Īpašais ziņojums
Nr.12 2019

E-komercija: vēl jārisina daudzas problēmas, kas saistītas ar PVN un muitas nodokļa iekasēšanu

(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)

Par šo ziņojumu ES aicina e-komercijas nozari nodrošināt, ka uzņēmumi un patērētāji var starptautiskā mērogā pirkt un pārdot internetā tāpat kā vietējā tirgū. Dalībvalstis ir atbildīgas par e-komercijas pārrobežu darījumiem piemērojamā PVN un muitas nodokļa iekasēšanu. Mēs veicām šo revīziju, jo jebkādi trūkumi PVN un muitas nodokļa iekasēšanā ietekmē dalībvalstu un ES budžetu, un šis iztrūkums tām jākompensē proporcionāli savam NKI. Mūsu revidenti pārbaudīja, vai Eiropas Komisija ir izveidojusi stabilu tiesisko regulējumu un kontroles sistēmu e-komercijas jomā attiecībā uz PVN un muitas nodokļa iekasēšanu un vai dalībvalstu īstenotie kontroles pasākumi palīdz nodrošināt ar e-komerciju saistītā PVN un muitas nodokļa iekasēšanu pilnā apmērā. Mēs konstatējām, ka, neskatoties uz nesenām pozitīvām pārmaiņām, ES šos jautājumus pašlaik pienācīgi nerisina, bet tā ir novērsusi dažas nepilnības, kas konstatētas tiesību aktu kopumā par PVN e-komercijai.
Mēs sniedzam vairākus ieteikumus par to, kā Eiropas Komisijai un dalībvalstīm labāk risināt konstatētās problēmas un veidot stabilu tiesisko regulējumu un kontroles sistēmu.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

E-komercija ir preču un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, ko veic ar interneta vai citu tiešsaistes sakaru tīklu starpniecību. ES aicina e-komercijas nozari nodrošināt, ka uzņēmumi un patērētāji var starptautiskā mērogā pirkt un pārdot internetā tāpat kā vietējā tirgū. Saskaņā ar jaunāko pieejamo statistiku 2017. gadā katrs piektais uzņēmums ES-28 veica elektronisko pārdošanu. No 2008. līdz 2017. gadam to uzņēmumu daļa, kuri veica e-pārdošanu, palielinājās par septiņiem procentpunktiem un e-pārdošanas apgrozījuma īpatsvars uzņēmumu kopējā apgrozījumā pieauga par pieciem procentpunktiem.

II

Kad preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek, izmantojot e-komerciju pāri robežām, dalībvalstis iekasē PVN un muitas nodokli. Jebkādi iekasēšanas trūkumi ietekmē dalībvalstu un ES budžetu. Komisija veic iekasētā PVN un muitas nodokļa pārbaudes. Komisija arī atbild par muitas un nodokļu politikas noteikšanu, kā arī stratēģijām un tiesību aktiem šajās jomās. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai atbild par krāpšanas, korupcijas un citu pret ES finanšu interesēm vērstu pārkāpumu izmeklēšanu.

III

Mēs veicām šo revīziju, jo pārrobežu e-komercijai piemērojamā PVN un muitas nodokļa iekasēšanā pastāv pārkāpumu risks. Lai gan aplēses par PVN summu, kas nav iekasēta no pārrobežu pakalpojumu sniegšanas, nav pieejamas, Komisija lēš, ka zaudējumi saistībā ar mazas vērtības preču piegādi no trešām valstīm sasniedz 5 miljardus EUR gadā.

IV

Mēs izpētījām PVN un muitas tiesību aktos izklāstīto sistēmu, kas attiecas uz PVN un muitas nodokļa uzlikšanu internetā tirgoto pārrobežu preču piegādei. Mēs arī aplūkojām jauno sistēmu, kas attiecas uz PVN uzlikšanu e-komercijas pakalpojumu pārrobežu sniegšanai un stājās spēkā 2015. gada sākumā. Visbeidzot, mēs izskatījām Komisijas sagatavotos priekšlikumus un Padomes pieņemtos tiesību aktus, kas iekļauti 2017. gada tiesību aktu kopumā par PVN e-komercijai.

V

Mēs pārbaudījām, vai Eiropas Komisija ir izveidojusi stabilu tiesisko regulējumu un kontroles sistēmu e-komercijas jomā attiecībā uz PVN un muitas nodokļa iekasēšanu un vai dalībvalstu īstenotie kontroles pasākumi palīdz nodrošināt ar e-komerciju saistītā PVN un muitas nodokļa iekasēšanu pilnā apmērā.

VI

Mēs konstatējām, ka, neskatoties uz nesenām pozitīvām pārmaiņām, ES nerisina visas problēmas, kas saistītas ar PVN un muitas nodokļa pareizo summu iekasēšanu par internetā tirgotām precēm un pakalpojumiem.

VII

Mēs konstatējām, ka:

  1. tiesiskais regulējums vairumā aspektu atbilst ESAO un PMO atbalstītajai starptautiskajai paraugpraksei;
  2. jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā 2021. gadā, ir vērsti uz to, lai novērstu dažas nepilnības pašreizējā regulējumā, bet vērtības pazemināšanas problēma saglabājas;
  3. administratīvās sadarbības pasākumi starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm netiek pilnībā izmantoti;
  4. valstu nodokļu iestāžu veiktie kontroles pasākumi ir vāji, un Komisijas īstenotie kontroles pasākumi ir nepietiekami;
  5. pašreizējās muitošanas sistēmas ir nepilnīgas, un pastāv risks, ka ES nespēs novērst to ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic iesaistītie starpnieki, un
  6. PVN un muitas nodokļa iekasēšanas procedūra nav efektīva.
VIII

Lai veicinātu administratīvās sadarbības nolīgumu izmantošanu, paaugstinātu kontroles pasākumu efektivitāti un uzlabotu iekasēšanas procedūru un tiesiskā regulējuma efektivitāti, mēs sniedzam Komisijai un dalībvalstīm vairākus ieteikumus. Tie ir šādi:

  1. uzraudzīt, cik lielā mērā trešās valstis izpilda dalībvalstu nosūtītos pieprasījumus saskaņā ar savstarpējas administratīvās palīdzības nolīgumiem, kas ar tām noslēgti gan muitas, gan nodokļu lietās, un cik lielā mērā tās izmanto šo nolīgumu kontekstā izveidotās struktūras un sistēmas, lai risinātu konkrētas problēmas, kas izriet no preču tirdzniecības, kurā izmanto e-komerciju;
  2. pārbaudīt dalībvalstu veiktos kontroles pasākumus attiecībā uz nodokļa atvieglojumu mazas vērtības sūtījumiem;
  3. uzraudzīt, kā darbojas preču tālpārdošana ES iekšienē un vienas pieturas aģentūras minishēmā (MOSS);
  4. palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt metodiku, lai tās varētu sagatavot periodiskas aplēses par PVN iekasēšanas iztrūkumu e-komercijas jomā;
  5. izpētīt iespējas izmantot piemērotas un tehnoloģijās balstītas nodokļu iekasēšanas sistēmas, tostarp izmantojot digitālās valūtas, lai novērstu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijas jomā.

Palāta iesaka dalībvalstīm:

  1. savlaicīgi atbildēt uz signāliem par krāpšanu, kas saņemti no citām dalībvalstīm Eurofisc tīklā;
  2. pastiprināti revidēt MOSS tirgotāju un tālpārdošanas pakalpojumu sniedzēju darbību;
  3. rūpīgi uzraudzīt, vai attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu ES iekšienē tirgotāji ievēro jauno robežvērtību, kas ir 10 000 EUR.

Ievads

01

E-komercija ir preču un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, ko īsteno uzņēmumi, mājsaimniecības, privātpersonas vai privātas organizācijas, ar interneta vai citu datorizētu (tiešsaistes sakaru) tīklu starpniecību veicot elektroniskus darījumus1.

02

E-komercijas nozarē ir vērojama pastāvīga izaugsme. Saskaņā ar jaunāko pieejamo statistiku 2017. gadā katrs piektais uzņēmums ES-28 veica elektronisko pārdošanu. No 2008. līdz 2017. gadam to uzņēmumu daļa, kuri veica e-pārdošanu, palielinājās par septiņiem procentpunktiem un e-pārdošanas apgrozījuma īpatsvars uzņēmumu kopējā apgrozījumā pieauga par pieciem procentpunktiem2.

03

Dalībvalstis ir atbildīgas par e-komercijas pārrobežu darījumiem piemērojamā PVN un muitas nodokļa iekasēšanu. Jebkādi trūkumi PVN un muitas nodokļa iekasēšanā ietekmē dalībvalstu un ES budžetu.

04

Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts (TAXUD ĢD) ir atbildīgs par muitas un nodokļu politikas stratēģisko un likumdošanas līmeni, tostarp attiecībā uz e-komerciju. Tā kompetencē ir muitas savienības izveide un pārvaldība, kā arī nodokļu politikas izstrāde visā ES. Tas sagatavo likumdošanas un stratēģiskās iniciatīvas un koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

05

TAXUD ĢD arī vada Muitas politikas grupu, kura atbalsta muitas savienības īstenošanu un kurā darbojas visu 28 dalībvalstu muitas dienestu ģenerāldirektori.

06

Budžeta ģenerāldirektorāts (BUDG ĢD) ir atbildīgs par pārbaužu veikšanu saistībā ar pašu resursiem — ieņēmumiem, ko ES budžetam nodrošina dalībvalstis un kas ietver resursus, kuru pamatā ir iekasētais PVN un muitas nodoklis importam no trešām valstīm.

07

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) atbild par krāpšanas, korupcijas un citu pret ES finanšu interesēm vērstu pārkāpumu izmeklēšanu.

PVN un muitas nodokļa iekasēšana e-komercijā: ES pašreizējā kārtība

08

Kopumā ES muitas tiesības ir noteiktas Savienības Muitas kodeksā3 (UCC), savukārt pievienotās vērtības nodokli reglamentē PVN direktīva4. ES pašreizējā kārtība attiecībā uz e-komercijas darījumiem piemērojamā PVN iekasēšanu atšķiras precēm un pakalpojumiem.

Preču piegāde

09

ES reģistrētiem tirgotājiem, kas piegādā preces no vienas dalībvalsts patērētājam citā dalībvalstī, piemēro “tālpārdošanas shēmu”. Tas nozīmē, ka pārdošanas apjomam līdz noteiktai robežvērtībai (parasti 35 000 EUR, bet dažās dalībvalstīs — 100 000 EUR) tirgotājs piemēro tās dalībvalsts PVN likmi, kurā tas reģistrēts5. Ja pārdošanas apjoms pārsniedz šo robežvērtību, tirgotājam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam galamērķa dalībvalstī un jāpiemēro šīs dalībvalsts PVN likme (tādējādi uzņemoties visus ziņošanas un atbilstības pienākumus).

10

Gadījumos, kad preces ES patērētājiem pārdod tirgotāji no trešām valstīm, tās tiek importētas Eiropas Savienībā un tām piemēro muitošanas procedūras. Precēm, kuru vērtība ir līdz 150 EUR (nelielas vērtības sūtījumiem), ir noteikts muitas nodokļa atvieglojums, proti, muitas nodoklis importam netiek piemērots6. Ir noteikts arī PVN atvieglojums precēm ar niecīgu vērtību — precēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR (vai dažās dalībvalstīs — 10 EUR), importa PVN nepiemēro7.

Pakalpojumu sniegšana

11

E-komercijas pakalpojumiem, ko uzņēmums sniedz8 privātiem patērētājiem (B2C piegāde), piemēro “galamērķa principu”, t. i., tiem uzliek PVN atbilstoši likmei, kas piemērojama patērētāja dzīvesvietas valstī. Digitālajiem pakalpojumiem, kas no trešās valsts B2C veidā tiek sniegti ES patērētājiem, galamērķa principu piemēro kopš 2003. gada. Kopš 2015. gada sākuma šo principu piemēro visiem e-komercijas pakalpojumiem, ko ES pakalpojumu sniedzējs sniedz patērētājam citā dalībvalstī. Pirms tam šādiem pakalpojumiem piemēroja PVN likmi, kas bija spēkā pakalpojumu sniedzēja dzīvesvietas valstī.

12

2015. gada sākumā ES likumdevējs ieviesa vienas pieturas aģentūras minishēmas (MOSS) sistēmu, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Saskaņā ar MOSS tirgotāji, kas sniedz e-komercijas pakalpojumus privātiem patērētājiem, iekasē PVN atbilstoši tās dalībvalsts likmei, kurā atrodas patērētājs (“patēriņa dalībvalsts”). Tomēr šie tirgotāji var reģistrēties kā PVN maksātāji jebkurā viņu izvēlētā dalībvalstī9 (“identifikācijas dalībvalsts” jeb MSIDE) un tajā iesniegt vienotu PVN deklarāciju, uzskaitot visus pakalpojumus, kas sniegti katrā patēriņa dalībvalstī, un par šiem pakalpojumiem samaksājot attiecīgo PVN. Tad MSIDE pārskaita PVN, kas pienākas katrai patēriņa dalībvalstij. MOSS attiecas gan uz ES reģistrētiem tirgotājiem, gan arī uz tirgotājiem no trešām valstīm10.

13

Nodokļa likme, kas tiek piemērota digitālajiem pakalpojumiem, kurus MOSS reģistrēti tirgotāji B2C veidā sniedz dažādās patēriņa dalībvalstīs (MSCON), ir atspoguļota 1. attēlā.

1. attēls

E-komercijas pakalpojumi, ko MOSS reģistrēti tirgotāji B2C veidā sniedz pircējiem dažādās dalībvalstīs

Avots: ERP, pamatojoties uz “Your pocket guide to VAT on digital e-commerce” [Kabatas rokasgrāmata par PVN, ko piemēro digitālajiem e-komercijas pakalpojumiem], A. Bellheim, C. Brown, F. Erneholm, M. Jundt u. c.

Riski, kas saistīti ar pašreizējo kārtību attiecībā uz PVN un muitas nodokļa iekasēšanu e-komercijā

14

Aplēses par ES mērogā gūtajiem PVN zaudējumiem no pārrobežu pakalpojumu sniegšanas nav pieejamas, tomēr Komisija lēš, ka zaudējumi saistībā ar mazas vērtības preču piegādi no trešām valstīm sasniedz 5 miljardus EUR gadā. Citas aplēses ir sniegtas 101.107. punktā.

15

Lai gan vienotais tirgus ir atcēlis robežkontroli tirdzniecībai ES iekšienē, visas preces no trešām valstīm, ko ieved dalībvalstīs, tiek pakļautas muitas kontrolei. Pakalpojumi, kas digitālā veidā tiek sniegti no trešām valstīm, rada īpašu risku: šādi pakalpojumi fiziski nešķērso nevienu robežu un netiek pakļauti tādai pašai kontrolei kā preces, ko ieved Eiropas Savienībā. Pakalpojumu tirdzniecībai ES iekšienē piemēro PVN, un dalībvalstīm ir jābūt informētām par šādiem darījumiem, lai varētu pienācīgi piemērot nodokli.

Paļaušanās uz tirgotāju brīvprātīgu sadarbību

16

Viens vispārējs risks, kas attiecas uz precēm, ko piegādā, un pakalpojumiem, kurus sniedz gan ES, gan trešo valstu tirgotāji, ir tāds, ka pašreizējā sistēma lielā mērā paļaujas uz tirgotāju gatavību reģistrēties kā PVN maksātājiem un maksāt attiecīgo PVN. Dalībvalstīm nav nekādu izpildes pilnvaru ārpus savas jurisdikcijas, jo īpaši attiecībā uz tirgotājiem no trešām valstīm. Tāpēc tām ir grūti nodrošināt PVN iekasēšanu pilnā apmērā tajās dalībvalstīs, kurās atrodas preču un pakalpojumu galapatērētāji.

Riski, kas saistīti ar tiesisko regulējumu un sadarbības pasākumiem

17

Pastāv risks, ka nodokļu un muitas iestādes patēriņa dalībvalstī neizmantos administratīvās sadarbības pasākumus, lai pieprasītu informāciju no valsts vai valstīm, kurā(-s) piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts vai identificēts. Bez šādas informācijas apmaiņas nodokļu/muitas iestādēm patēriņa dalībvalstī ir grūti atklāt darījumus, kuriem nav uzlikts nodoklis. Turklāt uz uzņēmumu darījumiem ar patērētājiem (B2C) neattiecas PVN informācijas apmaiņas sistēma — elektronisks tīkls, ko izmanto, lai nosūtītu PVN informāciju gan par derīgiem PVN identifikācijas numuriem, kas piešķirti dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, gan par piegādēm ES iekšienē, kas no nodokļa ir atbrīvotas.

18

Vēl viens risks ir tāds, ka nodokļu iestādes reģistrācijas valstī (vai MSIDE) nav īpaši motivētas veikt pienācīgas piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju pārbaudes, jo ikviena atklātā PVN summa pieder patēriņa dalībvalstij.

