ES atbalsts skolu digitalizācijai: ir veikti ievērojami ieguldījumi, bet dalībvalstīs trūkst stratēģiskas mērķorientācijas ES finansējuma izmantošanā

Kopsavilkums

I Eiropas Savienībā dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par izglītības politikas izstrādi un savu skolu organizāciju. ES papildina un atbalsta dalībvalstu darbības un sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu skolu digitalizācijai. Šajā nolūkā tā izmanto dažādus instrumentus, piemēram, kohēzijas politikas fondus, Atveseļošanas un noturības mehānismu un programmu “Erasmus+”. No 2014. līdz 2026. gadam ir izmaksātas vai tiks izmaksātas ievērojamas summas, īstenojot kādu no šīm programmām, lai stiprinātu digitālo izglītību.

II Šajā revīzijā mēs izvērtējām no ES budžeta finansētās darbības digitālās izglītības atbalstam skolās. Mēs pārbaudījām, vai Komisijas darbības sekmīgi atbalstīja skolu digitalizāciju. Mēs vērtējām arī to, vai valsts, reģionālās un vietējās iestādes dalībvalstīs izmantoja pieejamo ES finansējumu, kā paredzēts, lai atbalstītu skolu digitalizāciju, un vai skolu pieslēgums gigabitu internetam bija pietiekams ES mērķrādītāju sasniegšanai. Mūsu ziņojuma mērķis ir palīdzēt Komisijai un dalībvalstu valsts un reģionālajām iestādēm efektīvāk risināt problēmas, kas saistītas ar skolu digitalizāciju 2021.–2027. gada periodā. Mēs secinām, ka kopumā šie pasākumi palīdzēja skolām to digitalizācijas centienos, bet dalībvalstīm trūka stratēģiskas mērķorientācijas ES finansējuma izmantošanā.

III Komisija 2018. gadā pieņēma Digitālās izglītības rīcības plānu, lai atbalstītu dalībvalstis problēmu risināšanā digitālās izglītības jomā. Šis plāns ietvēra skolas. Tomēr dalībvalstis, kuras apmeklējām, vai nu nebija integrējušas rīcības plāna mērķus savās valsts (vai reģionālajās) stratēģijās, vai atjauninājušas savas stratēģijas 2021.–2027. gada periodam, vai arī nebija izstrādājušas īpašas stratēģijas savu skolu digitalizācijai. Mēs konstatējām arī to, ka ES finansētās darbības ne vienmēr bija labi integrētas valsts vai reģionālajās skolu digitalizācijas stratēģijās, lai gan tas būtu mazinājis no ES budžeta finansēto intervences pasākumu sadrumstalotības risku un palīdzējis sasniegt lielāku ietekmi.

IV Vairumā gadījumu ES finansēto projektu īstenošanā tika sasniegti paredzētie tiešie rezultāti, taču joprojām pastāvēja faktori, kas liedza skolām pēc iespējas labāk izlietot ES finansējumu. Pasākumiem, kas finansējami no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bija nepilnības attiecībā uz to, kā bija noteikti atskaites punkti un mērķrādītāji, kas dalībvalstīm jāsasniedz, un jo īpaši rezultāti, kas jāpanāk, lai uzlabotu digitālo izglītību. Mēs konstatējām, ka izmaksu aplēses, kuras Komisija apstiprināja sarunās par valstu plāniem, attiecībā uz diviem šajā revīzijā pārbaudītajiem pasākumiem ievērojami atšķīrās no faktiskajām izmaksām, kuras radās īstenošanas laikā. Turklāt skolas netika pietiekami iesaistītas vajadzību noteikšanā.

V Gandrīz visi izglītojamie patlaban izmanto digitālās ierīces, bet daudzas skolas joprojām ziņo par nepietiekamu aprīkojumu vai nepieciešamību turpināt izglītot pedagogus. Mēs konstatējām arī, ka bieži vien trūkst oficiāli noteiktas pieejas IKT izmantošanai klasē, un tas liedz skolām pilnībā realizēt digitalizācijas potenciālu.

VI Komisijai nav visaptverošu datu par kopējām ES finansējuma summām, kas izlietotas skolu digitalizācijai. Tikai dažas dalībvalstis izvērtē rezultātus, ko tās sasniegušas ar ES finansiālo atbalstu, lai uzlabotu digitālo izglītību skolās. Konkrētu programmu rādītāji nebija informatīvi, un tikai divās no sešām apmeklētajām dalībvalstīm bija noteiktas pieejas, kā sistemātiski uzraudzīt progresu, ko skolas bija panākušas digitalizācijas jomā, izmantojot ES finansiālo atbalstu.

VII Komisija 2016. gadā noteica mērķrādītājus dalībvalstīm līdz 2025. gadam nodrošināt skolu pieslēgumu gigabitu internetam un dot tām iespēju izmantot modernāko IT aprīkojumu un pieņemt inovatīvas mācīšanas un mācīšanās metodes. Tomēr 2022. gadā tikai neliels skaits skolu faktiski varēja izmantot pieslēgumu gigabitu internetam. Dalībvalstis izmantoja dažādas pieejas skolu savienošanas veicināšanai, bet stingras stratēģiskās plānošanas trūkums, kā arī kavēšanās īpašu programmu īstenošanā palielina risku, ka ES nesasniegs 2025. gadam noteikto mērķrādītāju attiecībā uz gigabitu internetu.

VIII Pamatojoties uz šiem secinājumiem, mēs iesakām Komisijai:

• aktīvāk veicināt Digitālās izglītības rīcības plānā paredzētās ES darbības, lai palielinātu to ietekmi;
• veikt pasākumus, lai stiprinātu saikni starp Digitālās izglītības rīcības plāna mērķiem, valstu vai reģionālajām stratēģijām un ES finansējumu skolām; un
• uzraudzīt un veicināt to, ka tiek sasniegts mērķrādītājs līdz 2025. gadam visas skolas pieslēgt gigabitu internetam.

Ievads

Digitālā izglītība un skolu digitalizācija

01 Digitālās izglītības mērķis ir dot izglītojamajiem iespēju gūt panākumus dzīvē, kļūt par iesaistītiem pilsoņiem un labāk integrēties darba tirgū aizvien vairāk digitalizētā pasaulē¹. Komisija savos skolu apsekojumos, kurus tā veica 2013. un 2018. gadā, jau bija novērojusi, ka īpaša politika un atbalsta pasākumi skolu līmenī, piemēram, labāks aprīkojums vai pedagogu profesionālā izaugsme, varētu veicināt labākus mācību rezultātus, kā arī to, ka informācijas tehnoloģijas izmantošana un piekļuve ātram internetam starp skolām ievērojami atšķīrās². Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2018. gadā veiktajā pētījumā tika uzsvērts, ka izglītojamie skolās, kas ir labi aprīkotas ar datoriem un pieslēgtas internetam, varētu sasniegt labākus mācību rezultātus³.

02 Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma digitālās prasmes un iemaņas, kā arī digitālās infrastruktūras un aprīkojuma pieejamība ir kļuvušas par vēl būtiskākiem aspektiem visos izglītības līmeņos. Pandēmija atklāja, ka gandrīz visās dalībvalstīs skolu sistēmas nebija labi sagatavotas attālinātām mācībām, jo skolu pieslēgums internetam nebija pietiekams, kā arī trūka piemērota digitālā aprīkojuma gan izglītojamajiem, gan arī pedagogiem⁴. Pedagogiem bija arī pārliecinoši un prasmīgi jāizmanto digitālās tehnoloģijas un inovatīvas mācību metodes, lai uzlabotu mācīšanas procesu, un jānodrošina, ka digitālās izglītības apgūšanā var piedalīties visi izglītojamie.

03 Eiropas Savienībā dalībvalstis ir atbildīgas par izglītības politikas izstrādi, skolu aprīkošanu, mācību satura pārraudzību un pedagogu un izglītojamo apmācību. Turklāt dalībvalstīs atbildību var sadalīt dažādos līmeņos (piemēram, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī). Jebkura pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm izglītības jomā ir brīvprātīga un nav obligāti saistīta ar ES līdzekļu izmantošanu. Tikmēr ES var atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības⁵.

04 Komisijas uzdevums skolu digitalizācijas jomā ir papildināt un atbalstīt dalībvalstu darbības, vienlaikus pilnībā respektējot to atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmas organizāciju.

05 Lai digitālo izglītību sekmīgi īstenotu, ir jāveic arī skolu digitalizācija – skolās ir jānodrošina ātrgaitas internets un klasēs pedagogu un izglītojamo rīcībā jānodod aprīkojums, piemēram, klēpjdatori vai planšetdatori; ir jānodrošina, ka pedagogiem un citiem skolas darbiniekiem ir vajadzīgās digitālās prasmes, jāsagādā atbilstoši digitālās izglītības mācību materiāli un drošas platformas, kā arī jāizmanto mūsdienīgas mācību programmas un mācību pieejas.

06 2020. gadā vairāk nekā 200 000 pamatskolu un vidusskolu 27 dalībvalstīs bija vairāk nekā 65 miljoni reģistrētu izglītojamo un pedagogu⁶.

Komisijas Digitālās izglītības rīcības plāns

07 2017. gada novembrī Gēteborgas samitā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros paziņoja, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnvērtīgi piedalīties sabiedrībā un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū⁷. Komisija piedalījās šajās diskusijās, piedāvājot savu redzējumu par Eiropas izglītības telpu, lai pilnībā izmantotu izglītības un kultūras potenciālu kā nodarbinātības, sociālā taisnīguma un aktīva pilsoniskuma virzītājspēku, kā arī nodrošinātu iespēju izjust Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā⁸. Komisija un dalībvalstis norādīja, ka inovācijas un digitālās tehnoloģijas ir galvenais faktors labākai izglītībai, un tā ir joma, kurā Eiropa atpaliek no citiem reģioniem.

08 Komisija 2018. gada janvārī pieņēma savu pirmo Digitālās izglītības rīcības plānu (turpmāk “Rīcības plāns”) saskaņā ar paziņojumu par tās ieguldījumu Gēteborgas samitā⁹. Plānā ir ietvertas vairākas darbības trīs prioritārajās jomās, kuras īstenojot, Komisija plānoja atbalstīt dalībvalstu vispārējās izglītības un apmācības sistēmas visās izglītības nozarēs, apmainoties ar paraugpraksi, un veicināt un paplašināt digitālās un inovatīvās izglītības prakses mērķtiecīgu izmantošanu (sk. 1. attēlu).

09 Komisija savu Rīcības plānu atjaunināja 2020. gada septembrī. Atjauninātais plāns piedāvā ilgtermiņa stratēģisko redzējumu, kas aptver 2021.–2027. gada periodu. Tajā iekļauti sākotnējā Rīcības plāna galvenie elementi, bet ir ņemtas vērā arī jaunākās norises digitālās izglītības jomā. Plānā galvenā uzmanība pievērsta divām prioritārajām jomām un turpmākajos gados veicamajām svarīgākajām darbībām, kas attiecas ne tikai uz skolām, bet arī uz pēcvidusskolas izglītību (piemēram, universitātēs) vai profesionālo apmācību (sk. 2. attēlu).

