Plūdu direktīva: panākumi risku novērtēšanā, bet plānošana un īstenošana ir jāuzlabo

Kopsavilkums

I

Plūdi var radīt ievainojumus un nāves gadījumus, ievērojamas ekonomiskās izmaksas un kaitējumu videi un kultūras mantojumam. Nopietni plūdi Eiropā ir kļuvuši par biežāku parādību. Pēdējos gados reģistrēto vidēji stipru un stipru pēkšņo plūdu gadījumu skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz attiecīgo skaitu 20. gs. 80. gadu beigās. Pastiprinošs faktors ir klimata pārmaiņas, kas maina nokrišņu daudzumu un meteoroloģiskos apstākļus, paaugstina jūras līmeni un tā rezultātā izraisa biežākus un postošākus plūdus. Vairākas parādības, tādas kā krasta erozija, vētras jūrā, paisums un vēji, kas to pastiprina, paaugstina plūdu risku piekrastes teritorijās.

II

Reaģējot uz plūdu gadījumu pieaugošo skaitu, Eiropas Savienība 2007. gadā pieņēma Plūdu direktīvu. Šajā kontekstā mēs centāmies noteikt, vai Plūdu direktīvā paredzētie plūdu novēršanas, pretplūdu aizsardzības un sagatavotības plūdiem pasākumi bija balstīti uz pamatotu analīzi un vai izmantotā pieeja varētu būt efektīva.

III

Mēs konstatējām, ka Plūdu direktīvas ietekme bija kopumā pozitīva, bet ar plūdiem saistītās rīcības īstenošanu apgrūtina nepilnības finansējuma piešķiršanā. Visas dalībvalstis ir sākušas īstenot plūdu riska pārvaldības plānus (PRPP), taču ir vajadzīgi uzlabojumi. Mēs konstatējām, ka neatrisinātas palikušas būtiskas nākotnes problēmas attiecībā uz klimata pārmaiņu, pretplūdu apdrošināšanas un telpiskās plānošanas daudz pilnīgāku integrāciju plūdu riska pārvaldībā.

IV

Mēs konstatējām, ka Plūdu direktīva ir uzlabojusi koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm, it īpaši saistībā ar Komisijas uzraudzības un kontroles funkcijām un īpašo darba grupu, kas izveidota kā koordinācijas un zināšanu un paraugprakses apmaiņas forums. Apmeklētās dalībvalstis atzina Plūdu direktīvas pozitīvo lomu plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības standartizācijā. Direktīva tika balstīta arī uz pašreizējo darbu, it īpaši ilgstošo sadarbību starp dalībvalstīm, un paredzēja, ka dalībvalstis veic pasākumus, lai paaugstinātu noteiktu iedzīvotāju informētību par plūdiem.

V

Finansējuma avoti plūdu riska pārvaldības plānos tika norādīti un nodrošināti tikai daļēji, un finansējums pārrobežu investīcijām bija ierobežots. Turklāt projektu sarindošanas procedūras, saskaņā ar kurām sadala šos ierobežotos resursus, parasti bija nepilnīgas un līdzekļi netika piešķirti atbilstoši noteiktajām prioritātēm.

VI

Īstenojot ar plūdiem saistītus projektus, lielākā daļa dalībvalstu izmantoja izmaksu un ieguvumu analīzi, lai panāktu ieguldīto līdzekļu labāko atdevi, tomēr mēs konstatējām nepilnības to izmantošanā. Uzmanība tika pievērsta tam, lai nodrošinātu projektu atbilstību Ūdens pamatdirektīvai, bet dažām dalībvalstīm šajā saistībā ir jāveic turpmāki pasākumi. Zaļās infrastruktūras projekti ir rentabli plūdu riska samazināšanas līdzekļi, bet divu trešdaļu apmeklēto dalībvalstu plāni uz zaļo infrastruktūru nebija vērsti.

VII

Attiecībā uz nākotnē paredzamajām problēmām mēs konstatējām, ka apmeklētās dalībvalstis neņēma vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu stiprumu, biežumu un vietu. Dalībvalstis parasti izmantoja vēsturiskos datus, un tas radīja risku, ka netiks atspoguļoti nākotnē gaidāmie meteoroloģiskie apstākļi vai iespējamās izmaiņas plūdu biežumā un apmērā. Attiecībā uz nestrukturāliem plūdu pasākumiem mēs konstatējām, ka gadījumos, kad dalībvalstis izvēlējās privātu pretplūdu apdrošināšanu, seguma līmenis palika zems. Bija spēkā daži zemes izmantošanas un telpiskās plānošanas noteikumi, lai mazinātu plūdu risku, bet dalībvalstīm bija jādara vairāk, lai tos uzlabotu.

VIII

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, mēs iesakām Komisijai:

• pārbaudīt, vai dalībvalstis uzlabo pārskatatbildību, plūdu riska pārvaldības plānos izvirzot izmērāmus un noteiktā termiņā izpildāmus mērķus ar plūdiem saistītai rīcībai;
• novērtēt un ziņot, vai dalībvalstis norāda finansējuma avotus, lai segtu vajadzības, kas izriet no PRPP, un nosaka attiecīgus termiņus, un prasīt, lai dalībvalstis kopīgi apsver iespējamās pārrobežu investīcijas pretplūdu pasākumiem starptautiskos upju baseinos;
• līdzfinansēt tikai tos plūdu pasākumus, kuru projektiem ir piešķirta prioritāte, pamatojoties uz objektīviem un būtiskiem kritērijiem, tādiem kā kvalitatīva izmaksu un ieguvumu analīze, un, attiecīgā gadījumā, uz kritēriju, kas ņem vērā projektu pārrobežu ietekmi;
• nodrošināt plūdu riska pārvaldības plānos dalībvalstu ierosinātās jaunās plūdu infrastruktūras atbilstību Ūdens pamatdirektīvai un pārbaudīt, vai gadījumos, kad pieprasīts ES līdzfinansējums, dalībvalstis ir analizējušas svarīgu papildu zaļo pasākumu īstenošanas iespējamību;
• pārbaudīt, vai PRPP ietver pasākumus, kuru nolūks ir uzlabot zināšanas par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdiem un par tās modelēšanu. Pārskatot otrajam ciklam pieprasītos dokumentus, pārbaudīt, vai dalībvalstis klimata pārmaiņu ietekmi ir labāk integrējušas plūdu riska aizsardzības, novēršanas un sagatavotības pasākumos un vai dalībvalstīm ir plānota rīcība, lai paaugstinātu sabiedrības informētību par plūdu riska apdrošināšanas seguma sniegtajām priekšrocībām un palielinātu segumu, piemēram, veicinot sadarbību starp publisko un privāto sektoru saistībā ar apdrošināšanu pret plūdiem;
• pārbaudīt, vai dalībvalstis ir izmantojušas savus PRPP, lai novērtētu, cik lielā mērā dalībvalstu zemes izmantošanas plānošanas noteikumi ir saskaņoti ar Plūdu direktīvu, un sniegt labas prakses piemērus un norādījumus dalībvalstīm.

Ievads

Plūdu nozīme

01

Plūdi var radīt ievainojumus, nāves gadījumus, ievērojamas ekonomiskās izmaksas un kaitējumu videi un kultūras mantojumam, kā arī būt par iemeslu cilvēku dzīvesvietas maiņai. Piemēram, mazāk nekā divās nedēļās 2016. gada maijā un jūnijā deviņās dalībvalstīs¹ plūdu dēļ gāja bojā vismaz 18 cilvēki un tika radīti zaudējumi vairāk nekā 3,7 miljardu EUR apmērā. 2013. gada maijā un jūnijā tāda paša iemesla dēļ septiņās dalībvalstīs² gāja bojā vismaz 26 cilvēki un tika radīti zaudējumi vairāk nekā 13 miljardu EUR apmērā.

02

Hidroloģisko notikumu ekonomiskās izmaksas visā ES no 1980. līdz 2017. gadam bija 166 miljardi EUR. Tas atbilst apmēram trešdaļai no zaudējumiem, ko radījuši ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi³. Saskaņā ar ierastās darbības scenāriju⁴ tiek prognozēts, ka plūdu radītie zaudējumi klimata un ekonomisko pārmaiņu rezultātā visā ES pieaugs no 7 miljardiem EUR gadā 1981.–2010. gada kontroles periodā līdz 20 miljardiem EUR gadā 21. gs. 20. gados, 46 miljardiem EUR gadā 21. gs. 50. gados un 98 miljardiem EUR gadā 80. gados⁵.

03

Kopš 1985. gada plūdi Eiropā notiek aizvien biežāk. Pēdējo gadu tendence ir tāda, ka reģistrēto vidēji stipru un stipru⁶ pēkšņo plūdu gadījumu skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz attiecīgo skaitu 20. gs. 80. gadu beigās⁷.

Klimata pārmaiņu nozīme

04

Klimatam mainoties, ES piedzīvo spēcīgākas lietusgāzes, bargākas vētras un jūras līmeņa paaugstināšanos. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu⁸ upju pārplūšanas, lietus izraisītu plūdu un piekrastes applūšanas sekas Eiropā kopumā pasliktināsies saistībā ar vietēji un reģionāli intensīvākiem un biežākiem plūdiem.

05

Novērotās klimata tendences un turpmākās klimata prognozes uzrāda būtiskas atšķirības starp Eiropas reģioniem nokrišņu daudzuma ziņā. Prognozes uzrāda ikgadēju nokrišņu pieaugumu Ziemeļeiropā. Nokrišņu daudzums ziemas periodā līdz šā gadsimta pēdējiem 20 gadiem dažās Eiropas daļās varētu palielināties par vairāk nekā 25 % (sk. 1. attēlu).

