Ķīmiskie apdraudējumi mūsu pārtikā: ES pārtikas nekaitīguma politika mūs sargā, tomēr saskaras ar problēmām

Kopsavilkums

I

Pārtikas nekaitīgums ir svarīga ES prioritāte, tas skar visus iedzīvotājus un ir cieši saistīts ar tirdzniecības politiku. ES pārtikas nekaitīguma politikas mērķis ir garantēt augstu cilvēka dzīvības un veselības aizsardzības līmeni un pasargāt iedzīvotājus no triju veidu apdraudējumiem pārtikā: fiziskiem, bioloģiskiem un ķīmiskiem.

II

Šī revīzija koncentrējās uz ķīmiskiem apdraudējumiem, un revīzijas jautājums bija šāds: “Vai ES pārtikas nekaitīguma modelis ir pienācīgi pamatots un tiek īstenots tā, lai produkti, ko patērē ES iedzīvotāji, būtu pasargāti no ķīmiskiem apdraudējumiem?” Mēs konstatējām, ka modelis ir pienācīgi pamatots un to patiešām ņem vērā visā pasaulē. Tomēr mēs arī konstatējām, ka pašlaik tas ir pārslogots, jo Komisija un dalībvalstis nespēj to pilnībā īstenot.

III

ES pārtikas nekaitīguma modelis attiecībā uz ķīmiskajām vielām tiek uzskatīts par atskaites punktu visā pasaulē, un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju Eiropas iedzīvotājiem ir viens no pasaulē augstākajiem pārliecības līmeņiem par patērētās pārtikas nekaitīgumu. ES pārtikas nekaitīguma modeļa spēks ir balstīts uz

1. tā pārvaldības struktūru, kur pienākumi sadalīti starp ES decentralizētajām aģentūrām un Komisiju un riska novērtēšana ir nodalīta no riska pārvaldības;
2. tā mērķi novērtēt ķīmisko vielu nekaitīgumu pirms to izmantošanas pārtikas apritē un
3. pienākumu skaidru sadalījumu starp privāto sektoru un publiskā sektora kontroles iestādēm.

Turklāt ES prasa trešām valstīm ievērot ES standartus, lai garantētu, ka Eiropas Savienībā importētā pārtika atbilst tiem pašiem augstajiem nekaitīguma standartiem.

IV

Tomēr mēs apzinājām problēmas, ar kurām šis modelis pašlaik saskaras īstenošanas procesā. Proti, mēs nonācām pie turpmāk uzskaitītajiem konstatējumiem.

1. ES tiesiskais regulējums attiecībā uz ķīmiskām vielām pārtikā, barībā, augos un dzīvos dzīvniekos joprojām ir procesā un vēl nav sasniedzis ES pārtikas aprites tiesību aktos paredzēto īstenošanas līmeni. Turklāt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), kas sniedz zinātniskas konsultācijas, lai informētu par Eiropas tiesību aktiem, noteikumiem un politikas veidošanu, ir liels nepadarītā darba apjoms, tostarp attiecībā uz ķīmiskajām vielām. Tas ietekmē sistēmas daļu pareizu darbību un visa modeļa ilgtspēju. Turklāt publiskā sektora struktūru veiktās pārbaudes var veidot tikai nelielu daļu no visām veiktajām pārbaudēm. Mēs konstatējām, ka noteiktas ķīmisko vielu grupas dažas dalībvalstis pārbauda biežāk nekā citas un ka tiesiskais regulējums ir tik plašs, ka publiskā sektora iestādēm vienām pašām ir grūti izpildīt visus tām noteiktos pienākumus. Labākais veids, kā saglabāt ES modeļa ticamību, ir publiskā sektora kontroles sistēmas papildināt ar privātā sektora sistēmām. Tomēr sinerģiju starp publiskā un privātā sektora kontroles sistēmām sāk pētīt tikai tagad.
2. ES mērķis ir garantēt, ka importētā pārtika atbilst Eiropas augstajiem nekaitīguma standartiem. Pašlaik ES ir ierobežojusi pesticīdu izmantošanu, pamatojoties uz apdraudējuma kritērijiem. Tomēr šādu pesticīdu atliekas var būt pieļaujamas produktos, kurus ieved Eiropas Savienībā, ja riska novērtējumā secināts, ka tie neapdraud patērētājus.
3. Kontroles sistēma ir nepilnīga, jo neatbilstības gadījumā dalībvalstīm bija grūti noteikt, kāda veida izpildes panākšanas pasākumi jāveic. Turklāt Komisija ir apzinājusies, ka ir iespējams pilnveidot tās uzraudzības un piespiedu izpildes procedūras pārtikas aprites tiesību aktu jomā.

V

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem un mudinot Komisiju turpināt izstrādāt tiesisko regulējumu tādā veidā, lai iedzīvotāji arī turpmāk tiktu pasargāti no ķīmiskiem apdraudējumiem, mēs sniedzam trīs ieteikumus. Komisijai:

1. īstenojot pašreizējo Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) par tiesisko regulējumu attiecībā uz pārtiku, barību, dzīviem dzīvniekiem un augiem, jāizvērtē potenciālās izmaiņas tiesību aktos, kas reglamentē ķīmiskus apdraudējumus, ņemot vērā spēju tos konsekventi piemērot. Tai ir jāturpina jau uzsāktais darbs papildināmības veicināšanai, nosakot turpmāko rīcību, lai dalībvalstu publiskā sektora iestādes pamatotos gadījumos varētu vairāk paļauties uz privātā sektora veiktajām pārbaudēm nolūkā uzlabot ES pārtikas nekaitīguma modeļa ilgtspēju un pārbaužu koordināciju un efektivitāti.
2. Attiecībā uz pesticīdu atliekām pārtikā Komisijai jāpaskaidro, kādus pasākumus tā veiks, lai saglabātu vienādu pārliecības līmeni attiecībā uz ES ražoto un importēto pārtiku, vienlaikus turpinot ievērot PTO noteikumus.
3. Komisijai jāsniedz dalībvalstīm turpmāki norādījumi par piespiedu izpildes pasākumu piemērošanu. Komisijai arī jāievieš iespējas, kuras tā ir apzinājusi, lai pilnveidotu savas procedūras, ar kurām uzrauga atbilstību ES pārtikas aprites noteikumiem.

Ievads

1

Pārtikas nekaitīgums ir svarīga prioritāte Eiropas Savienībai un visiem tās iedzīvotājiem. ES pārtikas nekaitīguma politikas pamatā galvenokārt ir privātā sektora operatoru atbildība¹, un tās mērķis ir pasargāt cilvēkus no slimībām, ko izraisa uzturā lietotā pārtika. Pārtikas nekaitīgums var ietekmēt visu iedzīvotāju veselību, un tas ir cieši saistīts gan ar pārtikas un dzīvnieku barības brīvas aprites nodrošināšanu Eiropas Savienībā, gan arī nekaitīgas barības un nekaitīgas un veselīgas pārtikas globālās tirdzniecības veicināšanu². Eiropas pārtikas aprites tiesību aktu mērķis ir “augsts cilvēku dzīvības un veselības (..) aizsardzības līmenis”³. Komisija ir uzsvērusi šīs politikas nozīmi, norādot, ka “ideja “Eiropa, kas aizsargā” ir balstīta uz garantiju, ka Eiropas Savienībā pārdotā pārtika joprojām ir nekaitīga”⁴.

2

Saskaņā ar PVO aplēsēm par pārtikas izraisītu slimību globālo slogu⁵, Eiropa ir viena no pārtikas ziņā drošākajām vietām pasaulē.

Kas ir ķīmiskie apdraudējumi pārtikā?

3

Pārtikas nekaitīguma modeļa mērķis ir apkarot triju veidu apdraudējumus⁶: fiziskos⁷, bioloģiskos⁸ un ķīmiskos. Šī revīzija koncentrējās uz ķīmiskajiem apdraudējumiem.

4

Visi pārtikas produkti sastāv no ķīmiskām vielām. Ķīmiskie apdraudējumi ir vielas, kuras var negatīvi ietekmēt veselību un kuras vai nu rodas dabiski, vai tiek pievienotas pārtikas ražošanas vai pārstrādes laikā (sk. 1. tabulu). To vidū ir, piemēram, dažas piedevas, pesticīdi un daži metāli. Dažu vielu atliekas var saglabāties un ietekmēt pārtikas piegādes ķēdes tālākos posmus vai dažādas produktu kategorijas. Piemēram, dzīvnieku barībai paredzēto augu audzēšanā izmantoto pesticīdu atliekas vēlāk var tikt atklātas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pārbaudēs. Šā iemesla dēļ ES pārtikas nekaitīguma modelī tiek izmantota integrēta pieeja, ietverot darbības, kas aptver visu pārtikas piegādes ķēdi, sākot no dzīvnieku barības, dzīvnieku veselības, augu aizsardzības un pārtikas ražošanas līdz pārstrādei, glabāšanai, transportēšanai, importam, eksportam un mazumtirdzniecībai. Ķīmiskie apdraudējumi var būt sastopami visos pārtikas produktos, arī bioloģiskajā pārtikā⁹.

5

Eiropas Savienības tiesību aktu kopums, kas reglamentē ķīmiskās vielas saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, ir plašs un sadrumstalots. ES ir pieņēmusi daudzus tiesību aktus¹⁰, tostarp direktīvas, regulas, lēmumus un nolīgumus, attiecībā uz katru konkrēto jomu (pārtikas piedevas, aromatizētāji, lopbarības piedevas, pesticīdi u. c.). Šis tiesību aktu kopums reglamentē aptuveni 8000 ķīmisko vielu (sk. I pielikumu).

Veselības riski, kas saistīti ar ķīmiskajiem apdraudējumiem pārtikā

6

Tādas pārtikas ietekmi, kas toksiskā līmenī satur ķīmiskas vielas, ir grūti skaitliski novērtēt. Pētījumos par pārtikas izraisītām slimībām bieži vien ir mazāk skaitliskas informācijas par saslimstības vai nāves gadījumiem ķīmisko apdraudējumu dēļ¹¹ nekā par pārtikas izraisītām infekcijām. Tas var būt tāpēc, ka daudzu ķīmisko apdraudējumu radītais kaitējums parādās tikai pēc ilgāka laika, dažos gadījumos to mijiedarbības un kumulatīvās ietekmes uz cilvēka ķermeni rezultātā.

7

Tāpēc spontānas sūdzības par tirgū nonākušu konkrētu produktu, kas pārsniedz pieļaujamo toksiskuma līmeni, ir salīdzinoši retas. Publiskā sektora iestāžu izmantotajai kontroles sistēmai (sk. 13.–17. punktu) ir svarīga loma patērētāju aizsardzībā no iespējamā riska.

8

Ķīmiskās vielas pārtikā, tostarp dabā sastopamās, var darboties kā endokrīnie disruptori, un dzīvniekos izmantotās antibiotikas var paaugstināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. II pielikumā ir sniegti piemēri būtiskiem veselības riskiem, kas saistīti ar ķīmiskām vielām pārtikā.