10 Komisija uzskata, ka Rīcības plāns ir galvenais instruments, ar ko uzlabot digitālo pratību, prasmes un spējas visos izglītības un apmācības līmeņos un visos digitālo prasmju līmeņos. Tā izmanto plānu arī kā atsauces dokumentu Eiropas pusgada procesā, kas ir ES ekonomikas, fiskālās, nodarbinātības un sociālās politikas koordinēšanas cikls attiecībā uz dalībvalstu budžeta un ekonomikas politiku. Minētā procesa ietvaros Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, sagatavoja ikgadējus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI) izglītības un apmācības jomā. 3. attēlā ir nosauktas dalībvalstis, kurām Padomes ieteikums attiecas uz ieguldījumiem skolu digitalizācijā 2019. vai 2020. gadā.

ES mērķrādītājs līdz 2025. gadam nodrošināt skolu pieslēgumu internetam ar ātrumu viens gigabits sekundē

11 Tā kā jaunajiem datu pakalpojumiem un lietojumprogrammām ir nepieciešami tīkli ar arvien lielāku jaudu, Komisija 2016. gadā noteica stratēģiskus savienojamības mērķrādītājus visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām. Saskaņā ar šiem mērķrādītājiem visās skolās līdz 2025. gadam jābūt ātrdarbīgam platjoslas pieslēgumam, kas nozīmē piekļuvi interneta pieslēgumam, kurš nodrošina lejuplīnijas un augšuplīnijas datu pārraides ātrumu vismaz viens gigabits sekundē¹⁰. Skolu pieslēgums ātrdarbīgam platjoslas internetam atvieglotu inovatīvu mācīšanas un mācīšanās metožu izmantošanu, ļautu pedagogiem un izglītojamajiem gūt labumu no mūsdienīgiem mācību materiāliem un tādējādi uzlabotu digitālās prasmes. Šie mērķrādītāji bija atbilstīgi 2010. gadā pieņemtajai Digitālajai programmai Eiropai, kurā Komisija noteica, ka līdz 2020. gadam visiem ES iedzīvotājiem jābūt piekļuvei platjoslai ar ātrumu 30 Mb/s¹¹.

ES finansiālais atbalsts

12 Dalībvalstis var izmantot ES finansiālo atbalstu skolu digitalizācijai, īstenojot dažādus instrumentus, – katram no tiem ir konkrēti mērķi un iezīmes.

• Kohēzijas politikas fondi

•  2014.–2020. gada periodā ieguldījumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), kā arī izglītības un apmācības pieejamības, izmantošanas un kvalitātes uzlabošanā bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF), kas ir divi no kohēzijas politikas fondiem (zināmi arī kā Eiropas strukturālie un investīciju fondi jeb ESI fondi), tematiskie mērķi. ES izmanto šos fondus, lai līdzfinansētu ieguldījumus tādās jomās kā reģionu līdzsvarota attīstība un darba ņēmēju, jauniešu un visu darba meklētāju attīstība¹². 2014.–2020. gada plānošanas periodā ERAF un ESF kopējais budžets bija 329 miljardi EUR, un tiek lēsts, ka no šīs summas 44,6 miljardi EUR tika piešķirti šiem diviem tematiskajiem mērķiem. Tomēr skolu digitalizācija nebija konkrēts fondu mērķis. Tāpēc dalībvalstīm nav jāsniedz detalizēta informācija par šim nolūkam izlietotajām summām (sk. 71. punktu).
•  Laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam iniciatīvas NextGenerationEU (NGEU) ietvaros ir izveidota iniciatīva “Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām” (REACT-EU), ko finansē no 2014.–2020. gada kohēzijas politikas fondiem¹³. No kopējā budžeta 44,5 miljardu EUR apmērā dalībvalstis varēja izmantot finansējumu skolu digitalizācijas atbalstam. Dalībvalstis varēja prasīt, lai REACT-EU pasākumi tiktu pilnībā finansēti no ES budžeta.
•  2021.–2027. gada periodā dalībvalstis savu skolu digitalizācijai var izmantot arī kohēzijas politikas finansējumu – galvenokārt ieguldījumiem piekļuves infrastruktūrā¹⁴ un digitālo prasmju apguves atbalstam¹⁵.

• Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM)¹⁶

ANM ir NGEU pagaidu instruments, kura mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. To tieši pārvalda Komisija. Dalībvalstis līdz 2026. gada beigām saņems ES atbalstu ar nosacījumu, ka tās sasniegs konkrētus snieguma mērķrādītājus un atskaites punktus attiecībā uz ieguldījumiem un reformām, kas noteikti nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (ANP). Dalībvalstis var izmantot ES atbalstu, lai finansētu ieguldījumus digitālo prasmju attīstībā un skolu digitālajā pārkārtošanā. Mēs konstatējām, ka no ANM pieejamā kopējā budžeta 723,8 miljardu EUR apmērā (pašreizējās cenās) 21 dalībvalsts saskaņā ar to ANP vairāk nekā 11 miljardus EUR izvēlējās ieguldīt pasākumos to skolu digitalizācijas atbalstam¹⁷.

• Programma “Erasmus+”¹⁸

Cita starpā šī programma atbalsta IKT balstītu mācīšanu, atvērtu izglītību un inovatīvu praksi digitālajā laikmetā, kā arī tajā ir pievērsta vērība digitālajai pārveidei, attīstot digitālo gatavību, noturību un spējas.

•  Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam programmas kopējais budžets bija 14,9 miljardi EUR, no kuriem aptuveni 1,6 miljardi EUR tika piešķirti starptautiskiem stratēģiskās partnerības projektiem skolu izglītības jomā, un 100 miljoni EUR bija īpaši paredzēti projektiem ar mērķi veicināt IKT izmantošanu mācīšanas un mācīšanās procesā. Komisija izmantoja programmu, arī lai finansētu darbības saskaņā ar 2018. gada Rīcības plānu.
•  2021.–2027. gada periodā programmas darbības joma ir paplašināta, lai atbalstītu darbības un projektus ar mērķi īstenot atjaunināto Rīcības plānu un skolu digitālo pārveidi¹⁹. Programmas kopējais budžets ir 26,2 miljardi EUR. Nav īpaša piešķīruma digitalizācijai, taču finansējumu var izmantot, lai atbalstītu 2021.–2027. gada darbības saskaņā ar Rīcības plānu un stratēģiskās inovācijas partnerības, tostarp digitālās izglītības projektus skolās. Digitālā pārkārtošanās ir viena no četrām programmas transversālajām prioritātēm.

• Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta²⁰ – ES instrumenta, ko tieši pārvalda Komisija un kas sniedz finansiālu atbalstu ilgtspējīgas savstarpēji savienotas infrastruktūras izveidei, – digitālā daļa nodrošina budžetu vairāk nekā 2 miljardu EUR apmērā, lai cita starpā atbalstītu 5G sistēmu izvēršanu tā dēvētajās 5G kopienās, un to var izmantot skolu savienošanai.

ES līdzekļu pārvaldība un izmantošana

13 Kohēzijas politikas programmu īstenošanā dalībvalstu valsts vai reģionālās iestādes ir atbildīgas par projektu atlasi un uzraudzību darbības programmu ietvaros un par atbalsta izmaksu. Komisija līdzfinansē ar projektu saistītās izmaksas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti piemērojamajos vispārīgajos noteikumos un attiecīgo programmu noteikumos.

14 Saskaņā ar ANM dalībvalstis ieviesa pasākumus, kas noteikti nacionālajos ANP. Katram ANP tiek piešķirts atbalsts saskaņā ar tajā ietverto pasākumu aplēstajām izmaksām, nepārsniedzot maksimālo summu, kas noteikta ANM regulā. Atšķirībā no kohēzijas politikas programmām ES finansējums nav saistīts ar faktiskajām izmaksām, kas radušās, bet Komisija izmaksā ANP piešķirtās summas, tiklīdz dalībvalsts ir sasniegusi attiecīgos iepriekš noteiktos atskaites punktus un mērķrādītājus. Atskaites punkti ir kvalitatīvi sasniegumi, piemēram, finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā. Mērķrādītāji ir kvantitatīvi sasniegumi, piemēram, noteikta skaita digitālo ierīču iegāde skolām. IV pielikumā sniegts pārskats par mūsu apmeklēto dalībvalstu skolu digitalizācijas atbalsta pasākumu mērķrādītājiem un atskaites punktiem.

15 Parasti dalībvalstis izmanto kohēzijas politikas fondus un ANM, lai atbalstītu IKT infrastruktūru un aprīkojumu skolās, nodrošinātu pedagogu apmācību vai izstrādātu mācību materiālus (sk. 1. izcēlumu).

16 Komisijas darbības skolu digitalizācijas atbalstam, tostarp Rīcības plāna atbalstam, finansē galvenokārt no programmas “Erasmus+”, kuru Komisija pārvalda tieši (sk. 2. izcēlumu).

Revīzijas tvērums un pieeja

17 Šajā revīzijā mēs izvērtējām darbības skolās piedāvātās digitālās izglītības atbalstam. Mēs jo īpaši pārbaudījām:

• vai Komisijas darbības, jo īpaši saskaņā ar programmu “Erasmus+”, sekmīgi atbalstīja skolu digitalizāciju;
• vai dalībvalstu valsts, reģionālās un vietējās iestādes izmantoja kohēzijas politikas ietvaros pieejamo ES finansējumu, kā tas bija paredzēts;
• vai, ņemot vērā ANM īstenošanu līdz 2026. gadam, dalībvalstis savos ANP pietiekami pievērsās skolu digitalizācijai; kā arī
• vai dalībvalstis valsts stratēģijās vai pieejās attiecībā uz skolu pieslēgumu gigabitu internetam bija integrējušas Komisijas stratēģisko mērķrādītāju 2025. gadam²¹ un vai skolu faktiskā savienojamība tiek veiksmīgi nodrošināta minētā mērķrādītāja sasniegšanai.

18 Šim nolūkam mēs izvēlējāmies sešas dalībvalstis – Vāciju, Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Austriju un Poliju. Lai izvērtētu Vāciju, kur reģioniem (federālajām zemēm) ir ekskluzīva atbildība par izglītības politiku, mēs izvēlējāmies Ziemeļreinu-Vestfāleni, kas ir reģions ar lielāko skolu un izglītojamo skaitu. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam šīs dalībvalstis vai nu bija izlietojušas ievērojamas kohēzijas politikas finansējuma (ESI fondu) summas savu skolu digitalizācijai, patlaban šim nolūkam izmanto REACT-EU atbalstu, vai arī bija iekļāvušas īpašus pasākumus atveseļošanas un noturības plānos, kas finansējami no ANM līdz 2026. gada beigām. Līdz 2021. gada beigām skolu digitalizācijai bija izmaksāti vai piešķirti aptuveni 2,6 miljardi EUR kohēzijas politikas finansējuma. Vēl 1,1 miljards EUR patlaban ir pieejams no REACT-EU. Turklāt vairāk nekā 7 miljardi EUR līdz 2026. gadam tiks izmaksāti četrām no šīm dalībvalstīm, kuras izvēlējās izmantot ANM šim nolūkam, ar nosacījumu, ka tās apmierinoši sasniedz atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti atveseļošanas un noturības plānos (sk. 4. attēlu).

