
Lauksaimnieku ienākumu stabilizācija: pieejams visaptverošs instrumentu kopums, taču ir jāpaaugstina to izmantošanas līmenis un jānovērš pārmērīgas kompensācijas
Par šo ziņojumu
Lauksaimniecības nozare ir saistīta ar risku, un tāpēc lauksaimniekiem jāizstrādā stratēģijas, lai mazinātu zaudējumus, ko izraisa klimatiskie apstākļi vai augu un dzīvnieku slimības, un cenu svārstīgums. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ietver instrumentus, ar ko atbalsta lauksaimnieku īstenotu risku pārvaldību un krīzes situāciju pārvarēšanu. Nesen ierosināto KLP reformas priekšlikumu mērķis ir vairāk pievērsties risku pārvaldībai.
Mēs konstatējām, ka KLP piedāvā visaptverošu instrumentu kopumu lauksaimnieku izturētspējas palielināšanai, bet to ietekme uz lauksaimnieku rīcību ir ierobežota. ES atbalsts apdrošināšanai joprojām tiek izmantots ierobežoti un nodrošina ieguvumu tikai nelielai daļai lauksaimnieku. Netika izmantoti nekādi konkrēti kritēriji, lai izvērtētu ārkārtas pasākumu izmantošanu pēc Krievijas ieviestā aizlieguma. Mēs konstatējām arī, ka ES atbalsts produktu izņemšanai bezmaksas izplatīšanas nolūkā bija saistīts ar augstām izmaksām un tāpēc bija daži gadījumi, kad kompensācijas bija pārmērīgas.
Mēs sniedzam Komisijai ieteikumus, lai rosinātu lauksaimniekus labāk sagatavoties krīzes situācijām, plānotu un uzraudzītu apdrošināšanai sniegto atbalstu, precizētu kritērijus ārkārtas pasākumu piemērošanai un pārtraukšanai un pielāgotu izņemšanas darbībām piemērojamās kompensācijas.
ERP īpašais ziņojums saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu.
Kopsavilkums
IKā jau Eiropas Komisija ir norādījusi, lauksaimniecības nozare ir saistīta ar risku, un lauksaimniekiem jāizstrādā stratēģijas, lai risinātu jautājumus saistībā ar produkcijas zudumu (piemēram, klimatisko apstākļu vai augu un dzīvnieku slimību dēļ) un cenu svārstīgumu. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ietver instrumentus, ar ko atbalsta lauksaimnieku īstenotu riska pārvaldību un krīžu pārvarēšanu. Nesen ierosināto KLP reformas priekšlikumu mērķis ir vairāk pievērsties risku pārvaldībai.
IIMēs pārbaudījām to ES instrumentu pilnīgumu un saskaņotību, kas tiek piedāvāti, lai novērstu un pārvaldītu riskus un pārvarētu krīzes situācijas. Mēs vērtējām, vai riska pārvaldības un krīzes pārvarēšanas instrumenti ir īstenoti efektīvi un vai tie ir nodrošinājuši rezultātus. Mēs pievērsām vērību tam, kā lauksaimnieki izmantoja ES atbalstu apdrošināšanai un ārkārtas pasākumiem, kas tika īstenoti augļu un dārzeņu nozarē pēc tam, kad Krievijas Federācijas valdība 2014. gadā aizliedza vairāku produktu importu no ES (Krievijas ieviestais aizliegums). Mēs konstatējām, ka kopumā ES lauksaimniecības riska pārvaldības instrumentu un krīzes pārvarēšanas pasākumu mērķi daļēji tika sasniegti, lai gan ne vienmēr tika nodrošināta efektivitāte.
IIIMēs konstatējām, ka KLP piedāvā visaptverošu instrumentu kopumu lauksaimnieku izturētspējas palielināšanai. Tiešie maksājumi (41 miljards EUR gadā) būtiski ietekmē konkrētu lauksaimnieku ienākumu stabilizāciju. KLP ietver preventīvus instrumentus, lai palīdzētu lauksaimniekiem palielināt izturētspēju, taču pierādījumi liecina, ka to ietekme uz lauksaimnieku rīcību ir ierobežota.
IVVeids, kādā ex post pasākumi piemēroti, lai reaģētu uz vairākiem ekstrēmiem klimata riskiem, ne vienmēr ir pielāgots stratēģijai, kas paredz instrumentu, piemēram, apdrošināšanas, plašāku izmantošanu. Dažādi ES instrumenti, ar ko atbalsta ražas apdrošināšanu, pārklājas.
VES atbalsts apdrošināšanai joprojām tiek izmantots ierobežoti un nodrošina ieguvumu tikai nelielai daļai lauksaimnieku. Vairākums lauksaimnieku, kuri apdrošina ražu, to dara bez ES atbalsta, tāpēc rodas jautājumi par ES atbalsta pievienoto vērtību. Mēs konstatējām, ka Komisija nevāc būtisku informāciju, lai uzraudzītu riska pārvaldības instrumentu izmantošanu. Liela daļa ES atbalsta apdrošināšanai tiek izmantota vīna nozarē divās dalībvalstīs, kurās šo atbalstu izmanto visplašāk. Tas ir saistīts ar liekās palīdzības risku. Apdrošinātajiem lauksaimniekiem var mazināties motivācija piemērot izturētspēju palielinošu uzņēmējdarbības stratēģiju vai pielāgoties jauniem klimatiskajiem apstākļiem.
VISaistībā ar ārkārtas pasākumiem, kas tika piemēroti pēc Krievijas ieviestā aizlieguma, mēs konstatējām, ka netika izmantoti konkrēti pasākumu piemērošanas kritēriji un ka līdz pat aizlieguma trešajam gadam atbalsta līmeni noteica, galvenokārt pamatojoties uz zaudēto Krievijas tirgus daļu, neņemot vērā alternatīvu tirgu esamību. Minētos pasākumus īstenoja četrus gadus, un tos izmantoja ne tikai ārkārtas gadījumos, kā to paredz regula, bet arī, lai risinātu ar dažu augļu strukturālo pārpalikumu saistītas pamatproblēmas.
VIIMēs konstatējām, ka, īstenojot ES atbalstu ābolu tirgum, tika pārsniegtas attiecīgās vidējās tirgus cenas. Persiku un nektarīnu izņemšana no tirgus pārstrādes nolūkā radīja augstas izmaksas ES, un lielākā daļa sulas nonāca pārstrādes nozarē kā ieguldījums natūrā. Visbeidzot, mēs nevarējām pārbaudīt, vai no tirgus izņemtie produkti patiešām tika izņemti no tirgus, jo nebija nodrošināta izsekojamība vai arī minētie produkti atkārtoti nonāca tirgū citā veidā, piemēram, pārstrādāti sulā.
VIIIMūsu ieteikumi Komisijai attiecās uz šādiem aspektiem: lauksaimnieku rosināšanu labāk sagatavoties krīzes situācijām, apdrošināšanai sniegtā atbalsta plānošanu un uzraudzību, kritērijiem, kas attiecas uz ārkārtas pasākumu piemērošanu, un izņemšanas darbībām piemērojamās kompensācijas pielāgošanu.
Ievads
Lauksaimniecība ir saistīta ar risku
01Kā jau Eiropas Komisija ir norādījusi, lauksaimniecības nozare ir saistīta ar risku, un lauksaimniekiem jāizstrādā stratēģijas, lai risinātu jautājumus saistībā ar produkcijas zudumu (piemēram, klimatisko apstākļu vai augu un dzīvnieku slimību dēļ) un cenu svārstīgumu (piemēram, ģeopolitisko risku dēļ). Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ietver mehānismus, ar ko atbalsta lauksaimnieku īstenotu risku pārvaldību un krīžu pārvarēšanu. Nesen ierosināto KLP reformas priekšlikumu mērķis ir vairāk pievērsties risku pārvaldībai.
02Lauksaimnieciskā darbība ir cieši saistīta ar klimatu. Laika apstākļi var vai nu veicināt, vai arī apgrūtināt ražošanu. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegto informāciju pastāv risks, ka ES palielināsies ar ekstrēmiem laika apstākļiem saistīts ražas zudums1. 1. attēlā ilustrēti ekstrēmi laika apstākļi, piemēram, pārmērīgs lietus, karstuma viļņi un sausums, kas bija vērojami ES 2018. gada vasarā. ERP nesen sagatavoja ziņojumus par plūdu2 un pārtuksnešošanās3 riskiem.
1. attēls
Problemātiskās teritorijas — ekstrēmi laika apstākļi
Avots: JRC MARS biļetens, 2018. gada augusts.
Citi būtiski riska faktori, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu, ir augu un dzīvnieku slimību sekas. Pēdējos gados slimību uzliesmojumi novēroti bieži, un daļēji tos izraisa intensīvākas tirdzniecības plūsmas un cilvēku pārvietošanās (abi faktori palielina jaunu patogēnu rašanās risku).
04Tādu risku kā produkcijas zudums un cenu svārstīgums novēršana ir atkarīga no to sastopamības biežuma un ietekmes. Komisija veiktajā analīzē atsaucas uz risku klasifikāciju, ko izstrādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), nosakot jomas, kurās riski jānovērš pašiem lauksaimniekiem, izmantojot, piemēram, apdrošināšanas mehānismus, un jomas, kurās riskus novērš, īstenojot valsts intervenci (sk. 2. attēlu).
2. attēls
Dažādas lauku saimniecību risku kategorijas un saistītie instrumenti
Neskaidras robežas, jo dažādu kategoriju risku novēršanai paredzētie instrumenti ietekmē cits citu.
Laba lauku saimniecības stratēģija mazina nododamo risku un katastrofas risku ietekmi.
Cerības uz ievērojamu ex post valsts intervenci mazina motivāciju izstrādāt lauku saimniecības stratēģiju vai tirgus instrumentus.
Piezīme. Instrumentu piemērošana dažādām riska grupām ir indikatīva, jo tie var ietekmēt arī citas grupas.
Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz AGRI ĢD informāciju un ESAO risku klasifikāciju.
Lauksaimnieki savās saimniecībās var izmantot dažādas stratēģijas, lai mazinātu risku iespējamību. Lielāko daļu šādu stratēģiju var uzskatīt par preventīvām stratēģijām. Lauksaimnieki var dažādot lauksaimniecisko ražošanu vai ienākumu avotus, lai izkliedētu zaudējumu risku kādā no to lauksaimnieciskās darbības jomām. Lauksaimnieki var arī pieņemt konkrētu lauksaimniecības praksi, piemēram, izmantot noturīgākus kultūraugus vai dzīvniekus, uzlabot sanitāros pasākumus, izmantot vietējiem apstākļiem pielāgotu lauksaimniecības praksi un atbilstīgus preventīvus ieguldījumus (piemēram, iegādāties pretkrusas tīklus vai ierīkot ilgtspējīgu apūdeņošanas sistēmu). Šos pasākumus viņi var papildināt ar rīkiem, ko piedāvā privātais vai publiskais sektors, piemēram, apdrošināšanu un kopieguldījumu fondiem.
Kopējās lauksaimniecības politikas izmantošana, lai veicinātu lauksaimniecības nozares izturētspēju
06ES budžeta atbalstu lauksaimniecībai ES pārvalda atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai. Komisija savā paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” (2017. g.)4 noteica mērķi “turpmāk attīstīt integrētu un saskaņotu riska novēršanas, pārvaldības un izturētspējas pieeju, kura savstarpēji papildinošā veidā aptvertu gan ES līmeņa intervenci, gan dalībvalstu stratēģijas, gan privātā sektora instrumentus, kas izveidoti ienākumu stabilitātes un klimata risku jomā”.
07Mērķis, kas formulēts pašreizējā KLP un tiesību aktu priekšlikumā par KLP pēc 2020. gada, ir palielināt Eiropas lauksaimniecības izturētspēju (piemērus sk. 3. attēlā), galvenokārt uzlabojot noturību (lauksaimnieku spēju izturēt ārējus traucējumus un saglabāt pastāvošo funkcionalitātes līmeni) un — mazākā mērā — stiprinot arī spēju pielāgoties (spēju reaģēt uz mainīgiem ārējiem apstākļiem)5.