9

Aptaujājot iedzīvotājus par dažiem jautājumiem saistībā ar pārtiku, izrādījās, ka visvairāk viņus uztrauc jautājums par pesticīdu, antibiotiku un piedevu izmantošanu pārtikas ražošanā. Kādā nesen veiktā pētījumā, ko pasūtīja EFSA, tika konstatēts, ka 86 % respondentu uztrauc vai ļoti uztrauc šādu vielu izmantošana pārtikas ražošanā (sk. 1. attēlu).

Kāpēc pārtikā ir sastopami ķīmiskie apdraudējumi

10

Ķīmisko vielu toksisku iedarbību uz pārtiku var izraisīt dažādi faktori, tostarp izmantotās lauksaimniecības prakses, rūpnieciskie procesi, nepareiza glabāšana, vides piesārņojums un dabīgie toksīni. Ķīmiskie apdraudējumi rodas visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Pirmajā kafijas pauzē ir parādīts, kādi ķīmiskie apdraudējumi var būt sastopami kādā plaši lietotā produktā. Šajā ziņojumā ir ietvertas vēl divas kafijas pauzes, kurās ar piemēriem paskaidrots, kā šo pašu produktu ietekmē ES pārtikas nekaitīguma modelis.

11

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji gan tiesību aktos noteikto pienākumu dēļ, gan savas reputācijas un saimnieciskās darbības dēļ ir ļoti ieinteresēti, lai to pārdotā pārtika būtu nekaitīga. Tādas ķīmiskās vielas kā dezinfekcijas līdzekļi un konservanti viņiem šajā ziņā var palīdzēt. Pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir arī ekonomiskas intereses, kuru dēļ var tikt izmantotas ķīmiskās vielas, lai, piemēram, samazinātu izmaksas vai piedāvātu jaunus produktus, tekstūras un garšas.

12

Ķīmiskās vielas, kurām piemēro ES pārtikas aprites tiesību aktus, ir tikai daļa no ķīmisko vielu kopējā skaita tirgū. To precīzais īpatsvars nav zināms. Lielākajai daļai ķīmisko vielu, kuras izmanto pārtikā, piemēro pirmstirdzniecības atļauju procedūras, lai nodrošinātu atbilstību ES pārtikas aprites tiesību aktu prasībām, tostarp pārtikas nekaitīguma prasībai. Atļaujas pieprasījumu skaits attiecībā uz jaunām vielām ar katru gadu pieaug¹². Eiropas Savienībai lauksaimniecības pārtikas ķīmisko vielu nozarē jau ilgu laiku ir bijusi vadošā loma pasaules tirgū. EFSA ir ES struktūra, kas atbild par riska novērtējumu visos jautājumos, kas saistīti ar pārtikas ķēdi.

Kā darbojas ES pārtikas nekaitīguma kontroles sistēma

13

Par lielāko daļu pārtikas nekaitīguma noteikumu lemj ES līmenī. Komisija, ņemot vērā specializētu ES aģentūru ieteikumus, ierosina noteikumus, kas jāievēro, lai garantētu Eiropas Savienībā patērētās pārtikas nekaitīgumu. Par šo politiku atbildīgais Komisijas dienests ir Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (SANTE ĢD).

14

Dalībvalstu iestādes ir atbildīgas par lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu izpildes panākšanu savās teritorijās. Kompetentās iestādes dalībvalstu teritorijā organizē oficiālo kontroļu sistēmas, lai pārbaudītu, vai uzņēmēju darbības un ES tirgū laistās preces atbilst attiecīgajiem standartiem un prasībām. Komisijas ziņā ir pieņemt pasākumus attiecībā uz trešām valstīm (piemēram, izslēdzot uzņēmumus no saraksta) un ierosināt tiesvedību, ja dalībvalstis nepilda savus pienākumus.

15

Veiktās pārbaudes ir balstītas uz Pārtikas un barības oficiālās kontroles regulu (EK) Nr. 882/2004. Šīs regulas mērķis ir integrēta un vienota pieeja oficiālās kontroles veikšanai visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. Tā sniedz satvaru kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pārbaudīt atbilstību pārtikas un barības aprites tiesību aktiem un novērst, likvidēt un līdz pieļaujamam līmenim samazināt risku cilvēkiem un dzīvniekiem. Regulā ir arī izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz importēto produktu oficiālo kontroli. Ķīmisko apdraudējumu joma tiek papildus reglamentēta daudzos nozares tiesību aktos.

16

ES ir pasaulē lielākā lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja un eksportētāja. Importa pārbaužu mērķis ir nodrošināt, ka importētie produkti atbilst ES tiesību aktiem tādā pašā mērā kā Eiropas Savienībā ražotā pārtika. Pamatprincips ir tāds, ka visiem pārtikas produktiem ES tirgū neatkarīgi no to izcelsmes ir jābūt nekaitīgiem¹³.

17

Galvenā atbildība par pārtikas nekaitīgumu ir pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kuriem bieži vien ir kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kas darbojas līdz piegādes vietai.

Revīzijas tvērums un pieeja

18

Revīzijā tika pētīts, uz ko balstās un kā darbojas ES pārtikas nekaitīguma modelis attiecībā uz ķīmiskiem apdraudējumiem. Pieņemot lēmumu par revīzijas tvērumu, tika ņemti vērā vairāki faktori: ar ķīmisko apdraudējumu jomu saistītā riska nozīme, ES atbildība attiecībā uz ķīmiskajām vielām, šādas revīzijas lielā nozīme un iespējamā ietekme, kā arī citu nesen un pašlaik veiktu Palātas revīziju tvērums. Revīzijas galvenais jautājums bija šāds:

19

Konkrētāk, mēs pārbaudījām:

• vai ES pārtikas nekaitīguma modelis attiecībā uz ķīmiskajām vielām tiek uzskatīts par atbilstošu starptautiskajai paraugpraksei;
• vai Eiropas Savienībai ir pienācīgs juridiskais pamats, lai garantētu, ka ES galvenās prasības par ķīmiskajām vielām pārtikā, dzīvnieku barībā, dzīvos dzīvniekos un augos tiek ievērotas arī attiecībā uz importu;
• modeļa īstenošanu, it īpaši tiesiskā regulējuma pilnīgumu, kontroles sistēmas darbību un to, vai modelis ir dzīvotspējīgs vidējā termiņā.

Revīzijas mērķis nebija pārskatīt zinātniskos novērtējumus par pārtikas nekaitīguma jautājumiem.

20

Novērtējot kontroles sistēmu darbību dalībvalstīs, mēs ņēmām vērā pēdējo gadu, par kuru bija pieejami pilnīgi plānošanas, īstenošanas un uzraudzības dokumenti (t. i., 2016. gadu).

21

Revīziju veicām no 2017. gada decembra līdz 2018. gada maijam. Revīzijas pierādījumus vācām:

• izskatot dokumentus un iztaujājot Komisijas (Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta) un EFSA darbiniekus (EFSA ir ES iestāde, kas kopā ar Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) sniedz zinātniskas konsultācijas par pārtikas nekaitīguma jautājumiem¹⁴); mēs arī izskatījām un analizējām Komisijas procedūras, pamatnostādnes, saraksti ar dalībvalstīm un sanāksmju protokolus, kā arī ārējos novērtējumus un revīzijas ziņojumus;
• apmeklējot trīs dalībvalstis: Itāliju, Nīderlandi un Slovēniju¹⁵. Ikvienā no šīm dalībvalstīm mēs apmeklējām attiecīgās valsts ministrijas, pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus un dalībvalstu kontroles sistēmu galvenos punktus (piemēram, robežkontroles punktus). Dalībvalstu apmeklējumu laikā mēs pārbaudījām kontroles sistēmu darbību, kā arī Komisijai un EFSA sniegto informāciju par pārbaužu rezultātiem un zinātniskajiem datiem;
• tiekoties ar ekspertiem, kas, pildot savus amata pienākumus dalībvalstīs vai EFSA, piedalās starptautiskos forumos un kuriem ir piekļuve jaunākajai informācijai par ķīmiskajiem apdraudējumiem un pārtikas nekaitīgumu kopumā.

Apsvērumi

ES pārtikas nekaitīguma modelis attiecībā uz ķīmiskajām vielām ir atskaites punkts visā pasaulē

22

Šajā ziņojuma iedaļā ir norādīti elementi, kas ES modeli padara par atskaites punktu visā pasaulē. Iedaļā ir arī aprakstīts ES juridiskais pamats, ko piemēro trešām valstīm, lai, eksportējot preces uz ES, tās ievērotu ES standartus un tādējādi tiktu garantēts, ka gan ES ražotie, gan importētie produkti atbilst tiem pašiem augstajiem nekaitīguma standartiem.

ES modeļa spēks ir balstīts uz vairākiem īpašiem elementiem

23

Saskaņā ar Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT)¹⁶ veicot Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regulas — galvenā ES tiesību akta pārtikas nozarē — atbilstības pārbaudi¹⁷, tās jaunākie rezultāti apliecina, ka ES pārtikas nekaitīguma modelim ir vairākas pozitīvas īpašības. Visi pētījumi, kurus izskatījām, un visi eksperti, ar kuriem tikāmies (sk. 21. punktu), ES pārtikas nekaitīguma modeli uzskatīja par atskaites punktu^{18 19 20}. Lai gan ES modelis ir viens no vislabāk izstrādātajiem modeļiem, atbilstības izmaksas lauksaimniekiem Eiropas Savienībā kopumā atbilst izmaksām citās pasaules daļās²¹. Vairāki elementi tiek uzskatīti par īpašiem un tādiem, kas raksturo ES modeļa spēku. Šajā iedaļā ir aplūkoti trīs no šiem elementiem.

ES modelis skaidri atzīst un nodala trīs riska analīzes komponentus

24

ES tiesību aktos un it īpaši vispārīgajos pārtikas aprites tiesību aktos (Regulā (EK) Nr. 178/2002)²², ir nodalīti trīs Eiropas līmeņa riska analīzes komponenti: riska novērtēšana, riska pārvaldība un riska paziņošana (sk. 2. attēlu).

25

Lai nodrošinātu šo triju komponentu nodalīšanu, ar vispārīgajiem pārtikas aprites tiesību aktiem 2002. gadā tika izveidota neatkarīga Eiropas aģentūra, kuras uzdevums bija sniegt zinātniskus riska novērtējumus par pārtikas nekaitīgumu, proti, EFSA²³. Šīs struktūras izveide ļāva ES pārtikas nekaitīguma politikas veidotājiem ne tikai reaģēt uz sabiedrības veselības krīzēm, bet arī ieviest pilnīgu pārtikas nekaitīguma sistēmu, ietverot standartus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem. Vispārīgie pārtikas aprites tiesību akti paredzēja, ka šai struktūrai būs pietiekamas pilnvaras, lai liktu pamatus uz zinātnes atziņām balstītam pārtikas nekaitīguma modelim.

ES pieeja pārtikas nekaitīguma jautājumiem atbilstīgos gadījumos ir balstīta uz piesardzības principu

26

Piesardzības princips ir ES vispārīgajos pārtikas aprites tiesību aktos atzīts riska pārvaldības līdzeklis²⁴ (sk. 1. izcēlumu). Ja ir pamatots iemesls šaubīties, bet nav zinātniskas pārliecības, riska pārvaldības procesā var izmantot šo principu un rīkoties piesardzīgi.