Neatbilstības risks

19

Ņemot vērā šo paļaušanos uz tirgotāju sadarbību, sistēma var tikt pakļauta dažādu veidu neatbilstības riskam. Tālpārdošanas shēmas gadījumā pastāv risks, ka pakalpojumu sniedzēji var nereģistrēties galamērķa dalībvalstī, ja viņu pārdošanas apjoms šajā valstī pārsniedz attiecīgo robežvērtību. Ņemot vērā, ka PVN likmju atšķirības starp dalībvalstīm varētu veicināt ar tālpārdošanu saistītas krāpšanas izdevīgumu, pastāv arī risks, ka pakalpojumu sniedzēji ziņos par mazāku pārdošanas PVN, lai nepārsniegtu robežvērtību un izvairītos no augstākas PVN likmes, ko piemēro galamērķa dalībvalstī. Tas ļautu pakalpojumu sniedzējiem no dalībvalstīm ar zemāku PVN likmi negodīgi piedāvāt mazākas cenas, nekā piedāvā tie, kuru dalībvalstīs ir augstāka PVN likme, un radītu zaudējumus valsts budžetam.

20

Tā kā reģistrēšanos MOSS panākt ir grūti, pastāv risks, ka pakalpojumu sniedzēji no trešām valstīm nereģistrējas kā PVN maksātāji nevienā dalībvalstī, lai izvairītos no PVN uzlikšanas to sniegtajiem pakalpojumiem un no PVN maksāšanas. Pat ja viņi reģistrējas kādā identifikācijas dalībvalstī, joprojām pastāv risks, ka viņi deklarē pārāk mazu PVN vai to nedeklarē vispār. Tas samazina valsts budžeta ieņēmumus un ļauj pakalpojumu sniedzējiem no trešām valstīm piedāvāt mazākas cenas nekā ES reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem.

21

Mazas vērtības sūtījumiem piemērotie atbrīvojumi no PVN un muitas nodokļa potenciāli veicina vēl viena veida neatbilstību: sistemātisku preču vērtības pazemināšanu ievešanas deklarācijās, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.

22

Šos jautājumus ir paredzēts risināt ar ES tiesību aktu kopumu par PVN e-komercijai, ko Eiropas Komisija ierosināja 2016. gada 1. decembrī un Padome pieņēma 2017. gada beigās. Tas tika izstrādāts saskaņā ar ES digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Pirmās reformas attiecībā uz PVN stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Citi pasākumi stāsies spēkā 2021. gadā.

Revīzijas tvērums un pieeja

23

Mēs novērtējām, vai Komisija un dalībvalstis efektīvi risina problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis, lai iekasētu PVN un muitas nodokļa pareizo summu par internetā tirgotām precēm un pakalpojumiem. Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai:

  1. Komisija ir izveidojusi stabilu tiesisko regulējumu un kontroles sistēmu e-komercijas jomā attiecībā uz PVN un muitas nodokļa iekasēšanu un vai
  2. dalībvalstu īstenotie kontroles pasākumi palīdz nodrošināt ar e-komerciju saistītā PVN un muitas nodokļa iekasēšanu pilnā apmērā.
24

Mēs apmeklējām nodokļu un muitas iestādes piecās dalībvalstīs: Vācijā, Īrijā, Nīderlandē, Austrijā un Zviedrijā. Mēs izraudzījāmies dalībvalstis, pamatojoties uz šādiem riska kritērijiem: i) aplēse par neiekasēto PVN saistībā ar atbrīvojumiem, kas saskaņā ar tiesību aktiem piešķirti mazas vērtības sūtījumiem11, ii) MOSS sistēmā reģistrēto tirgotāju skaits katrā dalībvalstī12 un iii) e-pārdošanas apjoms, ko vienā dalībvalstī reģistrēti tirgotāji sasnieguši citās dalībvalstīs13.

25

Mēs veicām šo revīziju, jo pārrobežu e-komercijai piemērojamā PVN un muitas nodokļa iekasēšana ir pakļauta pārkāpumu iespējamībai. E-komercija ir īpaši pakļauta ļaunprātīgai izmantošanai, ko veic trešo valstu pakalpojumu sniedzēji, kuri nostāda neizdevīgā situācijā ES tirgotājus. Šādi pārkāpumi tieši ietekmē dalībvalstu un ES budžetu, jo samazina dalībvalstu iekasētā muitas nodokļa apmēru. Tas arī netieši ietekmē uz PVN balstītās dalībvalstu iemaksas. Šie pārkāpumi arī apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

26

Šim nolūkam mēs revidējām MOSS, kas stājās spēkā 2015. gada sākumā. Mēs arī revidējām PVN un muitas tiesību aktos izveidoto sistēmu, kas attiecas uz PVN un muitas nodokļa uzlikšanu pārrobežu preču piegādei. Visbeidzot, mēs izskatījām Komisijas jaunos priekšlikumus un Padomes pieņemtos tiesību aktus, kas 2017. gada 5. decembrī tika iekļauti tiesību aktu kopumā par PVN e-komercijai.

27

Revīzija aptvēra laikposmu no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada beigām. Mēs arī apsvērām, kāda ietekme varētu būt grozījumiem tiesību aktu kopumā par PVN e-komercijai, kurš stāsies spēkā pēc revīzijas beigām.

28

Mēs veicām revīziju divos posmos.

  1. Pirmais posms:
    • sagatavošanās darbs Komisijā, apmeklējumi un diskusijas ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem, e-komercijā specializētās Eurofisc darbības jomas priekšsēdētāju un Pasaules Muitas organizācijas dalībniekiem, kā arī ES augstāko revīzijas iestāžu (ARI) PVN darba grupas 2. pamatgrupu, lai vāktu informāciju un datus, kas vajadzīgi revīzijas praktiskajam darbam dalībvalstīs, un lai ES tiesību aktus salīdzinātu ar starptautisko paraugpraksi, un
    • aptauja: 2. pamatgrupa norādīja, ka e-komercija ir pakļauta krāpšanai PVN jomā. Lai gūtu visaptverošu pārskatu par situāciju Eiropas Savienībā, 2. pamatgrupa nolēma veikt visu ES nodokļu iestāžu aptauju. Mēs kā 2. pamatgrupas dalībnieki 2016. gada novembrī šīm iestādēm nosūtījām aptaujas anketu. Par aptaujas atsauces gadu tika noteikts 2015. gads. Tā attiecās gan uz ES, gan trešo valstu MOSS sistēmām un uz preču tālpārdošanu ES iekšienē un ārpus tās. Uz aptaujas jautājumiem atbildēja 20 dalībvalstis;
  2. otrais posms — revīzijas praktiskais darbs:
    • Komisijā: mēs novērtējām Komisijas izveidoto īpašo tiesisko regulējumu un kontroles sistēmu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst starptautiskajai paraugpraksei PVN un muitas nodokļa iekasēšanas jomā, kā arī ERP iepriekšējiem ieteikumiem attiecībā uz e-komerciju. Mēs arī izskatījām Komisijas iesniegtos tiesību aktu priekšlikumus, kas iekļauti tiesību aktu kopumā par PVN e-komercijai, un
    • izraudzītajās dalībvalstīs: mēs novērtējām, vai i) nodokļu un muitas iestādes izmanto administratīvās sadarbības pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošas informācijas sniegšanu par PVN un muitas nodokli, ii) to veiktie kontroles pasākumi ir efektīvi un iii) PVN un muitas nodokļa iekasēšanas procedūra ir efektīva.
      Mūsu analīzes pamatā bija dalībvalstu atbildes, kas sniegtas aptaujā par e-komerciju, pārrunas ar ekspertiem no dalībvalstu nodokļu un muitas iestādēm un vairākas ar e-komerciju saistītu darījumu izlases.
29

Sīkāku informāciju par revīzijas pieeju Komisijā un dalībvalstīs var atrast I pielikumā un II pielikumā.

Apsvērumi

30

E-komercijas darījumos preces tiek piegādātas un pakalpojumi sniegti attālināti, un, apmainoties ar informāciju par šo preču vai pakalpojumu piegādēm, dalībvalstīm ir jākompensē jurisdikcijas trūkums valstīs, kurās piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji veic uzņēmējdarbību. Dalībvalstīm ir arī jāveic efektīvi kontroles pasākumi, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, un jānodrošina PVN un muitas nodokļa iekasēšana pilnā apmērā.

31

Komisijai ir jāpārbauda dalībvalstu muitas un nodokļu iestādes un jāveic izmeklēšana, lai aizsargātu ES finanšu intereses. Komisijai ir arī jāizstrādā stabils tiesiskais regulējums un kontroles sistēma, kas ļauj dalībvalstīm ņemt vērā iepriekš minētās vajadzības un kas vienlaikus atbilst starptautiskajai paraugpraksei e-komercijas jomā.

Administratīvās sadarbības pasākumi netiek pilnībā izmantoti

Dalībvalstis neizmanto savstarpējas administratīvās palīdzības pasākumus, lai dalītos informācijā ar trešām valstīm

32

Nodokļu un muitas iestādēm ir jādalās informācijā par starptautisko tirdzniecību ar citām valstīm, lai nodrošinātu atbilstību nodokļu un muitas noteikumiem un ieņēmumu iekasēšanu pilnā apmērā. Šo administratīvo sadarbību sauc par savstarpēju administratīvo palīdzību (SAP). Saskaņā ar LESD 218. pantu ikviens ES starptautiskais nolīgums ir iepriekš jāapstiprina Padomei.

Savstarpēja administratīvā palīdzība nodokļu lietās

33

Kādā no iepriekšējiem īpašajiem ziņojumiem mēs dalībvalstīm sniedzām šādu ieteikumu14: “Lai stiprinātu sadarbību ar trešām valstīm un iekasētu PVN par e-komercijas B2C pakalpojumiem un nemateriālām precēm, kas piegādātas no šīm valstīm, dalībvalstīm jāveic šādi pasākumi:

  1. jāpiešķir pilnvaras Komisijai veikt sarunas par savstarpējās palīdzības pasākumiem ar valstīm, kurās reģistrēts vairākums digitālo pakalpojumu sniedzēju, un parakstīt nolīgumus par šādiem pasākumiem;
  2. dalībvalstīm, kas ir ESAO dalībnieces, — jāparaksta un jāīsteno ESAO Konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu lietās, lai ar trešām valstīm apmainītos ar informāciju par digitālo pakalpojumu sniedzējiem.”
34

Šajā revīzijā mēs pārbaudījām, vai minētais ieteikums ir ņemts vērā. Mēs konstatējām, ka līdz šim ir bijis tikai viens ES starptautiskais nolīgums PVN sadarbības jomā — nolīgums starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu PVN jomā15. Šis nolīgums stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī.

35

Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas ESAO Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību (SAP) nodokļu lietās. Tomēr neviena no 20 dalībvalstīm, kas atbildēja uz aptaujas jautājumiem, nav to izmantojušas e-komercijas vajadzībām. Tāpat neviena no piecām dalībvalstīm, kuras šīs revīzijas kontekstā apmeklējām 2018. gadā, e-komercijā nekad nav izmantojušas ESAO Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu lietās.

Savstarpēja administratīvā palīdzība muitas lietās

36

Muitas lietās Eiropas Savienībai nav spēkā esoša nolīguma par sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību ar trešām valstīm, kurā būtu paredzēta īpaša administratīva sadarbība e-komercijas jomā. Tas neliedz dalībvalstīm izmantot nolīgumus par SAP muitas lietās, kuros tiešas atsauces uz e-komerciju nav, bet ir vispārīgi aplūkota muitas tiesību aktu pārkāpumu novēršana, atklāšana un apkarošana.

37

Tomēr neviena no piecām apmeklētajām dalībvalstīm nesniedza mums nevienu piemēru vai pierādījumu par SAP pieprasījumu izmantošanu e-komercijas jomā muitas lietās ar trešām valstīm. Tās nevēlas e-komercijas jomā izmantot šo informācijas apmaiņu ar Ķīnu, jo ir maz izredžu, ka tiks saņemta atbilde16. Bez šādas informācijas apmaiņas muitas dienesti patēriņa dalībvalstī nevar būt informēti par darījumiem, par kuriem nav ziņots.

Administratīvās sadarbības pasākumi ES iekšienē netiek pilnībā izmantoti

38

Attiecībā uz tirdzniecību ES iekšienē dalībvalstis paļaujas uz informāciju, ko tās saņem no citām dalībvalstīm, lai to teritorijā varētu iekasēt PVN. Dalībvalstis apmainās ar šo informāciju, izmantojot administratīvās sadarbības pasākumus, kas paredzēti ES tiesību aktos17. Šajos tiesību aktos ir noteikti šādi ar e-komerciju saistīti administratīvās sadarbības instrumenti:

  1. MOSS, kas uzglabā informāciju par reģistrētajiem tirgotājiem un to paziņoto pakalpojumu sniegšanu patēriņa dalībvalstī;
  2. informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma un informācijas apmaiņa bez iepriekšēja pieprasījuma, izmantojot standarta elektroniskās veidlapas;
  3. kontroles pasākumi, kas vienlaicīgi tiek veikti divās vai vairākās dalībvalstīs (daudzpusējie kontroles pasākumi — DKP), un nodokļu inspektoru klātbūtne citās dalībvalstīs, lai viņi varētu piekļūt tajās glabātajai dokumentācijai vai piedalīties notiekošajā izmeklēšanā, un
  4. decentralizēts tīkls Eurofisc, kurā dalībvalstis var ātri apmainīties ar konkrētu informāciju par pārrobežu krāpšanu, kā arī apstrādāt un analizēt to. Tā mērķis ir veicināt un atvieglot daudzpusēju sadarbību cīņā pret krāpšanu PVN jomā. Tīkls darbojas kā sadarbības struktūra bez juridiskas personas statusa.

Vienas pieturas aģentūras minishēma (MOSS)

39

MOSS ir tirdzniecības atvieglošanas pasākums tirgotājiem, kuri sniedz e-komercijas pakalpojumus Eiropas Savienībā un uz to. Tāpēc reģistrācija MOSS ir brīvprātīga. ES tirgotāji var reģistrēties ES MOSS sistēmā tajā dalībvalstī, kurā tie ir izveidojuši uzņēmumu vai, ja tāda nav, kurā atrodas to pastāvīgā iestāde18. Tirgotāji no trešām valstīm var reģistrēties trešo valstu sistēmā jebkurā viņu izvēlētā dalībvalstī. Ja tirgotāji nereģistrējas MOSS, viņiem ir jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā dalībvalstī, kurā atrodas pakalpojumu patērētāji.

MOSS IT arhitektūra ir stabila

40

Kad dalībvalstu nodokļu iestādes saskaras ar jautājumiem saistībā ar MOSS izmantošanu citās dalībvalstīs, tās var lūgt palīdzību zvanu centram, ko nodrošina TAXUD ĢD IT pakalpojumu pārvaldības (ITPP) struktūrvienība. Katram paziņotajam jautājumam piešķir kodētu biļeti Synergia datubāzē. ITPP ir izveidojusi MOSS infopaneli kā MOSS darbību uzraudzības instrumentu ES līmenī.

41

Ja dalībvalsts nosūta kļūdainu ziņojumu, saņēmējs atbild ar tehniskas kļūdas paziņojumu (TKP). Tajā var norādīt vai nu uz ziņojuma nederīgumu vai nepareizu formātu, vai arī uz faktu, ka attiecīgās PVN deklarācijas vai PVN ID numurs nav zināms.

42

Lai pārbaudītu MOSS IT arhitektūras darbību, mēs:

  1. analizējām dalībvalstu atbildes uz mūsu aptaujas jautājumiem;
  2. iztaujājām MOSS IT speciālistus dalībvalstu nodokļu iestādēs;
  3. izpētījām visas 29 biļetes, kas piešķirtas paziņotajiem jautājumiem, kuri publicēti 2017. gada 20. novembra MOSS infopanelī un saistībā ar kuriem apmeklētās dalībvalstis bija vai nu atbildīgā, vai skartā puse, un
  4. pārbaudījām 10 TKP, kurus nosūtījusi, un vēl 10 TKP, kurus saņēmusi katra apmeklētā dalībvalsts.

1. izcēlums

Izlašu pārbaudes konstatējumu piemērs

Mēs konstatējām, ka 25 no 29 biļetēm, par kurām ziņojušas apmeklētās dalībvalstis, vai nu vēl bija atvērtas, vai pēc ilgas kavēšanās slēgtas. Mēs arī konstatējām, ka pēc TKP saņemšanas nekāda saņēmēja reakcija neseko, līdz jautājums saasinās un tam tiek piešķirta biļete. Tādējādi dalībvalstis nav proaktīvas jautājumu risināšanā vai reaģēšanā uz TKP (sīkāku informāciju par izlašu pārbaudes rezultātiem sk. III pielikumā).

