ES ieguldījumi kultūras objektos: jautājums, kas pelnījis lielāku vērību un koordināciju

Kopsavilkums

I

Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka kultūras mantojums ir nozīmīgs ne tikai viņiem personīgi, bet arī viņu kopienai, reģionam, valstij un ES kopumā. Kultūra ir plašs jēdziens, kas aptver dažādas darbības. Šajā īpašajā ziņojumā “kultūras objekti” ir fiziskā infrastruktūra, kas nodrošina iespēju eiropiešiem izbaudīt kultūru.

II

ES kultūras jomas regulējumu galvenokārt veido Līgumi. Tajos noteiktais visaptverošais mērķis paredz ES respektēt savu bagātīgo kultūru daudzveidību un nodrošināt Eiropas kultūras mantojuma saudzēšanu un vairošanu. Kultūra galvenokārt ir dalībvalstu kompetences joma. Savienība var tikai veicināt dalībvalstu sadarbību un atbalstīt vai papildināt to darbības.

III

Mēs vērtējām kultūras objektos veikto ERAF ieguldījumu efektivitāti un ilgtspēju, izvērtējot ES kultūras satvara piemērotību, tā koordinēšanu ar finansēšanas mehānismiem un ERAF finansējuma īstenošanu.

IV

Revīzijā galvenā vērība tika pievērsta šādu ieguldījumu ekonomiskajai un sociālajai ietekmei un ietekmei kultūras jomā, kā arī kultūras objektu finansiālajai un fiziskajai ilgtspējai. Mēs pārbaudījām Komisijas veikto darbu un izvērtējām 27 projektus, kas tika īstenoti septiņās dalībvalstīs. Mēs arī intervējām šīs jomas ekspertus.

V

Kopumā revīzijā tika secināts, ka pašreizējam satvaram trūkst virzības un tas ir labāk jākoordinē, lai nodrošinātu kultūras objektos veikto ERAF ieguldījumu efektivitāti un ilgtspēju. Mēs izdarījām turpmāk izklāstītos apsvērumus.

VI

Saistībā ar kultūras objektos veikto ES ieguldījumu satvaru:

• kultūras joma nav ņemta vērā visaptverošajā Komisijas stratēģijā “Eiropa 2020”. ES pamata stratēģiskais satvars kultūras jomā ir sarežģīts un tikai daļēji tiek ņemts vērā ES finansējuma sadalē. Komisija uzskata, ka satvarā paredzēto mērķu integrēšana politikas veidošanā dalībvalstu līmenī joprojām ir sarežģīts uzdevums;
• Komisija ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas, ar kurām var popularizēt kultūras objektus, taču ES iniciatīvām kultūras jomā ir ierobežota ietekme uz ES finansējuma pieejamību atbalsta saņēmējiem. ERAF regulā nav noteikumu, kas nodrošinātu ieguvumu kultūras objektiem, kuri tiek iekļauti ES kultūras iniciatīvās. Arī koordinācija to ES fondu starpā, kuri veic ieguldījumus kultūras objektos, ir ierobežota;
• ES līmenī ieguldījumi infrastruktūrā galvenokārt tiek finansēti no ERAF, kas aptuveni vienai trešdaļai dalībvalstu ir nozīmīgs finansējuma avots publisko ieguldījumu veikšanai kultūras objektos. Taču ieguldījumi kultūras objektos nav ERAF prioritāte — ERAF atbalsta citu Līgumā paredzētu mērķi, proti, veicināt sociālo un ekonomisko kohēziju. Dalībvalstu līmenī mēs konstatējām piemērus par dalībvalstu īstenotajām kultūras objektu finansēšanas iniciatīvām, kas bija balstītas uz privātā sektora finansējumu.

VII

Saistībā ar revidēto ERAF projektu efektivitāti un ilgtspēju:

• neskatoties uz ES ieceri palielināt intervences kultūras jomā sociālo ietekmi, ERAF darbības programmu un projektu mērķi lielākoties ir ekonomiska rakstura. Revidētajās darbības programmās kultūras aspektiem ir mazākā nozīme, un lielākā daļa vadošo iestāžu, atlasot projektus, kultūras aspektus pat neuzskata par kritēriju;
• Projektu darbības rezultātus varēja izvērtēt tikai dažiem pabeigtajiem revidētajiem projektiem. Projekti bija nodoti ekspluatācijā, taču mēs konstatējām vairākus trūkumus rādītāju atlases un paziņošanas procesā, un tas ierobežo iespēju izmantot paziņotos datus, lai izdarītu secinājumus par projektu darbības rezultātiem;
• ERAF nevar finansēt apdraudētu vietu saglabāšanu, izņemot gadījumus, kad darbiem ir tieša ekonomiskā un sociālā ietekme; apdraudēto vietu saglabāšanu nevar finansēt arī no pamatprogrammas “Radošā Eiropā”. Ekonomiskās ietekmes nodrošināšana, kas bieži vien tiek panākta, īstenojot tūrisma veicināšanas stratēģijas, var negatīvi ietekmēt mantojuma vietu saglabāšanu;
• revidētie kultūras objekti parasti ir atkarīgi no publiskā sektora subsīdijām, kas nodrošina to darbību un ieguldījumu izmaksu finansēšanu. Pašreizējais finansējuma satvars nesniedz pietiekamu stimulu ieņēmumu radīšanai. ERAF prasības attiecībā uz projektiem, kuri nodrošina ieņēmumus, paredz — jo lielāki ir projekta nodrošinātie neto ieņēmumi, jo mazāks ir ES atbalsts. Darbības, kuras nodrošina ieņēmumus, revidētajās atlases procedūrās arī reti tika stimulētas.

VIII

Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, veicot ieguldījumus kultūras objektos, mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

1. uzlabot pašreizējo stratēģisko satvaru kultūras jomā, pamatojoties uz Līgumiem;
2. veicināt privātā finansējuma izmantošanu Eiropas kultūras mantojuma aizsardzībai;
3. stiprināt ERAF finansēto kultūras objektu finansiālo ilgtspēju;
4. veikt konkrētākas darbības, lai saglabātu kultūras mantojuma vietas.

Ievads

Kultūra un kultūras objekti

01

Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka kultūras mantojums ir nozīmīgs ne tikai viņiem personīgi, bet arī viņu kopienai, reģionam, valstij un ES kopumā¹. Kultūra ir arī resurss. Komisija ir atzinusi, ka kultūra ir izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājspēks, sociālo iekļautību veicinošs faktors un vērtība ES starptautisko attiecību stiprināšanai². Saskaņā ar Eurostat statistiku ES 2018. gadā kultūras jomā bija nodarbināti 8,7 miljoni cilvēku, kas ir 3,8 % no kopējā nodarbināto skaita³.

02

Kultūra ir plašs jēdziens, kas aptver dažādas darbības (piemēram, amatniecību, mākslu un audiovizuālo darbu radīšanu) dažādās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, ražošanas, pakalpojumu un komunikācijas nozarē). Šajā īpašajā ziņojumā “kultūras objekti” ir fiziskā infrastruktūra, kas nodrošina iespēju eiropiešiem izbaudīt kultūru. Mēs nodalām mantojuma vietas (senas vēsturiskas vietas) un jauno kultūras infrastruktūru (jaunas ēkas, kas tiek izmantotas mākslas, mūzikas, teātra mākslas u. c. popularizēšanai).

03

ES līmeņa kultūras politikas veidošana saņēma impulsu 2017. gadā, kad ES vadītāji aicināja darīt vairāk izglītības un kultūras jomā⁴. Nesen Eiropadome savā jaunajā stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam apņēmās “ieguldīt kultūrā un mūsu kultūras mantojumā, kas ir noteicošs mūsu Eiropas identitātes elements”⁵.

Politikas satvars

04

Līgumi paredz, ka ES “respektē savu kultūru (..) daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”⁶ un ka ES atbalsta kultūru dalībvalstīs⁷. Līgumos ir noteiktas arī ES politikas darbības jomas (kultūras izplatīšana, kultūras mantojums, nekomerciāli kultūras sakari, jaunrade mākslā un literatūrā, kā arī ārējā sadarbība). Līgumi paredz arī vispārēju prasību, rīkojoties citās politikas jomās, ņemt vērā kultūras aspektus, — prasību, kas zināma kā “integrēšana”⁸.

05

ES kultūras jomā nav likumdošanas kompetences. Atbildība par politikas veidošanu šajā jomā ir dalībvalstīm. Dalībvalstis kultūras pakalpojumiem 2017. gadā atvēlēja 1 % no valdības izdevumiem; citiem vārdiem sakot, kultūras darbību atbalstam tika izlietoti 132 EUR uz vienu ES iedzīvotāju. No šā finansējuma apjoma aptuveni 15 % tika izlietoti ieguldījumiem kultūras jomā (piemēram, kultūras vērtību iegādei, būvniecībai vai restaurācijai, tostarp fiziska darba veikšanai kultūras objektos). Turpmāk I pielikumā sniegta plašāka informācija par valdības izdevumiem kultūras pakalpojumu nodrošināšanai un kultūras ieguldījumu veikšanai visā ES.

06

Satvaru ES sadarbībai kultūras jomā nosaka Komisija Eiropas darba kārtības kultūrai veidā. Komisija pirmo šādu darba kārtību pieņēma 2007. gadā⁹; jauno darba kārtību tā pieņēma 2018. gadā¹⁰ (“jaunā darba kārtība”). Jaunajā darba kārtībā ir noteikti trīs stratēģiskie mērķi:

• sociālā dimensija — kultūras un kultūru daudzveidības iespēju izmantošana sociālās kohēzijas un labklājības veicināšanai, sekmējot dalību kultūras dzīvē, mākslinieku mobilitāti un kultūras mantojuma aizsardzību;
• ekonomiskā dimensija — nodarbinātības un izaugsmes veicināšana kultūras un radošajās nozarēs, sekmējot mākslas un kultūras iekļaušanu izglītībā, popularizējot attiecīgās prasmes un mudinot uz inovāciju kultūrā;
• ārējā dimensija — starptautisko kultūras attiecību stiprināšana, maksimāli izmantojot kultūras potenciālu ilgtspējīgas attīstības un miera veicināšanai.

07

Jaunajā darba kārtībā ir noteiktas darbības, kas jāveic Komisijai, kā arī aicinājums dalībvalstīm risināt konkrētus jautājumus. Dalībvalstis savas prioritātes ES līmeņa sadarbībai kultūras jomā un darba metodes nosaka kultūras darba plānos, ko pieņem Ministru padome. Jaunākais darba plāns attiecas uz laikposmu no 2019. līdz 2022. gadam¹¹.

Ilgtspēja un kultūra

08

ES un tās dalībvalstis aktīvi piedalās arī daudzpusējos forumos un organizācijās, kas īsteno kultūras un kultūras mantojuma politiku, piemēram, Eiropas Padomē un UNESCO. Pavisam nesen ES dalībvalstis apņēmās sasniegt UNESCO izstrādātos ilgtspējīgas attīstības mērķus¹², tādējādi stiprinot ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas noteikts Līgumos¹³. Padome jautājumu par kultūras mantojuma ilgtspēju ir atzinusi par prioritāti arī pašreizējā kultūras darba plānā 2019.–2022. gadam.

Pārvaldības sistēma Komisijā

09

Patlaban Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts (EAC ĢD) ir atbildīgs par to politikas jomu veidošanu un īstenošanu, kas saistītas ar kultūru. Lai atbalstītu ES kultūras politikas veidošanu, Komisija pārvalda programmu “Radošā Eiropa”, kas ir vienīgais fonds, kurš paredzēts tikai ES kultūras un radošajām nozarēm¹⁴.

10

Ar kultūru saistītos ieguldījumus infrastruktūrā ES var finansēt vienīgi no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi). No ESI fondiem ERAF¹⁵ ir galvenais ES finansējuma avots ieguldījumiem kultūras objektos. ERAF īsteno Komisija un dalībvalstis saskaņā ar dalītas pārvaldības principu. Tas nozīmē, ka partnerības nolīgumus (PN) un ERAF darbības programmas (DP) sagatavo dalībvalstis, un tās apstiprina Komisija.

11

Atbilstīgi integrēšanas principam ar kultūru saistītu projektu īstenošanai ES un ārpus tās ir pieejami arī dažādi citi ES fondi. Tas nozīmē, ka kultūras stratēģiskā satvara faktiskā īstenošanā ir iesaistīti vēl vairāki ģenerāldirektorāti, kas īsteno citus ES politikas virzienus un finansēšanas instrumentus (sk. II pielikumu).

Revīzijas tvērums un pieeja

12

Ņemot vērā to, ka kultūrai ES līmenī tiek pievērsta arvien lielāka vērība, mēs nolēmām veikt revīziju par ES ieguldījumu kultūras objektos (jaunas kultūras infrastruktūras un mantojuma vietu iegādē, atjaunošanā un būvniecībā) efektivitāti un ilgtspēju. Lai to veiktu, mēs revidējām galveno ES fondu, kas pieejams šim mērķim (ERAF), un izvērtējām turpmāk minētos aspektus.

1. daļa — ES kultūras satvara piemērotība un koordinēšana ar finansēšanas mehānismiem ieguldījumiem kultūras objektos

• ES līmeņa stratēģiskā un tiesiskā satvara piemērotība ES finansētu ieguldījumu veikšanai kultūras objektos;
• Komisijas iniciatīvu koordinēšana starp finanšu un politikas instrumentiem; īpaši ar programmu “Radošā Eiropā” un ELFLA;
• ERAF finansējuma koordinēšana ar citiem ES fondiem;

2. daļa — ERAF finansējuma īstenošana

• Komisijas sniegtais atbalsts un norādījumi dalībvalstīm, pieņemot partnerības nolīgumus (PN) un darbības programmas (DP), lai nodrošinātu, ka kultūras objektu finansēšana sniedz efektīvus un ilgtspējīgus rezultātus;
• Ar kultūras objektiem saistīto ERAF projektu efektivitāte un ilgtspēja.

13

Revīzijā galvenā vērība tika pievērsta ERAF ieguldījumu kultūras objektos ekonomiskajai, sociālajai un kultūras ietekmei, kā arī šādu objektu finansiālajai un fiziskai ilgtspējai, un revīzija aptvēra 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodu atbilstīgi mērķim “Ieguldījums nodarbinātībai un izaugsmei”, kā arī ieceres plānošanas periodam pēc 2020. gada.

14

ES līmenī mēs izvērtējām par kultūru (EAC ĢD) un ERAF (REGIO ĢD) atbildīgo ģenerāldirektorātu darbu. Dalībvalstu līmenī:

• mēs apmeklējām trīs dalībvalstis (Itāliju, Poliju un Portugāli) un veicām dokumentu pārbaudes; mazāka apmēra dokumentu pārbaudes veicām vēl četrās dalībvalstīs (Horvātijā, Francijā, Vācijā un Rumānijā). Mēs izraudzījāmies šīs dalībvalstis, jo tās ir to dalībvalstu vidū, kuras saņem lielāko ERAF atbalstu ieguldījumiem kultūras objektos;
• mēs izvērtējām 14 darbības programmas (revīzijā iekļauto DP sarakstu sk. III pielikumā);
• mēs revidējām 27 projektus — 15 no tiem veicām pārbaudes uz vietas un vēl 12 projektiem veicām dokumentu pārbaudes (sk. 1. tabulu un IV pielikumu). Projekti tika izraudzīti, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, tostarp izlietotais vai piešķirtais finansējums, kultūras objekta veids (mantojuma vieta vai jauna kultūras infrastruktūra), īpašā nosaukuma vai zīmes esamība vai neesamība un dalība ES iniciatīvās. Mēs veicām arī visu šo projektu atbalsta saņēmēju apsekojumu. Atbildes sniedza visi atbalsta saņēmēji. Mēs veicām arī 21 atlases procedūras revīziju (sk. V pielikumu).

