Lielākā daļa vienkāršošanas pasākumu, kas ieviesti pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, ir atvieglojuši situāciju atbalsta saņēmējiem, bet joprojām pastāv uzlabošanas iespējas

Kopsavilkums

I

“Apvārsnis 2020” ir ES pētniecības un inovācijas astotā pamatprogramma. Ar 76,4 miljardus EUR lielo budžetu, kas paredzēts laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, tā ir pasaulē lielākā publiskā pētniecības un inovācijas programma.

II

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” ietekmē daudzas ES politikas jomas, un to pārvalda vairāki Komisijas ģenerāldirektorāti, padarot to vēl sarežģītāku. Komisija ir vienkāršojusi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumus un procedūras, saīsinājusi laiku līdz dotāciju piešķiršanai, optimizējusi IT sistēmas, samazinājusi finansēšanas shēmu skaitu un sniegusi skaidrākus norādījumus un lielāku juridisko noteiktību atbalsta saņēmējiem.

III

Mēs novērtējām, vai Komisijas veiktie vienkāršošanas pasākumi samazināja administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. Mēs pārbaudījām, vai pasākumu izstrāde tika balstīta uz iepriekšējiem novērtējumiem un atsauksmēm no ieinteresētajām personām. Mēs veicām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju saņēmēju aptauju, lai novērtētu viņu viedokli par šo pasākumu pozitīvo un negatīvo ietekmi uz administratīvā sloga samazināšanu.

IV

Mēs konstatējām, ka lielākā daļa no Komisijas veiktajiem vienkāršošanas pasākumiem efektīvi samazināja administratīvo slogu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalsta saņēmējiem, lai gan ne visas darbības deva vēlamo rezultātu un joprojām pastāv uzlabojumu iespējas. Svarīga ir arī noteikumu stabilitāte; atbalsta saņēmēji spēj pielāgoties sarežģītiem noteikumiem, bet bieža norādījumu maiņa rada neskaidrību un nenoteiktību.

V

Mēs konstatējām, ka, lai noteiktu jomas, kurās vajadzīga vienkāršošana, Komisija balstījās uz savu pieredzi iepriekšējo pamatprogrammu pārvaldībā. Jaunas organizatoriskās un horizontālās struktūras, īpaši Kopējā atbalsta centra (KAC) izveidošana, ievērojami veicināja vienkāršošanu. Tādējādi programma tika īstenota saskaņotāk.

VI

Pētniecības uzziņu dienests, kas sniedz konsultācijas un atbalstu pieteikumu iesniedzējiem un dalībniekiem, Kopējā atbalsta centrā netika iekļauts. Lai gan kopš FP7 tā darbība ir uzlabota, pastāv arī citi kanāli, kas sniedz atbildes uz jautājumiem, līdz ar to lietu konsekventa izskatīšana nevar tikt garantēta. Valstu kontaktpunkti arī piedāvā atbalstu un norādījumus dažādos līmeņos.

VII

Tika uzlaboti atbalsta instrumenti, tādi kā Dalībnieku portāls. Elektronisko parakstu ieviešana vienkāršoja dotāciju piešķiršanu un pārvaldību pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem. Tomēr daži tehniski uzlabojumi joprojām ir vajadzīgi. Tāpat, lai gan dotāciju rokasgrāmatā ir sniegta visaptveroša un sīka informācija, tajā nav viegli orientēties, it īpaši nepieredzējušiem atbalsta saņēmējiem.

VIII

Laiks līdz dotācijas piešķiršanai, t. i., no pieteikuma iesniegšanas līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai, ir būtiski samazināts — to panāca ar elektronisko pārvaldību un sarunu posma atcelšanu, tomēr iespējas samazināt administratīvo slogu nav pilnībā izmantotas. Tikai nelielā daļā uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus tiek izmantota divu posmu novērtēšana. Tas īpaši ietekmē noraidītos pieteikumu iesniedzējus. Turklāt izcilības zīmogs, kura mērķis ir palīdzēt labākajiem noraidītajiem priekšlikumiem finansējumu atrast citur, līdz šim nav bijis efektīvs.

IX

Mēģinājumi vienkāršot noteikumus par personāla izmaksām nav devuši plānotos rezultātus, un atbalsta saņēmējiem šie noteikumi joprojām šķiet sarežģīti, tāpēc tiek pieļautas kļūdas izmaksu deklarācijās. Jaunajām pieejām bija daži negatīvi blakusefekti, un tam sekojošās korekcijas radīja zināmu neskaidrību un juridisku nenoteiktību. Vairāk paļaujoties uz parasto izmaksu uzskaites praksi, it īpaši attiecībā uz personāla izmaksām, administratīvo slogu varētu samazināt. Potenciāls samazināt administratīvo slogu ir arī jaunām vienkāršotām izmaksu iespējām, tādām kā vienreizēji maksājumi un veicināšanas balvas, bet Komisija tās vēl nav pietiekami pārbaudījusi.

X

Kopēja revīzijas dienesta izveide un jaunas revīzijas stratēģijas izstrāde ir samazinājušas revīzijas slogu salīdzinājumā ar FP7, bet ārštata revīziju dažādā kvalitāte var izraisīt atbalsta saņēmējos vilšanos un neskaidrību.

XI

Mēs iesakām Komisijai:

1. uzlabot saziņu ar pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem,
2. vairāk pārbaudīt vienreizējos maksājumus,
3. izpētīt iespējas vairāk izmantot divu posmu priekšlikumu novērtējumus,
4. pārskatīt novērtēšanas ekspertu atlīdzības nosacījumus,
5. palielināt izcilības zīmoga popularitāti,
6. nodrošināt noteikumu un dalībniekiem sniegto norādījumu stabilitāti,
7. uzlabot ārštata revīziju kvalitāti,
8. vēl vairāk vienkāršot MVU piedāvātos instrumentus un norādījumus.

Ievads

Kas ir “Apvārsnis 2020”?

01

“Apvārsnis 2020” ir ES pētniecības un inovācijas astotā pamatprogramma. Ar 76,4 miljardus EUR lielo budžetu¹, kas paredzēts laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, tā ir pasaulē lielākā publiskā pētniecības un inovācijas programma.

02

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pamatā ir stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes. Tā ir balstīta uz trim galvenajiem pīlāriem un diviem īpašiem mērķiem, kas aptver daudzas jomas (sk. 1. attēlu). Tā nodrošina finansējumu kopdarbīgos pētniecības projektos iesaistītiem pētniekiem, pētniecības institūtiem, universitātēm, privātuzņēmumiem (gan lieliem uzņēmumiem, gan MVU) un publiskā sektora struktūrām individuāli vai konsorcijā.

03

Īpaša uzmanība programmā ir pievērsta maziem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropas Komisijas mērķis ir nodrošināt MVU līdzdalību, gan īstenojot kopdarbības projektus, gan arī izmantojot jauno MVU instrumentu, kas tika īpaši izveidots ļoti novatoriskiem mazākiem uzņēmumiem.

04

Pētniecības un inovācijas transversālais raksturs un ietekme uz daudzām ES politikas jomām nosaka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārvaldību. Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts (RTD ĢD) programmu pārvalda kopā ar astoņiem citiem ģenerāldirektorātiem². Par budžeta daļām var būt atbildīgs vairāk nekā viens ĢD. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžetu īsteno pavisam 22 dažādas struktūras³.

ES pētniecības un inovācijas finansēšanas vēsture

05

Pētniecības darbību finansēšana Eiropā tika uzsākta saskaņā ar pirmajiem Kopienas līgumiem, un 1983. gadā to paplašināja, izveidojot Kopienas pirmo pētniecības pamatprogrammu (FP1).

06

Kopš tā laikā secīgas pamatprogrammas ir kļuvušas par būtisku daļu no pētniecības sadarbības Eiropā, pakāpeniski pieaugot lieluma, darbības jomas un vērienīguma ziņā. 2. attēlā ir parādīta Eiropas pētniecības finansējuma attīstības dinamika kopš pirmās programmas.

07

Kā astotā programma “Apvārsnis 2020” ir svarīgs īstenošanas instruments Inovācijas savienībai, kas ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” septiņām pamatiniciatīvām⁴. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir apvienots viss pētniecības un inovācijas finansējums, kas iepriekš tika nodrošināts, īstenojot Septīto pamatprogrammu (FP7), ar inovāciju saistītās darbības, kas ietvertas Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (CIP), un darbības, ko veic Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT).

Pēdējo vienkāršošanas iniciatīvu kopsavilkums

08

ES pētniecības un inovācijas finansējuma vienkāršošana ir bijusi aktuāls jautājums jau daudzus gadus, nozares pārstāvjiem, akadēmiskajām aprindām un pētniekiem visā Eiropā cenšoties panākt vienkāršākus administratīvos noteikumus, labāku komunikāciju ar Eiropas Komisiju, lielāku juridisko noteiktību un konsekvenci. Komisija ir saņēmusi kritiku par tās neskaidrajiem norādījumiem atbalsta saņēmējiem, ilgo laiku līdz dotāciju piešķiršanai, sarežģītajiem finansēšanas noteikumiem un neefektīvajām dotāciju pārvaldības procedūrām.

09

Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vienkāršošana kļuva par vienu no galvenajiem mērķiem⁵. Eiropas Komisija ierosināja izmaiņas, lai vienkāršotu noteikumus, kas reglamentē ES pētniecības un inovācijas finansējumu.

10

Šīs izmaiņas ietvēra vienota noteikumu kopuma ieviešanu, dotāciju pārvaldības procesu saskaņošanu un IT atbalsta sistēmu optimizēšanu, programmu skaita samazināšanu, noteikumu saskaņotības un skaidrības palielināšanu, skaidrāku prioritāro mērķu un rādītāju noteikšanu, saskaņotāku izmaksu attiecināmības noteikumu nodrošināšanu, dotāciju veidu vienkāršošanu un dotāciju piešķiršanas un izmaksas laika samazināšanu (sk. 3. attēlu).

Revīzijas tvērums un pieeja

Revīzijas tvērums

11

Šis īpašais ziņojums ir pēdējā no ERP publikācijām, kas veltītas šai pētniecības un inovācijas pamatprogrammai. To vidū ir arī uz nākotni vērsts informatīvais apskats “Ieguldījums ES pētniecības programmas vienkāršošanā pēc programmas “Apvārsnis 2020””, kas tika publicēts 2018. gada martā. ERP nolēma šo revīziju veikt laikus, lai varētu sagatavoties nākamajai pētniecības un inovācijas pamatprogrammai.

12

Šajā revīzijā mēs uzdevām šādu jautājumu: vai Komisijas veiktie pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vienkāršošanas pasākumi efektīvi samazināja administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs pārbaudījām, vai Komisijas pasākumi tika izstrādāti, balstoties uz iepriekšējiem novērtējumiem un atsauksmēm no ieinteresētajām personām. Mēs veicām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalsta saņēmēju aptauju, lai novērtētu šo pasākumu pozitīvo un negatīvo ietekmi.

