EAAPI būtiski veicināja uzraudzību un stabilitāti apdrošināšanas nozarē, tomēr joprojām pastāv lielas problēmas

Kopsavilkums

I

Apdrošināšanas nozare veido ES finanšu sektora būtisku daļu. Tā pārvalda aktīvus, kuru vērtība ir aptuveni divas trešdaļas no ES gada iekšzemes kopprodukta. Ja apdrošināšanas sabiedrības nepildītu savus pienākumus, tas varētu iedragāt finanšu sektora darbību un negatīvi ietekmēt reālo ekonomiku un patērētāju labklājību.

II

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) tika izveidota 2011. gadā, īstenojot ES finanšu sektora uzraudzības reformu pēc finanšu krīzes 2007.–2008. gadā. EAAPI darbojas kā neatkarīga padomdevēja struktūra, kas konsultē Eiropas Komisiju, Parlamentu un Padomi.

III

EAAPI galvenā atbildība ir veicināt finanšu sistēmas stabilitāti un tirgu un finanšu produktu pārredzamību, kā arī aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus. Tā arī uzrauga iespējamos riskus un apdraudējumus finanšu sektorā. Tās atbildība ir ietverta četrās plašās kategorijās: regulēšana, uzraudzība un uzraudzības konverģence, finanšu stabilitāte un patērētāju tiesību aizsardzība.

IV

Mēs pārbaudījām, vai EAAPI efektīvi veicina uzraudzību un finanšu stabilitāti apdrošināšanas nozarē. Konkrētāk, mēs analizējām EAAPI darbības uzraudzības un uzraudzības konverģences jomā (sadarbību ar valstu kompetentajām iestādēm, to darbu iekšējo modeļu izstrādē un pārrobežu uzņēmējdarbību), 2016. gada apdrošināšanas spriedzes testu, kā arī EAAPI resursu un pārvaldības pietiekamību.

V

Revīzija galvenokārt attiecās uz EAAPI uzraudzības darbībām, kas tika veiktas no 2015. līdz 2017. gadam, kā arī uz 2016. gada spriedzes testu. Revīzijas pierādījumi tika savākti, apmeklējot EAAPI un veicot dokumentu pārbaudi uz vietas, kā arī tiekoties ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, VKI, akadēmiskajiem ekspertiem un ieinteresētajām personām. Revīzijā tika ņemti vērā arī divu aptauju rezultāti.

VI

Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka EAAPI labi izmantoja visdažādākos instrumentus, lai veicinātu uzraudzības konverģenci un finanšu stabilitāti. Tomēr joprojām pastāv būtiskas problēmas, kas jārisina pašai EAAPI, valstu uzraudzības iestādēm un likumdevējiem, piemēram, Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) un direktīvas “Maksātspēja II” pārskatīšanas kontekstā.

VII

EAAPI darbības, lai nodrošinātu VKI īstenotās uzraudzības konsekvenci, balstījās uz pamatotu analīzi un vairumā gadījumu bija visaptverošas. EAAPI konstatēja būtiskas nepilnības VKI darbā, un tā pastāvīgi uzrauga notikumu attīstību. Tomēr EAAPI nav sistemātiskas kārtības, kādā veikt ieteikumu izpildes kontroli.

VIII

Mēs konstatējām, ka pašreizējais tiesiskais regulējums pārrobežu uzņēmējdarbības uzraudzībai Eiropas Savienībā ietver sistēmiskas nepilnības un rada situāciju, kurā uzraudzība ir atkarīga no uzņēmuma juridiskās formas, nevis darbības veida. Tas sniedz nepareizus stimulus uzraudzības iestādēm un apdrošinātājiem, kas dažās dalībvalstīs izmanto zemāku uzraudzības līmeni. EAAPI centās radušās problēmas atrisināt, tomēr nespēja novērst sistēmiskās nepilnības un nodrošināt uzraudzības konverģenci.

IX

Apdrošināšanas sabiedrības izmanto iekšējos modeļus, lai riska novērtējumu labāk pielāgotu savai uzņēmējdarbībai un atvieglotu kapitāla prasības. Tas, cik stingri VKI uzrauga iekšējos modeļus, dažādās iestādēs būtiski atšķiras. EAAPI centās uzlabot uzraudzības konverģenci šajā jomā. Tas pilnībā neizdevās, piemēram, tādu iemeslu dēļ kā ierobežotā piekļuve VKI sniegtajai informācijai.

X

EAAPI 2016. gadā veica spriedzes testu, lai novērtētu, kā apdrošināšanas nozare reaģētu uz nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, it īpaši uz ļoti zemu procentu likmju ilgstošu saglabāšanos un aktīvu cenu izraisītu satricinājumu. Vairākas apdrošināšanas sabiedrības izrādījās pret šādiem apstākļiem neaizsargātas, jo to maksātspēja būtiski pasliktinātos. Spriedzes testa darbības joma bija atbilstoša, un scenāriji atklāja nozares galvenos riskus. Tomēr mēs konstatējām nepilnības to kalibrēšanā. Proti, EAAPI nespēja pietiekami izvērsti pamatot, ka viens no scenārijiem bija spēcīgs.

XI

Pēc pareizas datu validēšanas spriedzes testa rezultātus EAAPI vairumā gadījumu sniedza pienācīgi. Iestādes juridisko pilnvaru dēļ dati apdrošināšanas sabiedrības līmenī netika publicēti. Pēc spriedzes testa sniegtie ieteikumi dažkārt bija pārāk vispārīgi, lai gan EAAPI centās sekot līdzi tam, cik lielā mērā VKI tos īsteno.

XII

Visās savās darbībās EAAPI lielā mērā paļaujas uz sadarbību ar VKI, bet tās ne vienmēr to pilnībā atbalsta. VKI ir izšķiroša loma EAAPI galvenajā pārvaldes struktūrā, proti, tās var lemt par EAAPI darbības jomu, pārbaudot pašu VKI efektivitāti. EAAPI vēl nav veikusi pāreju no regulēšanas uz uzraudzību. Tā kā ar pārraudzības jautājumiem strādā tikai 20 darbinieki un vēl septiņi nodarbojas ar līdzīgiem jautājumiem, EAAPI ir ļoti grūti veikt daudzos sarežģītos uzdevumus, par kuriem tā ir atbildīga.

XIII

Lai EAAPI palielinātu savas darbības lietderību un efektivitāti, mēs EAAPI sniedzam šādus ieteikums:

1. jādarbojas mērķtiecīgāk un sistemātiski jāseko līdzi savu uzraudzības instrumentu izmantošanai;
2. jāsadarbojas ar Komisiju un līdztiesīgajiem likumdevējiem, lai novērstu sistēmiskās nepilnības pārrobežu uzņēmējdarbības uzraudzībā;
3. jāsadarbojas ar Komisiju un līdztiesīgajiem likumdevējiem, lai novērstu ierobežojumus saistībā ar piekļuvi informācijai par iekšējiem modeļiem un sniegtu VKI lielāku atbalstu to uzraudzībā;
4. vēl vairāk jāuzlabo spriedzes testa scenāriju pamatotība;
5. pēc spriedzes testa jāsniedz konkrētāki un atbilstošāki ieteikumi VKI;
6. jāveicina spriedzes testa rezultātu publicēšana apdrošināšanas sabiedrības līmenī;
7. jānodrošina pārredzamāka spriedzes testa metodika un
8. jāstiprina uzraudzībai norīkotie cilvēkresursi.

Ievads

Apdrošināšanas tirgus Eiropas ekonomikā

01

Ņemot vērā aktīvu vērtību, kas pārsniedz divas trešdaļas no ES gada IKP, un nozares izplatību tirgū, kura dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga (sk. 1. attēlu), apdrošināšana veido finanšu sektora būtisku daļu. Tā veicina ekonomikas izaugsmi un finanšu stabilitāti, uzņemoties riskus un mobilizējot uzkrājumus. Ņemot vērā apdrošināšanas sabiedrību būtisko lomu, to neveiksmīga darbība var iedragāt finanšu pakalpojumu sniegšanu un ekonomiku kopumā un tādējādi negatīvi ietekmēt patērētājus.

02

Pašlaik viena no galvenajām apdrošināšanas tirgus problēmām ir zemas procentu likmes. Apdrošinātājiem, jo īpaši dzīvības apdrošināšanas jomā, kas veido 65 % no ES apdrošināšanas tirgus, ir ļoti grūti nopelnīt procentu likmi, kas garantēta iepriekšējos gados pārdotajiem produktiem. Tāpēc dzīvības apdrošinātāju uzņēmējdarbības modeļi pašlaik piedzīvo vērienīgas pārmaiņas, kuras rada attiecīgas sekas, tostarp papildu riska uzņemšanos. Turklāt digitālās tehnoloģijas un plašāka lielo datu izmantošana ir būtiski pārveidojušas apdrošināšanas tirgu (finanšu tehnoloģija), radot ne tikai iespējas uzņēmējdarbībai, bet arī vairākus jaunus izaicinājumus un riskus klientiem.

03

No regulatīvā viedokļa svarīgs notikums apdrošinātājiem bija “Maksātspēja II” regulējuma piemērošana 2016. gada janvārī. “Maksātspēja II” ir pirmais saskaņotais ES tiesiskais regulējums saistībā ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā. Tā aptver arī apdrošināšanas uzraudzību, un tās mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Tajā ir noteikts, cik liels kapitāls apdrošināšanas sabiedrībām ir vajadzīgs, lai segtu risku, kā arī paredzētas prasības attiecībā uz riska vadību, pārvaldību un ziņošanu.

EAAPI kā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas daļa

04

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) tika izveidota 2011. gadā¹, īstenojot ES finanšu sektora uzraudzības reformas pēc finanšu krīzes 2007.–2008. gadā. EAAPI darbojas kā neatkarīga padomdevēja struktūra, kas konsultē Komisiju, Parlamentu un Padomi. Tā rīkojas apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas starpnieku un aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbības jomā.

05

EAAPI ir daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), ko veido trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI): viena iestāde banku nozarē (Eiropas Banku iestāde — EBI), viena vērtspapīru nozarē (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde — EVTI) un viena apdrošināšanas un aroda pensiju nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK). EUI izveides pamatojums bija nodrošināt ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu uzraudzības iestādēm (ko sauc arī par valstu kompetentajām iestādēm — VKI), veicināt pārrobežu problēmām izstrādāto ES risinājumu pieņemšanu un sekmēt noteikumu konsekventu piemērošanu un interpretēšanu.

06

EAAPI galvenā atbildība ir veicināt finanšu sistēmas stabilitāti, tirgu un finanšu produktu pārredzamību un apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un saņēmēju aizsardzību. EAAPI uzdevums ir uzraudzīt un apzināt tendences, iespējamos riskus un apdraudējumus mikroprudenciālās uzraudzības, starpvalstu un starpnozaru līmenī. Šim nolūkam EAAPI atbildība ir ietverta četrās plašās un savstarpēji saistītās kategorijās: regulēšana, uzraudzība un uzraudzības konverģence, finanšu stabilitāte un patērētāju tiesību aizsardzība (sk. 1. tabulu). Pabeidzot darbu pie galvenā tiesiskā regulējuma apdrošināšanas nozarē un ņemot vērā vajadzību nodrošināt tā efektīvu īstenošanu, EAAPI plānoja mainīt darba stratēģisko virzienu, no regulēšanas pārejot uz uzraudzību. Šajā revīzijā mēs koncentrējamies uz uzraudzību un uzraudzības konverģenci, kas ir ļoti svarīga patērētājiem, un spriedzes testu, kas attiecas uz mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti.

1. tabula

EAAPI atbildība

Atbildības joma	EAAPI pienākumi
Regulēšana	Izstrādāt tehniskos standartus, ko vēlāk apstiprina Komisija, un apspriest veiktās izmaiņas. Konsultēt Komisiju jomās, kurās tā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saistībā ar ES darbu.
Uzraudzība un uzraudzības konverģence	Sekmēt un koordinēt VKI uzraudzības darbu, lai Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā izveidotu saskaņotu, lietderīgu un efektīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu ES tiesību aktu vienotu, vienādu un konsekventu piemērošanu.
Finanšu stabilitāte un krīzes pārvarēšana	Veicināt ESRK makroprudenciālās uzraudzības darbu, iesniedzot datus un ziņojumus. Veikt spriedzes testus apdrošināšanas un pensiju nozarē un nodrošināt saskaņotu krīzes novēršanu un pārvarēšanu, kā arī saglabāt finanšu stabilitāti krīzes laikā.
Patērētāju tiesību aizsardzība un inovācija finanšu jomā	Pasargāt patērētājus no pārmērīga riska uzņemšanās, kad viņi iegādājas finanšu produktus vai iegulda līdzekļus tajos, izstrādājot noteikumus, uzraugot tirgus tendences, uzlabojot pieejamo informāciju u. c. Aizliegt finanšu produktus, kas apdraud finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā, analizēt jaunās finanšu inovācijas/produktus tirgū un ziņot par tām/tiem.

Avots: ERP.