3. attēls
Jaunie KLP mērķi, kas saistīti ar lauksaimnieku izturētspējas palielināšanu
Avots: ERP, pamatojoties uz priekšlikumu par jauno KLP (COM(2018) 392).
Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ES nodrošina atbalstu instrumentiem katrā risku kategorijā. 1. tabulā parādīts ES atbalsts riska pārvaldības instrumentiem (atbalsts apdrošināšanas prēmijām un kopieguldījumu fondiem) un ārkārtas pasākumiem, kā arī tas, kā minētie instrumenti un pasākumi tiek finansēti no ES budžeta. Šajā tabulā nav iekļauts vispārējais atbalsts, piemēram, tiešie maksājumi lauksaimniekiem, taču arī tam ir būtiska nozīme lauku saimniecībās īstenotajā risku pārvaldībā.
09KLP atbalsts tiek finansēts atbilstīgi divu pīlāru struktūrai. Saskaņā ar I pīlāru ES finansē tirgus pasākumus, riska pārvaldību un krīžu novēršanas pasākumus dažās nozarēs (vīns, augļi un dārzeņi), kā arī ārkārtas pasākumus. Saskaņā ar II pīlāru ES dod iespēju dalībvalstīm atbalstīt trīs riska pārvaldības instrumentus (M17), proti, apdrošināšanu (M17.1), kopieguldījumu fondus (M17.2) un ienākumu stabilizācijas instrumentus (M17.3). Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā aizliedza atsevišķu produktu, tostarp augļu un dārzeņu, importu no vairākām valstīm, tostarp no ES dalībvalstīm. Pēc Krievijas ieviestā aizlieguma ārkārtas pasākumi tirgus traucējumu ietekmes mazināšanai tika piemēroti lopkopības nozarē (ietverot piena un piena izstrādājumu ražošanas nozari) un augļu un dārzeņu nozarē. Ārkārtas pasākumi tika piemēroti, sākoties Āfrikas cūku mērim, un pēc putnu gripas uzliesmojumiem, kā arī lai risinātu konkrētas problēmas, piemēram, saistībā ar plūdiem Baltijas valstīs.
1. tabula
Šajā revīzijā ietvertie ES izdevumi riska pārvaldības instrumentiem un ārkārtas pasākumiem
II pīlārs | I pīlārs | ||||
Risk management tools | Exceptional measures | ||||
Pasākumi |
Atbalsts riska pārvaldības instrumentiem (17. pasākums) 2015.–2018. g. |
Atbalsts apdrošināšanas prēmijām (vīna, augļu un dārzeņu nozare) 2015.–2018. g. |
Pasākumi tirgus traucējumu gadījumā 2014.–2018. g. |
Tirgus atbalsta pasākumi saistībā ar dzīvnieku slimībām, lai novērstu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu 2014.–2018. g. |
Pasākumi īpašu problēmu risināšanai 2017.–2018. g. |
ES izdevumi (miljoni EUR) | 682 | 174 | 1 454 | 51 | 24 |
Avots: Komisijas dati.
10Valstu līmenī dalībvalstis ir izstrādājušas dažādas stratēģijas risku pārvaldībai un krīzes pārvarēšanai lauksaimniecības jomā. Septiņas dalībvalstis finansē savas valsts apdrošināšanas atbalsta sistēmas (Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Spānija, Luksemburga, Polija un Slovēnija). Visas dalībvalstis nodrošina ex post atbalstu pēc katastrofāliem notikumiem. Piemēram, pēc sausuma 2018. gadā Vācija, Francija, Polija un Zviedrija izmaksāja kompensācijas saviem lauksaimniekiem no valsts līdzekļiem.
Revīzijas tvērums un pieeja
11Ņemot vērā Komisijas 2017. gada paziņojumu par tās ieceri uzlabot lauksaimnieku riska pārvaldības spējas, mēs vērtējām ieviestos riska pārvaldības un krīzes pārvarēšanas instrumentus. Tā kā arvien palielinās ekstrēmu laika apstākļu, dzīvnieku un augu slimību un cenu svārstīguma izraisītu krīžu riski, veicām analīzi, lai sekmētu ES atbalsta efektīvāku izmantošanu nolūkā uzlabot lauksaimnieku riska pārvaldības spējas.
12Mēs pārbaudījām ES instrumentu kopuma pilnīgumu un saskaņotību — kā tas palīdz novērst un pārvarēt riskus un krīzes situācijas, kā arī vērtējām, vai riska pārvaldības un krīzes pārvarēšanas instrumenti tika efektīvi īstenoti un nodrošināja rezultātus. Pārbaudot riska pārvaldības instrumentus, mēs galvenokārt pievērsāmies ES atbalstam apdrošināšanas prēmijām. Mēs pievērsām vērību arī ārkārtas pasākumu izmantošanai augļu un dārzeņu nozarē pēc Krievijas ieviestā aizlieguma. Mēs nepārbaudījām ārkārtas pasākumus, ko piemēroja gaļas un piena ražošanas nozarē.
13Revīzijas galvenais jautājums bija šāds: “Vai ES risku pārvaldības un krīžu pārvarēšanas pasākumu mērķi ir efektīvi sasniegti?”. Atbildi uz šo jautājumu palīdzēja rast šādi trīs apakšjautājumi:
- Vai ES instrumentu kopums, kas tiek piedāvāts risku un krīžu novēršanai un pārvarēšanai, ir pilnīgs un saskaņots?
- Vai ES riska pārvaldības instrumentu mērķi ir efektīvi sasniegti?
- Vai ir efektīvi sasniegti ES ārkārtas pasākumu mērķi augļu un dārzeņu nozarē?
Mūsu revīzija aptvēra pasākumus laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam. Revīzijas pierādījumus vācām:
- iepazīstoties ar datiem un dokumentiem un/vai iztaujājot darbiniekus trijos Komisijas ģenerāldirektorātos (AGRI, SANTE, ESTAT), kā arī ESAO speciālistus;
- apmeklējot četras dalībvalstis, kas tika izraudzītas, lai pārbaudītu apdrošināšanas atbalsta (Itālija, Francija un Vācija) un ārkārtas pasākumu atbalsta (Polija, Itālija un Francija) izmantošanu;
- tiekoties ar pārstāvjiem no minēto dalībvalstu valsts iestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošinātāju federācijām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, lauksaimnieku asociācijām un arodbiedrībām, kā arī labdarības organizācijām;
- pārbaudot valsts iestāžu iesniegtās 80 atbalsta saņēmēju lietas saistībā ar riska pārvaldības instrumentiem un ārkārtas pasākumiem un apmeklējot 16 atbalsta saņēmējus uz vietas (Francijā, Polijā, Vācijā, Itālijā un Grieķijā). Grieķija mūsu izlasē tika iekļauta saistībā ar darījumu, ko pārbaudījām, veicot likumības un pareizības revīziju (gada pārskats);
- iztaujājot 105 lauksaimniekus no 17 dalībvalstīm par viņu riska pārvaldības stratēģiju (sk. pielikumu);
- caurskatot dalībvalstu iestāžu veikto apsekojumu visās dalībvalstīs par to lauksaimnieciskās darbības riska pārvaldības un krīžu pārvarēšanas stratēģijām.
Apsvērumi
ES atbalsta dažādus pasākumus, lai uzlabotu lauksaimnieku izturētspēju
15Šajā iedaļā vērtēts, vai ES instrumentu kopums risku un krīžu novēršanai un pārvarēšanai ir pilnīgs un saskaņots. Mēs pārbaudījām, vai sistēmas vispārējā struktūra palīdz efektīvi palielināt lauksaimnieku izturētspēju, tiem saskaroties ar riskiem un krīzes situācijām.
ES instrumenti tiek izmantoti, lai novērstu visu veidu riskus, ar ko saskaras lauksaimnieki, un būtiska nozīme ir tiešajiem maksājumiem
16Kopējā lauksaimniecības politika ietver daudzus mehānismus tādu risku novēršanai, kuri apdraud lauksaimniekus (ne visi mehānismi ir pieejami visiem lauksaimniekiem). Tiešie maksājumi samazina ienākumu svārstības lielākajai daļai lauksaimnieku, taču tos nevar vienkārši pielāgot ESAO risku klasifikācijai (sk. 2. attēlu). Risku grupām vieglāk pielāgojami instrumenti cita starpā ir tie, kas iekļauti 2. tabulā.
17Turpmāk 2. tabulā parādīts, ka divas instrumentu grupas ir paredzētas tieši risku pārvaldībai un krīžu pārvarēšanai un tādējādi veicina lauksaimnieku izturētspējas palielināšanu; tās ir:
- riska pārvaldības instrumenti, piemēram, apdrošināšana un kopieguldījumu fondi, kas izveidoti, lai nodrošinātu kompensāciju lauksaimniekiem skaidri noteiktu risku gadījumā;
- ārkārtas pasākumi, kuru mērķis ir stabilizēt tirgu nopietnu traucējumu gadījumā6.
2. tabula
KLP risku un krīzes novēršanas un pārvarēšanas instrumenti
Pārvaldīto risku līmenis | Pīlārs | Instrumenti | |
Normālie riski | I | Tiešie maksājumi | |
Preventīvie un riska pārvaldības instrumenti — Ex ante pasākumi |
Nododamie riski | I | Atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām, tostarp atbalsts ražas apdrošināšanas prēmijām un kopieguldījumu fondiem |
Nododamie riski | Atbalsts ražas apdrošināšanas prēmijām un kopieguldījumu fondiem vīna nozarē | ||
Nododamie riski | II | Riska pārvaldības instrumenti: atbalsts apdrošināšanas prēmijām, atbalsts kopieguldījumu fondiem (ietver ienākumu stabilizācijas instrumentu) | |
Normālie riski | Atbalsts preventīviem ieguldījumiem un ieguldījumiem atjaunošanā | ||
Normālie riski | Atbalsts ieguldījumiem materiālajos aktīvos | ||
Normālie riski | Konsultatīvie pakalpojumi, proti, lauku saimniecībām paredzētie konsultatīvie pakalpojumi | ||
Normālie riski | Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi | ||
Nododamie riski | Atbalsts ražotāju grupu un organizāciju izveidei; atbalsts sadarbības veicināšanai | ||
Ārkārtas pasākumi — Ex post pasākumi |
Katastrofu riski | I | Valsts intervence un privātās uzglabāšanas atbalsts |
Katastrofu riski | Pasākumi tirgus traucējumu novēršanai | ||
Katastrofu riski | Pasākumi saistībā ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ | ||
Katastrofu riski | Pasākumi īpašu problēmu risināšanai |
Piezīme. Instrumentu piemērošana dažādām riska grupām ir indikatīva, jo tie var ietekmēt arī citas grupas.
Avots: ERP, pamatojoties uz Regulām (ES) Nr. 1305/2013, Nr. 1307/2013 un Nr. 1308/2013.
18Lauksaimnieku ienākumu atbalsta palielināšana var novirzīt vairākus nododamos riskus normālo risku kategorijā, jo lauksaimniekiem tiek nodrošināts augstāks ienākumu aizsardzības līmenis un palielinās viņu spēja pārvaldīt riskus saimniecībā (sk. turpmākos punktus)7. Taču šādas ienākumu aizsardzības nodrošināšana var veicināt arī to, ka lauksaimnieki savā darbībā retāk uzņemas risku (piemēram, audzē tikai vienu kultūru).
19Tiešie maksājumi (ikgadējais finansējums pārsniedz 41 miljardu EUR) veido lauksaimnieku ienākumu stabilu daļu un tādējādi palielina izturētspēju. Tiešie maksājumi pilda rezerves funkciju un sniedz iespēju lauksaimniekiem pārvarēt cenu vai produkcijas apjoma samazinājumu. Atsaistītie maksājumi (89 % no tiešajiem maksājumiem) ar ražošanu nav saistīti. Atlikusī tiešo maksājumu daļa, proti, 11 %, ir saistīta ar ražošanu. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju šie papildu ienākumi veido aptuveni 26 % no lauksaimnieku ienākumiem8. 4. attēlā parādīts tiešo atsaistīto maksājumu īpatsvars no lauksaimnieku lauksaimnieciskās darbības ienākumiem. Atsaistīto maksājumu īpatsvars lauksaimnieku lauksaimnieciskās darbības ienākumos bieži vien pārsniedz 20 %.
