Jauno attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošana kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzībai: kopumā stabils progress, bet lēnāks attiecībā uz klimata un vides uzraudzību

Kopsavilkums

Kopējā lauksaimniecības politikā jau sen izmanto satelīta vai no gaisa uzņemtus attēlus, lai pārbaudītu atbilstību platībatkarīgajam atbalstam, kas pašlaik veido gandrīz 80 % no ES finansējuma lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Lai gan šiem attēliem parasti ir ļoti augsta telpiskā izšķirtspēja, līdz 2017. gadam tie nebija pieejami pietiekami bieži, lai varētu pārbaudīt darbības, kuras uz lauksaimniecības zemes veic visa gada garumā (piemēram, ražas novākšanu).

Kopš 2017. gada marta ES piederošie Copernicus satelīti Sentinel 1 un Sentinel 2 bieži nodrošina brīvi pieejamus augstas izšķirtspējas attēlus, un tas var mainīt situāciju zemes novērošanas tehnoloģijā lauksaimnieciskās darbības uzraudzībai. Tā kā attēli tiek uzņemti bieži, laika rindas datu automatizēta apstrāde visā augšanas sezonā ļauj bez cilvēka iesaistes identificēt kultūras un pārraudzīt konkrētu lauksaimniecības praksi atsevišķos zemes gabalos (piemēram, augsnes apstrādi, pļaušanu). Kopš 2018. gada maksājumu aģentūras var izmantot Copernicus Sentinel datus tradicionālo, uz vietas veicamo, pārbaužu vietā.

Kā norāda Komisija un KLP ieinteresētās personas, Copernicus Sentinel dati un citas tehnoloģijas, kas paredzētas, lai uzraudzītu platībatkarīgo atbalstu, var dot ievērojamu labumu lauksaimniekiem, pārvaldes iestādēm un videi. Revīzijā mēs pārbaudījām, vai Komisija ir efektīvi veicinājusi šo jauno tehnoloģiju plašu izmantošanu un vai dalībvalstis ir veikušas atbilstošus pasākumus to izvēršanai. Mēs aplūkojām Copernicus Sentinel satelītu datus, dronu uzņemtos attēlus un ģeolokalizētus attēlus. Novērtējums par jauno attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošanas progresu tagad ir īpaši svarīgs, jo mūsu veiktās revīzijas rezultātus varētu piemērot KLP laikposmam pēc 2020. gada.

Mēs konstatējām, ka gan Komisija, gan dažas dalībvalstis ir rīkojušās, lai izmantotu jauno tehnoloģiju iespējamās priekšrocības. Daudzās konferencēs un darbsemināros Komisija popularizēja jauno tehnoloģiju izmantošanu un sniedza divpusēju atbalstu daudzām maksājumu aģentūrām. Kopumā 15 no 66 maksājumu aģentūrām 2019. gadā izmantoja Copernicus Sentinel datus, lai pārbaudītu atbalsta pieteikumus attiecībā uz dažām shēmām un dažām atbalsta saņēmēju grupām (“monitorējošas pārbaudes”). Revīzijā mēs secinājām, ka daudzas maksājumu aģentūras saredz šķēršļus jauno tehnoloģiju plašākai izmantošanai.

Lai gan Komisija ir mēģinājusi novērst vai mazināt dažus no šiem šķēršļiem, maksājumu aģentūras cer sagaidīt turpmākas norādes no Komisijas, lai varētu pieņemt pareizos lēmumus un mazināt turpmāku finanšu korekciju risku.

Lai veiktu monitorējošas pārbaudes, ir jāpanāk būtiskas izmaiņas IT sistēmās un jānodrošina īpaši resursi un zināšanas. Komisija ir nākusi klajā ar iniciatīvām, lai atvieglotu piekļuvi Sentinel datiem un digitālajiem mākoņdatu apstrādes pakalpojumiem, bet maksājumu aģentūras tos joprojām maz izmanto operatīvos nolūkos.

Attiecībā uz lauku attīstības shēmām un savstarpējās atbilstības nodrošināšanu mēs novērojām, ka jauno tehnoloģiju izmantojums klimata un vides prasību atbilstības un darbības uzraudzībai ir ierobežots. Mēs arī secinām, ka pašlaik ierosinātais KLP darbības rādītāju kopums laikposmam pēc 2020. gada lielā mērā nav izstrādāts, lai veiktu tiešu uzraudzību ar Sentinel datiem.

Mēs iesakām Komisijai sniegt stimulu dalībvalstīm, lai kopējā lauksaimniecības politikā laikposmā pēc 2020. gada kā svarīgu kontroles sistēmu izmantotu monitorējošas pārbaudes. Mēs arī iesakām Komisijai labāk izmantot jaunās tehnoloģijas, lai uzraudzītu vides un klimata prasību izpildi.

Ievads

Kopējā lauksaimniecības politika

ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pārvaldībā ir iesaistīta gan Komisija, gan dalībvalstis. Maksājumu aģentūras dalībvalstīs veic atbalsta pieteikumu administrēšanu un pretendentu pārbaudi, kā arī izpilda maksājumus un uzrauga finansējuma izlietojumu. Komisija lielā mērā nosaka izdevumu regulējumu, pārbauda un pārrauga maksājumu aģentūru darbu, un joprojām ir atbildīga par ES līdzekļu izlietojumu. KLP ir trīs atbalsta veidi:

• tiešie maksājumi ienākumu atbalsta nodrošināšanai lauksaimniekiem;
• tirgus pasākumi sarežģītu tirgus apstākļu risināšanai, piemēram, saistībā ar pēkšņu cenu kritumu;
• lauku attīstības pasākumi, kas ietver valsts un reģionālās programmas, lai risinātu īpašās vajadzības un problēmas lauku apvidos.

Turpmāk 1. diagrammā parādīts, ka četras piektdaļas no KLP izdevumiem attiecas uz platībatkarīgām shēmām tiešo maksājumu vai lauku attīstības pasākumu ietvaros. Maksājumu aģentūras katru gadu apstrādā platībatkarīgā atbalsta maksājumus lauksaimniekiem, ņemot vērā apsaimniekoto hektāru skaitu un to, vai lauksaimnieki ievēro konkrētos atbilstības noteikumus.

Avots: ERP, pamatojoties uz AGREX un Komisijas sniegto informāciju.

Lauksaimniekiem izmaksāto summu var samazināt, ja pārbaudē konstatē, ka viņi nav ievērojuši noteikumus par pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību, klimatu un vidi, ūdens resursu aizsardzību, dzīvnieku labturību un apstākļiem, kādos tiek uzturēta viņu lauksaimniecības zeme¹. Šie nosacījumi ir zināmi kā “savstarpējā atbilstība”².

Satelītattēlu izmantošana platībatkarīgā atbalsta pārbaudei

KLP jau sen izmanto aerofotogrāfijas un satelītattēlus, lai pārbaudītu daļu no platībatkarīgā atbalsta. KLP 1992. gada reforma ļāva izmantot satelītattēlus, nevis veikt pārbaudes uz lauka (sk. 07. punktu). Saskaņā ar 2003. gada KLP reformu dalībvalstīm bija jāizveido elektroniska visu lauksaimniecības zemes gabalu ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Veicot 2013. gada KLP reformu, noteica, ka obligāti jāizmanto zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS) kopā ar Ģeotelpisko atbalsta pieteikumu (GSAA), ko pakāpeniski ieviesa no 2015. gada, lai uzlabotu atbalsta pieteikumu pārbaudes.

ZGIS pamatā ir aerofotogrāfijas un satelītattēli, kas koriģēti ģeometrisku kropļojumu novēršanai (“ortorektificēti”). Maksājumu aģentūras izmanto ZGIS, lai veiktu visu platībatkarīgā atbalsta pieteikumu kontrolpārbaudi ar mērķi noteikt, vai maksājumu veic tikai par attiecināmu lauksaimniecības zemi un tikai vienu reizi par noteiktu lauksaimniecības zemes platību. ZGIS ortoattēliem ir ļoti augsta telpiskā izšķirtspēja (galvenokārt 25–50 cm uz pikseli – sk. 1. attēlu), un tos parasti atjaunina reizi trīs gados.

© MAPA – Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija, Spānija.

Uz ZGIS balstās maksājumu aģentūru platībatkarīgo shēmu integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS). Lai gan mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 25/2016 par ZGIS ir norādīts uz iespējām veikt uzlabojumus, tajā arī atzinīgi vērtēta rīcība, ko Komisija un maksājumu aģentūras veikušas gadu gaitā, lai padarītu šo sistēmu uzticamāku³. Tā kā ZGIS attēlus atjaunina reti, maksājumu aģentūras nevar tos izmantot, lai pārbaudītu darbības, ko zemes gabalā veic gada laikā (stādīšana, ražas novākšana, pļaušana utt.). Lai pārbaudītu lauksaimnieku deklarācijas un atbilstības noteikumu ievērošanu, maksājumu aģentūrām bija jāizvēlas aptuveni 5 % lauksaimnieku, kuru saimniecībās veikt pārbaudes uz lauka (sk. 2. attēlu).

Avots: ERP.

Pārbaudes veikšana uz lauka ir laikietilpīgs un dārgs process, turklāt tajā iegūst vienreizēju informāciju par situāciju uz lauka. Kopš 1992. gada Komisija ir izstrādājusi alternatīvu pieeju lauksaimniecības zemes gabalu pārbaudei, izmantojot satelītattēlus, kurus nodrošina komerciālie pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SPOT, WorldView, PlanetScope) un kas uzņemti dažādos laikos visa gada garumā; minēto pieeju dēvē par “pārbaudēm ar tālizpēti” (sk. 3. attēlu). Saskaņā ar Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) datiem patlaban Eiropas Savienībā vidēji 80 % no pārbaudēm uz lauka veic, izmantojot tālizpēti. Ja, pamatojoties uz šiem attēliem, maksājumu aģentūra nevar izdarīt secinājumu, inspektors veic attiecīgā zemes gabala “ātro apmeklējumu uz lauka”. Lai gan pārbaude ar tālizpēti ir lētāka⁴, tajā operatora funkcija ir jāveic cilvēkam, kurš interpretē ļoti augstas izšķirtspējas satelītattēlus, izmantojot datorizētu fotointerpretāciju.

