Ziņojumi par valstīm

Latvija

Pārskata rīkkopa - Latvija

Kopsavilkums

Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistēma nodrošina labus rezultātus pamatprasmju jomā, bet tai ir grÅ«tÄ«bas ar Ä£eogrāfisko nevienlÄ«dzÄ«bu attiecÄ«bā uz piekļuvi kvalitatÄ«vai izglÄ«tÄ«bai. To skolēnu Ä«patsvars, kuriem ir vislabākie sasniegumi, ir zemāks par ES vidējo rādÄ«tāju. Neraugoties uz valdÄ«bas centieniem, mācÄ«bspēku atjaunošana ir sarežģīts uzdevums. Terciārās izglÄ«tÄ«bas ieguves lÄ«menis gados jauniem pieaugušajiem pārsniedz ES vidējo rādÄ«tāju, bet STEM absolventu Ä«patsvars ir zems, kas pastiprina prasmju trÅ«kumu. Reformām visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņos bÅ«tu jāuzlabo kvalitāte un efektivitāte. Skolu lÄ«menÄ« Latvija ir pabeigusi jaunas uz kompetencēm balstÄ«tas mācÄ«bu programmas ieviešanu un turpina centienus racionalizēt skolu tÄ«klu, lai uzlabotu pamatprasmes un novērstu Ä£eogrāfiskās atšÄ·irÄ«bas. Latvija turpina stiprināt profesionālo izglÄ«tÄ«bu un apmācÄ«bu (PIA) ar jauniem valsts standartiem, kas ļauj PIA centriem piedāvāt profesionālās tālākizglÄ«tÄ«bas programmas EKI 5. lÄ«meņa profesionālajai kvalifikācijai. Augstākās izglÄ«tÄ«bas jomā tiek Ä«stenotas plašas reformas, lai palielinātu tās stratēģiskās spējas un starptautisko konkurētspēju. ŠÄ«s reformas ietver: i) nozares konsolidāciju; ii) jauna pārvaldÄ«bas modeļa un uz rezultātiem balstÄ«tas finansēšanas ieviešanu; un iii) doktorantÅ«ras un akadēmiskās karjeras reformas. Šo reformu efektivitātes nodrošināšanai bÅ«s nepieciešami pastāvÄ«gi centieni un efektÄ«va uzraudzÄ«ba/izvērtēšana.

1. STEM izglītība

Latvija veicina zinātnes, tehnoloÄ£iju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) prasmju integrēšanu mācÄ«bu priekšmetos, uzsverot to nozÄ«mi vispusÄ«gas izglÄ«tÄ«bas veidošanā. Skolas Ä«steno inovatÄ«vas mācÄ«šanas pieejas, kas starpdisciplinārā veidā integrē STEM principus visos priekšmetos, uzsverot transversālas prasmes, piemēram, kritisko domāšanu un problēmu risināšanu. Nesenās izglÄ«tÄ«bas reformas veicina sadarbÄ«bu starp skolotājiem un informācijas un komunikācijas tehnoloÄ£iju (IKT) izmantošanu, lai uzlabotu mācÄ«bu pieredzi. ŠÄ«s pieejas mērÄ·is ir iesaistÄ«t skolēnus praktiskās darbÄ«bās un diskusijās, kas veicina sociāli atbildÄ«gu lēmumu pieņemšanu, padarot STEM jomas nozÄ«mÄ«gas arÄ« ārpus to tiešÄ konteksta (Birziņa et al., 2021).

Latvija profesionālajā izglÄ«tÄ«bā un apmācÄ«bā (PIA) izvirza STEM jomas kā prioritāras, tomēr sieviešu lÄ«dzdalÄ«ba tajās joprojām ir zema. 2023. gadā STEM jomās bija reÄ£istrēti 46,2 % vidēja lÄ«meņa PIA studentu, kas ievērojami pārsniedz gan ES vidējo rādÄ«tāju (36,3 %), gan ierosināto ES mēroga mērÄ·rādÄ«tāju, proti, vismaz 45 % lÄ«dz 2030. gadam. Tas panākts ar pašreizējiem politikas centieniem palielināt studentu lÄ«dzdalÄ«bu ar STEM saistÄ«tajā profesionālajā izglÄ«tÄ«bā. Latvija pastāvÄ«gi pilnveido un atjaunina sistēmas, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas, izstrādājot skaidrus standartus dažādām profesijām un precizējot izglÄ«tÄ«bas un apmācÄ«bas prasÄ«bas profesionālajai darbÄ«bai. 2024. gadā valsts Cilvēkkapitāla attÄ«stÄ«bas padome apstiprināja papildu atjauninātus standartus vairākās ar STEM saistÄ«tās nozarēs, tai skaitā bÅ«vniecÄ«bā, enerģētikā un mašÄ«nbÅ«vē. Turklāt 2024. gadā Latvija sadarbÄ«bā ar Vāciju sāka izmēģinājuma projektu, kura mērÄ·is ir stiprināt nozaru ekspertu padomju (NEP) spējas. Tās ir trÄ«spusējas sadarbÄ«bas platformas, kurās iesaistÄ«ta valsts, nozaru darba devēju organizācijas un arodbiedrÄ«bas – lauksaimniecÄ«bas, kokrÅ«pniecÄ«bas un smagās mašÄ«nbÅ«ves nozarē. Neraugoties uz politikas pasākumiem STEM veicināšanai PIA jomā, 2023. gadā mazāk nekā viens no septiņiem vidējā lÄ«meņa PIA izglÄ«tojamajiem STEM programmās bija sieviete (13,2 %), kas ir mazāk gan par ES vidējo rādÄ«tāju 15,4 %, gan arÄ« par ierosināto ES mēroga mērÄ·rādÄ«tāju – vismaz 25 % lÄ«dz 2030. gadam.