202017. gadā tiešos maksājumus saņēma 6,4 miljoni ES lauksaimnieku9. Saskaņā ar mūsu visās dalībvalstīs veiktā apsekojuma rezultātiem deviņas dalībvalstis uzskata, ka tiešie maksājumi ir svarīgs elements lauku saimniecību riska pārvaldības stratēģijā (proti, tiešie maksājumi ir “drošības tīkls” un nodrošina “ienākumu aizsardzību”).
214. attēlā redzams, ka tiešo maksājumu īpatsvars lauksaimnieku lauksaimnieciskās darbības ienākumos atkarībā no saimnieciskās darbības apjoma svārstās no mazāk nekā 20 % līdz vairāk nekā 30 %. 5. attēlā redzams, ka, jo lielāka saimniecība, jo lielāka iespējamība, ka saimniecība tiek apdrošināta. Tiešo maksājumu īpatsvara lauksaimnieciskās darbības ienākumos un apdrošināšanas izmantošanas sakarība ir negatīva. Šādi rezultāti tika iegūti arī no lauksaimnieku aptaujas anketām (sk. 24. attēlu pielikumā). Tā kā tiešie maksājumi nodrošina rezervi, lai segtu ražošanas ienākumu zudumu, samazinās nepieciešamība izmantot apdrošināšanu, jo risku varētu segt saimniecības līmenī10. Tomēr citi faktori var ietekmēt lauksaimnieka lēmumu iegādāties apdrošināšanu. Nozīmīga daļa lauksaimnieku, kas saņem ES atbalstu, ir nepilna darba laika lauksaimnieki, un tas it īpaši attiecas uz lauksaimniekiem ar mazākām saimniecībām11. Tas mazina riskus, kuriem pakļautas viņu saimniecības, jo citi darbības veidi nodrošina ienākumu avotu neatkarīgi no laika apstākļiem un produkcijas cenām.
4. un 5. attēls
Atsaistītā atbalsta īpatsvars ES lauksaimnieku ienākumos un apdrošināto lauksaimnieku procentuālā daļa atbilstīgi saimnieciskās darbības apjomam
* 2015. gadā šis minimālais apjoms dalībvalstīs bija atšķirīgs — no 2 000 EUR gadā līdz 25 000 EUR gadā.
Piezīme. lauku saimniecības saimnieciskās darbības apjoms ir vidējais gada pārdotās produkcijas apjoms, ko izsaka euro.
Lauksaimnieku ienākumi ir saimniecības neto pievienotā vērtība.
FADN saimniecību grupā ir 4,7 miljoni saimniecību, un no tām 2,9 miljoniem saimniecību (63 %) gadā pārdotās produkcijas vērtība nepārsniedz 25 000 EUR, 1,7 miljoniem saimniecību (35 %) gadā pārdotās produkcijas vērtība ir no 25 000 līdz 500 000 EUR, un 0,1 miljonam saimniecību (2 %) gadā pārdotās produkcijas vērtība pārsniedz 500 000 EUR.
2,1 miljonam saimniecību, kas saņem tiešos maksājumus, ir pārāk mazs saimnieciskās darbības apjoms, lai tās iekļautu FADN saimniecību grupā.
Avots: lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) dati par 2016. gadu.
Saimniecībām ar lielāku saimnieciskās darbības apjomu ienākumi no lauksaimnieciskās darbības veido lielāku daļu no to kopējiem ienākumiem. Jo lielāks lauksaimnieciskās darbības ienākumu īpatsvars kopējos ienākumos (lielākā daļa lauksaimnieku, kuru zemes platība pārsniedz 20 ha, ir pilna laika lauksaimnieki12), jo biežāk tiek izmantota apdrošināšana (sk. 24. attēlu pielikumā).
Kopējā lauksaimniecības politika arvien vairāk veicina preventīvus pasākumus
23Preventīvi pasākumi (sk. 05. punktu) var palielināt lauksaimnieku izturētspēju, mazinot viņu pakļautību riskiem un veicinot ražošanas pielāgošanu jauniem riskiem. Preventīvās un pielāgošanās stratēģijas var atvieglot ražošanas turpināšanu arī tad, ja nākas saskarties, piemēram, ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.
Efektīvi preventīvi pasākumi var ierobežot produkcijas zudumu
24Ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, pasākumiem, kas palielina izturētspēju, kā arī sagatavotību (spēju pielāgoties jauniem apstākļiem) ilgtermiņā, ir būtiska ietekme. 1. izcēlumā ilustrētas uztveres izmaiņas attiecībā pret sausuma risku Austrālijā.
1. izcēlums
No ārkārtas reaģēšanas līdz gatavībai un risku pārvaldībai
Austrālijā, kur sausums ir arvien biežāka parādība, valsts iestādes to vairs neuzskata par izņēmuma gadījumu. Nesen publiskotā oficiālā ziņojumā secināts, ka ir svarīgi “atteikties no ārkārtas reaģēšanas paradigmas ar sausumu saistītas palīdzības sniegšanā un attiecināmības noteikšanā un pieņemt pasākumus, kas veicina gatavību un risku pārvaldību”13.
Jaunajā valsts nolīgumā par sausuma problēmas risināšanu14 atzīta nepieciešamība atbalstīt lauksaimniecības uzņēmumus un lauksaimnieku kopienas, lai tie varētu pārvaldīt riskus un sagatavoties klimata pārmaiņām un mainīgajiem apstākļiem. Minētajā nolīgumā uzsvars likts uz pasākumiem visās jurisdikcijās, lai veicinātu riska pārvaldības prakses piemērošanu un uzlabotu gatavību un izturētspēju ilgtermiņā.
Augseka, pielāgotu/izturētspējīgāku kultūraugu izmantošana un uzkrājumu veidošana bija trīs preventīvie pasākumi, ko visbiežāk izmantotu lauksaimnieki, kurus iztaujājām (sk. 22. attēlu pielikumā). Augseka ir daļa no labas lauksaimniecības prakses, jo tā pozitīvi ietekmē augsnes auglību un palīdz kontrolēt nezāļu, kā arī slimību un kaitēkļu izplatību.
26Patlaban tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi lielākiem lauksaimniekiem ietver prasību par kultūraugu dažādošanu (zaļināšanas maksājums — jauns tiešā maksājuma veids, ko ieviesa 2013. gadā, lai veicinātu KLP īstenošanu videi labvēlīgā veidā). Jaunajos KLP priekšlikumos varētu veicināt augseku, izmantojot tiešos maksājumus, kā arī netieši palielināt saimniecību izturētspēju ar nosacījumu, ka:
- dalībvalstu noteiktie valsts standarti ir pietiekami vērienīgi15;
- lauksaimnieki izpilda prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem;
- tiek panāktas patiesas rīcības izmaiņas.
Iepriekš jau esam ziņojuši, ka zaļināšana bieži vien neveicina rīcības izmaiņas16.
27Sanitārie riski ir joma, kurā veiksmīgi preventīvie pasākumi var ierobežot ex post intervences nepieciešamību. Gan ES, gan dalībvalstu publiskā sektora iestādes aktīvi iesaistās ar dzīvnieku slimībām saistīto risku mazināšanā, izmantojot tādus ex ante pasākumus kā novēršana (tostarp izskaušana), uzraudzība un atbalsts riska pārvaldības instrumentiem. Tiek īstenoti ievērojami ex ante centieni, lai izvairītos no ex post pasākumu iespējami augstām izmaksām un negatīvām sekām (kā piemēru var minēt govju sūkļveida encefalopātijas izraisīto krīzi, kas laikposmā no 1996. līdz 1998. gadam Eiropas Savienībai izmaksāja vairāk nekā 5 miljardus ECU). Lai gan šiem centieniem bija ievērojama pozitīva ietekme, neatkarīgos pētījumos ir aplēsts, ka laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam ar dzīvnieku un augu slimībām saistītās kompensācijās lauksaimniekiem ES dalībvalstis no publiskiem līdzekļiem katru gadu izmaksāja pusmiljardu euro17.
Jauno pieejamo instrumentu ietekmi uz lauksaimnieku izturētspējas palielināšanu attiecībā uz cenu riskiem vēl nevar novērtēt
28Komisija apsver iespēju18 cenu risku mazināšanai izmantot tādus instrumentus kā regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi un šādu līgumu tirgi. Līgumslēgšana (regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu izmantošana) bija ceturtais iztaujāto lauksaimnieku visbiežāk minētais preventīvais pasākums (sk. 22. attēlu pielikumā).
29ES tiesiskais regulējums paredz, ka dalībvalstis var pieprasīt izmantot obligātus līgumus vai rakstisku piedāvājumu slēgt līgumu, ko pirmais pircējs iesniedz ražotājam19. Ar “Omnibusa regulas”20 noteikumiem par lauksaimniecību tiesiskajā regulējumā tika ieviestas izmaiņas. Regulējums patlaban paredz tiesības ražotājam pieprasīt slēgt rakstisku līgumu starp pusēm un/vai rakstisku piedāvājumu no pircējiem slēgt līgumu. 2019. gada aprīlī stājās spēkā direktīva, ar kuru aizliedz vairāku veidu negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē (piemēram, pircēja tiesības vienpusēji grozīt līgumu)21. Vēl ir pāragri vērtēt šo neseno izmaiņu ietekmi.
30KLP II pīlārs paredz atbalstīt ienākumu stabilizācijas instrumentus, kas piedāvā kompensāciju lauksaimniekiem par ienākumu “būtisku samazinājumu”. Ar “Omnibusa regulu” robežvērtība kompensācijas saņemšanai no apdrošināšanas tika samazināta no 30 % produkcijas zuduma uz 20 %, turklāt tā paredzēja iespēju atbalstīt nozares ienākumu stabilizācijas instrumentu (piemēram, ienākumu stabilizācijas instrumentu graudaugu nozarē). Taču patlaban neviens ES atbalstīts ienākumu stabilizācijas instruments netiek īstenots.
31Ievērojama cenu svārstīguma gadījumā svarīgākie ES instrumenti lauksaimnieku atbalstam joprojām ir tiešie maksājumi, tirgus intervences pasākumi un ārkārtas pasākumi tirgus traucējumu ietekmes mazināšanai.
Daži ES instrumenti pārklājas
32ES atbalsta shēmas apdrošināšanai ir iekļautas gan I pīlārā, gan arī II pīlārā. Tās pārklājas vīna, augļu un dārzeņu nozarē. Atbalsts kopieguldījumu fondiem tikai papildina atbalstu apdrošināšanai, ja tiek segti atšķirīgi riski. Ārkārtas pasākumus, ko piemēro, lai risinātu konkrētas ekstrēmu notikumu radītas problēmas, nevar pielāgot stratēģijai, lai veicinātu riska pārvaldības instrumentu, piemēram, apdrošināšanas, aktīvāku izmantošanu.
Apdrošināšanas un kopieguldījumu fondu papildināmība ir nodrošināta tikai tad, ja tiek segti dažādi riski
33KLP pirmajā pīlārā atbalsts kopieguldījumu fondiem darbības programmu (DP) finansēšanai augļu un dārzeņu nozarē un valsts vīna nozares programmu finansēšanai ir pieejams jau kopš 2009. gada, taču šis finansējums nav izmantots. Ir apgūta vien neliela daļa no otrajā pīlārā pieejamā finansējuma kopieguldījumu fondiem (sk. 43. punktu).
