Ukrainai paredzētās humānās palīdzības koordinācija Polijas pilsētā Žešovā, 2022. g. 9. marts.
Ko ES dara, lai risinātu mūsdienu būtiskos jautājumus?
Pēdējā laikā ES ir saskārusies ar vēl nepieredzētām problēmām: globāla pandēmija, kam sekoja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un no tā izrietošā enerģētikas krīze, kā arī arvien nestabilāka starptautiskā situācija, ko saasināja karš starp Izraēlu un “Hamās”.
Šie notikumi ir apliecinājuši, ka visām 27 dalībvalstīm ir jāsadarbojas vēl ciešāk un jāspēj ātri un apņēmīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem.
Lai nodrošinātu ātru ekonomikas atveseļošanu no pandēmijas, ES izveidoja īpašu atveseļošanas fondu – NextGenerationEU. Ar investīcijām vairāk nekā 800 miljardu EUR apmērā NextGenerationEU ir ne tikai ļāvis ES reaģēt uz Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām, bet arī palīdz ES valstīm atveseļot savu ekonomiku. Ieguldot līdzekļus projektos un iniciatīvās, kas ES padara veselīgāku, zaļāku un digitālāku, ar NextGenerationEU palīdzību tiek uzlabota arī ES sagatavotība nākotnes problēmu risināšanai. Piemēram, saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un globālo enerģētikas krīzi ar šī fonda līdzekļiem jau tiek atbalstīti ES valstu centieni pakāpeniski atteikties no Krievijas fosilā kurināmā izmantošanas un pāriet uz tīru enerģiju.
Naudu, ko tērē ES (ES budžets), iegūst no vairākiem avotiem. Tie ir šādi: muitas nodokļi, iemaksas, kuru pamatā ir ES valstu iekasētais pievienotās vērtības nodoklis, un ES valstu tiešās iemaksas. 2021. gada janvārī tika ieviests jauns ieņēmumu avots – nodeva par nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem.
ES budžets palīdz īstenot projektus, kuri ir svarīgi ES iedzīvotājiem – sākot ar ieguldījumiem jaunos un labākos ceļos, dzelzceļos un lidostās un beidzot ar lauku apvidu attīstīšanu un iespējām mācīties ārzemēs. Līdztekus digitālās pārveides virzīšanai un cīņai pret klimata pārmaiņām budžets arī palīdz samazināt atšķirības starp ES valstīm un vienas valsts dažādiem reģioniem.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ātri reaģēja, sniedzot atbalstu Ukrainai un tās tautai. Tas ietvēra humānās palīdzības, ārkārtas palīdzības, finansiālā un operatīvā atbalsta, militārās palīdzības un atbalsta sniegšanu pie ES robežas un Moldovā.
Humānās palīdzības ietvaros ES nodrošina pārtiku, pajumti un medicīnisko palīdzību konflikta skartajiem cilvēkiem. ES arī veica ārkārtas pasākumu, piešķirot pagaidu aizsardzību miljoniem cilvēku, kas bēg no Ukrainas, tādējādi nodrošinot viņiem piekļuvi izmitināšanas vietām, skolām, veselības aprūpei un darbvietām ES.
ES finansiālā palīdzība ir palīdzējusi stabilizēt Ukrainas ekonomiku, atjaunot infrastruktūru un uzlabot aizsardzības un drošības spējas.
ES arī rosināja starptautisko sabiedrību nosodīt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un noteica stingras sankcijas Krievijai un kara atbalstītājiem. Šo pasākumu mērķis ir ekonomiski izolēt Krieviju un ierobežot tās militārās agresijas spējas.
ES kopā ar tās dalībvalstīm un finanšu iestādēm ir mobilizējušas Ukrainas atbalstam kopumā gandrīz 120 miljardus EUR.
Uzziniet vairāk par ES sniegto atbalstu Ukrainai.
Krievijas agresijas karš ir radījis būtiskus traucējumus pasaules energosistēmā, izraisot cenu kāpumu un neskaidrību par gāzes piegādi, kas pasliktināja jau tā sarežģīto situāciju enerģijas tirgū pēc pandēmijas.
Ko dara ES, lai risinātu šo problēmu?
© Adobe Stock
Pakāpeniski pārtrauc Krievijas fosilā kurināmā izmantošanu.