43

Deviņpadsmit dalībvalstis aptaujā atbildēja, ka Eiropas Komisijas izstrādātā IT infrastruktūra ir pietiekami uzticama, lai nodrošinātu MOSS darbību, un 16 dalībvalstis atbildēja, ka atbalsts, ko Komisija sniedza sagatavošanas posmā, bija pietiekams. Visu piecu dalībvalstu nodokļu iestādes šiem apgalvojumiem revīzijas laikā piekrita. Tomēr četras dalībvalstis uzskatīja, ka norādījumi nebija pietiekami. Viena no tām norādīja uz atšķirībām “funkcionālo un tehnisko specifikāciju” interpretācijā, un to apmeklējuma laikā apstiprināja cita dalībvalsts.

44

Nīderlandes nodokļu iestādes uzskata, ka ir pārāk daudz MOSS dalībnieku un tehnisko specifikāciju, kas neļauj tām proaktīvi reaģēt uz izņēmumiem un signāliem no dalībvalstīm vai tirgotājiem. Pēc Austrijas nodokļu iestāžu domām, sistēma kopš 2017. gada darbojas labāk un sadarbība starp dalībvalstu IT dienestiem ir veiksmīga. Tomēr tās uzskata, ka līdz 2021. gadam dalībvalstis nebūs gatavas ieviest jauno vienas pieturas aģentūru.

MOSS uzglabā informāciju par reģistrētajiem tirgotājiem un to paziņoto pakalpojumu sniegšanu patēriņa dalībvalstī

45

ES tiesību aktā par administratīvu sadarbību ir paredzēta informācijas glabāšana un apmaiņa par katra MOSS reģistrētā tirgotāja darbības uzsākšanu, pabeigšanu un izmaiņām tajā, kā arī par tā sniegtajiem pakalpojumiem, par kuriem ziņots PVN deklarācijā un kuri sniegti no tirgotāja identifikācijas dalībvalsts patēriņa dalībvalstī19.

46

Lai pārbaudītu, kā dalībvalstis nodrošina, ka patēriņa dalībvalstij pareizajā laikā tiek sniegta pareizā informācija par MOSS, mēs i) izpētījām dalībvalstu atbildes uz mūsu aptaujas jautājumiem, ii) iztaujājām MOSS ekspertus apmeklētajās dalībvalstīs un iii) pārbaudījām piecas ar MOSS saistītu darījumu izlases.

47

Trīspadsmit dalībvalstis atbildēja, ka tirgotājiem nav problēmu ar pareizās piemērojamās likmes noteikšanu; piecas ziņoja par nelielām grūtībām, un divas uz šo jautājumu neatbildēja. No apmeklētajām dalībvalstīm Nīderlande kā identifikācijas dalībvalsts sūta kļūdas paziņojumu tirgotājam, ja deklarācijā norādītā PVN summa nav aprēķināta pareizi. Zviedrijas PVN deklarācijā tirgotājiem ir norādītas visu dalībvalstu PVN likmes, un tiek veiktas deklarēto summu un piemēroto PVN likmju atbilstības pārbaudes.

48

Austrija norādīja, ka gadījumā, ja tirgotājs ieraksta nepareizu PVN likmi vai nepareizu PVN summu, viņš saņem paziņojumu no Austrijas MOSS sistēmas, bet joprojām var nosūtīt deklarāciju ar nepareizo likmi vai summu. Ja likme ir nepareiza, sistēma maksājumu nebloķē, bet tikai nosūta atgādinājumu par labojumu. Austrija uzskata, ka sistēmai nevajadzētu ļaut tirgotājiem ierakstīt nepareizu PVN likmi.

49

Lai noteiktu vietu, kurā atrodas pakalpojumu patērētājs, ES tiesību aktos ir minēti vairāki pieņēmumi. Ja šie pieņēmumi nav piemērojami, pakalpojumu sniedzējam, lai pierādītu patērētāja atrašanās vietu, ir jāglabā divi20 pierādījumi, kas nav pretrunīgi, piemēram, rēķina vai interneta protokola (IP) adreses un bankas rekvizīti.

50

Saskaņā ar atbildēm uz aptaujas jautājumiem 13 dalībvalstis nav saskārušās ar grūtībām noteikt patērētāja atrašanās vietu un par šādām grūtībām nav ziņojuši arī šo dalībvalstu MOSS tirgotāji. Par dažām problēmām ziņoja trīs dalībvalstis. Vēl viena dalībvalsts paziņoja, ka šīs atrašanās vietas noteikšanai tā pašlaik izmanto tikai vienu pierādījumu. Viena dalībvalsts ziņoja par būtiskām problēmām, un atlikušās divas dalībvalstis uz šo jautājumu neatbildēja.

51

No piecām apmeklētajām dalībvalstīm tikai Austrija ziņoja, ka ne vienmēr ir iespējams pārbaudīt, vai norādītā patērētāju atrašanās vieta ir īstā un pareizā, un ka var paļauties tikai uz IP adresi.

52

Katrā apmeklētajā dalībvalstī mēs attiecībā uz ES un trešo valstu sistēmām pārbaudījām 10 MOSS reģistrāciju, deklarāciju, deklarāciju labojumu un reģistrācijas anulēšanas un izslēgšanas gadījumu izlasi. Visi izlašu pārbaudes rezultāti ir atspoguļoti III pielikumā.

2. izcēlums

Izlašu pārbaudes konstatējumu piemērs

Nodokļu iestādes ne vienmēr dokumentēja tirgotāju reģistrācijas kontroles pasākumus. Šie kontroles pasākumi attiecībā uz ES tirgotājiem bija plašāki nekā attiecībā uz tirgotājiem no trešām valstīm un nenovērsa vienlaicīgas reģistrācijas gadījumus divās dalībvalstīs. Tas apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

Ja tirgotājs nav iesniedzis deklarāciju 30 dienu laikā pēc pārskata perioda (ceturkšņa) beigām, identifikācijas dalībvalsts izdod elektronisku atgādinājumu par tirgotāja pienākumu iesniegt deklarāciju un veikt maksājumu. Turpmākos atgādinājumus izdod MSCON. Mēs konstatējām, ka piecos no 50 izlasē iekļautajiem gadījumiem MSCON neatgādināja tirgotājam, ka ir jāiesniedz PVN deklarācija. Ja tirgotājs neizpilda savu pienākumu iesniegt PVN deklarāciju trīs kalendāros ceturkšņus pēc kārtas, nodokļu iestādēm viņš ir jāizslēdz no MOSS.

Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm nav pietiekama

53

ES tiesību aktā par administratīvu sadarbību ir paredzēta divu veidu informācijas apmaiņa: informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma un informācijas apmaiņa bez iepriekšēja pieprasījuma. Otrā var būt automātiska, piemēram, automātiska informācijas apmaiņa par iepriekšējā iedaļā minēto MOSS, vai spontāna21.

54

Informācijas apmaiņa saistībā ar administratīvu sadarbību (AS) e-komercijas jomā, ko konstatējām apmeklētajās dalībvalstīs no 2015. gada līdz datumam, par kuru pieejami jaunākie dati, ir atspoguļota 1. tabulā.

1. tabula

Ar e-komerciju saistītas informācijas apmaiņa apmeklētajās dalībvalstīs

Avots: ERP.

55

Mēs konstatējām risku, ka šie dati nav pilnīgi, jo:

  1. e-veidlapās, kuras izmanto spontānai informācijas apmaiņai, nav ailes, kurā atzīmēt un klasificēt informācijas apmaiņu, kas attiecas uz tālpārdošanas shēmu;
  2. dalībvalstis neveic atsevišķu ar e-komerciju saistītu e-veidlapu uzskaiti, un
  3. dalībvalstu administratīvās sadarbības centrālajiem koordinācijas birojiem nav atsevišķas koordinācijas funkcijas attiecībā uz MOSS un/vai tālpārdošanu.
56

Administratīvās sadarbības ietvaros 2016. gadā īstenotā informācijas apmaiņa apmeklētajās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar e-komerciju, ir atspoguļota 2. tabulā.

2. tabula

AS jomā 2016. gadā īstenotā kopējā informācijas apmaiņa apmeklētajās dalībvalstīs

Avots: Administratīvās sadarbības pastāvīgās komitejas ekspertu grupa.

57

Šajās tabulās ir redzams, ka informācijas apmaiņa par e-komerciju gan pēc pieprasījuma, gan spontānā veidā joprojām ir ierobežota.

58

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma ir jāveic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas, ja vien šī informācija jau nav pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā. Šādā gadījumā termiņš ir samazināts līdz vienam mēnesim22.

59

Lai pārbaudītu šīs informācijas apmaiņas efektivitāti, mēs analizējām 1. tabulā apkopoto informācijas apmaiņu. Ja informācijas apmaiņas gadījumu skaits pārsniedza 10 (gan pēc pieprasījuma, gan spontāni saņemtā un nosūtītā informācija), mēs pēc nejaušības principa atlasījām 10 gadījumus. Citādi mēs izpētījām visus gadījumus. Mēs konstatējām, ka:

  1. 25 no 56 pārbaudītajiem gadījumiem informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma aizkavējās. 16 no šiem 25 novēlotas informācijas apmaiņas gadījumiem dalībvalstis nepaziņoja pieprasījuma iesniedzējiem, ka tās nevar atbildēt līdz termiņa beigām, kā tas noteikts Regulas Nr. 904/2010 12. pantā;
  2. dalībvalstis informācijas apmaiņu gan pēc pieprasījuma, gan spontāni biežāk izmanto attiecībā uz preču tālpārdošanu ES iekšienē nekā MOSS.

Daudzpusējie kontroles pasākumi nav efektīvi

60

Divas vai vairākas dalībvalstis var vienoties par saskaņotu kontroles pasākumu veikšanu attiecībā uz viena vai vairāku saistītu tirgotāju nodokļu saistībām, ja tās uzskata, ka šādi pasākumi ir efektīvāki par pasākumiem, kurus veic tikai viena dalībvalsts23.

61

Komisija norādīja, ka kopš 2014. gada ir veikti 284 daudzpusējie kontroles pasākumi (DKP), no kuriem sešus var uzskatīt par īpaši saistītiem ar e-komerciju, ietverot PVN un tiešos nodokļus.

62

Mēs pārbaudījām šos DKP, veicot revīzijas apmeklējumus dalībvalstīs, un novērtējām to efektivitāti attiecībā uz veiktajiem papildu PVN novērtējumiem. Mēs konstatējām, ka trīs no šiem pasākumiem pašlaik vēl tiek veikti un viens ir bijis ļoti sekmīgs papildu PVN novērtējumu ziņā. Tomēr mēs arī konstatējām, ka divos gadījumos identifikācijas dalībvalsts atteicās piedalīties daudzpusējos kontroles pasākumos. Viena no apmeklētajām dalībvalstīm norādīja, ka gandrīz nav iespējams noteikt pareizo nodokļu bāzi, ja nav iesaistīta identifikācijas dalībvalsts.

63

Tāpat apmeklētās dalībvalstis nekad nav izmantojušas kopīgas revīzijas saskaņā ar ESAO Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību (SAP) nodokļu lietās24.

64

2018. gada 2. oktobrī Padome pieņēma grozījumus25 Regulā Nr. 904/2010, paredzot26 iespēju dalībvalstu nodokļu iestādēm veikt kopīgas revīzijas. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ja vismaz divas dalībvalstis iesniedz identifikācijas dalībvalstij kopīgu pamatotu pieprasījumu ar norādēm vai pierādījumiem par risku saistībā ar izvairīšanos no PVN maksāšanas, pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar atteikties (ar dažiem izņēmumiem) piedalīties revīzijā.

Dalībvalstis neuzskata informācijas apmaiņu Eurofisc tīklā par noderīgu

65

Eurofisc ir decentralizēts dalībvalstu nodokļu un muitas administrāciju ierēdņu tīkls, kurā šīs iestādes ātri apmainās ar konkrētu informāciju par iespējamiem krāpnieciskiem uzņēmumiem un darījumiem, kā arī kopīgi apstrādā un analizē to.

66

Eurofisc 2016. gada aprīļa plenārsēdē tika apstiprināta Eurofisc jaunās 5. darbības jomas (WF5) izveide. Pašlaik šajā darbības jomā ir 24 dalībnieki un trīs novērotāji.

67

Viens no WF5 mērķiem 2017. gadam bija sākt operatīvo datu apmaiņu. Dalībvalstis ir vienojušās par diviem atsauksmju līmeņiem. Pirmā līmeņa atsauksmes ir jānosūta mēneša laikā, ja tas ir iespējams. Otrā līmeņa atsauksmes ir jāsniedz pēc izmeklēšanas pabeigšanas, lai informācijas sūtītājs tiktu informēts par sniegtās informācijas lietderību.

68

Mēs konstatējām, ka 2017. gada decembrī, kad šī sistēma sāka darboties, četras dalībvalstis citām dalībvalstīm nosūtīja 480 krāpšanas signālus. Tomēr atsauksmes tika sniegtas tikai vienā no šiem 480 gadījumiem. Dalībvalstis uzskata, ka signāli, ko tās ar Eurofisc WF5 starpniecību sūta šajā riska datubāzē, nav mērķtiecīgi, noderīgi vai sekmīgi.

69

Dalībvalstis arī dalās informācijā un izdod agrīnās brīdināšanas ziņojumus par krāpšanas tendencēm un konkrētām krāpšanas shēmām. Mēs konstatējām, ka dalībvalstis ar šādu informāciju apmainījās trīs reizes un vienā gadījumā tā bija ļoti noderīga informācijas saņēmējas dalībvalsts nodokļu iestādēm, kuras mēneša laikā sniedza atsauksmi.

Trūkst efektīvu kontroles pasākumu attiecībā uz pārrobežu e-komercijas darījumiem

70

Dalībvalstis ir galvenokārt atbildīgas par kontroles sistēmas ieviešanu, lai nodrošinātu ES un trešo valstu tirgotāju reģistrāciju MOSS sistēmā. Turklāt katra dalībvalsts ir atbildīga par savas riska pārvaldības sistēmas ieviešanu, lai veiktu kontroles pasākumus attiecībā uz tālpārdošanu. Tā kā vienotas sistēmas ES līmenī nav, atšķirīgas pieejas dažādās dalībvalstīs var radīt kropļojumus iekšējā tirgū.

Nodokļu iestāžu kontroles darbība attiecībā uz MOSS ir vāja

71

Mēs konstatējām, ka nodokļu iestādes ne vienmēr dokumentēja tirgotāju reģistrācijas kontroles pasākumus. Šie kontroles pasākumi attiecībā uz ES tirgotājiem bija plašāki nekā attiecībā uz tirgotājiem no trešām valstīm. Mēs konstatējām kontroles trūkumus trešo valstu reģistrācijas sistēmā gandrīz 80 % izskatīto gadījumu un, pārbaudot reģistrācijas anulēšanas un izslēgšanas gadījumu izlasi, – divus dubultas reģistrācijas gadījumus trešo valstu sistēmā. Tādējādi vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES tirgotājiem netiek nodrošināti.

72

Aptaujā mēs jautājām dalībvalstīm, vai 2015. gadā tās kā identifikācijas dalībvalsts veica kontroles pasākumus attiecībā uz tirgotājiem, kas reģistrēti MOSS. Tikai septiņas dalībvalstis atbildēja apstiprinoši, un viena no tām norādīja, ka šādus pasākumus tā veica reģistrācijas laikā. Pārējās dalībvalstis atbildēja, ka vai nu kontroles pasākumi netika veikti (deviņas), vai statistikas dati par to nav pieejami (četras).

73

Attiecībā uz MSCON veiktajiem kontroles pasākumiem astoņas dalībvalstis atbildēja, ka tās šādus pasākumus veica, deviņas dalībvalstis nekādus kontroles pasākumus nebija veikušas, un trim dalībvalstīm nebija attiecīgo statistikas datu.

74

Apmeklētajās dalībvalstīs veikto MOSS revīziju skaits gan attiecībā uz ES, gan trešo valstu sistēmām no 2015. gada līdz laikposmam, par kuru pieejami jaunākie dati, ir apkopots 2. attēlā.

2. attēls

MOSS revīziju skaits visās piecās izraudzītajās dalībvalstīs salīdzinājumā ar tirgotāju skaitu 2017. gada beigās

Piezīme. MOSS tirgotāju skaits Vācijā, kurš pieejams federālajā līmenī, neietver ES piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus.

Avots: ERP.

75

Mēs pārbaudījām 2. attēlā minētās MOSS revīzijas. Mēs konstatējām, ka:

  1. tikai Nīderlande izmanto standarta revīzijas failu MOSS revīzijām (SAF-MOSS), lai pieprasītu datus no MOSS tirgotājiem;
  2. tikai trijos no pārbaudītajiem failiem revīzija noslēdzās ar efektīvu PVN iekasēšanu, veicot papildu PVN novērtējumu, un
  3. Komisija sniedza ieteikumus27 par to, kā koordinēt MOSS revīzijas, un dalībvalstis ir apstiprinājušas Fiscalis projektu grupas Nr. 86 sagatavotās pamatnostādnes par MOSS revīziju un kontroli. Tomēr tās nav juridiski saistošas, un dalībvalstis var izmantot dažādas pieejas.
76

Mēs konstatējām, ka ES sistēmas gadījumā MOSS revīzijas darbība ir ļoti ierobežota, bet trešo valstu sistēmas gadījumā tās gandrīz vispār nav. PVN iekasēšanas ziņā šī revīzijas darbība nav efektīva. Turklāt Nīderlandes nodokļu iestādes paziņoja, ka tām kā dalībvalstij, kurā pircējs faktiski lieto pakalpojumus, vēl ir jāveic ļoti daudz revīziju attiecībā uz labojumiem PVN deklarācijās.

