Informācijas apkopojums par Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada pārskatiem

Priekšsēdētāja ievadvārdi

Gada pārskats ir ERP pats svarīgākais dokuments. To izdod saskaņotu centienu rezultātā, un tiek veikts ievērojams revīzijas un atbalsta darbs. Tāpat kā iepriekšējos gados, šogad mēs secinām, ka ES pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ES finanšu stāvokli. Sniedzam “tīru” atzinumu par 2022. gada pārskatu ticamību. Ieņēmumi par 2022. gadu bija likumīgi, pareizi, un kļūdu līmenis tajos nebija būtisks.

ES ilgtermiņa budžeta pakete ietver daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam kopā ar NextGenerationEU (NGEU), kas ir pagaidu atveseļošanas pasākumu kopums ar papildu līdzekļiem, kurus finansē, emitējot obligācijas. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) veido aptuveni 90 % no NGEU finansējuma. Otro gadu pēc kārtas mēs sniedzam divus atsevišķus atzinumus par izdevumu likumību un pareizību 2022. gadā: vienu par tradicionālo ES budžetu un otru par ANM.

Attiecībā uz 2022. gadu mūsu aplēse par kopējo kļūdu līmeni ES budžeta izdevumos ir palielinājusies līdz 4,2 % (2021. gadā: 3,0 %). Tāpēc mūsu atzinums par izdevumiem ir negatīvs. Galvenajās izdevumu jomās, par kurām sniedzam īpašu izvērtējumu, kļūdu līmenis ir būtisks. Kategorijā “Kohēzija, noturība un vērtības” kļūdu līmenis ir ievērojami palielinājies, proti, tas ir 6,4 % (2021. gadā: 3,6 %). Kļūdu līmenis kategorijā “Dabas resursi” ir 2,2 % (2021. gadā: 1,8 %).

2022. gadā, kas bija ANM īstenošanas otrais gads, maksājumu līmenis palielinājās, un, mūsuprāt, bija skaidrāks priekšstats par to, kā ANM ir īstenots. Lai gan progress bija lēnāks, nekā gaidīts, 11 dalībvalstis saņēma 13 dotāciju maksājumus par kopējo summu 46,9 miljardi EUR. Turklāt tika dzēsts priekšfinansējums 6,8 miljardu EUR apmērā. Savas revīzijas vajadzībām pārbaudījām 244 no 274 atskaites punktiem un visus 37 mērķrādītājus, kas saistīti ar 2022. gadā veiktajiem 13 dotāciju maksājumiem.

Novērtējumu balstījām galvenokārt uz ANM regulā paredzēto nosacījumu attiecībā uz maksājumiem, proti, ka atskaites punktiem un mērķrādītājiem vispirms ir jābūt apmierinoši izpildītiem, bet mēs novērtējām arī atbilstību galvenajiem regulā paredzētajiem attiecināmības kritērijiem. Mēs secinājām, ka 15 atskaites punktus un mērķrādītājus no 281, ko pārbaudījām, skāra pareizības problēmas. Vai nu tie nebija apmierinoši izpildīti, vai arī ar tiem saistītie pasākumi nebija attiecināmi. Turklāt mūsu novērtējumā ir ņemta vērā kvalitatīvo konstatējumu ietekme, piemēram, pasākumu un pamatā esošo atskaites punktu un mērķrādītāju vāja izstrāde, kā arī nepilnības dalībvalstu ziņošanas un kontroles sistēmās. Tāpēc mēs sniedzam atzinumu ar iebildēm par ANM izdevumiem 2022. gadā, pamatojoties gan uz kvantitatīviem, gan kvalitatīviem kritērijiem.

Šis atzinums ar iebildēm atspoguļo mūsu ikgadējās atbilstības revīzijas rezultātus par ANM izdevumu pareizību. Pareizības novērtēšana joprojām ir grūts uzdevums, jo kvalitatīvu sasniegumu novērtēšanai ir vajadzīgi vairāki spriedumi, kas noved pie dažādām iespējamām interpretācijām. Turklāt savā revīzijas darbā mēs atkārtoti konstatējām atskaites punktus vai mērķrādītājus, kas ir neskaidri definēti, un ir grūti novērtēt, vai tie ir izpildīti.

Ir svarīgi norādīt, ka mūsu atbilstības revīzija par ANM izdevumu pareizību ir tikai viens no aspektiem visaptverošajā darba kopumā, ko veicam, lai novērtētu šo jauno instrumentu. Pirmkārt, mēs jau esam sagatavojuši vairākus revīzijas ziņojumus, kuros uzsvērti nopietni trūkumi un bažas saistībā ar ANM izstrādi un īstenošanu. Tos papildinās citas revīzijas – gan pašlaik notiekošās, gan plānotās – tādos jautājumos kā apguve, kontroles sistēmas, digitālā pārkārtošanās un zaļā pārveide. Tikai apvienojot visa šā revīzijas darba rezultātus, mēs varēsim novērtēt ANM vispārējo sniegumu.

Tā kā mēs sākam izkļūt no dažkārt šķietami nekompensētas krīzes, ir vērts pieminēt ES reakcijas bezprecedenta raksturu attiecībā uz instrumentiem un iniciatīvām visās budžeta jomās. Dalībvalstis pašlaik vienlaikus apgūst līdzekļus no vairākiem instrumentiem. Slēdzot 2014.–2020. gada perioda programmas, tām jāsāk arī novēlotais uzdevums īstenot 2021.–‍2027. gada DFS. Lielākā daļa dalībvalstu tagad īsteno NGEU finansējumu, un vēl ir jāizmaksā ievērojama naudas summa.

Spiediens uz izdevumiem palielina spiedienu uz administratīvajiem resursiem un līdz ar to arī kļūdu risku. Turklāt, ja dalītās pārvaldības fondu īstenošanas temps 2024. un 2025. gadā būtiski nepaātrināsies, saistību atcelšanas risks vēlāk šajā DFS ciklā strauji palielināsies.

Mūsu konstatējumi par 2022. gadu liecina, ka mums ir jāsaglabā modrība un visos līmeņos efektīvi jāpārbauda, kā ES līdzekļi tiek tērēti un vai tiek sasniegti plānotie rezultāti. Mēs turpināsim sadarboties ar citām ES iestādēm un dalībvalstīm, lai uzlabotu ES līdzekļu pārvaldību un uzraudzību. Kā vienmēr, mūsu uzdevums ir palielināt iedzīvotāju uzticēšanos, uzlabojot pārskatatbildību un pārredzamību visās ES darba jomās, lai tā varētu efektīvi reaģēt uz pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem.

Visbeidzot, es vēlētos atzīt ERP darbinieku apņēmību un speciālās zināšanas. Viņu apņēmībai un profesionalitātei ir būtiska nozīme mūsu gada pārskata sagatavošanā un mūsu iestādes virzībā uz priekšu.

Kopējie rezultāti

Galvenie konstatējumi

• Mēs secinām, ka ES gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ES finanšu stāvokli.
• Ieņēmumi par 2022. gadu bija likumīgi un pareizi, un kļūdu līmenis tajos nebija būtisks.
• Kopumā ES budžeta izdevumos aplēstais kļūdu līmenis bija būtisks 4,2 % apmērā (2021. gadā: 3,0 %).
• Veicot riska novērtējumu, mēs konstatējām, ka ES izdevumi ir augsta riska izdevumi tad, ja saņēmējiem bieži jāievēro sarežģīti noteikumi, iesniedzot deklarācijas par izmaksām, kas tiem radušās. Augsta riska izdevumu īpatsvars mūsu revīzijas datu kopā turpināja palielināties un bija ievērojams – 66,0 % (2021. gadā: 63,2 %). Šogad mēs lēšam, ka kļūdu līmenis šajā mūsu revīzijas datu kopas daļā ir 6,0 % (2021. gadā: 4,7 %). Šis kļūdu līmenis ir būtisks un kļūdas ir visaptverošas, un mēs sniedzam negatīvu atzinumu par ES budžeta izdevumiem.
• Attiecībā uz ANM izdevumiem Komisija 2022. gadā dalībvalstīm veica 13 dotāciju maksājumus, uz kuriem kopumā attiecās 274 atskaites punkti un visi 37 mērķrādītāji. Mēs identificējām kvantitatīvus konstatējumus 11 maksājumos. Sešos no šiem maksājumiem bija būtisks kļūdu līmenis, un mēs sniedzam atzinumam ar iebildēm par ANM izdevumiem.
• Komisijas aplēstais kļūdu līmenis (risks maksājuma laikā) saskaņā ar 2022. gada pārvaldības un snieguma ziņojumu ir 1,9 %, un tas ir ievērojami zem mūsu aplēstā diapazona. Komisijas un dalībvalstu ex post pārbaužu ierobežojumi DFS 1., 2. un 6. kategorijā ietekmē gada pārvaldības un snieguma ziņojumā norādīto risku maksājuma laikā un līdz ar to arī Komisijas riska novērtējumu.
• 2022. gadā mēs ziņojām Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) par 14 gadījumiem (2021. gadā: 15 gadījumi), kuros bija aizdomas par krāpšanu un kurus mēs konstatējām 2021. gada izdevumu revīzijā; pamatojoties uz tiem, OLAF jau ir sācis divas izmeklēšanas. Par sešiem no šiem gadījumiem mēs paralēli ziņojām Eiropas Prokuratūrai (EPPO), un par trim no tiem EPPO ir uzsākusi izmeklēšanu. Revidējot 2022. gada izdevumus, esam konstatējuši 14 gadījumus, kuros ir aizdomas par krāpšanu.
• Neizpildītās saistības no ES budžeta un NGEU dotāciju finansējuma, kas tad, ja nav atceltas, veido nākotnes parādu, 2022. gada beigās sasniedza rekordaugstu līmeni, proti, 453 miljardus EUR. Tas galvenokārt bija jauno NGEU saistību dēļ līdztekus jaunām saistībām 2021.–‍2027. gada dalītās pārvaldības fondiem.
• ES parāds līdz 2022. gada beigām ievērojami palielinājās līdz 344,3 miljardiem EUR (2021. gadā: 236,7 miljardi EUR), galvenokārt saistībā ar jauniem aizņēmumiem instrumentam NGEU, Eiropas pagaidu atbalsta instrumentam bezdarba risku mazināšanai (SURE) un makrofinansiālajai palīdzībai (MFP). No šiem aizņēmumiem tikai instruments NGEU radīja procentu likmju risku ES budžetam. 2022. gadā neto procentu maksājumi par NGEU aizņēmumiem sasniedza 0,5 miljardus EUR.
• ES budžeta pakļautība riskam, ko rada saistības attiecībā uz aizdevumiem, kas izmaksāti, izmantojot vairākus finansēšanas instrumentus, un iespējamām saistībām, palielinājās no 205 miljardiem EUR 2021. gadā līdz 248 miljardiem EUR 2022. gadā. Tas galvenokārt bija saistīts ar papildu NGEU un SURE aizdevumiem dalībvalstīm un MFP aizdevumiem Ukrainai. Turklāt 2022. gada beigās jau bija piešķirti, bet nebija vēl izmaksāti 126 miljardi EUR. Tāpēc ES budžeta pakļautība riskam turpinās palielināties.
• ES budžeta pakļautība riskam saistībā ar maksājumiem Ukrainai 2022. gadā vairāk nekā divkāršojās salīdzinājumā ar 2021. gadu (no 7 miljardiem EUR līdz 16 miljardiem EUR). Papildu 18 miljardu EUR apstiprināšana MFP+ 2022. gada beigās ievērojami palielinās pakļautību riskam attiecībā uz turpmākajiem budžetiem.

Pilns Palātas sagatavotais 2022. gada pārskats par ES budžetu un pārskats par darbībām, ko finansē no 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda, pieejams mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Ko mēs revidējām

ES 2022. gada budžets skaitļos

Eiropas Parlaments un Padome pieņem ES gada budžetu saskaņā ar ilgāka termiņa budžetu, par kuru panākta vienošanās uz vairākiem gadiem (zināms kā “daudzgadu finanšu shēma” jeb “DFS”). 2022. gadā ES budžeta izdevumi veidoja 196,0 miljardus EUR jeb 2,5 % no ES dalībvalstu kopējiem vispārējās valdības izdevumiem un 1,3 % no dalībvalstu nacionālā kopienākuma.

Eiropas Savienības Padome 2020. gada maijā pieņēma NGEU – pagaidu instrumentu, kas tika izveidots, reaģējot uz Covid‑19 pandēmijas sociālekonomisko ietekmi, un ko finansē, emitējot obligācijas. ANM veido aptuveni 90 % no NGEU finansējuma. 2022. gadā neatmaksājamā ANM atbalsta (dotāciju) izdevumi bija 47,2 miljardi EUR.

Ņemot vērā ANM izdevumus, ES maksājumi kopā 2022. gadā bija 243,3 miljardi EUR.

No kurienes nāk nauda?

Kopējie ieņēmumi 2022. gadā bija 245,3 miljardi EUR. Lielāko daļu ES budžeta finansē no summām, ko dalībvalstis iemaksā proporcionāli savam nacionālajam kopienākumam (103,9 miljardi EUR). Citi avoti ir muitas nodokļi (25,9 miljardi EUR), iemaksas, kuru pamatā ir dalībvalstu iekasētais pievienotās vērtības nodoklis (19,7 miljardi EUR), iemaksa, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu (6,3 miljardi EUR), un citi ieņēmumi (6,4 miljardi EUR). Papildu ieņēmumi 2022. gadā sasniedza 83,1 miljardu EUR, ieskaitot 62,2 miljardus EUR ārējo piešķirto ieņēmumu budžeta garantijām, aizņēmumu un aizdevumu operācijām (NGEU) un 20,9 miljardus EUR iemaksu un atmaksu, kas izriet no ES nolīgumiem un programmām.

Kādām vajadzībām naudu izlieto?

ES budžetu izlieto plašam jomu klāstam, kā redzams 1. attēlā.