Pieeja

13

Mēs pārbaudījām informāciju no visdažādākajiem avotiem:

1. mēs izskatījām un analizējām juridiskos pamatus, pamatnostādnes, novērtējuma un uzraudzības ziņojumus, nostājas dokumentus un citus dokumentus, kas attiecas uz vienkāršošanu;
2. mēs apspriedām vienkāršošanas pasākumus ar attiecīgo Komisijas dienestu⁶ un triju jumta organizāciju⁷ pārstāvjiem; mēs arī apmeklējām valstu kontaktpunktu sanāksmi un ieinteresēto personu sanāksmi, ko organizēja Kopējais atbalsta centrs.

14

2018. gada februārī mēs nosūtījām tiešsaistes aptaujas anketu 32 918 kontaktpersonām no 20 797 organizācijām, kurām piešķirts pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējums. Aptauja attiecās uz laikposmu no programmas sākuma 2014. gadā līdz 2018. gada janvārim un ietvēra 59 jautājumus. Mēs vēlējāmies noskaidrot atbalsta saņēmēju viedokli par vienkāršošanas pasākumu efektivitāti, attiecīgā gadījumā ietverot programmas salīdzinājumu ar FP7. Mēs saņēmām 3598 atbildes. Lai iegūtu sīkāku informāciju, kas apstiprinātu aptaujas rezultātus, mēs organizējām sanāksmes ar astoņiem galīgajiem saņēmējiem (diviem MVU, divām universitātēm, vienu lielu privātuzņēmumu un trim PTO).

Apsvērumi

Lai noteiktu, kādi vienkāršošanas pasākumi ir vajadzīgi, Komisija balstījās uz savu pieredzi iepriekšējās programmās

15

Sagatavojot jaunu pamatprogrammu, ir svarīgi rūpīgi izanalizēt un novērtēt iepriekšējās programmas. Komisijai ir jānovērtē, vai politika un ar izdevumiem saistītās darbības atbilst mērķim un vai tās ir nesušas vēlamās pārmaiņas Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Ņemot vērā novērtējuma rezultātus, Komisijai ir jālemj par to, vai ES darbības var turpināt bez izmaiņām vai ne.

16

Saskaņā ar FP7 juridisko pamatu Komisija pastāvīgi un sistemātiski uzrauga programmas īstenošanu⁸. Mēs konstatējām, ka FP7 īstenošanas laikā Komisija sagatavoja ikgadējos uzraudzības ziņojumus, kuros tā regulāri un sīki analizēja līdzdalības modeļus, īstenošanas jautājumus un situāciju attiecībā uz vienkāršošanas procesu.

17

Saskaņā ar iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu⁹ Komisija arī vēlējās saņemt atsauksmes no galvenajām ieinteresētajām personām, izmantojot dažādus apspriešanās kanālus (sk. 1. izcēlumu).

18

Ieinteresēto personu ieguldījumu plašā sabiedriskajā apspriešanā Komisija apkopoja “Zaļajā grāmatā par vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovācijas finansējumam”. Zaļajā grāmatā vienkāršošana ir norādīta kā “galvenā prioritāte, lai ES pētniecības un inovācijas finansējums radītu lielāku ietekmi un būtu pievilcīgāks dalībniekiem”¹⁰.

19

Ietekmes novērtējumā, kas pievienots pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tiesību aktu priekšlikumu kopumam¹¹, Komisija noteica vajadzību vēl vairāk vienkāršot pētniecības un inovācijas finansēšanu, izvirzīja konkrētus darbības mērķus nākamajam plānošanas periodam, analizēja četras politikas iespējas un galu galā ierosināja pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” kā piemērotāko iespēju izvirzīto mērķu sasniegšanai.

20

Mēs secinājām, ka vienkāršošanas pasākumi, ko Eiropas Komisija veica pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, ir iepriekšējo pamatprogrammu, it īpaši tiešās priekšteces FP7, analīzes rezultāts.

Galvenās izmaiņas, kas tika veiktas, lai panāktu vienkāršošanu, bija saistītas ar izstrādi, organizēšanu un atbalsta instrumentiem

Kopējais atbalsta centrs ir liels solis ceļā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” saskaņotu īstenošanu

21

Programmas pārvaldība ir definēta kā programmas centralizēta un koordinēta pārvaldība, ko veic, lai sasniegtu programmas stratēģiskos mērķus un nodrošinātu tās ieguvumus¹². Viens veids, kā panākt šādu centralizētu un koordinētu pārvaldību, ir kopējo pakalpojumu koncepcija.

22

Īpašajā ziņojumā par FP7¹³ mēs kritizējām Komisijas īstenoto pārvaldību un konstatējām, ka Strīdu izšķiršanas komiteja izpētes jautājumos, kuru izveidoja atbildīgie ģenerāldirektorāti, lai veicinātu juridisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi pret atbalsta saņēmējiem, nenorādīja visas atšķirīgās prakses FP7 īstenošanā.

23

Komisija optimizēja pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārvaldības pieeju, 2014. gadā izveidojot jaunu direktorātu — Kopējo atbalsta centru (KAC). Centralizējot horizontālā atbalsta pakalpojumus pētniecības un inovācijas jomā, KAC nodrošina, ka visas pētniecības un inovācijas saimes struktūras (Komisijas ĢD, izpildaģentūras un kopuzņēmumi) pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tiesību aktus piemēro saskaņoti.

24

KAC uzdevumi ir norādīti 4. attēlā.

25

Komisija izveidoja dažādus instrumentus, lai veicinātu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, palielinātu informētību un stiprinātu tās noteikumu konsekventu piemērošanu. Daži no šiem instrumentiem, piemēram, Dalībnieku portāls, dotācijas nolīguma paraugs ar norādēm (DNPN), pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tiešsaistes rokasgrāmata un bieži uzdotie jautājumi (BUJ), ir KAC tiešā atbildībā; citus, tādus kā valstu kontaktpunkti (VKP), izveido dalībvalstis. Pētniecības uzziņu dienestu un IT palīdzības dienestu galvenokārt vada attiecīgi Pētniecības izpildaģentūra (REA) un DIGIT ĢD. KAC sniedz tikai otrā līmeņa palīdzības dienestus, kuros var vērsties saistībā ar KAC atbildībā esošām tēmām.

26

Aptaujā mēs jautājām atbalsta saņēmējiem, vai viņi ir apmierināti ar atbalsta instrumentiem. Kopumā respondenti pauda lielu apmierinātību — no 45 % respondentu, kuri uzskatīja, ka Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EBAT) atbilst mērķim, līdz 86 % attiecībā uz Dalībnieku portālu (sk. 5. attēlu).

27

Kopējais atbalsta centrs sāka darbību ar skaidriem mērķiem (sk. 6. attēlu)¹⁴. Kopš tā izveides 2014. gadā KAC ir ieguldījis lielu darbu, lai uzlabotu Dalībnieku portālu, un ir bieži atjauninājis un paplašinājis DNPN. Juridiskais un finanšu palīdzības dienests tagad var atbildēt uz jautājumiem, kas saņemti no atbalsta saņēmējiem (izmantojot Pētniecības uzziņu dienestu) un citiem Komisijas dienestiem. Vēl viens solis ceļā uz vienkāršošanu bija kopējās revīzijas stratēģijas un kopējās ex ante pārbaužu stratēģijas pieņemšana.

28

Elektroniskās dotāciju pārvaldības darbplūsmas ieviešana bija viens no lielākajiem vienkāršošanas sasniegumiem pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Vēl viens pozitīvs elements, ko īpaši atzinīgi novērtēja VKP, bija no FP7 saglabātā prakse dalībvalstīs organizēt informatīvas kampaņas, kurās KAC iepazīstina atbalsta saņēmējus, VKP un revidentus, kas sniedz atzinumus, ar dažādiem juridiskiem un finanšu jautājumiem.

29

Tādējādi KAC uzņēmās vadību vienkāršošanas procesā. Savas kompetences jomās tas saskaņoja dalības noteikumus, izstrādāja jaunu revīzijas stratēģiju un uzlaboja IT rīkus, kas paredzēti dotāciju pārvaldībai un ziņošanai par tām. Tomēr KAC nekontrolēja visus atbalsta pakalpojumus, un tas radīja risku, ka atbalsta saņēmējiem tiek sniegti nesaskaņoti ieteikumi un dažādas interpretācijas. Šis jautājums ir aplūkots turpmāk, pievēršoties diviem komunikācijas instrumentiem.

Atbalsta saņēmēji atzinīgi vērtē komunikācijas un atgriezeniskās saites kanālus, tomēr daži ziņo par nekonsekventu attieksmi un atšķirībām pakalpojumu līmenī

30

Efektīva komunikācija un funkcionējoša atgriezeniskās saites sistēma ir priekšnosacījumi dalības noteikumu saskaņotai piemērošanai un konsekventai attieksmei pret atbalsta saņēmējiem. Komunikācijas problēmas var negatīvi ietekmēt projektu. Kopējam atbalsta centram ir vairāki turpmāk aprakstītie kanāli, kas paredzēti tam, lai sazinātos ar atbalsta saņēmējiem un iegūtu no viņiem atsauksmes par pamatprogrammas darbību un īstenošanu.

Pētniecības uzziņu dienests

31

FP7 īstenošanas laikā Komisija izveidoja Pētniecības uzziņu dienestu (PUD), lai veicinātu komunikāciju un efektīvu atgriezenisko saiti ar pētniecības un inovācijas finansējuma saņēmējiem. Ar PUD tika aizstāta 60 funkcionālo pastkastīšu sistēma, un tas ir pieejams no Dalībnieku portāla, kā arī citiem kanāliem, tādiem kā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Eiropas tīmekļa vietne. Šis instruments darbojas kā palīdzības dienests, kur potenciālie un pašreizējie pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma saņēmēji var meklēt metodoloģisku, tehnisku un juridisku atbalstu visā projektu dzīves cikla laikā.

32

Pašlaik Pētniecības uzziņu dienestu pārvalda Pētniecības izpildaģentūra. Daļu pakalpojumu sniedz kontaktcentrs “Europe Direct” (EDCC)¹⁵. Tam ir plašāka darbības joma, un tas sniedz atbildes uz jautājumiem par dažādām ES politikas jomām, ne tikai pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

33

EDCC atbild uz jautājumiem, izmantojot to informāciju, kas atrodama publiski pieejamos avotos, bet atbildes uz sarežģītākiem jautājumiem tiek sniegtas ar attiecīgo Komisijas dienestu palīdzību.

34

Aptaujā mēs lūdzām atbalsta saņēmējus novērtēt PUD kvalitāti. Vairāk nekā puse respondentu, kas pauda viedokli, uzskatīja, ka PUD ir kopumā noderīgs un mērķim atbilstošs instruments.

35

Attiecībā uz PUD respondenti uzsvēra divus galvenos jautājumus: pirmkārt, atbalsta saņēmējiem sniegto atbilžu savlaicīgumu, un, otrkārt, rūpīga darba trūkumu (dažas atbildes tiek paņemtas tieši no Komisijas norādījumiem).

