ESF atbalsts ilgstoša bezdarba apkarošanai Pasākumiem jābūt mērķtiecīgākiem, pielāgotiem un uzraudzītiem

Kopsavilkums

I Ilgstošs bezdarbs attiecas uz personām, kuras ir bijušas bez darba vismaz 12 mēnešus. Oficiāla darba neesība tik ilgu laiku var radīt smagas sekas skartajām personām, piemēram, lielāku nabadzības risku, sociālo atstumtību un pat veselības problēmas. Tādējādi ilgstošs bezdarbs ietekmē arī mūsu sociālo struktūru. Tajā pašā laikā no ekonomikas viedokļa ilgstošam bezdarbam ir negatīva ietekme uz izaugsmi un publiskajām finansēm.

II ES darba tirgus politika ir valstu prerogatīva – dalībvalstis (dažkārt kopā ar reģioniem) ir atbildīgas par atbilstošu (ilgstoša) bezdarba mazināšanas pasākumu pieņemšanu un īstenošanu. Vienlaikus dalībvalstis sadarbojas ar ES, lai izstrādātu koordinētu nodarbinātības stratēģiju, jo īpaši, lai veicinātu kvalificētu, apmācītu un pielāgojamu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Stratēģijas ietvaros ES uzdevums ir veicināt dalībvalstu sadarbību un atbalstīt un vajadzības gadījumā papildināt to darbības.

III Kopš 2011. gada Komisija, izmantojot Eiropas pusgada procesu, pārskata dalībvalstu darba tirgus politiku. Pamatojoties uz Komisijas veikto analīzi, Padome ir pieņēmusi vairākus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, aicinot attiecīgās dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus ilgstoša bezdarba novēršanai, tostarp īstenot individualizētu pieeju. Šī pieeja 2016. gadā tika apstiprināta Padomes ieteikumā par ilgstošu bezdarbu.

IV Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir ES galvenais finanšu instruments, ar ko atbalsta dalībvalstu aktīvos darba tirgus pasākumus. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam četri no 11 tematiskajiem mērķiem, kas izklāstīti Kopīgo noteikumu regulā attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, attiecas uz ESF, un trīs no tiem vismaz daļēji risināja konkrēto ilgstoša bezdarba problēmu. Proti, aptuveni 11,4 miljardi EUR tika piešķirti investīciju prioritātei “nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei”. Šī ir vienīgā investīciju prioritāte, kas īpaši attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem, kā arī citām neizdevīgā stāvoklī esošu darba meklētāju un ekonomiski neaktīvu personu grupām. Komisija uzskata, ka šī prioritāte aptver aptuveni pusi no visiem ESF izdevumiem ar ilgstošo bezdarbu saistītiem pasākumiem.

V Revīzijā mēs novērtējām, vai ESF finansējums 2014.–2020. gadam, izmantojot tā investīciju prioritāti “nodarbinātības pieejamības nodrošināšana”, bija efektīvs cīņā pret ilgstošu bezdarbu. Mēs jo īpaši analizējām, cik lielā mērā ESF izdevumi bija mērķorientēti uz pasākumiem, kas palīdz ilgstošajiem darba meklētājiem atrast darbu. Turklāt mēs pārbaudījām, vai dalībvalstis, īstenojot “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumus, lai atvieglotu ilgstošo bezdarbnieku (atkārtotu) iekļaušanos darba tirgū, ir piemērojušas individualizētu pieeju. Visbeidzot, mēs pārbaudījām, vai Komisija ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu attiecīgus un pietiekamus datus, kas ļautu noteikt ESF finansējuma ietekmi uz ilgstošo bezdarbu.

VI Mēs konstatējām, ka ar ESF “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumiem 2014.–2020. gada periodā tika finansēti dažādi intervences pasākumi, no kuriem labumu guva daudzi ilgstošie darba meklētāji. Minētie ESF pasākumi galvenokārt bija vērsti uz ilgstošajiem bezdarbniekiem kā apakšgrupu – kā daļu no visiem bezdarbniekiem un/vai no “neizdevīgā stāvoklī” esošajām grupām. Tas atbilda šīs investīciju prioritātes finansēšanas jomai, kas attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem, bet aptver visus darba meklētājus un ekonomiski neaktīvos cilvēkus. Šī pieeja bija piemērojama arī citām attiecīgajām ESF investīciju prioritātēm. Pamatojoties uz datiem, kas pieejami par prioritāti “nodarbinātības pieejamības nodrošināšana”, mēs arī konstatējām, ka to ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, kurus atbalsta ar ESF “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumiem, ne vienmēr atspoguļoja problēmas apmēru dažās dalībvalstīs.

VII Mūsu veiktā analīze arī parādīja, ka ar ESF pasākumiem, kas īstenoti 2014.–2020. gada periodam, praksē ne vienmēr tika īstenota individualizētas pieejas koncepcija. Tā būtu bijusi iespēja uzlabot ESF pasākumu efektivitāti attiecībā uz ilgstošiem darba meklētājiem, jo šie pasākumi ne vienmēr ir risinājuši darba meklētāju īpašās vajadzības.

VIII Revīzijā mēs arī konstatējām vēl vienu bieži sastopamu nepilnību ESF uzraudzības un novērtēšanas sistēmā – tā kā nav konkrētas izdevumu kategorijas par dažādām mērķgrupām (piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem), ir grūti ne tikai noteikt, cik liels ES finansējums ir piešķirts šādiem pasākumiem, bet arī novērtēt tā rezultātus un ietekmi uz mērķgrupu.

IX Attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu mēs iesakām Komisijai:

• uzstāt, lai dalībvalstis īpaši pievērstos ilgstošiem bezdarbniekiem un viņu vajadzībām, izmantojot ESF+, kur ilgstošs bezdarbs valsts vai reģionālajā līmenī ir augsts;
• uzstāt, lai dalībvalstis, īstenojot “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumus saskaņā ar ESF+, izmantotu individualizētu pieeju visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, un
• izvērtēt uz ilgstošajiem bezdarbniekiem vērsto “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumu efektivitāti.

Ievads

Ilgstošs bezdarbs – pastāvīga problēma dažu dalībvalstu darba tirgos

01 ES ilgstošs bezdarbs (IB) jau daudzus gadus ir atzīts par īpašu problēmu. Cilvēki, kuri ilgāku laiku paliek bez darba, saskaras ar lielākām problēmām atrast darbu, jo viņi zaudē motivāciju, pārliecību un prasmes^[1]. Turklāt darba devēji var mazāk vēlēties pieņemt darbā personu, kura ilgu laiku nav strādājusi^[2]. Ilgstoši bezdarba periodi rada lielāku nabadzības, sociālās atstumtības un pat veselības problēmu risku^[3]. Tādējādi IB ietekmē arī mūsu sociālo struktūru. Tajā pašā laikā no ekonomikas viedokļa ilgstošam bezdarbam ir negatīva ietekme uz izaugsmi un publiskajām finansēm^[4].

02 1. izcēlumā ir definēts termins “ilgstošs bezdarbs”. Definīcija atbilst Starptautiskās Darba organizācijas pamatnostādnēm, un Eurostat to izmanto, lai vāktu datus par IB ES.

03 ES IB palielināja finanšu un ekonomiskā krīze 21. gadsimta pirmās desmitgades beigās – 2014. gadā aptuveni 11 % no visiem darba tirgū aktīvajiem cilvēkiem bija bezdarbnieki salīdzinājumā ar aptuveni 9 % 2009. gadā. Tajā pašā laikā aptuveni 50 % no visiem bezdarbniekiem 2014. gadā bija bez darba vairāk nekā gadu salīdzinājumā ar aptuveni 34 % 2009. gadā. Pēdējā laikā situācija kopumā ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2020. gadu 15 miljoni darba meklētāju visās ES 27 dalībvalstīs, no kuriem 35 % (5,3 miljoni cilvēku) bija ilgstoši bezdarbnieki (attiecībā uz situāciju katrā dalībvalstī skatīt 1. attēlu, 2. attēlu un I pielikumu). Tomēr Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas palielina risku, ka turpmākajos gados šī lejupējā tendence mainīsies.

04 Lai gan ekonomikas atveseļošanās iespaidā pēc finanšu krīzes IB rādītāji vidēji ES līmenī uzlabojās, progress ir bijis nevienmērīgs un joprojām pastāv ievērojamas IB atšķirības starp dalībvalstīm. Revīzijas laikā pieejamie Eurostat dati par 2020. gadu liecina, ka septiņās dalībvalstīs^[6] bija pārsniegts ES-27 valstu vidējais IB rādītājs, izsakot procentos no kopējā bezdarba līmeņa (35,4 %), salīdzinājumā ar 10 dalībvalstīm^[7] 2014. gadā. No šīm septiņām valstīm Grieķijā un Itālijā tas bija attiecīgi 66,5 % un 51,5 %. Pārējās trīs dalībvalstīs (Beļģijā, Bulgārijā un Slovākijā) IB rādītājs procentos no kopējā bezdarba līmeņa pārsniedza 40 %, bet Slovēnijā un Francijā – 35 % (skatīt I pielikumu). IB rādītājs šajās dalībvalstīs vidēji ir par 13,1 procentpunktu augstāks nekā rādītājs ES-27 valstīs (salīdzinājumā ar 9,2 procentpunktiem 2014. gadā).