Avots: JRC.

GSAA ieviešana (sk. 04. punktu) ļauj lauksaimniekam iesniegt atbalsta pieteikumus elektroniski kopā ar deklarēto lauksaimniecības zemes gabalu ģeolokāciju. Tāpēc tagad maksājumu aģentūru IT sistēmas sasaista ģeotelpisko informāciju ar datiem par lauksaimniecības zemes gabaliem.

Kopš 2015. gada jūnija ES piederošie satelīti Sentinel 1 un Sentinel 2 (sk. 2. diagrammu), kuru darbību uzsāka ES infrastruktūrā Zemes novērošanai no kosmosa, proti, Copernicus programmā, nodrošina brīvi pieejamus augstas izšķirtspējas attēlus. Kā norāda Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA), Komisija un eksperti, ar kuriem notika apspriešanās, šādu attēlu izmantošana varētu būtiski mainīt situāciju attiecībā uz Zemes novērošanas tehnoloģiju KLP uzraudzībai, jo tie:

• nodrošina augstu telpisko izšķirtspēju, un kopš 2017. gada marta – bieži, proti, ik pēc piecām dienām ir pieejams jauns attēls ar 10 metru telpisko izšķirtspēju uz pikseli salīdzinājumā ar 30 metru izšķirtspējas attēlu ik pēc 16 dienām, ko nodrošina Landsat – ASV Zemes satelītnovērošanas programma;
• sniedz salīdzināmus datus ilgā laika posmā ar augstu kalibrēšanas kvalitāti;
• Komisija ir paudusi ilgtermiņa apņemšanos turpināt nodrošināt šādus attēlus.

© ESA/ATG medialab.

Tā kā Sentinel 1 un 2 attēli tiek uzņemti bieži, laika rindas datu automatizēta apstrāde visā augšanas sezonā ļauj identificēt kultūras un uzraudzīt konkrētu lauksaimniecības praksi uz atsevišķiem zemes gabaliem (piemēram, augsnes apstrādi, ražas novākšanu, pļaušanu). 3. diagrammā parādīts, kā iespējams identificēt kultūraugus, izmantojot Sentinel datu laika rindu. Tas dod iespēju pārraudzīt visu atbalsta saņēmēju kopumu, nevis koncentrēties tikai uz lauksaimnieku izlases pārbaudi.

Avots: Instituto Tecnológico Agrario de Castilla y León.

Copernicus Sentinel datu izmantošana platībatkarīgā atbalsta uzraudzībai

ES maksājumu aģentūras 2017. gada maijā parakstīja neoficiālu memorandu, proti, “Maltas deklarāciju”, kurā mudināja Komisiju izmantot jaunas tehnoloģijas IAKS vienkāršošanai. Komisija 2017. gada jūnijā ierosināja izmaiņas tiesību aktos, kas ļautu dalībvalstīm no 2018. gada īstenot jaunu pieeju – tā dēvētās “monitorējošas pārbaudes”⁵. Īstenojot šo pieeju, izmanto automatizētus procesus, kuru pamatā ir Copernicus Sentinel dati. Noteikumu grozījumi ļauj izmantot arī citas jaunas tehnoloģijas, piemēram, dronus un ģeolokalizētas fotogrāfijas vai datus, ko ieguvuši citi satelīti, kā papildu pierādījumus, lai pārbaudītu atbilstību saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

2018. gada maijā pirmā maksājumu aģentūra Itālijā sāka izmantot jauno pieeju pārbaudēm vienā provincē (Fodža, Apūlija). 2019. gadā 15 maksājumu aģentūras (Beļģijā, Dānijā, Itālijā, Maltā un Spānijā) dažu savu shēmu uzraudzībai izmantoja monitorējošas pārbaudes. Turpmāk 4. diagrammā norādīti svarīgākie datumi saistībā ar monitorējošu pārbaužu ieviešanu.

Avots: ERP.

Monitorējošās pārbaudēs izmanto Copernicus Sentinel 1 un 2 datus, ko iegūst ik pēc piecām dienām, un informāciju, kuru lauksaimnieki sniedz savos pieteikumos. Ar mašīnmācīšanās starpniecību vai izmantojot citus algoritmus, kas piemēroti liela apjoma datu apstrādei, maksājumu aģentūras iegūst informāciju par kultūraugu veidiem un lauksaimniecisko darbību visos deklarētajos zemes gabalos / lauku saimniecībās attiecībā uz katru atbalsta shēmu. Tad maksājumu aģentūras novērtē zemes gabalus / saimniecības, izmantojot katram zemes gabalam / saimniecībai piešķirtu krāsainu karogu sistēmu (sk. 4. diagrammu).

Avots: JRC simulācija.

Maksājumu aģentūras novērtē zemes gabalos / saimniecībās veiktās darbības visa gada garumā, ņemot vērā jaunākos pieejamos Sentinel datus un lauksaimnieku sniegto informāciju. Piemēram, zālāju zemes gabalam tiktu piešķirts dzeltens karogs līdz brīdim, kamēr Sentinel dati neapliecina, ka tas ir izpļauts noteiktajā termiņā, jo tad karoga statusu nomaina uz zaļu. Telpiskās izšķirtspējas dēļ Sentinel dati nav piemēroti zemes gabala platības mērīšanai. Tātad maksājumu aģentūras mēra zemes gabalu platību ar ZGIS, kurā izmanto attēlus ar augstāku telpisko izšķirtspēju. Tāpēc pirms monitorējošu pārbaužu sākšanas vispirms jānodrošina, ka maksājumu aģentūru ZGIS ir labā kvalitātē gan reģistrēto attiecināmo platību precizitātes, gan atjaunināšanas biežuma ziņā. Monitorējošu pārbaužu sistēmas darbības piemērs sniegts 5. diagrammā.

Avots: ERP, balstoties uz procedūrām, kuras Spānijā īsteno Kastīlijas un Leonas maksājumu aģentūras.

Jaunās monitorējošu pārbaužu pieejas paredzamie ieguvumi

Komisija, maksājumu aģentūras, attiecīgās ieinteresētās personas un eksperti ir vienisprātis, ka monitorējošu pārbaužu pieeja, izmantojot Copernicus Sentinel datus, būtiski maina KLP pārvaldību un kontroli.

Atbilstības palielināšana, palīdzot lauksaimniekiem izpildīt prasības

Tradicionālā atbalsta pieprasījumu un pārbaužu sistēma ir secīga sistēma, turpretī monitorējošas pārbaudes veido interaktīvu sistēmu. Īstenojot monitorējošu pārbaužu pieeju, jaunu informāciju var iegūt jebkurā augšanas sezonas brīdī (piemēram, nesen iegūti jaunākie Sentinel dati, ģeolokalizēti fotoattēli vai citi dokumenti, ko nosūtījis lauksaimnieks), tāpēc šādas pieejas īstenošana nodrošina lauksaimniekiem lielākas iespējas labot pieprasījumus pirms to pabeigšanas (sk. 6. diagrammu). Turklāt maksājumu aģentūras var nosūtīt brīdinājuma ziņojumu lauksaimniekam, dodot tam iespēju veikt koriģējošus pasākumus (piemēram, nopļaut lauku). Tāpēc, īstenojot monitorējošu pārbaužu pieeju, var novērst neatbilstības rašanos, nevis sodīt lauksaimniekus pēc tās konstatēšanas.

Avots: ERP.

Visu lauksaimnieku ietveršana, administratīvā sloga samazināšana un rentabilitātes uzlabošana

Saskaņā ar tradicionālo pieeju, kad veic pārbaudi uz vietas, maksājumu aģentūras pārbaudei atlasa dažus izvēlētus lauksaimniekus. Ja tiek veikts izlases apmeklējums uz lauka, inspektors pārbauda zemes gabalu un audzētos kultūraugus, ņemot vērā lauksaimnieka atbalsta pieprasījumā sniegto informāciju.

Saskaņā ar jauno pieeju reģionā īsteno vienu uzraudzības procesu attiecībā uz visiem lauksaimniecības zemes gabaliem. Apmeklējumus uz vietas veic tikai tad, ja uzraudzības procesa iznākums nav pārliecinošs un neatbilstības iespējamā finansiālā ietekme pārsniedz noteiktu robežvērtību. Veicot mazāk apmeklējumu uz lauka, samazinās slogs lauksaimniekam un izmaksas maksājumu aģentūrai. Nesen veikts pētījums⁶ liecina, ka automatizācija, digitalizācija un jaunas pārvaldības un kontroles tehnoloģijas var palīdzēt mazināt KLP administrēšanas izmaksas. Ja satelītu izmantošana veicina to, ka apmeklējumi tiek veikti tajās lauku saimniecībās, kuras, visticamāk, neatbilst nosacījumiem, uzlabojas šādu apmeklējumu efektivitāte.

Informācijas uzlabošana lauku saimniecību pārvaldībai

Īstenojot monitorējošu pārbaužu pieeju, tiek radīti dati, kas ir noderīgi viedā lauksaimniecībā (izmantojot modernās tehnoloģijas, lai palielinātu lauksaimniecības produktu daudzumu un kvalitāti), kur lauksaimnieki var gūt ekonomisku labumu. Piemēram, satelītattēli var sniegt informāciju par slāpekļa saturu augsnē vai ar sausumu saistītajām grūtībām, kas palīdzētu optimizēt mēslojuma izmantošanu vai apūdeņošanu, tādējādi samazinot gan izmaksas lauksaimniekam, gan lauksaimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Nodrošinot piekļuvi saviem datiem (ZGIS, Sentinel un citiem satelītattēliem, informācijai par vides prasībām), maksājumu aģentūrām ir iespēja sniegt pakalpojumus lauksaimniekiem, vairojot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības.

