Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem

Kopsavilkums

I

Eiropas vides ekonomiskie konti (EVEK) ir svarīgs datu avots, kas vajadzīgs, lai uzraudzītu un novērtētu vides politiku, piemēram, 7. vides rīcības programmu un virzību uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. EVEK ir statistikas sistēma, ko veido visaptverošs tabulu un kontu kopums, kas parāda attiecības starp vidi un ES ekonomiku.

II

Mēs pārbaudījām, vai Komisija labi izveidoja, pārvaldīja un izmantoja Eiropas vides ekonomiskos kontus. Revīzija parādīja, ka Komisija nebija noteikusi, kādiem ir jābūt EVEK datiem ilgtermiņa perspektīvā, lai tie noderētu vides politikas veidošanai. Komisija nebija apkopojusi savas vajadzības attiecībā uz EVEK datiem un nebija precīzi norādījusi vajadzīgos rādītājus. Lai gan ir pieņemta stratēģija attiecībā uz EVEK, trūkst visaptveroša rīcības plāna mērķu īstenošanai. Mēs konstatējām, ka dažus stratēģiskos mērķus pārnesa no viena stratēģijas dokumenta uz nākamo vairāk nekā desmit gadu garumā.

III

Komisija un dalībvalstis ierosināja EVEK moduļus padarīt par obligātiem vai ne, galvenokārt pamatojoties uz datu pieejamību un gatavību, kā arī uz apsvērumiem par administratīvo slogu dalībvalstīs, bet nevis pamatojoties uz apkopotu novērtējumu par vajadzību pēc datiem. Komisija ieviesa EVEK moduļus, neveikusi pilnīgu izmaksu un ieguvumu analīzi. EVEK moduļu potenciāls netika pilnībā izmantots galveno vides politikas jomu uzraudzībā.

IV

Ja dati ir pieejami ātrāk, tiek uzlabota to lietderība. Mēs konstatējām, ka, lai gan dažus datus Komisija publicēja agrāk, nekā paredzēts, tā neizmantoja visus līdzekļus ātrākai datu nodrošināšanai. Netiek sagatavots datu publiskošanas kalendārs, pēc kura varētu uzzināt datu publiskošanas laiku.

V

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, mēs iesakām Komisijai uzlabot:

1. EVEK datu stratēģisko satvaru;
2. EVEK moduļu noderību vides politikas veidošanas procesā;
3. EVEK datu savlaicīgumu.

Ievads

01

Politikas veidotājiem ir vajadzīga aktuāla un ticama informācija, lai varētu uzraudzīt ekonomikas, sociālajā un vides jomā sasniegto progresu ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Vides ekonomiskie konti ir statistikas sistēma, ko veido visaptverošs tabulu un kontu kopums. Šie konti parāda attiecības starp vidi un ekonomiku, tostarp ekonomikas ietekmi uz vidi.

02

Pasaules līmenī ANO Statistikas komisija ir apstiprinājusi vides ekonomisko kontu sistēmu kā vides ekonomisko kontu starptautisko statistikas standartu. Šī sistēma izmanto jēdzienus, definīcijas un klasifikācijas atbilstoši ANO nacionālo kontu sistēmai, ko izveidoja ANO, Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Pasaules Banka. Tas atvieglo starptautiski salīdzināmas statistikas un kontu sagatavošanu.

03

Eiropas Komisija 1994. gadā nāca klājā ar pirmo stratēģiju¹ par “valstu zaļo grāmatvedību”. Kopš tā laika Komisija ir sadarbojusies ar dalībvalstīm, ANO un ESAO, lai analizētu, kādi statistikas dati ir pieejami Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (EVEK). Komisija un dalībvalstis īsteno EVEK saskaņā ar Eiropas vides kontu stratēģiju atbilstoši ANO vides ekonomisko kontu sistēmai.

04

EVEK tiesiskajā regulējumā² ir izklāstīti vienoti standarti attiecībā uz kontu datu vākšanu, apkopošanu, nosūtīšanu un novērtēšanu. 1. tabulā ir apkopoti seši pašreizējie moduļi. Komisija brīvprātīgi vāc datus diviem papildu moduļiem — Eiropas meža resursu kontiem un vides subsīdiju un līdzīgu pārskaitījumu kontiem. Tā izstrādā vēl trīs papildu moduļus — dabas kapitāla/ekosistēmu kontus, ūdens resursu kontus un resursu pārvaldības izdevumu kontus. EVEK sniedz datus par 64 saimnieciskās darbības veidiem, kā arī mājsaimniecībām. Plašāka informācija par EVEK ir sniegta 1. pielikumā.

Avots: ERP.

05

EVEK nosaka vides preču un pakalpojumu nozares īpatsvaru kopējā ekonomikā un dabas resursu un enerģijas ražošanas un patēriņa apjomu. Piemēram, tie norāda darbības, kuras rada lielāko piesārņojumu vai visvairāk veicina dabas resursu izsīkšanu. Konti ļauj noteikt vides aizsardzības izmaksas un to, kurš tās sedz. EVEK izmanto un papildina pieejamo vides statistiku (attiecībā uz atkritumiem un mežiem) un ekonomikas statistiku (tādās jomās kā nacionālo kontu komponenti, publiskās finanses un uzņēmējdarbības statistika). Piemēram, gaisa emisiju kontu moduli var atvasināt no siltumnīcefekta gāzu pārskatiem³ vai enerģētikas statistikas datiem.

06

EVEK cita starpā var sniegt atbildes uz turpmāk uzskaitītajiem jautājumiem.

• Kāda ir mūsu pašreizējo ražošanas un patēriņa modeļu ietekme uz ilgtspēju?
• Kāda būtu jaunu vides nodokļu ietekme? Kurš nes nodokļu slogu — ražotāji (nozares) vai patērētāji (mājsaimniecības)?
• Kādu vides noslodzi rada mūsu tirdzniecības modeļi trešās valstīs?
• Cik cilvēku strādā vides nozarē, ražojot un nodrošinot vides preces un pakalpojumus, piemēram, vējturbīnas vai saules enerģijas paneļus?

07

EVEK galvenie lietotāji ir Komisija un Eiropas Vides aģentūra. Piemēram, EVEK ir viens no galvenajiem datu avotiem, ko izmanto, lai uzraudzītu un novērtētu vides politiku, tostarp 7. vides rīcības programmu (7. VRP), un lai mērītu virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu⁴ (sk. 1. attēlu). Citi potenciālie EVEK lietotāji ir ES dalībvalstis un pētnieki.

08

EVEK izveidi un izmantošanu veicina Eurostat. Visas dalībvalstis apkopo savus attiecīgos kontus un EVEK datus reizi gadā iesniedz Komisijai. Komisija novērtē kontu kvalitāti saskaņā ar Eiropas statistikas kvalitātes principiem un kritērijiem⁵ un sniedz metodiskus norādījumus, lai uzlabotu datu kvalitāti un ticamību. 2. attēlā ir apkopoti dažādu ieinteresēto personu pienākumi un atbildība.

09

Eiropas vides ekonomiskie konti ir viena no vairākām metodēm, ar kurām Eiropas Komisija apkopo un pārbauda informāciju par vides jautājumiem. Citas metodes ietver siltumnīcefekta gāzu pārskatus, satelītuzņēmumu plašāku izmantošanu, īpašus pētniecības projektus un vides un ekonomisko modelēšanu, ko veic Kopīgais pētniecības centrs vai kas tiek veikta tā uzdevumā. EVEK stiprā puse ir sasaiste ar citiem statistikas datiem, īpaši sasaiste ar ekonomikas datiem, un tas ļauj politikas veidotājiem novērtēt vides un ekonomikas aspektu savstarpējo mijiedarbību.

Revīzijas tvērums un pieeja

10

EVEK ir svarīgs informācijas avots, kas vajadzīgs vides politikas veidošanai. Tāpēc, lai panāktu pēc iespējas lielāku ietekmi, būtiska nozīme ir EVEK kvalitātei un noderībai. EVEK novērtēšana ir īpaši aktuāla tagad, jo pirmo trīs EVEK moduļu dati ir ievākti kopš 2013. gada un nākamo trīs moduļu dati – kopš 2017. gada. Pašlaik tiek apsvērti jauni moduļi. Īstenoto moduļu novērtēšana šajā brīdī var ļaut izdarīt dažus secinājumus un izmantot gūtos rezultātus, izstrādājot jaunos moduļus.