	2007.–2013. g.		2014.–2020. g.	Kopā
	Mantojuma vietas	Jauna kultūras infrastruktūra	Mantojuma vietas
Projektu skaits	10	11	6	27
No tiem apmeklēti uz vietas:
- Itālija	3	0	2	5
- Polija	1	2	2	5
- Portugāle	1	2	2	5
No tiem pārbaudīti:
- Vācija	1	2	Neattiecas	3
- Francija	0	3	Neattiecas	3
- Horvātija	1	2	Neattiecas	3
- Rumānija	3	0	Neattiecas	3

Avots: ERP.

15

Visbeidzot, mēs intervējām pārstāvjus no starptautiskajām organizācijām (UNESCO Pasaules mantojuma centrs, programma “Eiropas Padomes kultūras maršruti”, ICOMOS) un no NVO Europa Nostra, kā arī 11 valstu ekspertus trīs apmeklētajās dalībvalstīs, lai gūtu labāku priekšstatu par kultūras objektu vajadzībām un problēmām, kā arī lai noteiktu labas prakses piemērus.

16

Mēs ceram, ka šī revīzija sniegs ieskatu par to ES intervences pasākumu nozīmi un efektivitāti, kas saistīti ar kultūras objektiem. Plašākā mērogā mēs ceram, ka šī revīzija būs ieguldījums notiekošajās debatēs par kultūras vietu ES.

Apsvērumi

Esošajam satvaram, kas paredzēts ES ieguldījumu veikšanai kultūras objektos, trūkst virzības, un koordinācija ir ierobežota

ES darbību kultūras jomā stratēģiskais satvars ir sarežģīts un tikai daļēji tiek ņemts vērā ES finansējuma sadalē

17

Atbilstīgs satvars ES ieguldījumu veikšanai kultūras objektos ir ļoti svarīgs, lai panāktu ieguldījumu maksimālu ietekmi satvarā noteikto mērķu sasniegšanā. Priekšnosacījums ir skaidrs stratēģiskais satvars ES darbībai kultūras jomā, nodrošinot tiesiskā regulējuma (t. i., ES fondu tiesību aktu) un neregulatīvā satvara (t. i., stratēģiju) ciešu koordinēšanu. Pamatojoties uz noteiktajām vajadzībām, ir jāizvirza skaidri mērķi un jāizstrādā atbilstīgi pasākumi. Mērķiem jābūt īstenojamiem, un to īstenošanā jāizmanto atbilstīgi politikas instrumenti un finansējums. Prasības ieinteresētajām personām jānosaka atbilstīgi to kompetences jomām. Satvara uzraudzībai ir ļoti būtiska nozīme, lai izvērtētu progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu.

Vienlaikus pastāv vairāki ES stratēģiskie satvari, kas ietekmē ES darbību kultūras jomā

18

ES stratēģiskā virzība ir noteikta desmit gadu plānos (Lisabonas stratēģija un stratēģija “Eiropa 2020”). Šajos plānos kultūras jomai nav pievērsta vērība, un tie arī nav saskaņoti nedz ar Komisijas piecu gadu pilnvaru termiņu, nedz arī ar ES septiņu gadu finansēšanas cikliem.

19

Saistībā ar kultūras politikas veidošanu ES līmenī pastāv ES satvars, kas ietver vairākus atbildības līmeņus (sk. 04.–07. punktu). Augstākajā līmenī satvaru veido Līgumi un ES starptautiskās saistības (piemēram, UNESCO 2005. gada Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu). Satvars ir izvērsts plašāk Komisijas darba kārtībā un Padomes četru gadu kultūras darba plānos, un kopā tie veido ES kultūras pamata satvaru. To papildina vairāki stratēģiskas nozīmes dokumenti (sk. VI pielikumu). Iepriekšējā publikācijā mēs jau ziņojām, ka vairāku stratēģisko satvaru līdzāspastāvēšana un to periodu un mērķu pārklāšanās rada sarežģītu situāciju un var veicināt neskaidrību (sk. 1. attēlu)¹⁶.

20

Situāciju vēl vairāk sarežģī dažādu dalībnieku (Komisija, Padome un dalībvalstis) līdzāspastāvēšana, kas vienlaikus izstrādā un īsteno kultūras jomas darbības, taču sistemātiski neatsaucas uz Komisijas darba kārtību. Komisijas darbā kultūras aspekti tiek ņemti vērā (integrēti) dažādās politikas jomās, par kuru īstenošanu ir atbildīgas dažādas struktūrvienības.

Komisijas darba kārtībā kultūrai noteikto mērķu uzraudzība nav pietiekami izstrādāta

21

Galvenie kopīgie stratēģiskie mērķi, kas virza ES darbību kultūras jomā, ir noteikti Komisijas darba kārtībā (sk. 06. punktu). Šie mērķi nav izteikti skaidros darbības mērķos. Lai gan ir ļoti daudz piemēru par ES veiktajiem pasākumiem atbilstīgi katram mērķim, nav skaidrs, ko ES tiecas sasniegt, īstenojot šos pasākumus. Jaunajā darba kārtībā nav noteikumu nedz par noteikto mērķu sasniegšanas uzraudzību, nedz arī par jebkādiem rādītājiem panāktā progresa izvērtēšanai. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka Komisijai un dalībvalstīm nav kopīgi noteiktu mērķu, rādītāju vai uzdevumu kultūras politikas veidošanas jomā. Lai izvērtētu jaunās darba kārtības īstenošanas panākumus, Komisija neizmanto arī programmu līmenī pieejamos rādītājus, proti, dažādām ES programmām noteiktos rādītājus.

22

Ar dalībvalstīm saskaņotas darbības šajā jomā tiek veiktas atbilstīgi Padomes kultūras darba plāniem, izmantojot nesaistošu starpvaldību mehānismu dalībvalstu sadarbības īstenošanai ar nosaukumu “atvērtā koordinācijas metode” (AKM). Kā norādīja Komisija, “AKM izmantošanas ietvaros sniegto ieteikumu integrēšana politikas veidošanas procesā dalībvalstu un Eiropas līmenī joprojām ir problēma”¹⁷. Kaut arī mūsu izlasē iekļauto dalībvalstu kultūras politikas satvaros ir ievēroti jaunās darba kārtības ekonomiskie un sociālie mērķi, nevienā no tiem nebija norādīta konkrēta atsauce uz jauno darba kārtību un tikai divos bija minēta atsauce uz 2007. gada darba kārtību.

Galvenajos ES fondos, kuri sniedz finansējumu kultūras jomā, Komisijas darba kārtība nav ņemta vērā

23

ES finansējuma sadalē kultūra galvenokārt ir veids, kā īstenot citas ES prioritātes un sasniegt mērķus (piemēram, atbalstīt pilsētu un reģionālo attīstību, uzņēmējdarbību, tūrismu), nevis būtiska prioritāte pati par sevi. Minētās prioritātes tiek īstenotas, izmantojot dažādus ES fondus. Vienīgais ES fonds, kas paredzēts kultūras jomai, ir programma “Radošā Eiropa”, taču tās finansējuma apmērs ir patiešām neliels. Saskaņā ar šo programmu kultūras jomai 28 dalībvalstīs un 8 trešās valstīs no ES budžeta tiek piešķirti aptuveni 209 miljoni EUR¹⁸. Šī summa ir līdzvērtīga dažu atsevišķu kultūras objektu gada darbības izmaksām. Piemēram, Parīzes Nacionālās operas izmaksas 2018. gadā bija 200,8 miljoni EUR¹⁹.

24

No 12 ES fondiem, kurus analizējām un kurus var izmantot, lai sniegtu atbalstu kultūrai, tikai regulā, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa”, ir norādīta atsauce uz Komisijas 2007. gada darba kārtību (sk. II pielikumu). Divas secīgas Komisijas darba kārtības tika izstrādātas pēc tam, kad tika sagatavotas daudzgadu finanšu shēmas ESI fondiem (sk. 1. attēlu), un tādēļ tās nevarēja ņemt vērā ESI fondu īstenošanā.

Komisija ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas, ar kurām var popularizēt kultūras objektus, taču koordinācija ar finansēšanas mehānismiem ir ierobežota

25

ES ieguldījumu kultūras objektos atbilstīgam satvaram vajadzīgi efektīvi mehānismi dažādu tādu politikas virzienu koordinēšanai, kas popularizē kultūras objektus. Komisijas saskaņota darbība var nodrošināt ES fondu savstarpējo papildināmību un garantēt finanšu resursu efektīvu izmantošanu, lai īstenotu ierosinātās iniciatīvas.

Komisija ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas kultūras objektu popularizēšanai

26

Komisija pēdējā desmitgadē ir izstrādājusi ļoti daudz iniciatīvu kultūras objektu, it īpaši mantojuma jomā, popularizēšanai. Nesenākā no tām ir 2018. gada iniciatīva “Eiropas Kultūras mantojuma gads” (EKMG) — ar to tika izstrādāts Eiropas satvars rīcībai kultūras mantojuma jomā²⁰, un tā bija pirmā Eiropas starpnozaru un integrēta pieeja kultūras mantojumam. Citas iniciatīvas ir saistītas ar balvām vai īpašajiem nosaukumiem, kas tiek piešķirti, lai veicinātu ilgtspējīgu tūrismu vai lai popularizētu konkrētu kultūras objektu (sk. 2. tabulu).

Īpašais nosaukums/ zīme/ balva	Apraksts
Eiropas kultūras galvaspilsētas (kopš 1985. gada)	Nosaukums, ko katru gadu piešķir divām dažādām Eiropas pilsētām, lai izceltu to kultūras dzīvi un kultūras norises.
Eiropas mantojuma balva (kopš 2002. gada)	Veicina paraugpraksi saistībā ar mantojuma saglabāšanu, pārvaldību, pētniecību, izglītību un komunikāciju.
Eiropas izcilības galamērķis (kopš 2006. gada)	Veicina ilgtspējīgu tūrismu, sekmējot jaunu un netradicionālu Eiropas galamērķu pamanāmību.
Eiropas mantojuma zīme (kopš 2013. gada)	Tiek piešķirta mantojuma vietām, kurām piemīt simboliska Eiropas vērtība. To piešķir arī saistībā ar nemateriālo mantojumu.
Eiropas Kultūras mantojuma gada logotips (kopš 2018. gada)	Logotips, ko izmanto pasākumu un svētku laikā, kas tiek organizēti saistībā ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu.
Eiropas vieda tūrisma galvaspilsēta (kopš 2019. gada)	Šis īpašais nosaukums tiek piešķirts tūrisma galamērķiem par to ilgtspēju, pieejamību, digitalizāciju, kultūras mantojumu un radošumu.

Avots: ERP.

27

Dalībvalstu iestādes, kuras apmeklējām, īpaši atzinīgi novērtēja iniciatīvu “Eiropas kultūras galvaspilsētas” (EKG) (1. izcēlumā sk. piemēru par pozitīvo ietekmi, ko mums atklāja Portugāles iestādes). Viens no revidētajiem atbalsta saņēmējiem apstiprināja, ka tika novērots būtisks apmeklētāju skaita pieaugums, kad Vroclava 2016. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Arī eksperti, ko intervējām, atzinīgi novērtēja vairākas Komisijas nesen īstenotās iniciatīvas (piemēram, Eiropas Kultūras mantojuma gadu, jauno darbu kārtību).

28

Starptautiskā līmenī kultūras objektiem tiek piešķirti vēl citi nosaukumi (sk. VII pielikumu). Dažādu nosaukumu un balvu vienlaicīga pastāvēšana padara to iecerēto vērtību neskaidru.

Komisijas kultūras iniciatīvu koordinēšana ar ERAF finansēšanas mehānismiem ir ierobežota

29

Mēs analizējām EAC ĢD kultūras iniciatīvu koordinēšanu ar ERAF. Konkrētāk, mēs iztaujājām apmeklētos projektu atbalsta saņēmējus par Eiropas mantojuma zīmes un citu Komisijas iniciatīvu ietekmi. Komisijas kultūras iniciatīvām ir patiešām ierobežota ietekme uz ERAF finansējuma pieejamību atbalsta saņēmējiem. ERAF regulā vai revīzijā iekļautajās ERAF darbības programmās nav noteikumu, kas nodrošinātu kādu priekšrocību projektiem, kuri jau ir daļa no kādas Komisijas kultūras iniciatīvas.

30

Saskaņā ar ERAF finansēšanas mehānismi ir pieejami UNESCO vietām. 2014.–2020. gada plānošanas periodā spēkā esošā ERAF regula paredz augstāku robežvērtību UNESCO objektiem (20 miljoni EUR no maksimālā ERAF līdzfinansējuma atbalsta UNESCO objektiem un 10 miljoni EUR citiem kultūras objektiem)²¹. UNESCO nosaukums tika izmantots arī kā projektu atlases kritērijs piecos no 21 atlasītās procedūras, ko pārbaudījām. Dalībvalstu iestādes par nozīmīgiem uzskatīja arī valsts piešķirtos īpašos nosaukumus — četrās no revidētajām atlases procedūrām priekšroka tika piešķirta projektiem ar šādiem īpašiem nosaukumiem.

31

Mūsu projektu izlasē bija iekļautas divas vietas ar Eiropas mantojuma zīmi un viena vieta, kas piedalījās EKG iniciatīvā. Dalībvalstis, atlasot projektus ERAF finansējuma piešķiršanai, kultūras vietu dalību ES iniciatīvās neuzskatīja par kritēriju (sk. V pielikumu). To neierosināja arī Komisija savos apsvērumos pirms darbības programmu apstiprināšanas. Eiropas žūrija, kas ir atbildīga par Eiropas mantojuma vietu uzraudzību, norādīja, ka finansējuma trūkums vietām, kurām piešķirta šī zīme, var apdraudēt zīmes ilgtspēju un pamanāmību²². Saistībā ar šo zīmi bažas paudis arī Parlaments, iesakot nodrošināt šīs zīmes labāku pamanāmību²³.

ES fondu papildināmība ieguldījumiem kultūras objektos nav pietiekami uzskatāma

32

Atbilstīgi integrēšanas principam Komisijas 2007. gada darba kārtībā noteikto mērķu īstenošana faktiski ir izkaisīta pa dažādām politikas jomām un tiek atbalstīta, izmantojot dažādus fondus, ko pārvalda 15 dažādi Komisijas ģenerāldirektorāti. Dažādu direktorātu darba koordinēšana galvenokārt tiek veikta ar starpdienestu grupas kultūras un kultūras mantojuma jautājumos palīdzību un, pieņemot attiecīgās programmas un noteikumus, rīkojot starpdienestu apspriedes.