Aptuveni divas trešdaļas no budžeta izlieto saskaņā ar tā saukto dalīto pārvaldību. Saskaņā ar šo budžeta izpildes metodi dalībvalsts sadala līdzekļus, atlasa projektus un pārvalda ES izdevumus, savukārt Komisija saglabā galīgo atbildību. Tas attiecas, piemēram, uz DFS izdevumu kategorijām “Dabas resursi un vide” un “Kohēzija, noturība un vērtības”.

ANM izdevumi finansē ieguldījumus un reformas ES mēroga politikas jomās, kas strukturētas sešos pīlāros (sk. 2. attēlu).

Dalībvalstis šīs reformas un investīcijas izklāsta iepriekš savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, un Komisija tām maksā par saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.

Ko mēs aptvērām?

Katru gadu mēs revidējam ES ieņēmumus un izdevumus, lai pārbaudītu, vai gada pārskati ir ticami un vai tiem pakārtotie ienākumu un izdevumu darījumi atbilst ES un valstu tiesību aktiem. Mēs pārbaudām izdevumus brīdī, kad ES līdzekļu galasaņēmēji ir veikuši darbības vai tiem ir radušās izmaksas, vai – ANM izdevumu gadījumā – brīdī, kad dalībvalstis pieprasa maksājumu par iepriekš definēto atskaites punktu vai mērķrādītāju sasniegšanu, un brīdī, kad Komisija izdevumus ir apstiprinājusi. Praksē tas nozīmē, ka mūsu darījumu revīzijas datu kopa aptver starpposma un galīgos maksājumus. Mēs nepārbaudījām 2022. gadā izmaksātos avansus, ja vien tie gada laikā nebija arī dzēsti.

Mūsu revīzijas datu kopa ieņēmumu pārbaudēm par 2022. gadu bija 245,3 miljardi EUR. Mūsu izdevumu pārbaudes datu kopas kopsumma bija 220,5 miljardi EUR. Lai atbalstītu savus attiecīgos atzinumus, mums bija atsevišķas revīzijas datu kopas ES budžeta izdevumiem (166,8 miljardi EUR) un ANM izdevumiem (53,7 miljardi EUR).

Ko mēs konstatējām

Mūsu ticamības deklarācija par ES budžetu

Saskaņā ar 287. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) mēs sniedzam Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei ticamības deklarāciju par ES konsolidēto pārskatu ticamību un darījumu likumību un pareizību. Tas ir mūsu gada pārskata centrālais elements.

ANM ir pagaidu instruments, ko īsteno un finansē būtiski atšķirīgi no ES budžeta izdevumiem. Lai gan ES budžeta izdevumu saņēmējiem maksā par konkrētu darbību veikšanu vai atlīdzina radušās izmaksas, saskaņā ar ANM dalībvalstīm maksā par iepriekš noteiktu atskaites punktu vai mērķrādītāju apmierinošu sasniegšanu. Attiecībā uz ANM tādējādi mēs pārbaudījām, vai ir apmierinoši izpildīti iepriekš noteiktie atskaites punkti vai mērķrādītāji un vai ir izpildīti horizontālie attiecināmības kritēriji. Tāpēc mēs sniedzam divus atsevišķus atzinumus par izdevumu likumību un pareizību: vienu par ES budžeta izdevumiem un otru par ANM izdevumiem.

ES pārskati sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu

ES 2022. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo ES finanšu rezultātus un tās aktīvus un saistības gada beigās saskaņā ar starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Tāpēc par pārskatu ticamību mēs varam sniegt atzinumu bez iebildēm, kā vienmēr kopš 2007. gada.

ES bilancē ir iegrāmatotas saistības pensijām un citiem darbinieku pabalstiem, kas 2022. gada beigās bija 80,6 miljardi EUR (2021. gadā: 122,5 miljardi EUR). Pensiju saistību samazinājums 2022. gadā ir galvenokārt skaidrojams ar to, ka ir palielinājusies nominālā diskonta likme, ko ietekmē vispārējo procentu likmju palielināšanās.

Kopš 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste vairs nav ES dalībvalsts. ES pārskatos bija norādīts, ka bilances datumā no AK pienācās neto summa 23,9 miljardu EUR apmērā (2021. gadā: 41,8 miljardi EUR), pamatojoties uz savstarpējām saistībām, kas noteiktas izstāšanās līgumā.

Krievijas iebrukuma ietekme uz aizdevumiem un dotācijām attiecībā uz Ukrainu ES pārskatos ir novērtēta, pienācīgi uzskaitīta un atklāta saskaņā ar grāmatvedības noteikumu prasībām.

Mēs sniedzam atzinumu bez iebildēm par ieņēmumiem

Mēs secinām, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks. Mūsu pārbaudītās ieņēmumu pārvaldības sistēmas kopumā bija efektīvas.

Mēs sniedzam negatīvu atzinumu par ES budžeta izdevumiem

Mēs definējam kļūdu kā naudas summu, kuru nevajadzēja izmaksāt no ES budžeta. Kļūda ir pieļauta tad, ja nauda nav izmantota saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, tātad ne tādā veidā, kā to iecerēja Padome un Eiropas Parlaments, kad tie pieņēma attiecīgos tiesību aktus, vai, ja nauda nav izmantota saskaņā ar konkrētiem valsts noteikumiem.

ES budžeta izdevumos mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir no 3,1 % līdz 5,3 %. Šā diapazona viduspunkts, kas iepriekš zināms kā “iespējamākais kļūdu īpatsvars”, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies no 3,0 % līdz 4,2 % (sk. 3. attēlu).

Vairāk nekā pusē mūsu revīzijas datu kopas atkal ir būtisks kļūdu līmenis

2022. gadā 66,0 % no mūsu revīzijas datu kopas veidoja augsta riska izdevumi – to daļa palielinājās no 63,2 % iepriekšējā gadā. Tāpat kā iepriekšējos gados, mēs konstatējām, ka zema riska izdevumos kļūdu līmenis nebija būtisks, bet augsta riska izdevumos – joprojām būtisks, tādējādi līdzekļu izmaksāšanas veids ietekmē kļūdu risku. Mūsu aplēstais kļūdu līmenis augsta riska izdevumiem ir 6,0 % (2021. gadā: 4,7 %) (sk. 4. attēlu).

Kļūdu līmeni galvenokārt nosaka kategorija “Kohēzija, noturība un vērtības”, kam seko “Dabas resursi un vide”, “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” un “Kaimiņattiecības un pasaule” (sk. 5. attēlu).

Attiecināmības kļūdas joprojām veido lielāko daļu no augsta riska izdevumiem aplēstā kļūdu līmeņa. Aplēstā kļūdu līmeņa pieaugumam kategorijā “Kohēzija, noturība un vērtības” nav ģeogrāfiskas tendences. Tomēr bija palielinājies konkrētu kļūdu skaits, piemēram, neattiecināmas izmaksas un publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana.

Mūsu aplēstā kļūdu līmeņa salīdzinājums ar Komisijas aplēsēm

Gada pārvaldības un snieguma ziņojumā, par kuru ir atbildīga komisāru kolēģija, ir apkopota svarīgākā informācija no gada darbības pārskatiem (GDP) par iekšējo kontroli un finanšu pārvaldību. Tajā iekļauta maksājuma laikā riskam pakļautā summa, kas atspoguļo Komisijas novērtējumu par summu, kura tika izmaksāta, pārkāpjot piemērojamos noteikumus. Komisijas 2022. gadam noteiktais risks maksājuma laikā ir 1,9 %, kas ir zem mūsu aplēstā kļūdu līmeņa, proti, 4,2 % (2021. gadā: 3,0 %) un zem mūsu diapazona, kurš ir robežās no 3,1 % līdz 5,3 %.

Līdzīgi kā mūsu aplēstajā kļūdu līmenī, arī Komisijas aplēsē nav iekļauti ANM izdevumi, par kuriem tā atsevišķi sniedz informāciju saistībā ar kontroles rezultātiem, pamatojoties uz kvalitatīvu novērtējumu. Turklāt katra Komisijas ģenerāldirektorāta (ĢD) gada darbības pārskatā ir iekļauta deklarācija, kurā ģenerāldirektors apliecina, ka pārskatā patiesi atspoguļota finanšu informācija un ka viņa atbildībā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Šajā nolūkā visi ģenerāldirektorāti iesniedza aplēses par risku maksājuma laikā savos izdevumos, izņemot par ANM, attiecībā uz ko Komisija novērtē kontroles rezultātus, pamatojoties uz dalībvalstu un savu revīziju un pārbaužu rezultātu kombināciju.

Attiecībā uz katru DFS kategoriju, par kuru sniedzam īpašu izvērtējumu, mēs salīdzinājām Komisijas risku maksājuma laikā 2022. gadam ar mūsu aplēsto kļūdu līmeni. Šis salīdzinājums liecina, ka trijās politikas jomās Komisijas skaitļi ir mazāki par mūsu aplēstajiem skaitļiem. Mēs konstatējām, ka kategorijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” Komisijas aplēse par risku maksājuma laikā 1,5 % bija mūsu diapazona zemākajā pusē, zemāka par mūsu aplēsto kļūdu līmeni; attiecībā uz kategoriju “Kohēzija, noturība un vērtības” Komisijas aplēse bija 2,6 % – ievērojami zemāka par mūsu aplēsto kļūdu līmeni; un attiecībā uz kategoriju “Dabas resursi un vide” Komisijas aplēse par risku maksājuma laikā (1,7 %) bija zemākajā mūsu diapazona pusē – zem mūsu aplēstā kļūdu līmeņa.

Gada pārvaldības un snieguma ziņojumā Komisija sniedz savu 2022. gada izdevumu vispārējo riska novērtējumu, lai apzinātu augsta riska jomas un koncentrētu darbības uz tām. Komisija lēš, ka risks ir zems 63 % izdevumu, vidējs – 12 % un augsts – 25 %. Tomēr mūsu darbā atklājās ierobežojumi saistībā ar Komisijas ex post darbu, un tie, kopā ņemot, ietekmē Komisijas riska novērtējuma pamatotību.

Par ANM izdevumiem 2022. gadā mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm

Kopējie mūsu darbā iegūtie revīzijas pierādījumi liecina, ka saistībā ar 11 no 13 ANM maksājumiem (un ar tiem saistītiem priekšfinansējuma dzēšanas darījumiem) formulējām konstatējumus, kuru ietekmi var izteikt skaitļos. Sešos no šiem maksājumiem bija būtisks kļūdu līmenis. Mēs konstatējām arī gadījumus, kad bija nepilnīgi izstrādāti atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī problēmas ar dalībvalstu pārvaldības deklarācijās iekļautās informācijas ticamību.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par galvenajiem konstatējumiem ir atrodama 2022. gada pārskata 1. un 11. nodaļā. Palātas sagatavotā gada pārskata pilns teksts pieejams mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Plašāka informācija par mūsu rezultātiem

Budžeta un finanšu pārvaldība

ES budžeta izpildes rādītāji bija augsti attiecībā uz saistībām un maksājumiem

2022. gads bija 2021.–2027. gada DFS otrais gads. 6. attēlā ir parādīti kopējie pieejamie ES budžeta izdevumi, tostarp NGEU dotācijas.

2022. gadā tika izmantota lielākā daļa saistību apropriāciju

Budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja sākotnējo budžetu 169,5 miljardu EUR apmērā saistību apropriācijām. 2022. gadā tika izdarīti pieci grozījumi, ar kuriem budžetu palielināja līdz 182,2 miljardiem EUR, kas pārsniedza DFS noteikto maksimālo apjomu – 179,8 miljardus EUR. Tas bija iespējams, izmantojot īpašus instrumentus, piemēram, elastības instrumentu, Brexit korekcijas rezervi, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu un rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos. No galīgā budžeta 2022. gadā kopumā tika uzņemtas saistības par 179,4 miljardiem EUR, tādējādi izmantojot vairāk nekā 98 % no pieejamās summas.

Galīgās maksājumu apropriācijas tika izlietotas gandrīz pilnībā

Sākotnējais budžets maksājumu apropriācijām tika noteikts 170,6 miljardu EUR apmērā, vēlāk to samazināja līdz 170,0 miljardiem EUR. Bija papildu maksājumu vajadzības, kas izrietēja no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, kā arī augstās inflācijas un pieaugošajām enerģijas cenām. No ES budžetā pieejamajām maksājumu apropriācijām 170,0 miljardu EUR apmērā tika izlietoti 167,3 miljardi EUR. Sk. 7. attēlu.

Ņemot vērā papildu maksājumus no piešķirtajiem ieņēmumiem 71,8 miljardu EUR apmērā un 2021. gada pārnesumus 4,2 miljardu EUR apmērā, 2022. gadā maksājumu kopsumma sasniedza 243,3 miljardus EUR. Tādējādi budžeta izlietojums maksājumiem bija 93 % no visām maksājumu apropriācijām 261,3 miljardu EUR apmērā.

2014.–2020. gada ESI fondu apguve turpinājās 2022. gadā, lai gan lēnāk nekā 2021. un 2020. gadā

Maksājumi no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), izņemot NGEU resursus, bija 64,9 miljardi EUR, kas ir mazāk nekā 2021. gadā (75,1 miljards EUR) un 2020. gadā (72,0 miljardi EUR). Tādēļ 2022. gada beigās visi maksājumi 2014.–2020. gada ESI fondu darbības programmām kopā sasniedza 396,1 miljardu EUR no kopējā piešķīruma 492,6 miljardiem EUR (80,4 %). Dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības ESI fondu apguvē (sk. 8. attēlu).

Komisija uzņēmās saistības par vairāk resursiem no 2021.–2027. gada dalītās pārvaldības fondiem saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu, bet novēlotas dalībvalstu programmu apstiprināšanas dēļ maksājumu līmenis bija zems

Jaunās DFS sākumā notika pāreja no 2014.–2020. gada ESI fondiem uz 2021.–2027. gada dalītās pārvaldības fondiem. Attiecībā uz šiem dalītas pārvaldības fondiem dalībvalstis 2022. gadā uzņēmās saistības 65,4 miljardu EUR apmērā, t. i., 90 % no pieejamajām saistību apropriācijām (2021. gadā tās uzņēmās saistības tikai par 2 % no pieejamā 50,1 miljarda EUR).

