Energoefektivitāte uzņēmumos – Zināms enerģijas ietaupījums, bet nepilnības plānošanā un projektu atlasē

Kopsavilkums

I Energoefektivitāte ir nozīmīga daļa no ES mērķa līdz 2050. gadam kļūt oglekļneitrālai. Lai ES sasniegtu šo mērķi, nākotnē būtu vajadzīgi lielāki uzlabojumi energoefektivitātes jomā.

II Energoefektivitāti var veicināt visas ekonomikas nozares. Nesenajos ziņojumos aplūkojām energoefektivitātes pasākumus lielās energoietilpīgās nozarēs, kā arī saistībā ar ēkām un produktiem, tāpēc nolēmām papildināt savu analīzi, pārbaudot atbalstu ieguldījumiem uzņēmumu energoefektivitātē. Mūsu mērķis bija sniegt jaunu analītisku ieskatu, ņemot vērā datus par ES līdzfinansētajiem energoefektivitātes projektiem.

III Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds ir bijuši nozīmīgākie ES fondi, kurus izmantoja, lai uzlabotu energoefektivitāti uzņēmumos, laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam piešķirot 2,4 miljardus EUR.

IV Revīzijā pārbaudījām fondu līdzekļu pareizu izlietojumu, analizējot, vai:

•  Komisija un dalībvalstis novērtēja ES līdzekļu atbilstošu izlietojumu, ņemot vērā energoefektivitātes mērķus;
•  dalībvalstu procedūras veicināja efektīvu projektu atlasi; un
•  var uzrādīt finansējuma rezultātus.

V Lai gan Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds šīs konkrētās prioritātes ietvaros piedāvāja iespēju līdzfinansēt energoefektivitātes pasākumus uzņēmumos, Komisija un dalībvalstis nav novērtējušas uzlabojumu iespējas uzņēmumos un nav pamatojušas ES finansējuma vajadzības uzņēmumiem laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

VI Programmu līmenī konstatējām, ka līdzekļu plānošana nav saskaņota ar valsts prioritātēm energoefektivitātes jomā un nepamato finansēšanas instrumenta izvēli.

VII Lai atlasītu projektus, iestādes pieprasīja paredzamo enerģijas ietaupījumu aplēses, ko eksperti bija apstiprinājuši. Tāpat iestādes pieprasīja, lai projektos parādītu, ka tiks sasniegti minimālie enerģijas ietaupījumi un panākta atbilstība efektivitātes kritērijiem, piemēram, izmaksu un ietaupījumu attiecībai.

VIII Mēs novērojām, ka saskaņā ar aplēsēm bija lētāk ietaupīt vienu enerģijas vienību, nevis maksāt par tādu pašu daudzumu elektroenerģijas, ko pārsvarā izmanto kā enerģijas avotu. Tas nozīmē, ka ieguldījumi kopumā bija efektīvi.

IX Projekta dzīvotspējas novērtēšanā atbalsta saņēmēji ņēma vērā finanšu rādītājus, jo īpaši atmaksāšanās laiku. Lielākā daļa iestāžu atlases laikā šādus rādītājus neizmantoja. Ja atmaksāšanās laiks pārsniedza ieguldījuma ilgumu, projektu efektivitāte bija zemāka, proti, tāda paša enerģijas ietaupījumu apjoma sasniegšanai bija lielākas izmaksas. Efektivitātes kritēriju izmantošana nesamazināja enerģijas taupīšanas vidējās izmaksas.

X Katrai programmai ir specifiski rādītāji, ar kuriem mēra energoefektivitātes uzlabojumus uzņēmumos, tāpēc tos nevar apkopot ES līmenī. Pašreizējā plānošanas periodā (2021.–2027. gads) ir noteikti kopīgi energoefektivitātes snieguma rādītāji, taču tie neatbilst citām ES ziņošanas prasībām un pieļauj, ka ieguldījumus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā skata kā energoefektivitātes projektus.

XI Mēs uz visu energoefektivitātes projektu datubāzi ekstrapolējām vidējos enerģijas ietaupījumus, ko paredzēts sasniegt ar katru euro, kas ieguldīts mūsu izlasē iekļautajos projektos. Rezultāti liecināja, ka visās programmās potenciālie ietaupījumi gadā ir aptuveni 0,3 % no ES–27 ikgadējiem ietaupījumiem nolūkā sasniegt pašreizējos 2030. gadam izvirzītos energoefektivitātes mērķus.

XII Mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

•  novērtēt kohēzijas politikas fondu iespējamo un faktisko devumu energoefektivitātes veicināšanā;
•  pārbaudīt, vai finansēšanas instrumenta izvēle ir pienācīgi pamatota.

Ievads

01 Energoefektivitāte ir nozīmīga daļa no ES mērķa līdz 2050. gadam kļūt oglekļneitrālai. Šis mērķis ir atspoguļots Komisijas iniciatīvās “Eiropas zaļais kurss” un “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Lai sasniegtu energoefektivitāti, ir jāuzlabo iegūtās jaudas un ieguldītās enerģijas attiecība, proti, ir jāsamazina enerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai sasniegtu tādu pašu vai lielāku jaudu pie tāda paša ieguldītās enerģijas daudzuma.

02 Energoefektivitātes uzlabošana palīdz samazināt ekonomikas energointensitāti, t. i., attiecību starp bruto iekšzemes enerģijas patēriņu un iekšzemes kopproduktu (IKP). Tāpat energointensitāte samazinās līdz ar strukturālām pārmaiņām ekonomikā, piemēram, līdz ar pāreju no ražošanas uz pakalpojumu nozari.

03 Lai gan enerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši augsts, saskaņā ar Pasaules Enerģētikas padomes datiem^[1] Eiropa ir reģions ar viszemāko primārās enerģijas intensitāti uz vienu IKP vienību pēc pirktspējas paritātes. Tātad Eiropa samērā efektīvi pārvērš enerģiju iekšzemes kopproduktā. 1. attēlā parādīta dažādu valstu un reģionu energointensitāte 2019. gadā.

04 Neraugoties uz pastāvīgiem uzlabojumiem, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir aplēsusi, ka laikposmā no 2017. līdz 2030. gadam Eiropā energointensitāti varētu samazināt par vismaz 2,5 % gadā^[2]. Eiropas Komisija lēsa, ka salīdzinājumā ar ierasto situāciju ekonomiskais potenciāls līdz 2030. gadam samazināt enerģijas galapatēriņu ir 16 % tirdzniecības nozarē un 23,5 % rūpniecībā^[3].

05 ES ir noteikusi mērķus energoefektivitātes uzlabošanai, t. i., līdz 2020. gadam par 20 % samazināt enerģijas galapatēriņu, bet līdz 2030. gadam – par 32,5 % salīdzinājumā ar enerģijas patēriņu, kas šiem gadiem paredzēts 2007. gada atsauces scenārijā, pamatojoties uz modeli “PRIMES”^[4]. Eiropas Komisija lēš, ka, sasniedzot pašreizējos ES mērķus atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā, līdz 2030. gadam ES emisijas kopā samazināsies par aptuveni 45 %^[5]. Nesen saistībā ar mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam Komisija ierosināja vēl vairāk uzlabot energoefektivitāti, proti, līdz 2030. gadam samazināt enerģijas galapatēriņu par 36 %, pamatojoties uz 2007. gada atsauces scenāriju^[6].

06 Komisija analizē dalībvalstu kopējo progresu virzībā uz ES 2020. un 2030. gada mērķu sasniegšanu. Tās jaunākais progresa novērtējums liecina, ka ES enerģijas galapatēriņš 2019. gadā par 2,6 % pārsniedza ES 2020. gada mērķi, kas pielāgots ES–27 dalībvalstīm (skatīt 2. attēlu)^[7].

07 Dalībvalstis ir izvirzījušas individuālus mērķus enerģijas patēriņa vai energointensitātes samazināšanai. Dalībvalstis nosaka valsts mērķus, ņemot vērā ekonomiskos un strukturālos apsvērumus un nodrošinot, ka tie kopā sasniedz vispārējo ES energoefektivitātes mērķi.

08 Kopš 2014. gada Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas, Igaunijas, Francijas, Lietuvas, Austrijas un Zviedrijas mērķis ir samazināt patēriņu. Citām dalībvalstīm mērķu sasniegšanas nolūkā būtu bijis jāsaglabā vai jāierobežo patēriņa pieaugums.

09 3. attēlā redzams, ka 2019. gadā pirms Covid-19 radītās ietekmes 13 no 27 dalībvalstīm (iekrāsotas dzeltenā krāsā), tostarp visas dalībvalstis, kuru mērķis bija samazināt enerģijas patēriņu, pārsniedza savus orientējošos 2020. gada mērķus.

10 Paredzams, ka dažādo ekonomikas nozaru ieguldījums vispārējā enerģijas patēriņa samazināšanā būs atšķirīgs. 4. attēlā parādīts katras nozares devums enerģijas patēriņa samazinājumā ES 2019. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu. Rūpniecībā 2019. gadā joprojām bija trešais lielākais enerģijas galapatēriņš ES–27 ar 26 % īpatsvaru.

11 Uzņēmumi, izņemot mājsaimniecības, var darboties visās iepriekš minētajās nozarēs. Atbilstoši Komisijas definīcijai uzņēmums ir jebkurš saimnieciskās darbības subjekts neatkarīgi no tā juridiskās formas^[8]. Šo definīciju izmantojam visā ziņojumā.

