Education and Training Monitor 2022

1. Galvenie rādītāji

1. attēls. Pārskats par galvenajiem rādītājiem

Avoti: Eurostat (UOE, LFS, COFOG); ESAO (PISA). Plašāka informācija sniegta I pielikumā un Pārskata rīkkopā. Piezīmes: ES 2018. gada vidējie rādītāji par PISA lasīšanas rezultātiem neietver Spāniju; izmantotais rādītājs (ECE) attiecas uz agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes programmām, kuras saskaņā ar Starptautisko standartizēto izglītības klasifikāciju (ISCED) tiek uzskatītas par “izglītojošām” un attiecīgi veido pirmo izglītības līmeni izglītības un apmācības sistēmās — ISCED 0. līmeni; iespēju vienlīdzības rādītājs parāda atšķirību starp to piecpadsmitgadnieku daļu, kuriem ir sliktas sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs (visos šajos priekšmetos kopā), sociālekonomiskā statusa apakšējā kvartilē un šo pašu daļu sociālekonomiskā statusa augšējā kvartilē; b = laikrindas pārrāvums; u = zema uzticamība; : = nav datu; 09 = 2009, 13 = 2013, 18 = 2018, 20 = 2020.

2. attēls. Situācija salīdzinājumā ar labāko un vājāko rezultātu guvējiem

2. Uzmanības centrā — digitālā izglītība un prasmes

Latvijas valdība pastiprina pūles vairot digitālās prasmes un palielināt digitalizāciju visā sabiedrībā, arī izglītībā. Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kas pieņemtas 2021. gada jūlijā, ir izklāstīta visaptveroša valsts digitālās pārveides stratēģija. Pamatnostādnēs apskatīti tādi jautājumi kā piekļuve internetam, IKT izglītība un prasmes, moderna un efektīva valsts pārvalde, e-pakalpojumi un sabiedrībai paredzēts digitālais saturs. 2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija cilvēkkapitāla ziņā ieņem 18. vietu 27 ES valstu vidū, kas ir par divām vietām augstāk nekā 2021. gadā. Saskaņā ar indeksu 51 % 16–74 gadus vecu iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālās prasmes, bet 24 % — par pamata līmeni augstākas digitālās prasmes; salīdzinājumam — ES vidējie rādītāji ir attiecīgi 54 % un 26 % (Eiropas Komisija, 2022). Jaunāku cilvēku vidū šis rādītājs ir daudz augstāks — pamata digitālās prasmes ir 81 % 16–19 gadus vecu iedzīvotāju, kas ir krietni vairāk nekā vidēji ES (69 %)¹.