27

Komisijas 2000. gada paziņojumā par piesardzības principu ir norādīts, ka princips ir jāpiemēro ar vairākiem ierobežojumiem²⁵. Principu var piemērot, ja ir veikts riska novērtējums un secināts, ka, lai gan pastāv konkrēts risks, tā apmēra noteikšanai joprojām ir vajadzīga papildu zinātniskā informācija (sk. 3. attēlu). “Piesardzības princips (..) nodrošina pamatu rīcībai, kad zinātne nespēj sniegt skaidru atbildi²⁶.” Tādējādi tas ļauj riska pārvaldītājam veikt pagaidu pasākumus, kamēr nav saņemta papildu zinātniskā informācija, kas vajadzīga visaptveroša riska novērtējuma veikšanai.

28

Piesardzības principam ir gan atbalstītāji, gan noliedzēji. Atbalstītāji apgalvo, ka tas ir labs instruments sabiedrības aizsardzībai no iespējamas nelabvēlīgas ietekmes (šajā gadījumā — ķīmiskiem apdraudējumiem). Noliedzējus uztrauc tas, ka principa piemērošana kavē inovāciju un ir nevajadzīgi dārga. 2000. gada paziņojumā Komisija centās panākt līdzsvaru starp “privātpersonu, uzņēmumu un organizāciju brīvību un tiesībām un vajadzību samazināt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību”.

29

Saskaņā ar Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (“SFS līgumu”)²⁷ PTO dalībnieki apņemas izstrādāt savus veselības standartus, ņemot vērā uz risku balstītus kritērijus²⁸. Tas sniedz būtisku labumu Eiropas Savienībai kā vienai no lielākajiem pārtikas eksportētājiem. Spēkā esošajā ES tiesiskajā regulējumā ir apvienoti divu veidu kritēriji: uz risku balstītie (vairumā gadījumu) un uz apdraudējumu balstītie izslēgšanas kritēriji tiesību aktos, kas reglamentē pesticīdu tirdzniecību un izmantošanu (sk. 2. izcēlumu). Uz risku balstītie kritēriji nozīmē to, ka konkrētai vielai ir jāiziet cauri visam riska novērtēšanas procesam²⁹, lai noteiktu tās nekaitīguma robežas, savukārt uz apdraudējumu balstītie kritēriji aizliedz noteiktas vielas³⁰, pamatojoties tikai uz to, ka tās tiek uzskatītas par potenciāli bīstamām (piem., kancerogēnām), un pilnīgs riska novērtējums nav vajadzīgs.

30

Saskaņā ar PTO noteikumiem importētājvalstis nevar izmantot tikai uz apdraudējumu balstītus kritērijus, lai pamatotu iespējamā importa aizliegšanu³¹. Komisija nesen rīkoja diskusijas ar dalībvalstīm, kuras novērtē pieprasījumus piešķirt importa pielaidi (sk. 38. punktu), par to, kā īstenot juridiskās prasības, kas noteiktas abās ES regulās, kuras piemēro pesticīdu atļaujām un pesticīdu atliekām³², vienlaikus izpildot savas saistības saskaņā ar SFS līgumu³³.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem galvenā atbildība par pārtikas nekaitīgumu ir pārtikas uzņēmumiem

31

Pārtikas un barības apritē iesaistītie uzņēmēji ir, piemēram, lauksaimnieki, zvejnieki, pārstrādātāji, izplatītāji, importētāji un mazumtirgotāji. Tiem visiem piemēro vispārīgas un konkrētas juridiskās prasības³⁴. Saskaņā ar pārtikas aprites tiesību aktiem galvenā atbildība par to ievērošanu un it īpaši par pārtikas nekaitīgumu ir pārtikas (vai barības) apritē iesaistītajiem uzņēmējiem³⁵. Lai papildinātu un atbalstītu šo principu, dalībvalstu iestādēm ir jānodrošina pienācīga un efektīva kontrole un Komisijai ir jāuzrauga visa sistēma kopumā, lai nodrošinātu, ka tā darbojas pareizi (sk. 4. attēlu).

32

Ņemot vērā lielo pārtikas, barības, dzīvu dzīvnieku un augu daudzumu, kuriem piemēro ES tiesību aktus (ķīmiskās) pārtikas nekaitīguma jomā, privātā³⁶ un publiskā sektora veikto pārbaužu laba koordinācija ir svarīga, lai efektīvi izmantotu resursus. Kā piemēru attiecīgo pārbaužu skaitam³⁷, var minēt to, ka 2016. gadā dalībvalstu kompetentās iestādes izanalizēja 84 657 pesticīdu atlieku paraugus (ieskaitot Islandes un Norvēģijas pārbaudītos paraugus) un 706 764 to vielu un atlieku paraugus, uz kurām attiecas Direktīva 96/23/EK³⁸.

33

2016. gadā Komisija pārbaudīja, vai dalībvalstis varēja plānot barības oficiālās kontroles, pamatojoties uz privātā sektora veiktajām pārbaudēm³⁹, un 2017. gadā tā pētīja iespējamo sinerģiju starp oficiālajām kontrolēm, pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju iekšējo kontroli un privātajām sertifikācijas shēmām⁴⁰. Pēc 2016. finanšu gada attiecībā uz barību Komisija apzināja gan potenciālos ieguvumus, gan problēmas, ko rada ciešāka mijiedarbība starp oficiālo barības kontroles sistēmu un privātām apdrošināšanas shēmām.

34

Lai gan dalībvalstu iestādes piekrita, ka šādu privāto shēmu un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju iekšējās kontroles kvalitātes pienācīga uzraudzība ir svarīga, vismaz divas dalībvalstu iestādes par šīm tendencēm pauda bažas⁴¹. Pirmkārt, “tas, ka pastāv finansiālas attiecības starp pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un sertifikācijas struktūrām un ka shēmu revīzijas tiek galvenokārt paziņotas iepriekš, var negatīvi ietekmēt informācijas ticamību (..)”. Otrkārt, “noteiktas juridiskās prasības nav precīzi iekļautas privātā sektora pārtikas nekaitīguma standartu sistēmās, piemēram, attiecībā uz pieļaujamo atlieku daudzumu”.

No trešām valstīm importētajai pārtikai ir jāatbilst ES standartiem

35

Aptuveni 13 % Eiropas Savienībā patērēto produktu tiek importēti⁴². Pārtikas nekaitīguma standarti ārpus ES var atšķirties no Eiropas Savienībā piemērotajiem. ES kopā ar 188 valstīm izstrādā Pārtikas kodeksu, kas ir standartu, pamatnostādņu un prakses kodeksu kopums. Kodekss nodrošina būtisku pamatu, saskaņojot daudzus ar pārtikas standartiem saistītus jautājumus. Tomēr, lai gan vairākas valstis piemēro Kodeksā apstiprinātos standartus, standartizācija, ko tas var nodrošināt, ir ierobežota⁴³. Piemēram, saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju aptuveni puse no maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem, kas bija noteikti pēdējos gados, bija vienādi ar Kodeksā un ES tiesību aktos noteiktajiem līmeņiem.

36

Komisija savā tīmekļa vietnē un publiskajos paziņojumos norāda, ka “stingri importa noteikumi attiecībā uz pārtikas un barības higiēnu, patērētāju drošību un dzīvnieku veselības stāvokli ir pieņemti ar mērķi nodrošināt, ka visi importa produkti atbilst tiem pašiem augstajiem standartiem, kurus piemēro Eiropas Savienībā ražotajiem produktiem”⁴⁴. EFSA jaunākajā gada ziņojumā par pesticīdu atliekām ir norādīts, ka importa produktus varētu pārbaudīt divreiz biežāk nekā vietējos. Tas atspoguļo pārtikas nekaitīguma riska modeļa piemērošanu⁴⁵.

37

ES uztur tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm divos veidos: 1) ar divpusējiem nolīgumiem un 2) bez īpašiem divpusējiem nolīgumiem. Abos gadījumos trešām valstīm ir jāievēro ES standarti, kad tās eksportē preces uz Eiropas Savienību.

38

Pamatotos gadījumos trešās valstis var prasīt, lai ES modificē atsevišķus pieļaujamos daudzumus (piemēram, maksimāli pieļaujamos atlieku līmeņus konkrētam pesticīdam vai konkrētam pārtikas produktam). Šis mehānisms ir zināms kā “importa pielaide”. Trešās valsts nosūtīto pieprasījumu un dokumentāciju vispirms novērtē izraudzīta dalībvalsts. Tad, pamatojoties uz dalībvalsts riska novērtējumu, EFSA sniedz atzinumu. Ja atzinums ir labvēlīgs un tajā secināts, ka patērētāju drošība nav apdraudēta, Komisija var nolemt trešai valstij piešķirt importa pielaidi un grozīt ES tiesisko regulējumu, lai tas atbilstu šīs valsts vajadzībām (piemēram, nosakot īpašu ES maksimāli pieļaujamo atlieku līmeni). Trešās valstis var lūgt importa pielaidi arī attiecībā uz pārtiku, kas satur Eiropas Savienībā neatļautas aktīvās vielas⁴⁶. Tādējādi importa pielaižu gadījumā ES ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, lai trešām valstīm, kas eksportē preces uz ES, prasītu ievērot tos pašus pārtikas nekaitīguma standartus, kas attiecas uz ES produktiem (sk. 30. punktu).

Modelis saskaras ar problēmām

39

Šajā ziņojuma daļā ir apzinātas problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ES pārtikas nekaitīguma modelis. Nākamajās iedaļās ir izskaidrota tiesiskā regulējuma pilnīguma pakāpe, to elementu skaits, kas apdraud pārtikas nekaitīguma modeļa ilgtspēju vidējā termiņā, un kontroles sistēmas ierobežojumi.

Dažiem elementiem ES tiesību aktos joprojām vajadzīga īstenošana vai rīcība

40

Kopš vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu pieņemšanas 2002. gadā ir stājušās spēkā dažādas regulas, kas reglamentē ķīmisko apdraudējumu pārtikā, barībā, dzīvos dzīvniekos un augos. Dažiem elementiem ES tiesību aktos joprojām vajadzīga īstenošana un Komisijas rīcība (sk. 53. punktu un III pielikumu). Dažus no šiem elementiem tādējādi ietver valsts mēroga pasākumi. Mēs konstatējām, ka tas ietekmēja tiesiskā regulējuma piemērojamību un tirgus pareizu darbību un var pakļaut riskam aizsardzību pret ķīmiskiem apdraudējumiem, ko ES likumdevēji paredzēja 2002. gadā. 2. tabulā sniegti piemēri tiem ES tiesību aktu elementiem, kuri Komisijai joprojām ir jāīsteno vai sakarā ar kuriem ir vajadzīga Komisijas rīcībā.

41

Mēs konstatējām, ka spēkā esošajos ES tiesību aktos dažas vielu grupas (piemēram, pesticīdu atliekas, veterinārās zāles) ir aplūkotas sīkāk nekā citas (piemēram, fermenti un materiāli, kas ir saskarē ar pārtiku). Komisija vēl nav uzsākusi vai pasūtījusi transversālu riska novērtējumu, kas pamatotu šādas atšķirības.