Revīzijas tvērums un pieeja

Revīzijā mēs pārbaudījām, vai Komisija un dalībvalstis ir veikušas pietiekamus pasākumus, lai izmantotu jauno attēlveidošanas tehnoloģiju iespējamās priekšrocības KLP uzraudzībā. Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai Komisija ir efektīvi veicinājusi šo jauno tehnoloģiju plašu izmantošanu un vai dalībvalstis ir veikušas atbilstošus pasākumus to izvēršanai. Mēs arī centāmies apzināt labas prakses piemērus jaunu tehnoloģiju izmantošanā KLP uzraudzībai, kā arī atklājām šķēršļus, kas kavē to plašāku ieviešanu. Novērtējums par jauno attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošanas progresu tagad ir īpaši svarīgs, jo mūsu veiktās revīzijas rezultātus varētu piemērot KLP laikposmam pēc 2020. gada. Jauno tehnoloģiju plašāka izmantošana KLP uzraudzībai var ietekmēt valstu un ES revīzijas iestāžu turpmāko pieeju revīzijas darbam.

Šīs revīzijas tvērums aptver tādas jaunās attēlveidošanas tehnoloģijas kā Copernicus Sentinel satelīta datus, dronu uzņemtos attēlus un ģeolokalizētos attēlus. Mūsu revīzija neattiecas uz Copernicus Sentinel datu izmantošanu viedās lauksaimniecības lietojumiem, ražības prognozēm vai jomām ārpus KLP.

Pierādījumus guvām šādā veidā:

• dokumentārajās pārbaudēs un personāla iztaujāšanā četros Komisijas ģenerāldirektorātos (Lauksaimniecības un lauku attīstības; Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU; Kopīgajā pētniecības centrā un Vides ĢD), Eiropas Vides aģentūrā (EVA) un Pētniecības izpildaģentūrā;
• apmeklējot četras maksājumu aģentūras Beļģijā, Dānijā, Itālijā un Spānijā, kuras 2019. gadā īstenoja monitorējošas pārbaudes;
• apsekojot 66 maksājumu aģentūras, kas pārvalda platībatkarīgos pasākumus 27 dalībvalstīs (mēs izslēdzām Apvienoto Karalisti, jo tā bija sākusi 50. panta procesu, lai izstātos no ES). Apsekojumā tika uzdoti jautājumi par jaunu attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošanu, par monitorējošu pārbaužu īstenošanas progresu un par problēmām, kas konstatētas, gatavojoties KLP laikposmam pēc 2020. gada. Mēs saņēmām atbildes no 59 maksājumu aģentūrām (89 % atsaucības rādītājs);
• apmeklējot Eiropas Kosmosa aģentūru un ekspertu grupas sanāksmi, kurā piedalījās maksājumu aģentūru, pētniecības, rūpniecības nozaru un Eiropas Vides aģentūras pārstāvji;
• analizējot dalībvalstu veikto savstarpējās atbilstības pārbaužu rezultātus attiecībā uz 2015.–2017. gadu.

Apsvērumi

Komisija ir atbalstījusi jaunu tehnoloģiju izmantošanu

Komisija ir atzinusi, ka jaunās attēlveidošanas tehnoloģijas sniedz būtiskas priekšrocības, uzlabojot KLP uzraudzības efektivitāti (sk. 15.–19. punktu). Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir veikusi pietiekamus pasākumus, lai izmantotu šos ieguvumus, proti:

• ieviesusi izmaiņas tiesību aktos un vadlīnijās, lai ļautu izmantot jaunās tehnoloģijas atbalsta pieteikumu pārbaudei;
• sniegusi savlaicīgu atbalstu maksājumu aģentūrām un veicinājusi jaunu tehnoloģiju izmantošanu;
• apzinājusi labas prakses piemērus un risinājumus problēmām, ar kurām saskaras maksājumu aģentūras;
• atvieglojusi maksājumu aģentūrām piekļuvi Copernicus Sentinel datiem;
• uzsākusi un finansējusi pētniecības projektus, kas var palielināt jauno tehnoloģiju izmantošanu KLP uzraudzībai.

Monitorējošu pārbaužu tiesiskais regulējums ir kļuvis skaidrāks

Kā liecina mūsu apsekojuma rezultāti, aptuveni divas piektdaļas maksājumu aģentūru uzskata, ka 2018. gada maijā pieņemtie sākotnējie tiesību akti (sk. 11. punktu) nenodrošina pragmatiskus risinājumus monitorējošu pārbaužu ieviešanai. Komisija secināja, ka ir nepieciešams papildu skaidrojums, un grozīja tiesību aktus, kas piemērojami 2019. pieprasījumu gadā⁷.

Mūsu apsekojums liecina, ka 52 no 59 maksājumu aģentūrām par svarīgu šķērsli uzskata nenoteiktību attiecībā uz Komisijas atbilstīguma noskaidrošanas procedūru jaunās pieejas kontekstā. Lai gan attiecībā uz tradicionālajām pārbaudēm pastāv sīki izstrādāti noteikumi par to, kā veikt pārbaudes uz vietas vai ar tālizpēti, monitorējošām pārbaudēm šādi noteikumi nav izvirzīti. Tāpēc maksājumu aģentūras pauž bažas par to, ka Komisija vēlāk var apšaubīt to īstenoto pieeju un pieņemtos lēmumus un piemērot finanšu korekcijas.

Komisija saprata šīs bažas un veica pasākumus, lai precizētu to, kā monitorējošas pārbaudes tiks revidētas nākotnē, proti:

• katru monitorējošu pārbaužu paziņojumu novērtēs, ņemot vērā juridisko un tehnisko elementu kopumu⁸;
• maksājumu aģentūras tiks informētas par šo novērtējumu rezultātiem;
• visām maksājumu aģentūrām, kas 2019. gadā veic monitorējošas pārbaudes, nosūtīs vēstuli, paužot gatavību rīkot diskusijas un rast risinājumu, ja radīsies būtiski jautājumi.

Dažas no revīzijas laikā apmeklētajām maksājumu aģentūrām gaidīja, ka Komisija apstiprinās to metodiku attiecībā uz monitorējošajām pārbaudēm. Lai gan maksājumu aģentūras ar JRC ekspertiem ir pārrunājušas vairākus tehniskus aspektus, Komisija nav apstiprinājusi metodiku un neplāno to darīt.

Savās tehniskajās vadlīnijās⁹ Komisija apraksta dažus pamata noteikumus tam, lai pārbaudītu, vai sistēma pareizi interpretēja Sentinel datus, ņemot vērā attiecīgajā jomā konstatēto situāciju. Lai novērtētu zemes gabalu novērtēšanas automatizētās sistēmas uzticamību, Komisija ir noteikusi divas sākotnējās robežvērtības, ko maksājumu aģentūru sistēmas nedrīkst pārsniegt:

• 5 % viltus sarkanās kļūdas, kas rodas, ja lauksaimnieks, kurš sniedzis pareizu deklarāciju, tiek novērtēts kā neatbilstošs. Šāda kļūda maz ietekmē ES budžetu, jo lauksaimnieks, visticamāk, lēmumu pārsūdzēs; un
• 10–20 % viltus zaļās kļūdas, kas rodas, ja maksājumu veic lauksaimniekam, kurš ir pilnīgi vai daļēji neatbilstošs, un sistēma šo neatbilstību nav atpazinusi. Šādas kļūdas dēļ var rasties pārmaksa, kas tātad nepārprotami ietekmē ES budžetu. Komisija cer, ka, uzlabojot sistēmas, minēto robežvērtību varēs samazināt.

Tehniskajās vadlīnijās nav sniegta informācija par dažiem svarīgiem kvalitātes kontroles kārtības elementiem (minimālais paraugu skaits testēšanai, atlases kritēriji, ziņošanas prasības). Stabila kvalitātes novērtēšanas sistēma varētu sniegt vērtīgu informāciju maksājumu aģentūrām, kuras ievieš monitorējošu pārbaužu sistēmu, vienlaikus samazinot finanšu korekciju risku. Komisija 2010. gadā izveidoja šādu ZGIS kvalitātes novērtēšanas sistēmu, nosakot dalībvalstīm pienākumu katru gadu pārbaudīt tās kvalitāti un vajadzības gadījumā veikt korektīvus pasākumus. Lai gan mēs savā īpašajā ziņojumā Nr. 25/2016¹⁰ konstatējām nepilnības ZGIS kvalitātes sistēmā, mēs arī atzinām tās devumu ZGIS kvalitātes uzlabošanā.

Jautājums, kas Komisijas tiesību aktu grozījumos nav pilnībā atrisināts, ir platībatkarīgā atbalsta shēmu dažu prasību sarežģītība. Minētās prasības ir ES un valstu noteikumu apkopojums, kas izstrādāts laikā, kad Copernicus un citas tehnoloģijas nebija pieejamas. Šo prasību izpilde var būt ļoti sarežģīta attiecībā uz dažiem KLP atbalsta pasākumiem, piemēram, zaļināšanu, kas ietver tiešos maksājumus lauksaimniekiem, kuri īsteno vai uztur lauksaimniecības praksi, kas palīdz sasniegt vides un klimata mērķus. To ne vienmēr var pārraudzīt attālināti, proti, maksājumu aģentūrām joprojām ir jāveic tradicionālās pārbaudes uz lauka (sk. 1. tabulu). Kopējās lauksaimniecības politikas laikposmam pēc 2020. gada ieviešana sniedz iespēju pārvērtēt dažu šo prasību priekšrocības un nepieciešamību.

1. tabula. Zaļināšanas prasību piemēri un iespējas pārraudzīt to attālināti, izmantojot Sentinel datus

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas dokumentiem un pārrunām.

Komisija ir popularizējusi un atbalstījusi jauno pieeju

Savā apsekojumā esam secinājuši: divas trešdaļas maksājumu aģentūru uzskata, ka Komisija ir tās pietiekami atbalstījusi monitorējošu pārbaužu īstenošanā. Lai gan viena piektdaļa maksājumu aģentūru uzskatīja, ka Komisijas atbalsts nav pietiekams, tās nesniedza atbilstošu pamatojumu šim apgalvojumam. Pārējo respondentu nostāja bija neitrāla. Mēs secinājām, ka Komisija dažādos veidos aktīvi popularizē un atbalsta monitorējošas pārbaudes, proti:

• kopš 2017. gada maija tā ir organizējusi vairāk nekā 15 konferences, darbseminārus, ekspertu grupu sanāksmes un seminārus, kuru darba kārtībā nepārprotami bija jautājums par monitorējošām pārbaudēm;
• no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada augustam tā ir rīkojusi divpusējas sanāksmes ar maksājumu aģentūrām, kuras ir ieinteresētas veikt monitorējošas pārbaudes 15 dalībvalstīs;
• tā ir atbildējusi uz dalībvalstu jautājumiem, kā arī publicējusi vienotu jautājumu un atbilžu dokumentu par jauno monitorējošu pārbaužu pieeju.