Jaunā kompetencēs balstītā mācību programma un pieredze, kas gūta Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā, veicina izglītības digitalizāciju. Pārskatītajā vispārējās izglītības programmā “Skola2030” norādīts, ka digitālā pratība ir transversāla prasme, kas jāintegrē visā vispārējās izglītības ciklā, uzsverot programmēšanas un algoritmiskās domāšanas prasmes. Skolēni apgūst digitālo tehnoloģiju lietošanas prasmes visā izglītības procesā — datorikā, dizainā un tehnoloģijās, padziļinātajā programmēšanā un specializētajos digitālā dizaina vai robotikas kursos. Jaunā mācību programma paredz, ka digitālie rīki ir jāizmanto skolās visos izglītības līmeņos. Piemēram, i) jau sākot no 1. klases, var izmantot digitālo Eiropas Valodu portfeli, lai attīstītu skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmes; un ii) var izmantot digitālos karšu pakalpojumus un tiešsaistes datubāzes, veidot vizuālus modeļus un veikt pētījumus uz vietas (uzmērīt Latvijas reljefu), lai attīstītu dabaszinātņu prasmes. Programmas “Skola2030” ietvaros Latvija kopš 2021. gada septembra ievieš integrēto modulāro e-mācību pārvaldības sistēmu “skolo.lv”. Jaunā sistēma nodrošina i) labāku mācību saturu, ii) lielāku piekļuvi skolām paredzētiem digitāliem mācīšanas palīglīdzekļiem un rīkiem un iii) labāku apmaiņu ar datiem un labāku atbalstu skolotājiem mācīšanās un mācīšanas vajadzībām. 2020.–2021. gadā 2040 skolotāju iestājās digitālo prasmju uzlabošanas kursā, un 1921 no viņiem kursu jau ir pabeidzis. 2022. gadā valdība pieņēma tiesību aktus, ar ko attālinātās mācības nosaka par formālās izglītības neatņemamu daļu un regulē tās. Jaunais likums paredz, ka attālinātās mācības ir jāizmanto, sākot no trešās klases. Tā mērķis ir sniegt izglītojamajiem diferencētu, personalizētu un starpdisciplināru mācību procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir parakstījusi memorandu ar publiskā un privātā sektora partneriem par digitālās infrastruktūras uzlabošanu skolās. Projekta “Jaudīgs internets ikvienai Latvijas skolai” mērķis ir gan skolām, gan skolēniem nodrošināt IKT rīkus, ieskaitot datorus, modernizētus iekštīklus un uzlabotu interneta savienojumu. Vēl viena iniciatīva ir daudzpusējais ieinteresēto personu partnerības nolīgums “Dators ikvienam bērnam”, kurā iesaistīta valdība un IKT jomas partneri. Pirmajā publiskajā iepirkumā, kas tika sākts 2021. gada augustā, pamatskolēniem tika iegādāti līdz 30 000 datoru. Vairāk nekā 100 skolu ir uzlabojušas savu interneta savienojumu, izmantojot ziedotu aprīkojumu. Partneru vidū ir Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un vairāki prominenti uzņēmumi. Projektā “Jaudīgs internets ikvienai Latvijas skolai” pašlaik ir iesaistījušās 563 no kopā 616 Latvijas skolām.

Līdztekus mācībām paredzētu konkrētu digitālo tehnoloģiju ieviešanai notiek izmēģinājuma projekti, ko īsteno privātā sektora uzņēmumi, dažkārt sadarbībā ar valdību. Līdz šim visplašākā auditorija bijusi sociālās izglītības projektam “START IT”, kurā tiek mācītas kodēšanas un programmēšanas prasmes bērniem un pieaugušajiem. Saskaņā ar projekta “START IT” sniegtajiem datiem tā tiešsaistes platformu izmanto aptuveni 24 000 skolēnu un skolotāju.

3. Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

Agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē (APIA) piedalās gandrīz visi bērni vecumā no trim gadiem līdz obligātās izglītības vecumam. Agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē 2020. gadā bija reģistrēti 94 % bērnu vecumā no trim līdz sešiem gadiem, nedaudz pārsniedzot ES vidējo rādītāju 93 % un daudz neatpaliekot no jaunā ES mēroga mērķrādītāja — 96 %, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Meiteņu dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir nedaudz lielāka nekā zēnu dalība (94,6 % salīdzinājumā ar 93,4 %). Privātās iestādēs uzņemto bērnu skaits aug — tās apmeklē 11,1 % bērnu. Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits ir pieaudzis no 634 2019./2020. mācību gadā līdz 643, jo tika atvērtas 9 jaunas privātās iestādes, privāto iestāžu skaitam palielinoties no 138 līdz 147. 10 gadu laikā privāto pirmsskolas izglītības iestāžu skaits Rīgā ir trīskāršojies.

To par trim gadiem jaunāku bērnu daļa, kas saņem bērnu formālo aprūpi, joprojām ir maza. 2020. gadā bērnu formālo aprūpi saņēma 26,3 % bērnu, kas ir jaunāki par trim gadiem, un tas ir mazāk nekā 2019. gadā (28,3 %)²). Uzņemto bērnu skaita samazinājumu varētu būt veicinājusi Covid-19 pandēmija. Bērnu aprūpei pakļauto par trim gadiem jaunāko bērnu daļa pēdējos gados ir pieaugusi (2009. gadā tā bija 15 %), bet tā joprojām ir mazāka gan par ES vidējo rādītāju 35,3 %, gan par Barselonas mērķrādītāju 33 %. Latvijas Izglītības likumā ir teikts, ka visiem bērniem ir likumiskas tiesības uz vietu pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādē, sākot no 18 mēnešu vecuma.