Tiek pārbaudīta ES pārtikas nekaitīguma modeļa ilgtspēja

42

Lai gan tiesiskā regulējuma elementi attiecībā uz ķīmiskām vielām pārtikā, barībā, augos un dzīvos dzīvniekos vēl nav pilnībā izstrādāti (sk. 40. punktu un III pielikumu), ķīmijas rūpniecības attīstība turpinās. Tiek izdarīts liels spiediens, lai atļautu jaunu vielu izmantošanu. Kā EFSA 2012. gada ārējā novērtējumā novēroja Ernst & Young, atļauto produktu skaits kopš 2006. gada kopā ar iesniegto un apstiprināto pieteikumu skaitu pakāpeniski pieaug. Vērtētāja ziņojumā ir arī norādīts, ka “pieteikumi aptver vairāk nekā 60 % no EFSA darba rezultātiem. Vairāk nekā trešā daļa no šiem pieteikumiem attiecas uz jauniem produktiem”. Tas pārsniedz EFSA spējas un var nozīmēt resursu piešķiršanu nozares pieprasītajiem novērtējumiem. Vairākas EFSA nodaļas patiešām ir apstiprinājušas, ka nepadarītā darba apjoms ir liels, it īpaši reglamentēto pārtikas sastāvdaļu jomā. Tomēr, neraugoties uz pēdējā laikā panākto progresu, šis nepadarītā darba jautājums vēl netiek efektīvi risināts.

43

Dalībvalstis ne vienmēr sniedz datus, kas vajadzīgi zinātnisko novērtējumu veikšanai⁴⁷, lai gan to paredz tiesību akti vai pieprasa EFSA. Kavēšanās zinātnisko novērtējumu sagatavošanā, ietverot tos, kurus veic EFSA, ietekmē likumdevēju spēju pieņemt jaunus vai grozīt spēkā esošos tiesību aktus. Daži no šīs kavēšanās iemesliem ir ierobežotie resursi un zinātnisko struktūru grūtības uzturēt augstu zinātniskās kompetences līmeni, piemēram, nepietiekama ekspertu skaita dēļ.

44

Pašreizējais tiesiskais regulējums ir tik plašs, ka publiskā sektora iestādes nespēj vispusīgi pārbaudīt visas reglamentētās vielas (sk. 50. punktu un I pielikumu).

45

Šie faktori apdraud modeļa dzīvotspēju ilgtermiņā, jo no tā sagaida vairāk, nekā tas pašreizējā veidā spēj sniegt. EFSA jau ir atzinusi ilgtspēju par jomu, kas turpmākajos gados ir jānosaka par prioritāti. Arī Komisija ir sākusi par šo jautājumu domāt, izmantojot REFIT un nozaru novērtējumus.

Ierobežojumi kontroles sistēmā

Eiropas Savienībā ražoto vai audzēto produktu kontroles sistēma

46

Dalībvalstis ir atbildīgas par tādu tiesību aktu īstenošanu, kas attiecas uz visu lauksaimniecības un pārtikas ķēdi “no lauka līdz galdam” (sk. 5. attēlu). Saskaņā ar ES tiesību aktiem attiecīgās dalībvalstu iestādes veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka uzņēmēju darbības un ES tirgū laistās preces atbilst attiecīgajiem standartiem un prasībām. Šīs pārbaudes tām jāveic regulāri un pietiekami bieži, un tām jābūt balstītām uz risku⁴⁸.

47

Mēs konstatējām, ka dalībvalstu iestādes pārbauda kontroles sistēmas, ko ķīmisko risku novēršanas nolūkā ieviesuši pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, un to gūtos rezultātus⁴⁹. Pārbaudes var atklāt nepilnības reglamentēto pārtikas sastāvdaļu vai augu aizsardzības līdzekļu un veterināro zāļu izmantošanā, kas varētu radīt pārmērīgu daudzumu to atlieku vai neatļautu vielu atliekas pārtikas produktos. Turklāt dalībvalstu iestādes var ņemt paraugus laboratorijas analīzēm, balstoties uz kontroles plāniem.

Eiropas Savienībā pārdoto pārtikas produktu pārbaudes, ko veic dalībvalstis, dažas ķīmisko vielu grupas ietver biežāk nekā citas

48

Dalībvalstīm savos plānos nav jāietver visas Eiropas Savienībā reglamentētās vielas, bet pārbaudes jāplāno, pamatojoties uz risku. Visas trīs apmeklētās dalībvalstis riska analīzi veic katram individuālam plānam, t. i., dažādām vielu grupām to parasti veic atsevišķi. Tomēr neviena no šīm dalībvalstīm nav veikusi transversālu riska novērtējumu, lai dažādās ķīmisko vielu grupas sarindotu pēc to riska līmeņa.

49

Mēs izskatījām ziņojumus par dažādu ķīmisko vielu grupu laboratorijas analīzēm visās trīs apmeklētajās dalībvalstīs⁵⁰. Mēs konstatējām, ka dažas vielu grupas šīs dalībvalstis pēta dziļāk nekā citas. Visbiežāk tās pārbauda pesticīdu atliekas, veterinārās zāles un piesārņotājus⁵¹, bet ne vienmēr analizē reglamentētās pārtikas sastāvdaļas, tādas kā pārtikas aromatizētāji un pārtikas fermenti. 6. attēlā ir parādīti dažādu ķīmisko vielu grupu paraugi⁵², ko 2016. gadā pārbaudīja visas trīs apmeklētās dalībvalstis.

50

ES līmenī nepilnīgi saskaņotie tiesību akti (sk. 40. un 41. punktu) daļēji izskaidro dažu pārtikas sastāvdaļu (piemēram, fermentu un materiālu, kas ir saskarē ar pārtiku, sk. 7. attēlu) pārbaužu nelielo skaitu un — dažos gadījumos — to trūkumu. Lai gan spēkā esošais ES tiesiskais regulējums ļauj dalībvalstīm veikt noteiktas piedevu un aromatizētāju pārbaudes, dalībvalstis šādu vielu pārbaudes veic reti. Tas atspoguļo faktu, ka dalībvalstīm ir ierobežoti resursi un visas vielas pārbaudīt nav iespējams⁵³. 3. tabulā ir apkopoti iespējamie riski, ko dalībvalstis nesegs, ja savās pārbaudēs neietvers noteiktas reglamentētās pārtikas sastāvdaļas.

Turpmāki norādījumi par to, kā rīkoties pārkāpumu gadījumos

51

Ja oficiālo pārbaužu laikā dalībvalstu iestādes konstatē pārkāpumu, tām ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka kaitīgā pārtika nenonāk tirgū un uzņēmējs šo situāciju izlabo. Iespējamie piespiedu izpildes pasākumi dalībvalstu līmenī ietver konkrēta produkta iznīcināšanu vai izņemšanu no tirgus un darbības pārtraukšanu vai slēgšanu. Turklāt dalībvalstīm ir jāparedz savi noteikumi par sankcijām, kurām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām⁵⁴.

52

Mēs izskatījām valsts noteikumus un piespiedu izpildes darbības, ko piemēro apmeklētās dalībvalstis. Mēs konstatējām, ka tās ir izstrādājušas noteikumus par sankcijām ar ķīmiskiem apdraudējumiem saistītu pārkāpumu gadījumā. Ja laboratorijas pārbaudes uzrāda, ka paraugs pārsniedz ES tiesību aktos noteikto pieļaujamo robežu, dalībvalstis konstatē pārkāpumu un veic nekaitīguma novērtējumu. Ja dalībvalstis novērtē, ka attiecīgais produkts ir nekaitīgs, tad pirmajā gadījumā tās parasti izdod brīdinājumu vai palielina pārbaužu skaitu. Ja nekaitīguma novērtējums uzrāda risku veselībai, dalībvalstis piemēro naudas sodu.

53

Tomēr mēs konstatējām, ka gadījumos, kad dalībvalstis bija atklājušas neatbilstību, tām bija grūti noteikt, kāda piespiedu izpildes darbība būtu piemērojama par konkrēto pārkāpumu. Dalībvalstis nevar atsaukties uz kādu noteiktu vērtību, lai neatbilstības gadījumā noteiktu veicamo piespiedu izpildes darbību raksturu.

Komisija pārbauda dalībvalstu iestāžu veiktos pasākumus

54

Komisija apmeklē dalībvalstis, lai pārbaudītu, ko valstu iestādes ir darījušas ES tiesību aktu īstenošanai. Tā var sniegt ieteikumus valsts iestādēm un pārbaudīt, kā šie ieteikumi ir īstenoti. Tā var arī apzināt problēmas, kas kavē ES normu īstenošanu, izmantojot citus mehānismus, piemēram, sūdzības, dalībvalstu ziņojumu uzraudzība, valsts tiesību aktu projektu paziņojumi un transponēšanas pārbaudes.

55

Ja Komisija konstatē neatbilstību, tad tās rīcībā ir vairākas iespējas, sākot no dialoga jebkādā pienācīgā līmenī līdz oficiālām pārkāpumu procedūrām. Tā var arī sūtīt augsta līmeņa vēstules, ierosināt tiesvedību un var arī vai nu atcelt atsevišķu pārtikas produktu pārdošanu, vai atļaut to ar īpašiem nosacījumiem. Komisijai šādi pasākumi jāveic, ja šie pārtikas produkti var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai vai ir pierādījumi par nopietnu kļūmi dalībvalsts kontroles sistēmās. Līdz šim Komisija to ir darījusi vismaz vienā gadījumā, kad tā aizliedza pārdot sieru, kas ražots no piena, kurš satur antibiotiku atliekas.

56

Mēs izskatījām ieteikumus, kas tika sniegti pēc revīzijām, kuras Komisija veica 2016. gadā. Mēs konstatējām, ka revīzijas ieteikumi attiecās uz pesticīdiem, piesārņotājiem un veterinārajām zālēm. Komisija dalībvalstīm nesniedza nevienu ieteikumu un nepiemēroja nevienu piespiedu izpildes pasākumu saistībā ar reglamentētajām pārtikas sastāvdaļām.

Eiropas Savienībā patērēto, bet citur ražoto vai audzēto produktu kontroles sistēma

57

Robežpārbaudes ir svarīgas tādēļ, ka brīdis, kad produkti no trešām valstīm sasniedz Eiropas Savienību, ir pirmais, kad dalībvalstu iestādes var tos pārbaudīt. Tiklīdz importa produkti nonāk ES teritorijā, tiem piemēro to pašu kontroles režīmu, ko piemēro vietējai produkcijai. Lielākā daļa pārtikas, ko importējam, nav dzīvnieku izcelsmes pārtika,— tie ir graudi, augļi un dārzeņi, kafija, tēja un garšvielas (sk. 7. attēlu).

58

ES importa kontroles sistēma ir balstīta uz risku cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai. Importam ar augstāku risku ir jāparedz stingrāki nosacījumi ievešanai Eiropas Savienībā un tādējādi augstāks kontroles līmenis nekā importam ar zemāku risku. Saskaņā ar ES pieeju dzīvnieku izcelsmes pārtika ietver augstāku risku⁵⁵ nekā tā, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika. Tāpēc importēto pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika, parasti pārbauda retāk nekā dzīvnieku izcelsmes pārtiku, ja vien nav kāda īpaši reglamentēta riska (sk. 60. punktu).