12 Energoefektivitātes direktīva^[9] ir galvenais juridiskais instruments energoefektivitātes jomā. Tajā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievieš pasākumi, lai sasniegtu valsts energoefektivitātes mērķi, kas sniegtu ieguldījumu arī ES mērķu sasniegšanā. Dalībvalstis savos valsts energoefektivitātes rīcības plānos (VERP) sīki izklāsta pasākumus enerģijas piegādei, pārvadei un sadalei, kā arī enerģijas galapatēriņa nozarēs^[10].

13 Dalībvalstīm ir jāsagatavo un jāiesniedz VERP, kas ir stratēģiskie dokumenti, kuros noteikta saskaņota pieeja energoefektivitātes uzlabošanai valsts līmenī. Tajā ierosināti pasākumi un norādītas indikatīvās finansējuma vajadzības, tostarp no ES fondiem^[11]. Dažreiz atbilstoši VERP dalībvalstis ierosināto pasākumu atbalstam nodrošina ievērojamu valsts finansējumu.

14 ES ne tikai nosaka mērķus ES enerģijas patēriņa samazināšanai un uzrauga to sasniegšanu saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu un Regulu par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību^[12], bet arī atbalsta energoefektivitātes uzlabojumus uzņēmumos, nodrošinot papildu finansēšanas mehānismus, piemēram, kohēzijas politikas fondus vai pētniecības un inovācijas fondus. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem kopējais plānotais ES finansējums sasniedza aptuveni 3,8 miljardus EUR.

15 Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF) novirza vislielāko ES finansējuma apjomu uzņēmumu energoefektivitātei, t. i., līdz 2,4 miljardiem EUR, kas plānoti laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam un atbilst aptuveni 60 % no 3,8 miljardiem EUR. Lielākā daļa kohēzijas politikas fondu finansējuma (93 %) tiek piešķirta no ERAF, bet pārējie līdzekļi – no Kohēzijas fonda.

Komisijas un dalībvalstu loma

16 Komisija (Enerģētikas ģenerāldirektorāts) izstrādā un īsteno ES enerģētikas politiku. Tā formulē priekšlikumus energoefektivitātes veicināšanai, pārrauga direktīvu īstenošanu un uzrauga dalībvalstu progresu virzībā uz enerģētikas mērķu sasniegšanu.

17 Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts un dalībvalstis kopīgi pārvalda ERAF un KF. Tātad Komisijai un dalībvalstīm ir kopīga atbildība par izdevumu efektivitāti un lietderību.

18 Praksē dalībvalstis sagatavo partnerības nolīgumus un darbības programmas (DP) un izraugās vadošās iestādes DP pārvaldībai un īstenošanai. Darbības programmās nosaka prioritātes un atbilstošu finansējumu, kurš var sasniegt maksimālo valsts piešķīruma apjomu.

19 Valsts energoefektivitātes rīcības plānā noteiktajām prioritātēm vajadzētu būt par pamatu tam, lai noteiktu atbalsta būtību saskaņā ar energoefektivitātes ieguldījumu prioritāti^[13]. Vadošās iestādes dotāciju vai finanšu instrumentu (piemēram, aizdevumu) veidā var izmaksāt finansiālo atbalstu saskaņā ar DP.

20 Finanšu perioda sākumā Komisija apstiprina dalībvalstu sagatavotās darbības programmas un uzrauga šo programmu izpildi, piedaloties uzraudzības komitejās un pārskatot gada īstenošanas ziņojumus. Visbeidzot, tai vajadzētu izvērtēt finansējuma izlietojuma rezultātus.

Revīzijas tvērums un pieeja

21 Nesen ES vienojās pastiprināt rīcību klimata jomā. Nesenajos ziņojumos aplūkojām energoefektivitātes pasākumus lielās energoietilpīgās nozarēs^[14], kā arī saistībā ar ēkām^[15] un produktiem^[16], tāpēc nolēmām papildināt savu analīzi, īpaši pārbaudot atbalstu ieguldījumiem uzņēmumu energoefektivitātē, izmantojot ERAF un KF, kas ir galvenie ES finansējuma avoti.

22 Mūsu mērķis bija panākt, lai ieinteresētajām personām būtu pieejamāki dati par ES līdzfinansētajiem energoefektivitātes projektiem, un sniegt jaunu analītisku ieskatu par to pamatojumu.

23 Revīzijas galvenais jautājums bija šāds:

“Vai ES kohēzijas politikas fondu līdzekļi uzņēmumu energoefektivitātes veicināšanai tika izlietoti saprātīgi?”

24 Lai atbildētu uz galveno revīzijas jautājumu, mēs atbildējām uz šādiem apakšjautājumiem:

1. Vai Komisija un dalībvalstis novērtē ES līdzekļu atbilstošāko izlietojumu, ņemot vērā energoefektivitātes mērķus?
2. Vai dalībvalstis ir īstenojušas procedūras, kas ļauj atlasīt efektīvus projektus?
3. Vai projekta rezultāti var uzrādīt uzņēmumu energoefektivitātes uzlabojumus?

25 Galveno uzmanību pievērsām tam, vai ES līdzfinansētie ieguldījumi uzņēmumu energoefektivitātē 2014.–2020. gada plānošanas periodā ES–27 bija efektīvi un lietderīgi.

26 Mēs vērtējām gan Komisijas, gan dalībvalstu darbu un it īpaši to, kā tās plānoja un izmantoja ERAF un KF energoefektivitātes mērķiem, veicinot efektīvus un lietderīgus projektus. Visbeidzot, mēs vērtējām uzraudzības sistēmu un līdzfinansēto projektu faktiskos rezultātus.

27 Izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju, mēs izveidojām sarakstu ar vairāk nekā 12 000 projektu, kas tika klasificēti kā energoefektivitātes projekti (situācija 2020. gada oktobra beigās). Šie projekti, kurus finansē ar dotācijām, tiek īstenoti 22 dalībvalstīs un 83 darbības programmās. 5. attēlā parādīta to kartēšana un koncentrācija, pamatojoties uz projektu skaitu. I pielikumā sniegts pārskats par projekta informāciju, kas saņemta no iestādēm.

28 Pamatojoties uz iestāžu sniegto īso aprakstu, konstatējām, ka vismaz 18 % no projektiem, izmantojot vismaz 11 % no atvēlētajiem līdzekļiem, nebija energoefektivitātes projekti.

29 No projektu saraksta atlasījām pabeigtos projektus (aptuveni 5000). No tiem atlasījām 198 projektus statistiskajai izlasei, veidojot to pēc naudas vienības principa, lai analizētu saņemto finansiālo atbalstu un tā devumu projekta darbības jomā un rezultātos. No ERAF tika finansēti 195 izlasē iekļautie projekti 40 darbības programmās 16 dalībvalstīs, savukārt no KF tika finansēti atlikušie trīs projekti – visi no vienas darbības programmas citā dalībvalstī. 6. attēlā redzama to kartēšana, savukārt II pielikumā sniegts pārskats par izlasē iekļauto projektu raksturlielumiem.

30 Savā 198 projektu izlasē mēs pamanījām, ka tika īstenoti 163 energoefektivitātes ieguldījumu projekti un 6 ar konsultācijām un energoauditiem saistīti projekti (pēdējie minētie Vācijā, Lietuvā un Zviedrijā), kas kopā veido 85 % no projektiem.

31 Papildus šiem projektiem mūsu izlase ietvēra 29 dažāda veida projektus (15 %), kurus nevaram uzskatīt par energoefektivitātes projektiem, un 12 no tiem bija atjaunojamās enerģijas projekti.

32 Mēs izvērtējām izvēlēto energoefektivitātes ieguldījumu projektu sasniegtos enerģijas ietaupījumus un efektivitāti, pārskatot projektu dokumentus un atbildes, ko saņēmām no aptaujātajiem atbalsta saņēmējiem. Aptauju nosūtījām visiem izlasē iekļautajiem atbalsta saņēmējiem. Jautājumu mērķis bija apkopot papildu informāciju par ieguldījumiem (t. i., laiku, to, kādā mērā tika izmantoti finansiālā snieguma rādītāji, ieguldījuma ilgumu un panākto enerģijas ietaupījumu), par izmantoto enerģijas avotu un tā izmaksām, kā arī apkopot atbalsta saņēmēju viedokli par ES līdzekļu lietderību viņu projektiem. Atbildes saņēmām par 142 no 163 energoefektivitātes projektiem (87 %).

33 Mēs nepārbaudījām projektus, ko finansē tikai ar finanšu instrumentu starpniecību, un neskaidrojām jautājumus, kas saistīti ar atbilstību, likumību un pareizību, tostarp atbilstību atbalsta intensitātes noteikumiem.

Apsvērumi

Neskaidra saikne starp ES finansējumu un uzņēmumu vajadzībām

34 Mēs izvērtējām, vai, ņemot vērā energoefektivitātes mērķus, ES fondi ir plānoti atbilstoši. Uzskatām, ka pareiza plānošana ir šāda:

1. Komisija identificē energoefektivitātes potenciālu un pamato uzņēmumu publiskā finansējuma vajadzības, pirms tiek noteikta uzņēmumu energoefektivitātes prioritāte;
2. darbības programmu finansējums ir saskaņots ar VERP noteiktajiem mērķiem;
3. tiek mudināts veiksmīgi ieviest dažādās darbības programmas;
4. iestādes var pamatot, ka to izvēlētais finansēšanas instruments bija rentabls veids energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.