36

Mēs konstatējām, ka, neraugoties uz KAC vispārējo mērķi centralizēt kopējos pakalpojumus, PUD struktūra ir decentralizēta. Praksē Pētniecības uzziņu dienestu atbalsta 36 dažādi palīdzības dienesti, kas atrodas vairākos ĢD un izpildaģentūrās. Jautājumi, uz kuriem ārējais līgumslēdzējs nevar atbildēt (56 % gadījumu 2017. gadā), tiek nosūtīti Pētniecības izpildaģentūras grupai (REA) vai tieši vienam no 36 palīdzības dienestiem. Katru mēnesi REA grupa, kuras sastāvā ir trīs dalībnieki, pārbauda visas ārējā līgumslēdzēja un decentralizēto palīdzības dienestu sniegtās atbildes, lai novērtētu to kvalitāti un noteikto kategoriju.

37

Mēs arī konstatējām, ka papildus PUD sniegtajiem pakalpojumiem dažas izpildaģentūras (piemēram, EASME) izmanto citas funkcionālās pastkastītes. Citi dienesti (piemēram, CNECT ĢD) atbild, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. Šādos gadījumos REA vai KAC ir grūti atbildes kontrolēt.

38

Mēs izmantojām aptauju, lai pajautātu atbalsta saņēmējiem, vai gadījumā, ja viņi piedalījās vairāk nekā vienā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektā, vienādas vai līdzvērtīgas situācijas tika aplūkotas konsekventi. 36 % respondentu uz šo jautājumu atbildēja noliedzoši. Nekonsekvences gadījumi visbiežāk bija saistīti ar finanšu noteikumu interpretāciju (20 %), ziņošanas prasībām (18 %) un projektu novērtējumiem (17 %).

39

Komisija izveidoja īpašu PUD atbalsta biroju, lai tas izskatītu paziņojumus par iespējamu nekonsekvenci. Tomēr mēs konstatējām, ka 82 % respondentu, kas bija saskārušies ar nekonsekventu attieksmi, par šo pakalpojumu nezināja. Tādējādi Komisija ir reti informēta par nekonsekvences gadījumiem un nevar vienmēr sagatavot atbilstošus stāvokļa uzlabošanas pasākumus.

40

Lai gan, plānojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, PUD darbība tika uzlabota, alternatīvie kanāli, pa kuriem var apmainīties ar jautājumiem un atbildēm, nozīmē to, ka informācijas konsekvence joprojām nevar tikt garantēta.

Valstu kontaktpunkti

41

VKP tīkls kalpo kā svarīgs kanāls starp Komisiju un atbalsta saņēmējiem. Komisija uzskata, ka šis tīkls ir “galvenā struktūra, lai sniegtu praktisku informāciju un palīdzību potenciālajiem dalībniekiem”¹⁶. Tas arī ļauj Komisijai saņemt atsauksmes no atbalsta saņēmējiem. VKP atbalsts var būt īpaši noderīgs MVU un programmas jaunajiem dalībniekiem, kuru salīdzinošais kompetences trūkums var apdraudēt iesniegto pieteikumu panākumus.

42

Lai nodrošinātu konsekventu atbalstu, ko VKP piedāvā pieteikumu iesniedzējiem un pētniecības finansējuma saņēmējiem, Komisija 2013. gadā sagatavoja dokumentu “Minimālie standarti un pamatprincipi valstu kontaktpunktiem”¹⁷. Šajā dokumentā ir sniegts kopīgs atskaites punkts visām iesaistītajām valstīm un noteiktas VKP pamatfunkcijas un mehānismi to sadarbībai ar Komisiju.

43

Dalībvalstis un asociētās valstis izveido VKP. Lai gan VKP nav Komisijas tiešā atbildībā, Komisijas ģenerāldirektorāti, kas atbild par dažādām programmas daļām, organizē sanāksmes ar tiem, lai apspriestu politikas attīstību, procedurālus aspektus un uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu. KAC arī organizē sanāksmes ar juridiskajiem un finanšu VKP, lai informētu par jaunākajiem notikumiem.

44

Aptaujā mēs izvaicājām atbalsta saņēmējus par viņu pieredzi saistībā ar VKP. Vispārējais viedoklis par VKP darbu bija pozitīvs (71 % respondentu uzskatīja, ka VKP atbalsts atbilst mērķim), bet novērtējuma līmenis valstīs atšķīrās. Neapmierinātība ar VKP sniegto pakalpojumu kvalitāti dažādās dalībvalstīs bija robežās no 4 % līdz 25 %; vairumā gadījumu bažas radīja to sagatavotības līmenis un pieejamība.

45

Mēs secinājām, ka, lai gan atbalsta saņēmēji ir kopumā apmierināti ar saviem VKP, starp iesaistītajām valstīm pastāv būtiskas atšķirības VKP sniegtā tehniskā atbalsta un norādījumu ziņā, tādējādi samazinot tīkla lietderību atbalsta saņēmējiem.

Dalībnieku portāls vienkāršo dotāciju pārvaldību atbalsta saņēmējiem

46

Dalībnieku portāls ir galvenā saskarne starp Komisiju un pētniecības un inovācijas finansējuma saņēmējiem. Tam ir jāatvieglo dotāciju pieteikumu iesniegšanas un pārvaldības process pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem. Dalībnieku portāls ir vārteja uz dažādām sistēmām (priekšlikumu iesniegšanas rīku, projektu pārvaldības rīku, paziņošanas sistēmu), lai veicinātu ieinteresēto personu līdzdalību, un ir paredzēts kā vienas pieturas aģentūra efektīvai un datorizētai dotāciju pārvaldībai.

47

Dalībnieku portāla pirmo versiju Komisija atklāja FP7 laikā. Tomēr tolaik atbalsta saņēmējiem bija pieejams tikai ierobežots skaits pakalpojumu.

48

Kopš pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzsākšanas KAC ir ieviesis jaunus rīkus un funkcijas, kas ir uzlabojušas portāla pakalpojumu kvalitāti. Tās ietver “partneru meklēšanas pakalpojumu” (lai atrastu partnerus sadarbībai turpmākos projektos), iespēju aizpildīt veidlapas jebkurā pārlūkprogrammā un platformu, kas ir saderīga ar valodu HTML5.

49

Vairāk nekā 85 % aptaujas respondentu bija apmierināti ar portālu un atzinīgi novērtēja KAC centienus uzlabot tā funkcijas. Pieejamības ziņā pašreizējais portāls ir daudz labāks par to, kas bija FP7 laikā, kad katram rīkam bija vajadzīga atsevišķa piekļuve un pieteikšanās. Tas ir kļuvis par vienotu atskaites punktu, kas ietver daudzus pakalpojumus. Atbalsta saņēmēji atzinīgi novērtēja arī elektroniskā paraksta funkcijas ieviešanu, kas ievērojami samazināja administratīvo slogu pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

50

Tomēr mēs konstatējām, ka daži atbalsta saņēmēji saskārās ar grūtībām, ko radīja sistēmas darbības palēnināšanās, navigācija starp neskaidriem vai pārāk daudziem ekrāniem, uznirstošie logi u. c. Šie atbalsta saņēmēji ziņoja, ka šādas problēmas prasīja papildu darbu un to atrisināšanai bija vajadzīgs ilgs laiks.

51

Turklāt ES finansēšanas shēmu jaunajiem dalībniekiem, it īpaši MVU, ar Komisijas sarežģītajiem IT rīkiem bija grūti tikt galā. Piemēram, vienā no mūsu apmeklējumiem atbalsta saņēmējs (MVU) ziņoja, ka ir saskāries ar grūtībām portālā un tam ir vajadzīgs ārējais konsultants, lai ievadītu visu vajadzīgo informāciju un dokumentus.

Komisijas norādījumi (DNPN) ir visaptveroši, bet tos ir grūti izmantot, un biežās izmaiņas ir radījušas neskaidrību

52

Regula (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības noteikumus¹⁸, paredz, ka laikā, kad tiek publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Komisija visiem iespējamiem dalībniekiem sniedz pietiekamus norādījumus un informāciju, jo īpaši piemērojamo dotācijas nolīguma paraugu.

53

Dotācijas nolīguma paraugam ar norādēm (DNPN) ir viena skaidra stiprā puse ar būtisku ietekmi uz vienkāršošanu: tas apvieno visus ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistītos norādījumus vienā dokumentā. 750 lappušu garumā, izmantojot paraugprakses piemērus, konkrētus gadījumus un izņēmumus, DNPN ir izskaidrots katrs pants vispārējā dotācijas nolīguma paraugā (VDNP) un īpašajos nolīguma paraugos. Savukārt FP7 norādījumi bija izklāstīti atsevišķos noteikumu kopumos katrai programmas daļai. Kādi 77 % aptaujas respondentu uzskatīja, ka DNPN ir mērķim atbilstošs instruments.

54

Aptaujā mēs vēlējāmies noskaidrot viedokli par DNPN. Respondenti atbildēja, ka norādījumu priekšrocība ir tā, ka tie ir visaptveroši un detalizēti. Tomēr viņi pauda bažas par to pārmērīgo apjomu un sarežģītību un norādīja uz grūtībām orientēties pdf formātā sagatavotā dokumenta dažādās apakšiedaļās.

55

Kopš sākotnējās versijas izlaišanas 2013. gada decembrī DNP ir grozīts sešas reizes un DNPN ir veikti 18 atjauninājumi. Lai gan atbalsta saņēmēji tika informēti par šīm izmaiņām, viņi pauda bažas par šādas rīcības sekām (sk. 7. attēlu). Tomēr lielākā daļa aptaujas respondentu un iztaujāto atbalsta saņēmēju norādīja, ka ar šādiem atjauninājumiem būtu vieglāk tikt galā, ja tie tiktu plānoti noteiktos intervālos, ņemot vērā vajadzības, kas parādās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā.

Jaunas iniciatīvas, kas varētu veicināt vienkāršošanu, vēl nav pilnībā pārbaudītas un novērtētas

Vienreizēji maksājumi un balvas

56

Ar Eiropas Parlamenta¹⁹ un Padomes²⁰ atbalstu Komisija pirms 2014.–2020. gada DFS un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzsākšanas sāka pētīt iespējas vienkāršot dotāciju pārvaldību, izmantojot novatoriskas vienkāršotas izmaksu iespējas. Juridiskais pamats vienreizēju maksājumu finansējuma un veicināšanas balvu izmantošanai ir ietverts 2012. gada Finanšu regulā²¹.

57

Vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir ierobežota, jo balvas tiek izmantotas, lai atbalstītu nelielu skaitu iniciatīvu²², un vienreizējus maksājumus izmanto, lai atbalstītu i) MVU instrumenta 1. posma projektus, ii) ierobežotu skaitu papildu pasākumu un iii) divus izmēģinājuma uzaicinājumus²³ vairāku saņēmēju projektiem un atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas ir daļa no Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām (2018.–2020. gada darba programmā).

58

2018. gada septembrī abi izmēģinājuma uzaicinājumi, kurus finansē ar vienreizējiem maksājumiem, vēl turpinājās, un vēl nebija pieejami pārliecinoši pierādījumi, kas iegūti projekta pilna dzīves cikla analīzē.