Reaģēšanai ārkārtas situācijās tika izmantoti dažādi ES finansēšanas instrumenti

Ārkārtas reaģēšanai uz neparedzētiem notikumiem 2022. gadā tika izmantoti dažādi ES finansēšanas instrumenti. Tika ieviesti jauni elastības pasākumi ar mērķi palīdzēt dalībvalstu iestādēm risināt problēmas saistībā ar Covid‑19 pandēmiju, Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un enerģētikas krīzi. Sk. 9. attēlu.

NGEU īstenošana 2022. gadā paātrinājās, bet progress bija lēnāks, nekā cerēts

NGEU saistību uzņemšana 2022. gadā paātrinājās, un gada beigās tās palielinājās līdz 306,0 miljardiem EUR (2021. gadā: 143,5 miljardi EUR). Dalībvalstīm 2023. gadā būs jāuzņemas saistības par atlikušo 115,1 miljardu EUR, jo tām nebūs iespējams to darīt vēlāk. Dalībvalstis 2022. gadā saņēma 47,1 miljardu EUR ANM dotāciju maksājumos (2021. gadā: 46,4 miljardi EUR). Kaut arī maksājumi bija nedaudz lielāki nekā 2021. gadā, tie bija mazāki par 63,0 miljardiem EUR, ko paredzēja Komisija. Tomēr 2022. gada maksājumi gandrīz pilnībā bija saistīti ar atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, savukārt 2021. gada maksājumi – galvenokārt ar priekšfinansējumu. Sk. 10. attēlu.

Neizpildītās saistības no ES budžeta un NGEU dotāciju finansējuma sasniedza rekordlielu summu – 453 miljardus EUR

Neizpildītās saistības no ES budžeta un NGEU dotāciju finansējuma, kas tad, ja nav atceltas, veido nākotnes parādu, 2022. gada beigās sasniedza rekordaugstu līmeni, proti, 453 miljardus EUR. Tas galvenokārt bija saistīts ar lielākām uzņemto saistību summām NGEU īstenošanas otrajā gadā, kā arī ar 2021.–2027. gada dalītās pārvaldības fonda īstenošanas sākumu. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju pēc papildu palielinājuma līdz aptuveni 460 miljardiem EUR 2023. gadā neizpildītajām saistībām 2024.–2026. gadā būtu jāsamazinās, jo īpaši tāpēc, ka pēc 2023. gada nav jaunu NGEU saistību. Sk. 11. attēlu.

Riski un izaicinājumi

ES parāda aizņēmumu izmaksas ievērojami palielinājās

ES parāds, proti, aizņēmumi tirgos NGEU, SURE, MFP, EFSM, MB un Euratom vajadzībām, 2022. gadā līdz gada beigām palielinājās līdz 344,3 miljardiem EUR (2021. gadā: 236,7 miljardi EUR), galvenokārt saistībā ar jauniem aizņēmumiem instrumentam NGEU, SURE un MFP. Aizņēmumu termiņi un faktiskās procentu likmes ir parādītas 12. attēlā.

No šiem aizņēmumiem tikai instruments NGEU radīja procentu likmju risku ES budžetam. 2022. gadā tirgus procentu likmju pieauguma dēļ jaunā NGEU finansējuma izmaksas palielinājās no 0,14 % 2021. gada otrajā pusē līdz 2,60 % 2022. gada otrajā pusē. 2022. gadā neto procentu maksājumi par NGEU aizņēmumiem sasniedza 0,5 miljardus EUR.

ES budžeta kopējā pakļautība riskam bija lielāka nekā 2021. gadā

ES budžeta kopējā pakļautība riskam līdz 2022. gada beigām bija 248,3 miljardi EUR, kas ir palielinājums no 204,9 miljardiem EUR 2021. gadā. Šis palielinājums galvenokārt bija saistīts ar aizņēmumiem papildu ANM un SURE aizdevumiem attiecīgi 27,2 miljardu EUR un 8,7 miljardu EUR apmērā (2021. gadā: attiecīgi 18,0 miljardi EUR un 89,7 miljardi EUR), kas piešķirti dalībvalstīm, un MFP aizdevumiem Ukrainai 7,2 miljardu EUR apmērā. 13. attēlā ir sniegts pakļautības riskam sadalījums pēc avota veida un riska seguma.

ES budžeta pakļautību riskam daļēji mazina no dalībvalstīm saņemtās garantijas un kopējais uzkrājumu fonds. Kopējā uzkrājumu fonda (KUF) pārvaldītās summas palielinājās no 12,3 miljardiem EUR 2021. gadā līdz 14,4 miljardiem EUR 2022. gadā.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu palielina nākamo ES budžetu finanšu risku

ES budžeta pakļautība riskam saistībā ar maksājumiem Ukrainai 2022. gadā vairāk nekā divkāršojās salīdzinājumā ar 2021. gadu (no 7 miljardiem EUR līdz 16 miljardiem EUR). Papildu 18 miljardu EUR apstiprināšana MFP+ 2022. gada beigās ievērojami palielinās pakļautību riskam attiecībā uz turpmākajiem budžetiem. Turklāt, tā kā papildu 18 miljardiem EUR nav vajadzīgi uzkrājumi, risks turpmākajiem ES budžetiem palielinās. Jebkuri saistītie zaudējumi būs jāsedz no turpmākajiem ES budžetiem vai no budžeta “manevrēšanas telpas” starp DFS maksimālo apjomu un pašu resursu maksimālo apjomu. Sk. 14. attēlu.

Vairāku instrumentu vienlaicīga un novēlota īstenošana palielina risku, ka dalībvalstis zaudēs finansējumu

Dalībvalstis pašlaik vienlaikus apgūst līdzekļus no vairākiem instrumentiem: atlikušajām 2014. –‍2020. gada DFS ESI fondu programmām, 2021.–2027. gada dalītās pārvaldības fondiem saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu (KNR) un ANM. Vienlaikus tām ir jāturpina pasākumi, kas ieviesti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Lielākā daļa dalībvalstu sāka piešķirt finanšu resursus projektiem no 2021.–2027. gada dalītās pārvaldības fondiem saskaņā ar KNR tikai no 2022. gada beigām, jo aizkavējās tiesību aktu un attiecīgi partnerības nolīgumu un programmu apstiprināšana. Ja dalītās pārvaldības fondu īstenošana 2024. un 2025. gadā būtiski nepaātrināsies, saistību atcelšanas risks vēlāk šajā periodā strauji palielināsies. Sk. 15. attēlu.

Augsts inflācijas līmenis ietekmē ES budžetu

Augsta inflācija ietekmē ES budžetu vairākos veidos. Tā kā ES budžetu ik gadu koriģē ar fiksētu deflatoru 2 % apmērā, tā pirktspēja sarūk par starpību starp šo skaitli un vidējo inflācijas līmeni. Pamatojoties uz Komisijas prognozēm par inflāciju, mēs aplēsām, ka ES budžets līdz 2023. gadam varētu zaudēt gandrīz 10 % no tā pirktspējas. Augsta inflācija īpaši palielina pastāvīgās izmaksas, piemēram, administratīvās izmaksas un finansēšanas izmaksas. Tā ietekmē arī ieņēmumu daļu no dažādiem avotiem. Sk. 16. attēlu.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai:

• ņemot vērā neizpildīto saistību augsto līmeni, kas nozīmēs maksājumus no turpmākajiem ES budžetiem, apzināt veidus, kā palīdzēt dalībvalstīm paātrināt ES līdzekļu, jo īpaši Kopīgo noteikumu regulā paredzēto dalītās pārvaldības fondu, izmantošanu, vienlaikus ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;
• novērtēt augstās inflācijas ietekmi uz ES budžetu vairāku gadu laikā un noteikt instrumentus, ar ko mazināt izrietošos galvenos riskus. Šajā saistībā Komisijai jāaizsargā ES budžeta spēja izpildīt savas juridiskās saistības un līgumsaistības, piemēram, pieaugošās finansējuma izmaksas;
• ņemot vērā pieaugošo ES budžeta pakļautību riskam saistībā ar aizņēmumiem, kas sedz papildu maksājumu vajadzības, piemēram, tās, ko izraisījusi Covid‑19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kā arī saistībā ar budžeta garantijām, veikt visus atbilstīgos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tās riska mazināšanas instrumentiem, piemēram, kopējam uzkrājumu fondam, ir pietiekama kapacitāte, un publiskot savas aplēses par kopējo gada pakļautību riskam.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par mūsu veikto budžeta un finanšu pārvaldības revīziju ir atrodama 2022. gada pārskata 2. nodaļā.

Rezultātu sasniegšana ar ES budžetu

Katru gadu mēs analizējam vairākus aspektus saistībā ar sniegumu un rezultātiem, kuri sasniegti ar ES budžetu, ko Komisija izpilda sadarbībā ar dalībvalstīm. Šogad mūsu analīzē ietilpst:

• rezultāti un galvenie vēstījumi no mūsu 2022. gada īpašajiem ziņojumiem par sniegumu, kā arī saistītā informācija no Komisijas un budžeta un likumdošanas iestādēm (Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes);
• mūsu 2019. gada Pārskatā par ES budžeta sniegumu formulēto ieteikumu ieviešana;
• 2019. gadā publicētajos īpašajos ziņojumos sniegto ieteikumu ieviešana.

Galvenie vēstījumi no mūsu 2022. gada īpašajiem ziņojumiem par sniegumu

Mūsu īpašajos ziņojumos izskatām, cik labi ES budžeta izpildē ir piemēroti pareizas finanšu pārvaldības principi. 2022. gadā mēs publicējām 28 īpašos ziņojumus, kuros apskatītas daudzas no problēmām, ar kurām ES saskaras dažādās ES izdevumu un rīcībpolitikas jomās. Mūsu revidējamajām vienībām ir tiesības sniegt atbildes uz mūsu apsvērumiem. Mūsu 2022. gada īpašie ziņojumi ietvēra 214 ieteikumus par dažādiem tematiem, un galvenokārt tie bija adresēti Komisijai; 91 % no tiem bija pilnībā pieņemti. Īpašie ziņojumi attiecās uz piecām stratēģiskajām jomām, un tās bija: ES reakcija uz Covid‑19; ES konkurētspēja; noturība un Eiropas vērtības; klimata pārmaiņas, vide un dabas resursi; fiskālā politika un publiskās finanses (sk. 1. tabulu).

Mūsu “Pārskatā par ES budžeta sniegumu (stāvoklis 2019. gada beigās)” sniegto ieteikumu pēcpārbaude

Mūsu pārskatā par ES budžeta sniegumu, kurā aptverts 2019. finanšu gads, bija iekļauti pieci ieteikumi, kuri bija adresēti Komisijai un kurus tā bija pieņēmusi. Komisijai bija ieteikts ziņot par ES izdevumu programmu sniegumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu tik ilgi, kamēr tiek veikti maksājumi (ieviests pilnībā), vēl vairāk uzlabot snieguma informācijas ticamību (ieviests dažos aspektos), izplatīt pieredzi, kas gūta no Regulējuma kontroles padomes pārbaudēs (ieviests pilnībā), labāk paskaidrot, kā tiek noteikti mērķrādītāji un rādītāji, un uzlabot vairākus snieguma ziņojumu aspektus (ieviesti dažos aspektos).

Mūsu 2019. gada īpašajos ziņojumos sniegto ieteikumu pēcpārbaude

Katru gadu mēs pārbaudām, cik lielā mērā mūsu revidējamās vienības ir veikušas pasākumus saistībā ar mūsu ieteikumiem trīs gadus pēc to sniegšanas. Šogad mēs analizējām 213 ieteikumus, kas sniegti 22 no 25 īpašajiem ziņojumiem, ko publicējām 2019. gadā. No tiem 179 bija adresēti Komisijai. Pārējie 34 ieteikumi bija adresēti Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei un Eiropadomei, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex). Mēs konstatējām, ka:

• ir nedaudz samazinājies mūsu revidēto vienību pilnībā pieņemto ieteikumu īpatsvars no 83 % uz 79 %;
• pilnībā vai lielākajā daļā aspektu ieviesto ieteikumu īpatsvars arī ir nedaudz samazinājies no 75 % līdz 70 %;
• 73 % no Komisijai adresētajiem ieteikumiem ir ieviesti pilnībā vai lielākajā daļā aspektu;
• 56 % ieteikumu, kas adresēti citām revidētajām vienībām, ir ieviesti pilnībā vai lielākajā daļā aspektu;
• ir samazinājies savlaicīgi ieviesto ieteikumu īpatsvars no 60 % līdz 38 %, un kā kavēšanās galveno iemeslu mūsu revidētās vienības minēja Covid‑19 pandēmiju;
• ieviešanas līmenis korelē ar revīzijas ieteikumu pieņemšanas līmeni revidētajā vienībā.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par mūsu revīziju saistībā ar rezultātu sasniegšanu ar ES budžetu ir atrodama 2022. gada pārskata 3. nodaļā.

Ieņēmumi

245,3 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Mūsu revīzija aptvēra ES budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēti ES izdevumi. Mēs pārbaudījām atlasītas svarīgākās kontroles sistēmas, ko izmanto pašu resursu pārvaldībai, kā arī 65 ieņēmumu darījumu izlasi.

Dalībvalstu iemaksas, kas balstās uz to nacionālo kopienākumu (NKI), veidoja 42,3 % no ES ieņēmumiem 2022. gadā, savukārt ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veidoja 8,0 %. Šīs iemaksas aprēķina, izmantojot dalībvalstu iesniegtos makroekonomikas statistikas datus un aplēses.

Tradicionālie pašu resursi (TPR), ko veido dalībvalstu iestāžu ES vārdā iekasētie muitas nodokļi par importu, nodrošināja ES ieņēmumus par vēl 10,6 %.