Komisija neapzināja ES finansējuma nepieciešamību

35 Mēs novērtējām Komisijas veikto darbu pirms ieguldījumu prioritātes “Energoefektivitāte uzņēmumos” noteikšanas. Pārskatījām Komisijas izmantoto modelēšanas rīku rezultātus (PRIMES modelis), kā arī ERAF un KF ietekmes novērtējumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Mēs centāmies apzināt datus par uzņēmumu potenciālu un publiskā finansējuma vajadzībām, kas risināmas ar plānoto izdevumu satvaru.

36 Modelēšanas rīki sniedza datus par enerģijas patēriņu un enerģijas ietaupījumu potenciālu katrā darbības nozarē (t. i., ēkās, transportā, rūpniecībā), bet ne konkrēti uzņēmumos. Tā kā dalībvalstis vāc nozaru statistikas datus, izmantojot vienotu Eiropas klasifikācijas sistēmu, kurā neidentificē uzņēmumus katrā nozarē, ir grūti iegūt konkrētus datus par uzņēmumiem.

37 ERAF un KF ietekmes novērtējums bija vispārīgāks, vairāk pievēršoties tematiskajiem mērķiem, nevis ierosinātajām finansēšanas prioritātēm. Tajā netika skatītas energoefektivitātes uzlabošanas iespējas uzņēmumos un netika identificētas konkrētas uzņēmumu vajadzības pēc publiskā finansējuma.

38 Kohēzijas politikas fondu regulās ierosināts, ka ERAF un KF atbalsta visus uzņēmumus, nevis konkrētas nozares, izmantojot ieguldījumu prioritāti “Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos”.

39 ERAF un KF ietekmes novērtējumā netika aplēsts šo fondu devums energoefektivitātes mērķu sasniegšanā^[17] vai šajos uzņēmumos ieguldīto līdzekļu paredzamais sniegums.

Lielākā daļa dalībvalstu nosaka mērķus, kas saistīti ar energoefektivitāti uzņēmumos, bet tie ne vienmēr ir saistīti ar VERP noteiktajiem mērķiem

40 Valsts energoefektivitātes rīcības plānam vajadzētu kalpot par pamatu tam, lai identificētu nepieciešamību pēc finansiālā atbalsta energoefektivitātei uzņēmumos, tostarp attiecībā uz finansējumu no ES avotiem, kā arī noteiktu tā būtību. Ar publisko finansējumu it īpaši būtu jāfinansē jomas, kurās ir grūti īstenot VERP noteiktos mērķus, un būtu jānodrošina cieša saskaņotība starp stratēģiskajiem dokumentiem energoefektivitātes jomā un ERAF/KF stratēģiskajiem dokumentiem (partnerības nolīgums un DP)^[18].

41 Mūsu izlasē iekļautās dalībvalstis savās valsts vai reģionālajās darbības programmās nosaka “konkrētus mērķus” (izlasē iekļautās programmas skatīt 1. izcēlumā). Lielākā daļa programmu (73 %) ietver mērķus, kas ir tieši saistīti ar energoefektivitāti uzņēmumos. Citas programmas (15 %) ietver “konkrētu mērķi”, kas uzskatāms par ekvivalentu: CO₂ emisiju samazināšana. 12 % programmu izvirzīja mērķus, kas bija diezgan atšķirīgi no koncepcijas par energoefektivitāti uzņēmumos.

42 Dalībvalstīs, uz kurām attiecas revīzija, valstu energoefektivitātes rīcības plānos ir noteikti energoefektivitātes pasākumi dažādām darbības nozarēm. Tajos nav iekļauta īpaša uzņēmumu potenciāla un vajadzību analīze (Energoefektivitātes direktīva to neparedz). Kā norādījām ERP īpašajā ziņojumā Nr. 11/2020^[19], vajadzības, ko dalībvalstis noteica VERP, laika ierobežojumu dēļ nevarēja pienācīgi ņemt vērā, izstrādājot 2014.–2020. gada darbības programmas.

43 Nosakot vispārīgāku prioritāti ES līmenī, dalībvalstis varēja pielāgot atbalstu atbilstoši to īpašajām vajadzībām. Tomēr lielākajā daļā mūsu pārbaudīto 17 dalībvalstu darbības programmās paredzētā ieguldījumu prioritāte attiecībā uz energoefektivitāti uzņēmumos nebija skaidri saistīta ar valsts energoefektivitātes rīcības plānā veikto vajadzību novērtējumu.

44 Izņēmuma kārtā Bulgārija un Slovēnija savās programmās izveidoja īpašu saikni starp uzņēmumu energoefektivitātes mērķi un valsts energoefektivitātes rīcības plānu, savukārt Spānija, Francija, Itālija un Kipra (septiņas programmas šajās valstīs) noteica prasību, ka projektiem ir jāatbilst valsts vai reģionālajām stratēģijām.

45 Attiecībā uz jauno plānošanas periodu Kopīgo noteikumu regulā^[20] ir skaidri noteikts, ka Komisijai, apstiprinot DP, ir jāņem vērā attiecīgās problēmas, kuras konstatētas integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas no 2021. gadā aizstāj VERP.

Pēdējos gados ir samazinājies plānotais atbalsts, un lielākā daļa līdzekļu ir koncentrēti dažās dalībvalstīs

46 Kopīgo noteikumu regulā 2014.–2020. gadam^[21] prioritāte piešķirta uz izaugsmi orientētiem izdevumiem, tostarp energoefektivitātes jomā. Kad dalībvalstis pieņem lēmumu finansiāli atbalstīt energoefektivitāti uzņēmumos, tām ir jāsaskaņo finansējums ar apzinātajām vajadzībām, lai pēc iespējas labāk izmantotu ES izdevumu satvara resursus.

47 Mēs apzinājām 24 dalībvalstis, kas plānoja līdzekļus energoefektivitātei uzņēmumos 110 darbības programmās (situācija 2020. gada sākumā), no kurām septiņas ir teritoriālās sadarbības programmas.

48 Kopumā attiecīgajam laika posmam piešķirtie līdzekļi sākotnēji bija 2,8 miljardi EUR. Dalībvalstis līdz 2016. gadam tos palielināja līdz 3,2 miljardiem EUR, bet tad 2020. gadā samazināja līdz 2,4 miljardiem EUR. Šīs izmaiņas attēlotas 7. attēlā.

49 Piecas dalībvalstis (ES–27) izmantoja 64 % no piešķīruma energoefektivitātei uzņēmumos. Tās bija provizoriski izvēlējušās projektus, kuriem izmantoja 68 % no kopējā finansējuma. Sīkāka informācija sniegta 8. attēlā.

50 Desmit darbības programmas aptvēra 55 % no kopējā uzņēmumu energoefektivitātei paredzētā finansējuma 110 darbības programmās (sk. 9. attēlu) un 49 % no atlasītajām darbībām paredzētā finansējuma. Atlikusī uzņēmumu energoefektivitātes līdzekļu daļa ir sadalīta starp 100 citām darbības programmām, kuru vairumam ir ļoti nelieli piešķīrumi, t. i., 2 % vai mazāk no ES–27 kopējā piešķīruma energoefektivitātei uzņēmumos.

51 Saskaņā ar datiem, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai, 2020. gada beigās darbības programmās ir pilnībā piešķirti līdzekļi, kas bija plānoti energoefektivitātei uzņēmumos (105 % no plānotajiem līdzekļiem). Desmit lielākajās darbības programmās, ņemot vērā energoefektivitātei uzņēmumos plānotos apjomus, bija izvēlēts vidēji vairāk, nekā plānots (110 %), un vairāk nekā pārējās 100 darbības programmās. Minētajās pēdējās programmās izraudzītās darbības sasniedza vidēji 85 % no plānotajiem līdzekļiem. 10. attēlā parādīta izraudzītajām darbībām piešķirto līdzekļu daļa.

Darbības programmu ietvaros piešķīra galvenokārt dotācijas, nepamatojot šādu izvēli

52 Vadošajām iestādēm ir jāpamato finansēšanas instrumenti, kurus tās uzskatīja par piemērotiem politikas mērķu efektīvai sasniegšanai. Mēs pārbaudījām, vai DP bija sniegti pamatojumi un kāda bija finansēšanas instrumentu struktūra.

53 Kā noteikts Kopīgo noteikumu regulā 2014.–2020. gadam, iestādēm, lemjot par ES līdzekļu izmaksāšanu, izmantojot finanšu instrumentus, jāveic ex ante novērtējums. Izvēle nav jāpamato, piešķirot dotācijas. Dažos gadījumos iestādes savās atbildēs paskaidroja, ka ex ante novērtējumi liecināja par to, ka atbalsta saņēmējs nav ieinteresēts saņemt aizdevumu, tomēr darbības programmās iestādes nepamatoja finansēšanas instrumentu izvēli. Šāda pamatojuma sniegšanu paredz Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam^[22].

54 Lai analizētu finanšu instrumentu izmantojuma apmēru, mēs no vadošajām iestādēm pieprasījām to galasaņēmēju sarakstu, kuri ar šo instrumentu starpniecību saņem ERAF un KF atbalstu. Tāpat mēs analizējām ERAF un KF atbalsta aizdevumu daļu.

55 Lai gan Komisija nesniedza kvantitatīvu novērtējumu, tā programmas sākumā uzskatīja, ka ES fondiem būtu jādod impulss piesaistīt maksimāli daudz privāto ieguldījumu ar minimālu publisko atbalstu un ka ar finanšu instrumentiem būtu jāatbalsta ieguldījumi, kas paredzami kā finansiāli dzīvotspējīgi, savukārt ar dotācijām būtu galvenokārt jāatbalsta energoaudits vai inovatīvas tehnoloģijas uzņēmumos^[23].