33

Šādas koordinēšanas rezultāti dažādo ES fondu regulās nav skaidri redzami. Lai gan regulās, izņemot regulu par programmu “Radošā Eiropa”, atšķirīgā apmērā ir ņemti vērā vairāki 2007. gada darba kārtības elementi, nevienā no ES fondu regulām nav minēta konkrēta atsauce uz šo programmu, un lielākajai daļai ES fondu atbalsts kultūrai nav viens no mērķiem (sk. 24. punktu un II pielikumu).

34

Kopīgo noteikumu regula²⁴ (KNR) paredz fondu koordinēšanas veicināšanas mehānismus, proti, vienotā stratēģiskā satvara izveidi un prasību dalībvalstīm ziņot par ES fondu koordinēšanas mehānismiem partnerības nolīgumos un darbības programmās. Mēs konstatējām, ka šiem koordinēšanas mehānismiem piemīt trūkumi, it īpaši attiecībā uz kultūras objektiem.

35

Pirmkārt, lai gan mantojuma vietas potenciāli var finansēt no dažādiem ESI fondiem atkarībā no to mērķiem, Komisija, pieņemot partnerības nolīgumus un darbības programmas, it īpaši attiecībā uz mantojuma vietām, neizvērtē savstarpējo papildināmību un iespējamo sinerģiju ES fondu izmantošanā. Darbības programmās un partnerības nolīgumos aprakstītie koordinēšanas mehānismi ir vispārīgi un ne vienmēr attiecas tieši uz kultūras objektiem. Mēs it īpaši analizējām to, ar ko partnerības nolīgumos, valstu ELFLA programmās un ERAF darbības programmās ELFLA ieguldījumi kultūras objektos atšķīrās no ERAF ieguldījumiem kultūras objektos. Četrās dalībvalstīs šo divu fondu atšķirības nebija skaidri nosakāmas, un abus ES fondus potenciāli varēja izmantot viena un tā paša veida projektu finansēšanai.

36

Otrkārt, trīs mūsu revīzijā un izlasē iekļauto dalībvalstu stratēģiskajos dokumentos nebija minēta koordinēšana ar programmu “Radošā Eiropa” vai ar tās priekšteci (programma “Kultūra”²⁵). Visbeidzot, projektu līmenī četrās no 21 izvērtētās atlases procedūras, kas bija iekļautas mūsu izlasē, kā kritērijs finansējuma saņemšanai bija izvirzīta konkrēta prasība nodrošināt papildināmību ar citiem ES fondiem, taču konkrēti nebija minēta programma “Radošā Eiropa”. Tādējādi tikai vienā kultūras objektā no visiem mūsu izlasē iekļautajiem objektiem projekts “Radošā Eiropa” papildināja ERAF projektu.

ERAF ir dalībvalstu ieguldījumus kultūras objektos strukturējošs instruments, taču šādi ieguldījumi nav ERAF prioritāte

37

Lai nodrošinātu atbilstīgu satvaru ieguldījumiem kultūras objektos, tādu ES fondu politikas dokumentos, kuri var nodrošināt lielāko pieejamo finansējumu ieguldījumiem kultūras objektos, būtu jāņem vērā ES satvars kultūras jomā. Šai sakarā Komisijas mērķi kultūras jomā noteikti jāintegrē dalībvalstu partnerības nolīgumos un darbības programmās.

Kopējā ES summa, kas iztērēta ieguldījumiem kultūras objektos, netiek īpaši uzraudzīta

38

Lai gan ieguldījumi kultūras jomā veido tikai nelielu daļu no ERAF kopējā budžeta (2014.–2020. gada plānošanas periodā paredzēti aptuveni 4,7 miljardi EUR jeb 2,3 %), ERAF ir visnozīmīgākais ES finansējuma avots ieguldījumiem kultūras objektos. KNR noteikts, ka dalībvalstu iestādēm jāziņo par izdevumiem dalījumā pa intervences kategorijām. Viena no tām ir “Publisko kultūras un mantojuma vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana”. Taču kategorija ir plašāka un ietver ne tikai ieguldījumus infrastruktūrā, un dalībvalstis to neizmanto konsekventi. ERAF ieguldījumu kultūrā tvēruma un to uzraudzības sistēmas izmaiņas ir norādītas VIII pielikumā).

39

Komisija 2014. gadā apkopoja informāciju par pieejamo ES finansējumu darbību veikšanai kultūras mantojuma jomā²⁶. Informācijas apkopošana “nebija visaptveroša”²⁷. Tā nenodrošināja sīki izstrādātus un aktuālus datus par ES finansējuma apmēru, kas piešķirts un izlietots kultūras mantojuma jomā, tostarp ar kultūras mantojumu saistītu fizisku ieguldījumu veikšanai. Šī informācija nav zināma, jo ne visi dažādie ES fondi paredz prasību dalībvalstīm un atbalsta saņēmējiem sistemātiski sniegt informāciju par kultūras jomā veiktajiem pasākumiem.

40

Komisija ir centusies saskaņot dažādu veidu statistikas datus par valdības izdevumiem kultūras jomā un to ietekmi. Galvenais ES kultūras statistikas atsauces dokuments ir Eiropas statistikas sistēmas tīkla 2012. gada ziņojums par kultūru²⁸. Eurostat seko līdzi tīkla darbam²⁹. Pierādījumu bāzes stiprināšana ES līmenī ir arī viens no pašreizējā Eiropas satvara rīcībai kultūras mantojuma jomā^*** galvenajiem principiem. Taču līdz šim nav pieņemts obligāti piemērojams ES satvars attiecībā uz datu vākšanu par kultūru vai kultūras objektiem un ziņošanu par tiem.

ERAF nodrošina satvaru dalībvalstu ieguldījumiem kultūras objektos

41

ERP 2017. gada revīzijas ziņojumā³⁰ norādīja, ka spēkā esošā ERAF regula paredz strukturētāku pieeju ES intervences pasākumiem nekā 2007.–2013. gada plānošanas periodā, prasot darbības programmās noteikt skaidrākus intervences pasākumu mērķus (konkrētie mērķi/rezultāti), kā arī to, kā šie mērķi sasniedzami (vajadzīgais finansējums, veicamās darbības un plānotais iznākums). Tas it īpaši attiecas uz gadījumiem, kad darbības tiek plānotas, pamatojoties uz investīciju prioritātēm, tādām kā kultūras mantojums (sk. 44. punktu).

42

2014.–2020. gada satvarā ir panākti uzlabojumi arī saistībā ar rādītājiem, ko izmanto, lai vērtētu ERAF atbalstu kultūras objektiem, proti, pašreizējā regulā ir noteikts kopīgs iznākuma rādītājs attiecībā uz kultūras objektiem. Komisija ierosina 2021.–2027. gada plānošanas periodā palielināt ar kultūras objektiem saistīto kopīgo rādītāju skaitu un satvarā pirmo reizi iekļaut kopīgus rezultātu rādītājus (sk. VIII pielikumu). Nesen sagatavotā ERP atzinumā mēs atzinīgi novērtējām kopīgo rādītāju ieviešanu un norādījām, ka tie ir nozīmīgs solis virzībā uz to, lai uzsvars tiktu likts uz darbības rezultātiem³¹.

43

ERAF satvara nozīme ir redzama trīs mūsu apmeklēto dalībvalstu kultūras stratēģijās. Polijas kultūras stratēģijā kultūra ir atzīta par veidu, kā panākt ekonomisko un sociālo kohēziju, kas ir ERAF mērķis. Itālijā valdība izstrādāja valsts finansēšanas programmu, lai papildinātu valsts ERAF DP kultūras jomā³², kurai bija tādi paši mērķi un finansēšanas kritēriji. Portugālē Komisija pieprasīja, lai pēc ES finansējuma saņemšanas tiktu apzināta situācija, analizējot vajadzīgos ieguldījumus kultūras objektos un nosakot ieguldījumu prioritātes.

ERAF vairākās dalībvalstīs ir nozīmīgs finansējuma avots publiskajiem ieguldījumiem kultūras objektos

44

ERAF regulā ir noteikti vairāki tematiskie mērķi (TM) un investīciju prioritātes, ko dalībvalstis var izvēlēties atkarībā no savām vajadzībām. 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsts kultūras objektiem īpaši paredzēts mantojuma vietām atbilstīgi 6.c investīciju prioritātei “dabas un kultūras mantojuma saglabāšana, aizsardzība, veicināšana un attīstība”, kas noteikta 6. tematiskajam mērķim “vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana”. Kultūras objektus var atbalstīt arī atbilstīgi citām investīciju prioritātēm, piemēram, no ERAF atbalsta inovācijai (1. TM) vai MVU konkurētspējas palielināšanai (3. TM), vai, ja kultūras objekti ir iekļauti plašākā teritoriālās attīstības stratēģijā nodarbinātības (8. TM) vai sociālās iekļautības (9. TM) veicināšanai. Pilsētvides atjaunošana, ko paredz 6.e investīciju prioritāte, arī ir prioritāte, kas bieži vien tiek noteikta darbības programmās, lai atbalstītu kultūras objektus.

45

Laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam ERAF finansējuma apmērs, kas tika ieguldīts kultūras objektos, bija aptuveni 750 miljoni EUR gadā. Šis finansējums veidoja vairāk nekā 25 % no visām publiskajām investīcijām kultūras pakalpojumu jomā aptuveni vienā trešdaļā dalībvalstu un vairāk nekā 50 % Portugālē un Grieķijā (sk. 1. diagrammu). Tādējādi fonds daudzās dalībvalstīs bija nozīmīgs finansējuma avots investīcijām kultūras objektos. Saskaņā ar mūsu apsekojuma rezultātiem projektu līmenī 44 % projektu nebūtu īstenoti bez ERAF atbalsta un 48 % projektu būtu atlikti vai būtu īstenoti tikai mazākā apmērā.

46

Valstu līmenī mēs konstatējām piemērus par to, kā dalībvalstis dažādo kultūras objektu ienākumu avotus un veido finansēšanas shēmas, kas balstītas uz privāto finansējumu (sk. 2. izcēlumu). Kultūras mantojuma finansējuma dažādošana ir arī viens no jautājumiem, ko Padome risina 2019.–2022. gada kultūras darba plānā³³.

Ieguldījumi kultūras objektos nav ERAF prioritāte

47

ERAF mērķis ir veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un tas ir viens no ES galvenajiem uzdevumiem, kas paredzēts LES³⁴. Šis uzdevums kopā ar stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķiem veicināja to, ka ERAF satvars tika vērsts uz ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem. Tādējādi ieguldījumi kultūras objektos ir veids, kā sasniegt mērķi, un šādus ieguldījumu finansē tikai tad, ja tie nodrošina sociālu un ekonomisku ietekmi.

48

Papildus sociāli ekonomiskajam pamatojumam ar ERAF regulu 2014.–2020. gada periodam tika ieviesti ierobežojumi attiecībā uz ERAF ieguldījumiem kultūras objektos, paredzot finansēt tikai maza apmēra infrastruktūru. Nav skaidrs, kā šie noteikumi veicina Komisijas darba kārtībā kultūrai noteikto mērķu sasniegšanu. Turklāt sākotnējā regulā nebija skaidri noteikts, ko nozīmē “maza apmēra” ieguldījumi, un radās neskaidrība par projektu veidiem, ko ERAF varētu finansēt.

49

Tika sniegtas vairākas ERAF izmantošanas ierobežojuma interpretācijas. Pirmkārt, Komisija administratīvā līmenī noteica, ka “maza apmēra” ieguldījumi ir tādi ieguldījumi, kuru izmaksas nepārsniedz 5 miljonus EUR (10 miljoni EUR UNESCO objektiem)³⁵. Ņemot vērā sūdzības, ko vienpadsmit dalībvalstis iesniedza Komisijai³⁶, tā paziņoja, ka ir pieļaujama zināma rīcības brīvība attiecībā uz to, kā var atbalstīt dažādus maza apmēra infrastruktūras objektus vienas integrētas darbības ietvaros. Tikai četrus gadus vēlāk ar pārskatīto ERAF regulu 2014.–2020. gada periodam tika nodrošināta juridiskā pamata skaidrība, nosakot attiecināmā ERAF atbalsta ierobežojumu 10 miljonu EUR apmērā (20 miljoni EUR UNESCO objektiem).

50

Ņemot vērā šo finansējuma ierobežojumu, Komisija sarunās par 2014.–2020. gada periodu rūpīgi pārbaudīja ieguldījumus kultūras objektos, un tā nebija ERAF investīciju prioritāte. Trīs apmeklētajās dalībvalstīs un izlasē iekļautajām darbības programmām un partnerības nolīgumiem Komisija sarunu laikā ieguldījumus kultūras jomā nekonstatēja kā prioritārus, turklāt Komisija pauda viedokli, ka kultūra jāatbalsta tikai e-kultūras jomā³⁷ (Itālija un Polija) un saistībā ar kultūras un radošo nozaru veicināšanu³⁸ (Polija un Portugāle). Komisija arī ierosināja samazināt piešķīrumus ieguldījumiem kultūras jomā (Polija un Itālija) un visos gadījumos piemēroja finansējuma ierobežojumus.

51

ERAF noteikumi neparedz īpaši izvērtēt dalībvalstu kultūras politikas virzienus. Saistībā ar mūsu izlasē iekļautajiem partnerības nolīgumiem un darbības programmām Komisija nepieprasīja dalībvalstīm, pieņemot PN un DP 2014.–2020. gada plānošanas periodam, plānot intervences pasākumus kultūras jomā saskaņā ar Komisijas Eiropas darba kārtību kultūrai.

Revidēto ERAF projektu efektivitāte un ilgtspēja ir atšķirīga

52

Mēs vērtējām ar kultūras objektiem saistīto ERAF projektu efektivitāti, pamatojoties uz projektu mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanu. Konkrētāk, mēs vērtējām ekonomisko, sociālo un kultūras mērķu sasniegšanu. Šādu mērķu īstenošana rada ārēju ietekmi uz sabiedrību.

53

Mēs vērtējām ilgtspēju kā objekta spēju turpināt darbību, nodrošinot regulāru uzturēšanu un, ja nepieciešams, fiziskās infrastruktūras atjaunošanu. Lai nodrošinātu ilgtspēju, jābūt pieejamiem arī finanšu resursiem un cilvēkresursiem. Šādas darbības ir kultūras objekta iekšējās darbības.

54

Aprakstītie mērķi un ilgtspējas faktori ir savstarpēji saistīti (sk. 2. attēlu). Kultūras ieguldījumu projekts būtībā ietekmē visu trīs mērķu sasniegšanu un kultūras objekta ilgtspēju. Taču šī ietekme var būt pretrunīga. Ekonomiskie mērķi var palielināt objekta finansiālo ilgtspēju, taču var negatīvi ietekmēt tā saglabāšanu (piemēram, pārmērīga tūrisma, uzturēšanas izmaksu samazināšanas gadījumā). Daži sociālie mērķi var izraisīt finansiālās ilgtspējas samazināšanos (piemēram, samazinot ieejas maksu) vai negatīvi ietekmēt objekta saglabāšanu (piemēram, pārmērīgi daudz apmeklētāju). Kultūras mērķi var uzlabot sociālo iekļautību un nodrošināt ekonomisku ietekmi, taču tie var arī negatīvi ietekmēt objekta finansiālo ilgtspēju (piemēram, palielinoties piedāvāto kultūras pasākumu klāstam, palielinās arī izmaksas).

