Jūras vide: ES aizsardzība ir plaša, bet virspusēja

Kopsavilkums

Eiropas Savienības (ES) jūras ir plašas, un tajās ir sastopama liela dzīvotņu un sugu bagātība. Eiropas Savienībai ir jūras vides aizsardzības un jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas politika. Zinātnieki un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka zveja, izmantojot zivju ieguves metodes, kas nodara kaitējumu jūras gultnei, rada galveno slodzi ES jūrām.

ES kopējā zivsaimniecības politika attiecas uz zveju ES jūrās, un tās mērķis ir nodrošināt, ka zvejas darbības ir ekoloģiski ilgtspējīgas. Komisijai jūras bioloģisko resursu saglabāšanā ir lielāka loma nekā vides politikai, par kuru kopīgi atbild Komisija un dalībvalstis. Būtiskākie jūras vides politikas virzieni ir noteikti Jūras stratēģijas pamatdirektīvā, kā arī Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā. ES finansējums ir sadalīts pa dažādiem finansēšanas instrumentiem.

Jūras vides mērķu sasniegšanas ziņā 2020. gads Eiropas Savienībai ir bijis nozīmīgs gads, un 2021. gadā notiks ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konference. Mūsu ziņojums var palīdzēt nodrošināt pamatu turpmākām politikas diskusijām.

Šajā revīzijā mēs pārbaudījām, vai ES regulējums, kura mērķis ir mazināt galvenās slodzes uz jūras bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm, ir labi izstrādāts un tiek piemērots praksē atsevišķās Atlantijas okeāna un Vidusjūras daļās un vai ES līdzekļu izmantošana ir sniegusi rezultātus.

Mēs secinājām, ka jūras vides aizsardzības regulējums ir izveidots, tomēr kopumā ES pasākumi nav atjaunojuši ne labu jūras vides stāvokli, ne zveju līdz ilgtspējīgam līmenim visās jūrās. Šo vērtējumu apstiprina Eiropas Vides aģentūras ziņojums, kurš tika publicēts, kad mēs beidzām revīzijas darbu, un kurā konstatēts, ka “jūras bioloģiskā daudzveidība Eiropas jūrās joprojām ir apdraudēta. Lielā daļā jūras sugu un dzīvotņu novērtējumu joprojām ir atzīts, ka sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir nelabvēlīgs vai nav zināms”. Mēs konstatējām, ka ar ES rīcību ir panākts izmērāms progress Atlantijas okeānā, bet Vidusjūrā krājumi joprojām tiek ievērojami pārzvejoti un tikai neliela daļa Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta tika izmantots jūras resursu saglabāšanas pasākumiem.

Konkrētāk, mēs konstatējām, ka:

1. ES aizsardzības noteikumi nav ļāvuši atjaunot nozīmīgas ekosistēmas un dzīvotnes. Aizsargājamu jūras teritoriju tīkls reprezentatīvi neatspoguļo ES jūru daudzveidību un dažkārt nodrošina tikai minimālu aizsardzību. Praksē noteikumi par zivsaimniecības politikas saskaņošanu ar vides politiku nedarbojas kā paredzēts, un saskaņā ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu aizsargājamās sugas un dzīvotnes ir noteiktas, pamatojoties uz novecojušiem apdraudējuma novērtējumiem;
2. Atlantijas okeānā, kur zvejniecības pārvaldība galvenokārt ir saistīta ar pieļaujamās nozvejas limitiem, ir panākti izmērāmi uzlabojumi. Lielākā daļa zivju krājumu tika zvejoti ilgtspējīgi. Tomēr daudzi krājumi joprojām bija pārzvejoti.
3. Vidusjūrā, kur zvejniecības pārvaldība galvenokārt ir saistīta ar zvejas piepūles (nevis nozvejas) limitiem, zvejas apjomi divkārt pārsniedz ilgtspējīgas ieguves līmeni;
4. apmeklētās dalībvalstis pasākumiem, kas tieši saistīti ar saglabāšanas pasākumiem, ir izlietojušas 6 % no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda piešķirtā finansējuma un vēl papildu 8 % – pasākumiem, kas netieši saistīti ar saglabāšanas pasākumiem. Mēs redzējām uzteicamus LIFE un Interreg programmu finansētu projektu piemērus.

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, mēs sniedzam ieteikumus ar mērķi:

1. apzināt jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzībai vajadzīgās administratīvās un regulatīvās izmaiņas regulatīvās un administratīvās izmaiņas,
2. uzlabot aizsardzības pasākumus Vidusjūrā un
3. palielināt ES finansējuma potenciālu.

Ievads

ES jūras un okeāni

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies veicināt okeānu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargāt jūras ekosistēmas. ES kā struktūra un tās dalībvalstis individuāli ir vairāku ar jūras dzīvotņu un sugu aizsardzību saistītu starptautisku nolīgumu puses. Starp tiem ir Jūras tiesību konvencija, Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (Bonnas konvencija) un Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Bernes konvencija).
Būtiska nozīme ir arī reģionālām jūras konvencijām un reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO).

ANO 2015. gadā pieņēma ilgtspējīgas attīstības mērķus, nosakot ar dzīvību ūdenī saistītus mērķrādītājus (sk. 1. izcēlumu). ES ir apņēmusies sasniegt šos mērķus savās jūrās.

ES jūras ir plašas (termins “jūras” šajā ziņojumā aptver gan Atlantijas okeānu, gan citas jūras). Tajās ir sastopama liela dzīvotņu un sugu bagātība, un Eiropas Savienībai tās ir sociāli un ekonomiski nozīmīgas, kā redzams 1. attēlā.

Avoti: ERP, pamatojoties uz Vides ĢD tīmekļa vietni un “State of Europe's Seas”, EVA, 2015.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir noteikts, ka ES politikas virzienos ir jāintegrē vides aizsardzības prasības un ilgtspējīga attīstība¹.

LESD paredz, ka ES ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saskaņā ar tās kopējo zivsaimniecības politiku² (KZP). Komisija un dalībvalstis³ dala atbildību par vides politikas virzieniem, no kuriem būtiskākie attiecībā uz jūrām ir noteikti direktīvās: Jūras stratēģijas pamatdirektīvā⁴ (JSPD), kā arī Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā⁵ (PDzD).

Eiropas Vides aģentūra (EVA) 2015. gadā ziņoja par daudzu jūras sugu un dzīvotņu slikto stāvokli un secināja, ka Eiropas jūras nevar uzskatīt par veselīgām vai tīrām⁶. EVA 2020. gadā ziņoja, ka jūras bioloģiskās daudzveidības izzušana Eiropas jūrās nav apturēta un lielā daļā jūras sugu un dzīvotņu novērtējumu ir atzīts, ka sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir nelabvēlīgs vai nav zināms⁷. 2. attēlā ir redzama EVA bioloģiskās daudzveidības stāvokļa klasifikācija Eiropas jūrās.

Avots: © Eiropas Vides aģentūra, ziņojums “Marine messages II”, 2020, 3.1. attēls, 27. lpp.

Zveja, izmantojot zivju ieguves metodes, kas nodara kaitējumu jūras gultnei, ir viens no galvenajiem apdraudējumiem jūras videi. Eiropas Vides aģentūra 2020. gadā ziņoja⁸, ka zvejas darbības ir radījušas dažas no galvenajām slodzēm uz ekosistēmām Eiropas jūrās, un Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā 2019. gadā ziņoja⁹, ka jūras ekosistēmas visvairāk ietekmē zveja. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) norāda, ka “traleriem ir graujoša ietekme uz ekosistēmu, ietverot fizisku kaitējumu jūras gultnei (..), demersālo zivju resursu pārzveju, (..) milzīgus piezvejas un ar to saistīto izmetumu apjomus”¹⁰. 3. attēlā ir atspoguļota saistība starp zveju un resursu saglabāšanu, un I pielikumā īsi aprakstīti daži zvejas paņēmieni.

Avots: ERP.

Zveja var ietvert dilstošu sugu (piemēram, haizivju) vai jūras zīdītāju, jūrasputnu un bruņurupuču piezveju. Klimata pārmaiņas, piesārņojums, piekrastes attīstība, jūras gultnes bojāšana un svešzemju sugu izplatīšanās arī ietekmē jūras bioloģisko daudzveidību. Starptautiskā dabas aizsardzības savienība (IUCN) 2015. gadā ziņoja, ka 7,5 % Eiropas jūras zivju sugu ir pakļautas izmiršanas riskam un ka nav pieejama pietiekama zinātniskā informācija, lai novērtētu vēl 20,6 % zivju sugu izmiršanas risku¹¹.

ES rīcība

ES ir izveidots jūras vides aizsardzības regulējums. Tas ietver dažādas vides direktīvas un regulas par zveju. 4. attēlā ir sniegts pārskats par ES politikas virzieniem, kas ir būtiskākie šīs revīzijas mērķiem.

Avots: ERP.

Kopējā zivsaimniecības politika

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP)¹² paredz ES zvejniecības noteikumus. Tās mērķis ir arī garantēt, ka zvejas darbības ir ekoloģiski ilgtspējīgas, un nodrošināt, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu¹³. KZP mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2020. gadam zvejas apjoms nepārsniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu¹⁴ (sk. 2. izcēlumu).

2. izcēlums

Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms (MIIA)

MIIA piemērošanai būtu jāpanāk augsts nozvejas līmenis, vienlaikus uzturot produktīvus zivju krājumus veselīgās jūras ekosistēmās: ja zivis tiek nozvejotas virs šā līmeņa, zivju krājumi noplicinās. MIIA piemērošana ietver zivju krājumu saglabāšanu augstākā līmenī, nekā to paredz piesardzīga pieeja saskaņā ar ANO Vides un attīstības konferences lēmumiem un Zivju krājumu nolīguma prasībām. Piesardzīgas pieejas mērķis ir saglabāt zivju krājumus virs drošām bioloģiskām robežām, kas MIIA gadījumā ir nepieciešams, bet nepietiekams nosacījums. Gan piesardzīga pieeja, gan MIIA pieeja ir integrētas ekosistēmas pieejas zivsaimniecības pārvaldībai hierarhijā un ietver zivju nozvejas apjoma samazināšanu.

Avots: ERP, pamatojoties uz ICES 2012. gada jūnija ieteikumiem (ICES, 2012. Report of the ICES Advisory Committee 2012. ICES Advice, 2012. Book 1.).

KZP mērķis bija sasniegt MIIA, ja iespējams,“līdz 2015. gadam, un pakāpeniski pieaugošā veidā — vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem”. EVA 2019. gadā atzina par maz ticamu, ka ES varētu sasniegt KZP politikas 2020. gada mērķi Vidusjūrā¹⁵.

Ievērojot KZP noteikumus, ES zvejas kuģi var zvejot visās ES jūrās. Piekrastes ūdeņos dalībvalstis pārvalda piekļuvi saskaņā ar pagaidu izņēmumu, kas kopš 1983. gada ir vairākkārt atjaunots¹⁶.