56 Revīzijas laikā Komisija norādīja, ka tās pieredze saistībā ar energoefektivitātes finansēšanu liecina, ka dotāciju komponents, pat ja tas ir daļa no finanšu instrumenta, bieži vien ir nepieciešams ieguldījumu lēmumu pieņemšanai.

57 Lielākajā daļā darbības programmu bija piedāvātas tikai dotācijas. Lai gan daudzi atbalsta saņēmēji (72 %) atbildēja, ka ES dotācija palīdzēja viņiem pieņemt ieguldījumu lēmumu, vairāk nekā puse (63 %) arī norādīja, ka bija jau ieplānojuši ieguldījumu un ka ES dotācija palīdzēja paātrināt tā termiņu.

58 Inovācijas energoefektivitātē, kas ir viena no jomām, kurā, pēc Komisijas domām, bija nepieciešamas dotācijas, reti bija starp atlases kritērijiem (tikai divās no mūsu izlasē iekļautās 41 DP), un tās projektu atlases laikā ļoti maz ietekmēja kopējo vērtējumu.

59 Retāk tika izmantoti citi dotāciju mehānismi, piemēram, atmaksājamās dotācijas vai dotāciju/aizdevumu apvienojums. Trijās no mūsu izlasē iekļautajām darbības programmām divās dalībvalstīs projektu atbalstam tika izmantotas atmaksājamas dotācijas, kas saistītas ar konkrētiem snieguma nosacījumiem.

60 Vēl astoņās darbības programmās divās dalībvalstīs izmantoja dotācijas apvienojumā ar aizdevumiem. Proti, datubāzē bija iekļauti 794 projekti Itālijā un 170 projekti Ungārijā, kurus atbalstīja ar šā mehānisma palīdzību. Tie ir 8 % no projektiem, kuros saņem dotācijas.

61 Septiņās darbības programmās četrās citās dalībvalstīs dažus projektus finansēja tikai ar aizdevumiem, bet citus – ar dotācijām. Kopumā mēs konstatējām 167 projektus, kas tika atbalstīti tikai ar aizdevumiem. Kopējā aizdevuma vērtība bija 30 miljoni EUR, t. i., 1 % no kopējā līdzekļu apjoma izraudzītajām darbībām. 11. attēlā redzams aizdevumu sadalījums starp valstīm.

62 Mēs konstatējām, ka lielākā daļa “tīro” ERAF/KF aizdevumu tika piešķirti MVU projektiem, t. i., vairāk nekā 92 % no kopējās aizdotās summas. Lielie uzņēmumi ņēma ļoti maz aizdevumu (1 % no visiem aizdevumu saņēmējiem), un šie aizdevumi ir neliela daļa no visiem piešķirtajiem aizdevumiem (3 %). Sīkāka informācija sniegta 12. attēlā. Tāpat arī MVU veido lielāko daļu no aizdevumu un dotāciju saņēmējiem (91 %).

63 Tāpat projektu datubāzē ievērojām, ka līdz 2020. gada jūlijam, kas bija mūsu pēdējā informācijas pieprasījuma datums, vadošās iestādes sešās citās darbības programmās, kurās plānoja izmantot finanšu instrumentus, nebija noslēgušas līgumus. Šīs darbības programmas ir Bulgārijā, Vācijā, Spānijā, Horvātijā, Maltā un Slovākijā.

64 Visbeidzot, mēs analizējām publisko un privāto līdzekļu proporciju projektu izlasē un datubāzē. Konstatējām, ka abos gadījumos nedaudz vairāk nekā pusi no kopējām attaisnotajām izmaksām sedza ar privātiem līdzekļiem (52 %). Pārējie bija publiskie līdzekļi. ERAF un KF veidoja lielāko daļu no izraudzītajās darbībās izmantotajiem publiskajiem līdzekļiem (86 %).

Dalībvalstu procedūras bieži veicina efektivitāti

65 Mēs vērtējām, vai atlases procedūras veicina energoefektivitātes projektu efektivitāti un lietderību. Savā darbā veicām atlases procedūru pārskatīšanu un novērtēšanu, pamatojoties uz 163 energoefektivitātes projektu izlasi.

66 Mēs uzskatām, ka pareiza atlases procedūra ir šāda:

1. attiecībā uz energoefektivitātes ieguldījumu projektiem pieprasīt iesniegt un apstiprināt enerģijas ietaupījumus gan pieteikumā, gan pēc projekta pabeigšanas;
2. ļaut vadošajām iestādēm atlasīt efektīvus un lietderīgus ieguldījumu projektus;
3. rezultātā atlasīt efektīvus projektus;
4. kā kritērijus izmantot atbilstošus datus.

Lielākajā daļā gadījumu atlases procedūras paredz pieteikumos iekļaut paredzamos enerģijas ietaupījumus, ko parasti apstiprina energoauditi

67 Mēs izvērtējām atlases procedūras, lai pārbaudītu, vai tajās bija prasīts pieteikumos iekļaut enerģijas ietaupījumu skaitliskas aplēses. Pēc tam mēs pārbaudījām, vai projektu pieteikumos bija norādīti gaidāmie ietaupījumi un vai neatkarīgie eksperti vai energoauditi tos bija apstiprinājuši.

Pieteikumos ir norādīti paredzamie ietaupījumi

68 Attiecībā uz visiem mūsu izlasē iekļautajiem energoefektivitātes projektiem atlases procedūras paredzēja, ka pieteikumos ir jāiekļauj vismaz paredzamais enerģijas ietaupījums un, lielākoties, aplēstais CO₂ ietaupījums.

69 13. attēls sniedz nelielu ieskatu izlasē iekļauto energoefektivitātes projektu vidējā paredzamā enerģijas ietaupījuma sadalījumā pa nozarēm, pamatojoties uz pieteikumos sniegtajām aplēsēm. Kā bija sagaidāms, tajā norādīts, ka lielie uzņēmumi vidēji panāk daudz lielākus kopējos enerģijas ietaupījumus nekā MVU rūpniecībā un ka rūpniecības uzņēmumi panāk lielākus ietaupījumus nekā tie, kas darbojas pakalpojumu jomā. Mēs iekļāvām publiskā sektora struktūras, kuras veic komercdarbību un ko iestādes klasificē kā uzņēmumus.

70 Lielākajai daļai projektu (88 %) pieteikumā bija jāiekļauj arī aplēstais CO₂ ietaupījums. Izņemot dažus gadījumus, iestādes nepieprasīja norādīt sertificētus emisiju samazinājumus. Pārējos 20 energoefektivitātes projektos CO₂ ietaupījumi netika aplēsti.

Paredzamos ietaupījumus parasti apstiprina neatkarīgi eksperti vai energoauditi, bet faktiskos rezultātus apstiprina retāk

71 Energoauditi sniedz skaidru un neatkarīgi pārbaudītu informāciju, ļaujot uzņēmumiem noteikt savu enerģijas taupīšanas potenciālu. Energoefektivitātes direktīvā ir noteikts, ka lielajiem uzņēmumiem ir jāveic energoaudits, bet dalībvalstu iestādēm ir jāmudina MVU veikt energoauditu, piemēram, izveidojot atbalsta shēmas energoaudita un rentablu energoaudita ieteikumu īstenošanas izmaksu segšanai.

72 Mūsu izlasē lielākā daļa iestāžu pieprasīja atbalsta saņēmējiem apstiprināt no finansētajiem ieguldījumiem paredzamos enerģijas ietaupījumus. Rezultātā lielākajā daļā projektu (87 %) ex ante energoauditi vai neatkarīgu ekspertu ziņojumi apstiprināja paredzamos enerģijas ietaupījumus. Projektos nebija jāpierāda, ka ierosinātie ieguldījumi ir rentabli pasākumi, kas izriet no energoaudita.

73 Pēc projekta pabeigšanas 90 % atbalsta saņēmēju ziņoja par projekta rezultātiem: 66 % projektu sasniedza vai pārsniedza plānotos ietaupījumus, bet 24 % nesasniedza gaidīto. Mazāk nekā ceturtajā daļā (23 %) energoefektivitātes projektu iesniegto skaitļu pārbaudei tika veikts ex post neatkarīgs novērtējums.

Parasti vadošās iestādes nosaka minimālos snieguma standartus

74 Lai maksimāli palielinātu ierobežoto resursu ietekmi, publiskajiem izdevumiem būtu jāfinansē efektīvi un lietderīgi projekti un jāņem vērā izmaksu samazinājums.

75 Lemjot par ieguldījumiem energoefektivitātē, standartiem ir būtiska nozīme. Atlases procedūrām it īpaši būtu jāatbilst ES vai valstu un reģionālajiem energoefektivitātes standartiem un darbības programmas prioritātēm.

76 ES tiesību aktos ir noteikti ēku^[24] un rūpniecības standarti^[25], bet nav īpašu standartu uzņēmumiem visā ES. Tomēr Komisija veicina paraugprakses apmaiņu attiecībā uz ilgtspējīgiem enerģijas ieguldījumu projektiem. Kā piemēru var minēt Energoefektivitātes riska mazināšanas platformu (DEEP), kas ir atvērta avota iniciatīva, kuru Komisija uztur kopā ar finanšu iestādēm. Tā ietver no visā ES īstenotajiem energoefektivitātes projektiem gūtu augšupēju informāciju, piemēram, par atmaksāšanās termiņu un enerģijas patēriņa novēršanas vidējām izmaksām. Mēs šo datubāzi izmantojām kā etalonu savā projektu analīzē.

