30 Eiropas Parlamenta plenārsēde Briselē (Beļģija) 2021. g. 26. aprīlis.
Kā darbojas ES?
Viss, ko dara ES, pamatojas uz līgumiem, kuros ietverti noteikumi par ES darbību. Par tiem brīvprātīgi un demokrātiski ir vienojušās visas ES valstis.
ES līgumi nosaka, kas var pieņemt tiesību aktus konkrētās jomās – ES, valsts valdība vai tās abas. ES valstis ir atbildīgas par savu lēmumu un tiesību aktu pieņemšanu atsevišķās valsts politikas jomās, piemēram, rūpniecībā, veselības aprūpē un izglītībā, bet ES sniedz atbalstu.
Līgumos ir noteiktas daudzas jomas, kurās var rīkoties gan ES, gan valstu valdības. Šādos gadījumos lēmumus vienmēr pieņem iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī. Tas nozīmē, ka ES neiejauksies, ja problēmu var atrisināt vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.
ES rīkojas tajās jomās, kurās dalībvalstis to ir pilnvarojušas un kurās ir saprātīgi rīkoties kopā, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām vai tirdzniecību visā pasaulē. Mērķu sasniegšanas atvieglošanai ES valstis ir izveidojušas vairākas iestādes lēmumu pieņemšanai un īstenošanai ES līmenī.
Eiropas Savienības Padomi, kas atrodas Strasbūrā un Briselē, pārstāv ES pilsoņu intereses. Parlaments kopā ar Eiropas Savienības Padomi ir galvenās ES lēmējinstitūcijas.
Kopskaitā 720 Eiropas Parlamenta deputātus reizi piecos gados tiešās vēlēšanās ievēlē ES vēlētāji. Nākamās vēlēšanas notiks 2029. gadā. Katra ES valsts ievēlē konkrētu deputātu skaitu proporcionāli tās iedzīvotāju skaitam. Eiropas Parlamentā deputāti neveido grupas atkarībā no to valstspiederības, bet gan darbojas politiskajās grupās, kuras aptver vairākas valstis, vai arī kā neatkarīgi deputāti.
Eiropas Savienības Padome, ko dēvē arī par Padomi, veido visu ES valstu valdību ministri. Kopā ar Eiropas Parlamentu Padome ir galvenā ES lēmējinstitūcija. Ik pēc sešiem mēnešiem par Padomes prezidentvalsti kļūst cita ES dalībvalsts. Lai nodrošinātu nepārtrauktību, prezidentvalstis cieši sadarbojas grupās pa trim, 18 mēnešu laikposmā īstenojot kopīgu programmu.
Eiropas Savienības Padomi nevajadzētu jaukt ar Eiropadomi, kuru veido visu ES valstu līderi. Eiropadome nosaka ES politisko virzienu un prioritātes.
Eiropas Komisija ir ES civildienests. Tai ir tiesības ierosināt jaunu rīcību un tiesību aktus, par kuriem pēc tam lemj Parlaments un Padome. Tā ir arī atbildīga par ES noteikumu pareizu piemērošanu. Komisiju vada ieceltais priekšsēdētājs un komisāru komanda, kurā ir pa vienam komisāram no katras ES valsts.
Visām ES dalībvalstīm ir jāievēro ES noteikumi un jāsasniedz izvirzītie mērķi, pretējā gadījumā Komisija pret tām var uzsākt pārkāpuma procedūru.
Eiropas Savienības Tiesa nodrošina, lai ES tiesības visās ES valstīs tiktu īstenotas un piemērotas vienādi.
Eiropas Centrālā banka pārvalda eiro. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti eirozonā.