19 Visās sešās dalībvalstīs mēs iepazināmies ar skolu digitalizācijas stratēģijām un pieejām. Mēs pārbaudījām arī izlasi, kurā iekļauta 61 darbība vai projekts, kas ir vai tiks finansēts no ERAF, ESF, ANM un programmas “Erasmus+” ar mērķi atbalstīt skolu digitalizāciju. Mēs atlasījām šos projektus vai nu to finansiālās nozīmes dēļ, vai arī tāpēc, ka tie bija būtiski digitālajai izglītībai skolās. Savā darbā galveno vērību pievērsām tam, cik labi šie projekti bija integrēti valstu skolu digitalizācijas stratēģijās. Mēs vērtējām arī to, cik efektīvi tie bija, uzlabojot digitālo izglītību skolās. Mēs arī apmeklējām 35 skolas, kuras tādā vai citādā veidā bija izmantojušas revidētajiem projektiem piešķirto ES atbalstu (sk. II pielikumu).

20 Sadarbībā ar attiecīgajām valsts un reģionālajām iestādēm mēs veicām arī tiešsaistes aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 49 000 pamatskolu un vidusskolu Ziemeļreinā-Vestfālenē (Vācijā), Grieķijā, Horvātijā, Itālijā un Polijā. Šī aptauja aptvēra aptuveni ceturto daļu ES skolu. Tās mērķis bija iegūt aktuālo informāciju, kas citādi nebūtu pieejama, par skolu faktisko gigabitu savienojamību, digitālās izglītības nozīmi un ES rīku un darbību izmantošanu šajā jomā (sk. skaidrojumu III pielikumā). Mēs neiekļāvām aptaujā Austrijas skolas, jo valsts iestādes nolēma mūs neatbalstīt un neizsūtīt aptaujas anketu skolām.

21 Visbeidzot, mēs izmantojām mūsu iepriekšējo īpašo ziņojumu secinājumus, piemēram, par ātrdarbīgu platjoslas infrastruktūru pilsētu un lauku apvidos²² un par Komisijas novērtējumu par nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem²³.

22 Mēs veicām revīziju 2021. un 2022. gadā, un tā aptvēra laikposmu no 2015. līdz 2021. gadam. Mēs neiekļāvām revīzijā 2021.–2027. gada kohēzijas politikas fondu izmantošanu, jo Komisija 2022. gada jūnijā – līdz mūsu revīzijas darba uz vietas beigām – vēl nebija pabeigusi savu novērtējumu par lielākās daļas dalībvalstu programmu projektiem.

23 Mēs nolēmām veikt šo revīziju, ņemot vērā Komisijas pastiprinātos centienus atbalstīt dalībvalstis skolu digitalizācijā, kā arī, ņemot vērā ievērojamās ES atbalsta summas, kas šim nolūkam bija pieejamas dalībvalstīm, jo īpaši reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

24 Šīs revīzijas mērķis ir palīdzēt Komisijai un dalībvalstu valsts un reģionālajām iestādēm efektīvāk risināt problēmas, kas saistītas ar skolu digitalizāciju 2021.–2027. gada periodā.

Apsvērumi

Dalībvalstis tikai ierobežotā mērā izmantoja Komisijas atbalstu savu skolu digitalizācijai

Lielākā daļa dalībvalstu bija pieņēmušas īpašas stratēģijas skolu digitalizācijai

25 Rīcības plāna mērķis ir atbalstīt dalībvalstis digitālās izglītības problēmu risināšanā, nodrošinot instrumentus, lai palīdzētu pedagogiem un pasniedzējiem labāk izmantot tehnoloģijas. Tas ietver attiecīgu digitālo prasmju attīstīšanu, kā arī labāku pierādījumu iegūšanu un analīzi. 2020. gadā atjauninātais plāns stiprināja šos mērķus (sk. 2. attēlu). Mēs pārbaudījām, vai dalībvalstis, kuras apmeklējām, ir pieņēmušas vai atjauninājušas savas stratēģijas, lai atbalstītu savu skolu digitalizāciju, un vai kopš Rīcības plāna pieņemšanas 2018. gadā tās savās stratēģijās ir iekļāvušas plāna elementus, kuri attiecas uz skolām.

26 Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Grieķijai un Horvātijai nebija īpašas skolu digitalizācijas stratēģijas. Grieķijā 2016. gada valsts digitalizācijas stratēģijā skolu digitalizācija bija minēta kā viena no vairākām prioritātēm, kā arī bija pieminēta ES atbalsta nozīme šajā procesā. Tomēr tajā nebija noteikts skaidrs īstenošanas termiņš. Horvātija bija pieņēmusi vairākas valsts stratēģijas savienojamības un izglītības jomā, kurās bija iekļautas arī skolas, kā arī īpašu projektu skolu digitalizācijai, kura pamatā bija 2014. gada Izglītības, zinātnes un tehnoloģiju stratēģija (sk. 59. punktu).

27 Attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu Itālija jau bija izklāstījusi savu skolu digitalizācijas stratēģiju Valsts plānā skolu digitalizācijas jomā. 2020. gadā tā pieņēma valsts digitālo kompetenču stratēģiju, kas attiecās arī uz skolām.

28 Polija bija izstrādājusi vairākas vispārējas stratēģijas un visaptverošus projektus, kas attiecās uz skolu digitalizāciju. Tomēr līdz 2022. gadam vēl nebija izstrādāta ne mērķtiecīga stratēģija izglītības (tostarp skolu) digitalizācijai, ne arī plāns ANP īstenošanai.

29 Vācija 2019. gadā bija izstrādājusi īpašu valsts atbalsta programmu skolu digitalizācijai (DigitalPakt Schule 2019–2024). Turklāt reģionālā līmenī Ziemeļreina-Vestfālene 2020. gadā pieņēma īpašu stratēģiju skolām (Digitalstrategie Schule NRW – Lehren und Lernen in der digitalen Welt), un arī Austrija bija pieņēmusi savu stratēģiju (8 Punkte Plan).

Tikai dažas dalībvalstis savās stratēģijās bija iekļāvušas Rīcības plāna elementus

30 Tikai Itālija attiecīgajā stratēģijā atsaucās uz Rīcības plānu. Attiecīgā ministrija ar savām darbībām jau bija atbalstījusi katru no 2018. gada plānā paredzētajām darbībām un plānoja to darīt, īstenojot valsts digitālo kompetenču stratēģiju.

31 Vācijā reģioni bija vienojušies par vadlīniju sistēmu digitālajai izglītībai, kas bija balstīta uz DigComp – Eiropas satvaru pilsoņu digitālai kompetencei. Tajā ir aprakstītas būtiskākās prasmes, kas iedzīvotājiem nepieciešamas, lai piedalītos digitālajos procesos, un tas attiecas arī uz skolām. Tomēr apmeklētā reģiona stratēģijā nebija skaidri iekļauti citi Rīcības plāna elementi.

32 Grieķijā līdz 2022. gada beigām neviena no stratēģijām nebija saistīta ar Rīcības plānu, savukārt Horvātijā iestādes atjaunināto plānu noteica par pamatu, lai sagatavotu Valsts izglītības sistēmas attīstības plānu 2022.–2027. gadam, taču līdz 2022. gada beigām nebija noteikušas konkrētas darbības.

33 Austrijā Rīcības plāns netika uzskatāmi ņemts vērā, sagatavojot valsts stratēģiju, galvenokārt tāpēc, ka tās galvenie elementi tika izstrādāti pirms plāna publicēšanas 2018. gadā. Polijā nevienā no stratēģijām nebija minēti vai skaidri iekļauti Rīcības plāna elementi, lai gan mūsu revīzijas apmeklējumā pārliecinājāmies, ka daži projekti bija atbilstīgi dažām no tā prioritārajām darbībām.

Daudzas skolas nebija informētas par Komisijas darbībām skolu digitalizācijas jomā

34 Ar Rīcības plānu Komisija tieši atbalsta skolu digitalizāciju, nodrošinot bezmaksas tiešsaistes rīkus un darbības, kas pieejamas visām skolām. Būtiskākie no tiem bija SELFIE, ES programmēšanas nedēļa un eTwinning (sk. 2. izcēlumu). Tāpēc mēs pārbaudījām, cik efektīvi Komisija ar šīm darbībām uzrunāja dalībvalstu skolas.

35 Komisija mūs informēja, ka kopumā vairāki miljoni izglītojamo un citu personu daudzās dalībvalstīs, kā arī ārpus ES, ir izmantojuši SELFIE, ES programmēšanas nedēļu un eTwinning. Piemēram, līdz 2022. gada beigām SELFIE vietnē bija reģistrējušies vairāk nekā 3 miljoni izglītojamo un pedagogu no vairāk nekā 20 000 Eiropas Savienības skolu. Tomēr, kad mēs aptaujā uzdevām jautājumus skolām par šiem rīkiem, lielākā daļa norādīja, ka šie rīki tām nav zināmi vai ka tās tos nav izmantojušas. Mūsu aptaujas rezultāti arī apstiprināja, ka jaunākā iniciatīva SELFIE bija skolām vismazāk zināmais rīks, un tam sekoja ES programmēšanas nedēļa. Turpretī tikai dažas skolas Grieķijā, Horvātijā un Itālijā nebija informētas par eTwinning (sk. 5. attēlu).

36 Mūsu veiktā analīze, izskatot Komisijas datus un Eurostat 2020. gada skolu statistiku, kas aptver visas dalībvalstis, arī liecina par to, ka dalībvalstīs ievērojami atšķīrās to izglītojamo un pedagogu īpatsvars, kuri izmantoja SELFIE. Spānijā un Portugālē bija labākie rādītāji, savukārt citās dalībvalstīs skolas gandrīz nemaz neizmantoja šo rīku (sk. 6. attēlu).

37 Dalībvalstīs, kuras apmeklējām, mēs konstatējām, ka galvenais iemesls, kāpēc rīks SELFIE netika izmantots, bija tas, ka atsevišķas skolas nebija par to informētas, kā arī tas, ka šis rīks nebija integrēts valsts vai reģionālajās digitālās izglītības stratēģijās. Horvātijā un Austrijā skolas izmantoja valsts rīkus ar līdzīgām funkcijām, kuri bija izstrādāti pirms SELFIE. Mēs atzīmējam, ka SELFIE vispārējais mērķis var tikt apdraudēts, ja tam jākonkurē ar rīkiem un procesiem, kurus skolas jau izmanto. Komisija lielo reģistrēto lietotāju skaitu Spānijā un Portugālē (šīs dalībvalstis nebija iekļautas mūsu valstu izlasē) skaidroja ar to, ka valstu izglītības ministrijas aktīvi veicināja SELFIE izmantošanu skolās.

38 Tāpat ievērojami atšķīrās arī eTwinning darbību izmantošana apmeklētajās dalībvalstīs. Piemēram, Itālijā attiecīgā ministrija organizēja īpašas mācības, lai atbalstītu pedagogus rīka izmantošanā un popularizētu iniciatīvu skolās. Citās dalībvalstīs valsts vai reģionālās izglītības ministrijas nebija īpaši mudinājušas skolas piedalīties ES pasākumos vai nebija tos integrējušas mācību programmā.