11

Revīzijas mērķis bija novērtēt, kā Komisija pārvaldīja EVEK izveidi un vai tie atbilst ES politikas veidotāju vajadzībām. Revīzijas galvenais jautājums bija šāds: “Vai Komisija labi izveidoja, pārvaldīja un izmantoja Eiropas vides ekonomiskos kontus?” Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs novērtējām:

• vai, plānojot un veidojot EVEK, Komisija ņēma vērā Komisijas dienestu (īpaši Vides ĢD, Kopīgā pētniecības centra ĢD un Eurostat) un Eiropas Vides aģentūras vajadzības;
• EVEK izmantošanu, lai uzraudzītu un novērtētu vides politiku, piemēram, ES 7. VRP, un virzību uz IAM sasniegšanu;
• kā Komisija novērtēja dalībvalstu EVEK datu kvalitāti un vai savlaicīgi tika sniegti metodiskie norādījumi.

12

Revīzijas pierādījumus ievācām šādā veidā:

• izskatījām secīgi pieņemtās Eiropas vides kontu stratēģijas, politikas dokumentus, dažāda līmeņa sanāksmju protokolus un attiecīgos apliecinošos dokumentus;
• anketās un pārrunās iztaujājām attiecīgos Komisijas dienestus, kuri sagatavo un izmanto EVEK. Šajā revīzijā par datu lietotājiem tika uzskatīti Vides ĢD (ENV ĢD), Kopīgā pētniecības centra ĢD (JRC ĢD), Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) un Eiropas Vides aģentūra (EVA). Eurostat tika ņemts vērā arī kā galvenais EVEK datu sniedzējs;
• attiecībā uz laikposmu no 2015. līdz 2017. gadam un attiecībā uz četrām dalībvalstīm, kuru datu kopas bija samērā pilnīgas (Beļģija, Ungārija, Polija un Zviedrija) mēs izpētījām šādu moduļu datus: gaisa emisiju konti, vides nodokļi saimniecisko darbību dalījumā un ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti, lai pārbaudītu, kā Eurostat veica kvalitātes novērtējumu;
• pārbaudījām visu sešu EVEK moduļu pilnīgumu, punktualitāti⁶ un savlaicīgumu⁷ visās dalībvalstīs.

13

Mēs neatkārtojām dalībvalstu veiktās kvalitātes nodrošināšanas procedūras, lai novērtētu datu ticamību.

Apsvērumi

EVEK stratēģiskais satvars vēl nav visaptverošs

Komisija nesagatavoja pilnīgu apkopojumu par to, kādi EVEK dati ir vajadzīgi

14

Komisijai ir jākoordinē savas vides informācijas vajadzības. Tai ir jānosaka dati, kas vajadzīgi politikas analīzei (norādot detalizācijas pakāpi, jaunākos datus un periodiskumu), un jānodrošina sadarbība un regulārs konstruktīvs dialogs starp attiecīgajiem dienestiem. Komisijai ir jāapspriežas ar datu sniedzējiem un lietotājiem, lai nodrošinātu, ka ir pieejami politikas norišu un citu iniciatīvu atbalstam būtiski dati.

15

Mēs konstatējām, ka attiecībā uz Eiropas vides statistiku un kontiem īpašos nolīgumos starp Eurostat un attiecīgajiem Komisijas dienestiem ir norādīts galvenais datu veids, kas vajadzīgs, lai plānotu un īstenotu ES politiku vides jomā. Tajos ir arī noteikti katras puses pienākumi un atbildība, sadarbības jomas un prioritātes pašreizējo un turpmāko statistikas norišu ziņā. Šie nolīgumi tiek atjaunināti reizi gadā.

16

Viedokļu apmaiņa starp Eurostat un dalībvalstīm (kā valsts datu sniedzējiem) notiek stratēģiskā un darbības līmenī (sk. 3. attēlu). Grupas tiekas vienreiz gadā. Komisijas dienesti, kuri izmanto EVEK, tiek aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji.

17

Vidēja termiņa un ilgtermiņa vides informācijas vajadzības ir noteiktas stratēģiskos dokumentos, piemēram, 7. VRP, kas aptver septiņus gadus, savukārt EVEK datu vajadzības ir noteiktas Eiropas vides kontu stratēģijā, kas aptver piecus gadus. EVEK moduļa īstenošanas process tomēr ilgst aptuveni 10 gadus (sk. 28. punktu). Nosakot datu vajadzības, tik ilgs īstenošanas laiks rada problēmas. Nav dokumentu, kuros būtu izklāstīta vispārēja ilgtermiņa perspektīva attiecībā uz EVEK datiem, kas Komisijai vajadzīgi vides politikas veidošanai. Šāds dokuments nodrošinātu pamatu proaktīvai, savlaicīgai un atbilstošai vides kontu izveidei.

18

Analizējot no 2015. līdz 2018. gadam notikušo sanāksmju protokolus, mēs konstatējām, ka EVEK lietotājiem bija vajadzīgi pilnīgāki un savlaicīgāki dati, kā arī meža, ekosistēmu un ūdens resursu konti. Tomēr no protokoliem nav noprotams, ka bijuši vajadzīgi rādītāji, un nav atspoguļots, kāda veida rādītāji vajadzīgi. Mēs konstatējām, ka Komisijas dienesti galvenokārt paļaujas uz Eurostat sniegto informāciju, ko papildina datu avoti no citiem dienestiem, organizācijām un pētniekiem.

Stratēģija netika papildināta ar visaptverošu rīcības plānu

19

Eiropas vides kontu stratēģijā (EVKS) Komisijai ir jānosaka EVEK izveide, pamatojoties uz politikas vajadzībām. Lai efektīvi īstenotu šo stratēģiju, Komisijai ir jānosaka prioritārie mērķi un jānorāda, kā tie tiks īstenoti un sasniegti.

20

EVKS ir aprakstītas prioritātes un darbības, kuru mērķis ir saskaņot vides kontu izveidi un izmantošanu, lai tie tiktu konsekventi piemēroti visā Eiropā. Līdz šim ir bijušas četras vides kontu stratēģijas (sk. 4. attēlu). Tās ietvēra iedaļas par politikas vajadzībām un turpmāko darbu vides jomā, kas vēlāk tika izmantotas kā vides kontu darba grupu pilnvaras. Turpmākais darbs tika noteikts pēc prioritātes sarindotu mērķu izteiksmē.

21

Tāpat kā iepriekšējās stratēģijās, arī EVKS 2019.–2023. gadam ir pieminēta esošo un turpmāko kontu iespējamā izmantošana. Šīs stratēģijas galvenais uzdevums ir panākt, lai EVEK atbilstu lietotāja vajadzībām pēc augstas kvalitātes datiem un lai to saturs tiktu plaši atzīts un novērtēts. Lai izpildītu šo uzdevumu, ir ierosināti mērķi. Tomēr stratēģijā nav aprakstīts sīki izstrādāts rīcības plāns, kas noteiktu turpmāko darbu šajā jomā, ietverot arī starpposma mērķus un budžeta aplēses. Rīcības punkti ir ierosināti stratēģijas īstenošanas dokumentā. Tomēr šajā dokumentā nav sniegta informācija par to, kā šīs darbības būtu jāīsteno. Daļai rīcības punktu ir noteikts izpildes termiņš, bet daļai ne.

22

Daži mērķi pēdējās trijās stratēģijās ir norādīti atkārtoti. Piemēram, mērķis uzlabot komunikāciju par EVEK noderību un veicināt šo kontu izmantošanu. Saskaņā ar Komisijas dokumentiem, tostarp stratēģiju, līdz šim EVEK nebija plaši pazīstami un politikas veidotāji to potenciālu neizmantoja pilnā apmērā. Piemēri citiem mērķiem, kas tiek atkārtoti kopš 2003. vai 2008. gada, ir sniegti 1. izcēlumā.

Trūkumi EVEK moduļu īstenošanā mazināja to noderību politikas veidošanas procesā

Komisija ieviesa EVEK moduļus, neveikusi pilnīgu izmaksu un ieguvumu analīzi

23

Komisijai ir jāizraugās EVEK moduļi, pamatojoties uz datu lietotāju kopīgi apstiprinātām prioritātēm. Pirms ierosināt kādu moduli par obligātu, Komisijai ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze.

