pieeju un nesen panāca labvēlīgu spriedumu lietās pret Bulgāriju (2017. gada 5. aprīlī) un Poliju (2018. gada 22. februārī)⁵². Eiropas Savienības Tiesa savos spriedumos apstiprināja, ka gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu pieņemšana nav pietiekams pasākums, lai nodrošinātu atbilstību direktīvai, un lēma, ka Bulgārija un Polija nav izpildījušas savu pienākumu pēc iespējas saīsināt laikposmu, kurā robežvērtības tiek pārsniegtas. 9. attēlā redzams, ka pagāja seši līdz astoņi gadi, kamēr Komisija šīs lietas saistībā ar PM₁₀ robežvērtību pārkāpumiem iesniedza izskatīšanai Tiesā⁵³. Lai piemērotu finansiālas sankcijas, Komisijai vēlreiz jāvēršas Tiesā un jālūdz pieņemt jaunu spriedumu⁵⁴. NO₂ robežvērtību pārkāpumi tika pieļauti daudz vēlāk, un līdz šim Tiesā vēl nav iesniegta neviena lieta. Saistībā ar ozonu nav ierosināta neviena pienākumu neizpildes procedūra⁵⁵.

53

Pēc gaisa kvalitātes robežvērtību pārkāpumu konstatācijas dalībvalstīm ir vairāk nekā divi gadi laika, lai iesniegtu savus gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus. Tā kā turpmākie dialogi saistībā ar pienākumu neizpildes procedūrām starp dalībvalstīm un Komisiju dažos gadījumos ilgst vairāk nekā piecus gadus, ļoti iespējams, ka šajā laikposmā dalībvalstis atjaunina savus gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus. Komisijai šie atjauninātie plāni ir jāpārbauda. Attiecīgi no brīža, kad konstatēts sākotnējais pārkāpums, līdz laikam, kad Komisija lietu iesniedz izskatīšanai Tiesā, ir pagājuši vismaz septiņi gadi.

54

Kopumā mēs konstatējām, ka ilgstošā izpildes procedūra līdz šim nav nodrošinājusi atbilstību direktīvai.

Dažās ES politikas jomās gaisa piesārņojuma nozīme nav pietiekami ņemta vērā, …

55

Daudzas ES politikas jomas ietekmē gaisa piesārņotājus un tādējādi arī gaisa kvalitāti, it īpaši tās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģētiku, transportu un mobilitāti, rūpniecību un lauksaimniecību.

56

ES klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam izvirzītie mērķi — par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vismaz 27 % no enerģijas iegūt no atjaunojamiem energoresursiem un par vismaz 27 % uzlabot energoefektivitāti — var palīdzēt samazināt emisijas. Vispārējā stāvokļa apskatā, kas publicēts 2017. gadā, mēs ziņojām, ka viens no būtiskākajiem uzdevumiem, īstenojot ES rīcību enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, ir ES pāreja uz mazoglekļa enerģijas avotiem un ka šī pāreja var labvēlīgi ietekmēt gaisa kvalitāti⁵⁶.

57

Dīzeļdzinēja transportlīdzekļu attīstība būtiski palīdzēja ES transportlīdzekļu ražotājiem izpildīt pienākumu samazināt oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas⁵⁷, jo šie transportlīdzekļi salīdzinājumā ar tiem, ko darbina ar benzīnu, rada mazākas CO₂ emisijas. Tehnoloģiju attīstība un Euro standarti⁵⁸ ir ievērojami samazinājuši šādu transportlīdzekļu CO₂ un PM emisijas, taču nebija tik veiksmīgi ar NO_X emisiju samazināšanu. Jau vairākus gadus ir zināms⁵⁹, ka faktiskās NO_X emisijas bija lielākas nekā tās, kas tika noteiktas testa apstākļos. “Dīzeļgeitas” skandāls, kas sākās, kad inspektori ASV konstatēja aizdomīgus datus transportlīdzekļu pārbaudēs, atklāja šādu neatbilstību mērogu un iemeslus⁶⁰. Pirms šā skandāla Eiropas Komisija bija sākusi darbu pie reālistiskākas ES testēšanas procedūras. Taču atbilstības koeficienti nozīmē, ka praksē standarta “Euro 6” emisiju mērķis — 80 mg NO_X emisiju uz kilometru (pieņēmuši ES likumdevēji 2007. gadā, paredzot īstenošanu 2014. gadā) — emisiju testā reālos braukšanas apstākļos līdz 2023. gadam nebūs jāsasniedz⁶¹.

58

Degvielas nodokļi veicina dīzeļdegvielas tirdzniecību visās dalībvalstīs, izņemot Ungāriju un Apvienoto Karalisti⁶². Lai gan pēc dīzeļgeitas skandāla jaunu dīzeļdzinēju transportlīdzekļu pārdošanas apjoms samazinājās, aptuveni 40 % no visiem automobiļiem ES ir dīzeļdzinēju transportlīdzekļi⁶³. Tā kā autotransports un it īpaši dīzeļdzinēja transportlīdzekļi ir būtisks NO₂ emisiju avots (sk. 3. attēlu), to samazināšanas centieni ir sarežģīti.