Nodokļu iestādes neveic efektīvas revīzijas par preču tālpārdošanu ES iekšienē

77

Lielākā daļa dalībvalstu izmanto rasmošanas rīkus vai trešo personu sniegtu informāciju, lai apzinātu tirgotājus, kas jāreģistrē to jurisdikcijā, jo tie ir pārsnieguši robežvērtību (sk. 9. punktu). Tomēr tās neizmanto šo informāciju, lai apzinātu tirgotājus, kas jāreģistrē citā dalībvalstī.

78

Divas no apmeklētajām dalībvalstīm arī ziņoja, ka ir grūti pārbaudīt piegādātājus no citām dalībvalstīm, kuriem ir jāreģistrējas iepriekš minētajās dalībvalstīs, jo tie ir pārsnieguši tālpārdošanas robežvērtību.

79

Piemēram, piegādātāji no citām dalībvalstīm un tirdzniecības vietām var nodrošināt, ka privātiem klientiem ir jāslēdz līgums ar starpniekuzņēmuma piegādātājiem piegādātāja dalībvalstī par preču piegādi patēriņa dalībvalstī. Tādā veidā piegādātājs mākslīgi rada situāciju, ka piegāde tiek veikta vietējam starpniekuzņēmumam, nevis tālpārdošanas veidā uz patēriņa dalībvalsti, tādējādi izvairoties no vajadzības reģistrēties šajā dalībvalstī.

80

No mūsu pārbaudītajiem 62 informācijas apmaiņas gadījumiem 53 gadījumi vai nu pēc pieprasījuma, vai bez iepriekšēja pieprasījuma saistībā ar tālpārdošanu notika revīzijas kontekstā. Mēs konstatējām 13 piemērus, kad PVN iekasēšanas ziņā tika gūti efektīvi rezultāti.

ES muita nevar novērst mazas vērtības sūtījumiem piemērotā nodokļa atvieglojuma ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz precēm, kas importētas no trešām valstīm

81

B2C veidā īstenotai preču piegādei no trešām valstīm piemēro PVN atvieglojumu mazas vērtības sūtījumiem, ja preču vērtība nepārsniedz 22 EUR28. Turklāt, ja preču iekšvērtība29 nepārsniedz 150 EUR, muitas nodoklis nav jāiekasē. Dāvana, ko viena privātpersona sūta citai privātpersonai (P2P) un kuras vērtība nepārsniedz 45 EUR, no muitas nodokļa (MN) un PVN ir atbrīvota (sk. 3. tabulu).

3. tabula

Robežvērtība nodokļa atvieglojumam, kas piešķirts mazas vērtības sūtījumiem

Avots: ERP.

82

Šos nodokļa atvieglojumus mazas vērtības sūtījumiem (LVRC) var ļaunprātīgi izmantot, i) norādot pazeminātu preču vērtību, lai tā nepārsniegtu robežvērtību, kas noteikta atbrīvojumiem no PVN un/vai muitas nodokļa, ii) sadalot sūtījumus, lai tie nepārsniegtu robežvērtību, iii) importējot vai nu komerciālus sūtījumus, kas deklarēti kā dāvanas, vai preces, kurām atvieglojumu nepiemēro.

83

Preces var importēt pēc tam, kad patērētājs tās ir iegādājies internetā. Šajā gadījumā tās importē, izmantojot pasta vai kurjera pakalpojumus. Muitas dienestiem ir galīgā atbildība par to, lai tirgotāji ievērotu LVCR. Tie arī atbild par savas riska pārvaldības sistēmas ieviešanu, lai veiktu kontroles pasākumus attiecībā uz šo importu.

Nepilnības dalībvalstu elektroniskajās muitošanas sistēmās

84

Lai pārbaudītu, vai dalībvalstu elektroniskās muitošanas sistēmas spēj novērst LVCR ļaunprātīgu izmantošanu, mēs veicām testu četru apmeklēto dalībvalstu elektroniskās muitošanas sistēmas mākslīgā vidē. Mēs arī katrā no piecām apmeklētajām dalībvalstīm izveidojām īpašu izlasi ar 15 importa darījumiem, ko bija veikuši pasta operatori, un vēl vienu īpašu izlasi ar 15 importa darījumiem, ko bija veikuši kurjeru dienesti.

85

Visas apmeklēto dalībvalstu elektroniskās muitošanas sistēmas pieņēma deklarācijas, kas nevarēja pretendēt uz LVCR. Izņemot Austriju, pārējo četru apmeklēto dalībvalstu elektroniskās muitošanas sistēmas pieņēma ievešanas deklarācijas, kurās prasīts no muitas nodokļa atbrīvot B2C sūtījumus, lai gan to deklarētā iekšvērtība pārsniedza 150 EUR30, vai dāvanas, kuru deklarētā vērtība bija lielāka par 45 EUR31. Austrijas elektroniskā muitošanas sistēma pieņēma ievešanas deklarācijas, kurās prasīts no muitas nodokļa atbrīvot B2C sūtījumus, lai gan deklarētais produkts bija alkohola izstrādājums32.

86

Izlašu pārbaudes rezultāti ir parādīti 3. attēlā.

3. attēls

Pasta un kurjeru dienestu veikto importa darījumu izlašu pārbaudes rezultāti pa dalībvalstīm

Avots: ERP.

87

Īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 mēs ieteicām, ka dalībvalstīm ir nekavējoties33:

“…

b) jāievieš savu muitas elektronisko preču izlaišanas sistēmu pārbaudes, lai bloķētu ievešanas deklarācijas, kurās prasīts nodokļa atvieglojums mazas vērtības sūtījumiem ar precēm, kuru deklarētā vērtība ir virs 150 EUR, vai komerciāliem sūtījumiem (B2C), kas deklarēti kā dāvanas (P2P);

c) ex post jāpārbauda tirgotāju, tostarp AEO, atbilstība muitas nodokļa atbrīvojumam mazas vērtības sūtījumiem;

d) jāizstrādā izmeklēšanas plāni, lai novērstu šā atbrīvojuma ļaunprātīgu izmantošanu elektroniskajā preču tirdzniecībā ar trešām valstīm.”

88

Neviena no apmeklētajām dalībvalstīm b) un d) punktā minētos ieteikumus nebija izpildījusi. Dalībvalstis veica ex post pārbaudes, lai pārliecinātos, vai tirgotāji ievēro LVCR, bet nenovērsa ļaunprātīgu izmantošanu, ko atklājām 3. attēlā redzamajos gadījumos. Tādējādi elektroniskās muitošanas sistēmas nespēj novērst tādu preču importu, kas nevar pretendēt uz LVCR, un tas netiek kompensēts ar ex post pārbaudēm un izmeklēšanas plāniem.

Vairāki atzītie uzņēmēji ir ļaunprātīgi izmantojuši nodokļa atvieglojumu mazas vērtības sūtījumiem

89

Saskaņā ar muitas tiesību aktiem34 atzītajam uzņēmējam (AEO) ir vajadzīgi iekšējās kontroles mehānismi, lai varētu novērst un atklāt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus. Turklāt saskaņā ar AEO vadlīnijām “ikviena nepilnība administrēšanā, tostarp pārkāpumi muitas jomā, var liecināt par šīs iekšējās kontroles sistēmas neefektivitāti. No šāda viedokļa visi pārkāpumi muitas jomā vienmēr ir jāizskata arī saistībā ar šo nosacījumu, lai veiktu pasākumus iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai un tādējādi novērstu pārkāpumu atkārtošanos35”.

90

Mēs pārbaudījām izlasē ietvertas 75 ievešanas deklarācijas, kas iesniegtas pa pastu (15 katrā apmeklētajā dalībvalstī), un konstatējām, ka 35 gadījumos no 75 tika ļaunprātīgi izmantots LVCR. Astoņās no šīm 35 deklarācijām deklarētājs bija konkrēts atzītais uzņēmējs. Mēs pārbaudījām arī 75 ievešanas deklarācijas, ko iesnieguši kurjeru dienesti. 28 gadījumos tika ļaunprātīgi izmantots LVCR. 21 no šīm 28 deklarācijām deklarētājs vai muitas pārstāvis bija AEO.

91

AEO kurjeru pakalpojumu uzņēmumiem, kas iesniedza izlasē konstatētās nelikumīgās ievešanas deklarācijas, ir jāievieš iekšējās kontroles mehānismi, lai šādu situāciju nepieļautu. Šie AEO ir lūguši no PVN/muitas nodokļa atbrīvot preces, kurām šāds atvieglojums nav piemērojams.

Komisija neveic pietiekamas kontroles un uzraudzības darbības

92

Kā norādījām36 īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017, “muitas dienestiem, izmantojot riska informācijas veidlapu (RIV), ir pienākums savstarpēji sniegt ar risku saistītu informāciju, kas attiecas ne tikai uz novērotajiem riskiem, bet arī uz apdraudējumiem, kuri rada lielu risku citviet Savienībā”.

93

Komisija izveidoja RIV, lai novērstu pārkāpumus, kas saistīti ar vērtības pazemināšanu, nepareizu klasificēšanu, PVN u. c. RIV ir iekļauta Muitas riska pārvaldības sistēmā un ir pieejama dalībvalstīm, kuras ir nolēmušas integrēt būtisku informāciju savā valsts riska pārvaldības sistēmā.

94

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju, šajā sistēmā veicot ātru meklēšanu par 2016. un 2017. gadā izdotajām RIV un vaicājuma tekstā ietverot vienu vārdu, kas saistīts ar e-komerciju, kravu pārvadājumiem pa pastu vai ar kurjeru, tika saņemta atbilde, ka dalībvalstis izdevušas 530 riska informācijas veidlapu.

95

Komisija ir izstrādājusi kopīgus riska kritērijus un standartus attiecībā uz riskiem, kas ietekmē ES un tās dalībvalstu finanšu intereses (finanšu riska kritēriji jeb FRK). Dalībvalstīm šie FRK ir elektroniski jāievieš līdz 2019. gada maija beigām. FRK vismaz daļēji atsaucas uz ERP iepriekšējiem ieteikumiem.

96

Ņemot vērā Komisijas atbildes uz mūsu anketas jautājumiem, mēs konstatējām, ka saistībā ar e-komercijas problēmām PVN jomā Komisija neveic nekādas pārbaudes vai uzraudzības apmeklējumus dalībvalstīs, izņemot pārbaudes par dalībvalstu saskaņotās PVN bāzes aprēķināšanu pašu resursu vajadzībām. Komisija neuzrauga tālpārdošanu ES iekšienē un nav uzraudzījusi MOSS darbību dalībvalstīs kopš šīs sistēmas ieviešanas 2015. gada 1. janvārī.

97

Tomēr Komisija ir rīkojusi informatīvas kampaņas, lai uzlabotu trešo valstu tirgotāju atbilstību PVN MOSS trešo valstu sistēmai.

98

Kopš 2015. gada sākuma Komisija nav veikusi nevienu tradicionālo pašu resursu37 pārbaudi par kurjeru un pasta dienestu atbilstību.

99

Īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 mēs ieteicām, ka Komisijai ir “c) jāizmeklē zemas vērtības sūtījumu atbrīvojumu ļaunprātīga izmantošana elektroniskajā preču tirdzniecībā ar trešām valstīm” (8. ieteikums). 2017. gadā OLAF uzsāka izmeklēšanu par mazas vērtības apģērbu importu, izmantojot e-komerciju. Izmeklēšana notiek četrās dalībvalstīs. 2018. gadā OLAF uzsāka izmeklēšanu, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu paaugstināta riska preču importu ar e-komercijas darījumu starpniecību, izmantojot gaisa transportu un nesamaksājot muitas nodokli un attiecīgo PVN.

Iekasēšanas procedūra nav efektīva

100

Nodokļu iestādes atbild par to, lai pareizā PVN summa pareizajā laikā tiktu samaksāta pareizajai dalībvalstij, un par vajadzīgo korektīvo pasākumu veikšanu, ja tas nenotiek. Dalībvalstis atbild arī par MOSS sistēmā reģistrēto tirgotāju samaksātā PVN iekasēšanu un iekasēto summu pārskaitīšanu citām dalībvalstīm, kurām tās pienākas.

Nav aplēšu par PVN iekasēšanas iztrūkumu pakalpojumu sniegšanā, un aplēses attiecībā uz preču piegādi ir atšķirīgas

101

PVN iekasēšanas iztrūkums ir starpība starp summu, kas būtu jāiekasē saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, un faktisko summu, ko iekasējušas dalībvalstu nodokļu iestādes. Mēs pētījām, vai un kā to aprēķina attiecībā uz pārrobežu e-komercijas preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Šāda aplēse palīdzētu Komisijai vai dalībvalstīm novirzīt resursus tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi.

102

Mēs konstatējām, ka dalībvalstis nav veikušas nekādas PVN iekasēšanas iztrūkuma aplēses ne attiecībā uz ES, ne arī trešo valstu MOSS sistēmu. Aptaujā mēs lūdzām dalībvalstis sniegt aplēses par zaudētajiem ieņēmumiem nereģistrētu trešo valstu tirgotāju dēļ. 17 dalībvalstis atbildēja, ka tām šādu aplēšu nav; divas dalībvalstis uz šo jautājumu neatbildēja, un viena dalībvalsts sniedza aplēsi par 2015. gadā zaudētajiem ieņēmumiem saistībā ar to, ka vismaz 100 000 mājsaimniecību valsts teritorijā izmantoja nelegālu televīzijas apraidi38. Aplēstā summa sasniedza 12 miljonus EUR.

103

Mēs apstiprinājām, ka PVN iekasēšanas iztrūkuma aplēse attiecībā uz MOSS apmeklētajās dalībvalstīs netika veikta.

104

Aptaujā mēs lūdzām dalībvalstis sniegt aplēsi par zaudētajiem ieņēmumiem krāpnieciskas darbības dēļ, kad ļaunprātīgi izmantots nodokļa atvieglojums mazas vērtības sūtījumiem (LVCR), piemēram, sadalot, nepareizi deklarējot vai rēķinos par zemu novērtējot sūtījumus, lai tie nepārsniegtu robežvērtību. Neviena no 20 aptaujātajām dalībvalstīm šādu aplēsi mums nesniedza.

105

Kādā Deloitte pētījumā ir sniegta aplēse par PVN iekasēšanas iztrūkumu saistībā ar preču tālpārdošanu ES iekšienē un ārpus tās39. Zaudējumi Eiropas Savienībā ir robežās no 2,6 miljardiem līdz 3,8 miljardiem EUR gadā. Austrija aprēķināja, ka kopējie PVN zaudējumi tās teritorijā saistībā ar tālpārdošanu ES iekšienē laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam sasniedza 860 miljonus EUR. No piecām apmeklētajām dalībvalstīm šāda veida aplēsi publicēja tikai Austrija.

106

Analizējot datus par ES kopumā, uz trūkumiem šajā sistēmā ir norādīts arī kāda konsultāciju uzņēmuma 2016. gada pētījumā40. Saskaņā ar šo pētījumu PVN iekasē tikai no 35 % pasta importa darījumu, un šis iztrūkums rada tiešu PVN ieņēmumu zaudējumu aptuveni 1,05 miljardu EUR apmērā. Pētījumā ir aprēķināti papildu zaudējumi 0,25 miljardu EUR apmērā saistībā ar ievedmuitas nodokļa iekasēšanu. Savukārt Eiropas Komisija lēš, ka kopējie PVN zaudējumi pārrobežu komercijā saistībā ar atbrīvojumu mazas vērtības sūtījumiem sasniedz 5 miljardus EUR gadā41.

107

Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvalde (HMRC) Apvienotajā Karalistē ir aprēķinājusi, ka PVN zaudējumi valstī saistībā ar preču tālpārdošanu ārpus ES (imports) katru gadu sasniedz no viena līdz pusotram miljardam GBP. Tas ir 8 % līdz 12 % no PVN iekasēšanas iztrūkuma42. Salīdzinājumam jāatzīmē, ka “pazudušā tirgotāja” krāpnieciska darbība Kopienā (MTIC) Apvienotajā Karalistē veido tikai 4 % no PVN iekasēšanas iztrūkuma43.