24

Kontu izveides process sākas ar attiecīgo Komisijas dienestu vajadzību noteikšanu un turpinās ar Eurostat veikto analīzi par datu pieejamību un izmantojamajām metodikām. Pirms Komisija ierosina kontus padarīt par obligātiem, tā var dalībvalstīm piešķirt dotācijas eksperimentāliem pētījumiem, lai noteiktu un/vai saskaņotu metodikas un pārbaudītu datu vākšanu.

25

Attiecībā uz pirmajiem trim EVEK moduļiem (sk. 1. tabulu), kas pievienoti regulai, Komisija veica analīzi, pamatojoties uz moduļa īstenošanas izmaksām. Šī kopsavilkuma analīze nesniedza norādījumus par moduļu konkrētu pielietošanu un nenorādīja uz ieguvumiem. Attiecībā uz pārējiem trim regulai pievienotajiem moduļiem Komisija neveica pilnīgu izmaksu un ieguvumu analīzi.

26

Komisija un dalībvalstis ierosināja EVEK moduļus padarīt par obligātiem vai ne, galvenokārt pamatojoties uz datu pieejamību un gatavību, kā arī uz apsvērumiem par administratīvo slogu dalībvalstīs, bet nevis pamatojoties uz apkopotu novērtējumu par vajadzību pēc datiem.

EVEK moduļa īstenošanai bija vajadzīgi aptuveni desmit gadi

27

Attiecībā uz visiem sešiem obligātajiem EVEK moduļiem mēs novērtējām īstenošanas laiku no pirmā eksperimentālā pētījuma līdz moduļa iekļaušanai tiesiskajā regulējumā (sk. 5. attēlu). Mēs konstatējām, ka īstenošanas process četriem no sešiem obligātajiem moduļiem ilga vairāk nekā 10 gadus.

28

2003. gadā Komisija kā turpmākās attīstības jomas ierosināja citus brīvprātīgus moduļus (tādus kā meža resursu konti un ūdens resursu konti). Darbs pie šiem moduļiem joprojām turpinās. Piemēram, ENV ĢD pieprasīja meža resursu kontu moduli. Revīzijas laikā šis modulis vēl nebija pilnībā īstenots (sk. 2. izcēlumu).

29

Jauna EVEK moduļa īstenošana prasa ilgu laiku. Īsā un vidējā termiņā Komisija papildina EVEK datus ar tādiem avotiem kā dati, kurus savākušas citas organizācijas, apkopojuši pētnieki vai kas ir balstīti uz jaunām tehnoloģijām, tādām kā satelītuzņēmumi.

Komisija neizmantoja EVEK moduļus visās attiecīgajās politikas jomās

30

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 691/2011 ir svarīgi, lai Eiropas vides ekonomiskos kontus “aktīvi un precīzi izmantotu visās dalībvalstīs un visu attiecīgo Savienības politikas jomu izstrādē, ņemot tos par pamatu ietekmes novērtējumos, rīcības plānos, tiesību aktu priekšlikumos un citos nozīmīgos politiskā procesa rezultātos”. Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai ir jāizmanto konti, it īpaši lai uzraudzītu IAM īstenošanu Eiropā, kā arī uzraudzītu un novērtētu 7. VRP — divas svarīgas Eiropas iniciatīvas vides un ekonomikas ilgtspējas ziņā.

31

Mēs konstatējām, ka tiek regulāri izmantoti dati no trim moduļiem (ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti, vides aizsardzības izdevumu konti un vides preču un pakalpojumu nozares konti). Piemēram, Komisija tos izmantoja brīfingos un analīzēs, kas saistītas ar virzību uz resursu efektivitātes panākšanu Eiropā, pāreju uz aprites ekonomiku⁸, pāreju uz zaļo ekonomiku vai vides aizsardzības izdevumiem. Lai gan Komisija un Eiropas Vides aģentūra izmanto datus par vides nodokļiem, tās neizmanto EVEK nodrošināto sadalījumu pa saimnieciskās darbības veidiem (vides nodokļu modulis saimniecisko darbību dalījumā). EVEK lietotāji Komisijā, kurus revidējām, un Eiropas Vides aģentūra politikas veidošanas procesā neizmantoja gaisa emisiju un energoresursu fizisko plūsmu moduļus.

32

Septiņus no 17 globālajiem mērķiem, kurus 2015. gadā izvirzīja ANO Ģenerālā asambleja, lai līdz 2030. gadam visā pasaulē panāktu ilgtspējīgu attīstību, uzskata par mērķiem, kas galvenokārt saistīti ar vidi (6., 7., 11., 12., 13., 14. un 15. IAM), savukārt citi mērķi ietver vides/ilgtspējas dimensiju un vides mērķus (2., 3., 8. un 9. IAM). Eiropā virzību uz visu 17 IAM sasniegšanu kopš 2017. gada uzrauga Eurostat, izmantojot īpašu ES IAM rādītāju kopumu un publicējot ES IAM uzraudzības ziņojumu. ES IAM rādītāji ir lielā mērā saskaņoti ar ANO IAM rādītajiem⁹.

33

ES IAM rādītāju kopumā ir aptuveni 100 rādītāju. Komisija tos pārskata reizi gadā, izmantojot konsultatīvu procesu. Rādītāju kopumam ir jāatbilst vairākiem principiem, tostarp:

• vienam IAM nedrīkst būt vairāk par sešiem rādītājiem. ES IAM rādītāju kopumā var ietvert arī dažādiem mērķiem paredzētus papildu rādītājus, kurus izmanto, lai uzraudzītu vairāk nekā vienu mērķi. Līdz ar to katru mērķi uzrauga ar pavisam 5–11 rādītājiem, kas ietverti 2019. gada ES IAM rādītāju kopumā;
• lai pievienotu jaunu rādītāju mērķim, kuram jau ir seši rādītāji, kāds no jau esošajiem rādītājiem ir jāatceļ;
• rādītājus var aizstāt tikai tad, ja jaunie rādītāji nodrošinās precīzāku novērtējumu. Tāpēc ikvienam jaunam rādītājam ir jābūt pilnībā izstrādātam, politiski nozīmīgam un ar labāku statistikas kvalitāti nekā rādītājam, kuru tas aizstās.

34

Eurostat izmanto divus EVEK moduļus, lai uzraudzītu virzību uz IAM sasniegšanu ES (sk. 6. attēlu). Tomēr saskaņā ar Eiropas vides kontu stratēģiju 2019.–2023. gadam visi obligātie EVEK moduļi, izņemot vides aizsardzības izdevumu kontus un divus kontus, kas pašlaik tiek veidoti (ekosistēmu kontus un ūdens resursu kontus), varētu palīdzēt uzraudzīt IAM īstenošanu Eiropā.

35

Dažādi Komisijas dienesti 2018. un 2019. gadā ierosināja divus alternatīvus rādītājus, izmantojot gaisa emisiju un vides preču un pakalpojumu nozares moduļus (gaisa emisijas katrā nozarē un zaļā ekonomika). Eurostat šo rādītāju ieviešanu apturēja, jo radās domstarpības par izmantojamajiem datu avotiem vai par pašreizējo IAM rādītāju aizstāšanu, vai arī nebija pieejami dati valstu līmenī.

36

7. VRP ir ES vides stratēģija, kas virza Eiropas vides politiku līdz 2020. gadam. Šajā programmā nav noteikts, kā EVEK var izmantot politikas uzraudzībā un novērtēšanā. Eiropas Vides aģentūra ir izstrādājusi rādītājus, kas ir daļa no uzraudzības procesa. Aģentūra izmanto trīs EVEK moduļus¹⁰ gada rādītāju ziņojumos, ar ko uzrauga 7. VRP īstenošanu. Saistībā ar 7. VRP Aģentūra pati izvēlas, kurus rādītājus izmantot.

37

Viens no 7. VRP trim galvenajiem mērķiem ir “aizsargāt, saglabāt un paplašināt Savienības dabas kapitālu”. Lai uzraudzītu šo mērķi, Komisija veido dabas kapitāla kontus¹¹ (sauktus arī par ekosistēmu kontiem¹²) kā jaunu EVEK moduli. Dabas kapitāla konti attieksies arī uz tādiem vides jomā izvirzītiem IAM kā 6. IAM, 14. IAM un 15. IAM, attiecībā uz kuriem Komisijai vēl nav apmierinošas rādītāju izlases.