Pāriešana uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu no 2023. gada septembra varētu vēl vairāk palielināt skolotāju trūkumu. Izglītības likuma grozījumos ir teikts, ka no 2023. gada 1. septembra mācības pirmsskolas izglītībā un pamatskolas 1., 4. un 7. klasē būtu jāpasniedz tikai oficiālajā valsts valodā³. Saskaņā ar valdības datiem šīs pārmaiņas skars 17 % skolotāju un 24 % skolēnu pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā (sk. arī 4. nodaļu). 2020./2021. mācību gada sākumā 82,3 % pirmsskolas izglītības iestāžu mācību valoda bija latviešu valoda, bet 16,9 % — krievu valoda⁴.

4. Skolu izglītība

To personu daļa, kuras ir priekšlaicīgi pametušas izglītību un mācības (ELET), ir daudz mazāka par ES vidējo rādītāju, un atšķirība dzimumu starpā šajā jomā ir ievērojami samazinājusies. 2021. gadā ELET rādītājs 18–24 gadus vecu personu grupā bija 7,3 %, kas ir mazāk gan par ES vidējo rādītāju (9,7 %), gan par 9 % mērķrādītāju, kurš jāsasniedz līdz 2030. gadam visā ES kopā. Gadu gaitā ELET rādītājs vīriešu vidū ir pastāvīgi krities, turklāt daudz straujāk nekā sieviešu ELET rādītājs, kas pa gadiem ir svārstījies (3. attēls). Tā rezultātā atšķirība starp sieviešu un vīriešu rādītāju ir ievērojami samazinājusies un pašlaik ir mazāka par ES vidējo rādītāju (3,3 procentpunkti atšķirībā no ES vidējā rādītāja — 3,5 procentpunktiem)⁵. Lauku teritorijās ELET rādītājs ir daudz augstāks (10,1 %; ES — 10 %) nekā pilsētās (6,1 %; ES — 8,7 %), un tas atspoguļo mācīšanās rezultātu atšķirības starp dažādām teritorijām.

3. attēls. Izglītību un mācības priekšlaicīgi pametušie 2012.–2021. gadā pēc dzimuma (%)

Latvijas izglītības sistēma kopumā ir taisnīga, lai gan starp pilsētām un lauku teritorijām pastāv lielas atšķirības. Daži izglītības sistēmas elementi uzlabo tās iespēju vienlīdzības rādītāju, piemēram, salīdzinoši ilgāks obligātās izglītības laiks⁶, vēlāka skolēnu dalīšana pa mācību virzieniem⁷ un mazā to skolēnu daļa, kas paliek uz otru gadu. To skolēnu daļa, kuriem ir sliktas sekmes (visos trīs pārbaudītajos priekšmetos kopā), ir 9,2 %, kas ir mazāk nekā vidēji ES (13 %). Sociālekonomiskajam statusam ir salīdzinoši maza ietekme uz mācību sasniegumiem — sliktas sekmes ir 15,2 % skolēnu no sliktiem sociālekonomiskajiem apstākļiem atšķirībā no 23,5 % ES kopumā. Skolēnu ar sliktām sekmēm daļa skolēnu no sliktiem sociālekonomiskajiem apstākļiem vidū un skolēnu no labiem sociālekonomiskajiem apstākļiem vidū arī atšķiras mazāk nekā vidēji ES (11,3 procentpunkti salīdzinājumā ar 19,3 procentpunktiem). Piecpadsmitgadnieku rezultāti lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu pamatprasmju ziņā ESAO 2018. gada Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (PISA) bija diezgan līdzīgi 2015. gada rezultātiem un joprojām ir labāki nekā vidēji ES. Tomēr Latvijā ir lielāka atšķirība starp meiteņu un zēnu lasīšanas rezultātiem — vājas sekmes ir 29,4 % zēnu un 15,7 % meiteņu (ESAO, 2019).