EUI reformu process

07

Tā kā problēmu raksturs finanšu tirgos attīstās, Komisija 2017. gada septembrī ierosināja reformu kopumu, lai stiprinātu EFUS. Galvenais mērķis bija uzlabot visu triju EUI pilnvaras, pārvaldību un finansējumu, kā arī ESRK darbību. Vairāki Komisijas priekšlikumi būtu tieši piemērojami EAAPI, piemēram, neatkarīgas valdes izveide (kas atbildētu par katrā atsevišķā gadījumā pieņemtiem lēmumiem un noteiktiem uzraudzības jautājumiem), EAAPI lomas stiprināšana iekšējo modeļu validēšanā un tai pieejamo instrumentu uzlabošana, lai veicinātu uzraudzības konverģenci.

08

Komisijas priekšlikumiem par izmaiņām EAAPI tiesiskajā regulējumā tagad tiks piemērots standarta likumdošanas process, ieskaitot apspriešanu Padomē un Parlamentā. Sagaidāms, ka grozītie tiesību akti tiks pieņemti 2019. gadā. Mūsu revīzija var sniegt noderīgu ieguldījumu šajās debatēs.

Revīzijas tvērums un pieeja

09

Revīzijā tika pārbaudīts, vai EAAPI efektīvi veicināja uzraudzību un finanšu stabilitāti Eiropas apdrošināšanas nozarē. Revīzija koncentrējās uz EAAPI prioritāšu neseno pāreju no regulēšanas uz uzraudzību. Īpašu uzmanību mēs pievērsām šādām jomām:

1. EAAPI darbības uzraudzības un uzraudzības konverģences jomā; mēs pārbaudījām EAAPI izmantoto instrumentu izlasi (I, II un III daļa);
2. 2016. gadā veiktais spriedzes tests apdrošināšanas nozarē (IV daļa) un
3. horizontālie aspekti, kas ir būtiski visu EAAPI darbību efektivitātei (tiesību instrumentu izmantošana, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, cilvēkresursu pietiekamība un pārvaldības struktūras piemērotība; V daļa).

10

EAAPI darbības saistībā ar uzraudzību un uzraudzības konverģenci praktiski aptver trīs plašas jomas: i) valstu iestāžu veiktās uzraudzības veicināšanu, ii) pienācīgas pārrobežu struktūru uzraudzības nodrošināšanu un iii) iekšējos modeļus. Skaidrības labad mēs šos jautājumus aplūkojām trijās secīgās ziņojuma daļās (I, II un III), bet tās visas kopā veido mūsu novērtējumu par EAAPI darbu uzraudzības un uzraudzības konverģences jomā. Finanšu stabilitātes jomā mēs koncentrējāmies uz spriedzes testu apdrošināšanas nozarē, ņemot vērā tā nozīmi nākotnes risku apzināšanā tirgū.

11

Ziņojumā nav aplūkots VKI darbs (šīs iestādes cieši sadarbojas ar EAAPI visās tās darbības jomās). ESRK, kas bija iesaistīta viena spriedzes testa scenārija izstrādē, netika revidēta, jo par abiem scenārijiem atbild un to izstrādē piedalās EAAPI. Tā kā revīzija koncentrējās uz apdrošināšanas tirgu, tā neietvēra EAAPI darbības aroda pensiju nozarē.

12

Revīzija aptvēra EAAPI uzraudzības darbības, kas galvenokārt tika veiktas 2015.–2017. gadā, un 2016. gada spriedzes testu (tostarp iepriekšējā — 2014. gada spriedzes testā gūtās atziņas). Attiecībā uz katru revidēto darbību pārbaudāmos gadījumus/dokumentus mēs izraudzījāmies tā, lai nodrošinātu EAAPI darba reprezentatīvu izlasi, kas atspoguļo dažādas tipiskās problēmas.

13

Galvenais revīzijas darbs ietvēra EAAPI apmeklējumus un dokumentu pārbaudes uz vietas. Pierādījumus mēs ieguvām arī informācijas vākšanas sanāksmēs un videokonferencēs ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem, ESRK, VKI, akadēmiskajiem ekspertiem un ieinteresētajām personām (patērētāju un uzņēmumu asociācijām). Papildu informāciju revīzijai sniedza divu aptauju rezultāti:

1. pirmā tika nosūtīta visu ES dalībvalstu VKI un attiecās uz vispārējo sadarbību ar EAAPI (uzraudzība un spriedzes testi). Atbildes sniedza 24 no 28 VKI;
2. otrā tika nosūtīta izraudzītām apdrošināšanas sabiedrībām un attiecās uz spriedzes testu. Atbildes sniedza 35 no 66 sabiedrībām.

Apsvērumi

I daļa. EAAPI darbības, ar kurām nodrošina VKI īstenotās uzraudzības konsekvenci, ir pamatotas, tomēr to izpilde netiek sistemātiski uzraudzīta

14

Saskaņā ar mērķi veicināt labāku un konsekventāku uzraudzību ES dalībvalstīs EAAPI iesaistās vairākās darbībās, lai sekmētu un koordinētu valstu uzraudzības iestāžu (VKI) darbu. To darot, EAAPI paredz Eiropas uzraudzības kultūru, kas nozīmē vienotu izpratni par to, kā uzraudzītāji domā, uzvedas un strādā savā kopienā. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas sabiedrībām visā Eiropā ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi un patērētājiem — līdzīga uzticēšanās tam, ka apdrošināšanas sabiedrības atbilst regulatīvajām prasībām.

15

Attiecībā uz VKI darba koordinēšanu revīzijā tika aplūkoti trīs galvenie instrumenti, kas kalpo uzraudzības konverģences mērķim: strukturēts dialogs ar VKI (ar vietas/valsts apmeklējumiem kā svarīgu komponentu), uzraudzības rokasgrāmata un salīdzinošā izvērtēšana (sk. 2. attēlu). Rokasgrāmatu un salīdzinošo izvērtēšanu koordinēja EAAPI, lai gan darbs tika veikts ļoti ciešā sadarbībā ar VKI. Valstu kompetento iestāžu deleģētie vērtētāji nodrošināja lielāko daļu satura un salīdzinošo izvērtējumu. Papildus revidētajiem EAAPI izmantoja vairākus citus instrumentus² — gan tos, kas tieši noteikti izveides regulā, gan arī tos, ko izvēlējusies pēc savas iniciatīvas.

EAAPI konstatēja būtiskas nepilnības uzraudzības kvalitātē

16

Izmantojot strukturētu dialogu ar VKI, EAAPI konstatēja vairākas nepilnības apdrošināšanas uzraudzības būtiskos aspektos (sk. 3. attēlu). Salīdzinošā izvērtēšana arī atklāja svarīgas jomas, kurās VKI būtu jāuzlabo sava uzraudzības prakse (sk. I pielikumu). EAAPI veiktie novērtējumi rāda, ka VKI izmantotās pieejas uzraudzībai to intensitātes, riska novērtējuma un tālredzības ziņā bieži vien atšķīrās. Tas nozīmē, ka noteikta apdrošināšanas sabiedrības prakse (piemēram, riska pārvaldības jomā) vienā dalībvalstī varētu tikt pieņemta, bet citā — apstrīdēta. Strukturēta dialoga procesā VKI sniedza atbildes uz EAAPI ziņojumos ietvertajiem konstatējumiem. Tomēr EAAPI šīs atbildes sistemātiski neanalizēja un nesniedza visaptverošu rakstisku atsauksmi VKI.

EAAPI ieteikumi atspoguļo konstatētās nepilnības, bet to izpilde netiek uzraudzīta

17

Ņemot vērā konstatētās nepilnības, EAAPI konkrētām valstu kompetentajām iestādēm ieteica noteiktas darbības. Strukturēta dialoga gadījumā EAAPI katrai no mūsu izlasē iekļautajām VKI sniedza vairāk nekā 30 ieteikumu, nenosakot nekādas prioritātes. Pēc salīdzinošās izvērtēšanas ieteikumu skaits bija ievērojami mazāks. Lai gan ieteikumi bija skaidri, tie dažkārt bija vispārīgi un neatbilstoši VKI konkrētajai situācijai.

18

EAAPI neparedzēja ieteikto darbību izpildes sistemātisku uzraudzību ne saistībā ar strukturēto dialogu, ne arī salīdzinošo izvērtēšanu. Tāpēc EAAPI nav informācijas, vai VKI šos ieteikumus ņēma vērā. Tomēr tā centās sekot līdzi dažiem konkrētiem jautājumiem ad hoc kārtībā (piemēram, pēc noteikta laika apmeklējot VKI vai uzturot neformālus kontaktus; bija arī viena īpaša salīdzinošās izvērtēšanas pēcpārbaude) un varēja demonstrēt dažus konkrētus uzlabojumus VKI praksē un pārvaldībā (sk. 1. izcēlumu).

Pamatā esošais darbs galvenokārt bija rūpīgs un visaptverošs, bet procesi bija laikietilpīgi

19

Neraugoties uz attiecīgās jomas sarežģītību, ar uzraudzību un uzraudzības konverģenci saistītā EAAPI darba struktūra un skaidrība kopumā bija laba un balstīta uz pamatotu analīzi un metodiku. EAAPI darbinieki sagatavoja konkrētu valstu apmeklējumus, savācot dažādus dokumentus un informāciju, ieskaitot anketu, kas jāaizpilda VKI. Tas ļāva pielāgot apmeklējumu saturu, ņemot vērā konkrētu VKI īpašās problēmas. Salīdzinošā izvērtēšana tika balstīta uz sīki izstrādātu metodiku, kurā noteiktas visas darbības, kas jāveic vērtētājam. Tomēr dalībniekiem sniegtajiem norādījumiem dažkārt trūka strukturētas pieejas un ar projektu saistītas konkrētas informācijas.

20

Konkrētie jautājumi, kas tika ietverti EAAPI uzraudzības darbā, bija plaši un būtiski. Instrumentu darbības joma nodrošināja visaptverošu pieeju, bet dažkārt tas nozīmēja to, ka svarīgākajiem jautājumiem netika pievērsta pietiekama uzmanība. Par rokasgrāmatas darbības jomu lēma koordinācijas komiteja, un tajā bija iekļautas visas svarīgākās jomas, tomēr dažas VKI konstatēja zināmas nepilnības (sk. 4. attēlu). Tās attiecās uz svarīgiem uzraudzības aspektiem, jo faktiskajai konverģencei ir vajadzīgi ne tikai kopēji principi, bet arī saskaņota pieeja tehniskā līmenī.

21

EAAPI neizmantoja iespēju panākt lielāku sinerģiju, apkopojot paraugpraksi un mērķtiecīgi sniedzot ieteikumus rīcības uzraudzības jomā, kur tā izmantoja strukturētu dialogu ar VKI un salīdzinošo izvērtēšanu, jo tajos uzmanība tika pievērsta tikai prudenciālajai uzraudzībai³. Tomēr mēs ņemam vērā, ka EAAPI ir izveidojusi īpašus instrumentus rīcības uzraudzības jomā.

22

EAAPI regulāri izstrādāja uzraudzības instrumentus un lielāko daļu no tiem sāka izmantot līdz 2014. gadam. Tomēr uzraudzības rokasgrāmatu EAAPI pabeidza tikai 2018. gada aprīlī, t. i., četrus gadus pēc projekta sākuma (neskaitot sagatavošanas posmu) un vairāk nekā divus gadus pēc režīma “Maksātspēja II” ieviešanas, kas tai būtu jāatbalsta. Salīdzinošās izvērtēšanas pabeigšanai vajadzīgais laiks bija robežās no 14,5 mēnešiem līdz diviem gadiem, kas ir ilgi, taču atspoguļo jautājumu sarežģītību. Tomēr VKI šo ilgumu uzskatīja par problemātisku, jo tā dēļ tām bija jāuzņemas ilgtermiņa saistības attiecībā uz darbiniekiem, kuri piedalījās pārbaudēs.

II daļa. Sistēmiskas nepilnības pašreizējā pārrobežu uzņēmējdarbības uzraudzības sistēmā saglabājas, bet EAAPI centās aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus

23

Pārrobežu apdrošināšanas grupu uzraudzība Eiropas Savienībā ir strukturēta uzraudzības kolēģijās. Kolēģijām ir jānodrošina pienācīga uzraudzība, apmainoties ar informāciju un veicot visu attiecīgo VKI kooperatīvo uzraudzību. Kolēģiju vada mītnes valsts uzraudzības iestāde, kas uzrauga apdrošināšanas grupas galveno biroju. Parējās VKI sauc par uzņēmējvalsts uzraudzības iestādēm. Pašlaik Eiropas Savienībā ir izveidotas 88 kolēģijas.

24

EAAPI ir visu kolēģiju dalībniece. Tās uzdevums ir nodrošināt, ka ES tiesību akti tiek konsekventi piemēroti un visas kolēģijas darbojas saskaņoti. Turklāt EAAPI ir arī jāveicina kopējā uzraudzības kultūra un jānovērš regulējuma arbitrāža⁴. De Larosière ziņojumā⁵ šie mērķi ir noteikti kā būtiski svarīgi vienotajam tirgum.