59

ES klimata pārmaiņu politika atbalsta biomasas kā atjaunojamā energoresursu avota izmantošanu⁶⁴. Atjaunojamo energoresursu direktīvā⁶⁵ 2009. gadā tika noteikts, ka ES līdz 2020. gadam vismaz 20 % no tai nepieciešamā kopējā enerģijas daudzuma jāiegūst no atjaunojamiem energoresursiem. Kopš tā laika ES finansējums ar biomasu saistītiem projektiem ir palielinājies vairāk nekā divas reizes⁶⁶. Mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 5/2018 par atjaunojamo energoresursu enerģiju ilgtspējīgai lauku attīstībai mēs ziņojām, ka koksnes biomasas sadedzināšana arī var palielināt atsevišķu kaitīgu gaisa piesārņotāju emisijas. EVA ir konstatējusi līdzīgas problēmas⁶⁷.

60

Neefektīvu cietā kurināmā apkures katlu vai sildītāju izmantošana saasina problēmu saistībā ar vietējās siltumapgādes radīto gaisa piesārņojumu. ES ir noteikusi standartus, lai uzlabotu šādu iekārtu efektivitāti (Ekodizaina direktīva⁶⁸ un tās īstenošanas regulas), taču šie standarti stāsies spēkā tikai 2022. gadā attiecībā uz jaunām iekārtām.

61

Rūpniecisko emisiju direktīva (RED) ir galvenais ES tiesību akts, kas reglamentē gaisa piesārņotāju emisijas no rūpnieciskām iekārtām (sk. I pielikumu). Direktīva paredz iespēju dalībvalstīm noteikt mazāk stingras emisiju robežvērtības, ja labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) izmantošana rada “nesamērīgi lielas izmaksas” salīdzinājumā ar videi sniegto labumu. Direktīva arī atļauj izmantot vairākus “elastības instrumentus”, uz lielām sadedzināšanas iekārtām attiecinot atbrīvojumu no robežvērtībām. Piemēram, 15 dalībvalstis⁶⁹ ir pieņēmušas “valsts pārejas plānus”, kas paredz līdz 2020. gadam piemērot augstākas emisiju robežvērtības; vairākām vietējām siltumenerģijas ražošanas iekārtām ir piešķirts īpašs atbrīvojums līdz 2023. gadam, savukārt citām iekārtām nav jāpiemēro LPTP, ja tās ierobežo savu darbību un tiek slēgtas līdz 2024. gadam.

62

Lauksaimniecība rada 94 % amonjaka (NH₃) emisiju Eiropas Savienībā⁷⁰. Amonjaks ir galvenais PM prekursors. EVA norāda, ka NH₃ emisijas no lauksaimniecības ir iemesls augstas PM koncentrācijas epizodēm vairākos Eiropas reģionos, un tāpēc tiek pārkāptas Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktās PM₁₀ robežvērtības⁷¹.

63

Lai gan ES politika reglamentē lauksaimniecības praksi⁷², nozares radīto gaisa piesārņotāju samazināšanas jomā progress ir bijis ļoti lēns⁷³, turklāt kopš 2012. gada NH₃ emisijas ir pat palielinājušās⁷⁴. EVA norāda — lai gan ir pieņemti tehniski un ekonomiski īstenojami pasākumi, piemēram, agronomijas, mājlopu audzēšanas vai enerģētikas jomā, to mērogam un intensitātei ir jābūt tādiem, lai panāktu ievērojamus emisiju samazinājumus⁷⁵.

… un ES finansējums ir noderīgs, taču ne vienmēr tiek izmantots mērķtiecīgi

64

Mēs vērtējām, kā programma LIFE, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF) atbalstīja darbības gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā sešās dalībvalstīs, ko apmeklējām.

Programma LIFE

65

ES atbalsta gaisa kvalitātes uzlabošanu, īstenojot programmu LIFE⁷⁶. Mēs pārbaudījām sešus LIFE projektus, kas bija saistīti ar gaisa kvalitāti, Vācijā, Itālijā un Polijā⁷⁷. Viens no tiem bija projekts “LIFE Legal Actions – Legal Actions on Clean Air” [LIFE tiesiskās darbības — tiesiskās darbības, lai panāktu tīru gaisu], kas paredzēja sniegt atbalstu ieinteresētajām personām, kuras pārstāvēja pilsonisko sabiedrību un varēja, piemēram, ierosināt lietas tiesā, lai panāktu gaisa kvalitātes uzlabojumus⁷⁸ (sk. 73. punktu). LIFE finansējuma izmantošana, lai atbalstītu civilprasību iesniegšanu dalībvalstu līmenī, ir jauns, izmaksu ziņā lietderīgs un ātrs risinājums, lai mudinātu dalībvalstis un pilsētas atbalstīt gaisa kvalitātes uzlabošanas politiku.