Komisija ir centusies rast risinājumus, lai samazinātu to zemes gabalu skaitu, kuriem ir jāveic papildu pārbaude

Gandrīz deviņas desmitdaļas no maksājumu aģentūrām, kuras sniedza atbildes mūsu apsekojumā, uzskatīja, ka būtisks vai ļoti būtisks trūkums ir risks pārāk daudziem zemes gabaliem piešķirt dzelteno karogu. Ja sistēmas pilnībā automatizētā daļa no visas prasītāju grupas ģenerē lielu skaitu neskaidru zemes gabalu, tad maksājumu aģentūras darba slodze var būt lielāka nekā tad, ja tā veic tradicionālās pārbaudes uz vietas, pārbaudot nelielu skaitu prasītāju. Veicot monitorējošas pārbaudes, zemes gabaliem ar dzelteniem karodziņiem var būt vajadzīgi turpmāki pasākumi (pēc 35. punktā aprakstīto finansiālās ietekmes robežvērtību apsvēršanas):

1. vizuāli jāpārbauda par attiecīgo zemes gabalu pieejamie attēli;
2. jāpieprasa papildu informācija no lauksaimnieka un tā jāpārbauda;

bet, ja secinājumus joprojām nevar izdarīt,

3. jāveic pārbaude uz lauka.

Maziem zemes gabaliem bieži piešķir dzelteno karogu galvenokārt tāpēc, ka trūkst pietiekamas Sentinel telpiskās izšķirtspējas (nepietiekams pikseļu skaits, kas pilnībā ietilpst zemes gabala robežās). Maksājumu aģentūras piemēro dažādas mazu zemes gabalu definīcijas – no 0,2 ha līdz 1 ha. To skaits var būt liels, un tie var radīt daudz darba maksājumu aģentūrai, pat ja parasti tie veido tikai nelielu daļu no kopējās lauksaimniecības platības, kas ir maksājumu aģentūras atbildības jomā. Turpmāk 2. tabulā ir parādīts mazu zemes gabalu ar dzelteno karogu īpatsvars attiecībā pret visiem zemes gabaliem, kurus aptver trīs mūsu apmeklētās maksājumu aģentūras.

2. tabula. Mazu zemes gabalu ar dzelteno karogu (< 0,5 ha) īpatsvars attiecībā pret visiem zemes gabaliem, kurus aptver trīs maksājumu aģentūras, kas īsteno monitorējošas pārbaudes

Avots: Maksājumu aģentūras Beļģijā (Flandrijā), Dānijā un Spānijā (Kastīlija un Leona).

Attiecībā uz maziem zemes gabaliem Komisija ir ierosinājusi rīkoties šādi:

• vienā saimniecībā blakus esošus mazus lauksaimniecības zemes gabalus ar to pašu deklarēto zemes izmantojumu sasaistīt vienā “interešu elementā”. Šādu pieeju īsteno maksājumu aģentūra Kastīlijā un Leonā (Spānijā);
• nelielus, neskaidrus zemes gabalus pārbaudīt ZGIS atjaunināšanas laikā, nevis veicot apmeklējumu uz vietas. Šo risinājumu Komisija ļauj izvēlēties tikai tad, ja katru gadu visā valstī tiek uzņemti fotoattēli no gaisa. Šādu iespēju ir izmantojusi Dānija;
• iegūt ļoti augstas izšķirtspējas satelīta datus, lai sniegtu labāku informāciju par maziem zemes gabaliem, tādējādi novēršot nepieciešamību veikt lauka apmeklējumu. Nesen JRC noslēdza līgumu ar šādu datu sniedzēju, lai pārbaudītu šo pieeju attiecībā uz 2019. gadu. Saskaņā ar šo līgumu maksājumu aģentūras, kas 2019. gadā īsteno monitorējošas pārbaudes, maziem zemes gabaliem var iegūt laika rindas, kas izgūtas no augstas izšķirtspējas satelītattēliem (4 m pikseļu izmērs). Tomēr šie dati būs pieejami pārāk vēlu, lai maksājumu aģentūras varētu tos efektīvi izmantot pārraudzības procedūrā 2019. gadā.

Īstenojot šos risinājumus, var samazināt ar dzeltenu karodziņu atzīmēto zemes gabalu skaitu. Attiecībā uz pārējiem zemes gabaliem Komisijas tehniskajās vadlīnijās¹¹ un jautājumu un atbilžu dokumentā ir definētas monetārās robežvērtības un attiecīgie turpmākie pasākumi.

• Ja paredzams, ka visu ar dzeltenu karogu atzīmēto zemes gabalu ietekme uz atbalsta saņēmēju maksājumiem būs zema (mazāk nekā 50 EUR shēmas līmenī), tad turpmāki pasākumi nav nepieciešami.
• Ja paredzams, ka ietekme būs vidēja (virs 50 EUR shēmas līmenī, bet zem 250 EUR saņēmēju līmenī), tad būtu jāveic pārbaude zemes gabalu izlasē, ko veido 5 % zemes gabalu ar dzelteno karogu.
• Ja paredzams, ka ietekme būs liela (vairāk nekā 250 EUR atbalsta saņēmēju līmenī), tad ir jāīsteno turpmāki pasākumi attiecībā uz visiem šādiem saņēmējiem.

Zemākas robežvērtības nozīmē augstāku pārliecības līmeni, bet tas nozīme arī vairāk papildu pārbaužu un tātad arī augstākas kontroles pasākumu izmaksas. Lai gan Komisija veica monetāro robežvērtību analīzi spēkā esošajos KLP tiesību aktos, kā arī 250 EUR robežvērtības noteikšanai iepazinās ar datiem par izmaksām saistībā ar apmeklējumu uz vietas, tā to nedarīja attiecībā uz 50 EUR robežvērtību.

Dažas lauksaimnieciskās darbības, piemēram, ekstensīvo ganīšanu zālājos vai kultūraugu audzēšanu siltumnīcās, ir grūti pārraudzīt ar Sentinel satelītiem, gluži tāpat kā lauksaimnieciskās darbības neesamību (piemēram, zemes pamešanu). Tādējādi dažās dalībvalstīs daudziem zemes gabaliem var tikt piešķirts dzeltenais karogs. Kā iespējamo risinājumu dažu šādu darbību atklāšanai Komisija atļāva papildu pierādījumiem izmantot ģeolokalizētos fotoattēlus. Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra 2019. gadā veica darbu, lai izstrādātu viedtālruņu lietojumprogrammu ģeolokalizētiem fotoattēliem. Dānijā un Itālijā maksājumu aģentūras sadarbojas ar privātiem uzņēmumiem, lai izstrādātu īpašas lietojumprogrammas. Tomēr mūsu apmeklētās maksājumu aģentūras 2019. pieprasījumu gadā vēl neizmantoja ģeolokalizētus fotoattēlus (tikai izmēģinājuma pārbaudēs Itālijā).

ES finansētie mākoņdatošanas pakalpojumi tika izmantoti testēšanai, nevis darbības uzraudzībai

Copernicus ir pasaulē lielākais kosmosa datu nodrošinātājs, kurš pašlaik ražo 12 terabaitus dienā. Lai atvieglotu un standartizētu piekļuvi šiem datiem, Eiropas Komisija finansēja piecu digitālo mākoņdatošanas platformu ieviešanu, nodrošinot centralizētu piekļuvi Copernicus datiem un informācijai, kā arī apstrādes rīkiem. Šīs platformas tiek sauktas par datu un informācijas piekļuves pakalpojumiem (DIAS). Četras no tām 2019. gadā piedāvāja ar lauksaimniecību saistītus pakalpojumus¹². Tām ir jāatbilst dažādām tehniskām prasībām un bez maksas jānodrošina Copernicus dati, bet tajās var iekasēt maksu par papildu pakalpojumiem (piemēram, datu apstrādi, datu glabāšanu un Copernicus datu sasaisti ar citām datu kopām)¹³.

DIAS pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi kļuva pieejami 2018. gadā. Komisija 2018. gada rudenī nolēma atbalstīt maksājumu aģentūras, kuras īstenoja monitorējošu pārbaužu pieeju, un 2019. gadam subsidēja to individuālo piekļuvi vienai no četrām DIAS platformām. Subsīdijas summa uz vienu DIAS pakalpojumu sniedzēju bija 120 000 EUR triju posmu aptveršanai: Komisijas veiktu DIAS pakalpojumu sniedzēju tehniskās gatavības pārbaudi, maksājumu aģentūru sasaisti ar vienu no DIAS pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu aģentūru veiktu DIAS darbības izmantojumu 2019. gadā. Lai gan visas mūsu apmeklētās maksājumu aģentūras uzskatīja, ka ir lietderīgi bez maksas izmēģināt DIAS platformu, lielākā daļa no tām kā primāros apstrādes risinājumus monitorējošām pārbaudēm 2019. gadā izmantoja savu esošo infrastruktūru vai līgumus. Līdz ar to vēl ir jānosaka Komisijas 480 000 EUR lielo izdevumu pievienotā vērtība.

Kā norādīts mūsu 2019. gada jūnija apsekojumā, lielākā daļa maksājumu aģentūru negatavojas drīzumā sākt izmantot DIAS platformu. Mūsu pārrunās ar maksājumu aģentūrām un ekspertu grupu no 2019. gada aprīļa līdz septembrim tika uzsvērtas turpmāk minētās neskaidrības, kas kavē pāreju pie DIAS pakalpojumu sniedzējiem.