77 Dalībvalstīs visos analizētajos uzaicinājumos tika veicināta projektu atlase saskaņā ar attiecīgajās darbības programmās noteiktajiem mērķiem. Iestādes atlasīja 141 no visiem 163 izlasē iekļautajiem energoefektivitātes projektiem (87 %) saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuros prasīts minimālais enerģijas ietaupījums, salīdzinot ar situāciju pirms tam vai salīdzinājumā ar valsts standartiem.

78 Mēs ievērojām, ka minimālā enerģijas ietaupījuma prasības saskaņā ar DP un to vērienīguma līmenis dažādās DP būtiski atšķiras. 2. izcēlumā sniegti programmai specifisku standartu piemēri attiecībā uz minimālo enerģijas ietaupījumu.

79 Vienpadsmit darbības programmās sešās dalībvalstīs iestādes atlases kritērijos noteica minimālo robežvērtību CO₂ ietaupījumiem. Konkrēti, šādi atlases kritēriji attiecās uz 25 no 163 energoefektivitātes projektiem (15 %).

80 Izvērtējot snieguma standartu izmantošanu, mēs ievērojām, ka 76 % energoefektivitātes projektu (124 no 163) tika atlasīti uzaicinājumos, nosakot efektivitātes kritērijus, kuros ņemtas vērā izmaksas un enerģijas ietaupījums (piemērus sk. 3. izcēlumā).

Ieguldījumi energoefektivitātē var būt efektīvi bez valsts atbalsta

81 Lai analizētu projekta kopējo efektivitāti, mēs salīdzinājām vienas enerģijas vienības ietaupījuma izmaksas mūsu projektiem ar attiecīgajiem kritērijiem. Mēs konstatējām, ka mūsu projektiem svarīgs kritērijs ir informācija par enerģijas taupīšanas vidējām izmaksām DEEP datubāzē un maksu par elektrību, kas ir enerģijas avots, ko pārsvarā izmanto izlasē iekļautie atbalsta saņēmēji.

82 2020. gadā lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, ES–27 elektroenerģijas izmaksu vidējā vērtība bija 104 EUR/MWh^[26]. Šīs izmaksas neietver atgūstamos nodokļus un PVN.

83 Lai veiktu salīdzinājumu, katram projektam mēs vispirms aprēķinājām enerģijas ietaupījumu, kas panākts ar katru ieguldīto euro. Tā ir kopējā enerģijas ietaupījuma, kas sasniegts ieguldījuma termiņā, attiecība pret kopējām attiecināmajām projekta izmaksām.

84 Pēc tam ieguvām apgriezto vērtību, t. i., izmaksas vienas MWh enerģijas ietaupījuma sasniegšanai (zināmas kā “novēršanas izmaksas”), ņemot vērā uzkrāto ietaupījumu visā projekta laikā. Aprēķins ir līdzīgs DEEP datubāzes projektiem izmantotajam aprēķinam.

85 Pamatojoties uz šiem datiem, mēs konstatējām, ka visos projektos vidējās novēršanas izmaksas ir 56 EUR. Attiecībā uz MVU vidējās novēršanas izmaksas bija 57 EUR, savukārt attiecībā uz lieliem uzņēmumiem – 34 EUR.

86 14. attēlā redzams, ka vienas MWh enerģijas ietaupījuma sasniegšanas vidējās izmaksas (56 EUR) bija puse no elektroenerģijas vidējām izmaksām (104 EUR). Padziļināta analīze parādīja, ka arī darbības programmu līmenī vairumā darbības programmu (28 no 30, kurās īstenoja energoefektivitātes projektus) arī novēršanas izmaksu vidējā vērtība bija zemāka par elektroenerģijas cenu.

87 Šis rezultāts liecina, ka kopumā projekti bija efektīvi. It īpaši rentablāk bija ieguldīt enerģijas taupīšanā, nevis maksāt par elektroenerģiju, pat tad, ja netiktu piešķirtas ES dotācijas.

88 Tomēr projekti, kurus pārbaudījām, vidēji bija mazāk efektīvi nekā DEEP projekti (sk. 14. un 15. attēlu). Proti, izlasē iekļauto projektu vidējās novēršanas izmaksas bija augstākas par vidējo DEEP vērtību (gan lieliem uzņēmumiem, gan MVU vai gan rūpniecībai, gan ēkām).

Finanšu rādītāji – spēcīgs snieguma novērtēšanas rīks, ko vadošās iestādes neņem vērā

89 Lielākā daļa atbalsta saņēmēju, kuri atbildēja uz mūsu aptaujas jautājumiem, savu projektu novērtēšanai izmantoja finansiālā snieguma kritērijus:

1. atmaksāšanās laiks: (73 % atbalsta saņēmēju);
2. iekšējās atdeves koeficients (45 % atbalsta saņēmēju);
3. neto pašreizējā vērtība (38 % atbalsta saņēmēju);
4. rādītāji, pēc kuriem novērtē ieguvumus, ko dod mazāka uzturēšana, lielāka produktivitāte, mazāk citu papildu pakalpojumu, vides sertifikācija utt. (40 % atbalsta saņēmēju).

90 Dažas vadošās iestādes izmantoja finanšu rādītājus, novērtējot projekta priekšrocības. Savā analīzē galveno uzmanību pievērsām atmaksāšanās laika izmantošanai, kas ir atbalsta saņēmēju visbiežāk izmantotais finanšu rādītājs.

91 Pretstatā atbalsta saņēmējiem iestādes atmaksāšanās laiku izmantoja projektu novērtēšanai tikai divās no 30 darbības programmām, kurās īstenoja energoefektivitātes projektus. Proti, finansējumu saņemtu tikai tie projekti, kur atmaksāšanās laiks pārsniedz noteiktu termiņu (piemēram, 2 gadus). Iestādes nav noteikušas atmaksāšanās laika augšējo robežu, lai noteiktu projektu īstenojamību.

92 Mēs izvērtējām, kāda ietekme uz projekta efektivitāti būtu atmaksāšanās laika izmantošanai atlases procesā. Izmantojot atbalsta saņēmēju sniegtos datus, mēs vispirms aprēķinājām ieguldījumu atmaksāšanās laiku. Mēs izmantojām kopējās attiecināmās izmaksas, kas dalītas ar ikgadējiem izmaksu ietaupījumiem, kuri iegūti no pieteikumos sniegtajiem enerģijas ietaupījumiem, ja tādi ir pieejami. Ja nē, mēs šos izmaksu ietaupījumus aprēķinājām, pamatojoties uz enerģijas cenu un ietaupīto enerģijas daudzumu gadā. Mēs neņēmām vērā papildu ieguvumus un izmaksu ietaupījumus, ko radīja šie ieguvumi, jo līdzekļu galvenais mērķis bija uzlabot energoefektivitāti.

93 Mēs varējām aprēķināt atmaksāšanās laiku kopumā 150 no izlasē iekļautajiem 163 energoefektivitātes projektiem. No minētajiem 150 projektiem, kuriem bija aplēsts atmaksāšanās laiks, 132 projekti sniedza informāciju arī par ieguldījuma ilgumu.

94 Attiecībā uz katru no šiem projektiem mēs salīdzinājām aplēsto atmaksāšanās laiku un ieguldījuma ilgumu. Mēs ievērojām, ka 6 % gadījumu atmaksāšanās laiks bija tikai nedaudz virs minētā ilguma (starpība mazāka par 10 %), savukārt trešajai daļai (29 %) atmaksāšanās laiks bija krietni ilgāks par ieguldījuma ilgumu.

95 Tā kā pēdējie minētie projekti, visticamāk, nebija finansiāli dzīvotspējīgi, mēs padziļināti analizējām to efektivitāti. Proti, ņemot vērā aplēsto atmaksāšanās laiku un ieguldījuma ilgumu, mēs izpētījām, kā tie ietekmēja vidējās enerģijas patēriņa novēršanas izmaksas.

96 Vienas enerģijas vienības (MWh) ietaupīšanas vidējās izmaksas aprēķinājām divos posmos:

1. sākot ar katru ieguldīto euro, tāpat kā veidojot izlasi pēc naudas vienības principa, mēs vispirms aprēķinājām vidējo ietaupīto enerģiju uz ieguldīto euro uz konkrēto (apakš)grupu (MWh/EUR);
2. pēc tam mēs aprēķinājām vidējās vienas enerģijas vienības ietaupīšanas (jeb “novēršanas”) izmaksas tai pašai (apakš)grupai, nosakot iepriekš minētā apgriezto vērtību (EUR/MWh).

97 Mēs analizējām 132 projektus, par kuriem mums bija visi nepieciešamie dati par novēršanas izmaksām, atmaksāšanās laiku un ieguldījuma ilgumu. Mēs identificējām trīs projektu kategorijas (apakšgrupas), kuru aplēstais atmaksāšanās laiks bija:

1. īsāks par ieguldījuma kalpošanas laiku (86 projekti);
2. nedaudz ilgāks par ieguldījuma kalpošanas laiku, t. i., līdz 10 % starpība (8 projekti);
3. ilgāks par ieguldījuma kalpošanas laiku, t. i., vairāk nekā 10 % starpība (38 projekti).

98 Mēs ievērojām, ka vidējās enerģijas patēriņa novēršanas izmaksas būtiski pieauga, ja atmaksāšanās laiks bija ilgāks par ieguldījuma kalpošanas laiku (sk. 16. attēlu). Tas liek apšaubīt ES fondu finansējuma izmantošanu šādiem projektiem.