34Kopieguldījumu fondu zemais izmantošanas līmenis daļēji skaidrojams ar to, ka šis instruments ir sarežģītāks. Lai tas darbotos, ir vajadzīgs pietiekams skaits lauksaimnieku. Piemēram, Itālijā minimālais lauksaimnieku skaits kopieguldījumu fonda izveidei ir 700 lauksaimnieku. Šāda sarežģītība “var būt iemesls tam, ka lauksaimnieki izmanto citus pieejamos riska pārvaldības instrumentus, it īpaši apdrošināšanu”22. Tikai tādā gadījumā, ja kopieguldījumu fondi sedz riskus, ko neietver apdrošināšana, šie divi instrumenti ir savstarpēji papildinoši. Francijā ES atbalsts apdrošināšanai aprobežojas ar “ražas apdrošināšanu”, kas sedz tikai ar klimatu saistītos riskus attiecībā uz kultūraugiem, savukārt valsts kopieguldījumu fonds, kas saņem ES atbalstu, sedz riskus saistībā ar dzīvnieku un augu slimībām un piesārņojuma incidentiem.
Neatbilstoša ārkārtas pasākumu izmantošana var mazināt motivāciju izmantot riska pārvaldības instrumentus
35Neskaidrība par apstākļiem, kas var ierosināt krīzes ietekmes mazināšanas pasākumu piemērošanu, ietekmē lauksaimnieku izpratni par to, kad sākas viņu atbildība par riska pārvaldību. Jo biežāk krīzes laikā vai pēc krīzes tiek piedāvāts publiskā sektora atbalsts, jo mazāka ir lauksaimnieku motivācija mazināt riskus, izmantojot riska pārvaldības instrumentus, piemēram, apdrošināšanu23.
36Piemēram, 2018. gadā Komisija apstiprināja īstenošanas regulu, piešķirot finansējumu KLP pasākumam, lai atbalstītu lauksaimniekus, kuri cietuši no plūdiem un stiprām lietusgāzēm 2017. gada beigās konkrētos apgabalos Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā. Lauksaimnieki varēja saņemt atbalstu, ja viņi bija zaudējuši vismaz 30 % no ziemāju platībām un šo zaudējumu segšanai nesaņēma cita veida valsts atbalstu vai apdrošināšanu (Komisijas Īstenošanas regula Nr. 108/2018; tika piešķirti 15 miljoni EUR, un šo summu atbilstīgi cietušo lauksaimnieku skaitam sadalīja šādi: 9,12 miljoni EUR Lietuvai, 3,46 miljoni EUR Latvijai, 1,34 miljoni EUR Igaunijai un 1,08 miljoni EUR Somijai). Tādējādi lauksaimniekiem, kuri bija apdrošinājuši šo risku, nepienācās kompensācija par produkcijas zudumu. Šādi kritēriji var mazināt lauksaimnieku motivāciju veikt apdrošināšanu nākotnē.
37Savukārt Komisijas iesaistīšanās 2018. gada sausuma izraisītās krīzes risināšanā bija atbilstīga tās stratēģijai pilnveidot riska pārvaldības instrumentus. Komisija neieviesa papildu (ex post) pasākumus, bet izmantoja pieejamo instrumentu elastību. Jāņem vērā, ka šāds risinājums veicināja atkāpes no zaļināšanas un vides noteikumiem, ļaujot lauksaimniekiem pļaut zāli vai ganīt lopus teritorijās, kuras citkārt būtu jāatstāj papuvē. Tas atbilst vairākām valsts stratēģijām, kuru mērķis ir publiskā sektora finansējumu no ex post pasākumiem novirzīt ex ante pasākumiem (novēršana un atbalsts riska pārvaldības instrumentiem) un kuras īsteno septiņās dalībvalstīs (Austrijā, Itālijā, Francijā, Grieķijā, Nīderlandē, Spānijā un Slovēnijā).
Komisija priekšlikumos kopējās lauksaimniecības politikas reformai tiecas veicināt atbalstu riska pārvaldības instrumentiem, kuriem jau ir pieejams valsts atbalsts
38Šajā periodā 17 dalībvalstis pieņēma lēmumu neīstenot II pīlārā iekļautos riska pārvaldības instrumentus (atbalsts apdrošināšanai un kopieguldījumu fondiem). Astoņas no šīm dalībvalstīm uzskata, ka to pašreizējie riska pārvaldības instrumenti ir apmierinoši. Septiņas dalībvalstis, kuras nav īstenojušas II pīlāra risku pārvaldības instrumentus (sk. 10. punktu), piedāvā valsts atbalstu apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, un divas dalībvalstis ir ieviesušas obligātu valsts apdrošināšanas shēmu24.
39Komisija savos jaunajos KLP priekšlikumos ierosina uzlikt pienākumu dalībvalstīm nodrošināt ES atbalsta pieejamību riska pārvaldības instrumentiem25. Mūsu veiktā apsekojuma rezultāti dalībvalstīs rāda, ka 11 no tām šis priekšlikums nav pieņemams. Vairākas dalībvalstis ir norādījušas, ka izmanto savu valsts atbalsta sistēmu, pamatojoties uz ES subsidiaritātes principu.
Lielākā daļa ES atbalsta riska pārvaldības instrumentiem tiek izlietota apdrošināšanai, taču instrumentu izmantošanas līmenis ir zems un nevienmērīgs
40Tā kā ES atbalsts tiek novirzīts galvenokārt apdrošināšanai (sk. 3. tabulu), mēs pievērsām lielāko uzmanību tieši šim atbalsta veidam KLP abos pīlāros. Mēs pārbaudījām to, kā tiek pārvaldīts ES atbalsts apdrošināšanai, un izvērtējām, kā apdrošināšanu izmanto lauksaimnieki.
41Vairāk nekā viena trešā daļa lauksaimnieku izmanto apdrošināšanu. Aptuveni 8 % apdrošināto lauksaimnieku saņem ES atbalstu no II pīlāra (galvenokārt ražas apdrošināšanai). Lielāka daļa lauksaimnieku apdrošināšanas izdevumu segšanai izmanto savus un valsts līdzekļus, nevis ES finansējumu.
ES riska pārvaldības instrumentu izmantošanas līmenis ir zems un nevienmērīgs
42Kā minēts 39. punktā, dalībvalstu interese par ES finansējuma izmantošanu risku pārvaldības instrumentiem ir ierobežota. Septiņpadsmit dalībvalstis neplāno pieprasīt atbalstu II pīlāra riska pārvaldības instrumentiem.
43Turpmāk 3. tabulā sniegta informācija par trim ES riska pārvaldības instrumentiem, kā arī norādīts, ka 11 iesaistītās dalībvalstis lielāko daļu atbalsta izmanto apdrošināšanai. Tikai trīs dalībvalstis (Francija, Itālija un Portugāle) piedāvā ES atbalstu kopieguldījumu fondiem, un divas dalībvalstis (Itālija un Ungārija) — ienākumu stabilizācijas kopieguldījumu fondiem. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam 91 % no plānotajiem izdevumiem riska pārvaldības instrumentiem ir saistīts ar apdrošināšanu.
3. tabula
II pīlāra riska pārvaldības instrumenti
Instruments | Segtie riski | Robežvērtība kompensācijas izmaksai | Publiskā sektora ieguldījums | Plānotie publiskā sektora izdevumi 2014.–2020. g. (miljoni EUR) | |
17.1. pasākums |
Apdrošināšana | Nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku un augu slimības, kaitēkļu invāzijas un vides incidenti | Produkcijas zudums pārsniedz 20 % | līdz 70 % no apdrošināšanas prēmijas | 2 317 |
17.2. pasākums |
Kopieguldījumu fonds | Produkcijas zudums pārsniedz 30 % | līdz 70 % no ► administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar kopieguldījumu fonda izveidi, un no procentiem par komerciālajiem aizņēmumiem, kurus kopfonds ņēmis. ► kompensācija, ko izmaksā kopieguldījumu fonds ► Fonda ikgadējo maksājumu papildināšana ► Fonda sākotnējais kapitāls | 125 | |
17.3. pasākums — ienākumu stabilizācijas instruments |
Kopieguldījumu fonds, nozares atbalsts | Lauksaimnieku ienākumu būtisks samazinājums | Ienākumu samazinājums par vairāk nekā 20 % | 116 | |
Kopieguldījumu fonds, ar konkrētu nozari nesaistīts atbalsts | Ienākumu samazinājums par vairāk nekā 30 % |
Avots: ERP, pamatojoties uz tiesību aktiem un Komisijas datiem, 2019. gada marts.
6. attēlā parādīts, kuras dalībvalstis piedāvā atbalstu apdrošināšanai.
6. attēls
Atbalsts apdrošināšanai Eiropas Savienībā
Piezīme. Neliels ES atbalsts apdrošināšanai saskaņā ar I pīlāru ir pieejams arī Vācijā, Kiprā un Slovākijā.
Datu avots: Eiropas Revīzijas palāta.
Turpmāk 4. tabulā redzams, ka arī dalībvalstīs, kuras piedāvā ES shēmas, to izmantošanas līmenis ir zems. Francijā, Ungārijā, Latvijā un Itālijā ir lielākais tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri apdrošināti, izmantojot ES atbalstu.
4. tabula
Publiskā sektora izdevumi un atbilstīgi ES shēmai (II pīlārs) apdrošināto lauksaimnieku skaits 2017. gadā
Dalībvalsts | Publiskā sektora izdevumi (miljoni EUR) | Ar ES atbalstu apdrošināto lauksaimnieku skaits | Ar ES atbalstu apdrošināto lauku saimniecību īpatsvars (%) |
Francija | 100 | 57 996 | 19 ![]() |
Ungārija | 25 | 15 708 | 15 ![]() |
Latvija | 5 | 2 300 | 9 ![]() |
Itālija | 110 | 41 076 | 8 ![]() |
Nīderlande | 27 | 2 012 | 4 ![]() |
Portugāle | 26 | 3 793 | 4 ![]() |
Horvātija | 4 | 1 953 | 2 ![]() |
Lietuva | 2 | 402 | 1 ![]() |
ES kopā | 299 | 125 240 | 3 ![]() |
Piezīme. Beļģijai, Igaunijai un Rumānijai izdevumi vēl nav radušies.
Avots: ERP, pamatojoties uz dalībvalstu datiem, kas paziņoti Komisijai, un FADN dati, 2019. gada marts.
Turpmāk 7. attēlā redzams, ka
- ES atbalstu saņem ļoti maza ES lauksaimnieku daļa;
- vairāk nekā 90 % lauksaimnieku veic apdrošināšanu bez ES atbalsta.
7. attēls
ES atbalstu saņēmušie lauksaimnieki dažādās saimniecību grupās, miljonos
Piezīme. FADN saimniecību grupā iekļautas tikai tās, kuru saimnieciskās darbības apjoms pārsniedz konkrētu lielumu. Savukārt saimniecību struktūras apsekojumā (SSA) tiek iekļautas visas lauku saimniecības, tostarp pavisam nelielas. Apļi pilnībā nepārklājas, jo atšķiras saimniecību grupas. Mūsuprāt, tā kā FADN grupā neiekļauto SSA lauksaimnieku darbības apjoms ir neliels, viņi apdrošināšanu izmanto retāk, un lielākā daļa ar ES atbalstu apdrošināto lauksaimnieku ir piederīgi apdrošināto saimniecību FADN grupai.
Avots: ERP, pamatojoties uz FADN datiem, 2018. gada decembris.
Viena riska apdrošināšana — visbiežāk apdrošināšana pret krusu — pastāv kopš 19. gadsimta, un tas ir visbiežāk izmantotais apdrošināšanas veids. Vairāku risku apdrošināšana, kas ieviesta samērā nesen (18 riski Francijā un līdz 11 riskiem Itālijā), nav tik izplatīta un tiek attīstīta, izmantojot galvenokārt publiskā sektora atbalstu. Komisija ļauj dalībvalstīm lemt par to, kuru apdrošināšanas veidu atbalstīt (viena riska un/vai vairāku risku apdrošināšanu).
48Mēs konstatējām, ka Francijā 2017. gadā pret krusu bija apdrošināti 5,2 miljoni hektāru (galvenokārt neizmantojot atbalstu), un 4,7 miljoni hektāru bija apdrošināti, izmantojot ES atbalstīto vairāku risku apdrošināšanu, — tas nozīmē, ka bija apdrošināti 36 % no izmantotās lauksaimniecības zemes. Vācijā pret krusu26 bija apdrošināti aptuveni 8 miljoni hektāru (48 % no izmantotās lauksaimniecības zemes), un apdrošināšana lielākoties bija veikta bez publiskā sektora atbalsta27.