Neraugoties uz politikas centieniem, to augstākās izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņa studentu Ä«patsvars, kuri studē STEM priekšmetus, ir zems, Ä«paši sieviešu vidÅ«. ŠÄ·iet, ka STEM kursos uzņemto studentu Ä«patsvars liecina par stabilu tendenci: 2023. gadā terciārā lÄ«menÄ« tas bija 25,1 %, kas ir gan zem ES vidējā rādÄ«tāja (26,9 %), gan zem ierosinātā ES mērÄ·rādÄ«tāja (32 %), kas jāsasniedz lÄ«dz 2030. gadam. Sieviešu Ä«patsvars STEM studijās kopumā ir 26,5 %, un tas ir zemāks gan par ES vidējo rādÄ«tāju (32,2 %), gan par ierosināto ES mērÄ·rādÄ«tāju – 40 % lÄ«dz 2030. gadam. Tomēr IKT kursos uzņemto STEM studentu Ä«patsvars ir salÄ«dzinoši augsts (34,1 % salÄ«dzinājumā ar ES vidējo rādÄ«tāju 20,3 %), un 20,1 % no uzņemto IKT kursu dalÄ«bnieku skaita ir sievietes, kas atbilst ES vidējam rādÄ«tājam (20,3 %). To doktorantÅ«ras studentu Ä«patsvars, kuri ir uzņemti IKT programmās (3,4 %), ir nedaudz mazāks nekā vidēji ES (3,8 %), bet studentu vidÅ« sieviešu Ä«patsvars ir lielāks (29,2 % salÄ«dzinājumā ar ES 24,3 %). Tomēr abi rādÄ«tāji atpaliek no ES 2030. gada mērÄ·rādÄ«tājiem (sk. sadaļu “Galvenie rādÄ«tāji”). Tikai 19,3 % no 2023. gada terciārās izglÄ«tÄ«bas absolventiem Latvijā bija STEM jomu absolventi, kas ir viens no zemākajiem rādÄ«tājiem ES (vidēji 25,2 %). No tiem nedaudz vairāk nekā trešdaļa (33,7 %) bija sievietes, kas atbilst ES vidējam rādÄ«tājam 33,5 %. STEM absolventu Ä«patsvars 20 lÄ«dz 29 gadu veco iedzÄ«votāju vidÅ«, proti, 14,7 uz 1000, pēdējo desmit gadu laikā nav bÅ«tiski mainÄ«jies un joprojām ir zemāks nekā ES vidējais rādÄ«tājs (23 uz 1000).

Darbaspēkam Latvijā samazinoties, paredzams, ka prasmju trÅ«kums pieaugs, tai skaitā STEM jomās. Latvijas demogrāfiskā lejupslÄ«de ietekmē darba tirgu. BrÄ«vo darbvietu rādÄ«tāji 2023. gadā liecina, ka Latvijā ir darbaspēka trÅ«kums bÅ«vniecÄ«bā (par 2,8 % mazāk nekā lÄ«menis, kas pilnÄ«bā apmierinātu darba devēju pieprasÄ«jumu), ražošanā (par 2,5 % mazāk), IKT pakalpojumos (par 2,5 % mazāk) un veselÄ«bas aprÅ«pē un sociālajā darbā (par 2,6 % mazāk). Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa prognozēm turpmākajos gados šis trÅ«kums pieaugs, Ä«paši ietekmējot STEM profesijas, bÅ«vniecÄ«bu, sociālo aprÅ«pi un veselÄ«bas aprÅ«pi. Lielākais darbinieku trÅ«kums sagaidāms matemātikas, statistikas un IKT jomu absolventu vidÅ« terciārā lÄ«menÄ«, kā arÄ« inženierzinātņu un bÅ«vniecÄ«bas absolventu vidÅ« gan terciārā, gan vidējā PIA lÄ«menÄ«. Eiropas SavienÄ«bas Padome pieņēma Latvijai adresētu ieteikumu “risināt darbaspēka un prasmju trÅ«kumu, jo Ä«paši zinātnes, tehnoloÄ£iju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomā” un “stiprināt sadarbÄ«bu starp uzņēmumiem un akadēmiskajām aprindām” (Eiropas SavienÄ«bas Padome, 2025).

Jauni pasākumi dalības STEM kursos palielināŔanai

Ar jaunu augstākās izglÄ«tÄ«bas finansēšanas modeli tiek ieviesti vairāki mehānismi, lai uzlabotu uzņemšanu STEM kursos terciārā lÄ«menÄ«.