• DIAS pakalpojumu izmaksas tagad un nākotnē. Ņemot vērā tehniskos aspektus un uzņēmējdarbības modeli “maksā par izmantošanu”, lielākā daļa maksājumu aģentūru nezina, cik izmaksātu monitorējošu pārbaužu veikšana DIAS platformās to valstī vai reģionā.
• Tā kā ir pieejami četri DIAS pakalpojumu sniedzēji un katram ir atšķirīga tehnoloģija un struktūra, maksājumu aģentūrām ir grūti pieņemt lēmumu. Lai gan Komisija apgalvo, ka ir pieejams risinājums datu pārsūtīšanai no vienas DIAS platformas uz citu, maksājumu aģentūras par to vēl nezina. Turklāt situāciju vēl vairāk sarežģī neskaidrības par dažu vai visu DIAS pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu nepārtrauktību pēc līgumu darbības beigām.

Pētniecības projektu rezultāti vēl ir jāizmanto

Savas pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros Komisija piešķīra aptuveni 94 miljonus EUR vairākiem pētniecības projektiem, kas vērsti uz lauksaimniecības pārraudzību, izmantojot Copernicus Sentinel datus¹⁴. No tiem mēs apzinājām trīs projektus, kas tiešā veidā veicināja KLP uzraudzības pašreizējo attīstību¹⁵. Turklāt galvenais projekts, kurš tika sākts 2019. gada jūnijā, ir “New IACS Vision in Action” (NIVA), un tam piešķirtais ES finansējums varētu sasniegt gandrīz 10 miljonus EUR. Projekta mērķis ir modernizēt maksājumu aģentūru izmantoto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, efektīvi izmantojot digitālos risinājumus un e-instrumentus, tādējādi samazinot administratīvo slogu un uzlabojot ekoloģiskos raksturlielumus.

Eiropas Kosmosa aģentūra finansēja projektu, kurā pētīja veidus Copernicus Sentinel datu izmantošanai ar mērķi modernizēt un vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku. Piecu uzņēmumu konsorcijs sadarbībā ar maksājumu aģentūrām sešās dalībvalstīs¹⁶ 2017. gada jūlijā sāka projektu ar nosaukumu Sen4CAP. Tā mērķis ir nodrošināt algoritmus, produktus, darbplūsmas un labas prakses piemērus, lai ģenerētu no satelītiem iegūtus marķierus un informāciju, kas attiecas uz KLP uzraudzību.

Sen4CAP apstrādes sistēmas provizoriskā versija (sk. 7. diagrammu) kļuva pieejama 2019. gada maijā, savukārt galīgo versiju plānots izlaist 2020. gada sākumā. Tātad maksājumu aģentūras var izmantot Sen4CAP produktus par pamatu savu monitorējošu pārbaužu sistēmu izstrādei, tikai tām vajadzēs pielāgot algoritmus vietējiem apstākļiem. Piemēram, Sen4CAP ražas marķierus var sekmīgi izmantot Ziemeļeiropas valstīs, bet tie ir jāpielāgo konkrētajai situācijai Dienvideiropas valstīs, kur kultūraugu dabīgo žūšanu var sajaukt ar ražu.

© Sen4CAP, pielāgojusi ERP.

Tā kā lielākā daļa pētniecības projektu tiek īstenoti, maksājumu aģentūras, kuras 2019. gadā īstenoja monitorējošu pārbaužu pieeju, to rezultātus varēja izmantot tikai daļēji.

Dažas dalībvalstis īstenoja pasākumus, lai jaunās tehnoloģijas izmantotu tiešajiem maksājumiem

Mēs sagaidījām, ka dalībvalstis veiks atbilstošus pasākumus jaunu attēlveidošanas tehnoloģiju ieviešanai KLP uzraudzībā. Tāpēc mēs pārbaudījām, vai maksājumu aģentūras ir:

• īstenojušas monitorējošas pārbaudes 2019. pieprasījumu gadā;
• sistemātiski izmantojušas Copernicus Sentinel datus, lai pārbaudītu atsevišķas atbalsta prasības;
• izmantojušas ģeolokalizētus fotoattēlus vai dronus;
• piedalījušās ES vai EKA finansētos pētniecības projektos saistībā ar jauno tehnoloģiju izmantošanu;
• īstenojušas izmēģinājuma projektus, lai pārbaudītu jauno tehnoloģiju izmantošanu.

15 maksājumu aģentūras 2019. gadā selektīvi izvēlējās veikt monitorējošas pārbaudes

Kā redzams 8. diagrammā, 2019. pieprasījumu gadā 15 no 66 maksājumu aģentūrām piecās dalībvalstīs ir veikušas monitorējošas pārbaudes attiecībā uz visu vai daļu no platības, par kuru tās ir atbildīgas, saistībā ar visām vai dažām atbalsta shēmām. Tāpat 8. diagrammā norādītas septiņas dalībvalstis, kuras piedalās Sen4CAP projektā.

Avots: ERP, balstoties uz informāciju, ko sniegusi Komisija un apmeklētās dalībvalstis.

Ņemot vērā JRC izstrādātās tehniskās vadlīnijas, šīs 15 maksājumu aģentūras ir izstrādājušas dažādu metodiku, lai uzraudzītu dažādas atbalsta shēmu prasības, kas piemērojamas to reģionos (sk. 9. diagrammu un 1. izcēlumu). Svarīgi arī tādi faktori kā kultūraugu veids, lauksaimniecības prakse un agroklimatiskie apstākļi.

Avots: ERP, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta apmeklējumu laikā dalībvalstīs.

Lai gan Sentinel 1 radaru datus neietekmē mākoņu segas esamība, maksājumu aģentūras tos izmanto retāk, jo šādus datus ir grūtāk apstrādāt un interpretēt. Tomēr dažas maksājumu aģentūras (Beļģijā-Flandrijā un Dānijā) ir tos sekmīgi integrējušas mašīnmācīšanās algoritmos, savukārt citas izmanto tos zālāju pļaušanas noteikšanai (Itālijā).

Tālāk 3. tabulā redzams, ka attiecībā uz galveno platībatkarīgā atbalsta shēmu (pamata maksājuma shēmu) četras mūsu apmeklētās maksājumu aģentūras potenciālo turpmāko pasākumu īstenošanai ieguva atšķirīgas ar dzeltenajiem un sarkanajiem karodziņiem atzīmēto zemes gabalu proporcijas. Ar sarkanajiem/dzeltenajiem karodziņiem atzīmēto zemes gabalu proporciju atšķirības ir galvenokārt saistītas ar apsaimniekoto zemes gabalu lielumu, pārraudzīto zemes gabalu / darbību veidu (pļaušanu ir vieglāk noteikt nekā ganības) un pielietotajām metodēm (piemēram, marķieru skaitu un precizitāti). Tomēr šīm maksājumu aģentūrām to zemes gabalu maksimālais īpatsvars, kuriem jāveic pārbaude uz lauka, ir 1 %.

3. tabula. 2019. gadā veikto monitorējošo pārbaužu pirmo rezultātu kopsavilkums (saskaņā ar informāciju, ko maksājumu aģentūras bija sniegušas līdz 2020. gada 7. janvārim)

Avots: Maksājumu aģentūras Beļģijā (Flandrijā), Dānijā, Itālijā (AGEA) un Spānijā (Kastīlija un Leona).

Mūsu apsekojums liecina, ka 2020. gadā vēl 13 maksājumu aģentūras astoņās dalībvalstīs plāno sākt monitorējošas pārbaudes. Tas nozīmētu, ka 2020. gadā 28 maksājumu aģentūras 13 dalībvalstīs varētu īstenot monitorējošu pārbaužu pieeju attiecībā uz dažām atbalsta shēmām un daļu no platības, par kuru tās ir atbildīgas (sk. 10. diagrammu). Lai sagatavotos pieejas īstenošanai 2020. gadā, 11 no šīm 13 maksājumu aģentūrām ir veikušas ieguldījumus IT infrastruktūrā un īstenojušas izmēģinājuma projektus. Astoņas aģentūras ir uzlabojušas savu ZGIS kvalitāti un veikušas izmaiņas organizatoriskajos procesos. Sešas aģentūras ir apspriedušās ar lauksaimnieku apvienībām.

Avots: ERP apsekojums.

Maksājumu aģentūras izmanto jaunās attēlveidošanas tehnoloģijas arī darbā ārpus monitorējošām pārbaudēm

Daudzas maksājumu aģentūras, pat tās, kuras neveic monitorējošas pārbaudes, izmanto jaunās attēlveidošanas tehnoloģijas citiem sava darba aspektiem (sk. 11. diagrammu).

Avots: ERP apsekojums.

Visbiežāk Sentinel attēlus ad hoc izmanto vizuālajām pārbaudēm un ģeolokalizētiem fotoattēliem. Gandrīz puse maksājumu aģentūru izmanto ģeolokalizētos fotoattēlus, ko parasti uzņem aģentūru inspektori, nevis lauksaimnieki.

Papildus 15 maksājumu aģentūrām, kuras 2019. gadā veica monitorējošas pārbaudes, vēl 12 maksājumu aģentūras atbildēja, ka tās atbalsta pieteikumu pārbaudei izmanto Copernicus Sentinel datus vai citus satelīta datus. Turklāt dažas maksājumu aģentūras iesaistījās galvenajos pētniecības projektos, piemēram, Sen4CAP (sk. 42. punktu), Sentinels Synergy for Agriculture (SensAgri), Reinforcing CAP (RECAP) vai Earth Observation for Agriculture (EO4AGRI).

Mūsu apsekojuma rezultāti liecina, ka astoņas no 59 maksājumu aģentūrām ir izmantojušas dronus. Dānijā maksājumu aģentūru inspektori izmanto dronus, lai pārbaudītu grūti pieejamas platības, tādējādi samazinot veselības un drošības riskus, kā arī pārbaužu veikšanai nepieciešamo laiku. Visbiežāk maksājumu aģentūras norāda, ka šķēršļus dronu plašākai izmantošanai rada ierobežotā rīcības brīvība un regulatīvie ierobežojumi.

Šķēršļi, kas kavē jauno tehnoloģiju ieviešanu

Savā apsekojumā esam identificējuši vairākus šķēršļus, kas kavē maksājumu aģentūras īstenot monitorējošas pārbaudes (sk. 12. diagrammu).

Avots: ERP apsekojums.

Lai gan Komisija var novērst vai mazināt dažus no minētajiem šķēršļiem (sk. 29. un 34.–40. punktu), citi jautājumi ir jārisina maksājumu aģentūrām. Tie ir, piemēram, jautājumi par IT infrastruktūras attīstību, iekšējo procesu pielāgošanu un organizatoriskās struktūras maiņu monitorējošu pārbaužu efektīvai īstenošanai.