Paātrina atjaunīgās enerģijas (ūdeņraža, vēja, saules enerģijas) ražošanu.
Samazina iedzīvotāju un uzņēmumu rēķinus.
Samazina enerģijas pieprasījumu.
© Adobe Stock
Palielina ziemas periodam paredzētos gāzes krājumus.
© Adobe Stock
Dod iespēju ES valstīm enerģiju iepirkt kopīgi un par izdevīgākām cenām.
© Adobe Stock
Pastiprina noteikumus, lai nodrošinātu, ka ikviena ES valsts saņem palīdzību ārkārtas situācijā.
© Adobe Stock
Iegulda infrastruktūrā, lai visām ES valstīm būtu vismaz divi gāzes piegādes avoti.
Nodrošina plašākas iespējas patērētājiem, lai viņi varētu noslēgt vairākus līgumus un koplietot saražoto elektroenerģiju ar kaimiņiem.
Uzziniet vairāk par ES darbību, lai nodrošinātu drošu, tīru un cenas ziņā pieejamu enerģiju.
Eiropas zaļais kurss ir ES stratēģija modernas un konkurētspējīgas Eiropas ekonomikas izveidei. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, kas neradīs vairāk siltumnīcefekta gāzu, nekā tās ekosistēmas spēj dabiski absorbēt.
Kā pirmo atskaites punktu šajā vērienīgajā ceļā ES ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt tās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. ES jau ir ieviesusi svarīgus pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. Te sava artava būs jādod ikvienai sabiedrības un ekonomikas daļai, sākot ar rūpniecības, enerģētikas un transporta nozari un beidzot ar pārtikas ražošanu, lauksaimniecību un būvniecību. Reģioniem, nozarēm un darbiniekiem, kas saskaras ar vislielākajām problēmām, tiks sniegts finansiāls atbalsts.
Lai ES turpinātu virzību uz klimatneitralitāti, nākamais solis būs ES valstu vienošanās par 2040. gada mērķrādītāju.
Vismaz 30 % ES izdevumu laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam tiks veltīti klimata pārmaiņu un to radīto seku risināšanai.
Kāds labums no tā ir jums?
© Adobe Stock
Lidz 2030.gadam atjaunigo energore-sursu ipatsvars ES energoresursu struktura bus vismaz 42,5 %.
© Adobe Stock
Miljons jaunu zalo darbvietu ES lidz 2030.gadam.
© Adobe Stock
Aizsargati un atjauno-ti Eiropas meži; lidz 2030.gadam tiks iestaditi 3miljardi jaunu koku.
© Adobe Stock
Piesarojuma izraisitu naves gadijumu skaits lidz 2030.gadam saruks vismaz par 55 %.
© Adobe Stock
Videi nekaitigaks sabiedriskais transports un ilgtspejigakas degvielas.
© Adobe Stock
Taisniga parkar-tošanas, kas balstas uz Eiropas solidaritati.
© Adobe Stock
Modernizeta un noturiga ES ekonomika.
© Adobe Stock
Miljons elektrouzlades punktu visa ES lidz 2025.gadam.
Ikviens no mums var darīt kaut nedaudz, sākot ar pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu un biežāku reciklēšanu un beidzot ar velosipēda izmantošanu automobiļa vietā vai pat koka iestādīšanu. Ja vēlaties iesaistīties, ieskatieties Eiropas Klimata paktā, kas apvieno cilvēkus un organizācijas, lai dalītos ar informāciju par klimatrīcību. Palīdziet mums veidot zaļāku Eiropu!
© LIFE06 NAT/E/000209/Aixa SOPEÑA.
Ibērijas lūsis no izmiršanas riska Portugālē un Spānijā izglābies, pateicoties daudzu iesaistīto pūlēm un arī darbam, kas veikts ES programmas LIFE finansēto projektu ietvaros. Šīs sugas atgriešanās ir viens no Eiropas lielākajiem veiksmes stāstiem dzīvnieku aizsardzības jomā.
Natura 2000 ir pasaulē lielākais aizsargājamo teritoriju tīkls, kurā ietilpst tūkstošiem teritoriju, kas sniedz drošu patvērumu Eiropas vērtīgākajām un apdraudētajām sugām un dzīvotnēm.