49Eiropas pievienotā vērtība ir vērtība, ko nodrošina ES darbība, īstenojot ES politiku, regulējumu un tiesību aktus un piešķirot finansējumu, un kas pārsniedz vērtību, ko rada dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi. Saskaņā ar II pīlāru apdrošināšanai pieejamā atbalsta zemais izmantošanas līmenis un to lauksaimnieku lielais īpatsvars, kuri izvēlas maksāt par viena riska apdrošināšanu, nevis izmantot subsidēto vairāku risku apdrošināšanu, rosina jautājumus par ES atbalsta apdrošināšanai pievienoto vērtību.
Komisija nevāc būtisku informāciju par riska pārvaldības shēmu izmantošanu
50Komisija attiecībā uz riska pārvaldības shēmām ir noteikusi tikai vienu vispārēju koprezultāta rādītāju, un tas ir “tādu lauku saimniecību procentuālā daļa, kuras iesaistās riska pārvaldības shēmās”. Tas attiecas uz diviem II pīlāra pasākumiem, proti, 17. un 5. pasākumu. 17. pasākums ietver atbalstu apdrošināšanai, kopieguldījumu fondiem un ienākumu stabilizācijas instrumentiem, savukārt 5. pasākums ietver atbalstu lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošanai un preventīvām darbībām. Tā kā rādītājs attiecas uz dažādām darbībām, tas nevar tās pienācīgi raksturot.
51Piemēram, Francijā šis rādītājs attiecas uz vairāk nekā 99 % saimniecību un norāda uz obligātu dalību valsts kopieguldījumu fondā. Tādējādi netiek ņemta vērā daudz mazāka lauksaimnieku daļa, kuri izmanto ES atbalstīto apdrošināšanu, ir iesaistījušies ienākumu stabilizācijas kopieguldījumu fondā vai atjauno lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu. Attiecīgais rādītājs Itālijā ir zemāks par 5 % un galvenokārt norāda uz to lauksaimnieku daļu, kuri izmanto ES atbalstīto apdrošināšanu.
52Francija un Itālija ir ieviesušas arī valsts rādītājus attiecībā uz hektāru skaitu un apdrošināto kapitāla vērtību. Šie rādītāji ļauj gūt skaidrāku priekšstatu par to, cik lielā mērā lauksaimniecības nozarē tiek izmantoti riska pārvaldības instrumenti (proti, tos izmanto, lai noteiktu tiešos rezultātus). Jēgpilnam koprezultāta rādītājam būtu jāļauj novērtēt apdrošināšanas ietekmi uz ienākumu stabilitāti.
Lai sniegtu atbalstu apdrošināšanai, vajadzīgas sarežģītas pārvaldības sistēmas
53Sistēmas un procedūras, ko valsts iestādes izveidojušas, lai pārvaldītu publiskā sektora atbalsta sniegšanu apdrošināšanai (I un II pīlārs), ir sarežģītas. Lai gan apdrošināšana tiek piedāvāta samērā nelielam skaitam lauksaimnieku, katru gadu pārvaldāmo apdrošināšanas līgumu skaits ir ievērojams (140 000 līgumu Itālijā un 70 000 līgumu Francijā). Viens lauksaimnieks var noslēgt vairākus apdrošināšanas līgumus. Tādēļ kopējais līgumu skaits ir lielāks par apdrošināto lauksaimnieku skaitu. Turpmāk 2. izcēlumā attēlota Itālijas apdrošināšanas atbalsta pārvaldības sistēma; tajā ir divi starpnieki (Condifesa un CAA), kas palīdz lauksaimniekiem. Lai gan šo starpnieku dalība sistēmā nav obligāta, sistēma ir tik sarežģīta, ka vairāk nekā 95 % lauksaimnieku iesaistās šajā sistēmā un maksā par starpnieku sniegtajiem pakalpojumiem. Palāta lēš, ka ar šo pasākumu tieši saistītās izmaksas, ko Itālijas lauksaimnieki maksā privātām struktūrām, kas atvieglo piekļuvi atbalstam, ir aptuveni 2,8 miljoni EUR gadā.
2. izcēlums
Itālijas administratīvā procedūra apdrošināšanas atbalsta saņemšanai
Avots: ERP, pamatojoties uz Itālijas iestāžu sniegto informāciju.
Mūsu veiktā dalībvalstu apsekojuma rezultāti parādīja, ka no 17 dalībvalstīm, kuras 17. pasākumu nepiemēroja, piecas dalībvalstis nolēma nesniegt apdrošināšanas atbalstu ar to saistīto izmaksu un administratīvā sloga dēļ.
Apdrošināšana pozitīvi ietekmē ienākumu stabilitāti, taču par ES atbalsta shēmas apdrošināšanai ietekmi pilnīgas skaidrības nav
Apdrošinātajiem lauksaimniekiem ir lielāka ienākumu stabilitāte, un bieži vien viņi kompensāciju saņem ātrāk
55Mēs salīdzinājām apdrošināto un neapdrošināto lauku saimniecību ienākumu izmaiņas no 2014. gada līdz 2016. gadam, neņemot vērā to, vai saimniecības bija vai nebija saņēmušas ES finansējumu. Lai izvērtētu minētajā laikposmā radušās izmaiņas ienākumos, kas izteiktas saimniecības neto pievienotajā vērtībā, mēs izmantojām standartnovirzi (ienākumu sadalījums pa gadiem). Jo mazāka standartnovirze, jo stabilāki ienākumi. 8. attēlā redzams, ka visu veidu saimniecībās apdrošināto lauksaimnieku ienākumu izmaiņas ir mazākas nekā neapdrošināto lauksaimnieku ienākumu izmaiņas.
8. attēls
ES lauku saimniecību ienākumu izmaiņas (%) atkarībā no saimnieciskās darbības apjoma (2014.–2016. g.)
Avots: ERP analīze, pamatojoties uz FADN datiem.
Francijā un Itālijā apdrošināšanas sabiedrības izmaksā kompensāciju gada laikā kopš nelabvēlīgu klimatisko apstākļu iestāšanās. Itālijā saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem apdrošinātājiem ir pienākums izmaksāt kompensāciju līdz gada beigām. Šādi nosacījumi palīdz lauksaimniekiem pārvaldīt viņu naudas plūsmu un sekmē darbības nepārtrauktību. Mēs konstatējām, ka par 2018. gada klimatiskajiem apstākļiem paredzētās kompensācijas izmaksai saskaņā ar valsts iestāžu ex post pasākumiem ir nepieciešams vairāk laika, un kompensācijas izmaksa tiks pabeigta 2019. gadā.
ES atbalstu apdrošināšanai saņem galvenokārt vīna nozare
57Mēs konstatējām, ka divās dalībvalstīs, kuras visaktīvāk izmanto ES atbalstu apdrošināšanai, lielāko daļu ES atbalsta saņem vīna nozare. Itālijā vīna nozarei tiek piedāvāti divi risinājumi, kā saņemt atbalstu apdrošināšanai (sk. 32. punktu). 2015. gadā šī nozare saņēma gandrīz trešo daļu no kopējā publiskā sektora atbalsta apdrošināšanai. Francijā ir palielinājusies tādu vīna dārzu platība, kas apdrošināti, izmantojot ES atbalstu, — 2017. gadā šādu vīna dārzu platība pārsniedza ceturto daļu no kopējās vīna dārzu platības. Apdrošinātais kapitāls vīna nozarē var sasniegt 115 000 EUR/ha, savukārt vidējais apdrošinātais kapitāls uz hektāru lauksaimniecības nozarē Francijā 2017. gadā bija 1 649 EUR/ha28. Jo lielāka apdrošinātā kapitāla summa, jo lielāka apdrošināšanas prēmija un augstāks publiskā sektora atbalsta līmenis.
58Dalībvalstīm, kuras piešķir ES atbalstu apdrošināšanai saviem lauksaimniekiem, nav tiem jāpiemēro atlases kritēriji29. Piemēram, viens atbalsta saņēmējs, ko izraudzījāmies pārbaudei, ir pasaulē zināms vīna ražošanas uzņēmums, kuram ir vīna dārzi visā pasaulē, aplēstā vīna krājumu vērtība ir 600 miljoni EUR, un aplēstais gada apgrozījums — 50 miljoni EUR. Ņemot vērā dažu atbalsta saņēmēju veiktos ieguldījumus, finansiālās iespējas un risku profilu, pastāv liela iespējamība, ka tie savu produkciju būtu apdrošinājuši, neizmantojot subsīdijas, un tādējādi ir radusies liekā palīdzība. Mēs jau iepriekš esam konstatējuši lieko palīdzību saistībā ar ES atbalstu apdrošināšanai30.
Kompensācija var ietekmēt lauksaimnieku rīcību
59Kā redzams 3. izcēlumā, apdrošinātajiem lauksaimniekiem var būt mazāka motivācija izmantot izturētspējīgākas uzņēmējdarbības sistēmas. Ja lauksaimnieki zina, ka ražas zuduma gadījumā saņems apdrošināšanas atlīdzību, viņi var izdarīt secinājumu, ka nav sevišķas nozīmes veikt ieguldījumus izturētspējīgu kultūraugu audzēšanā, un var nejust pietiekamu motivāciju dažādot darbību. Apdrošināšanas sabiedrības nereti saviem klientiem prasa veikt preventīvas darbības un tādējādi var mazināt šādu iespējamību. Noteikumos, kas attiecas uz I pīlāru, ir iekļauta atsauce uz šādu praksi, taču II pīlāra noteikumos risku mazināšanas prasības nav iekļautas.
3. izcēlums
Apdrošinātie lauksaimnieki sliktāk pielāgojas ekstrēmiem apstākļiem
Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ražas apdrošināšana ir plaši izplatīta un tiek atbalstīta arī ar valsts līdzekļiem, tika veikts pētījums, un tā rezultāti parādīja, ka apdrošināto kukurūzas un sojas pupiņu šķirnes ir daudz jutīgākas pret ekstrēmu karstumu nekā neapdrošinātās šķirnes (mazāka raža).
Veicot pētījumu, tika konstatēts, ka apdrošināto kultūraugu jutīgums skaidri norāda uz to, ka apdrošināto lauksaimnieku spēja un motivācija pielāgoties ekstrēmiem apstākļiem ir zemāka, jo viņi paļaujas uz apdrošināšanas atlīdzību31.
Daži ārkārtas pasākumi netiek pietiekami kontrolēti
60Regulas (ES) Nr. 1308/2013 219. pants paredz iespēju Komisijai veikt ārkārtas pasākumus, lai “reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas rada ievērojamus tirgus traucējumus vai šādu traucējumu draudus”. Mēs pārbaudījām, vai ārkārtas pasākumi, lai reaģētu uz būtiskiem tirgus traucējumiem augļu un dārzeņu nozarē, bija pietiekami mērķtiecīgi un vai izņemšanas darbības tika īstenotas efektīvi. Mēs pievērsām vērību galvenokārt veiktajiem pasākumiem augļu un dārzeņu tirgos pēc Krievijas ieviestā aizlieguma (sk. 09. punktu).
61Pēc minētā aizlieguma, kas tika uzskatīts par tirgus apdraudējumu, Komisija ieviesa ārkārtas pasākumus augļu un dārzeņu nozarē. Minēto ārkārtas pasākumu īstenošanas izdevumi 2014.–2018. gadā sasniedza 513 miljonus EUR, kas atbilst 1,8 miljoniem tonnu izņemto produktu. Pasākumi ietvēra to augļu un dārzeņu izņemšanu no tirgus, uz kuriem attiecās Krievijas ieviestais aizliegums, izmantojot dažādus risinājumus (sk. 9. attēlu). Bezmaksas izplatīšana bija galvenais izņemšanas risinājums (tika izmantoti 60 % no izņemtā daudzuma un vairāk nekā 86 % no izmaksātās summas).