Problēmas ar MOSS maksājumiem starp dalībvalstīm

108

MOSS sistēmā PVN, ko tirgotājs samaksā identifikācijas dalībvalstī (MSIDE), tiek pārskaitīts patēriņa dalībvalstij ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā mēneša beigām, kurā saņemts maksājums. No pārskaitītās summas tiek atņemta ieturētā procentuālā daļa no iekasētā PVN. ES tiesību aktos šī procentuālā daļa ir pakāpeniski samazināta no 30 % 2015.–2016. gadā līdz 15 % 2017.–2018. gadā un 0 % 2019. gadā. 4. attēlā ir parādīta finanšu plūsma gadījumā, kad trešo valstu MOSS sistēmā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs B2C veidā sniedz e-komercijas pakalpojumus.

4. attēls

E-komercijas pakalpojumu sniegšana B2C veidā, ko nodrošina trešo valstu MOSS sistēmā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs

Avots: ERP, pamatojoties uz “Your pocket guide to VAT on digital e-commerce” [Kabatas rokasgrāmata par PVN, ko piemēro digitālajiem e-komercijas pakalpojumiem], A. Bellheim, C. Brown, F. Erneholm, M. Jundt u. c.

109

Ja tirgotājs maksājumu neveic vai nesamaksā pilnu summu, identifikācijas dalībvalsts nosūta elektronisku atgādinājumu 10. dienā no dienas, kad bija jāveic maksājums. Pēc tam par turpmāku atgādinājumu nosūtīšanu un PVN iekasēšanu atbild MSCON44.

110

Katrā apmeklētajā dalībvalstī mēs pārbaudījām izlasi ar 10 PVN maksājumiem, kurus dalībvalsts saņēmusi kā identifikācijas dalībvalsts. Mēs konstatējām, ka divos gadījumos tirgotājs nesamaksāja pilnu summu, bet Īrijas nodokļu iestādes tirgotājam nenosūtīja atgādinājumu par neveikto maksājumu. Vienā no šiem diviem gadījumiem tās tirgotāju neizslēdza, lai gan tirgotājs samaksu veica ar vairāk nekā divu gadu nokavēšanos.

111

Nīderlandē mēs konstatējām divus gadījumus, kad valsts nodokļu iestādes saistību starp maksājumu un PVN deklarāciju noteica manuāli, kas ir grūts uzdevums ar ne pārāk drošu iznākumu. Turklāt Nīderlandes valsts IT sistēma neparedz deklarāciju un maksājumu automātiskas pārbaudes. Tirgotājus var izslēgt no MOSS, ja viņi ir saņēmuši atgādinājumu iesniegt PVN deklarāciju vai samaksāt tajā norādīto summu par trim kalendārajiem ceturkšņiem, kas bijuši tieši pirms tam. Tādējādi nodokļu iestādes nezina, ka nav veikts maksājums, un nav automātiska paziņojuma par to, ka tirgotājs ir nokavējis trīs maksājumu veikšanas termiņus. Izlašu pārbaudes rezultāti ir parādīti III pielikumā.

112

Nīderlandes Augstākā revīzijas iestāde ziņoja45: “Nīderlandes MOSS sistēma nesniedza nekādu atbalstu PVN maksājumu savlaicīguma un pilnīguma pārbaudēm no 2015. līdz 2017. gadam. Tikai 2018. gada pirmajā ceturksnī Nodokļu un muitas administrācija varēja uzsākt PVN deklarāciju saskaņošanu ar PVN maksājumiem attiecībā uz 2015. gada pirmo ceturksni. Deklarāciju un maksājumu saskaņošana ir galvenokārt manuāls darbs. Ņemot vērā nepadarīto darbu saistībā ar MOSS deklarāciju un maksājumu saskaņošanu, administrācijas Nerezidentu birojs vēl nav sācis darbu pie PVN saistību strukturētas izpildes un atbilstības uzraudzības. Šim nolūkam tam ir vajadzīga īpaša informācija par maksājumu statusu.”

113

Katrā apmeklētajā dalībvalstī mēs pārbaudījām izlasi ar 10 maksājumiem, kurus dalībvalsts saņēmusi kā MSCON. Mēs konstatējām divus gadījumus, kad MSCON nodokļu iestādes nenosūtīja atgādinājumu, lai gan tirgotājs šajā posmā nebija veicis maksājumu. Citā gadījumā MSCON saņēma maksājumu, bet neatrada PVN deklarāciju. Saistību starp visiem izraudzītās izlases maksājumiem un PVN deklarācijām Nīderlandes nodokļu iestādes noteica manuāli. Sīkāku informāciju par izlašu pārbaudes rezultātiem sk. III pielikumā.

114

Lai nodrošinātu PVN maksājumu pilnīgumu, tos sasaista ar PVN deklarācijām, izmantojot unikālu PVN deklarācijas atsauces numuru. Austrijas nodokļu iestādes ziņoja, ka tās nesaņem visus maksājumus, kas tām pienākas, jo īpaši no Apvienotās Karalistes. Arī Čehijas Republikas ARI46 ziņoja par problēmām ar to maksājumu saistīšanu ar PVN deklarācijām, kas saņemti no Apvienotās Karalistes.

115

Komisija, strādājot pie tā, lai nodrošinātu pārliecību par PVN pašu resursiem, veic MOSS PVN maksājumu saskaņošanu starp visām 28 dalībvalstīm. Mēs pārbaudījām šo saskaņošanu un konstatējām, ka, pēc pašas Komisijas domām, pastāv liela neatbilstība attiecībā uz Beļģiju, Bulgāriju, Dāniju un Austriju, bet trīs dalībvalstis (Grieķija, Kipra un Apvienotā Karaliste) līdz 2018. gada beigām datus nebija iesniegušas. Dati par 2016. gadu nav pilnīgi, jo attiecībā uz šo finanšu gadu vēl nav pārbaudītas 11 dalībvalstis.

Savstarpējās palīdzības noteikumus attiecībā uz nodokļu piedziņu izmanto nepietiekami

116

No visām piecām apmeklētajām dalībvalstīm tikai Austrijas nodokļu iestādes kā dalībvalsts, kurā pircējs faktiski lieto pakalpojumus, ir nosūtījušas piedziņas prasījumus citām dalībvalstīm saistībā ar summām, kas pienākas no MOSS tirgotājiem47. No 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam tās nosūtīja piecus prasījumus.

Neraugoties uz nesenām pozitīvām pārmaiņām tiesiskajā regulējumā, vēl ir jārisina svarīgi jautājumi

117

ES muitas tiesības ir noteiktas Savienības Muitas kodeksā48 (UCC), savukārt pievienotās vērtības nodokli reglamentē ES PVN direktīva49. Kopš 2015. gada MOSS sistēmu piemēro e-komercijas pakalpojumu pārrobežu sniegšanai. 2017. gada beigās ES pieņēma jaunu ES tiesību aktu kopumu, kas reglamentē PVN e-komercijā, proti, tiesību aktu kopumu par PVN e-komercijai. Tajā ir trīs tiesību akti50, un ar to ir ieviestas turpmāk minētās izmaiņas.

  1. Tas ļauj mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem saviem e-komercijas pārrobežu pakalpojumiem, kas nepārsniedz 10 000 EUR robežvērtību, uzlikt nodokli saskaņā ar “izcelsmes principu”, t. i., piemērot izcelsmes, nevis galamērķa dalībvalsts nodokļa likmi.
  2. Tas ļauj e-pārdevējiem piemērot savas identifikācijas dalībvalsts rēķinu izrakstīšanas noteikumus, nevis noteikumus, kas ir spēkā galamērķa dalībvalstī.
  3. Ar to tiek paplašināta MOSS sistēma, tajā ietverot visu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu B2C veidā, lai tā kļūtu par vienas pieturas aģentūru (OSS), un tiešsaistes preču pārdošanu B2C veidā gan no ES, gan trešām valstīm.
  4. Ar to tiek atcelts PVN atvieglojums tiešsaistē iegādātām un no trešās valsts importētām precēm, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 22 EUR (vai 10 EUR).
118

Iepriekšējā punkta a) un b) apakšpunktos aprakstītās izmaiņas stājās spēkā 2019. gadā, bet c) un d) apakšpunktos – tiks piemērotas tikai no 2021. gada. Mēs analizējām izmaiņu iespējamo ietekmi un apzinājām jautājumus, kas, pēc mūsu domām, vēl ir jārisina.

Tiesiskais regulējums vairumā aspektu atbilst ESAO un PMO atbalstītajai starptautiskajai paraugpraksei

119

Mēs novērtējām 117. punktā aprakstīto tiesisko regulējumu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst ESAO un PMO noteiktajai starptautiskajai paraugpraksei PVN un muitas nodokļa iekasēšanas jomā.

ESAO galamērķa princips

120

Saskaņā ar PVN direktīvu Eiropas Savienība e-komercijas pakalpojumu pārrobežu sniegšanai galapatērētājam piemēro galamērķa principu. Galamērķa princips nozīmē to, ka šādai pakalpojumu sniegšanai ir jāuzliek PVN tajā jurisdikcijā, kurā ir saņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta51. Tas atbilst starptautiskajai paraugpraksei.

121

Tomēr jaunie noteikumi, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, ļauj mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem saviem e-komercijas pakalpojumiem, kas nepārsniedz 10 000 EUR robežvērtību, uzlikt nodokli saskaņā ar “izcelsmes principu”, t. i., piemērot izcelsmes dalībvalsts nodokļa likmi.

122

Mēs uzskatām, ka, izmantojot izcelsmes principu, pieaug risks, ka pakalpojumu sniedzēji ziņos par mazāku pārdošanas PVN, lai nepārsniegtu robežvērtību un izvairītos no augstākas PVN likmes, ko piemēro galamērķa dalībvalstī. Turklāt jaunajos noteikumos nav ņemts vērā risks, ka dalībvalstis ar zemākām likmēm konkurēs ar citām dalībvalstīm, lai savām teritorijām piesaistītu MVU un jaunuzņēmumus52.

123

Attiecībā uz 10 000 EUR robežvērtību mēs arī piekrītam Čehijas Republikas Augstākās revīzijas iestādes sniegtajam novērtējumam, ka “tikai identifikācijas valsts var konstatēt šā ierobežojuma pārsniegšanu. ARI vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar šo direktīvu ES dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai pārbaudītu šā ierobežojuma izmantošanas nosacījumus”53.

PMO noteiktie riska rādītāji un tūlītējas izlaišanas pamatnostādnes

124

Saskaņā ar spēkā esošo ES tiesisko regulējumu Komisija izstrādāja kopīgus riska kritērijus un standartus attiecībā uz riskiem, kas ietekmē ES un tās dalībvalstu finanšu intereses (finanšu riska kritēriji jeb FRK). Šis regulējums neietver visus PMO noteiktos kritērijus54, bet tikai tos, kurus dalībvalstis var ieviest savās valsts riska pārvaldības sistēmās. Mēs konstatējām, ka Komisija nav sniegusi dalībvalstīm papildu skaidrojumu par PMO rādītājiem, lai skaidri noteiktu, kā īstenot FRK, pamatojoties uz kopīgiem elementiem.

125

PMO ir izdevusi tūlītējas izlaišanas pamatnostādnes (TIP) — “procedūru vadlīniju kopumu, kas ir balstīts uz pašreizējo praksi, lai muita varētu apvienot tūlītēju izlaišanu ar šo sūtījumu attiecīgām un atbilstošām pārbaudēm”55. Tās īpaši attiecas uz kravu pārvadājumiem pa pastu vai ar kurjeru. Mēs konstatējām, ka ES tiesību akti atbilst TIP galvenajiem principiem.

126

Saskaņā ar TIP56, aprēķinot vērtību korespondencei un dokumentiem, kā arī mazas vērtības sūtījumiem, par kuriem nekādus nodokļus un nodevas neiekasē, transporta izmaksas aprēķinā var neiekļaut. Visas apmeklētās dalībvalstis un Komisija uzskatīja, ka 150 EUR robežvērtība atbrīvojumam no muitas nodokļiem attiecas tikai uz preču vērtību, neietverot apdrošināšanas un kravu pārvadājumu izmaksas57.

127

Tomēr mēs konstatējām, ka saskaņā ar Īrijas un Vācijas interpretāciju par 22 EUR (vai 10 EUR) robežvērtību PVN atvieglojumam tiesību aktos58 minētā kopējā vērtība var ietvert arī transporta izmaksas59. Austrija uzskata, ka šī vērtība attiecas tikai uz preču cenu un transporta izmaksas neietver. Šīs atšķirīgās interpretācijas nozīmē to, ka Komisijai nav izdevies panākt muitas noteikumu vienādu īstenošanu dalībvalstu muitas dienestos.

Jaunie noteikumi, kas būs spēkā no 2021. gada, ir paredzēti, lai novērstu dažas nepilnības, bet vērtības pazemināšanas problēma saglabāsies

128

Mēs izskatījām jaunos noteikumus, kas stāsies spēkā 2021. gadā, ņemot vērā Komisijas atbildes uz mūsu anketas jautājumiem. Mēs arī apspriedām e-komercijas problēmas ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem un ES augstāko revīzijas iestāžu darba grupas PVN jautājumos 2. pamatgrupu.

129

Dažos gadījumos preču piegādātājs no trešās valsts var izvēlēties importēt preces, pirms patērētājs tās ir iegādājies internetā. Īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 mēs norādījām60, ka saskaņā ar pašreizējiem tiesību aktiem piegādātājiem var izdoties izvairīties no PVN maksāšanas par šo importu, norādot pazeminātu vērtību un/vai ļaunprātīgi izmantojot 42. muitas procedūru (42. MP). Šī procedūra ļauj importētājam saņemt atbrīvojumu no PVN par importētajām precēm, kas tiks transportētas uz citu ES dalībvalsti. Tad PVN ir jāmaksā galamērķa dalībvalstī61.

130

Mēs konstatējām risku, ka saskaņā ar 42. MP importētās preces tiks glabātas ES noliktavā, līdz trešās valsts piegādātāja vārdā tās iegādāsies un saņems patērētājs, nemaksājot PVN par šo piegādi.

Komisija ir novērsusi nepilnības attiecībā uz starpnieku atbildību

131

PVN direktīva neparedz noteikumus attiecībā uz starpnieku atbildību par PVN samaksu preču piegādē, kur tiek izmantota tālpārdošana, lai varētu iekasēt PVN gadījumos, kad piegādātājs no trešās valsts izmanto noliktavu preču piegādei galapatērētājiem un kad ievešana tiek veikta, pirms ir zināms galapatērētājs.

132

Lai šo situāciju labotu, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, par PVN iekasēšanu būs atbildīgas elektroniskās saskarnes (tādas kā platformas, tirdzniecības vietas un portāli), jo tiek uzskatīts, ka tās pašas saņem un piegādā preces. Turklāt ar grozījumu PVN direktīvā62 no 2021. gada 1. janvāra tiek ieviesti uzskaites pienākumi starpniekiem, un ar citu priekšlikumu63 elektroniskajām saskarnēm tiek atļauts izmantot vienas pieturas aģentūru, lai deklarētu PVN, ko iekasē par B2C piegādēm iekšzemē. Saskaņā ar šiem jaunajiem noteikumiem nodokļu iestādes var iekasēt attiecīgo PVN par B2C piegādi patērētājam no elektroniskās platformas.

Vēl ir jānovērš nepilnības saistībā ar vērtības pazemināšanu

133

2017. un 2018. gadā mēs ziņojām par vērtības pazemināšanas risku saistībā ar e-komercijas preču piegādi no trešām valstīm64. 2018. gada janvārī OLAF organizētas ad hoc sanāksmes laikā 25 dalībvalstis dalījās pieredzē par veikto izmeklēšanu attiecībā uz krāpniecisku vērtības pazemināšanu saistībā ar e-komerciju. Lielākā daļa no tām bija saskārušās ar krāpniecisku vērtības pazemināšanu e-komercijā. Apvienotās Karalistes ARI ir arī noteikusi saistību starp e-komerciju, krāpniecisku vērtības pazemināšanu un 42. MP ļaunprātīgu izmantošanu65.

134

Dalībvalstis un Komisija veic pasākumus, lai apkarotu un izmeklētu tiešsaistē pasūtītu preču kontrabandu. Cita starpā tās pievērsa uzmanību sīksūtījumiem ar vērtību līdz 22 EUR un konstatēja, ka maza vērtība ir vērā ņemams modus operandi (darbības veids) un īpaša problēma e-komercijas jomā. Turklāt 2017. gadā OLAF uzsāka izmeklēšanu par mazas vērtības apģērbu importu, izmantojot e-komerciju. Izmeklēšana notiek četrās dalībvalstīs.

135

Eiropas Parlamenta ziņojumā ir novērtēti jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, proti, viena pieturas aģentūra no trešās valsts importētu preču piegādei B2C veidā. Saskaņā ar šo ziņojumu abas Revīzijas palātas konstatētās problēmas, t. i., vērtības pazemināšana un tādu preču imports, kas nevar pretendēt uz LVCR, piemērojot šos noteikumus, turpinās pastāvēt, lai gan mazākā mērā66.

