Investīciju plāns Eiropai

Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka 2015. gadā nāca klajā ar Investīciju plānu Eiropai, kas ietver Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, ko izveidoja, sākotnēji no ES līdzekļiem ieguldot 21 miljardu eiro un kura galvenais mērķis ir piesaistīt privātā sektora ieguldījumus. Prognozes liecina, ka, pateicoties 2015. un 2016. gadā apstiprinātajiem ieguldījumiem, līdz 2020. gadam tiks izveidots 700 000 papildu darbvietu un ES iekšzemes kopprodukts tiks palielināts par 0,7 %. Tas liecina par to, ka pat tādās nozarēs un reģionos, kurus pirms desmit gadiem bija smagi skārusi krīze, stratēģiskie ieguldījumi stimulē darbvietu izveidi un izaugsmi visā Eiropas Savienībā. Pēc principiālas vienošanās, ko septembrī panāca Eiropas Parlaments un dalībvalstis, Parlaments decembrī balsoja par tādas regulas pieņemšanu, ar ko pagarina un nostiprina Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Jaunā un uzlabotā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda 2.0 grafiks tika pagarināts no 2018. gada vidus līdz 2020. gada beigām, un tā ieguldījumu mērķis ir palielināts no 315 miljardiem eiro līdz vismaz 500 miljardiem eiro.

2017. gadā fonds saskaņā ar ieplānoto mobilizēja vismaz 315 miljardus eiro papildieguldījumiem reālajā ekonomikā līdz 2018. gada vidum. Tas darbojās visās 28 dalībvalstīs, un bija paredzēts, ka līdz 2017. gada beigām tas kopējos ieguldījumos būs piesaistījis aptuveni 256 miljardus eiro.

Līdz gada beigām fonda ietvaros tika apstiprināti kopumā 357 infrastruktūras un inovācijas projekti ar finansējumu 39,2 miljardu eiro apmērā. Turklāt maziem un vidējiem uzņēmumiem tika apstiprināti 347 finansēšanas līgumi 11,9 miljardu eiro apmērā. Bija paredzēts, ka no tā gūs labumu aptuveni 539 000 šādi uzņēmumi.

Turklāt ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra palīdzību tika palielināts konsultatīvais atbalsts projektu izstrādē un sagatavošanā, un projektiem, kuriem tiek meklēts finansējums, tika sniegta nepieciešamā atpazīstamība Eiropas Investīciju projektu portālā.

Papildus tam tika veikti arī konkrēti pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un stiprinātu vienoto tirgu. ES līmenī tas ietvēra tādas iniciatīvas, kā piemēram, vienotā tirgus stratēģija, kapitāla tirgu savienība, digitālais vienotais tirgus, Enerģētikas savienība un ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku. Eiropas pusgada ietvaros Komisija arī lika īpašu uzsvaru uz to, lai dalībvalstu līmenī identificētu ieguldījumu problēmas un prioritārās reformas to risināšanai. Tās ir labi atspoguļotas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos 27 dalībvalstīm, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā.

Ņemot vērā Investīciju plāna panākumus un pēc 2016. gada septembra priekšlikuma pagarināt minētā plāna darbības ilgumu un palielināt tā finansējumu, Parlaments un Padome decembrī vienojās palielināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda mērķi līdz vismaz 500 miljardiem eiro un pagarināt tā darbības ilgumu līdz 2020. gadam.

Tas, ka 2017. gada beigās tika sekmīgi pabeigtas sarunas par Finanšu regulas pārskatīšanu, ļaus uzlabot programmu un fondu sadarbspēju, ieviešot vienkāršākus noteikumus attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fonda un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda kombinētu izmantošanu. Tādejādi tiks arī sniegta iespēja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros apvienot dotācijas un finanšu instrumentus.

Investīciju plāns reālajā ekonomikā

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds atbalsta ieguldījumus nozarēs, kurām ir stratēģiska nozīme ES ekonomikā, tostarp enerģētikā, transportā, digitālajā tehnoloģijā, pētniecībā, attīstībā un inovācijā, vidē un resursefektivitātē, sociālajā infrastruktūrā un mazos un vidējos uzņēmumos. Tas ietver ieguldījumus sociālajā uzņēmējdarbībā, sociālajā ietekmē un sociālajā inovācijā. Piemēram, izmantojot fondu, Eiropas Investīciju banka finansēja 14 primārās aprūpes centrus Īrijā, kā arī nodrošināja līdzekļus, lai uzbūvētu jaunu biznesa un ekonomikas augstskolas kompleksu (Nova) Portugālē. Turklāt saskaņā ar tā MVU investīciju platformu fonds ar 10 miljonu eiro ieguldījumu ir atbalstījis “Maksājums par rezultātiem” shēmas izveidi Somijā, lai veicinātu migrantu un bēgļu integrāciju darba tirgū.

Ekonomikas un fiskālā politika

Ekonomikas politikas koordinēšana Eiropas Savienībā katru gadu tiek organizēta ciklā, ko dēvē par “Eiropas pusgadu”. To uzsāk katra gada beigās, cita starpā publicējot gada izaugsmes pētījumu un priekšlikumu ieteikumam par eirozonas ekonomikas politiku.

2017. gada februārī tika publicēti ziņojumi par valstīm, kuros bija izvērtēti ekonomikas un sociālie izaicinājumi katrā no ES dalībvalstīm (izņemot Grieķiju). Izvērtējumā tika novērtēta arī makroekonomiskā nelīdzsvarotība un ietverts ziņojums par pieņemtajiem valsts pasākumiem, lai īstenotu Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kurā noteikts, ka 22 no 25 parakstītājām dalībvalstīm, kas piekritušas līguma noteikumiem, budžetiem ir jābūt līdzsvarotiem vai ar pārpalikumu. Minētie ziņojumi kalpoja par pamatu veiktajām pārrunām ar dalībvalstīm par to izvēlēto politiku pirms valsts reformu programmu un vidēja termiņa budžeta plāna pieņemšanas. Pavasara beigās ar šo ziņojumu palīdzību tika noformulēti Padomei adresēti Komisijas priekšlikumi attiecībā uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem.

Šajos ieteikumos ierosināts, ka Padome varētu sniegt norādes dalībvalstīm par to, kā veicināt darbvietu izveidi un izaugsmi. Šo ieteikumu pamatā ir konstatējums, ka dalībvalstis guva panākumus, īstenojot atsevišķās politikas norādes, ko tās saņēma 2016. gadā saistībā ar “pozitīvo trijstūri”, proti, ieguldījumu palielināšanu, strukturālo reformu veikšanu un stabilu publisko finanšu nodrošināšanu. Turklāt bezdarba līmenis ES kopumā novembrī bija 7,3 % apmērā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008. gada oktobra (Ž. K. Junkera vadītās Komisijas pilnvaru termiņā ir radīti gandrīz deviņi miljoni darbvietu). 21. decembrī ES bija nodarbināti 236 miljoni cilvēku, kas ir vairāk nekā jebkad agrāk. Dalībvalstis tika aicinātas izmantot iespēju, ko sniedz ekonomikas atveseļošana, kura ilgst jau piekto gadu.

Lai gan dažādās ES valstīs prioritātes atšķiras, tika uzskatīts par būtisku turpināt darbu visās jomās, lai panāktu iekļaujošāku, stabilāku un ilgtspējīgāku izaugsmi. Šī pieeja arī ietvēra pastiprinātu pievēršanos sociālās jomas prioritātēm un izaicinājumiem dalībvalstīs. Novembrī Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija paziņoja par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas, pamatojoties uz 20 principiem, kalpos par pamatu politikas veidošanai un būs kā atsauces sistēma, lai novērtētu dalībvalstu sniegumu nodarbinātības un sociālajā jomā.

Tie ieteikumi fiskālajā jomā, ko Komisija maijā sniedza Padomei, apstiprināja, ka Stabilitātes un izaugsmes pakts tiek piemērots saprātīgi un elastīgi. Novērtējot dalībvalstu vidēja termiņa budžeta plānus, tika ņemti vērā īpaši izdevumi, kas saistīti ar strukturālajām reformām un neparastiem notikumiem ārpus valdības kontroles, piemēram, bēgļu programmas un terorisma apkarošana. Pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, Padome pārmērīga budžeta deficīta procedūru attiecībā uz Horvātiju un Portugāli izbeidza jūnijā, attiecībā uz Grieķiju — septembrī, un attiecībā uz Apvienoto Karalisti — decembrī. Turpmāks progress šajā jomā tika panākts 2017. gadā, to dalībvalstu skaitu, kurās tika konstatēts pārmērīgs budžeta deficīts, no 24 gadījumiem 2011. gadā samazinot līdz diviem gadījumiem.

Īpaši pievēršoties eirozonai, novembrī Komisija aicināja panākt kopumā neitrālu fiskālās politikas nostāju un politikas pasākumu kopuma līdzsvaru. Tas ietver tādas politikas īstenošanu, kas sekmē ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un uzlabo noturību, līdzsvarošanu un konverģenci. Turklāt Komisija ieteica, ka nepieciešams gūt ievērojamus panākumus, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi, jo īpaši pakalpojumu — tostarp finanšu, digitālās tirdzniecības, enerģētikas un transporta — jomā. Ņemot vērā pozitīvus cikliskos apstākļus, visās dalībvalstīs prioritāte būtu jāpiešķir tām reformām, kas palielina ražīgumu un izaugsmes potenciālu, uzlabo institucionālo un darījumdarbības vidi, likvidē kavēkļus ieguldījumiem, veicina kvalitatīvu darbvietu radīšanu un mazina nevienlīdzību.

Komisija arī ieteica, ka dalībvalstīm, kurās ir tekošā konta deficīts vai liels ārējais parāds, būtu jācenšas ierobežot vienības darbaspēka izmaksu pieaugums. Dalībvalstīm ar lielu tekošā konta pārpalikumu būtu jāveicina algu pieaugums un prioritārā kārtā jāīsteno pasākumi, kas veicina ieguldījumus, atbalsta iekšzemes pieprasījumu un sekmē līdzsvarošanu eirozonā.

Komisija arī pētīja, vai eirozonas dalībvalstu 2018. gada budžeta plānu projekti atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Kas attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzību, tika secināts, ka par 12 dalībvalstīm (Bulgārija, Vācija, Īrija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija un Zviedrija) 2018. gadā tiks izstrādāts padziļināts pārskats, lai noteiktu, vai tajās joprojām pastāv nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība. Tās ir tās pašas dalībvalstis, kuras norādītas procedūras iepriekšējā kārtā. Komisija 2018. gada sākumā iepazīstinās ar padziļinātajiem pārskatiem, kas būs daļa no gada pārskatiem par valstīm. Ekonomikas paplašināšana palīdz novērst pastāvošo nelīdzsvarotību, veicina iekšējā un ārējā parāda līmeņa pastāvīgo samazināšanu, atvieglo zināmas problēmas finanšu sektorā un uzlabo situāciju darba tirgū. Turpmāki panākumi ir gūti, risinot ārējās nelīdzsvarotības jautājumu valstīs, kurās ir neto ārējais parāds, un darba tirgi un izaugsmes apstākļi kopumā turpināja uzlaboties. Turpinājās darbs pie nelīdzsvarotības jautājuma risināšanas, pamatojoties uz mazāku skaitu kategoriju un liekot uzsvaru uz nodarbinātību un sociālajiem apsvērumiem.

Jūnijā Eiropas Fiskālā padome sniedza savu pirmo ieteikumu par fiskālās politikas vispārējo virzību eirozonā. Fiskālā padome ir neatkarīga, un to veido speciālisti, kas iecelti pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, valstu fiskālo jautājumu padomēm un Eiropas Centrālo banku.

Fiskālā padome uzskatīja, ka 2018. gadā eirozonai kopumā būtu piemērota neitrāla fiskālā nostāja un ka to varētu īstenot, saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta parametriem izmantojot diferencētu valstu fiskālo politiku. Turklāt Fiskālā padome uzskatīja, ka valstu valdībām būtu jāpanāk valdības izdevumu pārstrukturizācija, lai palielinātu ieguldījumu izdevumus, kurus finanšu un ekonomikas krīzes ietekmē ir vissmagāk skāruši secīgi fiskālās konsolidācijas centieni.

Novembrī Eiropas Fiskālā padome publicēja savu pirmo gada pārskatu, kas sniedz neatkarīgu novērtējumu par to, kā īstenots ES fiskālais regulējums, un to, cik piemērota ir pašreizējā fiskālā nostāja eirozonas un valstu līmenī. Gada ziņojumā analizēts 2016. gads (pēdējais pilnais uzraudzības cikls) un secināts, ka, ņemot vērā ļoti sarežģīto ekonomikas kontekstu, Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā bija dažas nepilnības, taču nebija pieļautas rupjas kļūdas. Fiskālā politika sniedza zināmu atbalstu ekonomikas atveseļošanai eirozonā kopumā. Tomēr no eirozonas viedokļa dažās dalībvalstīs tā bija stingrāka nekā nepieciešams, bet citās — mazāk stingra nekā nepieciešams. Balstoties uz Fiskālās padomes novērtējumu, tika izvirzīti vairāki priekšlikumi Stabilitātes un izaugsmes pakta uzlabošanai.

Eiropas Centrālā banka 2017. gadā turpināja pildīt savu galveno mērķi, proti, uzturēt cenu stabilitāti, lai aizsargātu eiro vērtību. Cenu stabilitāte ir svarīga ekonomikas izaugsmei un darbvietu radīšanai, un tā ir visnozīmīgākais ieguldījums, ko monetārā politika var sniegt šajā jomā. Arī Eiropas Centrālā banka līdztekus Eiropas Stabilizācijas mehānismam pēcprogrammas atbalsta ietvaros piedalījās ES regulārajās pārbaudes vizītēs dalībvalstīs.

Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana

Kapitāla tirgu savienība, kas ir galvenā prioritāte Investīciju plānā Eiropai, ietver dažādas regulatīvas un neregulatīvas reformas, kuru mērķis ir panākt ietaupījumu un ieguldījumu sasaisti. Tās mērķis ir stiprināt ES finanšu sistēmu, nodrošinot alternatīvus finansējuma avotus un vairāk iespēju privātiem un institucionāliem ieguldītājiem. Uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kapitāla tirgu savienība sniegs lielākas finansējuma iespējas, piemēram, nodrošinot vieglāku piekļuvi riska kapitālam un kapitāla tirgiem. Tā kā finanšu sektors ieguldītājiem, kas apzinās ilgtspējas nozīmi, sāk palīdzēt ar piemērotu projektu un uzņēmumu izvēli, kapitāla tirgu savienībā liels uzsvars ir likts uz ilgtspējīgu finansējumu.

Ir izpildītas aptuveni divas trešdaļas no 33 pasākumiem, kas izklāstīti kapitāla tirgu savienības projektā. Minētie pasākumi ietvēra ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēroto noteikumu būtisku pārskatīšanu. Mazākas ieguldījumu brokeru sabiedrības gūs labumu no vienkāršākām un to riska profilam atbilstīgākām prasībām. Tajā pašā laikā lielākās sabiedrības, kas rada banku riskiem līdzīgus riskus, būtu jāregulē un jāuzrauga tāpat kā bankas. Tas visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ļaus patērētāju un ieguldītāju ietaupījumus sasaistīt ar uzņēmumiem. Jaunie noteikumi palīdzēs panākt pienācīgi funkcionējošus kapitāla tirgus, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti.

Turpmāk veicamie jaunie pasākumi ir šādi: Viseiropas privāto pensiju produkts, lai palīdzētu cilvēkiem finansēt savu pensiju un lai vairāk uzkrājumu ieguldītu kapitāla tirgos; turpmāks darbs pie integrētu kapitāla tirgu uzraudzības sistēmu uzlabošanas; noteikumu, ko piemēro mazo un vidējo uzņēmumu iekļaušanai biržas sarakstā, pārskatīšana; finanšu tehnoloģiju nozares potenciāla apgūšana; ieguldījumu pārorientēšana, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa, resursu ziņā efektīvāku un izteiktāku aprites ekonomiku.

ES kā tirdzniecības partneris

Kā minēts 2017. gada maijā publicētajā pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu, ES ir apņēmusies veidot atvērtu, uz noteikumiem balstītu un godīgu daudzpusīgas tirdzniecības sistēmu, kura kalpo par pamatu tās labklājībai un kurai ir būtiska loma, lai tirdzniecību padarītu par pozitīvu spēku pasaulē. Ikgadējā runā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ierosināja izveidot jaunu ES satvaru ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai, lai palielinātu pārredzamību un sadarbību ar dalībvalstīm. Turklāt ES, sākot tirdzniecības sarunas ar vairākiem partneriem, guva panākumus saistībā ar jaunu eksporta tirgu atvēršanu. Paredzams, ka jo īpaši divi tirdzniecības darījumi sniegs pamudinājumu darbvietu izveidei, izaugsmei un ieguldījumiem. ES un Japāna noslēdza sarunas par ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, un ES un Kanāda sāka provizoriski piemērot Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu. Sk. 6. punktu, lai uzzinātu vairāk informācijas par norisēm tirdzniecības politikā 2017. gadā.

Neizkropļotas konkurences veicināšana, lai atbalstītu izaugsmi un ieguldījumus

ES konkurences politika un tās īstenošana liecina, ka ikvienam uzņēmumam ir ļauts veikt ieguldījumus un darījumdarbību vienotajā tirgū, ja tas ievēro noteikumus. Gada laikā ES turpināja piemērot konkurences noteikumus par labu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Martā tika ierosināti jauni noteikumi un instrumenti, ar ko dalībvalstu konkurences iestādes var vēl iedarbīgāk īstenot ES pretmonopola noteikumus. Maijā tika apstiprināti vienkāršoti noteikumi, ar ko noteiktus valsts atbalsta pasākumus ostām, lidostām, kultūrai un ES attālākajiem reģioniem atbrīvo no iepriekšējas paziņošanas pienākuma saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Jaunie noteikumi atvieglo publiskos ieguldījumus darbvietu radīšanā un izaugsmē, vienlaikus aizsargājot konkurenci.

Komisija gada laikā pieņēma 338 apvienošanās lēmumus, četrus pretmonopola lēmumus, septiņus lēmumus par karteļiem un 263 lēmumus par valsts atbalstu, tādējādi radot ievērojamus ieguvumus ES patērētājiem un veicinot izaugsmi. Tā uzņēmumiem, par kuriem konstatēts, ka tie pārkāpj ES konkurences noteikumus, uzlika naudas sodus kopumā 4,398 miljardu eiro apmērā un noteica attiecīgajām dalībvalstīm no atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem atgūt nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu aptuveni 618,6 miljonu eiro apmērā.

Lai stimulētu ekonomikas aktivitāti ES, tika apturēta importa nodokļu piemērošana izejvielām, pusfabrikātiem un sastāvdaļām vairāk nekā 1,2 miljardu eiro vērtībā. Šā pasākuma mērķis bija arī uzlabot ES konkurētspēju pakārtotajā rūpniecībā un dot iespēju nozarei saglabāt vai radīt darbvietas un modernizēt tās struktūras.

Ilgtspējīga izaugsme, lai radītu darbvietas un saudzētu vidi

Pāreja uz izteiktāku aprites ekonomiku, kurā resursu, tostarp enerģijas, izmantojums ir efektīvāks un tiek samazināts atkritumu daudzums, paver lieliskas iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā.

ES turpināja gūt panākumus, īstenojot 2015. gada aprites ekonomikas paketi. Lai palīdzētu noslēgt dizaina, ražošanas, patēriņa un atkritumu apsaimniekošanas loku, Komisija un Eiropas Investīciju banka kopīgi izveidoja aprites ekonomikas finansiālā atbalsta platformu, lai stimulētu ieguldījumus inovatīvos aprites ekonomikas risinājumos. Komisija arī sniedza norādījumus par enerģijas ražošanu no atkritumiem un ierosināja tiesību aktu atjauninājumus, lai ierobežotu atsevišķu bīstamu vielu izmantošanu elektriskajās un elektroniskajās iekārtās. Tiek lēsts, ka minētie pasākumi ļaus izvairīties no vairāk nekā 3000 tonnu bīstamo atkritumu saražošanas gadā Eiropas Savienībā un palīdzēs taupīt enerģiju un izejvielas. Lēsts, ka veselības aprūpes nozarē vien varētu ietaupīt 170 miljonus eiro, ļaujot slimnīcām pirkt un pārdot lietotas medicīniskās iekārtas.

Paketes stūrakmens ir tas, ka Parlaments un Padome ir panākuši provizorisku vienošanos par tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz atkritumiem, līdz 2035. gadam nosakot vērienīgus, bet reālistiskus atkritumu samazināšanas un pārstrādes mērķus.

Nepārtraukta ES dalībvalstu atbalstīšana

Strukturālo reformu atbalsta programma tika izveidota maijā, un tās budžets laika periodam no 2017. līdz 2020. gadam ir 142,8 miljoni eiro. Pēc dalībvalstu pieprasījuma programma sniedz finansējumu pielāgotam tehniskajam atbalstam, lai palīdzētu dalībvalstīm tādās svarīgās jomās kā reformu centieni. Ar programmas palīdzību Komisija sniedz mērķtiecīgu atbalstu, kas stiprina dalībvalstu spēju izstrādāt un īstenot reformas, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai savu ekonomiku padarītu konkurētspējīgāku un ieguldījumiem labvēlīgāku. Šis tehniskais atbalsts aptver reformas tādās jomās kā pārvaldība un valsts pārvalde, publisko finanšu pārvaldība, komercdarbības vide, darba tirgus, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi, finanšu sektors un finansējuma pieejamība. Atbalsts ir pieejams visām ES dalībvalstīm, to nosaka pieprasījums un tam nav nepieciešams līdzfinansējums.

Programmu īsteno Strukturālo reformu atbalsta dienests sadarbībā ar citiem attiecīgajiem Komisijas dienestiem. Līdz šim dienests ir sadarbojies ar 15 dalībvalstīm, veicot vairāk nekā 150 atbalsta projektu. Saskaņā ar 2018. gada projekta ciklu tika saņemts vairāk nekā 400 palīdzības pieprasījumu no 20 dalībvalstīm, radot ievērojamu papildu pieprasījumu attiecībā uz programmas budžetu, kas ir noteikts 30,5 miljonu eiro apmērā gadā.

ES turpināja sniegt pēcprogrammas atbalstu Īrijai, Spānijai, Kiprai, Portugālei un Rumānijai. Gada laikā atkal tika gūti labi panākumi Grieķijas programmas īstenošanā; tā bija izveidota, lai radītu apstākļus, kas ļautu atjaunot uzticēšanos un liktu pamatus noturīgai Grieķijas tautsaimniecības atveseļošanai. Otrā pārskatīšana tika pabeigta jūlijā, ļaujot no Eiropas Stabilizācijas mehānisma piešķirt trešo finansējuma daļu 8,5 miljardu eiro apmērā. Trešā pārskatīšana notika decembrī, un decembra sākumā tika panākta dienestu līmeņa vienošanās.

Grieķijas ekonomika turpināja saņemt atbalstu arī no Investīciju plāna Eiropai.

Strukturālo reformu atbalsta dienests arī veic īpašus uzdevumus, lai palīdzētu koordinēt reakciju uz bēgļu krīzi Grieķijā un īstenot ES atbalsta programmu Kipras turku kopienai.

Reģionālā politika

Ar ES reģionālo politiku un pilsētpolitiku tiek turpināti ieguldījumi darbvietu izveidē un izaugsmē, izmantojot dažāda veida un lieluma projektus un infrastruktūras, kas atvieglo darījumdarbību, piemēram, platjoslas un transporta tīkli. Turklāt vairākas iniciatīvas un stratēģijas ir īstenotas, lai izaugsmi un inovācijas stimulētu lielākā mērogā, tostarp ir ieviests jaunu pasākumu kopums, lai palīdzētu ES reģioniem ieguldīt to konkurētspējas priekšrocību nišās, ko sauc par “pārdomātu specializāciju”. Divi 2017. gadā sākti izmēģinājuma projekti dos iespēju reģioniem strādāt partnerībā ar Komisijas ekspertu grupām, lai palielinātu inovācijas spējas, likvidētu šķēršļus ieguldījumiem un sagatavotos pārmaiņām rūpniecībā un sabiedrībā. Tie apzinās un mēroga ziņā palielinās “rentablus” starpreģionu projektus, kas prioritārās nozarēs var radīt ES pievienotās vērtības veidošanas ķēdes.

Lai palīdzētu pilsētām paust savu viedokli to ietekmējošas politikas izstrādes laikā, ES pilsētprogram­mas ietvaros tika sākti 12 jauni tematiskās partnerības projekti tādās jomās kā aprites ekonomika, digitālā pāreja, darbvietas un prasmes, un mobilitāte pilsētās. Lai veicinātu ieguldījumus šajās jomās, Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku ir izveidojušas jaunu pakalpojumu. Atbalsts pilsētu ieguldījumiem sniedz pilsētām pielāgotus finansiālo un tehnisko konsultāciju pakalpojumus integrētu pilsētvides projektu sagatavošanas un īstenošanas galvenajos posmos. Trīs partnerības projektu rīcības plāni jau ir publiskoti, un pārējie tiks publiskoti 2018. gadā.

ES kohēzijas politikas mērķis ir samazināt attīstības līmeņa atšķirības un atšķirības starp ES dalībvalstīm un reģioniem. Komisija ir uzsākusi iniciatīvu, lai palīdzētu mazāk attīstītajiem reģioniem panākt pārējos. Tās mērķis ir analizēt, kas kavē izaugsmi šajos reģionos, un sniegt ieteikumus un palīdzību, lai atraisītu to izaugsmes potenciālu. Polija un Rumānija ir pirmās dalībvalstis, kas izmēģina šo iniciatīvu; katrā no valstīm iniciatīvā piedalās divi reģioni. Pamatojoties uz izmēģinājuma projektu rezultātiem, šis modelis pēc tam tiks pārvietots uz citiem reģioniem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām.

ES attālākie reģioni gūs labumu arī no jaunas stratēģijas, kas oktobrī tika uzsākta attiecībā uz priviliģētu, atjauninātu un stiprāku partnerību, kuras pamatā ir maksimāla unikālo īpašību izmantošana.

Pētniecība un inovācija

ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” pirmajos gados sasniegto rezultātu novērtējums liecināja par to, ka tā ir uz pareizā ceļa, lai palīdzētu radīt darbvietas un izaugsmi, risinātu sabiedrības lielākās problēmas un uzlabotu cilvēku dzīvi. Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” 2017. gadā vien tika veikti ieguldījumi 8,62 miljardu eiro apmērā. Vairāk nekā 4900 projektu saņēma atbalstu, apvienojot vairāk partneru no ES, 16 ar programmu saistītās valstis un citas pasaules valstis. Oktobrī Komisija nāca klajā ar pēdējo “Apvārsnis 2020” paketi ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un citiem pasākumiem, pētniekiem un novatoriem darot pieejamus aptuveni 30 miljardus eiro.

Eiropas infrastruktūras savienošana

Pirmais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma apvienošanas aicinājums tika izsludināts februārī, transporta projektu finansēšanai darot pieejamus 1,35 miljardus eiro. Finansējuma apvienošanas aicinājumā dotācijas ir apvienotas ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, Eiropas Investīciju bankas, valsts attīstību veicinošo banku vai privātā sektora ieguldītāju finansējumu.

Lai atbalstītu konkurētspējīgu, tīru un savienojumspējīgu mobilitāti, Komisija vienojās par sarakstu ar 152 transporta projektiem, kas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros dalīs 2,7 miljardus eiro ES finansējuma.

Izaugsmes un darbvietu nodrošināšana ar lauksaimniecības palīdzību

ES lauksaimniecības un pārtikas nozare nodrošina gandrīz 44 miljonus darbvietu un eksporta preces, kuru vērtība ir vairāk nekā 130 miljardi eiro gadā. Kopīgā lauksaimniecības politika to veicina ar apmēram 59 miljardiem eiro gadā, kas sadalīti starp dažādiem savstarpēji papildinošiem instrumentiem. Komisija 2017. gadā rīkoja plašu apspriešanos par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu un modernizāciju. Tas ietvēra plašu sabiedrisko apspriešanu, kuras rezultātā tika saņemti vairāk nekā 322 000 iesniegumu un vairāk nekā 1400 politikas dokumentu.

Tā rezultātā novembrī tika pieņemts paziņojums par “Pārtikas un lauksaimniecības nākotni”, nodrošinot vispārēju politikas ievirzi turpmākajai kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai. Ar paziņojumu tiks tālāk virzītas debates par turpmāko politiku saistībā ar priekšlikumiem nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2018. gadā, bet minētais jautājums paziņojumā netiks skarts.

Rūpes par okeāniem

Īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir ar starptautiskajiem partneriem izveidot pasaules mēroga okeānu aliansi jūrniecības jautājumos, ES oktobrī Maltā rīkoja ceturto starptautisko konferenci “Mūsu okeāns”. Viens tūkstotis augsta līmeņa “okeāna aizsardzības līderu” apņēmās rīkoties, lai okeānus saglabātu veselīgā un produktīvā stāvoklī un pārbaudītu, kā īstenotas iepriekšējās saistības.