38

Lai uzraudzītu 7. VRP, vides veidotājiem ir vajadzīgi integrētā sistēmā iekļauti vides konti. Integrēta sistēma nozīmē, ka tajā būtu jāiekļauj gan vides konti, gan citi ekonomikas dati (piem., ielaides un izlaides tabulas¹³). Tādējādi būtu iespējams izprast mijiedarbību starp ekonomiku un vidi (tādos jautājumos kā emisijas gaisā, vides nodokļi, materiālu ieguve un izmantošana, vides aizsardzības darbības). Eurostat vides kontu moduļus publicē atsevišķi. Lai gan darbs pie šādas integrētas sistēmas izveides¹⁴ turpinās, Komisija izmanto alternatīvus datu avotus, pamatojoties uz atšķirīgām metodikām. (Sk. 3. izcēlumu).

Eurostat saskaras ar problēmām saistībā ar savlaicīgu augstas kvalitātes datu vākšanu

39

Dalībvalstīm ir jāsniedz EVEK dati un saistītais kvalitātes ziņojums noteiktā termiņā saskaņā ar ES līmenī pieņemtajiem grāmatvedības standartiem. Eurostat ir jānovērtē EVEK datu kvalitāte saskaņā ar noteiktajiem principiem¹⁵ un kritērijiem¹⁶. Eurostat ir jāsniedz metodiski norādījumi, lai uzlabotu datu kvalitāti un ticamību, un jāsagatavo un jāpublicē aplēses attiecībā uz datiem, kurus dalībvalstis nav iesniegušas.

40

7. attēlā ir parādīts kvalitātes novērtēšanas process no datu iesniegšanas līdz to publicēšanai.

Problēmas saistībā ar savlaicīgu datu vākšanu

41

Datu savlaicīgums ir svarīgs kvalitātes kritērijs. Vides noslodze pieaug, un savlaicīgi dati palīdz izprast situāciju, lai varētu efektīvi rīkoties. EVEK dati būtu jāievāc un jādara pieejami tā, lai Komisija tos varētu nekavējoties un plaši izmantot ES politikas veidošanā un uzraudzībā.

42

Saskaņā ar EVEK tiesisko regulējumu dalībvalstīm ir jānodrošina dati divu gadu laikā. Mēs konstatējām, ka galvenie Komisijas dienesti, kuri izmanto datus, pieprasīja Eurostat savlaicīgākus datus, nekā paredzēts regulā. Tāpēc Eurostat izstrādāja procedūras, lai attiecībā uz pirmajiem trim moduļiem sniegtu jaunāko datu aplēses. Komisija sniedz aplēses ar sešu mēnešu laika nobīdi attiecībā uz ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontiem un ar viena gada nobīdi attiecībā uz gaisa emisiju kontiem. Attiecībā uz vides nodokļiem saimniecisko darbību dalījumā Eurostat strādā pie tā, lai sniegtu aplēses ar viena gada nobīdi. Attiecībā uz pārējiem trim moduļiem Komisija 2019. gada 15. maijā iesniedza DIMESA darba grupai (sk. 3. attēlu) diskusiju dokumentu par datu agrāku izplatīšanu.

43

Mēs pārbaudījām salīdzinājumu, ko attiecībā uz vienu moduli (ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti) veica Eurostat, starp savām aplēsēm un dalībvalstu nosūtītajiem faktiskajiem datiem par 2013. un 2014. gadu. Šo moduli izmanto, lai iegūtu rādītāju “Iekšzemes ieguve” (sk. 4. izcēlumu). Eurostat analīzē ir salīdzināta atšķirība starp Komisijas aplēsēm un faktiskajiem datiem attiecībā uz šo rādītāju (un tā sadalījumu pa materiālu veidiem). Kopumā ES līmenī absolūtā atšķirība ir neliela, neraugoties uz būtiskām atšķirībām dažos individuālos posteņos. Lai uzlabotu agrīnās aplēses, ir jāiegulda lielāks darbs, ņemot vērā dalībvalstu specifiku.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju.

44

Attiecībā uz nacionālajiem kontiem un lauksaimniecības ekonomiskajiem kontiem dalībvalstis, respektīvi, Komisija, datus publisko divos posmos. Agrīnajā pirmajā posmā tiek sniegti kopsavilkuma dati, tostarp aplēses. Vēlākā posmā tiek publiskoti precīzāki un detalizētāki dati. Šī divu posmu publiskošanas procedūra uzlabo savlaicīgumu un tādējādi kontu lietderību. Attiecībā uz EVEK moduļiem šāda divu posmu publiskošanas procedūra netiek izmantota.

45

Attiecībā uz pirmajiem trim moduļiem (sk. 1. tabulu) lielākā daļa dalībvalstu ievēroja regulā noteiktos termiņus. 2016. un 2017. gadā visas dalībvalstis, izņemot vienu, nosūtīja kvalitātes ziņojumus noteiktajā termiņā. 2017. gadā tikai četras dalībvalstis datus nosūtīja pēc termiņa (divas par vienu moduli un divas par diviem moduļiem).

46

Attiecībā uz otrajiem trim moduļiem Komisija ļāva pirmajā piemērošanas gadā kvalitātes ziņojumu iesniegšanas termiņu katram modulim pagarināt par trim mēnešiem. Astoņas¹⁷ dalībvalstis ziņojumus nosūtīja pēc pagarinātā termiņa. Kvalitātes ziņojumu trūkums validācijas procesa laikā neļauj Komisijai pienācīgi novērtēt datu salīdzināmību. Četrām dalībvalstīm bija piešķirtas atkāpes, kas tām ļāva datus par vienu vai vairākiem moduļiem iesniegt pēc termiņa. Viena dalībvalsts, kurai atkāpe nebija piešķirta, datus par vides preču un pakalpojumu nozares kontiem nosūtīja tikai astoņus mēnešus pēc tiesību aktos noteiktā termiņa.

47

Laika intervāls starp datu validēšanu un publicēšanu saistībā ar visiem sešiem obligātajiem moduļiem laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam attiecībā uz dažiem moduļiem samazinājās. Tā rezultātā dati tika publicēti agrāk. Tomēr nav publicēts kalendārs, kurā norādīts EVEK moduļu publiskošanas laiks. Eurostat publicē datus, tiklīdz tie ir validēti. Tā kā nav datu publiskošanas kalendāra, galvenajiem Komisijas dienestiem, kas izmanto datus, ir tikai neskaidra norāde par laika grafiku līdz EVEK datu publicēšanai. Ja dalībvalsts EVEK datus nosūta pēc termiņa vai pārāk ilgi kavējas ar Komisijas pieprasīto skaidrojumu sniegšanu, var ieilgt validācijas procesa pabeigšana un tādējādi aizkavējas publicēšana.

48

3. tabulā ir parādīta dalībvalstu nenosūtīto mainīgo lielumu procentuālā daļa no 2017. gadā savāktajiem datiem attiecīgajos publicēšanas datumos. Attiecībā uz pirmajiem trim moduļiem dalībvalstis pieprasītos datus nosūtīja (ar dažiem izņēmumiem). Tomēr attiecībā uz otrajiem trim moduļiem dati bija mazāk pilnīgi, it īpaši saistībā ar vides preču un pakalpojumu nozari, par kuru 16 dalībvalstis, no kurām trijām bija piešķirta atkāpe, datus nenosūtīja. Trūkstošu dalībvalsts datu gadījumā Komisija aplēš īpašus mainīgos lielumus, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu Eiropas kopējos rādītājus.

49

Eurostat neoficiāli sazinās ar katru dalībvalsti, kas līdz noteiktajam termiņam nav iesniegusi visus EVEK datus vai daļu no tiem. Attiecībā uz visiem trim gadiem, kurus pārbaudījām, mēs konstatējām, ka 16 dalībvalstis nenosūtīja pilnīgus datus par gaisa emisiju moduli. Eurostat konstatēja problēmas dažos Somijas 2015. gadā iesniegtajos materiālu plūsmas kontu datos. Eurostat aizstāja šos datus ar attiecīgām aplēsēm, kam Somija piekrita, un publicēja tos kopā ar citu dalībvalstu datiem 2015., 2016. un 2017. gadā. Atjauninātus datus par 2015.–2017. gada periodu Somija nosūtīja 2018. gadā.