59

Aptaujā un apmeklējumos uz vietas mēs jautājām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma saņēmējiem un jumta organizācijām, vai tie/tās atbalstītu šādu vienkāršotu izmaksu iespēju plašāku izmantošanu un kādas, pēc viņu domām, ir to galvenās priekšrocības un trūkumi.

60

Atbildes uz aptaujas jautājumiem atklāj, ka šādas vienkāršotas izmaksu iespējas tiek uzskatītas par dzīvotspējīgu alternatīvu tradicionālajai izmaksu atlīdzināšanai. 8. attēlā ir redzams, ka 74 % respondentu atbalstītu vienreizēju maksājumu plašāku izmantošanu, savukārt 49 % atzinīgi izsakās par veicināšanas balvu ieviešanu.

61

Viedoklis par vienkāršotām izmaksu iespējām atšķiras atkarībā no atbalsta saņēmēju veida un ir īpaši atkarīgs no viņu pieredzes līmeņa²⁴. Atbalsta saņēmēji ar lielāku pieredzi mazāk sliecas atbalstīt gan vienreizēju maksājumu, gan veicināšanas balvu plašāku ieviešanu (sk. 9. attēlu).

62

Neraugoties uz kopumā pozitīvo viedokli, atbalsta saņēmēji pauda zināmas bažas par vienreizējiem maksājumiem un balvām, uzsverot konstatētos riskus un norādot, ka šādas vienkāršotas izmaksu iespējas visu veidu projektiem var nebūt piemērotas. Šīs bažas pauda gan mūsu iztaujātie atbalsta saņēmēji, gan VKP (sk. I pielikumu).

63

Vienkāršotas izmaksu iespējas varētu samazināt administratīvo slogu un kļūdu biežumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijās, ļaujot atbalsta saņēmējiem koncentrēties uz zinātniskiem mērķiem, vienlaikus elastīgāk pārvaldot projektus. Tomēr tās var nebūt piemērotas visu veidu pētniecības un inovācijas projektiem, un Komisija vēl nav guvusi pietiekamus pierādījumus, šīs iespējas izmēģinot.

64

Kā norādīts ERP 2018. gada marta informatīvajā apskatā, pareizi izstrādātas finansēšanas shēmas, kas balstītas uz vienreizējiem maksājumiem, varētu arī veicināt visu atbalsta saņēmēju grupu (tostarp MVU un jaunpienācēju) plašāku līdzdalību.

Kaskādes veida finansēšana

65

Kaskādes veida finansēšana ir mehānisms, ar kuru saskaņā dotāciju saņēmēji var sadalīt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļus, izmaksājot otrā līmeņa dotācijas (pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus) vai balvas trešām personām. Tādējādi administratīvais slogs no Komisijas pāriet atbalsta saņēmējam, kas ir atbildīgs par uzaicinājumu pārvaldību saistībā ar otrā līmeņa dotācijām.

66

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma saņēmējs vai konsorcijs publicē savus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai piesaistītu konkrētas potenciālo atbalsta saņēmēju grupas, it īpaši jaunuzņēmumus un MVU, un piešķir dotācijas robežās no 50 000 līdz 150 000 EUR katrai trešai personai. Kaskādes veida finansēšana tika izmēģināta FP7 laikā; pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” Eiropas Komisija šo mehānismu izmanto aizvien biežāk.

67

Aptaujā mēs vaicājām, vai, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” izmantojot kaskādes veida finansēšanu, ir samazinājies administratīvais slogs salīdzinājumā ar FP7. Neliels vairākums (52 %) respondentu, kas pauda viedokli, atbildēja, ka kaskādes veida dotācijām šajā ziņā bija maza ietekme vai tās nebija vispār, savukārt 39 % piekrita, ka salīdzinājumā ar FP7 slogs bija mazāks. 10. attēlā ir redzams, ka viedoklis par kaskādes veida finansēšanu atšķiras atkarībā no pieredzes līmeņa: 23 % respondentu, kas iesaistīti vairāk nekā 10 pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos, uzskatīja, ka kaskādes veida finansēšana administratīvo slogu ir samazinājusi, savukārt 26 % norādīja, ka slogs palielinājās.

68

Mēs konstatējām, ka Komisijas izdotajos norādījumos²⁵ atbalsta saņēmējiem nav sniegta pietiekama skaidrība par to, kā pārvaldīt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus kaskādes veida dotācijām. Turklāt iztaujātie atbalsta saņēmēji nebija droši par to, kāda veida regulējums tiem jāpiemēro, sagatavojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un piešķirot dotācijas trešām personām.

69

Komisija nav veikusi kaskādes veida finansēšanas mehānisma ex post novērtēšanu, lai noteiktu, vai tas ir efektīvi un iedarbīgi sasniedzis plānotos rezultātus.

Dotāciju var saņemt ātrāk, bet iespējas samazināt administratīvo slogu nav pilnībā izmantotas

70

Ir jāpanāk līdzsvars starp priekšlikuma iesniegšanai vajadzīgā laika, pūļu un naudas samazināšanu līdz minimumam, no vienas puses, un pietiekamas informācijas sniegšanu, lai Komisija varētu salīdzināt pieteikumus un noteikt labākos priekšlikumus finansējuma saņemšanai, no otras puses. Priekšlikumu procedūras vienkāršošana ir īpaši svarīga zemā pieteikumu panākumu rādītāja dēļ, jo tikai viens no astoņiem priekšlikumiem saņem finansējumu²⁶.

71

Aptaujā mēs lūdzām atbalsta saņēmējus salīdzināt FP7 un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” ar priekšlikumu sagatavošanu saistītās administratīvās darba slodzes ziņā. No respondentiem, kuri varēja veikt salīdzināšanu (sk. 11. attēlu), 30 % ziņoja par lielāku darba slodzi, 20 % — par mazāku, un aptuveni puse norādīja, ka nekādas atšķirības nav. MVUI-1 atbalsta saņēmēji ziņoja par lielāko uzlabojumu, jo vairāk nekā puse šo respondentu uzskatīja, ka pašreizējais slogs ir mazāks vai daudz mazāks nekā FP7 laikā. Tomēr MVUI-1 bija jauns pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” instruments, un FP7 laikā darbība “Pētniecība MVU vajadzībām” bija ietverta citā finansēšanas shēmā. Projektu koordinatori norādīja uz lielāku darba slodzes pieaugumu nekā citi atbalsta saņēmēji; tas ir saistīts ar pāreju uz centralizētu projektu koordināciju un mijiedarbību ar Komisiju viņu līmenī pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Sarunu posma atcelšana saīsināja laiku līdz dotāciju piešķiršanai

72

Viena no izmaiņām, kas tika ieviesta pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, bija sarunu posma atcelšana; šis posms agrāk bija iekļauts laikā starp priekšlikuma atlasi finansējuma saņemšanai un dotācijas nolīguma parakstīšanu. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” projekti jāīsteno priekšlikumā norādītajā veidā.

73

Aptaujas respondenti un iztaujātie atbalsta saņēmēji kopumā atbalstīja pieeju “bez sarunām”. Tajā pašā laikā neliela daļa uzskatīja, ka sarunu atcelšana ierobežoja iespēju uzlabot projektus un palielināja grozījumu iespējamību pēc dotācijas nolīguma parakstīšanas.

74

Sarunu posma atcelšanas mērķis bija paātrināt finansēto projektu uzsākšanu. Rādītājs “laiks līdz dotācijas piešķiršanai” ir laiks, kas pagājis no uzaicinājuma slēgšanas līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai, iezīmējot projekta oficiālo sākumu. Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības noteikumiem maksimālais laiks līdz dotācijas piešķiršanai ir astoņi mēneši²⁷. Šā procesa ilguma samazināšana ir svarīga gan noraidītajiem pieteikumu iesniedzējiem, kuriem pēc iespējas ātrāk būs jāveic alternatīvi pasākumi, gan arī izraudzītajiem pretendentiem, kuri var mēģināt produktu ieviest tirgū pirms konkurentiem.

¹ Vidējais dienu skaits no uzaicinājuma termiņa līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai.

² Vidējais dienu skaits no uzaicinājuma termiņa līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai (izņemot Eiropas Pētniecības padomi).

³ Vidējais dienu skaits no uzaicinājuma termiņa līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai (izņemot Eiropas Pētniecības padomi).

Avots: Eiropas Komisija.

75

Sarunu posma atcelšana kopā ar elektroniskās dokumentu nosūtīšanas un parakstīšanas sistēmas plašāku izmantošanu būtiski saīsināja laiku līdz dotāciju piešķiršanai salīdzinājumā ar FP7 un FP6 (sk. 12. attēlu).

Divu posmu pieejas plašāka izmantošana varētu samazināt izmaksas daudziem noraidītajiem pieteikumu iesniedzējiem

76

Saskaņā ar dalības noteikumu 15. panta 5. punktu²⁸ pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” izmanto gan viena posma, gan arī divu posmu novērtēšanas procesus. Saskaņā ar divu posmu pieeju koordinatori iesniedz saīsinātu priekšlikumu sākotnējai novērtēšanai, un izraudzītie pieteikumu iesniedzēji pēc tam tiek uzaicināti iesniegt pilnu priekšlikumu. Pēc otrās novērtēšanas Komisijai tiek iesniegts noteiktā secībā izveidots saraksts priekšlikumu atlasei. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” aptuveni 10 % no visiem pilnajiem priekšlikumiem tika iesniegti, izmantojot divu posmu pieeju²⁹.

77

Divu posmu pieeja var palīdzēt pieteikumu iesniedzējiem izvairīties no nevajadzīgām pūlēm, detalizēti izstrādājot projektu priekšlikumus, kas galu galā tiks noraidīti. Tomēr dažu projektu gadījumā divu posmu process var būt pārāk lēns, radot risku, ka produkti tirgū nonāks vēlāk nekā konkurentiem. Komisija lēš, ka novērtēšanas otrais posms procesu paildzina par aptuveni trim mēnešiem, kā arī rada Komisijai papildu administratīvās izmaksas.

78

Mūsu aptaujas respondenti kopumā uzskatīja, ka divu posmu novērtēšana samazinātu ar iesniegšanu saistīto kopējo darba slodzi, turklāt vislielāko atbalstu izrādīja publiskā sektora struktūras (sk. 13. attēlu). Daži no iztaujātajiem atbalsta saņēmējiem uzskatīja, ka lielākā daļa darba, sagatavojot priekšlikumu, ir saistīta ar konsorcija izveidi un pietiekami detalizētas pamatidejas izstrādi, lai samazinātu noraidīšanas risku, nevis ar paša priekšlikuma sagatavošanu; šiem atbalsta saņēmējiem divu posmu pieeja darba slodzi īpaši neietekmētu. Citi pauda bažas, ka pirmajā posmā veiktā apstiprināšana aizkavēsies, tāpēc otrajam posmam būs jāgatavojas jebkurā gadījumā, tādējādi zaudējot jebkādu iespēju ietaupīt resursus.

