Patvērums, migrantu pārcelšana un atgriešana: laiks rīkoties aktīvāk, lai novērstu neatbilstības starp mērķiem un rezultātiem

Kopsavilkums

I

Pēdējos gados migrācija ES sasniedza nepieredzēti augstu līmeni, un saistībā ar to pieauga arī patvēruma pieteikumu skaits, pirms tas atkal sasniedza pirmskrīzes līmeni.

II

Mēs 2017. gadā publicējām ziņojumu par Grieķijā un Itālijā izveidotajiem karstajiem punktiem, kas darbojas kā pirmās uzņemšanas centri, kuros veic migrantu identifikāciju, reģistrāciju un pirkstu nospiedumu ņemšanu. Eiropas Parlaments apstiprināja tajā izklāstītos secinājumus un aicināja mūs apsvērt iespēju drīzumā sagatavot paveiktā novērtējuma ziņojumu, iekļaujot tajā pārcelšanas, patvēruma un atgriešanas procedūru analīzi.

III

Šajā revīzijā mēs vērtējām, vai, īstenojot ES finansēto atbalsta darbību Grieķijai un Itālijai, ir sasniegti tās mērķi un vai patvēruma un atgriešanas procedūras ir bijušas efektīvas un ātras. Mēs vērtējām arī to, vai tika sasniegti pagaidu ārkārtas pārcelšanas shēmu mērķi un uzdevumi. Mēs konstatējām, ka pastāv neatbilstība starp ES atbalsta mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem. Lai gan Grieķijas un Itālijas iestāžu spējas ir palielinājušās, patvēruma procedūru īstenošanu Grieķijā un Itālijā joprojām ietekmē ilgstošā lietu apstrāde un neizskatīto pieteikumu skaita palielināšanās. Tāpat kā citās ES dalībvalstīs, no Grieķijas un Itālijas atgriezto personu skaits ir neliels.

IV

Mēs konstatējām, ka mūsu 2017. gada īpašajā ziņojumā sniegtie ieteikumi lielākoties ir īstenoti vai tiek īstenoti, un neizpildes gadījumos noteicām iemeslus. Karstajos punktos ir būtiski uzlabojusies migrantu reģistrācija un pirkstu nospiedumu ņemšana. Taču pagaidu ārkārtas pārcelšanas shēmu mērķi netika sasniegti, un līdz ar to efektīvi nesamazinājās arī spiediens uz Grieķijas un Itālijas patvēruma sistēmām.

V

Mēs pārbaudījām 20 ES atbalsta darbības Grieķijā un Itālijā. Lai gan tās apmierināja konstatētās vajadzības, mēs konstatējām nepilnības to plānošanā. Mēs arī konstatējām, ka lielākā daļa pārbaudīto projektu mērķus pilnībā nesasniedza. Mēs aplūkojām darbības rezultātu pārvaldības satvaru un konstatējām, ka tas tika izveidots novēloti un nenosakot mērķus. Turklāt nebija pieejami pietiekami dati par darbības rezultātiem.

VI

Mēs vērtējām ES atbalsta darbības ietekmi dalībvalstu līmenī, pārbaudot, vai patvēruma un atgriešanas procedūras bija kļuvušas ātrākas un efektīvākas. Mēs konstatējām, ka gan Grieķijā, gan arī Itālijā bija uzlabojušās patvēruma lietu apstrādes spējas, taču tās joprojām nebija pietiekamas, lai mazinātu neizskatīto patvēruma pieteikumu pieaugošo skaitu Grieķijā. Tā kā Itālijā samazinās jaunu pieteikumu skaits, arī neizskatīto pieteikumu kļūst mazāk, taču nepietiek resursu, lai apstrādātu lielo pirmās instances lēmumu pārsūdzību skaitu.

VII

Tāpat kā ES kopumā, gan Grieķijā, gan arī Itālijā faktiski atgriezto migrantu skaits ir daudz mazāks par pieņemto atgriešanas lēmumu skaitu. Mēs konstatējām vairākus šīs situācijas cēloņus, piemēram, ilgstošā patvēruma lietu izskatīšana, aizturēšanas centru nepietiekamās spējas, apgrūtinātā sadarbība ar migrantu izcelsmes valstīm vai migrantu bēguļošana pēc lēmumu pieņemšanas par viņu atgriešanu.

VIII

Revīziju veicām galvenokārt Eiropas Komisijā, Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (EASO) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā (plašāk zināma kā Frontex). Mēs apmeklējām arī dalībvalstu iestādes un starptautiskās un nevalstiskās organizācijas, kuras īsteno ES finansētos projektus.

IX

Pamatojoties uz veikto revīziju, mēs ES Komisijai un aģentūrām sniedzam šādus ieteikumus:

• izmantot gūto pieredzi un ņemt to vērā, izstrādājot iespējamos brīvprātīgas pārcelšanas mehānismus nākotnē;
• uzlabot ārkārtas palīdzības un valsts programmu pārvaldību, ko īsteno saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda noteikumiem;
• palielināt EASO darbības atbalstu patvēruma procedūrām;
• pielāgot Frontex atbalstu atgriešanas darbībām un ekspertu izvietošanai karstajos punktos;
• stiprināt valsts patvēruma sistēmu pārvaldību;
• atbalstīt turpmākas dalībvalstu atgriešanas procedūras.

Ievads

01

Pēdējos gados migrācija ES sasniedza nepieredzēti augstu līmeni, un saistībā ar to pieauga arī patvēruma pieteikumu skaits. Migrācijas krīzes kulminācija bija 2015. gadā, kad bīstamajā ceļā pāri jūrai uz Eiropu devās vairāk nekā miljons cilvēku, vēlāk migrācija atkal sasniedza pirmskrīzes līmeni.

02

Migrācijas problēmas saasināšanās bija izaicinājums ES patvēruma satvaram un migrācijas un ārējo robežu pārvaldībai. Lielās noslodzes dēļ bija sarežģīti piemērot iepriekš pastāvošo kārtību un dažos gadījumos pat nācās no tās uz laiku atteikties. Tā kā Grieķija un Itālija ir priekšposteņa dalībvalstis, tām radītais slogs ir nesamērīgi liels.

03

Lai mazinātu krīzi, ES ir izstrādājusi vairākus pasākumus nolūkā papildināt finansējumu, kas piešķirts dalībvalstīm saskaņā ar tās migrācijas pārvaldības politiku. Cita starpā šādi pasākumi ir karsto punktu izveide un pagaidu pārcelšanas shēmu ieviešana. Ir ierosināti arī tiesību aktu priekšlikumi, lai veiktu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu. Šīs reformas pamatā ir mehānisma “Dublina III” pārskatīšana — šis mehānisms uzliek pienākumu patvēruma meklētājiem iesniegt pieteikumu pirmās ierašanās ES dalībvalstī. Dokuments, ar ko groza minēto mehānismu, proti, regula “Dublina IV”, ietver pastāvīgas pārcelšanas sistēmas izveidi, kas aizstātu uz kvotām balstītās pagaidu sadales shēmas, kuru piemērošanas termiņš beidzās 2017. gada septembrī. Padome vēl nav panākusi vienošanos par šo priekšlikumu.

04

Karsto punktu pieeja paredz to, ka ES aģentūras (galvenokārt EASO, Frontex un Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai) palīdz priekšposteņa dalībvalstīm uz vietas identificēt, reģistrēt un intervēt no jauna ieradušās personas, kā arī paņemt pirkstu nospiedumus, lai apzinātu personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam gan Grieķijā, gan arī Itālijā tika izvietoti pieci karstie punkti (1. attēls). Nelielā ieradušos personu skaita dēļ Trapani karstais punkts 2018. gada oktobrī tika pārveidots par aizturēšanas centru.

05

Grieķija un Itālija karsto punktu pieeju piemēro atšķirīgi. Reģistrējot un identificējot neatbilstīgos migrantus, abas valstis veic ierakstu par to, vai personas, kuras ieradušās, plāno pieprasīt starptautisko aizsardzību. Itālijā personas, kuras plāno pieprasīt starptautisko aizsardzību, ar autobusu vai laivu nogādā uzņemšanas vietās Itālijā. Savukārt pēc ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojuma pieņemšanas migrantiem, kuri ierodas Grieķijas salās (izņemot neaizsargātas personas, ģimenes atkalapvienošanās gadījumus un uzņemamos sīriešus), ir jāpaliek karstā punkta salā (atbilstīgi tā dēvētajam ģeogrāfiskajam ierobežojumam) visā patvēruma procedūras laikā, tostarp iespējamo pārsūdzību izskatīšanas laikā (2. attēls).

06

Pagaidu pārcelšanas shēmas ar diviem Padomes lēmumiem tika ieviestas 2015. gada septembrī¹. Shēmas darbojās no 2015. gada 24. marta līdz 2017. gada 26. septembrim, un to mērķis bija pārcelt 160 000 migrantu, pamatojoties uz kvotu sistēmu, lai sadalītu slogu dalībvalstu starpā, tādējādi atvieglojot spiedienu uz pirmās ierašanās dalībvalstīm.

07

Efektīva atgriešanas politika ir visaptverošas un leģitīmas migrācijas politikas nepieciešama daļa. 2010. gada beigās stājās spēkā ES Atgriešanas direktīva, ar ko noteica kopīgus noteikumus attiecībā uz tādu migrantu atgriešanu, kas ES uzturas nelikumīgi. Komisija 2018. gada septembrī ierosināja pārskatīt šo direktīvu².

08

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) nodrošina lielāko daļu ES finansējuma migrācijas pārvaldībai. AMIF izveidoja 2014.–2020. gada periodam, lai veicinātu migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību, kā arī lai īstenotu un stiprinātu ES kopējo patvēruma un imigrācijas politiku.

09

Lielākā daļa AMIF finansējuma tiek piešķirta, īstenojot dalītu pārvaldību, lai atbalstītu dalībvalstu daudzgadu valsts programmu īstenošanu. Minētās programmas līdzfinansē dalībvalstis, kas nodrošina to izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu. AMIF līdzekļus izmanto arī, lai finansētu ārkārtas palīdzību. Ārkārtas palīdzību tieši pārvalda Komisija vai netieši — starptautiskās organizācijas, un tā gandrīz pilnībā tiek finansēta no ES budžeta.

10

EASO palīdz Grieķijas un Itālijas iestādēm, pamatojoties uz ikgadējiem darbības plāniem. EASO 2018. gadā Grieķijā palīdzēja reģistrēt un izskatīt patvēruma pieteikumus pie robežas, kā arī sniedza atbalstu parastās patvēruma procedūras īstenošanai, pārsūdzības iestādēm un Dublinas sistēmas nodaļai. Itālijā EASO karstajos punktos informēja migrantus par patvērumu, palīdzēja reģistrēt patvēruma pieteikumus un atbalstīja valsts un teritoriālās patvēruma komisijas un Dublinas sistēmas nodaļu.

11

EASO iesaistās arī valsts patvēruma iestāžu spēju stiprināšanā, uzņemšanas sistēmas uzlabošanā un neaizsargātu grupu, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, aizsardzības nodrošināšanā.

12

Kad dalībvalstis to prasa, Frontex koordinē tādu neatbilstīgu migrantu atgriešanu, kuriem šo valstu teritorijā nepienākas starptautiskā aizsardzība. Tās Eiropas Atgriešanas centrs sniedz darbības un tehnisko atbalstu dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm pirms atgriešanas un atgriešanas operāciju īstenošanas laikā.

13

Laikposmā no 2006. līdz 2016. gadam Frontex koordinēja kopīgas operācijas saistībā ar čārterreisiem. 2016. gadā šīs aģentūras pilnvaras tika paplašinātas, iekļaujot arī dalībvalstu atgriešanas operāciju organizēšanu un koordinēšanu. 2017. gada decembrī tā sāka atbalstīt arī atgriešanu, izmantojot regulārus komerciālus lidojumus.

14

Plašāka informācija par AMIF, EASO un Frontex līdzekļu izlietojumu ir sniegta I pielikumā.

15

Ziņojumu³ par karstajiem punktiem Grieķijā un Itālijā mēs publicējām 2017. gadā. Eiropas Parlaments apstiprināja tajā izklāstītos secinājumus⁴ un aicināja mūs “apsvērt iespēju ātri sagatavot turpmāku ziņojumu par karsto punktu darbību ar plašāku tvērumu, iekļaujot arī analīzi par turpmākām procedūrām, proti, patvērumu, pārcelšanu un atgriešanas procedūrām”. Šis ziņojums ir atbilde uz minēto aicinājumu.

Revīzijas tvērums un pieeja

16

Šīs lietderības revīzijas mērķis bija noteikt, vai ES atbalsts migrācijas pārvaldībai (tostarp karsto punktu pieejas īstenošanai) ir palīdzējis nodrošināt efektīvu un ātru patvēruma un atgriešanas procedūru īstenošanu Grieķijā un Itālijā. Lai atbildētu uz šo galveno revīzijas jautājumu, mēs skatījām turpmāk minētos divus apakšjautājumus.

1. Vai ir sasniegti ES finansētās Grieķijai un Itālijai paredzētās atbalsta darbības mērķi?
   
   Lai rastu atbildi uz šo apakšjautājumu, mēs vērtējām, vai ir īstenoti mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 6/2017 sniegtie ieteikumi un vai ir sasniegti pagaidu ārkārtas pārcelšanas shēmu mērķi. Mēs vērtējām arī izlasē iekļautu ES finansētu atbalsta darbību nozīmi un plānošanu, kā arī pārbaudījām, vai ir sasniegti plānotie iznākumi un mērķi.
2. Vai patvēruma un atgriešanas procedūras Itālijā un Grieķijā ir efektīvi un ātri īstenotas?
   
   Lai rastu atbildi uz šo apakšjautājumu, mēs pārbaudījām, vai kopš 2015. gada abās dalībvalstīs ir uzlabojušies patvēruma un atgriešanas procedūru darbības rezultāti. Mēs vērtējām darbības rezultātus, pamatojoties uz datiem, ko savākusi Komisija, EASO, Frontex un dalībvalstu iestādes, un noteicām nepietiekamu rezultātu iemeslus.

17

Revīzija attiecās uz laikposmu no 2015. gada (laiks, kad sākās migrācijas krīze un Grieķijā un Itālijā tika izveidoti pirmie karstie punkti) līdz 2018. gada beigām.

18

Mūsu izveidotajā ES finansēto atbalsta darbību izlasē iekļāvām sešus AMIF ārkārtas palīdzības (AMIF ĀP) un desmit AMIF valsts programmu (AMIF VP) projektus. Atlasot projektus, mēs pieņēmām profesionālu lēmumu, lai nodrošinātu revidēto procedūru (patvērums (izņemot uzņemšanu), pārcelšana un atgriešana) un īstenošanas partneru veidu (ANO aģentūras vai dalībvalstu iestādes) līdzsvarotu pārstāvību, kā arī ņēmām vērā finansiālo būtiskumu un īstenošanas periodu. Mēs pārbaudījām arī citas ES atbalsta darbības, tostarp 2018. gadā īstenoto EASO darbības atbalstu patvēruma procedūrām Grieķijā un Itālijā un 2018. gadā īstenoto Frontex atgriešanas atbalstu Grieķijai un Itālijai. Revidēto projektu pilnīgs saraksts iekļauts II pielikumā.

19

Revīziju veicām galvenokārt Eiropas Komisijā, EASO un Frontex, kā arī revidējām struktūras, kas sniedz ES atbalstu patvēruma, pārcelšanas un atgriešanas procedūru īstenošanai (sk. arī 3. attēlu). Mēs arī apmeklējām iestādes un karstos punktus Grieķijā un Itālijā, kā arī starptautiskās un nevalstiskās organizācijas, kas īsteno AMIF projektus Grieķijā un Itālijā. Revīzijas darbs ietvēra direktīvu un regulu, stratēģiju, politikas dokumentu, pamatnostādņu, izvērtējumu, uzraudzības ziņojumu un iekšējo dokumentu caurskatīšanu, kā arī tādu dokumentu izskatīšanu, ko publicējušas dalībvalstu iestādes, pētniecības struktūras, kā arī akadēmiskās un nevalstiskās organizācijas.

20

Mēs nevērtējām atsevišķu lēmumu par patvērumu un atgriešanu pamatotību, jo tas nozīmētu iedziļināšanos konkrētās lietās, kas ir dalībvalstu administratīvo un tiesu iestāžu jurisdikcijā un — beigu posmā — Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijā.