Valdības, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki spēra vēsturisku soli, piešķirot vairāk nekā 7 miljardus eiro okeānu veselībai. Turklāt viņi apņēmās veidot jaunas aizsargājamas jūras teritorijas, kas aptver vairāk nekā 2,5 miljonus km²; pirmo reizi konferencē notika korporatīvā sektora masveida mobilizācija okeānu saglabāšanas jomā. ES paziņoja par pasākumiem 550 miljonu eiro vērtībā, ar kuriem pievērstos jūras aizsardzībai, jūras piesārņojumam, klimata pārmaiņām, ilgtspējīgai zivsaimniecībai, jūras drošībai un ilgtspējīgai zilajai ekonomikai.

Palīdzība maziem un vidējiem uzņēmumiem rast jaunu finansējumu, jaunus partnerus un jaunus tirgus

Katru gadu ES atbalsta vairāk nekā 200 000 uzņēmumu ar dažāda veida finansējumu, tostarp aizdevumiem, mikrofinansējumu, garantijām un riska kapitālu. ES finansējums ir pieejams jaunuzņēmumiem, uzņēmējiem un uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un ekonomikas jomas. Lēmumu piešķirt ES finansējumu pieņem vietējās finanšu iestādes, piemēram, bankas, riska kapitāla uzņēmumi un komerceņģeļi. ES atbalsts, kas bieži izpaužas kā tāda finansējuma piešķiršana, kurš ir līdzvērtīgs vietējo finanšu iestāžu piešķirtajam finansējumam, ļauj uzņēmumiem saņemt lielāku finansiālo atbalstu nekā citkārt.

ES arī sniedz konsultācijas un praktisku atbalstu uzņēmumiem. 2017. gadā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls palīdzēja vairāk nekā 3500 mazo uzņēmumu, kuriem bija vēlme darboties starptautiskā līmenī, rast finansējumu, jaunus partnerus un jaunus tirgus. Tīkls darbojas vairāk nekā 60 valstīs visā pasaulē. Tas apvieno ekspertus no vairāk nekā 600 dalīborganizācijām, lai palīdzētu uzņēmumiem ES ieviest jauninājumus un attīstīties starptautiskā mērogā.

Ieguldījumi cilvēkos

2017. gadā 60. gadadienu piedzīvoja Eiropas Sociālais fonds, kas palīdz darba ņēmējiem iegūt kvalifikāciju un palielināt viņu prasmju līmeni (paredzams, ka tas laikposmā no 2020. līdz 2014. gadam sniegs atbalstu 8 miljoniem darba ņēmēju ES).

Četrus gadus pēc tās ieviešanas 2013. gadā Eiropas Māceklību aliansē, kurā var piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis un Eiropas Savienības kandidātvalstis, ir vairāk nekā 35 valstis. Ieinteresētās personas ir izteikušās aptuveni 230 apņemšanās, tajā skaitā uzņēmumi un starpnieki ir apņēmušies jauniešiem sniegt vairāk nekā 800 000 apmācību un pirmā darba iespēju. Šīs sistēmas ietvaros jūnijā tika izveidots jauns Eiropas tīkls mācekļiem, lai jauniešiem, kas mācās, nodrošinātu lielāku pārstāvību. Oktobrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, un jauns ErasmusPro pasākums tika ieviests, lai atbalstītu mācekļu un profesionālās izglītības un apmācības audzēkņu ilgtermiņa mobilitāti.

Jūlijā ES nāca klajā ar Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju un ES prasmju profila noteikšanas rīku, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Šie divi jaunie tiešsaistes rīki veicina mācību un darba mobilitāti visā ES, uzlabojot prasmju un kvalifikāciju pārredzamību.

Komisija 20. decembrī ierosināja jaunu direktīvu, lai papildinātu un modernizētu esošos pienākumus informēt katru darba ņēmēju par viņa vai viņas darba apstākļiem. Tādējādi tiktu izveidoti minimālie standarti, lai nodrošinātu, ka visi darba ņēmēji, tostarp tie, kam ir nestandarta līgumi, gūst labumu no lielākas paredzamības un skaidrības. Ar šo priekšlikumu papildus tiktu aptverti un aizsargāti aptuveni 2–3 miljoni darba ņēmēju, kam ir nestandarta līgumi.

Digitālo prasmju veicināšana

ES veicina iniciatīvas, lai palielinātu pilsoņu iespējas iegūt digitālās prasmes. Martā tika izziņots projekts par digitālās prakses vietas nodrošināšanu 5000–6000 augstskolu beidzējiem laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam. Ieguldījumi tiek veikti projektos, kas izstrādā risinājumus apmācībai, lai uzlabotu mazos un vidējos uzņēmumos strādājošo prasmes un bezdarbniekus pārkvalificētu darbam mazos uzņēmumos.

Cilvēku sakari

2017. gadā ES ar pasākumiem visā Eiropā svinēja Erasmus programmas 30. gadskārtu. Projekts, kas sākās kā neliela studentu mobilitātes shēma 1987. gadā, ir kļuvis par izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmu Erasmus+.

Pēdējo 30 gadu laikā aptuveni deviņi miljoni cilvēku ir guvuši labumu no dažādām Erasmus iespējām, paplašinot savu redzesloku un apgūstot jaunas zināšanas un prasmes ar studiju, stažēšanās, mācekļa prakses, jauniešu apmaiņas programmu, izglītības un sporta pasākumu palīdzību visā Eiropā un ārpus tās. 2017. gadā programma, kuras kopējais budžets bija vairāk nekā 2,5 miljardi eiro, deva iespēju gūt labumu aptuveni 560 000 jauniešu un 160 000 darbinieku no izglītības iestādēm un jauniešu organizācijām. Jūnijā dalībvalstis deva piekrišanu tam, lai īstenotu iniciatīvu ErasmusPro, kas nākamo trīs gadu laikā nodrošinās līdz pat 50 000 jaunu iespēju profesionālās izglītības un apmācības audzēkņiem un mācekļiem gūt labumu no ilgtermiņa norīkojumiem darbā ārvalstīs.

Ar Parlamenta un Padomes palīdzību Komisija palielināja finansējumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, kas ir ES finanšu atbalsta programma, un palīdzēja dalībvalstīm izmantot to daļu no Eiropas Sociālā fonda. Kopš 2014. gada janvāra kopumā vairāk nekā 18 miljoni jauniešu ir iesaistījušies garantijas jauniešiem shēmās, un 11 miljoni ir pieņēmuši darba, mācekļa vietas, stažēšanās vai izglītības turpināšanas piedāvājumu.

Palīdzība jauniešiem kļūt par uzņēmējiem

“Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” sniedz topošajiem Eiropas uzņēmējiem prasmes, kuras nepieciešamas, lai sāktu un/vai sekmīgi vadītu mazo uzņēmējdarbību Eiropā. Jaunie uzņēmēji gūst zināšanas un darījumdarbības idejas un apmainās ar tām ar pieredzējušiem uzņēmējiem laika posmā no viena līdz sešiem mēnešiem. Jaunie uzņēmēji iegūst prasmes, kas nepieciešamas, lai vadītu mazo uzņēmējdarbību, bet uzņēmējs gūst labumu no jauna skatījuma uz viņa vai viņas darījumdarbību un uzzina par jauniem tirgiem.

Šo programmu finansē Eiropas Komisija, un tā darbojas visās iesaistītajās valstīs, izmantojot vietējos kontaktpunktus, kuriem ir pieredze darījumdarbības atbalsta jomā (piemēram, tirdzniecības palātas, jaunuzņēmumu centri un uzņēmumu inkubatori). 2017. gada laikā vairāk nekā 1000 potenciālo uzņēmēju piedalījās šajā mentorēšanas programmā.

Eiropas Solidaritātes korpuss

Kopš Eiropas Solidaritātes korpusa ieviešanas 2016. gada decembrī ir ātri veikti pasākumi, lai to padarītu funkcionālu. 2017. gada maijā Komisija ierosināja īpašu juridisko pamatu un budžetu nākamajiem trim gadiem. Līdz decembra beigām bija reģistrēti vairāk nekā 45 000 cilvēku, un vairāk nekā 2500 bija piedalījušies solidaritātes pasākumos visā Eiropā. Piemēram, augustā 16 brīvprātīgie ieradās Norčā, Itālijā, lai palīdzētu novērst postījumus un atjaunot sociālos pakalpojumus vietējā kopienā, kuru bija ietekmējušas smagās zemestrīces, kas 2016. gadā skāra reģionu. Turklāt 2017. gada vidū tika ieviests Eiropas Solidaritātes korpusa profesionālais virziens. Paredzams, ka turpmāko divu gadu laikā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas ietvaros finansēto projektu palīdzību un Francijas un Itālijas nodarbinātības dienestu koordināciju gandrīz 6000 jauniešu tiks piedāvāts ar solidaritāti saistīts darbs vai stažiera vieta.

Cilvēku veselības aizsardzība, tādējādi palīdzot ekonomikai

Jūnijā Komisija pieņēma jauno rīcības plānu pret mikrobu rezistenci. Rīcības plāns “Viena veselība” risina mikrobu rezistences jautājumu gan cilvēku, gan dzīvnieku vidē, jo tā ir drauds, kura ietekmē ir miruši 25 000 cilvēku un ES katru gadu ir zaudējusi 1,5 miljardus eiro. Pirmā iniciatīvas “Veselības stāvoklis ES” divu gadu cikla beigās tika publicēti atsevišķi valstu veselības stāvokļa ziņojumi, kas bija adresēti katrai dalībvalstij, un papildinošs Komisijas dienestu dokuments, kurš tos savienoja ar ES darbakārtību plašākā nozīmē. Īstenojot šo iniciatīvu, Komisija sadarbojās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Eiropas veselības sistēmu un politikas novērošanas centru.

Uz rezultātiem vērsts ES budžets

ES budžets 2017. gadam palīdzēja stimulēt darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešiem, un veicināt stratēģiskus ieguldījumus. Pamatojoties uz iepriekšējos gados veiktajiem pasākumiem, budžetā arī turpmāk īpaša uzmanība tika pievērsta migrācijas problēmām. Gandrīz puse no budžeta (75 miljardi eiro) tika atvēlēta izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai, pētniecības un inovāciju atbalstam (“Apvārsnis 2020”), izglītībai, apmācībai un jaunatnei (Erasmus+), maziem un vidējiem uzņēmumiem (ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma) un transporta infrastruktūrai (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments). No ES budžeta atbalsts tika sniegts arī Eiropas Stratēģisko investīciju fondam, kas ir ierosinājis būtiskus ieguldījumu projektus ES. Lauksaimniekiem tika piešķirti aptuveni 43 miljardi eiro. ES sniedza ieguldījumu, kas kopā bija gandrīz seši miljardi eiro, lai stiprinātu ārējo robežu aizsardzību un risinātu migrācijas un bēgļu plūsmu jautājumu.

Maijā Komisija ierosināja vairāk nekā 340 miljonu eiro lielu finansējumu, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu 100 000 darbā iekārtošanas iespēju jauniešiem, kas vēlas iesaistīties solidaritātes pasākumos (brīvprātīgo darbs, stažēšanās vai darbs) ar Eiropas Solidaritātes korpusa starpniecību.

Vidusposma pārskatīšana par pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (2014–2020) tika pieņemta jūnijā. Šīs pārskatīšanas mērķis bija sniegt papildu finanšu līdzekļus, ar ko risināt migrācijas plūsmu un drošības risku jautājumu, kā arī veicināt ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un konkurētspēju, un palielināt ES budžeta spēju rīkoties neparedzētos apstākļos.

Komisija arī pieņēma tiesību akta priekšlikumu, lai samazinātu administratīvo slogu ES līdzekļu saņēmējiem. Komisija 28. jūnijā publicēja pārdomu dokumentu, lai uzsāktu diskusijas par ES finanšu nākotni.

Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošana

Komisija ir nākusi klajā ar 43 to svarīgāko tiesību aktu priekšlikumiem un politikas iniciatīvām digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai, kas tika izziņoti 2015. gada maija digitālā vienotā tirgus stratēģijā. Līdz 2017. gada beigām priekšlikumi par divdesmit četrām no šīm likumdošanas iniciatīvām tika iesniegti Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei.

2017. gada maijā publicētajā vidusposma pārskatā par līdzšinējiem sasniegumiem ir ieskicētas turpmākās darbības tiešsaistes platformu, datu ekonomikas un kiberdrošības jomā. Septembrī kā daļu no stāvokļa Savienībā paketes Komisija iesniedza priekšlikumu par jauniem kiberdrošības noteikumiem un par nepersonizētu datu brīvu plūsmu ES. Septembrī tika publicēts arī paziņojums par platformu atbildību cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē.

Lai sekmīgi iekļautos pārmaiņām pakļautajā darba tirgū un sabiedrībā, Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir vajadzīgas digitālās prasmes, tomēr 37 % darbaspēka vēl nav digitālo pamatprasmju. Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija līdz 2020. gadam apmācīs 1 miljonu jauniešu bezdarbnieku, un e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam vienkāršos dzīvi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem un ļaus publiskā sektora iestādēm piedāvāt jaunus pakalpojumus. Uzmanības centrā tagad ir politiskas vienošanās panākšana ar Parlamentu un Padomi par visiem priekšlikumiem.

Tallinas digitālajā samitā septembrī notika augsta līmeņa apspriedes par to, kā Eiropas Savienībai saglabāt pozīciju tehnoloģiskās attīstības avangardā un turpināt spēlēt vadošo lomu šajā jomā. Šajās apspriedēs tika runāts par taisnīgu nodokļu sistēmu digitālajā ekonomikā, iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanu un spēcīgas kiberdrošības struktūras izveidi ES. Dalībvalstis arī vienojās līdz 2018. gadam pabeigt digitālā vienotā tirgus izveidi, investēt digitālajā infrastruktūrā un rūpēties par datu brīvu apriti.

Kiberdrošības stiprināšana Eiropas Savienībā

Digitālās tehnoloģijas iedzīvotājiem paver jaunas iespējas tiešsaistē. Tās atvieglo informācijas apmaiņu un veido ES ekonomikas mugurkaulu, tomēr rada arī jaunus riskus. Eiropas Savienība ir guvusi panākumus, gādājot par cilvēku drošību tiešsaistē, un no 2018. gada iedzīvotāji un uzņēmumi būs vēl aizsargātāki. Šie noteikumi attieksies arī uz jauniem dalībniekiem, kas sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus.

Tomēr ES ir jābūt vēl gatavākai pretdarboties satraucoši augošajam kiberuzbrukumu skaitam. Septembrī, saskaņā ar Komisijas priekšsēdētāja Junkera uzrunā par stāvokli Savienībā pausto, Komisija ierosināja visaptverošu pieeju kiberdrošības uzlabošanai. Tā ietver efektīvāku ES Kiberdrošības aģentūru, plānu dalībvalstu koordinētai rīcībai kiberuzbrukumu gadījumā un jaunu ES kiberdrošības sertifikācijas shēmu, kas apliecinās, ka sertificētie ražojumi un pakalpojumi ir droši izmantošanai digitālajā vidē. Pirmo reizi Komisija arī īpaši pievēršas kiberaizsardzībai, tādējādi apliecinot jau agrāk pausto apņemšanos veidot Eiropas Drošības un aizsardzības savienību.

Eiropas Savienības datu ekonomikas potenciāla izmantošana pilnā apmērā

Tiek lēsts, ka 2020. gadā ES datu ekonomikas jomā būs nodarbināti 10,4 miljoni cilvēku. Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus nepersonizētu datu brīvas plūsmas pārvaldībai. Līdz ar spēkā jau esošajiem noteikumiem par personas datiem jaunie pasākumi ļaus nepersonizētus datus glabāt un apstrādāt visā ES. Tas veicinās uzņēmumu konkurētspēju ES un modernizēs publiskos pakalpojumus efektīvā ES datu pakalpojumu vienotajā tirgū. Datu novietošanas ierobežojumu atcelšana ir svarīgs faktors datu ekonomikā, un šāds solis līdz 2020. gadam varētu kāpināt ieņēmumus lietu interneta jomā līdz 112 miljardiem eiro un palielināt ES iekšzemes kopproduktu par 4 %.

Raugoties nākotnē, ES veic ieguldījumus, lai padarītu Eiropu par pasaules līmeņa centru augstas veiktspējas skaitļošanā, kas spēj reāllaikā analizēt milzīgus datu apjomus. Eiropas Savienība gatavojas arī 2018. gadā sākt 1 miljardu eiro vērtu kvantu tehnoloģiju pamatiniciatīvu.

Godīgas konkurences nodrošināšana tiešsaistes platformu ekonomikā

Uz tiešsaistes platformām attiecas ES noteikumi tādās jomās kā konkurence un patērētāju aizsardzība. Tas vairo paļāvību gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā. Ikreiz, kad nepieciešams, ES rīkojas, lai panāktu šo noteikumu izpildi.

2017. gada maijā tika pieņemts lēmums, kas Amazon piedāvātās saistības Padara juridiski saistošas, lai kliedētu sākotnējās bažas par konkurenci saistībā ar vairākiem noteikumiem Amazon izplatīšanas līgumos ar e-grāmatu izdevējiem Eiropā. Jūnijā Komisija sodīja Google ar 2,42 miljardu eiro naudas sodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu meklētājprogrammu tirgū, jo tas nelikumīgā kārtā bija devis priekšroku citam Google produktam, proti, Google cenu salīdzināšanas pakalpojumam.

Savienojamības uzlabošana

Eiropas Savienība ir apstiprinājusi shēmu publisku WiFi tīklāju ierīkošanai 6000–8000 kopienu visā ES. 120 miljonus eiro vērtā WiFi4EU iniciatīva palīdzēs nodrošināt WiFi piekļuvi publiskās vietās, piemēram, parkos, laukumos, sabiedriskās ēkās, bibliotēkās, veselības aprūpes centros un muzejos.

WiFi4EU ir vērienīgs pasākumu kopums, kurus Komisija pieņēma 2016. gada septembrī un kuri paredzēti, lai apmierinātu iedzīvotāju augošās vajadzības pēc savienojamības un veicinātu ES konkurētspēju. Tie ietver arī rīcības plānu modernu 5G bezvadu tīklu izvēršanai visā ES.

Svarīgs solis ceļā uz šo mērķi tika sperts 2017. gada maijā, kad Parlaments un Padome pieņēma lēmumu no 2020. gada nodrošināt 700 MHz joslas pieejamību bezvadu pakalpojumiem.

Modernizējot ES patlaban spēkā esošos telesakaru noteikumus (ierosinātais Eiropas Elektronisko sakaru kodekss), tiek radīta pievilcīgāka regulatīvā vide, kas veicinās investīcijas augstas kvalitātes infrastruktūrā visās dalībvalstīs.

Viesabonēšanas maksu atcelšana

No 2017. gada 15. jūnija ir atceltas mobilo sakaru viesabonēšanas maksas. Tas nozīmē, ka braucienos pa ES valstīm viesabonenti var izmantot mobilos tālruņus zvaniem, īsziņām un sērfošanai internetā, maksājot tikpat, cik dzīvesvietas valstī.

Piekļuve digitālajam saturam

No 2018. gada visi ES dzīvojošie varēs ikkatrā Eiropas vietā saņemt tiešsaistes satura pakalpojumus, par kuriem būs samaksājuši. 2017. gada jūnijā pieņemtie jaunie noteikumi ļaus patērētājiem, kuri savā dzīvesvietas zemē samaksājuši par tiešsaistes satura pakalpojumiem, tos saņemt citas dalībvalsts apmeklējuma laikā. Bezmaksas translāciju pakalpojumi, piemēram, tādi, kurus nodrošina noteiktas raidorganizācijas, varēs gūt labumu no šā regulējuma ar noteikumu, ka tiek verificēta to abonentu dzīvesvietas valsts.

Patlaban tiek modernizēti ES tiesību akti autortiesību jomā, un tās ietvaros jūlijā tika apstiprināti ES tiesību akti, kas miljoniem neredzīgu cilvēku un cilvēku ar drukas lasītnespēju uzlabos piekļuvi grāmatām. Šie jaunie ES noteikumi stāsies spēkā 2018. gada oktobrī.

Novembrī Parlaments, Padome un Komisija panāca politisku vienošanos izbeigt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu attiecībā uz patērētājiem, kuri vēlas Eiropas Savienībā tiešsaistē pirkt produktus vai pakalpojumus. Šie jaunie noteikumi veicinās ekomerciju, un ieguvēji būs gan patērētāji, gan uzņēmumi.

Augstas veiktspējas skaitļošanas vadošās pozīcijas stiprināšana Eiropā

Martā septiņu valstu (Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Portugāle) ministri parakstīja Eiropas Deklarāciju par augstas veiktspējas skaitļošanu nolūkā finansiāli atbalstīt nākamās paaudzes augstas veiktspējas skaitļošanas un datu atbalsta infrastruktūru. Vēlāk gada laikā deklarācijai pievienojās Beļģija, Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Slovēnija un Šveice.

Datu kopīgošana labākai pētniecībai

Jaunais Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, kura izveide sākās 2017. gadā, nodrošinās Eiropas Savienības 1,7 miljoniem pētnieku un 70 miljoniem zinātnes un tehnikas darbinieku virtuālu vidi, kurā glabāt, kopīgot un atkārtoti izmantot savus datus dažādās disciplīnās un valstīs. “Apvārsnis 2020” nodrošina vairāk nekā 260 miljonu eiro lielu finansējumu, lai palīdzētu šā mākoņa izveidē.

Izglītība

Komisija 2017. gadā darīja pieejamu pašnovērtējuma instrumentu, lai palīdzētu skolām novērtēt to digitālās spējas. Izmantojot šo instrumentu, tās var saņemt atbalstu, lai attīstītu un uzlabotu tehnoloģiju izmantošanu pedagoģiskajā darbā un zināšanu apgūšanā. Līdz decembrim 650 skolas no 14 valstīm piedalījās instrumenta “Selfie” izmēģināšanā. 2018. gadā tas tiks darīts pieejams skolām visā ES.

E-pārvaldība

Maijā tika iesniegts priekšlikums, kas ļaus cilvēkiem un uzņēmumiem vieglāk piekļūt kvalitatīvai informācijai, tiešsaistes administratīvajām procedūrām un palīdzības pakalpojumiem, izmantojot vienotu digitālo kontaktpunktu. Ik gadu vienotā digitālā vārteja varētu palīdzēt uzņēmumiem ietaupīt vairāk nekā 11 miljardus eiro un ES iedzīvotājiem — līdz 855 000 stundu.

Tagad iedzīvotāji un privātie uzņēmumi var meklēt informāciju par uzņēmumiem, kas reģistrēti jebkurā ES dalībvalstī, kā arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma ir daļa no Eiropas e-tiesiskuma portāla, kas ir vienots kontaktpunkts iedzīvotājiem, uzņēmumiem un praktizējošiem juristiem visā Eiropā un ko kopīgi izveidojušas valstu valdības un Komisija. Tā nodrošina publisku piekļuvi informācijai par uzņēmumiem iesaistītajās valstīs un nodrošina, ka visi Eiropas uzņēmējdarbības reģistri var drošā un neapdraudētā veidā elektroniski savstarpēji sazināties. Galvenais mērķis ir vairot uzticēšanos vienotajam tirgum, balstoties uz pārredzamību un jaunāko informāciju, un samazināt nevajadzīgu slogu uzņēmumiem. Laikā starp tās iedarbināšanu jūnijā un gada beigām Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā tika veikti vairāk nekā 139 000 meklējumu par uzņēmumiem.

Jūlijā tika iedarbināta arī Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas sistēma. Šī jaunā IT platforma savieno aptuveni 15 000 sociālā nodrošinājuma iestāžu ES dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē, atvieglojot kļūdu novēršanu un krāpšanas apkarošanu. Valstu sociālā nodrošinājuma iestādes izmantos standartizētus elektroniskus dokumentus savā valodā, nodrošinot, ka dati, ar kuriem notiek apmaiņa, ir pareizi un pilnīgi. Šis jaunais rīks dos labumu arī iedzīvotājiem, kuri ir dzīvojuši un strādājuši vairākās iesaistītajās valstīs, dodot iespēju vieglāk un ātrāk aprēķināt viņu sociālās nodrošināšanas pabalstus.

Oktobrī dalībvalstis vienojās ievērot vienotu pieeju, darot publiskos pakalpojumus pieejamus tiešsaistē, tostarp pāri robežām un politikas jomās. Tas palīdzēs mazināt birokrātisko slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, piemēram, kad tie pieprasa izziņas, piesakās uz pakalpojumiem un iesniedz nodokļu deklarācijas.

Savienojamības un digitālās uzņēmējdarbības finansēšana

Eiropas strukturālie un investīciju fondi un ES kohēzijas politika sniedz būtisku ieguldījumu, lai tiktu īstenoti digitālā vienotā tirgus mērķi. Pamatojoties uz īpaši pielāgotām dalībvalstu un reģionu digitālās izaugsmes stratēģijām, vairāk nekā 20 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem tiek izmantoti, lai veicinātu digitālo jaunuzņēmumu rašanos. Tas ļauj mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības, palīdz publiskās pārvaldes iestādēm darboties efektīvāk un ātrāk un labāk sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un nodrošina izmaksu ziņā pieejamu platjoslas pieslēgumu nepietiekami apkalpotos apgabalos. 2017. gada novembrī tika izveidots platjoslas kompetences biroju tīkls, lai veicinātu ātrdarbīgu platjoslas pieslēgumu ieviešanu un palīdzētu novērst digitālo plaisu starp pilsētu un laukiem. Tie ir pieejami reģiona un valsts līmenī, lai sniegtu informāciju un atbalstītu platjoslas izvēršanu. Visu gadu turpinājās darbs, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu platjoslas pieslēgumu 18 miljoniem lauku iedzīvotāju.

Digitālā veselība un aprūpe

Martā darbu sāka pirmie 24 Eiropas references tīkli retu un sarežģītu slimību ārstēšanai, un tajos ir iesaistītas vairāk nekā 900 augsti specializētas veselības aprūpes nodaļas no vairāk nekā 300 slimnīcām 25 ES dalībvalstīs un Norvēģijā. Šie tīkli risina jautājumus saistībā ar sarežģītiem vai retiem saslimšanas gadījumiem, kuros ir nepieciešama ļoti specializēta ārstēšana un zināšanu un resursu koncentrācija. Tie strādās pie dažādiem tematiskiem jautājumiem, tostarp kaulu slimībām, bērnu vēža un imūndeficīta.

Izpratne par digitalizācijas ietekmi finanšu nozarē

Tehnoloģijas maina finanšu nozari. Kā pasaulē lielākais IT produktu un pakalpojumu lietotājs finanšu nozare varēs izmantot priekšrocības, ko sniedz jaunu paaudžu skaitļošanas, datu glabāšanas, mobilās un autentificēšanas tehnoloģijas, kā arī sociālie tīkli, mākslīgais intelekts un izkliedētas sistēmas. Parādās jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas varētu palīdzēt praktiski īstenot ES finansiālo pakalpojumu vienoto tirgu tā, lai attiecības starp klientiem un piegādātājiem vairs neierobežotu fiziskais attālums un valodas atšķirības. Tas raisa būtiskus politikas un regulatīvos jautājumus attiecībā uz ES finansiālo pakalpojumu politiku, kas tika aplūkoti plašā sabiedriskā apspriešanā, lai noteiktu, vai ir vajadzīga konkrēta rīcība ES līmenī.

Digitālās tehnoloģijas kustībā

23. martā Romā notikušajā Digitālajā dienā 29 valstis (ES dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis) parakstīja nodomu vēstuli, lai izveidotu tiesisko regulējumu satīklotas automatizētas braukšanas pārrobežu izmēģinājumiem, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem par piekļuvi datiem, atbildību un savienojamību. Valstis vienojās pastiprināt sadarbību automatizēta autotransporta testēšanai pārrobežu objektos un pašlaik strādā kopā ar partneriem nozarē, lai šo vienošanos ieviestu praksē. Komisija patlaban veicina pārrobežu savienotā transporta koridoru veidošanu.

Maijā tika iesniegti priekšlikumi modernizēt mobilitāti un transportu ES. “Eiropa kustībā” ir plašs iniciatīvu kopums, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās taisnīgāku ceļu maksu noteikšanu, samazinās oglekļa dioksīda emisijas, gaisa piesārņojumu un sastrēgumus, mazinās birokrātiju uzņēmumiem, apkaros nelikumīgu nodarbinātību un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Komisija turklāt atbalsta arī saskaņotus mobilitātes risinājumus, lai atvieglotu ceļošanu visā Eiropas Savienībā. Viens no piemēriem ir priekšlikums nodrošināt, ka nodevu iekasēšanas sistēmas darbojas kopā tā, lai cilvēki visā Eiropā varētu pārvietoties, nelauzot galvu par atšķirīgām administratīvajām formalitātēm. Turklāt sabiedriskā transporta datu kopīgas specifikācijas ļaus pasažieriem labāk plānot braucienus un izvēlēties optimālo maršrutu, pat šķērsojot robežas.

Dronu tehnoloģijas

Jūnijā atklātībai tika nodots plāns, kas padarīs bezpilota lidaparātu izmantošanu zema līmeņa gaisa telpā drošu, nebīstamu un draudzīgu pret vidi. Dronu pārvaldības sistēma USpace sākotnēji aptver augstumu līdz 150 m un pavērs ceļu spēcīga un dinamiska dronu pakalpojumu tirgus attīstībai ES. Līdz 2019. gadam vajadzētu būt izveidotai dronu un to operatoru reģistrācijas un eidentifikācijas sistēmai, kā arī sistēmai virtuālu robežu noteikšanai ap konkrētiem objektiem (geofencing).