79

Daudzi pieteikumu iesniedzēji iegulda daudz laika un līdzekļu tādu priekšlikumu izstrādē, kas galu galā tiks noraidīti. Atbalsta saņēmēji, ar kuriem apspriedāmies, kopumā piekrita, ka šo problēmu varētu samazināt, plašāk izmantojot divu posmu novērtēšanu, bet tikai tādā gadījumā, ja ar to saistītā dotācijas piešķiršanas aizkavēšanās neradīs citas problēmas.

Joprojām pastāv bažas par novērtējumu un noraidītajiem pieteikumu iesniedzējiem sniegto komentāru kvalitāti

80

Lai gan kvalitatīva priekšlikumu novērtēšana, kas balstīta uz atbilstošiem kritērijiem, tikai netieši ir saistīta ar vienkāršošanu, tai ir liela nozīme, jo tā palīdz nodrošināt labāko projektu finansēšanu un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanu. Noraidītajiem pieteikumu iesniedzējiem ir jāsaņem informatīva atgriezeniskā saite, norādot iznākuma iemeslus, lai viņiem palīdzētu turpmāko priekšlikumu izstrādē.

81

Atbilstošos un attiecināmos priekšlikumus, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, novērtē vismaz trīs neatkarīgi eksperti. Katrs vērtētājs piešķir punktus par izcilību, ietekmi, kvalitāti un īstenošanas efektivitāti, balstoties uz dotācijas piešķiršanas kritērijiem, kas publicēti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmā. Vērtētāju darba grupa sagatavo kopsavilkuma ziņojumu par visiem saņemtajiem priekšlikumiem; Komisija to izmanto, lai izveidotu finansējamo priekšlikumu sarakstu.

Novērtējumi

82

Pētniecības izpildaģentūra (REA) vada visus neatkarīgos ekspertus, kas iesaistīti pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, un slēdz līgumus ar tiem, lai gan atlasi katrā uzaicinājumā veic atsevišķas ĢD vienības (vai pati aģentūra), izmantojot 120 000 reģistrētu ekspertu datubāzi (eksperti datubāzē reģistrējas paši, un nekāda apstiprināšana, novērtēšana vai kvalitātes pārbaude netiek veikta). Šī datubāze tiek veidota, pamatojoties uz beztermiņa uzaicinājumu ekspertiem. Komisijas pienākums ir katru gadu publicēt izmantoto vērtētāju sarakstu. Tiek piemēroti pārtraukuma un rotācijas noteikumi. Piemēram, vismaz 25 % uzaicinājuma ekspertu nedrīkst būt bijuši iesaistīti programmā iepriekšējos trijos gados. REA arī kontrolē pilnīgi jaunu vērtētāju skaitu.

83

RTD ĢD veiktā vērtētāju aptaujā³⁰ 44 % vērtētāju atbildēja, ka viņiem tika samaksāts par laiku, kas bija mazāks par faktiski vajadzīgo un veltīto. Novērtēšanai atvēlot nepietiekamu laiku, tiek būtiski apdraudēta tās kvalitāte.

84

Lielākā daļa atbalsta saņēmēju aptaujas respondentu uzskatīja, ka novērtēšanas kritēriji ir atbilstoši, un tikai 17 % pauda negatīvu viedokli. Tomēr daži atbalsta saņēmēji apšaubīja, vai ekspertiem bija pietiekamas tehniskās zināšanas attiecīgajā jomā. Komisijas pašas veiktajā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējumā³¹ tika secināts, ka novērtēšanas procesa kvalitāte tajā laikā būtu jāuzlabo.

85

Lai darbā pieņemtu kvalificētus vērtētājus, kas priekšlikumus pareizi novērtētu, garantējot, ka tiek atlasīti un finansēti labākie no tiem, ir jānodrošina pietiekama atlīdzība.

86

Eksperti saņem atlīdzību, pamatojoties uz darba dienas likmi, kas nav atjaunināta kopš 2007. gada. Vienam novērtējumam viņi velta vidēji 5,6 stundas³², kas, mūsuprāt, nav pietiekami, lai vērtētājs varētu rūpīgi izlasīt un kvalitatīvi novērtēt priekšlikumu.

87

Tādējādi pastāv risks, ka nepietiekamā atlīdzība atturēs kvalificētas personas no dalības novērtēšanas procesā. Nepietiekama laika atvēlēšana novērtēšanai var radīt tādas pašas sekas un/vai apdraudēt novērtēšanas kvalitāti.

Atgriezeniskā saikne

88

Pieteikumu iesniedzējiem adresētajiem komentāriem par noraidīto priekšlikumu iznākumu ir jābūt tādiem, lai, izstrādājot nākamos priekšlikumus, tiktu atvieglots pieteikumu iesniedzēju darbs un uzlabota pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārējā kvalitāte.

89

Koordinatori un dalībnieku kontaktpersonas tiek informēti(-as) par novērtējuma iznākumu ar rezultātu vēstuli. Lai gan 46 % aptaujas respondentu norādīja, ka atgriezeniskās saites kvalitāte pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” salīdzinājumā ar FP7 ir uzlabojusies (sk. 14. attēlu), pārrunās ar atbalsta saņēmējiem un aptaujā saņemtajos komentāros tika paustas bažas par atgriezeniskās saites kvalitāti attiecībā uz novērtējumiem. Katrs piektais aptaujas respondents uzskatīja, ka kvalitāte pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” salīdzinājumā ar FP7 ir pasliktinājusies. Arī Komisijas veiktajā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējumā³³ tika norādīts, ka 34 % respondentu atgriezeniskās saites kvalitāti novērtēja kā “sliktu” vai “ļoti sliktu”

90

Daudzi atbalsta saņēmēji gan Komisijai, gan aptaujas komentāros sūdzējās, ka pēc pirmās neveiksmes viņi vēlreiz iesniedza priekšlikumu nākamajā uzaicinājumā, ietverot izmaiņas, kas veiktas, ņemot vērā vērtētāju komentārus, bet saņēma mazāk punktu nekā pirms tam. Tomēr šis uzaicinājums varbūt bija atšķirīgs no iepriekšējā vai arī sākotnējā ideja laika gaitā bija zaudējusi novitāti.

Izcilības zīmogs nav attaisnojis cerības

91

Izcilības zīmogs ir kvalitātes zīme, ko piešķir projektu priekšlikumiem, kas atbilda pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atlases un piešķiršanas kritērijiem un pārsniedza iepriekš noteikto kvalitātes robežvērtību, bet kurus galu galā nebija iespējams finansēt ierobežotā budžeta dēļ. Mērķis ir palīdzēt izcilības zīmoga saņēmējiem iegūt finansējumu šiem priekšlikumiem no citām valsts, Eiropas vai starptautiskām programmām, neuzņemoties papildu administratīvo slogu, kas saistīts ar priekšlikumu atkārtotu iesniegšanu. Izcilības zīmoga iniciatīvu Komisija uzsāka 2015. gada oktobrī. Iniciatīva vispirms tika izmēģināta ar MVU instrumentu, un 2016. gadā to paplašināja, ietverot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās individuālās stipendijas.

92

Aptaujā mēs jautājām izcilības zīmoga saņēmējiem, vai šī zīme viņiem palīdzēja iegūt līdzekļus no citiem avotiem. Mēs konstatējām, ka izcilības zīmogs nav atzīts visur: tikai 15 % respondentu atbildēja, ka tas viņiem palīdzēja iegūt cita veida finansējumu (sk. 15. attēlu).

93

Mēs konstatējām, ka, neskatoties uz Komisijas rīkoto informācijas kampaņu, izcilības zīmoga panākumu trūkums ir saistīts ar to, ka i) citas finansēšanas organizācijas to neatzīst, ii) nav skaidru norādījumu par zīmes izmantošanu un iii) valstu un citas ES programmas nav saskaņotas ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” tematu, atlases un piešķiršanas kritēriju vai novērtēšanas procesu ziņā.

94

Turklāt laikā, kad Komisija uzsāka izcilības zīmoga iniciatīvu, vēl nebija izveidoti efektīvi mehānismi sadarbībai ar citām finansēšanas shēmām un nebija pietiekamas skaidrības par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu publiskajiem līdzekļiem, ar ko atbalsta izcilības zīmoga projektus. Valsts atbalsta noteikumu piemērojamību Komisija nepaskaidroja līdz pat 2017. gadam³⁴.

95

Komisija vāc datus par izcilības zīmoga atbalsta shēmām dalībvalstīs (sk. 15. attēlu). Aptaujā mēs vaicājām par izcilības zīmoga saņēmēju piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem katrā valstī. Atbildes rāda, ka kopumā piekļuve citiem avotiem ES dalībvalstīs joprojām ir ierobežota. Komisijai nav datu par citu programmu finansēto izcilības zīmoga projektu skaitu katrā valstī.

96

Kā norādīts ERP 2018. gada marta informatīvajā apskatā, pienācīga koordinācijas mehānisma trūkums starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un citām Eiropas un valstu programmām ierobežoja izcilības zīmoga spēju palīdzēt atbalsta saņēmējiem atrast alternatīvus finansējuma avotus. Tādējādi tas nespēja atvieglot ar pieteikšanos pētniecības finansējumam saistīto slogu.

Ziņošana par projekta izmaksām un to audits

Noteikumi par personāla izmaksām tika vienkāršoti, bet dažas izmaiņas radīja grūtības atbalsta saņēmējiem, un personāla izmaksas joprojām ir galvenais un lielākais kļūdu avots

97

Personāla izmaksas ir svarīga izmaksu kategorija, kas veido aptuveni 45 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības projektu kopējām izmaksām.

98

Aptaujā un apmeklējumos uz vietas mēs jautājām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma saņēmējiem, vai viņi novērtē pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” veiktos vienkāršošanas pasākumus attiecībā uz personāla izmaksu aprēķināšanu un ziņošanu par tām un vai vēl ir vajadzība un iespēja samazināt administratīvo slogu šajā jomā.

99

Lielākā daļa respondentu atzinīgi novērtēja pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” veiktās izmaiņas attiecībā uz personāla izmaksām. 16. attēlā ir apkopoti viedokļi, ko tie izteica par šādiem jautājumiem:

• izmaiņas personāla izmaksu aprēķināšanas vispārējā metodikā;
• laika uzskaites prasību atvieglošana (piemēram, laika uzskaites pienākumu atcelšana darbiniekiem, kuri strādā tikai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektā);
• mēneša stundas likmju pieņemšana līdztekus gada stundas likmēm;
• atbalsta saņēmēju aprēķināto vidējo personāla izmaksu izmantošana;
• vienības izmaksu izmantošana attiecībā uz MVU īpašniekiem un fiziskām personām bez algas;
• papildu maksājumu pieņemšana līdz 8000 EUR apmērā vienai personai gadā bezpeļņas organizācijām.