Pašu resurss, kas pamatojas uz nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, nodrošināja 2,6 % no ES ieņēmumiem. To aprēķina, piemērojot vienotu likmi katrā dalībvalstī radītā nereciklētā izlietotā plastmasas iepakojuma masai.

Ārējie piešķirtie ieņēmumi, kas galvenokārt attiecas uz summām, kuras aizņemtas, lai sniegtu dalībvalstīm neatmaksājamu finansiālu atbalstu saistībā ar NGEU, veidoja 25,4 % no ES ieņēmumiem.

Ir arī citi ES ieņēmumu avoti. Nozīmīgākā šo ieņēmumu avotu daļa ir iemaksas un atmaksājumi saistībā ar ES nolīgumiem un programmām (8,5 % no ES ieņēmumiem).

Ko mēs konstatējām

Kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kļūdu līmenis ieņēmumu darījumos nav būtisks. Mūsu pārbaudītās ieņēmumu pārvaldības sistēmas kopumā bija efektīvas. Tomēr daži galvenie TPR iekšējās kontroles mehānismi, kurus novērtējām dažās dalībvalstīs, TPR norakstīšanas gadījumu pārvaldība un PVN atrunu un TPR neatrisināto jautājumu pārvaldība Komisijā darbojās daļēji efektīvi.

Mēs ziņojām, ka kavējas muitas parāda norakstīšanas gadījumu atkārtota novērtēšana Komisijā, kurai tiesību aktos nav noteikts termiņš, un daži gadījumi ir atvērti kopš 2015. gada. Mēs arī konstatējām, ka PVN atrunu un TPR neatrisināto jautājumu skaits samazinās ierobežotā mērā un joprojām ir nepilnības to pārvaldībā.

Kā mēs konstatējām savā nesenajā īpašajā ziņojumā par NKI, ar datu apkopošanu saistītie riski kopumā bija labi aptverti Komisijas veiktajās pārbaudēs, bet bija iespējams darbības labāk kārtot prioritārā secībā. Īpašajā ziņojumā sniedzām ieteikumus, kas palīdzēs uzlabot 2025. gadā uzsākamo NKI pārbaudes ciklu.

Mēs arī secinājām, ka atkal ar kavēšanos tiek īstenotas atlasītas darbības, kuras iekļautas Komisijas Muitas rīcības plānā ar mērķi mazināt muitas iztrūkumu. Šī nepilnība neietekmē mūsu revīzijas atzinumu par ieņēmumiem, jo tā neattiecas uz pārskatiem pakārtotajiem darījumiem. Tā tikai norāda uz risku, ka TPR varētu būt nepilnīgi.

Kopumā informācija par pareizību, kas sniegta BUDG ĢD un Eurostat publicētajos 2022. gada darbības pārskatos, apstiprina mūsu konstatējumus un secinājumus.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai:

• pārskatīt procedūras, ko tā izmanto PVN direktīvas nepiemērošanas gadījumu pārvaldībai, ja šie gadījumi varētu ietekmēt ES budžetu, konkrēti:
  • sistemātiski uzraudzīt laika grafikus, kādos paveicami dažādie posmi gan saistībā ar pārkāpuma procedūru, gan saistībā ar citām izpildes panākšanas darbībām, kas paredzētas neatbilstības novēršanai, kā arī veikt savlaicīgus pasākumus, lai izvairītos no pārmērīgiem kavējumiem;
  • novērtēt, vai kādā dalībvalstī konstatētai neatbilstībai, kura skar no PVN iegūtos pašu resursus, ir transversāla iedaba un vai tā varētu būt attiecināma arī uz citām dalībvalstīm;
  • rīkoties savlaicīgi un, iespējams, formulēt transversālas atrunas, kas nodrošinātu uz PVN balstīto valstu iemaksu ES budžetā pareizību;
• bez kavēšanās pabeigt to pieprasījumu atkārtoto novērtēšanu, kuri saņemti no dalībvalstīm līdz 2022. gada maijam (bez tiesību aktos noteikta termiņa) un kuros pausta nepiekrišana Komisijas sākotnējam TPR norakstīšanas gadījumu novērtējumam.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES ieņēmumu revīziju ir atrodama 2022. gada pārskata 4. nodaļā.

Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

Kopā: 17,3 miljardi EUR (DFS 1. kategorija)

Ko mēs revidējām

Programmas, ko finansē no kategorijas “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”, ir daudzveidīgas, un to mērķis ir finansēt projektus, kas cita starpā veicina pētniecību un inovāciju, Eiropas transporta tīklu attīstību, sakarus, enerģētiku, digitālo pārveidi, kā arī vienoto tirgu un kosmosa politiku. Galvenā pētniecības un inovācijas programma joprojām ir “Apvārsnis 2020”, savukārt tās pēctece “Apvārsnis Eiropa” joprojām veido tikai nelielu daļu no mūsu 2022. gada revīzijas datu kopas. No šīs kategorijas finansē arī tādus lielus infrastruktūras projektus kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), tādas kosmosa programmas kā Galileo, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS) un Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus. Tā ietver arī fondu InvestEU, kas kopā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” saņem papildu finansējumu no NGEU.

Šajā jomā par 2022. gadu mēs revidējām 17,3 miljardus EUR. Lielāko daļu izdevumu tieši pārvalda Komisija (Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts (RTD ĢD) un Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts (DEFIS ĢD)), tostarp ar izpildaģentūru starpniecību, un tās ir dotācijas publiskiem vai privātiem atbalsta saņēmējiem, kuri piedalās projektos. Komisija pārskaita priekšfinansējumu atbalsta saņēmējiem tad, kad ir parakstīts dotācijas nolīgums, un vēlāk atlīdzina ES finansētās izmaksas, atskaitot priekšfinansējumu. Kosmosa programmas parasti tiek pārvaldītas netieši, pamatojoties uz deleģēšanas un iemaksu nolīgumiem, kurus parakstījusi Komisija un īpašas īstenošanas struktūras (piemēram, Eiropas Kosmosa aģentūra un ES kosmosa programmas aģentūra). InvestEU finanšu instrumentus galvenokārt īsteno Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds, kas savukārt izmanto finanšu starpniekus.

Ko mēs konstatējām

Kopumā mēs uzskatām, ka kļūdu līmenis kategorijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” ir būtisks. 2022. gadā no mūsu pārbaudītajiem 127 darījumiem 43 (34 %) darījumos bija kļūdas.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izdevumi joprojām ir augsta riska izdevumi, un tie ir galvenais mūsu atklāto kļūdu avots. Mēs konstatējām skaitļos izsakāmas kļūdas saistībā ar neattiecināmām izmaksām 35 no 92 izlasē iekļautajiem pētniecības un inovācijas darījumiem. Tas atbilst 98 % no mūsu aplēstā kļūdu līmeņa šajā kategorijā 2022. gadā.

Attiecībā uz citām programmām un darbībām mēs konstatējām skaitļos izsakāmas kļūdas vienā no 35 izlasē iekļautajiem darījumiem. Tas attiecās uz pārkāpumu EISI projekta iepirkuma procedūrā.

Personāla izmaksu deklarēšanas noteikumi pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” joprojām ir sarežģīti. No 35 mūsu izlasē iekļautajiem pētniecības darījumiem, kuros bija skaitļos izsakāmas kļūdas, 25 gadījumos bija nepareizi piemērota personāla izmaksu aprēķināšanas metodika. Citas kļūdas personāla izmaksās ietvēra nepareizi aprēķinātas stundas likmes, nepilnības laika paziņošanā un noteikuma par divkāršu maksimālo apjomu pārkāpumus. Mēs konstatējām arī kļūdas saistībā ar neattiecināmām apakšuzņēmuma līgumu un tiešajām izmaksām.

Viena no stratēģijām pētniecības veicināšanai Eiropā ir palielināt privātā sektora. Tomēr mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir pakļauti kļūdu riskam. MVU pārstāvēja 11 % no mūsu revīzijas izlases (14 no 127 darījumiem), bet veidoja 29 % no aplēstā kļūdu īpatsvara. Turklāt trīs privātu jaunpienācēju izmaksu deklarācijās konstatētās skaitļos izsakāmās kļūdas veidoja gandrīz pusi no aplēstā kļūdu īpatsvara.

Komisijas procedūras attiecībā uz fiksētas summas finansējumu pētniecībā

Fiksētas summas finansējums pētniecībai, kura pamatā ir veiktās darbības, nevis radušās izmaksas, ir paredzēts, lai samazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un līdz ar to arī kļūdu īpatsvaru. Fiksētas summas tika izmēģinātas no 2018. līdz 2020. gadam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Attiecībā uz 2022. gadu mēs pārbaudījām Komisijas procedūras un norādījumus par fiksētas summas finansētām dotācijām pētniecībā, izskatot attiecīgos Komisijas dokumentus par fiksētas summas iemaksām, jo īpaši lēmumu par fiksētu summu. Mēs pārbaudījām arī procedūru, kas izmantota, lai noteiktu galīgo budžetu 10 fiksētas summas finansētām dotācijām, kuru budžets svārstījās no 0,5 miljoniem EUR līdz 11 miljoniem EUR, galveno uzmanību pievēršot ārējo vērtētāju novērtējumiem.

Mēs konstatējām, ka lēmumā par fiksētu summu nebija ietverts Finanšu regulā prasītais pamatojums attiecībā uz pārkāpumu un krāpšanas risku. Šajā sakarā nav konkrētu noteikumu, kas prasītu projektu īstenošanas posmā ievērot iepirkuma noteikumus. Pārbaudot atlasītos 10 fiksētas summas projektus, mēs konstatējām, ka Komisijas norādījumi, kas sniegti vērtētājiem ekspertiem, neuzliek tiem pienākumu projektu budžeta novērtējumos izmantot prasītos “attiecīgos kritērijus”. Turklāt dokumentācija, kas pamato ekspertu veiktos novērtējumus par budžetiem, bija ierobežota.

Komisijas gada darbības pārskati un citi pārvaldības pasākumi

Mūsu pārbaudītie gada darbības pārskati (RTD ĢD un DEFIS ĢD) atspoguļoja attiecīgajos ģenerāldirektorātos pieejamo informāciju un sniedza objektīvu novērtējumu par finanšu pārvaldību attiecībā uz DFS 1. kategorijas izdevumiem pakārtoto darījumu pareizību.

Mēs izskatījām informāciju Komisijas 2022. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā attiecībā uz aplēsto risku maksājumu laikā DFS 1. kategorijā ietilpstošajās politikas jomās. Komisijas aprēķinātais kļūdu īpatsvars DFS 1. kategorijai bija 1,5 %. Šī procentuālā daļa ir tuvu mūsu aplēstā kļūdu līmeņa diapazona apakšējai robežai un ir zem būtiskuma sliekšņa.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai:

• saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vidusposma novērtējumu iekļaut fiksētas summas finansējuma izvērtēšanu, lai novērtētu, vai daži projektu veidi (satura, apjoma u. c. ziņā) nav piemēroti fiksētas summas finansējumam, kā arī lai aptvertu pārkāpumu un krāpšanas risku;
• pirms nākamajiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumiem izvērtēt, vai ir lietderīgi izmantot fiksētas summas finansētas dotācijas projektiem ar lielu budžetu, un noteikt šādu dotāciju maksimālo summu;
• attiecībā uz fiksētas summas dotācijām nodrošināt, ka ekspertu izvērtējumi par dotāciju pieteikumiem, jo īpaši tajos iekļautajiem budžeta priekšlikumiem, tiek veikti, pienācīgi ņemot vērā attiecīgos kritērijus, un tiek pienācīgi dokumentēti;
• attiecībā uz fiksētas summas dotācijām sīkāk precizēt prasības, kas nosaka pareizu īstenošanu, tostarp katras darba paketes elementus, kas ierosinās maksājumu, kā arī sniegt sīki izstrādātus norādījumus tiem, kas iesaistīti projektu īstenošanas novērtēšanā;
• attiecībā uz fiksētas summas dotācijām noteikt savu ex post kontroles mehānismu tvērums, kurā jāiekļauj pārbaudes augsta riska jomās, piemēram, iepirkuma noteikumos, interešu konflikta neesībā un dotācijas nolīgumā norādīto resursu izmantošanā.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” atrodama 2022. gada pārskata 5. nodaļā.

Kohēzija, noturība un vērtības

Kopā: 79,1 miljards EUR (DFS 2. kategorija)

Ko mēs revidējām

Izdevumi šajā kategorijā ir vērsti uz attīstības atšķirību mazināšanu starp dažādām dalībvalstīm un ES reģioniem (2.a apakškategorija) un darbībām ES vērtību atbalstam un aizsardzībai, padarot ES noturīgāku pret pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem (2.b apakškategorija). Finansējums 2.a apakškategorijai (ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija) tiek piešķirts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI). 2.b apakškategorijas (noturība un vērtības) finansējumu nodrošina, izmantojot tādas programmas kā Erasmus+, vairākas mazākas shēmas un īpašus instrumentus, kas izveidoti, reaģējot uz Covid‑19 pandēmiju.

Kohēzijas politikas fondi (ERAF, KF un ESF) veido lielāko daļu izdevumu, kur līdzekļus dalīti pārvalda Komisija un dalībvalstis. ES līdzfinansē daudzgadu darbības programmas (DP) vai darbības, no kurām finansē projektus. Komisijā Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) ir atbildīgs par ERAF un KF īstenošanu, bet Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD) – par ESF. ES finansējumu programmām, uz kurām neattiecas dalītā pārvaldība, pārvalda vai nu tieši Komisijas ģenerāldirektorāti, vai netieši ar partnerorganizāciju vai citu iestāžu atbalstu.

Mēs revidējam izdevumus pēc tam, kad Komisija tos ir pieņēmusi. 2022. gada pārskatam mēs revidējām izdevumus 66,9 miljardu EUR apmērā šajā jomā, tostarp 63,5 miljardus EUR izdevumu 2.a apakškategorijā un 3,4 miljardus EUR izdevumu 2.b apakškategorijā (2021. gadā: kopā 47,9 miljardus EUR). Saskaņā ar mūsu pieeju šī summa ietvēra iepriekšējo plānošanas periodu izdevumus 872 miljonu EUR vērtībā, kurus Komisija bija pieņēmusi vai noskaidrojusi 2022. gadā.