Stingrāka lietotāju autentificēšana elektroniskajos maksājumos

Viens no galvenajiem ES digitālās politikas mērķiem 2017. gadā joprojām bija elektronisko maksājumu drošības līmeņa paaugstināšana. Šajā nolūkā Komisija novembrī ieviesa vairākas drošības prasības, kas, apstrādājot maksājumus vai sniedzot ar maksājumiem saistītus pakalpojumus, jāievēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem — gan bankām, gan citām maksājumu iestādēm.

Ceļā uz mūsdienīgu un vērienīgu enerģētikas savienību

Eiropas Savienības pārtapšana par mazoglekļa sabiedrību strauji īstenojas. Pateicoties 2017. gada sasniegumiem, ES ir uz pareizā ceļa, lai īstenotu enerģētikas savienības projektu un stimulētu darbvietu rašanos, izaugsmi un investīcijas. Divos gados kopš stratēģijas izsludināšanas Komisija ir nākusi klajā ar visiem galvenajiem priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai kāpinātu energoefektivitāti, palīdzētu ES ieņemt vadošo lomu klimata pasākumu un atjaunojamo energoresursu jomā un panāktu taisnīgus nosacījumus enerģijas patērētājiem.

Trešais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli, kas publicēts 2017. gada novembrī, rāda, ka ES ir labas izredzes sasniegt 2020. gadam izvirzītos klimata un enerģētikas mērķrādītājus. Enerģijas galapatēriņš jau tagad ir zem 2020. gada mērķrādītāja. Turklāt siltumnīcefekta gāzu emisijas kopš 1990. gada ir sarukušas par 23 %, lai gan ES ekonomika augusi par 53 %. Šī tendence rāda: ES joprojām ir liecība tam, ka emisiju mazināšanas pasākumi iet roku rokā ar ekonomisko izaugsmi. Tā kā atjaunojamo energoresursu enerģija jau tagad veido vairāk nekā 16 % no ES energoresursu struktūras, ES ir visas cerības līdz 2020. gadam sasniegt 20 % mērķrādītāju. 11 dalībvalstis savus nacionālos 2020. gada mērķrādītājus bija sasniegušas jau 2017. gada martā.

2017. gadā izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu ar 2016. novembrī izsludināto paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” un panākta provizoriska vienošanās ēku energoefektivitātes jautājumā. Tā kā Padome līdz decembrim vienojusies par vispārējo pieeju septiņiem no astoņiem dokumentiem un Parlamenta nostāja par tiem visiem gaidāma 2018. gada sākumā, politiska vienošanās arī par pārējiem jautājumiem nu ir rokas stiepiena attālumā. Patērētājiem visā ES būs plašākas energoapgādes izvēles iespējas, piekļuve uzticamiem enerģijas cenu salīdzināšanas rīkiem, kā arī izdevība elektroenerģiju ražot un pārdot pašiem.

Ar maijā sākto iniciatīvu “Tīra enerģija ES salām” plānots palīdzēt ES salām mazināt atkarību no enerģijas importa, ko varētu panākt, tām pilnīgāk izmantojot pašām savus atjaunojamos energoresursus un plašāk ieviešot modernas un inovatīvas energosistēmas. Tā ne vien samazināsies to enerģijas izmaksas, bet arī uzlabosies gaisa kvalitāte un saruks siltumnīcefekta gāzu emisijas.

No ekonomikas, kas balstīta uz fosilo kurināmo, jāattālinās it visiem reģioniem. Decembrī tika prezentēta jauna platforma, kas domāta projektu un ilgtermiņa stratēģiju izstrādei ogļu ieguves reģionos. Tā dos ierosu pārejas procesam un palīdzēs stāties pretī vidiskiem un sociāliem izaicinājumiem.

Energoefektivitāte

Martā tika parakstīta vienošanās par skaidrākiem energoefektivitātes marķējuma noteikumiem, kas paredz arī pārkalibrēt ražojumu informācijas kategorijas, lai ņemtu vērā pēdējo gadu sasniegumus. Pārskatītais energoefektivitātes marķējums līdzās ekodizainam varētu mājsaimniecībām ietaupīt pie 500 eiro gadā.

2017. gadā tika ne vien panākta politiska vienošanās par jauniem ēku energoefektivitātes uzlabošanas noteikumiem, bet arī pārskatīti norādījumi, kā energoefektivitātes līgumus uzskaitīt nacionālajos kontos. Tas atvieglos energoefektivitātes investīcijas skolās, slimnīcās un citās publiskā sektora ēkās, kas veido vairāk nekā 10 % ES kopējā ēku fonda.

Maijā Eiropas Investīciju banka nāca klajā ar iniciatīvu “Eiropas vietējais enerģijas atbalsts”. Tā reģionālajām iestādēm palīdzēs sagatavot energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus.

Septembrī visas dalībvalstis parakstīja Tallinas e-enerģētikas deklarāciju nolūkā veicināt dalībvalstu un privātā sektora sadarbību plašas enerģētikas digitalizācijas stratēģijas izstrādē.

ES novembrī publicēja ziņojumu, kurā novērtēja dalībvalstu virzību uz nacionālajiem 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītājiem. Viens no galvenajiem konstatējumiem bija šāds: lai gan energopatēriņš 2015. gadā palielinājās, kas daļēji skaidrojams ar aukstāku ziemu un zemākām kurināmā/degvielas cenām, ES izredzes sasniegt 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītāju joprojām ir labas.

Enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticēšanās

Enerģijas piegāžu nodrošināšana ES patērētājiem ir viens no enerģētikas savienības stūrakmeņiem. 1. novembrī — tieši pirms ziemas apkures sezonas — stājās spēkā jauni noteikumi, kas palīdzēs uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm un ātrāk un efektīvāk tikt galā ar iespējamām gāzes piegādes krīzēm. Dalībvalstīm ir pienākums nopietnas krīzes gadījumā palīdzēt kaimiņvalstīm, lai mājokļi nepaliktu bez apkures.

Notiek plaši centieni attīstīt diversificētus un drošus Baltijas valstu gāzes tirgus, un to ietvaros Latvija savu gāzes tirgu aprīlī atvēra konkurencei, līdz ar to patērētāji vairs nebūs atkarīgi no viena piegādātāja.

Svarīgs brīdis visam reģionam bija Komisijas Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas enerģētikas savienotības iniciatīvas ceturtā augsta līmeņa ministru sanāksme. Ministri parakstīja saprašanās memorandu, kas ietvēra kopīgu pieeju elektroenerģijas tirgiem, energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izstrādei. Tika panākta vienošanās līdz 2018. gada maija beigām izspriest, kā Baltijas valstu elektrotīklu vislabāk sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas sistēmu.

Viena no galvenajām ES prioritātēm aizvien ir kodoldrošums. 2017. gada maijā ES publicēja savu pirmo ziņojumu par radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas drošu un atbildīgu apsaimniekošanu. Ziņojums dod skaidru priekšstatu par pašreizējo situāciju, liecina, ka standarti Eiropas Savienībā ir uzlabojušies, un ieskicē, kādas svarīgas jomas vēl uzlabojamas un pilnveidojamas. Svarīgs notikums starptautiskā līmenī bija ES un Irānas augsta līmeņa seminārs par starptautisko kodolsadarbību, kas notika Briselē 28. februārī un 1. martā.

Pilnīgi integrēts iekšējais enerģijas tirgus

Turpinās centieni izveidot iekšējo tirgu, kurā brīvi un droši plūstu tīra enerģija. Trešais ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli apstiprināja, ka enerģētikas pārkārtošana nebūs iespējama bez infrastruktūras pielāgošanas nākotnes energosistēmas vajadzībām. Daudz kas jau ir paveikts, taču joprojām ir palikuši vājie punkti, jo īpaši elektroenerģijas sektorā. Lai risinātu šo problēmu, Komisija novembrī pieņēma paziņojumu par 2030. gada elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 15 % apmērā. Tā publicēja arī trešo kopīgu interešu projektu sarakstu, kurā iekļauti 173 Eiropas nozīmes projekti. Šis saraksts pirmoreiz paredz četrus pārrobežu oglekļa dioksīda tīkla projektus.

Lai atbalstītu projektu īstenošanu, Eiropas Savienība 96 elektroenerģijas, gāzes un viedtīkla infrastruktūras projektos ir investējusi 1,7 miljardus eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kas no 2014. līdz 2020. gadam energoprojektiem nodrošinās 5,35 miljardus eiro. Aprīlī ES ar šā instrumenta starpniecību elektroenerģijas, gāzes un viedtīklu infrastruktūras projektos iepludināja 800 miljonus eiro.

ES turpina darbu pie dalībvalstu elektrotīklu un gāzes cauruļvadu savienošanas, kā ietvaros paredzēts izveidot ziemeļu gāzes koridoru, kas savienos Norvēģiju ar Poliju caur Dāniju, izveidot Ķeltu starpsavienotāju, kas savienos Francijas un Īrijas elektrosistēmas, un censties likvidēt šķēršļus brīvai gāzes pārvadei Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā. ES turklāt ieguldīs 101,4 miljonus eiro sašķidrinātas dabasgāzes termināļa būvē Krkā (Horvātijā).

2017. gadā ES turpināja darbu, kas sākās ar nozares apsekojumu par elektroenerģijas jaudas mehānismiem valsts atbalsta aspektā. Konkrētāk, tā centās noskaidrot, vai šādi mehānismi nodrošina pietiekamu elektroenerģijas piegādi, nekropļojot konkurenci vai tirdzniecību vienotajā tirgū. Lai nodrošinātu, ka piegāde vienmēr ir pietiekama, dažas dalībvalstis ir ieviesušas jaudas mehānismus. Pašlaik ES sadarbībā ar dalībvalstīm cenšas nodrošināt, ka gan esošie, gan plānotie pasākumi atbilst noteikumiem par valsts atbalstu.

Kas attiecas uz darbību starptautiskā līmenī, Komisija ir ierosinājusi konkrētas pilnvaras vest sarunas ar Krieviju par to, pēc kādiem principiem darbosies projekts Nord Stream 2, kas Krievijas gāzes piegādes savienos ar ES tirgu.

Lai uzlabotu ES iekšējā enerģijas tirgus darbību un palielinātu solidaritāti starp dalībvalstīm, Komisija novembrī ierosināja kopīgus noteikumus, kas piemērojami gāzes cauruļvadiem, kuri ienāk iekšējā gāzes tirgus teritorijā.

Ekonomikas dekarbonizācija

Neatlaidīga globālu klimata pasākumu virzīšana

Tāpat kā iepriekš, ES arī šogad starptautisko sabiedrību mudināja uz rīcību klimata pārmaiņu jomā. Jūnijā ASV paziņoja, ka gatavojas izstāties no vēsturiskās globāla mēroga vienošanās, kas klimata jomā 2015. gadā tika panākta Parīzē (Francijā). Pēc tam ES un tās starptautiskie partneri stingri vēlreiz apliecināja savu kopīgo apņemšanos pilnīgi īstenot Parīzes nolīgumu, kura mērķis ir globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

Kopā ar 79 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm ES aicināja starptautisko sabiedrību arī turpmāk vērienīgus pasākumus klimata pārmaiņu jomā īstenot tikpat apņēmīgi. Ministru sanāksmē, ko septembrī Monreālā (Kanādā) kopīgi vadīja ES, Kanāda un Ķīna, daudzu pasaules valstu pārstāvji vienojās paātrināt pāreju uz globālu mazoglekļa ekonomiku.

ES turpināja iesaistīties starptautiskās sarunās par Parīzes nolīguma īstenošanai vajadzīgo procedūru un vadlīniju izstrādi (piemēram, ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas notika Bonnā novembrī).

Vienas planētas samitā, ko decembrī Parīzē rīkoja Francijas prezidents Emanuels Makrons, Komisija nāca klajā ar jauno Rīcības plānu planētai, kas ietver 10 transformatīvas iniciatīvas mūsdienīgai ekonomikai un taisnīgai sabiedrībai.

Piemēram, Komisija izziņoja investīcijas trīs mērķjomās; šīs investīcijas ietilpst ES ārējo investīciju plānā, ar ko paredzēts līdz 2020. gadam ilgtspējīgās investīcijās Āfrikai un Eiropas kaimiņreģiona valstīm mobilizēt vismaz 44 miljardus eiro. Paredzams, ka šie izdevumi līdz 2020. gadam piesaistīs investīcijas līdz 9 miljardu eiro apmērā.

ES ir apņēmības pilna sasniegt kopīgo ilgtspējīgas attīstības mērķi — klimata pasākumiem, kas īstenojami jaunattīstības valstīs, no 2020. līdz 2025. gadam no dažādiem avotiem piesaistīt 100 miljardus dolāru gadā. ES turklāt turpinās aizvien vairāk līdzekļu piešķirt pasākumiem, kas palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. 2016. gadā ES un tās dalībvalstis klimata finansējumā ieguldīja kopā 20,2 miljardus eiro, tādējādi par vairāk nekā 15 % pārsniedzot 2015. gada līmeni.

ES Parīzes nolīguma saistību izpilde

ES vada starptautiskos centienus pasaules mērogā pamazām atteikties no fluorogļūdeņražiem — bīstamām siltumnīcefekta gāzēm, ko parasti izmanto siltumapgādes un aukstumapgādes aprīkojumā. Ja izdotos panākt, ka fluorogļūdeņraži, kas ir tūkstošiem reižu spēcīgākas siltumnīcefekta gāzes nekā oglekļa dioksīds, tiek emitēti nevis aizvien vairāk, kā līdz šim, bet gan aizvien mazāk, ievērojami pieaugtu izredzes nepārsniegt Parīzes nolīgumā izvirzīto temperatūras mērķi. 2016. gada oktobrī Kigali (Ruandā) gandrīz 200 valstis vienojās šo gāzu ražošanu un izmantošanu pakāpeniski ierobežot. 2017. gada novembrī ES dalībvalstis palīdzēja sasniegt kvorumu, kas Kigali grozījumam ļaus stāties spēkā 2019. gada janvārī. Par savu politiskās līderes lomu, kas ļāva šo vienošanos panākt, ES saņēma Ozona apbalvojumu.

Kas attiecas uz pasākumiem pašā ES, ir panākta vienošanās par visiem galvenajiem priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai ES izpildītu saistības līdz 2030. gadam savas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par vismaz 40 %, ko tā uzņēmusies saskaņā ar nolīgumu. Citu starpā tie ir priekšlikumi par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, dalībvalstu nacionālajiem emisiju mērķrādītājiem, zemes izmantošanas sektora iekļaušanu ES klimata tiesību aktos un aviācijas emisiju problēmas risināšanu.

Novembrī Parlaments un Padome provizoriski vienojās pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu attiecībā uz laiku pēc 2020. gada. Šādi reformējot galveno instrumentu, kas ES ļauj izmaksefektīvi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ES vairos savas izredzes ievērojamā mērā izpildīt saistības līdz 2030. gadam emisijas samazināt par vismaz 40 %.

Šī pārskatīšana sistēmā nesīs ievērojamas izmaiņas, kuru mērķis ir paātrināt emisiju samazināšanu un ierobežot pašreizējo emisijas kvotu pārdaudzumu oglekļa tirgū, ieviesīs jaunus aizsardzības pasākumus, kas ES rūpniecību vajadzības gadījumā pasargātu pret oglekļa emisiju pārvirzes risku, un izveidos vairākus atbalsta mehānismus, kas rūpniecībai un elektroenerģijas nozarei palīdzētu stāties pretī inovācijas un investīciju izaicinājumiem, ar kuriem jāsastopas ceļā uz mazoglekļa ekonomiku.

ES turklāt pieņēma pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas vidisko integritāti tad, kad ES tiesību akti pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vairs nebūs tai piemērojami.

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija panāca vienošanos par globālu tirgus pasākumu, kura mērķis ir stabilizēt starptautiskās aviācijas emisijas 2020. gada līmenī, izmantojot ieskaitu. Pēc tam ES savu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu grozīja tā, lai ģeogrāfiski tā aptvertu tikai ES iekšējos lidojumus. Tas ļaus saglabāt aviācijas nozares ieguldījumu ES klimata mērķrādītāju sasniegšanā un palīdzēs raiti īstenot globālo tirgus pasākumu.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sasaiste ar līdzīgām sistēmām palielina tirgu, uz ko attiecas siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšana, līdz ar to mazinās arī klimata pārmaiņu apkarošanas izmaksas. Novembrī ES un Šveice parakstīja nolīgumu, kas paredz to sistēmas sasaistīt. Tas ir pirmais šāda veida nolīgums, ko parakstījusi ES vai divas Parīzes klimata nolīguma puses. Turklāt, tuvāk nākot Ķīnas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidei, arī ES un Ķīnas sadarbība oglekļa tirgos kļūst ciešāka.

Decembrī tika panākta politiska vienošanās par Kopīgo centienu regulu, kas paredz mazināt transporta, ēku sektora, atkritumu sektora un lauksaimniecības nozares emisijas atbilstoši ES 2030. gada klimata mērķrādītājam. Vienošanās tika panākta arī par jauniem noteikumiem par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības emisiju uzskaiti. Jaunie noteikumi stiprinās zemes un mežu kā oglekļa piesaistītāju lomu un stimulēs tos izmantot produktīvi un ilgtspējīgi, tā vēl vairāk sekmējot biobāzētu ekonomiku un klimatiski pārdomātu lauksaimniecību.

Ceļā uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti

2017. gadā Komisija nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā Eiropas Savienībā modernizēt mobilitāti un transportu. Šo priekšlikumu mērķis ir nozarei palīdzēt pāriet uz tīru enerģiju un digitalizēties, vienlaikus paliekot konkurētspējīgai un sociāli iekļaujošai.

Maijā tika prezentēta pakete “Eiropa kustībā”. Tās galvenie mērķi ir drošāka satiksme un mazāk oglekļa dioksīda emisiju, gaisa piesārņojuma un sastrēgumu.

Novembrī tai sekoja vēl viena pasākumu pakete, ar kuru iecerēts stimulēt inovāciju jaunās tehnoloģijās un darījumdarbības modeļos un veicināt visu preču transporta veidu efektīvāku izmantošanu. Šo pasākumu vidū ir priekšlikums vieglajiem automobiļiem un furgoniem noteikt jaunus oglekļa dioksīda emisiju mērķrādītājus, lai paātrinātu pāreju uz mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem. Priekšlikums paredz, ka ES pārdoto jauno vieglo automobiļu un furgonu vidējām oglekļa dioksīda emisijām transportlīdzekļu parka līmenī 2030. gadā būs jābūt par 30 % mazākām nekā 2021. gadā.

Komisija nāk klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir tīra, satīklota un konkurētspējīga mobilitāte. Visā ES izplatoties elektromobilitātei, ievērojami pieaugs pieprasījums pēc akumulatoriem. Tāpēc Komisija gatavojas izveidot ES Akumulatoru aliansi, kurā darbosies dalībvalstis un akumulatoru vērtības ķēdē iesaistītās nozares. To plānots izsludināt 2018. gada februārī Industriālajā tīras enerģijas forumā.

Klimata pasākumu integrēšana dažādās rīcībpolitikās

Lai atbalstītu ES pāreju uz ilgtspējīgāku mazoglekļa ekonomiku, Komisija no ES budžeta apstiprinājusi 222 miljonu eiro investīciju paketi vides un klimata pasākumu programmas LIFE ietvaros. Tā mobilizēs papildu investīcijas, tāpēc 139 jaunos projektos 20 dalībvalstīs kopā tiks ieguldīti 379 miljoni eiro. Projekti palīdzēs dalībvalstīm virzīties uz aprites ekonomiku un būs atbalsts ES Rīcības plāna dabai īstenošanā. Piemēram, finansējums palīdzēs stiprināt Šeldas estuāru Beļģijā (vienu no Eiropas noslogotākajiem ūdensceļiem), izstrādāt tuksneša putekļu vētru prognozēšanas rīkus un cīnīties pret siltumsalas efektu pilsētās.

Atjaunota ES rūpniecības politika

Savā runā par stāvokli Savienībā pagājušā gada septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers izziņoja jaunu rūpniecības politikas stratēģiju, kura izstrādāta, lai stiprinātu rūpniecības nozares Eiropas Savienībā un turpinātu ilgtspējīgo izaugsmi un nodarbinātību. Tā visas pašreizējās un jaunās iniciatīvas apvieno visaptverošā rūpniecības stratēģijā un precizē uzdevumus, kuri risināmi visām iesaistītajām personām.

Preču un pakalpojumu brīvas tirdzniecības praktiska īstenošana

Lielāko daļu starp dalībvalstīm tirgoto produktu regulē saskaņoti noteikumi. Tas nozīmē, ka ikvienam jāievēro vienādi produktu standarti un nekas netraucē šādu produktu pārrobežu tirdzniecību. Ja kopēju noteikumu nav, tad piemēro savstarpējas atzīšanas principu. Tas nozīmē, ka tad, ja produktu uzskata par piemērotu pārdošanai vienā dalībvalstī, tas ir piemērots pārdošanai visās dalībvalstīs. Tomēr praksē tas ne vienmēr tā darbojas, dažkārt preces var tikt apturētas uz robežas, lai gan tām būtu jābūt brīvi tirgojamām visās vienotā tirgus valstīs. Jaunā priekšlikumā paredzēts, ka pārdevēji vienā valstī varēs izmantot savstarpējās atzīšanas deklarāciju, lai pierādītu, ka produkts atbilst visām citā dalībvalstī noteiktajām prasībām. Minētais priekšlikums izstrādāts līdz ar citu priekšlikumu, kas pastiprinās tirgus uzraudzību, tādējādi valstu iestādes varēs labāk kontrolēt attiecīgajā valstī pārdotās preces.

Eiropas Savienība joprojām galveno uzsvaru liek uz vienotā tirgus darbības uzlabošanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tomēr arvien pastāv šķēršļi, kas liedz uzņēmumiem sākt un izvērst uzņēmējdarbību un kas tādējādi var izraisīt cenu kāpumu un ierobežot patērētājiem pieejamo izvēli. Lai šo tendenci pavērstu pretējā virzienā, radītu vairāk darbvietu un sekmētu izaugsmi, dalībvalstīm plašāk jāizmanto iespējas, ko sniedz pakalpojumu vienotais tirgus.

2017. gadā tika izziņots tādu pasākumu kopums, kuri uzņēmumiem un speciālistiem pavērs vairāk iespēju sniegt pakalpojumus ikvienam Eiropas Savienībā. Viens no šādiem pasākumiem ir jauna Eiropas pakalpojumu e-karte; tā ir vienkāršota elektroniskā procedūra, kas dos iespēju uzņēmējdarbības un būvniecības pakalpojumu sniedzējiem vieglāk nokārtot pārrobežu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās administratīvās formalitātes. Savukārt ar citu priekšlikumu tiks panākts dalībvalstīm profesiju regulējumam piemērojamo prasību samērīgums un pamatotība.

Publiskā iepirkuma un inovācijas ievērojama veicināšana

Lai stiprinātu vienoto tirgu un arī turpmāk veicinātu ieguldījumus Eiropas Savienībā, oktobrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu “Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā”. Tajā izklāstīta pieeja, kā nodrošināt produktīvāku un ilgtspējīgāku publisko iepirkumu, vienlaikus pēc iespējas pilnīgāk izmantojot digitālās tehnoloģijas veicamo procedūru vienkāršošanai un paātrināšanai.

Lai mudinātu uzņēmumus, jo sevišķi mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, ieguldīt inovācijā un jaunradē, Komisija arī ierosināja pasākumus, kas nodrošinās intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību. Šie pasākumi ievērojami uzlabos ES kolektīvo spēju ietekmēt galvenos spēlētājus, kas stāv aiz viltotām precēm un nelikumīga tiešsaistes satura un kuri apdraud uzņēmumus un darbvietas, un aizsargās patērētāju veselību un drošību tādās jomās kā zāles un rotaļlietas. Turklāt paredzams, ka ierosinātā patentu licencēšanas sistēma palīdzēs izvērst tehnoloģijas, kas iespējo savstarpēju savienojamību un internetsavienotību (lietisko internetu), sākot ar viedtālruņiem un beidzot ar satīklotiem automobiļiem.

Finanšu pakalpojumi: labāki produkti un lielākas izvēles iespējas patērētājiem

Eiropas Savienība ir apņēmusies izstrādāt padziļinātāku un taisnīgāku vienoto tirgu, izmantojot arī digitālos līdzekļus. Finanšu pakalpojumu jomā tas nozīmē izvērstāku konkurenci un plašākas izvēles iespējas, lai patērētāji varētu baudīt zemākas cenas un labāku kvalitāti neatkarīgi no tā, vai viņi šos finanšu, piemēram, bankas kontu, automobiļu apdrošināšanas, naudas pārvedumu vai pensiju, pakalpojumus izmanto savā valstī vai ārvalstīs. Arī finanšu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj gūt labumu no visa ES tirgus.

Tamdēļ Komisija ir sākusi īstenot Patēriņa finanšu pakalpojumu rīcības plānu, kurā noteikts, kas vēl darāms, lai patērētājiem nodrošinātu labāko vērtības un cenas attiecību. Līdztekus citiem mērķiem ar šo plānu paredzēts vienkāršot autovadītāju atlaides saņemšanu ārvalstīs par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesību, samazināt maksas par pārrobežu darījumiem, arī valūtās, kuras nav eiro, un samazināt juridiskos un regulatīvos šķēršļus, kas ietekmē uzņēmumus, kuri vēlas paplašināt savu darbību ārvalstīs.

Pateicoties Komisijas iecerei izveidot jaunu pensiju produktu kategoriju, patērētājiem Eiropas Savienībā drīzumā būs plašākas iespējas pensijas uzkrājumu veidošanā. Patlaban Eiropas privāto pensiju tirgus ir sadrumstalots un neviendabīgs. Jauna veida brīvprātīga privātā pensija, kura nupat ir ierosināta, ļaus patērētājiem papildināt savus pensijas uzkrājumus un gūt labumu no pilnīgas patērētāju aizsardzības.

Iespējas cilvēkiem atrast darbu un strādāt droši un likumīgi

Darba ņēmēju vienotais tirgus vislabāk darbojas tad, ja cilvēki var atrast sev piemērotu darbu citās dalībvalstīs. Gada laikā tika gūti būtiski panākumi Eiropas darbvietu mobilitātes portāla EURES darbības paplašināšanā — tas piedāvā bezmaksas pakalpojumus darba meklētājiem, darba ņēmējiem, kuri meklē darbu, un darba devējiem, kuri meklē darbiniekus, visā ES. 2018. gadā portālā varēs iesaistīties vēl vairāk partneru, piemēram, privātie darbā iekārtošanas uzņēmumi, un tajā tiks publicēts vēl vairāk darbvietu vakanču un dzīves un darba gājuma aprakstu.

Eiropas Savienība arī turpina aizsargāt cilvēku veselību un drošību darbā. 2017. gadā kancerogēni un mutagēni bija galvenais mērķis jaunā tiesību akta priekšlikumā, ar kuru paredzēts samazināt septiņu vielu, piemēram, izlietoto motoreļļu un trihloretilēna, arodekspozīciju. Oktobrī Eiropas Parlaments apstiprināja 2016. gadā sagatavoto priekšlikumu par 13 citām vielām.

Komisija arī palīdzēja dalībvalstīm ieviest noteikumus par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un turpināja pārskatīt noteikumus par norīkošanu darbā, lai panāktu, ka viņi ir sagatavoti darba tirgus vajadzībām nākotnē. Šie noteikumi aizsargā to darba ņēmēju tiesības, kurus darba devējs uz laiku nosūta strādāt citā dalībvalstī. Pārskatītie noteikumi noteiks vienāda atalgojuma principu par vienu un to pašu darbu vienā un tajā pašā vietā, tādējādi tiks stiprināts vienotā tirgus taisnīgums un sociālā ilgtspēja, un tas, palīdzot nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, dos labumu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem. Oktobrī Eiropas Savienības Padome vienojās par vispārēju pieeju, kas jāievēro spēkā esošās direktīvas pārskatīšanā, bet novembrī Eiropas Parlaments un Padome sāka sarunas, lai panāktu vienošanos šajā lietā. 2017. gada beigās sarunas vēl nebija pabeigtas.

Eiropas Parlaments un Padome turpināja strādāt, lai panāktu vienošanos par Komisijas 2016. gada priekšlikumu modernizēt sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas noteikumus. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt taisnīgus, skaidrus un vieglāk īstenojamus noteikumus nodokļu maksātājiem un tiem, kuri šķērso Eiropas Savienības robežu.

Vieglāk īstenojami noteikumi un vienkāršākas procedūras

Tiesības, ko iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz vienotais tirgus, under itvar pilnībā izmantot tikai tad, ja kopīgi atrunātie noteikumi atbilst noteiktajam mērķim un tiek pareizi piemēroti visā Eiropas Savienībā. Lai to panāktu, ir svarīgi savlaicīgi piekļūt precīzai informācijai par darba tirgu, kā arī liela nozīme ir atbalstam, ja rodas problēmas. 2017. gadā portāls Tava Eiropa vairāk nekā 20 miljonos gadījumu palīdzēja pilsoņiem un uzņēmumiem atrast praktisku informāciju par vienotā tirgus sniegtajām tiesībām. Gada laikā Tavs Eiropas padomdevējs atbildēja uz vairāk nekā 22 000 jautājumu par tiesību aktiem vienotā tirgus jomā, savukārt SOLVIT izskatīja vairāk nekā 2000 lietu, kurās iedzīvotāji un uzņēmumi bija saskārušies ar problēmām saistībā ar iestādēm Eiropas Savienībā. SOLVIT, pamatojoties uz dažādiem palīdzības lūgumiem, ko tā saņem, arī informē Komisiju par jomām, kurās jāpilnveido ES tiesību aktu piemērošana.

Maijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par vienotu digitālo vārteju, kas ar vienota digitālā kontaktpunkta palīdzību uzlabos kvalitatīvas informācijas, tiešsaistes administratīvo procedūru un palīdzības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka pašreiz iekšzemes lietotājiem tiešsaistē pieejamie pakalpojumi būs piekļūstami arī citu dalībvalstu lietotājiem vēl vienā ES valodā līdzās vietējai valodai, lai citas dalībvalsts cilvēkiem būtu vieglāk tos izmantot.

Ierosinātais vienotā tirgus informācijas instruments noteiktos apstākļos ļaus savākt datus arī tad, ja radušās nopietnas grūtības ar vienotā tirgus tiesību aktu piemērošanu.

Jūlijā Komisija pieņēma paziņojumu par tiešsaistē pārdotu produktu tirgus uzraudzību. Dalībvalstu iestādēm ekomercijas straujās attīstības dēļ ir bijis sarežģīti pārbaudīt, vai produkti ir droši un atbilst ES noteikumiem. Paziņojuma mērķis ir precizēt jautājumus un nodrošināt risinājumus. Tas palīdzēs uzlabot tiešsaistē pārdoto produktu tirgus uzraudzību, kas tādējādi nāks par labu patērētājiem un uzņēmumiem nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Vieda, sociāli taisnīga un konkurētspējīga mobilitāte

Bez transporta un mobilitātes nav iedomājama ES ekonomikas un konkurētspējas pilnvērtīga attīstība. Neraugoties uz to, šīs nozares saskaras ar vairākām nepieredzētām problēmām. Spēkā esošie sociālās jomas tiesību akti tiek nekonsekventi piemēroti un pildīti visā ES; pastkastītes uzņēmumi tiek dibināti dalībvalstīs, kurās tie neveic reālu uzņēmējdarbību, bet gūst labumu no saudzīgākiem noteikumiem; autotransports vien veido gandrīz vienu piekto daļu no visām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Maijā Komisija nāca klajā ar ilgtermiņa stratēģiju, kas līdz 2025. gadam ļaus panākt konkurētspējīgu, ekoloģisku un savienojumspējīgu mobilitāti.

Šī stratēģija ir izklāstīta Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā”. Paziņojumam pievienoti astoņi tiesību aktu priekšlikumi, kas konkrēti attiecas uz autotransportu. Tie cita starpā paredz uzlabot autopārvadājumu tirgus darbību, darbinieku sociālos apstākļus un nodarbinātības nosacījumus un vienkāršot nacionālos tiesību aktus minimālā atalgojuma jomā. Komisijas plašākais mērķis ir popularizēt ilgtspējīgāku autotransportu, izmantojot maksas, kas atspoguļo gaisa piesārņojuma izraisītās ārējās izmaksas, un digitālos risinājumus, kas dos iespēju samazināt birokrātiju un integrēt dažādus transporta veidus. Paredzams, ka ilgākā laika posmā ieguvēja būs ne tikai transporta nozare, jo tiks veicināta nodarbinātība, izaugsme un investīcijas.

Jūnijā Komisija pieņēma virkni iniciatīvu, ar kurām paredzēts panākt uzlabojumus aviācijas nozarē saskaņā ar Aviācijas stratēģiju Eiropai. Viena no šādām iniciatīvām ir priekšlikums, kurš nodrošinās ES aviosabiedrību konkurētspēju, kas savukārt sekmēs nodarbinātību un izaugsmi tādās nozarēs kā lidostu darbība un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana. Turklāt Komisija norādīja vairākus praktiskus pasākumus, kas varētu veicināt gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nepārtrauktību arodbiedrību iesaistes gadījumā. Šie praktiskie pasākumi nekādi neietekmē tiesības streikot, bet ļaus pēc iespējas samazināt gaisa satiksmes traucējumus.

Tika noteiktas arī vadlīnijas par īpašumtiesību un kontroles prasībām, kas piemērojamas aviosabiedrībām Eiropas Savienībā. To mērķis ir veicināt šādu noteikumu labāku izpratni un atvieglot ārvalstu ieguldījumus, kas savukārt labvēlīgi ietekmē nodarbinātību aviācijas nozarē Eiropas Savienībā. Komisija arī aicināja Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt Eiropas Savienībā īstenojamus pasākumus, kas ierosināti saskaņā ar Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvu. Šie pasākumi uzlabos gaisa satiksmes vadības sistēmas efektivitāti, samazinās sadrumstalotību un, cik vien iespējams, samazinās gaisa satiksmes traucējumus.

Eiropas Parlaments un Padome vienojās vienkāršot un uzlabot noteikumus par pasažieru kuģu drošību ES ūdeņos. Minētais leģislatīvais ierosinājums tiek atjaunināts, atbildot uz atziņām, kas gūtas līdzšinējās pieredzes, tostarp negadījumu un tehnoloģiju attīstības, rezultātā. Papildus citiem uzlabojumiem tas kompetentajām iestādēm ļaus nekavējoties piekļūt būtiskiem datiem avārijas gadījumā.

Konkurence, kas veicina inovāciju

Komisija darbojas kā konkurenci regulējoša iestāde uzņēmumu apvienošanās kontroles jomā, un tās pienākums ir nodrošināt, ka apvienošanās neliedz cilvēkiem Eiropas Savienībā baudīt konkurences sniegtās priekšrocības, piemēram, zemākas cenas, lielāku patērētājiem pieejamo izvēli un plašāku produktu inovāciju. 2017. gadā tika apstiprināti divi ievērojami apvienošanās gadījumi agroķīmijas nozarē pie konkrētiem nosacījumiem. Uzņēmums ChemChina iegādājās uzņēmumu Syngenta, bet uzņēmums Dow apvienojās ar uzņēmumu DuPont. Inovācija ir svarīgs faktors agroķīmijas nozarē, un Komisija vērtēja, vai šīs apvienošanās ietekmēs inovāciju nākotnē. Dow un DuPont apvienošanās gadījumā abos uzņēmumos bija iesākti vairāki līdzīgi projekti par jaunu pesticīdu produktu izstrādi. Būtisks priekšnoteikums, kas atļāva šādu apvienošanos, bija uzņēmuma DuPont pesticīdu pētniecības un izstrādes organizācijas atsavināšana visā pasaulē.

Jūnijā Komisija apstiprināja valsts atbalstu 377 miljonu eiro apmērā, ko Vācija un Francija bija atvēlējušas inovatīva Airbus X6 helikoptera projekta īstenošanai. Tas tika pamatots ar to, ka finanšu tirgi nelabprāt piešķir finansējumu šādam vērienīgam projektam ar ieguldījumu atdevi ilgā laika periodā, tāpēc šā projekta atbalstīšana sekmētu papildu ieguldījumus.

Oktobrī Eiropas Komisija secināja, ka Luksemburga uzņēmumam Amazon piešķīrusi nepamatotas nodokļu priekšrocības aptuveni 250 miljonu eiro apmērā. Ievērojot Eiropas Savienībā spēkā esošos valsts atbalsta noteikumus, šāds pasākums ir nelikumīgs, jo tas ļāva Amazon maksāt ievērojami mazāk nodokļu nekā citiem uzņēmumiem. Tagad Luksemburgai nelikumīgais atbalsts jāatgūst.

Turklāt oktobrī Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Īriju sakarā ar to, ka šī valsts nav atguvusi valsts atbalstu līdz pat 13 miljardiem eiro, kas bija nelikumīgi piešķirti uzņēmumam Apple. Vēl 2016. gada augustā Komisija secināja, ka, ievērojot ES noteikumus, nodokļu priekšrocības, ko Īrija bija piešķīrusi uzņēmumam Apple, bija nelikumīgas, jo tas ļāva Apple maksāt maksāt daudz zemākus nodokļus nekā citiem uzņēmumiem. Patiesībā šis selektīvais režīms ļāva uzņēmumam Apple 2003. gadā par Eiropā gūto peļņu faktiski maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli 1 % apmērā, bet 2014. gadā — tikai 0,005 %.

Jūnijā uzņēmumam Google tika uzlikts naudas sods 2,42 miljardu eiro apmērā, jo tas nebija ievērojis ES pretmonopola noteikumus un bija ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli meklētājprogrammu tirgū (skatīt arī 2. nodaļu).

Tiek vienkāršota aplikšana ar nodokļiem un apkarota krāpšana nodokļu jomā

Lai nodrošinātu vienotā tirgus netraucētu darbību, ir ierosināti jauni pārredzamības noteikumi attiecībā uz starpniekiem, piemēram, nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem, bankām un juristiem, kuri savu klientu vajadzībām izstrādā un veicina nodokļu plānošanas shēmas. Par pārrobežu shēmām, kam raksturīgas konkrētas iezīmes, kas varētu radīt zaudējumus valstu budžetiem, pirms to izmantošanas tagad būs vienmēr jāziņo nodokļu iestādēm.

Internetu Eiropas Savienībā ik dienu lieto 360 miljoni iedzīvotāju, tāpēc digitālais vienotais tirgus jāregulē ar mūsdienīgas un stabilas nodokļu sistēmas palīdzību. Septembrī Komisija paziņoja par jaunu ES darba programmu, kas nodrošinās, ka digitālā ekonomika tiek taisnīgi aplikta ar nodokļiem izaugsmi veicinošā veidā.

Komisija arī nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu, ar ko tiks ieviesta galīgā PVN sistēma nodokļu uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm. Ierosinātās jaunās sistēmas pamatā ir princips par nodokļu uzlikšanu preču galamērķa dalībvalstī, un piegādātājs iekasē minētajā valsti noteikto PVN.

Ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi vairāk nekā 150 miljardu eiro apmērā, tādējādi dalībvalstis nesaņem ieņēmumus, ko varētu atvēlēt skolām, autoceļiem un veselības aprūpei. Tiek lēsts, ka aptuveni 50 miljardi eiro no šīs summas jeb ap 100 eiro uz vienu ES iedzīvotāju gadā tiek zaudēti pāri robežām īstenotu PVN izkrāpšanas shēmu dēļ.

Novembrī tika iesniegts tiesību akta priekšlikums, ar kuru paredzēts novērst krāpšanu PVN jomā un stiprināt sadarbību starp muitas un nodokļu iestādēm un tiesībaizsardzības struktūrām. Decembrī Padome pieņēma lēmumu parakstīt nolīgumu par administratīvo sadarbību un palīdzību piedziņas jomā un cīņā pret PVN izkrāpšanu starp ES un Norvēģiju.

ES reģionu stiprināšana nolūkā attīstīt to stiprās puses

Globalizācija ir ārkārtīgi daudz palīdzējusi mazāk attīstītajām valstīm pasaulē un sniegusi daudz iespēju ES pilsoņiem. Tomēr, neraugoties uz to, ka ieguvumi ir jūtami daudzviet, izmaksas bieži tiek segtas nevienmērīgi. Eiropas Savienībai jākļūst daudz noturīgākai, tai jāstiprina reģioni un jāpalīdz tiem radīt vērtības, proti, jāaptver inovācija, digitalizācija un dekarbonizācija, kā arī jāpilnveido cilvēku prasmes. Tas nozīmē, ka visiem ES reģioniem ir pieejami ES finanšu līdzekļi, ko ieguldīt specializētās jomās, izmantojot partnerības starp dalībniekiem jauninājumu jomā un tādējādi nodrošinot lietpratīgu specializāciju. 2017. gadā Komisija sāka īstenot divus izmēģinājuma projektus, kas ļaus pārbaudīt inovatīvas pieejas starpreģionu sadarbībai.

Tie, kuri dzīvo tālākajos ES reģionos, dažkārt cieš no relatīvas izolācijas. Vienkāršāki noteikumi atvieglo publiskām pārvaldes iestādēm iespēju atlīdzināt uzņēmumiem papildu izmaksas, kas tiem radušās, darbojoties šādos reģionos. Tas tiek īstenots, ņemot vērā īpašās problēmas, ar ko tie saskaras, piemēram, to nošķirtība un atkarība no nedaudziem tirgotiem produktiem.

Virzība uz dziļāku ekonomisko un monetāro savienību

2017. gadā bija nepieciešama neatlaidība un skaidrs redzējums no visu to personu puses, kas strādā pie spēcīgākas, demokrātiskākas un vienotākas Eiropas Savienības izveides. Ekonomiskā un monetārā savienība ir diskusiju būtiska daļa, jo tai ir centrālā loma tādas ES izveidē, kurā valda vienlīdzība un kurā galvenā uzmanība ir veltīta vissvarīgākajiem jautājumiem.

Komisija 1. martā nāca klajā ar Balto grāmatu, tajā izklāstot piecus scenārijus tam, kā ES varētu attīstīties līdz 2025. gadam, un svarīgākās izvēles, ko ietvertu katrs no šiem scenārijiem. Katra izvēle ietekmētu ekonomiskās un monetārās savienības nākotni. Vai mēs kā Savienība vēlamies būt tādi paši kā šodien? Vai mums būtu jākoncentrējas tikai uz vienoto tirgu? Vai mums būtu jāpiekrīt tiem, kas ir gatavi doties tālāk un darīt vairāk kopā? Vai mums būtu jāizvēlas darīt mazāk, bet efektīvāk? Vai mums būtu jāpaveic daudz vairāk kopā?

Komisija maijā paplašināja īpašās diskusijas par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, publicējot tās pārdomu dokumentu par šo jautājumu. Minētajā dokumentā paustās idejas ir daļa no redzējuma par spēcīgāku, demokrātiskāku un vienotāku ES. Priekšsēdētājs Junkers septembrī savā runā par stāvokli Savienībā izklāstīja plašāku kontekstu: redzējumu, kas sniedz cerību, stabilitāti, taisnīgumu un iespējas visiem.

Pārdomu dokumentā uzsvērts, ka efektīvai un stabilai ekonomiskajai un monetārajai savienībai ir jāpaļaujas uz integrētu un pareizi funkcionējošu finanšu sistēmu. Pamatojoties uz to, kas jau ir sasniegts pēdējos gados, ir pienācis laiks vienoties par to, kā rīkoties tālāk līdz 2025. gadam. Banku savienības izveides pabeigšana, risku samazināšana un dalīšana banku sektorā un banku padarīšana ES par vēl noturīgākām ir turpmākie nepieciešamie pasākumi papildus daudzveidīgāku un inovatīvāku finansējuma iespēju sniegšanai reālajai ekonomikai patiesā kapitāla tirgu savienībā.

Aicinājums pabeigt banku savienības izveidi

Banku savienība aizsargā finanšu stabilitāti un ir svarīga, lai nodrošinātu netraucētu darbību eirozonā un ES kopumā. Riska mazināšana un riska dalīšana ir savstarpēji saistītas, lai pabeigtu banku savienības izveidi. Ir panākts ievērojams progress, padarot ES bankas noturīgākas un tādējādi mazinot riskus banku nozarē, un tiek gatavoti turpmāki pasākumi. Kopš krīzes Komisija ir sagatavojusi vairāk nekā 50 priekšlikumu, lai palielinātu finanšu sektora noturību.

Ir pienācis laiks pabeigt banku savienības izveidi. Par Vienotajam noregulējuma fondam paredzētā atbalsta mehānisma (jeb drošības tīkla) izveidi dalībvalstis vienojās 2013. gadā, bet četrus gadus vēlāk tas joprojām nedarbojas. Priekšsēdētāja Junkera 2017. gada runā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta prioritāra nepieciešamība to padarīt funkcionālu. Komisija ierosina minēto mehānismu padarīt par topošā Eiropas Monetārā fonda daļu. Tas būs svarīgs solis ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu.

Ekonomisko un sociālo struktūru dalībvalstīs padarīšana par noturīgākām arī tika noteikta par būtisku elementu veiksmīgai ekonomiskajai un monetārajai savienībai ilgtermiņā. Pārējie galvenie apzinātie elementi bija Eiropas pusgada turpmāka stiprināšana (ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanas satvars visā ES) un saiknes izveidošana starp finanšu atbalstu no ES budžeta un strukturālajām reformām. Tika arī ierosināts izveidot centrālu kapacitāti, lai palīdzētu makroekonomisko satricinājumu skartajām eirozonas dalībvalstīm.

Komisijas pārdomu dokumentā ir uzsvērts, ka ekonomisko un monetāro savienību būtu iespējams pārveidot tikai kopā ar aizvien lielāku demokrātisko pārskatatbildību un eirozonas iestāžu nostiprināšanu. Turpmākā virzība nozīmē kopējā tiesiskajā regulējumā ietvert vairāk pienākumu un lēmumu par eirozonas jautājumiem.

Pārdomu dokumentā tika apstiprināta apņemšanās izveidot reālu konverģenci starp ES bagātākiem un nabadzīgākiem reģioniem.

Komisija decembrī nāca klajā ar ekonomiskās un monetārās savienības tiesību aktu kopumu, kurā ietverti priekšlikumi pārveidot Eiropas Stabilizācijas mehānismu par Eiropas Monetāro fondu, kas nostiprināts ES tiesiskajā regulējumā. Šis fonds turpinās palīdzēt finansiālās grūtībās nonākušām eirozonas dalībvalstīm. Turklāt tas sniegtu kopēju atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam un kalpotu kā aizdevējs galējas nepieciešamības gadījumā, lai atvieglotu grūtībās nonākušu banku pienācīgu noregulējumu. Ir paredzēta arī ātrāka lēmumu pieņemšana steidzamos gadījumos un tiešāka iesaistīšanās finansiālās palīdzības programmu pārvaldībā. Laika gaitā Eiropas Monetārais fonds varētu arī izstrādāt jaunus finanšu instrumentus, piemēram, nolūkā atbalstīt iespējamu stabilizācijas funkciju.

Turklāt Komisija sāka diskusiju par jauniem budžeta instrumentiem stabilai eirozonai Eiropas Savienības sistēmā. Tā izklāstīja savu redzējumu par to, kā konkrētas budžeta funkcijas, kas ir svarīgas eirozonai un ES kopumā, var tikt attīstītas ES publisko finanšu sistēmas ietvaros. Šīs funkcijas ir šādas.

• Atbalsts dalībvalstīm strukturālo reformu īstenošanai, izmantojot reformu īstenošanas instrumentu un tehnisku atbalstu pēc dalībvalstu pieprasījuma.
• Īpašs konverģences mehānisms dalībvalstīm, kuras gatavojas ieviest eiro.
• Atbalsta mehānisms banku savienībai, izmantojot Eiropas Monetāro fondu / Eiropas Stabilizācijas mehānismu, par ko jāvienojas līdz 2018. gada vidum un kam jāsāk darboties līdz 2019. gadam.
• Stabilizācijas funkcija, lai aizsargātu ieguldījumus no apjomīgiem asimetriskiem satricinājumiem visās dalībvalstīs.

Komisija 2018. gada maijā nāks klajā ar nepieciešamajām iniciatīvām saistībā ar tās priekšlikumiem par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada. Laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam Komisija ir ierosinājusi stiprināt tehnisko atbalstu, ko tā dalībvalstīm sniedz, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu, līdz 2020. gadam divkāršojot finansējumu līdz 300 miljoniem eiro.

Komisija ir ierosinājusi jaunā reformu īstenošanas instrumenta testēšanu izmēģinājuma posmā. Šajā nolūkā tā ir ierosinājusi veikt mērķtiecīgas izmaiņas Kopīgo noteikumu regulā, ar ko regulē Eiropas strukturālos un investīciju fondus, kuras ļautu dalībvalstīm izmantot savu izpildes rezervi fondos, lai atbalstītu saskaņoto reformu īstenošanu.

Komisija arī ierosināja ES tiesību aktos integrēt Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā būtību, ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktā iestrādāto atbilstīgo elastību.

Turklāt ekonomiskās un monetārās savienības tiesību aktu kopumā ir paskaidrots Komisijas redzējums par to, kādas varētu būt iespējamās funkcijas Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatam ar divējādām pilnvarām. Pildot gan Komisijas priekšsēdētāja, gan Eirogrupas priekšsēdētāja pienākumus, attiecīgais ministrs apvienotu esošos pienākumus un pieejamo zinātību. Viņš/viņa arī stiprinātu ekonomikas politikas izstrādes saskaņotību, efektivitāti, pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību ES un eirozonā, pilnībā ievērojot valstu kompetenci.

Iespēju izmantošana izaugsmei un darbvietu izveidei

2017. gada Eiropas pusgads tika pastiprināts ar jaunām, racionalizētām procedūrām. Pēc maijā pieņemtajiem ieteikumiem, kurus pēc tam pieņēma Eiropas Savienības Padome, Komisija sniedza norādījumus visām dalībvalstīm un eirozonai kopumā. Galvenais vēstījums bija tāds, ka tagad ir laiks izmantot iespējas, ko piedāvā ekonomikas atlabšana, lai sasniegtu iekļaujošāku, stabilāku un ilgtspējīgāku ekonomikas izaugsmi, veicot reformas, ar kurām izveido vairāk darbvietu, palielina konverģenci un noturību un sniedz ieguldījumu taisnīgākas sabiedrības veidošanā.

Lai gan prioritātes dažādās ES valstīs atšķīrās, Eiropas pusgada procesā strukturālas reformas, ieguldījumu sekmēšana un publisko finanšu turpmāka stiprināšana tika apzinātas kā neaizvietojami instrumenti, lai veicinātu un uzturētu ekonomikas atveseļošanos.

Eiropas pusgada 2018. gada cikls tika sākts 22. novembrī. Komisija iesaka turpināt strukturālās reformas un aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus, lai atbalstītu ekonomikas paplašināšanos un palielinātu produktivitāti un ilgtermiņa izaugsmi. Ar šo ciklu praksē tiek īstenots sociālo rezultātu pārskats, kas ir sākts kā viens no instrumentiem, ar ko īsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

Neizkropļotas konkurences nodrošināšana un valsts atbalsta kontrolēšana

2017. gada valsts atbalsta lietas parādīja, ka banku savienības regulējuma pakāpeniska īstenošana var pakāpeniski samazināt nodokļu maksātāju slogu, ko rada banku glābšana. Nemitīgi turpmāki uzlabojumi, jo īpaši minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām noteikšana, arvien vairāk samazinās paļaušanos uz nodokļu maksātāju naudu nākotnē.

Pirmā lieta saskaņā ar banku savienības noregulējuma satvaru norisinājās 2017. gadā un attiecās uz Spānijas banku Banco Popular. Pēc tam, kad Vienotā noregulējuma valde konvertēja un norakstīja tās kapitāla instrumentus, banka tika pārdota Santander Group. Tā kā nebija iesaistīts fonda atbalsts, Komisijai, rīkojoties kā valsts atbalsta iestādei, nebija jāiejaucas.

Tomēr valsts atbalsta kontrole banku nozarē aizvien ir svarīga. Piemēram, gadījumos, kad rekapitalizāciju veic piesardzības pēc (proti, valsts iegulda savus līdzekļus maksātspējīgā bankā, lai saglabātu finanšu stabilitāti), piemēro konkrētus valsts atbalsta noteikumus banku jomā. Iepriekšminētā piemērs ir Banca Monte dei Paschi di Siena, kas 2017. gadā saņēma atbalstu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, pamatojoties uz padziļinātu pārstrukturēšanas plānu.

Noteiktos apstākļos var apstiprināt likvidācijas atbalstu valsts maksātnespējas procedūru ietvaros. Tādējādi jūnijā Komisija apstiprināja atbalstu, ko Itālija bija piešķīrusi Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca saistībā ar atbilstīgu izstāšanos no tirgus, tādējādi novēršot ekonomikas traucējumus Veneto reģionā, kā arī bezrūpīgas rīcības risku un konkurences kropļojumu banku nozarē.

Komisija minēto atbalstu šīm trim bankām piešķīra ar nosacījumu, ka slogs tiks sadalīts starp esošajiem akcionāriem un subordinēto parādu turētājiem, tādējādi samazinot summu, kas būtu jāsedz nodokļu maksātājiem.

Visbeidzot, novērtējumā, ko veic saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, var secināt, ka valsts rīkojas kā parasts tirgus dalībnieks un tai būtu jāsaņem risku atspoguļojoša atlīdzība saskaņā ar tirgus noteikumiem, lai valsts atbalsts nebūtu iesaistīts. Šāds gadījums bija Portugāles valsts kapitāla ieguldījums Caixa Geral de Depósitos, lai atbalstītu tālejošu tendences maiņas stratēģiju.

Banku savienība

Eiropas uzraudzības iestādes

Komisija septembrī publicēja priekšlikumus, lai ES banku, finanšu tirgu, apdrošināšanas un pensiju uzraudzību padarītu stiprāku un integrētāku. Nodoms ir labāk nodrošināt ES noteikumu vienotu īstenošanu un padarīt saistītos tirgus noturīgākus. Priekšlikumos ir ņemti vērā jauni notikumi finanšu tehnoloģiju jomā un aizvien nozīmīgāki apsvērumi par ilgtspējību.

Banku savienības izveide ir jāpabeidz, ja mērķis ir panākt, ka tā īsteno savu pilno potenciālu, lai ekonomisko un monetāro savienību padarītu stabilāku un noturīgāku pret satricinājumiem, vienlaikus ierobežojot nepieciešamību pēc publiskā sektora riska sadales. Kopā ar kapitāla tirgu savienību pabeigta banku savienība veicinās stabilu un integrētu finanšu sistēmu ES.

Balstoties uz jau sasniegto būtisko progresu, Komisija izklāstīja vērienīgu, bet reālistisku veidu, kā, pamatojoties uz Padomes esošajām saistībām, panākt vienošanos par visiem neatrisinātajiem banku savienības elementiem. Gada laikā Eiropas Parlaments un Padome vienojās par svarīgiem turpmākiem pasākumiem, lai samazinātu riskus banku nozarē, pamatojoties uz 2016. gada novembrī iesniegtajiem Komisijas priekšlikumiem. Tie, piemēram, sniegs bankām lielāku skaidrību par rezervju izveidošanu, lai absorbētu zaudējumus, un, ja nepieciešams, padarītu vieglāku bankas noregulējumu, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Jau ir panākts būtisks progress, samazinot ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjomu banku bilancēs, bet ir jādara vairāk. Ieņēmumus nenesošie aizdevumi ietekmē banku rentabilitāti un to spējas sniegt aizdevumus ekonomikai. Tie arī rada šaubas par banku sistēmas stabilitāti. Tādēļ ES ir sagatavojusi rīcības plānu, lai turpmāk samazinātu ieņēmumus nenesošus aizdevumus un, veicot dažādus pasākumus, novērstu to, ka aizdevumi vispār kļūst ieņēmumus nenesoši.

Finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem

Jaunas finanšu tehnoloģijas būtiski ietekmē finanšu sektoru gan no patērētāju, gan no pakalpojumu sniedzēju perspektīvas. Komisija martā publicēja Patērētāju finanšu pakalpojumu rīcības plānu, lai stiprinātu vienoto tirgu privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēto finanšu pakalpojumu jomā. Rīcības plāna mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību šajā sektorā un izmantot digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības potenciālu, lai uzlabotu patērētāju izvēli un piekļuvi finanšu pakalpojumiem visā ES. Tika arī sākta sabiedriskā apspriešana par tehnoloģisko inovāciju finanšu pakalpojumu jomā (FinTech), kas ietvēra tādus jautājumus kā iespējas attiecībā uz piekļuvi finanšu pakalpojumiem, izmaksu efektivitāti vai konkurenci, kā arī riski, kas saistīti ar kiberdrošību vai datu aizsardzību. Apspriešanas mērķis bija arī novērtēt esošos šķēršļus, kas kavē šādas inovācijas izplatīšanu visā Eiropā.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs

Komisija aprīlī ierosināja plašu tiesību aktu kopumu sociālajā jomā kā turpmāku soli pretim taisnīgākai ES ar spēcīgu sociālo dimensiju. Šīs iniciatīvas pamatā bija priekšlikums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tajā ir izklāstīti 20 galvenie principi un tiesības, lai atbalstītu godīgus un pareizi funkcionējošus darba tirgus un sociālās drošības sistēmas. Tas ir izstrādāts kā ceļrādis atjaunotam procesam attiecībā uz labāku darba un dzīves apstākļu nodrošināšanu ES.

Kopā ar pīlāru iesniegtas vairākas leģislatīvas un neleģislatīvas iniciatīvas, piemēram, par vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvaru, par darba apstākļiem, par piekļuvi sociālajai aizsardzībai un par darba laiku.

Komisijas decembra priekšlikums par darba apstākļu pārredzamību un paredzamību papildina un modernizē spēkā esošo pienākumu informēt ikvienu darbinieku par viņa darba apstākļiem. Tā mērķis ir arī izstrādāt jaunus minimālos standartus, kas visiem darbiniekiem, arī tiem, kuri strādā uz nestandarta līgumu pamata, nodrošinās paredzamākus un skaidrākus darba apstākļus.

Turklāt ir izveidots sociālo rezultātu pārskats, kas ļaus sekot tendencēm un rezultātiem 12 jomās visās ES dalībvalstīs un novērtēt progresu virzībā uz sociālo “AAA reitingu” visā Eiropas Savienībā. Sociālo rezultātu pārskata secinājumus izmantos Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā, kas tādējādi varēs vairāk koncentrēties uz nodarbinātību un sociālajiem rādītājiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns 17. novembrī Zviedrijas pilsētā Gēteborgā rīkoja sociālo samitu par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, kura laikā tika pasludināts Eiropas sociālo tiesību pīlārs.