21

Revīzijas mērķis nebija vērtēt Komisijas, EASO, Frontex, dalībvalstu iestāžu vai projektu īstenošanas partneru sniegto statistikas datu ticamību.

Apsvērumi

ES migrācijas pārvaldības darbība Grieķijā un Itālijā bija būtiska, taču tās potenciāls netika pilnībā izmantots

22

Mēs pārbaudījām, vai

1. tika īstenoti mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 6/2017 sniegtie ieteikumi;
2. karstajos punktos un ārpus tiem tika reģistrēti visi jaunie neatbilstīgie migranti un paņemti viņu pirkstu nospiedumi;
3. tika sasniegti pagaidu ārkārtas pārcelšanas shēmu mērķi un uzdevumi;
4. 20 pārbaudītās ES atbalsta darbības Grieķijā un Itālijā bija labi izplānotas, ņemot vērā i) to nozīmi noteikto vajadzību nodrošināšanā, ii) konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstošus un savlaicīgus mērķus (SMART) un atbilstīgus, apstiprinātus, ticamus, vienkāršus un stabilus (RACER) rādītājus, iii) iespējamo pārklāšanos ar citām ES finansētām darbībām, iv) ārkārtas situāciju (AMIF ĀP projektiem) un v) stratēģijas esamību pārejai no ārkārtas palīdzības uz ilgāka termiņa valsts programmām;
5. 20 pārbaudīto ES atbalsta darbību īstenošanā tika sasniegts plānotais;
6. bija ieviesta stingra darbības rezultātu uzraudzības un ziņošanas sistēma.

Grieķijas karstajos punktos galvenie ieteikumi tiek īstenoti, kā arī ir panākta pilnīga reģistrācija un pirkstu nospiedumu ņemšana

23

Mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 6/2017 mēs vērtējām karsto punktu pieejas īstenošanu Grieķijā un Itālijā un sniedzām 11 ieteikumus, kurus Komisija un attiecīgās aģentūras apstiprināja. No šiem ieteikumiem abas dalībvalstis pilnībā ir īstenojušas sešus.

24

Divi būtiski ieteikumi tiek īstenoti, un tie ir 1.1. ieteikums (atbalstīt karsto punktu spēju nodrošināšanu Grieķijā) un 2.1. ieteikums (palīdzēt nodrošināt, ka nepavadītiem nepilngadīgajiem tiek piemēroti starptautiskie standarti). Divi ieteikumi ir īstenoti attiecībā uz Komisiju un aģentūrām: 2.2. ieteikums (pieprasīt iecelt bērnu aizsardzības amatpersonu katrā karstajā punktā) un 3.1. ieteikums (prasīt nodrošināt vairāk dalībvalstu ekspertu, lai labāk apmierinātu karsto punktu vajadzības). Viens ieteikums, proti, 3.2. ieteikums (dalībvalstīm ekspertus norīkot uz pietiekami ilgu laiku), nav īstenots. Sīki izstrādāts novērtējums sniegts III pielikumā un 25–30 punktā turpmāk tekstā).

Grieķijas karstajiem punktiem trūkst spēju

25

Itālijas karstie punkti ir tukši vai gandrīz tukši, tīri un labi aprīkoti. Dzīves apstākļi Grieķijas karstajos punkts, it īpaši Lesbas salā un Samosā, ir krasi atšķirīgi — pārapdzīvotības, ārstu trūkuma un neatbilstīgas drošības dēļ apstākļi ir slikti. Mūsu revīzijas apmeklējuma laikā 2019. gada februārī Lesbas salas un Samosas karstajos punktos, kuri spēj uzņemt attiecīgi 3100 un 640 migrantu, uzturējās 5096 un 3745 personas. Daudzi cilvēki dzīvoja teltīs ārpus karsto punktu teritorijas (1. attēls). Lēnās iepirkuma procedūras, uzturēšanas un modernizācijas projektu novēlotā īstenošana, jaunu migrantu nepārtrauktā ierašanās, kā arī ilgstošās patvēruma procedūras apgrūtina situācijas ātru uzlabošanu⁵.

Nepavadīti nepilngadīgie dzīvo drausmīgos apstākļos

26

Nepavadītu nepilngadīgo dzīves apstākļi Grieķijas salās ir drausmīgi (1. izcēlums).

27

Itālijā lielāka uzmanība tiek pievērsta situācijai jūrā, jo vairākiem glābšanas kuģiem ir liegta iespēja piestāt krastā, tā kā tiem nav apstiprinātas izkāpšanas vietas. Izkāpšanas aizkavēšanās ir ietekmējusi arī daudzus bērnus, tostarp nepavadītus nepilngadīgos, kuri dienām un reizēm pat nedēļām ilgi⁶ ir spiesti uzturēties uz kuģa jūrā.

EASO un Frontex ekspertu norīkošana nav pilnībā pielāgota karsto punktu vajadzībām

28

Mēs konstatējām, ka pastāvīgi trūkst dalībvalstu ekspertu darbam EASO operācijās. Savukārt aģentūrai Frontex, kas īstenoja ikgadējos resursu izmantošanas plānus, bija pietiekams personāls no dalībvalstīm. Mūsu apmeklējuma laikā Itālijā Frontex faktiski bija vairāk darbinieku, nekā nepieciešams norīkošanai uz karstajiem punktiem, jo tā nebija pielāgojusi savu plānu, lai ņemtu vērā nelielo personu skaitu, kas ierodas pa jūru, un tādēļ pastāvīgi nodrošināja personālu karstajos punktos (pārbaudītājus, intervētājus un pirkstu nospiedumu ņemšanas ekspertus), pat ja karstie punkti bija tukši (2. izcēlums).

29

Valsts eksperta norīkošanas vidējais laiks gan EASO, gan arī Frontex uzdevumā joprojām ir īss.

30

EASO ekspertu prasmju profils lielākoties atbilst prasībām, lai gan trūkst pieredzējušu augstākā līmeņa ekspertu. Arī Frontex ekspertu prasmju profils bija atbilstīgs prasībām, lai gan lielai daļai⁷ Frontex ekspertu, kuri piedalījās atpakaļuzņemšanas operācijās uz Turciju, bija tikai pavadīšanas speciālistiem nepieciešamais prasmju profils; šādi eksperti pilnībā neatbilst karsto punktu vajadzībām. Tā kā vidēji tika īstenota tikai viena atgriešanas operācija nedēļā, kas ilga vienu darba dienu, šādus pavadīšanas speciālistus ar konkrētu prasmju profilu pārējās sešās nedēļas dienās nevar iesaistīt citu veidu Frontex operācijās.

Karstajos punktos un citur tiek veikta pilnīga migrantu reģistrācija, intervēšana un pirkstu nospiedumu ņemšana

31

Būtiski ir uzlabojušies reģistrācijas un pirkstu nospiedumu ņemšanas rādītāji⁸, jo karsto punktu pieeja Grieķijā un Itālijā ir devusi iespēju ieviest standarta darbības procedūras un skaidri nodalīt dalībvalstu iestāžu un ES atbalsta aģentūru pienākumus.

32

Tomēr, ja lūkojamies ārpus Itālijas un Grieķijas karstajiem punktiem, salīdzinoši liela daļa migrantu lūdz patvērumu citās ES dalībvalstīs, un viņu pirkstu nospiedumi Eurodac datubāzes 2. kategorijā⁹ netiek saglabāti (4. attēls). Izņemot atbilstīgos migrantus, kuri lūdz patvērumu un uz kuriem neattiecas prasība Eurodac datubāzē iekļaut 2. kategorijas pirkstu nospiedumu datus, cēlonis šādu datu neesamībai Eurodac datubāzē varētu būt viens no šiem:

1. patvēruma pieteikuma iesniedzējs ir ieradies ES nevis caur Grieķijas salām Egejas jūras austrumos vai Itāliju, bet pa alternatīvu maršrutu, kur netiek piemērota karsto punktu pieeja un tādēļ reģistrācija Eurodac datubāzē konkrētās dalībvalstīs var nebūt tik efektīva (4. attēls);
2. patvēruma pieteikuma iesniedzējs ir reģistrējis savu pieteikumu vairāk nekā 18 mēnešus pēc tam, kad veikts attiecīgais Eurodac ieraksts, un tādēļ pirkstu nospiedumu dati datubāzē vairs netiek glabāti;
3. patvēruma pieteikuma iesniedzējs ir ieradies ES neatklāti un tādēļ nav reģistrēts.

33

Lielais Eurodac pirkstu nospiedumu trāpījumu skaits ārvalstīs¹⁰ laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam norāda uz to, ka liels skaits patvēruma pieteikumu iesniedzēju no Grieķijas un Itālijas bija devušies uz citām dalībvalstīm¹¹. Plašā sekundārā kustība ES vēl vairāk apgrūtina Dublinas mehānisma īstenošanu.

34

Pašreizējā sistēmā Eurodac trāpījumi ārvalstīs ir iemesls Dublinas pārsūtīšanas procedūras īstenošanai, nosūtot personu atpakaļ uz pirmās ierašanās dalībvalsti. Eurostat datu analīze rāda, ka faktiskais skaits ieradušos un izbraukušo personu, kurām piemērota Dublinas pārsūtīšanas procedūra, gan Grieķijā un Itālijā, gan ES kopumā ir neliels¹². Šādai situācijai ir daudzi cēloņi, tostarp bēguļošana, humāni apsvērumi, nenoteikti tiesu lēmumi un ģimeņu atkalapvienošanās gadījumi.

Pagaidu ārkārtas pārcelšanas shēmu mērķrādītāji un galvenais mērķis netika sasniegti

Pārcelšanas galvenais mērķis tika sasniegts tikai daļēji

35

Karsto punktu pieeja bija daļa no tūlītēju pasākumu kopuma, ko Padome pieņēma, lai risinātu krīzi 2015. gadā. Vēl viens elements šajā pasākumu kopumā bija pagaidu ārkārtas pārcelšanas mehānisms pieteikumu iesniedzējiem, kuriem noteikti bija vajadzīga starptautiska aizsardzība, kas paredzēja personu pārcelšanu no Grieķijas vai Itālijas uz citām ES dalībvalstīm, lai atvieglotu šo divu priekšposteņa dalībvalstu slogu.

36

Padome noteica divus sākotnējos pārcelšanas mērķus, proti, attiecīgi 40 000 un 120 000 personu (kopā 160 000 personu). Šis pasākums tika veikts migrācijas krīzes kulminācijas laikā, un tāpēc mērķus noteica politiskajās sarunās, nevis rūpīgi analizējot migrācijas plūsmu prognozes. Tā kā 7744 vietas (no 40 000) netika piešķirtas¹³ un pēc ES un Turcijas paziņojuma pieņemšanas tika nodrošināti 54 000 vietu (no 120 000) sīriešu pārcelšanai no Turcijas, dalībvalstis oficiāli apņēmās izvietot 98 256 no 160 000 migrantu.

37

Saskaņā ar pārcelšanas lēmumiem pārcelšana attiecās tikai uz to valstu valstspiederīgajiem, kurām vidējais patvēruma atzīšanas līmenis ES bija 75 % vai lielāks, un tādējādi pastāvēja liela iespējamība, ka attiecīgajām personām pārcelšanas dalībvalstī tiks piešķirta starptautiskā aizsardzība. Bija pieņemts, ka ES mēroga vidējā līmeņa piemērošana nodrošinās saskaņotas patvēruma piešķiršanas pieejas īstenošanu dalībvalstīs kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ietvaros. Taču patvēruma atzīšanas līmenis, it īpaši attiecībā uz konkrētu valstu valstspiederīgajiem, dalībvalstīs būtiski atšķiras¹⁴. Tāpēc ES mēroga vidējais līmenis nebija optimāls rādītājs, lai apliecinātu izredzes iegūt starptautisko aizsardzību konkrētā dalībvalstī. Tomēr mēs atzīstam, ka tas bija skaidrs kritērijs, kas nodrošināja iespēju ātri izvērtēt pārcelšanas atbilstību.

38

5. attēlā redzams, ka 34 705 atbilstīgi migranti (12 706 no Itālijas un 21 999 no Grieķijas) tika pārcelti uz 22 dalībvalstīm un 3 asociētajām valstīm (Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice). Apvienotā Karaliste un Dānija izmantoja savas nepiedalīšanās tiesības saskaņā ar līgumiem. Ungārija un Polija nepārcēla nevienu migrantu¹⁵.

39

Par katru pārcelto migrantu Komisija no AMIF Grieķijai vai Itālijai izmaksāja 500 EUR ceļošanas izmaksu segšanai un 6000 EUR uzņēmējai dalībvalstij uzņemšanas izmaksu segšanai. Par visiem pārceltajiem migrantiem kopā tika izmaksāti 225,6 miljoni EUR.

40

Eiropas migrācijas politikas vēsturē obligātās pārcelšanas shēmas bija pirmā solidaritātes iniciatīva, kuras mērķis bija patvēruma pieteikumu iesniedzēju plaša mēroga sadale dalībvalstu starpā. Pārcelšanas lēmumi arī nodrošināja aizsardzību ievērojamam skaitam pieteikumu iesniedzēju, kuri citādi būtu palikuši Itālijā vai Grieķijā vai kuri būtu neatbilstīgi devušies uz citām valstīm.

41

Tomēr pārcelto patvēruma meklētāju skaits nebija pietiekams, lai efektīvi mazinātu spiedienu uz Grieķijas un Itālijas patvēruma sistēmām. Atbilstības periodā pārceltie migranti veidoja aptuveni 4 % no visiem patvēruma meklētājiem Itālijā un aptuveni 22 % no patvēruma meklētājiem Grieķijā.

Ļoti neliela daļa potenciāli atbilstīgo migrantu tika pārcelti

42

Pārcelšanas lēmumi attiecās uz migrantiem, kuri Grieķijā vai Itālijā bija ieradušies laikposmā no 2015. gada 24. marta līdz 2017. gada 26. septembrim. Sīrieši un eritrieši bija divas galvenās valstspiederīgo grupas, kuru tiesības tikt pārceltiem saglabājās visā periodā. Uz irākiešiem pārcelšana attiecās līdz 2016. gada 15. jūnijam¹⁶.

43

Uzņēmējas dalībvalstis tomēr pieņēma tikai tos pārcelšanas kandidātus no Grieķijas, kuri šajā valstī bija ieradušies līdz 2016. gada 20. martam (diena, kad stājās spēkā ES un Turcijas paziņojums).

44

Lēmumi stājās spēkā migrācijas krīzes kulminācijas laikā, kad lielākā daļa migrantu, kuri būtu bijuši potenciāli atbilstīgi, tranzītā cauri Grieķijai un Itālijai sekundārās migrācijas plūsmās devās uz citām dalībvalstīm. No 2015. gada beigām līdz 2016. gada sākumam Grieķijas un Itālijas iestādēm trūka spēju, lai identificētu un apzinātu visus potenciāli atbilstīgos kandidātus to teritorijā. Shēmu mērķi netika sasniegti galvenokārt tādēļ, ka tika reģistrēts ļoti neliels skaits potenciāli atbilstīgu kandidātu (5. attēls).

45

Balkānu maršruta slēgšana 2016. gada martā būtiski ierobežoja nekontrolēto tranzītu cauri Grieķijai, un daudzi potenciāli atbilstīgi pārcelšanas kandidāti palika Grieķijā. Komisija 2016. gada martā lēsa, ka Grieķijā joprojām bija jāpaliek 50 000 līdz 56 000 migrantu, no kuriem 35 000 līdz 40 000, iespējams, bija atbilstīgi kandidāti pārcelšanai. Masveida iepriekšējas reģistrācijas pasākums, ko finansēja no ārkārtas palīdzības līdzekļiem un ko atbalstīja ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) un EASO, palīdzēja identificēt un reģistrēt tās personas, kuras joprojām atradās Grieķijā 2016. gada vasarā. Ja šis pasākums netiktu veikts, pārcelto personu skaits būtu vēl mazāks.

46

Identificētajiem migrantiem sniegtā informācija par pārcelšanas valstīm un par pienācīgas pārcelšanas sniegtajiem ieguvumiem (atšķirībā no neatbilstīgas “pārcelšanās”) nebija pietiekami efektīva, lai iegūtu uzticību un lai viņus pārliecinātu par shēmu pievilcību.