ES zvejniecības pārvaldība Atlantijas okeānā un Vidusjūrā tiek organizēta atšķirīgi: Atlantijas okeānā pārsvarā piemēro kvotu sistēmu, savukārt Vidusjūrā pārsvarā ir spēkā zvejas piepūles režīms. Atlantijas okeānā ES katru gadu nosaka nozvejas limitus, ko norāda kā kopējo pieļaujamo nozveju (KPN)¹⁷ un sadala starp dalībvalstīm un zvejas zonām. Vidusjūrā papildus piemēro divas ES regulas: Vidusjūras regulu (“MedReg”)¹⁸ un regulu par zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (“GFCM regula”),¹⁹, kas ietver pārvaldības un tehniskos pasākumus. 3. izcēlumā ir sniegts piemērs par kopējo pieļaujamo nozveju un zvejas piepūli.

Līdz 2019. gadam, kad stājās spēkā ES Vidusjūras rietumdaļas daudzgadu pārvaldības plāns (MAP) un pieņēma GFCM MAP bentiskajiem krājumiem Adrijas jūrā, valstu pārvaldības plānos bija noteikti zvejas piepūles ierobežojumi katrai dalībvalstij un nebija regulējuma par zvejas piepūles samazināšanas monitoringu ES līmenī.

ES, tās Vidusjūras reģiona dalībvalstis un citas Vidusjūras reģiona valstis ir GFCM nolīguma puses. GFCM mērķi ir nodrošināt dzīvo jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu Vidusjūrā²⁰. GFCM puses, tostarp ES, 2017. gadā parakstīja ministru deklarāciju MedFish4Ever²¹.

Vides politikas virzieni

ES aizsargājamās jūras teritorijas (Natura 2000)

Putnu direktīvas (1979) un Biotopu direktīvas (1992) mērķis ir aizsargāt apdraudētas sugas un dzīvotnes visā ES un kopā izveidot “Natura 2000” aizsargājamo teritoriju tīklu. Dalībvalstis nosaka un pārvalda Natura 2000 teritorijas. Aizsargājamas teritorijas jūrā sauc par aizsargājamām jūras teritorijām (AJT). Kopumā 2019. gada beigās bija vairāk nekā 3000 šādu AJT.

Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD)

Komisija 2007. gadā pieņēma integrētu jūrniecības politiku²², kuras mērķis ir stiprināt koordināciju starp dažādām politikas jomām. Šīs politikas vides pīlārs ir 2008. gadā pieņemtā Jūras stratēģijas pamatdirektīva.

JSPD ir noteikti jūras reģioni un apakšreģioni (sk. 5. attēlu) un dalībvalstīm uzdots līdz 2020. gadam to jūrās sasniegt labu vides stāvokli (LVS)²³. Dalībvalstīm ir jāīsteno jūras stratēģijas, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm, ar kurām tām ir kopīgs jūras reģions vai apakšreģions.

Avots: ERP, pamatojoties uz tehnisko dokumentu “Delineation of the MSFD Article 4 marine regions and subregions”.

Dalībvalstīm bija jānovērtē jūras ūdeņi, izmantojot 11 kvalitatīvus raksturlielumus (sk. 4 izcēlumu un jāizstrādā monitoringa programmas un pasākumi, lai līdz 2020. gadam panāktu labu (jūras ūdeņu) vides stāvokli.

Komisija 2018. gadā secināja²⁴, ka ir vajadzīgi uzlabojumi visās pasākumu programmās un ir maz ticams, ka līdz 2020. gadam visos jūras reģionos un saistībā ar visiem raksturlielumiem tiks sasniegts labs jūras ūdeņu vides stāvoklis²⁵. 2020. gadā Komisija atzina²⁶, ka progress laba jūras ūdeņu vides stāvokļa sasniegšanā nav bijis pietiekami ātrs, un noteica kritiskās uzlabojumu jomas.

Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas

Komisija 2011. gadā pieņēma paziņojumu par bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam²⁷, kurā bija izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ES sauszemes un jūras ekosistēmu degradāciju. Stratēģijas vidusposma pārskatā 2015. gadā tika atzīts, ka jūras sugu un ekosistēmu stāvoklis ES jūrās joprojām pasliktinās un Natura 2000 jūras tīkla izveide nav pabeigta²⁸. Komisija 2020. gada maijā ir nākusi klajā ar jaunu Biodaudzveidības stratēģiju. Tās mērķis ir līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30 % ES jūras teritoriju un stingri aizsargāt vismaz 10 % no aizsargājamajām teritorijām.

Komisijas un dalībvalstu atbildība

Tā kā jūras bioloģisko resursu saglabāšana ir ES ekskluzīvā kompetencē, Komisijai šajā jomā ir ievērojamāka loma nekā jūras vides politikas jomā, kur Komisija un dalībvalstis dala atbildību. Komisija ierosina zvejniecības pārvaldības noteikumus (jo īpaši attiecībā uz pieļaujamo nozveju, zvejas paņēmieniem un kontroli, kā arī finansējumu). Komisija pārrauga noteikumu īstenošanu dalībvalstīs abās politikas jomās: Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (MARE ĢD) zvejniecības jomā un Vides ģenerāldirektorāts (ENV ĢD) jūras vides jomā. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir ekspertu grupa, kas konsultē Komisiju par zvejniecības pārvaldību, un Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir starpvaldību jūras zinātniskās pētniecības struktūra Ziemeļatlantijā, kas sniedz Komisijai zinātniskus ieteikumus.

1. tabulā ir parādīts, kā dažādās jūras teritorijās ir sadalīta Komisijas un dalībvalstu atbildība par vides un zivsaimniecības politiku. Dalībvalstis ir atbildīgas par vides direktīvu īstenošanas pasākumiem un KZP regulas noteikumu piemērošanu. Tie ietver tiesības veikt aizsardzības pasākumus jūras ūdeņos (piemēram, saskaņā ar KZP regulas 11. un 20. pantu).

Avots: ERP.

ES finansējums

ES finansējumu jūras vides aizsardzības atbalstam ir iespējams saņemt no vairākiem instrumentiem (piemēram, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), LIFE un Interreg programmām), bet neviens no tiem nav īpaši paredzēts jūras vides aizsardzībai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 508/2014 6. pantu EJZF darbības joma ietver atbalstu KZP jūras bioloģisko resursu saglabāšanai. Komisija tieši neziņo par kopējo ES finansējumu, kas paredzēts jūras vides aizsardzībai.

Revīzijas tvērums un pieeja

Mēs aplūkojām ES politikas un izdevumu regulējumu un to, kā tas palīdz mazināt galvenās slodzes uz jūras bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm, un pievērsām īpašu uzmanību komerciālās zvejas radītajai slodzei. Mēs pārbaudījām, vai:

• ES regulējums ir labi izstrādāts un Komisija un dalībvalstis to piemēro,
• ir panākts progress Atlantijas okeānā un Vidusjūrā,
• ES līdzekļu izmantošana ir ļāvusi Komisijai un dalībvalstīm sasniegt rezultātus.

Revīzija aptvēra laikposmu no Jūras stratēģijas pamatdirektīvas pieņemšanas 2008. gadā līdz 2020. gada 1. martam. Mēs koncentrējāmies uz Biskajas līci un Pireneju pussalas piekrasti, Makaronēziju un Vidusjūras rietumdaļu un apmeklējām dalībvalstis, kam šajos jūras reģionos ir krasta līnija, t. i., Spāniju, Franciju, Itāliju un Portugāli. 6. attēlā ir atspoguļots mūsu revīzijas ģeogrāfiskais tvērums.

Avots: ERP, pamatojoties uz tehnisko dokumentu “Delineation of the MSFD Article 4 marine regions and subregions”.

Mūsu revīzija neaptvēra Jūras telpiskās plānošanas direktīvu²⁹ un zilās izaugsmes stratēģiju, jo dalībvalstis līdz 2021. gadam neziņo Komisijai par jūras telpisko plānošanu.

Revīzijas darbā mēs:

• izskatījām Komisijas priekšlikumus, pamatnostādnes un attiecīgus ziņojumus;
• apmeklējām valsts un reģionālās iestādes, kā arī zivsaimniecības nozares un vides organizāciju pārstāvjus Francijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā;
• pārbaudījām jūras vides aizsardzības projektiem paredzēto ES finansējumu, kā arī pašus projektus un mūsu izraudzītajos jūras reģionos jau sen izveidotu 21 aizsargājamu jūras teritoriju ar daudzveidīgiem aizsardzības mērķiem;
• konsultējāmies ar ekspertu grupu, lai izmantotu ekspertu zināšanas, analizējot saikni starp vides un zivsaimniecības politiku;
• pārskatījām attiecīgus pētījumus un ziņojumus, tostarp tos, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un Eiropas Vides aģentūra.

Eiropas Savienībai 2020. gads ir ļoti svarīgs, vērtējot 2011. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, kopējā zivsaimniecības politikā un Jūras stratēģijas pamatdirektīvā noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu, un 2021. gadā būtu jānotiek Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferencei. Šo ziņojumu, kurā ir sniegta jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā līdz šim gūto rezultātu analīze, var izmantot diskusijās par turpmākajām iespējām.

Apsvērumi

Dalībvalstis saskaras ar problēmām ES jūras vides aizsardzības regulējuma piemērošanā

Saskaņā ar ES tiesisko regulējumu dalībvalstīm ir pienākums aizsargāt jūras vidi. Mēs pārbaudījām, vai ES regulējums ir izveidots un tiek piemērots tā, lai atvieglotu šā pienākuma izpildi. Šajā nolūkā mēs pārbaudījām, vai regulējums nodrošina efektīvus instrumentus jūras teritoriju aizsardzībai, nosaka skaidru rīcības pamatu, ir integrēts citās politikas jomās, kas ietekmē jūras vidi, un visvairāk apdraudēto sugu un dzīvotņu noteikšanā balstās uz jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

ES aizsargājamās jūras teritorijas praksē nodrošina ierobežotu aizsardzību

Komisija definē aizsargājamas jūras teritorijas kā jūras teritorijas, kuru izveides primārais mērķis ir dabas aizsardzība. Lai rīcība būtu efektīva, AJT ir jābūt skaidriem mērķiem un labi pārvaldītām darbībām, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi³⁰. Saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu dalībvalstīm savās stratēģijās jāiekļauj telpiskās aizsardzības pasākumi, kas sekmē vienotus un reprezentatīvus aizsargājamu jūras teritoriju tīklus³¹.

Daudzo saglabāšanas mērķu sasniegšanai aizsargājamās jūras teritorijās tiek izmantoti dažādi aizsardzības pasākumi, kas var ietvert zvejas ierobežojumus. Dalībvalstis aizsargājamās jūras teritorijās piemēro vairākus zvejas ierobežojumu līmeņus (sk. 5. izcēlumā sniegto piemēru). EVA 2018. gadā ir secinājusi, ka AJT tīkls nav ekoloģiski reprezentatīvs³².