66

Kopš 2014. gada programmas LIFE integrētie projekti paredz atbalstu gaisa kvalitātes uzlabošanas politikas plānošanai, izmantojot citu pieejamo ES finansējumu. Piemēram, integrētais projekts nodrošināja atbalstu Mazpolijas gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna īstenošanai Polijā. Projekts ietvēra reģiona iedzīvotājiem paredzētu informēšanas kampaņu, lai veidotu izpratni par cietā kurināmā apkures katlu radīto dūmu bīstamību (sk. plakātu, kas redzams 10. attēlā un kas sniedz šādu vēstījumu: “Tava apkures katla radītie dūmi nogalina!”).

Kohēzijas politikas finansējums

67

ERAF un KF nodrošina lielāko daļu ES finansējuma gaisa kvalitātes uzlabošanai. Vairākas darbības ir vērstas tieši uz gaisa piesārņojuma samazināšanu, taču daudzas citas darbības, kurām ir citi mērķi (piemēram, videi draudzīgs pilsētas transports vai energoefektivitāte), arī var labvēlīgi ietekmēt gaisa kvalitāti.

68

Pieejamais īpaši paredzētais finansējums⁷⁹ palielinājās no 880 miljoniem EUR 2007.–2013. gada plānošanas periodā līdz 1,8 miljardiem EUR 2014.–2020. gada periodā, taču tas veidoja mazāk nekā 1 % no kopējā kohēzijas politikas finansējuma. Trīs no dalībvalstīm, kuras apmeklējām, izmantoja šo finansējumu, taču tikai Polijā laikposmā starp iepriekšējo un pašreizējo plānošanas periodu attiecīgais finansējums būtiski palielinājās. Čehijas Republikā finansējuma līmenis saglabājās nemainīgs, savukārt Bulgārijā tas būtiski samazinājās (sk. 2. tabulu).

2. tabula

Mērķorientēts finansējums gaisa kvalitātes uzlabošanai Bulgārijā, Čehijas Republikā un dažos Polijas reģionos

(miljonos EUR)	2007.–2013. g.	2014.–2020. g.	Variācija
Bulgārija	120	50	-58 %
Čehijas Republika	446	454	+2 %
Polija1	140	368	+163 %

(1) Summas no Mazpolijas Darbības programmas infrastruktūrai un videi un Reģionālās darbības programmas.

Avots: Eiropas Komisija un dalībvalstis.

69

Mēs konstatējām gadījumus, kad dalībvalstis šo finansējumu nebija prioritāri piešķīrušas tiem projektiem, kuru mērķis bija likvidēt galvenos piesārņojuma avotus un piesārņotājus, kas bija noteikti gaisa kvalitātes zonās, ko apmeklējām (sk. 4. izcēlumu). Piemēram, netika īstenots neviens projekts, lai samazinātu mājokļu siltumapgādes radītās emisijas Sofijā (mājokļu siltumapgāde ir būtisks PM emisiju avots)⁸⁰.

70

Mēs arī konstatējām, ka ES finansētie projekti nebija pietiekami labi atbalstīti dalībvalstu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos. Piemēram, Krakovā tiek īstenota apkures katlu nomaiņas programma, taču valsts iestādes neierobežo neefektīvu apkures katlu vai zemas kvalitātes ogļu pieejamību.

71

Mēs konstatējām arī labus piemērus — tādus ES finansētus projektus, kas bija pietiekami mērķtiecīgi un tieši veicināja emisiju no vietējiem avotiem samazināšanu atbilstīgi dalībvalstu gaisa kvalitātes uzlabošanas plāniem. No šādiem piemēriem var minēt vecu dīzeļdzinēja autobusu aizstāšanu ar autobusiem, kuru dzinējus darbina ar saspiestu dabasgāzi (CNG), kā arī apkures katlu maiņas programmas Ostravā. Tika īstenoti arī projekti, lai modernizētu neefektīvas mājokļu siltumapgādes sistēmas (Krakovā) un sabiedrisko transportu (Krakovā un Sofijā). Līdz 2013. gadam tika īstenoti projekti, lai samazinātu rūpnieciskās emisijas Krakovā un Ostravā (būtisks PM un NO_X emisiju avots)⁸¹.

Arvien būtiskāka nozīme ir iedzīvotāju rīcībai, …

72

EVA uzskata, ka sabiedrības informēšana ir ļoti svarīgs aspekts, lai novērstu gaisa piesārņojumu un mazinātu tā kaitīgo ietekmi⁸², un PVO uzsver, ka “pārredzamības uzlabošana un kvalitatīvas informācijas plaša izplatīšana pilsētās veicinās iedzīvotāju pilnvērtīgu dalību lēmumu pieņemšanas procesos”⁸³. Gaisa kvalitātes direktīvā noteikti trauksmes līmeņi attiecībā uz SO₂, NO₂ un O₃, taču nav noteikti attiecībā uz PM⁸⁴, un direktīva paredz pienākumu dalībvalstīm sniegt sīki izstrādātu informāciju sabiedrībai⁸⁵. Tādējādi iedzīvotāji var aktīvi iesaistīties Gaisa kvalitātes direktīvas īstenošanas uzraudzībā dalībvalstīs, it īpaši, ja īstenošanas rezultāti liek izdarīt sarežģītu politisku izvēli. Rīcība vietējā mērogā ir svarīga, bet par to ir jāinformē sabiedrība, jo iedzīvotāji tikai tad var iesaistīties politikas veidošanā un, vajadzības gadījumā, rīkoties, tostarp mainīt savu rīcību, ja viņi ir labi informēti.