Diskusijās ar maksājumu aģentūrām un ekspertiem tika uzsvērti trīs galvenie problēmjautājumi:

• veikt ieguldījumus jaunajā monitorējošu pārbaužu pieejā, vienlaikus saskaroties ar neskaidrībām par KLP laikposmam pēc 2020. gada¹⁷ (attiecībā uz kuru Komisija ierosināja jaunu īstenošanas modeli un jaunu platību uzraudzības sistēmu, kas jāizveido dalībvalstīm);
• izstrādāt novatoriskus IT risinājumus, piemēram, Sentinel datu (lielapjoma datu) laika rindu apstrādi un mašīnmācīšanās algoritmus (nevis standarta attēlu apstrādes rīkus), kam dažām maksājumu aģentūrām trūkst attiecīgas kompetences;
• strādājot kopā, panākt potenciālu sinerģiju starp aģentūrām (visā ES vai brīvprātīgi izveidotās grupās). Tas varētu attiekties uz Copernicus Sentinel datu iepriekšēju apstrādi, arhivēšanu vai ļoti augstas izšķirtspējas attēlu nodrošināšanu nelielu zemes gabalu pēcpārbaudei (sk. 34. punktu).

Lai gan problēmas pastāv, 13. diagrammā redzams, ka lielākā daļa maksājumu aģentūru plāno izmantot jaunās tehnoloģijas KLP sistēmām laikposmam pēc 2020. gada, lai pārbaudītu atbalsta pieteikumus, kaut arī tehnoloģiju veidi un to paredzamā izmantošana atšķiras.

Avots: ERP apsekojums.

Lēnāks progress jauno tehnoloģiju izmantošanā, lai pārraudzītu vides un klimata prasību izpildi

Mēs sagaidījām, ka papildus jauno tehnoloģiju izmantošanai, lai veiktu atbilstības pārbaudi attiecībā uz tiešā maksājuma platībatkarīgo atbalstu, gan Komisija, gan dalībvalstis nāks klajā ar iniciatīvām šo tehnoloģiju izmantošanai, lai uzraudzītu noteiktu vides un klimata prasību izpildi, piemēram, pienākumu audzēt starpkultūru vai aizliegumu dedzināt rugājus.

Šī tehnoloģija kļūs svarīgāka KLP laikposmam pēc 2020. gada, jo Komisijas tiesību aktu priekšlikumi paredz obligātu platību uzraudzības sistēmu agrovides un klimata politikas uzraudzībai.

Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir veikusi atbilstošus pasākumus jauno attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošanai savstarpējās atbilstības un lauku attīstības agrovides un klimata prasību izpildei:

• ierosinot izmaiņas tiesību aktos;
• novērtējot, cik lielā mērā pašreizējo prasību izpildi var pārraudzīt ar jaunām tehnoloģijām;
• apzinot, līdzdalot un atbalstot labas prakses piemērus;
• novērtējot, kā jaunās tehnoloģijas var palīdzēt uzraudzīt klimata un vides prasību izpildi.

Mēs arī skatījām, vai maksājumu aģentūras bija sākušas izmantot jaunās tehnoloģijas, lai pārraudzītu savstarpējās atbilstības vai agrovides un klimata shēmas, vai arī tās paredzējušas to darīt tuvākajā nākotnē.

Komisijas atbalsts monitorējošu pārbaužu pieejai ir piešķīris prioritāti tiešo maksājumu shēmām

Savstarpējās atbilstības noteikumi (sk. 03. punktu) ietver standartus zemes labu lauksaimniecības un vides apstākļu (LLVA) nodrošināšanai, kas noteikti valsts līmenī, kā arī tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības (SMR), kas izvirzītas ES līmenī¹⁸. Ir septiņi LLVA standarti un trīs platībatkarīgās SMR, kas attiecas uz vidi, klimata pārmaiņām un labu zemes lauksaimniecības stāvokli.

Eiropas Savienībā īsteno dažādas agrovides maksājumu shēmas. To mērķis ir uzlabot agrovides un klimata attiecības, mudinot lauksaimniekus īstenot videi nekaitīgu praksi. Lauksaimnieku līdzdalība šajos pasākumos ir brīvprātīga.

Līdz šim Komisijas darbā prioritāte ir piešķirta monitorējošu pārbaužu izmantošanai attiecībā uz platībatkarīgajām tiešo maksājumu shēmām, nevis attiecībā uz savstarpējās atbilstības un lauku attīstības agrovides un klimata shēmām. Tiesiskais regulējums monitorējošu pārbaužu piemērošanai attiecībā uz tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību ir pieejams kopš 2018. gada maija (sk. 11. punktu), savukārt 2019. gadā¹⁹ Komisija sagatavoja tiesisko regulējumu tam, lai monitorējošu pārbaužu pieeju piemērotu savstarpējās atbilstības nodrošināšanai (sk. 24. punktu).

Komisija 2019. gadā sāka pārskatīt savstarpējās atbilstības prasības, lai noteiktu tās platībatkarīgās prasības, ko varētu pārraudzīt attālināti. Tāpat Komisija neoficiāli novērtēja Sentinel datu izmantošanu agrovides un klimata pasākumu prasību uzraudzībai. Tā kā dalībvalstu iestādes izstrādā agrovides un klimata shēmas, kas dalībvalstīs un to starpā ievērojami atšķiras, Komisija veica šo neoficiālo analīzi, izveidojot maksājumu aģentūru izlasi. Tā konstatēja, ka daudzas prasības ir pārāk sarežģītas, lai veiktu uzraudzību, izmantojot tikai Sentinel datus (sk. 4. tabulu). Komisijas sākotnējā analīze par monitorējošu pārbaužu iespējamu piemērojamību savstarpējai atbilstībai liecina, ka daudzas LLVA prasības iespējams pārraudzīt, bet pašlaik no septiņiem pašreizējiem LLVA standartiem tikai vienu uzskata par pilnībā pārraugāmu (ar ierobežotiem izņēmumiem). Neviena no pašreizējām trim SMR nav pilnībā pārraugāma.

4. tabula. Savstarpējās atbilstības prasību un lauku attīstības agrovides un klimata attiecināmības kritēriju uzraudzības tvērums, izmantojot Sentinel datus

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas dokumentiem un pārrunām.

Lai izstrādātu nākamās paaudzes Sentinel satelītus (pēc 2030. gada), Komisijas uzdevums ir apkopot lietotāju prasības un iesniegt tās Eiropas Kosmosa aģentūrai. Apkopotās prasības liecina, ka ir pieprasījums pēc termiskajiem datiem, kuriem būtu līdzīga telpiskā un laiciskā izšķirtspēja kā Sentinel 2, kā arī esošo sistēmu augstāka telpiskā izšķirtspēja. Pašlaik Eiropas Kosmosa aģentūra apsver iespēju īstenot kādu augstas prioritātes nākotnes misiju, kurā izmantotu augstas izšķirtspējas termālo infrasarkano staru sensoru, lai bieži nodrošinātu zemes virsmas temperatūras novērojumus²⁰. Šāds sensors varētu noteikt ūdens resursu noslodzi augos, tāpēc to varētu izmantot apūdeņošanas uzraudzībai, nelikumīgas ūdens ieguves izsekošanai vai apūdeņošanas daudzuma regulēšanai viedā lauksaimniecībā.

Maksājumu aģentūras vēl neīsteno monitorējošu pārbaužu pieeju savstarpējās atbilstības pārbaudēm un lauku attīstības agrovides un klimata shēmām

Neviena maksājumu aģentūra 2019. gadā neīstenoja monitorējošu pārbaužu pieeju attiecībā uz savstarpējās atbilstības un lauku attīstības agrovides shēmām. Mūsu apmeklētās maksājumu aģentūras neplānoja veikt monitorējošas pārbaudes attiecībā uz lauku attīstības agrovides un klimata shēmām. Attiecībā uz savstarpējās atbilstības nodrošināšanu tās norādīja, ka nākotnē varētu pārraudzīt atsevišķu prasību izpildi (piemēram, prasību par aizliegumu dedzināt rugājus vai nodrošināt minimālu augsnes segumu). Turpmāk 14. diagrammā atbilstoši mūsu apsekojumam parādīta to maksājumu aģentūru proporcija, kuras 2020. gadā plāno izmantot Copernicus Sentinel datus agrovides un klimata pasākumu uzraudzībai un attiecībā uz dažu savstarpējās atbilstības prasību izpildi.

Avots: ERP apsekojums.

Kā skaidroja mūsu apmeklētās maksājumu aģentūras, tās neizmanto Copernicus Sentinel datus savstarpējās atbilstības pārbaudēm, jo visu savstarpējās atbilstības prasību izpildi nevar pārraudzīt attālināti (sk. 4. tabulu), un tām tik un tā vajadzēs veikt lauka apskati, lai pārbaudītu citu prasību izpildi. Tas ierobežo priekšrocības, kas saistītas ar pāreju uz uzraudzību. Dānijā maksājumu aģentūra uzskatīja, ka, lai palīdzētu lauksaimniekiem pieņemt monitorējošas pārbaudes par savstarpējās atbilstības prasību izpildi, sankcijas būtu jāievieš pakāpeniski.

Maksājumu aģentūras pārbauda savstarpējās atbilstības noteikumu ievērošanu (sk. 03. punktu) attiecībā uz vismaz 1 % lauksaimnieku. Ja lauksaimnieks ir pārkāpis dažus savstarpējās atbilstības noteikumus, tad atkarībā no pārkāpuma apmēra, smaguma un pastāvīguma maksājumu aģentūras var samazināt atbalstu par 1–5 %, ja vien pārkāpums nav maznozīmīgs un lauksaimnieks var labot situāciju. AGRI ĢD Gada darbības pārskats liecina, ka 2017. pieprasījumu gadā tika pārbaudīti vairāk nekā 2 % visu ES lauksaimnieku. Katram piektajam pārbaudītajam lauksaimniekam atbalsts tika samazināts sakarā ar vismaz viena savstarpējās atbilstības noteikuma pārkāpumu. Vidēji lauksaimniekiem, kuri bija pārkāpuši savstarpējās atbilstības noteikumus, izmaksātais atbalsts tika samazināts par 2,6 %²¹. Kopumā šādu sodu summa bija gandrīz 40 miljoni EUR, kas ir aptuveni 0,07 % no KLP izdevumiem.