  • Uz absolventiem orientēta finansēšana: resursi tiks piešÄ·irti mācÄ«bu vietām, pamatojoties uz absolventu, nevis reÄ£istrēto studentu skaitu, stimulējot iestādes uzlabot gan studiju programmu kvalitāti, gan arÄ« to atbilstÄ«bu darba tirgus vajadzÄ«bām.

  • ElastÄ«ga uzņemšana: universitātēm bÅ«s lielāka autonomija noteikt pilnÄ«bā finansēto, lÄ«dzfinansēto un maksas studiju vietu sadalÄ«jumu, kas dos tām iespēju ātrāk reaģēt uz pieprasÄ«jumu pēc STEM speciālistiem.

  • AtbilstÄ«ba valsts prioritātēm: lai veicinātu valsts ekonomisko un tehnoloÄ£isko attÄ«stÄ«bu, iestādēm bÅ«s jāapmāca noteikts skaits speciālistu prioritārajās nozarēs, Ä«paši STEM jomās.

  • Uz sniegumu balstÄ«ti stimuli: finansējums tiks piesaistÄ«ts rezultātiem, piemēram, absolventu nodarbinātÄ«bai STEM jomās, veicinot saskaņotÄ«bu starp izglÄ«tÄ«bu un vajadzÄ«bu pēc darbaspēka.

Jaunais modelis tiek izmēģināts sešÄs valsts universitātēs, un paredzams, ka tas palielinās STEM absolventu skaitu, samazinās studijas priekšlaicÄ«gi pametušo skaitu un stiprinās prasmju attÄ«stÄ«bu STEAM jomās (zinātnē, tehnoloÄ£ijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā).

2. Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

AgrÄ«najā pirmsskolas izglÄ«tÄ«bā un aprÅ«pē (APIA) Latvijā ir iesaistÄ«ti gandrÄ«z visi bērni vecumā no trÄ«s gadiem lÄ«dz obligātās pamatizglÄ«tÄ«bas sākšanai. 2023. gadā pirmsskolas izglÄ«tÄ«bā un aprÅ«pē bija reÄ£istrēti 95,6 % bērnu vecumā no trim lÄ«dz sešiem gadiem, kas ir vairāk nekā vidēji ES (94,6 %) un daudz neatpaliek no ES lÄ«menÄ« izvirzÄ«tā mērÄ·rādÄ«tāja (96 %), kurš jāsasniedz lÄ«dz 2030. gadam. Tomēr to bērnu Ä«patsvars, kuri jaunāki par trim gadiem un kuri ir uzņemti formālajā bērnu aprÅ«pē (24,9 % 2024. gadā), joprojām ir zemāks gan par ES vidējo rādÄ«tāju, proti, 39,3 %, gan par Barselonas mērÄ·rādÄ«tāju – 41 % lÄ«dz 2030. gadam.

KvalitatÄ«vu APIA vietu nodrošināšana pietiekamā apmērā joprojām ir prioritāte. Latvijas IzglÄ«tÄ«bas likumā ir noteikts, ka visiem bērniem no 18 mēnešu vecuma ir likumÄ«gas tiesÄ«bas uz vietu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas un aprÅ«pes iestādē, un Latvija ir viena no tikai septiņām ES valstÄ«m, kas Ä«steno šÄdu apņemšanos. Tomēr šÄ« apņemšanās pati par sevi negarantē lielu lÄ«dzdalÄ«bu agrÄ«najā pirmsskolas izglÄ«tÄ«bā un aprÅ«pē, un fakti liecina par: i) valsts nodrošinātu APIA vietu trÅ«kumu; un ii) finansiālām grÅ«tÄ«bām nodrošināt vietu privātā APIA iestādē vistrÅ«cÄ«gākajām Ä£imenēm. Tomēr šÄ«s likumÄ«gās tiesÄ«bas uz agrÄ«no pirmsskolas izglÄ«tÄ«bu un aprÅ«pi ir bÅ«tisks pamats turpmākiem pasākumiem APIA pieejamÄ«bas uzlabošanai (Ionescu, 2025). ValdÄ«bas ilgtermiņa mērÄ·is ir nodrošināt vispārēju piekļuvi APIA, sākot no 1,5 gadu vecuma. ŠÄ«s prioritātes mērÄ·is ir labāk atbalstÄ«t strādājošos vecākus un panākt, lai Ä£imenes paliktu vai atgrieztos Latvijā; tā ir daļa no valdÄ«bas centieniem risināt demogrāfiskās lejupslÄ«des problēmu. Lai gan ir panākts progress šÄ mērÄ·a sasniegšanā, bÅ«s jāturpina centieni uzlabot pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas kvalitāti, tai skaitā pievēršoties tādām jomām kā skolotāju algas, profesionālās izaugsmes iespējas un resursu pieejamÄ«ba, jo Ä«paši nepietiekami apkalpotos reÄ£ionos (UNESCO, 2025).