47

Iespējams, ka arī nelielais apsolīto pārcelšanas vietu skaits un lēnais temps, kādā dalībvalstis īstenoja saistību uzņemšanās un pārsūtīšanas procedūras, daļu migrantu atturēja no pārcelšanas pieteikuma iesniegšanas, lai gan laika gaitā situācija uzlabojās.

Neskatoties uz pārcelšanas procedūras nepilnībām, liela daļa reģistrēto kandidātu tika pārcelta

48

Liela daļa no visiem kandidātiem, kas tika reģistrēti shēmās Grieķijā un Itālijā (attiecīgi 80 % un 89 %), faktiski tika pārcelti. Divi galvenie neveiksmīgas pārcelšanas iemesli reģistrētajiem bija drošības pārbaudes neizturēšana un bēguļošana.

49

Tomēr mēs konstatējām vairākas pārcelšanas procedūras nepilnības (3. izcēlums un 6. attēls).

Nepietiekama uzraudzība pēc pārcelšanas un nestrukturēta brīvprātīgā pārcelšana

50

Komisija kopā ar EASO un Starptautisko Migrācijas organizāciju (SMO) uzraudzīja pārcelšanas shēmu īstenošanu un it īpaši faktiski pārcelto personu skaitu. Tika vākti arī dati par reģistrētajām un bēguļojošajām personām, kā arī par noraidītajiem pieteikumiem, taču Grieķija un Itālija nebija saskaņojusi šo datu ziņošanas kārtību.

51

Sākotnējie rezultāti, ko Komisija ieguva 2018. gada februārī, liecināja par augstu patvēruma atzīšanas līmeni pārcelto migrantu vidū uzņēmējās dalībvalstīs. Tie norādīja arī uz salīdzinoši augstu pēcpārcelšanas sekundārās kustības rādītāju atsevišķās dalībvalstīs, lai gan lielākā daļa valstu šādus datus nevāc.

52

Pēc 2018. gada februāra Komisija situācijas uzraudzību pārcelšanas dalībvalstīs nav veikusi. Dati, ko ieguvām no uzņēmējām dalībvalstīm 2019. gada aprīlī un maijā, apstiprina iepriekšējā punktā izklāstītos apsvērumus (7. attēls).

53

Pagaidu pārcelšanas shēmu termiņš beidzās 2017. gada septembrī. Līdz šim nav panākta vienošanās par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz pastāvīgu pārcelšanas sistēmu. Tā kā nav saskaņota ES līmeņa pārcelšanas mehānisma, īpašos gadījumos — galvenokārt attiecībā uz migrantiem, kuri izkāpj krastā Itālijā un Maltā, — ad hoc tiek veikta brīvprātīga pārcelšana.

Pārbaudītie projekti saskaņā ar AMIF ārkārtas palīdzības un valsts programmām nodrošināja noteiktās vajadzības, taču to mērķi pilnībā netika sasniegti

AMIF ĀP projekti ir būtiski, bet tie nav pietiekami, lai atbilstīgi plānotajam nodrošinātu steidzamas un konkrētas vajadzības

54

AMIF ĀP mērķis ir sniegt finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā¹⁷.

55

Lai gan 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā paredzētais sākotnējais finansējums bija 160 miljoni EUR, kopējie piešķīrumi AMIF ĀP tika palielināti un līdz 2019. gada darba programmas (GDP) izstrādei sasniedza 1,1 miljardu EUR. Kā redzams 8. attēlā, Grieķija un Itālija saņem lielāko AMIF ĀP finansējuma daļu.

56

Ārkārtas palīdzība sākotnēji tika izveidota kā maza apmēra instruments, lai nodrošinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijās. Ārkārtas palīdzības finansējuma palielinājums uzlaboja Komisijas sniegtā krīzes atbalsta elastību un reaģēšanas spēju. AMIF vidusposma novērtējumā¹⁸ bija uzsvērta arī ĀP nozīme solidaritātes stiprināšanā un atbildības sadalē dalībvalstu starpā. ĀP bija būtiska nozīme, atbalstot pārcelšanas shēmu īstenošanu Grieķijā un Itālijā, finansējot pārcelšanas kandidātu iepriekšēju reģistrāciju (Grieķijā), uzņemšanas vietas un atbilstīgo pārcelšanas kandidātu pārsūtīšanas.

57

Vienlaikus ārkārtas palīdzība ir kļuvusi par Komisijas galveno stratēģisko instrumentu, lai līdzsvarotu atbalstu valstīm, kuras vissmagāk skārusi migrācijas krīze, it īpaši Grieķijai, papildinot to valsts programmu finansējumu¹⁹.

58

Tādēļ vairāki ārkārtas palīdzības projekti ne tikai palīdz nodrošināt steidzamas un specifiskas vajadzības, bet arī papildina AMIF valsts programmas, finansējot ilgāka termiņa strukturālās darbības ar spēju veidošanas komponentiem. Komisija šo aspektu uzsvēra arī savā ietekmes novērtējumā²⁰.

59

Mēs pārbaudījām sešus ĀP projektus — trīs Grieķijā un trīs Itālijā. Katrā valstī viens projekts bija saistīts ar patvērumu, viens ar atgriešanu un viens — ar pārcelšanu. Plašāks novērtējums iekļauts II pielikumā.

60

Mēs konstatējām, ka visi seši pārbaudītie projekti atbilda apzinātajām vajadzībām. Visu izlasē iekļauto projektu mērķi skaidri noteica, kas jāsasniedz, īstenojot darbību. Attiecībā uz rezultātiem jānorāda, ka visos izlasē iekļautajos projektos uzsvars bija likts uz tiešajiem rezultātiem, nevis uz koprezultātiem un ietekmi. Izņēmums bija projekts EMAS-IT-1, kuram nebija noteikti pat tiešo rezultātu rādītāji (4. izcēlums).

61

Mēs konstatējām, ka no ārkārtas palīdzības finansētie projekti un AMIF VP vai EASO / Frontex operācijas nepārklājās.

62

Tomēr divi no sešiem pārbaudītajiem ĀP projektiem nenodrošināja steidzamas un konkrētas vajadzības (EMAS-GR-2 un EMAS-IT-1), bet drīzāk aizstāja AMIF VP darbības, finansējot ilgāka termiņa strukturālās darbības ar spēju veidošanas komponentiem (5. izcēlums).

63

Komisija 2017. gada jūlijā piešķīra Itālijai papildu AMIF ĀP finansējumu līdz 100 miljoniem EUR, kas tika izlietots, lai finansētu arī projektus EMAS-IT-1 un EMAS-IT-2. Taču nebija izveidots strukturāls mehānisms, kas nodrošinātu ĀP finansējuma taisnīgu sadali dalībvalstu starpā, ja projektu finansējuma pieprasījumi pārsniegtu pieejamos līdzekļus. Ja visas atbalsttiesīgās dalībvalstis pieprasītu AMIF ĀP dotācijas, lai finansētu līdzīgas darbības (valsts īstenota piespiedu atgriešana, atbalstīta brīvprātīga atgriešanās un reintegrācija (ABAR) vai policijas iecirkņu spēju veidošana), ĀP finansējums drīz vien tiktu izsmelts.

64

Komisija ir ierosinājusi jaunajā finanšu shēmā 2021.–2027. gadam²¹ ārkārtas palīdzību iekļaut ES un dalībvalstu dalītas pārvaldības jomā. Vēl nav definēti kritēriji ĀP finansējuma sadalei.

No sešiem pārbaudītajiem AMIF ĀP projektiem pilnībā tika sasniegti tikai divu projektu mērķi

65

Projektu EMAS-GR-3 un EMAS-IT-2 plānotie mērķi tika pilnībā sasniegti, savukārt projektu EMAS-GR-1, EMAS-GR-2 un EMAS-IT-3 mērķi tika sasniegti daļēji (6. izcēlums). Projekts EMAS-IT-1 joprojām ir īstenošanas sākotnējā posmā (5. izcēlums un II pielikums).

66

Lai gan projekta EMAS-IT-2 mērķi jau trīs mēnešus pirms īstenošanas perioda beigām bija pārsniegti, jānorāda, ka tie bija samērā pieticīgi, ņemot vērā pieņemto atgriešanas lēmumu skaitu un neatbilstīgo migrantu skaitu Itālijā. ABAR programmas darbības rezultātus Itālijā ietekmē vairāki aspekti, ko analizējām 12. izcēlumā.

AMIF valsts programmām netiek veikti efektīvi un visaptveroši vajadzību novērtējumi

67

AMIF valsts programmām 2014.–2020. gada periodā Grieķijai tika piešķirti 328,3 miljoni EUR un Itālijai — 394,2 miljoni EUR. Taču AMIF regulas novēlotās pieņemšanas dēļ AMIF valsts programmas tika pieņemtas attiecīgi tikai 2015. gada jūlijā un augustā.

68

Tādam daudzgadu fondam kā AMIF, kura pamatā ir vispārējs stratēģiskais plāns, ir vajadzīgi efektīvi un visaptveroši vajadzību novērtējumi, kuros noteiktas visu vajadzību nodrošināšanas izmaksas un prioritātes un kuri tiek regulāri atjaunināti²². Pastāvīgi mainīgās situācijas dēļ Grieķijai un Itālijai nepietika laika, lai sagatavotu šādus vajadzību novērtējumus.

69

Mēs pārbaudījām desmit AMIF valsts programmu projektus — piecus Grieķijā un piecus Itālijā (projektu GR-1 līdz GR-5 un IT-1 līdz IT-5 sīki izstrādāts novērtējums iekļauts II pielikumā). Mēs konstatējām, ka visi revidētie projekti bija būtiski, jo tiem bija pierādāma tematiskā saikne ar valsts programmu mērķiem. Tomēr, tā kā visām vajadzībām nebija noteiktas izmaksas un prioritātes, nav iespējams izvērtēt, vai AMIF finansējums tika piešķirts tām darbībām, kurām tas bija visvairāk vajadzīgs.

70

Mēs konstatējām revidēto projektu darbības rezultātu rādītāju nepilnības. Vairākiem projektiem nebija noteikti konkrēti tiešo rezultātu vai iznākuma rādītāji (projekti IT-1, GR-2). Daži rādītāji attiecās uz mērķiem, kas bija pārāk pieticīgi (IT-2, IT-3, IT-4) vai jau bija sasniegti (GR-1). Daži rādītāji pēc projekta tvēruma izmaiņu veikšanas nebija atjaunināti (GR-3) vai paredzēja ierobežojošus termiņus attiecībā uz atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju (GR-5).

71

Mēs konstatējām, ka revidētie ABAR projekti Itālijā IT-2 un IT-3 pārklājās. Šo projektu īstenošanas tiesības tika piešķirtas vienā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, attiecās uz vienām un tām pašām izcelsmes valstīm un tika īstenoti tajos pašos Itālijas reģionos. Tā kā nebija veikta plānošana, lai nodrošinātu projektu īstenošanu savstarpēji papildinošos ģeogrāfiskos apgabalos, projekti konkurēja, lai atgrieztu vienus un tos pašus migrantus.

72

Kopš 2016. gadā tika paplašinātas Frontex pilnvaras, kļuva pieejami divi ES instrumenti (AMIF VP un Frontex atgriešanas atbalsts), kuri vienlaikus atbalsta vienādas piespiedu atgriešanas darbības. Tas attiecas arī uz AMIF piespiedu atgriešanas projektiem GR-4 un IT-4.

Līdz revīzijas veikšanai lielākās daļas revidēto AMIF VP projektu mērķi nebija pilnībā sasniegti

73

Līdz 2016. gada beigām bija mobilizēti ļoti nelieli Grieķijas AMIF VP finanšu resursi, lai nodrošinātu valsts vajadzības, ko radīja migrācijas krīze. Grieķija atguva nokavēto saistību izpildē, taču AMIF VP maksājumu līmenis joprojām bija zems. Itālija atguva nokavēto saistību īstenošanā atbilstīgi 1. un 2. īpašajam mērķim, taču saistību izpilde saskaņā ar 3. īpašo mērķi revīzijas apmeklējuma laikā bija aizkavējusies (sk. I pielikumu).

74

Grieķijā no pieciem pārbaudītajiem projektiem viens (GR-1) līdz revīzijai bija pabeigts, četri joprojām tika īstenoti. Plānotie rezultāti četros no pieciem projektiem (kas vēl tika īstenoti) nebija sasniegti vai pastāvēja liela iespējamība, ka tie netiks sasniegti (IV pielikums). Visos pārbaudītajos projektos mēs guvām pierādījumus tam, ka regulāri tika veikta ziņošana un uzraudzība. Trijos projektos no pieciem daudzie grozījumi apgrūtināja projektu darbības rezultātu uzraudzību un to veiksmīgas īstenošanas izvērtēšanu²³.

75

Itālijā no pieciem pārbaudītajiem projektiem četri projekti bija pabeigti. No tiem daļēji bija sasniegti divu projektu mērķi. Viens projekts bija apturēts, un par vēl vienu projektu galīgie dati nebija pieejami (IV pielikums). Divu no pieciem projektiem īstenošanā ziņošana un uzraudzība nebija atbilstīga.

Darbības rezultātu uzraudzības sistēma bija izveidota novēloti, turklāt nenosakot mērķus

76

Kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma ir Komisijas galvenais mehānisms AMIF VP darbības rezultātu uzraudzībai un izvērtēšanai. Tā kā diskusijas ar dalībvalstīm nolūkā vienoties par saskaņotu koprezultāta un ietekmes rādītāju kopumu bija ieilgušas, sistēmas izveidi pabeidza tikai 2017. gada februārī²⁴. Līdz tam laikam daudzu AMIF projektu īstenošana jau bija uzsākta.

77

Sistēmas novēlota ieviešana nebija vienīgā problēma — tās koprezultātu un ietekmes rādītājiem nebija noteikti nedz mērķi, nedz arī atsauces rādītāji, un tas apgrūtināja darbības rezultātu izvērtēšanu. Turklāt Itālija un Grieķija, gatavojot 2017. gada starpposma izvērtēšanas ziņojumus, nevāca pilnīgas datu kopas ne par vienu no sistēmas rādītājiem.

78

Komisija nav izveidojusi darbības rezultātu uzraudzības sistēmu ar mērķi uzraudzīt un paziņot no ārkārtas palīdzības finansēto projektu rezultātus.

Pieejamie dati par darbības rezultātiem nebija pietiekami, lai sekmētu politikas rūpīgu izvērtēšanu ES līmenī

79

Komisija 2018. gada maijā ierosināja²⁵ pārskatīt Eurostat migrācijas un patvēruma statistiku, lai cita starpā: i) biežāk vāktu statistiku par atgriešanu un uzlabotu tās saturu; ii) nodrošinātu sadalītus datus par patvērumu attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem; kā arī iii) ieviestu jaunu statistiku par atkārtotas izskatīšanas pieprasījumiem saskaņā ar Dublinas sistēmu.

80

Veicot šo revīziju, tika secināts — lai sekmētu politikas rūpīgu izvērtēšanu ES līmenī, bija vajadzīgi plašāki dati par darbības rezultātiem. Komisijas priekšlikumā šis jautājums nav risināts.

81

Piemēram, saistībā ar patvēruma procedūrām — Eurostat un EASO nevāc datus par darbības rezultātiem attiecībā uz patvēruma pieteikuma apstrādes laiku galvenajos procedūras posmos²⁶, lai gan ES un dalībvalstu tiesību aktos patvēruma jomā noteikti daudzi termiņi. EASO vāc pamatdatus tikai par to, kad iesniegti neapstrādātie patvēruma pieteikumi pirmreizējas iesniegšanas posmā. Eurostat vāc tikai ierobežotus datus²⁷ par tiesvedības / pārsūdzības posmu, taču nav datu par neizskatītajām pārsūdzībām dažādos posmos.

82

Netiek vākti dati par atgriešanas procedūru izpildes ātrumu. Turklāt nav rādītāju, lai noteiktu atgriešanas darbību ilgtspēju, piemēram, attiecībā uz atgriezto migrantu skaitu, kuri cenšas atkārtoti nonākt ES, vai ABAR reintegrācijas pasākumu sekmīgu īstenošanu.