06

Ja upes sistēmai trūkst drenāžas kapacitātes, lai novadītu lietusgāzes radīto ūdens daudzumu, upe pārplūst. Tādās lielās upēs kā Donava, Reina vai Elba plūdi var sākties ievērojamu laiku pēc lietusgāzes un turpināties pat mēnešiem ilgi⁹.

07

Savukārt ES Vidusjūras piekrastē kopējais ikgadējais nokrišņu daudzums līdz šā gadsimta pēdējiem 20 gadiem varētu samazināties par vairāk nekā 50 %¹⁰. Ilgāki un biežāki periodi bez lietus varētu kaitēt zemes virsmai, izraisot eroziju un palielinot noteci pērkona negaisu laikā¹¹.

08

Lietusgāzes visā Eiropā varētu kļūt spēcīgākas¹². Vienā vietā koncentrētas un ļoti spēcīgas lietusgāzes var radīt pēkšņus plūdus. Tie var izraisīt nāves gadījumus un plašus postījumus¹², it īpaši pilsētās bez pienācīgas ūdens novadīšanas sistēmas. Pēkšņi plūdi notiek aizvien biežāk, it īpaši Vidusjūras reģionā un kalnos¹³. Pēkšņus plūdus ir grūtāk prognozēt, jo tos izraisa īpaša meteoroloģiskā dinamika tādu vietējo apstākļu dēļ kā topogrāfija, vēji un attālums no jūras. Lai uzlabotu šādu notikumu prognozēšanu, ir vajadzīgi īpaši pētījumi (sk. 1. izcēlumu).

09

Vairākas parādības, tādas kā krasta erozija, vētras jūrā, paisums un vēji, kas to pastiprina, paaugstina plūdu risku ES piekrastes teritorijās. Klimata pārmaiņu izraisīta jūras līmeņa paaugstināšanās šo risku pastiprina (sk. 2. izcēlumu).

10

Jūras līmeņa paaugstināšanās visā ES nebūs vienāda, bet iespējams, ka saskaņā ar IPPC scenāriju, kas paredz pasaules temperatūras paaugstināšanos par 1,8 °C¹⁷, lielais vairums piekrastes joslu līdz gadsimta beigām piedzīvos jūras līmeņa paaugstināšanos par vairāk nekā 30 cm salīdzinājumā ar 1986.–2005. gadu (sk. 2. attēlu). Saskaņā ar augsta emisiju līmeņa scenāriju (temperatūras pieaugums līdz gadsimta beigām salīdzinājumā ar 1986.–2005. gadu būs 3,7 °C¹⁸) jūras līmenis varētu paaugstināties par 45 līdz 82 cm.

11

Sagaidāms, ka prognozētā jūras līmeņa paaugstināšanās un izmaiņas vētras bangu biežumā un intensitātē radīs lielus postījumus Eiropas piekrastes teritorijās²⁰. Šajās blīvi apdzīvotajās teritorijās atrodas ievērojama saimniecisko līdzekļu (aktīvu) daļa. Šāds klimata risku un intensīvi izmantotu teritoriju apvienojums palielina iespējamo zaudējumu apmēru un vēl vairāk sarežģī riska un cenu nenoteiktības modelēšanu²¹.

12

Visu iepriekš minēto pastiprinās arī biežāki, intensīvāki un ilgstošāki visu veidu klimatiskie notikumi²². Ledāju kušana varētu vājināt galvenās jūras straumes, tostarp Golfa straumi, un vēja straumes, tostarp strūklas plūsmu, starp Ameriku un Eiropu²³. Šīs pārmaiņas varētu ietekmēt meteoroloģiskos apstākļus Eiropā, piemēram, pagarinot vētru, lietusgāžu vai sausuma periodus.

13

1. tabulā ir apkopotas 5. līdz 12. punktā aprakstītās parādības un to ietekme uz dažādiem plūdu veidiem.

1. tabula

Pārskats par parādībām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, un to ietekmi uz plūdiem

	Ietekme uz:
Ar klimata pārmaiņām saistīta parādība	upju pārplūšanu	lietus izrasītiem plūdiem	piekrastes applūšanu
Lielāks ikgadējais nokrišņu daudzums dažās Eiropas daļās, spēcīgākas lietusgāzes	⇧	⇧
Mazāks ikgadējais nokrišņu daudzums citās vietās, bet lielāka notece un spēcīgākas lietusgāzes	⇩	⇧
Jūras līmeņa paaugstināšanās	⇧ (Estuāri)		⇧
Biežāki, intensīvāki un ilgstošāki visu veidu ekstrēmi notikumi	⇧	⇧	⇧

Ko šajā ziņā ir darījusi ES?

Kādi plūdu novēršanas, pretplūdu aizsardzības un sagatavotības plūdiem risinājumi ir izstrādāti?

14

Reaģējot uz 2002. gada postošajiem plūdiem Centrāleiropā un Dienvidfrancijā, Eiropas Savienība 2007. gadā pieņēma Plūdu direktīvu²⁴, lai dalībvalstīs un starp tām koordinētu plūdu novēršanas, pretplūdu aizsardzības un sagatavotības plūdiem pasākumus upju baseinu līmenī. Ar plūdiem saistītās problēmas vislabāk risināt baseinu līmenī, veicot dažādus pasākumus, lai ierobežotu noteci, palēninātu upes plūsmu, ļautu plūdiem izplesties dabiskā un lauksaimniecības zemē, aizsargātu īpaši jutīgos aktīvus (pasākumus upes baseina līmenī sk. 3. attēlā) un nepastiprinātu plūdus upes lejtecē, kā to paredz Plūdu direktīva (pieeju lejteces applūšanas novēršanai sk. 4. attēlā).

15

Tālāk aprakstīto zaļo un pelēko infrastruktūru var izmantot kopā, lai risinātu ar plūdiem saistītās problēmas upju baseinu līmenī, kā tas ir parādīts 3. un 4. attēlā.

• Tradicionālie pretplūdu aizsardzības risinājumi ir visi dambji, aizsprosti, kanāli, vētras aizsargvaļņi un barjeras²⁵. Šīs būves, kas bieži vien izgatavotas no betona, sauc par pelēko infrastruktūru.
• Palienes, mitrāji vai upju līkumu atjaunošana var samazināt plūdu ietekmi. Šādus risinājumus sauc par zaļo infrastruktūru. Saskaņā ar Plūdu direktīvas 7. pantu plūdu riska pārvaldības plānos ir jāņem vērā teritorijas, kas spēj aizturēt palu ūdeņus, piemēram, dabiskās palienes.

16

Papildus strukturālajai pelēkajai un zaļajai infrastruktūrai (sk. I pielikumu) ir arī citi risinājumi, kas var samazināt plūdu iedarbību uz cilvēkiem un aktīviem. Tie ietver zemes izmantošanas plānošanu²⁶, izpratnes veicināšanu²⁷ un apdrošināšanu. Mēs tos saucam par nestrukturāliem pasākumiem.

Eiropas Komisijas un dalībvalstu loma

17

Komisijas Vides ģenerāldirektorāta uzdevums ir koordinēt un uzraudzīt Plūdu direktīvas transponēšanu un īstenošanu. Tam ir arī tiesības uzsākt pārkāpuma procedūras, ja dalībvalstis neievēro prasības. Arī citi Komisijas ģenerāldirektorāti iesaistās ar plūdiem saistītās rīcības īstenošanā, galvenokārt Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, izmantojot savas pilnvaras dalītajā Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi²⁸) pārvaldībā (sk. 21. punktu).

18

Komisija plāno ar ūdens resursiem saistīto tiesību aktu izvērtēšanu pabeigt 2019. gadā, lai virzītu ES ūdens resursu politikas turpmāko attīstību, tostarp plūdu riska pārvaldības jomā.

19

Dalībvalstis atbild par Plūdu direktīvas faktisko īstenošanu, lai pārvaldītu plūdu risku. Šim nolūkam dalībvalstis ir iecēlušas upju baseinu apgabalu pārvaldības iestādes. Direktīva paredz, ka dalībvalstis novērtē plūdu risku visai sauszemei, kuru ūdens parasti neklāj, grafiski atveido agrāko un nākotnē iespējamo plūdu stiprumu, apzina īpaši jutīgos aktīvus un iedzīvotājus un veic pasākumus, lai samazinātu plūdu risku (sk. 3. izcēlumu).

20

Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm ir arī jākoordinē plūdu riska pārvaldības prakse starpvalstu upju baseinos un jāizvairās no pasākumiem, kas paaugstinātu plūdu risku kaimiņvalstīs. Direktīvas pirmais plūdu riska pārvaldības plānu īstenošanas cikls aptver laikposmu no 2016. līdz 2021. gadam, bet otrais — no 2022. līdz 2027. gadam.

21

Attiecībā uz ESI fondu programmām, ko īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, dalībvalstis sagatavo plānošanas dokumentus, kurus Komisija pēc tam novērtē un apstiprina. Dalībvalstis izstrādā, īsteno un uzrauga programmu pasākumus. Šīs programmas var līdzfinansēt ar plūdiem saistīto rīcību, kas ietverta PRPP.

Eiropas Savienībā pieejamie līdzekļi

22

Plūdu riska pārvaldības izdevumus sedz gan no dalībvalstu, gan ES budžeta. Dati par izdevumiem, kas saistīti ar plūdiem, netiek sistemātiski vākti un paziņoti ne dalībvalstīs, ne arī Eiropas Komisijā.