3. Skolu izglītība un pamatprasmes

PriekšlaicÄ«gas mācÄ«bu pārtraukšanas rādÄ«tāji ir ievērojami zemāki par ES vidējo rādÄ«tāju, tādēļ izglÄ«tÄ«bas politikas veidotāji arvien vairāk pievēršas kvalitātes uzlabošanai visiem skolēniem. Latvijā izglÄ«tÄ«bu un mācÄ«bas priekšlaicÄ«gi pametušo (ELET) jauniešu Ä«patsvars vecuma grupā no 18 lÄ«dz 24 gadiem ir viens no zemākajiem ES (7,9 % 2024. gadā) un ir krietni zemāks gan par ES vidējo rādÄ«tāju (9,3 %), gan par ES mērÄ·rādÄ«tāju – mazāk par 9 % lÄ«dz 2030. gadam. Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistēma nodrošina salÄ«dzinoši labus rezultātus pamatprasmju jomā (lasÄ«šanā, matemātikā un zinātnē), kopumā tā ir taisnÄ«ga, un to sociālekonomiski nelabvēlÄ«gā situācijā esošo izglÄ«tojamo Ä«patsvars, kuriem ir labi rezultāti vismaz vienā jomā, ir virs vidējā rādÄ«tāja (sk. sadaļu “Galvenie rādÄ«tāji”). Latvijā ir arÄ« viena no vismazākajām sociālekonomiskajām plaisām zemu sasniegumu ziņā matemātikā – 28,0 procentpunkti salÄ«dzinājumā ar ES vidējo rādÄ«tāju 37,1 procentpunkts (zemu sasniegumu plaisa tiek mērÄ«ta kā procentpunktu starpÄ«ba starp to izglÄ«tojamo Ä«patsvaru, kuru Ä£imenē ir zemāki ienākumi un kuriem ir vāji rezultāti, un to izglÄ«tojamo Ä«patsvaru, kuru Ä£imenē ir lielāki ienākumi un kuriem ir vāji rezultāti). Vāju sekmju rādÄ«tāji lasÄ«šanā, matemātikā un zinātnē kopš 2012. gada ir bijuši zem ES vidējā rādÄ«tāja, un Latvija ir viena no ES valstÄ«m ar augstākajiem sasniegumiem zinātnē vidējās izglÄ«tÄ«bas posmā (Eiropas Komisija, 2024). Tomēr to izglÄ«tojamo Ä«patsvars, kuriem ir labākās sekmes visās trijās jomās, arÄ« desmit gadus ir bijis zemāks par ES vidējo rādÄ«tāju.

1.Ā attēls. Vājākie un labākie rezultāti matemātikā 15Ā gadus vecu jaunieÅ”u vidÅ« Latvijā, PISA 2015., 2018. un 2022.Ā gads (%).

Avots: PISA 2022., ESAO.

Lejupielādēt datus

Pamatprasmju lÄ«menis ievērojami atšÄ·iras dažādos Ä£eogrāfiskajos reÄ£ionos, un lielākām pilsētu skolām, Ä«paši RÄ«gā, ir ievērojami labāki rezultāti nekā mazākām lauku skolām. ValdÄ«ba Ä«steno skolu tÄ«kla racionalizēšanas politiku (t. i., slēdz dažas lauku skolas, lai apvienotu skolas lielākās vietās), kas, paredzams, palÄ«dzēs mazināt teritoriālās atšÄ·irÄ«bas. Saskaņā ar Latvijas nacionālo atveseļošanas un noturÄ«bas plānu (ANP) tiek veiktas bÅ«tiskas investÄ«cijas skolu infrastruktÅ«rā. ŠÄ«s investÄ«cijas ietver renovācijas un digitalizācijas projektus, kuru mērÄ·is ir modernizēt mācÄ«bu vidi un nodrošināt vienlÄ«dzÄ«gu piekļuvi kvalitatÄ«vai izglÄ«tÄ«bai pilsētu un lauku apvidos.

ValdÄ«ba pastiprina centienus sniegt agrÄ«nu atbalstu skolēniem un stiprināt uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tas politikas veidošanu skolās un pašvaldÄ«bās. Galvenās darbÄ«bas, kas ir daļa no šiem centieniem, ir šÄdas: a) skolēnu pamatprasmju (rakstpratÄ«ba, rēķinpratÄ«ba un zinātne) agrÄ«na uzlabošana; b) skolēnu un skolotāju labbÅ«tÄ«bas veicināšana; c) vietējo izglÄ«tÄ«bas iestāžu datu lietojuma uzlabošana; d) valsts izglÄ«tÄ«bas informācijas sistēmu modernizēšana; un e) publiskas piekļuves nodrošināšana datiem par izglÄ«tÄ«bas kvalitāti. Šos centienus Ä«stenos Latvijas IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) sadarbÄ«bā ar Valsts izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ru, IzglÄ«tÄ«bas kvalitātes valsts dienestu, universitātēm un pētniecÄ«bas institÅ«tiem, un tie tiks Ä«stenoti lÄ«dz 2029. gada 31. decembrim. 85 % no šiem centieniem paredzētā finansējuma tiks piešÄ·irti no Eiropas Sociālā fonda Plus, bet atlikušie 15 % – no Latvijas valsts budžeta.

NotiekošÄs reformas ietver Latvijas lielā un neefektÄ«vā skolu tÄ«kla konsolidāciju, kas palÄ«dzēs risināt ar demogrāfiskām pārmaiņām saistÄ«tus jautājumus un efektÄ«vāk sadalÄ«tu resursus. Paredzams, ka racionalizēts skolu tÄ«kls uzlabos izglÄ«tÄ«bas kvalitāti visā valstÄ«, taču dažu lauku skolu slēgšanas dēļ pastāv bažas par piekļūstamÄ«bu izglÄ«tÄ«bai skolēniem lauku apvidos un iespējamo ietekmi uz neaizsargātām grupām, kurām var nākties mērot lielāku attālumu uz skolu vai saņemt mazāku vietējo atbalstu.