Latvijas izglītības nozares galvenās problēmas joprojām ir nevienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai dažādos reģionos un sadrumstalota izglītības sistēma. Tā kā skolu tīkls Latvijā joprojām ir pārāk liels, ņemot vērā skolas vecuma bērnu mazo skaitu, daudzām skolām ir grūti atrast skolotājus, jo tās nevar piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu par pilnu slodzi. Mācīšanās rezultāti mazpilsētu un lauku skolās vidēji ir zemāki nekā galvaspilsētā Rīgā.

Atjaunot arvien vairāk novecojošo pedagoģisko darbaspēku ir grūti. Latvijas skolotāji ir vieni no vecākajiem ES. 2020. gadā vairāk nekā puse (52,5 %) visu skolas skolotāju bija vismaz 50 gadus veci un tikai 21,4 % bija jaunāki par 40 gadiem; ES vidējie rādītāji bija attiecīgi 39,2 % un 29,5 %. Lai plašāk izziņotu pieejamās skolotāju vakances, tika izveidota valstī pirmā interaktīvā skolotāju vakanču tiešsaistes karte⁸ (iepriekš varēja apskatīt tikai pieejamās vakances pēc pašvaldības). Līdz 2025. gada 1. septembrim būtu jāpāriet uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu. Lai šī pāreja notiktu raiti, liela nozīme būs iedarbīgiem atbalsta pasākumiem, īpaši tiem skolotājiem, kas vēl brīvi nepārvalda latviešu valodu. Valdība plāno nodrošināt skolotājiem valodas mācību kursus, kā arī sniegt atbalstu darbam valodas ziņā neviendabīgā vidē. Valdība arī segs daļu izmaksu, kas saistītas ar ārpusklases izglītības programmām minoritāšu valodu un kultūras vēstures jomā.

Valdība turpina skolu tīkla konsolidācijas centienus. Lai mudinātu pašvaldības sadarboties, valdība ir apstiprinājusi jaunu finansēšanas principu skolām (finansējums balstīts uz skolēnu skaitu pašvaldībā, nevis skolēnu skaitu konkrētajā skolā), kā arī jaunus minimālos kvalitātes kritērijus, kas skolām jāizpilda, lai turpinātu saņemt valsts finansējumu. Kvalitātes kritēriji ir skolas akreditācijas (kvalitātes nodrošināšanas) rezultāti un katras skolas centralizēto eksāmenu rezultāti, kas aprēķināti kā indekss, pamatojoties uz katras vecuma grupas skolēnu skaitu pašvaldībā. Tā mērķis ir rosināt pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas optimizēt skolu tīklu un uzlabot skolotāju un skolēnu attiecību. Šis modelis dod iespēju palielināt pašvaldības skolotāju atalgojumu, palielinot algas likmi, un nodrošināt pilnu darba slodzi skolotājiem, kas pretējā gadījumā bieži vien ir spiesti kombinēt mācīšanas stundas vairākās skolās, lai saņemtu pietiekamu atalgojumu. Tas varētu palīdzēt palielināt skolotāja profesijas pievilcību un tādējādi sekmēt pedagoģiskā darbaspēka atjaunošanos

Kopš Krievija ir sākusi agresīvo karu pret Ukrainu, Latvijas skolas ir uzņēmušas daudz no Ukrainas pārvietotu bērnu un skolotāju. Līdz 2021./2022. mācību gada beigām Latvijas skolas bija uzņēmušas vairāk nekā 4000 Ukrainas bērnu, un vairāk nekā puse no viņiem mācās galvaspilsētā Rīgā⁹. Ukrainas skolotāji ar atbilstošu kvalifikāciju tika aicināti pieteikties skolotāju vakancēm, lai mācītu Ukrainas skolēnus. Pēc tam viņi tika arī pieņemti par svešvalodu skolotājiem Latvijas vispārējās izglītības iestādēs. Latvijas Valsts izglītības satura centrs ir izveidojis datubāzi, kurā ir iekļauti Ukrainas skolotāji Latvijā.