73

Par iedzīvotāju rīcības arvien pieaugošo nozīmi liecina nesen notikušās tiesas prāvas, kuras ierosinājuši iedzīvotāji un NVO pret savas valsts iestādēm. Čehijas Republikā, Vācijā, Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē valsts tiesas ir pieņēmušas labvēlīgus spriedumus attiecībā uz iedzīvotāju tiesībām uz tīru gaisu un pieprasījušas šīm dalībvalstīm rīkoties, lai mazinātu gaisa piesārņojumu.

… taču direktīva skaidri neparedz aizsargāt sabiedrības tiesības uz tiesu pieejamību, …

74

Tiesības uz taisnīgu tiesu un saņemt informāciju, kā arī sabiedrības tiesības piedalīties vides lēmumu pieņemšanā paredz Orhūsas konvencija, un ES un tās 28 dalībvalstis ir šīs konvencijas puses⁸⁶. Mēs konstatējām, ka citās vides direktīvās ir iekļauti sīki izstrādāti noteikumi, kas nodrošina sabiedrības tiesības uz taisnīgu tiesu, taču Gaisa kvalitātes direktīvā šādu noteikumu nav⁸⁷.

75

Dalībvalstu tiesību akti būtiski atšķiras, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir apzinājušas šķēršļus, kas vairākās dalībvalstīs liedz iedzīvotājiem iespēju griezties tiesu iestādēs.

… turklāt informācija par gaisa kvalitāti reizēm ir neskaidra

76

Mēs pārbaudījām informāciju, ko sešu mūsu apmeklēto valstu iestādes bija darījušas pieejamu iedzīvotājiem tiešsaistē. Lai to paveiktu, mēs pārbaudījām gaisa kvalitātes indeksus, informāciju par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību, reāllaika gaisa kvalitātes datu pieejamību un citus instrumentus.

77

Gaisa kvalitātes indeksi ir instrumenti, kas var nodrošināt saprotamu informāciju iedzīvotājiem. Piecas no sešām apmeklētajām pilsētām izmanto šādus indeksus. Mēs konstatējām, ka dalībvalstis, reģioni un pilsētas atšķirīgi nosaka gaisa kvalitātes indeksus un tādēļ vienāda gaisa kvalitāte tiek novērtēta atšķirīgi (sk., piemēram, 3. tabulu). Tā kā vienāds gaisa piesārņojuma līmenis rada vienādu kaitējumu cilvēku veselībai neatkarīgi no vietas, vienāda gaisa kvalitātes līmeņa atšķirīga klasifikācija negatīvi ietekmē sniegtās informācijas ticamību.

3. tabula

Gaisa kvalitātes indeksi, ņemot vērā PM₁₀ (2018. gada marts)

Indekss, kas balstīts uz PM stundas/dienas vērtību	0	10	20		30		40	50	60	70		80	90	100	140				180	200+
EVA	laba		diezgan laba			viduvēja		slikta						ļoti slikta
Brisele	izcila	ļoti laba	laba		diezgan laba		viduvēja	neapmierinoša	ļoti neapmierinoša	slikta		ļoti slikta		ārkārtīgi slikta
Milāna	laba			diezgan laba				viduvēja			slikta			ārkārtīgi slikta
Krakova	ļoti laba		laba						viduvēja					pietiekama	slikta					ļoti slikta
Ostrova	ļoti laba		laba				diezgan laba			pietiekama			neapmierinoša						ļoti neapmierinoša
Štutgarte	ļoti laba	laba	apmierinoša			pietiekama		slikta						ļoti slikta
Sofija	laba							diezgan laba						pietiekama				slikta		ļoti slikta

Avots: ERP un pilsētu vietnes.

78

Tā kā dalībvalstis nebija vienojušās par vienotu indeksu, EVA sadarbībā ar Eiropas Komisiju nesen pieņēma indeksu attiecībā uz visu ES teritoriju (sk. 11. attēlu). Apskatot EVA indeksu, iedzīvotāji var reāllaikā salīdzināt gaisa kvalitāti visā Eiropā. Tas nenozīmē atbilstības ES standartiem izvērtēšanu (tam nepieciešamas garākas datu sērijas).

79

Gaisa kvalitātes direktīvā noteikta prasība dalībvalstīm informēt sabiedrību par gaisa piesārņojuma iespējamo ietekmi uz veselību. Tiešsaistē pieejamā informācija, ko valsts iestādes sniedza par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un par pasākumiem, ko iedzīvotāji var veikt, lai mazinātu riskus, reizēm bija ierobežota un grūti atrodama. Tas ir īpaši svarīgi, ja tiek uzskatīts, ka, nosakot ES standartus, pienācīgi nav novērtēti riski, ko rada slikta gaisa kvalitāte (sk. 19.–27. punktu).