Objekti, kuros revidētie projekti bija pabeigti, darbojās, taču projektu mērķi galvenokārt bija ekonomiska rakstura un ne vienmēr bija iespējams noskaidrot, vai tie tika sasniegti

55

ERAF projektu īstenošanā būtu jāsasniedz projekta atlases posmā noteiktie mērķi. Lai izvērtētu mērķu sasniegšanu, ERAF projektu atbalsta saņēmējiem būtu jānosaka attiecīgie rādītāji un jāziņo par mērķu ticamu sasniegšanu. Pēc ERAF projekta pabeigšanas kultūras objektiem jādarbojas un jāveicina to mērķu sasniegšana, kas noteikti darbības programmās, no kurām objekti finansēti.

Pārbaudītās ERAF darbības programmas un projekti galvenokārt ir vērsti uz ekonomiskajiem mērķiem un mazākā mērā uz sociālajiem un kultūras mērķiem

56

Atbilstīgi ERAF mērķiem visās mūsu izlasē iekļautajās darbības programmās kultūras objekti tiek uzskatītas par resursu, kas ļauj uzlabot ekonomikas konkurētspēju vai attīstīt kādas teritorijas (sk. IX pielikumu). Tas tiek panākts, īstenojot tūrisma veicināšanas vai pilsētu attīstības stratēģijas (sk. 3. izcēlumu).

57

Ekonomisko mērķu prioritāro raksturu uzskatāmi parāda rezultātu rādītāju izvērtējums DP un projektu līmenī. Saistībā ar revidētajiem prioritārajiem virzieniem konstatējām, ka no 32 noteiktajiem rezultātu rādītājiem 26 rādītāji bija vērsti uz to, lai novērtētu ERAF intervences pasākumu ekonomisko ietekmi. IX pielikumā apkopoti dati par to, kā, izmantojot rezultātu rādītājus, tiek vērtēti dažādi revidēto prioritāro virzienu mērķi. Apkopotie dati rāda ekonomiskās dimensijas nozīmi, jo visiem revidētajiem prioritārajiem virzieniem abos plānošanas periodos ir noteikts ekonomiskais mērķis.

58

Projektu līmenī visi atbalsta saņēmēju izvēlētie 2014.–2020. gada perioda revidēto projektu rezultātu rādītāji un 45 no 59 rezultātu rādītājiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā mēra projektu ekonomisko ietekmi (sk. 2. diagrammu).

59

Saistībā ar sociālajiem mērķiem jānorāda, ka uz vajadzību stiprināt intervences pasākumu kultūras jomā sociālo ietekmi ir vairākkārt norādījusi gan Komisija darba kārtībā, gan arī Parlaments³⁹ un Padome⁴⁰. Īpaša vērība ir pievērsta migrantu integrācijai, dzimumu līdzsvara veicināšanai un darbam partnerībās starp kultūras un citiem sektoriem. Nesenā neformālā sanāksmē ES dalībvalstu ministri, kuri ir atbildīgi par Eiropas lietām, kā arī kultūras ministri, kuri atbildīgi par kultūras mantojuma aizsardzību, aicināja veicināt Eiropas jauniešu iesaisti kultūras mantojuma jomā un izpratni par to⁴¹.

60

Revidētie prioritārie virzieni ar sociālajiem mērķiem galvenokārt vērsti uz kultūras objektu pieejamības uzlabošanu vai sociālās kohēzijas veicināšanu. Rādītājs, kas visbiežāk izmantots projektu sociālo aspektu mērīšanai, ir apmeklētāju skaits (sk. 2. diagrammu). Kultūras objektu ietekme uz apmeklētājiem, piemēram, viņu labjutība, atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām vai izglītības pasākumu veicināšana, bieži netiek reģistrēta, izmantojot īpašus rādītājus. Tomēr no 11 pabeigtajiem projektiem, kuru īstenošanas vietas apmeklējām, 10 projektu ietvaros tika īstenoti dažāda apmēra sociālie pasākumi (sk. 4. izcēlumu).

61

Saistībā ar kultūras mērķiem jānorāda, ka revidētie prioritārie virzieni galvenokārt bija vērsti uz kultūras mantojuma saglabāšanu. Ne visiem no tiem bija skaidri noteikts kultūras mērķis, un tiem prioritārajiem virzieniem, kuriem šāds mērķis bija noteikts, lielākoties nebija noteikti rezultātu rādītāji, ar ko mēra šāda mērķa sasniegšanu (sk. IX pielikumu). Gandrīz pusē revidēto procedūru ERAF vadošās iestādes projektu atlasē kultūras aspektus neuzskatīja par būtiskiem (sk. V pielikumu).

Visas vietas, kurās revidētie projekti bija pabeigti, revīzijas laikā darbojās, taču projektu darbības rezultātus bieži vien nevarēja izvērtēt

62

Visu vienpadsmit pabeigto projektu īstenošanas vietas, ko apmeklējām, revīzijas laikā darbojās, un objektu vadības komandas bija ieinteresētas un apņēmības pilnas attiecīgās vietas saglabāt un popularizēt. Lai izvērtētu projektu īstenošanas efektivitāti virzībā uz to mērķu sasniegšanu, mēs analizējām to, kādā mērā bija sasniegts 71 rezultātu rādītājs, ko paziņoja to 17 mūsu izlasē iekļauto un pabeigto projektu atbalsta saņēmēji, kuriem bija noteikti rezultātu rādītāji (sk. IV pielikumu).

63

Mazāk nekā trešdaļā revidēto projektu noteiktajā periodā tika sasniegti visi izvirzītie mērķi. Attiecībā uz pārējiem projektiem nevar izdarīt secinājumus par to darbības rezultātiem (sk. 3. diagrammu). Tomēr revīzijas laikā bija sasniegti vēl trīs projektu mērķi. Neskatoties uz to, mēs konstatējām vairākus trūkumus rādītāju atlases un paziņošanas procesos.

64

Saistībā ar rādītāju atlasi mēs konstatējām, ka sešiem projektiem nebija noteikts neviens rezultātu rādītājs. Tas nozīmē, ka aptuveni vienai ceturtdaļai pabeigto projektu mērķu sasniegšanu ar rezultātu rādītājiem nevar izmērīt. Turklāt no 71 rezultātu rādītāja 16 rādītājus nevar izmantot, lai izdarītu secinājumus par projekta efektivitāti, jo tie nebija saistīti ar projekta mērķiem. Vēl 12 rādītāji faktiski bija nevis rezultātu, bet iznākuma rādītāji.

65

Visiem vienpadsmit apmeklētajās vietās īstenotajiem projektiem, kas revīzijas laikā tika pabeigti, bija noteikti rezultātu rādītāji. Mēs analizējām to sasniegumu ticamību, ko atbalsta saņēmēji bija paziņojuši saistībā ar šiem rādītājiem, un secinājām, ka no 35 paziņotajiem sasniegtajiem rādītājiem 18 rādītāji nebija ticami, jo bija nepareizi aprēķināti sasniegtie rezultāti, trūka pierādījumu, kas pamatotu sasniegumus, kā arī nevarēja pārbaudīt aprēķinus (sk. 3. tabulu).

	Rezultātu rādītāji	Tostarp apmeklētāju skaits
Kopā	35	13
Ticami	16	2
Nav ticami	18	11
No tiem
Nepareizi aprēķini	6	3
Pierādījumu trūkums	7	5
Nepārbaudāmi aprēķini	5	3

Avots: ERP.

66

“Apmeklētāju skaits” ir rādītājs, ko atbalsta saņēmēji apmeklētajās vietās izmantoja visbiežāk, taču šis rādītājs bieži vien nav ticams (sk. 3. tabulu). Tikai diviem pabeigtajiem un apmeklētajiem projektiem no deviņiem mēs varējām pārbaudīt pārvaldes iestādēm paziņoto apmeklētāju skaitu. Turklāt ne vienmēr ir iespējams noteikt saistību starp tūristu skaita pieaugumu un veikto darbu veidu. Trijās no 11 mantojuma vietām, ko apmeklējām, intervences pasākumi aprobežojās ar daļējas restaurācijas darbiem (tie bija, piemēram, jumta atjaunošana vai konkrētu telpu remonts), un šādi pasākumi nevar tieši vai pilnībā veicināt tūristu skaita pieaugumu.

DP mērķu sasniegšana nav tieši atkarīga no individuālu projektu darbības rezultātiem

67

Iepriekšējā ziņojumā mēs jau secinājām, ka 2014.–2020. gada periodā ERAF rezultātu rādītāji nav tieši saistīti ar programmas finansētajiem intervences pasākumiem⁴². Revidētajās darbības programmās abos plānošanas periodos noteikto rezultātu rādītāju spēja izmērīt progresu virzībā uz noteikto mērķu sasniegšanu lielākoties ir ierobežota. Gandrīz pusi darbības programmu rezultātu rādītāju tieši ietekmē nevis ERAF projektu konkrētie rezultāti, bet gan ārējie faktori (sk. 5. izcēlumu). Projektu līmenī vairāk nekā puses to mērķu sasniegšana, kas noteikti projektu rezultātu rādītājiem, tieši neietekmē DP līmenī sasniegtos rezultātus, jo darbības programmās šie rādītāji nav iekļauti.

Nepietiekama vērība tiek pievērsta kultūras vietu ilgtspējai

68

Visos projekta posmos ir jānodrošina ES ieguldījumu ilgtspēja. Pirmais solis ir pieteikumu iesniegšanas posmā pārbaudīt, vai atbalsta saņēmējiem ir resursi, lai nodrošinātu vai turpinātu vietas darbību. Šā iemesla dēļ kultūras vietām, kuras saņem ES ieguldījumus, jābūt mērķim pēc iespējas lielākā mērā kļūt pašfinansējošām⁴³ (proti, tādām, kuru darbības ieņēmumi sedz darbības izmaksas). Uzturēšanai ir ļoti būtiska nozīme kultūras vietu saglabāšanā; tā pienācīgi jāplāno, lai ierobežotu turpmāko darbu izmaksas un vietas stāvokļa pasliktināšanos. Jāievieš uzraudzības sistēma, lai novērtētu, vai ES ieguldījumu rezultāti laika gaitā saglabājas.

ERAF prasības neattiecas uz finansēto kultūras vietu saglabāšanu

Mantojuma vietām īpaši vajadzīga pastāvīga uzturēšana, un to saglabāšanu apdraud vairāki riski

69

Regulāras uzturēšanas nozīme mantojuma saglabāšanā ir atzīta gan Venēcijas hartā, gan arī Krakovas hartā⁴⁴. Visi apmeklētie atbalsta saņēmēji ziņoja, ka regulāri novērtēja attiecīgās vietas fizisko stāvokli, bet lēmumus par uzturēšanas pasākumiem pieņem atbalsta saņēmēji, turklāt tie ir ļoti dažādi. ICOMOS uzsvēra, ka kultūras vietas ES nepievērš pietiekamu vērību novēršanas pasākumiem un regulārai uzturēšanai. Tikai vienai apmeklētajai kultūras mantojuma vietai bija atjaunināts daudzgadu uzturēšanas plāns ar noteiktām prioritātēm un budžeta finansējumu. Tā ir laba prakse, kas tiek prasīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām vietām⁴⁵ (sk. 6. izcēlumu) un ieteikta visām kultūras mantojuma vietām⁴⁶.

70

Uzturēšanas darbi veikti lielākajā daļā no vienpadsmit mantojuma vietām, ko apmeklējām, un vairāki atbalsta saņēmēji informēja, ka nākotnē paredzēts darbus turpināt. Trīs gadījumos radās vajadzība pilnībā atjaunot vietu, jo iepriekš nebija veikta uzturēšana. Tas parāda regulāras uzturēšanas būtisko nozīmi.

71

Arī preventīvai uzturēšanai ir ļoti būtiska nozīme, lai novērstu dažādus riskus, kas apdraud kultūras vietu saglabāšanu. Mūsu apsekojuma rezultāti norāda uz to, ka mantojuma vietas vistiešāk ir pakļautas to fiziskas saglabāšanas apdraudējumiem (sk. 4. diagrammu). Galvenie noteiktie riski ir vietējie apstākļi, kas ietekmē vietas fizisko stāvokli (piemēram, lietus, vējš un putekļi), kā arī piesārņojums. Taču būtiskākie riski, ar ko saskaras atbalsta saņēmēji gan jaunas kultūras infrastruktūras objektos, gan arī mantojuma vietās, ir pārvaldības un institucionālie faktori (piemēram, nepietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, pārvaldības plāna neesamība).

Revidētajiem ERAF projektiem nav izvirzītas prasības veikt uzturēšanu un riska novērtējumu, lai saņemtu finansējumu

72

Nevienam no revidētajiem atbalsta saņēmējiem, piesakoties ERAF finansējumam, netika prasīts darīt zināmu, kā attiecīgā vieta tiktu saglabāta pēc projekta pabeigšanas, kā arī netika prasīts iesniegt uzturēšanas plānu. It īpaši mantojuma vietām veicamo fizisko darbu steidzamība vietā netika uzskatīta par būtisku faktoru ERAF finansējuma saņemšanai, un tikai četrās atlases procedūrās priekšrocība tika dota vietām, kurās bija jāveic steidzamāki darbi. Taču no 21 revidētās atlases procedūras 13 gadījumos dalībvalstu iestādes pieprasīja atbalsta saņēmējiem attiecībā uz projekta īstenošanas laikā veicamajiem darbiem ievērot valsts tiesību aktos noteiktos kvalitātes standartus (sk. V pielikumu).

73

ERAF regulā ir noteikta prasība izstrādāt valsts vai reģionālus riska novērtējumus attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tas ir nosacījums ERAF finansējuma efektīvai un lietderīgai izmantošanai attiecībā uz tematisko mērķi par pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanu, risku novēršanu un pārvaldību. ERAF satvars neparedz prasību dalībvalstīm to valsts vai reģionālajos risku novērtējumos iekļaut mantojuma vietas, kas ir kultūras vietas, kuras ir lielākā mērā pakļautas dabas radītu apdraudējumu riskam. Šai sakarā Komisijas nesen veiktā pētījumā minēts, ka “kultūras mantojuma aizsardzību no dabas un cilvēku izraisītām katastrofām joprojām negatīvi ietekmē tas, ka kultūras mantojums ārkārtas situācijās netiek pilnībā ņemts vērā vai integrēts kā riska pārvaldības prioritāte”⁴⁷. Komisija kopā ar dalībvalstīm 2019. gada decembrī risināja šo problēmu, izstrādājot Pamatnostādnes par to, kā ziņot par katastrofu riska pārvaldību, kurās iekļautas atsauces uz kultūras mantojuma vietām un dalībvalstis mudinātas ziņot, kartēt un informēt par katastrofu riska iespējamo ietekmi uz kultūras mantojumu⁴⁸. Vēl nav zināms, kā dalībvalstis īstenos šīs pamatnostādnes.