59

Dzīvnieku izcelsmes pārtiku var ievest Eiropas Savienībā, tiklīdz Komisija apstiprina izcelsmes valsti⁵⁶ un uzņēmumus trešās valstīs, pamatojoties uz šo valstu iesniegtajiem sarakstiem^{57 58}.

60

Parasti ES tiesību aktos dzīvnieku un ne dzīvnieku izcelsmes pārtikas importa pārbaužu biežums un raksturs ir atstāts dalībvalstu ziņā. 3. izcēlumā ir sniegta informācija par šā vispārīgā noteikuma izņēmumiem un apkopotas īpašās kontroles procedūras un importa nosacījumi, kas šajos gadījumos piemērojami attiecībā uz tādas pārtikas sūtījumiem pie ES ārējām robežām, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika.

61

Par kontroli pie ES ārējām robežām atbild dalībvalstis. Tās veic dokumentu, identitātes un fiziskās pārbaudes dzīvnieku un ne dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai pārliecinātos, ka tie atbilst aprakstam un ES importa nosacījumiem (sk. 9. attēlu).

Par pārbaudēm ķīmisko apdraudējumu noteikšanai lemj dalībvalstis

62

ES tiesību aktos ir noteikts fizisko pārbaužu biežums importētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem (sk. 10. attēlu) un dažiem produktiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti (sk. 11. attēlu). Fiziskās pārbaudes ietver paraugu ņemšanu laboratorijas pārbaudēm, bet minimālais biežums ES līmenī parasti nav noteikts, izņemot dažus importētos produktus⁶². Tāpēc par laboratorijas pārbaudēm ķīmisko apdraudējumu noteikšanai galvenokārt lemj katra dalībvalsts.

63

Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF) ir ES izveidots instruments ātrai informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm par veselības riskiem, kas saistīti ar pārtiku un barību. Mēs konstatējām, ka visās trīs apmeklētajās dalībvalstīs RASFF tika plaši izmantota kā informācijas avots, plānojot laboratorijas pārbaudes, jo tā sniedz svarīgu informāciju par riskiem.

64

Mūsu revīzija atklāja, ka Komisijas un dalībvalstu kontroles procedūras koncentrējas uz veterināro zāļu, dažu piesārņotāju un pesticīdu atlieku atklāšanu dzīvnieku izcelsmes produktos, pamatojoties uz Direktīvu 96/23/EK. Importētās pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika, fiziskās pārbaudes pie ES ārējām robežām galvenokārt tiek veiktas, lai atklātu pesticīdu atliekas un piesārņotājus.

65

Mēs arī konstatējām, ka apmeklētajās dalībvalstīs īpaši reti veic pārtikas aromatizētāju, pārtikas fermentu un uztura bagātinātāju pārbaudes gan dzīvnieku izcelsmes produktos, gan tajos, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti. Turklāt dzīvnieku izcelsmes pārtika tiek reti pārbaudīta saistībā ar piedevām, kā arī pesticīdiem un piesārņotājiem, kas reglamentēti citos ES tiesību aktos, nevis Direktīvā 96/23/EK. 4. izcēlumā ir sniegts piemērs dalībvalsts plānam, kurā nav ietvertas visu ķīmisko apdraudējumu grupu pārbaudes.

Piespiedu izpildes pasākumi netiek izmantoti pilnībā

66

Mēs pārbaudījām, kā dalībvalstis rīkojas, kad tās konstatē importētu pārtiku, kas neatbilst ES prasībām. Dalībvalstu iestādes importēto pārtikas produktu nekaitīgumu novērtē tāpat kā ES izcelsmes produktu nekaitīgumu (52. un 53. punkts). Dalībvalstis vai nu noraida sūtījumu, vai izņem produktus no tirgus un liek importētājiem segt laboratorijas izmaksas. Neviena no trim apmeklētajām dalībvalstīm importētājiem nepiemēro papildu sankcijas.

67

Komisija var novērst trūkumus ar revīzijas ieteikumiem, kontroles revīzijām, augsta līmeņa vēstulēm un sanāksmēm ar attiecīgo trešo valstu pārstāvjiem. Atšķirībā no dalībvalstīm Komisija var apturēt importu vai piemērot tam īpašus nosacījumus⁶³, un šos instrumentus tā arī faktiski izmanto⁶⁴. Komisija arī paredz īpašus nosacījumus, prasot iestādēm trešās valstīs pirms pārtikas produktu eksportēšanas veikt noteiktas pārbaudes, piemēram, laboratorijas analīzes⁶⁵.

68

Saskaņā ar ES tiesību aktiem Komisija ir arī pilnvarota izslēgt no saraksta trešo valstu uzņēmumus, kas ražo dzīvnieku izcelsmes pārtiku⁶⁶. Jautājumā par uzņēmumu iekļaušanu sarakstā vai izslēgšanu no tā Komisija paļaujas uz trešām valstīm. Tomēr Komisija var izslēgt uzņēmumus no saraksta gadījumā, ja trešo valstu kompetentās iestādes attiecībā uz šiem uzņēmumiem nedod pietiekamas garantijas. Vēl nesen Komisija neizmantoja šo iespēju izslēgt no saraksta⁶⁷. Komisijas dienesti pauda viedokli, ka pašreizējā juridiskā procedūra uzņēmumu izslēgšanai no saraksta ir jāpārskata.

69

Komisijas dienesti ir apzinājuši iespējas uzlabot veidu, kādā Komisija risina trešo valstu problēmas saistībā ar ES importa prasību ievērošanu. Starp tām ir esošo revīzijas un pēcpārpaudes pasākumu stiprināšana, lai sekmētu atbilstību un atrisinātu konstatētās problēmas.

Secinājumi un ieteikumi

70

Šī revīzija koncentrējās uz ķīmiskiem apdraudējumiem, kuru kaitīgā ietekme bieži vien var neizpausties uzreiz, jo tiem ir ilgtermiņa un kumulatīvs raksturs. Revīzijas galvenais jautājums bija šāds: “Vai ES pārtikas nekaitīguma modelis ir pienācīgi pamatots un tiek īstenots tā, lai produkti, ko patērē ES iedzīvotāji, būtu pasargāti no ķīmiskiem apdraudējumiem?” Mēs konstatējām, ka modelis ir pienācīgi pamatots, to uzskata par atskaites punktu visā pasaulē un tas nodrošina augstu pārtikas nekaitīguma līmeni ES iedzīvotājiem. Tomēr mēs arī konstatējām, ka pašlaik tas ir pārslogots, jo Komisija un dalībvalstis nespēj to pilnībā īstenot.

71

Mēs konstatējām vairākas neatbilstības un problēmas, ar kurām ES pārtikas nekaitīguma modelis pašlaik saskaras.

72

Tiesiskais regulējums attiecībā uz ķīmisko vielu nekaitīgumu pārtikā, barībā, augos un dzīvos dzīvniekos joprojām nav pabeigts un vēl nav sasniedzis ES pārtikas aprites tiesību aktos paredzēto īstenošanas līmeni (sk. 40. punktu). Turklāt dažādajām EFSA nodaļām, kas izvērtē pieprasījumus pārtikā izmantot ķīmiskās vielas un sniedz zinātniskas konsultācijas, lai informētu par Eiropas tiesību aktiem, noteikumiem un politikas veidošanu, ir liels nepadarītā darba apjoms (sk. 42. punktu). Tas ietekmē sistēmas daļu pareizu darbību un visa modeļa ilgtspēju (sk. 46.–69. punktu).

73

Publiskā sektora struktūru veiktās pārbaudes var veidot tikai nelielu daļu no visām veiktajām pārbaudēm. Mēs konstatējām, ka noteiktas ķīmisko vielu grupas dažas dalībvalstis pārbauda biežāk nekā citas (sk. 48.–50 un 62.–65. punktu) un ka tiesiskais regulējums ir tik plašs, ka publiskā sektora iestādēm vienām pašām ir grūti izpildīt visus tām noteiktos pienākumus (sk. 43.–45. punktu). Labākais veids, kā saglabāt ES modeļa ticamību, ir publiskā sektora kontroles sistēmas papildināt ar privātā sektora sistēmām. Tomēr sinerģiju starp publiskā un privātā sektora kontroles sistēmām sāk pētīt tikai tagad (sk. 32.–34. punktu). Tāpēc:

1. ieteikums. Pārskatīt tiesību aktus un uzlabot papildināmību starp privātā un publiskā sektora kontroles sistēmām

1. Komisijai, īstenojot pašreizējo Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) par tiesisko regulējumu attiecībā uz pārtiku, barību, dzīviem dzīvniekiem un augiem, jāizvērtē potenciālās izmaiņas tiesību aktos, kas reglamentē ķīmiskus apdraudējumus, ņemot vērā spēju tos konsekventi piemērot.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gads

2. Komisijai ir jāturpina jau uzsāktais darbs, lai veicinātu šādu papildināmību, nosakot turpmāko rīcību, lai dalībvalstu publiskā sektora iestādes pamatotos gadījumos varētu vairāk paļauties uz privātā sektora veiktajām pārbaudēm, lai uzlabotu ES pārtikas nekaitīguma modeļa ilgtspēju un pārbaužu efektivitāti.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gads.

74

ES modeļa spēks ir balstīts uz tā mērķi garantēt, ka gan ES ražotie, gan importētie produkti atbilst tiem pašiem augstajiem nekaitīguma standartiem, tādējādi pasargājot patērētāju. Mēs konstatējām, ka Eiropas Savienībai ir pietiekams juridiskais pamats un pārbaužu sistēma, lai nodrošinātu, ka produkti neatkarīgi no to izcelsmes valsts atbilst ES standartiem.

75

Mēs arī konstatējām, ka, lai nodrošinātu pārtikas importa atbilstību ES nekaitīguma standartiem, tiek veikts riska novērtējums un noteiktām pesticīdu atliekām, kas bija nekaitīgas patērētājiem, tiek piešķirtas importa pielaides. To darot, tiek ņemti vērā īpašie apstākļi trešās valstīs (sk. 29., 30. un 38. punktu). Tāpēc:

2. ieteikums. Saglabāt vienādu pārliecības līmeni attiecībā uz ES ražoto un importēto pārtiku

Attiecībā uz pesticīdu atliekām pārtikā Komisijai jāpaskaidro, kādus pasākumus tā veiks, lai saglabātu vienādu pārliecības līmeni attiecībā uz ES ražoto un importēto pārtiku, vienlaikus turpinot ievērot PTO noteikumus.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2019. gads.

76

Lai gan pārtikas un barības apritē iesaistīto uzņēmēju interese saglabāt augstu pārtikas nekaitīguma līmeni tiek ņemta vērā, dalībvalstu publiskā sektora iestādes saskaras ar grūtībām noteikt, kādi piespiedu izpildes pasākumi jāveic neatbilstības gadījumā (sk. 51.–53. un 66. punktu). Komisija ir apzinājusi iespējas pilnveidot savas uzraudzības un izpildes nodrošināšanas procedūras pārtikas aprites tiesību aktu jomā (sk. 54.–56. un 67.–69.). Tāpēc:

3. ieteikums. Veicināt ES pārtikas aprites tiesību aktu konsekventu piemērošanu

1. Komisijai jāsniedz dalībvalstīm turpmāki norādījumi par izpildes panākšanas pasākumu piemērošanu.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gads.