05 Reģionālā līmenī IB rādītāja atšķirības ir vēl lielākas. Par to liecina IB rādītājs, kas izteikts procentos no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, – 2019. gadā aptuveni trešdaļā ES-27 reģionu (izmantojot Eurostat NUTS 2 klasifikāciju) IB rādītājs pārsniedza ES-27 valstu vidējo rādītāju (2,8 %). IB rādītājs svārstījās no 0,3 % līdz 18,4 % (skatīt 1. attēlu un 2. attēlu).

06 Komisija uzrauga ne tikai IB datus, bet arī to potenciālo darba ņēmēju īpatsvara izmaiņas ES, kuri ir “pieejami darbam, bet to nemeklē”, ieskaitot tos, kuri ir kategorijā “uzskata, ka darbs nav pieejams” (tā dēvētie “pasīvie darba meklētāji”)^[8]. Tā kā šie potenciālie darba ņēmēji aktīvi nemeklē darbu, viņus uzskata nevis par bezdarbniekiem un/vai ilgstošajiem bezdarbniekiem, bet gan par ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem.

07 Saskaņā ar Eurostat datiem 2008. gada finanšu krīzes rezultātā vairāk cilvēku pameta darba tirgu un kļuva neaktīvi, 2013.–2014. gadā viņu skaitam sasniedzot maksimumu, proti, aptuveni deviņi miljoni cilvēku bija “pieejami darbam, bet to nemeklēja”, ieskaitot vairāk nekā piecus miljonus cilvēku apakškategorijā “uzskata, ka darbs nav pieejams”. Pēc tam potenciālo “pasīvo” darba meklētāju skaits samazinājās līdz 2020. gadam, kad tas atkal palielinājās līdz 3,5 miljoniem cilvēku, palielinoties arī to cilvēku kopējai kategorijai, kuri ir “pieejami darbam, bet to nemeklē” (skatīt 3. attēlu).

08 Tomēr šie dati neparāda, cik daudz cilvēku, kuri iepriekš tika uzskaitīti kā ilgstoši bezdarbnieki, pārtrauca meklēt darbu, jo bija kļuvuši “pasīvi”. Statistikā viņi tiktu uzskatīti nevis par ilgstošajiem bezdarbniekiem, bet gan par ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem, kā rezultātā tiktu automātiski samazināts ilgstošo bezdarbnieku skaits. Pastāv risks, ka tas varētu radīt maldinošu priekšstatu par pozitīvām pārmaiņām nodarbinātības situācijā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā.

ES iniciatīvas nodarbinātības politikas jomā

Nodarbinātības politika – valstu prerogatīva

09 ES darba tirgus politika ir valstu prerogatīva — dalībvalstis (dažkārt kopā ar reģioniem) ir atbildīgas par atbilstošu (ilgstoša) bezdarba mazināšanas pasākumu pieņemšanu un īstenošanu. Tajā pašā laikā dalībvalstis sadarbojas ar ES, lai izstrādātu koordinētu nodarbinātības stratēģiju, jo īpaši, lai veicinātu kvalificētu, apmācītu un pielāgojamu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Saskaņā ar savu stratēģisko un koordinācijas sistēmu ES ne tikai veicina sadarbību starp dalībvalstīm, bet arī atbalsta un vajadzības gadījumā papildina to darbības^[9].

ES stratēģija “Eiropa 2020”

10 Komisija 2010. gadā ierosināja stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei^[10], kuras mērķis ir valstu un ES politikas labāka koordinācija. Viens no tās pieciem pamatmērķiem attiecas uz nodarbinātību, jo īpaši 20–64 gadus vecu iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu no 69 % līdz vismaz 75 % līdz 2020. gadam. Eiropadome minēto stratēģiju pieņēma 2010. gada martā.

11 Kā daļu no stratēģijas “Eiropa 2020” Komisija pieņēma iniciatīvu “Jaunu prasmju un darba vietu programma”^[11]. Tajā ierosināti 13 pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt Eiropas darba tirgum labāk darboties, palielinot nodarbinātības elastību un drošību, stimulus ieguldīt apmācībā, pienācīgos darba apstākļos un atvieglojot darbvietu radīšanu.

12 Vēl viena stratēģijas “Eiropa 2020” sastāvdaļa ir Eiropas Nodarbinātības stratēģija (ENS), ko pirmo reizi ieviesa 1992. gadā. Tā ir ES nodarbinātības politikas stūrakmens, un tās mērķis ir radīt vairāk un labākas darbvietas visā ES. Stratēģija tiek īstenota ar Eiropas pusgada starpniecību. Padomes Nodarbinātības komiteja (EMCO), kas nodarbinātības jomā ir Nodarbinātības un sociālo lietu padomes (EPSCO) nodarbinātības un sociālo lietu ministru galvenā padomdevēja komiteja, atbalsta minētās stratēģijas īstenošanu.

Eiropas pusgada process

13 Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošana ir neatņemama daļa no Eiropas pusgada procesa – ikgadēja makroekonomikas, budžeta un strukturālās politikas koordinēšanas cikla starp dalībvalstīm. Eiropas pusgada ietvaros dalībvalstis iesniedz savas valsts reformu programmas, ko Komisija pēc tam analizē, lai pārbaudītu atbilstību stratēģijai “Eiropa 2020”.

14 Komisija un Padome sīkāk uzrauga nodarbinātības un sociālo situāciju dalībvalstīs, izmantojot vienoto nodarbinātības ziņojumu, ko ierosina Komisija un pēc konsultācijām un pielāgojumiem pieņem Padome. Šis novērtējums ir atspoguļots arī Komisijas ziņojumos par valstīm, kuros analizē dalībvalstu ekonomikas politiku, un tās konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. Kopš Eiropas pusgada ieviešanas 2010. gadā tā pusgada paketē ir iekļautas arī nodarbinātības pamatnostādnes, kurās Komisija ierosina kopīgas prioritātes un mērķrādītājus nodarbinātības politikai, par kuriem jāvienojas valstu valdībām un kuri jāpieņem Eiropas Savienības Padomei.

15 ES ir atzinusi ilgstoša bezdarba nozīmi politikas līmenī un Eiropas pusgada procesa ietvaros ir sniegusi vairākus saistītus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus. Laikposmā no 2011. gada līdz 2020. gadam ES sniedza šādus ieteikumus 15 dalībvalstīm, un ieteikumi 11 no tām tika sniegti laikposmā pirms 2014.–2020. gada darbības programmu (DP) pieņemšanas. DP īstenošanas periodā (2015.–2020. gads) četras no minētajām dalībvalstīm saņēma vēl vienu ieteikumu, bet vēl četras pirmo reizi saņēma ieteikumu pēc 2014. gada.

Lai aktīva darba tirgus politika būtu efektīva, svarīga ir individualizēta pieeja

16 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) definē aktīvu darba tirgus politiku (ADTP) kā visus sociālos izdevumus (izņemot izglītības izdevumus), kuru mērķis ir uzlabot saņēmēju izredzes atrast algotu darbu vai citādi palielināt viņu ienākumu gūšanas spēju^[12]. Kā norādījusi Komisija, ADTP ietver četras pamatkategorijas: apmācību, palīdzību darba meklēšanā, tostarp ievirzi un konsultācijas, darbā pieņemšanas stimulus nodarbinātībai privātajā sektorā un tiešās nodarbinātības programmas publiskajā sektorā^[13].

17 Efektīva ADTP ir būtiska, lai risinātu (ilgstošo) bezdarbnieku vajadzības un palīdzētu viņiem (atkārtoti) iekļauties darba tirgū. Kā norādījusi Komisija, dažādu veidu ADTP nav vienlīdz rezultatīvas visiem bezdarbniekiem – tās būs efektīvas tikai tad, ja tās būs vērstas uz pareizo iedzīvotāju grupu, sastāvēs no īpaši pielāgotiem pasākumiem, kuru pamatā ir individualizēta pieeja, un tās tiks uzraudzītas un novērtētas rezultātu ziņā, lai pielāgotu turpmākus pasākumus^[14].

18 Individualizētā pieejā tiek ņemtas vērā bezdarbnieku īpašās problēmas un tiek nodrošināts, ka pakalpojumi ir pielāgoti viņu individuālajām vajadzībām. Tas ir īpaši svarīgi ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuriem ir grūtāk (atkārtoti) iekļauties darba tirgū. Eurostat lēš, ka pārejas uz nodarbinātību varbūtība 2020. gadā vidēji ir 11 % ilgstošajiem bezdarbniekiem un 25 % īslaicīgajiem bezdarbniekiem. Lielākās atšķirības starp ilgstošajiem bezdarbniekiem un īslaicīgajiem bezdarbniekiem tika konstatētas Beļģijā un Ungārijā (vairāk nekā 22 procentpunkti), savukārt mazākā atšķirība bija Dānijā, Horvātijā un Zviedrijā, kur šis rādītājs bija mazāks par 10 procentpunktiem^[15] (skatīt II pielikumu). Turklāt, lai gan vidējais rādītājs pārejai uz nodarbinātību īslaicīgajiem bezdarbniekiem 2013.–2020. gada periodā uzlabojās (no 21 % līdz 25 %), ilgstošajiem bezdarbniekiem tas saglabājās stabils – 11 %.