Ko mēs konstatējām

Kopumā mēs uzskatām, ka kļūdu līmenis kategorijai “Kohēzija, noturība un vērtības” ir būtisks.

2022. gadā mēs pārbaudījām 260 darījumus. Mēs konstatējām un izteicām skaitļos 50 kļūdas, un revīzijas iestāžu konstatējumos ziņots par 58 šādām kļūdām. Turklāt mēs ņēmām vērā programmu iestāžu piemērotās korekcijas, kuru kopējā vērtība bija 618 miljoni EUR. Mūsu aplēstais kļūdu līmenis DFS 2. kategorijai ir 6,4 %. Aplēstais kļūdu līmenis tikai 2.a apakškategorijai ir 6,6 %.

Lielākās kļūdu kategorijas mūsu aplēstajā kļūdu līmenī ir neattiecināmas izmaksas un projekti un iekšējā tirgus noteikumu pārkāpumi (īpaši iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu neievērošana).

Šogad gan mūsu aplēstais kļūdu līmenis, gan mūsu atklāto kļūdu skaits bija lielāks nekā iepriekšējos gados. Šiem pieaugumiem nav ģeogrāfiskas tendences. Tomēr mēs konstatējām, ka ir palielinājies konkrētu kļūdu veidu skaits, piemēram, neattiecināmas izmaksas un publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana. Mēs arī norādām, ka tuvojas attiecināmības perioda beigas (2023. gada 31. decembris), un pastāv zināms spiediens apgūt līdzekļus. Turklāt dalībvalstīm kopš 2020. gada tika dota iespēja diezgan elastīgi pārplānot līdzekļus un deklarēt izdevumus. Covid‑19 periodā varētu būt samazinājusies vadošo un revīzijas iestāžu veikto pārbaužu un verifikāciju efektivitāte.

Pareiza finanšu pārvaldība

ES budžets ir jāīsteno likumīgi un pareizi saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību, kas ietver saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu. Mēs konstatējām 11 gadījumus Vācijā, Horvātijā, Itālijā, Lietuvā un Ungārijā, kur šie principi netika ievēroti. Piemēram, vienā darbības programmā Itālijā četru darbību atbalsta saņēmēji bija pareizi deklarējuši attiecināmās izmaksas, pamatojoties uz vienības izmaksu standarta shēmu, ko noteica vadošā iestāde saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 67. pantu. Tomēr summa, ko vadošā iestāde deklarēja Komisijai, tika aprēķināta, pamatojoties uz citu modeli, proti, Komisijas vienības izmaksu standarta shēmu (saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda regulas 14. panta 1. punktu). Rezultātā Komisijai apliecinātās un no ES budžeta izmaksātās summas katrai darbībai bija par 16 % līdz 30 % lielākas nekā summas, par kurām bija panākta vienošanās un kuras tika izmaksātas atbalsta saņēmējiem.

Revīzijas iestāžu darba novērtējums

Vadošās iestādes ir pirmā aizsardzības līnija, un ir nepieciešama to efektīva kontrole, lai nodrošinātu gan darbību atbilstību tiesiskajam regulējumam, gan to sniegumu. Mūsu revīzijas rezultāti pēdējo sešu gadu laikā liecina, ka ieviestie kontroles mehānismi vēl pietiekami nekompensē augsto objektīvo kļūdu risku kohēzijas jomā. Revīzijas iestādes ir “otrā aizsardzības līnija”; tās izlases veidā pārbauda to izdevumu pareizību, kurus vadošās iestādes deklarējušas Komisijai. Tām ir jābūt funkcionāli neatkarīgām no vadošajām iestādēm.

Mēs vērtējām darbu, ko paveikušas 24 no 116 revīzijas iestādēm 18 dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē. Mūsu izlasē bija 34 apliecinājumu paketes un viena slēgšanas pakete. Visos gadījumos, izņemot trīs, revīzijas iestādes bija ziņojušas Komisijai, ka atlikušo kļūdu īpatsvars ir 2 % vai mazāks. Ņemot vērā Komisijas atklātās papildu kļūdas un mūsu pašu veiktās revīzijas konstatējumus, mūsu darbs pie šā gada izlases liecina, ka atlikušo kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 % 16 no 34 revidētajām apliecinājumu paketēm.

Pasākumi nolūkā cīnīties pret krāpšanu, kas skar ES budžetu, un ziņot par to

Saskaņā ar ES tiesību aktiem Komisijai un dalībvalstu iestādēm ir jāaizsargā ES budžets pret krāpšanu un pārkāpumiem. Šajā nolūkā tām ir jāievieš efektīvas kontroles sistēmas.

Mēs secinājām, ka revīzijas iestādes ir skaidri pievērsušās krāpšanas riskam 65 % no revidētajām darbībām 2014.–2020. gada periodā (145 no 222). Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 38 %, kurus konstatējām pagājušajā gadā, bet rādītājs joprojām ir nepietiekams.

Konstatējām trīs notiekošas krāpšanas izmeklēšanas, par kurām netika ziņots Pārkāpumu pārvaldības sistēmā, ko pārvalda OLAF. Programmu iestādes dalībvalstīs vai nu nezināja par notiekošo izmeklēšanu, ko veica attiecīgā izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas struktūra, vai arī nebija izpildījušas savu regulatīvo pienākumu ziņot par tām.

Komisijas darbs pārliecības gūšanai un atlikušo kļūdu īpatsvara paziņošana gada darbības pārskatos

Kohēzijas jomā Komisija savos gada darbības pārskatos paziņo atlikušo kļūdu īpatsvaru kā galveno snieguma rādītāju (GSR) attiecībā uz likumību un pareizību. Attiecībā uz 2021./2022. grāmatvedības gadu REGIO ĢD ziņoja, ka galvenais snieguma rādītājs ir 1,9 % un “maksimālais īpatsvars” ir 2,7 %. EMPL ĢD īpatsvari bija 1,9 % attiecībā uz GSR un 2,8 % attiecībā uz maksimālo risku. Šie GSR pirmo reizi ir ārpus mūsu aplēstā kļūdu diapazona. Arī 2022. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā Komisijas paziņotie rādītāji ir ārpus mūsu kļūdu diapazona.

Komisijas dokumentārajām pārbaudēm, kurās novērtē revīzijas iestāžu darbu, piemīt objektīvi ierobežojumi attiecībā uz kopējā atlikušo kļūdu īpatsvara apstiprināšanu. To apliecina citas kļūdas, ko atklājām revīzijās.

2007.–2013. gada plānošanas perioda slēgšana joprojām turpinās

Līdz 2022. gada beigām REGIO ĢD bija slēdzis 276 no 322 darbības programmām 2007.–‍2013. gada periodā. Attiecībā uz vēl 44 darbības programmām REGIO ĢD ir veicis pirmsslēgšanas maksājumu, kas attiecas tikai uz neapstrīdētajām summām, bet neatrisinātie jautājumi vēl jāatrisina. EMPL ĢD ir slēdzis 101 no 117 darbības programmām un provizoriski slēdzis 13 darbības programmas. Sešas programmas joprojām ir pilnībā atvērtas neatrisināto jautājumu dēļ. Tā kā tiesiskajā regulējumā nav noteikts galīgais slēgšanas termiņš, nav iespējams paredzēt, cik daudz laika būs vajadzīgs visu 2007.–2013. gada darbības programmu slēgšanai.

Mūsu ieteikumi

Cita starpā mēs iesakām Komisijai:

• stiprināt pasākumus, kas paredzēti atkārtotu kļūdu novēršanai, jo īpaši saistībā ar neattiecināmām izmaksām un projektiem, nodrošināt pietiekamu sava revīzijas darba tvērumu attiecībā uz visām revīzijas iestādēm un izplatīt rezultātus nolūkā samazināt nepareizu izdevumu rašanos un ietekmi;
• slēdzot 2014.–2020. gada programmas, pārbaudīt, ka ir pieņemti tikai tie izdevumi, kas saistīti ar paziņotajiem lielajiem projektiem;
• plānot un īstenot mērķtiecīgas tematiskās revīzijas par interešu konfliktiem attiecībā uz 2021.–2027. gada programmām, pamatojoties uz savu riska novērtējumu un ņemot vērā konstatētos trūkumus;
• 2014.–2020. gada noslēguma revīzijās veikt īpašas mērķtiecīgas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ir piemērojušas vajadzīgās finanšu korekcijas par vienā grāmatvedības gadā konstatētajām kļūdām, kas ietekmē arī izdevumus citos pārskata periodos;
• nodrošināt, ka revīzijas iestādes ir ieviesušas piemērotas metodes, lai pārbaudītu pašdeklarāciju derīgumu un ticamību, un apmainīties ar labu praksi;
• plānot un īstenot mērķtiecīgas tematiskās revīzijas par vadošo iestāžu informētību attiecībā uz risku un datizraces un riska novērtēšanas rīku izmantošanu 2021.–2027. gada programmām, noteikt obligātās prasības revīzijas iestādēm, lai tās savos kontrolsarakstos un revīzijas darbā aptvertu krāpšanas risku, kā arī atgādināt dalībvalstīm par to pienākumiem saistībā ar ziņošanu par krāpšanu;
• pārcelt vienotā integrētā datizraces un riska novērtēšanas IT rīka ieviešanas datumu no 2028. gada uz 2025. gadu, kas ir pirmais gads, kad ir paredzēts deklarēt ievērojamu summu no 2021.–2027. gada izdevumiem. Tikmēr nodrošināt, ka OLAF, EPPO un ERP ir piekļuve Arachne.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Kohēzija, noturība un vērtības” atrodama 2022. gada pārskata 6. nodaļā.

Dabas resursi

Kopā: 58,1 miljards EUR (DFS 3. kategorija)

Ko mēs revidējām

Šajā izdevumu jomā ietilpst kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kopējā zivsaimniecības politika un daļa izdevumu vides un klimata politikas jomā.

Lauksaimniecības un lauku attīstības politika veido 97 % ES izdevumu kategorijā “Dabas resursi un vide”, un to ievieš saskaņā ar KLP, kurai ir trīs galvenie mērķi:

• ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;
• ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdens resursiem;
• līdzsvarota teritoriālā attīstība.

Kaut arī galīgo atbildību par KLP uzņemas Komisija (Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD), tā dala KLP pārvaldību ar maksājumu aģentūrām dalībvalstīs. Kopš 2015. gada neatkarīgas sertifikācijas struktūras dalībvalstīs sniedz ikgadējus atzinumus par maksājumu aģentūru izdevumu likumību un pareizību.

Šajā DFS izdevumu kategorijā ietilpst arī ES izdevumi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), kas atrodas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (MARE ĢD) pārziņā, un vides un klimata politikas programmai “LIFE”, par kuru atbild Vides ģenerāldirektorāts (ENV ĢD) un Klimata politikas ģenerāldirektorāts (CLIMA ĢD). Pirmo reizi saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam daļu no programmas “LIFE” īsteno arī Enerģētikas ģenerāldirektorāts (ENER ĢD).

Ko mēs konstatējām

Kopumā mēs uzskatām, ka kļūdu līmenis DFS 3. izdevumu kategorijā ir būtisks.

No 218 mūsu pārbaudītajiem darījumiem 46 darījumos (21 %) bija kļūdas. Pamatojoties uz 32 skaitļos izteiktajām kļūdām, mūsu aplēstais kļūdu līmenis DFS 3. izdevumu kategorijā ir 2,2 %.

Mūsu rezultāti liecina, ka kļūdu līmenis nebija būtisks tiešajos maksājumos, kas veido 66 % no izdevumiem šajā DFS kategorijā, taču tas joprojām bija būtisks citās izdevumu jomās (lauku attīstība, tirgus pasākumi, jūrlietas, zivsaimniecība, vide un klimata politika), kas veido 34 % no izdevumiem. Turklāt mēs norādām, ka nedaudz lielākas platības deklarēšanas gadījumu skaits gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstības pasākumiem ir palielinājies – no četrām kļūdām 2021. gadā līdz 16 kļūdām 2022. gadā, kas var liecināt par konkrētām nepilnībām dažu dalībvalstu īstenotajā zemes gabalu identifikācijas sistēmas pārvaldībā.

Lielākā daļa mūsu konstatēto un skaitļos izsakāmo kļūdu ietekmēja lauku attīstības darījumus (21). Mēs konstatējām septiņas skaitļos izsakāmas kļūdas tiešajos maksājumos, divas tirgus pasākumos un divas ar KLP nesaistītos izdevumos. Aplēstā kļūdu līmeņa galvenais avots ir neprecīzas informācijas sniegšana par platībām vai dzīvniekiem.

Dalībvalstu iestādes un Komisija bija piemērojušas korektīvus pasākumus, kas tieši ietekmēja 49 no mūsu izlasē iekļautajiem darījumiem. Mēs šos pasākumus ņēmām vērā, veicot aprēķinus, jo tie samazināja šai nodaļai aplēsto kļūdu līmeni par 0,9 procentpunktiem. 19 gadījumos, kad bija konstatētas skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm un Komisijai bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu pieņemšanas. Ja dalībvalstu iestādes un Komisija būtu pienācīgi izmantojušas visu to rīcībā esošo informāciju, šai nodaļai aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,3 procentpunktiem zemāks.

Tiešie maksājumi

Pārbaudītajos 88 tiešo maksājumu darījumos mēs konstatējām tikai sešas nelielas skaitļos izsakāmas kļūdas, kas radās tāpēc, ka lauksaimnieki bija pārvērtējuši attiecināmo lauksaimniecības zemes platību. Mēs konstatējām arī vienu būtisku skaitļos izsakāmu kļūdu, kad deklarētā lauksaimnieciskā darbība nebija notikusi.