5. izcēlums

Dažādi aizsardzības līmeņi Cinque Terre aizsargājamajā jūras teritorijā (Itālija)

Avots: ERP, pielāgots no oriģinālā attēla © Ente Parco Nazionale delle Cinque Terre.

Aizsargājamās jūras teritorijas platība ir 4554 ha, un tajā ir trīs aizsardzības zonas. A zona (zvejas aizliegums) aptver tikai 104 ha (2,3 % no AJT). B un C zonā vietējiem zvejniekiem ir atļauts zvejot ar pārvaldības iestādes iepriekšēju atļauju. C zona ir buferzona starp bioloģiskās daudzveidības aizsardzības ziņā nozīmīgākajām teritorijām un teritorijām ārpus AJT, kurās nav tik stingru ierobežojumu.

ES valstis nevar noteikt AJT par Natura 2000 tīkla teritorijām, ja tajās nav Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas aptverto dzīvotņu vai sugu. Noteiktās AJT bieži pārklājas cita ar citu un ar valsts aizsargājamām teritorijām. 7. attēlā ir parādīts, kāda var būt šo teritoriju savstarpējā saistība.

Avoti: INPN, Cartographie des espaces naturels ou protégés: https://inpn.mnhn.fr/viewer-carto/espaces/I056FR9 100 008 un Natura 2000 tīkla skatītājs: https://natura2000.eea.europa.eu/.

Attiecībā uz zvejas noslodzes mazināšanu AJT nodrošina dažādus aizsardzības līmeņus. Mēs pārbaudījām, kā dalībvalstu tiesību normas aizsargā 21 jau sen izveidotu aizsargājamu jūras teritoriju Natura 2000 tīklā (sk. II pielikumu), un konstatējām, ka:

1. triju (14 %) aizsargājamo teritoriju (AJT) lielākajā daļā ir spēkā zvejas aizliegumi;
2. deviņās (43 %) AJT ir spēkā daži zvejas darbību ierobežojumi, piemēram, ir aizliegts izmantot noteiktas zvejas metodes, ir vajadzīgas zvejas atļaujas vai ir atļauts zvejot AJT lielākajā daļā;
3. deviņās AJT (43 %) dalībvalstis attiecībā uz zvejas darbībām ir noteikušas nelielus vai nav noteikušas nekādus īpašus ierobežojumus.

ES tiesību akti neprasa, lai AJT būtu pārvaldības plāni, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO)³³ tos ir atzinusi par labu praksi. Pārvaldības plānos tiek noteiktas darbības, kas jāveic, lai aizsargātu AJT, un par to īstenošanu atbildīgās iestādes. No mūsu pārbaudītajām AJT tikai nedaudz vairāk nekā pusei bija šādi plāni. Pasaules Dabas fonds (WWF)³⁴ 2019. gadā ziņoja, ka AJT aptver 12,4 % no ES jūras teritorijas, bet pārvaldības plāni ir tikai 1,8 % AJT. EVA 2020. gadā ziņoja, ka mazāk nekā 1 % no Eiropas AJT var uzskatīt par jūras rezervātiem ar pilnīgu aizsardzību (piemēram, zvejas aizliegumiem) un ka ir jāstiprina AJT pārvaldība³⁵.

Dalībvalstis var izmantot AJT, lai aizsargātu jūras teritorijas ne vien pret zvejas noslodzi, bet arī pret dažādām citām slodzēm (piemēram, bagarēšanu, kalnrūpniecību, naftas vai gāzes krājumu izpēti, rūpniecības notekūdeņu noplūdēm, noenkurošanos, kuģošanu vai zemūdens kabeļiem).

2019. gadā veiktā zinātniskā pētījumā³⁶ ir secināts, ka 59 % no analizētajām AJT notiek komerciāla zveja ar traļiem, kas ir intensīvāka nekā neaizsargājamās teritorijās, un ka daudzās AJT netiek aizsargātas dilstošas sugas. Pētījumā norādīts, ka “liela daļa no ES telpiski iespaidīgā AJT tīkla rada maldīgu pārliecību, ka tiek veikti pozitīvi saglabāšanas pasākumi”. Gadījumos, kad AJT bija noteikti zvejas ierobežojumi, mēs konstatējām papildu saglabāšanas prakses piemērus (sk. 6. izcēlumu).

6. izcēlums

Aizsargājamas jūras teritorijas (AJT) un aizsardzība pret zveju

Lai gan Cinque Terre AJT (Itālija) pastāv zvejas aizliegumi, pārvaldītāji bija informēti, ka aizsargājamajā teritorijā bieži notiek nelegāla zveja ar traļiem. Lai mazinātu nelegālo zveju, 2009. gadā AJT tika izvietoti prettraļu poleri (sk. attēlu). Traļi aizķeras aiz šiem poleriem, un tīkli tajos sapinas.

Avots: © Parco Nazionale delle Cinque Terre.

EVA 2018. gadā ziņoja³⁷, ka ES ir sasniegusi telpiskā pārklājuma mērķrādītāju, proti, līdz 2020. gadam noteikt vismaz 10 % no saviem ūdeņiem par AJT, bet aizsargājamās teritorijas biežāk atrodas piekrastes ūdeņos un pietiekami neaptver dziļūdeņus. Tā secināja, ka AJT tīkls joprojām reprezentatīvi neatspoguļo visu bioloģiskās daudzveidības spektru aptvertajās teritorijās un ka ir jāuzlabo jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība³⁸. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm 2020. gadā stingras aizsardzības režīms ES attiecās uz mazāk nekā 1 % jūras teritoriju³⁹.

1. tabulā ir parādīts, kā atkarībā no jūras teritoriju veida ir sadalīta atbildība par vides un zivsaimniecības politiku. Dalībvalstīm ir jāievēro Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un Putnu un Dzīvotņu direktīvā paredzētās jūras resursu saglabāšanas saistības, un šajā nolūkā tās veido AJT un nosaka ierobežojumus saviem zvejas kuģiem. Savos teritoriālajos ūdeņos tās var arī ierobežot piekļuvi zvejai kuģiem, kas tradicionāli zvejo šajos ūdeņos no ostām blakus piekrastē, bet nevar vienpusēji ierobežot zveju AJT ārpus piekrastes zonām (sk. 8. attēlu) – tām nepieciešams iesaistīties daudzpusējās diskusijās, kā to nosaka KZP.

Avots: ERP.

Regulatīvie instrumenti, kas saista ES jūras bioloģiskās daudzveidības politiku ar KZP, praksē nedarbojas pietiekami efektīvi

ES tiesību aktos gan attiecībā uz jūras bioloģisko daudzveidību, gan uz KZP ir ietverti noteikumi par jūras vides aizsardzības (joma, par kuru primāri atbild dalībvalstis) saskaņošanu ar zivsaimniecības pasākumiem. Mēs pārbaudījām, kā šie noteikumi darbojās praksē 26. punktā minētajās jūras teritorijās.

Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 11. pants

Dalībvalstis ir atbildīgas par jūras aizsardzības teritoriju izveidi, un tām ir jāievēro PD un DD, kā arī un JSPD paredzētās saglabāšanas saistības. Bet, tā kā zveja ir ES līmeņa kompetences joma, KZP regulas 11. pants ļauj dalībvalstīm, kas vēlas ierobežot citu dalībvalstu zvejas kuģu ietekmi, iesniegt kopīgus ieteikumus, lai Komisija varētu veikt pasākumus.

Dalībvalstis, kuras mēs apmeklējām, nebija mēģinājušas izmantot KZP regulas 11. pantu. Tās mums paskaidroja, ka galvenais iemesls bija tāds, ka šo procesu, kura pamatā ir kopīgi ieteikumi, kam seko Komisijas deleģētie tiesību akti, ir sarežģīti piemērot un tas nozīmē, ka:

• galīgie ierobežojumi varētu būt vājāki nekā ierosinātājas dalībvalsts sākotnēji ieteiktie,
• varētu būt vajadzīgas ilgstošas diskusijas, kuru laikā teritorija paliktu atvērta citu dalībvalstu kuģiem un varētu turpināties kaitējuma nodarīšana jutīgām dzīvotnēm (sk. piemēru 7. izcēlumā).

7. izcēlums

Piemērs par KZP regulas 11. panta piemērošanas grūtībām

Ja, piemēram, Francijai būtu jānosaka zvejas ierobežojumi, lai izpildītu JSPD prasības jebkurā nelielā zonā tās ūdeņos ICES 8.a rajonā (sk. tālāk), tā varētu tos attiecināt uz Francijas kuģiem. Lai ierobežojumus varētu attiecināt uz visiem ES kuģiem, Francijai būtu jāvienojas par kopīgu ieteikumu ar visām pārējām teritorijas pārvaldībā tieši ieinteresētajām dalībvalstīm (Komisija mūs informēja, ka 8.a teritorijā nozveju deklarēja astoņas dalībvalstis).

Avots: ERP, pielāgots no Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas arhīva Original Scientific Illustrations Archive. Saņemta atļauja informācijas reproducēšanai.

Taču dalībvalstīm, ar kurām notikusi apspriešanās, nav noteikta termiņa, kādā jāreaģē uz Francijas priekšlikumu. Ja un kad tās reaģētu, tās varētu piekrist kopīgam ieteikumam par vājākiem pasākumiem, nekā ierosināts. Ja Francija nepiekristu, tai savs pieprasījums būtu jāpamato ar zinātniskiem pierādījumiem, bet sniegt pilnīgus pierādījumus par labumu, ko dod aizsardzības pasākumi jūras vidē, ir sarežģīti. Viss process var ilgt vairākus gadus.

Komisija ir atzinusi, ka kopīgo ieteikumu saskaņā ar KZP regulas 11. pantu ieviešana ir “aizņēmusi ilgāku laiku un [deleģētie] akti aptver tikai dažus Ziemeļjūras un Baltijas jūras apgabalus”⁴⁰. Septiņu gadu laikā Komisija ir pieņēmusi sešus kopīgus ieteikumus attiecībā uz Ziemeļjūru un Baltijas jūru⁴¹, bet neviens no tiem neattiecas uz mūsu revīzijas ģeogrāfisko tvērumu un neaptver Vidusjūru. Mēs uzskatām, ka šī procedūra nespēj nodrošināt savlaicīgu aizsardzību pret zveju lielam skaitam Natura 2000 AJT. Jāatzīmē, ka EVA 2020. gadā ir ziņojusi, ka 11. panta procedūras sekas bieži ir tādas, ka priekšroka tiek dota ar komerciālu zveju saistītām interesēm, nevis dabas aizsardzības prasībām⁴².