Kolēģiju sistēmas izveide rada nepareizus stimulus apdrošinātājiem un uzraudzītājiem

25

Lai gan agrāk apdrošināšanas pakalpojumus galvenokārt sniedza attiecīgajā valstī izveidoti meitasuzņēmumi, daudzi apdrošinātāji ir sākuši sniegt vairāk pārrobežu pakalpojumu, izmantojot filiāles vai tiešā veidā (pamatojoties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību vai attiecīgi pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas paredzēta vienotajā tirgū). 2016. gadā 750 apdrošinātāji veica 59 miljardus EUR vērtus darījumus citās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs bez vietējā meitasuzņēmuma (sk. 5. attēlu). Lai gan pārrobežu uzņēmējdarbība ļauj apdrošinātājiem samazināt savu administratīvo un regulatīvo slogu, pašreizējā sistēma rada nepareizus stimulus apdrošinātājiem un uzraudzītājiem.

26

Saskaņā ar pašreizējo kolēģiju sistēmu uzraudzību nosaka grupas juridiskā struktūra, nevis uzņēmējdarbības veids. Tādējādi kolēģija ir jāizveido arī tad, ja uzraugāma vien ļoti maza apdrošināšanas sabiedrība ar meitasuzņēmumu citā dalībvalstī, lai gan šāda resursu ziņā ietilpīga uzraudzība, izmantojot kolēģiju, nebūtu vajadzīga. Turpretī lielām starptautiskām apdrošināšanas grupām, kas pārrobežu pakalpojumus sniedz bez meitasuzņēmumiem, kolēģiju nav, pat ja tas būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un finanšu stabilitāti (sk. 6. attēlu).

27

Tādējādi VKI uzrauga uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, neuzņemoties atbildību par vājas uzraudzības sekām, jo tā neietekmē vietējo tirgu. Tām arī bieži vien trūkst pietiekamu zināšanu par valsts specifikācijām un tiesību aktiem. Turklāt dalībvalstij, kurā tiek sniegti pakalpojumi, ir pilnībā jāpaļaujas uz apdrošinātāja mītnes valsts uzraudzības iestādes veikto uzraudzību, neietekmējot uzraudzības procesu. Šī sistēma nav izstrādāta tā, lai Eiropas mēroga tirgus uzraudzība būtu efektīva un balstīta uz ES iedzīvotāju interesēm. Vairākas VKI apstiprināja, ka pašreizējā pārrobežu uzņēmējdarbības uzraudzība un sadarbība nav apmierinoša (sk. 2. izcēlumu).

28

Mēs konstatējām, ka vairākas problēmas varēja attiecināt uz sistemātiski nepareiziem stimuliem. Piemēram, vairākas VKI uzraudzībai prioritāti piešķīra, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā “ietekme uz valsts finanšu stabilitāti”. Tādējādi apdrošināšanas sabiedrībām ar lielu pārrobežu uzņēmējdarbības daļu uzraudzības prioritāte bija zema. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas sabiedrībām bija liels stimuls izmantot regulējuma arbitrāžu, pārceļoties uz dalībvalstīm, kuras pieņēmušas šādu pieeju, un tad koncentrēties uz pārrobežu pakalpojumiem (sk. 3. izcēlumu).

29

Turklāt mēs konstatējām, ka apdrošinātāja bankrota gadījumā tieša ietekme uz patērētāju tiesību aizsardzību ir arī uzņēmējdarbības veidam. Eiropas apdrošināšanas garantiju sistēma pašlaik ir sadrumstalota, un tādēļ patērētāji, iegādājoties pārrobežu apdrošināšanas pakalpojumus, nav informēti par savu aizsardzības līmeni (sk. 4. izcēlumu). Patērētāji ne vienmēr zina, ka viņi iegādājas apdrošināšanas produktu no meitasuzņēmuma, filiāles vai sabiedrības, kas fiziski neatrodas viņu dalībvalstī.

EAAPI izstrādā ad hoc instrumentus, lai aizsargātu patērētājus, bet uzraudzības konverģence joprojām ir problēma

30

Ņemot vērā riskus un problēmas, ko rada pašreizējā pārrobežu apdrošināšanas uzņēmējdarbības uzraudzības sistēma, EAAPI centās aizsargāt patērētājus, izveidojot sadarbības platformas. Ja nebija kolēģiju, EAAPI izveidoja platformas saskaņā ar savām pilnvarām veicināt efektīvu informācijas apmaiņu starp VKI un nodrošināt efektīvu un konsekventu uzraudzību. Kopš 2016. gada EAAPI ir izveidojusi 13 sadarbības platformas — gan pēc savas iniciatīvas, gan atsaucoties uz VKI lūgumiem. Tās darbojas līdzīgi kā kolēģijas.

31

Mēs konstatējām, ka EAAPI platformas sniedza noderīgu ad hoc risinājumu no pārrobežu pakalpojumiem izrietošām problēmām. Vairākos gadījumos EAAPI palīdzēja veicināt sadarbību starp VKI un veiksmīgi panāca risinājumu ieviešanu. Piemēram, EAAPI lūdza mītnes valsts uzraudzības iestādi atbildēt uz vairākiem jautājumiem par apdrošinātājiem, kuru darbību raksturo tipiskie riska rādītāji (sk. 7. attēlu). Tas nodrošināja apdrošinātāja stāvokļa novērtēšanu.

32

Tad platformas izdarīja koleģiālu spiedienu uz mītnes valsts uzraudzības iestādi, proti, tā izjuta atbildību par pienācīgu uzraudzības darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamo informāciju. Šis pasākums nodrošināja patērētāju tiesību aizsardzību. Tomēr, tā kā trūka stabilu juridisko pilnvaru pārrobežu pakalpojumu jomā, EAAPI bija jāpaļaujas uz VKI faktisko vēlmi sadarboties.

Neraugoties uz ierobežoto sadarbību ar VKI, EAAPI sniedza noderīgu palīdzību vairākās pārrobežu grupu kolēģijās

33

EAAPI atbild par kolēģiju konsekventu darbību. Mēs konstatējām, ka EAAPI noteica prioritātes saistībā ar tās dalību un ieguldījumu kolēģijās, pamatojoties uz visaptverošiem un labi izstrādātiem kritērijiem. Nosakot prioritātes, tā ņēma vērā dažādus faktorus, tostarp apdrošināšanas grupas lielumu un risku, attiecīgo VKI lielumu un pieredzi un kopīgā riska novērtējuma rezultātus. Kopš regulējuma “Maksātspēja II” ieviešanas 2016. gadā EAAPI ir apmeklējusi 100 kolēģiju sanāksmes. Tomēr tā nekad nav apmeklējusi 23 citas kolēģijas (sk. 8. attēlu). Šo rezultātu var skaidrot arī ar nepietiekamiem resursiem (sk. 86. punktu).

34

Turklāt EAAPI iesaistes līmenis apmeklētajās kolēģijās būtiski atšķīrās. Piemēram, dažām kolēģijām tā nodrošināja ievērojamu pievienoto vērtību, sniedzot detalizētu ieguldījumu diskusijās un atbildes ziņojumos. Ņemot vērā savas prioritātes, dažām citām kolēģijām EAAPI līdzīgu pievienoto vērtību nenodrošināja, sniedzot tikai administratīvu un horizontālu atbalstu.

35

Lai atbalstītu kolēģijas un veicinātu uzraudzības konverģenci, EAAPI no VKI pieprasīja apdrošinātāju pašu riska un maksātspējas novērtējuma (PRMN) ziņojumus. PRMN ziņojums ir apdrošināšanas uzraudzības pamatinstruments, kas nosaka apdrošinātāju vēlmi uzņemties risku, analizē pieejamo riska kapitālu un lemj par to, kam tas tiks piešķirts. Tāpēc tas ir svarīgs progresīvs rīks, kas jāizmanto proaktīvā uzraudzībā. Mēs konstatējām, ka, lai gan EAAPI centās iegūt PRMN ziņojumus, tā ne vienmēr tos saņēma. Daži PRMN ziņojumi tika sniegti tikai pēc ilgstoša, birokrātiska procesa, kas ietvēra juridiska pamatojuma sniegšanu un augsta līmeņa intervenci. PRMN ierobežotā un apgrūtinošā sniegšana ierobežoja EAAPI uzraudzības konverģences atbalsta instrumentus un nelabvēlīgi ietekmēja tās resursu efektīvu izmantošanu.

36

Ar kolēģijām saistītā darba gaitā EAAPI konstatēja daudzas problēmas kolēģijās un apdrošināšanas grupās, piemēram, šādas:

1. dažas VKI nedalījās svarīgos dokumentos, tādos kā PRMN ziņojumi, ar citiem tās pašas kolēģijas locekļiem. EAAPI atbalstīja šos locekļus, sagādājot noderīgus dokumentus, bet ne vienmēr tas izdevās. Kolēģiju locekļiem vajadzīgas svarīgas informācijas trūkums liecināja par dažām VKI raksturīgu neuzticēšanos un apgrūtināja grupas efektīvu uzraudzību;
2. tika konstatētas nopietnas vērtēšanas kļūdas un būtiskas nepilnības apdrošināšanas grupu veiktajā riska pārvaldībā, un VKI tika ieteikts tās novērst. Lai gan EAAPI patiešām centās atbalstīt kolēģijas un veicināt pienācīgu uzraudzību, tā visaptverošā veidā nesekoja līdzi konstatēto problēmu risināšanai.

III daļa. Kaut arī EAAPI ir veikusi pirmos pasākumus, iekšējo modeļu uzraudzībā trūkst konverģences

37

Saskaņā ar regulējumu “Maksātspēja II”, kura mērķis ir aizsargāt patērētājus un nodrošināt finanšu stabilitāti, apdrošinātājiem Eiropā ir jāaprēķina savs individuālais risks. Attiecībā uz šo risku apdrošinātājiem ir vajadzīgs pietiekams riska absorbcijas kapitāls (sk. 9. attēlu), lai nodrošinātu, ka tie var izmaksāt pieprasīto atlīdzību. Aprēķinot kapitāla prasības, apdrošinātāji var izmantot attiecīgo standarta formulu vai tā dēvēto iekšējo modeli. Standarta formula ir noklusējuma izvēle, bet attiecībā uz jebkuru iekšējo modeli, ko apdrošinātāji vēlas izmantot, ir jāsaņem atļauja. VKI var atļaut izmantot tikai tos iekšējos modeļus, kuri atbilst vairākām tiesību aktos noteiktām prasībām un tāpēc ir piemēroti riska pienācīgai aprēķināšanai. Risku novērtējot par augstu, piedāvātās apdrošināšanas prēmijas var nebūt konkurētspējīgas, savukārt, novērtējot par zemu, var tikt apdraudēta apdrošinājuma ņēmēju aizsardzība un finanšu stabilitāte.

38

Iekšējie modeļi ir ļoti sarežģīti un sniedz apdrošinātājiem ievērojamu rīcības brīvību riska aprēķināšanā. Viņi var izmantot ekspertsu spriedumus un iekšējos vēsturiskos datus. Tāpēc, lai veiktu iekšējo modeļu uzraudzību, VKI ir vajadzīgi ievērojami resursi un kompetence. Ņemot vērā iekšējo modeļu ietekmi uz apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību un finanšu stabilitāti, kā arī problēmas, ko tie rada uzraudzības iestādēm, tā ir būtiski svarīga joma, kurā EAAPI ir jāveicina uzraudzības konverģence dalībvalstīs. Nekonsekventai uzraudzībai, kas veicina regulējuma arbitrāžu un tādējādi kropļo godīgu konkurenci, var būt nopietnas negatīvas sekas.

Konverģence iekšējo modeļu jomā joprojām ir ļoti ierobežota

39

Viens no EAAPI galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt, ka apdrošinātāji un uzraudzītāji noteikumus piemēro konsekventi visā ES, un tas attiecas arī uz iekšējiem modeļiem. Lai to panāktu, EAAPI piedalījās kolēģiju sanāksmēs, kurās tika apspriesti iekšējie modeļi, apmeklēja VKI, lai novērtētu iekšējo modeļu uzraudzību, un darbojās kā vidutājs starp VKI. Neraugoties uz šīm EAAPI pūlēm, mēs konstatējām vairākas problēmas, kas pierāda nemainīgi zemo uzraudzības konverģences līmeni šajā jomā.

40

Iekšējo modeļu atļauju piešķiršana un uzraudzība prasa milzīgus resursus⁶. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu uzraudzību Eiropas Savienībā, VKI ir vajadzīgi šāda sarežģīta uzdevuma izpildei pietiekami resursi. Tomēr VKI norādīja, ka iekšējo modeļu uzraudzībai paredzēto darbinieku skaits tajās ievērojami atšķiras, un apmeklējumu laikā EAAPI to apstiprināja. EAAPI konstatēja, ka vairākām VKI nav pietiekamu resursu un kompetences, lai pienācīgi uzraudzītu iekšējos modeļus, tāpēc EAAPI darbs šajā jomā ir vēl jo svarīgāks.

41

EAAPI konstatēja, ka uzraudzības kultūra un kopīgo noteikumu piemērošana ES dalībvalstīs joprojām būtiski atšķiras. Piešķirot atļaujas iekšējo modeļu izmantošanai, VKI piemēroja ļoti dažādus stingrības līmeņus. Piemēram, vairākas VKI skaidri nenorādīja apdrošināšanas sabiedrībām, kuras modelēšanas metodes ir nepieņemamas. Citos gadījumos VKI piemēroja ļoti stingras atļauju piešķiršanas prasības. Mēs konstatējām, ka dažas uzraudzības iestādes centās pasargāt vietējos apdrošinātājus, nosakot zemākas kapitāla prasības, savukārt citas pieprasīja stingrāku uzraudzību un izvirzīja augstākas kapitāla prasības.