Lauku attīstība, tirgus pasākumi un citi maksājumi

Mēs pārbaudījām:

• 56 lauku attīstības maksājumus, kuru pamatā bija lauksaimnieku deklarētā platība vai dzīvnieku skaits. Tie ietvēra maksājumus par konkrētu agrovides un klimata saistību izpildi, kompensācijas maksājumus bioloģiskajai lauksaimniecībai un maksājumus lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi. No tiem 15 maksājumos bija kļūdas, tostarp deviņas skaitļos izsakāmas kļūdas, kad bija deklarēta pārāk liela attiecināmā platība.
• 52 lauku attīstības maksājumus investīciju projektos, piemēram, investīcijas materiālajos aktīvos, lauku saimniecību un darījumdarbības attīstībā un riska pārvaldībā. Mēs izteicām skaitļos kļūdas, kas astoņos maksājumos bija radušās tāpēc, ka atbalsta saņēmēji bija deklarējuši izdevumus vai darbības, kuras neatbilda attiecināmības nosacījumiem;
• 14 tirgus pasākumu darījumus, starp kuriem konstatējām divus gadījumus, kad maksājumu aģentūras bija atlīdzinājušas neattiecināmas izmaksas;
• astoņus darījumus attiecībā uz jūrlietu, zivsaimniecības, vides un klimata politikas jomām, un tiešās pārvaldības darījumos mēs konstatējām divas skaitļos izsakāmas kļūdas.

Dalībvalstu kontroles statistikas un maksājumu datu saskaņotības pārbaudes

Katru gadu dalībvalstis iesniedz Komisijai datus par savām atbalsta maksājumu pārbaudēm (“kontroles statistika”), kā arī datus par atbalsta saņēmējiem veiktajiem maksājumiem. Uz šo datu pamata Komisija izmaksā dalībvalstīm ES līdzekļus. Attiecībā uz 2022. finanšu gadu mēs pārbaudījām, cik kvalitatīva un saskanīga ir kontroles statistika un maksājumu dati, kurus paziņojušas sešas maksājumu aģentūras, kas iekļautas mūsu tiešo maksājumu izlasē. Mēs konstatējām, ka, neraugoties uz šīm neatbilstībām, atlasīto maksājumu aģentūru sistēmas ir ticami aprēķinājušas atbalsta maksājumus, pareizi ņemot vērā korekcijas, kas izriet no kontroles datiem.

Gada darbības pārskati un citi pārvaldības pasākumi

Ņemot vērā sertifikācijas struktūru darbu un savas revīzijas, AGRI ĢD aprēķināja, ka aplēstā riskam pakļautā summa maksājuma laikā ir 996 miljoni EUR, t.i., aptuveni 1,8 % no kopējiem KLP izdevumiem 2022. gadā. AGRI ĢD aplēsa, ka risks maksājuma laikā (koriģētais kļūdu īpatsvars) ir apmēram 1,3 % tiešajiem maksājumiem, 2,7 % lauku attīstībai un 2,9 % tirgus pasākumiem.

Mēs veicām arī ierobežotu MARE ĢD gada darbības pārskatā ietvertās pareizības informācijas pārbaudi. Mēs konstatējām, ka AGRI ĢD un MARE ĢD galīgā riska aprēķina metodika maksājuma (vai slēgšanas) laikā atbilst Komisijas pamatnostādnēm.

Kategorijā “Dabas resursi” Komisijas aplēstais risks maksājuma laikā, kā minēts tās gada pārvaldības un snieguma ziņojumā, ir 1,8 %. Tas iekļaujas mūsu aplēstajā kļūdu diapazonā.

Mūsu ieteikumi

Ņemot vērā to, ka KLP 2023.–2027. gadam snieguma rādītāju pamatā būs lauksaimniecības platība, mēs iesakām Komisijai turpināt uzraudzīt, cik precīzi dalībvalstis zemes gabalu identifikācijas sistēmā novērtē attiecināmo platību.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju dabas resursu jomā ir atrodama 2022. gada pārskata 7. nodaļā.

Migrācija un robežu pārvaldība, drošība un aizsardzība

Kopā: 4,6 miljardi EUR (DFS 4. un 5. kategorija)

Ko mēs revidējām

Ņemot vērā migrācijas un robežu pārvaldības pieaugošo nozīmi pēdējos gados, Eiropas Savienība izveidoja 2021.–2027. gada DFS 4. izdevumu kategoriju tieši šīm politikas jomām.

Ievērojama daļa izdevumu šajā jomā 2022. gadā joprojām attiecās uz 2014.–2020. gada DFS neizpildīto projektu un shēmu pabeigšanu.

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) mērķis 2014.–2020. gadā bija palīdzēt efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas un izveidot kopēju ES pieeju patvērumam un imigrācijai. Iekšējās drošības fonda Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta (ISF-BV) mērķis bija veicināt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropas Savienībā un atvieglot likumīgu ceļošanu, īstenojot vienotu un augsta līmeņa ārējo robežu kontroli un efektīvu Šengenas vīzu apstrādi.

Šos 2014.–2020. gada fondus 2021.–2027. gada DFS aizstāj ar attiecīgi jaunu AMIF un Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF) finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (BMVI). DFS 4. kategorijā ietilpst arī finansējums trim decentralizētajām aģentūrām: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex), Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai (EUAA) un Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).

2021.–2027. gada DFS 5. izdevumu kategorija ir veltīta drošībai un aizsardzībai. “Drošības” komponents ietver Iekšējās drošības fondu (ISF), finansiālo atbalstu kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā un finansējumu trim ES decentralizētajām aģentūrām drošības jomā (Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA), Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL)). “Aizsardzības” komponents ietver Eiropas Aizsardzības fondu, kas atbalsta sadarbīgus aizsardzības projektus visos pētniecības un izstrādes posmos.

Lielāko daļu AMIF un ISF finansējuma 2014.–2020. gadam un lielāko daļu AMIF, BMVI un ISF finansējuma 2021.–2027. gadam dalīti pārvalda dalībvalstis (vai Šengenas asociētās valstis) un Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts (HOME ĢD). Saskaņā ar šo kārtību dalībvalstis īsteno daudzgadu valsts programmas, kuras apstiprinājusi Komisija.

Ko mēs konstatējām

Darījumu pareizība

Mūsu veiktā darījumu pārbaude liecina, ka izdevumus ietekmē attiecināmības un iepirkuma problēmas. Kaut arī mēs nerevidējām pietiekami daudz darījumu, lai aplēstu kļūdu līmeni šajā DFS kategorijā, mūsu revīzijas rezultāti liecina, ka risks šajā kategorijā ir augsts. Darījumu pārbaužu rezultātus izmantojam mūsu ticamības deklarācijā.

No mūsu pārbaudītajiem 23 darījumiem 11 (48 %) darījumos bija kļūdas. Mēs esam izteikuši skaitļos deviņas kļūdas, kurām bija ietekme uz summām, kas segtas no ES budžeta. Šīs kļūdas bija saistītas ar neattiecināmiem izdevumiem (piemēram, atsevišķām personāla vai aprīkojuma izmaksām, pievienotās vērtības nodokli) un publiskā iepirkuma jautājumiem.

Iekšējās kontroles sistēmu elementu pārbaude

Attiecībā uz 2021.–2027. gada AMIF, BMVI un ISF mēs novērtējām sešu dalībvalstu revīzijas iestāžu darbu (Vācijas, Spānijas un Rumānijas – saistībā ar AMIF; Latvijas – saistībā ar BMVI; Čehijas un Horvātijas – saistībā ar ISF). Šīm revīzijas iestādēm jau bija skaidrs priekšstats par galvenajām izmaiņām, kas nepieciešamas revīzijas stratēģijā, sistēmu revīzijās un darbību revīzijās salīdzinājumā ar 2014.–‍2020. gada plānošanas periodu. Tomēr, tā kā neviena no tām mūsu apmeklējumu laikā nebija pabeigusi pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, tās vēl nevarēja apstiprināt savu revīzijas stratēģiju. Kopumā mēs konstatējām, ka sešas revīzijas iestādes bija guvušas panākumus, gatavojoties 2021.–‍2027. gada AMIF, BMVI un ISF, lai gan to revīzijas stratēģijas vēl nebija pieņemtas.

Gada darbības pārskati un citi pārvaldības pasākumi

Attiecībā uz 2022. finanšu gadu mēs pārbaudījām HOME ĢD gada darbības pārskatu. Mūsu analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta tam, vai HOME ĢD gada darbības pārskatā bija atspoguļojis pareizības informāciju saskaņā ar Komisijas norādījumiem un vai šī informācija atbilda zināšanām, ko mēs ieguvām revīzijās. Mēs neatradām informāciju, kas varētu būt pretrunā mūsu konstatējumiem. Mēs konstatējām, ka HOME ĢD aplēses par riskiem maksājumu veikšanas un slēgšanas laikā ir aprēķinātas saskaņā ar iekšējo metodiku un pareizi atspoguļotas gada pārvaldības un snieguma ziņojumā.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai veikt mērķtiecīgākas ex ante pārbaudes par izdevumu attiecināmību ES darbībām, īpašu uzmanību pievēršot potenciālajiem riskiem, kas saistīti, piemēram, ar izdevumu veidu (piemēram, personāla izmaksas, aprīkojums, iepirkums) vai atbalsta saņēmēja veidu. Sagatavojot riska novērtējumu, Komisijai būtu jāņem vērā ierobežojumi, kas saistīti ar revīzijas apliecinājumiem, ko izmanto saņēmēju maksājumu pieprasījumu atbalstam.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Migrācija un robežu pārvaldība, drošība un aizsardzība” ir atrodama mūsu 2022. gada pārskata 8. nodaļā.

Kaimiņvalstis un pasaule

Kopā: 14,5 miljardi EUR (DFS 6. kategorija)

Ko mēs revidējām

Šī izdevumu joma ietver vairākus finansēšanas instrumentus, no kuriem kā galvenie jāmin Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments “Eiropa pasaulē” (NDICI “Eiropa pasaulē”) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments. Izdevumu joma aptver arī humānās palīdzības budžetu.

Instrumenta NDICI “Eiropa pasaulē” vispārējais mērķis ir atbalstīt un veicināt ES vērtības, principus un pamatintereses pasaulē un palīdzēt veicināt multilaterālismu un spēcīgākas partnerības ar trešām valstīm. Salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada DFS novērojamas divas būtiskas pārmaiņas metodē, kādā ES finansē ārējo darbību (ārpolitikas jomu):

• sadarbība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona partnervalstīm, ko iepriekš finansēja no Eiropas Attīstības fondiem, tagad ir integrēta ES vispārējā budžetā;
• šādu sadarbību tagad finansē no tā paša instrumenta, no kura finansē ES kaimiņattiecību politiku, vienlaikus saglabājot abu atbalsta veidu īpatnības.

Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta vispārējais mērķis ir atbalstīt saņēmējvalstis īstenot un pieņemt ES vērtībām atbilstošas reformas nolūkā pievienoties ES, tādējādi veicinot to stabilitāti, drošību un labklājību.

2022. gadā maksājumi kategorijai “Kaimiņattiecības un pasaule” bija 14,5 miljardi EUR (priekšfinansējums un starpposma un galīgie maksājumi), un maksājumus veica, izmantojot vairākus instrumentus un izmaksāšanas veidus, kas var būt būvdarbu/piegāžu/pakalpojumu līgumi, dotācijas, īpaši aizdevumi, aizdevumu garantijas un finansiālā palīdzība, budžeta atbalsts un citi mērķtiecīgi budžeta atbalsta veidi trešās valstīs.

Galvenie ģenerāldirektorāti un dienesti ES ārējās darbības īstenošanā ir Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts (NEAR ĢD), Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāts (INTPA ĢD), Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO ĢD) un Ārpolitikas instrumentu dienests (FPI).

Ko mēs konstatējām

Mūsu veiktajā darījumu un sistēmu pārbaudē konstatējām četras jomas, kurās iespējami uzlabojumi. Kaut arī mēs nerevidējām pietiekami daudz darījumu, lai aplēstu kļūdu līmeni šajā DFS kategorijā, mūsu revīzijas rezultāti liecina, ka risks šajā kategorijā ir augsts. Darījumu pārbaužu rezultātus izmantojam mūsu ticamības deklarācijā.

No mūsu pārbaudītajiem 72 darījumiem 34 (47 %) darījumos bija kļūdas. Mēs esam izteikuši skaitļos 25 kļūdas, kurām bija finansiāla ietekme uz summām, kas segtas no ES budžeta. Šīs kļūdas bija neattiecināmas izmaksas, apliecinošo dokumentu trūkums, publiskā iepirkuma kļūdas un nenotikuši izdevumi.

Mēs konstatējām arī 17 gadījumus, kad nebija ievēroti tiesību akti un finanšu noteikumi, taču tiem nebija finansiālas ietekmes uz ES budžetu. Piemēram, nebija ievērotas obligātās procedūras, nepietika pierādījumu, izmaksas bija sadalītas neskaidri un trūka revīzijas takas.

Iekšējās kontroles sistēmu elementu pārbaude

Mēs apmeklējām četras ES delegācijas trešās valstīs (Bosnijā un Hercegovinā, Ziemeļmaķedonijā, Ruandā un Serbijā) un pārbaudījām iekšējās kontroles sistēmu elementus. Mēs novērtējām arī, kā delegāciju darbinieki bija informēti par krāpšanas novēršanu, ētiku un godprātību. Mēs konstatējām dažus trūkumus mūsu pārbaudīto iekšējās kontroles sistēmas elementu darbībā. Šie trūkumi bija saistīti ar izdevumu pārbaudēm, mācībām krāpšanas novēršanas jomā un Komisijas IT sistēmu OPSYS.