100

Tuvāk aplūkojot aptaujas rezultātus, ir redzams, ka:

• viedoklis ir atkarīgs no respondentu pieredzes pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”³⁵ — atbalsta saņēmēji ar lielāku pieredzi ieviestās izmaiņas parasti novērtē skeptiskāk;
• atbildot uz jautājumu par to, kuri pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ieviestie pasākumi ir palielinājuši administratīvo slogu saistībā ar ziņošanu par projekta izmaksām, lielākā daļa respondentu norādīja uz pasākumiem, kas saistīti ar personāla izmaksu aprēķināšanu un ziņošanu par tām;
• atbildot uz jautājumu par to, kurā FP9 jomā visvairāk būs vajadzīga vienkāršošana, respondenti nosauca ziņošanu par personāla izmaksām.

101

Turklāt 41 % aptaujas respondentu paziņoja, ka, lai pārvaldītu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektus, viņiem ir jāizmanto īpaša laika uzskaites sistēma, kas nekādu būtisku slodzes samazinājumu salīdzinājumā ar FP7 nedod.

102

Biežākās atbalsta saņēmēju un citu ieinteresēto personu (tādu kā VKP un asociācijas) sūdzības attiecās uz šādiem jautājumiem:

• detalizētu laika uzskaites lapu izmantošana, norādot sadalījumu atbilstoši darba paketēm;
• apgrūtinošie pārrēķini, kas dažiem atbalsta saņēmējiem jāveic, lai darbinieku algas saskaņotu ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumiem;
• biežā izmaiņu ieviešana pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā;
• grūtības papildu atlīdzības koncepcijas piemērošanā.

103

Pēc Komisijas pirmajām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu revīzijām 68 % no visām turpmākajām korekcijām bija saistītas ar nepareizu ziņošanu par personāla izmaksām³⁶. Lielais vairums (65 % no visām korekcijām) attiecās uz personāla izmaksu aprēķināšanu per se (proti, produktīvo darba stundu nepareizu aprēķināšanu, nepareizu atalgojumu, nepareizu laiku, kas norādīts attiecīgajai darbībai, neesošām laika uzskaites lapām, nepareizu papildu atlīdzību), bet pārējās (3 % no visām korekcijām) bija saistītas ar ziņošanu par personāla izmaksām kā par vienības izmaksām³⁷.

104

70 % respondentu, kas pauda viedokli, uzskata, ka salīdzinājumā ar FP7 pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumi par projekta izmaksu atlīdzināšanu vairāk atbalsta parastās izmaksu uzskaites prakses pieņemšanu. Tomēr to atbalsta saņēmēju daļa, kas nesaskata atšķirību parastās izmaksu uzskaites prakses pieņemšanas līmenī starp FP7 un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, joprojām ir liela.

105

Vairāk paļaujoties uz parasto izmaksu uzskaites praksi, it īpaši attiecībā uz personāla izmaksām, administratīvo slogu varētu samazināt.

Revīzijas slogs ir samazinājies, bet atbalsta saņēmēji sastopas ar nekonsekventu attieksmi ārštata ex post revīzijās

106

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izdevumu kontroles un revīzijas principi ir noteikti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības noteikumos³⁸. To mērķis ir nodrošināt i) pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli un ii) revīzijas procesu saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu, lai mazinātu dalībniekiem revīzijas radīto slogu.

107

Saskaņā ar ERP ieteikumiem³⁹ Komisija ar Kopējā revīzijas dienesta (KRD) starpniecību ir centralizējusi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” revīzijas stratēģijas izstrādi un īstenošanu, izmantojot vienu reprezentatīvu izlasi visā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, un ir pieņēmusi revīzijas stratēģiju, kas ir vairāk balstīta uz risku⁴⁰.

108

Aptaujā mēs lūdzām atbalsta saņēmējus paust viedokli par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kontroles un revīzijas slogu. 53 % respondentu atbildēja, ka kopējais revīzijas slogs pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” salīdzinājumā ar FP7 ir samazinājies, un tikai 14 % norādīja, ka tas ir palielinājies. Divas trešdaļas respondentu arī atbildēja, ka revīzijas slogs ir jāsamazina vēl vairāk.

109

Iztaujātie atbalsta saņēmēji atzinīgi novērtēja jauno Kopējo revīzijas dienestu kā iespēju nodrošināt konsekvenci. Tomēr daži aptaujas respondenti sūdzējās, ka kontroles un revīzijas procesā konsekvences joprojām nav. Viņuprāt, nekonsekvence var būt saistīta ar biežajām DNPN izmaiņām, jo revidenti dažkārt nebija informēti par grozījumiem ar atpakaļejošu spēku vai nezināja, kuru DNPN versiju piemērot.

110

Komisija ir noslēgusi pamatlīgumu ar neatkarīgiem ārējiem revīzijas uzņēmumiem par aptuveni 80 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ex post revīzijām, un pati veic atlikušos 20 %. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu pirmās ex post revīzijas Komisija pabeidza 2017. gadā.

111

Atbalsta saņēmēji, ar kuriem tikāmies apmeklējumos uz vietas un semināros, kritizēja dažu ārējo revīzijas uzņēmumu darbu. Visbiežāk viņi sūdzējās par darba kvalitāti, revidentu ierobežotajām zināšanām par programmu un revīzijas ziņojumu sagatavošanai vajadzīgo laiku. Komisijas organizētajā pasākumā⁴¹ un pārrunu laikā VKP izteica tādu pašu kritiku.

112

Mēs konstatējām, ka kopēja revīzijas dienesta izveide un jaunās revīzijas stratēģijas izstrāde ir samazinājušas revīzijas slogu atbalsta saņēmējiem. Tomēr mēs arī konstatējām, ka ārštata ex post revīziju kvalitāti ir iespējams uzlabot.

MVU līdzdalība ir palielinājusies, bet šķēršļi paliek

113

Pašreizējā plānošanas periodā atbalsts MVU ir viena no Komisijas prioritātēm, un Komisija ir mudinājusi MVU piedalīties visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” jomās. Tā izstrādāja MVU instrumentu⁴², kas nesen tika iekļauts Eiropas Inovācijas padomes pilotprojektā, lai atvieglotu MVU piekļuvi pētniecības un inovācijas finansējumam.

114

Lai gan MVU līdzdalība pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir palielinājusies, mēs konstatējām, ka MVU saskārās ar grūtībām gan pieteikumu iesniegšanas procesā, gan arī īstenojot savus pētniecības un inovācijas projektus. MVU, kuriem ar ES finansēšanas shēmām nebija pieredzes, bija grūti saprast tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz dotācijām. DNPN apjoms un vispusīgums ir sevišķi apgrūtinošs tiem MVU, kuriem nav īpašu darbinieku, kas nodarbotos ar ES pamatnostādņu izskaidrošanu un ziņojumu sniegšanu.

115

Mēs konstatējām, ka MVU lielā mērā paļaujas uz ārējiem konsultantiem, lai pārvarētu grūtības, ar kurām tie saskaras priekšlikumu sagatavošanas laikā. Tas īpaši attiecas uz viena atbalsta saņēmēja projektiem MVUI 1. un 2. posmā (sk. 2. izcēlumu).

Secinājumi un ieteikumi

116

Lielākā daļa no Komisijas veiktajiem vienkāršošanas pasākumiem efektīvi samazināja administratīvo slogu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalsta saņēmējiem, lai gan ne visas darbības deva vēlamo rezultātu un joprojām pastāv uzlabojumu iespējas. Atbildot uz mūsu aptaujas jautājumiem, atbalsta saņēmēji norādīja, ka ir vajadzīgi lietošanā vienkāršāki norādījumi un instrumenti un jaunu finansēšanas shēmu atbilstības un izmantojamības turpmākas pārbaudes. Svarīga ir arī noteikumu stabilitāte; atbalsta saņēmēji spēj pielāgoties sarežģītiem noteikumiem, bet bieža norādījumu maiņa rada neskaidrību un nenoteiktību.

Organizatoriskie vienkāršošanas pasākumi

117

Vienkāršošanas pasākumi, ko Komisija ieviesa pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, bija iepriekšējo pamatprogrammu (it īpaši FP7) un no galvenajām ieinteresētajām personām saņemto atsauksmju analīzes rezultāts. Būtisks ieguldījums vienkāršošanā bija Kopējā atbalsta centra izveide, it īpaši saskaņojot dalības noteikumus un izstrādājot jaunu revīzijas stratēģiju un IT risinājumus dotāciju pārvaldībai un ziņošanai par tām (sk. 15.–29. punktu).

118

Daudzi pieteikumu iesniedzēji un atbalsta saņēmēji joprojām uzskata, ka pret viņiem vērstā attieksme pieteikumu iesniegšanas procesā un projektu īstenošanas laikā nav konsekventa. Neraugoties uz Komisijas centieniem uzlabot komunikāciju, informētība par īpašo atbalsta biroja rīku, ko Komisija izveidoja ziņošanai par nekonsekventu attieksmi, ir ierobežota. Turklāt mēs konstatējām, ka Pētniecības uzziņu dienesta (PUD) darbs paralēli citiem pastāvošajiem kanāliem ir pārāk sadrumstalots, lai garantētu konsekvenci (sk. 30.–40. punktu).

119

VKP sniedz noderīgu palīdzību pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, palīdzot nodrošināt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tiesību aktu konsekventu piemērošanu, tomēr mēs konstatējām būtiskas atšķirības VKP sniegtā tehniskā atbalsta un norādījumu līmenī dažādās dalībvalstīs (sk. 41.–45. punktu).

120

Atbalsta instrumenti, ko Komisija izstrādāja, lai atvieglotu pētniecības un inovācijas programmu īstenošanu, kopš pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sākuma ir būtiski uzlaboti, un atbalsta saņēmēji tos vērtē atzinīgi. Tomēr Dalībnieku portālam bija dažas tehniskas nepilnības (sk. 46.–51. punktu), un Komisijas pētniecības un inovācijas rokasgrāmata (DNPN), kuras mērķis ir sniegt visaptverošus norādījumus, ir kļuvusi par sarežģītu un apjomīgu dokumentu. Biežās izmaiņas DNPN pastiprināja kopējo administratīvo slogu un dažkārt radīja lielāku juridisko nenoteiktību atbalsta saņēmējiem (sk. 52.–55. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot saziņu ar pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem

Komisijai ir jāuzlabo kanāli komunikācijai ar pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, veicot šādas darbības:

1. izveidojot labākas procedūras un pārbaudes attiecībā uz palīdzības dienesta un jo īpaši PUD funkciju izpildi un paaugstinot informētību par instrumentiem, ko atbalsta saņēmēji var izmantot, lai ziņotu par nekonsekventu attieksmi pieteikumu iesniegšanas procesā vai projektu īstenošanas laikā;
2. atrisinot atlikušās tehniskās problēmas, kas skar Dalībnieku portālu, uzlabojot tā izstrādi un atvieglojot navigācijas un meklēšanas funkcijas izmantošanu;
3. sadarbojoties ar dalībvalstīm nolūkā uzlabot VKP sniegtos metodoloģiskos un tehniskos norādījumus tā, lai VKP nodrošinātu atbilstošas kvalitātes pakalpojumus potenciālajiem pētniecības un inovācijas finansējuma saņēmējiem.

Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz 2021. gada sākumam.