Latvijas skolēniem ir labs digitālo prasmju lÄ«menis, taču ir nepieciešami turpmāki centieni. To skolēnu Ä«patsvars, kuriem ir vājas digitālās prasmes, 2023. gadā bija 37 %, kas ir zem ES vidējā rādÄ«tāja (43 %, IEA ICILS 2023), bet joprojām ir tālu no ES lÄ«meņa mērÄ·rādÄ«tāja, proti, mazāk nekā 15 % lÄ«dz 2030. gadam. Lai stiprinātu skolēnu noturÄ«bu un veicinātu iekļautÄ«bu digitālajā izglÄ«tÄ«bā, valdÄ«ba ar ES fondu atbalstu ir ieguldÄ«jusi digitālajā infrastruktÅ«rā, mācÄ«bu platformās un skolotāju apmācÄ«bā. MērÄ·tiecÄ«gs atbalsts riska grupām (tai skaitā skolēniem no Ä£imenēm ar zemiem ienākumiem, skolēniem ar Ä«pašÄm izglÄ«tÄ«bas vajadzÄ«bām un skolēniem no minoritāšu vides) ietver digitālo ierīču nodrošināšanu, piekļuvi internetam un pielāgotu pedagoÄ£isko atbalstu. Šie centieni atbilst Latvijas IzglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, kurās par prioritātēm noteiktas digitālās prasmes, iekļaujoša izglÄ«tÄ«ba un sociālekonomisko atšÄ·irÄ«bu mazināšana.

Latvijas skolēnu zināšanu lÄ«menis par pilsoniskumu ir salÄ«dzinoši zems. Latvijas skolēnu sniegums pilsonisko prasmju jomā ir zem ES vidējā rādÄ«tāja, un pastāv ievērojama dzimumu atšÄ·irÄ«ba par labu meitenēm (33 punkti, salÄ«dzinot ar ES vidējo rādÄ«tāju – 26 punktiem). Kopumā 55,6 % Latvijas skolēnu uzrādÄ«ja atbilstošu pilsonisko prasmju lÄ«meni (t. i., B lÄ«meni vai augstāku), kas ir zem ES vidējā rādÄ«tāja, t.i., 63 %. Tika novērota 35,7 procentpunktu atšÄ·irÄ«ba starp sociālekonomiski nelabvēlÄ«gā situācijā esošiem skolēniem (tikai 38,3 % bija pietiekamas zināšanas) un viņu vienaudžiem, kuri ir labākā situācijā (74,1 %) (Schulz, et al., 2025).

PastāvÄ«gs skolotāju trÅ«kums apdraud Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistēmas kvalitāti un vienlÄ«dzÄ«bu. Skolotāju trÅ«kums ir Ä«paši izteikts lauku apvidos un tādos mācÄ«bu priekšmetos kā matemātika, dabaszinātnes un svešvalodas. Šo trÅ«kumu veicinoši faktori ir demogrāfiskā lejupslÄ«de, zemas algas, liela mācÄ«šanas slodze un kvalificētu speciālistu emigrācija. Zemie skolotāju noturÄ«bas rādÄ«tāji saasina šo problēmu: lai gan katru gadu tiek sagatavoti vairāk nekā 1000 skolotāju apmācÄ«bas programmu absolventi un 81 % no šiem absolventiem sāk mācÄ«t, aptuveni trešdaļa (33 %) pamet izglÄ«tÄ«bas nozari pirmajos piecos gados. Turklāt puse pašreizējo skolotāju ir vecāki par 50 gadiem (Valsts kontrole, 2024). Lai gan studentu skaits skolotāju izglÄ«tÄ«bas programmās ir sācis augt (Latvijas Oficiālās statistikas sistēma, nav precizēts), nepietiekams atbalsts un slikti darba apstākļi mazina skolotāja profesijas pievilcÄ«bu (Valsts kontrole, 2024).

Pāreja uz mācÄ«bām tikai latviešu valodā visās vispārējās izglÄ«tÄ«bas iestādēs Latvijā drÄ«z tiks pabeigta un tiks pilnÄ«bā ieviesta lÄ«dz 2025./2026. mācÄ«bu gadam (IZM, 2023). 2022. gadā pieņemtā un pakāpeniski ieviestā reforma attiecas uz visām mazākumtautÄ«bu izglÄ«tÄ«bas programmām (pirms šÄ«s reformas Latvijā bija daudzas skolas ar mācÄ«bām krievu valodā). ŠÄ«s pārejas galvenie mērÄ·i ir veicināt nacionālo saliedētÄ«bu, nodrošināt vienlÄ«dzÄ«gas izglÄ«tÄ«bas iespējas un uzlabot Latvijas jauniešu latviešu valodas prasmes. Tajā pašÄ laikā mazākumtautÄ«bu skolēni saglabā tiesÄ«bas apgÅ«t savu dzimto valodu un kultÅ«ras mācÄ«bu priekšmetus ārpusskolas nodarbÄ«bās, tādējādi saglabājot iespējas kultÅ«ras izpausmei un kultÅ«ras mantojuma apguvei. ValdÄ«ba aktÄ«vi atbalsta Ukrainas bēgļu bērnu integrāciju Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistēmā, nosakot obligātu skolas apmeklēšanu un nodrošinot pielāgotu atbalstu latviešu valodas apguvei, lai veicinātu viņu iekļaušanu un vienlÄ«dzÄ«gas mācÄ«šanās iespējas.