19 ES ir uzsvērusi individualizētas pieejas būtiskumu vairākos politikas dokumentos:

• Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kurā personalizēta pieeja ir viena no bezdarbnieka tiesībām, kopā ar padziļinātu individualizētu novērtējumu 18 mēnešu laikā pēc viņa kļūšanas par bezdarbnieku^[16];
• Padomes 2010., 2015. un 2018. gada nodarbinātības pamatnostādnēs, kurās atbalstīta nodarbinātības pakalpojumu uzlabošana, sniedzot visiem, tostarp no darba tirgus visvairāk attālinātajām personām, pieejamus personalizētus pakalpojumus, un kurās ieteikts individualizēts aktīvs atbalsts, lai atgrieztos darba tirgū^[17];
• lielākajā daļā Komisijas sagatavoto valsts nostājas dokumentu bija minēta vajadzība piemērot personalizētu pieeju un īpaši pielāgotus pasākumus.

20 Padome 2016. gadā pieņēma Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū^[18]. Ieteikumā īpaša uzmanība pievērsta individualizētai pieejai (skatīt 2. izcēlumu).Lai gan Komisijas 2019. gada novērtējuma ziņojumā^[19] tika atzīts, ka pastāv holistiskāka pieeja individuāla atbalsta sniegšanai, tas, cik lielā mērā tiek izmantota individualizēta pieeja, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Dati liecina, ka 2019. gadā uz 78,4 % ilgstošo bezdarbnieku attiecās līgums par integrāciju darbā. Tomēr 2019. gadā šādu līgumu aptvērums starp dalībvalstīm svārstījās no 100 % līdz pat tikai 11,2 %.

ES finansējums aktīvai darba tirgus politikai dalībvalstīs

21 Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam galvenie ES finansējuma avoti stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai bija Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi un – jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu aktīvo darba tirgus politiku – Eiropas Sociālais fonds^[20] (ESF).

22 Četri no 11 tematiskajiem mērķiem (TM), kas izklāstīti Kopīgo noteikumu regulā^[21] (KNR) 2014.–2020. gada ESI fondiem, attiecas uz ESF un trīs no tiem ir būtiski, lai risinātu ilgstoša bezdarba problēmu:

• “veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti” (8. TM);
• “veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju” (9. TM) un
• “ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionālajā apmācībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā” (10. TM).

23 Katram TM ir vairākas investīciju prioritātes. Piecas no šīm prioritātēm ir būtiskas, lai sniegtu atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem kā indivīdiem (8.i, 8.ii, 9.i un 10.iii) vai lai pievērstos izmaiņām valsts nodarbinātības dienestu struktūrās un pakalpojumu sniegšanā (8.vii). No šīm piecām prioritātēm tikai 8.i investīciju prioritāte (“Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem, un no darba tirgus attālinātām personām, arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei”, kas turpmāk minēta kā “nodarbinātības pieejamības nodrošināšana”) īpaši attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem^[22].

24 Laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam pasākumiem “veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti” (8. TM) tika mērķiezīmēti 27,7 miljardi EUR jeb 26 % no ESF budžeta. Aptuveni 11,4 miljardi EUR tika piešķirti “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumiem (8.i investīciju prioritāte). Četras dalībvalstis katra piešķīra vairāk nekā 1 miljardu EUR 8.i investīciju prioritātei — Itālija, Polija, Slovākija un Spānija (skatīt III pielikumu).

25 Lielākā daļa ESF DP pievēršas TM un investīciju prioritātēm, kas ir visbūtiskākās attiecībā uz ilgstošajiem bezdarbniekiem. Konkrēti 145 no 178 DP (81 %) piešķir līdzekļus 8. TM un 106 DP – 8.i investīciju prioritātei. Turklāt visas dalībvalstis, izņemot vienu, ir izstrādājušas DP, kas ir piešķīrušas līdzekļus 8.i investīciju prioritātei.

26 ESF finansējumu var izmantot, lai atbalstītu dažādu veidu pasākumus un intervences pasākumus, kas var palīdzēt ilgstošajiem bezdarbniekiem atrast darbu (skatīt 3. izcēlumu).

27 ESF pasākumus un intervences saistībā ar ilgstošu bezdarbu īsteno publiskās iestādes (valsts, reģionālie vai vietējie nodarbinātības dienesti), nevalstiskās organizācijas un privāti uzņēmumi, ko izraudzījušās valsts vai reģionālās vadošās iestādes (vai starpniekstruktūras) vai kas atlasīti, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Covid-19 pandēmijas ietekme uz nodarbinātību

28 Pārvietošanās ierobežojumi, ko dalībvalstis noteica, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju no 2020. gada marta, būtiski ietekmēja saimniecisko darbību un nodarbinātību visās dalībvalstīs un lielākajā daļā ekonomikas nozaru, lai gan dažādā mērā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija 2020. gada pavasarī ierosināja tūlītējus pasākumus pandēmijas seku novēršanai. Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada maijā pieņēma SURE instrumentu^[23], kas atbalsta saīsināta darbalaika shēmu un tamlīdzīgu darba saglabāšanas pasākumu izmantošanu visā ES. Līdz šim minētā shēma ir palīdzējusi ierobežot bezdarba pieaugumu, neraugoties uz krasu ekonomiskās aktivitātes kritumu^[24]. Tomēr, tiklīdz shēmu pārstāj piemērot 2022. gada decembrī, pastāv risks, ka bezdarba līmenis varētu pieaugt, un var tikt ietekmēti ilgstošie bezdarbnieki^[25].

29 Komisija arī ierosināja ESI fondus izmantot elastīgāk. Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtās investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) stājās spēkā 2020. gada aprīlī. Ar tām paredz pagaidu iespēju piešķirt 100 % līdzfinansējumu no ES budžeta, un ar tām tika ieviesta papildu elastība budžeta pārvietojumiem starp dažādiem fondiem un programmām. Rezultātā vairāk nekā puse no visām dalībvalstīm nolēma grozīt savas DP, lai ieviestu iespēju nodrošināt 100 % līdzfinansējumu ESF pasākumiem un/vai pārvietot papildu līdzekļus no citiem ESI fondiem uz ESF DP.

Revīzijas tvērums un pieeja

30 Revīzijā mēs novērtējām, vai ESF finansējums 2014.–2020. gadam, izmantojot tā investīciju prioritāti “nodarbinātības pieejamības nodrošināšana”, atbilda ilgstošo bezdarbnieku īpašajām vajadzībām, lai atvieglotu viņu (atkārtotu) iekļaušanos darba tirgū. Lai to izdarītu, mēs aplūkojām trīs konkrētus aspektus:

• mēs analizējām, cik lielā mērā ESF izdevumi bija vērsti uz pasākumiem, kuru mērķis ir ilgstošiem bezdarbniekiem (atkārtoti) iekļauties darba tirgū;
• mēs pārbaudījām, vai dalībvalstis, īstenojot “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumus, ir piemērojušas individualizētu pieeju;
• mēs pārbaudījām, vai Komisija ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu atbilstīgus un pietiekamus datus, kas ļautu noteikt ESF finansējuma ietekmi uz ilgstošo bezdarbu.

31 Mūsu analīzē galvenā uzmanība ir pievērsta Komisijas lomai un pienākumiem, kad tika sagatavotas un pēc tam īstenotas ESF DP 2014.–2020. gadam. Mēs analizējām attiecīgos dokumentus un iztaujājām Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (EMPL ĢD) un Eurostat kā datu sniedzēja pārstāvjus.

32 Mūsu analīze aptver visas dalībvalstis. Turklāt mēs padziļināti pārbaudījām četras dalībvalstis (Itālija, Īrija, Polija un Slovākija), jo tās vai nu saskārās ar īpašām grūtībām saistībā ar ilgstošo bezdarbu programmas perioda sākumā, vai arī bija piešķīrušas ievērojamu daļu no sava ESF finansējuma 8.i investīciju prioritātei.

33 Mēs analizējām četras ESF DP (pa vienai katrai no atlasītajām dalībvalstīm)^[26] un novērtējām, vai intervences loģika, kas noteikta ar IB saistītam atbalstam, palīdzēja risināt IB problēmu. Pamatojoties uz būtiskumu un īstenošanas līmeni, mēs pārskatījām arī vienu līdz trīs “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumus katrā DP, lai pārbaudītu, vai tie ir īstenoti tā, lai apmierinātu ilgstošo bezdarbnieku īpašās vajadzības, piemērojot individualizētu pieeju. Attiecībā uz katru no atlasītajām DP mēs izvērtējām arī atsevišķus gadījumus ar 18–24 nejauši atlasītām personām, kuras bija bez darba ilgāk nekā 12 mēnešus, bet bija piedalījušās ESF finansētā pasākumā, kas paredzēts ilgstošajiem bezdarbniekiem. Kopumā mēs izskatījām 78 šādus atsevišķus gadījumus. Turklāt mēs iztaujājām attiecīgo valsts iestāžu (t. i., ministriju, kas atbild par nodarbinātības politiku, kā arī vadošo iestāžu un īstenošanas struktūru) pārstāvjus.

