Šogad Komisija nāca klajā ar visaptverošu migrācijas politiku un nekavējoties rīkojās, lai risinātu krīzi. Mēs trīskārt pastiprinājām savu klātbūtni Vidusjūrā, palīdzot glābt dzīvības. Mēs cīnījāmies pret kontrabandistu un cilvēku tirgotāju noziedzīgajiem tīkliem. Komisijas vadībā dalībvalstis vienojās par noteikumiem, kā uzņemt un pārvietot simtiem tūkstošu cilvēku, kuriem nepārprotami bija vajadzīga starptautiska aizsardzība. ES aģentūras turpina palīdzēt visvairāk skarto dalībvalstu bieži pārslogotajām valsts iestādēm identificēt un reģistrēt iebraucošos migrantus, noņemt viņu pirkstu nospiedumus, paātrināt patvēruma meklētāju pieteikumu apstrādi un koordinēt to cilvēku atpakaļnosūtīšanu, kuri neatbilst aizsardzības nepieciešamības kritērijiem. ES arī mobilizēja miljardiem eiro palīdzības sniegšanai bēgļiem, kas jau bija sasnieguši ES krastus, kā arī bēgļiem kaimiņvalstīs, un vienlaikus divkāršoja centienus vērsties pret kontrabandistiem un likvidēt cilvēku tirgotāju grupas. Oktobrī Briselē 11 valstis vienojās par 17 punktu plānu, lai varētu izveidot pakāpenisku, kontrolētu un mierīgu bēgļu straumi Rietumbalkānu maršrutā, bet novembrī Valetā tika izveidots Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds Āfrikai, lai vērstos pret neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem, kuri piespiež cilvēkus bēgt un migrēt: nabadzību, kariem, vajāšanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un dabas katastrofām.

Ir skaidrs, ka bēgļu krīze tāpat vien neizzudīs. Krīze ir pievērsusi uzmanību tūlītējām vajadzībām, taču arī atklājusi ES migrācijas politikas un tās rīcībā esošo instrumentu ierobežojumus. Tomēr mums ir jāturpina, un mēs turpināsim krīzes novēršanas centienus. Mēs, eiropieši, nedrīkstētu aizmirst, ka Eiropa ir kontinents, kur gandrīz ikviens kādreiz bijis bēglis. Mūsu kopīgajā vēsturē miljoniem eiropiešu ir bēguši no reliģiskas vai politiskas vajāšanas, no kara, diktatūras vai apspiešanas.

Šogad pieredzējām arī sarežģītu periodu, kurā tika apšaubīta Grieķijas dalības turpināšanās eirozonā. Pēc vairāku mēnešu sarunām un daudziem grūtiem brīžiem galu galā augustā notika vienošanās par jaunu Grieķijai paredzētu stabilitātes atbalsta programmu. Man nebija šaubu, ka mēs atradīsim risinājumu; eiro ieviešana nav maināms lēmums, un visas dalībvalstis apvieno spēkus, lai eirozona darbotos. Tā kā Grieķijas krīzes ietekme eirozonā un visā Eiropas ekonomikā un sabiedrībā joprojām ir jūtama, es tomēr vēlētos, lai programmu, par kuru vienojāmies, ievērotu visas Grieķijas valdības — bijusī, esošā un turpmākās.

Krīze beigsies tad, kad Eiropā atkal būs pilnīga nodarbinātība. Pašlaik Eiropas Savienībā vairāk nekā 23 miljoni cilvēku ir bezdarbnieki. Tas ir nepieņemami daudz. Ir skaidrs, ka, lai radītu noturīgas atveseļošanās apstākļus, ir vajadzīgi ieguldījumi Eiropas nodarbinātības un izaugsmes avotos, īpaši vienotajā tirgū, un ir jāpabeidz ekonomiskās un monetārās savienības izveide. Mēs esam rīkojušies abās jomās.

Piemēram, pašlaik ir izstrādāts un tiek īstenots 315 miljardu eiro vērts investīciju plāns, un tam būtu jārada 2 miljoni darbvietu. Jau ir sākti pirmie projekti, un turpmāk tiks īstenoti daudzi citi. Tajā pašā laikā mēs uzlabojam vienoto tirgu, lai radītu vairāk iespēju cilvēkiem un uzņēmumiem visās 28 dalībvalstīs. Tādi projekti kā digitālais vienotais tirgus, kapitāla tirgu savienība un enerģētikas savienība palīdz samazināt pārrobežu darbību šķēršļus, vienlaikus rosinot inovāciju, apvienojot talantus un piedāvājot plašāku produktu un pakalpojumu izvēli.