Digitalizācijai nebija prioritātes skolu stratēģiskās partnerības projektos

39 Atbalstot stratēģiskās partnerības, kurās iesaistās skolas un citas organizācijas, kas aktīvi darbojas izglītības jomā, Komisijas mērķis ir atbalstīt inovatīvas prakses izstrādi, nodošanu un/vai īstenošanu organizatoriskā, vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī. Lai gan digitalizācija nebija skaidri noteikts programmas “Erasmus+” mērķis 2014.–2020. gada periodā, Komisijas pamatnostādnes mudināja skolas pieteikties projektos, kas veicināja IKT balstītu mācīšanu, atvērtu izglītību un inovatīvu praksi digitālajā laikmetā. Kopš 2020. gada pamatnostādnēs ir vēl vairāk uzsvērta augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmu attīstība un digitālo tehnoloģiju labāka izmantošana mācīšanas un mācīšanās procesā. Tāpēc mēs pārbaudījām, kādā mērā programma “Erasmus+” ir palīdzējusi skolām digitalizācijas centienos.

40 Saistībā ar programmu “Erasmus+” mēs konstatējām, ka Komisija nav precizējusi jēdziena “digitalizācija” definīciju, kā arī nav skaidri noteikusi ietekmi, kas jāpanāk, izmantojot finansējumu. Projektu atlases kritērijos nebija īpaši uzsvērti ar IKT saistīti projekti vai skolu digitalizācija. Pirms Covid-19 pandēmijas tika īstenoti vairāk nekā 8700 skolu partnerību un skolu un citu organizāciju stratēģisko partnerību projekti, ko Komisija bija apstiprinājusi kopš 2015. gada. Saskaņā ar mūsu aplēsēm tikai neliela daļa mūsu apmeklētajās dalībvalstīs īstenoto projektu bija vērsti uz digitālo kompetenču uzlabošanu vai jaunu, IKT balstītu mācību metožu ieviešanu skolās. 2020. gada augustā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Komisija izsludināja papildu uzaicinājumu, kuram tā piešķīra vēl 100 miljonus EUR gatavības digitālajai izglītībai veicināšanai; tie tika novirzīti skolām un citām izglītības iestādēm²⁴. Tomēr līdz 2022. gadam uzaicinājuma ietvaros finansiāli atbalstītie projekti vēl nebija pabeigti un rezultāti vēl nebija pieejami.

41 Attiecībā uz mūsu izveidoto izlasi ar 10 stratēģisko partnerību projektiem, kuros bija iekļauti digitalizācijas elementi un kuri bija uzsākti pirms 2020. gada, mēs konstatējām: ja attiecīgo projektu īstenošanu neaizkavēja Covid-19 pandēmija, tika sasniegti paredzētie projektu tiešie rezultāti un sniegts atbalsts dalībniekiem, nodrošinot inovatīvus mācīšanās un mācīšanas risinājumus. Tomēr to ietekme galvenokārt aprobežojās ar ietekmi uz dalībniekiem. Tie nebija iestrādāti valsts vai reģionālajās digitalizācijas stratēģijās vai saistīti ar tām, un koordinācija ar citām ES vai valstu finansētām darbībām nebija obligāta. Tikai divos no mūsu revidētajiem projektiem jaunās mācību pieejas bija kļuvušas par skolas mācību programmas neatņemamu daļu. Tomēr arī attiecībā uz šiem projektiem nebija pieejama informācija par to, vai pieejas ir izplatītas skolām, kuras projektā nepiedalījās.

ES finansiālais atbalsts veicināja skolu digitalizāciju, taču bija vērojamas nepilnības finansējuma piešķiršanā

ES finansētās darbības ne vienmēr bija labi iestrādātas valstu skolu digitalizācijas stratēģijās

42 Dalībvalstu vai reģionu stratēģiska un koordinēta pieeja ieguldījumiem skolu infrastruktūrā, pedagogu profesionālajā pilnveidē, kā arī e-satura un digitālās mācīšanas metožu pieejamības veicināšanā var nodrošināt lielāku ietekmi uz digitālās izglītības integrēšanu skolās. Ņemot to vērā, mēs pārbaudījām, vai ES finansētās darbības dalībvalstīs, kuras apmeklējām, bija vismaz veiksmīgi iestrādātas aktuālajās valsts vai reģionālajās skolu digitalizācijas stratēģijās.

43 Mēs konstatējām, ka ES finansētās darbības ne vienmēr bija veiksmīgi iestrādātas valsts skolu digitalizācijas stratēģijās. Tas skaidrojams arī ar to, ka ne ES, ne arī valstu tiesību aktos nav šādas juridiskas prasības. Ņemot vērā šo kontekstu, mēs atzīmējam, ka pārdomātas specializācijas stratēģijās, kas bija priekšnoteikums, lai dalībvalstis vai reģioni saņemtu kohēzijas politikas finansējumu investīcijām pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas jomā, nebija skaidri paredzētas darbības ar mērķi īstenot skolu digitalizāciju²⁵.

44 Vācijā (Ziemeļreinā-Vestfālenē) stratēģija Digitalstrategie Schule NRW ietvēra ierīču aizdošanu pedagogiem (ANM finansējums) un izglītojamajiem (REACT-EU finansējums). Tomēr ne plānotā valsts izglītības platforma, ne arī atbalsts izglītības izcilības centriem (sk. 1. izcēlumu) nebija iekļauti nevienā digitalizācijas stratēģijā. Līdz 2022. gada vidum tie bija atsevišķi pasākumi skolu digitalizācijas atbalstam, jo nebija pārvaldības satvara, kas nodrošinātu, ka federālās zemes, kuras ir galvenās izglītības sistēmas dalībnieces Vācijā un kurām ir ekskluzīva atbildība par izglītību skolās, izmanto plānotos pakalpojumus savās skolās. Mēs uzskatām, ka tas var ievērojami mazināt minēto pasākumu radīto pievienoto vērtību skolām.

45 Grieķijā un Polijā ES finansētie projekti, piemēram, ierīču iegāde, 2014.–2020. gada periodā nebija iekļauti īpašā skolu digitalizācijas stratēģijā. Īstenojot vispārēju stratēģiju ar mērķi izstrādāt mūsdienīgas IKT balstītas mācīšanas metodes un veicināt to plašāku izmantošanu visos izglītības līmeņos un veidos, Horvātija skolu digitalizāciju bija iekļāvusi vienā projektā, kuru sāka īstenot 2015. gadā, un tas deva iespēju Horvātijai izmantot lielā mērā holistisku pieeju tās skolu digitalizācijai. Austrijas skolu digitalizācijas atbalsta stratēģijā ES finansētajām darbībām bija galvenā nozīme, jo ierīču nodrošināšana izglītojamajiem bija tās finansiāli svarīgākais elements.

46 Lai gan Itālijā dažas darbības, ko finansēja no 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmām, bija veiksmīgi iestrādātas Valsts skolu digitalizācijas plānā (sk. 27. punktu), jaunajā rīcības plānā, ar ko tika atbalstīta jauna vispārēja stratēģija digitālo kompetenču jomā, skolu digitalizācijas darbības bija pieminētas tikai tāpēc, ka tos bija paredzēts finansēt no ANM. Tomēr, lai gan Itālija 2022. gada jūnijā bija pieņēmusi plānu “Skola 4.0” ar mērķi iekārtot skolās inovatīvas klašu telpas, tā nebija atjauninājusi savu konkrēto stratēģiju skolu digitalizācijas jomā. Tādējādi trūkst precizējuma, kā citas no 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmām finansētās ES darbības vai valsts finansētas darbības, kas bija vajadzīgas, lai nodrošinātu pilnīgu ANM finansēto darbību efektivitāti, papildinās ANM finansētās darbības.

47 Grieķija plāno skolu digitalizācijā veikt būtiskus ieguldījumus, kas līdz 2025. gadam tiks finansēti no ANM (sk. I pielikumu), un tā 2021. gadā nāca klajā ar visaptverošu sabiedrības un ekonomikas digitālās pārveides stratēģiju (“Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam”), kas aptver arī izglītības jomu un skolas. Tomēr līdz2022. gadam bija veikti tikai aptuveni aprēķini par finansējumu, kas vajadzīgs darbībām, lai papildinātu ANM finansētos pasākumus, un attiecīgā ministrija izglītības nozares prioritātes nebija iestrādājusi konkrētos rīcības plānos.

48 Tā kā mūsu apmeklētajās dalībvalstīs ES finansētās darbības parasti (izņemot Horvātiju) bija atsevišķi intervences pasākumi, piemēram, ierīču iegāde pedagogu vai izglītojamo vajadzībām vai pedagogu apmācība, un tā kā tās nebija integrētas attiecīgajās valsts vai reģionālajās stratēģijās, rodas ES finansējuma fragmentāras izmantošanas risks, tādējādi negatīvi ietekmējot tā potenciālo ietekmi.

ES finansējums deva iespēju dalībvalstīm atbalstīt skolu digitalizāciju, bet dažkārt tas tikai aizstāja jau piešķirtu valsts finansējumu

49 Gan uz kohēzijas politikas fondiem 2014.–2020. gadam, gan arī uz ANM atbalstu attiecas nosacījums, ka tie neaizstāj valsts vai līdzvērtīgus dalībvalsts strukturālus izdevumus, neaizstāj kārtējos valsts budžeta izdevumus un papildina atbalstu, kas sniegts, izmantojot citas ES programmas un instrumentus (papildināmības princips)²⁶. Tāpēc mēs pārbaudījām, vai ES finansētās darbības skolu digitalizācijai atbilda šim principam.

50 Savā izlasē mēs konstatējām skolu digitalizācijas darbības Vācijā (Ziemeļreinā-Vestfālenē), kas ar atpakaļejošu spēku bija iekļautas Vācijas ANP, – 2020. gada sākumā reģionālās iestādes jau bija pieņēmušas lēmumu finansēt attiecīgās pedagogiem paredzētās ierīces no reģionālā budžeta. Šis pasākums tagad tiks refinansēts no ANM. Šī pieeja bija saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, un tāpēc Komisija to pieņēma sarunās par Vācijas ANP. Tomēr, lai gan tas formāli atbilst papildināmības principam un atpakaļejoša spēka iespējai, kā noteikts attiecīgajos tiesību aktos²⁷, mēs uzskatām, ka šādā gadījumā ES finansējumam no ANM nav būtiskas pievienotās vērtības.

ES finansētās darbības veicināja skolu digitalizāciju, bet nav skaidri noteikti ANM finansēto pasākumu sagaidāmie rezultāti

51 Dalībvalstīs, kuras izmantoja kohēzijas politikas fondus skolu digitalizācijai, mēs pārbaudījām, vai projekti atbilda skolu faktiskajām vajadzībām un vai to īstenošanā bija sasniegti paredzētie tiešie rezultāti. Tā kā 2022. gadā lielāko daļu no ANM atbalstītajiem pasākumiem mūsu apmeklētajās dalībvalstīs tikai gatavojās sākt īstenot, mēs vērtējām, vai bija skaidri noteikti atskaites punkti un mērķrādītāji progresa novērtēšanai. Mēs vērtējām arī to, kādi rezultāti tika gaidīti no investīcijām. Papildus mēs izvērtējām atsevišķus pasākumus Vācijā (ierīces pedagogiem) un Austrijā (ierīces skolēniem) skolās, kuras šos pasākumus jau bija izmantojušas.