Darba un ģimenes dzīves līdzsvarošana

Komisija aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu par darba un privātās dzīves līdzsvaru, kurā noteikti vairāki jauni vai augstāki minimālie standarti attiecībā uz bērna kopšanas, paternitātes un aprūpētāja atvaļinājumu. Ierosinātie pasākumi ir paredzēti īpaši tam, lai palielinātu vīriešu iespējas uzņemties vecāku un aprūpes pienākumus. Tas radīs ieguvumus bērniem un palīdzēs palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, tādējādi samazinot atšķirību starp nodarbinātiem vīriešiem un sievietēm. Turklāt priekšlikums vecākiem, kuru bērni ir vecumā līdz 12 gadiem, un citiem aprūpētājiem nodrošinās tiesības pieprasīt elastīgu darba režīmu.

Eiropas sociālā dimensija

Pēc tam, kad Komisija martā bija publicējusi Balto grāmatu par Eiropas nākotni, tā aprīlī publicēja pārdomu dokumentu par Eiropas sociālo dimensiju, kurā tika risināti jautājumi par to, kā saglabāt mūsu dzīves līmeni, kā izveidot vairāk darbvietu un labākas darbvietas, kā dot cilvēkiem atbilstošas prasmes un radīt lielāku vienotību mūsu iedzīvotāju vidū, ņemot vērā rītdienas sabiedrības un darba pasaules prasības. Gēteborgā novembrī notikušais sociālais samits par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, kura kulminācija bija Eiropas sociālo tiesību pīlāra pasludināšana, bija svarīgs ieguldījums šajā diskusijā.

Oktobrī tika sākta izpratnes veidošanas kampaņa par energoefektivitāti un enerģētisko nabadzību. Tās ietvaros tika izstrādāti un izplatīti saziņas materiāli un rīkoti pasākumi sadarbībā ar svarīgām ieinteresētajām personām un informācijas izplatītājiem, piemēram, pašvaldībām un patērētāju organizācijām, un tā norisinājās kā izmēģinājuma projekts četrās dalībvalstīs (Čehijas Republikā, Grieķijā, Portugālē un Rumānijā). Ja šis projekts izrādīsies veiksmīgs, tiks apsvērta tā plašāka izvēršana citās dalībvalstīs. Laikā, kad daudzas mājsaimniecības visā ES joprojām izjūt finanšu un ekonomikas krīzes skarbo ietekmi, šāda kampaņa ir prioritāte. Daudzās dalībvalstīs joprojām ir augsts enerģētiskās nabadzības līmenis, un vissmagāk skartas nereti ir mājsaimniecības, kur ģimenē ir tikai viens vecāks ar apgādājamiem bērniem.

Eiropas sociālais dialogs

ES turpināja īstenot iniciatīvu “Jauns sākums sociālam dialogam” un 2016. gada jūnija kopīgo paziņojumu par Eiropas sociālā dialoga kā būtiska ES nodarbinātības un sociālās politikas komponenta fundamentālo nozīmi. Komisija apspriedās ar arodbiedrībām, darba devējiem un citiem sociālajiem partneriem par svarīgām iniciatīvām. Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu par sociālo dialogu sociālajiem partneriem būs svarīga nozīme iniciatīvas īstenošanas posmā.

Izglītība un apmācība iedzīvotāju iespēju uzlabošanai

Efektīvas izglītības un apmācības sistēmas nodrošina jauniešiem vajadzīgās zināšanas, kompetences un prasmes, lai atrastu darbu, kas sniedz gandarījumu, un kļūtu par patstāvīgiem, aktīviem pilsoņiem. Tās arī dod strādājošajiem iespēju pilnveidot prasmes, lai spētu tikt galā ar mainīgām darba metodēm un darba tirgus vajadzībām, kā arī palīdzētu palielināt darba ražīgumu un izaugsmi.

Izglītības un apmācību sistēmu reformas lielākajā daļā dalībvalstu ir svarīga prioritāte, un tām bija ievērojama nozīme 2017. gada Eiropas pusgadā (plašāka informācija par Eiropas pusgadu atrodama 1. nodaļā). Četrpadsmit dalībvalstis saņēma konkrētai valstij adresēto ieteikumu izglītības un apmācības jomā.

Uzsvars uz reformām tika likts arī maijā pieņemtajā ES stratēģijā kvalitatīvai izglītībai visiem iedzīvotājiem, kurā iekļautas jaunas iniciatīvas par skolu attīstību un par atjauninātu augstākās izglītības programmu. Novembrī Padome pieņēma priekšlikumu par augstskolu absolventu turpmāko gaitu apzināšanu, lai palīdzētu dalībvalstīm vākt informāciju par absolventu nodarbošanos pēc studiju beigšanas, un Komisija izstrādāja priekšlikumu ES valstu vadītājiem par to, kā kopīgi strādāt, lai izveidotu Eiropas izglītības telpu, stiprinot Eiropas identitāti ar izglītību un kultūru. Decembra sanāksmē ES vadītāji aicināja Eiropas Komisiju strādāt pie tā, lai palielinātu mobilitāti, paplašinot Erasmus + programmu; lai līdz 2024. gadam izveidotu 20 Eiropas universitātes; lai veicinātu valodu apguvi, lai ieviestu Eiropas studenta karti; lai sadarbībā ar dalībvalstīm panāktu augstākās izglītības un skolas beigšanas diplomu savstarpēju atzīšanu un lai veicinātu kultūru ar Eiropas kultūras mantojuma gadam (2018) veltītajiem pasākumiem.

Līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika

Pēdējos gados starptautiskā tirdzniecība saskaras ar pieaugošām problēmām — ar jaunu sparu tiek apspriestas globalizācijas sekas, rodas jautājumi par tirdzniecības nolīgumu mērķiem un vērtību un pastāv reāli protekcionisma atjaunošanās draudi. Komisija apzinās — lai reaģētu uz šīm problēmām, vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga tirdzniecības politika, kas būtu efektīva, pārredzama un uz vērtībām balstīta. Tādējādi pamatelementi stratēģijā “Tirdzniecība visiem”, kas tika publicēta 2015. gada oktobrī, joprojām bija aktuāli arī 2017. gadā: atvērtība kopā ar augstiem standartiem joprojām ir vispiemērotākais līdzeklis, lai panāktu, ka globalizācija nes labumu visiem Eiropas Savienībā.

Saistībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera septembra runu par stāvokli Savienībā, pirms kuras maijā tika publicēts pārdomu dokuments par globalizācijas izmantošanu, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens un komisāre Sesīlija Malmstrēma nāca klajā ar jaunu iniciatīvu paketi virknē tirdzniecības jautājumu. Starp šīm iniciatīvām bija paziņojums par tirdzniecības politiku, pilnvaru projekts sarunām ar Austrāliju un Jaunzēlandi un par jaunu daudzpusēju ieguldījumu tiesu, kā arī satvars ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai, lai nodrošinātu, ka tie joprojām ir ievērojams ES izaugsmes avots, vienlaikus aizsargājot Savienības būtiskās intereses. Pakete ietvēra arī progresa ziņojumu par stratēģiju “Tirdzniecība visiem”. Novembrī Komisija publicēja ziņojumu par ES brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu.

ES turpināja uzņemties vadošo lomu Pasaules Tirdzniecības organizācijā, jo īpaši decembrī notikušajā 11. ministru konferencē Buenosairesā, Argentīnā. Lai gan ministru konferencē netika sasniegti nekādi daudzpusēji rezultāti, ES atkārtoti apliecināja savu stingro atbalstu PTO un pastāvīgo atbalstu centieniem rast risinājumus svarīgiem jautājumiem pasaules daudzpusējā tirdzniecības sistēmā.

Ar savu tirgus piekļuves stratēģiju ES cenšas atvērt tirgus, novēršot šķēršļus iekļūšanai tirgos visā pasaulē, vienlaikus saglabājot apņēmību panākt līdzsvarotu, uz noteikumiem balstītu un atbildīgu tirdzniecību.

Eiropa, kas aizsargā

ES ir apņēmusies veicināt uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kas ir pamatā tās labklājībai un ir būtiski svarīga, lai padarītu tirdzniecību par pozitīvu spēku visā pasaulē. Tās tirdzniecības politika arī stingri aizstāv uzņēmumus un darba ņēmējus ES, kad citi pārkāpj globālos tirdzniecības noteikumus vai piekopj negodīgu tirdzniecības praksi.

ES ir viena no aktīvākajām un veiksmīgākajām Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas mehānisma izmantotājām. Ja ES diplomātiskie centieni nav pietiekami, tā nekavējas izmantot šīs procedūras, lai panāktu savu tiesību izpildi saskaņā ar PTO noteikumiem ar nolūku nodrošināt, ka tās uzņēmumi, darba ņēmēji un lauksaimnieki saņem visas priekšrocības, kuras nodrošina dalība PTO. Daži panākumu piemēri: 2017. gadā Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosprieda, ka Krievijas aizliegums importēt cūkgaļu un cūkgaļas produktus no ES ir nelikumīgs, Ķīna likvidēja konkrētu kritisku izejvielu eksporta ierobežojumus un Krievija samazināja importa nodokļus vairākiem ES ražojumiem.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un Savienības tiesību aktiem ES noteica 34 tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret negodīgu tirdzniecības praksi, ko īsteno trešās valstis, tostarp antidempinga maksājumus tērauda importam no Ķīnas (antidempinga maksājums ir tarifs, ko valsts valdība uzliek importam no ārvalstīm, par kuru tā uzskata, ka tā cena ir zemāka par patieso tirgus vērtību). 2017. gadā ES noteicai 11 pasākumus, lai aizsargātu Eiropas tērauda ražošanas nozari. Kā liecina publiski pieejami ziņojumi, ES tērauda ražošanas nozare atkal kļūst rentabla.

ES arī aizstāv savas ražošanas nozares, kad trešās valstis veic izmeklēšanu pret eksportu no Savienības ar mērķi noteikt antidempinga un kompensācijas maksājumus; piemērs ir nesen Austrālijā (par pārstrādātiem tomātiem), Ķīnā (par kartupeļu cieti) un Amerikas Savienotajās Valstīs (par olīvām) uzsāktās procedūras.

Decembrī ES vienojās modernizēt antidempinga un antisubsidēšanas regulas, lai tās padarītu par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas ir pielāgoti globālās ekonomikas izaicinājumiem. Tās kļūs efektīvākas, pārredzamākas un uzņēmumiem vieglāk izmantojamas, kā arī atsevišķos gadījumos ļaus ES noteikt lielākus maksājumus par ražojumiem par dempinga cenām. ES arī ir mainījusi dempinga aprēķina metodi antidempinga izmeklēšanās, kuras attiecas uz importu no Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekļiem, ja cenas un izmaksas valsts iejaukšanās dēļ ir izkropļotas.

ES eksportētāji joprojām saskaras ar šķēršļiem tirdzniecībai visā pasaulē. Komisijas gada ziņojumā par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem tika konstatēts 10 % pieaugums tirdzniecības šķēršļiem, ar ko 2016. gadā saskārās ES eksportētāji, — pastāvēja 372 šādi šķēršļi vairāk nekā 50 valstīs visā pasaulē. Ziņojumā norādīts, ka 36 jaunie šķēršļi, kas radīti 2016. gadā, varētu ietekmēt ES eksportu 27 miljardu eiro vērtībā un ka ar Komisijas tirgus piekļuves stratēģiju ir izdevies likvidēt 20 citus šķēršļus, kas skāra eksportu 4,2 miljardu eiro vērtībā.

Septembrī ES uzsāka trīs nozīmīgas intelektuālā īpašuma sadarbības un palīdzības programmas ar Dienvidaustrumāziju, Ķīnu un Latīņameriku. To mērķis ir samazināt nelegālu preču tirdzniecību, ar ko tiek pārkāptas ES mākslinieku, izgudrotāju un zīmolu intelektuālā īpašuma tiesības, un veicināt šo tiesību starptautisku aizsardzību.

ES arī veica konkrētus pasākumus, lai novērstu tādu neētisku praksi kā tirdzniecība ar derīgajiem izrakteņiem no konflikta zonām. Jauna regula, lai izbeigtu tirdzniecību ar dabas resursiem, kas tiek pārdoti, lai uzturētu bruņotu vardarbību karadarbības zonās, tika pieņemta aprīlī un stājās spēkā divus mēnešus vēlāk. Ar minēto regulu nosaka pienācīgas pārbaudes noteikumus uzņēmumiem, kas importē alvu, tantalu, volframu, to rūdas un zeltu. Šādus metālus un rūdas izmanto tādu ikdienas produktu ražošanā kā mobilie tālruņi, automobiļi un juvelierizstrādājumi. Noteikumi no 2021. gada janvāra aptvers līdz pat 95 % no ES importa.

ES arī iestājās pret spīdzināšanu un nāvessodu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā septembrī kopā ar Argentīnu un Mongoliju izveidojot aliansi pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai. Delegācijas no 58 valstīm parakstīja politisku deklarāciju, kurā tās apņēmās veikt pasākumus, piemēram, pieņemt tiesību aktus un ieviest efektīvas izpildes sistēmas, lai ierobežotu un novērstu tādu preču tirdzniecību, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei un spīdzināšanai.

Eiropa, kas uzņemas vadību

Tirdzniecības nolīgumu, kurus ES ir sarunu ceļā noslēgusi vai par kuriem tā turpina sarunas ar citām pasaules valstīm, mērķis ir nodrošināt, ka no tirdzniecības iegūst visi. Šie tirdzniecības nolīgumi atver tirgus un nodod tālāk tādas ES vērtības kā darba tiesību un vides aizsardzība.

Ar šādu nostāju Komisija ir ierosinājusi uzsākt sarunas, lai izveidotu daudzpusēju ieguldījumu strīdu izšķiršanas tiesu, kas ir ievērojams jauninājums globālajā pārvaldībā.

ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgums

Japāna ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē. Jūlijā ES un Japāna principā vienojās par galvenajiem elementiem ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumā, bet decembrī tās paziņoja par pēdējo sarunu veiksmīgu pabeigšanu. Ar nolīgumu tiks likvidēti šķēršļi tirdzniecībai, un tas palīdzēs ES un Japānai kopā veidot globālās tirdzniecības noteikumus. Šis tirdzniecības nolīgums būs nozīmīgākais divpusējais nolīgums, kādu ES jebkad noslēgusi.

Pirmo reizi ES tirdzniecības nolīgumā būs ietvertas arī īpašas saistības attiecībā uz Parīzes klimata nolīgumu un īpaša nodaļa par maziem uzņēmumiem, aptverot pārredzamību un īpašu institucionālu struktūru.

Ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu tiks atcelta lielākā daļa no muitas nodokļiem 1 miljarda eiro apmērā, ko ES uzņēmumi maksā ik gadu. Tas palielinās eksportu un radīs jaunas iespējas ES uzņēmumiem — gan lieliem, gan maziem —, to darbiniekiem un patērētājiem. Tas pavērs Japānas tirgu ES galvenajiem lauksaimniecības eksporta produktiem un paplašinās iespējas virknē nozaru. ES eksporta vērtība varētu palielināties pat par 20 miljardiem eiro. Nolīgums arī atvieglos iespēju ES uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Japānā tādās jomās kā jūras transports un telesakari.

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā noteikti visaugstākie standarti attiecībā uz nodarbinātību, drošumu, vides un patērētāju aizsardzību, tiek pilnībā aizsargāti sabiedriskie pakalpojumi un iekļauta atsevišķa nodaļa par ilgtspējīgu attīstību. Vienlaikus ar nolīgumu ES un Japāna ir apņēmušās sekmēt datu plūsmu starp abām ekonomikām.

Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ar Kanādu

ES visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ar Kanādu tiek provizoriski piemērots no 21. septembra.

ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums ļaus ES uzņēmumiem ietaupīt vairāk nekā 500 miljonus eiro gadā, kas iepriekš tika maksāti muitas nodokļos par preču eksportu uz Kanādu. Gandrīz 99 % no šiem ietaupījumiem ir spēkā jau no pirmās dienas, kad tiek piemērots nolīgums, kurš nodrošinās ES uzņēmumiem vislabāko piekļuvi, kāda tiem jebkad ir bijusi, Kanādas publiskā iepirkuma līgumiem valsts, provinču un pašvaldību līmenī.

Visi uzņēmumi ietaupīs laiku un naudu, jo samazinās ar eksportu saistītās vienas vienības izmaksas, piemēram, tādēļ, ka vairs nebūs dubultu pārbaužu prasību, laikietilpīgu muitas procedūru un dārgu juridisko izmaksu.

Nolīgums ar Kanādu radīs jaunas iespējas ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Dažiem ražojumiem ES ir atvērusi savu tirgu tikai ierobežotā un īpaši pielāgotā veidā. Lielāku Kanādas piekļuvi ES tirgum līdzsvaro tas, ka Kanāda atver savu tirgu tādās jomās, kur ES ražotāji vēlas palielināt eksportu, piemēram, attiecībā uz sieru, vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, augļiem un dārzeņiem, kā arī pārstrādātiem produktiem. Tirdzniecības nolīgums arī aizsargā 143 augstas kvalitātes īpašus ES reģionālos pārtikas produktus un dzērienus (t. s. ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) Kanādas tirgū, lai imitācijas preces nevarētu pārdot ar tādu pašu nosaukumu. Nolīgums aizsargā intelektuālo īpašumu, pielāgojot Kanādas noteikumus ES tiesību aktiem, ar kuriem aizsargā jaunas tehnoloģijas un pārvalda digitālās tiesības.

No nolīguma iegūs arī 500 miljoni ES patērētāju, jo tirgū varēs ienākt tikai preces un pakalpojumi, kas pilnībā atbilst visiem ES noteikumiem. Tas nozīmē, ka nolīgums nemainīs ne to, kādā veidā ES reglamentē pārtikas nekaitīgumu, tostarp noteikumus par ģenētiski modificētus organismus saturošiem produktiem, ne arī tādas liellopu gaļas aizliegumu, kuras audzēšanā izmantoti hormoni.

Nolīgums nodrošinās lielāku juridisko noteiktību tautsaimniecībā pakalpojumu jomā, uzņēmumu darbinieku labāku mobilitāti, kā arī satvaru kvalifikāciju atzīšanai dažādās profesijās — no arhitekta līdz celtņa operatoram.

Pārredzams un iekļaujošs sarunu process

Pārredzamība un saziņa ar iedzīvotājiem bija svarīgi elementi arī 2017. gadā, lai nodrošinātu demokrātiju, sabiedrības uzticību un pārskatatbildību tirdzniecības politikā. Pārredzamība un iesaiste jānodrošina pirms sarunām, to laikā un pēc sarunām, kad nolīgumi tiek īstenoti. 2017. gadā ES veica turpmākus pasākumus šajā jomā, kļūstot par līderi tirdzniecības politikas pārredzamībā.

Septembrī Komisija publicēja ieteikumu sākt sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Austrāliju un Jaunzēlandi un ieteikumu par daudzpusēju ieguldījumu tiesu. Ieteikumi vienlaikus ar nosūtīšanu Padomei tika automātiski nosūtīti arī Parlamentam un visu dalībvalstu parlamentiem. Valstu parlamenti un ieinteresētās personas varēs vieglāk pēc iespējas agrāk paust savu viedokli valdībām, kuras tos pārstāv Padomes apspriedēs. Padome publicēja sarunu norādes attiecībā uz ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu.

Komisija turpināja publicēt sarunu kārtu ziņojumus, nostājas dokumentus un teksta priekšlikumus tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem tā risināja sarunas. Tā arī publicēja plašu papildu materiālu par ES tirdzniecības nolīgumiem ar Kanādu un Japānu, lai iedzīvotāji un uzņēmumi tiktu informēti par to, kā no tiem gūt labumu.

2017. gadā Komisija publicēja savu pirmo visaptverošo gada ziņojumu par ES tirdzniecības nolīgumu īstenošanas izvērtējumu. Tas deva iespēju citām ES iestādēm, ieinteresētajām personām un pilsoniskajai sabiedrībai kontrolēt to, kā ES īsteno nolīgumus. Komisija arī veic regulārus ietekmes novērtējumus, ilgtspējas ietekmes novērtējumus un izvērtējumus attiecībā uz tās tirdzniecības sarunām un to rezultātā slēdzamajiem nolīgumiem. Minētais ietver padziļinātu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un regulāras tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības grupām visā procesa gaitā.

Decembrī Komisija izveidoja ekspertu grupu ES tirdzniecības nolīgumu jautājumos — tā ir padomdevēja struktūra, kurā darbojas arodbiedrību, darba devēju organizāciju, patērētāju grupu un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Minētā grupa sniedz Komisijai dažādas perspektīvas un ieskatu tirdzniecības jautājumos.

Citas tirdzniecības sarunas

2017. gadā turpinājās darbs, lai atvērtu jaunus tirgus ES eksportam, palielinot to partneru skaitu, ar kuriem ES ir tirdzniecības nolīgumi, — šobrīd tādu ir 91. ES sāka jaunas tirdzniecības sarunas un ievērojami pavirzījās uz priekšu notiekošajās sarunās. Tā kā sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir apturētas, ES tirdzniecības jomā ar Amerikas Savienotajām Valstīm īpaši pievērsās tam, lai apzinātu jomas, kurās būtu ciešāk jāsadarbojas, lai varētu labāk kopīgi risināt globālas problēmas. Abas puses parakstīja divpusēju nolīgumu par apdrošināšanu un pārapdrošināšanu, kas veicinās patērētāju aizsardzību un samazinās izmaksas un birokrātisko slogu ES apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem, kuri darbojas ASV.

Dienvidu un austrumu kaimiņvalstis

Attiecībā uz dienvidu kaimiņvalstīm ES īpaši pievērsās sarunām par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar Tunisiju, kas nosaka progresa tempu attiecībās ar Ziemeļāfriku. Jūnijā, lai papildinātu sarunas, Eiropas Komisija un Starptautiskais Tirdzniecības centrs Ženēvā izveidoja Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības palīdzības dienestu (EuroMed Trade Helpdesk). Nodrošinot uzņēmumiem būtisku informāciju par tirgu, tarifiem un importa prasībām, palīdzības dienesta mērķis ir ekonomisko saišu stiprināšana starp ES un deviņām partnervalstīm Vidusjūras reģionā, kā arī starp pašām Vidusjūras reģiona valstīm.

Austrumu kaimiņvalstīs ES koncentrējās uz to, lai īstenotu nolīgumus par padziļinātām un visaptverošām brīvās tirdzniecības zonām, kas noslēgti ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, īstenošanu.

Latīņamerika

ES turpināja 2016. gadā uzsāktās sarunas, lai atjauninātu tirdzniecības nolīgumu ar Meksiku, kas tika parakstīts 2000. gadā. Notika piecas sarunu kārtas, kurās tika panākta ievērojama virzība uz priekšu. Jaunais nolīgums vienkāršos administratīvo slogu, samazinās birokrātiju, veicinās izaugsmi un konkurētspēju, paplašinās patērētāju izvēli un radīs darbvietas abās nolīguma pusēs, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību. Saskaņā ar ES progresīvas tirdzniecības politikas centieniem nolīgums ietver īpašus korupcijas apkarošanas noteikumus.

2017. gadā turpinājās tirdzniecības sarunas ar četrām Mercosur tirdzniecības bloka dalībniecēm (Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju). Sarunu mērķis ir integrēt abus reģionālos tirgus, samazināt tarifus, ievērojami palielināt darījumdarbības iespējas Mercosur, paplašināt patērētāju izvēli, samazināt birokrātiju, veicināt izaugsmi un konkurētspēju un radīt darbvietas abās pusēs.

Novembrī ES sāka sarunas ar Čīli, lai atjauninātu 2002. gada ES un Čīles brīvās tirdzniecības nolīgumu. Modernizējot esošo nolīgumu, ES ierosinās tajā iekļaut izmēģinājuma noteikumus par dzimumu.

Āzija un Australāzija

Turpinājās arī sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Indonēziju un Filipīnām. Sarunu mērķis ir palielināt tirdzniecību starp ES un abām valstīm un paplašināt tiešos ieguldījumus. Nolūks ir izstrādāt tādus nolīgumus, kas līdzinās tiem, kuri tika noslēgti ar Singapūru 2014. gadā un ar Vjetnamu 2015. gadā. 2017. gadā ES rīkoja trīs sarunu kārtas ar Indonēziju un divas — ar Filipīnām.

Martā ES un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija vienojās spert jaunus soļus ceļā uz brīvās tirdzniecības sarunu atsākšanu starp abiem reģioniem.

ES arī rīkoja četras sarunu kārtas par ieguldījumu nolīgumu ar Ķīnu, bet uz laiku pārtrauca sarunas par ieguldījumu nolīgumu ar Mjanmu/Birmu. Komisija ir ierosinājusi sākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis

2017. gada sākumā tika uzsākta ES visaptveroša ekonomisko partnerattiecību nolīguma ar Dienvidāfrikas attīstības kopienu īstenošana. Pavasarī sākās līdzīgu nolīgumu īstenošana ar Kotdivuāru un Ganu. Jūlijā ES Ekonomikas partnerattiecību nolīgums ar Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm (Madagaskaru, Maurīciju, Seišelām un Zimbabvi) tika nostiprināts, kad tam pievienojās Komoru salas.

Cīņa pret terorismu un noziedzību Eiropā

Jauni noteikumi cīņā pret terorismu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Turpinot Eiropas Drošības programmu, Eiropas Komisija turpināja darbu, lai izveidotu efektīvu un patiesu drošības savienību. 2017. gadā ES strādāja, lai novērstu teroristu uzbrukumus, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un lai aizsargātu pilsoņus tiešsaistē.

Martā tika pieņemts jauns tiesību akts, kas par noziedzīgu nodarījumu noteica ceļošanu un apmācību terorisma nolūkos. Tas arī pastiprina terorisma upuru tiesības un nodrošina, ka viņi saņem specializētu palīdzību uzreiz pēc uzbrukuma un tik ilgi, cik tas nepieciešams.

Sekmīgi ritēja diskusijas ar Parlamentu un Padomi par stingrākiem ES noteikumiem, lai noteiktu kriminālatbildību par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pastiprinātu naudas plūsmu kontroles un iesaldētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus aktīvus.

Decembrī Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par Komisijas priekšlikumu grozīt Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tā būtiski palielinās juridisko personu un trastu faktisko īpašumtiesību pārredzamību un aizliegs dažādu finanšu produktu anonimitāti. Minētās darbības sniegs ļoti noderīgus rīkus cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu.

Pēc jūnijā sniegtā ziņojuma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas ietekmi uz vienoto tirgu attiecībā uz pārrobežu darbībām tika sniegti ieteikumi dalībvalstīm un Eiropas uzraudzības iestādēm.

Cīņa pret terorismu tiešsaistē

G20 jūlija samitā Hamburgā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers bija viens no vadītājiem, kuri ierosināja un vienojās par rīcības plānu cīņai pret terorismu, tajā paredzot vērsties pret interneta izmantošanu teroristu vajadzībām. Kopš ES Interneta foruma uzsākšanas 2015. gadā ir sperti konkrēti soļi, lai neļautu starptautiskajām teroristu grupām ļaunprātīgi izmantot internetu. Ir dzēsti aptuveni 86 % satura, par kuru interneta uzņēmumiem ziņoja Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Europol). Jūlijā forums noteica savu Rīcības plānu teroristiska satura apkarošanai internetā, kurā tiek mudināts panākt tūlītēju progresu daudzās jomās un izveidots mehānisms regulārai ziņošanai par veiktajiem pasākumiem un gūtajiem rezultātiem.

Decembrī, īstenojot forumā uzsākto programmu “Iespējas pilsoniskajai sabiedrībai”, Komisija turpināja atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tām izplatot pozitīvus vēstījumus internetā, reaģējot uz vardarbīgu ekstrēmistu un teroristu paziņojumiem. Programmai tika nodrošināts finansējums 6 miljonu eiro apmērā.

Cīņa pret nelegālajam narkotikām

2017. gadā tika pieņemta jauna Regula par agrīnās brīdināšanas sistēmu un riska novērtēšanu saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām un jauna Direktīva par jaunu vielu iekļaušanu narkotisko vielu definīcijā. Pēc tam Komisija decembrī ierosināja papildus jau iepriekš 2017. gadā aizliegtajām deviņām citām vielām visā Eiropas Savienībā aizliegt septiņas jaunas psihoaktīvas vielas.

Cilvēku tirdzniecība

Decembrī Komisija pieņēma Paziņojumu par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apņēmās tuvākajā laikā īstenot jaunu prioritāro pasākumu kopumu. Komisijas izklāstītajās prioritātēs noteiktas galvenās jomas, kurās ES un dalībvalstīm jāveic tūlītēji pasākumi, lai sagrautu cilvēku tirgotāju darbības modeli, stiprinātu cietušo tiesības un pastiprinātu ES iekšējos un ārējos centienus nolūkā sniegt koordinētu un konsekventu atbildi.

Krimināltiesības un civiltiesības

Cīņas izvēršana pret noziegumiem, kuri ietekmē ES budžetu

Jūlijā ES panāca būtisku pavērsienu attiecībā uz noziegumiem, kuri ietekmē ES budžetu, kad Parlaments un Padome pieņēma jaunu Direktīvu par cīņu pret krāpšanu, korupciju un citiem noziegumiem, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses, tostarp ar PVN saistītiem smagiem krāpšanas gadījumiem pārrobežu mērogā. Tiek lēsts, ka krāpšana PVN jomā attiecībā uz tirdzniecību Eiropas Savienībā sasniedz 50 miljardus eiro gadā.