4. Profesionālā izglītība un apmācība

Latvija turpina uzlabot profesionālās izglÄ«tÄ«bas un apmācÄ«bas (PIA) sistēmas kvalitāti. Latvija 2024. gadā pieņēma valsts standartu profesionālās tālākizglÄ«tÄ«bas un profesionālās pilnveides izglÄ«tÄ«bai, paplašinot pieaugušo izglÄ«tÄ«bu lÄ«dz EKI 2.–8. lÄ«menim. Jaunais standarts ļauj tehniskajām skolām un mākslas kompetences centriem Ä«stenot arÄ« profesionālās tālākizglÄ«tÄ«bas programmas EKI 5. lÄ«meņa profesionālajai kvalifikācijai. ValdÄ«ba apstiprināja noteikumus par vispārējās izglÄ«tÄ«bas un PIA iestāžu akreditāciju, tādējādi stiprinot kvalitātes nodrošināšanu iestāžu lÄ«menÄ«. Turklāt Latvija turpināja stiprināt nozaru ekspertu padomju (NEP) lomu, kas veicina nozares profesionālās izglÄ«tÄ«bas saskaņošanu ar darba tirgus vajadzÄ«bām, un 2024. gadā ieviesa jaunu PIA absolventu gaitu apzināšanas rÄ«ku. 2024. gadā valdÄ«ba arÄ« sāka grozÄ«t PIA finansēšanas modeli un paplašināja nelaimes gadÄ«jumu apdrošināšanas segumu, attiecinot to uz visu PIA kvalifikāciju ieguvējiem. Turklāt Latvija turpina paplašināt savu tālākās PIA (TPIA) piedāvājumu, ieviešot šÄdas programmas augstākās izglÄ«tÄ«bas lÄ«menÄ«.

Neraugoties uz nesenajām PIA reformām, tās pievilcÄ«ba un Latvijas PIA absolventu nodarbināmÄ«ba joprojām ir zema. To skolēnu Ä«patsvars, kuri ir uzņemti profesionālās izglÄ«tÄ«bas programmās vidējās izglÄ«tÄ«bas un pēcvidusskolas neterciārā lÄ«menÄ« (2023. gadā – 44,1 %), joprojām ir zemāks par ES vidējo rādÄ«tāju (52,4 %). Tāpat neseno PIA absolventu nodarbinātÄ«bas lÄ«menis Latvijā ir viens no zemākajiem ES (sk. 5. sadaļu). ŠÄ«s tendences var vēl vairāk saasināt pieaugošo prasmju neatbilstÄ«bas problēmu. Paredzams, ka lÄ«dz 2040. gadam darba tirgÅ« trÅ«ks vairāk nekā 100 000 PIA absolventu, kas liecina, ka aizvien ir jāpieliek lielākas pÅ«les, lai uzlabotu PIA pievilcÄ«bu un atbilstÄ«bu darba tirgus vajadzÄ«bām.

SadarbÄ«bā ar darba devējiem profesionālās izglÄ«tÄ«bas atbilstÄ«bu darba tirgus vajadzÄ«bām varētu uzlabot vēl vairāk. 2024. gadā darba vidē balstÄ«tās mācÄ«bās piedalÄ«jās mazāk nekā puse no nesenajiem PIA absolventiem (34,9 %), kas ir zem ES vidējā rādÄ«tāja (65,2 %). Darba vidē balstÄ«tas mācÄ«šanās pieejas ieviešana un izmantošana Latvijā ir pozitÄ«vs solis, tomēr duālais mācÄ«šanās un māceklÄ«bas modelis joprojām galvenokārt attiecas uz sākotnējo PIA un varētu gÅ«t labumu no ciešÄkas sadarbÄ«bas ar darba devējiem. 2025. gadā sadarbÄ«bā ar Šveices valdÄ«bu tika uzsākts daudzsološs izmēģinājuma projekts, lai ieviestu duālu mācÄ«šanās un māceklÄ«bas modeli gan pēcvidusskolas, gan pieaugušo izglÄ«tÄ«bā.

5. Augstākā izglītība

Terciārās izglÄ«tÄ«bas kvalifikācija sniedz bÅ«tiskas priekšrocÄ«bas Latvijas darba tirgÅ«. 2024. gadā neseno terciārās izglÄ«tÄ«bas absolventu nodarbinātÄ«bas lÄ«menis vecuma grupā no 20 lÄ«dz 34 gadiem bija 89 %, kas ir zemāks nekā iepriekšÄ“jā gadā (93,6 %), bet joprojām pārsniedz ES vidējo rādÄ«tāju, proti, 86,7 %. Tas ir krasā pretstatā PIA absolventu nodarbinātÄ«bas lÄ«menim tajā pašÄ vecuma grupā, kas 2024. gadā samazinājās lÄ«dz 69,7 % (no 74,8 % 2023. gadā); tas krietni atpaliek no ES vidējā rādÄ«tāja (80 %) un ir par gandrÄ«z 20 procentpunktiem zemāks nekā terciārās izglÄ«tÄ«bas absolventu vidÅ« tajā pašÄ vecuma grupā (sk. 2. attēlu).