ES ir finansējusi divu pasažieru un kravu prāmju pārveidi, tiem pārejot no smagās degvieleļļas uz videi draudzīgāku vilces akumulatoru bateriju izmantošanu. Tos izmanto noslogotajā maršrutā starp Helsingēru Dānijā un Helsingborju Zviedrijā. Pārveidotie prāmji palīdz uzlabot gaisa kvalitāti šajās blīvi apdzīvotajās teritorijās.
Tehniķe materiālu analīzes laboratorijā pārbauda mikroshēmu, Drēzdene (Vācija) 2022. g. 8. februāris. Šādām laboratorijām ir svarīga loma centienos panākt, lai ES spētu ražot pati savas mikroshēmas un kļūt tehnoloģiski neatkarīga.
Mums visiem ir jābūt digitāli zinošiem mūsdienu sabiedrībā, gan lietojot internetbanku un iepērkoties no mājām, gan izmantojot tehnoloģijas mūsu darbvietās. Lai visi varētu tikt līdzi straujajai attīstībai un lai nodrošinātu Eiropas kā pasaules tehnoloģiju līderes pozīciju, ES investē itin visā – no digitālajām prasmēm un superdatošanas līdz ātrdarbīgai savienojamībai un labākai kiberdrošībai.
ES strādā, lai nodrošinātu, ka tiešsaistes pasaule ir droša un taisnīga gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem. Pateicoties ES noteikumiem, šodien mums ir lielāka kontrole pār mūsu persondatiem un to, kā tos izmanto citi.
Uzziniet vairāk par ES noteikumiem par drošāku digitālo telpu.
Eiropas Sociālais fonds Plus palīdz cilvēkiem, arī tiem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā, atrast darbu (vai labāku darbu). Ar fonda starpniecību katru gadu darbu atrod vai prasmes uzlabo aptuveni 10 miljoni cilvēku.
ES palīdz jauniešiem iekļauties darba tirgū. Piemēram, Garantija jauniešiem tiecas nodrošināt, lai ikviens jaunietis vecumā līdz 30 gadiem četru mēnešu laikā pēc darba zaudēšanas vai izglītošanās pārtraukšanas saņemtu labu darba, izglītības, māceklības vai apmācības piedāvājumu.
Jauns vīrietis strādā celtniecības objektā, Setubala (Portugāle) 2021. g. 5. augusts.
Brīvprātīgais darbs ir lielisks veids, kā sniegt ieguldījumu vietējām kopienām mājās vai ārvalstīs, vienlaikus attīstot jaunas prasmes un iegūstot draugus. Eiropas Solidaritātes korpuss dod jauniešiem iespēju veikt brīvprātīgo darbu vai strādāt projektos savā valstī vai ārvalstīs. Iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” piedāvā iespēju visiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, piedalīties humānās palīdzības projektos visā pasaulē.
Slimnieku kopējs sagatavo iekārtu pacienta magnētiskās rezonanses izmeklējumam Ljēžas (Beļģija) Universitātes slimnīcā, 2020. gada 24. janvāris.
ES ir apņēmusies panākt būtisku pavērsienu cīņā pret vēzi. Ar 4 miljardus EUR lielu finansējumu Eiropas Vēža uzveikšanas plāns ieskicē jaunu ES pieeju vēža profilaksē, ārstēšanā un slimnieku aprūpē. ES finansējums jau ir ļāvis veikt novatoriskus pētījumus, sākot ar audzēju 3D modelēšanu un beidzot ar vēža diagnosticēšanu, pārbaudot pacienta elpu.
ES veido Eiropu, kurā valda līdztiesība. Tas nozīmē, ka sievietēm un vīriešiem vajadzētu saņemt vienādu samaksu par vienādu darbu, cilvēki ar invaliditāti var vienlīdzīgi piedalīties visās dzīves jomās un rasisms netiek pieļauts. Tas nozīmē, ka cilvēkus nevajadzētu izslēgt vai atstumt un cilvēkiem vajadzētu būt brīvai izvēlei mīlēt to, ko viņi vēlas.
Migranti un ES pilsoņi no migrantu ģimenēm īsteno svarīgu lomu Eiropas sabiedrībā, tajā skaitā strādājot kritiski svarīgās profesijās. ES strādā, lai nodrošinātu, ka visi var pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē, koncentrējoties uz tādiem aspektiem kā labāka piekļuve izglītībai, darbvietām, veselības aprūpei un mājokļiem.