Jūnijā es kopā ar citu svarīgu ES iestāžu priekšsēdētājiem iepazīstināju ar ziņojumu par mūsu ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšanu. Pieci iesaistītie priekšsēdētāji vienojās par ceļvedi, kas ļautu līdz 2017. gada sākumam stabilizēt eirozonu un tad, balstoties uz mūsu ekonomikas atjaunoto konverģenci, pāriet no krīzes izturētspējas uz jaunām izaugsmes izredzēm. Tas bija drosmīgs politisks lēmums — Grieķijas krīzes laikā raudzīties nākotnē.

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgajiem pūliņiem bija izšķiroša nozīme vēsturiska lēmuma panākšanā decembrī Parīzē — 195 valstis pieņēma līdz šim pirmo vispārējo juridiski saistošo pasaules mēroga vienošanos klimata jomā. Šī vienošanās paredz pasaules mēroga rīcības plānu, kura mērķis ir izvairīties no bīstamām klimata pārmaiņām, ierobežojot globālo sasilšanu un saglabājot to ievērojami zemāku par 2 °C. Vienošanās virzīs pasauli uz globālu pārkārtošanos par labu tīrai enerģijai un ir uzskatāma par Eiropas Savienības veiksmes stāstu. Eiropa ir ilgi bijusi pasaules līdere klimata politikā, un Parīzes vienošanās mūsu apņemšanos atspoguļo visā pasaulē.

ES 2015. gadā

Ir vēl daudz citu jautājumu, par ko varētu runāt, un tie sīkāk aplūkoti ziņojumā, bet, ieskicējot galvenās problēmas, kas mums bija jārisina iepriekšējos 12 mēnešos, man neizbēgami jāsecina, ka, saskaroties ar bēgļu krīzi, ekonomikas krīzi vai nopietniem pārbaudījumiem ārpolitikas jomā, ir tikai viens veids, kā panākt sekmīgu risinājumu, — solidaritāte. Mēs varam gūt panākumus tikai kā Savienība. Kopā mēs esam stiprāki par problēmām, ko mums nākas risināt. Ir pienācis laiks vairāk paļauties uz Eiropas spēju rast kolektīvus risinājumus problēmām, ko akūti un neatkarīgi viena no otras izjūt katra dalībvalsts.

Grūta gada beigās, kura laikā tika apšaubīta pati Eiropas Savienības būtība, ir svarīgi, lai mēs, eiropieši, atcerētos, ka Tuvo Austrumu, Āfrikas un daudzu citu pasaules vietu iedzīvotāju skatījumā tieši Eiropa ir stabilitātes osta. Ar to varam lepoties.

Žans Klods Junkers

Integrēta pieeja ekonomikas politikai balstās uz trim galvenajiem pīlāriem: veicināt investīcijas, paātrināt strukturālās reformas un ievērot fiskālo atbildību. Visi trīs ir jāizmanto kopā, lai ES atgrieztos uz izaugsmes ceļa. 2015. gadā ES panāca progresu visās trīs jomās.

Investīciju plānu veido šādi trīs savstarpēji pastiprinoši virzieni.

• Turpmāko trīs gadu laikā piesaistīt vismaz 315 miljardu eiro papildu investīciju, maksimāli palielināt publisko resursu ietekmi un piesaistīt privātās investīcijas. Galvenais instruments šā mērķa sasniegšanai ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.
• Pārliecināties, vai šīs papildu investīcijas nonāk reālajā ekonomikā. Galvenie instrumenti tā nodrošināšanai ir Eiropas Investīciju konsultāciju centrs un Eiropas Investīciju projektu portāls.
• Investīciju vides uzlabošana gan ES līmenī, gan atsevišķu dalībvalstu līmenī. Patlaban norit darbs pie tā, lai novērstu šķēršļus ES un vienotā tirgus mērogā, kā arī risinātu gan regulatīvas, gan neregulatīvas problēmas saistībā ar investīcijām valsts līmenī.

Komisārs Karlušs Muedešs, Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristalīna Georgijeva un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens ziņo par sekmīgi pabeigtām sarunām, lai izveidotu Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Brisele, 2015. gada 28. maijs.