42

Vēl kādā gadījumā iekšējā modeļa uzraudzību vajadzēja nodot no vienas VKI (valsts A) citai (valsts B), lai aptvertu visu grupu. Tomēr uzraudzības iestāde valstī B apdrošināšanas sabiedrībai pieprasīja savu iekšējo modeli būtiski uzlabot, pirms to varēs izmantot šīs valsts tirgū. Taču šo iekšējo modeli jau bija apstiprinājusi uzraudzības iestāde valstī A, kur tas jau tika izmantots. Šis gadījums ilustrē atšķirīgos standartus un pieejas iekšējo modeļu apstiprināšanai. EAAPI centās veicināt sadarbību starp abām uzraudzības iestādēm, bet vienošanās netika panākta. Galu galā iekšējo modeli varēja izmantot tikai valstī A.

EAAPI centās veicināt konverģenci, īstenojot konsekvences projektus

43

Lai sekotu līdz situācijai saistībā ar dažiem atkārtoti konstatētiem riskiem un nekonsekvenci uzraudzības pieejās, EAAPI organizēja konsekvences projektus, pievēršoties piecām svarīgām jomām (sk. 2. tabulu). Tā kā visas šīs jomas varētu būt pamatā apdrošinātāju riska neatbilstīgam novērtējumam, mēs uzskatām, ka EAAPI noteiktā konsekvences projektu darbības joma ir atbilstoša.

2. tabula

Galvenie konstatētie nekonsekvences gadījumi un turpmākie pasākumi

VKI izmantoja atšķirīgas pieejas attiecībā uz…	EAAPI turpmākie pasākumi
svārstīguma korekcijas* modelēšanu	Konsekvences projekts
valsts parāda riska režīmu	Konsekvences projekts
risku apkopošanu	Vēl nav veikti
ekspertu spriedumiem	Vēl nav veikti
izmaiņām modelī	VKI apmeklējumi

Avots: ERP.

44

Ar konsekvences projektu palīdzību EAAPI apliecināja, ka VKI piemēro būtiski atšķirīgas uzraudzības pieejas, lai apstiprinātu dažas metodes, ko apdrošināšanas sabiedrības izmanto iekšējos modeļos. Atšķirīgās metodes būtiski ietekmēja apdrošinātāja aprēķināto kopējo risku, bet EAAPI nespēja to skaitliski novērtēt. Kopumā EAAPI nav datu par iekšējo modeļu ietekmi salīdzinājumā ar standarta formulu, lai gan tas būtu vajadzīgs pienācīgai uzraudzībai.

45

EAAPI sniedza sīku informāciju par konstatētajām problēmām. Lai gan konsekvences nodrošināšanai tā izmantoja arī citus instrumentus (piemēram, atzinumus), EAAPI ne vienmēr to panāca. Piemēram, EAAPI joprojām ļauj izmantot dažādas metodes, lai modelētu svārstīguma korekciju. Tomēr tā pieprasīja VKI nodrošināt, ka neviena no metodēm nepazemina kapitāla prasības.

46

EAAPI arī īstenoja īpašu konsekvences projektu par tirgus riska modelēšanu. Tas ir viens no daudzajiem riskiem, kurus novērtē ar iekšējiem modeļiem. EAAPI lūdza apdrošinātājus izmantot savus iekšējos modeļus, lai aprēķinātu risku EAAPI noteiktam virtuāli reālistiskam portfelim. Iznākums ļāva pirmo reizi tieši salīdzināt dažādus iekšējos modeļus. Šis projekts atklāja dažas būtiskas nepilnības Eiropas Savienībā izmantotajos iekšējos modeļos. Piemēram, tika izmantotas apšaubāmas procentu likmju prognozes, lai samazinātu paredzamo risku. Turklāt EAAPI uzskatīja, ka krasi atšķirīgais riska novērtējums, izmantojot dažādus iekšējos modeļus attiecībā uz vieniem un tiem pašiem aktīviem, nav pieņemams.

47

Mēs konstatējām, ka EAAPI īstenotie projekti sniedza VKI būtisku ieskatu uzraudzītajos iekšējos modeļos un palīdzēja uzlabot konverģenci. Tomēr tie arī atklāja, ka iekšējie modeļi apdrošināšanas nozarē ietver būtisku risku un ka zināšanas par iekšējo modeļu ietekmi nav pietiekamas.

EAAPI nav pietiekamas piekļuves datiem par iekšējiem modeļiem, lai veiktu pārraudzību

48

Eiropas Ekonomikas zonā 2018. gada jūnijā bija 212 iekšējie modeļi, kurus atļāva izmantot 17 dažādas VKI (sk. 10. attēlu). Ņemot vērā ierobežotos resursus, EAAPI nolēma noteikt prioritātes, tiešos novērtējumus koncentrējot uz piecām lielākajām apdrošināšanas grupām, kuras izmanto iekšējo modeli. Šīs grupas kopā pārvaldīja 47 % no visiem aktīviem, kuriem Eiropas Ekonomikas zonā piemēro iekšējos modeļus. 2015. gadā EAAPI sāka no attiecīgajām VKI pieprasīt visu informāciju par šiem modeļiem.

49

Ņemot vērā VKI nevēlēšanos sniegt informāciju, EAAPI izmantoja proaktīvu pieeju ar intensīvu komunikāciju vairāk nekā triju gadu garumā. Proti, EAAPI rakstiski sniedza juridisku pamatojumu, kāpēc uzdevumu izpildei tai ir vajadzīga informācija. Mūsu aptaujas rezultāti rāda, ka viens no pamatā esošajiem iemesliem VKI atteikumam sniegt informāciju bija atšķirīgā interpretācija attiecībā uz EAAPI pilnvarām iekšējo modeļu jomā. Kā skaidri parādīja aptauja, vismaz divas VKI uzskata, ka EAAPI pašlaik pārsniedz savas pilnvaras. Turpretī vairākas citas VKI vēlētos, lai EAAPI savā darbā daudz vairāk pievērstos iekšējiem modeļiem, un uzskata, ka tā pietiekami neīsteno savas pilnvaras šajā būtiski svarīgajā jomā.

50

Neraugoties uz proaktīvu pieeju, EAAPI nesaņēma pietiekamu informāciju ne par vienu no pieciem lielākajiem iekšējiem modeļiem, kurus tā noteica par sava darba prioritāti. Tāpēc EAAPI neguva pilnīgu izpratni par modeļiem un nespēja veikt paredzētos novērtējumus. Informācijas nepieejamība būtiski traucēja EAAPI pildīt savus uzdevumus. No otras puses, 2016. gadā kāda VKI sniedza EAAPI visu informāciju par lielas apdrošināšanas grupas iekšējo modeli. Lai gan tā būtu iespēja novērtēt pirmo iekšējo modeli, EAAPI nolēma attiecīgajai VKI atbalstu nesniegt, paskaidrojot, ka konkrētais gadījums nav viena no tās prioritātēm. Tādējādi EAAPI joprojām nav detalizēti novērtējusi nevienu iekšējo modeli.

IV daļa. EAAPI ieguldīja vērā ņemamu darbu, lai veiktu 2016. gada apdrošināšanas spriedzes testu, bet mēs konstatējām trūkumus tā izstrādē un sniegtajos ieteikumos

51

Saskaņā ar regulu, ar ko izveido EAAPI, tā ir atbildīga par regulāru Savienības līmeņa spriedzes testu veikšanu, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. EAAPI apdrošināšanas spriedzes testu mērķis ir finanšu stabilitāte un apdrošinājuma ņēmēju aizsardzība, un tos organizē reizi divos gados (pārmaiņus ar pensiju fondu spriedzes testu). EAAPI spriedzes tests nav pārbaudījums, kuru individuāls dalībnieks nokārto vai nenokārto, un to rezultāti neliek veikt īpašus regulatīvus pasākumus. Mēs koncentrējāmies uz 2016. gada spriedzes testu, kurā tika novērtēta to apdrošināšanas sabiedrību neaizsargātība, kas darbojas dzīvības un citas ilgtermiņa apdrošināšanas jomā. Saskaņā ar sākotnējo grafiku spriedzes testu EAAPI uzsāka 2016. gada maijā un apkopotos rezultātus, kā arī ieteikumus valstu kompetentajām iestādēm publicēja 2016. gada decembrī.

Spriedzes testa darbības joma un konstatētie riski bija atbilstoši, tomēr izmantotajos scenārijos bija trūkumi kalibrēšanā un pamatojumā

52

2016. gada spriedzes testa izlase ietvēra 236 apdrošināšanas sabiedrības no 30 valstīm⁷, kuras piedāvāja gan tradicionālās dzīvības apdrošināšanas, gan arī jauktas (dzīvības un nedzīvības) apdrošināšanas pakalpojumus. Sabiedrību izlasi veidoja VKI, pamatojoties uz EAAPI tehniskajās specifikācijās sniegtajiem kritērijiem. Tā bija katras valsts tirgus reprezentatīva izlase, kas saskaņā ar spriedzes testa pieņēmumiem aptvēra vismaz 75 % no attiecīgās nozares tirgus. 2016. gada spriedzes tests tika veikts juridiskās personas (individuālas sabiedrības) līmenī, tāpēc tas neietvēra iespējamos diversifikācijas un pārapdrošināšanas ieguvumus, kas izriet no grupas līmeņa.

53

Attiecībā uz 2016. gada spriedzes testu EAAPI konstatēja, ka galvenās bažas par apdrošināšanas nozares dzīvotspēju rada pastāvīgi zemās bezriska procentu likmes un svārstīgums kapitāla vērtspapīru tirgū. Kā apstiprināja mūsu veiktā aptauja, tas atbilda EAAPI, ESRK un apdrošināšanas sabiedrību regulāri veiktajiem riska novērtējumiem (sk. 11. attēlu). Koncentrēšanās uz stresa testā aplūkotajiem riskiem nozīmēja to, ka netika ņemti vērā citi ar apdrošināšanu saistīti faktori (piemēram, ilgdzīvošana, pandēmija vai dabas katastrofas), bet tas bija attaisnojams, jo direktīva “Maksātspēja II” tika īstenota tikai pirmo gadu, sagādājot grūtības apdrošināšanas sabiedrībām.

54

Ņemot vērā koncentrēšanos uz tirgus risku, ilgtermiņa apdrošināšanas darbības izvēle bija atbilstoša. Zemā ienesīguma vide dzīvības apdrošināšanas jomu skar īpaši smagi, jo parasti tai ir ilgtermiņa saistības pret apdrošināšanas ņēmējiem un tā cīnās, lai nopelnītu iepriekš garantētās procentu likmes. Izvēle izmantot tirgus satricinājumu bija atbilstoša, ņemot vērā apdrošinātāju kā institucionālo investoru būtisko lomu un tādējādi to ietekmi uz finanšu tirgus stabilitāti kopumā.

55

Spriedzes tests 2016. gadā ietvēra divus scenārijus — “Zems ienesīgums” un “Divkāršs sitiens” —, kas precīzi atspoguļoja riskus, ko EAAPI bija apzinājusi kā svarīgus apdrošināšanas nozarei (galvenos parametrus un pieņēmumus sk. II pielikumu). Lai radītu zema ienesīguma scenāriju, EAAPI izmantoja savas spējas un īpašus diskrecionārus pieņēmumus, savukārt divkārša sitiena scenārijs tika sagatavots sadarbībā ar ESRK, kas satricinājumu rādītājus ieguva no finanšu satricinājumu simulatora, fiksējot vēsturiskās atkarības datos.

Zema ienesīguma scenārijs

56

Šā scenārija sākumpunkts bija zema bezriska ienesīguma līkne dažādiem termiņiem (līdz 20 gadiem attiecībā uz euro), ko EAAPI izveidoja, nosakot zemākās likmes, kas divu gadu laikā faktiski novērotas tirgū. Mēs lēšam, ka šāda notikuma varbūtība ir vismaz 3 % vai daudz lielāka par parasto robežvērtību, kas ir 1 %⁸. Tāpēc varbūtība ir pārāk liela, lai šo elementu vienu pašu uzskatītu par pietiekami stingru. Scenārija otrs elements bija papildu spriedze, kas piemērota ienesīguma līknei (virzība uz leju par 15 bāzes punktiem — bp). Turklāt, lai aprēķinātu apdrošinātāju saistību vērtību ļoti ilgā termiņā, EAAPI izmantoja tā dēvēto galīgo nākotnes likmi (GNL), kas noteikta 2 % apmērā, atspoguļojot pieņēmumu par pastāvīgi zemu ienesīgumu. Divi pēdējie elementi (virzība uz leju par 15 bp un GNL) samazina scenārija varbūtību, bet nav iespējams novērtēt, cik lielā mērā. Tomēr šo divu elementu spēks bija ierobežots, jo tie bija samērā tuvi toreizējai tirgus situācijai⁹.

57

Kaut arī vairākums aptaujā piedalījušos VKI uzskatīja, ka scenāriji ir labi kalibrēti, dažas no tām izteica minētās bažas par zema ienesīguma scenārija stingrību (sk. 12. attēlu). EAAPI nemēģināja, pat ne iekšējās analīzes vajadzībām, aprēķināt līknes sākotnējās (likvīdās) daļas varbūtību. Tā arī nesniedza nekādu citu pietiekami detalizētu vispārējā scenārija pareizības pamatojumu.