Nozīmīgs solis uz priekšu bija 20 dalībvalstu novembrī noslēgtā vienošanās par Eiropas Prokuratūras izveidi, lai izmeklētu, sāktu kriminālvajāšanu un tiesātu tos, kas veic noziedzīgus nodarījumus, kuri ietekmē ES finanšu intereses. Ir sagaidāms, ka tā sāks darbu līdz 2020. gada beigām.

Efektīvāka apmaiņa ar ziņām par sodāmību

Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma, kas tika izveidota 2012. gadā, ļauj elektroniskā veidā apmainīties ar informāciju par to cilvēku sodāmību, kuri tikuši notiesāti ES dalībvalstīs. Jūnijā tika publicēts pirmais ziņojums par sistēmas izmantošanu dalībvalstīs. 2017. gadā turpinājās sarunas par to, kā vienkāršot apmaiņu ar ziņām par trešo valstu valstspiederīgo sodāmību.

Bērna aizsardzība, ja šķiras vecāki, kas cēlušies no dažādām valstīm

Jūlijā Komisija ierosināja ES atļaut dažām dalībvalstīm akceptēt 10 trešo valstu pievienošanos Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, kas tādējādi ļautu paplašināt starptautisko aizsardzību pret bērnu nolaupīšanu.

Palīdzība uzņēmumiem Eiropas Savienībā

Jaunā Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma, kas tika iesākta jūnijā, ļauj ātrāk un vieglāk piekļūt informācijai par uzņēmumiem ES. Tas ļaus atvieglot pārrobežu tirdzniecību un palīdzēs palielināt uzticēšanos vienotajam tirgum.

Uzņēmumi, kas nonākuši grūtībās, gūst labumu no labākiem maksātnespējas noteikumiem, pateicoties jaunajam tiesību aktam, kurš atvieglo pārrobežu procedūras un kuru sāka piemērot 2017. gadā. Uz priekšu virzījās arī sarunas par ierosinātajiem noteikumiem attiecībā uz valstu maksātnespējas procedūrām, lai izveidotu pārstrukturēšanas sistēmas un dotu otru iespēju uzņēmējiem.

Korporatīvās pārvaldības uzlabošana

Maijā tika pilnveidots tiesību akts par akcionāru tiesībām, pieņemot jaunus noteikumus, kas paredz uzlabot korporatīvo pārvaldību, veicināt akcionāru tiesību izmantošanu un ilgtermiņā lielāku uzmanību pievērst ieguldījumiem. Tika pieņemti arī grozījumi pastāvošajos noteikumos par korporatīvo pārvaldību un atalgojumu ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

Pamattiesības un tiesu sistēmas

Tiesiskuma nodrošināšana

Komisija turpināja īstenot centienus veicināt un nodrošināt, ka Eiropas Savienībā tiek ievērots tiesiskums, un mudināja dalībvalstis uzlabot savu valstu tiesisko sistēmu neatkarību, kvalitāti un efektivitāti. Minētās sistēmas ir izšķirīgi svarīgas attiecībā uz tiesiskuma ievērošanu, ES tiesību aktu vienādu piemērošanu un uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu. 2017. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā liecina, ka ir panākts turpmāks progress, taču dažās dalībvalstīs joprojām ir problēmas.

Visa gada garumā Komisija turpināja dialogu ar Poliju saskaņā ar tiesiskuma mehānismu. Jūlijā Komisija nosūtīja Polijas valdībai trešo ieteikumu par tiesiskumu, paskaidrojot savas bažas saistībā ar plānoto tiesu sistēmas reformu un izmaiņām Konstitucionālajā tiesā. Decembrī Komisija secināja, ka pastāv droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskuma normas, un ierosināja Padomei pieņemt lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības 7. panta 1. punktu. Priekšlikumam bija pievienots ceturtais ieteikums par tiesiskumu, tajā skaidri nosakot soļus, ko Polijas iestādes var veikt, lai novērstu pašreizējo situāciju. Turklāt decembrī Komisija arī iesūdzēja Poliju Eiropas Savienības Tiesā par ES tiesību aktu pārkāpumiem saistībā ar Polijas Likumu par parasto tiesu organizāciju.

Spēcīgāka personas datu aizsardzība

Tika turpināts darbs ar dalībvalstīm, valstu datu aizsardzības iestādēm un citām ieinteresētajām personām, lai sagatavotu jaunus noteikumus par personas datu aizsardzību, kas stāsies spēkā no 2018. gada maija. Jaunie noteikumi nodrošinās cilvēkiem lielāku kontroli pār saviem personas datiem un vienkāršos procedūras uzņēmumiem. Izmaiņas ir izstrādātas tā, lai nodrošinātu, ka indivīdu personas informācija ES tiek aizsargāta neatkarīgi no tā, kurp tā ir nosūtīta, apstrādāta vai glabāta, pat ārpus ES.

Janvārī Komisija izklāstīja stratēģiju attiecībā uz starptautisko datu aizsardzības standartu veicināšanu, lai nodrošinātu augstu personas datu aizsardzības līmeni, vienlaikus atvieglojot datu plūsmas gan komerciālos, gan tiesībaizsardzības nolūkos. Viens no šīs stratēģijas pamatelementiem ir atzinumi par atbilstību, kas prasa, lai trešā valstī pastāvētu datu aizsardzības noteikumi, kuri būtu pielīdzināmi ES pastāvošajiem noteikumiem.

ES pēta iespēju iesaistīties atbilstības dialogos ar attiecīgajiem tirdzniecības partneriem un valstīm, kam ir vadošā loma datu aizsardzības jomā savā reģionā. Galvenie mērķreģioni ir Austrumāzija, Dienvidaustrumāzija, Latīņamerika un Eiropas kaimiņvalstis. Dialogi ar Japānu un Dienvidkoreju tika sākti 2017. gadā.

2017. gada septembrī tika veikts pirmais gada pārskats par ES un ASV privātuma vairogu, kas pastāv kopš 2016. gada jūlija. Pamatojoties uz šo pārskatu un, kā minēts rezultātā sagatavotajā ziņojumā, Komisija atzina, ka privātuma vairogs turpina sniegt pienācīgu aizsardzības līmeni, taču uzskatīja, ka vēl ir daudz kas uzlabojams, un tāpēc sniedza virkni ieteikumu. Turklāt februārī stājās spēkā ES un ASV jumta nolīgums, ar kuru nodrošina datu aizsardzības standartus datu nosūtīšanai starp ES un ASV tiesībaizsardzības sadarbībai.

Tiesību aizsardzība un cīņa pret diskrimināciju

Naida noziegumu un naida runas apkarošana tiešsaistē un bezsaistē

Gandrīz divus gadus pēc ES Rīcības kodeksa pieņemšanas cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē interneta uzņēmumi saskaņā ar ES tiesību aktiem ātrāk un efektīvāk reaģē uz nelikumīgo saturu.

Visa 2017. gada garumā Komisija cieši sadarbojās ar ebreju un musulmaņu kopienām Eiropas Savienībā un citām organizācijām, kuras cīnās pret rasismu, diskrimināciju un visām neiecietības izpausmēm. Tā uzklausīja bažas un dalījās ar informāciju par ES darbībām.

Komisija arī atvēlēja mērķorientētu ES finansējumu un savas augsta līmeņa grupas rasisma apkarošanas jautājumos ietvarā izstrādāja darbības pamatnostādnes par atbalstu cietušajiem un policijas darbinieku un tiesnešu apmācību par to, kā atklāt naida noziegumus. 6. decembrī valstu iestādes vienojās par galvenajiem naida runu reģistrēšanas principiem, kas tika sagatavoti sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru.

ES Pamattiesību hartas piemērošana

2016. gada ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu tika publicēts 2017. gada maijā. Oktobrī Padome pieņēma savus secinājumus par ziņojumu, norādot, ka iepriekšējā gadā, pieņemot juridisku instrumentu kopumu, tika uzlabota atsevišķu tiesību aizsardzība. Minētie instrumenti attiecās uz nevainīguma prezumpciju, tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā, juridisko palīdzību un procesuālajām garantijām bērniem, turklāt visaptverošs datu aizsardzības noteikumu kopums stāsies spēkā visā ES no 2018. gada 25. maija un palīdzēs pilsoņiem atgūt kontroli pār saviem datiem.

7. decembrī Komisija nolūkā nodrošināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ievērošanu vērsās Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju saistībā ar tās likumu par ārvalstu finansētām nevalstiskajām organizācijām un tās augstākās izglītības likumu.

Cīņa pret diskrimināciju

2017. gadā ES turpināja cīņu pret diskrimināciju, īstenojot virkni darbību, lai veicinātu lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu līdztiesību. Galvenie panākumi ietvēra kampaņu “Mums visiem ir kopīgs sapnis” un Eiropas Komisijas darbiniekiem paredzētās daudzveidības un iekļautības hartas pieņemšanu.

ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām vidusposma pārskatā tika novērtēts progress, ko dalībvalstis guvušas, lai uzlabotu Eiropas lielākās etniskās minoritātes dzīvi. Tas liecina, ka romu stāvoklis kopš 2011. gada pamazām ir uzlabojies, taču uzsvērts, ka 80 % romu joprojām ir pakļauti nabadzības riskam.

Vardarbības pret sievietēm apkarošana

ES 2017. gadā strādāja pie tā, lai visās dalībvalstīs palielinātu informētību par vardarbību pret sievietēm un meitenēm. ES finansētā kampaņa “NON.NO.NEIN” mudina ikvienu — gan sievietes, gan vīriešus — vērsties pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu.

Jūnijā ES parakstīja Stambulas konvenciju. Šis starptautiskais līgums ir pirmais Eiropas mēroga nolīgums, kurā noteikti juridiski saistoši standarti, kas jāievēro, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, aizsargātu cietušos un sodītu varmākas.

Personu ar invaliditāti tiesību aizsargāšana

Gada gaitā ziņojums par pašreizējo stāvokli attiecībā uz Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošanu kopš 2010. gada liecināja, ka konkrēts progress ir panākts visās astoņās prioritārajās jomās (pieejamība, līdzdalība, līdztiesība, nodarbinātība, izglītība un apmācība, sociālā aizsardzība, veselība un pasākumi ārējās darbības jomā).

Starp panākumiem jāmin Komisijas priekšlikums par Eiropas Pieejamības aktu. Tā ir darījumdarbībai labvēlīga direktīva, ar kuru uzlabo pieejamību dažiem ikdienas līdzekļiem un pakalpojumiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, datoriem, e-grāmatām, e-komercijai un banku pakalpojumiem. 2017. gadā Parlaments pieņēma ziņojumu par šo priekšlikumu, un Padome pieņēma vispārējo pieeju.

Lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti vieglāk ceļot Eiropas Savienībā, ES astoņās dalībvalstīs (Beļģijā, Igaunijā, Itālijā, Kiprā, Maltā, Rumānijā, Slovēnijā un Somijā) īsteno ES invaliditātes kartes pilotprojektu. Šajās dalībvalstīs karte nodrošinās personām ar invaliditāti līdztiesīgu piekļuvi dažiem konkrētiem labumiem kultūras, izklaides, sporta un transporta jomā. Pirmās kartes tika darītas pieejamas 2017. gadā.

Eiropas Savienības pilsonība

2017. gada ziņojums par ES pilsonību iepazīstina ar pasākumiem, lai nodrošinātu, ka pilsoņi var pilnībā baudīt savas tiesības tad, kad viņi strādā, ceļo, mācās vai piedalās vēlēšanās.

Patērētāju aizsardzība

ES ātrās brīdināšanas sistēma bīstamu nepārtikas preču jomā, kas nodrošina ātru informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un citām valstīm, kuras piedalās sistēmā, turpināja aizsargāt patērētāju veselību un drošību. Gada gaitā 31 valsts iestāde, kas piedalās šajā sistēmā, saņēma 2201 paziņojumu un 3952 reakcijas uz bīstamām precēm.

Līdzīgā veidā ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā ļauj ES dalībvalstīm un citām valstīm nepārtrauktā režīmā apmainīties ar informāciju un kopīgi reaģēt uz apdraudējumiem pārtikas jomā. 2016. gada ziņojums, kas tika publicēts 2017. gada martā, parādīja ES integrētās pārtikas nekaitīguma pieejas panākumus. Tā tiks pilnveidota, balstoties uz pieredzi, kas gūta pagājušajā vasarā konstatētās saindēšanās ar fipronilu gadījumā. Komisijas organizētajā ministru konferencē 2017. gada 26. septembrī dalībvalstis un Komisija vienojās par konkrētu pasākumu kopumu, kas pastiprinās ES rīcību pret krāpniecību pārtikas jomā un nelikumīgām darbībām, kuras ietekmē drošību pārtikas apritē.

ES veic pasākumus, lai atrisinātu pārtikas produktu divējādas kvalitātes problēmu Eiropas Savienībā. Septembrī Komisija nāca klajā ar vadlīnijām, lai palīdzētu valstu iestādēm sekmīgāk apkarot negodīgu praksi.

Komisija darīja pieejamu 1 miljonu eiro dalībvalstīm nolūkā finansēt pētījumus un izpildes darbības, kā arī 1 miljonu eiro Komisijas Kopīgajam pētniecības centram, lai izstrādātu un ieviestu saskaņotu testēšanas pieeju. Līdztekus Komisija ir iesaistījusies konstruktīvā dialogā ar attiecīgajiem rūpniecības pārstāvjiem un visām galvenajām ieinteresētajām personām. Arī ražotāji un zīmolu apvienības ir apņēmušās izstrādāt rīcības kodeksu.

Pastāvīgo centienu ietvarā, kas 2017. gadā tika īstenoti, lai aizstāvētu patērētāju intereses saistībā ar Volkswagen emisiju skandālu, ES patērētāju aizsardzības iestādes un Komisija kopīgi mudināja Volkswagen tuvākajā laikā novērst defektu visos skartajos automobiļos un īstenot papildus pasākumus uzticības veidošanai.

Martā Komisija iepazīstināja ar rīcības plānu, kurā izklāstīja veidus, kā patērētājiem nodrošināt lielāku izvēli un labāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem visā ES. Komisija arī strādā, lai veiktu grozījumus Regulā par pārrobežu maksājumiem nolūkā samazināt maksu par maksājumiem, kas netiek veikti eiro valūtā; izstrādātu to salīdzinošo tīmekļa vietņu kvalitātes principus, kuras strādā ar finanšu produktiem; pabeigtu darbu nolūkā automobiļu nomas cenas padarīt pārredzamas.

Uzmanība arī maza apmēra prasībām

Gada gaitā stājās spēkā noteikumi, kas tika pārskatīti, lai Eiropas procedūra maza apmēra prasībām kļūtu ātrāka, lētāka un vienkāršāka. Tagadējie noteikumi attiecas uz prasībām, kas nepārsniedz 5000 eiro (pirms tam — 2000 eiro), un tie procesu padara vienkāršāku.

Patērētāju aizsardzība tiešsaistē

Ekomercijas pieaugošā nozīme un tiešsaistes veikalu un pakalpojumu izplatīšanās ir radījusi jaunus izaicinājumus tiesību aktu īstenošanā patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu jomā. Decembrī tika pieņemta jauna regula, lai nodrošinātu, ka valstu iestādēm ir plašākas pilnvaras, kas nepieciešamas, lai apkarotu nelikumīgas tiešsaistē veiktās darbības, kuras ir izplatījušās vienotajā tirgū. Ar to ievieš ES mēroga koordinācijas procedūru, lai efektīvi un konsekventi apkarotu šādu praksi, ko tirgotāji piekopj starptautiskā mērogā. Tā sāks darboties līdz 2020. gada janvārī.

Uz priekšu virzās sarunas par diviem svarīgiem priekšlikumiem saistībā ar līgumtiesību normām: proti, vienu par digitāla satura piegādi un otru par preču pārdošanu tiešsaistē. Oktobrī tika Komisija iesniedza grozītu priekšlikumu, lai nodrošinātu konsekventu pieeju preču tiešsaistes un distances pārdošanai. Ar to paplašināja otras iniciatīvas par preču tiešsaistes pārdošanu tvērumu, to attiecinot uz visu šāda veida pārdošanu. Abi priekšlikumi aizsargās patērētājus, kuri pērk preces vai digitālu saturu.

Patērētāju aizsardzības tiesību aktu atbilstības pārbaude

Maijā veiktā ES patērētāju aizsardzības tiesību aktu atbilstības pārbaude atklāja, ka, neraugoties uz to, ka iedzīvotājiem Eiropas Savienībā ir plašas tiesības, joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību vienotajā tirgū. Tas būtu iespējams, it īpaši padarot labāk zināmas pastāvošās tiesības un nodrošinot efektīvu to piemērošanu.

rescEU

Vairākas reizes tika izmantots Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, sniedzot palīdzību Itālijai, Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei; kuras saskārās ar dabas katastrofām 2015., 2016. un 2017. gadā.

2017. gadā vien dabas katastrofās ES gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku, un tika izpostīts vairāk nekā 1 miljons hektāru meža teritorijas. Reaģējot uz biežākiem dabas katastrofu gadījumiem, kas skāruši dalībvalstis pēdējo gadu laikā, Komisija novembrī ierosināja ES civilās aizsardzības mehānismu nostiprināt ar rescEU, proti, jaunu sistēmu, kuras mērķis ir uzlabot vispārējo spēju reaģēt uz katastrofām.

Tādējādi tiks izveidotas ES pašu spēju rezerves un veicināta palīdzības apvienošana Eiropas civilās aizsardzības rezervē. Tāpat minētās sistēmas mērķis ir palielināt ieguldījumus katastrofu novēršanā un sagatavotībā tām. Priekšlikums rada līdzsvaru starp solidaritāti ES un dalībvalstu atbildību, veicinot virzību uz mērķi “Eiropa, kas aizsargā”.

Eiropas programma migrācijas jomā

2017. gadā Eiropas Komisija turpināja īstenot Eiropas programmu migrācijas jomā, ierosinot pasākumus pašreizējo problēmu atrisināšanai. Tā arī centās nodrošināt ES instrumentus labākai migrācijas pārvaldībai vidējā termiņā un ilgtermiņā jo īpaši tādās jomās kā neatbilstīga migrācija, robežas, patvērums un likumīga migrācija.

To personu aizsardzība, kurām tā nepieciešama

Kopš 2015. gada Grieķijas un Itālijas iestādes ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un operācijas Sophia palīdzību spēja izglābt vairāk nekā 620 000 cilvēku Vidusjūrā un Egejas jūrā. ES ar Turcijas iestāžu un NATO palīdzību likvidē noziedzīgus kontrabandas tīklus Vidusjūras reģiona centrālajā daļā un Egejas jūras reģionā.

2017. gadā starptautiskā aizsardzība kopumā tika piešķirta 313 050 patvēruma meklētājiem.

Gada gaitā Komisija nāca klajā ar vairākiem progresa ziņojumiem par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, lai stabilizētu plūsmas un labāk pārvaldītu ES ārējās robežas. Ziņojumos galvenā uzmanība bija pievērsta pārcelšanai un pārmitināšanai, ES un Turcijas paziņojuma īstenošanai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes operācijām un partnerības satvaram migrācijas jomā. Tie liecināja, ka ievērojams progress ir panākts visās jomās, un noteica nākamos turpmākās darbības soļus.

Turklāt aprīlī Komisija līdztekus papildus drošības pasākumiem, kas tika ierosināti kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas gaitā, noteica prioritārus pasākumus bērnu migrantu aizsardzībai. Viena no prioritārajām darbībām ir saistīta ar bērnu integrēšanu jaunajā ierašanās valstī, tostarp nodrošinot pienācīgu identifikāciju, labus uzņemšanas apstākļus un piekļuvi izglītībai.

Pārcelšana un pārmitināšana

Lielākā daļa ES dalībvalstu tagad veic pārcelšanu ES teritorijā, lai samazinātu Grieķijas un Itālijas noslogojumu. Novembrī Komisija iepazīstināja ar savu jaunāko ziņojumu par Eiropas programmu migrācijas jomā. 2017. gadā pārcelto personu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ievērojami palielinājās, tādējādi apliecinot, ka pārcelšana ir veiksmīga, ja visas puses pilda savas saistības. Tikai 2017. gadā vien tika pārcelti 22 215 cilvēki. Pavisam kopš 2015. gada septembra ir pārcelti 33 140 cilvēki, no kuriem 21 704 tika pārcelti no Grieķijas un 11 436 — no Itālijas, kas veido 93 % no visiem, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu. Tas liecina, ka ir iespējams sasniegt galveno ārkārtas shēmas mērķi, proti, no Grieķijas un Itālijas pārcelt visus tiesīgos pieteikuma iesniedzējus. Tomēr, lai arī lielākā daļa dalībvalstu aktīvi strādāja, regulāri uzņemoties saistības un veicot pārcelšanu, dažas dalībvalstis šajā darbā nepiedalījās. Komisija 2017. gadā sāka pienākumu neizpildes procedūru pret trim dalībvalstīm (Čehijas Republiku, Ungāriju un Poliju) saistībā ar to, ka netiek īstenoti Eiropas Savienības Padomes 2015. gada lēmumi par pārcelšanu, un decembrī Komisija nolēma vērsties pret minētajām dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā.

Kopš 2015. gada jūlija ir ieviestas pārmitināšanas shēmas, lai pavērtu likumīgus un drošus ceļus neaizsargātiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība. Vairāk nekā 26 000 cilvēku ir pārmitināti 21 ES dalībvalsts teritorijā, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Septembrī Komisija aicināja dalībvalstis nākamo divu gadu laikā (līdz 2019. gada 31. oktobrim) no Jordānijas, Libānas, Turcijas un Āfrikas valstīm centrālajā Vidusjūras reģiona migrācijas maršrutā pārmitināt vēl vismaz 50 000 cilvēku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Līdz gada beigām tika saņemtas saistības par 39 839 cilvēkiem.

ES un Turcijas paziņojums

ES un Turcijas paziņojums joprojām dod konkrētus rezultātus, proti, nodrošina migrācijas plūsmu sekmīgu pārvaldību Vidusjūras reģiona austrumdaļā. Robežšķērsošanas gadījumu skaits joprojām bija aptuveni 86 personas dienā, toties ievērojami samazinājās zaudēto dzīvību skaits. Ieradušos skaits samazinājās par 97 % salīdzinājumā ar situāciju, kāda tā bija pirms paziņojuma īstenošanas sākšanas. Atgriešanas operāciju temps ir pieaudzis, un ir atgriezti 2032 migranti. No tiem 228 bija Sīrijas valstspiederīgie.

ES un Turcija paātrināja finanšu atbalsta sniegšanu saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā. Saskaņā ar mehānismu ir piešķirts 3 miljardus eiro liels finansējums, un kopumā ir izmaksāti 1,85 miljardi eiro. Gandrīz 1,2 miljoni bēgļu Turcijā 2017. gadā saņēma atbalstu no ārkārtas sociālās palīdzības drošības tīkla, un ir sagaidāms, ka Sīrijas valstspiederīgo skaits, kuri saņem atbalstu, pieaugs un sasniegs 1,3 miljonus. Progress tika panākts arī attiecībā uz paziņojuma pārmitināšanas aspektu. Līdz decembra beigām no Turcijas uz 16 dalībvalstīm tika pārmitināts vairāk nekā 11 700 Sīrijas valstspiederīgo.

Atgriešana un atpakaļuzņemšana

Martā Komisija uzsvēra, ka nepieciešams pastiprināt ES politiku atgriešanas jomā, ieviešot atjaunināto Rīcības plānu par atgriešanu un ieteikumu kopumu dalībvalstīm par to, kā procedūras padarīt efektīvākas. Pēc tam septembrī tika prezentēta pārskatīta Rokasgrāmata atgriešanas jautājumos. Atbalsts dalībvalstīm neatbilstīgu migrantu atgriešanā bija viena no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras prioritātēm, kas nodrošināja pozitīvus rezultātus. Aģentūras koordinēto atgriešanas operāciju temps turpināja pieaugt, 2017. gadā kopumā tika veiktas 350 šādas operācijas.

Cīņa pret migrantu kontrabandu

Tika turpināta 2015. gada maijā pieņemtā ES Rīcības plāna cīņai pret migrantu kontrabandu īstenošana. Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs kopš tā izveidošanas 2016. gadā sniedza pamata atbalstu vairāk nekā 2000 gadījumu un pilnībā atbalstīja vairāk nekā 90 augstas prioritātes gadījumus. 2017. gadā Komisija izveidoja valstu kontaktpunktu tīklu, lai atvieglotu stratēģisko sadarbību starp dalībvalstīm un apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi migrantu kontrabandas apkarošanā.

Dzīvību glābšana jūrā un “karsto punktu” pieejas īstenošana

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sāka darboties 2017. gadā. Aģentūra palīdz priekšposteņa dalībvalstīm, nodrošinot vairāk nekā 1700 robežsargu un citu atbalsta darbinieku. Tika izveidota arī ātrās reaģēšanas ekspertu rezerve un ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezerve, ko var mobilizēt gadījumos, kad ir nepieciešami ātrās reaģēšanas robežsardzes pasākumi.

Aģentūras loma un darbība tagad ir pastiprināta un ievērojami paplašināta. Atbalsta sniegšana dalībvalstīm neatbilstīgo migrantu atgriešanā pašlaik ir kļuvusi par vienu no galvenajām tās prioritātēm. Aģentūra arī palīdz pārrobežu noziedzības atklāšanā un novēršanā, un pastiprināta sadarbība ar trešām valstīm ir vēl viena no aģentūras prioritātēm. Uzmanības centrā tagad ir pilnīga tās pilnveidoto instrumentu un rīku izmantošana.

“Karstie punkti” un atbalsts Grieķijai un Itālijai

2017. gadā tika turpināta karsto punktu pieejas īstenošana Grieķijā un Itālijā (operatīvais un finansiālais atbalsts, ko sniedza ES un tādas attiecīgās ES aģentūras kā, piemēram, Eiropas patvēruma atbalsta birojs, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai). Gada laikā Eiropas Robežu un krasta apsardze minētajās divās dalībvalstīs dažādu operāciju gaitā izvietoja vairāk nekā 1000 amatpersonu. Eiropas Patvēruma atbalsta birojs Grieķijas un Itālijas iestāžu atbalstam izvietoja 153 pieaicinātas amatpersonas pirkstu nospiedumu ņemšanai, reģistrēšanai un drošības pārbaužu veikšanai, un arī Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai nosūtīja 24 pieaicinātas amatpersonas.

Pateicoties minētajiem centieniem, dzīves apstākļi karstajos punktos Grieķijā uzlabojās. Tomēr Itālija gada pirmajā pusē joprojām izjuta migrācijas spiedienu, migrantiem ierodoties tās krastos pa Vidusjūras reģiona centrālo maršrutu tādā apjomā, kas bija pielīdzināms iepriekšējos gados novērotajam. Izvērtējot šādu varbūtību, Komisija kopīgi ar Eiropas Ārējās darbības dienestu ātri rīkojās, lai novērstu šādu situāciju, un janvārī pieņēma kopīgu paziņojumu “Migrācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā. Migrācijas plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana”.

Ņemot vērā sezonālo pieplūdumu, Komisija jūlijā nāca klajā ar vēl vienu rīcības plānu Itālijas atbalstam, kurā tāpat kā janvāra paziņojumā uzmanības centrā tika izvirzītas piecas galvenās jomas: dzīvību glābšana; cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošana Lībijā (cita starpā ar ES līdzfinansējumu projektam 46,3 miljonu eiro vērtībā); sadarbības pastiprināšana ar trešām valstīm; atgriešanas darbību izvēršana un lielākas solidaritātes izveidošana Eiropas Savienībā.

Robežu pārvaldība

Šengena

2015. gada rudenī vairākas Šengenas zonas valstis nolēma uz laiku atjaunot robežkontroli pie dažām iekšējām robežām. Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, Padome 2016. gada maijā ieteica, lai Austrija, Dānija, Vācija, Norvēģija un Zviedrija (kuras visvairāk skāra sekundārā kustība Rietumbalkānu maršrutā) uz laiku atjaunotu robežkontroli atsevišķos to iekšējās robežas posmos. Saskaņā ar Šengenas noteikumiem šis ieteikums tika pēc tam pagarināts trīs reizes — pēdējo reizi 2017. gada maijā.

Komisija joprojām ir apņēmusies pēc iespējas drīz atgriezties pie teritorijas bez iekšējām robežām. Savā 2017. gada 12. maija ieteikumā par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību Šengenas zonā Komisija aicināja Šengenas valstis pagaidu robežkontroles atjaunošanas vietā dot priekšroku citiem pasākumiem, piemēram, policijas pārbaudēm.