80

Dalībvalstīm ir pienākums paziņot Komisijai reāllaika gaisa kvalitātes datus⁸⁸. Mūsu revīzijas laikā to bija izdarījušas divdesmit piecas dalībvalstis⁸⁹. No sešām pilsētām, ko apmeklējām, četras pilsētas savās tīmekļa vietnēs publicēja reāllaika datus⁹⁰. Šīs pilsētas izmantoja dažādus risinājumus, lai informētu sabiedrību. 4. tabulā sniegti vairāki piemēri par labu praksi, ko izmantoja pilsētas, lai informētu iedzīvotājus.

4. tabula

Laba prakse iedzīvotāju informēšanā

Telpiskās kartes, izmantojot modelēšanu	Brisele, Milāna, Ostrava
Paziņojumi par gaisa piesārņojuma maksimumiem (īsziņa vai e-pasts u. tml.)	Brisele, Krakova, Ostrava
Viedtālruņu lietojumprogrammas	Ostrava, Krakova
Displeja paneļi publiskās vietās (ielas, metro)	Krakova, Sofija
Lejupielādējamas datu sērijas analīzes veikšanai	Brisele, Štutgarte, Milāna, Krakova
PM agrīnās brīdināšanas sistēma, pamatojoties uz laika prognozēm	Štutgarte

81

Lai gan lielākā daļa pilsētu, ko apmeklējām, sagatavoja gaisa kvalitātes indeksus un kvalitatīvus reāllaika datus, un dažas pilsētas izmantoja citus labas prakses risinājumus, mēs secinājām, ka sabiedrībai sniegtā informācija nebija tik kvalitatīva vai noderīga kā informācija, ko sniedza vairākas citas Eiropas pilsētas⁹¹.

Secinājumi un ieteikumi

82

Pasaules Veselības organizācija informē, ka gaisa piesārņojums ir būtiskākais vides risks cilvēku veselībai Eiropas Savienībā, un EVA lēš, ka tas izraisa aptuveni 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu katru gadu un ka šim riskam īpaši pakļauti pilsētu iedzīvotāji. Suspendētās daļiņas, slāpekļa dioksīds, sēra dioksīds un piezemes ozons ir kaitīgākie no šiem gaisa piesārņotājiem. 2008. gada Gaisa kvalitātes direktīva ir ES tīra gaisa politikas stūrakmens, jo tajā noteiktas piesārņotāju koncentrācijas robežvērtības gaisā, ko elpojam.

83

Mēs konstatējām, ka ES darbība nolūkā aizsargāt cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma nesniedza cerēto ietekmi. Ievērojamais kaitējums cilvēkiem un saimnieciskās izmaksas līdz šim nav ņemtas vērā, lai ierosinātu atbilstīgu rīcību visā ES.

84

Lai gan emisiju samazinājumi ir labvēlīgi ietekmējuši gaisa kvalitāti, gaisa piesārņojums joprojām rada būtisku ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Vairāki ES gaisa kvalitātes standarti ir vājāki par tiem, kas ieteikti, pamatojoties uz pierādījumiem par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību. Dalībvalstis bieži vien neievēro šos standartus, un tās nav veikušas pietiekami daudz efektīvu pasākumu, lai uzlabotu gaisa kvalitāti. Komisijas veiktā uzraudzība un turpmākie izpildes panākšanas pasākumi neveicināja efektīvas pārmaiņas. Mēs konstatējām, ka dažās ES politikas jomās joprojām nav pietiekami atspoguļots, cik svarīgi ir uzlabot gaisa kvalitāti, lai gan ES finansējums nodrošina noderīgu atbalstu. Kā rāda veiksmīga tiesvedība vairākās dalībvalstīs, iedzīvotājiem var būt svarīga loma Gaisa kvalitātes direktīvas īstenošanas uzraudzībā dalībvalstīs, un sabiedrības izpratne un informētība ir uzlabojusies. Turpmāk tekstā sīki izklāstīti mūsu galvenie secinājumi un attiecīgie ieteikumi.

85

Gaisa kvalitātes direktīvas pamatā ir gaisa kvalitātes standarti, kas noteikti pirms 15 līdz 20 gadiem. Vairāki no šiem standartiem ir daudz vājāki nekā robežvērtības, kas noteiktas Pasaules Veselības organizācijas pamatnostādnēs. Turklāt standarti paredz iespēju bieži pārsniegt robežvērtības, kā arī neietver īslaicīgu standartu attiecībā uz PM_2,5, kas ir ļoti kaitīgs gaisa piesārņotājs (sk. 1. tabulu un 18.–26. punktu). Veselības nozares profesionāļi atbalsta stingrāku standartu noteikšanu ES (sk. 27. punktu). Vāju standartu noteikšana nenodrošina atbilstīgu satvaru cilvēku veselības aizsardzībai. Tas nozīmē, ka dažas zonas ar sliktu gaisa kvalitāti ir atbilstīgas ES tiesību aktiem.