34 Revīzijas darbu mēs veicām no 2020. gada septembra līdz 2021. gada jūlijam. Ar Covid-19 saistīto ceļošanas un veselības ierobežojumu dēļ mēs nevarējām veikt apmeklējumus uz vietas. Visas sanāksmes ar Komisiju, valstu iestādēm un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) notika videokonferenču veidā.

Apsvērumi

ESF ne vienmēr īpaši pievērsās ilgstošajiem bezdarbniekiem

35 Mēs pārbaudījām, vai Komisija plānošanas posmā atbalstīja dalībvalstis tā, lai IB problēma būtu atspoguļota ESF DP izstrādē, un vai attiecīgā gadījumā “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumi bija vērsti uz ilgstošajiem bezdarbniekiem. Mēs arī analizējām, vai veids, kādā atbalsts tika īstenots, atspoguļoja IB apjomu dalībvalstīs.

ESF atbalsts sasniedza ilgstošos bezdarbniekus, izmantojot dažādus intervences veidus

36 Paredzams, ka ESF atbalstītās darbības papildinās pieejamo atbalstu ilgstošiem bezdarbniekiem dalībvalstī. Līdz 2020. gada beigām bija piešķirti aptuveni 96 % no ESF atbalsta, kas bija pieejams ilgstošajiem bezdarbniekiem, izmantojot 8.i investīciju prioritātes pasākumus, un 58 % jau bija deklarēti Komisijai (skatīt III pielikumu).

37 Saskaņā ar revīzijas laikā pieejamajiem Komisijas datiem ESF finansējums sasniedza aptuveni 1,6 miljonus ilgstošo bezdarbnieku, t. i., 36 % no 4,4 miljoniem dalībnieku, uz kuriem attiecās 8.i investīciju prioritāte. Četrās dalībvalstīs (Itālijā, Polijā, Slovākijā un Spānijā) ESF atbalsts sasniedza vairāk nekā 100 000 ilgstošo bezdarbnieku (sk. 1. tabulu). Tas tika panākts, izmantojot dažādus intervences veidus attiecībā uz “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanu”, piemēram, konsultācijas un atbalstu (20 %), finansiālus stimulus (17 %), izglītību un apmācību (8 %) un ievērojamu daļu intervences pasākumu, kuros apvienoti vairāki veidi (30 %)^[27].

38 Četrās atlasītajās dalībvalstīs mēs konstatējām, ka tika izmantoti visi galvenie ESF intervences veidi, lai gan dažādā mērā. Itālijas DP galvenā uzmanība tika pievērsta finansiāliem stimuliem pieņemšanai darbā, savukārt Īrijā galvenā uzmanība tika pievērsta apmācībai. Polija parasti piedāvāja apvienotus pasākumu kopumus, kas galvenokārt ietvēra apmācību un stažēšanos. Slovākijā izplatītāki bija darbā pieņemšanas stimuli un tieša darbvietu radīšana (sk. 4. izcēlumu).

Daudzi ESF intervences pasākumi bija vērsti uz bezdarbu kopumā, bet ne īpaši uz ilgstošiem bezdarbniekiem

39 Pirms ESF programmu pieņemšanas 2014.–2020. gada periodam 11,4 miljoni cilvēku tika uzskatīti par ilgstošajiem bezdarbniekiem, t. i., 5,5 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 48,3 % no kopējā bezdarba rādītāja (2013. gadā) (skatīt I pielikumu).

40 Komisija analizēja IB problēmu, sagatavojot savus valstu nostājas dokumentus, kas tika izstrādāti pirms 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un DP, un vadīja diskusijas ar dalībvalstīm par vajadzību prioritāšu noteikšanu. IB tika uzsvērts kā īpaša problēma 19 no 27 ES-27 valstu nostājas dokumentiem. Komisija kā finansējuma prioritāti iekļāva ilgstošos bezdarbniekus un trīs gadījumos minēja IB problēmu kā vienu no “galvenajām problēmām” 17 no minētajiem 19 nostājas dokumentiem.

41 Tajā pašā laikā 2014.–2020. gada ESI fondu tiesību aktos^[28] nebija paredzēta investīciju prioritāte, kas īpaši attiektos IB. ESF atbalstīja ilgstošos bezdarbniekus, bet kā daļu no plašākiem mērķiem, un tāpēc bija sarežģīti noteikt, cik liels ES finansējums tiks piešķirts ar IB saistītiem pasākumiem.

42 Kopumā 145 no 178 (jeb 81 %) no ESF 2014.–2020. gadam DP (izņemot Apvienotās Karalistes un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas programmas) piešķīra finansējumu 8. tematiskajam mērķim nodarbinātības jomā^[29]. Tomēr tikai aptuveni viena trešdaļa no visām ESF DP 14 dalībvalstīs^[30] īpaši attiecas uz atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem^[31]. Mēs konstatējām arī, ka tas nebija attiecināms uz piecām dalībvalstīm (Bulgāriju, Kipru, Latviju, Maltu un Ungāriju), kurās IB līmenis bija augstāks nekā vidēji ES, kad 2013. gadā notika sarunas par DP.

43 Pētījumā^[32], ko veica 2019. gadā par ESF dalībnieku rezultātu ilgtspēju un efektivitāti, tika konstatēts, ka ar 101 intervences pasākumu atbalsts tika vērsts uz ilgstošajiem bezdarbniekiem. Tajā pašā laikā vēl 158 intervences pasākumi, iespējams, bija saistīti ar ilgstošajiem bezdarbniekiem, lai gan ne konkrēti (tie bija vērsti uz bezdarbu kopumā un tikai potenciāli ietvēra ilgstošos bezdarbniekus).

44 Mūsu analīze par pasākumiem, kas iekļauti 8.i investīciju prioritātē četrās atlasītajās DP, apstiprināja, ka, lai gan bija gadījumi, kad ilgstošie bezdarbnieki bija vienīgā intervences pasākumu mērķgrupa, ilgstošajiem bezdarbniekiem DP parasti pievērsās tikai kā apakšgrupai – kā daļai no visiem bezdarbniekiem un/vai kā daļai no “neizdevīgā stāvoklī esošām grupām”.

Daži no mūsu pārbaudītajiem ESF pasākumiem bija saistīti ar “nokrejošanas” efekta risku

45 Ja darba tirgus pasākumi nav īpaši mērķorientēti, tie rada risku, ka prioritāte tiks piešķirta personām, kurām ir lielāka nodarbinātības iespējamība, kaitējot tiem, kuri ir visvairāk attālināti no darba tirgus, piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem (tā dēvētais “nokrejošanas” efekts). Piemēram, vienā Komisijas pētījumā ir teikts, ka pieeja “darbs vispirms” var novest pie tā, ka “pakalpojumu sniedzēji cenšas koncentrēties uz tiem, kuri, visticamāk, sasniegs darba rezultātus”^[33]. Citā Komisijas pētījumā^[34] ir ieteikts, ka valstu nodarbinātības dienestiem būtu iepriekš jāizraugās dalībnieki, lai izvairītos no “nokrejošanas” efekta. Tas vēl vairāk liecina par vajadzību ESF intervences pasākumus jau no paša sākuma īpaši vērst uz ilgstošajiem bezdarbniekiem.

46 Mūsu veiktajā analīzē arī tika konstatēts “nokrejošanas” efekta risks dažās no ESF DP, ko mēs izvērtējām šīs revīzijas nolūkos, piemēram, Polijā mūsu atlasīto DP izvērtējumā^[35] tika konstatēts, ka 30–39 gadus veci jaunieši bija pārmērīgi pārstāvēti starp atbalstītajiem dalībniekiem, proti, viņiem jau bija lielāka iespējamība atrast darbu nekā citu vecumu kategorijām; Itālijā dalības kritēriji darbā pieņemšanas stimulēšanai nepietiekami mazināja “nokrejošanas” risku, jo darba devēji varēja izvēlēties jebkuru gados jaunu darba ņēmēju neatkarīgi no viņa darba izredzēm. Covid-19 pandēmijas dēļ var palielināties īslaicīgo bezdarbnieku skaits. Tā kā viņi ir vieglāk sasniedzami nekā ilgstošie bezdarbnieki, “nokrejošanas” risks varētu palielināties, ja netiktu veikti īpaši ilgstošajiem bezdarbniekiem paredzēti pasākumi.

ESF finansētie “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumi neatspoguļoja IB problēmas mērogu vairākās dalībvalstīs

47 Kā norādīts 37. punktā, ar ESF “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumiem tika atbalstīti 1,6 miljoni ilgstošo bezdarbnieku. Tomēr mēs konstatējām, ka ilgstošie bezdarbnieki, kuri tika atbalstīti vairākās dalībvalstīs, nebija pietiekami pārstāvēti ESF “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumos salīdzinājumā ar IB līmeni šajās dalībvalstīs.