2. Komisijai jāievieš iespējas, kuras tā ir apzinājusi, lai pilnveidotu savas procedūras, ar kurām uzrauga atbilstību ES pārtikas aprites noteikumiem.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gads.

Šo ziņojumu 2018. gada 14. novembra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Termini un akronīmi

AAD: akūtā atsauces deva

Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (Rapid Alert System for Food and Feed — RASFF): ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā ļauj dalībvalstu pārtikas un barības kontroles iestādēm (ES 28 dalībvalstu pārtikas nekaitīguma iestādēm, Komisijai, EFSA, EUI, Norvēģijas, Lihtenšteinas, Islandes un Šveices iestādēm) dalīties informācijā par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz nopietnu risku saistībā ar pārtiku vai barību. Tā darbojas visu diennakti, lai nodrošinātu, ka svarīgi paziņojumi tiek nosūtīti, saņemti un uz tiem atbild kopīgi un efektīvi.

Botāniskās piedevas: botāniskās piedevas, kas izgatavotas no augiem, aļģēm, sēnēm vai ķērpjiem, uztura bagātinātāju veidā ir kļuvušas plaši pieejamas ES tirgū. To vidū ir ginks, ķiploks un žeņšeņs. Šādus produktus parasti marķē kā dabīgu pārtiku. Tos var iegādāties aptiekās, lielveikalos, specializētajos veikalos un internetā.

EFSA: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde [European Food Safety Authority]

EMA: Eiropas Zāļu aģentūra [European Medicines Agency]

Endokrīnie disruptori: ķīmiskas vielas, kas noteiktās devās var izjaukt endokrīnās sistēmas darbību (t. i., limfmezglu un to ražoto hormonu darbību). Tie var izraisīt ļaundabīgus audzējus, iedzimtus defektus un citus attīstības traucējumus.

FAO: Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija [Food and Agriculture Organisation of the United Nations]

FBO: pārtikas vai barības apritē iesaistītie uzņēmēji [Food or Feed Business Operators]

FDA: ASV Pārtikas un zāļu pārvalde [Food and Drug Administration]

GATT: Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību [General Agreement on Tariffs and Trade]

HACCP: riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšana [Hazard Analysis and Critical Control Points]

IIV: izraudzītās ievešanas vietas

Importa pielaide: maksimālais atlieku līmenis (MAL), kas starptautiskās tirdzniecības vajadzībām noteikts importētiem produktiem, ja:

• aktīvās vielas izmantošana augu aizsardzības līdzeklī, kas paredzēts attiecīgajam produktam, attiecībā uz noteiktu produktu un noteiktu izmantošanu nav atļauta Kopienā tādu iemeslu dēļ, kas nav sabiedrības veselības iemesli, vai
• cits līmenis ir piemērots, jo spēkā esošais Kopienas MAL attiecībā uz noteiktu produktu un noteiktu izmantošanu ir noteikts tādu iemeslu dēļ, kas nav sabiedrības veselības iemesli.

Kodekss: Codex Alimentarius jeb Pārtikas kodekss ir standartu, pamatnostādņu un prakses kodeksu kopums, ko pieņēmusi Pārtikas kodeksa komisija. Pārtikas kodeksa komisijai ir galvenā loma Apvienotajā FAO/PVO pārtikas standartu programmā, un to izveidoja FAO un PVO, lai aizsargātu patērētāju veselību un veicinātu godīgu pārtikas tirdzniecības praksi.

MAL: maksimālais atlieku līmenis

NIP: norādītie importa punkti

PDD: pieļaujamā diennakts deva

PTO: Pasaules Tirdzniecības organizācija

PVO: Pasaules Veselības organizācija

Reglamentētās pārtikas sastāvdaļas: pārtikas sastāvdaļas, kurām pašlaik ir vajadzīga tirdzniecības atļauja. Tās ir ķīmiskās vielas, kuras izmanto kā pārtikas piedevas, pārtikas fermentus, aromatizētājus, kūpināšanas aromatizētājus un pārtikai pievienoto vitamīnu un minerālvielu avotus.

Riska novērtēšana: zinātniski pamatots process, ko veido četri posmi: apdraudējuma identificēšana, apdraudējuma raksturojums, iedarbības novērtēšana un riska raksturojums.

Riska paziņošana: informācijas un atzinumu interaktīva apmaiņa visā riska analīzes procesā attiecībā uz apdraudējumu un risku, ar risku saistītiem faktoriem un riska uztveri starp riska novērtētājiem, riska pārvaldītājiem, patērētājiem, pārtikas un barības uzņēmumiem, akadēmisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām, ietverot riska novērtēšanas rezultātu izskaidrošanu un riska pārvaldības lēmumu pamatojumu.

Riska pārvaldība: no riska novērtēšanas atšķirīgs process, kurā izsver politikas alternatīvas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, ņemot vērā riska novērtējumu un citus tiesiskus faktorus un vajadzības gadījumā izraugoties atbilstīgus profilakses un kontroles pasākumus.

SANTE ĢD: Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts

SFS līgums: Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu

Beigu piezīmes

¹ Uzņēmējiem ir galvenā atbildība par to, lai a) nodrošinātu atbilstību visām Savienības un valstu pārtikas aprites tiesību aktu prasībām (ietverot ne tikai tās, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu), kuras ir saistošas to darbībai un darījumdarbības veidam, kas ir šo uzņēmēju pārziņā, un b) šim nolūkam veiktu paši savus kontroles pasākumus. Tas ir galvenais elements, lai novērstu pārtikas krīzes, īpaši pārtikas nekaitīguma jomā, jo tas ievieš daudzkārtējus kontroles punktus visā pārtikas ķēdē.

² Globālo tirdzniecību reglamentē PTO noteikumi. Gan ES, gan tās dalībvalstis atsevišķi ir PTO dalībnieces.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.) (Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regula), 5. pants.

⁴ Eiropas Komisija, “Food safety EU budget for the future” [ES pārtikas nekaitīguma budžets nākotnei], 2018. gada 7. jūnijs (https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/future_budget_factsheet_en.pdf).

⁵ Pasaules Veselības organizācija, “WHO estimates of the global burden of foodborne diseases: Foodborne Diseases Burden Epidemiology Reference Group 2007.–2015.” [PVO aplēses par pārtikas izraisītu slimību globālo slogu: pārtikas izraisītu slimību sloga epidemioloģijas references grupa, 2007.–2015. g.], 12. attēls, 80. lpp.

⁶ Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 14. punktā “apdraudējums” ir definēts kā bioloģisks, ķīmisks vai fizisks aģents pārtikā vai barībā vai tāds pārtikas vai barības stāvoklis, kas potenciāli var izraisīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.

⁷ Fiziski apdraudējumi ir pārtikā esoši objekti, kas apēšanas gadījumā var radīt ievainojumus. Tie parasti rodas nedrošas pārtikas pārstrādes prakses vai nejauša piesārņojuma dēļ.

⁸ Bioloģiski apdraudējumi ir mikrobi, kas cilvēkiem var izraisīt slimības. Tie ietver parazītus, vīrusus un baktērijas. HACCP (riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas) sistēmas pienācīga īstenošana ir galvenais instruments, ko izmanto bioloģisku apdraudējumu novēršanā.

⁹ Bioloģiskā pārtika ir pārtika, par kuru ir saņemts apliecinājums, ka tā ir ražota, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības standartiem atbilstošas metodes. Atbilstība šiem standartiem nenozīmē, ka visu ķīmisko apdraudējumu, piemēram, piesārņotāju, klātbūtne ir izslēgta.

¹⁰ Trīs no svarīgākajiem tiesību aktiem, kas attiecas nevis konkrēti uz ķīmiskajiem apdraudējumiem, bet drīzāk uz pārtikas nekaitīgumu kopumā, ir šādi:

• Līgums par Eiropas Savienības darbību, kas nodrošina pamatu ES pārtikas nekaitīguma politikai, piešķirot pilnvaras Eiropas Savienībai rīkoties sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības interesēs;
• Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas un barības aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regula). Tajā ir noteikts satvars pārtikas un barības aprites tiesību aktu izstrādei gan ES, gan dalībvalstu līmenī un ietverti visi pārtikas un barības ražošanas un izplatīšanas posmi;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

¹¹ Pasaules Veselības organizācija, “WHO estimates of the global burden of food-borne diseases: Food-borne disease burden epidemiology reference group 2007.–2015.” [PVO aplēses par pārtikas izraisītu slimību globālo slogu: pārtikas izraisītu slimību sloga epidemioloģijas references grupa, 2007.–2015. g.], 3.12.2015. Tas ir pirmais un pagaidām pilnīgākais PVO pētījums par pārtikas izraisītu slimību aplēsēm. Tajā ir ietverti dati par četrām ķīmiskām vielām (aflatoksīnu, maniokas cianīdu, dioksīnu un zemesriekstu alergēniem).

¹² Kā EFSA ārējā pārbaudē novērojis Ernst & Young, 2012. g.

¹³ “Eiropas Komisijas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas pārtikas piegāde ir drošākā visā pasaulē un ka visiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes tiek piemēroti vienādi pārtikas nekaitīguma standarti” — citāts no Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes https://ec.europa.eu/food/safety/international_affairs/trade_en. Šis princips ir atspoguļots arī vispārīgo pārtikas tiesību aktu 11. panta (pārtika un barība, ko importē) un 14. panta (pārtikai jābūt nekaitīgai) kopīgajā lasījumā

¹⁴ EFSA atbild par pārtikas nekaitīguma riska novērtējumu, bet EMA atbild par ES zāļu novērtēšanu (starp tām ir arī veterinārās zāles).

¹⁵ Šīs trīs dalībvalstis tika izraudzītas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: 1) līdzsvars starp dalībvalstīm ar lielu importa apjomu un dalībvalstīm ar daudz mazāku apjomu, 2) dalībvalstis, kuru galvenās bažas saistībā ar ķīmiskajiem apdraudējumiem pārtikā attiecas uz dažādām vielām, un 3) vieta, kur atrodas ES galvenā aģentūra, kas sniedz zinātniskas konsultācijas par ķīmiskajām vielām pārtikā (EFSA Parmā). Izraugoties valstis, centāmies panākt arī ģeogrāfisku līdzsvaru. Itālijā tās reģionālā iedalījuma dēļ lielāko daļu pārbaužu koncentrējām tikai uz vienu reģionu (Ligūriju).

¹⁶ Normatīvās atbilstības un izpildes programma ir Komisijas labāka regulējuma programmas daļa. Tās mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu vienkāršību, novērst nevajadzīgu slogu un pielāgot tiesību aktus, neapdraudot politikas mērķu sasniegšanu.

¹⁷ SWD(2018) 38 final, “Fitness Check on the General Food Law (Regulation (EC) No 178/2002)” [Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu (Regulas (EK) Nr. 178/2002) atbilstības pārbaude].