86

Situācija uzlabojas, taču lielākā daļa dalībvalstu joprojām nenodrošina atbilstību ES gaisa kvalitātes standartiem (sk. 28.–29. punktu).

87

Saistībā ar gaisa kvalitātes mērījumiem mēs konstatējām: nav pietiekamu garantiju, ka dalībvalstis gaisa kvalitātes mērījumus veikušas pareizajās vietās. Tā kā direktīvā noteiktie kritēriji nav precīzi, dalībvalstis piesārņojuma koncentrācijas mērījumus ne vienmēr veica galveno pilsētu ceļu vai lielu rūpniecisku teritoriju tuvumā (sk. 32.–34. punktu), kas tomēr bija galvenie piesārņojuma avoti. Mēs uzskatām, ka Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktais termiņš, kurā dalībvalstīm jāpaziņo dati Komisijai, nav tik stingrs kā iepriekšējās direktīvās noteiktie termiņi (sk. 35. punktu).

88

Mēs konstatējām, ka dalībvalstis neveica pietiekami daudz efektīvu pasākumu, lai pēc iespējas drīzāk uzlabotu gaisa kvalitāti. Kopumā dalībvalstu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu kvalitāte bija nepietiekama, un tajos noteiktie pasākumi nebija pietiekami mērķtiecīgi. Šo plānu īstenošanu bieži vien negatīvi ietekmēja slikta pārvaldība (piemēram, nebija koordinācijas starp valsts iestādēm un pašvaldībām), tie netika iekļauti izmaksu tāmēs vai finansēti, kā arī tajos netika sniegta informācija par gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkā veikto pasākumu reālo ietekmi. Gaisa kvalitātes direktīva neparedz pienākumu dalībvalstīm informēt Komisiju par to plānu īstenošanas rezultātiem. Nepietiekamais progress gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā uzskatāmi parāda, ka jārīkojas efektīvāk (sk. 36.–47. punktu).

89

Komisija saskaras ar ierobežojumiem, veicot dalībvalstu snieguma uzraudzību. Dalībvalstīm nav jāziņo par savu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu īstenošanu. Dažu direktīvas noteikumu izpildi ir grūti pārbaudīt, turklāt Komisija saņem vairākus simtus gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu un apjomīgas datu kopas, kas jāpārbauda. Mēs konstatējām, ka Komisija iesūdzēja dalībvalstis Tiesā, ja tā uzskatīja, ka tās būtiski pārkāpušas direktīvas noteikumus (sk. 48.–50. punktu). Taču šie izpildes pasākumi ir ilgstoši, un līdz šim, lai gan tika pieņemti vairāki labvēlīgi spriedumi (sk. 51.–54. punktu), gaisa kvalitātes robežvērtības joprojām tiek bieži pārkāptas.

1. ieteikums. Komisijas rīcībai ir jābūt efektīvākai

Lai efektīvāk rīkotos nolūkā uzlabot gaisa kvalitāti, Komisijai ir

1. jādalās ar paraugpraksi no dalībvalstīm, kuras ir sekmīgi atspoguļojušas Gaisa kvalitātes direktīvas prasības savos Gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos, tostarp par tādiem jautājumiem kā informācija, kas ir svarīga monitoringa mērķiem; kuras ir īstenojušas mērķtiecīgus, budžetā paredzētus īstermiņa pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai un kuras ir plānojušas koncentrācijas līmeņa samazināšanu konkrētās vietās;
2. aktīvi jāpārvalda pienākumu neizpildes procedūras katrs posms, lai saīsinātu laiku līdz lietu atrisināšanai vai iesniegšanai Tiesā;
3. jāpalīdz tām dalībvalstīm, kuras visvairāk ietekmē ES iekšējais pārrobežu gaisa piesārņojums, veicinot to sadarbību un kopīgas darbības, kas ietver attiecīgu pasākumu ieviešanu to gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gads.

90

Ņemot vērā mūsu secinājumus par gaisa kvalitātes standartiem, dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, kā arī par turpmāko uzraudzību un izpildes panākšanu, un sabiedrības izpratnes un informētības uzlabošanu (sk. turpmāk tekstā), iesakām Komisijai apsvērt iespēju vērienīgi atjaunināt Gaisa kvalitātes direktīvu, kas joprojām ir būtisks instruments, lai panāktu tīrāku gaisu, ko elpojam.

2. ieteikums. Vērienīgi jāatjaunina Gaisa kvalitātes direktīva

Komisijai, sagatavojot priekšlikumu likumdevējam, jāpievēršas šādiem jautājumiem:

1. ES robežvērtību un mērķvērtību (PM, SO₂ un O₃) iespējama pārskatīšana atbilstīgi jaunākajām PVO pamatnostādnēm; tādu gadījumu, kad piesārņotāju (PM, NO₂, SO₂ un O₃) koncentrācija var pārsniegt standartus, skaita samazināšana; kā arī īslaicīgas PM_2,5 robežvērtības un PM trauksmes robežvērtību noteikšana;
2. gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu pilnveide, it īpaši, lai tie būtu lielākā mērā vērsti uz rezultātu; prasība katru gadu ziņot par to īstenošanu; kā arī to atjaunināšana, kad vien ir nepieciešams. Būtu jāierobežo gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu skaits katrai gaisa kvalitātes zonai;
3. prasību precizēšana attiecībā uz rūpnieciskā un satiksmes piesārņojuma monitoringa staciju atrašanās vietu, lai precīzāk izmērītu vislielāko gaisa piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotājiem; minimālā monitoringa staciju skaita noteikšana katram staciju veidam (satiksmes un rūpnieciskā piesārņojuma vai fona mērījumi);
4. Komisijas iespēja pieprasīt izveidot papildu monitoringa vietas, ja tā uzskata, ka tas ir vajadzīgs efektīvākai gaisa piesārņojuma mērīšanai;
5. īsāka termiņa noteikšana (patlaban — n+1 gada 30. septembris) — vismaz līdz n+1 gada 30. jūnijam, lai paziņotu validētus datus, kā arī skaidra prasība dalībvalstīm sniegt aktuālus (reāllaika) datus;
6. skaidri noteikumi, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības griezties tiesu iestādēs.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gads.

91

Daudzas ES politikas jomas ietekmē gaisa kvalitāti. Ņemot vērā to, ka gaisa piesārņojums nodara ievērojamu kaitējumu cilvēkiem un rada saimnieciskās izmaksas, mēs uzskatām, ka šīs problēmas nopietnība dažās ES politikas jomās joprojām nav pietiekami atspoguļota. Piemēram, klimata un enerģētikas politika, transporta politika, kā arī rūpniecības un lauksaimniecības politika ietver elementus, kas var negatīvi ietekmēt gaisa tīrību (sk. 55.–63. punktu).

92

Mazāk nekā 1 % no ES kohēzijas politikas finansējuma tiek piešķirts tieši gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem. Taču citi kohēzijas politikas pasākumi var nodrošināt netiešu pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti. Mēs konstatējām, ka ES finansētie projekti nebija pietiekami mērķtiecīgi un nebija pietiekami labi atbalstīti dalībvalstu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos, taču mēs atklājām arī vairākus labus piemērus. Mēs novērojām, ka programmas LIFE projekti palīdzēja iedzīvotājiem īstenot pasākumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti savā valstī un mērķtiecīgāk virzītu ES finansētās darbības (sk. 64.–71. punktu).

3. ieteikums. Gaisa kvalitātes jautājumu jānosaka par prioritāti un jāintegrē ES politikas jomās

Lai gaisa kvalitātes jautājumu plašāk integrētu ES politikas jomās, Komisijai ir

1. jāizvērtē citas ES politikas jomas, kas ietver elementus, kuri var negatīvi ietekmēt gaisa tīrību, un jāveic pasākumi, lai šīs politikas jomas labāk pielāgotu gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķim;
2. jāizvērtē, kā faktiski tiek izlietots attiecīgais finansējums, kas pieejams ES gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai, lai mazinātu gaisa piesārņotāju emisijas, it īpaši PM, NO_X un SO_X. emisijas.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gads.

93

Sabiedrības izpratnei un informētībai ir ļoti svarīga nozīme gaisa piesārņojuma mazināšanā. Pēdējā laikā iedzīvotāji aktīvāk iesaistās gaisa kvalitātes jautājumu risināšanā, un vairākās dalībvalstīs tiesas ir pieņēmušas labvēlīgus spriedumus attiecībā uz iedzīvotāju tiesībām uz tīru gaisu (sk. 72. un 73. punktu). Tomēr mēs konstatējām, ka salīdzinājumā ar citām vides direktīvām Gaisa kvalitātes direktīvā nav paredzēti īpaši noteikumi, kas nodrošinātu iedzīvotājiem tiesības vērsties tiesu iestādēs (sk. 74. punktu). Mēs konstatējām arī, ka iedzīvotājiem sniegtā informācija par gaisa kvalitāti reizēm bija neskaidra (sk. 76.–81. punktu).

4. ieteikums. Jāuzlabo sabiedrības izpratne un informētība

Lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegtās informācijas kvalitāti, Komisijai būtu

1. piesaistot veselības nozares profesionāļus, jānosaka un jāapkopo būtiskākā informācija, kas Komisijai un dalībvalstu iestādēm jādara pieejama iedzīvotājiem (tostarp informācija par piesārņojuma ietekmi uz veselību un uzvedības ieteikumi);
2. jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, lai tās pieņemtu paraugpraksi saziņai ar iedzīvotājiem un viņu iesaistīšanai gaisa kvalitātes jautājumu risināšanā;
3. jāpublicē gaisa kvalitātes zonu vērtējumi, norādot uz katru gadu panākto lielāko un mazāko progresu, kā arī jānodrošina, lai tiktu izplatīta paraugprakse, kas izmantota vietās ar labāko sniegumu;
4. jāizveido tiešsaistes rīks, kas ļauj iedzīvotājiem ziņot par gaisa kvalitātes pārkāpumiem un sniedz atgriezenisko informāciju Komisijai par jautājumiem, kuri saistīti ar dalībvalstu pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai;
5. jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, lai tās izstrādātu lietotājdraudzīgus rīkus nolūkā nodrošināt plašākas sabiedrības piekļuvi gaisa kvalitātes informācijai un uzraudzībai (piemēram, viedtālruņu lietojumprogrammas un/vai īpaši šim mērķim izveidotas sociālo plašsaziņas līdzekļu lapas);
6. jāvienojas ar dalībvalstīm par gaisa kvalitātes indeksu saskaņošanu.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gads.