136

Tāpēc citos pētījumos67 ir ieteikts izmēģināt uz tehnoloģijām balstītas trešo personu vai pircēju nodokļu iekasēšanas sistēmas, tostarp izmantojot digitālās valūtas. Šajos pētījumos ieteikto sistēmu piemērus sk. 3. izcēlumā. Turklāt saskaņā ar PMO būtu jāapsver alternatīvi nodokļu iekasēšanas modeļi (piemēram, pārdevēja modelis, starpnieka vai patērētāja/pircēja nodokļu iekasēšanas modelis), lai mainītu pašreizējo pieeju, saskaņā ar kuru nodevas un nodokļi tiek novērtēti un iekasēti pie robežas68.

3. izcēlums

Alternatīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu piemēri

Igaunija 2016. gadā izmēģināja pircēju nodokļu iekasēšanas sistēmu, saskaņā ar kuru PVN daļa no maksājuma, ko pircējs veic piegādātājam, tiek nosūtīta tieši nodokļu iestādēm, bet to atcēla pēc tam, kad tika pieņemts tiesību aktu kopums par PVN e-komercijai. Arī Norvēģija izmēģina pircēju nodokļu iekasēšanas sistēmu, un Argentīna 2018. gada jūnijā ieviesa nodokļu ieturēšanas sistēmu e-komercijas pakalpojumiem ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Francijas parlamenta Senāts 2015. gadā ierosināja pircēju nodokļu iekasēšanas sistēmu. Citos pētījumos ir ieteikts PVN samaksai, ko pircējs veic nodokļu iestādēm, izmantot tikai digitālās valūtas69.

Šīs sistēmas nodrošina PVN iekasēšanu pilnā apmērā, sadalot maksājumu, t. i., pircējs ietur PVN un to pārskaita tieši nodokļu iestādēm, savukārt Padomes pieņemtā sistēma turpina paļauties uz piegādātāja deklarēto preču vērtību, kas var tikt pazemināta, lai samazinātu PVN parādu.

137

Komisija 2018. gada 12. decembrī iesniedza priekšlikumu70, kura mērķis ir atrisināt ar PVN saistītas krāpšanas problēmu e-komercijā, stiprinot sadarbību starp nodokļu iestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Ar šo priekšlikumu ir ieviesti jauni panti PVN direktīvā71, kas dalībvalstīm jātransponē līdz 2021. gada 31. decembrim. Mēs uzskatām, ka šī maksājumu datu apmaiņa būs ļoti noderīga, lai novērstu krāpniecisku vērtības pazemināšanu.

Secinājumi un ieteikumi

138

Mēs secinājām, ka ES nerisina visas problēmas, kas saistītas ar PVN un muitas nodokļa pareizo summu iekasēšanu par internetā tirgotām precēm un pakalpojumiem.

139

Mēs konstatējām, ka dalībvalstis pilnībā neizmanto administratīvās sadarbības pasākumus: dalībvalstis neizmanto savstarpēju administratīvo palīdzību ne nodokļu, ne muitas lietās, lai dalītos informācijā ar trešām valstīm par e-komercijas jautājumiem (sk. 32.37. punktu). MOSS IT arhitektūra ir stabila un sniedz informāciju par reģistrētajiem tirgotājiem un to paziņoto pakalpojumu sniegšanu patēriņa dalībvalstī (sk. 39.52. punktu). Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm nav pietiekama (sk. 53.59. punktu). Identifikācijas dalībvalsts nepietiekamā līdzdalība samazina daudzpusējo kontroles pasākumu efektivitāti (sk. 60.64. punktu). Dalībvalstis neuzskata, ka informācija, kas līdz šim augšupielādēta e-komercijai veltītās Eurofisc darbības jomas riska datubāzē, būtu noderīga, un tās nesniedz gaidītās atsauksmes tīklam (sk. 65.69. punktu).

1. ieteikums. Veicināt administratīvās sadarbības nolīgumu izmantošanu

Ieteikumi Komisijai:

  1. uzraudzīt, cik lielā mērā trešās valstis izpilda dalībvalstu nosūtītos pieprasījumus saskaņā ar savstarpējas administratīvās palīdzības nolīgumiem, kas ar tām noslēgti gan muitas, gan nodokļu lietās, un cik lielā mērā tās izmanto šo nolīgumu kontekstā izveidotās struktūras un sistēmas, lai risinātu konkrētas problēmas, kas izriet no preču tirdzniecības, kurā izmanto e-komerciju;
  2. ierosināt izmaiņas elektroniskajās veidlapās, kas attiecas uz informācijas apmaiņu saistībā ar administratīvu sadarbību, lai tajās iekļautu īpašu aili ar vienas pieturas aģentūras minishēmu un tālpārdošanu saistītiem pieprasījumiem;

Palāta iesaka dalībvalstīm:

  1. savlaicīgi atbildēt uz signāliem par krāpšanu, kas saņemti no citām dalībvalstīm Eurofisc 5. darbības jomā;
  2. prasīt, lai centrālie koordinācijas biroji nošķir vienas pieturas aģentūras minishēmas un tālpārdošanas koordinācijas funkcijas;
  3. panākt, ka tirgotāji vienas pieturas aģentūras minishēmas PVN deklarācijās var ierakstīt tikai derīgu PVN likmi.

Izpildes mērķtermiņš: līdz 2020. gada beigām.

140

Otrkārt, mēs konstatējām, ka dalībvalstu nodokļu iestāžu un Komisijas veiktie kontroles pasākumi ir ierobežoti. Nodokļu iestādes veica tikai ierobežotu skaitu pārbaužu attiecībā uz tirgotājiem pirms to reģistrācijas MOSS sistēmā un dažas pārbaudes attiecībā uz jau reģistrētajiem tirgotājiem (sk. 70.80. punktu). ES muita nevar novērst mazas vērtības sūtījumiem piemērotā nodokļa atvieglojuma ļaunprātīgu izmantošanu (sk. 81.91. punktu). Visbeidzot, Komisija neveic pietiekamas kontroles un uzraudzības darbības (sk. 92.99. punktu).

2. ieteikums. Paaugstināt kontroles pasākumu efektivitāti

Ieteikumi Komisijai:

  1. pārbaudīt dalībvalstu veiktos kontroles pasākumus attiecībā uz nodokļa atvieglojumu mazas vērtības sūtījumiem;
  2. uzraudzīt, kā darbojas preču tālpārdošana ES iekšienē un vienas pieturas aģentūras minishēmā;
  3. pārbaudīt, vai dalībvalstis ir izpildījušas īpašā ziņojuma Nr. 19/2017 9. ieteikuma b), c) un d) punktus, lai novērstu mazas vērtības sūtījumiem piemērotā nodokļa atvieglojuma ļaunprātīgu izmantošanu;
  4. uzraudzīt, vai dalībvalstis ir pārbaudījušas, kā tirgotāji ievēro mazas vērtības sūtījumiem piemērojamo nodokļa atvieglojumu, atkārtoti novērtē atzīto uzņēmēju atļaujas, un pēdējiem sniegušas atbilstošus ieteikumus par to, kā novērst nepilnības iekšējās kontroles mehānismos;

Palāta iesaka dalībvalstīm:

  1. kad tās saņem pieprasījumu par reģistrāciju trešo valstu vienas pieturas aģentūras minishēmas sistēmā, veikt vajadzīgās pārbaudes, lai gūtu pārliecību, ka tirgotājs, kas iesniedzis pieprasījumu, jau nav reģistrējies minētajā sistēmā citā dalībvalstī, un
  2. pastiprināti revidēt MOSS tirgotāju un tālpārdošanas pakalpojumu sniedzēju darbību, attiecīgā gadījumā izmantojot administratīvās sadarbības instrumentus.

Izpildes mērķtermiņš: līdz 2020. gada beigām.

141

Mēs arī konstatējām, ka PVN un muitas nodokļa iekasēšanas procedūra nav efektīva. Nav aplēšu par PVN iekasēšanas iztrūkumu pakalpojumu sniegšanā, un aplēses par šo iztrūkumu attiecībā uz preču piegādi ir atšķirīgas (sk. 100.107. punktu). Ir problēmas ar MOSS maksājumiem starp dalībvalstīm (sk. 108.115. punktu). Visbeidzot, savstarpējās palīdzības noteikumus attiecībā uz nodokļu piedziņu izmanto nepietiekami (sk. 116. punktu).

3. ieteikums. Uzlabot iekasēšanas procedūru

Ieteikumi Komisijai:

  1. palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt metodiku, lai tās varētu sagatavot periodiskas aplēses par PVN iekasēšanas iztrūkumu e-komercijas jomā;
  2. novērst maksājumu pašreizējo un nākotnē iespējamo neatbilstību starp dalībvalstīm, meklēt tai izskaidrojumu un pieprasīt vajadzīgos datus, un
  3. veicināt un atbalstīt savstarpējās palīdzības izmantošanu dalībvalstīs prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem, lai atgūtu PVN, ko piemēro e-komercijas darījumiem.

Palāta iesaka dalībvalstīm:

  1. sagatavot periodiskas aplēses par PVN iekasēšanas iztrūkumu e-komercijas jomā.

Izpildes mērķtermiņš: līdz 2021. gada beigām.

142

Mēs konstatējām pozitīvas pārmaiņas Komisijas izveidotajā tiesiskajā regulējumā, bet vēl ir jārisina svarīgi jautājumi. Lai uzlabotu tiesiskā regulējuma efektivitāti, ir vajadzīgs augsta līmeņa politiskais atbalsts un politikas saskaņotības veicināšanas mehānismi. Šis tiesiskais regulējums vairumā aspektu atbilst ESAO un PMO atbalstītajai starptautiskajai paraugpraksei (sk. 119.127. punktu). Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā 2021. gadā, ir paredzēti, lai novērstu dažas nepilnības pašreizējā regulējumā, bet vērtības pazemināšanas problēma saglabājas (sk. 128.137. punktu).

4. ieteikums. Uzlabot tiesiskā regulējuma efektivitāti

Ieteikumi Komisijai:

  1. izpētīt iespējas izmantot piemērotas un tehnoloģijās balstītas nodokļu iekasēšanas sistēmas, tostarp izmantojot digitālās valūtas, lai novērstu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijas jomā;
  2. nodrošināt, ka norādījumos par finanšu riska kritēriju lēmuma īstenošanu ir ietverti PMO noteiktie pasta/kurjerpasta sūtījumu riska rādītāji, un
  3. skaidri definēt tiesību aktos minētos jēdzienus “iekšvērtība”, “vērtība” un “kopējā vērtība”, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir saskaņoti kontroles pasākumi attiecībā uz mazas vērtības sūtījumu importu.

Palāta iesaka dalībvalstīm:

  1. rūpīgi uzraudzīt, vai attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu ES iekšienē tirgotāji ievēro jauno robežvērtību, kas ir 10 000 EUR.

Izpildes mērķtermiņš: līdz 2020. gada beigām.

Šo ziņojumu 2019. gada 11. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Neven MATES.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner Lehne

Pielikumi

I pielikums. ERP revīzijas pieeja Komisijas līmenī

Revīzija, ko veicām Komisijā, ietvēra divus posmus — sagatavošanas posmu un revīzijas praktisko darbu.

Lai savāktu informāciju un datus, kas varētu būt noderīgi revīzijas praktiskajam darbam dalībvalstīs, un lai ES tiesību aktus salīdzinātu ar starptautisko paraugpraksi, sagatavošanas posmā mēs apmeklējām Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD, Budžeta ĢD un OLAF. Mēs arī apmeklējām PMO e-komercijas darba grupas apakšgrupu sanāksmi, kas notika 2018. gada 23.–25. janvārī. Visbeidzot, mēs apspriedām e-komercijas problēmas ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem, Eurofisc 5. darbības jomas priekšsēdētāju un ES augstāko revīzijas iestāžu (ARI) PVN darba grupas 2. pamatgrupu un analizējām visus pieejamos ziņojumus, kurus sagatavojušas ARI.

Ar Komisiju apspriedām revīzijas metodiku (revīzijas jautājumus, kritērijus un standartus). Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD mums nodrošināja piekļuvi šādām ar PVN un e-komerciju saistītām datubāzēm un portāliem:

  1. IT pakalpojumu pārvaldība (ITPP) — lai piekļūtu MOSS jautājumiem, par kuriem dalībvalstis ziņojušas Synergia datubāzē;
  2. Administratīvās sadarbības pastāvīgā komiteja un tās ekspertu grupa, kas cita starpā ļāva mums izskatīt Fiscalis projektu grupas Nr. 86 sagatavotās pamatnostādnes un ieteikumus attiecībā uz MOSS revīziju un kontroli;
  3. Nodokļu krāpniecības apkarošanas stratēģijas grupa — lai pārbaudītu tehniskās diskusijas par konvencionālajiem pasākumiem cīņā pret krāpšanu PVN jomā, piemēram, par spontānas informācijas apmaiņas izmantošanu MOSS revīzijas kontekstā;
  4. e-muita — lai pārbaudītu tiesību aktu kopuma par PVN e-komercijai izveidi, piemēram, samazināto muitas datu kopu attiecībā uz e-komerciju un datu nosūtīšanu starp muitas un nodokļu administrācijām, un
  5. ar PVN saistīti projekti — lai pārbaudītu MOSS funkcionālās un tehniskās specifikācijas, un MOSS statistika un infopanelis.

Mēs arī pieprasījām un pārbaudījām Fiscalis projektu grupas Nr. 38 sagatavoto informāciju un dokumentus par e-komercijas kontroli. Visbeidzot, mēs izpētījām attiecīgo informāciju par darbības rezultātiem, tādu kā Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD, Budžeta ĢD un OLAF pārvaldības plānus un gada darbības pārskatus.

Veicot revīzijas praktisko darbu, mēs nosūtījām Komisijai vispārīgu anketu. Tajā tika aplūkots jautājums, vai Komisija nodrošina stabilu tiesisko regulējumu un kontroles sistēmu e-komercijas jomā attiecībā uz PVN un muitas nodokļa iekasēšanu, un koncentrējāmies uz četrām galvenajām jomām: i) informācijas apmaiņu, ii) kontroli, iii) iekasēšanas procedūru un iv) regulējumu.

Budžeta ĢD, OLAF un Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD atbildēja uz šīs anketas jautājumiem un pievienoja pieprasītos pierādījumus. Mēs tiem nosūtījām arī vienu papildu anketu, lai precizētu aktuālos jautājumus, un organizējām videokonferences ar katru dienestu, lai apspriestu sākotnējos konstatējumus, secinājumus un ieteikumus.

II pielikums. ERP revīzijas pieeja dalībvalstīs

Revīzija ietvēra divus posmus — sagatavošanas posmu un revīzijas praktisko darbu.

1. Sagatavošanas posmā mēs izraudzījāmies piecas dalībvalstis: Vāciju, Īriju, Nīderlandi, Austriju un Zviedriju. Dalībvalstis tika izraudzītas, pamatojoties uz šādiem riska kritērijiem: i) aplēse par neiekasēto PVN saistībā ar atbrīvojumiem, kas saskaņā ar tiesību aktiem piešķirti mazas vērtības sūtījumiem, ii) MOSS sistēmā reģistrēto tirgotāju skaits katrā dalībvalstī un iii) e-pārdošanas apjoms, ko vienā dalībvalstī reģistrēti tirgotāji sasnieguši citās dalībvalstīs.

ES augstāko revīzijas iestāžu (ARI) PVN darba grupas 2. pamatgrupa norādīja, ka e-komercija ir pakļauta krāpšanai PVN jomā. Lai gūtu visaptverošu pārskatu par situāciju Eiropas Savienībā, 2. pamatgrupa nolēma veikt visu ES nodokļu iestāžu aptauju. Mēs kā 2. pamatgrupas dalībnieki 2016. gada novembrī šīm iestādēm nosūtījām anketu. Par aptaujas atsauces gadu tika noteikts 2015. gads. Tā attiecās gan uz ES, gan trešo valstu MOSS sistēmām un uz preču tālpārdošanu ES iekšienē un ārpus tās. Uz aptaujas jautājumiem atbildēja 20 dalībvalstis.

2. Otrais posms: revīzijas praktiskais darbs izraudzītajās dalībvalstīs, kur mēs pievērsām uzmanību reģistrācijas un tirgotāju kontroles sistēmu, kā arī PVN un muitas riska pārvaldības sistēmu izstrādei un ieviešanai.

Izraudzītajām dalībvalstīm mēs nosūtījām anketu. Tajā tika aplūkots jautājums, vai dalībvalstu īstenotie kontroles pasākumi nodrošina ar e-komerciju saistītā PVN un muitas nodokļa iekasēšanu pilnā apmērā. Dalībvalstīs mēs ar nodokļu un muitas administrāciju ekspertiem MOSS jomā apspriedām atbildes uz anketas jautājumiem, administratīvo sadarbību, MOSS un tālpārdošanas shēmas revīzijas un kontroles pasākumus, kā arī ievešanas deklarācijas, kurās pasta operatori vai kurjeru dienesti prasa piemērot nodokļa atvieglojumu mazas vērtības sūtījumiem (LVCR).