ES aģentūru sniegtais darbības atbalsts netiek pilnībā izmantots

EASO īstenotie centieni, lai izstrādātu stratēģiskāku pieeju tā atbalstam patvēruma procedūru īstenošanai

83

Mēs novērtējām EASO darbības kā būtiskas to daudzo vajadzību nodrošināšanai, kas rodas saistībā ar lielajām migrantu plūsmām uz Grieķiju un Itāliju.

84

Sniedzot atbalstu šīm dalībvalstīm migrācijas krīzes laikā, it īpaši 2015. un 2016. gadā, kad ieradās visvairāk migrantu, un ņemot vērā nepārtraukto un intensīvo attīstību, EASO nebija laika veikt visaptverošus vajadzību novērtējumus, nosakot prioritārās vajadzības un izmaksas, kā arī nebija laika izstrādāt daudzgadu plānus vai atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijas. Taču šāds strukturēts novērtējums netika veikts arī 2017. un 2018. gada darbības plāniem. EASO un uzņemošās dalībvalstis vienojās par plāniem. Tomēr, tā kā nebija noteiktas prioritārās vajadzības un to izmaksas, nebija iespējams pierādīt, ka EASO bija novirzījis savu atbalstu tām jomām, kurās tas bija visvairāk vajadzīgs.

85

EASO, gatavojot savus 2019. gada darbības plānus, īstenoja ievērojamus centienus, lai ieviestu stratēģiskās plānošanas būtiskākos elementus²⁸. No konceptuālā viedokļa mēs uzskatām, ka šāda pieeja ir laba prakse, lai gan vienīgais veids, kā izvērtēt tās īstenošanas efektivitāti, ir pārbaudīt 2019. gada darbības plānus, kas mūsu revīzijas tvērumā neietilpst.

86

Līdz 2018. gadam darbības plāni bija vērsti uz ieguldījumu. Darbības rezultātu uzraudzības mehānisma ieviešana 2018. gada februārī Itālijā un 2018. gada maijā Grieķijā sekmēja tiešā rezultāta un iznākuma rādītāju noteikšanu, taču mēs konstatējām vairākas nepilnības²⁹.

87

Lai gan mēs nekonstatējām konkrētus pārklāšanās gadījumus, nedz Komisijai, nedz arī EASO nav procedūru, lai EASO sistemātiski iekļautu AMIF projektu plānošanā, it īpaši tādu projektu plānošanā (saskaņā ar AMIF valsts programmām vai ārkārtas palīdzību), kuru īstenošanā tiek finansētas līdzīgas darbības (piemēram, Grieķijas Patvēruma dienesta (GPD) personāla finansēšana vai atbalsts questure Itālijā).

88

Itālijā, ievērojami samazinoties migrācijas plūsmām, EASO pielāgoja savu atbalstu. EASO pārtrauca sniegt atbalstu informācijas nodrošināšanai 2018. gada beigās. Atbalsts reģistrācijai tika sniegts mazākā apmērā nekā plānots, un ir paredzēts līdz 2019. gada beigām to pakāpeniski pārtraukt. EASO arī plāno līdz 2019. gada beigām pārtraukt atbalstu teritoriālajām patvēruma komisijām³⁰.

89

Lai gan EASO palīdzības atsevišķus elementus var nodrošināt valsts iestādes un tos var finansēt no AMIF (tas attiecas, piemēram, uz pagaidu darbiniekiem — reģistrācijas ekspertiem un patvēruma lietu izskatītājiem, kas jau ir norīkoti darbā GPD, kā arī uz tulkiem), EASO nav šādas stratēģijas atbalsta pakāpeniskai pārtraukšanai Grieķijā.

EASO atbalsta sniegšanu kavēja pastāvīgs dalībvalstu ekspertu trūkums, to norīkojumu īsie termiņi un citas darbības problēmas

90

Attiecībā uz ieguldījumu (ekspertu skaits, pagaidu konsultantu skaits u. c.) jānorāda, ka EASO norīkojumi Grieķijā un Itālijā lielā mērā bija atbilstīgi darbības plāniem. I pielikumā redzams, ka katru gadu izdevumi pārsniedza sākotnējā budžetā paredzētās summas.

91

Tā kā nebija noteikti mērķu / atsauces rādītāji, ir sarežģīti izvērtēt EASO atbalsta īstenošanas rezultātus / efektivitāti tiešo rezultātu un iznākuma ziņā. Tomēr Grieķijas un Itālijas patvēruma iestādes, ko intervējām, uzskatīja, ka EASO atbalsts bija noderīgs gan patvēruma procedūru veicināšanai, gan arī valstu spēju stiprināšanai.

92

EASO darbības joprojām negatīvi ietekmē pastāvīgs dalībvalstu ekspertu trūkums, un to vidējais norīkošanas laiks izrādījās pārāk īss (vidēji 50 dienas Grieķijā un 46 dienas Itālijā 2018. gadā). EASO nesagatavo ikgadēju norīkošanas plānu, kā to dara Frontex. Tā vietā tas lūdz dalībvalstīm izvirzīt ekspertus, taču bieži vien atsaucība nav pietiekama. Šādā gadījumā EASO ir spiests piesaistīt vairāk pagaidu darbinieku, lai nodrošinātu trūkstošo personālu.

93

EASO atbalsta sniegšanu Grieķijas salās kavēja vēl citas darbības problēmas (7. izcēlums).

Frontex piespiedu atgriešanas atbalsta operācijās trūka dalībvalstu informācijas un koordinēšanas ar AMIF

94

Mēs uzskatām, ka visas Frontex atgriešanas operācijas bija būtiskas, lai nodrošinātu atgriešanas jomā noteiktās vajadzības.

95

Kopš 2016. gada Frontex pēc savas iniciatīvas koordinē un organizē piespiedu atgriešanas operācijas. Taču, lai tā šādas operācijas varētu plānot efektīvāk, dalībvalstīm būtu sistemātiski, regulāri un savlaicīgi jāsniedz rūpīgi sagatavota operatīvā informācija (piemēram, atjaunināti dati par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir tiesības tikt nogādātiem ceļojuma sākumpunktā, viņu izcelsmes valsti, par personu skaitu aizturēšanas centros pirms to pārvietošanas, par viņu aizturēšanas beigu datumu u. c.).

96

Kopš 2016. gadā tika paplašinātas Frontex pilnvaras, kļuva pieejami divi piespiedu atgriešanas darbību ES instrumenti (AMIF VP un Frontex atgriešanas atbalsts). Abas ES finansēšanas struktūras ir pastāvējušas vienlaicīgi, lai finansētu viena veida piespiedu atgriešanas darbības (kopīgās operācijas, valsts operācijas un regulārus komerciālus lidojumus). Ņemot vērā atgriezto personu nelielo skaitu, Frontex potenciāls nodrošināt atgriešanas atbalstu netiek pilnībā izmantots (8. izcēlums).

97

Nav izveidota struktūra AMIF un Frontex darbības koordinēšanai. Frontex neiesaistās AMIF atgriešanas darbību plānošanā, un tai nav piekļuves informācijai par AMIF VP vai AMIF finansētiem būtiskiem projektiem.

Frontex atgriešanas atbalsta potenciāls netiek pilnībā izmantots

98

Tā kā dalībvalstis nav pilnībā izmantojušas Frontex potenciālu atbalstīt atgriešanas darbības (9. attēls), aģentūrai kopš tās pilnvaru paplašināšanas nebija iespējas pilnībā izlietot savu palielināto finansējumu atgriešanas atbalstam.

99

Kā redzams 10. attēlā, Grieķija un Itālija ir to dalībvalstu vidū, kuras pilnībā neizmanto Frontex potenciālu³². Galvenais iemesls ir repatriantu nelielais skaits abās valstīs. Situāciju paskaidro arī tas, ka šīs valstis piespiedu atgriešanai izvēlējās AMIF VP, nevis Frontex atbalstu.

100

Mēs konstatējām, ka darbības problēmas ietekmē čārterreisu organizēšanas izmaksu efektivitāti (10. attēls).

1. Bēguļošanas riska dēļ ir jārīkojas ātri, tiklīdz migrants ir gatavs atgriezties; nav laika gaidīt, līdz tiks aizpildītas visas vietas čārterreisā. Šā iemesla dēļ nomātajos gaisa kuģos netiek izmantotas visas vietas (bet tikai 43 %), it īpaši ņemot vērā to, ka tālu atgriešanas operāciju veikšanai uz Āfriku vai Āziju ir jāizmanto lieli gaisa kuģi ar pietiekamu jaudu.
2. Faktiskais pasažieru skaits biežie vien ir mazāks nekā plānots (67 % 2018. gadā), jo personām nav nepieciešamo ceļošanas dokumentu, pēdējā brīdī tiek atjaunoti patvēruma pieteikumi, migranti bēguļo, kā arī citu iemeslu dēļ.
3. Repatriantus pavada liels personāls (pavadoņi, uzraugi, novērotāji, medicīniskais personāls u. c.).
4. Atgriešanas operācijas kavē arī sarežģītā sadarbība ar trešām valstīm³³.

101

Kopumā regulārie lidojumi ir izmaksu ziņā efektīvāki nekā čārterreisi. No otras puses, aptuveni viena trešā daļa regulāro lidojumu, ko izmantoja atgriešanas operācijās, tika atcelti galvenokārt tādu iemeslu dēļ kā migrantu atteikšanās atgriezties, ceļošanas dokumentu neesamība, bēguļošana, tiesas lēmumi vai kapteiņa atteikšanās veikt lidojumu.

Lai gan patvēruma pieteikumu apstrādes spējas ir uzlabojušās, tā joprojām aizņem ilgu laiku, un neatbilstīgo migrantu atgriešanas rādītājs ir zems

102

Mēs vērtējām ES atbalsta darbību ietekmi dalībvalstu līmenī, pārbaudot, vai patvēruma un atgriešanas procedūras ir kļuvušas ātrākas un efektīvākas, un pievērsām vērību šādiem aspektiem:

1. vidējais pieteikumu apstrādes laiks galvenajos patvēruma procedūras posmos (11. attēls);
2. neizskatīto patvēruma pieteikumu skaita samazināšanās;
3. pirmās instances patvēruma lēmumu pārsūdzību īpatsvars;
4. faktisko repatriantu skaits salīdzinājumā ar pieņemto atgriešanas lēmumu skaitu;
5. vidējais lietu apstrādes laiks galvenajos atgriešanas procedūras posmos (12. attēls).

103

Krīzes laikā lielākā daļa neatbilstīgo migrantu, kuri centās nokļūt Eiropā, ieradās Itālijā vai Grieķijā. Abu dalībvalstu situācija ir mainījusies: no tranzīta valstīm tās ir kļuvušas par valstīm, kurās migranti lūdz patvērumu. Ņemot vērā to, ka pašreizējā situācija abās valstīs ir atšķirīga, mēs savus konstatējumus par patvēruma procedūrām esam izklāstījuši par katru valsti atsevišķi. Turklāt savāktie un analizētie dati par situāciju patvēruma jomā nenodrošina iespēju tieši salīdzināt Grieķijas un Itālijas patvēruma sistēmas.

Lai gan lietu apstrādes spējas ir būtiski palielinājušās, Grieķijas patvēruma sistēma kopumā joprojām ir pārmērīgi noslogota

Kaut arī lietu apstrādes spējas palielinās, neizskatīto lietu skaits turpina pieaugt

104

Grieķijas Patvēruma dienests (GPD) sāka darbību 2013. gada jūnijā. Ar AMIF ĀP, AMIF VP, EASO un UNHCR atbalstu GPD darbinieku skaits pēdējos gados ir palielinājies, nodrošinot lielākas spējas pirmās instances lēmumu apstrādē (13. attēls).

105

Lai gan vērojams personālresursu pieaugums, GPD darbinieku pašreizējās lietu izskatīšanas spējas joprojām nav pietiekamas, jo patvēruma pieteikumu skaits turpina palielināties. 2018. gadā GPD vidēji bija 240 lietu izskatītāji. Mēs esam aprēķinājuši, ka GPD būtu vajadzīgi vēl aptuveni 110 lietu izskatītāji, lai samazinātu neapstrādāto lietu skaitu pirmās instances lēmumu pieņemšanas līmenī (66 970 patvēruma pieteikumus, kas tika saņemti 2018. gadā, dalījām ar lietas izskatītāja standarta produktivitātes rādītāju, kas ir 16 lietas mēnesī). GPD turpmāko attīstību ietekmē ne tikai grūtības piesaistīt kvalificētu personālu, bet arī darba telpu akūts trūkums (9. izcēlums).

106

Laikposmā no 2017. gada vidus līdz 2018. gada beigām neapstrādāto lietu skaits pirmās instances līmenī palielinājās gandrīz divas reizes, turklāt strauji palielinājās tādu lietu skaits, kuras bija iesniegtas vairāk nekā pirms 6 mēnešiem (14. attēls).

107

ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojums būtiski ietekmēja situāciju patvēruma jomā Grieķijā. Ir ievērojami samazinājies neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits, kad personas no Turcijas ieceļo Grieķijā (15. attēls). Taču vienlaikus GPD izjūt lielu spiedienu, jo pēc Balkānu maršruta slēgšanas lielākā daļa trešo valstu valstspiederīgo pieprasa starptautisko aizsardzību Grieķijā.

108

Reaģējot uz ES un Turcijas paziņojumu, Grieķijas salās tika ieviesta ātri īstenojama robežprocedūra³⁴. Tā tika izstrādāta, lai papildinātu parastās un paātrinātās patvēruma procedūras (sk. plūsmkarti 16. attēlā). 2019. gada marta beigās neapstrādāto pieteikumu skaits pirmās instances līmenī salās bija 24 533³⁵.

Lietu apstrādes laiks palielinās

109

Patvēruma pieteikumu apstrādes laiks — no reģistrācijas līdz pārsūdzības lēmuma pieņemšanai — 2018. gadā Grieķijā palielinājās visās patvēruma procedūrās (17. attēls).

110

GPD vai EASO darbinieki veic intervijas ātri īstenojamās robežprocedūras ietvaros piecās Grieķijas salās, kurās atrodas karstie punkti. Lai gan valsts tiesību akti paredz ļoti īsus termiņus (patvēruma procedūras intervija jāveic vienas dienas laikā pēc pieteikuma iesniegšanas un pirmās instances lēmums jāpieņem vienas dienas laikā pēc intervijas), vidējais lietu apstrādes laiks katru gadu tomēr palielinās (10. izcēlums).

111

Parasto un paātrināto procedūru īstenošanā situācija ir vēl sarežģītāka.

112

Vidējais laikposms no reģistrācijas līdz pirmās instances lēmuma pieņemšanai parastajā procedūrā palielinājās no 84 dienām 2016. gadā līdz 241 dienai 2018. gadā. Šis laikposms, visticamāk, palielināsies vēl vairāk, jo mēs atklājām gadījumus, kad patvēruma meklētāji bija iesnieguši pieteikumus 2018. gadā, taču intervija viņiem paredzēta tikai 2022. gadā vai pat 2023. gadā.

113

Paātrinātajā procedūrā, kas attiecas uz pieteikumu iesniedzējiem no Sīrijas vai Palestīnas vai bez valstspiederības, vidējais laikposms no reģistrācijas līdz pirmās instances lēmuma pieņemšanai ir palielinājies vairāk nekā divas reizes — no 142 dienām 2016. gadā līdz 303 dienām 2018. gadā. Mēs konstatējām gadījumus, kad sīriešiem, kuri bija iesnieguši pieteikumus 2018. gadā, intervijas laiks tika piedāvāts ne agrāk kā 2021. gada martā, līdz ar to pastāv risks, ka šis laikposms varētu ieilgt.

114

Tādējādi uzņemamie sīrieši un neaizsargātie pieteikumu iesniedzēji salās ir nonākuši paradoksālā situācijā³⁹. Lai gan ir atcelts viņiem piemērotais ģeogrāfiskais ierobežojums un šīs personas var pamest salu, līdz lietas izskatīšanai pēc būtības valsts kontinentālajā daļā tām ir jāgaida daudz ilgāk nekā tad, ja viņi būtu palikuši salās un tiktu piemērota ātri īstenojamā robežprocedūra⁴⁰.