23

Saskaņā ar apsekojumu³⁰ par dalībvalstu izdevumiem, kas saistīti ar plūdiem, Komisija aplēsa, ka visas 17 dalībvalstis, par kurām bija pieejama informācija, četru gadu laikposmā līdz 2015. gadam no valsts un ES avotiem kopā bija izlietojušas vidēji 2,5 miljardus EUR gadā³¹.

24

Summas, kas piešķirtas ar plūdiem saistītiem pasākumiem no ERAF, Kohēzijas fonda un ELFLA, aprēķināt nav iespējams. ERAF un Kohēzijas fonda izdevumi 2014.–2020. gadā saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršanu un pārvaldību, aptverot plūdus, kā arī eroziju, ugunsgrēkus, vētras un sausumu, sasniedza aptuveni 6,3 miljardus EUR³², t. i., aptuveni 0,9 miljardus EUR gadā. Šīs summas daļa, kas attiecas uz plūdiem, nav zināma. Ticamas aplēses par ELFLA piešķirtajām summām saistībā ar plūdiem nav pieejamas.

Revīzijas tvērums un pieeja

25

Mēs centāmies noteikt, vai Plūdu direktīvā paredzētie plūdu novēršanas, pretplūdu aizsardzības un sagatavotības plūdiem pasākumi bija balstīti uz stabilu pamatu un vai izmantotā pieeja varētu būt efektīva.

26

Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai Plūdu direktīvas ietekme, veidojot pamatu ar plūdiem saistītai rīcībai, bija kopumā pozitīva, vai dalībvalstis pareizi pārvaldīja izmantotos finanšu resursus un labi īstenoja savus PRPP un vai tās pienācīgi ņēma vērā dažas būtiskas nākotnes problēmas.

27

Mēs noteicām revīzijas kritērijus, pamatojoties uz ES politikas dokumentiem, tiesību aktiem, Komisijas pamatnostādnēm, pētījumiem un citām publikācijām, sanāksmēm ar dalībvalstu iestādēm³³, kā arī uz apmeklējumu, ko izmēģinājuma kārtā 2017. gada septembrī veicām Nīderlandē. Mēs arī izskatījām pieejamo literatūru un apspriedāmies ar ekspertiem klimata pārmaiņu un pretplūdu apdrošināšanas jomās.

28

No 2017. gada oktobra līdz decembrim mēs veicām revīzijas apmeklējumus izraudzītos upju baseinos šādās astoņās dalībvalstīs: Slovēnijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Rumānijā, Bulgārijā, Austrijā un Čehijas Republikā³⁴. Šajos upju baseinos³⁵ mēs arī uz vietas pārbaudījām 31 līdzfinansētu un ar plūdiem saistītu projektu³⁶, lai novērtētu to atbilstību Plūdu direktīvai un PRPP.

29

Mēs arī novērtējām, vai Komisija³⁷ bija nodrošinājusi Plūdu direktīvas un citās politikas jomās veiktās ar plūdiem saistītās rīcības pienācīgu īstenošanu.

30

Tā kā PRPP paredzētais līdzekļu izlietojums laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam joprojām ir agrīnā stadijā, šajā ziņojumā galvenā uzmanība tika pievērsta šajos plānos un ESI fondu programmās ietvertajiem plānotajiem izdevumiem. Tāpēc ziņojumā nav novērtēta Plūdu direktīvas pirmajam ciklam plānoto pasākumu vispārējā efektivitāte.

31

Darba tvērumā mēs neiekļāvām ārkārtas un atveseļošanas pasākumus, jo šo jomu jau esam revidējuši³⁸ un uz to jebkurā gadījumā Plūdu direktīva neattiecas.

Apsvērumi

Plūdu direktīvas ietekme bija kopumā pozitīva…

32

Šajā iedaļā mēs novērtējām, vai ar Plūdu direktīvu izdevās izveidot tādu sistēmu, kas, pamatojoties uz pašreizējām norisēm dalībvalstīs un iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, veicina plūdu riska novērtēšanu un pārvaldību.

Direktīva ir uzlabojusi koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm

33

Komisija pārskatīja dalībvalstu atsūtītos sākotnējos plūdu riska novērtējumus, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes³⁹. PRPP joprojām tiek pārskatīti. Šā darba rezultāti tiks ietverti Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, kas jāsagatavo līdz 2018. gada decembrim, par Plūdu direktīvas īstenošanu, ņemot vērā arī klimata pārmaiņas.

34

Komisija pārbaudīja⁴⁰, kā dalībvalstis ir transponējušas Plūdu direktīvu. Līdz 2018. gada jūlijam Komisija slēdza visas pārkāpumu procedūras saistībā ar transponēšanu; tomēr netika slēgtas divas lietas, kas attiecās uz Grieķijas un Spānijas PRPP novēlotu iesniegšanu.

35

Plūdu direktīvas īstenošana ir jāsaskaņo ar Ūdens pamatdirektīvu. Šo saskaņošanu Komisija galvenokārt nodrošina, izmantojot kopēju īstenošanas stratēģiju, kas atbalsta abas direktīvas, un jo īpaši iesaistot Darba grupu plūdu jautājumos, kas pazīstama kā Darba grupa F, kur dalībvalstis dalās pieredzē.

36

Mēs konstatējām, ka Darba grupa F ir veiksmīgs forums, kurā Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm⁴¹.

37

Saskaņā ar Plūdu direktīvu riska novērtēšanas un plānošanas pienākumi ir dalībvalstu ziņā. Kopumā mēs konstatējām, ka dalībvalstu atbildīgās iestādes bija nodrošinājušas skaidru funkciju un pienākumu sadali starp dažādām struktūrām, kas iesaistītas valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Plūdu direktīva panāca virzību plūdu riska novērtēšanā

38

Svarīgs Plūdu direktīvas rezultāts ir plūdu riska definēšanas standartizācija. Plūdu risks ir plūdu rašanās varbūtība apvienojumā ar ietekmi uz cilvēkiem, vidi, kultūras mantojumu un ekonomiku. Visas apmeklētās dalībvalstis izmantoja šo pieeju, lai noteiktu plūdu risku.

39

Visas apmeklētās dalībvalstis saviem novērtēšanas un pārvaldības procesiem piemēroja Plūdu direktīvā paredzēto piecu soļu pieeju (sk. 5. attēlu).

40

Iespējamo postījumu vietu kartēs tiek norādīts plūdu stiprums saskaņā ar dažādiem varbūtības scenārijiem. Visas apmeklētās dalībvalstis izmantoja visus trīs Plūdu direktīvā paredzētos varbūtības scenārijus: maza varbūtība, vidēja varbūtība un liela varbūtība. Plūdu direktīva paredz arī to, ka iespējamo postījumu vietu kartēs saskaņā ar katru varbūtības scenāriju papildus plūdu apmēram tiek norādīts ūdens dziļums (vienu piemēru sk. II pielikumā) un, attiecīgā gadījumā, plūsmas ātrums. Šie parametri ir būtiski svarīgi, novērtējot plūdu radīto iespējamo kaitējumu aktīviem un cilvēku dzīvībai, it īpaši pēkšņu plūdu gadījumā. Šīs kartes dalībvalstis sagatavoja, izmantojot sarežģītus modeļus, kas kalibrēti ar lauka mērījumiem (sk. arī 63.–67. punktu).

Plūdu direktīva tika balstīta uz iepriekšējo darbu, tostarp ilgstošo sadarbību starp dalībvalstīm

41

Lai izvairītos no divkārša darba, Plūdu direktīva ļauj dalībvalstīm izmantot jau esošos riska novērtēšanas un plānošanas dokumentus. Piemēram, Itālija un Portugāle izmantoja esošos dokumentus, nevis veica jaunu sākotnējo plūdu riska novērtējumu, tādējādi nodrošinot prakses nepārtrauktību.

42

Saskaņā ar Plūdu direktīvu atbildīgajām iestādēm ikvienā riska novērtēšanas un plānošanas procesa posmā ir jāņem vērā pārrobežu aspekti (sk. 4. izcēlumu).

43

Ar plūdiem saistītās pārrobežu darbības tika balstītas uz ilgstošo sadarbību starp dalībvalstīm un galvenokārt ietvēra informācijas apmaiņu divpusējās sanāksmēs, hidroloģisko prognožu paziņošanu un tehnisko standartu saskaņošanu. Apmeklētās dalībvalstis vēl nav sagatavojušas starptautiskus PRPP starptautisku upju baseinu apgabalu līmenī, kā tas ieteikts Plūdu direktīvā⁴².

Dalībvalstis veica pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju informētību par plūdiem

44

Sabiedrības informēšana un apspriešanās ar to uzlabo iedzīvotāju informētību par plūdu risku. Saskaņā ar Plūdu direktīvu dalībvalstīm ir jāpublisko sākotnējais plūdu riska novērtējums, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes, kā arī PRPP. Mēs konstatējām, ka visas dalībvalstis šo prasību izpildīja, attiecīgos dokumentus darot pieejamus tiešsaistē.

45

Nīderlande un Portugāle pat analizēja plūdu riska informētības līmeni, kas ir laba prakse. Tomēr tās konstatēja, ka informētības līmenis joprojām ir zems.

…bet bija nepilnības finansējuma piešķiršanā

46

Šajā iedaļā mēs pārskatām procedūras, ko dalībvalstis izmantoja, lai piešķirtu līdzekļus plūdu riska pārvaldībai.