Ir panākts kompromiss starp ilgtspējīgu tūrismu un mantojuma vietu ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem

74

ERAF ieguldījumu kultūras vietās sociāli ekonomisko ietekmi galvenokārt nodrošina dalībvalstis, īstenojot tūrisma veicināšanas stratēģijas (sk. 56. punktu). Šādu ieguldījumu ietekmi mēra ar rādītāju “vietu apmeklētāju skaita pieaugums” (sk. 66. punktu). Minētās stratēģijas var negatīvi ietekmēt tādu mantojuma vietu saglabāšanu, kuras jau ir skārusi masu tūrisma problēma. Mantojuma vietas degradācija masu tūrisma ietekmē bija risks, ko minēja 38 % no mantojuma vietu pārvaldītājiem, kuri sniedza atbildes uz mūsu apsekojuma jautājumiem (sk. 4. diagrammu). Dažas no apmeklētajām projektu īstenošanas vietām jau bija īstenojušas pasākumus, lai ierobežotu tūristu skaitu vai lai ilgtspējīgāk pārvaldītu tūristu plūsmas (sk. 7. izcēlumu).

75

Šādos gadījumos prioritāte jāpiešķir vietas saglabāšanai neatkarīgi no projekta tūlītējās ekonomiskās un sociālās ietekmes. Taču patlaban situācija ir tāda, ka, ja sagaidāms, ka darbības attiecīgajā vietā nenodrošinās šādu ietekmi, ERAF projektu nevar finansēt, pat ja darbi jāveic steidzami (sk. 56.–61. punktu). Šādos gadījumos finansējumu nevar saņemt arī no pamatprogrammas “Radošā Eiropa”. Kādreiz tas bija iespējams, īstenojot programmu “Raphael”⁴⁹, kura aptvēra laikposmu no 1997. līdz 2000. gadam un kuras mērķi cita starpā bija Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība.

ES pēdējā laikā ir pastiprinājusi centienus, lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu

76

Pēc ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē, kas notika Parīzē 2019. gadā, 28 ES dalībvalstu kultūras ministri aicināja izveidot Eiropas tīklu Eiropas mantojuma aizsardzībai un vienojās, ka aizsardzības jautājumi risināmi ar ES līmeņa politikas virzieniem⁵⁰.

77

Komisija netieši risina jautājumus saistībā ar mantojuma vietu riska mazināšanu, pieņemot regulas vides un energoefektivitātes jomā. Dalībvalstis kopš 2012. gada tiek aicinātas izvērtēt publiskā un privātā sektora īstenoto projektu ar būtisku ietekmi uz vidi ietekmi uz mantojuma vietām⁵¹. Kopš 2018. gada dalībvalstis attiecībā uz ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, mudina pievērsties tādiem jautājumiem kā “ugunsdrošība un riski, kas saistīti ar spēcīgu seismisko aktivitāti”⁵².

78

Eiropas Kultūras mantojuma gada (EKMG) ietvaros Komisija uzsāka iniciatīvu saistībā ar riskam pakļautu mantojumu, un saskaņā ar to Komisija veica riska pārvaldības prakses Eiropas Savienībā salīdzinošu analīzi, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un sadarbību dalībvalstu starpā nolūkā novērst dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu ietekmi uz kultūras mantojumu 73. Turklāt EKMG ietvaros ICOMOC vadīta ekspertu grupa izstrādāja kvalitātes principus ES finansētiem projektiem, kuriem var būt ietekme uz kultūras mantojumu⁵³. Komisija vēl nav pieņēmusi lēmumu par to, kā un vai šie principi tiks piemēroti ES līmenī.

Revidētās kultūras vietas parasti ir atkarīgas no publiskā sektora subsīdijām, un tām ir zema motivācija palielināt ieņēmumus

Revidētās kultūras vietas parasti ir atkarīgas no publiskā sektora subsīdijām

79

Mēs analizējām to kultūras vietu pašfinansēšanās līmeni, kurās bija pabeigti ERAF projekti. Pašfinansēšanās līmenis ir pamatdarbības izmaksu daļa, kas tiek segta no ieņēmumiem, ko nodrošina vietas darbība (pašu resursi). Mēs uzskatām, ka vieta ir finansiāli pašpietiekama, ja pašu ieņēmumi ir vienādi ar pamatdarbības izmaksām vai lielāki par tām. Mūsu novērtējuma pamatā bija vietu 2018. gada finanšu pārskati.

80

Izņemot trīs projektus, neviena no 21 revidētās kultūras vietas, par kurām bija pieejami dati, 2018. gadā nebija finansiāli pašpietiekama. Kultūras vietas darbības nodrošināšanai paļaujas galvenokārt uz publiskā sektora subsīdijām. Tās saņem arī privātos ziedojumus, taču tie ir nelieli. No 11 kultūras vietām, kas 2018. gadā saņēma ziedojumus, astoņās vietās ziedojumi sedza mazāk nekā 3 % no kopējām gada darbības izmaksām katrā no šīm vietām.

81

Kultūras vietas ir arī lielā mērā atkarīgas no subsīdijām, kas tām vajadzīgas ieguldījumu izmaksu finansēšanai. No 23 revidētajiem pabeigtiem projektiem 13 gadījumos ERAF ieguldījumu projekti tika pilnībā finansēti no publiskā finansējuma (ES vai valsts/vietējās publiskā sektora struktūras). Tikai divi revidētie projekti saņēma privātos ziedojumus. Šāda paļaušanās uz publiskā sektora subsīdijām apdraud kultūras vietu darbību ilgtermiņā, jo publiskā sektora iestādes finansējumu var samazināt (sk. 8. izcēlumu).

Pašreizējais finansējuma satvars nesniedz pietiekamu stimulu ieņēmumu radīšanai

82

KNR 2014.–2020. gada periodam paredz prasību, ka atbalsta saņēmējiem jābūt finansiālām spējām īstenot finansēto projektu⁵⁴. Attiecībā uz projektiem, kuri nodrošina neto ieņēmumus, KNR paredz arī prasību atbalsta saņēmējiem prognozēt ES projekta nodrošināto ieņēmumu un izdevumu plūsmu, lai noteiktu to ieguldījumu izmaksu daļu, ja tāda ir, kas jāfinansē no ES līdzekļiem⁵⁵. KNR priekšlikumā 2021.–2027. gada periodam noteikta prasība dalībvalstīm pārbaudīt, vai atbalsta saņēmējiem ir pietiekami resursi, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas⁵⁶.

83

Tādēļ projektu finansiālā ilgtspēja ir kritērijs, ko bieži vien izmanto vadošās iestādes, — no 21 revidētās atlases procedūras 20 procedūrās šis kritērijs tika piemērots, lai noteiktu projektu iespējamo atbilstību finansēšanai no ES līdzekļiem (proti, tas bija pieņemamības kritērijs) vai lai piešķirtu punktus projektu atlasē (to piemēroja kā atlases kritēriju), — sk. V pielikumu.

84

Vadošās iestādes uzskatīja apmeklētos projektus par finansiāli ilgtspējīgiem, jo bija izveidots institucionālā atbalsta satvars, kas būtībā garantē to finansiālo ilgtspēju. Taču vairākumā gadījumu faktiskais pašfinansēšanās līmenis ir zemāks nekā sākotnēji prognozēts projekta pieteikumā (sk. 5. diagrammu). Trīs gadus pēc projekta pabeigšanas no 16 revidētajām kultūras vietām, par kurām bija pieejami dati, tikai divas vietas īstenoja sākotnējās prognozes un sešu vietu pašfinansēšanās līmenis pazeminājās uz pusi. Šādas situācijas iemesli ir dažādi faktori, piemēram, pārmērīgi optimistiskas finanšu prognozes vai būtiskas izmaiņas kultūras vietas iecerētajā ekonomiskajā modelī.

85

ERAF satvars nerosina atbalsta saņēmējus palielināt savus ieņēmumus. ERAF prasības attiecībā uz projektiem, kuri nodrošina ieņēmumus, paredz — jo lielāki ir projekta nodrošinātie neto ieņēmumi, jo mazāks ir ES sniegtais atbalsts⁵⁷. Tomēr četrās apmeklētajās mantojuma vietās prognozētajai ieņēmumu un izdevumu plūsmai bija ierobežota nozīme. Iemesls bija tas, ka ES ieguldījumi bija paredzēti konkrētām kultūras vietas daļām (piemēram, jumta vai konkrētas telpas atjaunošanai), uz ko jāattiecina daļa no vietas kopējām izmaksām un ieņēmumiem, un šāda attiecināšana bija balstīta uz aplēsēm un pieņēmumiem, kas ne vienmēr bija skaidri saprotami.

86

Turklāt atlases procedūras, kuras revidējām, reti sekmēja darbības, kuras nodrošina ieņēmumus. Tikai vienā gadījumā pieteikumu iesniedzēji varēja saņemt līdz 3 punktiem, ja viņu projekts paredzēja palielināt esošo privātā sektora finansējuma daļu. Visi intervētie valstu eksperti minēja, ka kultūras vietas neizmantoja pilnu potenciālu, kas piemīt ieņēmumus nesošām darbībām, piemēram, dāvanu veikaliem, telpu iznomāšanai, biļešu tirdzniecības stratēģijām vai mecenātisma popularizēšanai (sk. 4. tabulu).

Dalībvalsts/projekti		Biļešu pārdošana (piemēram, vizītes, šovi, izstādes)	Veikali (piemēram, suvenīru, grāmatu veikali)	Ēdināšana (piemēram, kafejnīca, restorāns)	Telpu noma	Līdzekļu piesaiste (piemēram, sponsorēšana, ziedojumi)
Portugāle	OLIVA radošā fabrika	X	X	X	X
	Viana do Castelo kultūras centrs	X
	Katedrāļu maršruts	X	X			X
Itālija	Pompeja	X	X	X	X	X
	Villa Campolieto	X			X	X
	Sankarlo teātris	X	X	X	X	X
	Santantonio konvents
Polija	Polijas Nacionālā radio simfoniskais orķestris	X			X
	Solidaritātes centrs	X	X	X	X	X
	Četru kupolu paviljons	X	X		X	X

Avots: ERP.

87

Projektu līmenī revidēto kultūras vietu spēju un motivāciju dažādot savus ieņēmumus daudzos gadījumos joprojām ietekmēja juridiskie un finansiālie ierobežojumi. Eksperti, kuru intervējām, informēja, ka kultūras vietām bieži vien ir pretrunīga motivācija. Piemēram, papildu ieņēmumu gūšana var būt iemesls, lai tiktu samazināts publiskais finansējums. Parasti kultūras vietām ar administratīvo un finansiālo autonomiju ir augstāks pašfinansēšanās līmenis (sk. 6. diagrammu).

Ir panākts kompromiss starp finansiālo ilgtspēju un kultūras un sociālo mērķu sasniegšanu

88

Finansiālie ierobežojumi var noteikt vajadzību izdarīt izvēli. Izdarītās izvēles sekas var būt mazāki ieguldījumi fiziskās infrastruktūras saglabāšanā, piedāvāto kultūras pasākumu klāsta samazināšana vai ierobežota kultūras vietas pieejamība, jo ir jāpalielina ieejas maksa. Jāatrod līdzsvars starp to, kas no kultūras vietas tiek sagaidīts sociālajā un kultūras līmenī un ko kultūras vietas var efektīvi nodrošināt (sk. 9. izcēlumu).

Pēc projektu pabeigšanas to uzraudzība dalībvalstīs ir ierobežota

89

Juridiskais pamats⁶⁰ paredz prasību atbalsta saņēmējiem piecu gadu noturības periodā saglabāt ES projekta darbības veidu un mērķus. Ja šī prasība tiek pārkāpta, var tikt piemērotas finanšu korekcijas un pieprasīta piešķirtā ES finansējuma atmaksa. ES tiesiskajā regulējumā nav noteikts, kā vadošām iestādēm dalībvalstīs jānodrošina atbilstība šīm prasībām. Atbilstīgas uzraudzības sistēmas noteikšana ir dalībvalstu pienākums.

90

Vadošās iestādes uzrauga projektus galvenokārt īstenošanas posmā. Lai gan aptuveni ceturtā daļa rezultātu mērķrādītāju, kas bija noteikti mūsu izlasē iekļautajiem pabeigtajiem projektiem, pēc projektu pabeigšanas netika sasniegti (sk. arī 3. diagrammu), atbalsta saņēmējiem nekādu finansiālu seku nebija. Mēs iepriekšējā ziņojumā jau minējām, ka būtu jāizmanto stimulu mehānismi un ka tiem būtu jānodrošina reāli finansiāli ieguvumi vai sankciju piemērošana⁶¹. ICOMOS norādīja, ka uzraudzības procedūrās, ko ES un dalībvalstis noteikušas ES finansētiem projektiem, pietiekamā mērā nav ņemtas vērā kultūras sektora īpatnības un pārāk liels uzsvars likts uz finansiālajiem aspektiem, pietiekami neizvērtējot projektu faktisko kvalitāti un kultūras ietekmi (sk. 10. izcēlumu)

91

Pēc projekta pabeigšanas apmeklēto dalībvalstu uzraudzības sistēmas nodrošina projektu darbības rezultātu sistemātisku pārbaudi. Piecu gadu ilgajā projekta noturības periodā darbības rezultātus var pārbaudīt ad hoc kārtībā pēc valsts ieskatiem, un pēc šā perioda beigām projekta darbības rezultāti vairs netiek uzraudzīti.

92

Projekta līmenī tikai vienā apmeklētajā kultūras vietā bija veikts ex post novērtējums, lai izvērtētu ERAF projekta ekonomisko, sociālo vai kultūras ietekmi.

93

Kultūras mantojuma vietām ERAF uzraudzības kārtība būtiski atšķiras no kārtības, kādu piemēro UNESCO projektiem un Eiropas Padomes programmas “Kultūras maršruti” īstenošanā, kā arī no kārtības, kādu piemēro pati Komisija attiecībā uz vietām ar Eiropas mantojuma zīmi. ERAF nodrošina finansējumu, taču nepieprasa regulāru uzraudzību pēc projekta pabeigšanas. Dalībvalstu prakse šajā ziņā piecu gadu noturības periodā ir ļoti atšķirīga. Kaut arī 2014.–2020. gada plānošanas periodā divas no apmeklētajām dalībvalstīm uzrauga dažus projektus uz vietas, viena veic tikai administratīvās pārbaudes, pamatojoties uz saņēmēju iesniegtajiem ziņojumiem. Savukārt pēc iepriekš minēto starptautisko īpašo nosaukumu vai zīmju piešķiršanas tiek prasīts veikt sistemātisku uzraudzību, lai gan tam ne vienmēr tiek nodrošināts finansējums (sk. VII pielikumu).

Secinājumi un ieteikumi

94

Kopumā revīzijas laikā konstatējām, ka nav atbilstīga satvara, lai nodrošinātu ERAF ieguldījumu kultūras vietās efektivitāti un ilgtspēju.