121

Vienkāršotām izmaksu iespējām — vienreizējiem maksājumiem un veicināšanas balvām — ir potenciāls samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekta pilnu dzīves ciklu. Lielais vairākums atbalsta saņēmēju ir par vienreizēju maksājumu turpmāku izmantošanu. Tomēr tie var nebūt piemēroti visu veidu pētniecības un inovācijas projektiem, un pirms to ieviešanas plašākā mērogā ir vajadzīgi pierādījumi, kas gūti, tos izmēģinot (sk. 56.–69. punktu).

2. ieteikums. Vairāk pārbaudīt vienreizējos maksājumus

Komisijai ir jāpastiprina vienkāršotu izmaksu iespēju, it īpaši vienreizēju maksājumu, izmēģināšana:

1. analizējot pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” jau izsludināto uzaicinājumu iznākumu un ziņojot par to, tiklīdz ir pieejami pirmie rezultāti;
2. uzsākot jaunas izmēģinājuma iniciatīvas plašākā mērogā, lai noteiktu piemērotākos projektu veidus, novērtētu iespējamos trūkumus un izstrādātu atbilstošus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Šie pasākumi ir jāievieš nekavējoties.

Projekta uzsākšana

122

Tikai 20 % aptaujas respondentu uzskatīja, ka Komisijas veiktie vienkāršošanas pasākumi faktiski samazināja administratīvo slogu, kas saistīts ar pieteikuma iesniegšanu finansējumam. Puse respondentu ziņoja, ka ar priekšlikuma izstrādi saistītais slogs nav mainījies (sk. 70. un 71. punktu).

123

Lielākā daļa respondentu bija gandarīti, ka sarunu posma atcelšana bija atvieglojusi slogu, lai gan ievērojamam mazākumam bija pretējs viedoklis. Tika uzskatīts, ka oficiālu sarunu trūkums paātrina procesu un ka dotācijas nolīgumu joprojām ir iespējams precizēt. Respondenti, kuri ar šā posma atcelšanu nebija apmierināti, uzskatīja, ka grozījumu iespējamība pēc dotācijas nolīguma parakstīšanas tagad ir lielāka (sk. 72.–75. punktu).

124

Pieteikumu iesniedzēji pauž nožēlu par ieguldīto darbu apjomīgu priekšlikumu izstrādē, kuru kvalitāte ir atzīta par labu, bet ne pietiekami labu, lai tos finansētu. Respondenti uzskata, ka divu posmu uzaicinājumu plašāka izmantošana samazinātu slogu, bet tie būtu piemēroti tika tām zinātnes jomām un tirgus sektoriem, kur papildu posms neaizkavētu projekta rezultātu nonākšanu tirgū (sk. 76.–79. punktu).

3. ieteikums. Izpētīt iespējas vairāk izmantot divu posmu priekšlikumu novērtējumus

Komisijai ir jānorāda vairāk tematu, kur divu posmu priekšlikumu novērtējumu izmantošana varētu samazināt administratīvo slogu noraidītajiem pieteikumu iesniedzējiem, vienlaikus saglabājot pēc iespējas īsāku laiku līdz dotācijas piešķiršanai, ja ātra nonākšana tirgū ir būtiski svarīga.

Šim pasākumam jābūt ieviestam līdz 2021. gada sākumam.

125

Vairums respondentu uzskatīja, ka priekšlikumu novērtēšanas kritēriji ir atbilstoši. Tomēr daži atbalsta saņēmēji pauda bažas, ka ekspertiem varētu nepietikt tehnisko zināšanu, lai nodrošinātu novērtējumu kvalitāti, it īpaši daudzdisciplīnu projektos. Turklāt vērtētājiem var nebūt pietiekami daudz laika, lai novērtētu apjomīgus un sarežģītus priekšlikumus, un dienas atlīdzības likme kopš 2007. gada nav pārskatīta. Ievērojams skaits atbalsta saņēmēju pauda neapmierinātību ar novērtēšanas atgriezeniskās saites kvalitāti, kas varētu mazināt to centienus uzlabot nākamos priekšlikumus (sk. 80.–90. punktu).

4. ieteikums. Pārskatīt novērtēšanas ekspertu atlīdzības nosacījumus

Komisijai ir jāatjaunina dienas atlīdzības likme un jāpārskata laiks, kas ekspertiem vajadzīgs, lai veiktu projektu priekšlikumu ticamu novērtēšanu.

Šim pasākumam jābūt ieviestam līdz 2019. gada beigām.

126

Izcilības zīmogam ir bijusi tikai ierobežota ietekme valsts līmenī, jo visās dalībvalstīs tas nav atzīts. Tas nav pienācīgi samazinājis slogu pieteikumu iesniedzējiem ar labiem priekšlikumiem (sk. 91.–96. punktu).

5. ieteikums. Palielināt izcilības zīmoga popularitāti

Komisijai:

1. izstrādājot nākamo pamatprogrammu, ir jāizveido pienācīgi mehānismi, lai veicinātu izcilu pētniecības projektu atzīšanu dažādās ES un valstu finansēšanas shēmās;
2. jācenšas panākt sinerģiju starp programmām, lai palielinātu iespēju, ka projekti, kuriem piešķirts izcilības zīmogs, var vieglāk piekļūt citiem finansēšanas avotiem;
3. jāsagatavo atbilstoši norādījumi par to, kā izmantot izcilības zīmogu.

Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz 2021. gada sākumam.

Ziņošana par projekta izmaksām un to audits

127

Lielākā daļa atbalsta saņēmēju, kas piedalījās aptaujā, atzinīgi novērtēja pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ieviestos pasākumus, kuru mērķis bija vienkāršot personāla izmaksu aprēķināšanu un ziņošanu par tām. Tomēr tiem bija daži negatīvi blakusefekti, un programmas īstenošanas laikā veiktās korekcijas radīja zināmu neskaidrību un juridisku nenoteiktību. Personāla izmaksu aprēķināšana un ziņošana par tām joprojām ir galvenā joma, kur turpmāka vienkāršošana būtu noderīga atbalsta saņēmējiem, samazinot administratīvās prasības. Vairāk paļaujoties uz parasto izmaksu uzskaites praksi, it īpaši attiecībā uz personāla izmaksām, administratīvo slogu varētu samazināt (sk. 97.–105. punktu).

6. ieteikums. Nodrošināt noteikumu un dalībniekiem sniegto norādījumu stabilitāti

Komisijai:

1. pārejot no vienas pamatprogrammas uz nākamo, ja tas iespējams jāsaglabā nepārtrauktība dalības noteikumos;
2. pamatprogrammas īstenošanas laikā līdz minimumam jāsamazina norādījumu korekcijas;
3. jāvienkāršo laika uzskaites lapas, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas ziņošanas par paveikto pa darba paketēm;
4. jāizpēta iespēja plašāk pieņemt parasto izmaksu uzskaites praksi, it īpaši attiecībā uz personāla izmaksām.

Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz 2021. gada sākumam.

128

Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” Komisija ieviesa revīzijas stratēģiju, kuras pamatā ir vairāk uz risku novērtēšanu vērsta pieeja salīdzinājumā ar to, kas izmantota iepriekšējās pamatprogrammās. Mēs konstatējām, ka jaunā stratēģija ir samazinājusi revīzijas slogu atbalsta saņēmējiem. Tomēr mēs arī konstatējām, ka ārējo revīzijas uzņēmumu veikto ex post revīziju kvalitāti varētu uzlabot. Ex post revīzijas process joprojām tiek uzskatīts par pārāk ilgu (sk. 106.–112. punktu).

7. ieteikums. Uzlabot ārštata ex post revīziju

Komisijai:

1. jāuzlabo ārštata ex post revīziju darba kvalitātes pārbaudes mehānismi;
2. šīs revīzijas ir jāpaveic ātrāk.

Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz 2021. gada sākumam.

MVU dalība

129

MVU dalība pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir pieaugusi salīdzinājumā ar FP7. Tomēr mēs konstatējām, ka daži MVU saskārās ar grūtībām gan pieteikumu iesniegšanas procesā, gan arī īstenojot savus pētniecības un inovācijas projektus. Ārējos konsultantus bieži izmanto priekšlikumu sagatavošanā, īpaši, izmantojot MVU instrumentu, un, mazākā mērā, projektu pārvaldībā un ziņojumu sniegšanā. Turklāt pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” salīdzinājumā ar FP7 šī tendence ir pastiprinājusies. Viens no galvenajiem iemesliem ārējā atbalsta meklēšanai ir vajadzība pārvaldīt programmas sarežģītību. Apjomīgie norādījumi radīja papildu slogu MVU (sk. 113.–115. punktu).

8. ieteikums. Vēl vairāk vienkāršot MVU piedāvātos instrumentus un norādījumus

Komisijai ir vēl vairāk jāvienkāršo savi instrumenti un norādījumi, lai to radītais slogs MVU būtu minimāls, it īpaši jaunuzņēmumiem, kuriem nav resursu un darbinieku, lai tiktu galā ar to sarežģītību. Konkrētāk, Komisijai ir jāapsver iespēja izdot norādījumu (DNPN) saīsinātu versiju MVU un jaunpienācējiem.

Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz 2021. gada sākumam.

Šo ziņojumu 2018. gada 2. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Neven MATES.

Glosārijs

Atbalsta saņēmējs: persona vai organizācija (individuāli vai grupā), kurai piešķirts ES finansējums dotācijas veidā.

Dalības noteikumi: īpaši finansēšanas noteikumi saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1290/2013.

Dalībnieku portāls: ES finansēto pētniecības un inovācijas projektu elektroniskās administrēšanas interneta platforma, kas ietver pakalpojumus dotāciju priekšlikumu un projektu pārvaldībai visā to dzīves ciklā.

Daudzgadu finanšu shēma (DFS): ES daudzgadu budžets, kurā noteiktas ES izdevumu prioritātes un parametri secīgiem 5–7 gadu periodiem.

Dotācijas nolīguma paraugs ar norādēm (DNPN): lietotāja rokasgrāmata pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, kurā apkopoti un izskaidroti vispārējā dotācijas nolīguma parauga (VDNP) un dažādu īpašo dotācijas nolīguma paraugu noteikumi attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

“Eiropa 2020”: desmit gadu stratēģija, ko 2010. gada 3. martā ierosināja Eiropas Komisija, lai veicinātu Eiropas Savienības ekonomikas attīstību (aizstājot Lisabonas stratēģiju 2000.–2010. gadam). Tās galvenais mērķis ir “gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme”, labāk saskaņojot valstu un ES politiku.

Ex ante pārbaudes: preventīvās pārbaudes, ko veic pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas vai maksājuma veikšanas.

Ex post pārbaudes: pārbaudes pēc maksājuma veikšanas.

FP7: Septītā pamatprogramma.

H2020: Astotā pamatprogramma.

Informatīvais apskats: ERP 2018. gada marta informatīvais apskats “Ieguldījums ES pētniecības programmas vienkāršošanā pēc programmas “Apvārsnis 2020””.

Inovācijas savienība: viena no septiņām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām.