50

Piecos gadījumos Eurostat nosūtīja oficiālas vēstules, pieprasot trūkstošos EVEK moduļu datus. Citām dalībvalstīm Komisija nenosūtīja oficiālas vēstules, pieprasot trūkstošos EVEK. Komisijai ir tiesības uzsākt tiesvedību (pārkāpuma procedūru) pret ikvienu dalībvalsti, kura neīsteno ES tiesību aktus. Mēs neatradām turpmākus pierādījumus tam, ka Eurostat būtu piespiedis dalībvalstis nodrošināt visus pieprasītos datus.

Problēmas saistībā ar datu kvalitāti

51

Eurostat veic dalībvalstu datu validācijas pārbaudes. To laikā tika atklātas problēmas. Piemēram, vācot 2015. gada datus, Somija nosūtīja ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontus, bet validācijas pārbaužu laikā Eurostat atklāja problēmas un datus neapstiprināja. Kā alternatīvu risinājumu Eurostat, vienojoties ar Somiju, aplēsa šīs dalībvalsts kopējās summas attiecībā uz 2015.–2017. gada periodu, lai varētu aprēķināt Eiropas kopējos rādītājus.

52

Analizējot visu četru dalībvalstu datus, mēs konstatējām nepilnības validācijas procesa dokumentācijā (sīkāku informāciju sk. 5. izcēlumā). Eurostat validācijas pārbaudes ietver pilnīguma, konsekvences un ticamības pārbaudes. Pārbaudot ticamību, Eurostat salīdzina, piemēram, ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontus ar starptautiskās tirdzniecības datubāzi, kā arī datiem, kurus dalībvalstis iesniegušas iepriekšējos gados. Pārbaudes ietver arī ikgadējā pārmaiņu ātruma analīzes. Būtisku atšķirību gadījumā parādās brīdinājuma paziņojums, kurā tiek pieprasīts paskaidrojums. Attiecīgajai dalībvalstij Eurostat nosūta validācijas ziņojumu, kurā ietverts pieprasījums sniegt paskaidrojumu par šiem būtiskajiem jautājumiem.

53

Salīdzināmība ir viens no Eurostat kvalitātes novērtēšanas procesa elementiem. Saskaņā ar tiesisko regulējumu dalībvalstu kvalitātes ziņojumos ietvertajai informācijai ir jābūt tādai, lai Eurostat varētu pienācīgi novērtēt, vai dalībvalstis piemēro definīcijas salīdzināmā veidā. Tomēr kvalitātes ziņojumos nebija ietverta pietiekama informācija, lai salīdzināmību varētu pienācīgi novērtēt. Mūsu izvēlēto dalībvalstu izlasē mēs konstatējām, ka kvalitātes ziņojumi ietvēra informāciju par galvenajiem izmantotajiem datu avotiem, bet ne par detalizētām datu apkopošanas metodēm. Tomēr viena dalībvalsts (Beļģija) kvalitātes ziņojumiem pievienoja atsevišķas metodoloģiskas piezīmes attiecībā uz katru moduli.

54

Komisija spēj savlaicīgi atrisināt ar atsevišķām dalībvalstīm saistītas problēmas. Mūsu četru dalībvalstu izlasē mēs konstatējām tikai vienu gadījumu, kad Komisija nerisināja ar metodiku saistītu problēmu. 2015., 2016. un 2017. gada kvalitātes ziņojumos Zviedrija pieprasīja metodiskus norādījumus par biogēnā CO₂ emisijām, izmantojot celulozes ražošanas procesa blakusproduktu (sauktu par “melno atsārmu”).

55

Dažos sarežģītos transversālos gadījumos atbilstoši norādījumi par metodikas problēmām tiek izstrādāti vairākus gadus, un tas var vājināt saistīto datu kvalitāti. Mēs konstatējām, ka dažu transversālu metodikas problēmu risināšana, piemēram, transporta jomā, kur to veic īpaša darba grupa, turpinās kopš 2012. gada. Problēmas, kas saistītas ar nerezidentu maksātajiem nodokļiem un izlīdzināšanas posteņu (kas īsteno pāreju no teritorijas uz dzīvesvietu) novērtēšanu, tika uzsvērtas jau 2013. gadā, kad dati tika vākti pirmo reizi. Darba grupas šo problēmu risināšanai tika izveidotas tikai attiecīgi 2017. un 2015. gadā.

Secinājumi un ieteikumi

56

Lai uzraudzītu vides jomā sasniegto progresu ceļā uz ilgtspējīgu attīstību, politikas veidotājiem ir vajadzīga aktuāla un ticama informācija. EVEK parāda attiecības starp vidi un ekonomiku un ir svarīgs datu avots, ko izmanto, lai uzraudzītu un novērtētu vides politiku (sk. 01.–08. punktu).

57

Mēs konstatējām, ka Komisija nebija noteikusi vidēja termiņa un ilgtermiņa datu vajadzības attiecībā uz vides politikas veidošanu. Eurostat un Komisijas dienesti, kas izmanto kontus, sadarbojas EVEK izveides procesā, bet tie skaidri nenoteica EVEK vajadzības un sīki neizklāstīja, kādi rādītāji ir vajadzīgi vides politikas izstrādei un uzraudzībai (sk. 14.–18. punktu).

58

Dokumentā par Eiropas stratēģisko vides kontu īstenošanu ir ierosinātas dažas darbības, kas jāveic, lai sasniegtu stratēģijas mērķus. Tomēr trūkst visaptveroša rīcības plāna ar starpposma mērķiem un budžeta aplēsēm, lai īstenotu mērķus. Mēs konstatējām, ka daži stratēģiskie mērķi stratēģijās atkārtojās vairāk nekā desmit gadu garumā (sk. 19.–22. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot EVEK datu stratēģisko satvaru

Komisijai

1. jāsagatavo dokuments, kurā izklāstīta ilgtermiņa perspektīva attiecībā uz EVEK informāciju, kas vajadzīga vides politikas veidošanai;
2. jāapkopo visas vajadzības attiecībā uz EVEK sagatavošanai vajadzīgajiem datiem, tostarp rādītāji, kas vajadzīgi vides politikas veidošanai;
3. jāsagatavo visaptverošs EVEC stratēģijas īstenošanas rīcības plāns (ar starpposma mērķiem un budžeta aplēsēm).

Izpildes termiņš: 2021. gada 31. decembris

59

Komisija neizraudzījās obligātos EVEK moduļus, galvenokārt pamatojoties uz tās dienestu noteiktajām vajadzībām, un pirms EVEK moduļu izstrādes neveica pilnīgu izmaksu un ieguvumu analīzi. Īstermiņa un vidēja termiņa datu vajadzību gadījumā Komisija EVEK datus papildināja ar citiem datu avotiem, galvenokārt tāpēc, ka EVEK moduļu īstenošanai ir vajadzīgs laiks — 8 līdz 14 gadi (sk. 23.–29. punktu).

60

Netika pilnībā izmantots EVEK moduļu potenciāls, kas būtu noderējis, lai uzraudzītu virzību uz IAM sasniegšanu un 7. VRP. Galvenajiem lietotājiem un politikas veidotājiem ir vajadzīgs, lai vides konti tiktu sniegti integrētā sistēmā, kas viņiem ļautu izprast mijiedarbību starp ekonomiku un vidi visās tās dimensijās. Tomēr Eurostat EVEK moduļus publicē atsevišķi, un tas neļauj iegūt šādu integrētu pārskatu. Komisija izmanto alternatīvus datu avotus, pamatojoties uz atšķirīgām metodikām (sk. 31.–38. punktu).

2. ieteikums. Uzlabot EVEK moduļu noderību politikas veidošanas procesā

Komisijai

1. jānovērtē izmaksas un ieguvumi, kas saistīti ar integrētas vides kontu sistēmas izstrādi, lai uzlabotu vides informācijas saskaņotību un noderību ES politikas veidošanā;
2. jānovērtē attiecīgo Komisijas dienestu noteiktās vajadzības un, kad tiek ierosināti jauni EVEK moduļi, jāveic izmaksu un ieguvumu analīze.