52 Mūsu pārbaudītie ES finansētie projekti, kas tika īstenoti, izmantojot kohēzijas politikas fondus, parasti ietvēra atsevišķus digitalizācijas aspektus, piemēram, IKT aprīkojuma iegādi, pedagogu apmācību un digitālu mācību materiālu nodrošināšanu skolām īpašās platformās. Veicot analīzi, konstatējām, ka projektu īstenošanā vairumā gadījumu tika sasniegti paredzētie tiešie rezultāti, taču mēs noteicām vairākus faktorus, kas liedza apmeklētajām skolām vislabāk izmantot ES atbalstu (sk. 3. izcēlumu).

53 Ja dalībvalstis skolu digitalizācijai izmanto ANM, atskaites punkti un mērķrādītāji, kas tām apmierinoši jāsasniedz, lai varētu saņemt ANM atbalstu, parasti ietver atsauces uz ieguldījumu vai tiešajiem rezultātiem, piemēram, ieguldītajām summām, iegādātajām ierīcēm vai apmācīto pedagogu skaitu. Citā no mūsu revīzijām jau tika konstatēts, ka dažiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem trūkst skaidrības, ka ir aptverti ne visi galvenie posmi un ka tie drīzāk mēra tiešos rezultātus, nevis ietekmi²⁸. Ietekmes rādītājiem parasti ir ilgāks laikposms, kas var nebūt labi piemērots ierobežotajam ANM īstenošanas termiņam. Tomēr izvairīšanās no ietekmes rādītājiem ievērojami ierobežo iespēju novērtēt pasākumu sniegumu. Arī šajā revīzijā mēs konstatējām nepilnības atskaites punktu un mērķrādītāju noteikšanā, kas neattiecās uz skolu digitalizācijas gaidāmajiem rezultātiem. Tādējādi dalībvalstīm var tikt izmaksāts finansējums pilnā apmērā, pat ja attiecīgajā posmā skolās sasniegtie rezultāti ir slikti vai rezultāti vispār nav sasniegti (sk. 4. izcēlumu).

54 Saskaņā ar ANM ES atbalstu izmaksā, ja dalībvalsts apmierinoši sasniedz mērķrādītājus un atskaites punktus, kas noteikti Padomes pieņemtajā īstenošanas lēmumā par valsts ANP. Attiecībā uz ANM finansētajiem ieguldījumiem skolu digitalizācijā dalībvalstis parasti bija aplēsušas ANP iekļautās summas, izmantojot datus par iepriekš īstenotām līdzīgām darbībām, ja šādi dati bija pieejami, lai gan instrumenta steidzamības dēļ pirms to iekļaušanas ANP netika veikta izmaksu un ieguvumu analīze. Sarunu par valstu ANP laikā Komisija pārbaudīja un apstiprināja šīs aplēses²⁹.

55 Atšķirībā no citiem ES atbalsta veidiem saskaņā ar ANM dalībvalstu īstenoto pasākumu faktiskās izmaksas var būt augstākas vai zemākas par summām, kas iekļautas valsts ANP³⁰. Divās dalībvalstīs mēs konstatējām, ka jau īstenoto divu pasākumu izmaksu aplēses bija ievērojami lielākas par faktiskajām izmaksām, kas radās īstenošanas laikā (sk. 5. izcēlumu). Komisija izmanto šīs izmaksu aplēses, lai noteiktu finansiālo ieguldījumu dalībvalstij³¹.

Skolas netika pietiekami iesaistītas vajadzību noteikšanā, un tāpēc samazinājās ES finansējuma ietekme

56 Valstu vai reģionālās skolu digitalizācijas stratēģijas var būt tikai izejas punkts, lai noteiktu, kas skolām būtu jāsasniedz un kas tieši skolām ir vajadzīgs. Tāpēc ir svarīgi skolu vajadzības noteikt atbilstīgā līmenī, lai uzlabotu izglītojamo mācību rezultātus. Šajā nolūkā mēs pārbaudījām, cik labi mūsu apmeklētās dalībvalstis, nosakot ES finansētos projektus, bija ņēmušas vērā skolu vajadzības.

57 Veids, kādā skolas var darīt zināmas savas vajadzības attiecībā uz digitalizāciju, mūsu apmeklētajās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Vācijā par skolu savienošanu un to nodrošināšanu ar ierīcēm ir atbildīgas vietējās skolu pārvaldes iestādes, savukārt attiecīgā federālā zeme nosaka izglītības politiku, izmaksā pedagogiem algu un nodrošina to apmācību. Horvātijā viena valsts iestāde ir atbildīga par infrastruktūru, kā arī par pedagogu apmācību IKT jomā un par programmatūras nodrošināšanu digitālajiem mācību materiāliem valsts skolās. Itālijā skolām ir zināma autonomija aprīkojuma un pakalpojumu iegādē, taču par pedagogu apmācības un cita atbalsta organizēšanu ir atbildīga Izglītības ministrija.

58 Mēs konstatējām, ka skolas ne vienmēr tika pietiekami iesaistītas iegādes procesā, lai paustu savas vajadzības, vai nevarēja izmantot stratēģisku pieeju digitālajai izglītībai. Tādējādi var tikt sasniegti ES finansēto projektu mērķrādītāji, un tie var veicināt skolu digitālo attīstību, taču šādu projektu īstenošana joprojām ir sadrumstalota, un tiem nav būtiskas ietekmes uz skolu digitalizāciju kopumā (sk. 6. izcēlumu).

59 Kohēzijas politikas fondu īstenošanā no dalībvalstīm, kuras apmeklējām, tikai Horvātija bija izvēlējusies pieeju, kas paredzēja izmantot ES atbalstu vienai darbībai, koordinējot ieguldījumus IKT aprīkojumā, pedagogu profesionālajā attīstībā un e-saturā, lai visas skolas varētu sistemātiski izmantot mūsdienīgas mācīšanas metodes un paņēmienus, kā arī inovatīvu mācīšanas un mācīšanās praksi. Pārējās dalībvalstis parasti pamatoja vispārējo atbalsta nepieciešamību ar skolu savienojamības un digitālo prasmju rādītājiem, kas bija zemāki par vidējo līmeni un ko apliecināja valsts vai starptautiski pētījumi vai novērtējumi. Dažkārt darbības programmās bija minēti arī augstāka līmeņa mērķi, piemēram, izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšana vai pedagogu un izglītojamo prasmju uzlabošana kopumā. Šādos gadījumos darbības digitalizācijas atbalstam bieži tika papildinātas ar darbībām, kuras nebija saistītas ar digitalizāciju, un nebija skaidrs, kādus konkrētus rezultātus skolas plānoja sasniegt, īstenojot digitalizācijas centienus.

Daudzas skolas vēl neizmanto digitalizācijas potenciālu

60 Viens no galvenajiem virzītājspēkiem digitālo tehnoloģiju ieviešanā skolās ir atbilstošas mācību programmas un mācību plāni, kas mudina pedagogus un izglītojamos ieviest jaunās tehnoloģijas visos skolas mācību priekšmetos. Mācību materiālu pieejamība un kvalitāte pati par sevi ir nosacījums skolu digitalizācijai, taču negarantē labāku mācīšanos. Tādējādi skolām un pedagogiem jāspēj izmantot šos resursus, lai uzlabotu mācīšanos un mācīšanu, jo īpaši attiecībā uz IKT izglītības jomā³².

61 Lai IKT pēc iespējas plašāk integrētu skolas ikdienas dzīvē, skolām ir vajadzīga arī pieeja, kas atbalsta digitālās izglītības izmantošanu klasē. Šāds atbalsts var būt neformāls, piemēram, sniedzot padomus pedagogiem par digitālās izglītības un apmācības priekšrocībām kopumā vai izmantojot formālas stratēģijas vai rakstiskus paziņojumus, piemēram, skolu līmenī pieņemtu e-politiku. Tas varētu arī palīdzēt skolām labāk noteikt savas vajadzības.

62 Veicot aptauju, mēs jautājām skolām par pieejamo aprīkojumu un aicinājām paust viedokli par pedagogu prasmi izmantot digitālās tehnoloģijas mācīšanās un mācīšanas procesā, kā arī par jomām, kurās joprojām visvairāk nepieciešama rīcība. Saskaņā ar saņemtajām atbildēm gandrīz visas respondentes skolas tādā vai citādā veidā izmanto digitālās ierīces. Tomēr atbildes liecina, ka joprojām pastāv būtiskas atšķirības skolām pieejamā aprīkojuma daudzumā un kvalitātē, kā arī būtiski atšķiras tas, cik pedagogi ir gatavi digitālam mācīšanas procesam un cik bieži un kādam nolūkam digitāla mācīšana faktiski tiek izmantota (sk. III pielikumu).

63 Lai gan mūsu apmeklētās dalībvalstis bija ieviesušas obligātas IKT stundas atsevišķām klasēm vai vismaz plānoja to darīt, daudzas skolas, kuras atbildēja uz mūsu aptaujas jautājumiem, norādīja, ka ārpus speciālajām IKT stundām mazāk nekā viena trešdaļa izglītojamo vismaz reizi nedēļā izmanto skolā digitālo ierīci, lai mācītos. Tas nozīmē, ka daudzās skolās IKT izmantošana vēl nav izplatīta visos mācību priekšmetos (sk. 7. attēlu).

64 Ne 2014.–2020. gada darbības programmās, ne arī valstu ANP, ko pārbaudījām, nebija noteikts, ka skolām, kuras saņem ES atbalstu, jābūt izstrādātām stratēģijām vai koncepcijām, lai nodrošinātu digitālo tehnoloģiju plašu izmantošanu mācīšanas nolūkos.

65 No dalībvalstīm, kuras apmeklējām, tikai Austrija tiesību aktā ir noteikusi prasību skolām, kuras ir piedalījušās ANM finansētā pasākumā, nodrošināt savus izglītojamos ar digitālajām ierīcēm, izstrādāt attīstības un īstenošanas plānu izglītības atbalstam, izmantojot IKT un digitālos medijus, un noteikt īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķus un darbības³³. Tomēr attiecīgajai ministrijai nebija aktuālās informācijas par to, cik skolu faktiski ir izpildījušas šo tiesību aktā noteikto prasību.

66 Vācijā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Reģionālā izglītības ministrija skolām bija nodrošinājusi skolu kvalitātes atsauces satvaru un 2018. gadā bija noteikusi prasību skolās obligāti ieviest digitālo mediju koncepciju, lai integrētu digitālo mācīšanas metožu pieņemšanu. Itālijā, galvenokārt sakarā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi uz skolām, Izglītības ministrija 2020. gadā aicināja skolas pieņemt plānu integrētai digitālai mācīšanai. Grieķijā skolas pēc brīvprātības principa varēja iekļaut digitālās prasmes savos attīstības plānos.

67 Tāpēc mēs jautājām skolām, vai tām bija formāla stratēģija (vai koncepcija) digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību nolūkos. Šādas koncepcijas var ietvert esošo un vēlamo IT infrastruktūru skolās, pastāvīgu IKT apmācību, kas paredzēta pedagogiem, digitālo ierīču pārdomātu izmantošanu, platformu un digitālo mācību materiālu izmantošanu mācību nolūkos vai kiberdrošību. Vismaz puse skolu, kas atbildēja uz mūsu aptaujas jautājumiem, izmantoja šādas koncepcijas (sk. 8. attēlu).