Pārsūdzības iestādes ir pārslogotas

115

Grieķija ir centusies palielināt tās pārsūdzības iestāžu spējas. 2018. gada decembrī pārsūdzības komiteju skaits tika palielināts no 12 līdz 20 komitejām. Šādu spēju palielināšana ir ļoti nepieciešama, lai izvairītos no 2017. gada situācijas, kad neapstrādāto lietu komitejas joprojām izskatīja līdz 2013. gadam iesniegtās pārsūdzības (sk. AMIF VP projektu GR-1 IV pielikumā).

116

2018. gada beigās pārsūdzības iestādes nebija izskatījušas 13 755 lietas⁴¹. Ievērojama daļa negatīvo pirmās instances lēmumu (no 2013. gada šādi lēmumi veido gandrīz pusi no visiem lēmumiem) tiek pārsūdzēti, radot papildu spiedienu uz pārsūdzības iestādēm. Laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam vidējais apstrādes laiks palielinājās gan valsts kontinentālajā daļā, gan arī salās.

117

Nav ieplānots neviens AMIF finansēts projekts pārsūdzības komitejas atbalstam, savukārt EASO atbalsts ir ierobežots, jo tas ir iesaistīts pirmās instances līmenī.

Norādes liecina par pirmās instances lēmumu kvalitātes pasliktināšanos salās

118

Pirmās instances lēmumu iespējams kvalitātes rādītājs ir noraidīto lēmumu procentuālā daļa no to pārsūdzību kopskaita, kas iesniegtas pārsūdzības iestādēm. Turpmāk 18. attēlā redzams, ka kontinentālajā daļā apstrīdēto lēmumu īpatsvars ir neliels, taču salās pēdējos divos gados situācija ir būtiski pasliktinājusies. Tas liecina par pirmās instances lēmumu kvalitātes pasliktināšanos (2018. gadā pārsūdzības iestādes noraidīja 17,8 % lēmumu).

Itālijā neapstrādātie patvēruma pieteikumi tiek novirzīti pārslogotajām pārsūdzības iestādēm

Neapstrādāto lietu skaits pirmās instances līmenī samazinās

119

Itālijas iestādes nevarēja nodrošināt informāciju, ko pieprasījām, par neapstrādāto lietu / neizskatīto pieteikumu ikgadējām skaita izmaiņām kopš 2015. gada reģistrācijas, iesniegšanas, pārsūdzības un galīgā lēmuma pieņemšanas posmā. Tādēļ šī iedaļa attiecas tikai uz neapstrādātajām lietām / neizskatītajiem pieteikumiem pirmās instances lēmuma līmenī.

120

Kopš 2016. gada strauji samazinājies Itālijā ieceļojušo personu skaits — 2017. gadā šādu personu skaits samazinājās par 34 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt 2018. gadā šādu personu skaits samazinājās vēl par 80 % (19. attēls). Laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam patvēruma pieteikumu skaits samazinājās par 56 %.

121

Itālijā starptautiskās aizsardzības pieteikumus izvērtē un pirmās instances lēmumus pieņem Valsts patvēruma komisija (VPK) un tās reģionālās struktūrvienības. Izmantojot valsts budžeta atbalstu, tās personāla spējas laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam palielinājās (20. attēls). Personāla spēju stiprināšana palielināja iespēju apstrādāt pieteikumus pirmās instances līmenī.

122

Līdz 2017. gada beigām VPK joprojām bija grūtības apstrādāt arvien pieaugošo patvēruma pieteikumu skaitu. Līdz 2017. gada decembrim neapstrādāto lietu skaits bija pieaudzis līdz 149 006, un šāda situācija radīja ievērojamu spiedienu uz Itālijas patvēruma sistēmu. Taču situācija mainījās 2018. gadā, kad neapstrādāto lietu skaits tika dramatiski samazināts par 45 %, vēl vairāk palielinot apstrādes spējas pirmajā instancē, turklāt ievērojami samazinājās ieceļojošo personu skaits. Attiecīgi samazinājās starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits (21. attēls).

123

VPK plāno līdz 2019. gada beigām izskatīt visas neapstrādātās lietas pirmās instances līmenī. Ņemot vērā to, ka šie centieni tiek īstenoti vienlaikus ar stingrāku migrācijas politiku (uzturēšanās atļaujas humānu apsvērumu dēļ atcelšana un atzīšanas līmeņa pazemināšana⁴²), sagaidāms, ka liela daļa noraidīto patvēruma pieteikumu viena gada laikā tiks pārsūdzēti, taču pārsūdzības iestādes jau patlaban ir pārslogotas (sk. 127. punktu turpmāk tekstā).

Apstrādes laiks palielinās

124

No Itālijas IT sistēmām nav iespējams iegūt datus par vidējo lietu apstrādes laiku no personas ieceļošanas, patvēruma pieteikuma sagatavošanas un tā reģistrācijas questura.

125

Itālijas tiesību akti paredz, ka, īstenojot parasto procedūru, laikposms no pieteikuma iesniegšanas līdz pirmās instances lēmuma pieņemšanai ir 33 dienas⁴³. Turpmāk 22. attēlā redzams, ka laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam vidējais lietas apstrādes laiks būtiski palielinājās.

126

Būtiska problēma ir tā, ka nav integrētas IT pārvaldības sistēmas, kas nodrošinātu iespēju sekot līdzi procedūras izpildei no tās sākuma līdz beigām, tostarp tiesvedības (pārsūdzības) posmā. Teritoriālās patvēruma komisijas pārsūdzības lēmumus ievada manuāli, turklāt tas tiek darīts novēloti un tādēļ negatīvi ietekmē datu pilnīgumu un uzticamību. Ne visi lēmumi tiek sistemātiski iesniegti teritoriālajām komisijām. Tām jāpieprasa informācija no migrantiem vai questure. Turklāt teritoriālās komisijas arī novēloti augšuplādē savus pirmās instances lēmumus. Arī uzticamu un savlaicīgu datu trūkums par negatīviem lēmumiem visos posmos negatīvi ietekmē questure atgriešanas lēmumu pieņemšanu.

Pārsūdzības iestādes ir pārslogotas

127

Kā redzams 23. attēlā, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, ietverot visus iespējamos pārsūdzības posmus, var paiet 4,3 gadi. Tādēļ atbalsts tiesu iestādēm, visticamāk, būs Itālijas patvēruma sistēmas aktuālākā vajadzība.

128

Revīzijas laikā netika īstenots neviens AMIF projekts tiesu veiktspējas palielināšanai. EASO ir atzinis šo vajadzību, taču līdz šim ir sniedzis tikai netiešu atbalstu, proti, tas palīdz VPK apstrādāt lietas, kuras nonāk otrajā instancē, taču nesniedz tiešu palīdzību apelācijas tiesām.

Pārsūdzības iestādes noraida salīdzinoši lielu daļu pirmās instances lēmumu

129

24. attēlā redzams, ka pārsūdzības iestādes 2018. gadā noraidīja 33 % pārsūdzēto pirmās instances lēmumu. Lai gan šis rādītājs ir salīdzinoši augsts, iepriekšējos gados tas ir nedaudz uzlabojies.

Neatbilstīgo migrantu faktiska atgriešana joprojām ir problemātiska visā ES

Atgriezto migrantu skaits ir zems visā ES

130

Ņemot vērā to, ka kopš 2015. gada starptautisko aizsardzību Eiropā lūdz liels skaits personu, zemais neatbilstīgo migrantu atgriešanas rādītājs ir kļuvis par problēmu ne tikai Grieķijai un Itālijai, bet arī visai ES, — sk. 25. attēlu. Atgriešanas rādītājs ir vēl zemāks, ja tiek ņemtas vērā tikai tās personas, kas atgriezušās valstīs ārpus Eiropas. Šādai situācijai ir daudz cēloņu, un turpmāk ziņojumā mēs tos esam analizējuši.

131

Īstenojot ES un Turcijas paziņojumu, kopumā līdz 2018. gada beigām no Grieķijas salām tika atgriezti tikai 1806 neatbilstīgi migranti. 2018. gadā atgriezto personu skaits saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu bija vēl zemāks (322 personas) nekā 2017. gadā (687 personas).

Atgriešanas operāciju rezultātus negatīvi ietekmē vairāki faktori

132

Viens no faktoriem, kas ietekmē atgriešanas operāciju rezultātus, ir patvēruma procedūras ilgums (sk. arī 109.–114. un 124.–126. punktu). Turklāt attiecībā uz trešo valstu to valstspiederīgo ierobežoto skaitu, ko drīkst aizturēt, saskaņā ar patvēruma tiesību aktiem maksimālais aizturēšanas periods ir seši mēneši. Pēc aizturēšanas perioda beigām migranti tiek atbrīvoti, un pastāv iespēja, ka viņi sāk bēguļot. Visbeidzot, gan Itālijā, gan Grieķijā migranti bieži pēdējā brīdī iesniedz patvēruma pieteikumus, lai aizkavētu atgriešanas procedūru.

133

Labai koordinācijai patvēruma un atgriešanas iestāžu starpā ir būtiska nozīme, lai optimizētu informācijas apmaiņu un automatizētu atgriešanas lēmuma pieņemšanu pēc negatīva lēmuma par patvērumu pieņemšanas (11. izcēlums).

134

Grieķijai ir centralizēta IT sistēma (Grieķijas plānošanas sistēma) migrācijas pārvaldībai, taču tā vēl nav pietiekami pilnveidota informācijas un funkcionalitātes ziņā. Tā nav integrēta sistēma, kas nodrošina iespēju plānot visu atgriešanas procesu. Piemēram, nav pieejami reāllaika dati par aizturēšanu. Tā vietā katrs pirmsizraidīšanas centrs izmanto savu Excel datni, un koordinēšanas struktūrvienībai policijas galvenajā mītnē ir pastāvīgi jāpieprasa katram pirmsizraidīšanas centram sniegt atjauninātu informāciju, lai apzinātu situāciju. Frontex sniedz atbalstu Grieķijai, lai tās atgriešanas procedūru varētu īstenot, izmantojot datorizētus risinājumus.

135

Turklāt ES dalībvalstis nav vienojušās par atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu. Līdz 2018. gadam ES dalībvalstis neapmainījās ar informāciju par atgriešanas lēmumiem. Kopš 2018. gada decembra atgriešanas lēmumi ir sistemātiski jāievada Šengenas informācijas sistēmā, lai tie būtu redzami visām dalībvalstīm.

136

Pastāv arī risks, ka personas, kuras brīvprātīgi dodas prom, var sākt bēguļot. Galvenais iemesls ir tas, ka nav standartizētas sistēmas, kas dotu iespēju pārbaudīt, vai trešās valsts valstspiederīgais ir šķērsojis Šengenas valsts ārējo robežu. Tādējādi nav iespējams pārliecinoši noteikt, vai trešās valsts valstspiederīgais patiešām ir devies prom no ES, slēpjas kādā no dalībvalstīm vai ir devies uz citu dalībvalsti.

137

Saskaņā ar Atgriešanas direktīvu⁴⁴ aizturēšanai izraidīšanas nolūkā no izmantojamo līdzekļu un mērķu viedokļa būtu jābūt ierobežotai un jāatbilst proporcionalitātes principam. Aizturēšana ir pamatota tikai tad, ja jāsagatavojas atgriešanai vai jāīsteno izraidīšanas process un ja vājāku piespiedu līdzekļu izmantošana nebūtu pietiekama. Aizturēšanas sākotnējais periods ir līdz sešiem mēnešiem. To atsevišķos gadījumos var pagarināt līdz 18 mēnešiem. Grieķijā patlaban ir seši pirmsizraidīšanas aizturēšanas centri valsts kontinentālajā daļā un divi šādi centri Lesbas salā un Kosā. Vēl vienu šādu centru ir paredzēts izveidot Samosā. Dažos pirmsizraidīšanas centros apstākļi ir atzīti par kritiskiem (sk. projektu GR-3 IV pielikumā).

138

Neskatoties uz Itālijas centieniem, valsts pirmsizraidīšanas aizturēšanas centru veiktspēja joprojām ir nepietiekama, lai uzņemtu atgriežamās personas (815 vietas salīdzinājumā ar 27 070 atgriešanas lēmumiem, kas pieņemti 2018. gadā). Nav paredzēts neviens AMIF projekts, kas palīdzētu risināt šo problēmu.

139

Vēl viens iemesls tam, kādēļ faktiski tiek atgriezta vien neliela daļa personu no to migrantu kopskaita, kuriem ir jādodas prom no ES, ir sadarbības trūkums ar vairākām trešām valstīm saistībā ar to valstspiederīgo identificēšanu un atpakaļuzņemšanu (sk. arī 100. punkta iv) apakšpunktu). Piemēram, Kotonū nolīgums starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem paredz⁴⁵, ka minētajām valstīm ir pienākums bez papildu formalitātēm uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas ES dalībvalsts teritorijā. Praksē šī tiesību norma netiek ievērota.

Atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas īstenošanā nākas saskarties ar darbības problēmām

140

Tā kā ES netiek piemērota saskaņota pieeja, piedāvātie ABAR pakalpojumi dalībvalstīs atšķiras. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta sniegto informāciju ES dalībvalstis, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ir izstrādājušas vismaz 90 īpašas ABAR programmas.

141

ABAR darbības līdz šim ir veicinājušas tikai nelielas daļas personu atgriešanos (15 % 2018. gadā), ņemot vērā to personu kopskaitu Itālijā, kas ir atgriezušās ceļojuma sākumpunktā, jo vairākas problēmas ir traucējušas ABAR projektiem efektīvi sekmēt atgriešanās jautājuma risināšanu (12. izcēlums).

142

Grieķijā SMO īstenotās ABAR programmas mērķi tiek sasniegti⁴⁸. Taču reintegrācijas palīdzība, ko atbalsta saņēmēji var izmantot pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī, ir pieejama tikai 26 % pieteikumu iesniedzēju. Trūkstošo reintegrācijas palīdzību daļēji varēja nodrošināt, īstenojot Eiropas Reintegrācijas instrumenta tīkla (ERIN) īpašu rīcības programmu⁴⁹, taču Grieķija to līdz šim nav izmantojusi.

143

Turklāt atbilstības laikposms dalībai programmā valsts kontinentālajā daļā nav ierobežots, taču salās migrantiem jāpiesakās dalībai ABAR ļoti īsā laikposmā (15 dienas pēc tam, kad GPD pieņēmis negatīvu pirmās instances lēmumu).

144

Neskatoties uz iepriekš izklāstīto, mēs konstatējām labas prakses piemēru Attiko Alsos atvērtajā centrā migrantiem, kuri reģistrēti, lai īstenotu atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju, kas piedāvā drošu vidi un atbalstu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri brīvprātīgi vēlas atgriezties savā izcelsmes valstī (sk. 13. izcēlumu).

Nav pieejami dati par atgriešanas procedūru izpildes ātrumu

145

Nedz Grieķijas, nedz arī Itālijas IT sistēmas nenodrošina statistiku par atgriešanas procedūru izpildes ātrumu⁵⁰. Tādēļ mēs šo aspektu nevarējām izvērtēt.

Secinājumi un ieteikumi

146

Revīzijā pārbaudījām, vai ES atbalsts migrācijas pārvaldībai (tostarp karsto punktu pieejas īstenošanai) ir palīdzējis nodrošināt efektīvu un ātru patvēruma un atgriešanas procedūru īstenošanu Grieķijā un Itālijā. Mēs konstatējām, ka pastāv neatbilstība starp ES atbalsta mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem. Lai gan Grieķijas un Itālijas iestāžu spējas ir palielinājušās, patvēruma procedūru īstenošanu Grieķijā un Itālijā joprojām ietekmē ilgstošā lietu apstrāde un neizskatīto pieteikumu skaita palielināšanās. Tāpat kā citās ES dalībvalstīs, no Grieķijas un Itālijas atgriezto neatbilstīgo trešo valstu valstspiederīgo skaits ir neliels.

147

No 11 ieteikumiem, ko sniedzām 2017. gadā par karsto punktu pieejas piemērošanu Grieķijā un Itālijā, seši ieteikumi ir pilnībā īstenoti, divi ir īstenoti attiecībā uz Komisiju un aģentūrām un vienu dalībvalstis nav īstenojušas (III pielikums). Divi būtiski ieteikumi joprojām tiek īstenoti (par karsto punktu spējām un nepavadītu nepilngadīgo situāciju Grieķijas karstajos punktos), jo situācija Grieķijas karstajos punktos joprojām ir ļoti kritiska (23.–27. punkts).