99 Projektiem ar ļoti īsu atmaksāšanās laiku, t. i., mazāk nekā 5 gadiem, izmaksas bija ievērojami zemākas par vidējo rādītāju (26 EUR). Tas liek apšaubīt ES dotāciju nepieciešamību to izstrādei.

100 Tāpat mēs analizējām, kā attiecība starp atmaksāšanās laiku un ieguldījuma ilgumu ietekmēja vidējās CO₂ novēršanas izmaksas 129 projektiem, par kuriem mums bija visi šie dati, pamatojoties uz tām pašām apakšgrupām kā attiecībā uz enerģijas patēriņa novēršanas izmaksām (attiecīgi 85, 8 un 36 projekti). Mēs novērojām to pašu tendenci, kas atspoguļota 17. attēlā.

101 Visbeidzot, mēs analizējām iestāžu noteikto efektivitātes kritēriju iespējamo ietekmi uz enerģijas izmaksu un CO₂ ietaupījumu ierobežošanu salīdzinājumā ar ieguldījuma kalpošanas laiku. Īpaši centāmies noskaidrot, vai šie kritēriji veicina projekta efektivitāti.

102 No 124 projektiem, uz kuriem attiecās energoefektivitātes kritēriji, t. i., rādītāji, pēc kuriem noteica izmaksu un enerģijas ietaupījumu attiecību, 107 projektos tika sniegti pietiekami dati, lai mēs varētu aprēķināt novēršanas izmaksas. Attiecībā uz 39 projektiem, kuriem nebija šādu kritēriju, 35 projektos bija pietiekami daudz datu, lai mēs varētu aprēķināt novēršanas izmaksas.

103 Attiecībā uz 142 projektiem, par kuriem mums bija visi nepieciešamie dati, mēs ievērojām, ka efektivitātes kritēriju izmantošana atlases laikā ievērojami nesamazināja vidējās novēršanas izmaksas. Proti, 107 projektiem, kam piemēroja šādus kritērijus, enerģijas patēriņa novēršanas izmaksas vidēji bija 34 EUR, bet 35 projektiem, uz kuriem neattiecās robežvērtības, novēršanas izmaksas bija vidēji 37 EUR.

104 Tāpat mēs analizējām saikni starp CO₂ novēršanas izmaksām un CO₂ izmaksu efektivitātes kritēriju noteikšanu. Šādi kritēriji attiecās uz 25 no 163 projektiem. Izmantojot to pašu iepriekš minēto metodiku, mēs ievērojām, ka CO₂ izmaksu efektivitātes kritēriju noteikšana nesamazināja CO₂ novēršanas vidējās izmaksas.

105 Mēs secinām, ka efektivitātes kritēriju izmantošana, kas ierobežo enerģijas izmaksas un CO₂ ietaupījumus, maz ietekmēja enerģijas patēriņa vai CO₂ novēršanas vidējās izmaksas. Turpretī, izmantojot atmaksāšanās laiku kā projektu atlases papildu kritēriju, tiktu veicināta ES līdzekļu novirzīšana īstenojamiem projektiem un palielināta to efektivitāte (samazinot enerģijas ietaupījumu izmaksas. ERP īpašajā ziņojumā Nr. 11/2020 ir ieteikts ēku energoefektivitātei izmantot kritēriju kopumu.

106 Izmantojot šos snieguma kritērijus, iestādēm būtu vieglāk pieņemt lēmumu par piemērotu finansēšanas instrumentu vai publiskā finansējuma nepieciešamību. Projektiem ar ļoti īsu atmaksāšanās laiku un zemām novēršanas izmaksām visrentablāk būtu izmantot aizdevumus; šie projekti, visticamāk, tiktu īstenoti pat bez ES dotācijas. Turpretī mēs uzskatām, ka ES atbalsts nebija piemērots mazāk efektīviem projektiem (sk. 94. punktu).

Pašreizējā snieguma satvarā netiek novērtēts ES finansējuma kopējais ieguldījums

107 Komisijai būtu jāuzrauga darbības programmu rezultāti, pamatojoties uz devumu, ko tā sagaidīja no ERAF un KF, lai risinātu uzņēmumu vajadzības enerģijas taupīšanas jomā un vispārējā nozīmē sasniegtu energoefektivitātes mērķus.

Vienotais snieguma satvars nenodrošināja konsolidētu informāciju par tiešajiem rezultātiem un koprezultātiem

108 Ar 2014.–2020. gada ERAF un KF regulām tika izveidots vienots snieguma satvars, lai uzraudzītu rezultātus, kas gūti no ES finansējuma. Attiecībā uz dažām kopējām ES ieguldījumu prioritātēm, t. i., ēku energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu projektiem, ar regulām tika izveidots vienotu rādītāju kopums, kas ļauj uzraudzīt tiešos rezultātus un koprezultātus (sk. 4. izcēlumu).

109 Attiecībā uz energoefektivitāti uzņēmumos regulā nebija noteikti konkrēti kopīgi rādītāji. Komisija uzskatīja, ka ir grūti aprēķināt energoefektivitātes pasākumu ietekmi uz enerģijas ietaupījumiem, pamatojoties uz augšupēju aprēķinu, un pasākumu saskaitīšana var būt tikai tuvināšana^[27].

110 Pēc darbības programmu apstiprināšanas Komisija lēsa, ka kohēzijas politikas fondi palīdzēs samazināt ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par aptuveni 30 miljoniem tonnu CO₂ un finansēs energoefektivitāti un citas mazoglekļa iniciatīvas aptuveni 57 000 uzņēmumu ES–28 valstīs^[28]. Šī informācija neļauj noteikt energoefektivitātes projektu ekskluzīvos ieguvumus.

111 Tā kā nebija kopīgu ES rādītāju attiecībā uz energoefektivitāti uzņēmumos, vadošās iestādes ierosināja konkrētai programmai specifiskus koprezultāta un tiešo rezultātu rādītājus. Lielākā daļa rādītāju mēra enerģijas ietaupījumu vai energointensitātes samazinājumu. Dažas iestādes izmantoja kopīgo snieguma rādītāju, ar ko mēra CO₂ emisiju samazinājumu, lai kvantitatīvi izteiktu energoefektivitātes uzlabojumu tiešos rezultātus.

112 Darbības programmu līmenī katrai programmai specifiskie rādītāji pēc definīcijas atšķiras (sk. 5. izcēlumu). Dažreiz atšķirības vērojamas pat starp vienas dalībvalsts darbības programmām (piemēram, Vācijā un Itālijā). Turklāt daži no tiem ir konteksta rādītāji, kas atspoguļo datus par visu ekonomiku, nevis ar projektiem saistīti tiešo rezultātu vai koprezultāta rādītāji.

113 Atbilstoši programmai specifiskajiem tiešo rezultātu rādītājiem dažu projektu pieteikumos bija iekļautas aplēses par primārās enerģijas ietaupījumu, citos projektos – par galīgajiem ietaupījumiem, un vēl dažos projektos nebija precizēts, kāda veida aplēses tika sniegtas.

114 Pašreizējā redakcijā nav iespējams ES līmenī apkopot tiešos rezultātus un koprezultātus vai iegūt informāciju par projektu ieguldījumu enerģijas taupīšanas pienākumos, jo dalībvalstis nevāc viena veida neapkopotus datus.

115 Attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu ERAF un KF regulā^[29] ir noteikti kopīgi energoefektivitātes snieguma rādītāji. Sākotnējais priekšlikums ietvēra vairākus šādus rādītājus, kā redzams 6. izcēlumā, bet koplēmuma procedūras laikā tie mainījās, tāpēc galīgajā tekstā ir saglabāts viens rādītājs, kurā īpaši minēti uzņēmumi.

116 Pārskatītajos rādītājos mēs konstatējām šādas nepilnības:

1. kopīgie rādītāji nav saskaņoti ar rādītājiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu par Enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību, kurā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāziņo par primārās un galīgās enerģijas ietaupījumiem vai par primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu (2020. gads salīdzinājumā ar 2030. gadu);
2. izmantojot rādītāju, kas mēra primārās enerģijas patēriņu (kopējās nepieciešamās enerģijas samazinājumu), atjaunojamos energoresursus var iekļaut energoefektivitātes izdevumu un rezultātu uzraudzībā. Lai gan atjaunojamie energoresursi samazina no tīkla nepieciešamās enerģijas daudzumu, projektos to darbībai tiek izmantots tāds pats enerģijas daudzums (enerģijas galapatēriņš).

Saskaņā ar aplēsēm ES finansētie energoefektivitātes projekti dos pieticīgu ieguldījumu ES mērķu sasniegšanā

117 Lai novērtētu projekta ieguldījumu energoefektivitātē, mēs aprēķinājām ieguldīto līdzekļu paredzamo ietekmi, t. i., iegūto enerģijas ietaupījumu apjomu (MWh). Savu novērtējumu balstījām uz 142 projektiem, par kuriem mums bija nepieciešamie dati.

118 Vispirms mēs uz katru projektu sadalījām kopējos aplēstos enerģijas ietaupījumus, ko radīs ES finansētie ieguldījumi. Mūsu aprēķini liecina, ka, ja ex ante aplēses būtu precīzas, energoefektivitātes projektos ieguldītie 1000 EUR ieguldījuma periodā ļautu ietaupīt vidēji 28 MWh enerģijas.