48 ES līmenī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir 38 % no visiem bezdarbniekiem, kas saņem atbalstu no ESF 8.i investīciju prioritātes “nodarbinātības pieejamības nodrošināšana”. Mēs arī analizējām ESF atbalstīto ilgstošo bezdarbnieku un visu bez darba esošo ESF atbalstīto dalībnieku procentuālo īpatsvaru katrā no ES-27 dalībvalstīm, pamatojoties uz datiem, kas iekļauti to 2019. gada īstenošanas ziņojumos. Mēs salīdzinājām šo skaitli ar vidējo bezdarba līmeni valstī kā daļu no kopējā bezdarba 2014.–2019. gada periodā. Analīzē konstatējām atšķirības attiecībā uz 15 dalībvalstīm; tās jo īpaši attiecas uz Franciju, Latviju, Maltu, Portugāli, Rumāniju un Ungāriju, kurām atšķirība pārsniedz 20 procentpunktus (skatīt 1. tabulu).

49 Arī mūsu nesenajā gada ziņojumā par lietderību bija norādīts uz ilgstoši bez darba esošo dalībnieku nepietiekamu pārstāvību ESF nodarbinātības pasākumos, proti, tajā bija parādīts, ka vislielākā līdzdalība visos ESF nodarbinātības pasākumos bija starp personām, kuras bija aktīvas darba tirgū vai bija tuvāk tam, savukārt no darba tirgus visvairāk attālinātās personas bija grūti sasniedzamas (bezdarbnieki 40 %, nodarbināti 26 %, ilgstošie bezdarbnieki 22 %, ekonomiski neaktīvi 12 %)^[36].

50 Lai gan visas četras atlasītās DP atbalstīja ilgstošos bezdarbniekus, mēs konstatējām, ka daži no sākotnēji plānotajiem pasākumiem, kas bija īpaši vērsti uz viņiem, vai nu netika īstenoti ar ESF atbalstu, vai arī to darbības joma bija paplašināta. Tas attiecas uz Īriju un Itāliju. Īrijā, lai gan DP sākotnēji bija iekļauts pasākums, kas bija tieši vērsts uz ilgstošajiem bezdarbniekiem, tas galu galā tika svītrots no DP, un to finansēja dalībvalsts. Itālijā, lai gan nodarbinātības stimuli bija paredzēti DP, tie nebija konkrēti vērsti uz ilgstošajiem bezdarbniekiem, jo tie bija pieejami citām bezdarbnieku kategorijām un paredzēja pagaidu līgumu pārveidošanu par pastāvīgiem līgumiem. Turklāt DP plānotie apmācības pasākumi netika īstenoti, izņemot kā daļu no sistēmas darbībām, kas nebija vērstas uz atsevišķiem ilgstošajiem bezdarbniekiem.

51 Arī Slovākijā DP līmenī noteiktie pasākumi bija vērsti uz bezdarbniekiem kopumā. Tomēr četri no 27 valstu projektiem, kas tika īstenoti saskaņā ar 8.i investīciju prioritāti, bija vērsti tikai uz ilgstošajiem bezdarbniekiem. Divi piemēri ir sniegti 5. izcēlumā.

Ne vienmēr bija iespējams noteikt saikni starp ESF atbalstu “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanai” un individualizētu pieeju

52 Papildus ESF, kas vērsts uz ilgstošo bezdarbu, mēs pārbaudījām, vai ESF atbalsta sniegšanā “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanai” tika izmantota individualizēta pieeja, lai apmierinātu ilgstošo bezdarbnieku īpašās vajadzības (skatīt 16.–20. punktu).

53 Ex ante nosacījumi 2014.–2020. gada periodā bija instruments, ar ko nodrošināt, ka dalībvalstu sistēmas atbilst prasībām par ES līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietojumu. Dalībvalstis pašas novērtēja to izpildi, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, un Komisijai tas bija jāpārbauda partnerības nolīguma un DP pieņemšanas posmā. 8.1. ex ante nosacījums (“Ir izstrādāti un ieviesti aktīva darbaspēka tirgus politikas virzieni, ņemot vērā nodarbinātības politikas pamatnostādnes”), kas bija saistīts ar 8.i investīciju prioritāti, ietvēra kritēriju attiecībā uz valstu nodarbinātības dienestu spēju piemērot personalizētu pieeju. Turklāt 2015. gadā Komisija norādīja, ka “individualizēto pakalpojumu ierobežojumi ir pirmais neefektīva aktivitātes plānojuma veicinātājfaktors” un “efektīvs aktivitātes plānojums apvieno individualizētus pakalpojumus darba meklētājiem un darba devējiem un pielāgotu ADTP piedāvājumu”^[37].

54 Attiecībā uz četrām mūsu izlasē iekļautajām DP dalībvalstis un Komisija novērtēja, ka 8.1. ex ante nosacījums ir izpildīts. Minētais novērtējums tika veikts tikai plānošanas perioda sākumā, jo saskaņā ar juridisko pamatu Komisijai nebija jānovērtē, vai nosacījumi joprojām tiek izpildīti DP īstenošanas laikā^[38]. Tomēr mēs konstatējām, ka turpmākajos valstu ziņojumos par divām atlasītajām DP (Īrija un Slovākija) Komisija bija norādījusi, ka valstu nodarbinātības dienestu spējas nav pietiekamas, lai sniegtu personalizētus pakalpojumus^[39].

55 Valsts nodarbinātības dienesti Īrijā, Itālijā un Slovākijā, iespējams, ir īstenojuši individualizētu pieeju personām, kas reģistrētas kā ilgstoši bezdarbnieki. Tomēr tās nesniedza šo informāciju struktūrām, kas īsteno ESF darbības, kā arī šīs struktūras tos īpaši nelūdza.

56 Turpretī Polijā individualizēts atbalsts jāizmanto visiem pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar ESF DP (sk. 6. izcēlumu).

57Padome 2016. gadā nāca klajā ar ieteikumu, kurā atbalstīta individualizētas pieejas izmantošana, lai palīdzētu ilgstošajiem bezdarbniekiem (atkārtoti) iekļauties darba tirgū (skatīt 20. punktu). Mēs konstatējām, ka šā ieteikuma rezultātā neviena no mūsu pārbaudītajām darbības programmām netika grozīta vai papildināta ar saistītu rīcības plānu, izņemot Slovākiju. Komisijas 2019. gada pētījumā pat bija norādīts, ka vadošās iestādes un starpniekstruktūras ne vienmēr bija informētas par ieteikumu^[40].

58 Padomes Nodarbinātības komiteja (EMCO) uzrauga Padomes ieteikuma īstenošanu, pamatojoties uz rādītāju sistēmu. Šī uzraudzība notiek atsevišķi no ESF. Attiecībā uz individualizētas pieejas izmantošanu lielākā daļa dalībvalstu ziņoja, ka Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi valstu nodarbinātības dienestu spēju sniegt individualizētas konsultācijas vai profilēšanu ierobežotās piekļuves pakalpojumiem un pakalpojumu pieejamības dēļ.

Jauna kārtība laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam saskaņā ar ESF+

59 Ar KNR 2021.–2027. gadam^[41] ir paredzēti vairāki turpmāki pasākumi, piemēram, veicinoši nosacījumi kā ex ante nosacījumu turpinājumus. Attiecībā uz ESF+ konkrēto mērķi “nodarbinātības pieejamības nodrošināšana” kritēriji, kas noteikti veicinošajam nosacījumam “stratēģisks politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai”, ietver darba meklētāju profilēšanas un viņu vajadzību novērtēšanas kārtību.

60 Jauna 2021.–2027. gada plānošanas perioda iezīme ir tāda, ka dalībvalstīm būs jānodrošina, ka jaunieviestie veicinošie nosacījumi tiek izpildīti un piemēroti visā plānošanas periodā, un jāinformē Komisija par jebkādām izmaiņām^[42]. Ja veicinošais nosacījums vairs netiek izpildīts, Komisijai nav jāatlīdzina izdevumi.

61 Turklāt 2014.–2020. gada periodā nebija nekādas saiknes starp ex ante nosacījumu saturu un atlasīto darbību attiecināmību. Attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu tas ir mainījies – vadošajām iestādēm tagad ir “jānodrošina, ka atlasītās darbības, kas ir veicinošā nosacījuma darbības jomā, saskan ar atbilstošām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas izveidoti minētā veicinošā nosacījuma izpildei”^[43].

ESF uzraudzības sistēma vien neļauj pilnībā novērtēt pasākumu sasniegumus ilgstošu bezdarbnieku vidū

62 Komisija uzrauga DP īstenošanu, rīkojot sanāksmes ar vadošajām iestādēm, izraudzītajām uzraudzības komitejām, ikgadējas pārskata sanāksmes un izmantojot gada īstenošanas ziņojumus, ko iesniedz reģionālās un valstu vadošās iestādes. Tas ietver ziņošanu par finanšu datiem, rādītājiem un starpposma mērķiem. Komisija izskata ziņojumus un iesniedz savus apsvērumus dalībvalstīm. Mēs pārbaudījām, vai uzraudzības sistēma ļauj novērtēt ESF “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumu rezultātu efektivitāti attiecībā uz ilgstošajiem bezdarbniekiem.