148

Mūsu ieteikums attiecībā uz to, ka dalībvalstu eksperti jānorīko uz pietiekami ilgu laiku, vēl nav īstenots. Kaut arī Komisija un aģentūras ir atkārtoti aicinājušas dalībvalstis norīkot vairāk valsts ekspertu, EASO operācijās to joprojām trūkst. Savukārt Frontex faktiski ir norīkojusi uz Itālijas karstajiem punktiem vairāk darbinieku nekā vajadzīgs, jo tā nav pielāgojusi savus plānus situācijai, kad pa jūru ierodas maz migrantu. Lai gan atgriešanas operāciju bija maz, mēs konstatējām arī to, ka lielai daļai Frontex pavadīšanas speciālistu, kuri piedalījās atpakaļuzņemšanas operācijās uz Turciju, bija tikai pavadīšanas speciālista prasmju profils un tādēļ viņus nevarēja iesaistīt cita veida operācijā (28.–30. punkts).

149

Mēs konstatējām, ka karstajos punktos ir būtiski uzlabojušies reģistrācijas un pirkstu nospiedumu ņemšanas rādītāji, jo ir ieviestas standarta darbības procedūras un skaidri sadalīta atbildība valsts iestāžu un ES atbalsta aģentūru starpā. Tomēr liela daļa migrantu joprojām turpina ceļu un lūdz patvērumu citās ES dalībvalstīs, un viņu pirkstu nospiedumi Eurodac datubāzē netiek saglabāti (31.–34. punkts).

150

Ārkārtas pārcelšanas shēmas — pēc būtības pagaidu risinājums — bija Eiropas migrācijas politikas vēsturē pirmā solidaritātes iniciatīva, kuras mērķis bija patvēruma pieteikumu iesniedzēju plaša mēroga pārdale dalībvalstu starpā. Taču minēto shēmu mērķi netika sasniegti, un līdz ar to arī netika efektīvi mazināts spiediens uz Grieķijas un Itālijas patvēruma sistēmām (35.–41. punkts).

151

No potenciāli atbilstīgajiem migrantiem pārcelšanas pieteikumu iesniegšanai tika identificēta un veiksmīgi novirzīta tikai ļoti neliela daļa (42.–47. punkts).

152

Liela daļa kandidātu, kuri iesniedza pieteikumu, faktiski tika pācelti (80 % Grieķijā un 89 % Itālijā). Tomēr mēs konstatējām vairākas darbības nepilnības pārcelšanas procedūras īstenošanā. Pēc 2018. gada februāra Komisija nav veikusi pārcelšanas procedūras uzraudzību dalībvalstīs, kuras uzņem migrantus. Pagaidu pārcelšanas shēmu termiņš beidzās 2017. gada septembrī, un vēl nav panākta vienošanās par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz pastāvīgu pārcelšanas sistēmu. Tā kā nav saskaņota ES līmeņa pārcelšanas mehānisma, īpašos gadījumos — galvenokārt attiecībā uz migrantiem, kuri izkāpj krastā Itālijā un Maltā, — ad hoc tiek veikta brīvprātīga pārcelšana (48.–53. punkts).

1. ieteikums. Izmantot gūto pieredzi un ņemt to vērā, izstrādājot iespējamos brīvprātīgas pārcelšanas mehānismus nākotnē

Komisijai jāizmanto ārkārtas pārcelšanas shēmu pieredze (tostarp no situācijas uzņēmējā dalībvalstī pēc pārcelšanas) un jāņem tā vērā, izstrādājot iespējamos brīvprātīgas pārcelšanas mehānismus nākotnē.

Izpildes termiņš: 2020. gada 31. decembris.

153

AMIF ārkārtas palīdzība sākotnēji tika izveidota kā maza apmēra instruments, lai nodrošinātu steidzamas un specifiskas vajadzības ārkārtas situācijās. Ārkārtas palīdzības finansējuma palielinājums uzlaboja Komisijas sniegtā krīzes atbalsta elastību un reaģēšanas spēju. Ārkārtas palīdzība ir kļuvusi par Komisijas galveno stratēģisko instrumentu, lai līdzsvarotu atbalstu valstīm, kuras vissmagāk skārusi migrācijas krīze, it īpaši Grieķijai, papildinot to valsts programmu finansējumu. Šīs pārmaiņas tika īstenotas, neizveidojot darbības rezultātu uzraudzības sistēmu. Komisija ir ierosinājusi jaunajā finanšu shēmā 2021.–2027. gadam ārkārtas palīdzību iekļaut ES un dalībvalstu dalītas pārvaldības jomā (54.–64. punkts).

154

No sešiem pārbaudītajiem ĀP projektiem tikai divu projektu mērķi pilnībā tika sasniegti, triju projektu mērķi tika sasniegti daļēji un viens projekts joprojām ir īstenošanas sākotnējā posmā (65.–66. punkts).

155

Visi desmit pārbaudītie AMIF ārkārtas palīdzības projekti ir būtiski. AMIF VP ir daudzgadu finansēšanas instruments, taču nedz Grieķijā, nedz arī Itālijā vēl nav ieviesti rūpīgi izstrādāti daudzgadu stratēģiskās plānošanas mehānismi, kas nodrošinātu to, ka finansējums tiek novirzīts tām jomām, kurās tas visvairāk vajadzīgs (67.–72. punkts).

156

No pieciem pabeigtajiem AMIF VP projektiem, ko pārbaudījām, neviena projekta mērķi pilnībā nebija sasniegti — triju projektu mērķi bija sasniegti daļēji, viena projekta mērķi nebija sasniegti, un par pēdējo projektu pieejamie dati nebija pietiekami, lai izvērtētu progresu. Pārējie pieci projekti mūsu revīzijas laikā joprojām tika īstenoti (73.–75. punkts).

157

AMIF darbības rezultātu uzraudzības sistēma bija izveidota novēloti, turklāt nenosakot mērķus. Veicot šo revīziju, tika secināts — lai sekmētu politikas rūpīgu izvērtēšanu ES līmenī, bija vajadzīgi plašāki dati par darbības rezultātiem (76.–82. punkts).

2. ieteikums. Stiprināt AMIF ārkārtas palīdzības un valsts programmu pārvaldību

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. definēt kritērijus ĀP finansējuma sadalei nākamajā finanšu shēmā atbilstīgi ES un dalībvalstu dalītas pārvaldības principam;
2. uzlabot darbības rezultātu uzraudzības sistēmu:
1. nodrošinot, ka visi AMIF ĀP projekti ietver tiešo rezultātu un iznākuma rādītājus vajadzības gadījumā ar skaidriem mērķiem un atsauces rādītājiem un sniedzot pamatojumu, ja tā nav;
2. uzraugot un ziņojot par iznākumu, kas panākts, īstenojot ĀP finansētos projektus;
3. izstrādājot AMIF kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas rādītājus jaunajai DFS 2021.–2027. gadam, tostarp to atsauces rādītājus un mērķus, pirms 2021.–2027. gada projektu uzsākšanas;
3. īstenot pasākumus, lai nodrošinātu papildināmību un labāku koordināciju starp AMIF un EASO / Frontex (piemēram, piespiedu atgriešanas vai patvēruma iestāžu atbalsta jomā).

Izpildes termiņš: 2021. gada 30. jūnijs.

158

Valsts iestādes gan Grieķijā, gan arī Itālijā EASO sniegto darbības atbalstu vērtē kā būtisku un noderīgu. Taču līdz 2018. gadam EASO sniegtā darbības atbalsta plāni bija vērsti galvenokārt uz ieguldījumu, un tajos nebija noteikti tiešo rezultātu un iznākuma mērķi, lai varētu izvērtēt EASO darbības rezultātus. 2019. gadā situācija pakāpeniski uzlabojas (83.–89. punkts).

159

Lai gan dalībvalstu ekspertu trūkumu kompensē pagaidu pakalpojumu sniedzēji, ekspertu norīkojumu īsie termiņi joprojām ir problēma. EASO operāciju īstenošanu Grieķijas karstajos punktos ietekmē drošības apsvērumi, darba telpu trūkums, domstarpības ar GPD saistībā ar neaizsargātības novērtējumiem un fakts, ka GPD sistemātiski noraida lēmumus par nepieņemamību attiecībā uz personām, kuras nav sīrieši (90.–93. punkts).

3. ieteikums. Uzlabot EASO sniegto darbības atbalstu patvēruma procedūrām

EASO sniedzam šādus ieteikumus:

1. pielāgot savu ekspertu norīkošanas modeli, ņemot vērā dalībvalstu ekspertu pastāvīgo trūkumu;
2. uzlabot darbības rezultātu uzraudzības sistēmas attiecībā uz Grieķiju un Itāliju, papildinot tās ar iznākuma rādītājiem, atsauces rādītājiem un mērķiem, kā arī vācot nepieciešamos datus par darbības rezultātiem visos rādītājos;
3. sadarboties ar GPD, lai pārvarētu domstarpības par neaizsargātības novērtējumiem un personu, kas nav sīriešu, pieņemamību ātri īstenojamās robežprocedūras piemērošanai.

Izpildes termiņš: 2020. gada 31. decembris.

160

Grieķija un Itālija ir to dalībvalstu vidū, kuras nav pilnībā izmantojušas Frontex potenciālu atbalstīt atgriešanas darbības (paplašinātās pilnvaras un lielāks finansējums). Tā iemesls ir ne tikai repatriantu nelielais skaits, bet arī tas, ka vienlaikus tiek izmantoti divi ES finansēšanas instrumenti, kas nodrošina atbalstu viena veida darbībām (piespiedu atgriešana, ko finansē no AMIF valsts programmām, un Frontex operācijas) (94.–101. punkts).

4. ieteikums. Pielāgot Frontex atbalstu atgriešanas darbībām un ekspertu norīkošanu uz karstajiem punktiem

Frontex sniedzam šādus ieteikumus:

1. sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu papildināmību un labāku koordināciju starp Frontex un AMIF finansēto atgriešanas atbalstu;
2. ņemot vērā atgriešanas operāciju nelielo skaitu Grieķijā, pārtraukt norīkot viena prasmju profila pavadīšanas speciālistus, kurus nevar norīkot karsto punktu operāciju īstenošanai;
3. pielāgot darbības plānu, lai nodrošinātu, ka karsto punktu personāla (tostarp pirkstu nospiedumu ņemšanas speciālistu) norīkošana Itālijā vairāk atbilst personu skaitam, kas ierodas pa jūru.

Izpildes termiņš: 2020. gada 31. decembris.

161

Krīzes laikā lielākā daļa neatbilstīgo migrantu, kuri centās nokļūt Eiropā, ieradās Itālijā vai Grieķijā. Abu dalībvalstu situācija ir mainījusies: no tranzīta valstīm tās ir kļuvušas par valstīm, kurās migranti lūdz patvērumu (103. punkts).

162

Grieķijā GPD lietu apstrādes spējas kopš 2015. gada ir palielinājušās, taču tās joprojām nav pietiekamas, lai mazinātu arvien pieaugošo neizskatīto patvēruma pieteikumu skaitu. ES un Turcijas paziņojums būtiski ietekmēja ieradušos personu skaitu, taču tā galvenais elements, proti, ātri īstenojamā robežprocedūra, netiek īstenots pietiekami ātri. Parasto un paātrināto procedūru īstenošanā situācija ir vēl sarežģītāka — interviju datumi ir noteikti tikai attiecīgi 2023. un 2021. gadā. Liela daļa negatīvo pirmās instances lēmumu tiek pārsūdzēti, un šajā posmā iestādēm, kuras jau ir pārslogotas, trūkst atbalsta (104.–118. punkts).

163

Ņemot vērā personu, kas ierodas, un patvēruma pieteikumu skaita straujo samazinājumu, Itālijas pašreizējā lietu apstrādes spēja pirmās instances līmenī ir pietiekama. Tiek plānots, ka līdz 2019. gada beigām tiks apstrādāts viss ievērojamais daudzums neizskatīto lietu. Taču sagaidāms, ka tas radīs lielu spiedienu uz pārsūdzības iestādēm. Bija nepieciešami vairāk nekā 4 gadi, lai 2015. gadā iesniegts patvēruma pieteikums sasniegtu pēdējo pārsūdzības posmu. Ja netiks nodrošināts atbilstīgs atbalsts, šis ilgais periods nākotnē var kļūt vēl ilgāks (119.–129. punkts).

5. ieteikums. Stiprināt valsts patvēruma sistēmu pārvaldību

Komisijai un EASO sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm:

1. jāpalielina atbalsts GPD, lai samazinātu arvien pieaugošo neizskatīto lietu skaitu pirmajā instancē;
2. jāsniedz atbalsts pārslogotajām pārsūdzības iestādēm Grieķijā un Itālijā, taču EASO jāizvairās no iespējamiem interešu konfliktiem Grieķijā;
3. jāierosina pasākumi, kas nodrošinātu sistemātisku datu vākšanu par darbības rezultātiem attiecībā uz lietu apstrādes laiku (sadalījumā pa procedūru veidiem un galvenajiem posmiem) un neizskatītajām lietām (sadalījumā pa galvenajiem posmiem, tostarp dažādiem pārsūdzības līmeņiem), lai atvieglotu politikas veidošanas un darbības rezultātu izvērtēšanu, kā arī lai uzraudzītu atbilstību ES tiesību aktiem.

Izpildes termiņš: 2020. gada 31. decembris.

164

Faktiski atgriezto personu skaits bija mazāks par pieņemto atgriešanas lēmumu skaitu gan abās valstīs, gan arī ES kopumā. Mēs konstatējām vairākus šādas situācijas cēloņus (130.–139. punkts).

165

Atbalstītu brīvprātīgo atgriešanos un reintegrāciju ietekmē saskaņotas pieejas trūkums ES. Mēs atklājām strukturālas nepilnības ABAR programmas īstenošanā Itālijā. Īstenojot ABAR programmu Grieķijā, ir sasniegti tās mērķi, taču reintegrācijas pakalpojumi tiek piedāvāti tikai 26 % pieteikumu iesniedzēju. Īpaši šim nolūkam izveidots ABAR izmitināšanas centrs ir labas prakses piemērs, kas palielina shēmas pievilcību (140.–144. punkts).

166

Netiek vākti dati par atgriešanas procedūru izpildes ātrumu. Turklāt nav rādītāju, lai noteiktu atgriešanas darbību ilgtspēju, piemēram, attiecībā uz atgriezto migrantu skaitu, kuri cenšas atkārtoti nonākt ES, vai ABAR reintegrācijas pasākumu sekmīgu īstenošanu (145. punkts).

6. ieteikums. Atbalstīt jaunas dalībvalstu atgriešanas procedūras

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm:

1. kopā ar Frontex jāsniedz papildu atbalsts, lai risinātu šajā ziņojumā kontatētos cēloņus attiecībā uz repatriantu nelielo skaitu Grieķijā un Itālijā, galvenokārt pievēršoties nelielajam repatriantu skaitam no Grieķijas salām un ABAR īstenošanai Itālijā;
2. jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka trešās valstis izpilda un dalībvalstis pilnībā izmanto spēkā esošos nolīgumus ar trešām valstīm par trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, piemēram, Kotonū nolīgumu un ES atpakaļuzņemšanas nolīgumus;
3. jāveicina saskaņota ES pieeja reintegrācijas palīdzībai trešās valstīs, kurās atgriežas migranti;
4. jāierosina pasākumi, kas ļautu sistemātiski vākt datus par darbības rezultātiem attiecībā uz atgriešanas procedūru īstenošanas ātrumu un ilgtspēju, lai atvieglotu politikas veidošanu, darbības rezultātu izvērtēšanu un pētniecību.

Izpildes termiņš: 2020. gada 31. decembris.

Šo ziņojumu 2019. gada 22. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina Jakobsen.