68 Mūsu veiktā aptaujas atbilžu analīze arī liecina, ka skolās, kurās nav ieviesta e-politika, IKT mācībās tiek izmantotas mazāk. Mūsuprāt, tas akcentē to, cik būtiska nozīme ir oficiālai skolas pieejai, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu digitalizācijas potenciālu.

Tikai dažas dalībvalstis izvērtē rezultātus, kas sasniegti ar ES atbalstu skolu digitalizācijai

69 Skolu digitalizācija nav pašmērķis, bet gan atvērts process, lai atbalstītu izglītojamo prasmju attīstību un uzlabotu mācību rezultātus. Tādējādi ierīču iegāde vai pedagogu apmācība ir priekšnoteikums skolu efektīvai digitalizācijai, taču šie pasākumi paši par sevi neliecina par digitālās izglītības kvalitāti skolās. Digitalizācijas procesa uzraudzība ļauj vieglāk noteikt, vai izmantotie resursi ir efektīvi nodrošinājuši rezultātus izglītojamajiem. Uzraudzība un novērtējums ir arī būtiski, lai izvērtētu ES atbalsta efektivitāti, lietderību un ietekmi³⁴. Šā iemesla dēļ mēs pārbaudījām, vai Komisija un dalībvalstis, kuras apmeklējām, bija ieviesušas procedūras, lai uzraudzītu un novērtētu progresu, ko skolas panākušas digitālajā izglītībā, izmantojot ES finansējumu.

70 Komisija kopš 2013. gada atbalsta Starptautisko datorprasmes un informācijas lietotprasmes pētījumu, kura ietvaros ik pēc pieciem gadiem tiek vērtētas izglītojamo un pedagogu IKT zināšanas atlasītās valstīs visā pasaulē. ES dalībvalstis, kas piedalījās jaunākajā pieejamajā pētījumā (2018. g.), bija Dānija, Čehijas Republika, Vācija, Francija, Luksemburga, Portugāle un Somija. Nākamais pētījums tiks veikts 2023. gadā.

71 Tomēr Komisijai nav visaptverošu datu par kopējām summām, kas izlietotas skolu digitalizācijai. Tā kā 2014.–2020. gada periodā digitālā izglītība vai skolu digitalizācija nebija kohēzijas politikas fondu tiešs tematiskais mērķis, dalībvalstīm nebija pienākuma vākt šādus datus un ziņot par tiem Komisijai. Turklāt Komisija īpaši neuzrauga ES finansējuma devumu digitālās izglītības jomā.

72 Dalībvalstīm, kuras izmantoja ES finansējumu skolu digitalizācijai, arī netika prasīts veikt īpašus novērtējumus par skolu panākto progresu digitālās izglītības jomā, izmantojot ES finansējumu. Rādītāji, kuri dalībvalstīm bija jānosaka, lai uzraudzītu kohēzijas politikas fondu darbības programmu tiešos rezultātus un koprezultātus³⁵, bija vērsti uz ieguldījumu prioritāti kopumā. Minētie rādītāji bija vai nu pārāk augsta līmeņa rādītāji, lai sniegtu informāciju par skolu progresu digitalizācijas jomā, vai arī attiecās tikai uz atsevišķām darbībām, piemēram, tādu pedagogu procentuālo daļu, kuri bija pabeiguši mācību kursus savu digitālo prasmju uzlabošanai.

73 Līdzīgi arī, ņemot vērā ANM pagaidu raksturu, Komisija neprasīja dalībvalstīm, kuras to izmantoja, iekļaut savos ANP uzraudzības un vērtēšanas atskaites punktus vai izvērtēt pasākumus skolu digitalizācijas atbalstam. Tādējādi dalībvalstīm parasti netiek prasīts novērtēt, vai no ANM finansētie pasākumi ir nodrošinājuši reālus uzlabojumus digitālās izglītības jomā.

74 Mēs konstatējām, ka no dalībvalstīm, kuras apmeklējām, tikai Horvātija un Itālija bija ieviesušas pieejas, lai sistemātiski uzraudzītu ES atbalstu saņēmušo skolu progresu digitalizācijas jomā (sk. 7. izcēlumu).

75 Citās dalībvalstīs parasti tika uzraudzīti tikai atsevišķu projektu rezultāti un nebija noteikta kārtība, lai regulāri izvērtētu ES finansēto pasākumu ietekmi uz digitālo izglītību. Tāpēc ir grūti novērtēt, cik lielā mērā ES atbalsts ir uzlabojis skolu digitalizāciju.

Tikai dažas skolas var izmantot gigabitu savienojamību

Daudzu skolu faktiskā savienojamība joprojām ir zemā līmenī

76 Ātra interneta pieslēguma un tīklu pieejamība skolās ir priekšnoteikums, lai varētu izmantot mūsdienīgu IT aprīkojumu. Tāpēc mēs pārbaudījām, vai dalībvalstis, kuras apmeklējām, Komisijas 2025. gadam noteikto stratēģisko mērķrādītāju attiecībā uz gigabitu savienojamību ir pārveidojušas valsts stratēģijās vai pieejās, lai līdz 2025. gadam nodrošinātu visu savu skolu savienojamību, un vai skolu faktiskā savienojamība ļauj tām efektīvi izmantot IKT.

77 Lai gan Komisija, izmantojot Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu, ES līmenī uzrauga vispārējo progresu virzībā uz mājsaimniecību savienojamības mērķrādītājiem, tās rīcībā ir tikai ierobežota informācija par skolu faktisko savienojamību un tā īpaši neuzrauga to. Visas dalībvalstis, kuras apmeklējām, uzraudzīja vispārējo progresu savu skolu savienojamības jomā, bet Vācijā, Austrijā un Polijā mēs konstatējām dažas grūtības faktiskās savienojamības izvērtēšanā. Vācijā (Ziemeļreinā-Vestfālenē) informācija par faktisko savienojamību bija pretrunīga. Reģionālā ministrija regulāri apsekoja skolas, bet tās dati būtiski atšķīrās no datiem, kas federālā līmenī tika iegūti no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Austrijā iestāžu rīcībā bija tikai novecojusi informācija, jo tās nebija apsekojušas skolas kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Bija arī tehniskas grūtības saskaņot skolu adreses ar datiem valsts platjoslas atlantā, kas ir galvenais informācijas avots par gigabitu interneta pieejamību. Polijā uzraudzība jau aptvēra vairāk nekā 85 % skolu, un tā paplašinājās līdz ar panākto progresu skolu savienojamības jomā.

78 Komisijas 2025. gada mērķrādītāji ir vērsti tikai uz gigabitu savienojumu pieejamību, nevis uz faktisko pakalpojumu izmantošanu skolās. Mūsu revīzijā iekļautajās dalībvalstīs līgumi ar telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem liecināja, ka tikai neliela daļa aptaujāto skolu faktiski izmanto gigabitu platjoslas pieslēgumu un tādējādi spēj vislabāk izmantot IKT potenciālu digitālajā izglītībā (sk. 9. attēlu).

79 Visās apmeklētajās dalībvalstīs mēs novērojām arī to, ka nepietiekama infrastruktūra liedz daudzām skolām pēc iespējas labāk izmantot pieejamos savienojumus mācīšanai. Daudzas skolu ēkas ir vecas, un tās ir jāmodernizē ar atbilstošiem tīkla kabeļiem un Wi-Fi pieslēgumu klasēs.

Dažas dalībvalstis varētu nesasniegt 2025. gada gigabitu savienojamības mērķrādītāju

80 Mēs konstatējām, ka dalībvalstis izmantoja atšķirīgas pieejas, lai veicinātu savu skolu gigabitu savienojamību. Vācijā (Ziemeļreinā-Vestfālenē) reģionālās valdības mērķis bija līdz 2022. gada beigām savienot visas skolas. Austrija plānoja līdz 2023. gada beigām savienot tikai savas federālās skolas, t. i., tikai 10 % no visām skolām. Atbildība par citu skolu savienojamību gulstas uz vietējām skolu pārvaldes iestādēm, kas pēc izvēles var tiekties vai netiekties nodrošināt ātru pieslēgumu skolām, kuras ir to kompetences jomā. Horvātijas un Itālijas mērķis ir panākt skolu ēku savienojamību līdz 2025. gadam, taču to iepirkuma procesos ir noteikts mērķrādītājs pabeigt darbus tikai 2026. gada vidū. Grieķija plāno savienot visas pārvaldes iestādes, tostarp visas skolas, līdz 2027. gadam (sk. 10. attēlu).

81 Saskaņā ar Komisijas pētījuma par valstu platjoslas plāniem ES 27 dalībvalstīs jaunāko atjauninājumu tikai dažas dalībvalstis ir tuvu tam, lai sasniegtu – vai jau ir sasniegušas – pat stratēģijas “Eiropa 2020” Digitālās programmas mērķrādītājus, kas bija pieticīgāki par Gigabitu sabiedrības mērķrādītāju³⁶. Pētījumā īpašs uzsvars netika likts uz skolām, taču secināts, ka dalībvalstīm jāpastiprina savi centieni, lai līdz 2025. gadam sasniegtu Gigabitu sabiedrības mērķrādītājus vai vismaz tuvinātos tiem. Mēs uzskatām, ka stingras stratēģiskās plānošanas trūkums dalībvalstīs un īpašu skolu savienošanas programmu trūkums, kā arī kavēšanās šādu programmu īstenošanā padara maz ticamu to, ka visām ES skolām līdz 2025. gadam būs pieslēgums gigabitu internetam.

82 Tikai četras no sešām dalībvalstīm, kuras apmeklējām (Vācija, Itālija, Austrija un Polija), bija pieņēmušas īpašas atbalsta programmas, lai paātrinātu skolu savienošanu, un Polija šādai programmai jau pirms 2021. gada bija izmantojusi ES finansējumu. Tomēr Itālijā, neraugoties uz to, ka kopš programmas uzsākšanas 2020. gadā bija ievērojami palielinājies savienoto skolu ēku skaits, programmas īstenošana dažos reģionos jau bija ievērojami aizkavējusies, tādējādi apdraudot 2025. gada mērķrādītāja vispārēju sasniegšanu.

Secinājumi un ieteikumi

83 Mēs secinām, ka ES atbalstītie pasākumi palīdzēja skolām to digitalizācijas centienos, bet dalībvalstīm trūka stratēģiskas mērķorientācijas ES finansējuma izmantošanā.

84 Komisijas Digitālās izglītības rīcības plāna mērķis ir atbalstīt dalībvalstis digitālās izglītības problēmu risināšanā, nodrošinot rīkus, lai palīdzētu pedagogiem un pasniedzējiem labāk izmantot tehnoloģijas, piemēram, attīstot attiecīgās digitālās prasmes un nodrošinot labākus pierādījumus un analīzi. Tomēr līdz 2022. gadam ne visas mūsu apmeklētās dalībvalstis bija pieņēmušas īpašas stratēģijas savu skolu digitalizācijai, un lielākā daļa no tām rīcības plāna mērķus nebija pārveidojušas valsts stratēģijās (sk. 25.–29. punktu).