Mēs atlasījām un pārbaudījām:

  1. visus 29 MOSS jautājumus, attiecībā uz kuriem apmeklētās dalībvalstis bija vai nu skartā, vai atbildīgā puse;
  2. 10 nosūtītus tehniskas kļūdas paziņojumus (TKP) un 10 saņemtus TKP, kas atlasīti pēc nejaušības principa;
  3. 10 MOSS reģistrācijas, kas atlasītas pēc nejaušības principa;
  4. 10 MOSS PVN deklarācijas un 10 PVN deklarāciju labojumus, kas atlasīti pēc nejaušības principa;
  5. 10 MOSS maksājumus, ko dalībvalsts saņēmusi kā identifikācijas dalībvalsts, un 10 maksājumus, ko dalībvalsts saņēmusi kā dalībvalsts, kurā pircējs faktiski lieto pakalpojumus, atlasītus pēc nejaušības principa;
  6. 10 MOSS reģistrācijas anulēšanas un 10 izslēgšanas gadījumus, kas atlasīti pēc nejaušības principa;
  7. 10 pēc pieprasījuma nosūtītas un 10 saņemtas informācijas apmaiņas gadījumus, kas atlasīti pēc nejaušības principa;
  8. 10 spontāni nosūtītas un 10 saņemtas informācijas apmaiņas gadījumus, kas atlasīti pēc nejaušības principa;
  9. piecas revīzijas, ko dalībvalsts veikusi kā identifikācijas dalībvalsts, un piecas revīzijas, ko dalībvalsts veikusi kā dalībvalsts, kurā pircējs faktiski lieto pakalpojumus, atlasītas pēc nejaušības principa;
  10. visus veiktos daudzpusējos kontroles pasākumus un visus ar Eurofisc 5. darbības jomas starpniecību sūtītos krāpšanas signālus, kas skar apmeklētās dalībvalstis, un
  11. 30 ievešanas deklarācijas (no kurām 15 iesnieguši pasta operatori un 15 —kurjeru dienesti), kurās pieprasīts LVCR un kas atlasītas, pamatojoties uz risku.

Ņemot vērā šīs izlases, mēs pārbaudījām, vai dalībvalstu muitas un nodokļu iestādes i) izmanto administratīvās sadarbības pasākumus, lai kompensētu MSCON jurisdikcijas trūkumu valstī vai valstīs, kurā(-s) reģistrēts vai identificēts piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, ii) vāc un izmanto informāciju par iespējamiem nepietiekamiem maksājumiem, iii) veic pienācīgas piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju pārbaudes un iv) ir ieviesušas efektīvus kontroles pasākumus, lai novērstu un atklātu LVCR ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz precēm, kas importētas no trešām valstīm. Mēs analizējām un apspriedām iepriekš izvēlēto izlašu rezultātus, pamatojoties uz kontrolsarakstu.

Īpašu uzmanību pievērsām sistēmām un kontroles pasākumiem, ietverot ar LVCR ticamības pārbaudēm saistītu testu, kas veikts elektronisko muitošanas sistēmu mākslīgā vidē, un apmeklējām trīs pasta nodaļas, lai novērotu muitas kontroles pasākumus praksē.

III pielikums. Ar MOSS saistītu darījumu izlašu pārbaudes rezultāti

Katrā apmeklētajā dalībvalstī mēs izskatījām visus 22 MOSS jautājumus, attiecībā uz kuriem apmeklētā dalībvalsts bija atbildīgā puse, un visus septiņus MOSS jautājumus, attiecībā uz kuriem apmeklētā dalībvalsts bija skartā puse.

Mēs arī pēc nejaušības principa atlasījām un pārbaudījām 90 ar MOSS saistītus darījumus katrā dalībvalstī:

  1. 10 nosūtītu tehniskas kļūdas paziņojumu (TKP) izlasi;
  2. 10 saņemtu TKP izlasi;
  3. 10 MOSS reģistrāciju izlasi: piecas trešo valstu MOSS sistēmā un piecas ES MOSS sistēmā;
  4. 10 MOSS PVN deklarāciju izlasi: piecas attiecībā uz trešo valstu MOSS sistēmu un piecas attiecībā uz ES MOSS sistēmu;
  5. 10 PVN deklarāciju labojumu izlasi: piecus attiecībā uz trešo valstu sistēmu un piecus attiecībā uz ES sistēmu;
  6. 10 MOSS maksājumu izlasi, kurus dalībvalsts saņēmusi kā identifikācijas dalībvalsts;
  7. 10 maksājumu izlasi, kurus dalībvalsts saņēmusi kā MSCON;
  8. 10 MOSS reģistrācijas anulēšanas gadījumu izlasi: piecus attiecībā uz trešo valstu sistēmu un piecus attiecībā uz ES sistēmu, un
  9. 10 MOSS izslēgšanas gadījumu izlasi: piecus attiecībā uz trešo valstu sistēmu un piecus attiecībā uz ES sistēmu.

4. tabulā ir apkopoti izlašu pārbaudes rezultāti katrā apmeklētajā dalībvalstī; tie atspoguļoti, izmantojot RAG72 analīzi.

4. tabula

Pārskats par izlašu pārbaudes rezultātiem katrā apmeklētajā dalībvalstī

Avots: ERP.

Beigu piezīmes

1 Eurostat un ESAO kopīgā definīcija.

2 Dati, kas iegūti 2018. gada decembrī. Sk.  https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=E-commerce_statistics.

3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādāta versija) (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

4 Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

5 Saskaņā ar PVN direktīvas 34. pantu.

6 Saskaņā ar 23. pantu Padomes 2009. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija) (OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.).

7 Saskaņā ar 23. pantu Padomes Direktīvā 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (kodificēta versija) (OV L 292, 10.11.2009., 5. lpp.).

8 PVN direktīvas 24. pantā “pakalpojumu sniegšana” ir definēta kā “jebkurš darījums, kas nav preču piegāde”.

9 Ja vien tirgotājs nav izveidojis uzņēmumu Eiropas Savienībā.

10 Sk. PVN direktīvas XII sadaļas 6. nodaļas 2. un 3. iedaļu.

11 Pamatojoties uz datiem, kas sniegti EY galīgajā ziņojumā “Assessment of the application and impact of the VAT exemption for importation of small consignments” [Mazu sūtījumu importam piešķirtā atbrīvojuma no PVN piemērošanas un ietekmes novērtējums], 2015. gada maijs, 43. lpp.

12 Pamatojoties uz TAXUD ĢD sniegtajiem datiem par reģistrēto tirgotāju skaitu 2017. gada 31. oktobrī.

13 Pamatojoties uz Eurostat datiem: http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/E-commerce_statistics.

14 Sk. 11. ieteikumu īpašajā ziņojumā Nr. 24/2015 “Ar PVN saistītas krāpšanas apkarošana Kopienā: jārīkojas aktīvāk”.

15 Sk. OV L 195, 1.8.2018., 3. lpp. Sk. arī OV L 195, 1.8.2018., 1. lpp.

16 Sk. 59. punktu īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”.

17 Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

18 Ja tirgotājiem ir pastāvīgas iestādes vairākās dalībvalstīs, viņi var reģistrēties jebkurā dalībvalstī, kurā atrodas viena no šīm iestādēm, ja vien viņi nav izveidojuši uzņēmumu vienā dalībvalstī. Šajā gadījumā ir jāreģistrējas dalībvalstī, kurā izveidots uzņēmums.

19 Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 17. un 43.–47. pantu.

20 ES tiesību aktos ir noteikts, ka kopš 2019. gada 1. janvāra pakalpojumu sniedzējiem ir jāglabā tikai viens pierādījums, ja B2C veidā ES iekšienē sniegto pakalpojumu summa gadā nepārsniedz 100 000 EUR.

21 Spontāna apmaiņa ir nesistemātiska informācijas paziņošana jebkurā laikā un bez iepriekšēja pieprasījuma.

22 Saskaņā ar Regulas Nr. 904/2010 10. pantu.

23 Sk. 29. pantu Regulā Nr. 904/2010.

24 Sk. “Joint Audit Report” [Kopīgais revīzijas ziņojums], 21.–28. punkts, ESAO Nodokļu administrācijas forums, 2010. gada septembris.

25 Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1541, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 904/2010 un (ES) 2017/2454 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 259, 16.10.2018., 1. lpp.).

26 Padomes Regulas Nr. 904/2010 7. panta jaunajā 4.a punktā un 28. panta 2.a punktā.

27 https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/vat/telecommunications-broadcasting-electronic-services/sites/mossportal/files/one-stop_add_guidelines_lv.pdf.

28 Dalībvalstis var noteikt robežvērtību 10 EUR apmērā.

29 Iekšvērtība ir preces vērtība bez kravu pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām.

30 Pretēji 23. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.

31 Pretēji 25. un 26. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 1186/2009 un 1. pantam Padomes 2006. gada 5. oktobra Direktīvā 2006/79/EK par atbrīvojumu no nodokļiem, ievedot preces kā nekomerciālus sīksūtījumus no trešām valstīm (kodificēta versija) (OV L 286, 17.10.2006., 15. lpp.).

32 Pretēji 24. panta a) punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.

33 Sk. 9. ieteikumu īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017.

34 Savienības Muitas kodeksa īstenošanas akta 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts.

35 Sk. TAXUD ĢD 2016. gada 11. marta AEO vadlīnijas, 38. lpp.

36 Sk. 54. punktu īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017.

37 Pašu resursi, ko veido dalībvalstu noteiktie muitas nodokļi un cukura ražošanas nodevas.

38 Sk. www.parlegalusaturu.lv.

39 Deloitte pētījums “VAT Aspects of cross-border e-commerce – Options for modernisation” [Pārrobežu e-komercijas PVN aspekti — modernizācijas iespējas], 1. daļa, 65. lpp.

40 Copenhagen Economics, “E-commerce imports into Europe: VAT and customs treatment” [Imports uz Eiropu, izmantojot e-komerciju: PVN un muitas procedūras], 2016. g.

41 Eiropas Komisija, Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā, COM (2016) 757 final, 1.12.2016.

42 https://www.nao.org.uk/wp-content/uploads/2017/04/Investigation-into-overseas-sellers-failing-to-charge-VAT-on-online-sales.pdf.

43 https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20190509073425/https://www.gov.uk/government/statistics/measuring-tax-gaps.

44 Sk. “Rokasgrāmatu par vienas pieturas aģentūras minishēmu PVN jomā”, Eiropas Komisija, 2013. g.

45 Sk. https://english.rekenkamer.nl/publications/reports/2018/11/28/vat-on-cross-border-digital-services, 33. lpp.

46 Sk. https://www.nku.cz/scripts/rka-en/detail.asp?cisloakce=17/12&rok=0&sestava=0, 23. lpp.

47 Saskaņā ar Padomes 2010. gada 16. marta Direktīvu 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

48 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādāta versija) (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

49 Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OJ L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

50 Padomes 2017. gada 5. decembra Direktīva (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (OV L 348, 29.12.2017., 7. lpp.); Padomes 2017. gada 5. decembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2459, ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 348, 29.12.2017., 32. lpp.); Padomes 2017. gada 5. decembra Regula (ES) 2017/2454, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 348, 29.12.2017., 1. lpp.).

51 Sal. 90. un 91. punktu īpašajā ziņojumā Nr. 24/2015 “Ar PVN saistītas krāpšanas apkarošana Kopienā: jārīkojas aktīvāk”.

52 M. Lamensch, 2017. g., 140. lpp. Sk. https://www.ibfd.org/sites/ibfd.org/files/content/pdf/ivm_2017_02_e2_1_SeptNewsletter.pdf.

53 Sk. revīzijas secinājumus Nr. 17/12 e-komercijas jomā: https://www.nku.cz/scripts/rka-en/detail.asp?cisloakce=17/12&rok=0&sestava=0, 17. lpp.

54Postal/Express Consignments Risk Indicators and Manual” [Pasta/kurjerpasta sūtījumu riska rādītāji un rokasgrāmata], PMO Muitas riska pārvaldības kompendija 2. sējums.

55 Sk. PMO “Guidelines for the immediate release of consignments by customs” [Pamatnostādnes par sūtījumu tūlītēju izlaišanu muitā], 1.3. punkts, 2014. g., http://www.wcoomd.org/-media/wco/public/global/pdf/topics/facilitation/instruments-andtools/ tools/immediate-release-guidelines/immediate-release-guidelines.pdf?db=web.

56 Sk. PMO “Guidelines for the immediate release of consignments by customs” [Pamatnostādnes par sūtījumu tūlītēju izlaišanu muitā], 11. punkts, 2014. g., http://www.wcoomd.org/-/media/wco/public/global/pdf/topics/facilitation/instruments-and-tools/tools/immediate-release-guidelines/immediate-release-guidelines.pdf?db=web.

57 Sk. Muitas kodeksa komitejas kompendiju par Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 īstenošanu, 19. lpp., 2016. g.

58 Sk. 23. pantu Padomes Direktīvā 2009/132/EK.

59 Sk. kompendija 18. un 19. lpp.

60 Sk. 99, 100. un 137. punktu īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”.

61 Sk. īpašo ziņojumu Nr. 13/2011 “Vai ar 42. muitas procedūras kontroli tiek novērsta un atklāta PVN nemaksāšana”

62 Ar Padomes Direktīvu (ES) 2017/2455 tiek ieviests jauns 242.a pants Direktīvā 2006/112/EK, kurš stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

63 Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz noteikumiem par preču tālpārdošanu un konkrētām preču piegādēm iekšzemē groza Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK”, COM(2018) 819 final, 11.12.2018.

64 Sk. 137. un 138. punktu īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses” un 4.16. punktu gada pārskatā par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā.

65 Sk. 1.10. punktu Valsts revīzijas biroja ziņojumā: https://www.nao.org.uk/wp-content/uploads/2017/04/Investigation-into-overseas-sellers-failing-to-charge-VAT-on-online-sales.pdf.

66 http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/621854/EPRS_STU(2018)621854_EN.pdf.

67 Sk. EP ziņojumu “VAT fraud: economic impact, challenges and policy issues” [Krāpšana PVN jomā: ekonomiskā ietekme, problēmas un politikas jautājumi], 2018. gada oktobris, un Sénat, Rapport d´information n° 691 du 17 septembre 2015, fait au nom de la commission des finances sur le e-commerce: propositions pour une TVA payée à la source [Informatīvs ziņojums pēc Finanšu komitejas pasūtījuma par e-komerciju: priekšlikumi PVN nomaksai tā rašanās vietā], Senāts, Informatīvais ziņojums nr. 691, 2015. gada 17. septembris.

68 Sk. “WCO. Cross-border e-commerce. Framework of standards” [PMO. Pārrobežu komercija. Standarti], PMO, 13. lpp., 2018. gada jūnijs, http://www.wcoomd.org/-/media/wco/public/global/pdf/topics/facilitation/activities-and-programmes/ecommerce/wco-framework-of-standards-on-crossborder-ecommerce_en.pdf?la=en.

69 R. T. Ainsworth, M. Alwohaibi, M. Cheetham, “VATCoin: Can a Crypto Tax Currency Prevent VAT Fraud?” [VATCoin: vai kriptovalūta var novērst krāpšanu nodokļu jomā?], Tax Notes International, 84. sējums, 2016. gada 14. novembris. Sk. arī KPMG priekšlikumu par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju: https://home.kpmg/lu/en/home/insights/2018/07/vat-dlt.html.

70 Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, COM(2018) 812 final, 12.12.2018.

71 243.a–243.d pants.

72 RAG ir akronīms, kas veidots no vārdiem “sarkans”, “dzintarkrāsas” un “zaļš” (Red, Amber, Green).

Akronīmi un saīsinājumi

42. MP: 42. muitas procedūra

AEO: atzītais uzņēmējs

AK: Apvienotā Karaliste

ARB: augstākais revīzijas birojs

ARI: augstākā revīzijas iestāde

AS: administratīva sadarbība

B2B: uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem

B2C: uzņēmumu darījumi ar patērētājiem

BUDG ĢD: Budžeta ģenerāldirektorāts

DKP: daudzpusējie kontroles pasākumi

EP: Eiropas Parlaments

ES: Eiropas Savienība

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

FRK: finanšu riska kritēriji

GATT: Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību

IP: interneta protokols

IT: informācijas tehnoloģija

ITPP: informācijas tehnoloģiju pakalpojumu pārvaldība

KMO: kopīga muitas operācija

KRPS: kopējā riska pārvaldības sistēma

LVCR: nodokļa atvieglojums mazas vērtības sūtījumiem

MOSS: vienas pieturas aģentūras minishēma

MSCON: dalībvalsts, kurā pircējs faktiski lieto pakalpojumus

MSIDE: dalībvalsts, kurā elektroniski sniegtu pakalpojumu tirgotāji ir reģistrēti kā PVN maksātāji

MTIC: “pazudušā tirgotāja” krāpnieciska darbība Kopienā

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

NKI: nacionālais kopienākums

OLAF: Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai

OSS: vienas pieturas aģentūra

P2P: privātpersonu darījumi ar privātpersonām

PMO: Pasaules Muitas organizācija

PVN: pievienotās vērtības nodoklis

RIV: riska informācijas veidlapa

SAF-MOSS: standarta revīzijas fails MOSS revīzijām

SAP: savstarpēja administratīvā palīdzība

TAXUD ĢD: Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts

TIP: tūlītējas izlaišanas pamatnostādnes

TKP: tehniskas kļūdas paziņojums

UCC: Savienības Muitas kodekss

VAD: vienots administratīvais dokuments

WF5: Eurofisc 5. darbības joma

Glosārijs

42. muitas procedūra: saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu – režīms, ko izmanto importētājs, lai saņemtu atbrīvojumu no PVN, ja importētās preces tiks transportētas uz citu dalībvalsti. PVN ir jāmaksā galamērķa dalībvalstī.