Plūdu riska pārvaldības plānos izvirzītie mērķi parasti nav izteikti skaitļos, un tiem nav noteikts termiņš

47

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem politikas mērķiem ir jābūt konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, atbilstošiem un ar noteiktu termiņu. Plūdu direktīvas 7. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānosaka atbilstīgi plūdu riska pārvaldības mērķi un savos PRPP jāietver to sasniegšanas pasākumi.

48

Austrijā mērķiem bija noteikts termiņš, un iestādes izmantoja septiņas kategorijas, lai sekotu līdzi progresam pasākumu īstenošanā. Nīderlandē mēs konstatējām skaitļos izteiktus mērķus programmai “Vieta upei” (sk. 67. punktu).

49

Tomēr pārējās septiņās apmeklētajās dalībvalstīs PRPP ietvertie politikas mērķi parasti bija pārāk plaši. Piemēram, Itālijas Austrumu Alpu plānā Plūdu direktīvas mērķi netika pielāgoti baseinam un atstāti vispārīgā formulējumā: samazināt plūdu negatīvo ietekmi uz i) cilvēku veselību, ii) vidi, iii) kultūras mantojumu un iv) saimniecisko darbību. Šajā plānā netika izvirzīti izmērāmi mērķi ar noteiktiem termiņiem. 2015. gadā Komisija, novērtējot PRPP projektus, konstatēja ko līdzīgu.

Ar plūdiem saistītajai plānotajai rīcībai netika norādīti un nodrošināti pietiekami līdzekļi, un finansējums pārrobežu investīcijām bija ierobežots

50

Plūdu riska pārvaldības plānos ir jānorāda finansējuma avoti ar plūdiem saistītajai rīcībai, un dalībvalstu iestādēm ir jānodrošina vajadzīgais finansējums. Mēs novērtējām, cik lielā mērā šajos plānos bija norādīti ar plūdiem saistītajai rīcībai faktiski pieejamie valsts un ES līdzekļi, tostarp finansējums pārrobežu investīcijām.

Finansējuma avoti tika norādīti un nodrošināti tikai daļēji

51

Sešas (no deviņām) apmeklētajām dalībvalstīm plūdu riska pārvaldības plānos nebija skaidri norādījušas to finansēšanai vajadzīgo līdzekļu avotu un apjomu (sk. 5. izcēlumu). Komisijas novērtējumā, kas minēts 49. punktā, tika norādīts, ka tikai nedaudzos pārskatīto plānu projektos bija sniegta skaidra informācija par pieejamo budžetu.

52

PRPP nav finansēšanas programmas. Plānā minētā summa ne vienmēr ir pieejama. Upju baseinu iestādēm, kas pārvalda plānus, parasti nav nekādu finansēšanas pilnvaru. Daudzas iestādes finansē plānus un pieņem lēmumus atbilstoši savām procedūrām. Šī situācija palielina ar plūdiem saistītās rīcības finansējuma nedrošību. Piemēram, attiecībā uz Austrumu Alpu upju baseinu apgabalu Itālijā mēs aprēķinājām, ka starpība starp plānotajiem izdevumiem un pieejamo finansējumu pārsniedz 1,1 miljardu EUR, t. i., 80 %.

53

Tomēr mēs atradām pierādījumus centieniem nodrošināt finansējumu ar plūdiem saistītai rīcībai. Nīderlandes Delta Fund ar plūdiem saistītām investīcijām līdz 2030. gadam ir atvēlējis aptuveni 7 miljardus EUR un norādījis savas finansiālās vajadzības līdz 2050. gadam. Slovēnija ir skaidri norādījusi finansējuma avotus aptuveni 75 % no 540 miljoniem EUR, kas vajadzīgi laikposmā no 2017. gada līdz 2021. gadam.

ES līdzekļi palīdzēja finansēt dažus PRPP

54

Četrās no apmeklētajām dalībvalstīm ES līdzekļi veidoja būtisku finansējuma daļu (sk. 6. izcēlumu).

55

Spānijā abām upju baseinu pārvaldības iestādēm, kuras apmeklējām, nebija vienlīdzīgas piekļuves ES finansējumam: ar plūdiem saistītie pasākumi vienā upes baseinā uz ERAF līdzfinansējumu pretendēt nevarēja, lai gan valsts finansējums tajā pašā laikā arī nebija nodrošināts⁴⁴. Tas radīja līdzekļu trūkumu abos apmeklētajos projektos. Savukārt otrajā upes baseinā ERAF darbības programma nodrošināja finansējumu 15 % apmērā no PRPP.

56

Rumānija iezīmēja 44 % no lielas infrastruktūras darbības programmas īpašā mērķa prioritārajā virzienā “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību” (sk. 6. izcēlumu) krasta aizsardzības projektam, lai atjaunotu Melnās jūras pludmales 13 km garumā. Šis projekts sniegs labumu vietējiem nekustamā īpašuma un tūrisma tirgiem. Tas nozīmē, ka ar šajā darbības programmā paredzētajiem atlikušajiem ES līdzekļiem 239 miljonu EUR apmērā varētu segt izmaksas aptuveni divām trešdaļām norādīto augstas prioritātes plūdu novēršanas un pretplūdu aizsardzības projektu.

Ar plūdiem saistītie izdevumi pārrobežu investīcijām bija ierobežoti

57

Pārrobežu projekti galvenokārt ietvēra informācijas apmaiņas pasākumus (sk. 20., 42. un 43. punktu). Finansējums bija ierobežots ar plūdiem saistītai infrastruktūrai, kurai ir potenciāla starptautiska ietekme. Tomēr mēs konstatējām arī pozitīvus piemērus, tādus kā to, kas aprakstīts 7. izcēlumā.

Projektu sarindošanas procedūrām ir jābūt ciešāk saistītām ar PRPP noteiktajām prioritātēm

58

Plūdu direktīva paredz, ka plūdu riska pārvaldības plānos nosaka pasākumu prioritātes saskaņā ar mērķiem. Mēs pārbaudījām, vai dalībvalstis izmantoja šādas procedūras, lai sarindotu un atlasītu projektus.

59

Mēs konstatējām gadījumus, kad prioritātes tika noteiktas, balstoties uz objektīviem kritērijiem (sk. 8. izcēlumu).

60

PRPP, kurus pārbaudījām, ietvēra projektu sarindošanas procedūras. Tomēr septiņās no deviņām apmeklētajām dalībvalstīm šīs procedūras bija nepilnīgas. Piemēram, Čehijas Republikā, Portugālē, Rumānijā un Slovēnijā būtisks sarindošanas apsvērums bija projekta gatavība īstenošanai, nevis tā iespējamā efektivitāte. Rumānijā kādu projektu, kas saskaņā ar apstiprināto metodiku starp prioritārajiem projektiem neierindojās, darbības programmā tomēr ieteica finansēt, jo bija veikta tā priekšizpēte.

Lai gan dalībvalstis ir sākušas īstenot plūdu riska pārvaldības plānus, ir vajadzīgi uzlabojumi

61

Saskaņā ar Plūdu direktīvu plūdu riska pārvaldības plānos ir jāņem vērā projektu izmaksas un ieguvumi. Šajā iedaļā mēs novērtējām, cik lielā mērā dalībvalstis, īstenojot savus PRPP, ņēma vērā šādus aspektus, izmantojot tehnoloģijas un kvalitatīvus datus, izmaksu un ieguvumu analīzi un modeļus.

62

Mēs arī novērtējām, cik lielā mērā dalībvalstis Plūdu direktīvas īstenošanu saskaņoja ar Ūdens pamatdirektīvu un attiecīgi apsvēra iespēju izmantot zaļo infrastruktūru, lai novērstu plūdu risku⁴⁶.

Dati — svarīgs ieguldījums plūdu riska pārvaldībā

63

Plūdu riska pārvaldībai ir vajadzīgi kvalitatīvi dati par laikapstākļiem un nokrišņiem, topogrāfiju un zemes virsmu, upju un hidroloģiskajiem režīmiem un cilvēka darbībām. Mēs konstatējām, ka apdraudējuma un riska dati tiek vākti no dažādiem avotiem, tādiem kā CORINE Land Cover⁴⁷, tautas skaitīšanas dati, topogrāfiskie dati un informācija no uzņēmumu reģistriem, kā arī meteoroloģiskie un hidroloģiskie dati. Plūdu prognozēm un agrīnās brīdināšanas sistēmām (sk. arī 43. punktu) parasti izrādījās būtiska nozīme sagatavotības uzlabošanā.

64

Rumānijā mēs konstatējām nepilnības topogrāfiskajos un zemes izmantošanas datos, kas ir būtiski, lai modelētu noteci un rezultātā izveidojušās upes plūsmas. Mēs arī ņēmām vērā, ka Rumānija nesen uzsāka iniciatīvas, lai uzlabotu datu kvalitāti.

65

Mēs konstatējām, ka visas apmeklētās dalībvalstis bija pārliecinātas par ieguvumiem, ko sniedz investīcijas tehnoloģijā un datos, lai izmantotu modeļus, kas palīdz pārvaldīt plūdu risku. Piemēram, Spānija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija ieguldīja līdzekļus lietus un upju mērījumu staciju ierīkošanā un modernizācijā (sk. 9. izcēlumu). Šīs stacijas var sniegt labāku informāciju, kas vajadzīga meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām prognozēm, it īpaši attiecībā uz tādiem īstermiņa notikumiem kā pēkšņi plūdi (sk. 8. punktu un 1. izcēlumu).