Turpmāk 15. diagrammā parādīts vidējais līmenis 3 gados saistībā ar paziņotajiem pārkāpumiem attiecībā uz trim galvenajiem savstarpējās atbilstības nodrošināšanas standartiem, kurus var pārraudzīt attālināti.

Avots: Komisijas statistikas dati par dalībvalstu rezultātiem saistībā ar to savstarpējās atbilstības nodrošināšanas pārbaudi 2015.–2017. gada periodā.

Pēdējā gadā, par kuru bija pieejama informācija (2017. gads), mēs aprēķinājām, ka astoņpadsmit maksājumu aģentūras nekonstatēja nekādus pārkāpumus attiecībā uz šiem trim standartiem, savukārt piecpadsmit aģentūras konstatēja, ka vairāk nekā 5 % lauksaimnieku pārkāpa vismaz viena minētā standarta nosacījumus.

Komisija neprasa dalībvalstīm izmantot jaunās tehnoloģijas, lai tieši pārraudzītu lauksaimniecības ietekmi uz vidi un klimatu laikposmā pēc 2020. gada

Komisijas 2018. gada jūnija priekšlikumos par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada ir izklāstīti konkrēti vides un klimata mērķi. Dalībvalstīm šie mērķi ir jāņem vērā savos KLP stratēģiskajos plānos.

Komisija ierosina vairākus darbības rādītājus, ar kuriem paredzēts novērtēt progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā. Turpmāk sniegtas mūsu izmantotās darbības rādītāju standarta definīcijas²² (un piemēri lauksaimniecības jomā).

• Tiešo rezultātu rādītāji: mēra to, kas saražots vai sasniegts ES finansētā projektā (piemēram, to hektāru skaits, uz kuriem attiecas aizliegums izsmidzināt augu aizsardzības līdzekļus).
• Koprezultātu rādītāji: mēra projekta vai programmas tūlītēju ietekmi pēc pabeigšanas (piemēram, lauksaimniecības zemes daļa, kas apsaimniekota, neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus).
• Ietekmes rādītāji: mēra pabeigtā projekta vai programmas ilgtermiņa sekas, kas var būt sociālekonomiskas, vides vai finansiālas (piemēram, augu aizsardzības līdzekļu atlieku koncentrācija virszemes ūdeņos).

Iepriekšējos ziņojumos²³ esam atkārtoti norādījuši, ka Komisijas noteikto koprezultāta rādītāju, ar kuru mēra “to platību daļu, kurās praktizē zaļināšanu”, tikai ierobežotā mērā var izmantot, lai uzraudzītu ar šo praksi sasniegtos rezultātus. Savā atzinumā Nr. 7/2018²⁴ par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz KLP laikposmam pēc 2020. gada mēs atsaucamies uz vairākiem mūsu revīzijas ziņojumiem, kuros kritizēta pašreizējā KLP kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Šā atzinuma I pielikumā esam snieguši piezīmes par ierosināto rādītāju piemērotību un kvalitāti. Cita starpā mēs atzīmējām, ka, piemēram, rādītājos, ar kuriem mēra platības, uz kurām attiecas klimata saistības, netiek ņemts vērā to atšķirīgais ieguldījums klimata pārmaiņu jomā (katru hektāru ņem vērā vienādā mērā). Tas nozīmē, ka šo pasākumu ietekme varētu būt pilnīgi atšķirīga, jo dalībvalstīs pastāv dažādi apstākļi, kuriem lauksaimnieki ir spiesti pielāgoties.

Savā vērtējumā par KLP rādītājiem laikposmā pēc 2020. gada Komisija ir noteikusi trīs rādītājus (I.10, I.13 un I.20²⁵), kurus kopā ar citiem avotiem var balstīt uz Sentinel datiem. Tajā ir ierosināts daudzus citus rādītājus balstīt uz jau esošajiem apsekojumiem/datubāzēm, ko pārvalda dalībvalstis (piemēram, ZGIS), Eurostat (piemēram, Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskais apsekojums) un Eiropas Vides aģentūra.

Secinājumi un ieteikumi

Kā norāda Komisija un KLP ieinteresētās personas, Copernicus Sentinel datu un citu attēlveidošanas tehnoloģiju, kas paredzētas, lai uzraudzītu atbalstu platībām, izmantošana var dot ievērojamu labumu lauksaimniekiem, pārvaldes iestādēm un videi (sk. 15.–19. punktu). Revīzijā mēs pārbaudījām, vai Komisija ir efektīvi veicinājusi šo jauno tehnoloģiju plašu izmantošanu un vai dalībvalstis ir veikušas atbilstošus pasākumus to izvēršanai (sk. 20.–22. punktu).

Mēs secinājām, ka Komisija ir mudinājusi izmantot jaunās tehnoloģijas, it īpaši tiešā maksājuma platībatkarīgā atbalsta uzraudzībai. Tiesiskais regulējums, kas ļauj izmantot Sentinel datus lauksaimnieku platībatkarīgā atbalsta pieteikumu pārbaudei, stājās spēkā 2018. gada maijā. Ar 2019. gada oktobrī izdarītajām tiesību aktu izmaiņām tika precizēti daudzi jaunās monitorējošu pārbaužu pieejas aspekti, tomēr maksājumu aģentūrām joprojām ir bažas par nākamo Komisijas veikto revīziju iespējamo iznākumu, jo jaunās pieejas noteikumi nav tik sīki izstrādāti kā tradicionālo pārbaužu noteikumi. Lai gan tas paver iespējas inovācijai un Komisija ir paudusi gatavību rīkot pārrunas un rast risinājumus gadījumā, ja rastos nopietnas problēmas, maksājumu aģentūras cer sagaidīt turpmākas norādes no Komisijas, lai varētu pieņemt pareizos lēmumus un mazināt turpmāku finanšu korekciju risku. Cita problēma ir pašreizējo KLP atbalsta pasākumu sarežģītība, jo dažu prasību izpildi ne vienmēr var pārraudzīt attālināti (sk. 24.–30. punktu).

Lielākā daļa mūsu apsekojumā ietverto maksājumu aģentūru pauž bažas arī par to, ka nevarēs izdarīt secinājumus par lielu skaitu zemes gabalu, izmantojot automatizāciju, it īpaši, ja tie būtu pēc tam jāpārbauda, veicot apmeklējumu uz vietas. Tas varētu attiekties uz maziem zemes gabaliem, kā arī uz zemes gabaliem ar noteiktu darbības veidu (piemēram, ekstensīvo ganīšanu). Komisija ir veikusi pasākumus, lai rastu risinājumus šiem jautājumiem, bet tie joprojām ir jāpārbauda darbības vidē (sk. 32.–37. punktu).

Lai sāktu īstenot monitorējošas pārbaudes, ir jāveic būtiskas izmaiņas IT sistēmās, bet ne visas maksājumu aģentūras uzskata, ka tām pašlaik ir nepieciešamie resursi un zināšanas, lai to izdarītu. Komisija ir nākusi klajā ar iniciatīvām, lai atvieglotu piekļuvi Sentinel datiem un digitālajiem mākoņdatu apstrādes pakalpojumiem, bet maksājumu aģentūras tos joprojām maz izmanto operatīvos nolūkos (sk. 38.–40. punktu).

Komisija ir uzsākusi un finansējusi pētniecības projektus, no kuriem lielākā daļa vēl tiek īstenoti, tāpēc šo pasākumu rezultāti būs pilnībā redzami tikai turpmākajos gados (sk. 41.–44. punktu).

Mēs secinājām, ka piecas dalībvalstis ir veikušas pasākumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, jo 15 no to maksājumu aģentūrām jau 2019. gadā īstenoja jauno monitorējošu pārbaužu pieeju, lai gan parasti tikai attiecībā uz noteiktām atbalsta shēmām un konkrētām lauksaimnieku grupām (sk. 45.–54. punktu). Vēl 13 maksājumu aģentūras plāno ieviest monitorējošas pārbaudes 2020. gadā, tomēr mēs novērojām, ka pašlaik ir vairāki šķēršļi, kas kavē jauno tehnoloģiju plašāku izmantošanu (sk. 55.–58. punktu).

Komisijai jāatbalsta dalībvalstis un jārada tām stimuls kopējā lauksaimniecības politikā laikposmā pēc 2020. gada kā svarīgu kontroles sistēmu īstenot monitorējošu pārbaužu pieeju, veicot turpmāk minēto:

1. uzturēt dokumentētu labas tehniskās prakses piemēru katalogu monitorējošajām pārbaudēm, ko maksājumu aģentūras var pielāgot savām vajadzībām;
2. izveidojot monitorējošu pārbaužu kvalitātes novērtēšanas sistēmu;
3. nodrošināt platformu informācijas apmaiņai starp maksājumu aģentūrām, lai noteiktu sinerģijas maksājumu aģentūru starpā datu apstrādes, datu glabāšanas, datu iegūšanas vai citu saistītu pakalpojumu jomā, kas nodrošinātu savstarpējus ieguvumus un ietaupījumus.

Izpildes mērķtermiņš: 2021. gada decembris

Lai gan dalībvalstis var īstenot monitorējošu pārbaužu pieeju, lai pārbaudītu noteiktu lauku attīstības un savstarpējās atbilstības prasību izpildi, lielākā daļa to nedarīs līdz 2021. gadam. Tā iemesls ir dažu šo prasību raksturs, jo to izpildi nav iespējams pārraudzīt attālināti, kā arī tas, ka maksājumu aģentūras sagaida, ka darbības rezultātu un izmaksu ietaupījumu ziņā ieguvumi būs vien ierobežoti (sk. 59.–71. punktu).

Lai gan platību uzraudzības sistēmai var būt svarīga nozīme KLP ekoloģisko un klimata darbības rezultātu uzraudzībā, pašlaik ierosināto rādītāju kopums KLP laikposmā pēc 2020. gada lielā mērā nav izstrādāts tā, lai veiktu tiešu uzraudzību ar Sentinel datiem (sk. 73.–76. punktu).