Komisija 2018. gadā ir ierosinājusi attiecināt zvejai ierobežotu apgabalu definīciju uz visām dalībvalstu noteiktajām aizsargājamajām teritorijām. Pilnvarojot dalībvalstis kontrolēt zvejas darbības minētajās teritorijās⁴³, tiktu vienkāršota procedūra, kas pašreiz noteikta ar 11. pantu.

Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 15. pants

Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka nepieciešamie pasākumi, lai saskaņā ar JSPD mērķi jūras teritorijās sasniegtu labu vides stāvokli, pārsniedz to pilnvaras (piemēram, saistībā ar zivsaimniecības politiku), tās var risināt attiecīgo jautājumu ES līmenī saskaņā ar JSPD 15. pantu (Ieteikumi Kopienas rīcībai). No četrām mūsu apmeklētajām dalībvalstīm to bija darījusi tikai Portugāle.

Lai izpildītu saistības saskaņā ar Putnu un Dzīvotņu direktīvu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Portugāle 2014. gadā aizliedza saviem kuģiem zvejot ar grunts traļiem lielā EEZ un kontinentālā šelfa daļā (sk. 9. attēlu). Portugāle 2015. gada jūlijā lūdza Komisiju uzrunāt NEAFC, lai saskaņā ar JSPD 15. pantu attiecinātu aizliegumu arī uz citiem ES un trešo valstu kuģiem. Komisija 2016. gadā pieprasīja Portugālei iesniegt turpmākus zinātniskus pētījumus, attiecībā uz kuriem Portugāles iestādes mums norādīja, ka neuzskatīja tos par vajadzīgiem. Tā rezultātā Portugāles kuģiem šajā teritorijā nav atļauts izmantot grunts traļus, bet mūsu revīzijas laikā citu dalībvalstu kuģi tos turpināja izmantot.

Avots: ERP, pielāgots no Portugāles ministrijas rīkojuma Nr. 114/2014 (© Ministério do Mar).

ES aizsardzības noteikumi nav ļāvuši atjaunot nozīmīgas jūras ekosistēmas un dzīvotnes

ES tiesību akti aizsargā konkrētas apdraudētas sugas un dzīvotnes, kas uzskaitītas Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas pielikumos, bet dažas apdraudētas sugas (piemēram, haizivis) sargā nozvejas ierobežojumi saskaņā ar KZP. Jūras stratēģijas pamatdirektīva ļauj dalībvalstīm aizsargāt apdraudētas sugas un dzīvotnes un pašām noteikt, kuras sugas vai dzīvotnes tiks aizsargātas.

Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas pielikumi, ko ES ir pieņēmusi pirms vairāk nekā 25 gadiem, neatspoguļo jaunāko zinātnisko informāciju un pietiekami neaptver jūras dzīvotnes. Piemēram, Putnu un Dzīvotņu direktīva neaptver Maltas raju (Leucoraja melitensis) — sugu, ko Starptautiskā dabas aizsardzības savienība (IUCN) uzskata par kritiski apdraudētu⁴⁴, — un tās mazuļu dzīvotnes (smilšu un dūņu klājumus dziļāk par 60 metriem). Šajās direktīvās ir iekļautas procedūras aizsargājamu sugu un dzīvotņu sarakstu atjaunināšanai, bet Komisija tās vēl nav izmantojusi⁴⁵.

EVA 2015. gadā ziņoja⁴⁶, ka dabas direktīvas “no formālām aizsardzības shēmām izslēdz nozīmīgus jūras ekosistēmas aspektus”, konkrēti minot jūras zivis (piemēram, komerciāliem mērķiem izmantotās sugas), bezmugurkaulnieku sugas (piemēram, ēdamgliemenes un jūraszvaigznes) un jūras dzīvotnes (piemēram, par 20 metriem dziļākus smilšu sēkļus vai mīkstās gruntis) un ar tām saistītās dzīvnieku un augu sabiedrības.

Sugu pievienošana Putnu un Dzīvotņu direktīvas pielikumiem sekmētu to aizsardzību saskaņā ar KZP noteikumiem. Piemēram, Vidusjūras regula (MedReg) aizliedz zvejot Dzīvotņu direktīvā uzskaitītās sugas⁴⁷. Taču saskaņā ar MedReg joprojām ir likumīgi zvejot apdraudētas sugas (piemēram, sūkļus un koraļļus), kas nav uzskaitītas šīs direktīvas pielikumā. Tāpat Tehnisko pasākumu regulā (TPR)⁴⁸ bieži ir minētas direktīvā uzskaitītās sugas.

ES ir īstenojusi iniciatīvas haizivju aizsardzībai (sk. 8. izcēlumu), bet nav noteikusi aizsargājamas teritorijas. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis kopš 2006. gada ir noteikušas nozīmīgas Atlantijas tālu migrējošo zivju sugu dzīvotnes, ietverot haizivis.

Progress Atlantijas okeānā, bet vāji rezultāti Vidusjūrā

Saskaņā ar KZP ir jānodrošina jūras bioloģisko resursu saglabāšana un zvejniecības ilgtspējīga pārvaldība, zvejojot maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma robežās. Mēs pārbaudījām, vai KZP tiek īstenota atbilstoši jūras resursu un dzīvotņu saglabāšanas mērķim. Jāatzīmē, ka šajā nolūkā KZP ir jāievieš pasākumi saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai novērstu pārzveju un novērstu jūras resursu pārmērīgu izmantošanu, pielāgojot zvejas flotu kapacitāti nozvejas līmeņiem, kas atbilst ilgtspējīgai zvejai⁵². Mēs uzskatām, ka būtisks aspekts ir efektīvas zvejas kontroles sistēmas pastāvēšana.

EVA 2020. gadā ziņoja, ka KZP mērķis līdz 2020. gadam zvejot visus krājumus maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma robežās visdrīzāk netiks sasniegts⁵³. Tajā pašā ziņojumā norādīts, ka, neraugoties uz zināmu nenoteiktību, “vēstījums ir skaidrs — ES nav izdevies līdz 2020. gadam apturēt jūras bioloģiskās daudzveidības izzušanu⁵⁴”. Tas ir atspoguļots 10. attēlā, kur redzams arī, ka par daudzām teritorijām nepietiek datu, lai novērtētu bioloģiskās daudzveidības stāvokli.

Piezīmes. UNEP-MAP: ANO Vides programmas rīcības plāns Vidusjūrai; BSC: Melnās jūras komisija; BEAT+: rīks bioloģiskās daudzveidības telpiskās mainības novērtēšanai, apvienojot pieejamos rādītājus; BQR: bioloģiskās kvalitātes elementi. Citu saīsinājumu skaidrojums ir sniegts citviet šajā revīzijas ziņojumā.

Avots: © Eiropas Vides aģentūra, ziņojums “Marine messages II”, 2020, 3.1. tabula, 26. lpp.

KZP ietekmē pārzveja Atlantijas okeānā pēdējos gados ir sākusi mazināties. Vidusjūrā pārzveja joprojām ir neilgtspējīgi augstā līmenī. Mēs pārbaudījām faktorus, kas, mūsuprāt, ir veicinājuši šos jauktos saglabāšanas rezultātus.

Izmērāmi uzlabojumi Atlantijas okeānā

Attiecībā uz krājumiem, par kuriem ir pieejami zinātniski ieteikumi par MIIA, pēdējos gados ir palielinājies saskaņā ar šiem ieteikumiem noteikto kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) limitu skaits⁵⁵. Komisija ir secinājusi, ka ilgtspējīga zveja aptvers 99 % no 2020. gadā nozvejoto zivju apjoma un 73 % bioloģisko krājumu.

2019. gadā ZZTEK (Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja) norādīja, ka Ziemeļaustrumatlantijā krājumu biomasa caurmērā palielinās⁵⁶. Pireneju pussalas piekrastē un Biskajas līcī krājumu biomasa ir ievērojami pieaugusi. Tomēr ZZTEK ziņo, ka kopumā daudzi krājumi, par kuriem ir pieejama novērtējuma informācija, 2017. gadā joprojām ir bijuši pārzvejoti (40 %) vai ārpus drošām bioloģiskām robežām (35 %) un progress šķiet pārāk lēns, lai līdz 2020. gadam sasniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

ICES sniedz ieteikumus par daudziem bioloģiskiem zivju krājumiem. 2017. gadā ZZTEK norādīja, ka datu ierobežojumu dēļ ICES nevarēja sniegt MIIA aplēsi attiecībā uz vairāk nekā pusi krājumu⁵⁷. ICES varēja sniegt ieteikumus par MIIA 55 % gadījumu, t. i., par 86 no 156 zivju krājumiem, uz kuriem attiecas kvota⁵⁸. Pārējos gadījumos ICES piemēroja piesardzīgu pieeju, saskaņā ar kuru zvejas apjomi var būt lielāki nekā saskaņā ar MIIA pieeju (sk. 6. izcēlumu).

Ziņojumi liecina, ka Komisija iepriekš ir ierosinājusi nozvejas limitus, kas dažkārt pārsniedz ICES saņemtajā zinātniskajā ieteikumā minētos limitus. Savukārt Padome dažkārt palielināja Komisijas ierosinātos limitus (sk. 9. izcēlumu).

Daudzie ES pasākumi nav mazinājuši pārzveju Vidusjūrā

ZZTEK 2019. gada ziņojumā par KZP darbības rezultātu uzraudzību ir secinājusi, ka zivju krājumi Vidusjūrā joprojām ir sliktā stāvoklī⁵⁹. Komisija ir novērtējusi, ka Vidusjūrā un Melnajā jūrā krājumi tiek izmantoti apjomā, kas 2,2 reizes pārsniedz maksimālo ilgtspējīgas ieguves līmeni, un no 2003. līdz 2016. gadam zivju krājumu biomasa nav būtiski palielinājusies⁶⁰. EVA 2020. gadā ziņoja, ka tikai 6 % no novērtētajiem krājumiem Vidusjūrā atbilst MIIA kritērijiem⁶¹.

ZZTEK ir norādījusi, Vidusjūrā izmantoto zvejas piepūles režīmu limitus un ierosinājusi apsvērt uz nozveju balstītas alternatīvas (kopējo pieļaujamo nozveju). Komisija ierosināja šādus pasākumus savos priekšlikumos par ES daudzgadu pārvaldības plāniem attiecībā uz Vidusjūras rietumdaļu un Adrijas jūru, bet likumdevēji tos noraidīja. ZZTEK ziņo, ka zvejas piepūles samazinājumi automātiski nesamazina nozvejas apjomu⁶².

ZZTEK ir aplēsusi, ka 2016. gadā ES mazapjoma piekrastes zvejas flotē, kas darbojas Vidusjūrā, bija aptuveni 17 500 kuģu⁶³. Lieli kuģi nozvejo daudz vairāk zivju nekā mazi kuģi. 11. attēlā ir redzams aptuvenais mazu un lielu kuģu īpatsvars zvejas flotē un kopējais nozvejas svars.

Avots: ERP (pamatojoties uz ZZTEK ziņojumā STECF 18–07 iekļauto informāciju).