58

Spriedzes līmenis valūtām, kas nav euro, tika iegūts, izmantojot pieņemtu euro līknes multiplikatoru. Tomēr EAAPI šo metodi neizmantoja pilnīgi pareizi, jo tā neņēma vērā atkarību starp dažādu valūtu procentu likmēm pārskata periodā.

Divkārša sitiena scenārijs

59

Divkārša sitiena scenārijs paredzēja procentu likmju samazināšanos un tirgus satricinājumu, kas izpaužas kā valsts un uzņēmumu obligāciju ienesīguma straujš pieaugums un akciju un cita veida aktīvu cenu samazinājums. ESRK aprēķinātā varbūtība abiem galvenajiem izraisītājnotikumiem bija 0,50 % attiecībā uz mijmaiņas likmju satricinājumiem un 0,75 % attiecībā uz valsts obligāciju ienesīguma satricinājumu. Scenārijs bija pietiekami spēcīgs, jo tas apvienoja lielu spriedzi bilances aktīvu pusē ar mijmaiņas satricinājuma elementu, kas pievienots, lai radītu spriedzi saistību pusē.

60

Divkārša sitiena scenārija ticamība bija ļoti atkarīga no finanšu satricinājumu simulatorā izmantoto vēsturisko datu kopas. Tas atspoguļoja atkarību starp dažādiem būtiskiem ekonomikas mainīgajiem lielumiem un balstījās uz vēsturiskajiem datiem 11 gadu periodā (2005.–2015. gads). Tomēr, lai gan izraudzītais periods ietvēra divas nesen notikušas krīzes, tas bija pārāk īss, lai garantētu visās Eiropas valstīs pietiekami spēcīgu spriedzes līmeni (sk. 5. izcēlumu).

61

Piemēram, spriedzes līmenis Bulgārijas 10 gadu obligāciju ienesīgumam (pieaugums par 111 bp salīdzinājumā ar pamatscenāriju) bija zemāks nekā Beļģijā (116 bp) vai Horvātijā (155 bp). Turklāt mēs konstatējām salīdzinoši zemu spriedzes līmeni Slovākijā un Apvienotajā Karalistē (attiecīgi 95 bp un 94 bp šo valstu 10 gadu obligāciju ienesīgumam salīdzinājumā ar vidējo spriedzes līmeni — 121 bp). Ja vēsturisko datu izlases periods būtu ilgāks (piemēram, 20 gadi), rezultāti būtu ticamāki un, iespējams, uzrādītu gadījumus ar augstāku spriedzes līmeni dažās valstīs.

62

Divkārša sitiena scenārijs definēja konkrētus spriedzes līmeņus dažām aktīvu kategorijām, ko turēja apdrošināšanas sabiedrības ārpus ES, tomēr tas atstāja šajās valstīs turētās akcijas bez spriedzes. Spriedzes piemērošana ārpus ES turētām akcijām ir ļoti svarīga spriedzes testa ticamībai, jo akciju tirgus lejupslīde Eiropas Savienībā nav izolēta no citiem pasaules akciju tirgiem (krīzes apstākļos akciju tirgu atkarība sasniedz 90 % korelāciju). Tāpēc ir svarīgi iekļaut satricinājumus arī attiecībā uz akcijām ārpus ES, nevis ierobežot risku tikai saistībā ar ES.

Pamatojums un komunikācija

63

Ņemot vērā, ka svarīgi spriedzes testa elementi bija izmantojami pēc saviem ieskatiem, EAAPI nepielika pietiekamas pūles, lai tos pārredzamā veidā pamatotu. Tehniskajās specifikācijās EAAPI nepaskaidroja, kā tā izveidoja scenārijus vai izdarīja to pamatā esošos pieņēmumus. To atbalstīja dažas VKI un nozares pārstāvji (sk. 6. izcēlumu). Dažiem nozares pārstāvjiem nebija arī skaidrs, vai scenāriji ietvēra satricinājumu, kas līdzinās tam, kurš noteikts saskaņā ar režīmu “Maksātspēja II”, vai ir spēcīgāks par to. Tas radīja dažas nepareizas spriedzes testa būtības interpretācijas. EAAPI neieviesa pilnīgu skaidrību šajā jautājumā, piemēram, paskaidrojot, kāpēc un kā scenāriji atšķiras no režīma “Maksātspēja II”.

EAAPI pareizi validēja un apkopoja datus

64

Spriedzes testa datu validācijas process notika trijās kārtās: viena kārta, ko īstenoja VKI, norisinājās valsts līmenī, un divas centrālā līmenī — tās veica validācijas grupa, kuras sastāvā bija EAAPI un VKI darbinieki. Datu analīzes un apkopošanas vajadzībām EAAPI izstrādāja datu validācijas rīku Excel formātā. Datu validācijas procesā tas izrādījās noderīgs, jo palīdzēja saskaņot VKI dažādās pieejas. Kopumā EAAPI rūpīgi analizēja apdrošināšanas sabiedrību sniegtos datus un skaidri norādīja uz visiem nekonsekvences gadījumiem, lai gan galīgo lēmumu par datu ticamību pieņēma VKI.

65

Mūsu pārbaudes par datu apkopošanu uzrādīja, ka EAAPI pareizi aprēķināja spriedzes testa kopējos rezultātus. Tomēr apkopošanā iekļāva sabiedrības, kuru produktu portfeļi — un tādējādi arī riska profili — bija ļoti dažādi (sk. piemēru 13. attēlu). Tā bija izlasei raksturīga iezīme, tomēr EAAPI necentās pirms datu apkopošanas sabiedrības klasificēt pēc to produktiem, lai gan tas būtu padarījis rezultātu interpretēšanu vērtīgāku¹⁰. Šajā saistībā EAAPI veica tikai ex post analīzi, lai noteiktu faktorus, kas stimulē spriedzes dažādos jutīgos aspektus.

EAAPI iesniedza būtiskus rezultātus, kas uzrādīja nozares neaizsargātību

66

Spriedzes testa rezultāti apstiprināja, ka dzīvības apdrošināšanas nozare ir neaizsargāta pret zemu procentu likmju vidi un pēkšņu tirgus satricinājumu, kas var ietekmēt finanšu stabilitāti kopumā. Saskaņā ar zema ienesīguma scenāriju aktīvu un saistību starpības atlikums attiecīgo sabiedrību bilancēs samazinātos par 100 miljardiem EUR (-18 %). Saskaņā ar divkārša sitiena scenāriju kopējā ietekme (“sitiens”) uz sabiedrībām sasniegtu 160 miljardus EUR (-29 %). Tas nozīmē, ka 44 % apdrošinātāju zaudētu vairāk nekā trešo daļu no aktīvu un saistību starpības atlikuma un 2 % zaudētu visu. Abu scenāriju ietekme būtu ievērojami lielāka, ja tiktu izslēgta tā dēvētā ilgtermiņa garantija un pārejas pasākumi¹¹ (saskaņā ar divkārša sitiena scenāriju 31 % sabiedrību nesaglabātu nekādu aktīvu un saistību starpības atlikumu).

67

Kopumā spriedzes testa ziņojums bija visaptverošs un ietvēra attiecīgus skaitļus un grafikus. Attiecībā uz rādītājiem ziņojumā sniegtie rezultāti bija izteikti kā aktīvu un saistību starpības atlikums. Tomēr analītiskiem mērķiem atbilstošāk būtu izmantot kapitāla prasības, kas noteiktas direktīvā “Maksātspēja II”. Tas parādītu faktisko ietekmi uz maksātspējas stāvokli un to, vai kapitāla prasības tiek pildītas arī pēc spriedzes testa. Tomēr mēs ņemam vērā, ka šīs attiecības pārrēķināt EAAPI neplānoja, jo tehniskā ziņā tas būtu ļoti grūti un sarežģīti un apdrošināšanas sabiedrībām būtu jāsniedz daudz vairāk sīkas informācijas, nekā tas tika prasīts 2016. gadā.

68

Rezultāti, ko uzrādīja 2016. gada spriedzes tests, tika publicēti tikai apkopotā veidā, lai sniegtu atzinumu par dzīvības apdrošināšanas nozares noturību. Atšķirībā no Eiropas Banku iestādes EAAPI nav īpašu juridisku pilnvaru publicēt individuālu sabiedrību rezultātus. Šim nolūkam EAAPI ir jāsaņem rakstiska piekrišana no dalībniekiem, ko tā izdarīja saistībā ar 2018. gada spriedzes testu. Tas bija solis pareizajā virzienā, ņemot vērā spriedzes testa mērķi, proti, atjaunot uzticēšanos. Šajā ziņā būtiska nozīme ir pārredzamībai — gan attiecībā uz spriedzes testā izmantoto metodiku, gan arī tā rezultātiem. Informācijas atklāšana par individuālām sabiedrībām varētu palīdzēt paaugstināt informētību par riskiem un tādējādi uzlabot tirgus disciplīnu.

Daži ieteikumi bija pārāk vispārīgi un neparedzēja konkrētu rīcību

69

Pēc spriedzes testa EAAPI sniedza trīs vispārējus ieteikumus VKI, norādot vairākus pasākumus, ko tās varētu veikt. Tomēr daudzi no šiem ierosinājumiem bija ļoti vispārīgi un neveicināja konkrētu rīcību, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Piemēram, ierosinājums “saskaņot iekšējā riska pārvaldības procesus ar faktisko ārējo risku” tikai atspoguļo ikvienas sabiedrības vispārējo mērķi nodrošināt pareizu riska pārvaldību. Kā apstiprināja mūsu veiktā aptauja, lai sniegtu šādus vispārīgus ieteikumus, tik sarežģīta procedūra kā spriedzes tests nebija vajadzīga. Visbeidzot, daži ierosinājumi (piemēram, “pārskatīt garantijas klauzulas” vai “apturēt dividenžu maksājumus”) nebija dažu VKI kompetencē. Tā kā VKI uzraudzības pilnvaras starp dalībvalstīm nav pilnībā saskaņotas, tas nozīmē, ka ieteikumu piemērošanas pakāpe var atšķirties.

70

Drīz pēc spriedzes testa rezultātu publicēšanas EAAPI apstiprināja plānu, lai sistemātiski sekotu līdzi ieteikumu izpildei. Viens ieteikums bija tāds, ka VKI būtu jāanalizē spriedzes testa iespējamā ietekme grupu līmenī, tāpēc EAAPI uzsāka īpašu aptauju, lai attiecīgās VKI varētu ziņot par analīzes rezultātiem un veiktajiem pasākumiem. Analīze par to, cik lielā mērā tika sekots līdzi citu ieteikumu izpildei, tika balstīta uz informāciju, ko EAAPI bija savākusi valstu apmeklējumu un kolēģiju sanāksmju laikā, kā arī tiekoties ar grupu uzraudzības iestādēm. 2018. gada janvārī EAAPI sagatavoja ziņojumu, parādot, ka VKI bija veikušas dažādus pasākumus, lai sekotu līdzi tās sniegto ieteikumu izpildei. Ziņojumā tika arī norādīta laba prakse un analizēti VKI aptaujas rezultāti attiecībā uz spriedzes testa ietekmi grupu līmenī¹².

EAAPI organizēja spriedzes testu strukturētā veidā, bet bija dažas problēmas saistībā ar testa laiku un dokumentēšanu

71

Apdrošināšanas spriedzes testa laiks 2016. gadā sakrita ar laiku, kad tika īstenota direktīva “Maksātspēja II”, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Līdz 2016. gada maija beigām visām apdrošināšanas sabiedrībām Eiropas Savienībā pirmo reizi bija jāiesniedz attiecīga ziņojumu pakete. Tūlīt pēc tam sākās spriedzes tests (sk. III pielikumu). Lielā darba apjoma dēļ apdrošinātājiem bija grūti ievērot direktīvā “Maksātspēja II” paredzēto ziņojumu un spriedzes testa hronoloģisko secību. Datu validāciju VKI veica sešu nedēļu periodā no jūlija vidus līdz augusta beigām. Mūsu aptaujā VKI pauda viedokli, ka atvēlētais laiks bija atbilstošs, tomēr, ņemot vērā darba apjomu un vasaras periodā ierobežotos resursus, tas bija saspringts. Proti, ne visas VKI spēja veltīt pietiekamu laiku un resursus rūpīgai datu validācijai.

72

Visā spriedzes testa procesā EAAPI sazinājās ar VKI un apdrošināšanas sabiedrībām, izmantojot vairākus kanālus, un mēs to uzskatām par labu praksi (sk. 7. izcēlumu). Kaut arī EAAPI bija vairāki dialoga instrumenti, tā pietiekami labi neizskaidroja dalībniekiem, kāpēc tai ir vajadzīga noteikta informācija. EAAPI galu galā spēja pamatot vajadzību saņemt šos datus validācijas mērķiem. Tomēr fakts, ka dalībniekiem netika sniegts skaidrojums, radīja priekšstatu par pārmērīgām un nevajadzīgi detalizētām datu prasībām. EAAPI nekonsultēja dalībniekus par scenāriju izstrādi.