Trūkst vērības ES ieguldījumiem kultūras objektos, un koordinācija ir ierobežota

95

Līgumos noteiktais visaptverošais mērķis paredz ES respektēt savu bagātīgo kultūru daudzveidību un nodrošināt Eiropas kultūras mantojuma saudzēšanu un vairošanu. Kultūra galvenokārt ir dalībvalstu kompetences joma. Savienība var tikai veicināt dalībvalstu sadarbību un atbalstīt vai papildināt to darbības (sk. 05.–16. punktu).

96

kultūras joma nav ņemta vērā visaptverošajā Komisijas stratēģijā “Eiropa 2020”. ES pamata stratēģisko satvaru kultūras jomā veido kopīgie stratēģiskie mērķi, kas virza ES darbības kultūras jomā un kas noteikti Komisijas darba kārtībā kultūrai, kā arī Padomes kultūras darba plānos. Šis satvars ir sarežģīts. Tas pastāv līdzās vairākiem vispārējiem ES stratēģiskajiem satvariem un mērķiem ar termiņiem, kas pārklājas, un dažādas atbildības līmeņiem. Komisijas noteiktie stratēģiskie mērķi nav iestrādāti skaidros darbības mērķos, nav noteikumu par izvirzīto mērķu sasniegšanas uzraudzību, kā arī nav rādītāju progresa mērīšanai. Komisija uzskata, ka satvarā paredzēto mērķu integrēšana politikas veidošanā dalībvalstu līmenī joprojām ir sarežģīts uzdevums (sk. 17.–22. punktu).

97

Turklāt stratēģiskais satvars kultūras jomā tikai daļēji tiek ņemts vērā ES finansējuma sadalē. Kultūras aspekti ir iekļauti vai “integrēti” dažādās politikas jomās un galvenokārt tiek uzskatīti par resursiem, kas palīdz sasniegt citas ES prioritātes un mērķus, izmantojot dažādus ES fondus. Taču no 12 ES fondiem, kurus analizējām un kurus var izmantot, lai atbalstītu kultūru, tikai programmas “Radošā Eiropa”, kas ir neliels fonds budžeta ziņā, regulā ir minēta atsauce uz Komisijas 2007. gada darba kārtību. Tas liek apšaubīt darba kārtības lietderību (sk. 23.–24. punktu).

98

Komisija izstrādā daudzas iniciatīvas, lai popularizētu kultūras vietas, taču ES iniciatīvām kultūras jomā ir ļoti ierobežota ietekme uz ERAF finansējuma pieejamību atbalsta saņēmējiem. ERAF regulā ir noteiktas augstākas finansējuma robežvērtības UNESCO vietām, taču nav noteikumu attiecībā uz kultūras vietām, kurām ir ES īpašais nosaukums vai zīme vai kuras ir iesaistītas ES kultūras iniciatīvā. Turklāt koordinēšana to ES fondu starpā, kuri veic ieguldījumus kultūras vietās, ir ļoti ierobežota (sk. 25.–36. punktu).

99

ES līmenī ieguldījumi infrastruktūrā tiek finansēti galvenokārt no ERAF. ERAF aptuveni vienā trešdaļā dalībvalstu ir nozīmīgs finansējuma avots ieguldījumiem kultūras vietās. Taču ieguldījumi kultūras vietās nav ERAF prioritāte — ERAF atbalsta citu Līgumā paredzētu mērķi, proti, veicināt sociālo un ekonomisko kohēziju. Mēs konstatējām dalībvalstu īstenotu iniciatīvu piemērus kultūras vietu finansēšanai un tādu finansēšanas shēmu izveidei, kas balstītas uz privāto finansējumu (sk. 37.–51. punktu).

1. ieteikums. Jāuzlabo pašreizējais stratēģiskais satvars kultūras jomā, pamatojoties uz Līgumiem

1. Komisijai, ņemot vērā tās kompetenci, jāierosina dalībvalstīm nākamajā kultūras darba plānā noteikt skaidrus stratēģiskos un darbības mērķus. Šie mērķi regulāri jāuzrauga, izmantojot rādītājus, kuriem noteikti mērķi un starpposma mērķrādītāji.
2. Jānosaka un jāsadala pienākumi saistībā ar šo mērķu īstenošanu, tostarp atbilstīgs koordinācijas līmenis Komisijā.
3. Komisijai būtu jāapzina un jāsniedz ieinteresētajām personām laba prakse par to, kā izstrādāt, izvēlēties, finansēt, īstenot un uzraudzīt/kontrolēt ES finansētos kultūras projektus. Tas konkrēti varētu ietvert uzturēšanas plānu izstrādi, sabiedrisko pasākumu sagatavošanu un kultūras objektu iekļaušanu ES iniciatīvās.

Termiņš: līdz 2022. gada decembrim.

2. ieteikums. Jāveicina privātā finansējuma izmantošana Eiropas kultūras mantojuma aizsardzībai

Lai sekmīgāk sasniegtu ES Līgumā noteikto mērķi aizsargāt Eiropas kultūras mantojumu,

1. Komisijai jāvāc labas prakses piemēri dalībvalstīs par alternatīviem finansējuma avotiem;
2. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm jāizskata iespēja izstrādāt shēmu, kuras pamatā būtu privāti finansējuma avoti kultūras mantojuma vietām;
3. Komisijai šādas iespējamas iniciatīvas jāsaskaņo ar citām ES kultūras iniciatīvām (piemēram, iniciatīvām “Eiropas mantojuma zīme” un “Eiropas kultūras galvaspilsēta”).

Termiņš: līdz 2022. gada decembrim.

Revidēto ERAF projektu efektivitāte un ilgtspēja ir atšķirīga

100

Neskatoties uz ES ieceri palielināt intervences kultūras jomā sociālo ietekmi, ERAF darbības programmu un projektu mērķi lielākoties ir ekonomiska rakstura. Ieguldījumi kultūras vietās tiek uzskatīti par resursu, lai uzlabotu konkurētspēju vai attīstītu vietējās teritorijas. Revidētajās darbības programmās kultūras aspektiem pievērsta vismazākā vērība, pat ja tie skaidri noteikti kā mērķi. ERAF vadošās iestādes, atlasot projektus, kultūras aspektus bieži vien neuzskata par būtiskiem (sk. 52.–61. punktu).

101

Ne visiem pabeigtajiem revidētajiem projektiem varēja izvērtēt projektu darbības rezultātus. Revīzijas laikā projekti joprojām tika īstenoti, taču mēs konstatējām vairākus trūkumus atlases un rādītāju paziņošanas procesā, kas ierobežo iespēju izmantot paziņotos datus, lai izdarītu secinājumus par projektu darbības rezultātiem; Turklāt, ņemot vērā ERAF rezultātu rādītāju raksturu, DP mērķu sasniegšana ne vienmēr ir tieši atkarīga no projektu darbības rezultātiem (sk. 62.–67. punktu).

102

ERAF prasības neattiecas uz finansēto kultūras vietu saglabāšanu. Neskatoties uz to, ka mantojuma vietām pastāvīgi ir vajadzīga uzturēšana un tās saskaras ar vairākiem riskiem, kas apdraud to saglabāšanu, nevienā no revidētajiem ERAF projektiem netika prasīts parādīt, kā kultūras vieta tiks saglabāta pēc projekta pabeigšanas, vai, piesakoties ES finansējumam, iesniegt uzturēšanas plānu. Turklāt ERAF nevar finansēt apdraudēto vietu saglabāšanu, izņemot gadījumos, kad darbiem ir tieša ekonomiskā un sociālā ietekme; apdraudētās vietas nevar finansēt arī no pamatprogrammas “Radošā Eiropā”. Tas bija iespējams senāk, kad tika īstenota iepriekšējā ES programma “Raphael”. Vietās, kuras jau saskaras ar masu tūrisma problēmu, ekonomiskās ietekmes nodrošināšana, kas bieži vien tiek panākta, īstenojot tūrisma veicināšanas stratēģijas, var negatīvi ietekmēt šādu vietu saglabāšanu (sk. 68.–75. punktu).

103

ES pēdējā laikā ir pastiprinājusi centienus, lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu. Taču dalībvalstu līmenī ERAF satvars neparedz prasību dalībvalstīm to valsts vai reģionālajos risku novērtējumos, ko paredz ES tiesību akti, iekļaut mantojuma vietas, kas ir kultūras vietas, kuras ir lielākā mērā pakļautas dabas radītu apdraudējumu riskam (sk. 76.–78. punktu).

104

revidētās kultūras vietas parasti ir atkarīgas no publiskā sektora subsīdijām, kas nodrošina to darbību un ieguldījumu izmaksu finansēšanu. ERAF satvars nerosina atbalsta saņēmējus palielināt savus ieņēmumus. ERAF prasības attiecībā uz projektiem, kuri nodrošina ieņēmumus, paredz — jo lielāki ir projekta nodrošinātie neto ieņēmumi, jo mazāks ir ES atbalsts. Darbības, kuras nodrošina ieņēmumus, reti tika sekmētas arī atlases procedūrās, kuras revidējām (sk. 79.–88. punktu).

105

Pēc projektu pabeigšanas to uzraudzība ir ierobežota. Apmeklēto dalībvalstu uzraudzības sistēmas nodrošina iespēju ad hoc kārtībā pārbaudīt projektu darbības rezultātus piecu gadu noturības perioda laikā, ko paredz ES tiesību akti, taču pēc šā perioda beigām projektu darbības rezultāti vairs netiek uzraudzīti. Turklāt nevienā no revidētajiem projektiem to darbības rezultāti neietekmēja ERAF finansējuma apmēru, ko saņēma atbalsta saņēmēji (sk. 89.–93. punktu).

3. ieteikums. Jāstiprina ERAF finansēto kultūras objektu finansiālā ilgtspēja

Lai neliegtu iespēju atbalsta saņēmējiem palielināt savus ieņēmumus, Komisijai jāizvērtē un jāierosina vienkāršotas atbalsta formas ERAF ieguldījumiem kultūras objektos.

Lai mazinātu atkarību no publiskā sektora subsīdijām, projektu atlases posmā ERAF finansējums būtu jāparedz projektiem, kas ietver plānus kultūras vietu finansiālās pašuzturēšanas uzlabošanai (piemēram, plānus par pašu ieņēmumu avotu dažādošanu un lielāku paļāvību uz šādiem avotiem).

Termiņš: savlaicīgi līdz sarunām par darbības programmām 2021.–2027. gada plānošanas periodam.

4. ieteikums. Jāveic konkrētākas darbības, lai saglabātu kultūras mantojuma vietas

Komisijai sarunās par darbības programmām jāiesaka dalībvalstīm kultūras mantojuma vietas iekļaut valsts vai reģionālajos katastrofu riska pārvaldības plānos, kas paredzēti ierosinātajā Kopīgo noteikumu regulā. Šāds ieteikums mudinātu dalībvalstis noteikt saglabāšanas riskus, kas skar kultūras mantojuma vietas, un plānot atbilstīgus riska mazināšanas pasākumus.

Termiņš: savlaicīgi līdz sarunām par darbības programmām 2021.–2027. gada plānošanas periodam.

Šo ziņojumu 2020. gada 26. februāra sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Pielikumi

I pielikums. Pārskats par vispārējās valdības kultūras pakalpojumu izdevumiem 2017. gadā

Kultūras pakalpojumu izdevumi uz vienu iedzīvotāju un procentuālā daļa no kopējiem valdības izdevumiem

Kapitāla izmaksas kultūras pakalpojumos (absolūtā summa un procentuālā daļa no kopējiem valdības kultūras pakalpojumu izdevumiem)

II pielikums. Pārskats par ES fondiem ar mērķiem kultūras jomā

Programma	Programmas nosaukums	Atbildīgais ĢD	Vispārīgo mērķu skaits	Tādu mērķu skaits, kuros minēta kultūra	Konkrēto mērķu vai ieguldījumu prioritāšu skaits	Konkrēto mērķu vai ieguldījumu prioritāšu skaits ar kultūras saturu	Vai ir norādīta atsauce uz ES kultūras darba kārtību?	Vai ir pieejams finansējums ieguldījumiem kultūras vietās?
DFS 1.a izdevumu apakškategorija: konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai
“Apvārsnis 2020”	Pētniecības un inovācijas pamatprogramma	RTD ĢD	1	0	16	0	Nē	Nē
EISI	Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments	MOVE ĢD	2	0	8	0	Nē	Nē
Erasmus+	ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā	EAC ĢD	6	0	13	1	Nē	Nē
ESIF	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds/ ES galvojums	ECFIN	7	1	27	1	Nē	Jā
DFS 1.b izdevumu apakškategorija: ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds	REGIO ĢD	1	0	40	4	Nē	Jā
ESF	Eiropas Sociālais fonds	EMPL ĢD	0	0	20	0	Nē	Nē
Kohēzijas fonds	Kohēzijas fonds	REGIO ĢD	1	0	16	0	Nē	Nē
DFS 2. izdevumu kategorija: ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi
ELFLA	Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai	AGRI ĢD	3	0	27	2	Nē	Jā
EJZF	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds	MARE ĢD	4	0	17	1	Nē	Jā
LIFE	Vides un klimata pasākumu programma	ENV ĢD	4	0	22	0	Nē	Nē
DFS 3. izdevumu kategorija: drošība un pilsonība
Eiropa pilsoņiem	Eiropa pilsoņiem	HOME ĢD	2	0	2	0	Nē	Nē
Radošā Eiropa	Programma “Radošā Eiropa”	EAC ĢD	2	2	4	4	Jā	Nē

Avots: ERP, pamatojoties uz ES regulām, attiecīgajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un 2007. gada Eiropas darba kārtību kultūrai, kas pieņemta ar Padomes 2007. gada 16. novembra rezolūciju.