2.Ā attēls. Nesen absolvējuÅ”o nodarbinātÄ«bas lÄ«menis 2024.Ā gadā (%).

Avots: Eurostat, darbaspēka apsekojums, edat_lfse_24.

Lejupielādēt datus

Terciāro izglÄ«tÄ«bu ieguvušo jauniešu Ä«patsvars ir augsts, tomēr starp dzimumiem joprojām ir liela atšÄ·irÄ«ba. 2024. gadā terciāro izglÄ«tÄ«bu bija ieguvuši 45 % Latvijas iedzÄ«votāju 25–34 gadu vecuma grupā; šis rādÄ«tājs apsteidz ES vidējo rādÄ«tāju (44,2 %) un atbilst ES lÄ«menÄ« izvirzÄ«tajam mērÄ·rādÄ«tājam (45 %), kurš jāsasniedz lÄ«dz 2030. gadam. Lai gan terciārās izglÄ«tÄ«bas ieguves (TII) rādÄ«tājs jaunu sieviešu vidÅ« (56,8 %) ievērojami pārsniedz ES vidējo rādÄ«tāju (49,9 %), TII rādÄ«tājs vÄ«riešu vidÅ« tomēr ir krietni zem ES vidējā rādÄ«tāja (33,9 % Latvijā, salÄ«dzinot ar ES vidējo rādÄ«tāju 38,76 %). Tādējādi atšÄ·irÄ«ba starp dzimumiem ir viena no lielākajām ES.

PriekšlaicÄ«gas mācÄ«bu pārtraukšanas rādÄ«tāji joprojām ir nopietna problēma. Studentu atbirumu veicina strukturāli faktori. Šie strukturālie faktori ir šÄdi: i) finansiāli šÄ·Ä“ršÄ¼i; ii) ierobežots atbalsts studentiem; un iii) pašreizējā akadēmisko programmu neatbilstÄ«ba darba tirgus vajadzÄ«bām (Eurydice, 2025). Pandēmija saasināja šÄ«s problēmas, Ä«paši palielinot nevienlÄ«dzÄ«bas plaisu: studenti no lauku apvidiem vai no Ä£imenēm ar zemiem ienākumiem klājās Ä«paši grÅ«ti, jo viņiem bija ierobežota piekļuves digitālajām ierÄ«cēm un stabilam internetam, un tas radÄ«ja nevienlÄ«dzÄ«gas mācÄ«šanās iespējas un rezultātus. Pandēmijas laiks bija pārbaudÄ«jums arÄ« kvalitātes nodrošināšanas sistēmai, jo ārkārtas attālinātā mācÄ«šana atklāja akadēmiskā personāla digitālo prasmju trÅ«kumus un radÄ«ja bažas par vērtēšanas integritāti un standartizāciju.

Latvija ir sākusi visaptverošu augstākās izglÄ«tÄ«bas modernizācijas iniciatÄ«vu, kuras pamatā ir projekts “MācÄ«bu procesa digitalizācija”, kas turpināsies lÄ«dz 2029. gadam ar ES atbalstÄ«tiem ieguldÄ«jumiem 33,4 miljonu EUR apmērā. IniciatÄ«va ir vērsta uz mācÄ«bu procesa digitalizāciju, un tās mērÄ·is ir nodrošināt elastÄ«gas studiju iespējas, integrētas digitālās pārvaldÄ«bas sistēmas, e-diplomus un ciešÄku sadarbÄ«bu ar darba devējiem. ValdÄ«ba cer, ka tas veicinās mūžizglÄ«tÄ«bu un labāk saskaņos studentu vajadzÄ«bas ar darba tirgus prasÄ«bām. IniciatÄ«vu kopÄ«gi Ä«steno Latvijas vadošÄs universitātes, kur studē divas trešdaļas valsts studentu, un paredzams, ka tā uzlabos Latvijas augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.

ValdÄ«ba ir veikusi bÅ«tiskas izmaiņas studiju programmu licencēšanā un kvalitātes nodrošināšanā. Kopš 2025. gada janvāra tieši valdÄ«ba nosaka studiju programmu licencēšanas kārtÄ«bu, bet vērtēšanas kritēriji un prasÄ«bas ir noteikti Ministru kabineta noteikumos, nevis Augstskolu likumā. ŠÄ«s izmaiņas paredzētas, lai nodrošinātu lielāku pārredzamÄ«bu, elastÄ«bu un atbilstÄ«bu mÅ«sdienu kvalitātes standartiem, tādējādi veicinot augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu saskaņā ar ES prasÄ«bām (Eurydice, 2025).