Dalībvalstīm ir jāuzrauga izkrāvumi savās ostās, un saskaņā ar ES tiesību aktiem visus zvejas produktus pirmo reizi pārdod vai reģistrē izsoļu namā vai reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām⁶⁴. Tas nozīmē, ka dalībvalstu iestādēm un izkraušanas vietu pārvaldītājiem būtu jāspēj izveidot visaptverošas nozvejas datubāzes. ZZTEK 2017. gadā ir atzinusi, ka Vidusjūras krājumu vērtēšanā ir panākts progress, bet “pieejamie dati nav pietiekami ticami, jo informācija par zveju bieži ir daļēja un neprecīza un laikrindas ir salīdzinoši īsas”⁶⁵. ZZTEK arī norāda, ka dalībvalstu zvejas piepūles līmeņu uzraudzība ES Vidusjūras flotes lielā daļā nav pietiekama⁶⁶.

ZZTEK 2019. gadā ir veikusi dalībvalstīs saskaņā ar MedReg pieņemtu 22 nacionālo pārvaldības plānu ex post pārbaudi. ZZTEK ir secinājusi, ka “iepriekšējie nacionālie pārvaldības plāni saskaņā ar Vidusjūras regulu vairumā gadījumu nav palīdzējuši uzlabot Vidusjūras krājumu slikto stāvokli”. Turklāt ZZTEK norāda, ka dažu šo plānu izstrāde ir bijusi saistīta ar lūgumiem piešķirt atkāpes no MedReg noteikumiem⁶⁷.

MedReg mērķis ir aizsargāt zivju mazuļu uzturēšanās vietas un jutīgas dzīvotnes ⁶⁸. Dalībvalstīm līdz 2007. gada 31. decembrim bija jāsniedz Komisijai informācija, kas attiecas uz šādu teritoriju izveidi, un Padomei līdz 2008. gada beigām bija jāizraugās “aizsargājamas zvejas teritorijas, kas pārsvarā atrodas ārpus dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem, tostarp arī zvejas darbību tipi, kas šādās teritorijās ir aizliegti vai atļauti”. Dalībvalstis Komisijai šo informāciju nav iesniegušas.

ES 2019. gadā ir pieņēmusi daudzgadu plānu kas attiecas uz sešām piegrunts sugām Vidusjūras rietumdaļā⁶⁹. Plānā ir iekļauti noteikumi par aizsardzības pasākumiem⁷⁰, kas paredz veikt korektīvus pasākumus (piemēram, aizliegumus), ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka krājumi ir apdraudēti, bet ir sarežģīti veikt nozvejas monitoringu un iegūt pilnvērtīgus datus (sk. 62. punktu). Komisija izvērtēs šo plānu 2024. gadā, kas ir ļoti tuvu 2025. gada 1. janvārim, mērķdatumam, kad jāsasniedz zvejas līmenis, kas atbilst maksimālajiem ilgtspējīgas ieguves apjomiem.

Tehniskie pasākumi ir noteikumi, kas regulē to, kā, kur un kad komerciālie zvejnieki drīkst zvejot. ES 2019. gadā ir pieņēmusi Tehnisko pasākumu regulu (TPR)⁷¹, ko piemēro darbībām visos ES ūdeņos. Viens no TPR mērķiem ir panākt, ka ar zvejniecības pārvaldību tiek veicināta JSPD, kā arī PD un DD īstenošana⁷².

Pirms TPR pieņemšanas nebija progresa uzraudzības mehānisma. TPR pilnvaro Komisiju vajadzības gadījumā pieņemt deleģētus aktus⁷³ un ar to tiek ieviesti trīsgadu ziņojumi. Pirmais no trīsgadu ziņojumiem ir jāiesniedz 2020. gadā.

Vidusjūras regulā⁷⁴ un GFCM regulā⁷⁵ arī ir paredzēti tehniski pasākumi, kas attiecas tikai uz šiem apgabaliem. ES ir GFCM nolīguma puse, tomēr tai ir tiesības pieņemt stingrākus noteikumus, ja GFCM pasākumus zvejas kaitīgās ietekmes novēršanai tā uzskata par nepietiekamiem⁷⁶. Ir iespējams veikt tehniskus pasākumus, lai efektīvāk samazinātu zivsaimniecības negatīvo ietekmi uz jūras vidi Vidusjūrā.

Zvejas dati tiek iegūti saskaņā ar Kontroles regulu⁷⁷ un saskaņā ar Datu vākšanas pamatregulu. Komisijas Kontroles regulas novērtējumā 2017. gadā ir secināts, ka Kontroles regula pilnībā neatbilst mērķim⁷⁸, un tas ir mudinājis Komisiju ierosināt jaunu regulu⁷⁹. Īpaša problēma ir atbrīvojums no ziņošanas kuģiem, kas nav garāki par 12 metriem, un no ziņošanas par nozveju, kas nepārsniedz 50 kg. Priekšlikumā, kas vēl ir likumdošanas procesā, ir ietverti noteikumi, ar kuriem pastiprina mazapjoma zvejas uzraudzību, un iekļauta prasība, ka uz visiem kuģiem jābūt kuģošanas līdzekļu lokalizācijas sistēmām.

Lai aizsargātu jutīgas dziļūdens dzīvotnes un būtiskas zivju dzīvotnes, GFCM līdz šim ir noteikusi astoņus zvejai ierobežotus apgabalus (piemēram, Jabukas/Pomo ieplaka), kas aizņem aptuveni 1 % Vidusjūras teritorijas (sk. 12. attēlu). Turklāt kopš 2005. gada GFCM ir aizliegusi izmantot velkamas dragas un traļus visos ūdeņos, kas dziļāki par 1000 metriem (kas atbilst 59 % Vidusjūras un Melnās jūras), lai aizsargātu maz pētītas jūras gultnes dzīvotnes.

Avots: ERP, pielāgots no Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas arhīva Original Scientific Illustrations Archive. Saņemta atļauja informācijas reproducēšanai.

Dalītā zvejniecības pārvaldība ar trešām valstīm rada papildu grūtības Vidusjūrā. ES nozveja 2017. gadā veidoja aptuveni 52 % no nozvejas pēc svara Vidusjūrā. 13. attēlā ir redzams, ka četras ES dalībvalstis gūst gandrīz visu ES nozveju un četras citas valstis gūst vairāk nekā 80 % no trešo valstu nozvejas⁸⁰.

Avots: ERP, pamatojoties uz GFCM datubāzi.

ES instrumenti pārmērīgas zvejas kapacitātes novēršanai nav cieši saskaņoti ar reģionālajām vajadzībām un ietekmi uz vidi

KZP mērķis ir novērst jūras resursu pārmērīgu izmantošanu, pielāgojot flotu zvejas kapacitāti nozvejas līmenim, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam⁸¹. Komisijas dienesti savā 2017. gada darbības pārskatā norādīja, ka “pārmērīga zvejas kapacitāte tiek uzskatīta par galveno pārzvejas cēloni Vidusjūrā, ņemot vērā vispārējo nozvejas kontroles trūkumu un paļaušanos uz zvejas piepūles režīmu, lai regulētu zvejas izraisītu zivju mirstību”.

Saskaņā ar KZP regulu dalībvalstīm ir pienākums flotu kapacitāti pielāgot tām pieejamajām zvejas iespējām. Tajā katrai dalībvalstij ir noteikta maksimāli pieļaujamā zvejas kapacitāte, kas izteikta ar tilpību un dzinēju jaudu, un noteikts, ka dalībvalstīm jāpiemēro iekļaušanas un izslēgšanas režīms⁸², kas nozīmē, ka jaunu kapacitāti flotē drīkst iekļaut tikai pēc tam, kad no tās izslēgta tāda pati kapacitāte. Maksimāli pieļaujamo kapacitāti samazina, ja kuģi tiek norakstīti metāllūžņos ar publisku atbalstu.

Flotu kapacitāte 2019. gada beigās bija pielāgotās maksimāli pieļaujamās kapacitātes robežās — kopumā par 21 % mazāka tilpības ziņā un par 15 % mazāka dzinēju jaudas ziņā. Tāpēc šis maksimāli pieļaujamās kapacitātes noteikums dod dalībvalstīm vājus stimulus veikt pasākumus attiecībā uz zvejas kapacitāti (sk. 14. attēlu).

Avots:ERP, pamatojoties uz ES zvejas flotes reģistra datiem.

Iekļaušanas un izslēgšanas režīmā nav paredzēti īpaši nosacījumi attiecībā uz Vidusjūru, kur zvejas noslodze ir lielāka nekā Atlantijas okeānā. Šis režīms ļauj ar jauniem kuģiem aizstāt neaktīvus kuģus un jauniem kuģiem izmantot zvejas paņēmienus, kas nodara lielāku kaitējumu. Piemēram, atļaujot flotē iekļaut jaunu grunts zvejas traleri, kas aizstāj kuģi zvejai ar riņķvadu, tiek nodarīts lielāks kaitējums jūras gultnes dzīvotnēm. Saskaņā ar KZP regulu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus režīma piemērošanai, bet tā šādus aktus vēl nav pieņēmusi⁸³.

Jūras resursu saglabāšanas atbalstam tiek izmantota neliela ES finansējuma daļa

Finansiālajam atbalstam būtu jāpalīdz risināt reālas vajadzības un veicināt darbības, kas uzlabo jūras resursu saglabāšanu. Revīzijā mēs pārbaudījām, vai EJZF, LIFE un Interreg programmu izmantošana četrās apmeklētajās dalībvalstīs ir veicinājusi jūras resursu saglabāšanu.

EJZF atbalsta KZP mērķu sasniegšanu, tostarp mērķi mazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu un nodrošināt, ka zveja neveicina jūras vides degradāciju⁸⁴. No EJZF nevajadzētu finansēt darbības, ar kurām palielina kuģa zvejas kapacitāti⁸⁵.

Kopējais EJZF finansējums laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam pārsniedz 6 miljardus EUR. Piecas no septiņām lielākajām EJZF finansējuma saņēmējām ir valstis ar Vidusjūras krasta līniju (sk. 15. attēlu). No tām divām lielākajām saņēmējām ir gan Atlantijas, gan Vidusjūras krasta līnija.

Avots: ERP, pamatojoties uz “Fakti un skaitļi par kopējo zivsaimniecības politiku (ES, 2018)”.