9. attēls
Izņemšanas risinājumi un to attiecīgā daļa ES atbalsta izlietojumā
Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
Turpmāk 10. un 11. attēlā sniegti dati par galvenajiem izņemtajiem produktiem un bezmaksas izplatīšanas ģeogrāfisko sadalījumu.
10. un 11. attēls
Atbalsta summas bezmaksas izplatīšanas shēmu ietvaros sadalījumā pa produktiem un dalībvalstīm (miljoni EUR)
Avots: AGRI ĢD, 2018. gada oktobris.
ES nav noteikusi objektīvus rādītājus, lai apsvērtu ārkārtas pasākumu piemērošanu
63Tirgus traucējumu jēdziens ir diezgan vispārīgs un ES tiesību aktos plašāk nav skaidrots. Konkrētu kritēriju neesamība nodrošina lielu rīcības brīvību attiecībā uz to, kad jāsāk apsvērt ārkārtas pasākumu piemērošana. Saistībā ar Krievijas ieviesto aizliegumu Komisija piemēroja ārkārtas pasākumus, pieņemot septiņas deleģētās regulas, kurās norādīta atsauce uz tirgus traucējumu risku (913/2014, 932/2014, 1031/2014, 1371/2014, 1369/2015, 921/2016 un 1165/2017). Tomēr pasākumu turpināšanu nepamatoja novērtējums par to, vai zaudējumi pārsniedz noteiktu robežvērtību.
64Nosakot ES atbalsta līmeni, Komisija ņēma vērā ražošanas un eksporta datus trīs gadus pirms Krievijas ieviestā aizlieguma (2011.–2013. gadā). Komisija līdz pat trešajam aizlieguma gadam neņēma vērā alternatīvas realizācijas iespējas, piemēram, citus ārējos vai ES tirgus.
65Ābolu audzētāji saņēma vairāk nekā pusi ES atbalsta gan vērtības, gan arī izņemtā daudzuma ziņā. Turpmāk 12. attēlā parādīts, ka Krievijas ieviestā aizlieguma laikā eksporta apjoms ES iekšienē un ārpus tās 2014. un 2015. gadā palielinājās un pēc tam kopumā saglabājās līmenī, kas bija augstāks par vidējo līmeni pirms aizlieguma. Citi tirgi ārpus ES bija kompensējuši zaudējumus, kas radās Krievijas tirgū. Tādējādi, kā redzams 13. attēlā, ābolu eksports ES iekšienē un ārpus tās vērtības izteiksmē saglabājās lielākoties nemainīgs un 2014. gadā samazinājās tikai nedaudz (– 4 % salīdzinājumā ar vidējo apjomu 2011.–2013. gadā). Eksporta kopapjoma kritums vērtības izteiksmē 2014. gadā bija mazāks nekā 2009. gadā, kad netika īstenoti nekādi ārkārtas pasākumi.
12. attēls
ES ābolu eksporta apjoma izmaiņas
Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat datiem par preču starptautisko tirdzniecību, 2019. gada janvāris.
13. attēls
ES ābolu eksporta vērtības izmaiņas
Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat datiem par preču starptautisko tirdzniecību, 2019. gada janvāris.
Minētie rādītāji liecina par to, ka ES kopumā Krievijas ieviestā aizlieguma radītie “tirgus traucējumi” ābolu tirgū bija ierobežoti un neturpinājās četrus gadus (ārkārtas pasākumi tika piemēroti četrus gadus). Tiešā eksporta uz Krieviju samazinājumu kompensēja eksporta pieaugums citos tirgos.
Ārkārtas pasākumi tika piemēroti precēm, kuru tirgū ir strukturāls pārpalikums
67ES piemēroja ārkārtas pasākumus arī, lai atbalstītu persiku un nektarīnu izņemšanu no tirgus. Persiku un nektarīnu izņemšanas izmaksas veidoja 34 % no kopējām izņemšanas darbību izmaksām Spānijā un 45 % Grieķijā. Pirmajās deleģētajās regulās ir norādīta atsauce uz Krievijas ieviesto aizliegumu un arī uz piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību. “Lielais piedāvājums persiku un nektarīnu sezonā un ar sliktiem laika apstākļiem saistītā patēriņa samazināšanās intensīvākajā to ražas novākšanas laikā sarežģīja tirgus situāciju.”32 “Ārkārtas pasākumi tika pieņemti galvenokārt tādēļ, lai reaģētu uz īpašo situāciju persiku un nektarīnu nozarē.33”
68Turpmāk 14. attēlā redzams, ka persiku un nektarīnu ražošanas apjoms Spānijā un Grieķijā palielinās. Pieaug arī šo valstu ražošanas potenciāls, jo to stādījumi laikposmā no 2006. gada līdz 2016. gadam palielinājās attiecīgi par 6 % un 20 %. Itālija, kas līdz 2012. gadam bija lielākā persiku un nektarīnu ražotāja (2012. gadā to apsteidza Spānija), ir samazinājusi savus stādījumus par 30 %34 un pakāpeniski samazina arī ražošanas apjomu.
14. attēls
Persiku un nektarīnu ražošanas apjoma izmaiņas Spānijā un Grieķijā
Avots: AGRI ĢD infopaneļa dati.
Ja ražošanas apjoms palielinās un attiecīgi netiek palielināts iekšējais patēriņš vai eksports, rodas strukturāla pārprodukcija — augļu dārzos saražotās produkcijas apjoms ir lielāks, nekā iespējams novirzīt patēriņam un eksportam. Spānijā persiku vietējā patēriņa pastāvīgs samazinājums nav kompensēts ar eksporta palielinājumu35.
70Turpmāk 15. attēlā redzams, ka četru gadu laikā, kad tika veiktas izņemšanas darbības Spānijā un Grieķijā, izņemšanas līmenis netika pakāpeniski samazināts (pakāpeniski pārtraucot pasākumu), bet drīzāk bija atbilstīgs ražošanas līmenim.
15. attēls
Izņemšanai paredzētā persiku un nektarīnu apjoma izmaiņas
Avots: Komisija un deleģētās regulas.
Mēs secinām, ka vismaz daļēji ārkārtas pasākumu piemērošanu izraisīja strukturāla problēma, proti, persiku un nektarīnu pārprodukcija Spānijā. Ārkārtas pasākumu mērķis ir nevis risināt strukturālas pārprodukcijas problēmu, bet reaģēt uz tirgus traucējumiem.
Rindas kārtības principa piemērošana ir veicinājusi ātru īstenošanu, taču nav noteikti un sasniegti atbilstīgi mērķi
72Pēc tam, kad tika pieņemta 2014. gada deleģētā regula36, vairāk nekā 85 % atbalsta (vērtības un apjoma ziņā) tika novirzīti Polijai un Beļģijai, piemērojot rindas kārtības principu. Turpmākajās regulās atbalsts izņemšanas darbībām tika piešķirts katrai dalībvalstij. No 16. attēlā sniegtajiem datiem izriet secinājums — ja katrai dalībvalstij būtu noteiktas robežvērtības, nevis piemērots rindas kārtības princips, atbalstu varētu saņemt lielāks skaits dalībvalstu atbilstīgi to prognozētajām vajadzībām.
16. attēls
Saskaņā ar dažādām regulām37 izņemto produktu apjoma sadalījums pa dalībvalstīm
Avots: AGRI ĢD īstenošanas dati par ārkārtas pasākumiem, 2018. gada oktobris.
ES atbalsts produktu izņemšanai bezmaksas izplatīšanas nolūkā ir saistīts ar augstām izmaksām
Sniedzot ES atbalstu ābolu tirgum, ir pārsniegtas attiecīgās vidējās tirgus cenas iepriekšējos gados
73Atbalsts, ko sniedz, lai produktus izņemtu bezmaksas izplatīšanai, sastāv no diviem komponentiem, un tie ir: maksimālais maksājums katram produktu veidam un papildu izdevumi, lai segtu šķirošanas, iepakošanas un pārvadāšanas izmaksas.
74Kā redzams 10. attēlā, ābolu audzētāji saņēma lielāko atbalstu, īstenojot bezmaksas izplatīšanas pasākumus. Vislielākā ES atbalsta saņēmēja bija Polija gan apjoma, gan finansiālā izteiksmē.
75Turpmāk 17. attēlā ir salīdzināts bezmaksas izplatīšanas atbalsts (sedz produkta cenu 16,98 EUR par 100 kg un šķirošanas un iepakošanas izmaksas 18,77 EUR par100 kg) un ābolu tirgus cena Polijā šķirotiem un iepakotiem augļiem38. Ābolu augstākā vidējā tirgus cena pēdējo piecu gadu laikā pirms Krievijas ieviestā aizlieguma Polijā bija par 10 % zemāka nekā sniegtais ES atbalsta līmenis, un tas nozīmē, ka ābolu ražotāji saņēma pārmērīgu kompensāciju.
17. attēls
Bezmaksas izplatīšanas atbalsta āboliem salīdzinājums ar tirgus cenām Polijā
Avots: AGRI ĢD.
Pirmajos trijos tirdzniecības gados39 (2014.–2015. g., 2015.–2016. g. un 2016.–2017. g.) ES izmaksāja Polijas ābolu ražotājiem kompensāciju 200 miljonu EUR apmērā par 559 448 tonnām ābolu, ko nodeva bezmaksas izplatīšanai (nav iekļautas aprēķinātās transporta izmaksas), savukārt vidējā tirgus cena šādam ābolu daudzumam bija 182 miljoni EUR40.
ES sedza nesamērīgi augstas izmaksas par persiku un nektarīnu pārstrādi
77Ārkārtas pasākumu izmaksas saistībā ar persiku un nektarīnu bezmaksas izplatīšanu sasniedza 55 miljonus EUR. Persiku un nektarīnu šķirošanas un iepakošanas izmaksas veido aptuveni 37 % un transporta izmaksas — 13 %, tādējādi izņemto produktu vērtība ir tikai aptuveni 50 % no kopējām izmaksām. Aptuveni 48 miljonus EUR (87 %) saņēma ražotāji Spānijā un Grieķijā.
78Par vienu litru sulas, kas bija paredzēta personām, kurām nepieciešama palīdzība, no finansējuma sedza izmaksas 4,25 EUR apmērā, kas ir aptuveni četras reizes vairāk par viena litra sulas cenu lielveikalā. Izmaksas veidoja maksājumi atbilstīgi izņemto persiku un nektarīnu vērtībai, šķirošanas un iepakošanas izmaksas, transporta izmaksas un maksājumi saistībā ar ieguldījumiem natūrā sulas ražotājiem.
Nav pietiekamu pierādījumu, ka izņemtie produkti faktiski ir izņemti no tirgus
79Ņemot vērā to, ka persiki un nektarīni ātri bojājas, šos augļus, kas izņemti bezmaksas izplatīšanai, var apstrādāt tikai konkrētos apstākļos. Pārstrādāto produktu (sulu vai nektāru) bez maksas izsniedz personām, kurām nepieciešama palīdzība. Spānijā un Grieķijā kopā bija saražoti vairāk nekā 94 % no persikiem un nektarīniem, kuru ražotājus atbalstīja, lai veiktu bezmaksas izplatīšanu. No 132 000 tonnām, ko izņēma bezmaksas izplatīšanai Spānijā un Grieķijā, 99 000 tonnas tika pārstrādātas nektārā vai sulā.
80Lai segtu pārstrādes izmaksas, sulas ražotāji paturēja lielāko daļu pārstrādātā produkta kā ieguldījumu natūrā, jo to pieļauj ES noteikumi41. Piemēram, Komisijas dokumenti liecina, ka Spānija apstiprināja apmaiņas likmi līdz 11 kg persiku, ko piegādāja sulas ražotājiem, apmaiņā pret vienu litru persiku nektāra, savukārt Grieķija piemēroja apmaiņas likmi līdz 8,5 kg persiku apmaiņā pret vienu litru persiku nektāra. Izņemšanas darbības piemēru sk. 18. attēlā. Beigu beigās lielākā daļa izņemto produktu atkal nonāca tirgū sulas veidā, savukārt personas, kurām nepieciešama palīdzība, saņēma vien nelielu daļu augļu. Iespēja pārstrādātājiem paturēt lielāko daļu izņemtā apjoma, par ko tika saņemts finansējums, lai tas tiktu nodots patēriņam svaigā veidā, ir pretrunā bezmaksas izplatīšanas galīgajam mērķim.