Karš pasliktina skolēnu emocionālo labsajūtu. Skolām nākas tikt galā ar skolēnu trauksmi, kuras līmenis aizvien aug, turklāt daudz skolēnu jau cīnās ar Covid-19 radītās divu gadu sociālās izolācijas sekām. Skolotāji sniedz skolēniem skaidrojumus un psiholoģisko atbalstu. Lai skolu darbā pievērstos Krievijas agresīvajam karam pret Ukrainu, IZM organizēja piecas 60 minūšu garas zinātnieku tiešsaistes lekcijas 9.–12. klases skolēniem. Iebiedēšanas pastiprināšanās ir saasinājusi jau tā sarežģīto situāciju¹⁰. IZM, sadarbojoties ar skolām, ģimenēm un citām ieinteresētām personām, pēta un izmēģina jaunas pieejas iebiedēšanas mazināšanai¹¹.

5. Profesionālā izglītība un mācības un pieaugušo izglītība

Valdība reformē profesionālās izglītības un mācību (PIM) sistēmu, lai padarītu to elastīgāku un atbilstošu darba tirgus vajadzībām. Reformas mērķis ir uzlabot PIM pievilcību un elastību, pārstrukturējot to šādu kategoriju izcilības centros — tehnikumi, mākslu izglītības kompetences centri, profesionālās vidusskolas un profesionālās tālākizglītības centri. Tā arī padara kvalifikāciju ieguvi elastīgāku, nodrošinot daļēju kvalifikāciju uzkrāšanu, pārnešanu un atzīšanu, tostarp ieviešot mikroapliecinājumus. 2022. gadā Latvija sāka apzināt PIM absolventu gaitas, kas ir ilgs un grūts PIM politikas plānošanas uzdevums. Valsts statistikas pārvalde gatavo pirmo pārskatu par absolventu gaitām, un tas attieksies uz 2019. gada absolventiem. Citi uzlabojumi, kas tiek īstenoti, ir kvalifikāciju attīstīšana saskaņā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un PIM mācību programmas reformas turpināšana, kas ietver zaļo un digitālo prasmju moduļu ieviešanu PIM iestāžu mācību programmās.

Paredzams, ka, pateicoties šīm pārmaiņām, pieaugs PIM skolēnu skaits, kas joprojām ir mazāks nekā vidēji ES. 2020. gadā PIM iestādēs mācījās 39,3 % vidusskolēnu, kas ir mazāk nekā vidēji ES (48,7 %). Taču nesenu PIM iestāžu absolventu nodarbinātības līmenis apsteidz vispārējās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības līmeni. 2021. gadā nesenu PIM iestāžu absolventu nodarbinātības līmenis bija 73,5 %, kas ir daudz augstāks par vispārējās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības līmeni — 56,9 %. To, kādas sekas ilgtermiņā būs atstājusi Covid-19 pandēmija, varēs redzēt vēlāk; mājsēde un attālinātās mācības uz PIM iestādēm atstāja ļoti negatīvu ietekmi, jo to dēļ bija mazāk laika gūt praktisko pieredzi darba vidē balstītās mācībās un vairāk skolēnu priekšlaicīgi pameta mācības.