Izpildes termiņš: a) apakšpunktam – 2021. gada 31. decembris, b) apakšpunktam – 2023. gada 31. decembris

61

Saskaņā ar tiesisko regulējumu Komisijai ir jānodrošina EVEK dati divu gadu laikā. Tomēr datu ātrāka sniegšana uzlabo EVEK lietderību, un Eurostat jau tagad sniedz savlaicīgākus datus par diviem no sešiem EVEK moduļiem. Ir uzsākta darbība saistībā ar vēl vienu moduli. Attiecībā uz atlikušajiem trim moduļiem Komisija ierosināja pasākumus 2019. gada 15. maijā. Agrāk saņemot datus, Eurostat varētu tos ātrāk publiskot, tādējādi uzlabojot EVEK noderību. Dažos gadījumos dalībvalstis pieprasītos datus neiesūtīja noteiktajā termiņā. Datu publicēšanai vajadzīgais laiks samazinājās, bet nav datu publiskošanas kalendāra, tāpēc EVEK lietotāji var tikai minēt, kad dati kļūs pieejami (sk. 41.–50. punktu).

62

Kopumā Eurostat atklāja problēmas dalībvalstu datu validācijas procesā. Tomēr mēs konstatējām nepilnības validācijas procesa dokumentācijā. Mēs konstatējām, ka dalībvalstu kvalitātes ziņojumi, kas papildināja datus, neietvēra pietiekamu informāciju, lai Eurostat varētu pienācīgi novērtēt datu kvalitāti. Eurostat sniedza norādījumus un risināja dalībvalstu konstatētās problēmas, kā arī transversālus metodikas jautājumus (sk. 51.–55. punktu).

3. ieteikums. Uzlabot EVEK datu savlaicīgumu

Komisijai

1. jāanalizē, kādā mērā katram EVEK modulim varētu piemērot divu posmu procedūru, līdzīgi kā to piemēro valstu kontiem;
2. jāizmanto pieejamie instrumenti, lai uzlabotu dalībvalstu sniegtās informācijas savlaicīgumu;
3. jāizveido EVEK datu publiskošanas kalendārs.

Izpildes termiņš: 2022. gada 31. decembris.

Šo ziņojumu 2019. gada 11. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Pielikumi

I pielikums. Pārskats par sešiem obligātajiem EVEK moduļiem

Gaisa emisiju konti

Gaisa emisiju kontos reģistrē atlikušo gāzveida un daļiņveida materiālu plūsmas, kas saimnieciskās darbības rezultātā nonāk atmosfērā. Dabiskās plūsmas, tādas kā vulkāni un mežu ugunsgrēki, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības radītās emisijas un visas netiešās emisijas šajos kontos netiek reģistrētas.

To darbība ir balstīta uz rezidences principu saskaņā ar nacionālajiem kontiem. Tas nozīmē, ka tie ietver saimniecisko rezidentvienību emisijas, pat ja tās rodas ārpus teritorijas (piemēram, emisijas, ko rada aviokompānijas vai kuģniecības uzņēmumi, kuri darbojas citur pasaulē).

Konti ietver:

• datus par sešām siltumnīcefekta gāzēm un septiņiem gaisa piesārņotājiem sadalījumā pa saimnieciskās darbības veidiem, kā arī mājsaimniecībām. Dažādi gaisa piesārņotāji ir izteikti cita gaisa piesārņotāja ekvivalentos (piemēram, metāns ir izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos), lai varētu aprēķināt vides noslodzes rādītājus, tādus kā globālās sasilšanas potenciāls, paskābinošas gāzes vai troposfēras ozona prekursori;
• datus par gaisa emisiju intensitāti, proti, tonnās izteiktu emisiju attiecību uz vienu miljonu EUR no bruto pievienotās vērtības;
• datus par atšķirībām starp gaisa emisiju kontu kopējiem valsts datiem un kopējiem datiem, kas sniegti valsts emisiju pārskatos.

Vides nodokļi saimniecisko darbību dalījumā

Vides nodokļu kontos ir ietverti dati par vides nodokļiem, kas sagrupēti četrās kategorijās: enerģija, transports, piesārņojums un resursi. Katra nodokļu kategorija ir parādīta sadalījumā pa saimnieciskās darbības veidiem un mājsaimniecībām.

Tas, kā var izmantot šā moduļa datus, ir ilustrēts 2. piemērā.

Ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti

Ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti ietver informāciju par materiālu plūsmām ekonomikā (abos virzienos) tūkstošos tonnu gadā. Tajos ir sniegti dati par tādiem rādītājiem kā resursu ieguve pa ekonomikas valstīm, materiālu patēriņš, resursu produktivitāte, materiālu pēdas nospiedumi un ekonomikas izaugsmes atdalīšana no dabas resursu ieguves.

Konti aptver 50 cieto, gāzveida un šķidro materiālu kategorijas (biomasu, metāla rūdas, nemetālu minerālus un fosilās enerģijas materiālus). Tie neattiecas uz ūdeni un gaisu.

Materiālu ielaide valsts ekonomikā ietver materiālu ieguvi iekšzemē un fizisku importu no citām valstīm. Izlaide ietver materiālu izlaišanu iekšzemē un fizisku eksportu uz citām valstīm.

3. piemērā ir parādīts, kā tiek izmantoti ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontu dati.

Vides aizsardzības izdevumu konti

Vides aizsardzības izdevumu kontos ir sniegti dati par izdevumiem, ko vides aizsardzības nolūkos segušas saimnieciskās rezidentvienības. Tie ir valsts izdevumi par vides aizsardzību, vides aizsardzības pakalpojumu sagatavošanu un izmantošanu un citiem ar vides aizsardzību saistītiem pārskaitījumiem.

Vides aizsardzības darbības ietver apkārtējā gaisa un klimata aizsardzību, notekūdeņu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu, augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzību un sanāciju, trokšņa un vibrācijas samazināšanu, bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzību, aizsardzību pret radiāciju, kā arī pētniecību un izstrādi vides jomā. Šajos kontos ir kvantitatīvi novērtēti sabiedrības un uzņēmumu centieni īstenot principu “piesārņotājs maksā”.

4. piemērā ir ilustrēts viens vides aizsardzības izdevumu kontu izmantošanas veids.

Vides preču un pakalpojumu nozares konti

Vides preču un pakalpojumu nozares kontos ir sniegta informācija par tādu preču un pakalpojumu ražošanu, kas īpaši izstrādāti un ražoti vides aizsardzības vai resursu pārvaldības nolūkā.

Kontos ir sniegti dati par vides produktu (preču un pakalpojumu) izlaidi, kas novērtēta naudas, bruto pievienotās vērtības un ar šo produkciju saistītās nodarbinātības izteiksmē. Dati ir sniegti sadalījumā pa saimnieciskajām un vides aizsardzības darbībām.

5. piemērā ir parādīts, kā var izmantot vides preču un pakalpojumu nozares datus.

Energoresursu fiziskās plūsmas konti

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos ir sniegti dati par energoresursu fiziskajām plūsmām (teradžoulos) no vides ekonomikā, pašā ekonomikā un no ekonomikas atpakaļ vidē. Plūsmas ir parādītas sadalījumā pa saimnieciskās darbības veidiem un mājsaimniecībām. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu, patēriņu un uzkrājumus.

Kontos ir parādīts piedāvājums un izlietojums attiecībā uz:

• dabas energoresursu ielaidi (tādu kā dabas energoresursi no neatjaunojamiem fosilajiem materiāliem, no neatjaunojamiem kodolmateriāliem, no ūdens, vēja, saules un biomasas enerģijas iegūtie dabas energoresursi);
• energoproduktiem (tādiem kā ogles, biogāze, šķidrā biodegviela, elektroenerģija, koksne, kodoldegviela, naftas produkti, dabasgāze, izņemot biogāzi, u. c.);
• energoresursu atlikumiem (tādiem kā atjaunojamie atkritumi, neatjaunojamie atkritumi un enerģija, kas pievienota produktiem, kurus izmanto neenerģētiskām vajadzībām.

6. piemērā ir ilustrēts viens energoresursu fiziskās plūsmas kontu izmantošanas veids.