¹⁸ D. Spiric u. c., “Convergence on EU and USA Food safety Regulation approach, regarding foodborne outbreaks” [Konverģence ES un ASV pārtikas nekaitīguma regulējuma pieejā attiecībā uz pārtikas izraisītiem slimību uzliesmojumiem], 58. starptautiskā gaļas rūpniecības konference “Gaļas nekaitīgums un kvalitāte: kurp tie virzās?”, Procedia Food Science Nr. 5, 2015. g., 266.–269. lpp. Ziņojumā ir norādīts, ka ES pārtikas aprites tiesību akti ir atskaites punkts ASV.

¹⁹ J. Humphrey, “Food Safety, Private Standards Schemes and Trade: The Implications of the FDA Food Safety Modernization Act” [Pārtikas nekaitīgums, privāto standartu shēmas un tirdzniecība: FDA Pārtikas nekaitīguma modernizācijas likuma ietekme], IDS Working Papers 2012. sējums, 403. izdevums, 2012. gada septembris.

²⁰ EIoP: Text 2008–006, European governance still technocratic? New modes of governance for food safety regulation in the European Union [Vai Eiropas pārvaldība joprojām ir tehnokrātiska? Jauni pārvaldības veidi pārtikas nekaitīguma regulējumam Eiropas Savienībā] Robert Fischer. 2018. “ES iedvesmotas, vairākas valstis, piemēram, Francija un Vācija, ir izveidojušas neatkarīgas novērtēšanas aģentūras un pārņēmušas riska novērtēšanas un riska pārvaldības organizatoriskās nodalīšanas principu.”

²¹ CRPA ziņojums “Assessing farmers’ cost of compliance with EU legislation in the fields of environment, animal welfare and food safety” [Novērtējums par izmaksām, ar ko lauksaimnieki saskaras, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma jomās], pasūtījusi Eiropas Komisija, AGRI 2011-EVAL-08.

²² Proti, Komisijas Regulas (EK) Nr. 178/2002 17. apsvērumā ir norādīts: “Ja pārtikas aprites tiesību akti ir vērsti uz to, lai samazinātu vai novērstu risku veselībai vai izvairītos no tā, tad trīs savstarpēji saistīti riska analīzes elementi — riska novērtēšana, riska pārvaldība un riska paziņošana — nodrošina sistemātisku metodoloģiju efektīvu, proporcionālu un mērķtiecīgu pasākumu vai citu uz veselības aizsardzību vērstu darbību noteikšanai.” Tās pašas regulas 19. apsvērumā ir teikts: “Ir atzīts, ka zinātnisks riska novērtējums vien dažkārt nevar sniegt visu informāciju, uz kuru pamatojoties būtu jāpieņem lēmums par riska pārvaldību, un ka tiesību aktos noteiktajā kārtībā būtu jāņem vērā citi ar konkrēto jautājumu saistīti faktori, tostarp sociāli, ekonomiski, ar tradīcijām saistīti, kā arī ētikas un vides faktori un iespējama kontrole.” Šo trīs komponentu definīcijas ir ietvertas 3. pantā.

²³ EMA izveidoja ar Regulu (EK) 726/2004, bet tā jau eksistēja kopš 1995. gada, pamatojoties uz vecākām direktīvām. Tā atbild par ES riska novērtējumu zāļu jomā.

²⁴ Regula (EK) Nr. 178/2002, 21. apsvērums un 7. pants.

²⁵ Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par piesardzības principu (COM(2000)°1 galīgā redakcija, 2.2.2000.) pasākumiem, kurus veic, piemērojot piesardzības principu, ir jābūt proporcionāliem izvēlētajam aizsardzības līmenim, nediskriminējošiem, tos piemērojot, saskaņotiem ar līdzīgiem pasākumiem, kas jau veikti, pamatojoties uz darbības vai bezdarbības iespējamo ieguvumu un izmaksu izpēti (ja tas ir vajadzīgs un iespējams, ietverot ekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi), pakļautiem pārskatīšanai, ņemot vērā jaunus zinātniskos datus, un tādiem, lai varētu noteikt atbildību par pilnīgākam riska novērtējumam vajadzīgo zinātnisko pierādījumu sagatavošanu.

²⁶ Eiropas Komisijas paziņojums presei “Commission adopts Communication on Precautionary Principle” [Komisija pieņem paziņojumu par piesardzības principu].

²⁷ PTO Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (“SFS līgums”) stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī, kad tika izveidota Pasaules Tirdzniecības organizācija. Tas attiecas uz pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku un augu veselības noteikumu piemērošanu.

²⁸ SFS līguma 5. pants.

²⁹ Pilnīgs riska novērtējums ietver četrus posmus: apdraudējuma identificēšanu, apdraudējuma raksturojumu, iedarbības novērtēšanu un riska raksturojumu.

³⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

³¹ WTO Analytical Index, “SPS Agreement – Preamble (Jurisprudence)” [SFS līgums — preambula (jurisprudence)], 1.5.2. punkts “Piesardzības principa saistība ar SFS līgumu”, 2018. gada janvāris.

³² Attiecīgi Regula (ES) Nr. 1107/2009 un Regula (ES) Nr. 396/2005.

³³ Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2017. gada 16. un 17. februārī Briselē notikušās sanāksmes kopsavilkuma ziņojums: “Dalībvalstis norādīja uz grūtībām, ko tas var radīt starptautiskā līmenī (Pārtikas kodekss), un uz atbildību par šādiem politikas lēmumiem valsts līmenī, ņemot vērā savu pirmā vērtētāja lomu importa pielaides pieprasījumu izskatīšanas procedūrā” un Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2018. gada 13. un 14. jūnijā Briselē notikušās sanāksmes kopsavilkuma ziņojums (A.14. punkts darba kārtībā).

³⁴ Pārtikas un barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos to pārziņā esošajos uzņēmumos ir jānodrošina, ka pārtika vai barība atbilst pārtikas aprites tiesību aktu prasībām, kuras attiecas uz viņu darbību, un jāpārbauda, vai minētās prasības ir izpildītas.

³⁵ Skaidrs pienākumu sadalījums starp pārtikas vai barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un publiskā sektora iestādēm visā pārtikas apritē vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu atbilstības pārbaudes rezultātos ir atzīts par efektivitātes ieguvumu.

³⁶ Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 17. panta 1. punktu.

³⁷ Skaitļi balstīti uz EFSA ziņojumiem.

³⁸ Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

³⁹ Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD pārskata ziņojumā (2016.–8975.) “Interaction Between the System of Official Feed Controls and Private Assurance Schemes” [Mijiedarbība starp barības oficiālo kontroļu sistēmu un privātajām kvalitātes nodrošināšanas shēmām] ir atzīti vairāki labumi, ko gūst kompetentās iestādes, veidojot mijiedarbību ar privātajām kvalitātes nodrošināšanas shēmām http://ec.europa.eu/food/audits-analysis/overview_reports/

⁴⁰ Veselības un pārtikas revīziju un analīzes programma (2017. g.). Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD, 2017. g.

⁴¹ Sk., piemēram, SANTE ĢD ziņojumu (2017.–6072.) “Final report of a fact-finding mission carried out in Germany from 28 November 2017 to 6 December 2017 in order to gather information concerning synergies of official controls with food business operators' own-checks and third party certification schemes” [Galīgais ziņojums par faktu vākšanas misiju, kas no 2017. gada 28. novembra līdz 6. decembrim tika veikta Vācijā, lai vāktu informāciju par oficiālo kontroļu sinerģiju ar pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju veiktajām pārbaudēm un trešo pušu sertifikācijas shēmām]. http://ec.europa.eu/food/audits-analysis/audit_reports/ . Laikā, kad saistībā ar šo revīziju apmeklējām Nīderlandi, arī tā pauda līdzīgas bažas.

⁴² Aplēstais patēriņš = ES produkcija + imports – eksports. Dati attiecībā uz ES produkciju — 734 miljoni tonnu (avots: Faostat, ES lauksaimniecības produkcijas apjoms 2013. gadā miljonos tonnu). Dati attiecībā uz importu — gandrīz 93 miljoni tonnu 2016. gadā; attiecībā uz eksportu — 91 miljons tonnu (avots: http://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/EDN-20171016-1?inheritRedirect=true).

⁴³ Piemēram, Kodeksā ietvertie ķīmisko vielu saraksti var nebūt izsmeļoši vai dalībvalstīm joprojām var būt atšķirīgi tiesību aktos noteiktie robežlielumi attiecībā uz konkrētu vielu (piemēram, atšķirīgs maksimālais atlieku līmenis).

⁴⁴ https://ec.europa.eu/food/safety/official_controls/legislation/imports_en

⁴⁵ Lai gan 13 % Eiropas Savienībā patērēto produktu tiek importēti (sk. 42. zemsvītras piezīmi), 26,4 % (22 345) no visiem paraugiem (84 657) attiecās uz produktiem, kas importēti no trešām valstīm, un 67 % (56 749) no visiem paraugiem bija ražoti valstīs, kas sniedza ziņojumu (ES, Islandē un Norvēģijā). Eiropas Savienības 2016. gada ziņojums par pesticīdu atliekām pārtikā, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

⁴⁶ Piemēram, ja šīs vielas nebija atļautas citu ar veselību nesaistītu iemeslu dēļ.

⁴⁷ Piemēram, datus par sastopamību vai pārtikas patēriņa datus.

⁴⁸ Dalībvalstis principā var brīvi lemt par vajadzīgo pārbaužu skaitu, bet ES tiesību aktos var būt noteikts pārbaužu biežums konkrētiem produktiem, piemēram, Direktīvas 96/23/EK IV pielikumā ir noteikts “paraugu ņemšanas līmenis un biežums” attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.

⁴⁹ Regula (EK) Nr. 882/2004, 10. pants.

⁵⁰ Sniegtā informācija attiecas tikai uz revīzijas laikā apmeklētajām trim dalībvalstīm. Attiecībā uz reglamentētajām pārtikas sastāvdaļām un piesārņotājiem, kas nav ietverti Direktīvā 96/23/EK, ziņojumu ES līmenī nav. Attiecībā uz pesticīdu atliekām un veterinārajām zālēm EFSA sagatavo gada ziņojumus par dalībvalstu veikto pārbaužu rezultātiem.

⁵¹ Tomēr šajās pārbaudēs nav aplūkoti visi ķīmisko risku aspekti, tādi kā pesticīdu uzkrāšanās (sk. III pielikuma 7. punktu un ).

⁵² Paraugs var ietvert vairākas dažādu vielu pārbaudes.

⁵³ Lietošanas noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām aizņem 314 lappuses (2.–4. pielikums).

⁵⁴ Regula (EK) Nr. 882/2004, 54. un 55. pants.

⁵⁵ “Importētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīviem dzīvniekiem ir augstāks riska līmenis, jo tie var pārnest smagas cilvēku un dzīvnieku slimības”. SANTE ĢD tīmekļa vietne: https://ec.europa.eu/food/safety/official_controls/legislation/imports/animal_en.

⁵⁶ Saskaņā ar 11. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.), Komisija pārbauda sabiedrības un dzīvnieku veselības stāvokli attiecīgajā trešā valstī, pieprasot un izskatot dokumentus un parasti apmeklējot valsti. Saistībā ar ķīmiskajiem riskiem šī pārbaude aptver trešās valsts tiesību aktus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, veterināro zāļu izmantošanu, pārtikas produktu sagatavošanu un izmantošanu un atlieku kontroles programmas apstiprināšanu.