Šo ziņojumu 2018. gada 11. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos A. Milionis.

Glosārijs un saīsinājumi

Amonjaks (NH₃): Bezkrāsaina gāze ar kodīgu aromātu

Atbilstības pārbaude: Visaptverošs politikas novērtējums, lai noteiktu, vai konkrētās politikas jomas tiesiskais regulējums ir “atbilstīgs mērķim”.

Benzo[a]pirēns (BaP): BaP ir cietviela, kas rodas fosilā kurināmā un biokurināmā nepilnīgas sadegšanas rezultātā. BaP galvenie avoti ir mājokļu siltumapgāde (it īpaši malkas un ogļu dedzināšana), elektrības ražošana spēkstacijās, atkritumu dedzināšana, koksa ražošana un tērauda ražošana.

DALYS Dispersijas apstākļi: Invaliditātes koriģētie dzīves gadi Dispersijas apstākļi norāda uz atmosfēras spēju izkliedēt gaisa piesārņotājus.

EST: Eiropas Savienības Tiesa

EVA: Eiropas Vides aģentūra

Gaistoši organiski savienojumi (GOS): Tās ir ķīmiskas vielas, kas viegli iztvaiko.

GK direktīva: Gaisa kvalitātes direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.)

GKUP: Gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns

LPTP: “Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” ir efektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām un citus atļaujas nosacījumus, kas paredzēti, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana ir neiespējama – samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā.

Mazu emisiju zona (MEZ): MEZ ir konkrēta teritorija, kurā atsevišķu piesārņojošu transportlīdzekļu piekļuve ir ierobežota vai aizliegta ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti.

Melnais ogleklis: Melnais ogleklis ir PM_2,5 sastāvdaļa, kas rodas, nepilnīgi sadedzinot kurināmo, un tā galvenie avoti ir transports un mājokļu siltumapgāde.

NEC direktīva: Direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju (Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK, OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.)

Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS): NMGOS ir abreviatūra, ar ko apzīmē daudzus un dažādus ķīmiskus savienojumus, tādus kā benzols, etanols, formaldehīds, cikloheksāns vai acetons.

Oglekļa dioksīds (CO₂): CO₂ ir bezkrāsaina gāze, kas ir galvenā siltumnīcefekta gāze zemes atmosfērā. Galvenokārt tā nonāk atmosfērā, sadegot fosilajam kurināmajam.

Ozons (piezemes ozons, O₃): Bezkrāsaina gāze ar asu smaku, kas netiek tieši emitēta atmosfērā, taču veidojas piesārņotāju ķīmiskas reakcijas rezultātā saules gaismas klātbūtnē.

Priekšlaicīga nāve: Personas nāve, pirms tā sasniegusi valsts un dzimuma standarta paredzamo mūža ilgumu.

PVO: Pasaules Veselības organizācija

RED: Rūpniecisko emisiju direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole), OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp. (pārstrādāta versija))

Saspiestā dabasgāze (CNG): CNG ir dabasgāze, ko uzglabā augstspiediena apstākļos un ko var izmantot benzīna, propāna vai dīzeļdegvielas vietā.

Sēra dioksīds (SO₂): Toksiska bezkrāsaina gāze. Sēra oksīds (SO_X).

Slāpekļa dioksīds (NO₂): Toksiska sarkanbrūna gāze. Slāpekļa oksīds (NO_X).

Suspendētās daļiņas (PM): Cietas un šķidras daļiņas, kas suspendētas gaisā. Atkarībā no suspendēto daļiņu lieluma tās iedala rupjās daļiņās (PM₁₀) un smalkās daļiņās (PM_2,5).

µg/m³: Mikrogrami uz kubikmetru (piesārņotāja koncentrācijas gaisā mērvienība)

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Nikolaos Milionis un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis Janusz Wojciechowski, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Kinga Wisniewska-Danek un locekļa biroja atašejs Katarzyna Radecka-Moroz, atbildīgais vadītājs Colm Friel, darbuzdevuma vadītājs João Coelho, darbuzdevuma vadītāja vietnieks Frédéric Soblet, revidenti Vivi Niemenmaa, Blanka Happach, Jan Kubat, Joachim Otto, Lorenzo Pirelli, Radostina Simeonova un Anna Zalega, kā arī asistente Rachel O’Doherty. Lingvistisko atbalstu sniedza Hannah Critoph, Marek Riha, Mila Todorova un Mark Smith.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-0613-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/827904	QJ-AB-18-019-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-0624-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/367100	QJ-AB-18-019-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact/write-to-us_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv/home?) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.