Trūkumi ESF 2014.–2020. gada uzraudzības sistēmā ierobežo Komisijas spēju pilnībā novērtēt rezultātus

63 Uzraudzības sistēmā 2014.–2020. gada plānošanas periodam tika noteikti kopēji iznākuma un rezultātu rādītāji, kas ļauj noteikt DP paredzēto investīciju prioritāšu, konkrēto mērķu un pasākumu sasniegumus^[44]. Attiecībā uz IB bija divi iznākuma rādītāji:

• kopējais iznākuma rādītājs “CO01 – Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki”, kas aptvēra bezdarbniekus kopumā un ietvēra ilgstošos bezdarbniekus kā apakšgrupu;
• kopējais iznākuma rādītājs “CO02 – Ilgstošie bezdarbnieki”, kas tieši attiecās uz ilgstošajiem bezdarbniekiem. Saskaņā ar šo rādītāju paziņotie dati bija par kopējo rādītāju “CO01” ziņoto datu apakškopa.

Uzraudzības sistēmā nebija paredzēts neviens kopējs rezultātu rādītājs, kas attiektos konkrēti uz IB.

64 Dalībvalstīm katru gadu bija jāziņo par visiem kopējiem rādītājiem, taču tām nebija jānosaka mērķlielumi visiem rādītājiem (mērķlielumi attiecībā uz “CO02” bija noteikti tikai 27 ESF DP no 178 DP). Dalībvalstis varēja noteikt katrai programmai specifiskus rādītājus, ja tas bija piemērotāk, lai apzinātu plānoto investīciju sasniegumus.

65 Mēs konstatējām dažus trūkumus uzraudzības sistēmā, kuri Komisijai varēja liegt gūt pilnīgu priekšstatu par ESF intervences pasākumu efektivitāti attiecībā uz atbalstu, kas saistīts ar IB.

66 Kopumā 357 atšķirīgi iznākuma un rezultātu rādītāji tika noteikti 106 ESF DP (izņemot Apvienotās Karalistes programmas), kas piešķīra finansējumu 8.i investīciju prioritātei. Tomēr gandrīz visi (328) bija saistīti ar konkrētām programmām, un nav pieejama apkopota informācija par to, cik daudz konkrētu programmu rādītāju attiecas uz IB. Attiecībā uz atlasītajām DP konkrētu programmu rezultātu rādītāji, kas attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem, tika noteikti divās no četrām pārbaudītajām dalībvalstīm (Īrijā un Itālijā).

67 Turklāt ne visas dalībvalstis vienmēr izmanto IB definīciju (ESF uzraudzības vajadzībām) vienādi. Itālijā dalībnieki tika uzskatīti par ilgstošajiem bezdarbniekiem, ja viņi nopelnīja mazāk nekā aptuveni 8000 EUR gadā. Īrijā tie, kuri saņem “darba meklētāja palīdzību”, saskaņā ar valsts tiesību aktiem var būt pilnīgi bezdarbnieki vai strādāt ne vairāk kā trīs dienas nedēļā. Izmantojot atšķirīgas IB definīcijas, priekšstats, ko sniedz ar IB saistītais kopējais iznākuma rādītājs, noteikti ir neprecīzāks attiecībā uz to, cik daudz ilgstošo bezdarbnieku ESF ir faktiski sasniedzis ES līmenī.

68 ESF regulā nebija iekļauts kopīgs rezultātu rādītājs, kas skaidri attiektos uz ilgstošiem bezdarbniekiem. Dalībvalstis ziņo informāciju par rezultātiem, kas sasniegti attiecībā uz ilgstošiem bezdarbniekiem, lai sasniegtu mērķus, izmantojot programmai raksturīgos rezultātu rādītājus par ilgstošu bezdarbnieku, ja šādi rādītāji būtu noteikti. Šie rādītāji darbības programmās, protams, atšķiras. Turklāt dalībvalstis var izmantot atšķirīgas metodes, nosakot mērķlielumus vai nu pēc attiecības, vai pēc dalībnieku absolūtā skaita.

69 Komisijas pētījumos jau bija konstatētas grūtības datu jēgpilnā apkopošanā un uzsvērtas konkrētas nepilnības valstu/DP uzraudzības sistēmās, kas radīja problēmas saistībā ar informācijas savlaicīgumu un datu pienācīgu atspoguļošanu^[45]. Piemēram, iznākuma rādītāji tika paziņoti gadā, kad dalībnieki tika iekļauti pasākumā^[46]. Dalībnieki, kuri izstājās no pasākuma (piemēram, nepabeidzot apmācību), joprojām tika iekļauti rādītājā, jo bija radušās izmaksas attiecībā pret ESF. Ņemot vērā to, ka dažos pasākumos bija augsts priekšlaicīgas apmācības pārtraukšanas rādītājs (piemēram, Polijas DP gadījumā), pārskatu sagatavošana, pamatojoties tikai uz dalībnieku skaitu, nenošķir apmācību pārtraukušos un sekmīgos dalībniekus un sniedz neprecīzu priekšstatu.

70 Mēs analizējām 8.i investīciju prioritātes rādītājus četrām atlasītajām DP. Īrijas un Itālijas DP bija izmantoti gan kopējie iznākuma rādītāji, gan konkrēti rezultātu rādītāji. Attiecībā uz Slovākijas un Polijas DP mēs konstatējām, ka, lai gan uz ilgstošajiem bezdarbniekiem attiecās kopējais iznākuma rādītājs (CO02) un viņi veidoja vairāk nekā pusi no visiem 8.i investīciju prioritātes dalībniekiem (t. i., 70 % Slovākijas DP un vairāk nekā 50 % Polijas DP), nebija noteikti konkrētu programmu rezultātu rādītāji, kas atspoguļotu saistītos sasniegumus. Absolūtā izteiksmē tas attiecas uz 172 445 dalību ņēmušajiem ilgstošajiem bezdarbniekiem Slovākijā un 27 395 – atlasītajā DP Polijā.

71 Attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu tiesību akti joprojām konkrēti neattiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem vai ietver kopēju ar IB saistītu rezultātu rādītāju. Tiesību aktu kopums laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam^[47] ietver konkrētu mērķi “uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” kā daļu no plašāka politikas mērķa “sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”.

Daži novērtējumi par ESF atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem

72 Papildus regulārajai ESF uzraudzībai, kuras pamatā ir gada īstenošanas ziņojumi, Komisija var veikt arī īpašus izvērtējumus, lai novērtētu rezultātus, kas sasniegti ar ESF atbalstu. Savlaicīgi un visaptveroši izvērtējumi atvieglo gūtās pieredzes piemērošanu atlikušajā aktuālajā plānošanas periodā vai turpmākajos plānošanas periodos un iespējamās labās prakses izplatīšanu.

73 Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam Komisija publicēja divus pētījumus, kas attiecās uz IB^[48].

74 Pētījumos tika norādīts, ka vadošās iestādes veic ļoti maz izvērtējumu par ESF atbalstu IB, – no kopumā 205 izvērtējumiem, kas publicēti 2017. gadā, tikai seši konkrēti attiecās uz šādu atbalstu. Līdz revīzijas veikšanai situācija nebija būtiski uzlabojusies – kā norādījusi Komisija, astoņi izvērtējumi attiecās uz jautājumiem, kas saistīti ar IB. Turklāt abi pētījumi apstiprināja, ka ESF uzraudzības informācija izvērtēšanas nolūkos tiek izmantota ierobežoti.

75 Ņemot vērā šo situāciju, joprojām ir problemātiski novērtēt ESF “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumu efektivitāti attiecībā uz ilgstošajiem bezdarbniekiem. Pašlaik nav iespējams noskaidrot, cik lielā mērā ES pasākumi ir veicinājuši IB rādītāju – kas ievērojami atšķīrās starp dalībvalstīm, tostarp galvenajiem ESF atbalsta saņēmējiem – izmaiņas (skatīt I pielikumu). Tas liecina, ka ir vajadzīga labāka izpratne par to, vai ESF ir būtiska nozīme.

Secinājumi un ieteikumi

76 Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanu”, tika sasniegti daudzi ilgstošie darba meklētāji, izmantojot dažādus intervences veidus, lai gan tie nebija īpaši vērsti uz viņiem. Tā kā ieguldījumu prioritātes drīzāk attiecās uz politikas jomām, nevis mērķa grupām, nepastāvēja īpaša ieguldījumu prioritāte, un ilgstošus bezdarbniekus parasti uzskatīja par daļu no plašākas visu bezdarbnieku grupas. Turklāt pasākumi ne vienmēr atspoguļoja ilgstošā bezdarba līmeni dalībvalstīs (skatīt 35.–51. punktu).

77 ESF pasākumu īstenošana parasti nebija saistīta ar individualizētu pieeju. Lai gan valstu nodarbinātības dienesti, iespējams, ir piemērojuši individualizētu pieeju attiecībā uz atsevišķiem ilgstošajiem bezdarbniekiem savas valsts aktīvās darba tirgus politikas ietvaros, dokumenti, kuros bija ietverta šī informācija, netika paziņoti struktūrām, kas īsteno ESF pasākumus, un šīs struktūras īpaši neprasīja tos nosūtīt. Turklāt Padomes ieteikums stājās spēkā pēc tam, kad darbības programmas sākotnēji bija pieņemtas, un darbības programmas kopumā netika attiecīgi grozītas. Lai gan šī saikne nebija priekšnoteikums ESF atbalstam, tās trūkums var ierobežot ESF atbalstīto intervenču pievienoto vērtību, risinot ilgstošo bezdarbnieku īpašās vajadzības (skatīt 52–61. punktu).