Kaskādes veida finansēšana: Eiropas Komisijas mehānisms, ar kuru saskaņā dotāciju saņēmēji var sadalīt līdzekļus, izmaksājot otrā līmeņa dotācijas trešām personām ārpus konsorcija.

Kopējais atbalsta centrs: Komisijas direktorāts, kurā centralizēti visi atbalsta pakalpojumi pētniecības un inovācijas jomā.

Laiks līdz dotācijas piešķiršanai: administratīvais periods no priekšlikuma iesniegšanas līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai, kas iezīmē projekta oficiālo sākumu.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU): uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus EUR (kā noteikts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā).

Pamatprogramma (FP): ES galvenais instruments pētniecības finansēšanai Eiropā. Pamatprogrammu ierosina Eiropas Komisija, un to pieņem Padome un Eiropas Parlaments saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” infopanelis: pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas dati, kas pieejami tiešsaistē Dalībnieku portālā.

Pētniecības un inovācijas saime: Komisijas ģenerāldirektorāti, izpildaģentūras un kopuzņēmumi.

Pētniecības uzziņu dienests: tiešsaistes pakalpojums, ko nodrošina Komisija, lai atbildētu uz pieteikumu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju jautājumiem par Eiropas pētniecību kopumā un par juridisko personu apstiprināšanas procesu.

Pieteikuma iesniedzējs: persona vai organizācija (individuāli vai grupā), kas lūdz ES finansējumu.

Projekta koordinators: ES ierēdnis, kas atbild par ES interešu pārstāvību projektā; atbalsta saņēmēju galvenā kontaktpersona. Projekta koordinators parasti seko līdzi projekta norisei no sākuma līdz beigām, uzņemoties svarīgu lomu visos būtiskajos lēmumos, kas skar projektu (maksājumi, grozījumi, pārskatīšana u. c.).

Tehnoloģijas gatavības līmenis: mērījumu skala, ko izstrādājusi NASA, lai novērtētu konkrētas tehnoloģijas attīstības līmeni. To galvenokārt izmanto, lai novērtētu atsevišķu tehnoloģisko komponentu gatavību darboties lielākā tehnoloģiju sistēmā. Skalā no 1 līdz 9 pirmais TGL aptuveni atbilst fundamentālajiem pētījumiem, 2.–4. TGL — lietišķajiem pētījumiem, 5. un 6. TGL — lietišķajiem pētījumiem/izstrādei, 7. un 8. TGL — demonstrējumiem, 9. TGL — pilnīgai izvēršanai.

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus: procedūra, kurā pieteikumu iesniedzēji tiek aicināti iesniegt projektu priekšlikumus, lai saņemtu ES finansējumu. Ir vairāku veidu uzaicinājumi (ar īpašām iesniegšanas vai novērtēšanas shēmām): divu posmu uzaicinājumi, uzaicinājumi ar vairākiem iesniegšanas termiņiem un uzaicinājumi iesniegt priekšlikumu.

Valsts kontaktpunkts (VKP): valsts struktūra, kas izveidota ES dalībvalstī vai citā valstī, kura piedalās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, lai sniegtu pieteikumu iesniedzējiem personalizētu atbalstu uz vietas un viņu valodā.

Veicināšanas balva: vienkāršota izmaksu iespēja, kad finansiāls atbalsts tiek sniegts kā apbalvojums pēc konkursa.

Vienreizēji maksājumi: vienkāršota izmaksu iespēja, kad, sasniedzot iepriekš noteiktus projekta galamērķus vai starpposma mērķus, tiek atmaksātas iepriekš noteiktas summas, nepiemērojot prasību ziņot par faktiskajām izmaksām, kas radušās dalībniekam.

Saīsinājumi un akronīmi

CIP: Konkurētspējas un inovācijas pamatprogramma

CNECT ĢD: Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts

DNP: dotācijas nolīguma paraugs

DNPN: dotācijas nolīguma paraugs ar norādēm

EARTO: Eiropas Pētniecības un tehnoloģiju organizāciju asociācija

EASME: Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra

EIT: Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts

EP: Eiropas Parlaments

ERP: Eiropas Revīzijas palāta

EUA: Eiropas Universitāšu asociācija

FP7: Septītā pamatprogramma

FP9: Devītā pamatprogramma

H2020: “Apvārsnis 2020” (Astotā pamatprogramma)

ID: inovācijas darbība

JRC: Kopīgais pētniecības centrs

KAC: Kopējais atbalsta centrs

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

MVUI: Mazo un vidējo uzņēmumu instruments

PTO: pētniecības un tehnoloģiju organizācija

PUD: Pētniecības uzziņu dienests

REA: Pētniecības izpildaģentūra

RTD ĢD: Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts

TGL: tehnoloģijas gatavības līmenis

UEAPME: Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācija

VKP: valsts kontaktpunkts

Beigu piezīmes

¹ Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atjauninātais budžets pēc Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) ieviešanas, ieskaitot arī Euratom pētniecības un mācību programmu.

² CNECT ĢD, GROW ĢD, EAC ĢD, AGRI ĢD, MOVE ĢD, HOME ĢD, ENER ĢD un JRC.

³ Komisijas izpildaģentūras, publiskā un privātā sektora partnerības starp ES un dalībvalstīm, publiskā un privātā sektora partnerības ar nozari, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT).

⁴ http://ec.europa.eu/research/innovation-union/index.cfm.

⁵ Sk. 20. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

⁶ RTD ĢD, CNECT ĢD un REA.

⁷ EARTO, UEAPME un EUA.

⁸ 7. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumā Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

⁹ 2003/C 321/01, spēkā līdz 2016. gada 12. aprīlim, aizstāts ar 32016Q0512(01) (OV L 123, 12.5.2016.).

¹⁰ Eiropas Komisija, “Green Paper on a Common Strategic Framework for EU Research and Innovation Funding” [Zaļā grāmata par vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovācijas finansējumam], 2011. gada jūnijs.

¹¹ SEC(2011)1427 galīgā redakcija, 30.11.2011.

¹² Projektu pārvaldības institūts, “A Guide to the Project Management Body of Knowledge (PMBOK Guide)” [Projektu pārvaldības rokasgrāmata], 4. izdevums.

¹³ Īpašais ziņojums Nr. 2/2013 “Vai Komisija ir nodrošinājusi Septītās pētniecības pamatprogrammas efektīvu īstenošanu?”

¹⁴ Komisijas Lēmums C(2014)2656 final par Kopējā atbalsta centra darbības noteikumiem attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. g.).

¹⁵ Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar COMM ĢD.

¹⁶ http://ec.europa.eu/research/participants/data/support/20131125_NCP%20Minimum%20 standards.pdf.

¹⁷ http://ec.europa.eu/research/participants/data/support/20131125_NCP%20Minimum%20 standards.pdf.

¹⁸ 5. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

¹⁹ P7_TA (2010)0401, Eiropas Parlamenta 2010. gada 11. novembra rezolūcija par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (2010/2079(INI)).

²⁰ Konkurētspējas padomes 3016. sanāksmes secinājumi, Brisele, 2010. gada 26. maijs.

²¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

²² Balvu kopējā vērtība ir aptuveni 0,11 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta.

²³ Uzaicinājums DT-NMBP-20–2018 (viena posma). Uzaicinājums SC1-BHC-15–2018 (divu posmu).

²⁴ To mēra kā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu skaitu, kuros atbalsta saņēmējs ir bijis iesaistīts.

²⁵ Norādījumi par finansiālu atbalstu trešām personām pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

²⁶ Eiropas Komisija, “Horizon 2020 in full swing - Three years on - Key facts and figures 2014.–2016.” [Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” darbojas ar pilnu jaudu. Pēc trim gadiem — svarīgākie fakti un skaitļi par 2014.–2016. gadu], 2017. gada decembris.

²⁷ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 20. pantā ir norādīts šāds laiks: ne vairāk kā pieci mēneši pieteikumu iesniedzēju informēšanai par priekšlikuma pieņemšanu, kam seko maksimāli trīs mēneši dotācijas nolīguma parakstīšanai.

²⁸ “Komisija ņem vērā iespēju īstenot divu posmu iesniegšanas procedūru (..), ja tas ir piemēroti un atbilst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumu mērķiem.”

²⁹ SWD(2017) 220 final, “In-depth interim evaluation of Horizon 2020” [Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” padziļināts starpposma novērtējums].

³⁰ REA darbības novērtējums (2012.–2015. g.), galīgais ziņojums, 2016. gads.

³¹ SWD(2017) 221 final, “In-depth interim evaluation of Horizon 2020” [Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” padziļināts starpposma novērtējums], 1. pielikums.

³² SWD(2017) 220 final, “In-depth interim evaluation of Horizon 2020” [Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” padziļināts starpposma novērtējums], 2017. gada maijs.

³³ SWD(2017) 220 final, “In-depth interim evaluation of Horizon 2020” [Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” padziļināts starpposma novērtējums], 2017. gada maijs.

³⁴ Komisijas dienestu darba dokuments “Explanatory note of the Commission services on the application of State Aid Rules to national and regional funding schemes that offer alternative support to SME Instrument project proposals with a Horizon 2020 'Seal of Excellence'” [Komisijas dienestu paskaidrojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu valstu un reģionālajām finansēšanas shēmām, kas piedāvā alternatīvu atbalstu MVU instrumenta projektu priekšlikumiem ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izcilības zīmogu], 2017. gada janvāris.

³⁵ To mēra kā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu skaitu, kuros atbalsta saņēmējs ir bijis iesaistīts.

³⁶ Arī ERP atrod šāda veida kļūdas un par tām ziņo savos gada pārskatos.

³⁷ Prezentācija “Revīzijas un finanšu jautājumi”, VKP sanāksme, 2018. gada 14.–15. marts.

³⁸ 29. pants Regulā (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

³⁹ Sk. ERP īpašo ziņojumu Nr. 2/2013.

⁴⁰ Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ex post revīzijas stratēģija, RTD ĢD, 9.11.2015.

⁴¹ Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” VKP juridiskos un finanšu jautājumos 11. sanāksme, Brisele, 2018. gada 14.–15. marts.

⁴² Saskaņā ar MVU instrumentu uzņēmumi var pieteikties diviem atšķirīgiem nesaistītiem posmiem atkarībā no savu novatorisko projektu tehnoloģiskās gatavības. Pirmajā posmā katrs projekts saņem 50 000 EUR priekšizpētei; ja projekts tiek atlasīts, otrajā posmā tas var saņemt līdz 2,5 miljoniem EUR inovācijas darbību finansēšanai.

 

¹ Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	12.12.2017
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	19.7.2018
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras	2.10.2018
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās	31.10.2018

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Neven Mates vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Alex Brenninkmeijer, un revīzijas darbā piedalījās locekļa biroja vadītājs Raphael Debets, biroja atašejs Di Hai, atbildīgais vadītājs Paul Stafford, darbuzdevuma vadītāja Daniela Hristova un revidenti Wayne Codd, Juan Antonio Vázquez Rivera un Marco Montorio.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-0749-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/39912	QJ-AB-18-020-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-0716-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/807420	QJ-AB-18-020-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.