Akronīmi un abreviatūras

7. VRP: 7. vides rīcības programma

ANO: Apvienoto Nāciju Organizācija

CLIMA ĢD: Klimata politikas ģenerāldirektorāts

CO₂: oglekļa dioksīds

DIMESA: nozaru un vides statistikas un kontu direktori

DV: dalībvalsts(-is)

EBTA valstis: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice)

ENV ĢD: Vides ģenerāldirektorāts

ERP: Eiropas Revīzijas palāta

ES: Eiropas Savienība

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ETEA: vides nodokļi saimniecisko darbību dalījumā

Eurostat: Eiropas Savienības Statistikas birojs

EVEK: Eiropas vides ekonomiskie konti

EVKS: Eiropas vides kontu stratēģija

EW-MFA: ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti

IAM: ilgtspējīgas attīstības mērķis

JRC ĢD: Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorāts

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

I

Komisija papildus Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (EVEK) izmanto daudzas dažādas datu un ziņošanas sistēmas, kas ir paredzētas vides direktīvās un kuras izmanto, lai uzraudzītu un novērtētu vides politiku (piemērojot Labāka regulējuma pamatnostādnes), piemēram, Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā, Ūdens pamatdirektīvā, Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un citās. Šie, kā arī virkne citu avotu, piemēram, pētniecība, ekspertu pētījumi, metapētījumi un citi, tiek izmantoti, lai novērtētu vides politiku.

II

Komisijas ilgtermiņa datu vajadzības ir noteiktas stratēģiskajos dokumentos, piemēram, Septītajā vides rīcības programmā, bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, kā arī citos, un tās ir arī izvērtētas kontroles uz ziņošanas atbilstības pārbaudē, skatīt COM(2017) 312.

Secīgas Eiropas vides kontu stratēģijas publikācijas ir nepārtraukts attīstībā esoša redzējuma kopums. Ja stratēģiskie mērķi ir palikuši tādi paši, tie attiecas uz dažādām kontu kopām. Konkrēti, nekādi likumīgi moduļi nebija ieviesti stratēģijas pirmo divu publikāciju laikā. Šo pirmo stratēģijas publikāciju īstenošanas rezultātā sākotnējais moduļu kopums bija ieviests stratēģijas trešās publikācijas laikā un plašāks moduļu kopums — stratēģijas ceturtās publikācijas laikā.

III

Komisija ierosināja obligātos EVEK moduļus, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp uz tās dienestu noteiktajām vajadzībām, datu pieejamību un gatavību, kā arī administratīvo slogu dalībvalstīm.

IV

Komisija piekrīt, ka, ja dati ir pieejami ātrāk, tiek uzlabota to lietderība.

V

Komisija piekrīt visiem šiem ieteikumiem.

Ievads

01

Komisija piekrīt, ka EVEK ir svarīgi politikas veidotājiem. Vides kontu darbības joma ir vērsta uz vides un ekonomikas savstarpējo attiecību noteikšanu. Tas ir lietderīgi, un tā ir viena no galvenajām lietojumu jomām.

Revīzijas tvērums un pieeja

10

Komisija piekrīt, ka patlaban EVEK novērtējumam ir īpaši liela nozīme, jo pirmie trīs obligātie EVEK moduļi tiek īstenoti kopš 2013. gada, otrie trīs obligātie moduļi tika īstenoti 2017. gadā un patlaban turpmākas ziņošanas vajadzībām tiek apsvērti jauni moduļi.

Apsvērumi

17

Vidēja termiņa un ilgtermiņa EVEK informācijas vajadzības ir noteiktas secīgās Eiropas vides kontu stratēģijas publikācijās, kā arī dažādās politikas iniciatīvās (piemēram, attiecībā uz resursefektivitāti, aprites ekonomiku, enerģētikas savienību, bioloģiskās daudzveidības stratēģiju u. c.), kas papildinātas ar īpašām uzraudzības sistēmām.

21

Komisija ar dalībvalstīm 2019. gada maijā apsprieda plāna projektu, kas paredzēts, lai īstenotu Eiropas vides kontu stratēģiju 2019.–2023. gadam.

22

Komisijas kopējā atbilde uz 22. punktu un 1. izcēlumu.

Secīgas Eiropas vides kontu stratēģijas publikācijas ir nepārtraukts attīstībā esoša redzējuma kopums, un vajadzības gadījumā tiek saglabāti tie paši mērķi. Ja stratēģiskie mērķi ir palikuši tādi paši, tie attiecas uz dažādām kontu kopām. Konkrēti, nekādi likumīgi moduļi nebija ieviesti Eiropas vides kontu stratēģijas pirmo divu publikāciju laikā. Šo pirmo stratēģijas publikāciju īstenošanas rezultātā sākotnējais moduļu kopums bija ieviests stratēģijas trešās publikācijas laikā, un plašāks moduļu kopums — stratēģijas ceturtās publikācijas laikā.

26

Komisija izvēlējās EVEK moduļus, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp uz tās dienestu noteiktajām vajadzībām, kā arī paredzamajām izmaksām.

27

Komisija piekrīt, ka jaunu EVEK moduļu izstrāde un īstenošana var prasīt ilgu laiku. Šis laiks ir vajadzīgs, lai 1) pārbaudītu un pierādītu to īstenojamību, kā arī veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, 2) izveidotu pareizu un izmaksu ziņā lietderīgu metodiku, 3) apspriestu šo metodiku, kā arī vienotos par to starptautiskā līmenī un 4) pēc plašām apspriedēm ar dalībvalstu statistikas birojiem sāktu un pabeigtu likumdošanas procedūras, kurās piedalās Eiropas Parlaments un Padome. Ierobežoti resursi arī rada grūtības, jo tie paši eksperti, kuriem ir jāizstrādā jauni moduļi, arī nodrošina regulāros datus pašreizējiem moduļiem. Komisija norāda, ka Eiropas Savienība ar jaunu moduļu ieviešanu paver ceļu EVEK globālā līmenī. Patiesi, 2. punktā minētais starptautiskais statistikas standarts, kas ir noteikts 2012. gadā, pamatojas uz iepriekšējos gados (pirms 2011. gada regulas) gūto Eiropas pieredzi.

28

Komisijas kopējā atbilde uz 28. punktu un 2. izcēlumu.

Eurostat jau daudzus gadus vāc un publicē meža resursu kontu datus. Regulāra anketu pielāgošana ir vajadzīga, lai saglabātu šo anketu atbilstību ekonomiskajai realitātei (piemēram, attiecībā uz jauniem produktiem, kas parādās tirgū), tehnoloģiju attīstībai, kā arī statistiskās klasifikācijas un standartu izmaiņām.

Eiropas vides kontu stratēģijas 2019.–2023. gadam vissvarīgākais aspekts ir tas, ka meža resursu konti ir viens no septiņiem moduļiem, kas ierosināti kā kandidāti iekļaušanai Regulā (ES) Nr. 691/2011.

36

Komisija nesen ir publicējusi savu novērtējumu par Septīto vides rīcības programmu (7. VRP), skatīt COM (2019) 233. Attiecīgos gadījumos tā ir izstrādājusi rādītāju kopas, piemēram, resursefektivitātes rezultātu pārskatu, enerģētikas savienības galvenos rādītājus, bioloģiskās daudzveidības rādītājus un aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu, kā arī izmanto rādītājus vides politikas īstenošanas pārskata procesā un Eiropas pusgadā.

42

Komisija plāno turpināt uzlabot visu moduļu savlaicīgumu.

44

Agrīnās aplēses jau ir publicētas attiecībā uz vairākiem EVEK moduļiem. Visos gadījumos nav vajadzīgs, lai agrīnās aplēses būtu izstrādātas ne tik sīki kā faktiskie dati.

50

Tā kā Komisijai ir pieejami vairāki instrumenti, tostarp tiesvedība (pārkāpuma procedūra), Komisija izvēlas instrumentus, ar kuriem var vislabāk sasniegt attiecīgo mērķi. Pārkāpuma procedūra un turpmāka Eiropas Savienības Tiesas tiesvedība ir process, kas prasa laiku un resursus, un tā norises ilgums, ļoti iespējams, var pārsniegt vienu gadu. Ja mērķis ir, lai dalībvalsts paziņo datus pēc iespējas drīzāk, atbalsts vai salīdzinājuma spiediens bieži vien ir efektīvāks, lietderīgāks un samērīgāks. Vairumā gadījumu ir iespējams jautājumu atrisināt viena gada laikā.