66

Uzraudzības stacijās savāktos datus var papildināt ar informāciju no citiem avotiem. Piemēram, Itālijā apmeklētajā upes baseina apgabalā tiek īstenots novatorisks pilotprojekts “WeSenseIT”, kas ļauj iedzīvotājiem dalīties informācijā, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus vai viedtālruņu lietotnes. Šos datus pievieno uzraudzības stacijās savāktajiem datiem. Šī divpusējā saziņa starp iedzīvotājiem un iestādēm ir vērsta uz to, lai uzlabotu gatavību reaģēt. PRPP ir iekļauts pasākums šā projekta paplašināšanai, aptverot visu upes baseinu.

Lai gan lielākā daļa apmeklēto dalībvalstu projektu izstrādē izmantoja izmaksu un ieguvumu analīzi un modeļus, ir vajadzīgi uzlabojumi

67

Visās apmeklētajās dalībvalstīs iestādes izmantoja modelēšanu un uz pierādījumiem balstītu pieeju, lai apzinātu plūdu risku (sk. 40. punktu). Modelēšana arī atviegloja ar plūdiem saistītu projektu izstrādi. Piemēram, hidrauliskie modeļi palīdzēja iestādēm noteikt vajadzīgo rīcību (sk., piemēram, 10. izcēlumu).

68

Visas apmeklētās dalībvalstis, izņemot Itāliju un Portugāli, projektu izstrādē vai atlasē izmantoja izmaksu un ieguvumu analīzi. Tomēr šīm analīzēm bija dažādi trūkumi. Piemēram, Spānijā izmaksu un ieguvumu analīze vēl bija izstrādes stadijā un netika sistemātiski un pienācīgi izmantota.

Plūdu direktīvas un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas saskaņošana kopumā nodrošināja sinerģiju

69

Itālijas, Slovēnijas un viena Spānijas upes baseina PRPP bija vērsti arī uz atbilstību Ūdens pamatdirektīvai. Itālijas un Slovēnijas PRPP tika norādīti pasākumi, kas ir sinerģijā ar abu direktīvu mērķiem, un tie, kas var būt pretrunā tiem. Itālijā aptuveni 25 % pasākumu tika atzīti par tādiem, kas ir sinerģijā ar Ūdens pamatdirektīvu, un tikai 1 % par tādiem, kas varētu būt pretrunā tai.

70

Tomēr mēs pārbaudījām projektus Bulgārijā un Rumānijā, kur ar plūdiem saistītā rīcība neatbilda Ūdens pamatdirektīvai. Bulgārijas iestādes neapsvēra iespēju izmantot zaļo infrastruktūru (sk. 71.–76. punktu) kā alternatīvu līdzekli ūdens saglabāšanai augštecē visos apmeklētajos projektos⁴⁸ (sk. 11. izcēlumu). Rumānijas iestādes plānoja izmantot betonu un akmeni, lai nostiprinātu upes krastus 6 km garumā, neapsverot zaļās infrastruktūras risinājumus.

Zaļās infrastruktūras projektiem ir daudz priekšrocību, bet tos var būt grūti īstenot praksē

71

Kādā no pēdējiem EVA ziņojumiem⁴⁹ ir norādīts, ka zaļā infrastruktūra ir rentabls plūdu riska samazināšanas līdzeklis. Komisija ir veikusi pasākumus, it īpaši ar Darba grupas F starpniecību, lai veicinātu zaļās infrastruktūras risinājumus, galvenokārt izdodot norādījumus⁵⁰. Mēs pārbaudījām, cik lielā mērā PRPP bija vērsti uz zaļo infrastruktūru kā plūdu pārvaldības instrumentu, un analizējām, kā zaļās infrastruktūras pasākumi tika īstenoti.

Tikai daži plāni ir vērsti uz zaļo infrastruktūru…

72

Portugāles un Spānijas PRPP bija vērsti uz zaļo infrastruktūru. Piemēram, visi aizsardzības pasākumi vienā Spānijas PRPP bija zaļās infrastruktūras pasākumi. Kādā no Spānijas otrā upes baseina projektiem, ko apmeklējām, mēs konstatējām, ka ir izmantotas gan pelēkās, gan arī zaļās metodes (sk. 12. izcēlumu).

73

Tomēr zaļā infrastruktūra neveidoja būtisku daļu no PRPP, ko pārbaudījām pārējās sešās dalībvalstīs. Čehijas Republikā tikai 15 % aizsardzības pasākumu ietvēra zaļo infrastruktūru. Itālijā mazāk nekā 2 % no visiem 469 piemērojamiem pasākumiem bija saistīti ar zaļo infrastruktūru.

…un tās pasākumu īstenošana ir apgrūtināta

74

Vismaz trijās dalībvalstīs dažas ieinteresētās personas zaļo infrastruktūru neatbalstīja. Slovēnijas plānā bija paredzēts veicināt zaļo infrastruktūru, lai gan iedzīvotāji un vietējie lēmumu pieņēmēji priekšroku deva pelēkajai infrastruktūrai, uzskatot to par efektīvāku aizsardzībā pret plūdiem. Ar šādu skepticismu saskārāmies arī Bulgārijā, kur zaļā infrastruktūra vēl nebija izveidota, lai gan bija iekļauta valsts pasākumu katalogā.

75

Mēs arī konstatējām praktiskus šķēršļus zaļās infrastruktūras pasākumu īstenošanai. Piemēram, Rumānijas iestādes apgalvoja, ka, tā kā nav zemes reģistra, kas ir būtiski nepieciešams zemes īpašnieku identitātes noteikšanai, ir ļoti apgrūtināta zaļās infrastruktūras pasākumu īstenošana. Bulgārijas iestādēm nav metodikas, lai noteiktu potenciāli piemērotus zemes gabalus, kuros varētu īstenot zaļās infrastruktūras pasākumus. Itālijas un Spānijas iestādes paskaidroja, ka sarežģīto administratīvo un juridisko procedūru un pieejamas zemes trūkuma dēļ zaļā infrastruktūra tiek izmantota reti.

76

Zaļās infrastruktūras pasākumus, kas vērsti pret plūdiem, varētu finansēt arī no ELFLA⁵¹. Tomēr mēs konstatējām, ka ELFLA pašreizējā ierobežotā loma ir vēl viens šķērslis zaļajai infrastruktūrai (sk. 24. punktu). Piemēram, Bulgārijas, Itālijas, Portugāles, Slovēnijas un Rumānijas PRPP, kurus pārbaudījām, neparedzēja ELFLA līdzfinansējumu ar plūdiem saistītiem pasākumiem. Arī Komisija 2016. gadā secināja⁵²: “Lielākajā daļā lauku attīstības programmu nav izmantota iespēja veicināt dabiskus ūdens aiztures pasākumus (..), kas var efektīvi uzlabot stāvokli.”

Nākotnē vēl būs jārisina dažas būtiskas problēmas

77

Būtisks pamatojums Plūdu direktīvas ieviešanai bija nepieciešamība ņemt vērā plūdu risku, kas klimata pārmaiņu rezultātā pieaug. Plūdu direktīvā patiešām ir norādīts, ka klimata pārmaiņu dēļ postoši plūdi notiek biežāk.

78

Sākotnējos plūdu riska novērtējumos pirmajā ciklā bija jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme, pamatojoties uz pieejamu vai viegli gūstamu informāciju⁵³. Attiecībā uz otro ciklu, kas sāksies 2022. gadā, dalībvalstis, veicot šo novērtējumu un PRPP pārskatīšanu, “ņem vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz plūdu biežumu”⁵⁴.

79

Plūdu direktīvā ir arī ieteikts attiecīgā gadījumā izmantot nestrukturālus pasākumus (sk. 16. punktu). Mēs arī novērtējām, cik lielā mērā iestādes plūdu pārvaldībā bija izmantojušas tādus pasākumus kā apdrošināšana pret plūdiem un zemes izmantošanas plānošana.

Atjauninātas informācijas trūkums par klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz plūdu rašanos

80

Apmeklētās dalībvalstis neņēma vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu stiprumu, biežumu un vietu. Dažas tendences, tādas kā vairāk pēkšņu plūdu, tika atzītas, bet plūdu modeļos tās vēl neņēma vērā.

Zināšanu trūkums par klimata pārmaiņu ietekmi uz lietus izraisītiem plūdiem un nokrišņu daudzumu

81

Bulgārijai, Rumānijai un Slovēnijai nav pietiekamas informācijas par klimata pārmaiņu ietekmi uz nokrišņu daudzumu un ar to saistītajiem plūdiem, un tās plāno šajā saistībā veikt pētījumus attiecībā uz Plūdu direktīvas otro ciklu, kam jāsākas 2022. gadā. Čehijas Republikas iestādes prognozēja vairāk nokrišņu pavasarī un rudenī un mazāk vasarā un ziemā. Čehijas Republikas valsts meteoroloģijas institūts neplānoja savos modeļos palielināt plūdu varbūtību klimata pārmaiņu dēļ.

82

Attiecībā uz Dienvideiropu EVA ziņojumā tika norādīts, ka ikgadējais nokrišņu daudzums Pireneju pussalā no 1960. līdz 2015. gadam samazinājās⁵⁵. Tajā pašā ziņojumā EVA arī brīdināja par lielākiem postījumiem īsāku un vienā vietā koncentrētu pēkšņu plūdu rezultātā. Tomēr Itālijas, Portugāles un Spānijas iestādes kvantitatīvi nenovērtēja klimata pārmaiņu ietekmi uz lietus izraisītu plūdu un upju pārplūšanas varbūtību.