⁵⁷ Komisija pārbauda šo uzņēmumu izlasi, veicot revīzijas trešās valstīs. Komisija mūs arī informēja, ka tā sagatavo ziņojumu par to uzņēmumu novērtējuma rezultātiem kādā trešā valstī, kuriem atļauts eksportēt uz ES.

⁵⁸ Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. un 12. pantu trešo valstu iestāžu pienākums ir pārbaudīt un garantēt, ka uzņēmumi atbilst ES prasībām attiecībā uz katru pārtikas produktu kategoriju.

⁵⁹ Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).

⁶⁰ Regulu (EK) Nr. 669/2009 pašlaik piemēro 35 dažādiem produktiem un 24 trešām valstīm. Izplatītākie produkti ir rieksti, dārzeņi, garšaugi un garšvielas. Regulā ir noteikts identitātes un fizisko pārbaužu biežums, ietverot laboratorijas analīzes (5, 10, 20 vai 50 %). Šo produktu sarakstu un pārbaužu biežumu pārskata reizi pusgadā, pamatojoties uz šo pārbaužu rezultātiem.

⁶¹ Saskaņā ar Komisijas 2014. gada 13. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 884/2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē konkrētas barības un pārtikas importu no konkrētām trešām valstīm saistībā ar to piesārņojuma risku ar aflatoksīniem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1152/2009 (OV L 242, 14.8.2014., 4. lpp.), Komisijas 2015. gada 5. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/175, ar ko paredz īpašus nosacījumus tādu guāra sveķu importam, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Indija, jo ir risks, ka tie varētu būt piesārņoti ar pentahlorfenolu un dioksīniem (OV L 30, 6.2.2015., 10. lpp.), un Komisijas 2014. gada 13. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 885/2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas piemērojami no Indijas importētām okrām un karija lapām, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 91/2013 (OV L 242, 14.8.2014., 20. lpp.), Komisijas 2017. gada 2. februāra Īstenošanas regula (ES) 2017/186, ar ko paredz īpašus nosacījumus, ko mikrobioloģiskas kontaminācijas sakarā piemēro sūtījumu ievešanai Savienībā no konkrētām trešām valstīm (OV L 29, 3.2.2017., 24. lpp.), ES šos īpašos nosacījumus ir izvirzījusi noteiktiem produktiem no 12 trešām valstīm, galvenokārt saistībā ar piesārņotāju risku riekstos un žāvētos augļos.

⁶² Papildus 3. izcēlumā minētajiem noteikumiem Komisijas 2002. gada 15. oktobra Lēmums 2002/805/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko paredzēts lietot dzīvnieku ēdināšanā un ko ieved no Ukrainas (OV L 278, 16.10.2002., 24. lpp.); Komisijas 2010. gada 8. jūlija Lēmums 2010/381/ES par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz tādu akvakultūras produktu sūtījumiem, kas importēti no Indijas un paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 174, 9.7.2010., 51. lpp.); Komisijas 2010. gada 16. aprīļa Lēmums 2010/220/ES par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz saimniecībās audzētiem zivsaimniecības produktiem, kas importēti no Indonēzijas un paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 97, 17.4.2010., 17. lpp.), un Komisijas 2002. gada 27. marta Lēmums 2002/251/EK par dažiem drošības pasākumiem attiecībā uz mājputnu gaļu un dažiem zvejniecības un akvakultūras produktiem, ko paredzēts lietot pārtikā un ko ieved no Taizemes (OV L 84, 28.3.2002., 77. lpp.).

⁶³ Regula (EK) Nr. 178/2002, 53. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

⁶⁴ Piemēram, Komisijas 2015. gada 18. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2015/943 par ārkārtas pasākumiem, ar ko pārtrauc kaltētu pupiņu importu no Nigērijas un groza Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu (OV L 154, 19.6.2015., 8. lpp.).

⁶⁵ Piemēram, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/175 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2014.

⁶⁶ Regula (EK) Nr. 854/2004, 12. panta 4. punkta c) apakšpunkts.

⁶⁷ Pirmais uzņēmums, ko Komisija pēc savas iniciatīvas izslēdza no saraksta, bija kāds uzņēmums Brazīlijā. Tas tika izslēgts, jo uz ES eksportētai gaļai un gaļas produktiem tika konstatēta salmonellu klātbūtne un atklāta krāpšana saistībā ar produktu sertificēšanu laboratorijā.

⁶⁸ https://www.EFSA.europa.eu/en/topics/topic/food-additive-re-evaluations

⁶⁹ Komisijas 2011. gada 11. novembra Regula (ES) Nr. 1129/2011, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu, izveidojot Eiropas Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu (OV L 295, 12.11.2011., 1.–177. lpp.).

⁷⁰ Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā ir ietverts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un šo pārtikas piedevu lietošanas noteikumi.

⁷¹ Regula (EK) Nr. 1332/2008, 1. pants.

⁷² Regula (EK) Nr. 1332/2008, 14. apsvērums un 17. pants.

⁷³ Avots: Komisijas pārtikas aromatizētāju datubāze.

⁷⁴ ES saraksta A daļai ir četras dažādas zemsvītras piezīmes: 1) “iestādei ir jāpabeidz novērtējums”; 2) “papildu zinātniskie dati ir jāiesniedz līdz 2012. gada 31. decembrim”; 3) “papildu zinātniskie dati ir jāiesniedz līdz 2013. gada 30. jūnijam” un 4) “papildu zinātniskie dati ir jāiesniedz līdz 2013. gada 31. decembrim”.

⁷⁵ Regula (EK) Nr. 1334/2008, 20. panta 2. punkts.

⁷⁶ EFSA Journal 2012;10(5):2663. https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2012.2663

⁷⁷ https://effl.lexxion.eu/article/EFFL/2013/3/241

⁷⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

⁷⁹ Komisija nesen ir pabeigusi visaptverošu, uz pierādījumiem balstītu politikas izvērtējumu (atbilstības pārbaudi) saistībā ar VPATA regulu attiecībā uz visu pārtikas nozari saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT); Komisijas dienestu darba dokuments “The REFIT Evaluation of the General Food Law (Regulation (EC) No. 178/2002)” [“Vispārīgās pārtikas aprites regulas (Regula (EK) Nr. 178/2002) REFIT izvērtējums”] (“atbilstības pārbaude”) (SWD(2018) 38, 15.1.2018.).

⁸⁰ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 [par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem], Direktīvu 2001/18/EK [par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē], Regulu (EK) Nr. 1829/2003 [par ĢM pārtiku un barību], Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1107/2009 [par augu aizsardzības līdzekļiem] un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 [par jauniem pārtikas produktiem] (COM(2018) 179 final, 11.4.2018.).

⁸¹ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 [par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem], Direktīvu 2001/18/EK [par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē], Regulu (EK) Nr. 1829/2003 [par ĢM pārtiku un barību], Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1107/2009 [par augu aizsardzības līdzekļiem] un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 [par jauniem pārtikas produktiem] (COM(2018) 179 final, 11.4.2018.).

⁸² Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.) (Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regula).

⁸³ Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regulas 14. pants un 17. panta 1. punkts.

⁸⁴ Riska pārvaldītāji galvenokārt ir Komisija ar to dalībvalstu pārstāvju palīdzību, kuri piedalās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā (PAFF), un — atkarībā no piemērojamajām procedūrām — Padome un Eiropas Parlaments. Ciktāl tas attiecas uz Komisiju, par riska pārvaldību pārtikas jomā atbildīgais Komisijas dienests ir Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (SANTE ĢD).

⁸⁵ Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regulas 19. apsvērumā ir uzskaitīti tiesisko faktoru piemēri, proti, sociāli, ekonomiski, ar tradīcijām saistīti, kā arī ētikas un vides faktori un iespējama kontrole. Tiesisku faktoru izmantošana ES lēmumu pieņemšanas procesā nenotiek pēc vienota principa; precīzs faktoru kopums un to ietekme mainās atkarībā no jautājuma būtības un konkrētā pasākuma.

⁸⁶ Komisijas dienestu darba dokuments “The REFIT Evaluation of the General Food Law (Regulation (EC) No. 178/2002)” (SWD(2018) 38 final, 15.1.2018.) (“atbilstības pārbaude”), 89. lpp.

⁸⁷ Piemēram, attiecībā uz materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, bet nav plastmasa, attiecībā uz pārtikas piedevām un pārtikas produktiem ar pievienotiem vitamīniem un minerālvielām, — maksimāli pieļaujamo vielu daudzumu noteikšana, kā arī nepilnīga īstenošana ES līmenī attiecībā uz botānisko piedevu veselīguma un uzturvērtības norādēm.

⁸⁸ Komisijas dienestu darba dokuments “The REFIT Evaluation of the General Food Law (Regulation (EC) No. 178/2002)” (SWD(2018) 38 final, 15.1.2018.) (“atbilstības pārbaude”), 89. lpp.

⁸⁹ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 [par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem], Direktīvu 2001/18/EK [par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē], Regulu (EK) Nr. 1829/2003 [par ĢM pārtiku un barību], Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1107/2009 [par augu aizsardzības līdzekļiem] un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 [par jauniem pārtikas produktiem] (COM(2018) 179 final, 11.4.2018.).

⁹⁰ Komisijas dienestu darba dokuments “The REFIT Evaluation of the General Food Law (Regulation (EC) No. 178/2002)” (SWD(2018) 38 final, 15.1.2018.) (“atbilstības pārbaude”), 39. lpp.

⁹¹ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 [par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem], Direktīvu 2001/18/EK [par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē], Regulu (EK) Nr. 1829/2003 [par ĢM pārtiku un barību], Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1107/2009 [par augu aizsardzības līdzekļiem] un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 [par jauniem pārtikas produktiem] (COM(2018) 179 final, 11.4.2018.).

⁹² Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 [par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem], Direktīvu 2001/18/EK [par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē], Regulu (EK) Nr. 1829/2003 [par ĢM pārtiku un barību], Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1107/2009 [par augu aizsardzības līdzekļiem] un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 [par jauniem pārtikas produktiem] (COM(2018) 179 final, 11.4.2018.).

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	29.11.2017.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	27.9.2018.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras	14.11.2018.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās	6.12.2018.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo ziņojumu pieņēma I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Nikolaos Milionis un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis Janusz Wojciechowski, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Kinga Wisniewska-Danek un biroja atašejs Katarzyna Radecka-Moroz; atbildīgais vadītājs Michael Bain; darbuzdevuma vadītāja Maria Eulàlia Reverté i Casas; darbuzdevuma vadītājas vietniece Päivi Piki; revidenti Ioannis Papadakis, Manuel Dias Ferreira Martins un Ermira Vojka un asistente Terje Teppan-Niesen. Lingvistisko atbalstu sniedza Philippe Colmant, Vesna Marn un Michael Pyper.

No kreisās uz labo: Eulàlia Reverté i Casas, Katarzyna Radecka-Moroz, Janusz Wojciechowski, Michael Bain, Päivi Piki, Manuel Dias Ferreira Martins..

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-1562-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/349675	QJ-AB-18-032-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-1554-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/695837	QJ-AB-18-032-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.