Septembrī Komisija skaidri norādīja, ka līdz novembra vidum ir jāatceļ robežkontroles, ko veic piecas iepriekšminētās Šengenas valstis. Tajā pašā laikā Komisija atgādināja par noteikumiem, kas jāievēro, ja Šengenas valstis uzskata, ka pagaidu robežkontroles atjaunošana ir pamatota un nepieciešama. Tomēr sešas Šengenas valstis informēja Komisiju par saviem nodomiem saglabāt pagaidu iekšējās robežkontroles, pamatojoties uz dažādiem Šengenas Robežu kodeksa noteikumiem. Līdz 2017. gada beigām Komisija izvērtēja šo informāciju. Komisija septembrī arī ierosināja atjaunināt Šengenas Robežu kodeksu, lai pagaidu robežkontroles atjaunošanas noteikumus pielāgotu pašreizējām vajadzībām. Tas bija nepieciešams, lai nākotnē būtu iespējams reaģēt uz mainīgo un pastāvīgo nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, vienlaikus nodrošinot to, ka pagaidu robežkontrole pie iekšējām robežām arī turpmāk ir ārkārtas pasākums uz ierobežotu laiku.

ES ārējo robežu labāka kontrole

Aprīlī stājās spēkā jauni noteikumi, lai nodrošinātu to, ka par visiem ceļotājiem, kas šķērso ES ārējās robežas, tiek veiktas sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmā. Sistēmā tagad ir 70 miljoni brīdinājumu, un 2016. gadā tika saņemti 4 miljardi informācijas pieprasījumu. Tas samazina iespēju, ka robežas nepamanīti šķērso cilvēki, kas rada draudus drošībai, tostarp ES valstspiederīgie, kuri atgriežas no trešām valstīm.

2016. gadā Komisija ierosināja palielināt Šengenas informācijas sistēmas efektivitāti, panākot uzlabojumus, kas palielina tās spējas palīdzēt tiesībaizsardzības iestādēm cīņā ar terorismu, uzlabot robežu pārvaldību un nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. 2018. gada februārī tiks ieviesta arī automatizēta pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma, lai palīdzētu identificēt noziedzniekus un teroristus, kuri Šengenas zonā ierodas ar viltotu identitāti. Komisija ierosināja izveidot Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu, kas nodrošinātu, ka tiek veiktas iepriekšējas drošības pārbaudes par visiem ceļotājiem, kuri atbrīvoti no vīzas prasības ieceļošanai Šengenas zonā. Sistēma palīdzēs identificēt cilvēkus, kas rada risku, pirms šīs personas nonāk pie ES robežām, vienlaikus saglabājot bezvīzu režīmu lielākajai daļai ceļotāju. Jūnijā Padome vienojās par savu nostāju par šo priekšlikumu. Turklāt, no 2020. gada ieviešot jauno ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, tiks arī modernizēta ārējo robežu pārvaldība, reģistrējot trešo valstu valstspiederīgo personas datus un viņu ieceļošanas un izceļošanas laiku, datumu un vietu.

Jaunu likumīgu ceļu atvēršana un pastāvošo iespēju uzlabošana

Septembrī Eiropas Parlaments un Padome sāka sarunas par priekšlikumu pārskatīt zilās kartes noteikumus, kas uzlabotu ES spēju piesaistīt un paturēt augstprasmīgus darba ņēmējus no trešām valstīm.

2016. gada jūlijā Komisija ierosināja ES pārmitināšanas regulējumu, kura mērķis ir izveidot vienotu Eiropas politiku pārmitināšanas jomā, lai nodrošinātu likumīgus un drošus ceļus uz Eiropu cilvēkiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība. 2017. gada novembrī Padome nāca klajā ar savu nostāju, un decembrī sākās sarunas ar Parlamentu.

Trešo valstu valstspiederīgo integrācija

2017. gadā Komisija īstenoja vairākas darbības, kas bija iekļautas Rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai. Vācijā un Zviedrijā norisinājās pirmie nesen izveidotā Eiropas Integrācijas tīkla savstarpējie mācību pasākumi.

Gada gaitā Komisija arī pieņēma vairākus ierosinājumus, lai mobilizētu darba devējus un citus ekonomiskos un sociālos partnerus, piemēram, maijā ierosinot iniciatīvu “Darba devēji par integrāciju”, kurai decembrī sekoja deklarācija par Eiropas integrācijas partnerību. Jaunās Prasmju programmas Eiropai ietvarā Komisija izstrādāja un uzsāka tiešsaistes daudzvalodu prasmju profila noteikšanas rīku, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem un ko var izmantot agrīnai patvēruma meklētāju, bēgļu un citu migrantu prasmju un kvalifikāciju noteikšanai. Minētās iniciatīvas atklāj, ko Komisija, darba devēji un citi sociālie partneri dara, lai palīdzētu integrēt darba tirgū bēgļus un migrantus, kuri likumīgi uzturas ES.

Visa gada garumā Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālo inovāciju programma un Eiropas Sociālais fonds turpināja finansēt darbības, lai atvieglotu bēgļu un viņu ģimeņu integrāciju darba tirgū. 2017. gadā Eiropas pusgads arī pievērsa palielinātu uzmanību integrācijas problēmām, ar ko saskaras migranti un bēgļi.

Vīzu politika

2017. gada decembrī visiem Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem tika piešķirts bezvīzu režīms ieceļošanai Kanādā, līdz ar to Amerikas Savienotās Valstis ir vienīgā valsts ārpus ES, kurai piemēro bezvīzu režīmu, bet kura neparedz abpusēju bezvīzu ceļošanu visiem ES pilsoņiem. Komisija, kā norādīts tās jaunākajā vīzu savstarpējības ziņojumā, turpina strādāt ar ASV un piecām dalībvalstīm, kuras skar šis jautājums (Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Poliju un Rumāniju).

Vīzu režīma liberalizācijas jomā martā Gruzijas pilsoņiem tika piešķirts bezvīzu režīms ieceļošanai Šengenas zonā īstermiņa uzturēšanās nolūkā, nepārsniedzot 90 dienas, un jūnijā stājās spēkā bezvīzu režīms Ukrainas pilsoņiem. Martā stājās spēkā arī pārskatītais apturēšanas mehānisms, par ko Komisija sniedza ziņojumu decembrī. Kaut gan prasības attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju tiek ievērotas, Komisija brīdināja, ka attiecīgajām trešām valstīm arī turpmāk jāievēro noteiktie kritēriji, tostarp jāuzlabo neatbilstīgas migrācijas pārvaldība un labāk jānovērš un jāapkaro organizētā noziedzība un korupcija.

Finansiāls atbalsts migrācijas efektīvai pārvaldībai

ES iekšlietu fondi ir svarīgi politikas instrumenti pašreizējo migrācijas problēmu risināšanā. Tāpēc 2017. gadā tika saglabāts augsts finansiālā atbalsta līmenis. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (1,4 miljardi eiro) un Iekšējās drošības fonds (692 miljoni eiro) 2017. gadā turpināja atbalstīt spēju veidošanu, nodrošinot humāno, materiālo un veselības aprūpes palīdzību un palīdzot izveidot operatīvo sadarbību. Ar dalībvalstu valstu programmu palīdzību tika darīts pieejams papildu finansējums (634 miljoni eiro Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvarā un 168 miljoni eiro Iekšējā drošības fonda ietvarā).

Turklāt vairāk nekā 743 miljoni eiro tika atvēlēti dalībvalstīm, lai būtu iespējams ātri reaģēt uz steidzamām operatīvajām vajadzībām minēto fondu darbības laikā. Līdztekus trasta fondi un ES ārējās darbības instrumenti palīdzēja risināt galvenās problēmas trešās valstīs.

Eiropas Savienības kaimiņattiecības

Eiropas kaimiņattiecību politika ir līdzeklis, kā īstenot ES vēlmi kopā ar austrumu un dienvidu partnervalstīm sekmēt kopējās intereses un īstenot apņemšanos kopīgi strādāt prioritārajās jomās, lai veicinātu stabilitāti. Šīs prioritārās jomas ir demokrātijas veicināšana, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana un sociālā kohēzija.

2017. gadā attiecībā uz Gruziju un Ukrainu tika ieviests bezvīzu režīms ceļošanai uz ES. Turklāt stājās spēkā svarīgi asociācijas nolīgumi starp ES un Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kas stimulēs reformas un radīs iespēju izveidot brīvās tirdzniecības zonas. ES atkārtoti aicināja panākt miermīlīgu risinājumu Ukrainas austrumu konfliktā, pilnībā īstenojot Minskas vienošanās. Šīs vienošanās tika noslēgtas 2014. gada septembrī un 2015. gada februārī ar mērķi panākt ilgtspējīgu politisko risinājumu konfliktam Ukrainas austrumdaļā, ievērojot šīs valsts neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES arī turpināja piemērot sankcijas pret Krieviju sakarā ar Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju un Krievijas lomu Ukrainas destabilizēšanā.

ES arī atbalstīja Gruziju, Jordāniju, Moldovu, Tunisiju un Ukrainu, izmantojot makrofinansiālās palīdzības programmas, ko papildina Starptautiskā Valūtas fonda sniegtais finansiālais atbalsts. Mērķis ir palīdzēt pārvarēt ekonomikas vai finanšu krīzes Eiropas Savienībai ģeogrāfiski, ekonomiski un politiski tuvās valstīs.

Novembrī organizētajā piektajā Austrumu partnerības samitā tika apliecināts ES un visu sešu partnervalstu — Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas — nešaubīgais un pastāvīgais atbalsts šai partnerībai. Samita kopīgajā deklarācijā tika atbalstīti līdz 2020. gadam sasniedzamie 20 rezultāti, kas atzīti par darba vēlamo virzienu, proti, sadarbība jāvirza uz taustāmu rezultātu nodrošināšanu, kas dotu reālu labumu cilvēkiem. Līdztekus samitam tika parakstīts jauns visaptverošs un pastiprināts partnerības nolīgums ar Armēniju.

Krievija

ES patur spēkā ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret Krieviju sakarā ar tās lomu Ukrainas destabilizēšanā. 2017. gada decembrī tika pagarināta šo pasākumu piemērošana, un to atcelšanas priekšnosacījums joprojām ir Minskas vienošanos pilnīga īstenošana. Tikmēr ES turpināja selektīvi sadarboties ar Krieviju tādās jomās kā ārpolitika un globālie jautājumi un intensīvāk atbalstīja Krievijas pilsonisko sabiedrību un kontaktus starp ES un Krievijas pilsoņiem. ES turpināja aktīvi pievērst uzmanību cilvēktiesību stāvoklim Krievijā un pret pilsonisko sabiedrību vērstajiem ierobežojumiem.

Eiropas Savienības dienvidu kaimiņreģioni

2017. gadā ES turpināja sarunas par partnerības prioritātēm, kas attiecas uz ekonomisko un politisko sadarbību. Prioritātes tika pieņemtas attiecībā uz Alžīriju un Ēģipti.

ES piešķīra nepilnus 170 miljonus eiro migrantu aizsardzībai, migrācijas stratēģiju īstenošanai un tam, lai nodrošinātu efektīvu brīvprātīgo repatriāciju uz Ēģipti, Lībiju, Maroku un Tunisiju un reintegrāciju šajās valstīs. ES arī pastiprināja atbalstu, lai palīdzētu Tunisijai pārējā uz demokrātiju un ekonomikas atjaunošanā.

Jūlijā ES pievienojās partnerībai pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā, apņemoties tuvāko gadu laikā reģionālajā sadarbībā ieguldīt līdz 220 miljoniem eiro, lai uzlabotu ūdens resursus un pārtikas sistēmas. Šie uzlabojumi ir vajadzīgi, jo izteiktais ūdens deficīts un kultūraugu ražības samazināšanās negatīvi ietekmē sociālekonomiskos apstākļus un rada politisko nestabilitāti, kas veicina īstermiņa migrāciju. ES turpina atbalstīt Lībiju un tās pāreju uz demokrātiju un atbalsta ANO starpniecības centienus šajā procesā. Aprīlī notika ministru sanāksme par ES un Lībijas sadarbību, kurā uzsvars bija uz izglītību un veselību.

2017. gada gaitā ES turpināja sekmēt reģionālo sadarbību ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm ar Savienības Vidusjūrai, Arābu valstu līgas un Annas Lindes fonda palīdzību.

Rietumbalkānu valstis un paplašināšanās process

ES turpināja atbalstīt Rietumbalkānu valstis virzībā uz integrāciju ES. Melnkalne un Serbija turpināja pievienošanās sarunas. ES intensīvā iesaiste un Albānijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panākumi reformu un demokrātijas ziņā paver durvis šo abu valstu turpmākam ES integrācijas procesam. ES arī atbalstīja reformas Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju). Turklāt ES atbalsta šā reģiona valstu izlīgumu un palīdz to vidū mazināt spriedzi.

Turcija

Gada ritumā ES un Turcijas attiecībās sarežģījumus radīja situācijas krasā pasliktināšanās tiesiskuma un pamatbrīvību jomā. ES skaidri norādīja, ka tā ir gatava turpināt dialogu ar tādu Turciju, kas ir stabila, demokrātiska un iekļaujoša. ES un Turcijas 2016. gada paziņojums turpināja nest augļus — ievērojami saruka Egejas jūras neatbilstīgas šķērsošanas gadījumu skaits un samazinājās bojāejas gadījumu skaits.

Rietumeiropa

ES turpināja uzturēt ļoti labās attiecības ar Rietumeiropas ārpussavienības valstīm, īpaši Norvēģiju un Šveici, kas pieder pie ES galvenajām tirdzniecības un investīciju partnervalstīm. Tika uzlabotas attiecības ar Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju) un tika veidotas ciešākas attiecības ar Vatikānu ārpolitikas un citās jomās.

Ziemeļamerika un Latīņamerika

ES aktīvi sadarbojās ar Amerikas Savienoto Valstu jauno administrāciju; cita starpā maijā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās ārvalstu vizītes laikā Briselē notika vadītāju sanāksme. Turpinājās ciešā un dinamiskā sadarbība drošības jautājumos, ārpolitikā (īpaši attiecībā uz Krieviju, Sīriju, Ukrainu un Ziemeļkoreju) un cīņā pret terorismu.

2017. gads bija svarīgs ES un Kanādas attiecībās. Tagad visi ES pilsoņi var ceļot uz Kanādu bez vīzas, un septembrī sākās brīvās tirdzniecības nolīguma ar Kanādu provizoriskā piemērošana.

Uz Latīņamerikā notiekošo pārmaiņu fona ES turpināja strādāt pie partnerattiecību modernizēšanas un nostiprināšanas ar Čīli, Kubu, Meksiku, Mercosur tirdzniecības bloku un Karību jūras reģiona valstīm. Ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas palīdzību ES pilnveidoja attiecības ar visu šo reģionu dažādos jautājumos, ieskaitot drošību, uzņēmējdarbību, dzimumu līdztiesību un parlamentārās attiecības. Balstoties uz ilggadīgo partnerību un sadarbību, ES turpināja atbalstīt miera procesu Kolumbijā.

Ķīna

ES un Ķīnas samitā, kas notika Briselē jūnijā, tika panākta ievērojama virzība tādās jomās kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, sadarbība muitas jomā, valsts atbalsts un apņemšanās īstenot Parīzes klimata nolīgumu. Notika intensīvāka viedokļu apmaiņa par ārpolitikas un reģionālajiem jautājumiem apspriedēs un diskusijās attiecībā uz Afganistānu, Āfriku, Sīriju, Vidusāziju un Ziemeļkoreju, kā arī par terorisma apkarošanu un aizsardzību. ES attiecībās ar Ķīnu liels uzsvars joprojām ir uz uzmanības pievēršanu cilvēktiesību jautājumiem.

Āzija un Klusā okeāna reģions

Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija

2017. gadā apritēja 40 gadi, kopš aizsākās oficiālās attiecības starp ES un Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju. Manilas samitā, kurš augustā notika Filipīnās, tika noteiktas sadarbības jomas 2018.–2022. gadam, kas ietver drošību, tirdzniecību, ilgtspējīgu attīstību un cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tuvie Austrumi

Irāna

2017. gadā tika panākta ievērojama virzība ES attiecībās ar Irānu, īpaši tādās jomās kā tirdzniecība un investīcijas, enerģētika, vide, izglītība, pētniecība, sadarbība civilās kodolenerģijas jomā, humānā palīdzība un cilvēktiesības. Šo ievērojamo virzību ļāva panākt ar kodolmateriāliem saistīto sankciju atcelšana. Turklāt ar Irānu ir iedibināts regulārs dialogs ar mērķi konstruktīvi sadarboties reģionālajos jautājumos un sekmēt pieejas reģiona krīžu risināšanai.

Tuvo Austrumu miera process, Izraēla un okupētās palestīniešu teritorijas

Divu valstu risinājums šķiet arvien vairāk apdraudēts, ņemot vērā notikumu attīstību uz vietas, proti, nav nekādu būtisku panākumu palestīniešu savstarpējā izlīguma ziņā un Izraēlas valdība ir pastiprinājusi apmetņu veidošanu okupētajās palestīniešu teritorijās, ieskaitot Austrumjeruzalemi. Tomēr decembrī Eiropadome atkārtoti apliecināja ES nostāju par labu divu valstu risinājumam. Gada nogalē tika sperti pirmie soļi virzienā uz palestīniešu savstarpējo izlīgumu. ES sāka pārskatīt savas metodes darbam uz vietas, lai pārliecinātos, ka tās sekmē progresu un divu valstu risinājuma panākšanu.

ES kopā ar tās dalībvalstīm, Norvēģiju un Šveici vienojās par Eiropas kopīgo stratēģiju attiecībā uz finansiālo atbalstu Palestīnai 2017.–2020. gadā, kas ir pirmā kopīgā palīdzības programma Eiropas Savienības dienvidu kaimiņreģionā.

Sīrija

Sīrijas krīze visu gadu joprojām lika ES un starptautiskajai sabiedrībai mobilizēties. ES bija viena no aprīlī notikušās Briseles konferences organizatorēm par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei. Dalībnieki apņēmās 2017. gadā piešķirt 5,6 miljardus eiro šīs krīzes risināšanai. ES ir gatava palīdzēt atjaunošanas darbā, taču tikai tad, kad konfliktā starp Sīrijā karojošajām pusēm būs panākts ilgtspējīgs un iekļaujošs politiskais risinājums.

ES un Āfrikas attiecības

ES ir galvenā Āfrikas tirdzniecības un investīciju partnere, kā arī galvenā palīdzības devēja. Tā šim kontinentam sniedz visvairāk oficiālās attīstības un humānās palīdzības. Piektajā Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samitā, kas novembrī notika Kotdivuāras pilsētā Abidžanā, galvenā uzmanība tika pievērsta ieguldīšanai Āfrikas iedzīvotājos, kuru vidējais vecums arvien samazinās. ES turklāt gatavojas turpmākajai sadarbībai ar Āfrikas kontinentu pēc tam, kad būs zaudējis spēku Kotonū nolīgums.

Migrācija: humānā dimensija kā ES pieejas pamats

Migrācija visu gadu aizvien bija svarīgs jautājums ES darba kārtībā, un spēcīgs uzsvars tika likts uz humāno dimensiju. 2017. gadā ievērojami samazinājās Vidusjūru un Sahāru šķērsojošo cilvēku skaits, pateicoties aktīvākai ES sadarbībai un koordinācijai ar Āfrikas partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām, kā arī koordinācijai ar dalībvalstīm. Turklāt ES jūras spēku operācijas “Sophia” ietvaros turpinājās cilvēku kontrabandas apkarošana un Lībijas krasta apsardzes apmācība. Pateicoties ES Ārkārtas trasta fondam Āfrikai, jau ir piešķirti gandrīz 3,2 miljardi eiro darbvietu radīšanai, prasmju uzlabošanai, migrācijas pārvaldības stiprināšanai un drošības situācijas uzlabošanai, kas šīm valstīm dod iespēju attīstīt tautsaimniecību un radīt citas iespējas, kas mazina vēlmi emigrēt.

Kopš sāka darboties migrācijas partnerības satvars, ir jau sasniegti vairāki taustāmi rezultāti piecās Subsahāras prioritārajās valstīs, proti, Etiopijā, Mali, Nigērā, Nigērijā un Senegālā. Liela daļa paveiktā ir iekļauta 2017. gada progresa ziņojumā, kuru iesniedza Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni.

Ilgtspējīga attīstība

ES ir pasaulē lielākā attīstības un humānās palīdzības līdzekļu devēja. ES atbalsts nav labdarība; tas ir konkrēts ieguldījums cilvēkos. Eiropas Komisija vien nodrošina 31 miljardu eiro oficiālajai attīstības palīdzībai Āfrikai 2014.–2020. gadā.

ES pierādīja apņēmību un līderību attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, parakstot jaunu “Eiropas Konsensu par attīstību”. Darbā pie šīs jaunās pieejas praktiskas īstenošanas pozitīvu impulsu deva jaunā Eiropas Ārējo investīciju plāna pieņemšana, ar ko paredzēts Āfrikā un Eiropas kaimiņreģionos radīt papildu investīcijas līdz pat 44 miljardu eiro apmērā.

Ārējo investīciju plāns — jauns Āfrikas un kaimiņreģiona valstu atbalsta veids

2017. gadā tika pieņemts Ārējo investīciju plāns, kas tas paredz novatorisku pieeju ES attīstības palīdzībai. 28. septembrī tika izveidots tā pamatkomponents — Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai.

Plāns sekmēs investīcijas ES partnervalstīs Āfrikā un kaimiņreģionos. Tas veicinās iekļaujošu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu attīstību un tādējādi arī palīdzēs novērst neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņus. Paredzēts, ka ar 4,1 miljardu eiro no ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda šis plāns ļaus līdz 2020. gadam piesaistīt investīcijas vairāk nekā 44 miljardu eiro apmērā. Eiropas Komisija ir aicinājusi dot ieguldījumu arī dalībvalstis un citus partnerus.

2017. gadā ES kopā ar ANO turklāt sāka iniciatīvu ar finansējumu 500 miljonu eiro apmērā, kuras mērķis ir pasaulē izskaust visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm.

Komisija ierosināja pilnvarot ES sākt oficiālas sarunas par jaunu partnerību ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm laikposmā pēc 2020. gada.

2007. gadā noteiktā tirdzniecības palīdzības politika tika pārskatīta, pārejot uz plašāku pieeju par tirdzniecību, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību, lai palielinātu ar partnervalstīm veidoto saimniecisko attiecību devumu attīstības ziņā.

ES kā cilvēktiesību aizstāve

2017. gadā ES turpināja pierādīt sevi kā vienu no vadošajām cilvēktiesību aizstāvēm pasaules arēnā. Jūnijā ES publicēja starpposma pārskatu par ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019). Šajā pārskatā norādītas jomas, kurās ES šā rīcības plāna īstenošanas atlikušajā periodā būtu jāpievērš īpaša uzmanība cilvēktiesībām valstīs ārpus ES.

Saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā, ES ar cilvēktiesību dialogu, finansiālā atbalsta un daudzpusējo forumu palīdzību spēcīgi atbalstīja tādu vidi, kas ir labvēlīga nevalstiskajām organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem. Gada gaitā visā pasaulē turpinājās spiediens uz pilsonisko sabiedrību. ES stingri iestājās pret jebkādiem nepamatotiem ierobežojumiem attiecībā uz biedrošanās brīvību un mierīgu pulcēšanos.

Drošība un aizsardzība

2017. gadā ES aktīvi īstenoja ES globālo drošības un aizsardzības stratēģiju. Tika izveidots pirmais vienotais komandcentrs ES militārajām mācībām un padomdevējām misijām. Tika izveidots Eiropas izcilības centrs, kura uzdevums ir uzlabot hibrīddraudu analīzi un to novēršanas spējas (pamats: 2016. gadā pieņemtais Komisijas un Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgais paziņojums par hibrīddraudu novēršanu), un tika pastiprināta arī sadarbība ar NATO.

Jūnijā Komisija ierosināja Eiropas Aizsardzības fondu, no kura līdz 2020. gadam paredzēts investēt 90 miljonus eiro pētniecībā un 500 miljonus eiro aizsardzības rūpniecības produktu un tehnoloģiju izstrādē. Līdz ar šo fondu ES budžets pirmo reizi tiks izmantots ar aizsardzību saistītu projektu atbalstam. Veicinot sadarbību pētniecības, izstrādes un kopīgu iegāžu jomā, tas palīdzēs novērst valstu valdību tēriņu dublēšanos un veicinās to efektivitāti.

Tika izsludināti pirmie uzaicinājumi iesniegt pētniecības projektu priekšlikumus, un līdz 2017. gada beigām tika paziņoti pirmie pilnībā finansējamie pētniecības projekti par bezpilota sistēmām un karavīru aprīkojuma sistēmām. Komisija arī ierosināja Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, kurā no ES budžeta tiktu izmantoti 500 miljoni eiro, lai līdzfinansētu aizsardzības rūpniecības produktus un tehnoloģijas izstrādes stadijā, piemēram, prototipus.

Decembrī, tātad tikai sešus mēnešus kopš Komisijas priekšlikuma iesniegšanas, Eiropas Savienības Padome saskaņoja vispārējo pieeju. Ņemot vērā Eiropas Parlamentā notiekošo darbu, paredzams, ka Eiropas Aizsardzības fonds 2019. gadā būs pilnībā izveidots un gatavs atbalstīt pirmos projektus.

Atzīdami, ka drošības un aizsardzības jomā ir vajadzīga ciešāka koordinācija un sadarbība, 25 dalībvalstu vadītāji decembrī sāka pastāvīgu strukturēto sadarbību aizsardzības jomā. Šī sadarbība dalībvalstīm, kas to vēlas un spēj, dos iespēju kopīgi attīstīt aizsardzības spējas, investēt kopīgos projektos un uzlabot bruņoto spēku operatīvo gatavību un ieguldījumu. Tās ir vienojušās par 17 sadarbības projektiem, cita starpā tādās jomās kā ātrās reaģēšanas vienības un savstarpējā palīdzība kiberdrošības jomā, katastrofu seku militārā likvidēšana, jūras satiksmes drošības uzlabošana, Eiropas medicīniskā komandcentra izveide un ES mācību misiju kompetences centra izveide.

Turklāt dalībvalstis ar koordinētā ikgadējā pārskata par aizsardzību palīdzību pirmoreiz dalās informācijā par aizsardzības izdevumu plāniem, lai tādējādi labāk apzinātu trūkumus, nodrošinātu lielāku konsekvenci un izmantotu apjomradītus ietaupījumus.

Reaģēšana uz humanitārajām krīzēm un ārkārtas situācijām

2017. gadā ES piešķīra vairāk nekā 1,8 miljardus eiro humānajai palīdzībai un civilajai aizsardzībai. Palīdzība tika piešķirta pārtikai, pajumtei, izglītošanai, aizsardzībai un veselības aprūpei 120 miljoniem cilvēku 80 valstīs. ES finansēja humāno palīdzību visās galvenajās pasaules konfliktu zonās — sākot ar Irāku un Sīriju un beidzot ar Afganistānu, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu un Jemenu.

Gada ritumā konfliktu un karu dēļ visā pasaulē piespiedu kārtā tika pārvietoti vairāk nekā 65,6 miljoni cilvēku. Aptuveni 90 % no ES humānās palīdzības gada budžeta tika piešķirti projektiem, kuru mērķis ir palīdzēt šiem bēgļiem 56 valstīs. ES arī palielināja palīdzību sakarā ar bada draudiem, ar ko saskaras miljoniem cilvēku, Dienvidsudānā, Jemenā, Nigērijā un Somālijā, šīm valstīm 2017. gadā piešķirot 326 miljonus eiro.

Izmantojot ārkārtas atbalstu integrācijai un izmitināšanas programmu, ES palīdzēja Grieķijā esošajiem bēgļiem un migrantiem ar palīdzību naudā un īres mitekļu nodrošināšanu. Ārkārtas sociālās drošības tīkls, kas ir ES lielākā jebkad īstenotā humānās palīdzības programma, ar priekšapmaksas debetkaršu palīdzību ir vairāk nekā 1,1 miljonam visneaizsargātāko bēgļu Turcijā palīdzējis apmierināt viņu pamatvajadzības.

2017. gadā ES vairāk nekā 6 % no tās humānās palīdzības budžeta piešķīra humanitāro krīžu skarto bērnu izglītošanai; 2015. gadā šis rādītājs bija 1 %.

Izmantojot civilās aizsardzības mehānismu, ES arī nodrošina un koordinē palīdzību cilvēkiem Eiropā un visā pasaulē vietās, ko skārušas katastrofas. Šis mehānisms 2017. gadā tika izmantots 32 reizes, ieskaitot mežu ugunsgrēkus Eiropā, plūdus Peru un viesuļvētras Karību jūras reģionā.

Daudzpusējā sadarbība

Gada gaitā ES cieši sadarbojās ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un atbalstīja jaunā ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša izvirzītās trīs prioritātes, kas ir konfliktu novēršana, ilgtspējīga attīstība un ANO reforma. ES kopā ar dalībvalstīm ir lielākās līdzekļu devējas ANO sistēmai. ES saskaņā ar savu globālo stratēģiju iestājās par spēcīgāku pasaules mēroga pārvaldību, konfliktu novēršanu, miera uzturēšanu un svarīgāko klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības nolīgumu īstenošanu.

2017. gadā aktīvāka kļuva ES un NATO sadarbība. Tā notika, pamatojoties uz 2016. gada Varšavas deklarāciju par savstarpējo sadarbību kopīgu apdraudējumu novēršanā. ES un NATO sadarbība ir neatņemama sastāvdaļa ES darbā ar mērķi nostiprināt Eiropas drošību un aizsardzību saskaņā ar ES globālo stratēģiju. Rudenī pirmoreiz tika sarīkotas paralēlas un koordinētas mācības.