Jūras līmeņa paaugstināšanās nav pilnībā ņemta vērā

83

Jūras līmeņa paaugstināšanās, ko izraisa klimata pārmaiņas, palielina piekrastes applūšanas risku (sk. 9., 10. un 13. punktu). Plūdu direktīvas pirmajā īstenošanas ciklā apmeklētās dalībvalstis, kurām ir jūras piekraste (Bulgārija, Spānija, Itālija, Nīderlande, Rumānija un Slovēnija), izņemot Portugāli, bija noteikušas konkrētas PBPRT piekrastē.

84

2017. gada martā notika Darba grupas F seminārs par klimata pārmaiņām, kura galvenais secinājums bija tāds, ka lielākā daļa dalībvalstu klimata pārmaiņas ņēma vērā tikai tad, kad noteica PBPRT piekrastē, bet ne iekšzemē. Turklāt vairumā gadījumu mums nebija skaidrs, kā turpmākās jūras līmeņa paaugstināšanās tendences tika ņemtas vērā piemērotajā metodikā. Izņēmums bija Bulgārija, kas nodrošināja vērtību diapazonu attiecībā uz klimata pārmaiņu izraisītu jūras līmeņa paaugstināšanos, ņemot vērā trīs varbūtības līmeņus divos scenārijos.

85

Dalībvalstīm, kuru galvenās pilsētas, liela daļa iedzīvotāju un infrastruktūras atrodas piekrastes reģionos, aizvien svarīgāk būs tikt informētām par iespējamo jūras līmeņa paaugstināšanos pasaules un vietējā mērogā. Iespējamās jūras līmeņa paaugstināšanās risks ir aprēķināts līdz 2050. gadam; lielāka nenoteiktība skar iespējamo paaugstināšanās ātrumu no 2050. līdz 2100. gadam (sk. 6. attēlu), kad tas var pieaugt.

Dalībvalstis parasti izmantoja vēsturiskos datus, un tas radīja risku, ka netiks atspoguļots paaugstinātais klimata risks

86

Plūdu direktīva neparedz, veicot kartēšanu, ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdiem. Kartējot plūdu risku, visas apmeklētās dalībvalstis izmantoja plūdu scenārijus, kas balstīti uz visām trim Plūdu direktīvā paredzētajām varbūtībām (sk. 40. punktu). Šīs plūdu varbūtības ir izteiktas kā “iespējamās atkārtošanās laikposms” vai kā procents, kas atspoguļo plūdu rašanās varbūtību attiecīgajā gadā. Šī kopējā klasifikācija tika balstīta uz vēsturisku statistiskas datu rindām, kas ņem vērā tikai vēsturiskos hidroloģiskos un meteoroloģiskos modeļus. Tomēr šie dati neatspoguļo nākotnē sagaidāmos meteoroloģiskos apstākļus vai iespējamās izmaiņas plūdu biežumā un apmērā klimata pārmaiņu dēļ. Lai ņemtu vērā šos nākotnes apstākļus, ir vajadzīgas pietiekamas prognozēšanas spējas (sk. 80.–82. punktu).

87

Mēs arī konstatējām, ka investīciju lēmumus bieži vien ietekmēja riska novērtējumi, pamatojoties uz aizsardzības līmeni, kas izteikts kā, piemēram “vienreiz 100 gados”. Tas varētu veicināt nepareizu investīciju lēmumu pieņemšanu, jo trūkst informācijas par izmaiņām riska profilos strauji mainīgā klimata dēļ (sk. 4.–13. punktu).

88

Spēcīgāku lietusgāžu izraisītu pēkšņu plūdu sekas (sk. 4., 8. un 82. punktu) un jūras līmeņa paaugstināšanās ietekme (sk. 13. izcēlumu) var tikt novērtēta par zemu, radot risku, ka investīcijas pazudīs vai izsīks agrāk nekā paredzēts, tādējādi kļūstot par “bloķētajiem aktīviem”.

Ja dalībvalstis izvēlējās privātu apdrošināšanu pret plūdiem, seguma līmenis palika zems

89

ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām ieteikts, ka ir svarīgi “atbalstīt apdrošināšanu un citus tādus finanšu produktus, kas uzlabo ieguldījumu un uzņēmējdarbības lēmumu noturību pret klimata pārmaiņām”⁵⁶. Plūdu riskam pielāgotas apdrošināšanas prēmijas var palīdzēt uzlabot privātpersonu informētību par plūdu risku un atturēt tās no apmešanās plūdu riskam pakļautās teritorijās. Apdrošināšanas maksājumi saistībā ar prasībām plūdu gadījumā var arī veicināt ekonomikas atveseļošanos pēc katastrofas. Saskaņā ar apdrošināšanas nozares datiem⁵⁷ aptuveni 25 % no plūdu radītajiem zaudējumiem Eiropā laikposmā no 1980. līdz 2017. gadam sedza apdrošināšana.

90

Komisija, uzraugot šīs stratēģijas īstenošanu dalībvalstīs, konstatēja, ka apdrošināšanas instrumenti vēl nav labi integrēti valsts pielāgošanās lēmumu pieņemšanas procesos vai plašākās klimata riska pārvaldības stratēģijās. Izstrādājot ES stratēģiju, Komisijas mērķis bija panākt, ka biežāk tiek izmantota apdrošināšana pret dabas katastrofām. Ja apdrošināšanas seguma līmenis paliek zems, ar plūdiem saistītās apdrošināšanas prēmijas saglabājas augstas, kas savukārt vēl vairāk samazina apdrošināšanas pieprasījumu⁵⁸.

91

Mēs konstatējām, ka seguma līmenis apdrošināšanai pret plūdiem ir zems. Lai gan pastāv dažādi apdrošināšanas modeļi (sk. 7. attēlu), apmeklētajās dalībvalstīs visplašāk tika izmantota neobligātā privātā apdrošināšana pret plūdiem. Šo modeli izmanto Bulgārijā, Čehijas Republikā, Itālijā, Portugālē un Slovēnijā. Rumānijas sistēma arī ir privāta, un mājokļa apdrošināšana pret plūdiem šķietami ir obligāta. Bulgārijā, Itālijā un Rumānijā apdrošināšanu pret plūdiem izmantoja maz cilvēku (sk. 14. izcēlumu).

92

ESAO arī secināja, ka zemais apdrošināšanas seguma līmenis varētu lielākā mērā ietekmēt valdības, lai tās nodrošinātu kompensāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem, bet tas aizkavētu apdrošināšanas seguma palielināšanos⁵⁸. Šādas situācijas piemēru mēs atradām Austrijā, kur kādā nesen veiktā pētījumā⁵⁹ bija secināts, ka valsts kompensāciju shēma “Katastrophenfonds” varētu atturēt apdrošināšanas nozari no lielākas lomas uzņemšanās ekstrēmu laikapstākļu notikumu radīto zaudējumu atlīdzināšanā.

93

Nīderlandē ļoti augstais riska līmenis⁶⁰, kas varētu būt saistīts ar lieliem plūdiem piekrastē vai aizsprosta pārrāvumu, izskaidro, kāpēc ir vajadzīga publiskā intervence. Publiskā aizsardzības un novēršanas sistēma faktiski darbojas kā kolektīvā vai publiskā shēma apdrošināšanai pret plūdiem piekrastē vai aizsprosta pārrāvumu.

94

Spānijā kāda publiska struktūra sadarbībā ar privāto sektoru pārvalda sistēmu ārkārtēja riska, tostarp plūdu riska, segšanai. Mēs konstatējām dažas stiprās puses šīs sistēmas finansēšanas modelī un tās aktīvu seguma apmērā (sk. 15. izcēlumu).

Bija spēkā daži zemes izmantošanas un telpiskās plānošanas noteikumi, lai mazinātu plūdu risku, bet dalībvalstīm bija jādara vairāk

95

Plūdu direktīvā ir arī norādīti zemes izmantošanas un telpiskās plānošanas aspekti, kas jāņem vērā plūdu riska pārvaldības plānos. Šādas darbības palīdz ierobežot iedarbību uz cilvēkiem un aktīviem plūdu riskam pakļautās teritorijās (sk. 16. punktu) un samazināt noteci no teritorijām augštecē.

96

Mēs konstatējām, ka visas apmeklētās dalībvalstis bija ieviesušas dažus zemes izmantošanas plānošanas noteikumus, kas ierobežo vai aizliedz noteiktas darbības plūdu riskam pakļautās teritorijās. Austrija, Slovēnija un Spānija savu telpiskās plānošanas politiku bija skaidri integrējušas plūdu riska pārvaldībā (sk. 16. izcēlumu).

97

Tomēr piecās apmeklētajās dalībvalstīs plūdu riskam pakļauto teritoriju definīcija bieži vien nebija skaidra vai ne vienmēr bija skaidra saikne ar iespējamo plūdu postījumu vietu kartēm, kas jāsagatavo, piemērojot Plūdu direktīvu. Piemēram, lai gan Rumānija bija ieviesusi ierobežojumus “teritorijās, kas var applūst”, šis jēdziens netika skaidri definēts un likums to nesasaista ar plūdu kartēšanu. Noteikumos nebija norādīts ne plūdu veids, ne biežums, ne arī ņemts vērā ūdens dziļums.

98

Bulgārijas, Čehijas Republikas, Portugāles un Rumānijas PRPP tika ietverti vēl neīstenoti pasākumi, lai atjauninātu plānošanas noteikumus vai zemes izmantošanas plānošanu labāk integrētu plūdu riska pārvaldībā, tādējādi atzīstot nepilnības spēkā esošajos noteikumos. Kāda Portugāles valsts plūdu novēršanas pasākuma mērķis ir noteikt plūdu teritorijas atbilstoši plūdu scenārijiem. Šis pasākums paredz izvirzīt nosacījumus būvniecībai teritorijās ar vidēju plūdu varbūtību un aizliegt to teritorijās, kur plūdu varbūtība ir liela.