78 Mēs konstatējām vairākus trūkumus ESF 2014.–2020. gada uzraudzības un novērtēšanas sistēmā, kuri var liegt Komisijai gūt pilnīgu priekšstatu par ESF intervences pasākumu efektivitāti attiecībā uz atbalstu, kas saistīts ar ilgstošo bezdarbu (IB). Konkrētāk, nav ar IB saistīta kopēja rezultātu rādītāja, un ar IB saistīto kopējo iznākuma rādītāju ne vienmēr izmanto mērķlielumu noteikšanai. Tāpēc ir grūti izdarīt uzraudzīt ESF sasniegumus attiecībā uz ilgstošajiem bezdarbniekiem. Turklāt attiecībā uz IB ir maz novērtējumu (skatīt 62.–75. punktu).

79 Covid-19 pandēmija var negatīvi ietekmēt ilgstošo bezdarbnieku skaitu un situāciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs sniegsim trīs turpmāk minētos ieteikumus, kas visi attiecas uz jauno 2021.–2027. gada plānošanas periodu, un to mērķis ir uzlabot plānošanu, lai labāk palīdzētu ES ilgstošajiem bezdarbniekiem.

1. ieteikums. Vērst ESF atbalstu “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanai” uz ilgstošajiem bezdarbniekiem tur, kur IB rādītājs ir augsts

Komisijai 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir jāuzstāj uz to, lai dalībvalstis īpaši pievērstos ilgstošiem bezdarbniekiem un viņu vajadzībām, izmantojot ESF+, kur ilgstošs bezdarbs valsts vai reģionālajā līmenī ir augsts.

Termiņš: ESF+ 2021.–2027. gada programmu pieņemšanas (vai grozīšanas) laikā.

2. ieteikums. Sasaistīt ESF atbalstu “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanai” ar individualizētu pieeju ilgstošajiem bezdarbniekiem

Komisijai būtu jāuzstāj, lai dalībvalstis tad, kad tiek īstenoti “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumi saskaņā ar jauno ESF+, piemērotu individualizētu pieeju visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, ņemot vērā darba meklētāju profilus un viņu vajadzību novērtējumu.

Termiņš: ESF+ 2021.–2027. gada programmu pieņemšanas (vai grozīšanas) laikā.

3. ieteikums. Izvērtēt rezultātus, kas sasniegti ar ESF atbalstu “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanai” no IB viedokļa

Ex post izvērtējumā par 2014.–2020. gada periodu un vidusposma izvērtējumā par jauno 2021.–2027. gada periodu Komisijai būtu jāizvērtē, cik efektīvi ir “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumi ilgstošajiem bezdarbniekiem. Šo izvērtējumu secinājumu rezultātā būtu jāveic atbildes pasākumi piemēram, vajadzības gadījumā tos ņemot vērā, novērtējot programmu grozījumus pēc 2025. gada) un labas prakses izplatīšana starp valstu un reģionālajām iestādēm, kas atbild par “nodarbinātības pieejamības nodrošināšanas” pasākumu īstenošanu dalībvalstīs, kā arī minēto iestāžu iekšienē.

Termiņš: līdz 2025. gada beigām attiecībā uz ex post un vidusposma izvērtējumiem.

Šo ziņojumu 2021. gada 28. oktobrī Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Pielikumi

I pielikums. Ilgstošo bezdarbnieku skaits, IB īpatsvars IB rādītājs ES, 2009.–2020. gads

II pielikums. Pārejas no viena darba uz citu rādītāji

III pielikums. ESF piešķīrums 8.i investīciju prioritātei un īstenošanas rādītājs

Akronīmi un saīsinājumi

ADTP: aktīvā darba tirgus politika

CO: kopējais iznākuma rādītājs

DP: darbības programma

EMCO: Nodarbinātības komiteja

EMPL ĢD: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ESF Eiropas Sociālais fonds

ESF+ Eiropas Sociālais fonds Plus

ETB: Izglītības un apmācības padome

IB: ilgstošs bezdarbs

IB-i: ilgstošie bezdarbnieki

ĪB: īslaicīgie bezdarbnieki

KNR: Kopīgo noteikumu regula

NUTS 2: Teritoriālo vienību nomenklatūra statistikas vajadzībām

SURE: Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā

Glosārijs

“Nokrejošanas” efekts: ADTP efektivitāti var mazināt “nokrejošanas” efekts, kad dalībai tiek atlasīti tikai tie darba ņēmēji, kuriem ir lielas nodarbinātības iespējas. Tas ir īpaši svarīgi, ja par lietām atbildīgie speciālisti norīko darba ņēmējus ADTP un viņiem ir stimuls pierādīt, ka viņu klientiem ir labs atkārtotas nodarbinātības līmenis.

Dalīta pārvaldība: ES budžeta īstenošanas metode, saskaņā ar kuru Komisija deleģē īstenošanu dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot galīgo atbildību.

Darbības programma (DP): pamata satvars ES finansētu kohēzijas projektu īstenošanai noteiktā periodā; darbības programmā iekļautas prioritātes un mērķi, kas noteikti partnerības nolīgumā starp Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm. DP iekļautie projekti paredzēti, lai palīdzētu sasniegt noteiktu skaitu mērķu, kas norādīti DP prioritārajā virzienā ES līmenī. DP finansējumu var piešķirt no ERAF, KF un/vai ESF. DP sagatavo dalībvalsts, un pirms jebkādu maksājumu veikšanas no ES budžeta to apstiprina Komisija. Plānošanas periodā grozījumus DP var veikt tikai tad, ja tam piekrīt abas puses.

Eiropas pusgads: ES ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanas cikls. Tā ir daļa no Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas, galveno uzmanību pievēršot sešu mēnešu periodam, sākot no katra gada sākuma, tāpēc tai ir nosaukums “pusgads”. Eiropas pusgada laikā dalībvalstis pieskaņo savu budžeta un ekonomikas politiku tiem mērķiem un noteikumiem, par ko panākta vienošanās ES līmenī.

Eiropas Sociālais fonds (ESF): tā mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, uzlabojot nodarbinātības un darba iespējas (galvenokārt ar apmācības pasākumu starpniecību), veicinot augstu nodarbinātības līmeni un radot vairāk un labākas darbvietas.

Eurofound: ES aģentūra, kuras uzdevums ir sniegt informāciju, konsultācijas un speciālās zināšanas ES sociālās politikas jomā, pamatojoties uz salīdzinošu informāciju, pētniecību un analīzi.

Ex ante nosacījumi: nosacījumi, kuru pamatā ir KNR paredzēti iepriekš noteikti kritēriji un kuri tiek uzskatīti par priekšnosacījumiem ES finansējuma efektīvai un lietderīgai izmantošanai visiem ESI fondiem. Sagatavojot ERAF, KF un ESF DP 2014.–2020. gada plānošanas periodam, dalībvalstīm bija jānovērtē, vai šie nosacījumi bija izpildīti. Ja tie nebija izpildīti, bija jāsagatavo rīcības plāni, lai nodrošinātu nosacījumu izpildi līdz 2016. gada 31. decembrim.

Iznākuma rādītāji: vērtības, ko izmanto, lai izmērītu atbalstīto darbību iznākumu vai iznākumu darbības programmas līmenī.

Kohēzijas politika: viena no lielākajām politikas jomām, kurai tiek tērēts ES budžets. Tās mērķis ir mazināt atšķirības dažādu reģionu attīstībā, pārstrukturēt rūpnieciskās lejupslīdes reģionus un dažādot lauku apvidus, kā arī veicināt pārrobežu, starptautisko un starpreģionālo sadarbību. To finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF).

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi (KVAI): Eiropas Komisijas sagatavoti dokumenti katrai valstij, kuros analizēts attiecīgās valsts ekonomiskais stāvoklis un sniegti ieteikumi par pasākumiem, kas tai būtu jāpieņem 12–18 mēnešu laikā.

Nodarbinātības komiteja (EMCO): Padomes galvenā padomdevēja komiteja nodarbinātības un sociālo lietu jautājumos nodarbinātības jomā.

Padomes ieteikums: netiešas darbības instruments, kura mērķis ir sagatavot tiesību aktus dalībvalstīs. Ieteikumi atšķiras no regulām, direktīvām un lēmumiem, jo tie nav saistoši dalībvalstīm. Lai gan tiem nav juridiska spēka, tiem ir politisks spēks.

Pieejami darbam, bet to nemeklē: saskaņā ar Eurostat definīciju personas, kuras ir “pieejamas darbam, bet to nemeklē”, ir “personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kuras nav nedz nodarbinātas, nedz bezdarbnieki, un kuras vēlas strādāt, ir pieejamas darbam nākamo divu nedēļu laikā, bet nemeklē darbu”. Šis rādītājs attiecas uz cilvēkiem bez darba, kuri neatbilst kritērijiem, lai viņus reģistrētu kā bezdarbniekus, jo viņi aktīvi nemeklē darbu. Tas ietver “pasīvos” darba meklētājus un tos, kuri personisku vai ģimenes apstākļu dēļ nevar meklēt darbu.

Rezultātu rādītāji: vērtības, ko izmanto, lai novērtētu atbalstīto projektu rezultātus vai darbības programmas līmenī sasniegtos rezultātus.