85 Lai gan dažu dalībvalstu skolām ir izdevies pieņemt vairākus būtiskus rīcības plāna elementus, daudzās citu dalībvalstu skolās šādi elementi joprojām lielākoties nebija zināmi. Līdz Covid-19 uzliesmojumam digitalizācija nebija noteikta par prioritāti skolu stratēģiskās partnerības projektos, kas tika finansēti, īstenojot programmu “Erasmus+”, – tikai daži projekti atbalstīja digitalizāciju, un to rezultātus lielākoties varēja izmantot tikai projektu tiešie dalībnieki (sk. 30.–41. punktu).

1. ieteikums. Aktīvāk veicināt ES darbības saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu un palielināt stratēģisko partnerību ietekmi

Komisijai saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu būtu aktīvāk jāveicina savas darbības, tādas kā SELFIE un ES programmēšanas nedēļa, piemēram, ciešāk sadarbojoties ar skolām, un jāpalielina stratēģiskās partnerības darbību ietekme uz skolu digitalizāciju.

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2024. gada beigām.

86 Dalībvalstīm ne vienmēr bija sekmīgi izdevies ES finansētās darbības iekļaut valsts vai reģionālajās skolu digitalizācijas stratēģijās, lai gan tas būtu mazinājis no ES budžeta finansēto intervences pasākumu sadrumstalotības risku un palīdzējis sasniegt lielāku ietekmi. Turklāt dažas dalībvalstis nebija atjauninājušas savas stratēģijas 2021.–2027. gada periodam, un attiecībā uz šīm dalībvalstīm nebija skaidrs, kā tiks finansētas ES finansētos pasākumus papildinošās darbības (sk. 42.–48. punktu).

87 ES finansētās darbības, kuras pārbaudījām šajā revīzijā, formāli atbilda papildināmības principam. Tomēr mēs konstatējām arī gadījumus, kad dalībvalsts ar atpakaļejošu spēku iekļāva pasākumu nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā, kas aizstāja valsts finansējumu, kurš jau bija piešķirts pirms Atveseļošanas un noturības mehānisma izveides. Lai gan tas atbilst tiesību aktiem, šāda gadījuma finansēšanai nav būtiskas pievienotās vērtības (sk. 49. un 50. punktu).

88 Vairumā gadījumu šīs revīzijas laikā pārbaudīto ES finansēto projektu īstenošanā tika sasniegti paredzētie tiešie rezultāti, taču joprojām pastāvēja faktori, kas liedza skolām, kuras apmeklējām, pēc iespējas labāk izlietot ES finansējumu. Attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītajiem pasākumiem mēs konstatējām trūkumus atskaites punktu un mērķrādītāju noteikšanā. Proti, nevienā no mērķrādītājiem un atskaites punktiem nebija minēti gaidāmie rezultāti, kas ar pasākumiem būtu jāsasniedz digitālās izglītības uzlabošanā. Turklāt izmaksu aplēses, kuras Komisija apstiprināja sarunās par valstu plāniem, attiecībā uz diviem šajā revīzijā pārbaudītajiem pasākumiem ievērojami atšķīrās no faktiskajām izmaksām, kuras radās īstenošanas laikā, kā rezultātā tika pārsniegtas summas, kas de facto veido budžeta atbalstu dalībvalstīm. Skolas bieži nebija pietiekami iesaistītas savu vajadzību noteikšanā, un tas var mazināt ES atbalsta ietekmi (sk. 51.–59. punktu).

89 Gandrīz visas skolas patlaban izmanto digitālās ierīces, bet IKT aprīkojuma pieejamība skolām vai īpaša pedagogiem paredzēta apmācība kopumā negarantē labāku mācību procesu, ja skolām nav pieejas digitālās izglītības izmantošanas atbalstam klasē. Daudzas skolas joprojām ziņo par nepietiekamu aprīkojumu vai papildu vajadzību apmācīt pedagogus, un daudzas skolas arī joprojām nav pieņēmušas oficiālu pieeju IKT izmantošanai klasē. Šāda situācija var tām traucēt pilnībā realizēt digitalizācijas potenciālu (sk. 60.–68. punktu).

90 Komisijai joprojām trūkst visaptverošu datu par kopējām summām, kas izlietotas skolu digitalizācijai. Tikai dažas dalībvalstis izvērtē rezultātus, ko tās sasniegušas ar ES finansiālo atbalstu, lai uzlabotu digitālo izglītību skolās, jo nav šādas prasības. Konkrētu programmu rādītāji nebija informatīvi, un tikai divās no sešām apmeklētajām dalībvalstīm tika izmantotas pieejas, lai sistemātiski uzraudzītu progresu, ko skolas bija panākušas digitalizācijas jomā, izmantojot ES finansiālo atbalstu (sk. 69.–75. punktu).

2. ieteikums. ES finansējumu ciešāk sasaistīt ar skolu mērķiem, vajadzībām un gaidāmajiem rezultātiem

Komisijai jārīkojas, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai stiprinātu saikni:

1. starp Digitālās izglītības rīcības plāna mērķiem, ES atbalstu un valstu vai reģionālajām skolu digitalizācijas stratēģijām;
2. starp ES atbalstu skolu digitalizācijai un skaidri noteiktiem skolu mērķiem, vajadzībām un izmērāmiem rezultātiem.

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2027. gada beigām.

91 Komisija 2016. gadā noteica mērķrādītājus dalībvalstīm līdz 2025. gadam nodrošināt skolu pieslēgumu gigabitu internetam un dot tām iespēju izmantot modernāko IT aprīkojumu un pieņemt inovatīvas mācīšanas un mācīšanās metodes. Komisijas rīcībā ir tikai ierobežota informācija par skolu faktisko savienojamību, un tā īpaši neuzrauga šo aspektu. Tikai neliels skaits skolu faktiski var izmantot gigabitu savienojumus un tādējādi vislabāk realizēt IKT potenciālu digitālajā izglītībā (sk. 76.–79. punktu).

92 Dalībvalstis izmantoja atšķirīgas pieejas skolu savienošanas veicināšanai – dažas bija pieņēmušas īpašas valsts atbalsta programmas, savukārt citām nebija konkrētas stratēģijas. Stingras stratēģiskās plānošanas trūkums un kavēšanās īpašu programmu īstenošanā padara maz ticamu to, ka visām ES skolām līdz 2025. gadam būs sasniegts mērķrādītājs – pieslēgums gigabitu internetam (sk. 80.–82. punktu).

3. ieteikums. Uzraudzīt un veicināt savienojamības mērķrādītāju sasniegšanu visās skolās

Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un reģioniem Komisijai būtu jāveic šādas darbības:

1. izveidot mehānismu, ar ko periodiski vākt atjauninātus datus skolu faktiskās savienojamības uzraudzībai, un ziņot par rezultātiem; kā arī
2. mudināt dalībvalstis līdz 2025. gadam visas skolas pieslēgt gigabitu internetam.

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2025. gada beigām.

Šo ziņojumu 2023. gada 15. marta sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Annemie Turtelboom.

Pielikumi

I pielikums. ANM finansētie pasākumi skolu digitalizācijai

II pielikums. Šīs revīzijas nolūkā apmeklētās skolas un projekti

Avots: Eurostat kartes.

III pielikums. ERP skolu aptauja

Mērķis

Mūsu aptaujas mērķis bija iegūt reprezentatīvu aktuālo informāciju, kas citādi nebija pieejama, par skolu faktisko savienojamību, digitālās izglītības nozīmi un ES rīku un darbību izmantošanu šajā jomā.

Aptaujas veikšana

Mēs veicām tiešsaistes aptauju no 2022. gada februāra līdz maijam, izmantojot EUSurvey – Komisijas nodrošinātu rīku tiešsaistes aptauju veikšanai. Anketa tika nosūtīta 49 512 skolu direktoriem piecās dalībvalstīs – šīs skolas nodrošina izglītību Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas (ISCED) 1.–3. līmenī, proti, sākumskolas, pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības līmenī. ISCED ir ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas izstrādāta starptautiska standartizēta klasifikācija izglītības programmu un saistīto kvalifikāciju organizēšanai līmeņos un jomās.

Dalība aptaujā bija brīvprātīga, un netika vākti vai vērtēti personas dati.

Mēs aicinājām to dalībvalstu ministrijas, uz kurām attiecas šī revīzija, informēt skolas par gaidāmo aptaujas publicēšanu. Vācijas (Ziemeļreinas-Vestfālenes), Grieķijas, Horvātijas, Itālijas un Polijas iestādes jau iepriekš bija informējušas skolas par aptauju un aicināja tajā piedalīties.

Austrijas skolas šajā aptaujā nepiedalījās, jo valsts iestādes nolēma neatbalstīt mūs un savām skolām mūsu aptaujas anketas nesūtīt.

Atsaucības līmenis

Kopumā mēs saņēmām derīgas atbildes no 16 142 skolām, t. i., kopējais atsaucības līmenis bija aptuveni 33 %. Augstākais atsaucības līmenis bija Horvātijā (aptuveni 49 %), bet zemākais – Itālijā (aptuveni 26 %).

Galvenie aptaujas jautājumi

1. Kāds ir lejupielādes ātrums jūsu skolā saskaņā ar līgumu ar telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju?
   

   

2. Vai jūsu skolai ir oficiāla stratēģija (koncepcija) digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību nolūkos?
   

   

3. Kuras no šīm digitālajām ierīcēm jūsu skolēni izmanto mācību nolūkos skolā?
   

   

4. Vai skolēni stundās skolā var izmantot pilnībā no personīgajiem līdzekļiem finansētus klēpjdatorus vai planšetdatorus?
   

   

5. Cik daudzi no jūsu skolēniem stundās skolā vismaz vienu reizi nedēļā izmanto pilnībā no personīgajiem līdzekļiem finansētus klēpjdatorus vai planšetdatorus?
   

   

6. Cik lielā mērā jūs piekrītat tam, ka digitālo ierīču skaits, kas ir pieejams skolēniem jūsu skolā mācību vajadzībām, ir pietiekams?
   

   

7. Cik lielā mērā jūs piekrītat tam, ka digitālo ierīču, kas jūsu skolā pieejamas skolēniem mācību nolūkiem, kvalitāte ir pietiekama?
   

   

8. Cik daudzi no jūsu skolēniem vismaz vienu reizi nedēļā izmanto digitālo ierīci (galddatoru, klēpjdatoru, planšetdatoru u. c.), lai mācītos skolā, izņemot īpašās IKT stundās?
   

   

9. Cik bieži stundu laikā tiek veiktas šādas digitālās mācīšanās darbības:
   
   1. meklēšana internetā, lai iegūtu informāciju;
      

      

   2. teksta apstrādes, izklājlapu vai prezentāciju programmas (piemēram, Word, Excel, PowerPoint) izmantošana;
      

      

   3. kodēšanas/programmēšanas lietotņu, programmu un/vai robotu izmantošana;
      

      

   4. digitālo tehnoloģiju un ierīču izmantošana, veicot darbu saistībā ar projektiem;
      

      

   5. mācīšanās, izmantojot tiešsaistes mācību programmas, spēles, lietotnes un viktorīnas;
      

      

   6. komunikācija starp pedagogiem un skolēniem, kā arī skolēnu starpā;
      

      

   7. tiešsaistes izglītības programmatūras un platformu izmantošana.
      