EJZF atbalsta zvejas un akvakultūras darbības. EJZF ir paredzēts, lai atbalstītu Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un palīdzētu aizsargāt jūras vidi⁸⁶. Fonds var tieši atbalstīt krājumu saglabāšanas pasākumus, kā arī sniegt netiešu atbalstu ar citiem lietderīgiem pasākumiem (tostarp ar zinātniskas informācijas sniegšanu, datu vākšanu, uzraudzību un izpildi)⁸⁷. Saskaņā ar mūsu aplēsēm četras dalībvalstis, kuras mēs apmeklējām, līdz 2019. gada beigām bija izlietojušas aptuveni 6 % no kopējā EJZF finansējuma saglabāšanas pasākumiem, kas ir vistiešākajā veidā saistīti ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un Putnu un Dzīvotņu direktīvu⁸⁸, un vēl papildu 8 % pasākumiem, kam ir mazāk tieša ietekme uz saglabāšanu. Tostarp tās bija izlietojušas mazāk nekā 2 miljonus EUR (0,2 %), lai ierobežotu zvejas ietekmi uz jūras vidi (sk. 16. attēlu). Komisijas 2020. gadā finansētā pētījumā⁸⁹ konstatēts, ka līdz 2019. gadam ES dalībvalstis bija izlietojušas 14 miljonus EUR no EJZF līdzekļiem jutīgu sugu aizsardzībai. EVA 2020. gadā ir konstatējusi vajadzību pēc EJZF finansējuma ciešākas saskaņošanas ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu⁹⁰.

Avots: ERP, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

Jau 2011. gadā mēs ziņojām, ka ES zvejas flotu pārmērīga kapacitāte ir mazinājusi zivju krājumu ilgtspējību⁹¹. EJZF mērķis bija finansēt ilgtspējīgu zveju un kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam⁹². Tā kā daži komerciālie zivju krājumi tika pārzvejoti, fonda nosacījums bija, ka tā līdzekļus nevar izmantot, lai palielinātu zvejas flotu zvejas kapacitāti. Tāpēc fonda atbalsts neattiecās ne uz jaunu kuģu būvniecību, ne uz esošo kuģu zvejas kapacitātes palielināšanu⁹³.

Komisijas priekšlikumā par jaunu fondu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam atkal nebija paredzēts finansiāls atbalsts esošo kuģu zvejas kapacitātes palielināšanai, bet bija paredzēts finansiāls atbalsts mazapjoma piekrastes zvejas kuģu pirmajai iegādei saskaņā ar īpašiem nosacījumiem⁹⁴. Padomes 2019. gada jūnija secinājumos⁹⁵ par Komisijas priekšlikumu ir paredzēts finansiāls atbalsts zvejas kuģu pirmajai iegādei saskaņā ar īpašiem nosacījumiem un tekstā ir iekļauta atkāpe no noteikuma, ka zvejas kapacitātes palielināšana nevar pretendēt uz atbalstu. Līdz revīzijas laikam likumdevēji vēl nebija pieņēmuši šo tiesību aktu. Jāievēro, ka atbalsts zvejas kuģu iegādei un zvejas kapacitātes palielināšanai var radīt papildu slodzes uz zivju krājumiem un jutīgām jūras dzīvotnēm

Programma LIFE⁹⁶ ir ES atbalsta instruments, kas konkrētāk vērsts uz vides projektiem. Kopš 2014. gada ir ieviesti programmas LIFE integrētie projekti , kuru mērķis ir ar lielākām finansējuma summām īpaši atbalstīt ES dalībvalstis vides un klimata tiesību aktu īstenošanā. Trīs no četrām apmeklētajām dalībvalstīm veicina šādus projektus ar jūras vides aizsardzības pasākumiem: LIFE-IP Intemares Spānijā, LIFE IP Marine Habitats Francijā un LIFE-IP Azores Natura Portugālē. Četrās apmeklētajās dalībvalstīs mēs konstatējām uzteicamus ES LIFE finansētus ar jūras vides aizsardzību saistītus projektus un redzējām arī, ka tiek lietderīgi izmantots Interreg finansējums. 10. izcēlumā ir aprakstīti piemēri, kas apliecina, ka ar ES finansējumu ir iespējams panākt pārmaiņas.

10. izcēlums

Ar ES finansējumu ir iespējams panākt pārmaiņas

Berlengas arhipelāgā (Natura 2000 teritorija Portugālē) ES līdzfinansēja LIFE Berlengas projektu (ar aptuveni 0,7 miljoniem EUR). Projekta mērķis bija atjaunot jūrasputnu populācijas un mazināt jūrasputnu piezveju. Pasākumi ietvēra invazīvu sugu (melno žurku) izskaušanu un plēsēju populācijas kontroli. Projekta beigās galvenajā salā bija atsākuši ligzdot daži Madeiras vētrasburātāji. Projekts samazināja jūrasputnu piezveju zvejā ar riņķvadiem, izmantojot putnu atbaidītāju plēsējputna izskatā. Biologu un zvejnieku ciešā sadarbība palīdzēja palielināt izpratni par piezveju.

© Ana Isabel Fagundes.

© Elisabete Silva.

ES ar aptuveni 3,5 miljoniem EUR līdzfinansēja Interreg FISHMPABLU2 projektu, kas ietvēra 11 aizsargājamas jūras teritorijas (AJT) sešās Vidusjūras reģiona valstīs (Grieķijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā un Slovēnijā). Projekta mērķis bija veicināt ilgtspējīgu mazapjoma zveju aizsargājamās jūras teritorijās un ap tām, izmēģinot dažādu veidu pasākumus (piemēram, zvejnieku iesaistīšanu uzraudzībā, monitoringā un lēmumpieņemšanā, zvejas rīku aizstāšanu, zvejas piepūles samazināšanu utt.). Projektā tika izstrādāta katra pasākuma “pārvaldības rīkkopa” AJT pārvaldītājiem un mazapjoma zvejniekiem.

Secinājumi un ieteikumi

Šajā revīzijā mēs pārbaudījām, vai ES regulējums, kura mērķis ir mazināt galvenās slodzes uz jūras bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm, ir labi izstrādāts un tiek piemērots praksē atsevišķās Atlantijas okeāna un Vidusjūras daļās un vai ES līdzekļu izmantošana ir devusi rezultātus. Autoritatīvas zinātniskas struktūras ir konstatējušas, ka zveja rada galveno slodzi jūras videi. Tāpēc, vērtējot politikas satvaru un ES finansējumu, kā arī to piemērošanas veidu, mēs pievērsām īpašu uzmanību zivsaimniecības jautājumiem.

Jūras vides aizsardzības regulējums ir izveidots, tomēr kopumā ES pasākumi nav atjaunojuši ne labu jūras vides stāvokli, ne zveju līdz ilgtspējīgam līmenim visās jūrās. Mēs konstatējām, ka ES rīcība ir veicinājusi progresu Atlantijas okeānā, kur daudzu zivju krājumu stāvoklis ir stabilizējies un/vai uzlabojies, bet Vidusjūrā vērā ņemams progress nav panākts.

Aizsargājamas jūras teritorijas (AJT) ir vispamanāmākie jūras resursu saglabāšanas pasākumi. Saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu dalībvalstīm ir jāveido vienoti šādu teritoriju tīkli, un ES mērķis bija līdz 2020. gadam aizsargāt 10 % jūras teritoriju. Mūsu vērtējums par AJT lomu saskan ar Eiropas Vides aģentūras konstatējumu, ka nav efektīva, labi pārvaldīta un labi savienota AJT tīkla (sk. 31.–38. punktu). Līdz ar to tas nodrošināja ierobežotu jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

Dalībvalstis nevar noteikt ierobežojumus zvejas darbībām ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, neiesaistoties daudzpusējās diskusijās. Tas sarežģī jūras vides aizsardzību (sk. 39. punktu).

ES tiesību aktos gan attiecībā uz kopējo zivsaimniecības politiku, gan jūras bioloģisko daudzveidību ir ietverti īpaši noteikumi par zivsaimniecības pasākumu saskaņošanu ar jūras vides aizsardzības pasākumiem. Mēs konstatējām, ka praksē KZP regulas 11. panta un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 15. panta noteikumi mūsu pārbaudītajās jūras teritorijās nedarbojās tik efektīvi, kā paredzēts. Tas vājina koordināciju starp šīm politikas jomām (sk. 40.–46. punktu).

Natura 2000 tīkls, kas izveidots ar Putnu un Dzīvotņu direktīvām, ir ES bioloģiskās daudzveidības aizsardzības centienu stūrakmens. Citi ES tiesību akti ietver aizsardzības noteikumus, kas attiecas uz šajās direktīvās uzskaitītajām sugām un dzīvotnēm. Mēs konstatējām, ka pirms vairāk nekā 25 gadiem izveidotajos apdraudētu sugu un dzīvotņu sarakstos nav ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija. Tas nozīmē, ka šie tiesību akti neaizsargā dažas apdraudētas sugas (sk. 47.–51. punktu).

Lai stiprinātu saikni starp vides un zivsaimniecības politiku, Komisijai kopā ar dalībvalstīm ir jānosaka jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzībai vajadzīgās administratīvās un regulatīvās izmaiņas, kas:

• veicina KZP regulā un Jūras stratēģijas pamatdirektīvā paredzēto saglabāšanas pasākumu ātrāku piemērošanu;
• paplašina aizsardzību, aptverot lielāku skaitu sugu (it īpaši tās, kas klasificētas kā kritiski apdraudētas) un dzīvotņu saskaņā ar jaunāko zinātnisko informāciju.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2022. gads

Atlantijas okeānā, kur zvejniecības pārvaldība ir saistīta ar pieļaujamās nozvejas limitiem, ir izmērāmi zivju krājumu stāvokļa uzlabojumi, un Komisija sagaida, ka ilgtspējīga zveja aptvers 99 % izkrāvumu (tikai attiecībā uz ES nozveju) un 73 % bioloģisko krājumu. Palielinās to zivju krājumu biomasa, par kuriem ir pieejami zinātniski ieteikumi par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Tomēr mēs konstatējām, ka par vairāk nekā pusi bioloģisko krājumu ieteikumi saistībā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MIIA) nav pieejami, daudzi krājumi joprojām tiek pārzvejoti un vispārējais mērķis līdz 2020. gadam zvejot visus krājumus atbilstoši MIIA ieteikumiem netiks sasniegts. (sk. 52.–58. punktu).

Attiecīgā ES zinātniskā struktūra (ZZTEK) 2019. gadā ir paziņojusi, ka zvejas apjomi Vidusjūrā divkārt pārsniedz ilgtspējīgas ieguves līmeni (sk. 59. un 60. punktu).

Mēs konstatējām, ka ES rīcība nav sekmējusi 2006. gada Vidusjūras regulā paredzēto ES aizsargājamo zvejas teritoriju izveidi. Zvejai ierobežotos apgabalus jūras baseinos var izveidot, izmantojot citus instrumentus. Saskaņā ar GFCM zvejai ierobežotos apgabalus var izveidot arī, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem. Kopš 2019. gada Vidusjūras rietumdaļas daudzgadu plānā ir paredzēts alternatīvs instruments zvejai ierobežoto apgabalu izveidei. Plāns attālina vispārējo mērķi sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, pārceļot to no 2020. gada uz 2025. gada 1. janvāri. Komisija izvērtēs šo plānu 2024. gadā, kas ir ļoti tuvu jaunajam termiņam (61. un 65. punkts).