Gada darbības pārskati un citi pārvaldības pasākumi

Mēs pārbaudījām NEAR ĢD 2022. finanšu gada darbības pārskatu. Galveno uzmanību pievērsām tam, vai NEAR ĢD savā GDP bija atspoguļojis pareizības informāciju saskaņā ar Komisijas norādījumiem un vai tas bija konsekventi piemērojis turpmāko korekciju un atgūstamo summu aprēķināšanas metodiku. Lai sagatavotu galvenos skaitļus gada darbības pārskatā, NEAR ĢD izmanto pētījumu, kas pazīstams kā atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) izpēte, ko veicis ārējs darbuzņēmējs. Mūsu iepriekšējos gada pārskatos ir aprakstīti RER izpētes ierobežojumi. Turklāt mēs konstatējām, ka NEAR ĢD 2022. gada koriģētspēja bija novērtēta par augstu, un tam par iemeslu bija neatklāta kļūda, proti, aprēķinā tika iekļauti iekasēšanas rīkojumi, kuri attiecās uz neizlietotu priekšfinansējumu.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai:

• pastiprināt kontroles mehānismus, ar kuriem novērst neatļautas izmaiņas priekšlikumos līgumu slēgšanas posmā, kad Komisija piešķir dotācijas, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;
• sagatavot riska novērtējumus, kā noteikts procedūru rokasgrāmatā, lai nodrošinātu, ka priekšfinansējuma maksājumus 60 000 EUR līdz 300 000 EUR apmērā bez bankas garantijas veic tikai tad, ja risks ir novērtēts kā zems;
• noteikt pienācīgus termiņus, lai darbuzņēmēju sagatavotie izdevumu pārbaudes ziņojumi attiecībā uz dotācijas līgumiem būtu pieejami pirms maksājumu apstrādes vai izdevumu noskaidrošanas;
• pastiprināt kontroles mehānismus, kas nodrošinātu, ka no NEAR ĢD koriģētspējas aprēķina tiek izslēgti iekasēšanas rīkojumi, kuri attiecas uz neizlietoto priekšfinansējumu.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Kaimiņattiecības un pasaule” ir atrodama mūsu 2022. gada pārskata 9. nodaļā.

Eiropas publiskā administrācija

Kopā: 11,6 miljardi EUR (DFS 7. kategorija)

Ko mēs revidējām

Mūsu revīzija aptvēra administratīvos izdevumus šādās ES iestādēs un struktūrās: Eiropas Parlamentā, Eiropas Savienības Padomē, Komisijā, Eiropas Savienības Tiesā, ERP, Eiropas Ārējās darbības dienestā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, Eiropas Reģionu komitejā, Eiropas Ombudā un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja birojā.

Iestāžu un struktūru kopējie administratīvie izdevumi 2022. gadā bija 11,6 miljardi EUR. Šajā summā ir iekļauti izdevumi par cilvēkresursiem un pensijām (aptuveni 70 % no kopējiem izdevumiem), ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju.

Mūsu finanšu pārskatus pārbauda ārējais revidents. Katru gadu mēs publicējam attiecīgu revīzijas atzinumu un ziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē.

Ko mēs konstatējām

Mēs pārbaudījām 60 darījumus, kas attiecas uz visām iestādēm. Tāpat kā iepriekšējos gados mēs aplēsām, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa.

Mēs neatradām īpašas problēmas attiecībā uz Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Reģionu komiteju, Eiropas Ombudu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju. Pamatojoties uz savu darbu, mūsu ārējais revidents par īpašām problēmām neziņoja.

2022. gadā mēs pārbaudījām atlasītas Eiropas Savienības Tiesas pārraudzības un kontroles sistēmas un nozīmīgas problēmas neatklājām.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamenta veiktajos maksājumos Eiropas politiskajām grupām un Eiropas politiskajam fondam mēs konstatējām trīs skaitļos izsakāmas kļūdas. Eiropas Parlamenta reglaments, kas politiskajām grupām jāievēro, neatbilst Finanšu regulai, jo tajā ierobežota konkurence publiskajā iepirkumā. Turklāt politiskās grupas reglamentu neievēroja pilnībā, jo tās ne vienmēr centās iegūt pietiekami daudz piedāvājumu. Mēs atklājām arī citus gadījumus, kad nebija ievērotas iepirkuma procedūras.

Eiropas Komisija

Mēs nekonstatējām skaitļos izsakāmas kļūdas Komisijas maksājumos, bet pensiju datnēs par diviem no astoņiem mūsu revidētajiem pensiju maksājumiem nebija nesen izdotas dzīvības apliecības.

Eiropas Ārējās darbības dienests

Eiropas Ārējās darbības dienesta veiktajos maksājumos mēs atklājām divas skaitļos izsakāmas kļūdas. Viena attiecās uz to, ka nav derīga pamatā esoša līguma par drošības pakalpojumiem, kurus iegādājusies ES delegācija. Otra attiecās uz bērnu pabalstiem, kurus darbinieks saņēma no citiem avotiem, bet kuri nebija atskaitīti no viņa algas.

Mūsu ieteikumi

Iesakām Eiropas Parlamenta administrācijai pastiprināt norādījumus par to, kā Eiropas politiskās grupas izpilda budžeta apropriācijas, un rosināt Parlamenta Prezidiju rīkoties, lai pieprasītu politiskajām grupām efektīvi piemērot iekšējos noteikumus un nodrošināt iepirkuma procedūru ievērošanu.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Eiropas publiskā administrācija” ir atrodama mūsu 2022. gada pārskata 10. nodaļā.

Atveseļošanas un noturības mehānisms

Kopā: 53,7 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) atbalsta reformas un investīciju projektus dalībvalstīs kopš Covid‑19 pandēmijas sākuma 2020. gada februārī, un atbalsts turpināsies līdz 2026. gada 31. decembrim. ANM tika finansēts ar 723,8 miljardiem EUR no aizdevumiem (385,8 miljardi EUR) un neatmaksājamām finanšu iemaksām jeb dotācijām (338 miljardi EUR). Mehānisma galvenais mērķis ir mazināt Covid‑19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un stiprināt dalībvalstu tautsaimniecību noturību un labāku sagatavotību izaicinājumiem nākotnē, tostarp paātrinot to zaļo un digitālo pārkārtošanos.

ANM īsteno tiešā Komisijas pārvaldībā, un tas nozīmē, ka Komisija ir tieši atbildīga par programmas īstenošanu.

Dalībvalstīm bija jāizstrādā savi atveseļošanas un noturības plāni (ANP) un atbilstošas pārvaldības un kontroles sistēmas. ANP būtu jāietver saskaņota publisko investīciju un reformu pakete, kas sagrupēta komponentos, un jānosaka attiecīgi atskaites punkti un/vai mērķrādītāji.

Līdzekļu izmaksas no ANM ir atkarīgas no tā, vai dalībvalstis apmierinoši izpilda atskaites punktus un mērķrādītājus. Mērķrādītājus vai atskaites punktus, kuri iepriekš ir apmierinoši izpildīti, nedrīkst atcelt un ir jāievēro dubulta finansējuma novēršanas princips. Ir jāievēro arī attiecīgie attiecināmības kritēriji.

Pirms maksājuma veikšanas Komisija vērtē, vai maksājuma pieprasījuma pamatā esošie atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti. Ja Komisija secina, ka atskaites punkts vai mērķrādītājs nav apmierinoši izpildīts, visas finanšu iemaksas vai tās daļas izmaksāšana jāaptur uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

Pēc maksājuma veikšanas Komisija veic atskaites punktu un mērķrādītāju ex post revīzijas. Tā veic arī saistīto sistēmu revīzijas un revīzijas, kas vērstas uz ES finanšu interešu aizsardzību.

Dalībvalstis var prasīt priekšfinansējumu, kuru pēc tam proporcionāli dzēš, veicot turpmākos maksājumus. Līdz 2022. gada beigām Padome bija apstiprinājusi visu 27 dalībvalstu ANP un 21 dalībvalsts bija saņēmusi priekšfinansējumu. Dalībvalstis bija iesniegušas Komisijai 27 maksājumu pieprasījumus, un Komisija bija veikusi 14 maksājumus (vienu maksājumu 2021. gadā un 13 maksājumus 2022. gadā). 13 dotāciju maksājumi un priekšfinansējuma dzēšana, ko Komisija 2022. gadā veica 11 dalībvalstīm, attiecās uz 274 atskaites punktu un 37 mērķrādītāju izpildi.

Mūsu 2022. gada revīzijas datu kopas kopsumma bija 53,7 miljardi EUR, un to veidoja visi 13 dotāciju maksājumi 46,9 miljardu EUR apmērā un saistītā priekšfinansējuma dzēšana 6,8 miljardu EUR apmērā. Mūsu revīzija neaptvēra ANM aizdevumu daļu. Mēs pārbaudījām, vai ir apmierinoši izpildīti 244 atskaites punkti un visi 37 mērķrādītāji, tostarp Komisijas sākotnējos novērtējumus. Mēs pārbaudījām 20 mērķrādītājus uz vietas piecās dalībvalstīs.

Ko mēs konstatējām

Kopumā revīzijas pierādījumi, kas iegūti mūsu darbā, liecina, ka:

1. pareizības problēmas skāra 15 no 281 atskaites punkta un mērķrādītāja. Ņemot vērā ANM izdevumu modeļa raksturu un to, ka Komisijas maksājumu apturēšanas metodika balstās uz daudziem vērtējumiem, kas, iespējams, noved pie atšķirīgas interpretācijas, mēs nesniedzam kļūdu īpatsvaru, kas būtu salīdzināms ar citām ES izdevumu jomām. Ņemot vērā šos ierobežojumus, mēs lēšam, ka šo konstatējumu minimālā finansiālā ietekme ir tuvu mūsu būtiskuma slieksnim. Šie konstatējumi bija saistīti ar atskaites punktu un mērķrādītāju neapmierinošu izpildi, valsts budžeta kārtējo izdevumu finansēšanu, pasākumu sākšanu pirms attiecināmības perioda, dubultu finansējumu un pasākuma atcelšanu;
2. bija gadījumi, kad pasākumi un tiem pakārtotie atskaites punkti un mērķrādītāji bija vāji izstrādāti. Ja atskaites punkti un mērķrādītāji nav skaidri definēti, tos ir grūti novērtēt un to sākotnējais mērķis var nebūt sasniegts;
3. bija problēmas ar dalībvalstu pārvaldības deklarācijās iekļautās informācijas ticamību;
4. Komisijas sākotnējo novērtējumu un ex post revīziju tvērums ne vienmēr aptver galvenos maksājuma nosacījumus, piemēram, atbilstību attiecināmības periodam un valsts budžeta kārtējo izdevumu neaizstāšanu. ex post revīzijas procedūrās nav paredzētas pārbaudes, kurās pārliecināties, vai revidētie mērķrādītāji, kas iepriekš novērtēti kā izpildīti, pēc maksājuma nav tikuši atcelti;
5. kontroles atskaites punktu ieviešana nozīmē, ka attiecīgās dalībvalstu sistēmas plānu īstenošanas sākumā nebija pilnībā funkcionējošas un tādējādi radīja risku ANM izdevumu pareizībai un ES finanšu interešu aizsardzībai. Mēs arī konstatējām, ka kontroles atskaites punkti ievērojami atšķiras to granularitātes un prasību ziņā, lai gan tam nebija derīga pamatojuma;
6. dalībvalstu ziņošanas un kontroles sistēmās joprojām ir nepilnības. Turklāt mēs konstatējām horizontālu jautājumu, kas saistīts ar ierobežojumiem attiecībā uz datu pieejamību par ārvalstu uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem. Tas ir tāpēc, ka nav centralizētas ES datubāzes, kas sniegtu pilnīgus datus par visiem ES reģistrēto uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem.

Mēs pārbaudījām arī ziņošanu par 2022. gada ANM izdevumu pareizību Ekonomikas un finanšu lietu ĢD (ECFIN ĢD) gada darbības pārskatā (GDP) un to, kā šī informācija ir izklāstīta gada pārvaldības un snieguma ziņojumā. Mūsu konstatējumi un secinājumi neatbilst ECFIN ĢD kredītrīkotāja sniegtajai deklarācijai.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai:

• uzlabot sākotnējos novērtējumus un ex post revīzijas:
  • sākotnējos novērtējumos un ex post revīzijās aptvert atbilstību attiecināmības periodam un principam par valsts budžeta kārtējo izdevumu neaizstāšanu;
  • pārskatīt savas ex post revīzijas procedūras tā, lai tajās būtu paredzētas pārbaudes, kurās pārliecināties, ka nav atcelti revidētie mērķrādītāji, kas iepriekš novērtēti kā izpildīti;
• pamatojoties uz ANM īstenošanas laikā gūto pieredzi, pārliecināties, ka pārskatītajos atveseļošanas un noturības plānos ir skaidri definēti visi atskaites punkti un mērķrādītāji un ka tie aptver visus pasākuma galvenos elementus.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par mūsu veikto Atveseļošanas un noturības mehānisma revīziju ir atrodama 2022. gada pārskata 11. nodaļā.

Eiropas attīstības fondi

Kopā: 2,4 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Eiropas attīstības fondi (EAF), kurus izveidoja 1959. gadā, līdz 2020. gada beigām bija galvenie instrumenti ārpus ES vispārējā budžeta, no kuriem ES finansēja attīstības sadarbības palīdzību Āfrikas (Subsahāras), Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un reģioniem, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām (AZT). Vienpadsmitais EAF aptver DFS 2014.–2020. gadam. ES attiecības ar ĀKK valstīm un AZT reglamentēja partnerattiecību nolīgums, kas uz 20 gadiem 2000. gada 23. jūnijā tika parakstīts Kotonū. Pašlaik tā noteikumu piemērošanas termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada 30. jūnijam. EAF galvenais mērķis ir samazināt un galu galā izskaust nabadzību saskaņā ar galveno attīstības sadarbības mērķi, kas noteikts LESD 208. pantā. Daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam attīstības sadarbības palīdzību ĀKK valstīm un reģioniem aptver Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI “Eiropa pasaulē”), bet sadarbību ar aizjūras zemēm un teritorijām – Lēmums par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi. Tomēr 9., 10. un 11. EAF nav integrēti ES vispārējā budžetā, un tos līdz pat slēgšanai turpina īstenot un par tiem ziņo atsevišķi.