      

10. Kāda procentuālā daļa pedagogu jūsu skolā mācību nolūkos izmanto pilnībā no personīgajiem līdzekļiem finansētas ierīces?
    

    

11. Cik lielā mērā jūs piekrītat tam, ka pedagogiem mācīšanas nolūkiem pieejamo digitālo ierīču skaits jūsu skolā ir pietiekams?
    

    

12. Cik lielā mērā jūs piekrītat tam, ka pedagogiem mācīšanas nolūkiem pieejamo digitālo ierīču kvalitāte jūsu skolā ir pietiekama?
    

    

13. Cik lielā mērā jūs piekrītat tam, ka lielākajai daļai pedagogu jūsu skolā ir nepieciešamās prasmes un pārliecība par digitālo tehnoloģiju efektīvu izmantošanu mācīšanās un mācīšanas procesā?
    

    

14. Cik daudzi no jūsu pedagogiem ir piedalījušies mācībās par digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību stundās pēdējo divu mācību gadu laikā (2019./2020. un 2020./2021. mācību gads)?
    

    

15. Cik apmācību stundas caurmērā pedagogi ir saņēmuši par digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību stundās pēdējo divu mācību gadu laikā (2019./2020. un 2020./2021. mācību gads)?
    

    

16. Kādās jomās, jūsuprāt, visvairāk nepieciešams rīkoties?
    
    1. Skolas interneta ātruma palielināšana
       

       

    2. Skolas bezvadu LAN/Wi-Fi (lokālā/bezvadu tīkla) uzlabošana
       

       

    3. Digitālo ierīču iegāde izglītojamajiem (galddatori, klēpjdatori, planšetdatori)
       

       

    4. Digitālo ierīču iegāde pedagogiem (galddatori, klēpjdatori, planšetdatori)
       

       

    5. Interaktīvo tāfeļu un/vai cita klašu telpu aprīkojuma iegāde
       

       

    6. Digitālā mācību satura, lietotājdraudzīgu rīku un drošu platformu izstrāde
       

       

    7. Pedagogu apmācība, lai viņi būtu kompetenti un pārliecināti digitālajā jomā
       

       

    8. Papildu mācību priekšmeti izglītojamajiem digitālo tehnoloģiju izmantošanas jomā (piemēram, kodēšana)
       

       

    9. Atbalsts izglītības sistēmai, uzlabojot attālinātās izglītības apstākļus, jo īpaši saistībā ar Covid-19 pandēmiju
       

       

17. Kurus no ES atbalstītajiem rīkiem/platformām/darbībām jūs zināt un izmantojat vai kurās esat piedalījies?
    
    1. SELFIE (pašizvērtēšanas rīks digitāli spējīgām skolām)
       

       

    2. eTwinning (izglītības tīkls)
       

       

    3. DigComp (Eiropas satvars pilsoņu digitālai kompetencei)
       

       

    4. School Education Gateway (vienots kontaktpunkts pedagogiem, skolu vadītājiem, politikas veidotājiem, ekspertiem un citiem profesionāļiem skolu izglītības jomā)
       

       

    5. Future Classroom Lab (nodrošina European Schoolnet; ietver mācību kursus, darba grupas u. c.)
       

       

    6. Living Schools Lab
       

       

    7. Digitālās izglītības hakatons
       

       

    8. ES programmēšanas nedēļa
       

       

    9. Projekti, kas veicina starptautiskas skolu partnerības (piemēram, apmaiņu, zināšanu apmaiņu)
       

       

Avots: ERP aptauja.

IV pielikums. Mūsu apmeklētajās dalībvalstīs īstenoto ANM pasākumu skolu digitalizācijas atbalstam atskaites punkti un mērķrādītāji

Saīsinājumi

ANM: Atveseļošanas un noturības mehānisms

ANP: atveseļošanas un noturības plāns

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESF: Eiropas Sociālais fonds

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

IKT: informācijas un komunikāciju tehnoloģija

ISCED: Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija

KVAI: konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

NGEU: NextGenerationEU

PVN: pievienotās vērtības nodoklis

REACT-EU:: Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām

ZRV: Ziemeļreina-Vestfālene

Glosārijs

Atveseļošanas un noturības mehānisms: ES finansiālā atbalsta mehānisms, kura mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un stimulēt atveseļošanu vidējā termiņā, vienlaikus veicinot zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Darbības programma: satvars ES finansētu kohēzijas projektu īstenošanai noteiktā periodā; darbības programmā ir iekļautas prioritātes un mērķi, kas noteikti partnerības nolīgumā starp Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm.

Digitalizācija: digitālo tehnoloģiju un digitalizētās informācijas ieviešana procesos un uzdevumos.

Digitālās izglītības ekosistēma: digitāla mācīšanās un mācīšanas infrastruktūra, kas atbalsta visus digitāli pārveidotas izglītības sistēmas aspektus.

Eiropas pusgads: ikgadējs cikls, kas nodrošina satvaru ES dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanai un progresa uzraudzībai.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds: kohēzijas politikas fonds, kura mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā; no tā finansē investīcijas, kas mazina reģionu atšķirības.

Eiropas Sociālais fonds: kohēzijas politikas fonds, kura uzdevums ir radīt izglītības un nodarbinātības iespējas un uzlabot nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju stāvokli. Aizstāts ar Eiropas Sociālo fondu Plus.

Gigabits: digitālās informācijas mērvienība, kas atbilst vienam miljardam bitu.

Gigabitu internets: interneta pakalpojums, kas piedāvā pieslēgumu ar ātrumu 1 gigabits sekundē.

Kohēzijas politika: ES politika, kuras mērķis ir samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem un dalībvalstīm, veicinot darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību, kā arī pārrobežu un starpreģionālo sadarbību.

Kohēzijas politikas fondi: sniedz finansiālu atbalstu saskaņā ar ES kohēzijas politiku, izmantojot daudzgadu programmas, kas papildina valsts, reģionālos un vietējos intervences pasākumus. Šīs revīzijas nolūkiem būtiski fondi ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF).

NextGenerationEU: finansējuma pakete ar mērķi palīdzēt ES dalībvalstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes.

Programma “Erasmus+”: ES programma, ar kuru atbalsta izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomu Eiropā.

REACT-EU: NextGenerationEU programma, kas nodrošina papildu finansējumu esošajām kohēzijas politikas programmām, lai atbalstītu krīzes atveseļošanu, vienlaikus veicinot zaļo un digitālo pārveidi.

Skolu digitalizācija: šajā ziņojumā – IKT sistemātiska ieviešana mācīšanas un mācīšanās procesos skolās.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63783

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63783

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Annemie Turtelboom vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumiem kohēzijā, izaugsmē un iekļautībā. Revīziju vadīja ERP loceklis Pietro Russo, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Chiara Cipriani, biroja atašejs Benjamin Jakob, atbildīgais vadītājs Niels‑Erik Brokopp, darbuzdevuma vadītājs Sven Kölling un revidenti Fabio Fattore, Marija Grgurić, Marina Karystinou, Rene Reiterer un Angelika Zych. Lingvistisko atbalstu sniedza Miłosz Aponowicz, Kyriaki Kofini un Mark Smith.

No kreisās: Fabio Fattore, Niels-Erik Brokopp, Benjamin Jakob, Pietro Russo, Sven Kölling, Angelika Zych, Marina Karystinou, Rene Reiterer.

Beigu piezīmes

¹ Eiropas Komisija, 2022.

² Survey of Schools: ICT in education: benchmarking access, use and attitudes to technology in Europe’s schools, 2013, un Otrais skolu apsekojums: ICT in Education, 2019.

³ PISA 2018. gada rezultāti (V sējums): Effective Policies, Successful Schools, PISA, OECD Publishing, Parīze, 2020.

⁴ Strengthening online learning when schools are closed: The role of families and teachers in supporting students during the COVID-19 crisis; OECD Publishing, Parīze, 2020.

⁵ LESD, 165. panta 1. punkts.

⁶ Eiropas Komisija, Eurydice National Education Systems.

⁷ Eiropas sociālo tiesību pīlārs, Gēteborga, 2017.

⁸ Komisijas paziņojums par tās ieguldījumu vadītāju sanāksmē Gēteborgā, COM(2017) 673, 14.11.2017.

⁹ Komisijas paziņojums par Digitālās izglītības rīcības plānu, COM(2018) 22, 17.1.2018.

¹⁰ Komisijas paziņojums “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, COM(2016) 587, 14.9.2016.

¹¹ Komisijas paziņojums "Digitālā programma Eiropai”, COM(2010) 245, 19.5.2010.

¹² Regula (ES) Nr. 1303/2013, 9. panta 2. un 10. punkts.

¹³ Regula (ES) 2020/2221.

¹⁴ Regula (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu.

¹⁵ Regula (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+).

¹⁶ Regula (ES) 2021/ 241.

¹⁷ Sarakstu ar pasākumiem, kurus identificējām ANM, sk. I pielikumā.

¹⁸ Regula (ES) Nr. 1288/2013.

¹⁹ Regula (ES) 2021/817.

²⁰ Regula (ES) 2021/1153.

²¹ Komisijas paziņojums “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, COM(2016) 587.

²² Īpašais ziņojums 12/2018 “Platjosla ES dalībvalstīs: neraugoties uz gūtajiem panākumiem, ne visi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi tiks sasniegti”.

²³ Īpašais ziņojums 21/2022 “Komisijas novērtējums par nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem: kopumā atbilstīgs, bet īstenošanas riski saglabājas”.

²⁴ Coronavirus response: Extraordinary Erasmus+ calls to support digital education readiness and creative skills.

²⁵ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 19. pants kopā ar XI pielikumu.

²⁶ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 95. panta 2. punkts, un Regula (ES) 2021/241, 5. panta 1. punkts un 9. pants. Sk. arī mūsu Apskatu 01/2023 “ES finansējums ar kohēzijas politikas un Atveseļošanas un noturības mehānisma starpniecību: salīdzinoša analīze”, 44. punkts.

²⁷ Regula (ES) 2021/241, 9. un 17. pants.

²⁸ Īpašais ziņojums 21/2022 “Komisijas novērtējums par nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem: kopumā atbilstīgs, bet īstenošanas riski saglabājas”.

²⁹ Īpašais ziņojums 21/2022, 66.–72. punkts.

³⁰ Apskats 01/2023, 43. punkts.

³¹ Regula (ES) 2021/241, 20. panta 4. punkts.

³² PISA 2018. gada rezultāti (V sējums): Effective Policies, Successful Schools, PISA, OECD Publishing, Parīze, 2020, 112. lpp.

³³ Federālais likums par Austrijas skolu sistēmas digitalizācijas finansēšanu (Schuldigitalisierungsgesetz), 2. panta 1. punkts.

³⁴ Regula (ES, Euratom) 2018/1046, 34. pants, un Regula (ES) Nr. 1303/2013, 54. pants.

³⁵ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 27. panta 4. punkts.

³⁶ Updated Study on National Broadband Plans in the EU27, 2021.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: www.eca.europa.eu/lv/contact
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023

PDF	ISBN 978-92-847-9888-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/77176	QJ-AB-23-011-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9896-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/85385	QJ-AB-23-011-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2023

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

2. attēls – ikonas: šis attēls ir izstrādāts, izmantojot Flaticon.com resursus. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.