III pielikums. Revidēto prioritāro virzienu un saistīto darbības programmu uzskaitījums

Revidētās darbības programmas

Plānošanas periods	Dalībvalsts	Darbības programma	Nosaukums	Revidētais prioritārais virziens (PV)
2014.–2020. g.	Portugāle	2014PT16M2OP002	Centrālais reģions	7. PV Teritoriju ilgtspējas apstiprināšana 9. PV Pilsētu tīkla stiprināšana
	Itālija	2014IT16RFOP001	Kultūra un attīstība	1. PV Kultūras finansējuma stiprināšana
	Polija	2014PL16M1OP001	Infrastruktūra un vide	VIII PV Kultūras mantojuma aizsardzība un kultūras resursu attīstība
	Francija	2014FR16M0OP012	Ziemeļfrancija-Padekalē	4. PV Reģiona spēju palielināšana saistībā ar pielāgošanos pārmaiņām, vienlaikus uzlabojot tā pievilcību un pamanāmību
	Horvātija	2014HR16M1OP001	Konkurētspēja un kohēzija	6. PV Vides aizsardzība un resursu ilgtspēja
	Rumānija	2014RO16RFOP002	Reģionālā darbības programma	5. PV Pilsētvides uzlabošana un kultūras mantojuma saglabāšana, aizsardzība un ilgtspējīga valorizācija
	Vācija	2014DE16RFOP008	Meklenburga-Priekšpomerānija	4. PV Integrētas un ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšana
2007.–2013. g.	Portugāle	2007PT161PO002	Ziemeļu reģions	II PV Īpašu resursu ekonomiskā attīstība III PV Reģionālās dimensijas stiprināšana IV PV Vietējā un pilsētu kohēzija
	Itālija	2007IT161PO001	Kultūra un daba, un tūristu piesaistīšana	1. PV Kultūras un dabas mantojuma uzlabošana un integrācija reģionālā mērogā
	Polija	2007PL161PO002	Infrastruktūra un vide	XI PV Kultūra un kultūras mantojums
	Francija	2007FR162PO017	Ziemeļfrancija-Padekalē	4. PV Teritoriālā dimensija
	Horvātija	2007HR161PO003	Reģionālā konkurētspēja	1. PV Reģionālās infrastruktūras attīstība un modernizācija un reģionu pievilcības palielināšana 2. PV Horvātijas ekonomikas konkurētspējas palielināšana
	Rumānija	2007RO161PO001	Reģionālā darbības programma	5. PV Tūrisma ilgtspējīga attīstība un veicināšana
	Vācija	2007DE162PO010	Lejassaksijas reģionālā programma (izņemot Līneburgu)	3. PV Atbalsts īpašai infrastruktūrai, kas paredzēta ilgtspējīgai izaugsmei

IV pielikums. Revidētie projekti

Dalībvalsts	Projekta nosaukums	Plānošanas periods	Apmeklēts jā/nē	Vietas veids	Autonomijas līmenis	Situācija revīzijas laikā	Kopējā ERAF summa (miljoni EUR)	Iznākuma rādītāju skaits	Rezultātu rādītāju skaits
Portugāle	Coimbra university	2014.–2020. g.	Jā	Mantojuma vieta	Autonoma	Tiek īstenots	Neattiecas	1	0
Portugāle	Convento Abrantes	2014.–2020. g.	Jā	Mantojuma vieta	Nav autonoma	Tiek īstenots	Neattiecas	1	1
Portugāle	OLIVIA	2007.–2013. g.	Jā	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Nav autonoma	Pabeigts 2015. g.	6,9	12	9
Portugāle	Rota das Catedrais	2007.–2013. g.	Jā	Mantojuma vieta	Autonoma	Pabeigts 2015. g.	1,9	9	7
Portugāle	Centro Cultural de Viana	2007.–2013. g.	Jā	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Nav autonoma	Pabeigts 2014. g.	10,7	2	1
Polija	Jasna Góra Częstochowa	2014.–2020. g.	Jā	Mantojuma vieta	Autonoma	Pabeigts 2018. g.	4,1	2	3
Polija	Toruń - old town	2014.–2020. g.	Jā	Mantojuma vieta	Nav autonoma	Tiek īstenots	Neattiecas	5	4
Polija	European Solidarity Centre Gdansk	2007.–2013. g.	Jā	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Autonoma	Pabeigts 2014. g.	24,9	1	2
Polija	Pawillon of 4 domes Wroclaw	2007.–2013. g.	Jā	Mantojuma vieta	Autonoma	Pabeigts 2015. g.	12,2	2	2
Polija	NOSPR Katowice	2007.–2013. g.	Jā	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Autonoma	Pabeigts 2014. g.	33,7	2	2
Itālija	Palazzo Lanfranchi, Matera	2014.–2020. g.	Jā	Mantojuma vieta	Nav autonoma	Tiek īstenots	Neattiecas	1	1
Itālija	Ex Convento di Sant'Antonio	2014.–2020. g.	Jā	Mantojuma vieta	Nav autonoma	Pabeigts 2017. g.	2,7	1	2
Itālija	Teatro di San Carlo di Napoli	2007.–2013. g.	Jā	Mantojuma vieta	Autonoma	Pabeigts 2010. g.	19,7	0	1
Itālija	Villa Campolieto	2007.–2013. g.	Jā	Mantojuma vieta	Autonoma	Pabeigts 2015. g.	4,2	1	4
Itālija	Pompei (Casa dell’ Efebo)	2007.–2013. g.	Jā	Mantojuma vieta	Autonoma	Pabeigts 2015. g.	0,6	3	1
Rumānija	Mănăstirea Moldovita	2007.–2013. g.	Nē	Mantojuma vieta	Autonoma	Pabeigts 2012. g.	1,1	6	8
Rumānija	Muzeul Judetean Buzău	2007.–2013. g.	Nē	Mantojuma vieta	Autonoma	Pabeigts 2015. g.	4,7	3	11
Rumānija	Palatul Patriarhiei, Bucuresti	2007.–2013. g.	Nē	Mantojuma vieta	Autonoma	Pabeigts 2015. g.	12,6	7	1
Francija	Centre Eurorégional des cultures urbaines (Lille)	2007.–2013. g.	Nē	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Nav autonoma	Pabeigts 2014. g.	3,6	2	0
Francija	Halle au sucre (Dunkerque)	2007.–2013. g.	Nē	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Nav autonoma	Pabeigts 2014. g.	6,9	2	0
Francija	Musée du Louvre Lens	2007.–2013. g.	Nē	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Autonoma	Pabeigts 2012. g.	35,0	2	0
Horvātija	Rijekas muzejs (Karlovaka)	2007.–2013. g.	Nē	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Autonoma	Pabeigts 2016. g.	4,7	8	3
Horvātija	Kneževa palača (Zadar)	2007.–2013. g.	Nē	Mantojuma vieta	Nav autonoma	Pabeigts 2016. g.	4,7	3	4
Horvātija	Ivanina kuća bajke (Ogulin)	2007.–2013. g.	Nē	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Autonoma	Pabeigts 2013. g.	0,9	5	3
Vācija	Dom-Museum Hildesheim	2007.–2013. g.	Nē	Mantojuma vieta	Nav autonoma	Pabeigts 2015. g.	3,5	0	0
Vācija	Kulturetage Oldenburg	2007.–2013. g.	Nē	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Autonoma	Pabeigts 2011. g.	2,0	0	0
Vācija	Sprengel Museum Hannover	2007.–2013. g.	Nē	Jauna kultūras infrastruk-tūra	Nav autonoma	Pabeigts 2015. g.	11,6	0	0

Piezīme: rādītāji attiecas uz projektu ekonomisko, sociālo vai kultūras ietekmi.

Avots: ERP.

V pielikums. Pārskats par 21 revidēto atlases procedūru

Tabulā sniegts pārskats par aspektiem, ko vadošās iestādes piemēroja atbalsta saņēmējiem, piesakoties ERAF finansējuma saņemšanai. Tabulā arī norādīts, vai attiecīgās prasības tika uzskatītas par pieņemamības vai atlases kritērijiem. Atbalsta saņēmējiem ir jāizpilda pieņemamības kritēriji, lai tie tiktu uzskatīti par atbilstīgiem finansējuma saņemšanai, un ir jāiekļauj attiecināmības kritēriji. Atlases kritēriju izpilde nodrošina priekšrocību atbalsta saņēmējiem (papildu punktu veidā), taču tie nav obligāti izpildāmi.

	2007.–2013. gada plānošanas periods			2014.–2020. gada plānošanas periods
Vadošo iestāžu izvirzītie kritēriji/ tādu atlases procedūru procentuālā daļa, kurās atbalsta saņēmējiem tika prasīts izpildīt attiecīgo aspektu	Pieņemamības kritēriji	Atlases kritēriji	Maksimālā vidējā vērtējuma procentuālā daļa (ja tāda ir)	Pieņemamības kritēriji	Atlases kritēriji	Maksimālā vidējā vērtējuma procentuālā daļa (ja tāda ir)
Projekta ekonomiskā ietekme			23 %			26 %
Projekta sociālā ietekme			17 %			16 %
Apmeklētāju skaita pieaugums			17 %			12 %
Integrācija vietējā attīstības stratēģijā			12 %			13 %
Projekta kultūras ietekme
- Projekta kultūras kvalitāte			Neattiecas			11 %
– Kultūras īpašā nosaukuma vai zīmes esamība (UNESCO vai valsts līmeņa)			10 %			12 %
- Dalība ES iniciatīvās (vai īpašā nosaukuma/zīmes iniciatīvās)			Neattiecas			Neattiecas
- Vajadzība pēc steidzamas fiziskas intervences			11 %			11 %
– Ietekme uz reputāciju, mantojuma popularizēšanu			Neattiecas			8 %
Restaurācija/ vietas uzturēšana
– Veicamo darbu kvalitāte			12 %			15 %
- Vietas uzturēšana, uzturēšanas plāni			0 %			Neattiecas
Finansiālā ilgtspēja
- Projekta izmaksu lietderība			15 %			6 %
- Finansiālās ilgtspējas pamatojums			12 %			7 %

	Kritērijs prasīts 75–100 % no visām revidētajām atlases procedūrām.
	Kritērijs prasīts 50–75 % no visām revidētajām atlases procedūrām.
	Kritērijs prasīts 25–50 % no visām revidētajām atlases procedūrām.
	Kritērijs prasīts mazāk nekā 25 % no visām revidētajām atlases procedūrām.
	Kritērijs nav prasīts nevienā revidētajā atlases procedūrā.

Avots: ERP.

VI pielikums. Galvenie politikas dokumenti, kas attiecas uz kultūras objektiem

Dokumenta nosaukums	Dokumenta veids	Datums
Par vajadzību kultūras mantojumu izvirzīt priekšplānā dažādās politikas jomās Eiropas Savienībā	Padomes secinājumi	2018. g.
Eiropas satvars rīcībai kultūras mantojuma jomā	Komisijas dienestu darba dokuments	2018. g.
Eiropas Kultūras mantojuma gads	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/864	2017. g.
ES kultūras un radošo nozaru saskaņota politika	Parlamenta rezolūcija	2016. g.
Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam	Parlamenta rezolūcija	2015. g.
Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam	Komisijas paziņojums	2014. g.
Pārskats par kultūras mantojuma pasākumiem Eiropas Savienības politikā, programmās un darbībās	Komisijas paziņojums	2014. g.
Par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai	Padomes secinājumi	2014. g.
Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā	Komisijas paziņojums	2012. g.

Avots: ERP.

VII pielikums. Īpašo nosaukumu un zīmju “Eiropas mantojums”, “Pasaules mantojums” un “Kultūras maršruti” galvenās iezīmes

	ES Eiropas mantojums1)	UNESCO Pasaules mantojums2)	Eiropas Padomes kultūras maršruti3)
Izveide	2011. g.	1972. g.	1987. g.
Atbildīgās iestādes	Dalībvalstis	Dalībvalstis	Eiropas Padome, Paplašināts daļējais nolīgums par kultūras maršrutiem (PDN)
Piešķirto īpašo nosaukumu un zīmju/tīklu skaits	38 vietas	1092 vietas, 373 vietas ES	38 izveidoti Eiropas tīkli
Valstu skaits, kurās ir atzītās vietas/tīkli	18	167	62
Galvenie pamatprincipi	Eiropas integrācijas, vēstures, kultūras un vērtību veicināšana	Mantojuma ar ievērojamu vispārēju vērtību aizsardzība	Eiropas kopīgās identitātes un vērtību, starpkultūru dialoga, Eiropas atmiņas, vēstures un mantojuma veicināšana
Galvenie īpašā nosaukuma/zīmes piešķiršanas kritēriji	Eiropas mēroga nozīme	Ievērojama vispārēja vērtība	Eiropas vērtība + starptautiska dimensija + Eiropas atmiņa, vēsture un mantojums
Uzraudzības biežums	Vienu reizi 4 gados	Vienu reizi 6 gados	Vienu reizi 3 gados
Vērtēšana vietas līmenī	Pamatojoties uz vietas sniegtiem ziņojumiem	Pamatojoties uz vietas sniegtiem ziņojumiem	Veic neatkarīgs eksperts
Galvenie uzraudzītie aspekti	Atbilstība EHL vietas kritērijiem (nodrošinātie ieguvumi, apmeklētāju skaits u. c.), darbības nākamajā periodā, komunikācijas vajadzības.	Saglabāšanas statuss, pārvaldība, uzraudzības procedūras, darbības, riski, jauni tiesību akti, ietekme uz īpašo nosaukumu/zīmi.	Tīklu risinātie jautājumi, darbības un pārvaldība, komunikācija un publikācijas, ietekme uz tūrismu un ekonomiskā ietekme, finansiālā situācija, pārvaldība.
Īpaša apdraudēto vietu uzraudzība	Nē	Jā	Nē
Iespēja atteikties/izstāties	Jā	Jā	Jā, vienu gadu pēc ārkārtas novērtējuma.

Avots: ERP, pamatojoties uz: 1) Lēmumu Nr. 1194/2011/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi (OV L 303, 22.11.2011., 1.–9. lpp.); 2) 2017. gada darbības pamatnostādnēm par Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību īstenošanu; 3) Eiropas Padomes kultūras maršrutu sniegto informāciju un Rezolūciju CM/Res(2013)67, ar ko pārskata noteikumus par nosaukuma “Eiropas Padomes kultūras maršruts” piešķiršanu.

VIII pielikums. ERAF satvara ieguldījumiem kultūras objektos izvērtējums

	2007.–2013. gads1)	2014.–2020. gads2)	Komisijas priekšlikums 2021.–2027. gada periodam3)
Ar kultūras vietām saistītas investīciju prioritātes	Regulā konkrēti mērķi vai investīciju prioritātes netika noteikti.	6.c investīciju prioritāte: “saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu” 2.c investīciju prioritāte: “(..) uzlabot konkrētu dabas un kultūras resursu pieejamību un attīstīt šos resursus”. 9.a investīciju prioritāte: “investēt (..) sociālajā infrastruktūrā (..) ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību”.	5.i konkrētais mērķis: veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās. 5.ii konkrētais mērķis: veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.
Izdevumu kodi	058 — kultūras mantojuma saglabāšana 059 — kultūra infrastruktūra, izņemot kultūras pakalpojumus	094 — publisko kultūras un mantojuma vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana	129 — kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi
Iznākuma rādītāji	Attiecībā uz kultūras vietām pamatrādītāji nav noteikti.	Ilgtspējīgs tūrisms: “atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums”.	Kopīgs rādītājs: RKI 77 — atbalstītās kultūras un tūrisma infrastruktūras kapacitāte;
Rezultātu rādītāji	Attiecībā uz kultūru pamatrādītāji nav noteikti.	Regulā kopīgi rezultātu rādītāji nav noteikti.	Kopīgi rādītāji: RKR 77 — tūristi/ apmeklējumi atbalstītajos objektos; RKR 78 — lietotāji, kas gūst labumu no atbalstītās kultūras infrastruktūras.

Avoti: ERP, pamatojoties uz: ¹⁾ Regulu Nr. 1083/2006 un Regulu Nr. 1828/2006; ²⁾ Regulu (ES) Nr. 1301/2013; ³⁾ saistībā ar izdevumu kodiem sk. priekšlikumu Kopīgo noteikumu regulai, COM(2018) 375 final, 1.–22. pielikums, 29.5.2018.; saistībā ar pārējo informāciju sk. priekšlikumu ERAF/KF regulai, 1. un 2. pielikums, COM(2018) 372 final, 29.5.2018.