119 Pēc tam mēs ekstrapolējām šo aplēsi uz visiem energoefektivitātes projektiem mūsu datubāzē, jo tajā bija vērojamas līdzīgas iezīmes kā izlasē. Kopējā attiecināmā summa, kas ieguldīta mūsu datubāzes energoefektivitātes projektos, bija 3,5 miljardi EUR. Mūsu ekstrapolācija liecina, ka, ja ex ante aplēses būtu precīzas, ERAF un KF finansētie energoefektivitātes projekti (ņemot vērā situāciju 2020. gada oktobrī) ļautu ietaupīt aptuveni 100 miljonus MWh visā projekta darbības laikā (8,7 miljoni tonnu naftas ekvivalenta (Mtoe)).

120 To vidējais ieguldījuma ilgums ir 18 gadi, ietaupījumu apjoms gadā ir aptuveni 0,48 Mtoe. Tā kā pašreizējie centieni sasniegt 2030. gada energoefektivitātes mērķus ir vērsti uz ietaupījumu 137 Mtoe apmērā, projekta ietaupījumi veido aptuveni 0,3 % no šiem centieniem.

Secinājumi un ieteikumi

121 Energoefektivitātes uzlabošana ir ES klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu un Eiropas zaļā kursa galvenais elements. Joprojām ir vajadzīgi ievērojami centieni, lai sasniegtu uzlabotos ES mērķus energoefektivitātes jomā, un uzņēmumiem ir svarīga nozīme šo centienu īstenošanā. Komisija un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par politikas pasākumu izstrādi un ieviešanu energoefektivitātes jomā (01.–15. punkts).

122 Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ERAF un KF piešķīra 2,5 miljardus EUR izraudzītajām darbībām, kas veicina energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus uzņēmumos (14. un 15. punkts). Dalībvalstis un Komisija kopīgi pārvalda šos līdzekļus (16.–20. punkts).

123 Mēs pārbaudījām, vai ES kohēzijas politikas fondu līdzekļi uzņēmumu energoefektivitātes veicināšanai ir izlietoti saprātīgi. Kopumā mēs konstatējām, ka plānotie tēriņi nebija labi integrēti ES energoefektivitātes stratēģijā, un atsevišķos projektos bija vērojamas efektivitātes problēmas. Dalībvalstis izveido projektu efektivitātes kritērijus, tomēr ar tiem vien nevar uzlabot projektu efektivitāti. Lai gan pašreizējā uzraudzības sistēma neietver gaidāmos rezultātus, tie liecina, ka projektu ieguldījums energoefektivitātes mērķu sasniegšanā būs ierobežots.

124 Mēs apsvērām, vai Komisija un dalībvalstis ir novērtējušas ES līdzekļu atbilstošu izlietojumu energoefektivitātes mērķu sasniegšanas atbalstam. Mēs konstatējām, ka, lai gan ERAF un KF piedāvā iespēju līdzfinansēt energoefektivitāti uzņēmumos, Komisija nav pamatojusi, kā ERAF un KF varētu palīdzēt risināt specifiskās finansējuma vajadzības energoefektivitātei uzņēmumos kopējo un publisko ieguldījumu izteiksmē (34.–39. punkts).

125 Darbības programmās ir noteiktas skaidras prioritātes un mērķi attiecībā uz energoefektivitāti uzņēmumos, lai gan lielākajā daļā nav norādīts to plānotais devums VERP īstenošanā (40.–45. punkts).

1. ieteikums. Novērtēt kohēzijas politikas fondu iespējamo un faktisko devumu energoefektivitātes veicināšanā

Komisijai jāuzlabo līdzekļu izmantošana, mērķtiecīgi novērtējot:

1. plānošanas posmā uzņēmumu energoefektivitātē ieguldīto ES līdzekļu iespējamo devumu, ņemot vērā publiskā finansējuma vajadzības, kā norādīts nacionālajos enerģētikas un klimata plānos;

Termiņš: 2022. gads.

1. 2014.–2020. gada plānošanas perioda izvērtēšanā – energoefektivitātes projektu īpašo ietekmi uz uzņēmumiem.

Termiņš: 2024. gads.

126 Nelielā skaitā darbības programmu bija plānots ievērojamu summu un kopējā ERAF un KF ieguldījuma daļu izmantot energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmumos valsts vai reģionālā līmenī. Šajās programmās bija arī lielāks izvēlēto līdzekļu īpatsvars salīdzinājumā ar pārējām programmām (46.–51. punkts).

127 Mēs konstatējām, ka dalībvalstu iestādes galvenokārt izmantoja dotācijas. Iestādes nepamatoja savu finansiālā atbalsta izvēli darbības programmās. Nav iespējams noteikt, cik lielā mērā projekti tiktu īstenoti bez ES atbalsta, bet informācija, ko guvām no atbalsta saņēmēju sniegtajām atbildēm, liecina, ka tā, iespējams, tiktu īstenots neliels vairākums projektu. Publiskās dotācijas nodrošināja aptuveni pusi no kopējiem projekta ieguldījumiem, un ES komponents (ERAF un KF) nodrošināja lielāko publiskā atbalsta daļu (52.–64. punkts).

128 Tāpat mēs novērtējām, vai dalībvalstis īstenoja procedūras, kas ļāva atlasīt efektīvus projektus. Mēs konstatējām, ka kopumā atlases process sekmēja efektīvu projektu izvēli, lai gan programmas vispārējo sniegumu ietekmēja nepilnības.

129 Mēs konstatējām, ka lielākā daļa dalībvalstu pieprasīja uzņēmumiem iesniegt apstiprinātas enerģijas ietaupījumu aplēses un dažos gadījumos pat piedāvāja šiem uzņēmumiem finansiālu atbalstu ex ante energoauditu veikšanai. Projektu rezultātu ex post apstiprināšana notika retāk (67.–73. punkts).

130 Lielākā daļa vadošo iestāžu parasti pieprasīja, lai projektos tiktu ievēroti minimālie enerģijas ietaupījumu un snieguma standarti, pat ja uzņēmumiem nepiemēro ES efektivitātes standartus. Šo prasību vēriens bija atšķirīgs, bet lielākā daļa veicināja būtiskus ietaupījumus. Tāpat mēs konstatējām, ka dažu dalībvalstu iestādes bija noteikušas efektivitātes kritērijus ieguldījumiem (74.–80. punkts).

131 Kopumā projekti šķita efektīvi: enerģijas ietaupījumu sasniegšanas vidējās izmaksas bija zemākas nekā elektroenerģijas vidējā cena dalībvalstīs, lai gan zemāka par DEEP kritēriju (81.-88. punkts).

132 Projektu atlasē reti izmantoja finansiālos rādītājus, neraugoties uz to, ka lielākā daļa atbalsta saņēmēju tos bija izmantojuši. Mēs ievērojām, ka trešdaļai projektu atmaksāšanās laiks bija ilgāks par ieguldījuma ilgumu, kas nozīmē, ka tie nebija efektīvi (89.–94. punkts).

133 Analizējot, cik lielā mērā atmaksāšanās laiks ietekmē enerģijas taupīšanas izmaksas, mēs ievērojām, ka ļoti ilgs atmaksāšanās laiks, t. i., ilgāks par ieguldījuma termiņu, paredz ievērojami lielākas enerģijas ietaupījumu sasniegšanas izmaksas (95.–100. punkts). Energoresursu un CO₂ izmaksu efektivitātes kritēriju noteikšana būtiski nesamazināja vidējās ietaupījumu izmaksas (101.–103. punkts).

134 Būtu efektīvāk izmantot atmaksāšanās laiku, un tas varētu palīdzēt noteikt piemērotus finansēšanas instrumentus. Projekti ar ļoti īsu atmaksāšanās laiku un zemām novēršanas izmaksām, visticamāk, tiktu īstenoti arī bez ES dotācijas; tos varētu finansēt ar aizdevumiem (99. un 106. punkts). Jaunā Kopīgo noteikumu regula paredz, ka iestādēm attiecībā uz jaunajām darbības programmām ir jāpamato finansēšanas instrumenta izvēle (53. punkts).

2. ieteikums. Pārbaudīt, vai finansēšanas instrumenta izvēle ir pienācīgi pamatota

Komisijai jāpārbauda, vai dalībvalstu programmu priekšlikumos ir pienācīgi pamatota finansēšanas instrumenta izvēle un vai dotācijas netiek izmantotas gadījumos, kad finanšu instrumenti būtu piemērotāki.

Termiņš: 2022. gads.

135 ES atbalsts nebūtu jāsniedz gadījumos, kad atmaksāšanās laiks ievērojami pārsniedz ieguldījuma ilgumu, kas nozīmē, ka projekti ir mazāk efektīvi un, visticamāk, nav finansiāli dzīvotspējīgi (106. punkts). Šāda izrādījās trešā daļa projektu, par kuriem mums bija dati (94. punkts).

136 Visbeidzot, ņemot vērā rādītājus un mūsu veikto analīzi, mēs vērtējām, vai projekta rezultāti uzrāda uzņēmumu energoefektivitātes uzlabojumus.

137 Lai gan prioritāte uzlabot energoefektivitāti uzņēmumos ir noteikta ES līmenī, nav vienotu rādītāju, ar kuriem mērītu tās tiešos rezultātus un koprezultātus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Rādītāji, ar kuriem mēra to uzņēmumu skaitu, kas iegulda mazoglekļa risinājumos vai samazina CO₂ emisijas, attiecas uz vairākām prioritātēm, un energoefektivitātes prioritātes iznākumu un rezultātus nav iespējams noteikt (108.–110. punkts). Dalībvalstis nosaka programmai specifiskus rādītājus, bet to tiešos rezultātus un koprezultātus nevar apkopot ES līmenī (111.–114. punkts).