Latvija īsteno pieaugušo izglītības sistēmas reformas, taču to virzība ir lēna. Covid-19 pandēmijas laikā un pašlaik, kad notiek atgūšanās no tās, pieaugušo izglītības pasākumus galvenokārt nodrošināja un nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). NVA ir turpinājusi paplašināt savu tiešsaistes un attālināto mācību piedāvājumu bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautiem cilvēkiem. 2021. gada septembrī sākās pilotprojekts “Nākotnes prasmju iniciatīva”, kurā sadarbībā ar privāto sektoru un augstākās izglītības iestādēm tiek piedāvāta starptautiska (Coursera masveida atvērtie interneta kursi) un valsts tiešsaistes apmācība. Šī iniciatīva tika atzīta par veiksmīgu un tiek turpināta arī 2022. gadā. Tomēr mazkvalificēto cilvēku un citu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu iesaistīšana Latvijā joprojām nevedas viegli, un tas kļuva vēl skaidrāk redzams pandēmijas laikā. Piemēram, vairumam Nākotnes prasmju iniciatīvas dalībnieku ir vidējs vai augsts izglītības līmenis (54 %). Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir noteikts mērķis palielināt to pieaugušo īpatsvaru, kas pēdējās četrās nedēļās piedalījušies pieaugušo izglītībā, līdz 8 % 2024. gadā un līdz 12 % 2027. gadā. Citi mērķi ir i) uzlabot saiknes starp augstāko un profesionālo izglītību; ii) ieviest prasmju fondus un individuālus mācību kontus un iii) stiprināt darba vidē balstītas mācības, kā arī kvalifikāciju un prasmju atzīšanu. Latvijas valsts 2030. gada mērķrādītājs ir tāds pats kā ES mērķrādītājs, proti, plānots panākt, ka katru gadu 60 % pieaugušo piedalās mācībās.

6. Augstākā izglītība

Terciāro izglītību ieguvušo jauniešu daļa ir liela un turpina palielināties. 2021. gadā 45,5 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem bija terciārā izglītība, kas ir krietni vairāk nekā vidēji ES (41,2 %) un vairāk nekā 2020. gadā (44,2 %). Tas nozīmē, ka Latvija jau ir sasniegusi 2030. gadam noteikto ES mērķrādītāju 45 %.

Dzimumu nevienlīdzība salīdzinājumā ar 2020. gadu ir nedaudz samazinājusies, taču joprojām ir liela. Terciārās izglītības diploms ir vairāk nekā pusei Latvijas sieviešu (55,4 % 2021. gadā, 55,3 % 2020. gadā), bet tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļai vīriešu (36,2 % 2021. gadā, 33,8 % 2020. gadā). Dzimumu atšķirība terciārās izglītības ieguvē ir 19,2 procentpunkti (2020. gadā — 21,5 procentpunkti), un tā ir viena no lielākajām atšķirībām ES un gandrīz divreiz pārsniedz ES vidējo līmeni, kas ir 11,1 procentpunkts (2020. gadā — 10,8 procentpunkti).

Terciāro izglītību ieguvušie koncentrējas pilsētās, turklāt vairāk nekā vidēji ES. 2021. gadā terciārā izglītība bija 56,5 % pilsētu iedzīvotāju, bet tikai 29,7 % lauku iedzīvotāju. Šī ir ierasta parādība, kas atspoguļo ekonomikas un nodarbinātības dinamiku visā ES. Tomēr Latvijā tā šķiet izteiktāka — atšķirība starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem ir 26,8 procentpunkti, bet vidēji ES tā ir 21,8 procentpunkti. Turklāt ārzemēs dzimušo iedzīvotāju vidū terciāro izglītību ir ieguvusi lielāka daļa (63,5 %) nekā Latvijā dzimušo iedzīvotāju vidū (44,7 %). Tas ir krasā pretstatā pārējai ES, kur situācija parasti ir pretēja¹².

Nesen (pirms viena līdz trim gadiem) terciāro izglītību¹³ ieguvušo nodarbinātības līmenis 2021. gadā pieauga par gandrīz 5 procentpunktiem līdz 90 % un saglabājas augstāks nekā vidēji ES (84,9 %), lai gan tas tomēr ir par 6,6 procentpunktiem zemāks nekā laikā pirms Covid-19 pandēmijas. Turpretī gan vispārējās, gan profesionālās vidējās izglītības¹⁴ iestāžu absolventu nodarbinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji ES (attiecīgi 56,9 % un 73,5 % salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem 61,9 % un 76,4 %), kas norāda, ka terciārās izglītības ieguvējiem dabūt darbu ir daudz vieglāk.