Pozitīvas programmas Eiropai īstenošana

Savā 2016. gada runā par stāvokli Savienībā priekšsēdētājs Žans Klods Junkers iepazīstināja ar pozitīvo programmu “Eiropa, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv”, kuru atzinīgi novērtēja Eiropas Parlaments un 27 ES valstu vadītāji Bratislavas samitā Slovākijā 2016. gada septembrī.

2017. gadā turpinājās darbs pie pozitīvās programmas, un 1. martā tika publicēta Baltā grāmata par Eiropas nākotni, kurā izklāstīts Komisijas redzējums par ES nākotni 27 dalībvalstu sastāvā. Baltajā grāmatā ir noteiktas Eiropas Savienības galvenās problēmas un iespējas nākamajos desmit gados un izklāstīti pieci scenāriji par ES iespējamo attīstību līdz 2025. gadam atkarībā no tā, kā Savienība izvēlēsies rīkoties. Pēc tam tika publicēti pieci pārdomu dokumenti, lai sāktu diskusiju par jautājumiem, kas visvairāk ietekmēs Eiropas nākotni:

• Eiropas sociālā dimensija,
• globalizācijas iespēju izmantošana,
• ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana,
• Eiropas aizsardzības nākotne,
• ES finanšu nākotne.

25. martā 27 ES valstu vadītāji pulcējās Romā, lai atzīmētu 60. gadadienu Romas līgumiem, ar kuriem tika izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena — mūsdienu ES priekštece, un lai atjaunotu savus solījumus Savienībai. Romas deklarācijā, ko pieņēma svinību beigās, vadītāji izklāstīja kopīgu redzējumu par to, lai “padarītu Eiropas Savienību stiprāku un izturētspējīgāku, kļūstot vēl vienotākiem”.

Šobrīd ir iespēja uzsākt plašāku Eiropas Savienības reformu. Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm visā ES sāka virkni diskusiju par Eiropas nākotni. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja aktīvi iesaistījās, organizējot valstu un reģionālās diskusijas dalībvalstīs. Diskusijas turpināsies parlamentos, pilsētās un reģionos un noslēgsies ar 27 ES valstu vadītāju īpašu samitu 2019. gada 9. maijā Sibiu, Rumānijā.

Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedis

2017. gada septembra runā par stāvokli Savienībā priekšsēdētājs Žans Klods Junkers izklāstīja savu redzējumu par ES iespējamo attīstību līdz 2025. gadam. Lai virzītu runā izklāstīto reformu programmu, priekšsēdētājs ierosināja vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedi. Komisija pieņēma virkni konkrētu iniciatīvu par tirdzniecību, ieguldījumu izvērtēšanu, kiberdrošību, rūpniecību, datiem un demokrātiju. Turklāt Komisijas priekšsēdētājs Junkers un priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss ierosināja jaunus noteikumus par politisko partiju un politisko fondu finansēšanu, lai nodrošinātu, ka finansējums labāk atspoguļo iedzīvotāju demokrātisko izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās, palielinot pārredzamību, uzlabojot demokrātisko leģitimitāti un pastiprinot izpildi.

Izmantojot atjaunota optimisma un mērķtiecības impulsu, ceļvedī ir izklāstīti pasākumi, kas jāīsteno līdz Komisijas piecu gadu pilnvaru termiņa beigām, kā arī vairāk uz nākotni vērstas iniciatīvas, kas palīdzēs veidot ES līdz 2025. gadam. Šā procesa posmi ietver ticamu paplašināšanās stratēģiju vadošajām ES kandidātvalstīm Rietumbalkānos, turpmāko Savienības budžetu, kas atbilst ES mērķiem un nodrošina, ka tā var izpildīt savus solījumus, un priekšlikumu par Eiropas ekonomikas un finanšu ministru.

Lai pabeigtu darbu pie Komisijas priekšsēdētāja Junkera 10 politiskajām prioritātēm un palīdzētu veidot nākotnes ES, Komisija savā 2018. gada darba programmā izklāstīja galvenās iniciatīvas nākamajam gadam. Šī darba programma tika sagatavota, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu ietvaros. Turklāt ES vadītāji vienojās par jauno Vadītāju programmu, kam vajadzētu virzīt Eiropadomes darbu līdz pašreizējā likumdošanas cikla beigām 2019. gadā.

Komisijas darba programmā ir ietverti konkrēti priekšlikumi, kā īstenot rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi un pabeigtu digitālā vienotā tirgus, enerģētikas savienības, kapitāla tirgu savienības, ekonomiskās un monetārās savienības, banku savienības un drošības savienības izveidi.

Līdz gada beigām tika panākts progress attiecībā uz vairākiem pasākumiem saistībā ar ceļvedi. Septembrī Tallinas digitālajā samitā Igaunijā dalībvalstis vienojās līdz 2018. gadam pabeigt digitālā vienotā tirgus izveidi. Novembrī Gēteborgas samitā Zviedrijā tika panākta vienošanās par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ar kuru atbalsta taisnīgas un labi funkcionējošas darba tirgus un sociālās drošības sistēmas. Decembrī Komisija nāca klajā ar ceļvedi Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai, tostarp ar konkrētiem pasākumiem, kas jāveic nākamajos 18 mēnešos. Turklāt tā ierosināja politisku ceļvedi, lai līdz 2018. gada jūnijam panāktu vienošanos par visaptverošu paketi migrācijas jomā. Parīzē, Francijā, decembrī rīkotajā samitā “One Planet”, kurā tika atzīmēta Parīzes klimata nolīguma otrā gadadiena, ES uzņēmās pasākumus klimata finansējuma jomā.

Eiropas Parlaments

2017. gada 17. janvārī Antonio Tajāni tika ievēlēts par jauno Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju. Šā gada laikā Parlaments izskatīja plašu politikas jautājumu loku, tostarp saistībā ar atjaunoto un paplašināto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu; produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām; šaujamieroču kontroli un cīņu pret terorismu; patvēruma un likumīgās migrācijas sistēmu reformēšanu; viedrobežu ieceļošanas/izceļošanas sistēmām; autortiesību un telesakaru tirgus reformēšanu; ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanu; ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformēšanu un energoefektivitātes noteikumu izstrādi un elektroenerģijas tirgu.

2017. gadā Parlamentā uzstājās vairāki augsta līmeņa viesi, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs; Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens un Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers; abi pēdējie bija izvēlējušies Eiropas Parlamentu vienai no savām pirmajām oficiālajām vizītēm. Parlamentā uzstājās arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētājs Musa Faki Mahamats.

Eiropadome

Eiropadome atkārtoti ievēlēja Donaldu Tusku par savu priekšsēdētāju uz laikposmu no 2017. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 30. novembrim.

Eiropadome februārī Valetā, Maltā, rīkoja neoficiālu sanāksmi, lai apspriestu migrācijas ārējos aspektus un Vidusjūras centrālās daļas maršrutu. Pavasara Eiropadomes sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomikai un jo īpaši vienotajam tirgum un tirdzniecībai.

29. martā Apvienotā Karaliste iesniedza oficiālu paziņojumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. pantu par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas. Mēnesi vēlāk Eiropadome pārējo 27 dalībvalstu sastāvā īpašā sanāksmē pieņēma politiskas pamatnostādnes, kurās noteikta ES pieeja attiecībā uz Brexit sarunām. Šajās pamatnostādnēs ir izklāstīts mērķis pirmajā sarunu posmā panākt vienošanos par kārtību, kādā notiks Apvienotās Karalistes “sakārtota izstāšanās”, pirms otrajā posmā tiek panākta kopēja vienošanās par turpmāko attiecību satvaru. Vispārējo lietu padome maijā pieņēma lēmumu šīs pamatnostādnes iestrādāt detalizētās sarunu norādēs un pilnvarot Komisiju vadīt ES sarunas ar Apvienoto Karalisti. Sarunas sākās jūnijā galvenā sarunu vedēja Mišela Barnjē vadībā, kurš vada Komisijas darba grupu 50. pantā paredzētajām sarunām ar Apvienoto Karalisti.

Jūnijā tika atkārtoti pausta apņemšanās stiprināt ES sadarbību drošības un aizsardzības jomā, un vadītāji vienojās par nepieciešamību sākt iekļaujošu un vērienīgu pastāvīgo strukturēto sadarbību.

Oktobrī Eiropadome atkārtoti pulcējās kārtējā sanāksmē, lai apspriestu tādus jautājumus kā migrācija, digitālā ekonomika, drošība un aizsardzība un ārējās attiecības. Turklāt vadītāji izvērtēja Bratislavas programmas īstenošanā panākto progresu un apstiprināja jauno Vadītāju programmu, kam vajadzētu virzīt Eiropadomes darbu līdz pašreizējā likumdošanas cikla beigām 2019. gadā. Turklāt oktobrī Eiropadome 27 dalībvalstu sastāvā pārskatīja sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un secināja, ka vēl nav panākts pietiekams progress. Eiropadome aicināja 27 dalībvalstis kopā ar ES sarunu vedēju sākt iekšējās sagatavošanās diskusijas par iespējamu pārejas kārtību un satvaru turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti.

Novembrī Gēteborgā, Zviedrijā, notika vēl viena neformāla valstu vai to valdību vadītāju sanāksme, kurā tika apspriesta izglītība un kultūra. Pirms sanāksmes Komisija nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”, kurā tā izklāstīja mērķi izveidot Eiropas izglītības telpu. Šis pirmais sociālais samits 20 gadu laikā deva ES vadītājiem iespēju atkārtoti paust savu mērķi pastiprināt ES sociālo dimensiju un pārrunāt izglītības un kultūras nākotni. Samita laikā Parlaments, Padome un Komisija izsludināja un parakstīja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kura mērķis ir stiprināt noteikumus un tiesību normas, kurās ir noteikta ES sociālā politika, nodrošināt efektīvākas tiesības pilsoņiem un atbalstīt taisnīgus un labi funkcionējošus darba tirgus un sociālās drošības sistēmas.

Eiropadome savā pēdējā 2017. gada sanāksmē atgriezās pie tādiem jautājumiem kā aizsardzība, sociālā programma, izglītība un kultūra. Tā pauda gandarījumu par pastāvīgās strukturētās sadarbības sākšanu un noteica prioritātes, lai īstenotu Gēteborgas sociālā samita rezultātus. Vadītāju programmas ietvaros valstu vai to valdību vadītāji apsprieda migrācijas ārējās un iekšējās dimensijas. Eurosamitā, kas notika iekļaujošā 27 dalībvalstu sastāvā, vadītāji apsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar ekonomisko un monetāro savienību un banku savienību. Arī Eiropadome tikās šajā sastāvā, lai pieņemtu pamatnostādnes, kurās bija apstiprināts Komisijas novērtējums, ka ar Apvienoto Karalisti risināto izstāšanās sarunu pirmajā posmā ir panākts pietiekams progress, lai pārietu uz otro sarunu posmu, kas saistīts ar pārejas kārtību un turpmākajām attiecībām.

Eiropas Savienības Padome

Malta un Igaunija pirmo reizi bija Eiropas Savienības Padomes rotējošās prezidentvalstis. Gada pirmajā pusē Malta pievērsās migrācijai, drošībai, sociālajai iekļaušanai, vienotajam tirgum un ES kaimiņattiecību un jūrlietu politikai. Gada otrajā pusē Igaunija īpašu uzmanību pievērsa digitālajai Eiropai un inovācijai.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja

2017. gadā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja bija aktīvi iesaistījusies debatēs par Eiropas nākotni, kā arī pieņēma rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu un rīkoja valsts mēroga debates dalībvalstīs. Jūnijā komiteja rīkoja arī ikgadējās Pilsoniskās sabiedrības dienas, kurās uzsvars tika likts uz spēcīgu pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu pārdomās par Eiropas nākotni.

2017. gada jūlijā Karls Haincs Lambercs tika ievēlēts par Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāju. Gada laikā komiteja rīkoja vairākas neformālas tikšanās ar iedzīvotājiem par Eiropas nākotni, kas noslēdzās ar oktobrī rīkoto Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu, kuras ietvaros notika 29 pasākumi visās dalībvalstīs. Komiteja rīkoja arī astoto Eiropas konferenci par publisko komunikāciju, kuras mērķis ir uzlabot valdību saziņu ar pilsoņiem un palielināt informētību par ES politiku.

Labāka regulējuma programmas pabeigšana

Kad Junkera vadītā Komisija sāka darbu 2014. gadā, tā nolēma koncentrēt uzmanību uz jautājumiem, kuros ES risinājums ir labākā iespēja un attiecībā uz kuriem valstu vai vietējā līmeņa risinājumi nav efektīvi. Tā rezultātā gada darba programmās iekļauto iniciatīvu skaits tika samazināts par vairāk nekā 80 %, salīdzinot ar iepriekšējām Komisijām. Lai sasniegtu labākus rezultātus un efektīvāk reaģētu uz pilsoņu prasībām, Komisija ir padarījusi pārskatāmāku savu politikas veidošanu un likumdošanu un vairāk uzklausa iedzīvotājus, katrā politikas veidošanas un likumdošanas procesa posmā izmatojot sabiedrisko apspriešanu un īpašus atsauksmju ieguves instrumentus.

Labāka regulējuma programmas mērķis ir izveidot un novērtēt ES politiku un tiesību aktus pārskatāmā veidā, balstoties uz pārbaudītiem datiem un ņemot vērā iedzīvotāju un ieinteresēto personu viedokli.

Labāks regulējums ir visa Komisijas darba pamatā un nodrošina, ka ES dara tikai to, kas ir nepieciešams, un dara to labi. Tas nozīmē, ka katru gadu tiks iesniegts ierobežots prioritāro iniciatīvu skaits un pastāvīga uzmanība tiks pievērsta pašreizējiem ES tiesību aktiem, nodrošinot, ka tie atbilst mērķim, un vajadzības gadījumos veicot pārskatīšanu, atsaukšanu un vienkāršošanu. Ikviens var piedalīties šajā procesā, izsakot savu viedokli par to, kā uzlabot spēkā esošos ES tiesību aktus, izmantojot tiešsaistes rīku.

Normatīvās atbilstības un izpildes programmas mērķis ir apzināt iespējas vienkāršot tiesību aktus un samazināt nevajadzīgus izdevumus. Katru reizi, kad Komisija ierosina pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, tā pārbauda, vai tos var vienkāršot un novērst nevajadzīgas izmaksas. Rezultātus, kas sasniegti katrā no Junkera vadītās Komisijas 10 politiskajam prioritātēm, var uzraudzīt, izmantojot REFIT rezultātu pārskatu, kas turklāt parāda, kā Komisija ir ņēmusi vērā ekspertu un ieinteresēto personu ieteikumus. Līdz šim ir pieņemti 69 atzinumi, kas pamatojas uz vairāk nekā 280 sabiedrības ierosinājumiem par to, kā ES tiesību aktus padarīt efektīvākus un lietderīgākus.

Regulējuma kontroles padome ir neatkarīga struktūra, kas nodrošina ietekmes novērtējumu un izvērtēšanas darba kvalitātes kontroli. 2017. gadā tā turpināja darbu, stiprinot uzraudzību, kvantitatīvo noteikšanu un savlaicīgus norādījumus un izstrādājot regulārus informatīvus pasākumus ar citām iestādēm un regulējuma pārraugiem.

Komisijas 2018. gada darba programmu papildina paziņojums “Labāka regulējuma programmas izstrādes pabeigšana: labāki risinājumi labākiem rezultātiem”, kurā sniegts pārskats par līdz šim paveikto un izklāstīti papildu pasākumi, ko Komisija plāno veikt. Plašāka sadarbība ar sabiedrību, sistemātiska novērtēšana, augstas kvalitātes ietekmes novērtējumi un uzlabota pieeja normatīvās atbilstības pārbaudei ir ļāvuši uzlabot jaunu priekšlikumu un spēkā esošo tiesību aktu novērtēšanu. Tas ir palīdzējis politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām diskutēt, balstoties uz faktiem un paredzamo ietekmi.

Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupa

Lai pabeigtu darbu pie labāka regulējuma programmas, Komisijas priekšsēdētājs Junkers 2017. gada 14. novembrī oficiāli izveidoja Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupu. Šo darba grupu vada Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, un tā iesniegs ieteikumus par to, kā labāk piemērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, lai nodrošinātu, ka ES rīkojas tikai tad, ja tā sniedz pievienoto vērtību. Tas nozīmē nodrošināt, ka lēmumi tiek pieņemti pēc iespējas tuvāk pilsoņiem, proti, valstu, reģionālā vai vietējā līmenī, izņemot gadījumus, kad rīcība ES līmenī ir efektīvāka. Tas nozīmē arī nodrošināt, ka regulējums nepārsniedz to, kas nepieciešams. Darba grupa nosaka politikas jomas, kurās dalībvalstis varētu efektīvāk sasniegt rezultātus, un veidus, kā vietējās un reģionālās iestādes labāk iesaistīt ES politikas veidošanā un īstenošanā.

Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanu

2017. gadā Parlaments, Padome un Komisija īstenoja jauno Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Pēc nolīguma pieņemšanas 2016. gadā šīs trīs iestādes pirmoreiz vienojās par Kopīgu deklarāciju, ar ko izveido 58 leģislatīvo prioritāšu sarakstu 2017. gadam. Iniciatīvas bija vērstas uz nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem; ES sociālo dimensiju; ES drošības un migrācijas politiku; digitālo vienoto tirgu; vērienīgiem enerģētikas un klimata politikas risinājumiem.

No 58 Komisijas iesniegtajām iniciatīvām 28 iniciatīvas tika īstenotas līdz gada beigām, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanos. Tās ietver, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atjaunošanu un darbības laika pagarināšanu un jaunus noteikumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai. Šis kopējais skaitlis ietver iniciatīvas, par kurām panākta politiska vienošanās un attiecībā uz kurām likumdošanas procesa galīgie oficiālie posmi ir jāpabeidz 2018. gada sākumā.

Decembrī trīs iestāžu priekšsēdētāji pārskatīja sasniegto progresu un vienojās par papildu 31 prioritāti, pie kuru īstenošanas ciešāk sadarboties, lai risinātu svarīgākās problēmas nākotnē. Šobrīd, kad līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām palikuši 18 mēneši, šī efektīvā prioritāšu noteikšana liecina, ka ES var nodrošināt rezultātus saviem pilsoņiem tieši tajā brīdī un tieši tur, kur tas ir svarīgi.

Gada laikā Komisija uzsāka oficiālas sarunas ar Parlamentu un Padomi par nozīmīgu tiesību akta priekšlikumu, kas paredz saskaņot vairāk nekā 160 spēkā esošus ES tiesību aktus ar Lisabonas līgumu. Šis priekšlikums ietver vecas tiesību normas, kas ir jāatjaunina, lai nodrošinātu vienādu īstenošanu dalībvalstīs, un tajā ir ņemts vērā arī tehnoloģiskais un zinātniskais progress.

Turklāt šīs trīs iestādes sāka sarunas par kritērijiem, kas brīdī, kad par tiem tiks panākta vienošanās, palīdzēs vienkāršāk nošķirt deleģētos un īstenošanas aktus, divu veidu pilnvarojumus, ko piedāvā Lisabonas līgums. Kopā tās izveidoja deleģēto aktu starpiestāžu reģistru, kas tika oficiāli aizsākts 12. decembrī un sniegs pilnīgu informāciju un pārredzamību visos deleģētā akta dzīves cikla posmos.

ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība

Lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz ES tiesību akti, ir būtiski, ka dalībvalstis transponē ES direktīvas savos tiesību aktos noteiktajos termiņos, ko tās apņēmušās ievērot, un ka dalībvalstis pareizi piemēro ES tiesību aktus.

Jūlijā Komisija pieņēma gada ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību, kurā uzsvērtas galvenās tendences 2016. gadā Šajā ziņojumā tika atzīmēts, ka nepabeigtu pienākumu neizpildes lietu skaits ir kopumā palielinājies par 21 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2017. gada beigās bija vairāk nekā 1500 nepabeigtu pienākumu neizpildes lietu pret 28 dalībvalstīm salīdzinājumā vien ar 1300 lietām 2013. gada beigās.

Saskaņā ar paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”, kas tika pieņemts 2016. gada decembrī, Komisija pastiprināja centienus piemērot, īstenot un izpildīt ES tiesību aktus. Jo īpaši tā pilnībā izmantos finanšu sankciju sistēmu gadījumos, kad dalībvalstis noteiktajā termiņā nebūs transponējušas direktīvu valsts tiesību aktos.

Sniegt iedzīvotājiem iespēju ietekmēt ES likumdošanu

Labāka regulējuma programmas ietvaros tagad iedzīvotājiem ir vairāk iespēju dot savu ieguldījumu ES likumdošanas procesā. 2017. gada februārī tika uzsākts jauns tīmekļa portāls, kurā iedzīvotāji un ieinteresētās personas var paust savu viedokli visā politikas veidošanas ciklā. Tiek vāktas atsauksmes par jaunajām iniciatīvām, sākot no ceļvežos izklāstītajām sākotnējām idejām līdz pat tiesību aktu priekšlikumiem, un tās nekavējoties tiek publicētas tiešsaistē, tādējādi palielinot pārredzamību. Gada laikā portāla atsauksmju sadaļa tika apmeklēta gandrīz pusmiljons reižu.

Pārredzamība un pārskatatbildība

Komiteju procedūra

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Komisija ir ierosinājusi reformēt komiteju procedūras sistēmu, ar kuras palīdzību ES dalībvalstis kontrolē, kā Komisija īsteno ES tiesību aktus. Tādējādi dalībvalstīm būs jāpauž skaidra nostāja un līdz ar to jāuzņemas lielāka politiskā atbildība, kad tiks prasīts to viedoklis par sensitīviem lēmumiem.

Kopīgais Pārredzamības reģistrs

Spēkā esošajā Pārredzamības reģistrā ir iekļauti vairāk nekā 11 500 struktūru, un vairāk nekā 7000 no tām ir reģistrējušās, kopš Komisija 2014. gada novembrī pieņēma jaunus noteikumus, saskaņā ar kuriem reģistrācija ir obligāta, lai saņemtu iespēju tikties ar augstākā līmeņa lēmumu pieņēmējiem.

2016. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu izveidot obligātu kopīgo pārredzamības reģistru, kas aptvertu Parlamentu, Komisiju un — pirmo reizi — Padomi. Šā priekšlikuma mērķis ir ieviest stabilu sistēmu un augstus pārredzamības standartus visās trīs iestādēs. Parlaments un Padome 2017. gadā pieņēma savas sarunu pilnvaras, un sarunas ir paredzēts sākt 2018. gada sākumā.

Jauns Komisijas locekļu rīcības kodekss

Paredzēts, ka 2018. gada februārī pēc Parlamenta konsultāciju procedūras stāsies spēkā jauns rīcības kodekss, kurā būs noteikti jauni standarti un stingrākas ētikas normas, kas piemērojamas Komisijas locekļiem.

Piekļuve dokumentiem

Septembrī Komisija pieņēma 2016. gada ziņojumu par piekļuvi dokumentiem, un tas liecina, ka iedzīvotāji un organizācijas aktīvi izmanto šīs tiesības, kas ir svarīgs instruments pārredzamības veicināšanai. Tika saņemti vairāk nekā 6000 sākotnēju pieteikumu par piekļuvi dokumentiem. Pieprasītie dokumenti tika pilnīgi vai daļēji publiskoti vairāk nekā 81 % gadījumu.

ES budžeta kontrole

Pēc pozitīva Padomes ieteikuma Parlaments 2017. gada aprīlī deva galīgo apstiprinājumu Komisijas īstenotajam ES budžetam 2015. gadā.

Jūlijā Komisija iesniedza Integrētu finanšu ziņojumu paketi par ES 2016. gada budžetu, apkopojot visu pieejamo informāciju par ES ieņēmumiem, izdevumiem, finanšu pārvaldību un izpildi. Ziņojumi liecina, ka ES budžeta rezultāti ir saskaņā ar Komisijas prioritātēm un budžeta izpilde ir notikusi pareizi. Septembrī Eiropas Revīzijas palāta desmito gadu pēc kārtas sniedza labvēlīgu atzinumu par ES gada pārskatu, konstatējot, ka tas ir patiess un objektīvs. Turklāt Revīzijas palāta konstatēja mazāk kļūdu visās izdevumu jomās, nekā ziņots iepriekšējos trīs gados, un pirmo reizi sniedza atzinumu ar iebildēm (nevis negatīvu atzinumu) par galīgo kopējo aplēsto kļūdu līmeni. Attiecībā uz aptuveni pusi no ES izdevumiem kļūdu īpatsvars pat nesasniedza līmeni, kuru Revīzijas palāta uzskata par būtisku. Netika konstatētas nekādas kļūdas budžeta ieņēmumu daļā.

Valstu parlamenti

Jūnijā tika publicēti divi gada ziņojumi: 2016. gada ziņojums par subsidiaritāti un proporcionalitāti un 2016. gada ziņojums par attiecībām starp Eiropas Komisiju un valstu parlamentiem.

2017. gadā no valstu parlamentiem tika saņemti kopumā 576 atzinumi, tostarp 53 argumentēti atzinumi, kas iesniegti saskaņā ar subsidiaritātes kontroles mehānismu un kuros apgalvots, ka Komisijas iesniegtie tiesību akti neatbilst subsidiaritātes principam. Komisija turpināja nostiprināt politisko dialogu ar valstu parlamentiem. Konkrētāk, gada laikā Komisijas locekļi tikās ar valstu parlamentiem 217 reizes — vai nu dalībvalstu apmeklējumu laikā, vai arī tad, kad parlamenta deputāti apmeklēja Briseli. Turklāt Komisijas locekļi piedalījās dažādas starpparlamentu sanāksmēs un citos pasākumos, kuros tie iesaistījās sarunās ar valstu parlamentu deputātiem.

Eiropas Ombuds

2017. gadā Eiropas Ombuda izmeklēšanas par iespējamām administratīvām kļūmēm Eiropas Savienības iestādēs un struktūrās aptvēra tādus horizontālus jautājumus kā, piemēram, Komisāru rīcības kodekss, Ad hoc ētikas komiteja, Komisijas īpašo padomdevēju iecelšana, Komisijas ekspertu grupu pārredzamība un sastāvs un sūdzību par pārkāpumiem izskatīšana saskaņā ar EU Pilot sistēmu. Tika aptverti arī tādi specifiski temati kā, piemēram, jautājumi saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, līgumiem, novēlotiem maksājumiem, personālu un piekļuvi dokumentiem.

Eiropas pilsoņu iniciatīva

Gada laikā Komisija reģistrēja astoņas jaunas iniciatīvas, un attiecībā uz vienu iniciatīvu tā atzina, ka parakstu vākšana ir bijusi veiksmīga. Septembrī runas par stāvokli Savienībā dokumentu paketes ietvaros tika iesniegts priekšlikums reformēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, lai to padarītu pieejamāku un ērti lietojamu. Pārskatīšanas mērķis ir pilnībā izmantot potenciālu, ko nodrošina pilsoņu iniciatīva kā instruments, kas sekmē demokrātiskas diskusijas un ļauj pilsoņiem dot ieguldījumu ES darba kārtībā.

Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi” Komisija 12. decembrī apņēmās 2018. gadā iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk palielinātu to pētījumu pārredzamību un kvalitāti, ko izmanto Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veiktajā vielu zinātniskajā novērtēšanā. Attiecībā uz lūgumu aizliegt glifosātu ES uzskatīja, ka šādam aizliegumam nav nedz zinātniska, nedz juridiska pamatojuma.

Pilsoņu dialogi

Komisija visu 2017. gadu turpināja sadarboties ar sabiedrību, izmantojot pilsoņu dialogus. Gada laikā Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieki un visi komisāri, kā arī vairāki Eiropas Parlamenta deputāti un valstu politiķi piedalījās 156 dialogos. Šos pasākumus papildināja vēl 161 pilsoņu dialogs ar Komisijas augstākajām amatpersonām.

Galvenie notikumi bija Ļubļanā, Slovēnijā, notikušie dialogi ar Komisijas priekšsēdētāju Junkeru un Slovēnijas premjerministru Miro Ceraru, kas norisinājās nākamajā dienā pēc tam, kad martā tika pieņemta Baltā grāmata par Eiropas nākotni; dialogs ar Komisijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku Timmermansu Stokholmā, Zviedrijā, lai atzīmētu Eiropas dienu maijā; kā arī dialogi ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Federiku Mogerīni un Maltas premjerministru Džozefu Muskatu Romā, Itālijā, Romas līgumu parakstīšanas 60. gadadienas priekšvakarā.

Septembrī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni kopā ar komisāru Tiboru Navračiču piedalījās pilsoņu dialogā Norčā, Itālijā, savukārt komisāre Korina Krecu un Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs piedalījās dialogā Bukarestē, Rumānijā.

Gada laikā notikušie 317 pilsoņu dialogi deva iedzīvotājiem un politikas veidotājiem iespēju apspriesties klātienē, īpašu prioritāti piešķirot diskusijām par iedzīvotāju atsauksmēm uz Balto grāmatu par Eiropas nākotni un jautājumiem, kas iedzīvotājiem ir vissvarīgākie, tostarp par sociālo Eiropu, jauniešu iesaisti un bažām par to, ka populisti izaicina demokrātiju un vienotību Eiropas Savienībā. Dialogi notika 160 pilsētās 27 dalībvalstīs, un tajos piedalījās vairāk nekā 50 000 cilvēku, turklāt vēl 193 000 cilvēku sekoja līdzi deviņiem Facebook Live pilsoņu dialogiem.