138 Kohēzijas politikas fondu tiesību aktos 2021.–2027. gadam ir noteikti vienoti energoefektivitātes rādītāji (115. punkts). Tomēr tie nav saskaņoti ar citām ES ziņošanas prasībām, piemēram, ar Regulu par Enerģētikas savienības un rīcības klimata pasākumu jomā pārvaldību, kas ir izstrādāta sīkāk. Jaunie rādītāji ļauj iestādēm uzskatīt, ka atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana ir ieguldījums energoefektivitātē, kas ietekmē klimatrīcības apsekošanu un izdevumu uzraudzību energoefektivitātes jomā (116. punkts).

139 Visbeidzot, mēs aprēķinājām, ka līdzfinansētajos projektos radītā enerģijas ietaupījuma devums enerģijas taupīšanas vajadzību apmierināšanā līdz 2030. gadam ir ierobežots, proti, aptuveni 0,3 % (117.–120. punkts).

Šo ziņojumu 2021. gada 24. novembrī Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Samo Jereb.

Pielikumi

I pielikums. Datubāzē iekļauto projektu analīze

II pielikums. Izlases raksturlielumi

Akronīmi un saīsinājumi

(M)(k)toe: miljoni/kilogrami tonnu naftas ekvivalenta

CO₂: oglekļa dioksīds

DEEP: Energoefektivitātes riska mazināšanas platforma

DP: darbības programma

ENER ĢD: Enerģētikas ģenerāldirektorāts

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

GWh: gigavatstunda

IKP: iekšzemes kopprodukts

KF: Kohēzijas fonds

Koe/$ 2015p: naftas ekvivalents kilogramos 2015. gada cenās ASV dolāros

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

MWh: megavatstunda

PJ/GJ: penta/gigadžouls

REGIO ĢD: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

SFC: Eiropas Savienības struktūrfondu komunikācijas sistēma

TS: teritoriālā sadarbība

VERP: Valsts energoefektivitātes rīcības plāns

Glosārijs

DALĪBVALSTIS: Eiropas Savienības 27 valstis 2021. gadā.

DARBĪBAS PROGRAMMA: plānošanas dokuments, kurā sīki izklāstītas ieguldījumu prioritātes, konkrēti mērķi, rezultātu un iznākuma rādītāji un kurā noteikta pārvaldības un kontroles sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu ERAF vai KF efektīvu un lietderīgu īstenošanu.

DEEP: Energoefektivitātes riska mazināšanas platforma, atvērta avota iniciatīva energoefektivitātes ieguldījumu palielināšanai Eiropā, uzlabojot esošo projektu apmaiņu un pārredzamu analīzi.

ENERGOAUDITS: Energoefektivitātes direktīvā teikts, ka energoaudits ir sistemātiska procedūra ar mērķi iegūt piemērotu informāciju par faktisko enerģijas patēriņa profilu, skaitliskā izteiksmē noteikt rentabla enerģijas ietaupījuma iespējas un konstatējumus apkopot ziņojumā.

ENERGOEFEKTIVITĀTE: saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu 2012/27/ES — attiecība starp iegūto jaudu, pakalpojumu, precēm vai enerģiju un ieguldīto enerģiju.

ENERGOEFEKTIVITĀTES UZLABOŠANA: energoefektivitātes pieaugums, kas panākts tehnoloģisku pārmaiņu, paradumu maiņas un/vai ekonomisku pārmaiņu rezultātā.

ENERGOINTENSITĀTE: attiecība starp bruto iekšzemes enerģijas patēriņu (GIEC) un iekšzemes kopproduktu (IKP), kas aprēķināta kalendārajam gadam.

ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ: visa enerģija, kas piegādāta rūpniecībai, transportam, mājsaimniecībām, pakalpojumu nozarei un lauksaimniecībai. Tajā nav ietverta enerģijas piegāde enerģijas pārveidošanas nozarei un pašai enerģētikas nozarei.

ENERĢIJAS IETAUPĪJUMS: ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot un/vai aplēšot patēriņu pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek standartizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu.

ENERĢIJAS PRODUKTIVITĀTE: ekonomiskā labuma mērs, ko saņemam no katras izmantotās enerģijas vienības. To aprēķina, dalot kopējo ekonomikas ražīgumu (piemēram, IKP) ar patērētās enerģijas apjomu (piemēram, tonnās naftas ekvivalenta). Tā iegūst pārskatu par to, cik lielā mērā enerģijas izmantojums ir atdalīts no IKP pieauguma.

Modelēšanas rīks PRIMES: PRIMES ir ES energosistēmas modelis, kas sniedz vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes no 2010. gada līdz pat 2030. gadam.

NOVĒRŠANAS IZMAKSAS: izmaksas, ko rada enerģijas patēriņa vienas MWh ietaupīšana (novēršana) (EUR).

PRIMĀRĀS ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ: bruto iekšzemes patēriņš, neskaitot ar enerģiju nesaistītus izlietojumus.

VADOŠĀ IESTĀDE: reģionālā vai valsts iestāde, kas pārvalda darbības programmas un uzņemas galveno atbildību par ERAF vai KF efektīvu un lietderīgu īstenošanu.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60620

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60620

Revīzijas grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļaSamo Jereb vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīziju vadīja ERP loceklis Samo Jereb, kuram palīdzēja locekļa biroja vadītāja Kathrine Henderson un locekļa biroja atašejs Jerneja Vrabič; atbildīgais vadītājs Emmanuel Rauch; darbuzdevuma vadītāja Oana Dumitrescu; revidenti Lorenzo Pirelli, Lucia Rosca, Asimina Petri, Malgorzata Frydel,Timo Lehtinen un Nicholas Edwards. Marika Meisenzahl veidoja grafisko dizainu.

 

Otrajā rindā (no kreisās uz labo): Lorenzo Pirelli, Lucia Rosca, Emmanuel Rauch, Malgorzata Frydel, Nicholas Edwards

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Asimina Petri, Timo Lehtinen, Oana Dumitrescu, Samo Jereb, Marika Meisenzahl

Beigu piezīmes

^[1] Pasaules Enerģētikas padome, Energy efficiency: A straight path towards energy sustainability, 2016.

^[2] IEA, Annual average change in energy intensity by region and scenario, 1990.–2030. gads.

^[3] Eiropas Komisijas pētījums “Technical assistance services to assess the energy savings potentials at national and European level, Summary of EU results”, 1. tabula, 2021. gada februāris.

^[4] Eiropas Komisija (2008. gads), EU‑27 Energy baseline scenario – Update 2007.

^[5] Eiropas Parlaments, European policies on climate and energy towards 2020, 2030 and 2050, IPOL_BRI(2019)631 047.

^[6] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), COM(2021) 558 final, 14.7.2021.

^[7] Eiropas Komisija, “2021. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli – Ieguldījums Eiropas zaļajā kursā un Savienības atveseļošanā”,COM(2021) 950 final, 13. lpp.

^[8] Komisijas Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, pielikuma 1. pants (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

^[9] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

^[10] Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/242/ES, ar ko izveido valsts energoefektivitātes rīcības plānu paraugu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (OV L 141, 28.5.2013., 48. lpp.).

^[11] SWD(2013) 180 final, 3.1.9. punkts.

^[12] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

^[13] Eiropas Komisija, Thematic guidance fiche for desk officers – Energy efficiency investments, 2014., 2.1. sadaļa.

^[14] Īpašais ziņojums Nr. 18/2020 “ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma: kvotu bezmaksas piešķiršana ir jāizmanto mērķtiecīgāk”.

^[15] Īpašais ziņojums Nr. 21/2012 “Kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē un to rentabilitāte” un Īpašais ziņojums Nr. 11/2020 “Ēku energoefektivitāte: joprojām lielāka vērība jāpievērš izmaksu lietderībai”.

^[16] Īpašais ziņojums Nr. 01/2020 “ES rīcība ekodizaina un energomarķējuma jomā: nozīmīgs devums energoefektivitātes uzlabošanā, ko mazina ievērojama kavēšanās un neatbilstība”.

^[17] Komisijas dienestu darba dokuments SEC(2011)1138 final, 6.10.2011.

^[18] “Thematic guidance fiche for desk officers – Energy efficiency investments”, 2014.

^[19] ERP īpašais ziņojums Nr. 11/2020 “Ēku energoefektivitāte: joprojām lielāka vērība jāpievērš izmaksu lietderībai”.

^[20] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

^[21] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

^[22] Regula (ES) Nr. 2021/1060, 22. panta 3. punkta b) apakšpunkts un d) apakšpunkta vii) daļa.

^[23] “Thematic guidance fiche for desk officers – Energy efficiency investments”, 2014.

^[24] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.) un Komisijas Ieteikums (ES) 2016/1318 (2016. gada 29. jūlijs) par gandrīz nulles enerģijas ēku veicināšanas vadlīnijām un par paraugpraksi, kā nodrošināt, ka no 2020. gada visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas.

^[25] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.) un Eiropas parlamenta un Padomes direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

^[26] Saskaņā ar Eurostat 2020. gada datiem.

^[27] Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti””, SWD(2016) 405 final, 30.11.2016.

^[28] “Contribution of the European Structural and Investment Funds to the 10 Commission priorities: Energy Union and Climate”, Eiropas Komisija, 2015.

^[29] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).

^[30] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu, COM(2018) 372 final, 2018. gada 29. maijs.

^[31] Regula (ES) 2021/1058.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-7307-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/535259	QJ-AB-22-002-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7287-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/877	QJ-AB-22-002-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: https://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (https://data.europa.eu/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.