73

Iesaistītajām sabiedrībām EAAPI sagatavoja īpašu spriedzes testa veidni, kas septiņu nedēļu laikā tām bija jāaizpilda un jānosūta VKI. Veidnes bija kopumā ērti lietojamas un pēc iespējas atveidoja direktīvā “Maksātspēja II” paredzētajos ziņojumos izmantoto finanšu datu kategorijas. Tas nodrošināja konsekvenci un sniedza skaidrību dalībniekiem par datiem, kas tiem jāiesniedz.

74

Tabulu sarežģītība atspoguļoja spriedzes testa mērķi un darbības jomu, tomēr tas nozīmēja to, ka dažiem dalībniekiem bija grūti aprēķinus veikt līdz noteiktajam termiņam (sk. 8. izcēlumu). Daudzie ar spriedzes testu saistīto materiālu atjauninājumi procesa laikā radīja papildu slogu. Tehniskās specifikācijas EAAPI atjaunināja trīs reizes, bet veidnes — četras reizes, pēdējo versiju publicējot tikai divas nedēļas pirms iesniegšanas termiņa. Tomēr ikvienai no četrām pārveidotajām veidnēm EAAPI nodrošināja noderīgu automātisku atjaunināšanas rīku, kas ātri atjaunoja saturu, ko dalībnieki jau bija ievadījuši iepriekšējā veidnes versijā.

75

Pamatojoties uz iepriekšējā — 2014. gada spriedzes testā gūtajām atziņām, 2016. gada spriedzes testā EAAPI ieviesa vairākus uzlabojumus. Piemēram, tā ļāva VKI izmantot validācijas rīku un samazināja spriedzes testa veidnes atjauninājumu skaitu (sk. IV pielikumu). EAAPI nebija vispārēja plāna attiecībā uz gūto atziņu izmantošanu. Secinājumi galvenokārt balstījās uz diskusijām, kas norisinājās divās sanāksmēs ar ieinteresētajām personām, bet EAAPI neveica nozares pārstāvju un VKI aptauju, ko tā bija darījusi pēc spriedzes testa 2014. gadā.

V daļa. EAAPI īstenotā pārvaldība un ierobežotie resursi apgrūtina mērķu sasniegšanu

76

Šajā ziņojuma daļā mēs analizējām tos EAAPI darba procesuālos un organizatoriskos aspektus, kas horizontāli ietekmē tās darbību efektivitāti. Konkrētāk, mēs koncentrējāmies uz riskiem, kas saistīti ar atkarību no VKI darba un pašreizējās pārvaldības struktūras, uz tiesību aktu izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību pamatnostādnēm un regulām, un uz EAAPI resursu pietiekamību.

EAAPI darba efektivitāte ir atkarīga no VKI ieguldījuma, un tās īstenotā pārvaldība rada grūtības

77

Visās darbībās, uz kurām attiecas mūsu revīzija, EAAPI ļoti cieši sadarbojās ar VKI. Lai gan šī sadarbība bija kopumā pozitīva un atspoguļoja EAAPI uzdevumu atbalstīt un koordinēt valstu uzraudzības iestāžu darbu, EAAPI darba efektivitāte un lietderība bieži vien bija atkarīga no VKI ieguldījuma kvalitātes un to vēlmes sadarboties. Piemēram, bija vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai ar dažām VKI vienotos tikai par valsts apmeklējumu organizēšanu vien. Lai gan EAAPI manāmi centās saņemt atbalstu no VKI, dažas no tām apšaubīja apmeklējumu jēgu un saturu. Tāpēc EAAPI, kurai galu galā izdevās apmeklēt visas VKI, pēdējo apmeklējumu veica trīs gadus pēc apmeklējumu cikla sākuma. Šī kavēšanās acīmredzami nelabvēlīgi ietekmēja EAAPI darba efektivitāti uzraudzības konverģences nodrošināšanā. VKI ieguldījuma kvalitāte un savlaicīgums arī lielā mērā ietekmēja to, vai EAAPI citus pasākumus, tādus kā uzraudzības rokasgrāmata un salīdzinošā izvērtēšana, bija iespējams sagatavot laikā.

78

Attiecībā uz valstu apmeklējumiem, ar pārrobežu darbībām saistīto darbu un iekšējiem modeļiem (sk. 35., 36. un 49. punktu) mēs konstatējām gadījumus, kad EAAPI nesaņēma no VKI visu prasīto informāciju. Līdz ar to EAAPI dažkārt nespēja veikt konkrētu analīzi, ko tā bija sākotnēji plānojusi. Piemēram, dažu valstu apmeklējumu laikā EAAPI ar valstu iestādēm nevarēja pārrunāt noteiktu apdrošināšanas sabiedrību pieejas riska pārvaldības uzraudzībai un apsprieda tikai VKI vispārējās procedūras šajā ziņā. Ņemot vērā tās raksturu, paļaušanās uz VKI sniegto datu kvalitāti spriedzes testa procesā arī bija spēcīga (sk. 9. izcēlumu).

79

Saskaņā ar EAAPI pašreizējo pārvaldības struktūru VKI var ietekmēt to, cik lielā mērā tiks pārbaudīts to veiktais darbs, kā arī šādu pārbaužu secinājumus. Tas ir tāpēc, ka EAAPI galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra ir Uzraudzības padome, ko veido 28 VKI pārstāvji un EAAPI priekšsēdētājs (kā arī novērotāji no ESRK, EBI, EVTI un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas). Uzraudzības padome apstiprina visus EAAPI galvenos dokumentus un produktus, tostarp pārraudzības stratēģiju (kurā noteiktas prioritātes VKI apmeklējumiem uz vietas), salīdzinošās izvērtēšanas tematus un galīgos ziņojumus, pieņēmumus, scenārijus un ziņojumus pēc spriedzes testa. Tas ir izaicinājums neatkarībai, ņemot vērā, ka daži EAAPI instrumenti (it īpaši valstu apmeklējumi un salīdzinošā izvērtēšana) ir paredzēti tam, lai sniegtu konstruktīvas, tomēr kritiskas atsauksmes par VKI darbu. Spriedzes testi var arī netieši atklāt nepilnības dalībvalstīs veiktajā prudenciālajā uzraudzībā un pamudināt sniegt ieteikumus VKI.

Tiesību aktu izmantošanas procedūras ir pamatotas, bet dažkārt tām trūkst pārredzamības un proaktīvas pieejas

80

Lai nodrošinātu VKI un apdrošināšanas sabiedrību atbilstību EAAPI pamatnostādnēm un regulatīvajām prasībām, EAAPI var rīkoties saskaņā ar procedūrām “ievērot vai paskaidrot” (EAAPI regulas 16. pants) un “Savienības tiesību aktu pārkāpums” (17. pants). Tomēr darbības, ko EAAPI var veikt, būtībā ietver tikai neatbilstības gadījumu uzraudzību un ziņošanu par tiem, nevis sankciju piemērošanu.

81

Saskaņā ar procedūru “ievērot vai paskaidrot” VKI ir jāapliecina, ka tās piemēro ikvienu no aptuveni 700 EAAPI izdotajām pamatnostādnēm, atsaucoties uz savu tiesisko regulējumu, vai jāpamato, kāpēc tās nav to izdarījušas. Praksē pamatnostādņu neievērošanas gadījumi ir reti, jo VKI ir iesaistītas to izstrādē un EAAPI ir efektīva procedūra šādu gadījumu reģistrēšanai un ziņošanai par tiem. Mēs konstatējām, ka procedūra “ievērot vai paskaidrot” ir efektīvs atbilstības uzraudzības instruments, bet tas pilnībā nenodrošināja pārredzamību ārējām ieinteresētajām personām un patērētājiem. EAAPI tīmekļa vietnē augšupielādētās atbilstības tabulas ne vienmēr bija atjauninātas, un tajās ietvertā kopsavilkuma informācija bija atšķirīga atkarībā no VKI sniegtās informācijas kvalitātes un vispusīguma, tāpēc sabiedrības iespējas to izmantot bija ierobežotas.

82

EAAPI 2011. gadā izveidoja procedūru “Savienības tiesību aktu pārkāpums” un kopš tā laika ir reģistrējusi 28 sūdzības (no kurām lielāko daļu tā uzskatīja par nepieņemamām). Savienības tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšanas procedūru EAAPI piemēroja konsekventi, un tās veiktā izmeklēšana bija rūpīga. Izmeklējot sūdzības iesniedzēja paziņotos iespējamos pārkāpumus, EAAPI nodrošināja tikai dažus procedūras atjauninājumus, un, ņemot vērā atsevišķu gadījumu sarežģītību, nepaziņošanas periodi dažkārt var ieilgt. Tāpēc sūdzību iesniedzēji, tostarp patērētāju organizācijas, neguva visaptverošu pārskatu par EAAPI darbībām un nepaziņošanu dažkārt kļūdaini uzskatīja par bezdarbības pierādījumu.

83

Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūra neparedzēja iespējamo gadījumu sistemātisku uzraudzību. Šādus gadījumus EAAPI uzraudzīja neformāli, bet gadījumi, kas šādā veidā nonāca tās uzmanības lokā, tika izskatīti Uzraudzības padomes slēgtās sanāksmēs. Parasti tie netika iekļauti Savienības tiesību aktu pārkāpumu reģistrā un attiecīgi izmeklēti. Šo pieeju EAAPI pieņēma, lai veicinātu VKI uzticēšanos, bet tā nesniedza ieinteresētajām personām pilnīgu pārliecību par to, ka VKI pienācīgi rīkojas pēc to pieprasījuma. Šai pieejai trūka arī pārredzamības, jo ārējās ieinteresētās personas (tādas kā patērētāju organizācijas) nevar to uzraudzīt.

84

Ņemot vērā procesa raksturu, mēs nevarējām pārbaudīt, vai EAAPI vienmēr uzsāka šo procedūru katru reizi, kad tā tika informēta par Savienības tiesību aktu iespējamu pārkāpumu (ja vien gadījums netika oficiāli paziņots un reģistrēts). Mēs konstatējām vienu gadījumu, kad EAAPI atklāja nopietnus trūkumus kādā VKI lēmumā, bet Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūru neuzsāka, tā vietā izvēloties būt vidutājam starp divām VKI (sk. 10. izcēlumu).

EAAPI resursi uzraudzības darba veikšanai bija ierobežoti, un tos nepapildināja ar tiem, kas paredzēti regulatīvajām darbībām

85

Ņemot vērā atbildības apmēru un pasākumu klāstu uzraudzības jomā, EAAPI darbojās ar ļoti ierobežotiem resursiem. 2018. gada februārī pārraudzības nodaļā bija 20 darbinieki, kas ir tikai 14 % no EAAPI cilvēkresursiem (142 darbinieki). EAAPI pārraudzības nodaļa atbild par VKI apmeklējumiem, salīdzinošās izvērtēšanas koordinēšanu, atbalstu un dalību kolēģiju sanāksmēs, VKI sadarbības veicināšanu un iekšējo modeļu pārraudzību. Daži citi darbinieki (četru pilnslodzes darbinieku ekvivalents) strādāja pie uzraudzības konverģences iniciatīvu izstrādes, bet trīs darbinieki – pie datu un uzņēmējdarbības analīzes uzdevumiem, lai atbalstītu pārraudzības darbu.

86

Resursu ierobežojumi kļuva vēl pamanāmāki grupu līmenī. Piemēram, par iekšējiem modeļiem atbildīgajai grupai faktiski bija trīs pilnas slodzes darbinieki (ņemot vērā ilgstošu prombūtni un saistības citos uzdevumos), lai gan darba programmā bija norādīti 5,25. Tā kā grupa sadarbojās ar 17 VKI, kas uzrauga 212 sarežģītus iekšējos modeļus, un bija atbildīga par citiem horizontāliem uzdevumiem, tādiem kā konsekvences projekti, resursu efektīva sadale bija liels izaicinājums. Lielākā daļa VKI, kas piedalījās mūsu aptaujā, uzskatīja, ka EAAPI personāla nodrošinājumu iekšējo modeļu pārraudzībai varētu uzlabot. Tas bija īpaši svarīgi tāpēc, ka pašām VKI bija ierobežoti resursi iekšējo modeļu uzraudzībai, it sevišķi augsto darba prasību dēļ. Sniedzot lielāku atbalstu šajā jomā, EAAPI varētu novērst būtisku speciālo zināšanu trūkumu Eiropas apdrošināšanas uzraudzības sistēmā.

87

Pēc direktīvas “Maksātspēja II” īstenošanas un pabeidzot darbu pie jaunā tiesiskā regulējuma pamata izstrādes, EAAPI pieņēma stratēģiju savas darbības pārorientēšanai no regulēšanas uz uzraudzību. To sagaidīja arī ieinteresētās personas, tostarp uzņēmumi un patērētāji, proti, ka EAAPI darbs ir jāvērš uz to, lai jaunais kopējais tiesiskais regulējums apdrošinātājiem tiktu vienādi piemērots visā ES. Tomēr darbinieku sadalījums šo pāreju neatspoguļoja. No 2015. līdz 2017. gadam darbinieku skaits politikas nodaļā samazinājās par 13 cilvēkiem, bet pārraudzības nodaļā tas pieauga tikai par pieciem cilvēkiem, tomēr to atbalstīja ierobežots skaits darbinieku, kuri strādāja citās nodaļās (sk. 14. attēlu).