© Adobe Stock
Eiropas iedzīvotāju drošība un aizsardzība gan fiziskajā, gan digitālajā pasaulē ir viena no ES galvenajām prioritātēm. ES ik dienu strādā, lai novērstu tādus draudus kā terorisms, organizētā noziedzība, nelegāla narkotiku tirdzniecība un cilvēku tirdzniecība.
Covid-19 krīzes un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu kontekstā vēl uzskatāmāki ir kļuvuši apdraudējumi un problēmas, ko mūsu sabiedrībai rada dezinformācija.
ES sadarbojas ar sociālo mediju uzņēmumiem un tiešsaistes platformām, lai ierobežotu maldinošas informācijas un viltus ziņu izplatīšanu Eiropā. Eiropas Digitālo mediju observatorija atbalsta neatkarīgo faktu pārbaudītāju darbu un plāno kļūt par Eiropas centru cīņā pret dezinformāciju tiešsaistē.
Uzziniet vairāk par Eiropas Komisijas prioritātēm!
© Adobe Stock
Kas kopīgs “Oskara” balvu ieguvušajām filmām “Graustu miljonārs”, “Saula dēls”, “Tēvs” un “Vēl pa mēriņam”? Tās visas ir saņēmušas atbalstu no ES programmas“Radošā Eiropa” apakšprogrammas MEDIA.
Vai jūsu pilsēta būs nākamā Eiropas kultūras galvaspilsēta? Šis augsti vērtētais tituls ir piešķirts vairāk nekā 60 pilsētām visā ES. Tas pievērš uzmanību vietējiem māksliniekiem un katras pilsētas unikālajai kultūras bagātībai.
Iepazīstiet Eiropas mākslu un kultūru no sava klubkrēsla! Digitālā platforma Europeana nodrošina piekļuvi vairāk nekā 58 miljoniem priekšmetu no vairāk nekā 4000 kultūras iestāžu kolekcijām.
Puertoplatas (Dominikānas Republika) karnevāla tradicionālie tēli piepilda Nicas (Francija) ielas 2023. gada februārī, pateicoties programmai Transcultura, kuras mērķis ir padziļināt kultūras integrāciju Karību jūras reģionā un stiprināt šā reģiona sadarbību ar ES.
Humānā palīdzība Gazai, 2023. gada no vembris. ES ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja palestīniešiem. Kopš 2000. gada tā ir nodrošinājusi vairāk nekā miljardu eiro, lai palīdzētu apmierināt palestīniešu pamatvajadzības.
ES cieši sadarbojas ar kaimiņvalstīm un valstīm visā pasaulē, lai veidotu jaunas partnerības un sekmētu savas vērtības un intereses. Kopīgi strādājot tādās jomās kā digitalizācija, klimats, enerģētika, transports, veselība un izglītība, ES cenšas risināt globālas problēmas un veidot savienotāku un pārtikušāku globālo kopienu.
ES arī slēdz tirdzniecības nolīgumus ar citām valstīm; nesen noslēgti nolīgumi ar Čīli un Jaunzēlandi. Šie nolīgumi ļauj paplašināt tirdzniecību, kas atbalsta ES ekonomiku un rada darbvietas.
ES un tās dalībvalstis ir lielākās starptautiskās palīdzības līdzekļu devējas pasaulē. 2023. gadā tās piešķīra 96 miljardus EUR jeb 42 % no kopējās palīdzības. Tās arī sniedz vairāk nekā pusi no visa globālā atbalsta izglītībai vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē.
Tā kā pasaulē pieaug vajadzība pēc humānās palīdzības, ES sniedz atbalstu pasaules smagākajās krīzēs. Ar 2,4 miljardu EUR budžetu 2023. gadā vien ES ir starp lielākajiem humānās palīdzības sniedzējiem. Reaģējot uz vajadzību pēc humānās palīdzības Tuvajos Austrumos, ko saasināja “Hamās” uzbrukumi 2023. gada oktobrī un tiem sekojošais konflikts Gazā, ES ir ievērojami palielinājusi atbalstu palestīniešiem Gazā un izveidojusi jūras koridoru, lai sniegtu steidzamu palīdzību.
Uzziniet vairāk par ES stratēģiju, kā savienot pasauli!
Uzziniet vairāk par ES atbalstu palestīniešiem.