Administratīva sadarbība: informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, kad nodokļu iestādes sniedz savstarpēju palīdzību un sadarbojas ar Komisiju saskaņā ar Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulu (ES) Nr. 904/2010, lai nodrošinātu PVN pareizu piemērošanu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, preču iegādei ES iekšienē un preču importam. Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm ietver visu informāciju, kas var palīdzēt pareizi aprēķināt PVN, tostarp īpašos gadījumos.

Daudzpusējie kontroles pasākumi: saskaņoti kontroles pasākumi, ko veic divas vai vairākas dalībvalstis attiecībā uz viena vai vairāku saistītu tirgotāju nodokļu saistībām, ja tās uzskata, ka šādi pasākumi ir efektīvāki par pasākumiem, kurus veic tikai viena dalībvalsts.

Eurofisc: decentralizēts dalībvalstu nodokļu un muitas administrāciju ierēdņu tīkls, kurā šīs iestādes ātri apmainās ar konkrētu informāciju par iespējamiem krāpnieciskiem uzņēmumiem un darījumiem, kā arī kopīgi apstrādā un analizē to.

Fiscalis: ES rīcības programma, kas izveidota, lai finansētu nodokļu administrāciju iniciatīvas uzlabot nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū, izmantojot sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, daudzpusējos kontroles pasākumus, seminārus un projektu grupas, darba braucienus, apmācības pasākumus un citas līdzīgas darbības, kas vajadzīgas, lai sasniegtu programmas mērķus.

Pazudušais tirgotājs: tirgotājs, kas reģistrēts kā PVN maksātājs un kurš, iespējams, krāpnieciskā nolūkā faktiski vai fiktīvi iegādājas preces vai pakalpojumus, nemaksājot PVN, bet piegādā tos ar PVN, iekasēto PVN nenomaksājot valsts nodokļu iestādei.

PVN identifikācijas numurs (PVN ID): individuāls numurs, ko piešķir katram nodokļa maksātājam, kurš plāno piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, vai iegādāties preces uzņēmējdarbības vajadzībām. Pirms katra numura atrodas divi burti, ar kuriem identificē izdevējvalsti.

Riska pārvaldība: sistemātiska riska identificēšana, tostarp ar izlases veida pārbaudēm, un visu to pasākumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ierobežotu pakļautību riskam.

Savstarpēja administratīvā palīdzība: jebkāda darbība, ko veic muitas administrācija citas muitas administrācijas vārdā vai sadarbībā ar to, lai pareizi piemērotu muitas tiesību aktus un novērstu, izmeklētu un apkarotu muitas noteikumu pārkāpumus.

Tālpārdošanas shēma: nodokļu sistēma, ko piemēro B2C veidā īstenotai preču piegādei ES iekšienē. Saskaņā ar šo shēmu pārdošanas apjomam līdz noteiktai robežvērtībai (parasti 35 000 EUR, bet dažās dalībvalstīs — 100 000 EUR) tirgotājs piemēro tās dalībvalsts PVN likmi, kurā tas reģistrēts. Ja pārdošanas apjoms pārsniedz šo robežvērtību, tirgotājam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam galamērķa dalībvalstī un jāpiemēro šīs dalībvalsts PVN likme.

Vienas pieturas aģentūras minishēma (MOSS): brīvprātīga tirdzniecības atvieglošanas sistēma, kas ļauj nodokļa maksātājiem (gan ES, gan trešo valstu uzņēmumiem), kuri sniedz telekomunikācijas, televīzijas un radioapraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātāji, dalībvalstīs, kurās tie nav reģistrējuši uzņēmējdarbību, norādīt PVN, ko piemēro šiem pakalpojumiem, un ar tīmekļa portāla starpniecību deklarēt to dalībvalstī, kurā tie reģistrēti kā PVN maksātāji.

VIES: PVN informācijas apmaiņas sistēma ir elektronisks tīkls, ko izmanto, lai nosūtītu informāciju gan par derīgiem PVN identifikācijas numuriem, kas piešķirti dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, gan par piegādēm Kopienas iekšienē, kas no nodokļa ir atbrīvotas. Valstu nodokļu administrācijas ir atbildīgas par abu veidu informācijas sniegšanu tīklam.

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

VII

c) Komisija vēlas uzsvērt, ka par šo pasākumu īstenošanu atbildīgas ir dalībvalstis.

f) Komisija vēlas uzsvērt, ka PVN iekasēšana ir dalībvalstu kompetencē.

VIII

Attiecībā uz Komisijai adresētajiem ieteikumiem:

a) Komisija piekrīt šim ieteikumam, ciktāl tā ir kompetenta to darīt.

b) Komisija piekrīt šim ieteikumam. Veids, kādā dalībvalstis risina zemas vērtības sūtījumu (tostarp atbrīvojumu ļaunprātīgas izmantošanas) jautājumu, būs to tematu vidū, kurus izskatīs, veidojot tradicionālo pašu resursu pārbaudes programmu 2020. gadam.

c) Komisija nepiekrīt šim ieteikumam, jo tālpārdošanas režīma nepilnības ir novērstas, un Komisijai nav piekļuves vienas pieturas aģentūras minishēmas (MOSS) informācijai. Skatīt atbildi uz 96.  punktu.

d) Komisija piekrīt šim ieteikumam. Palīdzība tiks sniegta pēc pieprasījuma.

e) Komisija piekrīt šim ieteikumam. Tā vienmēr ir gatava izpētīt iesniegtās alternatīvās un reālistiskās iekasēšanas metodes un analizēs to pievienoto vērtību cīņā pret krāpšanu PVN jomā, pienācīgi ņemot vērā to iespējamību.

Attiecībā uz pārējiem ieteikumiem Komisija norāda, ka šie trīs ieteikumi ir adresēti dalībvalstīm.

Ievads

20

Komisijas priekšlikums COM (2018) 812/2 un 812/3 sniegs dalībvalstīm labākus instrumentus ekomercijas tirgotāju kontrolei, izmantojot maksājumu datus.

21

No 2021. gada 1. janvāra tiks atcelta atbrīvojuma no PVN robežvērtība.

Apsvērumi

31

Komisija jau ir ierosinājusi e-komercijas PVN paketi, pasākumus sadarbības uzlabošanai starp nodokļu administrācijām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pasākumus administratīvās sadarbības stiprināšanai starp, pirmkārt, dalībvalstu nodokļu administrācijām, otrkārt, muitas un nodokļu iestādēm un, visbeidzot, Eurofisc, OLAF un Eiropolu.

37

Komisija apsver iespēju izmantot inovatīvas pieejas, lai uzlabotu informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, tostarp arī e-komercijas jomā. Piemēram, ES un Ķīnas stratēģiskā sistēma muitas sadarbībai paredz pārskatīt ES un Ķīnas 2004. gada nolīgumu par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas jautājumos. Būtu jāizpēta, vai šo iespēju varētu izmantot, lai nolīgumu pielāgotu izaicinājumiem e-komercijas jomā.

89

Atzītā uzņēmēja galvenais pienākums ir regulāri uzraudzīt to iekšējās kontroles sistēmas un procedūras, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti atzītā uzņēmēja kritēriji un nosacījumi. Iekšējās kontroles sistēmas ir galvenais elements efektīvai uzraudzībai, ko veic atzītais uzņēmējs.

Labākā ieteiktā iekšējās kontroles prakse (atbilstīgi ES pamatnostādnēm atzītajiem uzņēmējiem) var ietvert tādas atbildīgās personas iecelšanu, kas atbild par uzņēmuma procedūrām un iekšējām pārbaudēm, tostarp par muitas vadības/formalitāšu uzraudzību un kontroli.

Turklāt saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa (SMK) 23. panta 5. punktu un 38. panta 1. punktu muitas iestādēm ir pienākums uzraudzīt atzīto uzņēmēju izpildāmos nosacījumus un kritērijus. Muitas dienesta veiktā uzraudzība ir jāveic nepārtraukti, bet to veic arī, vadoties pēc atzīto uzņēmēju sniegtās informācijas. Ja atzītais uzņēmējs paziņo muitas dienestiem, ka ir atklāti pārkāpumi, iestāde pārbauda un izmeklē šo informāciju, kā rezultātā atļauja var tikt atkārtoti novērtēta, apturēta un/vai atsaukta.

90

Jebkuram tirgus dalībniekam, kam ir atzītā uzņēmēja statuss, ir jāizpilda visi atzītā uzņēmēja kritēriji un nosacījumi. Tai skaitā ir jānodrošina, ka visi muitas deklarāciju elementi ir pareizi. Ja nosacījumi un kritēriji vairs netiek izpildīti, muitas iestādes aptur vai atsauc atzītā uzņēmēja statusu.

Kompetentie muitas dienesti tiek aicināti pastiprināt savas uzraudzības darbības un veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus, t. i., veikt atkārtotu izvērtēšanu, apturēšanu un/vai atsaukšanu.

91

Skatīt Komisijas atbildi uz 89. un 90. punktu par uzraudzību un iekšējo kontroli.

96

Daži no vienas pieturas aģentūras minishēmas trūkumiem tika novērsti pēc vienas pieturas aģentūras minishēmas vienkāršojumu pieņemšanas, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tālpārdošanas režīma nepilnības tiek risinātas ar nesen pieņemtajiem tiesību aktiem par PVN ekomercijas jomā; šīs valstu robežvērtības tiks atceltas un no 2021. gada aizstātas ar ES mēroga robežvērtību, kas būs tikai 10 000 EUR.

98

Tradicionālo pašu resursu pārbaudes zemas vērtības sūtījumiem (tostarp atbrīvojumu ļaunprātīga izmantošana) ir prioritāra kontroles joma nākotnei. Ņemot vērā krāpšanu, kas konstatēta saistībā ar pārāk zemas vērtības noteikšanu tekstilizstrādājumiem un apaviem, Komisija 2018. un 2019. gadā ir noteikusi šo jomu par prioritāti visās dalībvalstīs. 2017. gadā prioritāšu noteikšana bija saistīta ar izvairīšanos no antidempinga maksājumiem par saules enerģijas paneļiem. 2015. un 2016. gadā prioritāte bija tradicionālo pašu resursu uzskaites uzticamība.

122

Šī robežvērtība nodrošina proporcionalitāti mikrouzņēmumiem, kuri pašlaik lielākajā daļā dalībvalstu ir atbrīvoti no PVN un kuriem saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem PVN būs jāmaksā, tiklīdz patērētājs kādā citā dalībvalstī pirmo reizi lejupielādēs to pakalpojumus. Lai novērstu šo nesamērīgumu un vienlaikus pēc iespējas ievērotu principu par aplikšanu ar nodokli galamērķa vietā, šī ES pārrobežu mēroga robežvērtība 10 000 EUR apmērā tika uzskatīta par samērīgu un līdzsvarotu.

136

PVN iekasēšanas izpilde ir dalībvalstu kompetencē.

Secinājumi un ieteikumi

1. ieteikums — stiprināt administratīvās sadarbības nolīgumu izmantošanu

Attiecībā uz Komisijai adresētajiem ieteikumiem:

a) Komisija piekrīt šim ieteikumam, ciktāl tā ir kompetenta to darīt.

b) Komisija piekrīt šim ieteikumam, jo tā sāks ierosināt izmaiņas elektroniskajās veidlapās. Komisija atzīmē, ka šie trīs ieteikumi ir adresēti dalībvalstīm.

Attiecībā uz pārējiem ieteikumiem Komisija norāda, ka šie trīs ieteikumi ir adresēti dalībvalstīm.

2. ieteikums — kontroļu efektivitātes palielināšana

Attiecībā uz Komisijai adresētajiem ieteikumiem:

a) Komisija piekrīt šim ieteikumam. Veids, kādā dalībvalstis risina zemas vērtības sūtījumu (tostarp atbrīvojumu ļaunprātīgas izmantošanas) jautājumu, būs to tematu vidū, kurus izskatīs, veidojot tradicionālo pašu resursu pārbaudes programmu 2020. gadam.

b) Komisija nepiekrīt šim ieteikumam, jo tālpārdošanas režīma nepilnības ir novērstas, un Komisijai nav piekļuves vienas pieturas aģentūras minishēmas (MOSS) informācijai. Skatīt atbildi uz 96.  punktu.

c) Komisija piekrīt šim ieteikumam.

d) Komisija piekrīt šim ieteikumam un iekļaus to savās uzraudzības darbībās.

Līdz 2019. gada 1. maijam valstu muitas dienestiem būtu atkārtoti jānovērtē visas ES atzīto uzņēmēju atļaujas, kas piešķirtas pirms SMK stāšanās spēkā, jo SMK ir veiktas izmaiņas (SMK DA 15. panta 1.  punkts). Atbilstības kritērijs ir daļa no šī atkārtotā novērtējuma.

Komisija ir sākusi gatavoties tam, lai saskaņā ar SMK 23. panta 5. punktu pārbaudītu atzīto uzņēmēju uzraudzības procesus dalībvalstīs. Viens no aspektiem, kas tiks pārbaudīts šajā kontekstā, ir atzīto uzņēmēju atbilstības kritērija uzraudzība, tostarp atbilstība zemas vērtības sūtījumu atbrīvojumam.

Attiecībā uz pārējiem ieteikumiem Komisija norāda, ka šie divi ieteikumi ir adresēti dalībvalstīm.

3. ieteikums — uzlabot iekasēšanas izpildi

Attiecībā uz Komisijai adresētajiem ieteikumiem:

a) Komisija piekrīt šim ieteikumam. Palīdzība tiks sniegta pēc pieprasījuma.

b) Komisija piekrīt šim ieteikumam. Komisijas darbs ir vērsts uz maksājumu neatbilstības novēršanu starp dalībvalstīm, kā arī atgūtajam PVN piemēroto pieeju. Komisija pašlaik pārbauda informāciju par 2015.–2018. gadu, jo tā ir pieejama PVN pašu resursu kontekstā.

c) Komisija piekrīt ieteikumam. Tā kopā ar dalībvalstīm organizē pasākumus, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar 2017. gada decembrī publicēto ziņojumu par Direktīvu 2010/24/ES attiecībā uz visu nodokļu atgūšanu.

Attiecībā uz otru ieteikumu Komisija norāda, ka šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

4. ieteikums — uzlabot tiesiskā regulējuma efektivitāti

Attiecībā uz Komisijai adresētajiem ieteikumiem:

a) Komisija piekrīt šim ieteikumam. Tā vienmēr ir gatava izpētīt iesniegtās alternatīvās un reālistiskās iekasēšanas metodes un analizēs to pievienoto vērtību cīņā pret krāpšanu PVN jomā, pienācīgi ņemot vērā to iespējamību.

b) Komisija piekrīt šim ieteikumam.

c) Komisija piekrīt šim ieteikumam. Kā atzinusi un konstatējusi Eiropas Revīzijas palāta (skatīt 126. punktu), dalībvalstis vienoti piemēro jēdziena “patiesā vērtība” definīciju, kas sniegta apkopojumā par to, kā tiek īstenota Padomes Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.

Turklāt starp Komisiju un dalībvalstīm notiek diskusijas par juridiski saistošu termina “patiesā vērtība” definīciju.

Attiecībā uz otru ieteikumu Komisija norāda, ka šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Neven Mates vadītā IV apakšpalāta “Tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika”. Revīziju vadīja ERP locekle Ildikó Gáll-Pelcz, un viņai palīdzēja biroja vadītājs Zoltán Lovas, biroja atašejs Claudia Kinga Bara, atbildīgais vadītājs Paul Stafford, darbuzdevuma vadītājs Carlos Soler Ruiz un revidenti Maria Echanove, Josef Edelmann, Benny Fransen, Dan Danielescu, Christine Becker un Eni Kabashi. Lingvistisko atbalstu sniedza Evy Fiers.

No kreisās uz labo: Benny Fransen, Dan Danielescu, Paul Stafford, Ildikó Gáll-Pelcz, Josef Edelmann, Carlos Soler Ruiz, Zoltán Lovas

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

PDF ISBN 978-92-847-2236-5 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/955395 QJ-AB-19-009-LV-N
HTML ISBN 978-92-847-2256-3 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/10237 QJ-AB-19-009-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2019

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.