Pielikumi

I pielikums. Finansiālā īstenošana (miljoni EUR)

AMIF ĀP AMIF VP Grieķijā AMIF VP Itālijā EASO darbības atbalsts Frontex atgriešanas atbalsts

II pielikums. Kopsavilkuma novērtējums par izlasē iekļautām 20 ES atbalsta darbībām Grieķijā un Itālijā

III pielikums. Ieteikumu par karsto punktu pieeju izpildes novērtējums

Ieteikums	Statuss	Piezīmes
1.1. Komisijai kopā ar attiecīgajām aģentūrām ir jāsniedz Grieķijai turpmāks atbalsts un jāuzlabo uzņemšanas spēja karstajos punktos, – uzlabojot uzņemšanas centrus salās, kur izvietoti karstie punkti; – vēl vairāk paātrinot patvēruma pieteikumu izskatīšanu (ar EASO atbalstu) un sniedzot migrantiem skaidru informāciju par to, kā un kad viņu pieteikumi tiks izskatīti; – vajadzības gadījumā pastiprinot pastāvošās atgriešanas procedūras (ar Frontex atbalstu).	Tiek īstenots	Komisija, EASO un Frontex sniedza turpmāku atbalstu, lai palielinātu Grieķijas karsto punktu spējas, finansējot jaunus infrastruktūras projektus, sniedzot atbalstu visiem GPD līgumdarbiniekiem un veicot atpakaļuzņemšanas operācijas uz Turciju. Taču ir vajadzīgs lielāks atbalsts, jo situācija uz vietas joprojām ir kritiska.
1.2. Komisijai kopā ar attiecīgajām aģentūrām turpmāk jāatbalsta Itālijas centieni palielināt karsto punktu skaitu līdz sākotnēji plānotajam un jāveic turpmāki pasākumi karsto punktu pieejas plašākai piemērošanai, lai ietvertu izkāpšanu krastā arī ārpus fiksētajiem karstajiem punktiem.	Īstenots
2.1. Komisijai kopā ar attiecīgajām aģentūrām un starptautiskajām organizācijām jāpalīdz gan Grieķijas, gan Itālijas iestādēm veikt visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pret nepavadītiem nepilngadīgajiem, ja tie ierodas kā migranti, attiecas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nodrošinot pienācīgu pajumti, aizsardzību, prioritāru piekļuvi patvēruma procedūrām un iespējamai pārcelšanas izskatīšanai.	Tiek īstenots	Komisija sniedza papildu atbalstu, finansējot jaunus infrastruktūras projektus, lai uzlabotu nepavadītu nepilngadīgo situāciju. EASO 2018. gada decembrī uzsāka projektu, lai risinātu ārkārtas situāciju Samosā. Taču Grieķijā ir vajadzīgs lielāks atbalsts, jo situācija uz vietas joprojām ir kritiska.
2.2. Komisijai jāuzstāj, lai katrā karstajā punktā / centrā tiktu iecelta amatpersona bērnu aizsardzības jautājumos.	Īstenojusi Komisija	Komisija uzstāja, ka karstajos punktos ir jāieceļ amatpersonas bērnu aizsardzības jautājumos, bet Itālijas iestādes to nav izdarījušas.
2.3. Komisijai un attiecīgajām aģentūrām ir vairāk jāpalīdz atbildīgajām iestādēm, sniedzot apmācību un juridiskās konsultācijas, jāturpina stāvokļa uzraudzība un jāziņo par veiktajiem pasākumiem un panākto virzību.	Īstenots
3.1. Komisijai un aģentūrām jāturpina lūgt visām dalībvalstīm, lai tās nodrošinātu vairāk ekspertu, kas labāk apmierinātu pašreizējās vajadzības.	Īstenojusi Komisija un aģentūras	Grieķijā un Itālijā pastāvīgi trūkst dalībvalstu norīkoto ekspertu EASO operācijās.
3.2. Dalībvalstīm eksperti jānorīko uz pietiekami ilgu laiku un atbilstoši pieprasītajiem prasmju profiliem, lai atbalsts, ko Grieķijai un Itālijai sniedz Frontex, EASO un Eiropols, būtu pietiekami efektīvs un lietderīgs.	Nav īstenots	EASO un Frontex ekspertu vidējais norīkojuma ilgums 2018. gadā joprojām bija līdz 2 mēnešiem. Liels viena prasmju profila pavadīšanas speciālistu īpatsvars Grieķijā, ņemot vērā repatriantu nelielo skaitu.
4.1. Komisijai kopā ar aģentūrām un valsts iestādēm skaidrāk jānosaka ES reģionālās darba grupas funkcijas, struktūra un pienākumi saistībā ar karsto punktu pieeju.	Īstenots
4.2. Komisijai un aģentūrām jāturpina uzstāt, lai Itālija un Grieķija ieceltu vienu cilvēku, kas būtu atbildīgs par katras atsevišķas karsto punktu teritorijas kopējo pārvaldību un darbību ilgākā laikposmā, un Grieķijā ir jāizstrādā karsto punktu standarta operāciju procedūras.	Īstenots
5.1. Līdz 2017. gada beigām Komisijai un aģentūrām jānovērtē karsto punktu pieejas koncepcija un līdzšinējā īstenošana un jāsagatavo ierosinājumi turpmākai attīstībai. Tajos jāiekļauj standarta modelis atbalstam, kas piemērojams turpmākām liela mēroga migrācijas kustībām, dažādo funkciju un pienākumu formulējums, obligātās infrastruktūras un cilvēkresursu prasības, sniedzamā atbalsta veidi un standarta operāciju procedūras.	Īstenots
5.2. Šajā analīzē arī jāizsver vajadzība plašāk paskaidrot tiesisko regulējumu attiecībā uz karsto punktu pieeju, kas ir daļa no ES ārējo robežu pārvaldības.	Īstenots	Komisija ieteica karsto punktu standarta darbības procedūras pieņemt ar tiesību aktu, valdības vai ministra lēmumu vai apkārtrakstu atkarībā no uzņēmējas dalībvalsts konstitūcijā noteiktajām prasībām. Itālijā karsto punktu standarta darbības procedūras tika darītas zināmas atbildīgajām valsts iestādēm ar 2016. gada decembra apkārtrakstu. Grieķijā standarta darbības procedūras tika publicētas un izplatītas 2017. gadā, izmantojot administratīvo apkārtrakstu.

IV pielikums. AMIF VP projektu īstenošana

Grieķija

No izlasē iekļautajiem Grieķijas projektiem vienīgā pabeigtā projekta GR-1 galvenais mērķis — apstrādāt neizskatītās patvēruma lietas otrās instances līmenī — netika pilnībā sasniegts (14 % otrās instances lietu netika apstrādātas). Projekta iznākums būtu veiksmīgāks, ja tas tiktu pagarināts, taču pagarinājums tika pieprasīts novēloti, turklāt to īstenot liedza juridiskie strīdi par Neapstrādāto lietu komitejas locekļu atalgojumu. Pabeidzot projekta īstenošanu, nebija izlietoti 20 % no projektam atvēlētā finansējuma. Lai gan neapstrādāto lietu skaits pastāvīgi pieaug (sk. arī 106. un 107. punktu), joprojām negatīvi ietekmējot patvēruma procedūras īstenošanu, mēs konstatējām, ka nav ieplānots neviens jauns projekts, lai veicinātu neapstrādāto lietu, kas uzkrājušās pēc 2013. gada, izskatīšanu.

No revidētajiem projektiem, ko īstenoja revīzijas laikā, patvēruma procedūras pastiprināšanai paredzētā projekta GR-2 mērķis — piesaistīt personālu GPD stiprināšanai — tiek sasniegts. Taču noteiktie mērķi var izrādīties nepietiekami, ņemot vērā to, ka nepārtrauktās ienākošās migrantu plūsmas Grieķijā rada pastāvīgu spiedienu.

Saistībā ar projektu GR-3, ko īsteno, lai sniegtu atbalstu pirmsizraidīšanas aizturēšanas centriem, mēs apmeklējām centru Amigdalezā un konstatējām, ka apstākļi tajā bija pieņemami. Taču saskaņā ar Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas⁵¹ ziņojumu apstākļi pirmsizraidīšanas centros būtiski atšķiras. Dažos centros aizturēšanas apstākļi bija no ļoti sliktiem līdz nepieņemamiem — telpas bija pārapdzīvotas, un vide — nehigiēniska.

Projekts GR-4 atbalsta trešo valstu valstspiederīgo piespiedu atgriešanas procedūras stiprināšanu. Ņemot vērā patiešām zemo piespiedu atgriešanas gadījumu skaitu, maz ticams, ka tiks sasniegti projekta mērķi (sk. arī 130.–139. punktu).

Projekta GR-5 mērķi attiecībā uz atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos līdz šim ir sasniegti. Taču reintegrācijas pakalpojumi patlaban tiek piedāvāti tikai 26 % ABAR kandidātu. Stingro ikgadējo mērķu sasniegšana ar novirzi +/-10 % ir apgrūtināta, jo migrantu lēmumus izmantot ABAR pakalpojumus ietekmē dažādi faktori (situācija izcelsmes valstī, ģimenes stāvoklis, veselības problēmas u. c.).

Itālija

Projekta IT-1 mērķi tika sasniegti, taču daži noteiktie rādītāji nebija pietiekami, lai pierādītu plānoto mērķu sasniegšanu. Piemēram, nebija noteikts mērķis, lai uzraudzītu mērķa noteikt un izskatīt neaizsargātu personu lietas sasniegšanu. Tika izlietoti 84 % no projekta finansējuma.

Abu ABAR projektu, proti, IT-2 un IT-3, mērķi netika sasniegti. 12. izcēlumā sniegta plašāka informācija par problēmām saistībā ar ABAR Itālijā.

Consiglio Italiano per i Rifugiati īstenotā projekta IT-2 ietvaros izdevās atgriezt tikai 49 % no sākotnēji plānotā migrantu skaita, lai gan projektu pagarināja par trim mēnešiem. No šā projekta finansējuma netika izlietoti 35 %.

SMO īstenotā projekta IT-3 ietvaros tika sasniegti tikai 12–28 % no tā mērķiem un tika izlietoti tikai 15 % no piešķirtā finansējuma. Itālijas iestādes apturēja šo AMIF projektu un pieņēma lēmumu tā vietā finansēt SMO ABAR darbības, izmantojot tikai valsts budžeta resursus (bez ES atbalsta).

IT-4 bija Iekšlietu ministrijas izstrādāts projekts piespiedu atgriešanas jomā. 2017. gada septembrī tika parakstīts dotācijas nolīgums attiecībā uz 2014.–2018. gada periodu. Pirmajos divos gados (2014. un 2015. gadā) īstenotās darbības nodrošināja aptuveni 70 % vispārējo mērķu sasniegšanu un 67 % finansējuma izlietošanu. Revīzijas laikā Itālijas iestādes vēl nebija savākušas datus par rādītājiem un izdevumiem 2016., 2017. un 2018. gadā.

Vēl nepabeigtajā projektā IT-5 ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar apmācību, migrantu ar īpašām vajadzībām apzināšanu un informācijas un palīdzības sniegšanu. Lai gan mērķis attiecībā uz apmācību jau ir pārsniegts, pārējie divi mērķi vēl nav sasniegti šādu iemeslu dēļ: a) grūtības noteikt vai iesaistīt atbalsta galīgos saņēmējus; b) komunikācijas trūkums ar vietējiem sadarbības partneriem par migrantu ierašanos; c) ieradušos personu skaita būtisks samazinājums 2018. gadā. Paredzēts, ka projekts tiks turpināts līdz 2019. gada beigām. Revīzijas laikā iestādes apsvēra iespēju koriģēt mērķus.

Akronīmi un abreviatūras

ABAR: atbalstīta brīvprātīga atgriešanās un reintegrācija

AMIF: Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

ĀP: ārkārtas palīdzība

EASO: Eiropas Patvēruma atbalsta birojs

Eurodac: pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēma

Frontex: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

GPD: Grieķijas Patvēruma dienests

KUNS: kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma

NAK: Nacionālā patvēruma komisija Itālijā

RACER: atbilstīgs, apstiprināts, ticams, vienkāršs un stabils [Relevant, Accepted, Credible, Easy and Robust]

SMART: konkrēts, izmērāms, sasniedzams, atbilstošs un savlaicīgs [Specific, Measurable, Achievable, Relevant, Timely]

SMO: Starptautiskā Migrācijas organizācija

UNHCR: Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos

VP: valsts programma

Glosārijs

Aizturēšanas centrs: telpas, kurās uzturas trešo valstu valstspiederīgie, kam paredzēts piemērot atgriešanas procedūras, lai sekmētu procesu, ja pastāv risks, ka šie migranti bēguļos vai pretosies.

Alternatīvā aizsardzība: aizsardzības veids, ko piešķir trešās valsts valstspiederīgajam, kuru nevar kvalificēt kā bēgli, tomēr attiecībā uz kuru ir pamats uzskatīt — ja viņš atgrieztos savā izcelsmes valstī, viņš nespētu sevi aizsargāt pret nopietnu kaitējumu, kas Ženēvas konvencijā nav paredzēts.

Atbilstības novērtējums: procedūra, ko veic, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz patvērumu, ņemot vērā pamatotas vajāšanas briesmas viņa izcelsmes valstī.

Atgriešanas lēmums: administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, kurā norādīts, ka trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās ir nelikumīga, un noteikts atgriešanās pienākums.

Atgriešanas rādītājs: attiecība starp to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri faktiski ir atgriezušies, un to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem attiecīgajā gadā noteikts pienākums doties prom no ES. Tas ir nepilnīgs atgriešanas efektivitātes rādītājs, jo laikposms starp lēmuma pieņemšanu un faktisko atgriešanu ir pārāk ilgs.

Bēglis: persona, kura ir bijusi spiesta doties prom no savas valsts vajāšanas, karadarbības vai vardarbības dēļ.

Brīvprātīga izceļošana: migranta, kurš kādā valstī uzturas nelikumīgi, brīvprātīga izceļošana, ievērojot termiņu, kas šai sakarā noteikts atgriešanas lēmumā.

Dublinas sistēmas nodaļa: valsts patvēruma iestādes struktūrvienība, kas atbildīga par Regulas “Dublina III” piemērošanu.

ES un Turcijas paziņojums: virkne pasākumu, par ko 2016. gada 18. marta sanāksmē vienojās Eiropadome un Turcija, lai risinātu jautājumu par neatbilstīgu migrāciju cauri Turcijai uz ES. Saskaņā ar šo paziņojumu visi jaunie neatbilstīgie migranti, kas ierodas Grieķijas salās pēc 2016. gada 20. marta, tiek atgriezti Turcijā. Ar šo paziņojumu tika arī ieviesta sīriešu pārmitināšanas shēma.

Karstais punkts: centrs, kas atrodas pie ES ārējās robežas un saskaras ar ārkārtēju migrācijas spiedienu, un veic pirmās uzņemšanas centra funkcijas, kurā notiek ieradušos personu identifikācija, reģistrācija un pirkstu nospiedumu ņemšana.

Migrācija: personas vai personu grupas kustība vai nu pāri valstu robežām vai valsts iekšienē laikposmā, kas pārsniedz vienu gadu, neatkarīgi no cēloņiem un pārvietošanās veida.

Neatbilstīgs migrants: persona, kura atrodas valstī bez nepieciešamās atļaujas saskaņā ar ārvalstnieku tiesībām.

Patvēruma atzīšanas līmenis: pozitīvu lēmumu īpatsvars no patvēruma lēmumu kopskaita katrā patvēruma procedūras posmā.

Patvēruma pieteikums: starptautiskās aizsardzības formāls pieprasījums. No brīža, kad pieteikuma iesniedzējs pauž nodomu lūgt patvērumu, uzskata, ka viņš ir iesniedzis pieteikumu, un pieteikuma iesniedzējam ir patvēruma meklētāja tiesības. Pēc tam dalībvalsts reģistrē pieteikumu un, kad kompetentās iestādes to ir saņēmušas, tas tiek uzskatīts par iesniegtu.

Patvērums: starptautiskās aizsardzības forma, ko ES piešķir tās teritorijā personām, kuras ir bēgļi saskaņā ar Ženēvas konvenciju, proti, personām, kuras bēg no pamatotām vajāšanas briesmām savā izcelsmes valstī vai kurām ir tiesības uz alternatīvu aizsardzību.

Pārcelšana: tādas personas parsūtīšana no vienas ES dalībvalsts uz citas ES dalībvalsts teritoriju, attiecībā uz kuru pastāv liela iespējamība, ka tai tiks piešķirts patvērums.

Pieņemamības pārbaudes procedūra: novērtējums, ko veic valsts iestādes, lai noteiktu, vai patvēruma pieteikums ir pieņemams, proti, izskatāms pēc būtības. Pieteikums nav pieņemams, ja pieteikuma iesniedzējam piešķirta starptautiskā aizsardzība citā ES dalībvalstī, ja pieteikuma iesniedzējs ieradies no drošas izcelsmes valsts, drošas trešās valsts vai pirmās patvēruma valsts, vai ir iesniedzis nākamo pieteikumu, neiekļaujot tajā jaunus elementus.