Stratēģija “Eiropa 2020”: ES izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir panākt, lai nākamajos 10 gados atgūtos no krīzes, un kura iedalīta piecos pamatmērķos, aptverot nodarbinātību, pētniecību un izstrādi, klimatu/enerģētiku, izglītību, sociālo iekļautību un nabadzības mazināšanu.

Uzraudzības komiteja: komiteja, kas uzrauga DP īstenošanu. Tajā ir attiecīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvji (piemēram, vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes, īstenošanas struktūru, darba devēju vai darba ņēmēju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji). Komisija veic arī novērotāja funkciju.

Valstu nodarbinātības dienesti valstu organizācijas, kas atbild par aktīvās darba tirgus politikas īstenošanu un kvalitatīvu nodarbinātības pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interesēs. Tās var būt daļa no attiecīgajām ministrijām, publiskām struktūrām vai publisko tiesību uzņēmumiem.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60158

Hronoloģisks pārskats

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60158

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica apakšpalāta II. Investīciju kohēzijai, izaugsmei iekļautībai izdevumu jomas, ko vada ERP locekle Iliana Ivanova. Revīziju vadīja ERP loceklis Lazaros S. Lazarou, un to atbalstīja Privātā biroja vadītājs Johan Adriaan Lok un Privātā biroja atašejs Agathoclis Argyrou, ; galvenais vadītājs Pietro Puricella ; Uzdevumu nodaļas vadītājs Fernando Pascual Gil; Uzdevumu nodaļas vadītāja vietniece Aleksandra Klis‑Lemieszonek; revidentes Marjeta Leskovar,Marija Grgurić, Zuzana Gullova un Petra Karkosova. Lingvistisku atbalstu sniedza Mark Smith, Miłosz Aponowicz,Tomasz Surdykowski un Paola Magnanelli.

Beigu piezīmes

^[1] Eiropas Komisija, “The feasibility of developing a methodology for measuring the distance travelled and soft outcomes for long-term unemployed people participating in Active Labour Market Programmes”, nobeiguma ziņojums, 2019. gads.

^[2] Bertelsmann Stiftung, “Long-term Unemployment in the EU: Trends and Policies”, 2016. gads.

^[3] Padomes Ieteikums (2016. gada 15. februāris) par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (2016/C 67/01).

^[4] Eiropas Komisija, “The feasibility of developing a methodology for measuring the distance travelled and soft outcomes for long-term unemployed people participating in Active Labour Market Programmes”, nobeiguma ziņojums, 2019. gads.

^[5] Eurostat terminu glosārijs.

^[6] Beļģija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Slovākija un Slovēnija.

^[7] Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Īrija, Malta, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija.

^[8] Eiropas Komisija, “Employment and Social Developments in Europe”, 2019. gada septembris.

^[9] Līgums par Eiropas Savienības darbību, 149. pants.

^[10] Eiropas Komisija, “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 final.

^[11] Eiropas Komisija, “Jaunu prasmju un darba vietu programma.Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību”, COM(2010) 682 galīgā redakcija.

^[12] ESAO terminu glosārijs.

^[13] Eiropas Komisija, “The feasibility of developing a methodology for measuring the distance travelled and soft outcomes for long-term unemployed people participating in Active Labour Market Programmes”, nobeiguma ziņojums, 2019. gads.

^[14] Eiropas Komisija, “Eiropas pusgada tematiskā faktu lapa – Aktīva darba tirgus politika”, 2017. gada novembris.

^[15] Pamatojoties uz datiem par 26 dalībvalstīm, izņemot Apvienoto Karalisti un Maltu.

^[16] Eiropas sociālo tiesību pīlārs, “4. princips. Aktīvs atbalsts nodarbinātībai”.

^[17] Padomes Lēmums (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, 2010/707/ES, pielikums, 7. pamatnostādne. Palielināt sieviešu un vīriešu dalību darba tirgū, mazināt strukturālo bezdarbu un veicināt darba vietu kvalitāti. Padomes Lēmums (ES) 2015/1848 (2015. gada 5. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam, pielikums, 6. pamatnostādne. Stiprināt darbaspēka pieejamību, prasmes un kompetences. Padomes Lēmums (ES) 2018/1215 (2018. gada 16. jūlijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

^[18] Padomes Ieteikums (2016. gada 15. februāris) par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (2016/C 67/01).

^[19] Eiropas Komisija, “Komisijas ziņojums Padomei. Padomes ieteikuma par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū novērtējums”, COM(2019) 169 final.

^[20] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006.

^[21] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.

^[22] Arī 9.i investīciju prioritāte (“Aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību”) atbalsta ilgstošos bezdarbniekus, bet kopumā nodrošina cita veida palīdzību, lielāku uzmanību pievēršot sociālajai iekļaušanai.

^[23] Padomes Regula (ES) 2020/672 (2020. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma, OV L 159, 20.5.2020., 1. lpp.

^[24] ERP apskats 06/2020, “ES ekonomikas politikas atbildes reakcija uz Covid-19 krīzi – riski, izaicinājumi un iespējas”. ESAO, “Job retention schemes during the COVID-19 lockdown and beyond”, atjaunināts 2020. gada 12. oktobrī.

^[25] ESAO, “Employment Outlook 2020”. Eiropas Komisija, “Eiropas ekonomikas prognoze, 2021. gada pavasaris”, iestāžu dokuments 149, 2021. gada maijs.

^[26] Īrija (Nodarbināmības, iekļaušanas un mācību programma 2014.–2020. gadam), Itālija (Valsts darbības programma aktīvas nodarbinātības politikas sistēmām), Polija (Silēzijas vojevodistes reģionālā darbības programma 2014.–2020. gadam) un Slovākija (Darbības programma cilvēkresursu jomā 2014.–2020. gadam).

^[27] Eiropas Komisija, “Study for the Evaluation of ESF support to Employment and Labour Mobility”, 2020. gada jūnijs, 26. lpp.

^[28] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris, ar ko paredz kopīgus noteikumus, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu.

^[29] Pamatojoties uz Komisijas datiem.

^[30] Beļģija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Īrija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Vācija.

^[31] Eiropas Komisija, “Thematic note on the ESF and YEI support to long-term unemployed (LTU) and the implementation of Council Recommendation on integration of LTU into the labour market”, 2019. gada janvāris.

^[32] Eiropas Komisija, Ismeri, IES un Ecorys: “Pilot and feasibility study on the sustainability and effectiveness of results for European Social Fund participants using Counterfactual impact evaluations”, 2019. gada jūlijs.

^[33] Eiropas Komisija, “The feasibility of developing a methodology for measuring the distance travelled and soft outcomes for long-term unemployed people participating in Active Labour Market Programmes”, nobeiguma ziņojums, 2019. gada jūlijs.

^[34] Eiropas Komisija, “Thematic note on the ESF and YEI support to long-term unemployed (LTU) and the implementation of Council Recommendation on integration of LTU into the labour market”, 2019. gada janvāris.

^[35] Silēzijas vojevodiste, “Izvērtējums par DP ieguldījumu VII prioritārā virziena mērķu sasniegšanā. Reģionālais darba tirgus”, 2020. gada jūlijs.

^[36] [Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada ziņojums par ES budžeta izpildi – stāvoklis 2020. gada beigās, 3.45. punkts.

^[37] Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments, “Analytical Supporting Document accompanying the document Proposal for a Council Recommendation”, SWD(2015) 176 final.

^[38] [ERP īpašais ziņojums 24/2021 “Uz sniegumu balstīta finansēšana kohēzijas politikā – vērtīgas ieceres, bet 2014.–2020. gada periodā šķēršļi saglabājas”, 26. punkts.]

^[39] Komisijas dienestu darba dokuments “Country Report Ireland 2015 Including an In-Depth Review on the prevention and correction of macroeconomic imbalances”, SWD(2015) 27 final; Komisijas dienestu darba dokuments “Country Report Slovakia 2018”, COM(2018) 120 final; Komisijas dienestu darba dokuments “Country Report Slovakia 2020”, COM(2020) 150 final.

^[40] Eiropas Komisija, “Thematic note on the ESF and YEI support to long-term unemployed (LTU) and the implementation of Council Recommendation on integration of LTU into the labour market”, 2019. gada janvāris.

^[41] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.

^[42] Regula (ES) 2021/1060, 15. pants.

^[43] Regula (ES) 2021/1060, 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

^[44] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006, pielikums.

^[45] Eiropas Komisija, “Study on the monitoring and evaluation systems of the ESF, Final report”, 2018. gada maijs.

^[46] Eiropas Komisija, “Guidance document: Annex D – Practical guidance on data collection and validation”, 2016. gada maijs.

^[47] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, 2021. gada 24. jūnijs.

^[48] Eiropas Komisija, “Thematic note on the ESF and YEI support to LTU and the Council Recommendation on integration of LTU into the labour market”, 2019. gada janvāris, un Eiropas Komisija, “Study for the evaluation of ESF support to employment and labour mobility”, 2020. gada jūnijs.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-7044-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/713388	QJ-AB-21-025-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7016-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/078196	QJ-AB-21-025-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūras vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: https://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (https://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.