Ir iespējams veikt tehniskus pasākumus, lai efektīvāk samazinātu zivsaimniecības negatīvo ietekmi uz jūras vidi Vidusjūrā. ES tehniskos pasākumus, kas attiecas uz Vidusjūru, ir sarežģīti īstenot, un ar tiem līdz šim nav pieticis, lai aizsargātu jūras resursus. Komisija 2018. gadā ir ierosinājusi jaunu kontroles regulu, ar kuru tiktu novērsti daži no zināmajiem trūkumiem, kas attiecas uz zveju Vidusjūrā un ir saistīti ar nozvejas monitoringu un kuģošanas līdzekļu lokalizāciju (66.–69. punkts).

ES, tās Vidusjūras reģiona dalībvalstis un citas Vidusjūras reģiona valstis ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma puses. GFCM noteiktie zvejai ierobežotie apgabali aptver aptuveni 1 % no Vidusjūras teritorijas, un GFCM ir aizliegusi dažus kaitīgus zvejas paņēmienus (70. punkts) visos ūdeņos, kas dziļāki par 1000 metriem (59 % no Vidusjūras un Melnās jūras apgabala).

ES maksimāli pieļaujamā zvejas kapacitāte un iekļaušanas un izslēgšanas režīms nav izstrādāti tā, lai reaģētu uz ES reģionālo jūru īpašajiem apstākļiem, un tajos nav ņemta vērā dažādu veidu zvejas paņēmienu ietekme uz vidi (72.–75. punkts).

Ņemot vērā Vidusjūras ekosistēmu ilgstošo degradāciju, Komisijai kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm:

• jāizskata iespēja izveidot papildu aizsargājamos zvejas apgabalus Vidusjūras baseinā;
• saskaņā ar Vidusjūras rietumdaļas daudzgadu plānu regulāri jāziņo par sasniegto progresu un vajadzību pēc korektīviem pasākumiem, lai varētu apzināt un veikt korektīvus pasākumus.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2023. gads

ES politikā ir noteikts, ka ES finansējumam ir jāatbalsta jūras vides aizsardzība. Šim nolūkam ES rīcībā ir vairāki instrumenti. EJZF ir pielāgots, lai atbalstītu KZP mērķus. No fonda saglabāšanas pasākumus var atbalstīt gan tieši, gan netieši. Saskaņā ar mūsu aplēsēm četrās dalībvalstīs, kuras mēs apmeklējām, no kopējā EJZF finansējuma, kas bija izlietots līdz 2019. gada beigām, 6 % bija tieši saistīti ar saglabāšanas pasākumiem, un vēl papildu 8 % – netieši saistīti ar saglabāšanas mērķiem (76.–79. punkts).

Zvejas flotes pārmērīga kapacitāte Vidusjūrā ir viens no pārzvejas iemesliem. Mēs konstatējām, ka Komisijas priekšlikumā par jaunu fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodam lielā mērā ir saglabāti spēkā esošie ierobežojumi, kas liedz finansēt zvejas kapacitātes palielināšanu (80. un 81. punkts).

ES programmas LIFE mērķis ir atbalstīt vides projektus, it īpaši ar integrētu projektu palīdzību. Interreg var finansēt arī jūras vides atbalsta projektus. Apmeklētajās dalībvalstīs mēs redzējām piemērus, kas liecina par šo līdzekļu lietderīgu izlietojumu (82. punkts).

Saistībā ar nākamā EJZF plānošanu Komisijai kopā ar dalībvalstīm ir jānosaka, kā palielināt jūras resursu saglabāšanai atvēlēto EJZF finansējuma daļu.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2023. gads

Šo ziņojumu 2020. gada 28. oktobrī Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Samo Jereb.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner Lehne

Pielikumi

I pielikums. Zvejas paņēmieni

Šajā pielikumā īsumā ir izskaidrotas dažu zvejas paņēmienu galvenās iezīmes⁹⁷.

Grunts tralis ir konusveida tīkls, ko (viens vai divi zvejas kuģi) horizontāli velk pa jūras gultni. Sānos tam parasti ir divi spārni, kas stiepjas uz priekšu no atvēruma, un to noslēdz šaurs, slēgts gals (āmis), kurā sakrājas zivis. Tīkls ir paredzēts piegrunts vai uz grunts mītošu zivju zvejošanai

Riņķvads ir garš apļveida tīkls, kura augšmala un apakšmala ir nostiprinātas ar virvēm. Tā apakšējo daļu savelk kopā ar tērauda savilcējstropi, kas stiepjas caur riņķiem, kuri ir piestiprināti pie apakšmalas, un ļauj noslēgt tīklu ar noķertajām zivīm. Parasti tas ir visefektīvākais rīks zvejai atklātā jūrā attālāk no grunts.

Dreifējoši tīkli ir tīklu virknes, ko ūdenī vairāk vai mazāk vertikāli notur pludiņi, kas piestiprināti pie augšmalas (augšējā virve) un gremdes, kas piestiprinātas pie apakšmalas (apakšējā virve). Tīkli dreifē ar straumi, parasti tuvu ūdens virsmai vai vidējā dziļumā, un tīklos iepeldējušās zivis tajos ieķeras ar žaunām. Dreifējošos tīklus var piestiprināt pie zvejas kuģa vai atstāt, lai tie brīvi dreifē, un vēlāk izcelt.

Nostiprināta āķu jeda sastāv no garas pamatauklas, kam piestiprinātas vairākas vienmērīgi izvietotas atzaru auklas (pavadiņas), kuru galā ir āķis. To var nostiprināt vai nu tuvu gultnei, vai retāk — vidējā dziļumā vai tuvu ūdens virsmai. Tās garums var būt no dažiem simtiem metru piekrastes zvejā līdz vairāk nekā 50 kilometriem lielapjoma mehanizētā zvejā. Dreifējošas āķu jedas gadījumā pamatauklu tuvu ūdens virsmai vai noteiktā dziļumā notur, izmantojot regulāri izvietotus pludiņus.

II pielikums. Aizsargājamu jūras teritoriju (AJT) izlase

Jūras apakšreģioni: Biskajas līcis un Pireneju pussalas piekraste (BIC), Makaronēzija (MAC), Vidusjūras rietumdaļa (WM)
Gads: gads, kad teritoriju ierosināts atzīt par Kopienā nozīmīgu teritoriju

SPĀNIJA

FRANCIJA

ITĀLIJA

PORTUGĀLE

Akronīmi un saīsinājumi

AJT: aizsargājama jūras teritorija

ANO: Apvienoto Nāciju Organizācija

EEZ: ekskluzīvā ekonomiskā zona

EJZF: Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

ES: Eiropas Savienība

EVA: Eiropas Vides aģentūra

FAO: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija

GFCM: Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija

ICES: Starptautiskā Jūras pētniecības padome

IUCN: Starptautiskā dabas aizsardzības savienība

JSPD: Jūras stratēģijas pamatdirektīva

KZP: kopējā zivsaimniecības politika

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

LVS: labs (jūras ūdeņu) vides stāvoklis

MIIA: maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms

NEAFC: Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija

PDzD: Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva

RJK: reģionālās jūras konvencijas

RZPO: reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas

ZZTEK: Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja

Glosārijs

Aizsargājama jūras teritorija (AJT): ar likumu vai citiem līdzekļiem noteikta jūras teritorija ar mērķi aizsargāt un saglabāt bioloģisko daudzveidību, dabas resursus un kultūras mantojuma vietas.

Bioloģiskais krājums: vienas sugas indivīdu grupa konkrētā teritorijā.

Demersālu sugu zivis: zivju sugas vai grupas, kas uzturas galvenokārt uz jūras grunts vai tās tuvumā.

Drošas bioloģiskās robežas: parametru kopums, kas, ja to ievēro zivju krājuma pārvaldībā, nodrošinās mazu iespējamību, ka krājumi izsīks, bet ir mazāk ierobežojošs nekā MIIA.

EJZF: ES finansēšanas instruments, kas paredzēts jūrlietu un zivsaimniecības politikai kopš 2014. gada.

Ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībai: tā ir integrēta pieeja, kurā tiek ņemta vērā visa ekosistēma. Mērķis ir uzturēt ekosistēmas veselīgā, tīrā, netoksiskā, produktīvā un noturīgā stāvoklī, lai nodrošinātu, ka ieguvumi no dzīvajiem jūras resursiem ir lieli, savukārt zvejas operāciju ietekme uz jūras ekosistēmām ir maza un neapdraud ekosistēmas nākotnē.

Ekskluzīva ekonomikas zona (EEZ): jūras teritorija tieši aiz piekrastes valsts teritoriālajiem ūdeņiem, kurā šai valstij ir noteiktas tiesības un pienākumi saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju.

Iekļaušanas un izslēgšanas režīms: tiesiskais regulējums, lai pārvaldītu ES zvejas flotes lielumu saskaņā ar noteiktu robežvērtību, tostarp nodrošinot, ka dalībvalstis nevar iekļaut flotē jaunus kuģus, neņemot vērā no flotes izslēgto kapacitāti.

Interreg: programmu kopums, kas saņem finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un atbalsta pārrobežu sadarbību, finansējot projektus. Tā mērķis ir kopīgi risināt kopīgas problēmas un rast kopīgus risinājumus dažādās jomās, tostarp vides jomā.

Jūras tiesību konvencija: 1982. gadā ANO aizbildnībā noslēgts daudzpusējs līgums, kurā ir noteiktas valstu tiesības un pienākumi attiecībā uz pasaules jūru un okeānu izmantošanu un ietvertas pamatnostādnes par vides aizsardzību un jūras dabas resursu pārvaldību.

Konvencija par bioloģisko daudzveidību: 1992. gadā ANO aizbildnībā noslēgts daudzpusējs līgums par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas.

Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Bernes konvencija): 1979. gadā Eiropas Padomes aizbildnībā noslēgts daudzpusējs līgums par savvaļas augu un dzīvnieku sugu un to dzīvotņu saglabāšanu, pievēršot īpašu uzmanību apdraudētām un dilstošām sugām.

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (Bonnas konvencija): 1979. gadā ANO aizbildnībā noslēgts daudzpusējs līgums par migrējošo sugu saglabāšanu visos areālos, ko tās apdzīvo.

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN): maksimālais zivju daudzums, ko katru gadu var iegūt no zivju krājuma saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Krājuma biomasa: visu vairotiesspējīgo indivīdu kopsvars zivju krājumā.

LIFE: ES finanšu instruments vides un klimatrīcības jomā kopš 1992. gada.

Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms (MIIA): maksimālais zivju daudzums, ko pastāvīgi var nozvejot pašreizējos apstākļos, nenoplicinot krājumu.

Pelaģiska suga: jūras dzīvie organismi, kas lielāko dzīves daļu pavada tālu no krasta un bez saskares ar jūras gultni.