IX pielikums. Izlasē iekļauto prioritāro virzienu galvenie mērķi un to mērīšana, izmantojot rezultātu rādītājus

	Sociālā joma		Kultūra		Ekonomika
	2014.–2020. g.	2007.–2013. g.	2014.–2020. g.	2007.–2013. g.	2014.–2020. g.	2007.–2013. g.
Horvātija	Nodarbinātības veicināšana	Lai gan mērķis nav izvirzīts, rezultātu rādītājs ir noteikts	Kultūras mantojuma vērtības veicināšana	Mērķi un rezultātu rādītāji nav noteikti	Nodarbinātības veicināšana un tūristu izdevumu palielināšana	Uzņēmējdarbības vides veidošana un MVU konkurētspējas uzlabošana
Francija	Sociālās pārveides veicināšana	Sociālās kohēzijas veicināšana	Reģionālā mantojuma saglabāšana un attīstība	Kultūras mantojuma vietu atjaunošana un Luvras-Lansas muzeja būvniecība	Ekonomiskās pārveides veicināšana	Reģionālās izcilības un pievilcības veicināšana
Vācija	Mērķi un rezultātu rādītāji nav noteikti	Lai gan mērķis nav izvirzīts, rezultātu rādītājs ir noteikts	Kultūras mantojuma ilgtspējīgas izmantošanas uzlabošana	Mērķi un rezultātu rādītāji nav noteikti	Pilsētu pievilcības saglabāšana	Tūrisma potenciāla izmantošana konkurētspējas veicināšanai
Itālija	Kultūras mantojuma izmantošanas nosacījumu un standartu uzlabošana	Kultūras un dabas resursu izmantošanas uzlabošana	Kultūras mantojuma piedāvājuma nosacījumu un standartu uzlabošana	Kultūras un dabas resursu saglabāšanas uzlabošana	Kultūras mantojuma popularizēšana un tūrisma veicināšana valsts izaugsmei	Reģionālo teritoriju pievilcības veicināšana
Polija	Kultūras vietu labāka pieejamība	Kultūras pieejamības uzlabošana un kultūras mantojuma efektīva izmantošana	Mērķi un rezultātu rādītāji nav noteikti	Kultūras infrastruktūras uzlabošana un kultūras mantojuma saglabāšana	Ekonomiskās konkurētspējas palielināšana	Polijas pievilcības veicināšana
Portugāle	Iedzīvotāju apmierinātības līmeņa paaugstināšana	Vietējo un pilsētu teritoriju kohēzija, stiprinot kolektīvos pakalpojumus	Kultūras mantojuma stiprināšanas veicināšana	Kultūras un radošuma veicināšana	Reģiona kā tūrisma galamērķa stiprināšana	Īpašu resursu ekonomiskā attīstība
Rumānija	Dzīves kvalitātes paaugstināšana	Darbvietu radīšana, attīstot tūrismu	Kultūras mantojuma un identitātes saglabāšana un valorizācija	Kultūras mantojuma restaurācija un ilgtspējīga valorācija	Vietējās attīstības veicināšana	Tūrisma ilgtspējīga attīstība un veicināšana

	Mērķim rezultātu rādītāji nav noteikti.
	Viens līdz divi rezultātu rādītāji.
	Trīs vai vairāk rezultātu rādītāji.

Avots: ERP.

Akronīmi un saīsinājumi

AKM: atvērtā koordinācijas metode

DP: darbības programma

EKG: Eiropas kultūras galvaspilsēta

EKMG: Eiropas Kultūras mantojuma gads

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

ĢD: ģenerāldirektorāts

KNR: Kopīgo noteikumu regula

PN: partnerības nolīgums

Glosārijs

Darbības programma (DP) — pamata satvars ES finansētu kohēzijas projektu īstenošanai noteiktā periodā, kurā iekļautas prioritātes un mērķi, kas noteikti partnerības nolīgumā starp Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) — pieci galvenie ES fondi, kuri kopā veicina ekonomikas attīstību visā ES: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Tos reglamentē vienots noteikumu kopums.

Ekonomiskais mērķis — mērķis, kas kopumā saistīts ar produktivitāti un/vai nodarbinātību.

Kultūras mērķis — mērķis aizsargāt un sekmēt materiālo un nemateriālo kultūras daudzveidību (kultūras objektus, mūzikas pasākumus, mākslas izstādes u. c.).

Partnerības nolīgums (PN) — nolīgums starp Komisiju un dalībvalsti vai trešo(-ām) valsti(-īm) saistībā ar ES izdevumu programmu, kurā noteikti, piemēram, stratēģiskie plāni, ieguldījumu prioritātes vai tirdzniecības vai attīstības palīdzības sniegšanas nosacījumi.

Sociālais mērķis — mērķis nodrošināt kultūras objektu pieejamību visām sociālajām grupām (tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošām personām un personām ar invaliditāti), demokratizēt zināšanas, veicināt izglītību un nodarbinātību.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis Pietro Russo, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītāja Chiara Cipriani, locekļa biroja atašejs Benjamin Jakob, atbildīgais vadītājs Emmanuel Rauch, darbuzdevuma vadītāja Sara Pimentel, revidenti Ana Popescu, Bernard Witkos, Dana Smid Foltynova, Jussi Bright, Paulo Manuel Carichas, Sabine Maur-Helmes, Thierry Lavigne un Tristan Le Guen. Lingvistisko atbalstu sniedza Hannah Critoph un Richard Moore.

No kreisās uz labo: Sabine Maur-Helmes, Tristan Le Guen, Chiara Cipriani, Benjamin Jakob, Pietro Russo, Emmanuel Rauch, Sara Pimentel, Jussi Bright, Dana Smid Foltynova.

Beigu piezīmes

¹ Eiropas Komisijas pieprasītā Eirobarometra speciālaptauja Nr. 466 “Kultūras mantojums”, 2017. gada decembris.

² Eiropas Komisija, Paziņojums par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos, COM(2007) 242 final, 10.5.2007.

³ Eurostat, “Kultūras statistika”, ceturtais izdevums, 2019. gads, 64. lpp.

⁴ Eiropadomes 2017. gada 14. decembra sanāksme, EUCO 19/1/17.

⁵ Eiropadome, Jaunā stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam.

⁶ LES, 3. panta 3. punkts.

⁷ LESD, 167. panta 1. punkts.

⁸ LESD, 167. panta 4. punkts: “Rīkojoties saskaņā ar citiem Līgumu noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”.

⁹ Eiropas Komisija, Paziņojums par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos, COM(2007) 242 final, 10.5.2007.

¹⁰ Komisijas paziņojums “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai”, COM(2018) 267 final, 22.5.2018.

¹¹ Padomes secinājumi par kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam (OV C 460, 21.12.2018., 12.–25. lpp.).

¹² ANO, “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, 25.9.2015.

¹³ LES, 3. panta 3. punkts.

¹⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads), OV L 347, 20.12.2013., 221.–237. lpp. Programma “Radošā Eiropa” aptver arī audiovizuālo jomu.

¹⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” (OV L 347, 20.12.2013., 289.–302. lpp.).

¹⁶ ERP informatīvais apskats “Rezultātu sasniegšana kohēzijas jomā”, 16.–18. punkts, 2019. gada jūnijs.

¹⁷ Komisijas ziņojums par kultūras darba plāna 2011.–2014. gadam īstenošanu un rezultātiem, COM(2014) 535 final, 25.8.2014., 12. lpp.; Komisijas ziņojums par Eiropas darba kārtības kultūrai īstenošanu, COM(2010) 390 final, 19.7.2010., 8. lpp.

¹⁸ Sk. regulas, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa”, 24. pantu.

¹⁹ Francijas Finanšu ministrija, “Veikuma ikgadējā izskatīšana: izdevumi kultūras jomā”, izpildes dokumenta pielikums, 2018. gads, 223. lpp.

²⁰ Komisijas dienestu darba dokuments, SWD(2018) 491 final, 5.21.2018.

²¹ Regula (ES) Nr. 1301/2013 par ERAF, kas grozīta ar 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 3. panta 1. punkts (OV L 193, 30.7.2018., 1.–222. lpp.).

²² Komisijas ziņojums par uzraudzību saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi, 2016. gada 19. decembris.

²³ Eiropas Parlamenta 2017. gada 2. marta rezolūcija par pamatprogrammas “Radošā Eiropa” īstenošanu, P8_TA(2017)0062.

²⁴ Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par ESI fondiem (OV L 347, 20.12.2013., 320.–469. lpp.).

²⁵ Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmums Nr. 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra” 2007.–2013. gadam (OV L 372, 27.12.2006., 1.–11. lpp.).

²⁶ Eiropas Komisija, “Mapping of Cultural Heritage actions in the European Union policies, programmes and activities”, 2014. gada versija (https://www.europa-creativa.eu/Files/uploads/29–2014-heritage-mapping_en.pdf) un 2017. gada atjauninājums (https://ec.europa.eu/culture/sites/culture/files/2014-heritage-mapping-version-2017_en.pdf).

²⁷ Turpat, 2014. un 2017. gada versija, 2. lpp.

²⁸ Eiropas statistikas sistēmas tīkla kultūras jomā (ESSnet kultūra) 2012. gada galīgais ziņojums.

²⁹ Sk., piemēram, Eurostat Kultūras jomas statistikas rokasgrāmatu, 2018. gada izdevums.

³⁰ Īpašais ziņojums Nr. 2/2017 “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā: izdevumi tiek mērķtiecīgāk virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, bet darbības rezultātu novērtēšana kļūst aizvien sarežģītāka”.

³¹ ERP Atzinums Nr. 6/2018, 59. punkts.

³² “Programma di Azione e Coesione Complementare al PON Cultura e Sviluppo 2014–2020”.

³³ Sk. 07. punktu.

³⁴ LES, 3. panta 3. punkts.

³⁵ Komisijas dienesti, “Rokasgrāmata referentiem”, vārdu savienojuma “maza apmēra” definīcija saistībā ar infrastruktūru saskaņā ar ERAF regulu, 1.0 versija, 7.7.2014.

³⁶ Polijas delegācijas informatīva piezīme Padomei par nepieciešamību paaugstināt tādu maza apmēra ieguldījumu kultūras infrastruktūrā maksimālo vērtību, kas tiek īstenoti atbilstīgi Eiropas Reģionālās attīstības fondam 2014.–2020. gadam, nr. 8561/15, 6.5.2015.

³⁷ Atbilstīgi 2. tematiskajam mērķim “IKT pieejamības un izmantošanas palielināšana un kvalitātes paaugstināšana”.

³⁸ Atbilstīgi 3. tematiskajam mērķim “MVU konkurētspējas palielināšana”.

³⁹ Eiropas Parlamenta 2017. gada 2. marta rezolūcija par pamatprogrammas “Radošā Eiropa” īstenošanu, P8_TA(2017)0062; Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. marta normatīvās rezolūcijas projekts par priekšlikumu regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027), A8–0156/2019.

⁴⁰ Padomes secinājumi par kultūras un radošo nozaru pārneses efektu – inovāciju, ekonomikas ilgtspējas un sociālās iekļaušanas veicināšanai (OV C 172, 27.5.2015., 13.–16. lpp.).

⁴¹ Kopējā deklarācija, kas 2019. gada 3. maijā pieņemta Parīzē notikušajā neformālā sanāksmē, kurā piedalījās ES dalībvalstu par kultūru, Eiropas lietām un Eiropas mantojuma aizsardzību atbildīgie ministri.

⁴² ERP īpašais ziņojums Nr. 2/2017 “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā: izdevumi tiek mērķtiecīgāk virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, bet darbības rezultātu novērtēšana kļūst aizvien sarežģītāka”, 116. un 117. punkts.

⁴³ Komisijas tematisko norādījumu ierēdņiem projekts “Atbalsts ar kultūru, tūrismu un sportu saistītiem ieguldījumiem”, 1. versija, 2013. gada 13. maijs.

⁴⁴ Venēcijas harta jeb Starptautiskā pieminekļu un vēsturisko vietu konservācijas un restaurācijas harta, 1964. gads; Krakovas harta jeb Arhitektoniskā mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas principi, 2000. gads.

⁴⁵ ICCROM, UNESCO, ICOMOS, “Management Guidelines for World Heritage Sites”, 1998. gads; ICOMOS ziņojums Pasaules mantojuma komitejai “Evaluations of Nominations of Cultural and Mixed Properties”, 43. sesija, WHC-19/43.COM/INF.8B1, 2019. gads.

⁴⁶ Venēcijas harta, 4. pants.

⁴⁷ Eiropas Komisija, “Safeguarding Cultural Heritage from Natural and Man-Made Disasters, A comparative analysis of risk management in the EU”, 2018. gads.

⁴⁸ Pamatnostādnes par to, kā ziņot, pieņēma Kolēģija, un tās publicēja 2019. gada decembrī (OV C 428, 20.12.2019, 8.–33. lpp.).

⁴⁹ Lēmums Nr. 2228/97/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu kultūras mantojuma jomā (OV L 305, 8.11.1997., 31.–38. lpp.).

⁵⁰ Sk. 59. punktu.

⁵¹ Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, 3. panta d) punkts (OV L 124, 25.4.2014., 1.–18. lpp.).

⁵² Direktīva 2012/27/EK par energoefektivitāti, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/844, 7. pants (OV L 156, 19.6.2018., 75.–91. lpp.).

⁵³ ICOMOS, “European Quality Principles for EU-funded interventions with potential impact upon cultural heritage”, 2019. gads.

⁵⁴ KNR, 125. panta 3. punkta d) apakšpunkts.

⁵⁵ KNR, 61. pants.

⁵⁶ COM(2018) 375 final, 67. panta 3. punkta d) apakšpunkts.

⁵⁷ Sk. arī ERP Atzinumu Nr. 6/2018, 97. punkts.

⁵⁸ Louvre Lens, “5 ans de gratuité de la galerie du temps et du pavilion de verre: bilan et perspectives”, 2018. gada marts, 12. lpp.

⁵⁹ Ziemeļfrancijas-Padekalē un Pikardijas reģionālā revīzijas palāta, “Établissement public de coopération culturelle “Louvre-Lens” Exercices 2011 et suivants, Relevé d’observations définitives”, 2015. gads, 9. lpp.

⁶⁰ Kopīgo noteikumu regula, 71. pants.

⁶¹ ERP informatīvais apskats “Rezultātu sasniegšana kohēzijas jomā”, 54.–56. punkts, 2019. gada jūnijs.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	12.12.2018.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	6.1.2020.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	26.2.2020.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	24.3.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-4424-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/599632	QJ-AB-20-005-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-4418-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/36226	QJ-AB-20-005-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Fotoattēls 1. lpp.: © Capital Europeia da Cultura Guimarães 2012.

2. attēls: Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Fotoattēls 3. izcēlumā: © Katovices pilsēta.

Fotoattēls 4. lpp.: © ph. Luciano Romano.

Fotoattēls 7. lpp.: © ph. Henrique Patricio.

1. fotoattēls 10. lpp.: Avots: Scheda ispettiva, Casa dell’Efebo I 7, 11, nodrošinājis Parco Archeologico di Pompei.

2. fotoattēls 10. lpp.: Avots: Relazione tecnica, Casa dell’Efebo, 2016. gada janvāris, nodrošinājis Parco Archeologico di Pompei.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.