Eiropas attīstības fondus gandrīz pilnībā pārvalda Komisija (INTPA ĢD). Nelielu daļu (5 %) no 2022. gada EAF maksājumiem pārvaldīja ECHO ĢD.

Attiecībā uz 2022. gadu šajā jomā revidēto izdevumu kopējā vērtība bija 3,0 miljardi EUR. Šie izdevumi attiecas uz 9., 10. un 11. EAF un tos īstenoja 78 valstīs, izmantojot plašu spektru metožu – būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumus, dotācijas, budžeta atbalstu, programmu aplēses un iemaksu un deleģēšanas nolīgumus.

Ko mēs konstatējām

Mēs secinām, ka pārskatos nebija sniegtas būtiski nepareizas ziņas.

Ieņēmumu darījumos kļūdu līmenis nebija būtisks.

Mūsu atzinums par 2022. finanšu gada izdevumiem ir negatīvs.

Lai revidētu darījumu pareizību, mēs pārbaudījām 140 darījumu izlasi (visus maksājumus bija veicis INTPA ĢD), kas bija izveidota tā, ka bija reprezentatīva visam EAF izdevumu spektram. Izlasi veidoja 27 darījumi, kas attiecās uz Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, 98 darījumi, ko bija atļāvušas 20 ES delegācijas, un 15 darījumi, kas bija apstiprināti Komisijas centrālajos dienestos. Ja darījumos tika atklātas kļūdas, mēs analizējām to iemeslus, lai konstatētu iespējamās nepilnības.

No 140 mūsu pārbaudītajiem darījumiem 57 darījumos (40,7 %) bija kļūdas. Pamatojoties uz 48 kļūdām, ko esam izteikuši skaitļos, mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir 7,1 %. Trīs visbiežāk sastopamie kļūdu veidi bija izdevumi, kas nebija radušies (51 %), neattiecināmi izdevumi (24 %), un nopietni publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi (16 %).

Tāpat kā iepriekš, Komisija un tās īstenošanas partneri pieļāva vairāk kļūdu darījumos, kas saistīti ar programmu aplēsēm un dotācijām un iemaksu un deleģēšanas nolīgumiem ar saņēmējvalstīm, starptautiskām organizācijām un dalībvalstu aģentūrām, nekā citos atbalsta veidos (piemēram, tādos, kas attiecas uz būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem). No 99 šāda veida darījumiem, kurus pārbaudījām, skaitļos izsakāmas kļūdas bija 46 darījumos, un tas atbilst 86 % no aplēstā kļūdu līmeņa.

Tāpat kā iepriekšējos gados prasītos dokumentus no dažām starptautiskajām organizācijām mēs saņēmām ar nokavēšanos un līdz ar to kavējās arī darba veikšana. Šīs organizācijas sniedza tikai ierobežotu piekļuvi dokumentiem (piemēram, tikai lasīšanas režīmā), un tas aizkavēja mūsu revīzijas plānošanu, izpildi un kvalitātes kontroli. Šīs grūtības joprojām pastāv, kaut gan Komisija ir centusies tās atrisināt, pastāvīgi sazinoties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

INTPA ĢD RER izpēte

2022. gadā INTPA ĢD uzdevumā tā 11. atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) izpēti veica ārējs darbuzņēmējs. Lai izdarītu secinājumus par šo pārbaužu efektivitāti, izpētes uzdevums ir aplēst to kļūdu īpatsvaru, kuras palikušas neatklātas pēc visām INTPA ĢD vadības pārbaudēm, kas veiktas, lai novērstu, atklātu un labotu šādas kļūdas visā ģenerāldirektorāta atbildības jomā.

2022. gada atlikušo kļūdu īpatsvara izpētē INTPA ĢD izmantoja 480 darījumu izlasi tāpat kā iepriekšējos gados (dažu izlasē iekļauto darījumu vērtība bija lielāka nekā atlases intervāls; tāpēc galīgais izlases lielums bija 407 darījumi). Izpētē aplēsts, ka kopējais RER ir 1,15 %, kas septīto gadu pēc kārtas ir zem Komisijas noteiktā 2 % būtiskuma sliekšņa.

RER izpēte nav ticamības apliecināšanas uzdevums vai revīzija; tā balstās uz INTPA ĢD izstrādāto RER metodiku un rokasgrāmatu. Mūsu iepriekšējos gada pārskatos par EAF jau bija aprakstīti ierobežojumi izpētēs, un to dēļ RER varēja tikt novērtēts par zemu.

Mēs caurskatījām 2022. gada RER izpētē izmantoto aprēķina metodi un konstatējām, ka nebija pietiekami skaidras metodikas tam, kā ekstrapolēt izmaksu vienības ar lielu vērtību. Rezultātā ārējais darbuzņēmējs nebija pareizi ekstrapolējis izmaksu vienības ar lielu vērtību (t. i., tās, kuru vērtība pārsniedz atlases intervālu) no izlases. Mēs uzskatām, ka atlikušo kļūdu īpatsvars bija novērtēts pārāk zems. Pēc mūsu aprēķiniem RER ir 1,35 %.

2022. gada darbības pārskata pārbaude

Ģenerāldirektora 2022. gada darbības pārskata ticamības deklarācijā nav iekļauta neviena atruna. Mēs uzskatām, ka atrunu trūkumam 2022. gada darbības pārskatā nav pamata, un tas daļēji izriet no RER izpētes ierobežojumiem.

Lielas vērtības izmaksu vienību nepareizas ekstrapolācijas dēļ kļūdu īpatsvars izdevumos, kas attiecas uz netiešo pārvaldību kopā ar trešām organizācijām, pārsniedza 2 % būtiskuma slieksni. Tāpēc Komisijai būtu vajadzējis formulēt atrunu par šo izdevumu kategoriju, kas veido 42,7 % no INTPA ĢD attiecīgajiem izdevumiem.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai:

• pārbaudīt, vai ir dzēsti visi slēgto Eiropas attīstības fondu grāmatvedības atlikumi un vai gada pārskatos iekļautā informācija tiek laikus atjaunināta;
• pārbaudīt, vai priekšfinansējums un rēķini ir dzēsti savlaicīgi;
• veikt atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu ES delegāciju kontroles sistēmas tā, lai pirms maksājumu veikšanas vai izdevumu dzēšanas tiktu identificētas summas, kas vēl nav iztērētas, taču ir deklarētas kā radušās izmaksas;
• atkārtoti norādīt ES projektu atbalsta saņēmējiem, ka tiem ir jāievēro līguma nosacījumi par PVN attiecināmību, un veikt vajadzīgās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka atskaitāmais PVN no projektiem netiek iekasēts;
• pirms izdevumu pieņemšanas ņemt vērā visu pieejamo tehnisko un finanšu informāciju, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas;
• uzlabot RER izpētē izmantoto metodiku, lai izmaksu vienības ar lielu vērtību tiktu pareizi ekstrapolētas, un pārliecināties, ka darbuzņēmējs to pareizi piemēro.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par Eiropas attīstības fondu revīziju atrodama 2022. gada pārskatā par darbībām, ko finansē no 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda.

Konteksts

Eiropas Revīzijas palāta un tās darbs

ERP ir neatkarīga ES ārējās revīzijas iestāde. Tā atrodas Luksemburgā, un tajā strādā aptuveni 900 darbinieku no visām ES dalībvalstīm. Tās virsuzdevums ir sekmēt ES un finanšu labāku pārvaldību, veicināt pārskatatbildību un pārredzamību un darboties kā neatkarīgai ES iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvei. Mūsu revīzijas ziņojumi un atzinumi ir svarīgs posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tos izmanto, lai prasītu atbildību no tiem, kuru pienākums ir īstenot ES politikas virzienus un programmas, tātad no Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām un dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Mēs brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un labu praksi, kā arī piedāvājam norādījumus ES politikas veidotājiem un likumdevējiem par to, kā uzlabot ES politikas virzienu un programmu pārvaldību. Ar savu darbu mēs garantējam, ka Eiropas iedzīvotāji ir informēti par to, kā tiek izlietota viņu nauda.

Īsumā par revīzijas pieeju, ko izmantojam ticamības deklarācijas sagatavošanai

Mūsu sagatavotās ticamības deklarācijas atzinumi balstās uz objektīviem pierādījumiem, kas iegūti revīzijas pārbaudēs atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Kā norādīts mūsu 2021.–2025. gada stratēģijā, daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam mēs turpināsim pilnveidot revīzijas pieeju un izmantot pieejamos datus un informāciju, un tas ļaus mums arī turpmāk nodrošināt spēcīgu pārliecību, pamatojoties uz Līgumā noteiktajām pilnvarām un pilnā saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Pārskatu ticamība

Vai ES gada pārskatos ir sniegta pilnīga un precīza informācija?

• Mēs vērtējam grāmatvedības sistēmu, lai pārliecinātos, vai tā nodrošina labu pamatu ticamu datu iegūšanai.
• Mēs vērtējam galvenās grāmatvedības procedūras, lai pārliecinātos par to pareizu darbību.
• Mēs veicam grāmatvedības datu analītiskās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka dati ir izklāstīti konsekventi un ir pamatoti.
• Mēs tieši pārbaudām grāmatojumu izlasi, lai pārliecinātos, vai pakārtotie darījumi reāli pastāv un ir precīzi iegrāmatoti.
• Mēs pārbaudām finanšu pārskatus, lai pārliecinātos, vai tie patiesi atspoguļo finanšu stāvokli.

Darījumu pareizība

Vai pārskatiem pakārtotajos ES ieņēmumu darījumos un izdevumu maksājumu darījumos ir ievēroti noteikumi?

• Mēs novērtējam ieņēmumu un izdevumu sistēmas, lai noteiktu, cik efektīvi tās nodrošina darījumu pareizību.
• Izmantojot statistikas metodes, mēs veidojam darījumu izlases, uz kuru pamata mūsu revidenti veic izvērstas pārbaudes. Sīkāk revidējam izlasē iekļautos darījumus, arī uz vietas pie galasaņēmējiem (tas var būt lauksaimnieks, pētniecības institūts vai uzņēmums, kas izpilda publiski iepirktus būvdarbus vai pakalpojumus), lai iegūtu pierādījumus, ka ikviens pakārtotais notikums reāli eksistē, ka tas ir pienācīgi iegrāmatots un atbilst noteikumiem, saskaņā ar kuriem veikti maksājumi.
• Mēs analizējam kļūdas un tās klasificējam kā skaitļos izsakāmas vai skaitļos neizsakāmas. Darījumos ir skaitļos izsakāma kļūda, ja saskaņā ar noteikumiem maksājumu nedrīkstēja atļaut. Mēs ekstrapolējam skaitļos izsakāmas kļūdas, lai aplēstu kļūdu līmeni katrai jomai, par kuru sagatavojam īpašo izvērtējumu. Pēc tam mēs salīdzinām aplēsto kļūdu līmeni ar 2 % būtiskuma slieksni un novērtējam, vai kļūdas ir visaptverošas.
• Savos atzinumos mēs ņemam vērā minēto novērtējumu, kā arī citu būtisku informāciju, piemēram, gada darbības pārskatus un citu ārēju revidentu ziņojumus.
• Lai nodrošinātu faktu pareizību, mēs apspriežam visus konstatējumus gan ar dalībvalstu iestādēm, gan ar Komisiju.

Kāda ir mūsu revīzijas pieeja un metodika ticamības deklarācijai par ANM izdevumu pareizību?

• Ticamības deklarācijā par ES budžetu mēs sniedzam atsevišķu atzinumu par ANM izdevumu pareizību. Tas ir tāpēc, ka uzskatām ANM īstenošanas modeli par atšķirīgu, un ANM ir pagaidu instruments. Ar šo atzinumu mēs vēlamies sniegt pamatotu pārliecību par maksājumiem un, pamatojoties uz šo atzinumu, detalizētu informāciju ticamības deklarācijā (sk. 17. attēlu).
• Lielāko daļu pārliecības mēs iegūstam no padziļinātām pārbaudēm un pārraudzības un kontroles sistēmu novērtējuma. Mūsu pārliecību papildina gada darbības pārskati un gada pārvaldības un snieguma ziņojums, kā arī Iekšējās revīzijas dienesta ziņojumi.
• Mūsu darbs atbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem un nodrošina, ka mūsu revīzijas atzinumi ir pamatoti ar pietiekamiem un atbilstīgiem revīzijas pierādījumiem.

Visi mūsu sagatavotie dokumenti ir publicēti mūsu tīmekļa vietnē www.eca.europa.eu. Plašāka informācija par revīzijas procesu un ticamības deklarāciju ir sniegta mūsu 2022. gada pārskata 1.1. pielikumā.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023

PRINT	ISBN 978-92-849-0891-2	doi:10.2865/116377	QJ-09-23-357-LV-C
PDF	ISBN 978-92-849-0904-9	doi:10.2865/119966	QJ-09-23-357-LV-N
HTML	ISBN 978-92-849-0852-3	doi:10.2865/355781	QJ-09-23-357-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2023

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Turpmāk uzskaitīto attēlu atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un, ja minēts, fotogrāfa vārds:

*, *: © Eiropas Savienība, 2023, avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:

*: šis attēls ir izstrādāts, izmantojot Flaticon.com ikonas. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

*: šis attēls ir izstrādāts, izmantojot Flaticon.com ikonas. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

*: © Getty Images, 2017 / Miorag Gajic.

*: © stock.adobe.com / Bits and Splits.

*: AGEA piederošs un pārveidots uzņēmums – © CGR SpA (Compagnia Generale Ripreseaeree), visas tiesības aizsargātas.

*: © stock.adobe.com / BillionPhotos.com.

*: © depositphotos.com.

*: © stock.adobe.com / bluedesign.

*: © stock.adobe.com / RioPatuca Images.

*: © stock.adobe.com / Andrii Yalanskyi.

*: 17. attēls ir izstrādāts, izmantojot Flaticon.com ikonas. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas, arī attiecībā uz ERP pārveidoto zobrata ikonu, © stock.adobe.com / Ramziia.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.