Reģionālās jūras konvencijas (RJK): sadarbības struktūras jūras vides aizsardzībai, iesaistot dalībvalstis un kaimiņvalstis, kurām ir kopīgi jūras ūdeņi. Četras Eiropas RJK ir OSPAR (Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā), HELCOM (Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību), Barselonas konvencija (Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību) un Bukarestes konvencija (Konvencija par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu).

Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO): starptautiskas organizācijas, ko izveidojušas valstis, kurām ir zvejas intereses kādā apgabalā. RZPO pārvalda gan tālu migrējošas zivju sugas (piemēram, Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija), gan zivju krājumus pēc ģeogrāfiskā apgabala (piemēram, NEAFC).

Zvejas piepūle: zvejas aktivitātes mērs, kurā ņemta vērā kuģa vai flotes kapacitāte un zvejas dienu skaits.

Zvejas piepūles režīms: pieeja zivju krājumu pārvaldībai, nosakot zvejas piepūles limitus.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Samo Jereb vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Šo revīziju vadīja ERP loceklis João Figueiredo, un revīzijas darbā piedalījās atbildīgais vadītājs Colm Friel, kā arī revidentes Michela Lanzutti un Antonella Stasia. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper. Grafisko atbalstu nodrošināja Marika Meisenzahl.

Beigu piezīmes

¹ LESD 7. un 11. pants.

² LESD 3. pants: “1. Savienībai ir ekskluzīva kompetence šādās jomās: (..) jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.”

³ LESD 4. pants: “2. Savienības un dalībvalstu dalītā kompetence attiecas galvenokārt uz šādām jomām: (..) e) vide.”

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008.).

⁵ Attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.

⁶ EVA, “ State of Europe’s Seas”, 2015.

⁷ EVA ziņojums Nr. 17/2019, “ Marine messages II, Navigating the course towards clean, healthy and productive seas through implementation of an ecosystem‑based approach”, 2020.

⁸ EVA ziņojums Nr. 17/2019, Marine messages II, 4.1. attēls.

⁹ IPBES,“Global assessment report on biodiversity and ecosystem services”, 2019.

¹⁰ Sk. FAO pētījumu “Ecosystem Effects of Fishing in the Mediterranean: An Analysis of the Major Threats of Fishing Gear and Practices to Biodiversity and Marine Habits”, 2004.

¹¹ IUCN, “European Red List of Marine Fishes”, 2015.

¹² Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 354, 28.12.2013.). Šī regula ir politikas pamatakts, ko papildina daudzi citi tiesību akti. Vienkāršības labad mēs sauksim šo regulu par “KZP regulu”.

¹³ KZP regulas 2. pants.

¹⁴ KZP regulas 2. panta 1. un 2. punkts.

¹⁵ EVA, “Status of marine fish and shellfish stocks in European seas”, 2019.

¹⁶ KZP regulas 5. pants.

¹⁷ Attiecībā uz zvejas iespējām 2020. gadā sk. Padomes 2020. gada 27. janvāra Regulu (ES) 2020/123, ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un — attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020.).

¹⁸ Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 409, 30.12.2006.).

¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (OV L 347, 30.12.2011.).

²⁰ GFCM nolīguma 2. pants: “Nolīguma mērķis ir nodrošināt dzīvo jūras resursu saglabāšanu un bioloģiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un vides aspektā ilgtspējīgu izmantošanu (..) piemērošanas apgabalā.”

²¹ Ministru konference par Vidusjūras zvejniecību ilgtspēju, 2017. gads, Malta, ministru deklarācija Medfish4ever. Ēģipte šo deklarāciju nav parakstījusi.

²² COM(2007) 575 galīgā redakcija, 10.10.2007., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika”.

²³ JSPD 1. pants.

²⁴ COM(2018) 562 final, 31.7.2018., Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtētas dalībvalstu pasākumu programmas saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.

²⁵ COM(2018) 562 final, 31.7.2018., Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtētas dalībvalstu pasākumu programmas saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.

²⁶ COM(2020) 259 final, 25.6.2020., Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu.

²⁷ COM(2011) 244 galīgā redakcija, 3.5.2011., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”.

²⁸ COM(2015) 478 final, 2.10.2015., Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Starpposma pārskats par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam”.

²⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru.

³⁰ COM(2015) 481 final, 1.10.2015., Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu aizsargājamo jūras teritoriju izveidē (saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK 21. pantu).

³¹ 13. panta 4. punkts.

³² EVA, “Marine Protected Areas: Designed to conserve Europe's marine life, marine protected areas are a globally recognised tool for managing and enhancing our marine ecosystems”, 2018.

³³ Marine Protected Areas Economics, Management and Effective Policy Mixes https://www.oecd.org/environment/resources/Marine-Protected-Areas-Policy-Highlights.pdf.

³⁴ WWF, “Protecting Our Ocean - Europe’s Challenges to Meet the 2020 Deadlines”, 2019.

³⁵ EVA, Marine messages II, 3.2. izcēlums, 2020.

³⁶ Dureuil et al., “Elevated trawling inside protected areas undermines conservation outcomes in a global fishing hot spot”, Science, 362. sēj., Nr. 6421, 1403.–1407. lpp., 2018.

³⁷ EVA, “EU reaches the Aichi target of protecting ten percent of Europe's seas”, 2018.

³⁸ EVA, “Marine Protected Areas”, 2018.

³⁹ COM(2020) 380 final, 20.5.2020., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”.

⁴⁰ Sk. COM(2019) 274 final, 7.6.2019., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas stāvokli un apspriešanos par zvejas iespējām 2020. gadam.

⁴¹ Sk. https://ec.europa.eu/fisheries/cfp/fishing_rules_lv.

⁴² EVA, Marine messages II, 3.2. izcēlums, 2020.

⁴³ COM(2018) 368 final, 30.5.2018., Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139.

⁴⁴ IUCN, “European Red List of Marine Fishes”, 2015.

⁴⁵ Dzīvotņu direktīvas 19. pants, Putnu direktīvas 15. un 16. pants.

⁴⁶ EVA ziņojums Nr. 3/2015, “ Marine protected areas in Europe's seas”.

⁴⁷ Vidusjūras regula, 3. pants.

⁴⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem (OV L 198, 25.7.2019.).

⁴⁹ COM(2009) 40 galīgā redakcija, 5.2.2009., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Kopienas rīcības plāns haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai”.

⁵⁰ ZZTEK ziņojums STECF 19–17.

⁵¹ Padomes 2003. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (ar grozījumiem) (OV L 167, 4.7.2003.).

⁵² KZP regulas 2. un 3. pants.

⁵³ EVA, Marine messages II, 2020, 11. lpp.

⁵⁴ EVA, Marine messages II, 2020, 25. lpp.

⁵⁵ Komisijas dienestu darba dokuments, sk. 9. lpp.

⁵⁶ ZZTEK, Monitoring the performance of the Common Fisheries Policy (STECF-Adhoc-19–01). Šis ir ekspertu grupas 2019. gada marta ziņojums ZZTEK. Dati aptver laikposmu līdz 2017. gadam. Sk. 7., 11. lpp.

⁵⁷ ZZTEK ziņojums STECF 19–01, 11. lpp.

⁵⁸ Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots dokumentam COM(2019) 274 final, sk. 7. lpp.

⁵⁹ ZZTEK ziņojums STECF-ADhoc-19–01.

⁶⁰ COM(2019) 274 final, 7.6.2016.

⁶¹ EVA, Marine messages II, 2020, 17. lpp.

⁶² Sk. ZZTEK ziņojumus: PLEN 17–02, PLEN 18–01, STECF 18–09 un STECF 18–13.

⁶³ ZZTEK, “The 2018 Annual economic report on the EU fishing fleets” (STECF 18–07), 163. lpp.

⁶⁴ Sk. Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 21. apsvērumu un 59. pantu.

⁶⁵ Sk. ZZTEK ziņojumu STECF 17–02.

⁶⁶ Sk. ZZTEK ziņojumu STECF PLEN 17–02.

⁶⁷ Sk. ZZTEK ziņojumu STECF PLEN 19–01.

⁶⁸ Sk. Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 18. apsvērumu un 5. un 6. pantu.

⁶⁹ Regula (ES) 2019/1022, pieņemta 2019. gada 20. jūnijā.

⁷⁰ 17. un 6. pants.

⁷¹ Regula (ES) 2019/1241.

⁷² Sk. 3. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

⁷³ Sk., piemēram, 10. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu, 23. panta 1. un 5. punktu, 27. panta 7. punktu un 31. panta 4. punktu.

⁷⁴ Regula (EK) 1967/2006.

⁷⁵ Regula (ES) 1343/2011.

⁷⁶ COM(2007) 604 galīgā redakcija, 17.10.2007., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kaitīgas zvejas metodes tāljūras zvejā un jutīgu dziļjūras ekosistēmu aizsardzība”.

⁷⁷ ZZTEK ziņojums STECF PLEN 17–02.

⁷⁸ COM(2017) 192 final, 24.4.2017., Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, īstenošana un novērtēšana, kā noteikts saskaņā ar 118. pantu”.

⁷⁹ COM(2018) 368 final, 30.5.2018.

⁸⁰ Avots: GFCM datubāze.

⁸¹ Sk. KZP regulas 2. panta 5. punkta d) apakšpunktu.

⁸² KZP regulas 23. pants.

⁸³ Sk. KZP regulas 23. panta 2. punktu.

⁸⁴ KZP regulas 2. panta 3. punkts.

⁸⁵ Sk. EJZF regulas (Regula (ES) Nr. 508/2014) 1. pantu.

⁸⁶ EJZF regulas 10. apsvērums.

⁸⁷ EJZF regulas 6. pants.

⁸⁸ EJZF regulas 37.–40. pants, attiecīgi: “Atbalsts saglabāšanas pasākumu un reģionālās sadarbības izstrādei un īstenošanai”, “Zvejas ietekmes uz jūras vidi ierobežošana un zvejas pielāgošana sugu aizsardzībai”, “Ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistīta inovācija” un “Jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana un kompensācijas režīmi, veicot ilgtspējīgas zvejas darbības”.

⁸⁹ “EMFF use for the protection of sensitive species”, galīgais ziņojums, 2020. gada marts.

⁹⁰ EVA, Marine messages II, 2020, 53. lpp.

⁹¹ Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 12/2011“Vai ES pasākumi ir veicinājuši zvejas flotu jaudas pielāgošanu zvejas iespējām?”

⁹² EJZF regulas 5. pants.

⁹³ EJZF regulas 11. pants.

⁹⁴ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Regulu Nr. 508/2014, COM(2018) 390 final, 12.6.2018, 13. un 16. pants.

⁹⁵ Padomes secinājumi par Komisijas priekšlikumu par jaunu Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, 2019. gada jūnijs.

⁹⁶ Regula (ES) Nr. 1293/2013.

⁹⁷ Pamatojoties uz FAO tīmekļa vietnē pieejamo informāciju.

Laika skala

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.