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. apzināt šķēršļus, kas kavē jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai pārbaudītu savstarpējās atbilstības un lauku attīstības prasību ievērošanu, un izstrādāt rīcības plānu to novēršanai, ja tas ir rentabli;
2. izmantot informāciju, kas iegūta ar jauno tehnoloģiju starpniecību, lai sniegtu labāku ieskatu KLP politikas darbības rezultātos pēc 2020. gada, un veicināt tās izmantošanu.

Izpildes mērķtermiņš: 2021. gada decembris

Šo ziņojumu 2020. gada 8. janvāra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Revīzijas palātas vārdā –

Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs

Akronīmi un abreviatūras

AGRI ĢD: Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

AMS: platību uzraudzības sistēma

BPS: pamata maksājuma shēma

DIAS: datu un informācijas piekļuves pakalpojumi

EKA: Eiropas Kosmosa aģentūra

ERP: Eiropas Revīzijas palāta

ES: Eiropas Savienība

GNSS: Globālās navigācijas satelītu sistēma

GROW: Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts

GSAA: ģeotelpiskais atbalsta pieteikums

IAKS: Integrētā administrācijas un kontroles sistēma

IT: Informācijas tehnoloģija

YFS: Jauno lauksaimnieku shēma

JRC: Kopīgais pētniecības centrs

KLP: kopējā lauksaimniecības politika

LLVA: labi lauksaimniecības un vides apstākļi

Sen4CAP: Sentinel kopējai lauksaimniecības politikai

SMR: tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības

VCS: brīvprātīgs saistītais atbalsts

ZGIS: zemes gabalu identifikācijas sistēma

Glosārijs

Agrovides un klimata saistības (pasākums): prakse, kas pārsniedz parastās prasības vides jomā; lauksaimnieki var izvēlēties tās piemērošanu un saņemt maksājumu no ES budžeta.

Atbilstīguma noskaidrošanas procedūra: process, kurā Komisija pārbauda, vai dalībvalsts ir pareizi izmantojusi tās rīcībā esošos lauksaimniecības līdzekļus un vai ir efektīvi darbojušās dalībvalstī ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas. Ja tiek konstatēts pārkāpums, šīs procedūras rezultātā dalībvalstij var lūgt atmaksāt līdzekļus.

Drons: bezpilota lidaparāts, ko vada attālināti un kurš var uzņemt fotogrāfijas.

Ģeolokalizēšana: process, kurā informācijas nesēju, piemēram, fotogrāfiju, papildina ar ģeogrāfiskiem (un, iespējams, laiciskiem) metadatiem, kas iegūti ar ierīces iebūvēto globālās navigācijas satelītu sistēmu.

Ģeotelpiskais atbalsta pieteikums (GSAA): tiešsaistes rīks, ar kuru var iesniegt pieteikumus platībatkarīgā lauksaimniecības atbalsta saņemšanai.

Marķieris: satelīta signāla raksturīgā maiņa laikā, ko var saistīt ar zemes pārklājuma notikumu (piemēram, strauju veģetācijas augšanu vai sausas veģetācijas parādīšanos).

Mašīnmācīšanās: mākslīgā intelekta pielietojums, kurā datorsistēmas izmanto algoritmus un statistikas modeļus, lai bez attiecīgas programmēšanas uzlabotu konkrēta uzdevuma (piemēram, attēla klasifikācijas) izpildi.

Mākoņu maska: filtrs, ko izmanto, lai izslēgtu ar mākoņiem piesārņotus pikseļus no satelītattēla.

Monitorējoša pārbaude: pārbaude, ar kuru aizstāj pārbaudi uz vietas un kas ietver atbilstības kritēriju un pienākumu izpildes sistemātisku novērošanu, izsekošanu un novērtēšanu, izmantojot Copernicus Sentinel datus.

Pikselis: attēla mazākā vienība, ko var parādīt digitālā ierīcē.

Platību uzraudzības sistēma (AMS): tehnoloģija sistemātiskai lauksaimniecisku darbību novērošanai, izsekošanai un novērtēšanai, izmantojot Copernicus Sentinel satelīta datus vai līdzvērtīgus datus.

Telpiskā izšķirtspēja: detalizācijas līmenis, ko var noteikt ar satelīta sensoru vai ko parāda satelītattēlā, izteikts metros (vai centimetros) uz pikseli.

Viedā lauksaimniecība: modernas tehnoloģijas izmantošana darbību izsekošanai, uzraudzībai, automatizēšanai un analizēšanai, lai palielinātu lauksaimniecības produktu daudzumu un kvalitāti.

Zaļināšana: klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības prakses veidu pieņemšana. Parasti izmanto arī attiecīgās ES atbalsta shēmas apzīmēšanai.

Zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS): dalībvalstu lauksaimniecības zemju datubāze, ko izmanto, izmaksājot kopējās lauksaimniecības politikas tiešo atbalstu un veicot lauksaimnieku pieprasījumu atbilstības pārbaudi.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Nikolaos Milionis vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīzijas darbu vadīja ERP loceklis Phil Wynn Owen, viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Gareth Roberts, locekļa biroja atašeji Ramona Bortnowschi un Olivier Prigent, atbildīgais vadītājs Richard Hardy, darbuzdevuma vadītājs Jindrich Dolezal, darbuzdevuma vadītāja vietniece Els Brems un revidenti Paulo Braz, Antonio Caruda Ruiz, Arfah Chaudry, Michail Konstantopoulos, Anne Poulsen, Bruno Scheckenbach un Pekka Ulander. Lingvistisko atbalstu sniedza Richard Moore.

No kreisās uz labo: Pekka Ulander, Arfah Chaudry, Richard Moore, Jindrich Dolezal, Richard Hardy, Ramona Bortnowschi, Phil Wynn Owen, Olivier Prigent.

Beigu piezīmes

¹ Attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu savstarpējās atbilstības noteikumu prasības ir definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 93. pantā un II pielikumā.

² Vairāk informācijas par savstarpējo atbilstību skatīt mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 26/2016 “Joprojām ir sarežģīti uzlabot savstarpējās atbilstības efektivitāti un panākt vienkāršošanu”.

³ Sk. arī 2018. gada pārskata 7.16.–7.18. punktu.

⁴ AGRI ĢD un ECORYS, “Analysis of administrative burden arising from the CAP”, 2018. g., 99. lpp.

⁵ Komisijas 2018. gada 18. maija Īstenošanas regula (ES) 2018/746, ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 groza attiecībā uz vienoto pieteikumu grozīšanu un maksājuma pieprasījumiem, un pārbaudēm.

⁶ AGRI ĢD un ECORYS, “Analysis of administrative burden arising from the CAP”, 2018. g., 153., 155. lpp.

⁷ Komisijas 2019. gada 28. oktobra Īstenošanas Regula (ES) 2019/1804, ar ko attiecībā uz grozījumiem atbalsta pieteikumos vai maksājuma pieprasījumos, integrētās administrācijas un kontroles sistēmas pārbaudēm un savstarpējas atbilstības kontroles sistēmu groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014.

⁸ Noteikts Regulas Nr. 809/2014 40.a un 40.b pantā, kā arī JRC dokumentā “Technical guidance on the decision to go for substitution of OTSC by monitoring”, 2018. g., 3.–8. lpp.

⁹ JRC; “Second discussion document on the introduction of monitoring in place of on the spot checks: rules for processing applications in 2018.–2019.”; 2018. g., 16. lpp.

¹⁰ ERP īpašais ziņojums Nr. 25/2016 “Zemes gabalu identifikācijas sistēma – noderīgs rīks lauksaimniecības zemes attiecināmības noteikšanai, taču tās pārvaldību iespējams uzlabot”, 65.–72. punkts.

¹¹ JRC; “Second discussion document on the introduction of monitoring in place of on the spot checks: rules for processing applications in 2018.–2019.”; 2018. g., 18. lpp.

¹² CREODIAS, MUNDI, ONDA un SOBLOO.

¹³ Palāta ir sākusi revīziju par Komisijas centieniem veicināt ES galveno kosmosa programmu COPERNICUS un GALILEO sniegto pakalpojumu izmantošanu. Šī revīzija ietver arī DIAS.

¹⁴ Summa attiecas uz kopējo ES ieguldījumu, kas plānots 34 pētniecības projektiem. Eiropas Komisijas CORDIS datubāze, kuru skatīja 2019. gada februārī.

¹⁵ RECAP (2016.–2018. g.), SensAgri (2016.–2019. g.) un EO4AGRI (2018.–2020. g.), kopējais ES ieguldījums 6,7 miljonu EUR apmērā.

¹⁶ Čehija, Itālija (5 reģioni), Lietuva, Nīderlande, Rumānija un Spānija (Kastīlija un Leona). Kopš 2019. gada aprīļa projektā iesaistījusies Francija (1 reģions, 1 departaments).

¹⁷ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013, SWD(2018) 01 final.

¹⁸ Pilnīgs LLVA un SMR saraksts ir iekļauts Regulas (ES) 1306/2013 II pielikumā.

¹⁹ Komisijas 2019. gada 28. oktobra Īstenošanas Regula (ES) 2019/1804, ar ko attiecībā uz grozījumiem atbalsta pieteikumos vai maksājuma pieprasījumos, integrētās administrācijas un kontroles sistēmas pārbaudēm un savstarpējas atbilstības kontroles sistēmu groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014.

²⁰ https://www.esa.int/Our_Activities/Observing_the_Earth/Copernicus/Candidate_missions

²¹ AGRI ĢD; 2018. gada darbības pārskats; pielikumi; 198. un 199. lpp.

²² ERP, 2018. finanšu gada pārskata glosārijs.

²³ ERP, 2018. gada pārskats, 7.63. punkts, un īpašais ziņojums Nr. 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā”, 26.–33. punkts.

²⁴ ERP, atzinums Nr. 7/2018 par Komisijas priekšlikumiem regulām par kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada, 72. punkts.

²⁵ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, I pielikums, COM(2018) 392.

Laika skala

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem. Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, ieteicam rūpīgi iepazīties ar to privātuma politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.