99

Visām apmeklētajām dalībvalstīm ir juridiski līdzekļi, lai pārvietotu aktīvus, piemēram, izmantojot ekspropriāciju (sk. 8. attēlu). Tomēr iestādes apmeklētajās dalībvalstīs paskaidroja, ka šīs pilnvaras tiek īstenotas reti vai izmantotas tikai kā galējs līdzeklis. Tā tas ir visur, galvenokārt tāpēc, ka aktīvu un cilvēku pārvietošanas nosacījumus ir juridiski grūti izpildīt un tas ir dārgi.

Secinājumi un ieteikumi

100

Mēs konstatējām, ka Plūdu direktīvas ietekme kopumā bija pozitīva (sk. 32.–45. punktu), it īpaši saistībā ar koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm (sk. 33.–37. punktu) un plūdu riska novērtēšanu (sk. 38.–40. punktu). Bija nepilnības, bet arī daži labas prakses piemēri finansējuma piešķiršanā (sk. 50.–57. punktu), ar plūdiem saistīto pasākumu prioritāšu noteikšanā (sk. 58.–60. punktu) un plūdu riska pārvaldības plānu īstenošanā (sk. 61.–76. punktu). Neatrisinātas palikušas būtiskas nākotnes problēmas attiecībā uz klimata pārmaiņu, pretplūdu apdrošināšanas sistēmu un telpiskās plānošanas daudz ciešāku integrāciju plūdu riska pārvaldībā (sk. 77.–99. punktu).

101

Plūdu direktīva ir uzlabojusi koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm, un tās rezultātā ir gūti panākumi plūdu riska novērtēšanā. Plūdu direktīva tika balstīta uz jau paveikto darbu, tostarp ilgstošo sadarbību starp dalībvalstīm. Tomēr pārrobežu sadarbība galvenokārt ietvēra informācijas apmaiņu, bet ne kopīgu plānošanu starptautiskā līmenī attiecībā uz kopīgiem upju baseiniem (sk. 32.–45. punktu).

102

Plūdu riska pārvaldības plānos izvirzītie mērķi parasti nebija izteikti skaitliskā veidā, un tiem nebija noteikts termiņš. Septiņās apmeklētajās dalībvalstīs mēs konstatējām, ka PRPP ietvertie politikas mērķi bija pārāk plaši. Tas apgrūtināja rezultātu novērtēšanu un pārskatatbildības sistēmas izveidi iesaistītajām struktūrām (sk. 47.–49. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot pārskatatbildību

Komisijai saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām, pārskatot otrā un nākamo ciklu PRPP, ir jāpārbauda, vai dalībvalstis izvirza izmērāmus un noteiktā termiņā izpildāmus mērķus ar plūdiem saistītai rīcībai, lai varētu novērtēt to sasniegšanā panākto virzību, kā tas paredzēts Plūdu direktīvā. Komisijai visās dalībvalstīs jāizplata labas prakses piemēri saistībā ar mērķu izvirzīšanu.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gada marts.

103

Mēs konstatējām, ka gan valsts, gan ES finansējuma avoti tika norādīti un nodrošināti tikai daļēji un ka finansējums pārrobežu investīcijām bija ierobežots. PRPP nav finansēšanas programmas, tāpēc tajos minētās summas ne vienmēr ir pieejamas. Šī situācija palielina ar plūdiem saistītās rīcības finansējuma nedrošību (sk. 50.–56. punktu). Finansējums pārrobežu investīcijām bija ierobežots (sk. 57. punktu).

2. ieteikums. Uzlabot veidu, kā plūdu riska pārvaldības plānos tiek norādīti finanšu resursi, tostarp pārrobežu rīcībai

Attiecībā uz Plūdu direktīvas otro ciklu Komisijai saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām ir jānovērtē un jāziņo, vai dalībvalstis:

1. ir norādījušas finansējuma avotus, lai segtu investīciju vajadzības, kas izriet no PRPP, un ir noteikušas īstenošanas termiņus atbilstoši pieejamajam finansējumam;
2. attiecībā uz plūdu pasākumiem starptautiskos upju baseinos ir apsvērušas pārrobežu investīcijas.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gada marts.

104

Sarindošanas procedūrām attiecībā uz resursu piešķiršanu plūdu pasākumiem ir jābūt ciešāk saistītām ar PRPP noteiktajām prioritātēm. Septiņās apmeklētajās dalībvalstīs šīs procedūras bija nepilnīgas. Piemēram, četrās dalībvalstīs būtisks apsvērums, nosakot prioritātes, bija projekta gatavība īstenošanai, nevis tā iespējamā efektivitāte (sk. 58.–60. punktu).

105

Plūdu riska pārvaldībai ir vajadzīgi kvalitatīvi dati par laikapstākļiem, topogrāfiju, hidroloģiju un cilvēka darbībām. Mēs konstatējām, ka apmeklētās dalībvalstis zināja par ieguvumiem, ko sniedz investīcijas tehnoloģijās un datos, lai izmantotu modeļus, kas palīdz pārvaldīt plūdu risku. Visās apmeklētajās dalībvalstīs mēs arī konstatējām, ka modelēšana atvieglo ar plūdiem saistītu projektu īstenošanu (sk. 63.–67. punktu).

106

Vairums apmeklēto dalībvalstu projektu izstrādē vai atlasē izmantoja izmaksu un ieguvumu analīzi. Mēs konstatējām gadījumus, kad tika atklātas nepilnības (sk. 68. punktu).

3. ieteikums. Uzlabot prioritāšu noteikšanas procedūras un panākt ieguldīto līdzekļu atdevi

Ja tiek pieprasīti ES līdzekļi, Komisijai saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām un dalītās pārvaldības režīmu ir jānodrošina līdzfinansējums tikai tiem plūdu pasākumiem, kas atbilstīgi turpmākajiem PRPP ir noteikti par prioritāti. Šī prioritāšu noteikšana dalībvalstīm jāveic, pamatojoties uz objektīviem un būtiskiem kritērijiem, tostarp:

• kvalitatīvu izmaksu un ieguvumu analīzi, lai panāktu ieguldīto līdzekļu labāko atdevi, un,
• attiecīgā gadījumā, kritēriju, kas ņem vērā projektu pārrobežu ietekmi.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gada marts.

107

Plūdu direktīvas un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas saskaņošana parasti nodrošināja sinerģiju. Dažos PRPP tika konstatēti centieni saglabāt atbilstību Ūdens pamatdirektīvai. Tomēr Bulgārijā un Rumānijā mēs konstatējām projektus, kas Ūdens pamatdirektīvai neatbilda (sk. 69. un 70. punktu).

4. ieteikums. Panākt dalībvalstu atbilstību Ūdens pamatdirektīvai

Komisijai saskaņā ar Plūdu direktīvā un Ūdens pamatdirektīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām ir jānodrošina, lai dalībvalstu plūdu riska pārvaldības plānos ierosinātā jaunā plūdu infrastruktūra atbilstu Ūdens pamatdirektīvai.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2019. gada janvāris.

108

Zaļās infrastruktūras projektiem ir daudz priekšrocību. Tie ir rentabli plūdu riska samazināšanas līdzekļi, un Komisija ir veikusi pasākumus, lai veicinātu zaļās infrastruktūras risinājumus (sk. 71. punktu). Tos var efektīvi izmantot kopā ar pelēko infrastruktūru (sk. 72. punktu un 12. izcēlumu) kā papildu pasākumus.

109

Tomēr zaļās infrastruktūras risinājumus dažkārt var būt grūti īstenot praksē. Sešās apmeklētajās dalībvalstīs PRPP uz zaļo infrastruktūru nebija vērsti. Līdztekus dažu ieinteresēto personu atbalsta trūkumam mēs konstatējām praktiskus šķēršļus zaļās infrastruktūras izveidei, tādus kā atbilstīgas metodikas un zemes reģistra trūkums vai nepieejama zeme (sk. 72.–76. punktu).

5. ieteikums. Pārbaudīt, vai dalībvalstis ir analizējušas zaļo pasākumu īstenošanas iespējamību, attiecīgā gadījumā kopā ar pelēkās infrastruktūras pasākumiem

Komisijai saskaņā ar Plūdu direktīvā un Ūdens pamatdirektīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām ir jāpārbauda, vai gadījumos, kad prasīts ES līdzfinansējums, dalībvalstis ir analizējušas svarīgu zaļo pasākumu īstenošanas iespējamību, atsevišķi vai kopā ar pelēkās infrastruktūras risinājumiem.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2019. gada janvāris.

110

Apmeklētās dalībvalstis neņēma vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu stiprumu, biežumu un vietu. Dažas tendences, tādas kā pēkšņi plūdi, tika atzītas, bet plūdu modeļos tās vēl neņēma vērā (sk. 81. un 82. punktu).

111

Jūras līmeņa paaugstināšanās, ko izraisa klimata pārmaiņas, palielina piekrastes applūšanas risku. Lielākā daļa dalībvalstu klimata pārmaiņas ņēma vērā tikai tad, kad noteica PBPRT piekrastē. Tomēr vairumā gadījumu mums nebija skaidrs, kā turpmākās jūras līmeņa paaugstināšanās tendences tika ņemtas vērā piemērotajā metodikā. Vairumam dalībvalstu, it īpaši tām, kuru galvenās pilsētas, liela daļa iedzīvotāju un infrastruktūras atrodas piekrastes reģionos, aizvien svarīgāk būs saņemt informāciju par iespējamo jūras līmeņa paaugstināšanos un tai sagatavoties (sk. 83.–85. punktu).