88

Tā kā pārraudzības nodaļas darbiniekiem bija vajadzīgas ar attiecīgo nozari saistītas zināšanas un praktiska pieredze uzraudzībā, EAAPI vairākās personāla atlases kampaņās saskārās ar grūtībām atrast atbilstošus kandidātus. Līdzās citiem faktoriem tas bija saistīts ar lielu pieprasījumu pēc finanšu speciālistiem Frankfurtes vietējā darba tirgū, kā arī dzīves dārdzību. Tomēr EAAPI savas prasības nepazemināja un darbā pieņēma cilvēkus ar atbilstošu pieredzi.

89

Attiecībā uz spriedzes testu pamatgrupā bija trīs pienācīgi kvalificēti EAAPI darbinieki. Darbinieku sadalījums bija atbilstošs, ņemot vērā pašreizējo atbildības sadali, kas lielā mērā ir atkarīga no VKI ieguldījuma (sk. 78. punktu). Tomēr ar šiem resursiem EAAPI nespētu veikt sīkākas datu pareizības pārbaudes vai tieši sazināties ar spriedzes testa dalībniekiem, pat ja to uzskatītu par noderīgu. Turklāt EAAPI nebija pārskata par resursiem, ko izmantojuši visi iesaistītie partneri (tostarp VKI), lai organizētu un veiktu spriedzes testu. Tāpēc kopējās izmaksas palika nezināmas.

Secinājumi un ieteikumi

90

Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka EAAPI deva labu ieguldījumu, lai atbalstītu uzraudzības kvalitāti un stabilitāti ES apdrošināšanas nozarē. Tomēr, to darot, EAAPI saskārās ar ierobežojumiem, ko radīja uzraudzības sistēmas struktūra, resursu trūkums un — dažos gadījumos — nepietiekams VKI atbalsts un sadarbība. Tāpēc EAAPI, likumdevējiem un VKI vēl ir daudz jādara, lai panāktu uzraudzības konverģenci, t. i., vienlīdzīgus konkurences apstākļus apdrošināšanas uzņēmumiem, kuri darbojas visās ES dalībvalstīs, un to klientiem.

VKI darba koordinēšana

91

EAAPI izmantoja visdažādākos instrumentus — gan tās izveides regulā paredzētos, gan pēc savas iniciatīvas izvēlētos —, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas sabiedrību uzraudzībā VKI izmanto vienotu pieeju. Mēs konstatējām, ka EAAPI darbinieki šajā saistībā veica rūpīgu un labi pamatotu analītisko darbu, kas ļāva konstatēt būtiskas nepilnības VKI veiktajā uzraudzībā. Dažas no tām bija VKI institucionālās neatkarības apdraudējums un nepietiekami stingra uzraudzība, kurā izmanto formālu, nevis uz risku balstītu pieeju (sk. 14.–16. un 19. punktu).

92

Daži no EAAPI instrumentiem, it īpaši VKI apmeklējumi un salīdzinošā izvērtēšana, vispusīgi aptvēra uzraudzības jautājumus, bet tas nozīmēja, ka to darbības joma bija ļoti plaša. Tāpēc to pilnīgai īstenošanai bija vajadzīgs ilgs laiks, un VKI bija vajadzīgi ievērojami resursi, lai sagatavotos šādām darbībām un piedalītos tajās. VKI apmeklējumu rezultātā tika arī sniegti daudzi (dažos gadījumos vairāk nekā 30) ieteikumi bez skaidri noteiktām prioritātēm (sk. 17. un 20.–22. punktu).

93

Mēs arī konstatējām, ka EAAPI nebija ieviesusi pasākumus, lai sistemātiski sekotu līdzi VKI apmeklējumu un salīdzinošās izvērtēšanas rezultātā sniegto ieteikumu izpildei. Tāpēc tā neguva pārskatu par panākumiem uzraudzības konverģences jomā un neatrisinātajām problēmām. Tomēr EAAPI patiešām centās dažas problēmas ad hoc kārtībā apspriest ar VKI un varēja arī demonstrēt pakāpeniskus uzlabojumus dažu VKI izmantotajā praksē (sk. 18. punktu).

1. ieteikums. Jāuzlabo uzraudzības instrumentu mērķtiecīgums un izpildes kontrole

EAAPI ir jādarbojas mērķtiecīgāk un jāseko līdzi savu uzraudzības instrumentu izmantošanai. Konkrētāk:

1. apmeklējumos uz vietas galvenā uzmanība ir jāpievērš dažiem aktuālākajiem jautājumiem, kas izraudzīti, ņemot vērā to ietekmi uz uzraudzības konverģenci un patērētāju tiesību aizsardzību. To darot, ir jāsniedz mazāks skaits ieteikumu, bet tajos jānosaka skaidras prioritātes un konkrēti īstenošanas termiņi;
2. EAAPI ir jānosaka salīdzinošās izvērtēšanas darbības joma, lai tā būtu vērsta tikai uz vienu uzraudzības konverģences jautājumu un to parasti varētu pabeigt gada laikā;
3. EAAPI ir jāanalizē, vai VKI efektīvi īstenoja katru ieteikumu, kas sniegts strukturēta dialoga un salīdzinošās izvērtēšanas procesā. Tai jāreģistrē šīs analīzes rezultāti, lai gūtu pārskatu par panākumiem un problēmām saistībā ar uzraudzības konverģences nodrošināšanu visās dalībvalstīs, un vispārējie konstatējumi jādara publiski pieejami.

Īstenošanas mērķtermiņš: 1.1.2020.

Pārrobežu uzņēmumu uzraudzība

94

Pašreizējai pārrobežu uzņēmējdarbības uzraudzības sistēmai ir sistēmiskas nepilnības, un tā rada situāciju, ka uzraudzības metode ir atkarīga no uzņēmuma juridiskās formas. Apdrošinātājiem, kas ar meitasuzņēmumu starpniecību darbojas ārvalstīs, piemēro kolēģiju veiktu uzraudzību. Savukārt uzņēmumus, kas ārvalstīs darbojas, izmantojot filiāles vai tiešā veidā, uzrauga tikai mītnes valsts uzraudzības iestāde (sk. 23.–26. punktu).

95

Šī pārrobežu uzraudzības sistēma radīja nepareizus stimulus uzraudzītājiem un apdrošinātājiem. Tā kā dažus uzņēmumus kolēģijas neuzrauga, apdrošinātāji attiecīgajās dalībvalstīs izmantos zemāku uzraudzības līmeni. Sistēma nav izstrādāta tā, lai Eiropas mēroga tirgus uzraudzība būtu efektīva un balstīta uz ES iedzīvotāju interesēm. Tas nozīmē, ka De Larosière ziņojumā noteiktais mērķis izskaust atšķirīgas uzraudzības prakses radītus konkurences izkropļojumus un regulējuma arbitrāžu vēl nav sasniegts. EAAPI patiešām centās radušās problēmas atrisināt, piemēram, veidojot sadarbības platformas, tomēr sistēmiskās nepilnības novērst nespēja (sk. 27.–32. punktu).

96

Neraugoties uz nepietiekamajiem resursiem un — dažos gadījumos — ierobežoto sadarbību ar VKI, EAAPI spēja dot ieguldījumu kolēģiju darbā. Tomēr daudzi pārrobežu uzraudzības konsekvences jautājumi palika neatrisināti (piemēram, atšķirīgas riska novērtēšanas sistēmas, darbinieku trūkums VKI; sk. 33.–36. punktu).

2. ieteikums. Jāstiprina pārrobežu sabiedrību uzraudzība

EAAPI ir:

1. jāsadarbojas ar Komisiju un līdztiesīgajiem likumdevējiem, lai novērstu sistēmiskās nepilnības pārrobežu uzņēmējdarbības uzraudzībā, piemēram, EUI pārskatīšanas procesā uzlabojot tiesību aktus. Konkrētāk, tai ir jācenšas nodrošināt vienādu uzraudzības līmeni uzņēmumiem, kas darbojas citā dalībvalstī, neatkarīgi no izvēlētā uzņēmējdarbības modeļa;
2. paralēli šiem centieniem jāturpina aizsargāt patērētāju tiesības, izmantojot sadarbības platformas un uzraugot pārrobežu darbības.

Īstenošanas mērķtermiņš: 1.1.2019.

Iekšējo modeļu uzraudzība

97

Iekšējo modeļu uzraudzība ir ļoti sarežģīts un resursu ziņā ietilpīgs process, un konverģences līmenis šajā jomā joprojām nav apmierinošs. Tas nozīmē, ka uzraudzības iestādēm ir atšķirīgas pieejas, kā novērtēt, cik precīzi iekšējie modeļi atspoguļo apdrošinātāju faktiskos riskus. Tas var radīt negodīgas konkurences priekšrocības un nelabvēlīgi ietekmēt patērētājus un finanšu stabilitāti. EAAPI centās šos jautājumus risināt ar konsekvences projektu palīdzību un zināmus rezultātus šajā darbā arī sasniedza, lai gan uzraudzības pieeju efektīvas konverģences nebija. EAAPI centieni iesaistīties atsevišķu uzņēmumu iekšējo modeļu pārskatīšanā lielākoties bija neveiksmīgi — tos kavēja ierobežotā piekļuve informācijai. Tomēr citā gadījumā tika lūgts EAAPI atbalsts kādai VKI tās darbā pie iekšējiem modeļiem, bet tas netika sniegts, jo lūgums neatspoguļoja EAAPI prioritātes (sk. 37.–50. punktu).

3. ieteikums. Jāstiprina iekšējo modeļu uzraudzības kārtība

EAAPI ir:

1. jāsadarbojas ar Komisiju un līdztiesīgajiem likumdevējiem, lai novērstu ierobežojumus piekļuvē informācijai par iekšējiem modeļiem gan saviem darbiniekiem, gan arī uzņēmējvalsts uzraudzības iestādēm. EAAPI ir jāsniedz uzraudzības iestādēm plašāka informācija un lielāks atbalsts saistībā ar to, kā novērtēt un/vai apstrīdēt šos modeļus;
2. jāsniedz palīdzība uzraudzības iestādēm sarežģītu iekšējo modeļu atļauju piešķiršanā un uzraudzībā, kad vien šāda palīdzība tiek lūgta, kā arī pēc savas iniciatīvas.

Īstenošanas mērķtermiņš: 1.1.2019.

Apdrošināšanas spriedzes tests

98

EAAPI veica 2016. gada apdrošināšanas spriedzes testu, lai novērtētu, kā apdrošināšanas nozare reaģētu uz nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, it īpaši uz ļoti zemu procentu likmju ilgstošu saglabāšanos un aktīvu cenu izraisītu satricinājumu. Vairākas apdrošināšanas sabiedrības patiešām izrādījās pret šādu situāciju neaizsargātas, jo to maksātspēja būtiski pasliktinātos. Vairumā gadījumu spriedzes testa darbības joma un koncentrēšanās uz dzīvības un ilgtermiņa apdrošināšanu bija atbilstoša testa mērķiem (sk. 50.–54. un 66. punktu).

99

Spriedzes testa scenāriji efektīvi aptvēra galvenos apzinātos nozares riskus, tomēr mēs konstatējām nepilnības to kalibrēšanā un pamatošanā. Lai gan spriedzes testa mērķis ir imitēt ekstrēmu notikumu, viena scenārija gadījumā EAAPI nespēja pierādīt, ka tas bija pietiekami stingrs. Tomēr daži tā parametri, kas bija balstīti uz profesionālo spriedumu, izrādījās salīdzinoši tuvi tirgus realitātei. Attiecībā uz citu scenāriju mēs konstatējām nekonsekvenci dalībvalstīs piemēroto satricinājumu līmenī. Tāpēc pastāv risks, ka spriedzes testa rezultāti nesniedza pilnīgu priekšstatu par notikumiem apdrošināšanas nozarē ļoti nelabvēlīgu apstākļu gadījumā. Tas ir būtiski svarīgi no finanšu stabilitātes viedokļa un lielā mērā ietekmē apdrošinājuma ņēmējus, jo, pat ņemot vērā EAAPI pieņēmumus, nozare izrādījās ļoti neaizsargāta (sk. 55.–63. punktu).

4. ieteikums. Jāuzlabo spriedzes testu scenāriju izstrāde

EAAPI varētu vēl vairāk uzlabot spriedzes testa scenārijus, lai tie būtu pilnvērtīgāki stingrības, ticamības un konsekvences ziņā. To varētu panākt,

1. analizējot un novērtējot izstrādāto scenāriju stingrību un ticamību, piemēram, aprēķinot attiecīgo izraisītājnotikumu varbūtību vai izmantojot citas pieejamās metodes un/vai instrumentus, un dokumentējot šo analīzi, lai pierādītu scenāriju pamatotību, un
2. vairāk paļaujoties uz ESRK spējām attiecībā uz tirgus scenārijiem (piemēram, pastiprināti izmantojot satricinājumu simulatoru) un/vai citu ekspertu ieteikumiem (piemēram, izveidojot ārējo ekspertu grupu, lai novērtētu scenārijus).

Īstenošanas mērķtermiņš: sākot ar 2020. gada spriedzes testu.