18. attēls
Izņemto persiku un nektarīnu, kurus pārstrādāja sulas bezmaksas izplatīšanai Grieķijā, aprites cikls
Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
Mēs esam aprēķinājuši, ka persiki un nektarīni, ko Grieķijā un Spānijā izmantoja kā ieguldījumu natūrā, radīja ES izmaksas 34 miljonu EUR apmērā. Bezmaksas izplatīšanas efektivitāte un lietderība ir apšaubāma, jo 62 % izmaksu sedza minētais ieguldījums natūrā, nodrošinot iespēju produktus atkal laist sulas tirgū, un tikai 38 % izmaksu nodrošināja iespēju bez maksas izsniegt sulu un svaigus augļus personām, kurām nepieciešama palīdzība.
82Mēs aprēķinājām arī to, ka persiku un nektarīnu apjoms, ko pārstrādātāji paturēja kā ieguldījumu natūrā, veidoja 20–25 % no persiku un nektarīnu piedāvājuma sulas ražošanai 2014.–2018. gadā. Sulas ražotāji gandrīz ceturto daļu izejvielu saņēma kā ieguldījumu natūrā, un viņiem šīs izejvielas nebija jāpērk.
Daļai izņemto produktu netika nodrošināta pilnīga izsekojamība
83Atbalstu “citiem lietojumiem” piešķir ar nosacījumu, ka destilētie produkti tiek izmantoti tika enerģijas ieguves nolūkā. Mēs konstatējām, ka Itālijā uzraudzības iestādes sekoja līdzi izņemtajiem produktiem, ko novirzīja “citiem lietojumiem” destilācijai rūpnieciskos vai enerģijas ieguves nolūkos, taču pārtrauca pārbaudes, pirms alkohols tika denaturēts enerģijas ieguves nolūkā (sk. 19. attēlu).
19. attēls
Citiem lietojumiem paredzēto produktu nepilnīgas pārbaudes Itālijā
Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
Secinājumi un ieteikumi
84Mēs pārbaudījām to ES instrumentu kopuma pilnīgumu un saskaņotību, kas pieejami, lai novērstu un pārvaldītu riskus un pārvarētu krīzes lauksaimniecības nozarē. Mēs vērtējām, vai riska pārvaldības un krīzes pārvarēšanas instrumenti ir īstenoti efektīvi un vai tie ir nodrošinājuši rezultātus. Kopumā mēs konstatējām, ka ES lauksaimniecības riska pārvaldības pasākumu mērķi daļēji tika sasniegti, taču to izmantošanas līmenis bija zems, un ka krīzes pasākumos tika atklāti pārmērīgas kompensēšanas gadījumi.
85Ir pieejami vairāki ES pasākumi, kas palielina lauksaimnieku izturētspēju cenu svārstīguma un produkcijas zuduma gadījumā, ko izraisa klimatiskie apstākļi vai augu un dzīvnieku slimības. Cita starpā tie ir tiešie maksājumi, kas dod iespēju daudziem mazajiem lauksaimniekiem uzņemties riskus saimniecību līmenī un mazina apdrošināšanas nepieciešamību (16.–23. punkts). Lai gan kopējā lauksaimniecības politika var sekmēt preventīvu pasākumu īstenošanu, it īpaši izvirzot nosacījumu par labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, patlaban iegūti ierobežoti pierādījumi tam, ka minētie pasākumi būtiski ietekmē lauksaimnieku rīcību. Nākotnē stingrāki pienākumi attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem (tostarp attiecībā uz augseku) varētu būt spēcīgāks instruments, lai uzlabotu lauksaimnieku izturētspēju un KLP ietekmi uz vidi (24.–26. punkts).
86Preventīviem pasākumiem ir būtiska nozīme, un tie mazina riskus (23.–26. punkts). Apdrošinātajiem lauksaimniekiem var būt mazāka motivācija piemērot izturētspēju uzlabojošu uzņēmējdarbības stratēģiju vai pielāgoties jauniem klimatiskajiem apstākļiem (sk. 59. punktu), taču apdrošināšanas sabiedrības var pieprasīt saviem klientiem veikt pasākumus risku mazināšanai. Mēs konstatējām, ka, piešķirot ES atbalstu sanitāro risku jomā, it īpaši saistībā ar dzīvnieku slimībām, prioritāte piešķirta preventīviem un uzraudzības pasākumiem (27. punkts).
1. ieteikums. Rosināt lauksaimniekus labāk sagatavoties krīzes situācijāmŅemot vērā notiekošās klimata pārmaiņas, publiskā sektora atbalsta piešķiršanā prioritāte būtu jāpiešķir preventīviem un pielāgošanās pasākumiem, rosinot lauksaimniekus uzlabot savu gatavību un izturētspēju. Komisijai ES atbalsts būtu jāsasaista ar tādu lauksaimniecības praksi, kas mazina risku iespējamību (piemēram, augseka) un ierobežo kaitējumu (piemēram, izturētspējīgāku kultūraugu izmantošana).
Īstenošanas termiņš: 2021. gads (īstenošanas regulas attiecībā uz KLP pēc 2020. gada).
87ES atbalsta riska pārvaldības instrumentiem izmantošanas līmenis ir zems un nevienmērīgs. Lielākā daļa dalībvalstu to neizmanto. ES atbalstu, kas galvenokārt tiek novirzīts apdrošināšanai, saņem vien neliela daļa lauksaimnieku. Lielākā daļa apdrošināto lauksaimnieku veic apdrošināšanu, neizmantojot ES atbalstu. Tā kā dalībvalstis ir izvēlējušās gūt maksimālu labumu no apdrošināšanas atbalsta, lielākā daļa ES finansējuma tiek novirzīta vīna ražotāju atbalstam. Šāda atbalsta izmantošana ir saistīta ar liekās palīdzības risku. Mēs secinām, ka patlaban ir pieejami ierobežoti pierādījumi par šā atbalsta radīto ES pievienoto vērtību (42.–49. punkts un 57.–58. punkts).
88Mēs konstatējām, ka Komisija ievāc ne visu vajadzīgo informāciju, lai uzraudzītu risku pārvaldības instrumentu sarežģīto piemērošanu, lai gan dalībvalstīs, kurās pasākums tiek visplašāk īstenots, informācija ir pieejama (50.–52. punkts).
2. ieteikums. Labāk plānot un uzraudzīt atbalstu apdrošināšanaiKomisijai sniedzam šādus ieteikumus:
- ņemot vērā apdrošināšanas atbalsta zemo izmantošanas līmeni un tā koncentrāciju dažās jomās un lielražotāju vidū, izvērtēt, vai atbalsts rada ES pievienoto vērtību;
- uzraudzīt finansējuma izlietojumu, izmantojot atbilstīgus tiešo rezultātu rādītājus (piemēram, apdrošinātā platība un kapitāls, — dalībvalstīs tos jau izmanto) un koprezultāta rādītājus.
Īstenošanas termiņš: 2021. gads (īstenošanas regulas attiecībā uz KLP pēc 2020. gada).
89Komisija veica pasākumus, lai novērstu tirgus traucējumu draudus pēc Krievijas ieviestā aizlieguma, taču nenoteica konkrētus kritērijus ārkārtas pasākumu piemērošanai. Nosakot atbalsta līmeni, netika ņemti vērā alternatīvi realizācijas tirgi (sk. 63.–66. punktu). Komisija piešķīra kompensāciju ābolu ražotājiem (61 % no ES atbalsta), lai gan eksporta apjoms palielinājās un eksporta kopējā vērtība saglabājās relatīvi nemainīga. Persiku un nektarīnu ražošanu, kas tika atbalstīta ar šiem pasākumiem, ietekmēja arī strukturāls pārpalikums (68.–71. punkts).
90Veids, kādā ex post pasākumi piemēroti, lai reaģētu uz klimata riskiem, ne vienmēr ir pielāgots stratēģijai, kas paredz instrumentu, piemēram, apdrošināšanas, plašāku izmantošanu (24. un 35.–37. punkts).
3. ieteikums. Skaidri noteikt kritērijus ārkārtas pasākumu piemērošanai un pārtraukšanai, kā arī to apvienošanai ar citiem instrumentiemKomisijai jāprecizē ārkārtas pasākumu intervences gadījumi:
- nosakot objektīvus tirgus un ekonomiskos rādītājus un kritērijus, lai varētu pieņemt lēmumu par to, vai ir pietiekams pamats apsvērt ārkārtas pasākumu piemērošanu. Nosakot minētos rādītājus, jāņem vērā ražotāju kopējie ienākumi, tostarp tiešo maksājumu un ražošanas apjoma pieauguma ietekme;
- mērķtiecīgi novirzot ārkārtas pasākumus, ja ir bijuši ekstrēmi laika apstākļi, tiem lauksaimniekiem, kuri ir pienācīgi izmantojuši preventīvos un riska pārvaldības instrumentus, kad tie ir pietiekami labi izstrādāti un viņiem pieejami.
Īstenošanas termiņš: 2021. gads.
91Revīzijas laikā mēs konstatējām, ka atbalsts, ko izmaksāja ābolu bezmaksas izplatīšanai, bieži vien pārsniedza tirgus cenas un tādējādi tika pieļauta pārmērīga kompensēšana (sk. 73.–76. punktu). Tādu noteikumu piemērošana, kas pieļauj svaigo produktu pārstrādi bezmaksas izplatīšanas nolūkā, ir saistīta ar risku, ka atbalsta līmenis ir pārāk augsts un ražotāji patur ievērojamu daļu izņemto produktu, lai segtu savas pārstrādes izmaksas (sk. 77.–82. punktu).
4. ieteikums. Pielāgot kompensāciju par izņemšanas darbībāmLai izvairītos no pārmērīgas kompensēšanas, Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:
- nodrošināt, lai atbalsts par izņemšanas darbībām nepārsniedz vidējo tirgus cenu pirms krīzes lauksaimnieka dalībvalstī;
- izvērtēt iespēju noteikt atbalsta likmi zem 100 % un pieprasīt ievērojamu līdzfinansējumu, ja dalībvalstīm ir būtiska nozīme atbalsta shēmu galveno elementu noteikšanā.
Īstenošanas termiņš: 2021. gads.
Šo ziņojumu 2019. gada 16. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.
Revīzijas palātas vārdā –

Klaus-Heiner LEHNE
priekšsēdētājs
Pielikums
Lauksaimnieku anketas
Ievada piezīmes
Mēs apspriedām riska pārvaldības jautājumus ar 105 lauksaimniekiem 17 dalībvalstīs, ko apmeklējām ticamības deklarācijas sagatavošanas nolūkā 2018. gadā. Šī izlase tika izveidota, pamatojoties uz saņemto subsīdiju apmēru, un tādējādi tajā galvenokārt tika iekļautas lielākas saimniecības.
Mūsu jautājumi attiecās uz riskiem un riska pārvaldības stratēģijām saimniecību līmenī.
20. attēls
Respondenti sadalījumā pa dalībvalstīm
Piezīme. Diagrammā redzams, ka lielākais aptaujāto lauksaimnieku skaits bija Itālijā un Francijā (12 iztaujāšanas), Spānijā (11) un Vācijā (10).
Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
21. attēls
Ievērojama produkcijas zuduma cēloņi (%)
Piezīme. Atbildot uz šo jautājumu, lauksaimnieki varēja norādīt vairāk nekā vienu zuduma cēloni. Viņi uzskatīja, ka zudumu galvenokārt izraisīja nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kam sekoja tirgus cenu svārstības.
Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
22. attēls
Preventīvi pasākumi saimniecību līmenī
Piezīme. Preventīvu pasākumu diagrammā nav iekļauti lauksaimnieki ar apdrošināšanas līgumiem vai kopieguldījumu fondu dalībnieki. Desmit lauksaimnieki minēja, ka saimniecības līmenī neveic nekādus preventīvus pasākumus.
Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
23. attēls
Tādu lauksaimnieku procentuālā daļa, kas ir apdrošināti vai ir kopieguldījumu fonda dalībnieki
Piezīme. Lielākā daļa lauksaimnieku ir apdrošināti vai ir kāda kopieguldījumu fonda dalībnieki. Lielākā daļa lauksaimnieku (57) ir veikuši brīvprātīgu apdrošināšanu. 33 lauksaimnieki nav apdrošināti un nav arī ir kopieguldījumu fonda dalībnieki.
Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
24. attēls
Apdrošināšanas saistība ar tiešo maksājumu daļu attiecībā pret kopējiem lauksaimnieciskās darbības ienākumiem
Piezīme. Jo lielāka tiešo maksājumu daļa attiecībā pret lauksaimnieciskās darbības ienākumiem, jo zemāks apdrošināšanas izmantošanas līmenis.
Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
25. attēls
Galvenie lauksaimnieku minētie iemesli, kāpēc viņi neveic apdrošināšanu vai neiesaistās kopieguldījumu fondā
Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
Akronīmi un saīsinājumi
CAA: Centri di Assistenza Agricola — atzīti lauksaimnieku atbalsta centri
ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
ESTAT: Eurostat
FADN: lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls
KLP: kopējā lauksaimniecības politika
KNP: krīzes novēršana un pārvarēšana (pasākums)
SNPV: saimniecības neto pievienotā vērtība
SSA: saimniecību struktūras apsekojums.
Glosārijs
Augstākais vidējais rādītājs: vidējais rādītājs pēc augstāko un zemāko vērtību atmešanas.
Condifesa: Itālijas reģionālās lauksaimnieku asociācijas, kas palīdz veikt apdrošināšanu pret klimata riskiem.
Ienākumi: ieņēmumu summa, ko lauksaimnieks saņem tirgū, kurai pieskaita papildu publiskā sektora atbalstu un atņem resursu izmaksas.
Izturētspēja: lauksaimnieku spēja izturēt satricinājumus un turpināt savu darbību. Izturētspēju veido trīs komponenti: noturība, spēja pielāgoties un spēja mainīties.
Krievijas ieviestais aizliegums: Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā aizliedza atsevišķu produktu importu no vairākām valstīm, tostarp ES dalībvalstīm.
Liekā palīdzība: situācija, kad publiskā sektora līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu darbību, kas būtu īstenota arī bez publiskā sektora atbalsta.
Noturība: sistēmas spēja izturēt ārējos traucējumus un saglabāt iepriekšējo funkcionalitātes līmeni, neveicot tās iekšējo elementu būtiskas izmaiņas (Urruty et al., 2016. g.).
Pielāgošanās spēja: sistēmas spēja pielāgot iekšējos elementus un procesus, reaģējot uz mainīgiem ārējiem apstākļiem, un turpināt iesākot virzību, saglabājot visas būtiskās funkcijas (Folke et al., 2010. g.).
Priekšlaicīga ražas novākšana: negatavu un netirgojamu produktu novākšana konkrētā teritorijā. Attiecīgie produkti līdz novākšanai nedrīkst būt nekādā veidā bojāti.
Ražas nenovākšana: ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā platībā, kad produkcija ir labi padevusies un produkti ir veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē.
Rindas kārtības princips: atlases kritērijs, kas paredz ņemt vērā tikai reaģēšanas ātrumu.
Saimniecības neto pievienotā vērtība (SNPV): rādītājs lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklā, ko izmanto, lai raksturotu lauku saimniecības kopējo produkcijas vērtību, kurai pieskaita subsīdijas un atņem starppatēriņa vērtību (ražošanas procesā izlietoto preču un pakalpojumu vērtība) un nolietojumu.
Spēja mainīties: sistēmas spēja veidot vai iekļaut jaunus elementus un procesus līdz tādam līmenim, ka mainās tās darbības pamatprincipi, lai saglabātu būtiskas funkcijas, ja ekoloģiskās, ekonomiskās vai sociālās vides strukturālo pārmaiņu dēļ tā kļūst neaizsargāta vai nespēj funkcionēt.
Subsidiaritātes princips: princips, kas paredz, ka ES veic darbību tikai tādā gadījumā, ja tā var būt efektīvāka par valsts, reģionālā vai vietējā līmenī īstenotu darbību.
Tirdzniecības gads: atsauces periods, ko nosaka ražas laiks un ko izmanto, lai analizētu augkopību un sagatavotu attiecīgos pārskatus, kā arī lai noteiktu cenas.
Revīzijas darba grupa
ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.
Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Nikolaos Milionis vadītā I apakšpalāta. Revīziju vadīja ERP loceklis Samo Jereb, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Kate Henderson, biroja atašejs Jernera Vrabič, atbildīgais vadītājs Helder Faria Viegas, darbuzdevuma vadītāja Céline Ollier, darbuzdevuma vadītājas vietnieks Paulo Oliveira, revidenti Antonella Stasia, Jan Huth, Michela Lanzutti, Mateusz Minich un Maciej Szymura un sekretariāta assistente Murielle Siffert.

No kreisās uz labo: Maciej Szymura, Mateusz Minich, Jerneja Vrabič, Antonella Stasia, Samo Jereb, Céline Ollier, Paulo Oliveira, Michela Lanzutti, Jan Huth, Helder Faria Viegas.
Beigu piezīmes
1 EVA ziņojums “Climate change impacts and vulnerability in Europe” [Klimata pārmaiņu ietekme un Eiropas neaizsargātība], 2016. g., 5.3. nodaļa “Lauksaimniecība”.
2 ERP īpašais ziņojums Nr. 25/2018 “Plūdu direktīva: panākumi risku novērtēšanā, bet plānošana un īstenošana ir jāuzlabo”.
3 ERP īpašais ziņojums Nr. 33/2018 “Cīņa pret pārtuksnešošanos Eiropas Savienībā: pieaugošs apdraudējums, tāpēc jārīkojas aktīvāk”.
4 https://ec.europa.eu/eip/agriculture/en/news/future-food-and-farming
5 Assessing how policies enable or constrain the resilience of farming system in the European Union: case study results [Novērtējums par to, kā rīcībpolitikas veicina vai kavē lauksaimniecības sistēmas izturētspēju Eiropas Savienībā. Izpētes rezultāti], 2019. g.
6 Sk. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 219. pantu par ārkārtas pasākumiem tirgus traucējumu novēršanai, 220. pantu par dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu, kā arī 221. pantu par īpašām problēmām.
7 ESAO, “Managing risks in agriculture: a holistic approach” [Risku pārvaldība lauksaimniecībā: holistiska pieeja], 2009. g.
8 Komisijas dokuments par KLP pēc 2013. gada, 5. diagramma. Komisija lēš, ka kopējais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem veido 38 % no lauksaimnieku ienākumiem.
9 https://agridata.ec.europa.eu/extensions/DashboardIndicators/FarmIncome.html
10 Ecorys pētījumā par riska pārvaldību tika konstatēta neitrāla/negatīva sakarība starp tiešajiem maksājumiem un riska pārvaldības instrumentiem (5.6. tabula).
11 Saskaņā ar FSS datubāzes datiem vairāk nekā 30 % lauksaimnieku, kuru zemes platība nepārsniedz 5 ha, veic cita veida saimniecisko darbību, kas nodrošina ienākumus.
12 Informatīvais apskats “KLP nākotne”, 2018. gada marts.
13 Starpvaldību nolīguma pārskatīšana saistībā ar sausuma problēmas risināšanas valsts programmas reformu.
14 2018. gada 12. decembris.
15 Sk. ERP Atzinumu Nr. 7/2018 par Komisijas priekšlikumiem regulām par kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada, 55.–58. punkts, 6. izcēlums.
16 ERP īpašais ziņojums Nr. 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā”, 26.–57. punkts.
17 Bardaji un Garrido aplēses (2016. g.), kas ietvertas ES Lauksaimniecības tirgu apskatā, 2. tabula, 2017. gada septembris.
18 Risku pārvaldības shēmas ES lauksaimniecībā, 2017. gada septembris.
19 Sk. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 148. pantu par piena nozari un 168. pantu par citām nozarēm, izņemot cukura nozari.
20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2393/2017.
21 Direktīva (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.
22 ES Lauksaimniecības tirgu apskats, 2017. gada septembris.
23 Saskaņā ar ESAO datiem publiskā sektora ex post intervence ir “daļa no riska pārvaldības sistēmas, ko lauksaimnieki ņem vērā, plānojot savus lēmumus un stratēģijas”. Sk. “Managing risks in agriculture: a holistic approach” [Risku pārvaldība lauksaimniecībā: holistiska pieeja], 2009. g. Sk. arī “Risku pārvaldības shēmas ES lauksaimniecībā”, 3. iedaļa, 2017. gada septembris.
24 Grieķija un Kipra.
25 Sk. COM(2018) 392, 70. pants.
26 Landwirtschaftliche Mehrgefahrenversicherung für Deutschland, Gesamtverband der Deutschen Versicherungswirtschaft, 2016. gada novembris
27 Saskaņā ar I pīlāru tiek atbalstīta apdrošināšana augļu un dārzeņu nozarē (2,6 miljoni EUR gadā) un vīna nozarē (0,164 miljoni EUR gadā).
28 Aprēķins veikts, pamatojoties uz Francijas Lauksaimniecības ministrijas datiem.
29 Sk. Regulu (ES) Nr. 1305/2013, 49. pants.
30 ERP, īpašais ziņojums Nr. 10/2013 “Kopējā lauksaimniecības politika. Vai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantu sniegtais īpašais atbalsts ir pienācīgi izstrādāts un īstenots”, 44. punkts.
31 Francis Annan un Wolfram Schlenker, “Federal Crop Insurance and the disincentive to adapt to extreme heat” [Valsts nodrošinātā kultūraugu apdrošināšana un zemā motivācija pielāgoties ekstrēmam karstumam], 2015.
32 Deleģētā regula (ES) Nr. 913/2014, preambula, 1) apsvērums.
33 Deleģētā regula (ES) Nr. 932/2014, preambula, 22) apsvērums.
34 Datu avots: AGRI ĢD infopanelis, 2017. gads.
35 Ministerio de agricultura, “Fruta de hueso: análisis de campaña 2018”, pesca y alimentación.
36 Deleģētā regula (ES) Nr. 932/2014.
37 Deleģētās regulas (ES) Nr. 1031/2014, Nr. 2016/921 un Nr. 2017/1165.
38 Regula (ES) Nr. 543/2011, 98. panta 1. punkts.
39 Tirdzniecības gads ir viena gada periods, kura laikā notiek lauksaimniecības produkta ražošanas pārskatu iesniegšana un analīze, produkta tirdzniecība un izmantošana. Ābolu ražošanā tirdzniecības gads sākas n gada augustā un beidzas n+1 gada jūlijā.
40 Augstākā vidējā ābolu tirgus cena Polijā no 2009.–2010. g. līdz 2013.–2014. g. periodam bija 32,54 EUR/100 kg.
41 Saskaņā ar Regulas Nr. 543/2011 80. panta 2. punktu.
Laika skala
Notikums | Datums |
---|---|
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums | 18.4.2018. |
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) | 29.7.2019. |
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras | 16.10.2019. |
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās | 21.11.2019. |
Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019
ISBN 978-92-847-3716-1 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/88807 | QJ-AB-19-017-LV-N | |
HTML | ISBN 978-92-847-3782-6 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/005215 | QJ-AB-19-017-LV-Q |
© Eiropas Savienība, 2019
Atļauts reproducēt, norādot avotu.
Lai varētu izmantot vai reproducēt fotoattēlus vai citus materiālus, uz ko Eiropas Savienība nav autortiesību, atļauja jāprasa tieši autortiesību īpašniekam.
Kā sazināties ar ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv
Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
- pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv
Kā atrast informāciju par ES
Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv
ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.