112

Dalībvalstis parasti izmantoja vēsturiskos datus, un tas radīja risku, ka netiks atspoguļots klimata pārmaiņu radītais pieaugošais un mainīgais risks. Veicot kartēšanu, plūdu varbūtības ir izteiktas kā “iespējamās atkārtošanās laikposms” vai kā procents, kas atspoguļo plūdu rašanās varbūtību attiecīgajā gadā. Šādi skaitļi, kas balstīti uz vēsturiskajiem datiem, neatspoguļo nākotnē sagaidāmos meteoroloģiskos apstākļus vai iespējamās izmaiņas plūdu biežumā un apmērā. Tā pati neobjektivitāte bieži vien ietekmēja arī investīciju lēmumus. Pēkšņu plūdu sekas un jūras līmeņa paaugstināšanās ietekme var tikt novērtēta par zemu, radot risku, ka investīcijas ātrāk izrādīsies nepietiekamas un kļūs par “bloķētajiem aktīviem” (sk. 86.–88. punktu).

6. ieteikums. Klimata pārmaiņu ietekmi labāk integrēt plūdu riska pārvaldībā

A. Komisijai saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām ir jāpārbauda, vai PRPP ietver pasākumus, lai uzlabotu zināšanas par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdiem un par tās modelēšanu.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2019. gada jūlijs.

B. Pārskatot Plūdu direktīvas otrajam ciklam pieprasītos dokumentus, Komisijai saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām ir jāpārbauda, vai dalībvalstis:

1. kvantitatīvi novērtē un modelē klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdiem, veicot pētījumus;
2. izstrādā atbilstošus instrumentus, lai labāk analizētu un prognozētu:
   • lietus izraisītus plūdus, tostarp pēkšņus plūdus;
   • piekrastes applūšanu jūras līmeņa paaugstināšanās dēļ;
3. ja klimata pārmaiņu ietekme nav izmērāma, plāno elastīgus pasākumus, lai vajadzības gadījumā pielāgotu aizsardzības līmeni.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2019. gada marts (sākotnējie plūdu riska novērtējumi) un 2022. gada marts (PRPP).

113

Ar klimatu saistītā pieaugošā riska kontekstā (sk. 4.–13. punktu) apdrošināšana ir plūdu riska pārvaldības instruments (sk. 16. punktu). Lai gan pastāv dažādi apdrošināšanas modeļi, apmeklētajās dalībvalstīs visplašāk tika izmantota neobligātā privātā apdrošināšana pret plūdiem. Ja dalībvalstis izvēlējās privātu apdrošināšanu pret plūdiem, segums saglabājās zems, kas nozīmē, ka tirgus nepilnības turpināja pastāvēt. Mēs konstatējām, ka sadarbība starp publisko un privāto sektoru saistībā ar apdrošināšanu pret plūdiem palielināja aktīvu segumu (sk. 89.–94. punktu).

7. ieteikums. Paaugstināt sabiedrības informētību par pretplūdu apdrošināšanas sniegtajām priekšrocībām un censties palielināt segumu

Komisijai, pārskatot otrā cikla PRPP, ir jāpārbauda, vai dalībvalstīm ir plānota rīcība, lai:

1. paaugstinātu sabiedrības informētību par plūdu riska apdrošināšanas seguma sniegtajām priekšrocībām un
2. palielinātu segumu, piemēram, veicinot sadarbību starp publisko un privāto sektoru saistībā ar apdrošināšanu pret plūdiem.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gada marts.

114

Bija spēkā daži zemes izmantošanas un telpiskās plānošanas noteikumi, lai mazinātu plūdu risku, bet dalībvalstīm bija jādara vairāk. Visas apmeklētās dalībvalstis bija ieviesušas dažus zemes izmantošanas plānošanas noteikumus, kas ierobežo vai aizliedz noteiktas darbības plūdu riskam pakļautās teritorijās. Mēs konstatējām gadījumus, kad dalībvalstis savu telpiskās plānošanas politiku bija skaidri integrējušas plūdu riska pārvaldībā (sk. 95. un 96. punktu).

115

Tomēr daži valsts zemes izmantošanas un telpiskās plānošanas noteikumi nebija pietiekami konkrēti un pilnīgi, lai pareizi ņemtu vērā plūdu risku. Dažos PRPP bija ietverti pasākumi, lai atjauninātu plānošanas noteikumus vai zemes izmantošanas plānošanu turpmāk labāk integrētu plūdu riska pārvaldībā, tādējādi atzīstot nepilnības spēkā esošajos noteikumos, bet šie pasākumi vēl nebija īstenoti. Pat ja aktīvu pārvietošanai bija pieejami tādi juridiski līdzekļi kā ekspropriācija, šīs pilnvaras tika īstenotas reti vai izmantotas tikai kā galējs līdzeklis (sk. 97.–99. punktu).

8. ieteikums. Novērtēt PRPP saskaņošanu ar zemes izmantošanas plānošanas noteikumiem

Komisijai saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām:

1. ir jāpārbauda, vai dalībvalstis ir izmantojušas savus PRPP, lai novērtētu, cik lielā mērā dalībvalstu zemes izmantošanas plānošanas noteikumi ir pienācīgi izstrādāti un efektīvi īstenoti plūdu riskam pakļautās teritorijās, un
2. jāizplata laba prakse un jāsniedz norādījumi dalībvalstīm.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gada marts.

Šo īpašo ziņojumu 2018. gada 19. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Glosārijs

Potenciāli būtiska plūdu riska teritorija (PBPRT): teritorija, kurā konstatēts potenciāli būtisks plūdu risks, ko rada upes, lietus, gruntsūdeņi, jūra un dabiskie vai mākslīgie ezeri.

Piekrastes applūšana: piekrastes zemienes applūšana ar ūdeni no jūras, estuāriem vai piekrastes ezeriem, kuru rada tādas parādības kā ekstrēms plūdmaiņu līmenis, vētras bangas vai kuru izraisa viļņu darbība.

Pēkšņi plūdi: lietus izraisītu plūdu apakšgrupa. Pēkšņi plūdi ir plūdi, kas uznāk un pāriet samērā ātri bez vai gandrīz bez iepriekšēja brīdinājuma un ko parasti izraisa spēcīgas lietusgāzes salīdzinoši nelielā teritorijā.

Plūdi: saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) definīciju plūdi ir “straumes vai cita ūdensobjekta parasto robežu pārplūšana vai ūdens uzkrāšanās teritorijās, kas parasti zem ūdens neatrodas”.

Plūdu apdraudējums: iespējami postošu plūdu rašanās varbūtība noteiktā laikposmā.

Plūdu riska pārvaldība: prakse, kas saistīta ar plūdu risku iepriekšēju apzināšanu, analīzi un mazināšanu, koncentrējoties uz šādām darbības jomām:

• novēršana: plūdu radīto postījumu novēršana, piemēram, aizliedzot būvniecību plūdu riskam pakļautās teritorijās;
• aizsardzība: pasākumu veikšana, lai samazinātu plūdu iespējamību vai ietekmi konkrētā vietā, piemēram, atjaunojot palienes un mitrājus;
• sagatavotība: sabiedrības informēšana par to, ko darīt plūdu gadījumā.

Plūdu riska pārvaldības plāns (PRPP): dokuments, kurā izklāstīti atbilstoši mērķi un plūdu novēršanas, pretplūdu aizsardzības un sagatavotības plūdiem pasākumi. Dalībvalstis šos plānus sagatavo un plānoto rīcību koordinē upju baseinu līmenī.

Upes pārplūšana: plūdi, kas rodas, kad dabiska vai mākslīga ūdens novadīšanas sistēma, tāda kā upe, straume vai drenāžas kanāls, pārsniedz savu kapacitāti.

Zaļā infrastruktūra: plānots dabīgu vai pusdabīgu platību tīkls pilsētas vai lauku vidē, kas izveidots ar klimatu saistītu problēmu risināšanai, vienlaikus atbalstot vai atjaunojot dabiskus un ekoloģiskus procesus. Zaļās infrastruktūras piemērs šā ziņojuma kontekstā ir palienes atjaunošana, lai novērstu īpaši jutīgu teritoriju applūšanu.

Lietus izraisīti plūdi: spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi, kas pārplūdina piesātinātas dabīgas vai pilsētu ūdens novadīšanas sistēmas. Lieko ūdeni nevar uzsūkt, un tas applūdina ielas vai tek lejup no kalna.

Upes baseins: zemes platība, no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautu, upju un ezeru tīku ieplūst jūrā no vienas grīvas, estuāra vai deltas.

Upju baseinu apgabali: galvenās upju baseinu apsaimniekošanas vienības. Lielākā daļa no Plūdu direktīvā norādītajiem upju baseinu apgabaliem atspoguļo tos, kas noteikti Ūdens pamatdirektīvā.

Ūdens pamatdirektīva: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Nikolaos Milionis un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis Phil Wynn Owen, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Gareth Roberts un biroja atašejs Olivier Prigent, atbildīgais vadītājs Robert Markus, darbuzdevuma vadītājs Bertrand Tanguy un revidenti Marco Bridgford, Katharina Bryan, Ingrid Ciabatti, Laure Gatter, Victoria Gilson, Jan Kubat, Liia Laanes un Radostina Simeonova. Lingvistisko atbalstu sniedza Hannah Critoph, un sekretāres uzdevumus pildīja Annette Zimmerman.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-0991-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/792797	QJ-AB-18-024-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-1009-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/81728	QJ-AB-18-024-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.