5. izcēlums. Nepilnības Eurostat dokumentācijā

Lai samazinātu administratīvo slogu, Eurostat prasa skaidrojumus no dalībvalstīm vienīgi tad, ja problēmas ir nozīmīgas un skaidrojumi nav atrodami attiecīgajā brīdī pieejamajā dokumentācijā.

Secinājumi un ieteikumi

56

Komisija papildus Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (EVEK) izmanto daudzas dažādas datu un ziņošanas sistēmas, kas ir paredzētas vides direktīvās un kuras izmanto, lai uzraudzītu un novērtētu vides politiku (piemērojot Labāka regulējuma pamatnostādnes), piemēram, Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā, Ūdens pamatdirektīvā, Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un citās. Šie, kā arī virkne citu avotu, piemēram, pētniecība, ekspertu pētījumi, metapētījumi un citi, tiek izmantoti, lai novērtētu vides politiku.

57

Komisijas uzskata, ka Eiropas vides kontu stratēģija nodrošina EVEK stratēģisko sistēmu, ietverot vidēja termiņa un ilgtermiņa datu vajadzības.

58

Komisija 2019. gada maijā ar dalībvalstīm apsprieda plāna projektu, kas paredzēts, lai īstenotu Eiropas vides kontu stratēģiju 2019.–2023. gadam.

Secīgas vides kontu stratēģijas publikācijas ir nepārtraukts attīstībā esoša redzējuma kopums, un vajadzības gadījumā tiek saglabāti tie paši mērķi. Ja stratēģiskie mērķi ir palikuši tādi paši, tie attiecas uz dažādām kontu kopām. Konkrēti, nekādi likumīgi moduļi nebija ieviesti stratēģijas pirmo divu publikāciju laikā, sākotnējais moduļu kopums bija ieviests trešās publikācijas laikā, un plašāks kopums — stratēģijas ceturtās publikācijas laikā.

1. ieteikums. Uzlabot EVEK datu stratēģisko satvaru

Komisija piekrīt 1. ieteikuma a) punktam un sagatavos dokumentu, kurā tiks izklāstīta EVEK ilgtermiņa stratēģija.

Komisija piekrīt 1. ieteikuma b) punktam un apkopos ar EVEK turpmāko izstrādi saistītas datu vajadzības, tostarp vides politikas veidošanai vajadzīgos rādītājus.

Komisija piekrīt 1. ieteikuma c) punktam un sagatavos visaptverošu rīcības plānu EVEK stratēģijas īstenošanai.

59

Komisija izvēlējās EVEK moduļus, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp uz tās dienestu noteiktajām vajadzībām, kā arī paredzamajām izmaksām.

60

Komisija piekrīt, ka integrētāks EVEK moduļu pārskats un izklāsts kopā ar katra moduļa pēc iespējas ātrāku publiskošanu būtu pozitīvs faktors, kā arī uzlabotu EVEK izmantošanu. Komisija vēlas turpināt šā mērķa īstenošanu.

2. ieteikums. Uzlabot EVEK moduļu atbilstību politikas veidošanas procesam

Komisija piekrīt 2. ieteikuma a) punktam un izvērtēs izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar integrētas vides kontu sistēmas izstrādi, lai uzlabotu vides informācijas saskaņotību, kā arī šo kontu lietderību politikas veidošanai Eiropas Savienībā.

Komisija piekrīt 2. ieteikuma b) punktam un izvērtēs attiecīgo Komisijas dienestu noteiktās vajadzības, kā arī veiks izmaksu un ieguvumu analīzi pirms jaunu EVEK moduļu ierosināšanas, kas ir paredzēta līdz 2023. gadam.

61

Komisija plāno turpināt uzlabot visu moduļu savlaicīgumu.

62

Komisija uzskata, ka dalībvalstis Eurostat ir sniegušas pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt lielāko daļu no datu kvalitātes aspektiem.

3. ieteikums. Uzlabot EVEK datu savlaicīgumu

Komisija piekrīt 3. ieteikuma a) punktam un atbalsta analīzes veikšanu, lai noteiktu, kādā apmērā divu posmu procedūru, kas ir līdzīga tai, ko izmanto attiecībā uz nacionālajiem kontiem, varētu izmantot vairākiem EVEK moduļiem.

Komisija piekrīt 3. ieteikuma b) punktam un izmantos pieejamos instrumentus, lai uzlabotu dalībvalstu sniegtās informācijas savlaicīgumu.

Komisija piekrīt 3. ieteikuma c) punktam un izveidos EVEK datu publiskošanas kalendāru.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Nikolaos Milionis vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīziju vadīja ERP loceklis João Figueiredo, atbildīgais vadītājs Robert Markus, darbuzdevuma vadītāja Maria Isabel Quintela un revidenti Ioan Alexandru Ilie un Mihaela Văcărașu. Lingvistisko atbalstu sniedza Fiona Urquhart.

No kreisās: Maria Isabel Quintela, João Figueiredo, Mihaela Văcărașu.

Beigu piezīmes

¹ Paziņojums “Direction for the EU on Environmental Indicators and Green National Accounting” [Norādījumi ES par vides rādītājiem un valstu zaļo grāmatvedību], COM(1994) 670.

² Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 691/2011, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 538/2014 (OV L 158, 27.5.2014., 113. lpp.).

³ Šogad plānojam publicēt īpašo ziņojumu par ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.

⁴ Sk. ātro stāvokļa apskatu “Ziņošana par ilgtspēju: ES iestāžu un aģentūru stāvokļa izvērtējums”, 2019. g. jūnijs.

⁵ Noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009, 12. panta 1. punktā (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

⁶ Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantu punktualitāte ir laika intervāls starp reālo datu publicēšanas dienu un datu publicēšanas plānu.

⁷ Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantu savlaicīgums ir laika intervāls starp informācijas pieejamību un informācijā aprakstīto notikumu vai parādību.

⁸ Ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontu datus izmanto, lai izveidotu abus galvenos rādītājus, kas ietverti ES resursu efektivitātes rezultātu pārskatā un ar kuriem mēra resursu produktivitāti un iekšzemes materiālu patēriņu. Datus no tā paša moduļa izmanto arī tam, lai aprēķinātu aprites materiālu izmantošanas rādītāju, kas paredzēts aprites ekonomikas uzraudzības satvarā.

⁹ Sk. ātro stāvokļa apskatu “Ziņošana par ilgtspēju: ES iestāžu un aģentūru stāvokļa izvērtējums”, 2019. g. jūnijs.

¹⁰ Ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontus, vides aizsardzības izdevumu kontus un vides preču un pakalpojumu nozares kontus.

¹¹ Dabas kapitāla uzskaite ir instruments, ko izmanto, lai novērtētu dabas kapitāla krājumu izmaiņas dažādos mērogos un integrētu ekosistēmu pakalpojumu vērtību uzskaites un ziņošanas sistēmās ES un valstu līmenī.

¹² Ar ekosistēmu kontiem novērtē ekosistēmu apmēru un stāvokli, kā arī sniegtos ekosistēmu pakalpojumus, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu ilgtspējīgas resursu un vides pārvaldības kontekstā un citās attiecīgās politikas jomās.

¹³ Ielaides un izlaides tabulas ir matricas pēc produkta vai nozares, kas sagatavotas, pamatojoties uz ekonomikas un ārējās tirdzniecības datiem. Ar šīm tabulām pamato ekonomiskās ietekmes analīzi.

¹⁴ Komisija veido integrētu daudzvalstu ielaides un izlaides datubāzi.

¹⁵ Regula (EK) Nr. 223/2009, 2. panta 1. punkts: statistikas principi ir profesionālā neatkarība, taisnīgums, objektivitāte, ticamība, statistiskā konfidencialitāte un izmaksu lietderība.

¹⁶ Regula (EK) Nr. 223/2009, 12. panta 1. punkts: “Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. (..) piemēro šādus kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, salīdzināmība, saskaņotība.”

¹⁷ Astoņas dalībvalstis par vides preču un pakalpojumu nozares kontiem, sešas —par energoresursu fiziskās plūsmas kontiem, un piecas — par vides aizsardzības izdevumu kontiem.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	3.10.2018.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	17.6.2019.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	11.9.2019.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	26.9.2019.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

PDF	ISBN 978-92-847-3522-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/823678	QJ-AB-19-013-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-3493-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/5461	QJ-AB-19-013-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2019

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.