Latvija ar Atveseļošanas un noturÄ«bas mehānisma (ANM) atbalstu veic pasākumus, lai palielinātu savu inovācijas potenciālu, palielinot doktorantÅ«ras absolventu skaitu. 2024./2025. akadēmiskajā gadā tika ieviests jauns doktorantÅ«ras modelis. Jaunais modelis nodrošina pienācÄ«gu atalgojumu doktorantÅ«ras studentiem studiju laikā un paredz vienotu doktorantÅ«ras studiju procesu, standartizējot doktorantÅ«ras programmas visās universitātēs. Jaunais doktorantÅ«ras modelis tiks Ä«stenots pakāpeniski, un tā pabeigšana ir paredzēta 2027. gada sākumā. Pastāv plašs uzskats, ka pētnieku un doktora grādu ieguvušo speciālistu trÅ«kums ir šÄ·Ä“rslis Latvijas pētniecÄ«bas un inovāciju sistēmas stiprināšanai un apdraud Latvijas konkurētspēju. 2022. gadā doktorantÅ«ras programmā iesaistÄ«to terciārās izglÄ«tÄ«bas studentu Ä«patsvars bija 1 % salÄ«dzinājumā ar 1,4 % vidēji ES. DoktorantÅ«ras absolventu Ä«patsvars uz 1000 iedzÄ«votājiem vecumā no 25 lÄ«dz 34 gadiem bija 0,3 (ES vidējais rādÄ«tājs: 1,3), kas ir mazāk nekā 2015. gadā (0,5).

6. PieauguŔo prasmes un izglītība

DalÄ«ba pieaugušo izglÄ«tÄ«bā un apmācÄ«bā Latvijā nesasniedz ne valsts, ne ES lÄ«meņa mērÄ·rādÄ«tājus. 2022. gadā 34,1 % pieaugušo bija iesaistÄ«jušies mācÄ«bās pēdējo 12 mēnešu laikā, salÄ«dzinot ar 39,5 % ES, un tas ir zem Latvijas 2030. gadam noteiktā valsts mērÄ·rādÄ«tāja – 60 %. LÄ«dzdalÄ«bas lÄ«menis neformālajā izglÄ«tÄ«bā pēdējo 12 mēnešu laikā bija 63,7 % (58,4 % vÄ«riešiem un 68,9 % sievietēm), kas ir nedaudz zem ES rādÄ«tāja 64,2 % (63,2 % vÄ«riešiem un 65,1 % sievietēm). Saskaņā ar Eiropas Prasmju programmu ES ir izvirzÄ«jusi mērÄ·i nodrošināt, ka vismaz 20 % pieaugušo bezdarbnieku vecumā no 25 lÄ«dz 64 gadiem lÄ«dz 2025. gadam ir nesen bijuši iesaistÄ«ti mācÄ«bās. 2024. gadā šis Ä«patsvars ES bija 15,3 %, bet Latvijā tas ir zem 10 % (9,5 %).

Nepietiekama mūžizglÄ«tÄ«ba kavē pamatprasmju un padziļinātu prasmju attÄ«stÄ«bu, savukārt prasmju trÅ«kums pieaug. 2023. gadā Latvijas sniegums pieaugušo pamatprasmju, proti, rakstpratÄ«bas un adaptÄ«vas problēmu risināšanas jomā, bija zemāks par ES vidējo rādÄ«tāju, kā secināts PIAAC pieaugušo prasmju apsekojumā. Katram trešajam aptaujātajam bija zems rakstpratÄ«bas lÄ«menis vai vājas adaptÄ«vās problēmu risināšanas prasmes. Tikai 45,3 % iedzÄ«votāju digitālās prasmes ir pamatprasmju vai augstākā lÄ«menÄ« (salÄ«dzinājumā ar 55,6 % ES). Tajā pašÄ laikā pieaug pieprasÄ«jums pēc kvalificētākiem darbiniekiem, Ä«paši STEM jomās.

Latvija reformē pieaugušo izglÄ«tÄ«bas sistēmu, bet rezultāti vēl nav redzami. 2024. gadā Latvija panāca ievērojamu progresu pieaugušo izglÄ«tÄ«bas jomā, pieņemot tiesÄ«bu aktus, kas atbalsta nozaru, uz vajadzÄ«bām balstÄ«tu pieaugušo izglÄ«tÄ«bu un mūžizglÄ«tÄ«bu, nodrošinot elastÄ«gas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. 2025. gadā Latvija sāka arÄ« izmēģinājuma projektu attiecÄ«bā uz individuālajiem mācÄ«bu kontiem (IMK), kas ir digitālie konti, kuros cilvēki var uzglabāt informāciju par savu iepriekšÄ“jo izglÄ«tÄ«bu un profesionālo pieredzi. Tāpat ir izveidots vienots prasmju pārvaldÄ«bas tiešsaistes portāls, kas nodrošina iedzÄ«votājiem vienotu piekļuves punktu informācijai par kvalitatÄ«vām mācÄ«bu iespējām, kas atbilst darba tirgus vajadzÄ«bām. Šie projekti ir izstrādāti ar Eiropas Sociālā fonda Plus un Atveseļošanas un noturÄ«bas mehānisma atbalstu.

Atsauces

Informācija par publikāciju

  • Kataloga numursNC-01-25-129-LV-Q
  • ISBN978-92-68-29373-7
  • ISSN2466-9997
  • DOI10.2766/7318876

Piezīmes un jautājumus sūtiet uz e-pasta adresi:

EAC-MONITOR@ec.europa.eu