STEM absolventu īpatsvars saglabājas salīdzinoši zems. 2020. gadā 19,3 % visu absolventu bija kvalifikācija STEM jomās, kas ir nedaudz mazāk nekā 2015. gadā (20,5 %) un ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju (24,9 %) (4. attēls). Sieviešu vidū šī daļa bija īpaši maza — 6 % (salīdzinājumam — ES vidējais rādītājs ir nedaudz augstāks par 8 %). Bet pozitīvi ir tas, ka, lai gan IKT jomas absolventu īpatsvars, šķiet, stagnē, Latvijas 4,6 % rādītājs tāpat ir labāks par ES vidējo rādītāju 3,9 %. IKT speciālistu sieviešu daļa ir 23 % salīdzinājumā ar vidēji 19 % ES. 2019. gadā sievietes Latvijā veidoja 23 % no inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās uzņemto skaita un 20 % no IKT programmās uzņemto skaita. Tai pašā laikā sievietes bija arī 90 % no uzņemtajiem izglītības jomā — nozarē, kurā parasti dominē sievietes (ESAO, 2021). Valdība veicina STEM priekšmetu apguvi, pakāpeniski palielinot budžeta vietu īpatsvaru STEM jomās un samazinot to sociālajās zinātnēs, lai pārvirzītu pieprasījumu uz tām studiju jomām, kas saistītas ar ekonomikas nozarēm ar augstu pievienoto vērtību.

4. attēls. STEM terciārās izglītības iestāžu absolventu daļa no absolventu kopskaita 2020. gadā (%)

Valdība rīkojas, lai padarītu augstāko izglītību piekļūstamāku, palielinot atbalstu studentiem. Pateicoties papildu finansējumam 2,5 miljonu EUR apmērā, varēs palielināt studentu stipendijas par 40 % no tagadējiem 99 EUR mēnesī līdz 140 EUR mēnesī. Turklāt 2021. gada rudenī valdība izveidoja jaunu fondu studentiem no daudzbērnu ģimenēm. Gan valsts, gan privāto AII studenti, kas atbilst prasībām, saņem stipendiju 160 EUR mēnesī. Šim mērķim 2022. gada budžetā ir piešķirti vēl 3,6 miljoni EUR.

Augstākās izglītības reforma notiek pēc plāna, taču vēl ir pāragri novērtēt tās rezultātus. Ar jauniem Augstskolu likuma grozījumiem tiek samazināts administratīvais slogs un precizēti augstākās izglītības iestādēm piemērojamie noteikumi. Lai lēmumus augstākās izglītības jomā varētu balstīt uz labākiem datiem, grozījumos ir noteikts, kāda informācija par augstākās izglītības iestāžu darbībām ir jāiesniedz IZM. Tam vajadzētu dot iespēju labāk novērtēt i) to atbilstību konkrētajam augstākās izglītības iestādes tipam un ii) valsts augstākās izglītības iestādēm noteikto uzdevumu izpildi. Tam arī vajadzētu dot iespēju vākt informāciju, kas nepieciešama izglītības kvalitātes uzraudzībai un finanšu plānošanai. 2021. gadā ieviestais jaunais augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modelis, kas ietver padomju izveidi, tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu. Papildus tam tiks izmantots Atveseļošanas un noturības mehānisms, lai palielinātu augstākās izglītības iestāžu pētniecības kapacitāti un konsolidētu augstākās izglītības sektoru.

Ar Pasaules Bankas atbalstu tiek izstrādāts jauns akadēmisko karjeru modelis. Viens no galvenajiem jaunā modeļa principiem ir tāds, ka akadēmiskie pasniedzēju amati ir saistīti ar pētniecības prasībām (iepriekš Latvijā pastāvēja divas paralēlas karjeras sistēmas — akadēmiskajai pasniegšanai un pētniecībai). Jaunā modeļa juridiskajam pamatam vajadzētu tikt pabeigtam līdz 2022. gada beigām.

I pielikums. Galveno rādītāju avoti

II pielikums. Izglītības sistēmas struktūra