100

Mēs konstatējām, ka kopumā EAAPI pareizi validēja un sniedza spriedzes testa rezultātus. Ņemot vērā pierādījumus par nozares neaizsargātību, pēc spriedzes testa veikšanas tika sniegti ieteikumi VKI. Tomēr daži ieteikumi bija pārāk vispārīgi un neparedzēja pietiekami konkrētus pasākumus. Turklāt daži ieteikumi pārsniedza atsevišķu VKI kompetenci, proti, tām nebija iespējas tos īstenot. EAAPI centās sekot līdzi ieteikumu izpildei un analizēt gūtos panākumus (sk. 64., 65., 67., 69. un 70. punktu).

5. ieteikums. Jāsniedz vairāk nozīmīgu ieteikumu VKI

Pēc spriedzes testa EAAPI vajadzības gadījumā jāsniedz ieteikumi VKI, prasot tām veikt pasākumus, kas ir konkrētāki un vairāk attiecas uz visām iesaistītajām personām. EAAPI ir jāveic ieteikto pasākumu iespējamības ex ante novērtējums, apsverot, vai VKI ir līdzekļi, lai tos efektīvi un savlaicīgi īstenotu.

Īstenošanas mērķtermiņš: sākot ar 2020. gada spriedzes testu.

101

Rezultātus, ko uzrādīja 2016. gada spriedzes tests, EAAPI publicēja tikai apkopotā veidā, jo atšķirībā no Eiropas Banku iestādes EAAPI nav īpašu juridisku pilnvaru publicēt individuālu sabiedrību rezultātus. Šim nolūkam EAAPI ir jāsaņem rakstiska piekrišana no dalībniekiem, ko tā nebija gatava lūgt 2016. gadā, bet to izdarīja, veicot 2018. gada spriedzes testu. Mēs uzskatām, ka tas ir solis pareizajā virzienā, jo individuālo sabiedrību rezultātu atklāšana varētu palīdzēt uzlabot pārredzamību, paaugstināt informētību par riskiem un tādējādi uzlabot tirgus disciplīnu (sk. 68. punktu).

6. ieteikums. Jāveicina individuālu spriedzes testu rezultātu publicēšana

EAAPI ir jāveicina spriedzes testa rezultātu publicēšana individuālu sabiedrību līmenī. Lai palielinātu dalībnieku uzticēšanos, EAAPI varētu atsaukties uz spriedzes testa metodikas uzlaboto pārredzamību (7. ieteikums) un pamatotāku scenāriju izstrādi (4. ieteikums). EAAPI ir arī jānodrošina, ka individuālu sabiedrību rezultāti tiek sniegti tā, lai tos nevarētu brīvi interpretēt.

Īstenošanas mērķtermiņš: sākot ar 2020. gada spriedzes testu.

102

Kopumā spriedzes testu EAAPI organizēja raiti, lai gan tā norises laiks dalībniekiem sagādāja lielas grūtības. EAAPI izmantoja dažādus kanālus, lai sazinātos ar VKI un attiecīgajām apdrošināšanas sabiedrībām. Neraugoties uz daudziem atjauninājumiem pārskata periodā, veidnes bija praktisks instruments, kas ļāva sabiedrībām sniegt datus. Tomēr EAAPI pietiekami nepamatoja vajadzību saņemt noteiktus datus vai neizskaidroja scenāriju izstrādi un to pamatā esošos pieņēmumus. Tas nepalīdzēja iedvest uzticēšanos VKI un dalībniekos, kuru ieguldījums bija būtiski svarīgs spriedzes testa rezultātu ticamībai. EAAPI izmantoja 2014. gada spriedzes testā gūtās atziņas, lai uzlabotu testa organizāciju 2016. gadā, bet pieeja nebija sistemātiska (sk. 71.–75. punktu).

7. ieteikums. Jāuzlabo spriedzes testu metodikas pārredzamība

Spriedzes testa metodikai jābūt pārredzamākai, un EAAPI ir jādara vairāk, lai ieinteresētajām personām un dalībniekiem palīdzētu to izprast, piemēram:

1. pirms paša spriedzes testa uzsākšanas organizējot seminārus dalībniekiem un nozares pārstāvjiem, lai sīkāk izskaidrotu testu un scenārijus un saņemtu nesaistošas atsauksmes, kas ļautu veikt uz plašāku informāciju balstītu spriedzes testu;
2. izmantojot tehnisko dokumentāciju, lai dalībniekiem labāk un sīkāk izskaidrotu scenāriju (pamatā esošo pieņēmumu) kalibrēšanu un šim nolūkam vajadzīgo datu apjomu;
3. pēc spriedzes testa rīkojot sanāksmes ar ieinteresētajām personām, lai saņemtu atsauksmes un sistemātiski apkopotu iepriekšējos spriedzes testos gūtās atziņas (t. i., norādot konkrētus termiņus, saziņas kanālus un dalībniekus).

Īstenošanas mērķtermiņš: sākot ar 2020. gada spriedzes testu.

Pārvaldība un resursi

103

Lielākajā daļā pasākumu EAAPI ļoti cieši sadarbojās ar VKI. Tomēr dažos gadījumos, it īpaši saistībā ar valstu apmeklējumiem un iekšējo modeļu izstrādi, tā nesaņēma pietiekamu atbalstu no valstu uzraudzības iestādēm. Tā kā piekļuve informācijai un dokumentiem bija ierobežota, EAAPI nespēja veikt dažas plānotās pārbaudes un analīzi. Tā kā VKI ir arī izšķiroša loma EAAPI galvenajā pārvaldes struktūrā, tās var lemt par EAAPI darbības jomu, pārbaudot to darba efektivitāti. Tas apdraudēja šādas darbības neatkarību.

104

Mēs konstatējām, ka, neraugoties uz dažām nepilnībām pārredzamības nodrošināšanā ārējām ieinteresētajām personām, EAAPI bija labi izveidota procedūra ES tiesību aktu neievērošanas gadījumu uzraudzībai (sk. 76.–84. punktu).

105

Ņemot vērā EAAPI uzdevumu sarežģītību, it īpaši uzraudzības jomā, tās resursi bija ļoti ierobežoti. Par 212 iekšējo modeļu pārraudzību atbildīgajai grupai ir bijuši tikai trīs pilnas slodzes darbinieki. Kopumā tikai 20 darbinieki (14 % no visiem EAAPI darbiniekiem) strādā tieši pārraudzības nodaļā, un ierobežots skaits citu nodaļu darbinieku nodarbojas ar uzraudzības jautājumiem. Tādējādi EAAPI stratēģiskā virziena plānotā maiņa no regulēšanas uz uzraudzību vēl nav notikusi (sk. 85.–89. punktu).

8. ieteikums. Jāstiprina uzraudzības uzdevumu veikšanai norīkotie cilvēkresursi

1. EAAPI pakāpeniski jānodrošina ievērojams to darbinieku skaita pieaugums, kuri norīkoti uzraudzības uzdevumu veikšanai, un šajā jautājumā gada darba plānā jāizvirza konkrēts un pamatots mērķis.
2. Pēc sīkas vajadzību analīzes EAAPI ir arī jāapsver iespēja pieprasīt papildu resursus, skaidri norādot uzdevumus, kuriem tie ir vajadzīgi, un to ietekmi uz uzraudzības kvalitāti un konverģenci, kā arī finanšu stabilitāti.
3. Papildu resursi ir īpaši jāizmanto tam, lai pastiprinātu EAAPI darbu iekšējo modeļu izstrādē un pārrobežu uzraudzību, kā arī lai apzinātu ES tiesību aktu neievērošanas gadījumus.

Īstenošanas mērķtermiņš: 1.1.2020.

Šo ziņojumu 2018. gada 2. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Neven MATES.

Saīsinājumi

AGS: apdrošināšanas garantiju sistēma

bp: bāzes punkts

EAAPI: Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde

EBI: Eiropas Banku iestāde

EEZ: Eiropas Ekonomikas zona

EFUS: Eiropas finanšu uzraudzības sistēma

ERP: Eiropas Revīzijas palāta

ESRK: Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

EUI: Eiropas uzraudzības iestādes

GNL: galīgā nākotnes likme

IM: iekšējais modelis

MKP: maksātspējas kapitāla prasība

PE: pilnslodzes ekvivalents

PRMN: pašu riska un maksātspējas novērtējums

UP: Uzraudzības padome

VKI: valsts kompetentā iestāde

Glosārijs

Eiropas finanšu uzraudzības sistēma: EFUS ir mikro- un makroprudenciālās finanšu uzraudzības sistēma, kas balstīta uz visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) — EBI, EAAPI un EVTI —, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) un valstu uzraudzības iestāžu darbību.

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija: ESRK atbild par ES finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību un sistēmiskā riska novēršanu un mazināšanu. ESRK uzrauga un novērtē sistēmiskos riskus un vajadzības gadījumā sniedz brīdinājumus un ieteikumus.

Galīgā nākotnes likme: GNL ir bezriska procentu likme, attiecībā uz kuru bezriska ienesīguma līkne stiepjas ārpus tā dēvētajam pēdējam likvīdajam punktam (piemēram, 20 gadi attiecībā uz euro). Šo likmi izmanto attiecībā uz saistībām ar ļoti ilgu termiņu, ja darījumu skaits tirgū ir ierobežots (nepietiekama likviditāte), lai iegūtu ienesīguma līkni.

Iekšējais modelis: Iekšējais modelis ir progresīva pieeja to risku aprēķināšanai, kuri izriet no apdrošinātāja uzņēmējdarbības. Apdrošinātāji var izvēlēties izmantot iekšējo modeli, lai vispārējo riska situāciju aprēķinātu labāk nekā ar standarta formulu; aprēķinātā riska situācija pēc tam nosaka kapitāla prasību. Iekšējam modelim ir jāatbilst vairākām prasībām, un to apstiprina atbildīgā(-s) uzraudzības iestāde(-s).

Maksātspēja II: ES direktīva “Maksātspēja II” stājās spēkā 2016. gadā, maksātspējas risku nosakot par apdrošināšanas sabiedrībām paredzēta saskaņota tiesiskā regulējuma galveno elementu. Šajā regulējumā ir izvirzītas prasības attiecībā uz visām Eiropas apdrošināšanas sabiedrībām vajadzīgo ekonomisko kapitālu (1. pīlārs), pārvaldību un riska vadību (2. pīlārs), kā arī ziņošanas standartiem (3. pīlārs). Direktīvā “Maksātspēja II” noteiktie mērķi ir uzlabot patērētāju tiesību aizsardzību, modernizēt uzraudzību, padziļināt ES tirgus integrāciju, saskaņojot uzraudzības režīmus, un palielināt ES apdrošinātāju starptautisko konkurētspēju.

Maksātspējas kapitāla prasība: MKP ir kapitāla apjoms, kas ir vajadzīgs apdrošināšanas sabiedrībām, lai izpildītu 1. pīlāra prasības saskaņā ar režīmu “Maksātspēja II”. Tam būtu jānodrošina, ka 12 mēnešu periodā apdrošinātāji ar ļoti augstu varbūtības līmeni (99,5 %) izpildīs savas saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem.

Pašu riska un maksātspējas novērtējums: PRMN ir ikgadējs iekšējais process, ko veic apdrošinātāji, lai novērtētu riska pārvaldības pietiekamību un maksātspējas stāvokli gan normālos, gan arī spriedzes apstākļos. PRMN ir paša apdrošinātāja veikts pašreizējo un turpmāko risku novērtējums.

Standarta formula: Standarta formula ir noklusējuma pieeja apdrošinātāja riska situācijas aprēķināšanai saskaņā ar direktīvu “Maksātspēja II”. Standarta formula ir sadalīta riska moduļos, kas ir apvienoti un nosaka kapitāla prasību.

Uzraudzības kolēģija: Uzraudzības kolēģija ir pastāvīga, bet elastīga struktūra, kas koordinē un veicina lēmumu pieņemšanu par tādas apdrošināšanas grupas uzraudzību, kura darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī.

Valsts kompetentā iestāde: Valstu kompetentās iestādes ir katrā dalībvalstī izraudzītas iestādes, kas pilnvarotas uzraudzīt apdrošināšanas sabiedrības (tāpēc tās dēvē arī par valstu uzraudzības iestādēm). VKI, kas atbild par tāda apdrošinātāja uzraudzību, kurš licenci saņēmis šīs VKI dalībvalstī, sauc par mītnes valsts uzraudzības iestādi. Visas pārējās VKI ir attiecīgā apdrošinātāja uzņēmējvalsts uzraudzības iestādes, ja šis apdrošinātājs veic uzņēmējdarbību, izmantojot meitasuzņēmumus attiecīgajās dalībvalstīs.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai vadības aspektus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo ziņojumu sagatavoja IV revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Neven Mates un kura revidē tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Rimantas Šadžius. Ziņojuma sagatavošanā viņam atbalstu sniedza locekļa biroja darbinieki Mindaugas Pakštys, Tomas Mackevičius, Aušra Maziukaitė un Niamh Carey, direktors Zacharias Kolias un darbuzdevuma vadītāja Kamila Lepkowska. Revīzijas darba grupā strādāja Matthias Blaas, Vasileia Kalafati, Marion Kilhoffer, Anna Ludwikowska un Josef Sevcik. Lingvistisko atbalstu sniedza Mark Smith.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-1211-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/729524	QJ-AB-18-027-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-1216-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/831300	QJ-AB-18-027-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.