Questura (daudzskaitlis — questure): Itālijas valsts drošības struktūra provinces līmenī ar administratīvo atbildību imigrācijas jomā.

Uzturēšanās atļauja humānu apsvērumu dēļ: aizsardzības forma, ko piešķir personām, kurām nav tiesības uz patvērumu vai alternatīvu aizsardzību, tomēr tās nevar atgriezt izcelsmes valstī, piemēram, personisku iemeslu dēļ, tādu kā slikta veselība vai vecums (tas attiecas arī uz nepavadītiem nepilngadīgajiem), dabas katastrofu vai bruņota konflikta dēļ.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklis Leo Brincat, un viņam palīdzēja biroja vadītājs Romuald Kayibanda, biroja atašejs Annette Farrugia, atbildīgā vadītāja Sabine Hiernaux-Fritsch, darbuzdevuma vadītājs Andrej Minarovic un revidenti Emmanuel-Douglas Hellinakis un Florin-Alexandru Farcas. Lingvistisko atbalstu sniedza Hannah Critoph.

No kreisās uz labo: Andrej MINAROVIC, Hannah CRITOPH, Annette FARRUGIA, Leo BRINCAT, Mirko IACONISI, Romuald KAYIBANDA, Emmanuel-Douglas HELLINAKIS, Florin-Alexandru FARCAS.

Beigu piezīmes

¹ Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmums (ES) 2015/1523, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā, un Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmums (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (grozīts ar Padomes 2016. gada 29. septembra Lēmumu (ES) 2016/1754). Minēto lēmumu likumība tika apstiprināta Tiesas spriedumā 2017/C 374/05 par Slovākijas un Ungārijas apvienotajām lietām pret Padomi.

² Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopējiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (pārstrādāta redakcija), COM(2018) 634 final, 12.9.2018.

³ Īpašais ziņojums Nr. 6/2017 “ES reakcija uz bēgļu krīzi: karsto punktu pieeja”.

⁴ Eiropas Parlamenta (CONT) darba dokuments PE604.614v01–00.

⁵ Sk. arī FRA Atzinumu Nr. 3/2019 “Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2016. gada atzinuma par pamattiesību īstenošanu Grieķijas un Itālijas karstajos punktos atjauninājums”.

⁶ Šī revīzija neietver novērtējumu attiecībā uz uzņemšanas vietām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un cilvēktiesību ievērošanu Lībijā, kur tiek atgriezta lielākā daļa migrantu, kas izglābti jūrā maršrutā caur Vidusjūras centrālo daļu.

⁷ 2016. g. — 81,8 %, 2017. g. — 65,7 %, 2018. g. — 54,0 %

⁸ Grieķijas salas Egejas jūrā: no 8 % 2015. gada septembrī līdz 100 % 2018. gadā; Itālija: no 60 % 2015. pirmajā pusgadā līdz 100 % 2018. gadā.

⁹ Eurodac 1. kategorijas dati ir visu to 14 gadus vecu vai vecāku personu pirkstu nospiedumi, kuras ir iesniegušas patvēruma pieteikumu dalībvalstī; 2. kategorijas dati ir visu to 14 gadus vecu vai vecāku trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pirkstu nospiedumi, ko iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka neatbilstīgi šķērsota dalībvalsts zemes, jūras vai gaisa robeža, ierodoties no trešām valstīm, un nav nosūtījušas atpakaļ;

¹⁰ Eurodac trāpījums ārvalstīs nozīmē to, ka identiski pirkstu nospiedumi ir atrasti citā dalībvalstī. Trāpījumi neatbilst personu skaitam, bet atbilst datu kopu skaitam, jo viena persona var lūgt patvērumu vairāk nekā vienu reizi.

¹¹ Trāpījumi ārvalstīs ārpus Itālijas un Grieķijas: 2015. g. — 236 422; 2016. g. — 317 455; 2017. g. — 164 639; 2018. g. — 112 817.

¹² 2018. gadā ES tika iesniegts 148 021 Dublinas pārsūtīšanas procedūras pieprasījums, taču faktiski tika pārsūtītas tikai 25 960 personas.

¹³ Pārcelšanas dalībvalstis apņēmās līdz 2015. gadam piešķirt trūkstošās vietas, taču tas nenotika.

¹⁴ 2018. gadā afgāņu patvēruma atzīšanas līmenis ES dalībvalstīs bija 6–98 %, savukārt irākiešu patvēruma atzīšanas līmenis — 8–98 %. Avots: Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO).

¹⁵ Komisija 2017. gada jūnijā uzsāka pienākumu neizpildes procedūras pret Ungāriju, Poliju un Čehiju par pārcelšanas lēmumu neizpildi. Ungārija neuzņēmās saistības nodrošināt pārcelšanas vietas un nepārcēla nevienu migrantu. Polija 2015. gada decembrī uzņēmās saistības nodrošināt dažas vietas, taču vēlāk nesolīja nevienu vietu un nepārcēla nevienu personu. Čehija uzņēmās saistības nodrošināt dažas vietas un pārcēla 12 migrantus, taču pēc procesa beigām jaunas saistības neuzņēmās.

¹⁶ Eurostat 2016. gada 15. jūnija ceturkšņa ziņojuma par situāciju patvēruma jomā 6. tabula.

¹⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 516/2014, 21. pants.

¹⁸ Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2017. gadam starpposma novērtējums, SWD(2018) 339 final.

¹⁹ AMIF valsts programmām ir stingri finansējuma sadales pamatprincipi (tāpat kā Iekšējās drošības fondam), kas pamatoti uz 2010. gada sākuma datiem un tādēļ neatbilst situācijai pēc 2015. gada. Papildu resursus var tikai proporcionāli sadalīt visām valstīm atbilstīgi šiem sadales pamatprincipiem vai novirzīt konkrētai darbībai, ko ierobežo neliels skaits ieguldījumu prioritāšu.

²⁰ 2018. gada ietekmes novērtējums, kas pievienots jaunās Regulas par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu priekšlikumam, SWD(2018) 347 final, 1.2.1.1. iedaļa.

²¹ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi, COM(2018) 471 final, 2018. g. 12. jūnijs.

²² Piemēram, patvēruma jomā šādā novērtējumā varētu salīdzināt vēlamos un faktiskos darbības rezultātus (piemēram, lietu apstrādes spējas, neizskatīto lietu skaita un to apstrādes laika samazinājumu), ņemot vērā līdzšinējās tendences un prognozētās ienākošās un izejošās migrantu plūsmas. Šāda salīdzinājuma datus varētu izmantot, lai veiktu daudzgadu analīzi attiecībā uz trūkstošajiem resursiem, kas nepieciešami vajadzību nodrošināšanai (personāls, darba telpas, administratīvās un mācību iespējas). Paredzētās vajadzības tiktu segtas no AMIF valsts programmu finansējuma un no valsts budžeta, savukārt vajadzības, kas rastos neparedzētu un negaidītu iemeslu dēļ, varētu nodrošināt, izmantojot ārkārtas palīdzību.

²³ Piemēram, projekts GR-3 ir grozīts 12 reizes, mainot tā tvērumu, ilgumu un finansējumu; projekts GR-2 ir grozīts 8 reizes, mainot tā ilgumu un finansējumu, savukārt projekts GR-4 ir grozīts 6 reizes, mainot tā tvērumu, ilgumu un finansējumu.

²⁴ Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 207/2017.

²⁵ COM(2018) 307 final.

²⁶ Patvēruma pieteikuma sagatavošana, reģistrācija un iesniegšana, pirmās instances lēmums, otrās instances lēmums, augstākās instances lēmums.

²⁷ Tikai par augstākās instances lēmumiem, sk. datubāzi šeit: migr_asydcfina.

²⁸ Tika izmantoti vairāki analītiski dokumenti (visaptverošs vajadzību novērtējums, prioritāro vajadzību novērtējuma ziņojums un augsta līmeņa rezultātu matrica), lai sagatavotu triju gadu plānu gan Itālijai, gan arī Grieķijai. Sagatavojot plānus, ir ņemtas vērā noteiktās vajadzības, to prioritāte un risinājumi, kā arī ir aprēķinātas ar to nodrošināšanu saistītās izmaksas.

²⁹ Grieķijā netika noteikti mērķi vai atsauces rādītāji tiešo rezultātu datiem, kā arī netika noteikti iznākuma / ietekmes rādītāji. Itālija bija mēģinājusi noteikt ietekmes rādītājus, taču nebija noteikti nedz mērķi, nedz arī atsauces rādītāji.

³⁰ Itālijas administratīvās struktūras, kuras ir pilnvarotas izskatīt patvēruma pieteikumus un pieņemt pirmās instances lēmumus.

³¹ Atšķirībā no parastās patvēruma procedūras neaizsargātības novērtējumam ir izšķiroša nozīme Grieķijas ātri īstenojamajā robežprocedūrā, jo pieteikumu iesniedzējiem, kuri tiek uzskatīti par neaizsargātiem, tiek atcelti visi ģeogrāfiskie ierobežojumi un viņi tiek novirzīti uz parasto / ātri īstenojamo procedūru valsts kontinentālajā daļā.

³² Tas it īpaši attiecas uz valsts atgriešanas operāciju īstenošanu (Grieķija), kopīgu atgriešanas operāciju organizēšanu, jaunā Grieķijas valsts pamatlīguma piemērošanu (Grieķija), dalību kopīgās operācijās (Itālija) vai regulāro lidojumu izmantošanu (Grieķija un Itālija).

³³ Piemēram, Alžīrija un Maroka nepiekrita čārterreisiem un ES atpakaļuzņemšanas nolīgumu vietā deva priekšroku divpusējiem līgumiem. Alžīrija reizēm pieprasa, lai persona tika atgriezta 24 stundu laikā pēc ceļošanas dokumentu izdošanas, taču tas nav iespējams. Irānas Konstitūcija aizliedz tās pilsoņu atgriešanu pret viņu gribu, un tādēļ Irānas pilsoņu piespiedu atgriešana nav iespējama. Tunisijas iestādes pieņem repatriantus tikai no Itālijas un Vācijas ar čarterreisiem saskaņā ar attiecīgajiem divpusējiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Turcija praksē nepiemēro noteikumus par trešo valstu valstspiederīgajiem ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumā. Tikai Afganistāna pieņem ES pagaidu ceļošanas dokumentus. Nigērijai (tāpat kā daudzām citām Āfrikas valstīm) nav pilnīga pilsoņu reģistra, un tādēļ ir apgrūtināta to identifikācija.

³⁴ Tos bija iesnieguši pieteikumu iesniedzēji, uz kuriem attiecās ES un Turcijas paziņojums, proti, tie, kuri bija ieradušies Grieķijas salās pēc 2016. gada 20. marta, izņemot personas, kas bija atzītas par neaizsargātām, un iesaistītos ģimenes atkalapvienošanās lietās saskaņā ar Dublinas sistēmu. Pirmo reizi uz to valstu valstspiederīgajiem, kurām patvēruma atzīšanas līmenis bija augstāks par 25 %, tostarp sīriešiem, tika attiecināts jēdziens “droša trešā valsts”, lai veicinātu ātru attiecīgo personu atgriešanu.

³⁵ Pirmsreģistrācijas posmā — 2389 lietas; plānotas intervijas posmā — 14 132 lietas; procedūras beigās — 8012 lietas.

³⁶ No 2018. gada augusta Hijas salā nebija neviena Veselības ministrijas ārsta, savukārt divi uz Lesbas salu norīkotie ārsti pārtrauca darbu 2018. gada oktobrī. Grieķijas salās Lerosā, Samosā un Kosā no 2017. gada decembra katrā salas karstajā punktā lielākoties bija viens Veselības ministrijas ārsts.

³⁷ Grieķijas tiesību aktos noteiktas septiņas neaizsargāto personu grupas: 1) personas ar invaliditāti vai smagu slimību; 2) personas, kuras cietušas no smagas vardarbības; 3) grūtnieces vai sievietes ar jaundzimušajiem; 4) nepavadīti nepilngadīgie; 5) vientuļie vecāki; 6) veci cilvēki; 7) cilvēku tirdzniecības upuri.

³⁸ Līdz 2018. gada beigām Grieķijā izskatīšanai pēc būtības bija pieņemtas visas 3737 to personu, kas nav sīrieši, lietas, izņemot divas palestīniešu lietas, kuras atzina par nepieņemamām.

³⁹ Līdz 2018. gada beigām — 889 uzņemami sīrieši un 42 288 neaizsargāti migranti.

⁴⁰ Saskaņā ar Grieķijas Padomes bēgļu jautājumos sniegto informāciju daļa neaizsargāto pieteikumu iesniedzēju no Palestīnas (augsts patvēruma atzīšanas līmenis un liela iespējamība iegūt starptautisko aizsardzību) nevēlas tikt atzīti par neaizsargātiem, lai viņi varētu izmantot ātri īstenojamo robežprocedūru un lai viņu lietas tiktu izskatītas ātrāk.

⁴¹ Šis skaitlis neietver lietas, ko izskata augstākās instances tiesās un valsts padomes līmenī, jo par šīm lietām dati nav iesniegti.

⁴² Atzīšanas līmenis 2018. gadā bija 32 %. Šis rādītājs ietvēra arī 21 % personu, kurām piešķīra uzturēšanās atļauju humānu apsvērumu dēļ. Tā kā uzturēšanās atļauja humānu apsvērumu dēļ tika atcelta, 2019. gadā atzīšanas līmenis pazeminājās (19 % 2019. gada pirmajā pusē).

⁴³ Persona jāintervē 30 dienu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas, un lēmums jāpieņem 3 darba dienu laikā pēc intervijas.

⁴⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK.

⁴⁵ Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada jūnijā Kotonū, 13. panta 5. punkta c) apakšpunkts.

⁴⁶ No SMO saņemtie statistikas dati atklāj šādu situāciju: no 1606 ABAR pieteikumiem, ko aģentūra saņēma no 2018. gada janvāra līdz septembrim, 67 pieteikumi (4 %) netika apstiprināti, 169 personas (10 %) nesaņēma atbildi no iestādēm, 118 personas (7 %) atsauca savu pieteikumu pirms dalības apstiprināšanas un 319 personas (20 %) atsauca pieteikumu pēc dalības apstiprināšanas.

⁴⁷ Pēdējā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus noteikumi paredzēja, ka izmaksas ir attiecināmas tikai tad, ja migrants faktiski tiek atgriezts. Tā kā migranti var mainīt savu izvēli līdz pēdējam brīdim, visas izmaksas līdz tam laikam būtu jāsedz aģentūrai.

⁴⁸ Saskaņā ar SMO laikposmā no 2016. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 14. martam dalībai ABAR pieteicās 17 740 trešo valstu valstspiederīgie un 15 031 (85 %) atgriezās savā mītnes zemē.

⁴⁹ Šīs kopīgās atgriešanās un reintegrācijas programmas mērķis ir nodrošināt trešo valstu valstspiederīgajiem ilgtspējīgu atgriešanos viņu izcelsmes valstī un reintegrāciju, turpinot sadarbību starp ERIN partneriestādēm.

⁵⁰ Vidējais lietas apstrādes laiks no atgriešanas lēmuma pieņemšanas brīža līdz personas atgriešanās laikam (gan piespiedu atgriešanas, gan arī brīvprātīgas atgriešanās gadījumā).

⁵¹ Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ziņojums Grieķijas valdībai par 2018. gada 10.–19. aprīļa apmeklējumu, Strasbūra, 2019. gada 19. februāris.

⁵² Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija).

⁵³ Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmums (ES) 2015/1523 un 2015. gada 22. septembra Lēmums (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	20.11.2018
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	11.7.2019
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	22.10.2019
Komisijas oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	12.11.2019
EASO oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	11.10.2019
Frontex oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	14.10.2019

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

PDF	ISBN 978-92-847-3958-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/581599	QJ-AB-19-021-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-3962-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/70910	QJ-AB-19-021-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2019

Atļauts reproducēt, norādot avotu.
Lai varētu izmantot vai reproducēt fotoattēlus vai citus materiālus, uz ko Eiropas Savienība nav autortiesību, atļauja jāprasa tieši autortiesību īpašniekam.

 

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.