 

2014. gada novembrī Komisija paziņoja par jauna Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidošanu. Parlaments 2015. gada pirmajos mēnešos intensīvi strādāja, lai analizētu Komisijas priekšlikumus un ierosinātu uzlabojumus. Trialoga sanāksmē maija beigās Parlaments un Padome panāca kompromisa vienošanos par ierosināto regulu. Trīspusējās sarunas tika noslēgtas īsā laikā, ļaujot fondam sākt naudas aizdevumus projektiem jau jūnijā.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds sniedz garantijas to projektu atbalstam, ko finansē Eiropas Investīciju bankas grupa. Tam ir divi galvenie mērķi: infrastruktūra un inovācijas (pārvalda Eiropas Investīciju banka) un mazie un vidējie uzņēmumi (pārvalda Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds). Aizdevumus var izsniegt arī reģioniem. Fondu papildina Eiropas Investīciju konsultāciju centrs un Eiropas Investīciju projektu portāls. Konsultāciju centrs atbalsta ieguldījumu projektu attīstību un finansēšanu, piedāvājot vienotu kontaktpunktu, kas sniedz norādījumus un konsultācijas, un nodrošinot platformu, lai apmainītos ar zinātību. Savu darbību projektu iniciatoru atbalstam tas sāka septembrī. Portāls ir publiski pieejams, drošs tīmekļa portāls, kurā ES projektus var popularizēt potenciālajiem ieguldītājiem. Portāls darbu sāks 2016. gadā.

Šā gada laikā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens sāka ES mēroga informatīvus pasākumus, lai popularizētu Investīciju plānu Eiropai, izskaidrojot jaunās iespējas, kas pavērtas visām galvenajām ieinteresētajām personām (valdībām, ieguldītājiem, uzņēmumiem, reģionālām iestādēm, arodbiedrībām un kopienām).

Visas 28 dalībvalstis atbalstīja Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. 2015. gadā deviņas dalībvalstis apņēmās fondā ieguldīt vairāk nekā 40 miljardus eiro, un arī Ķīna paziņoja par savu nolūku sniegt ieguldījumu.

Fonda atbalstītie ieguldījumi ir paredzēti infrastruktūras (platjoslas tīkla, enerģētikas tīklu un transporta) attīstībai, izglītībai, pētniecībai un inovācijai, atjaunojamai enerģijai un energoefektivitātei, videi un resursefektivitātei, sociālajai infrastruktūrai un veselības aprūpei, un mazo uzņēmumu atbalstam.

Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs Verners Hojers, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens paraksta vienošanos par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Brisele, 2015. gada 22. jūlijs.

 

Saskaņā ar Investīciju plāna trešo pīlāru Komisija ir sākusi darbu pie tā, lai novērstu vairākus šķēršļus investīcijām ES un vienotā tirgus mērogā. Tas tiek veikts vairākos darba virzienos: ar kapitāltirgus savienību saistītajā darbā (piemēram, izmaiņas “Maksātspēja II” direktīvā), vienotā tirgus stratēģijā (piemēram, publiskais iepirkums), digitālā vienotā tirgus stratēģijā, Enerģētikas savienībā, labāka regulējuma programmā un citās politikas iniciatīvās. Regulatīvu un neregulatīvu problēmu risināšana saistībā ar investīcijām valsts līmenī būs arī 2016. gada Eiropas pusgada prioritāte. Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir sākusi dialogu ar dalībvalstīm, lai apzinātu vājās vietas un noteiktu prioritāros pasākumus to novēršanai. Lai sasniegtu vērienīgos trešā pīlāra mērķus, ierosinātu dalībvalstīm konkrētas reformas un atbalstītu to īstenošanu, tiks iesaistīti visi Komisijas dienesti (tostarp Strukturālo reformu atbalsta dienests), kas strādās kopā ar dalībvalstīm.

Līdz 2016. gada janvārim fonds jau bija piešķīris finansējumu 2,8 miljardu eiro apmērā kopumā 21 projektam infrastruktūras un inovāciju kategorijā, ar šo finansējumu paredzēts piesaistīt kopējās investīcijas aptuveni 13,3 miljardu eiro apmērā. Mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā fonds ir sniedzis finansējumu 1,5 miljardu eiro apmērā kopumā 66 projektiem, un ar šo finansējumu paredzēts piesaistīt kopējās investīcijas aptuveni 21 miljarda eiro apmērā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens izskaidro jauno ES stratēģisko investīciju plānu.

 

Lai atgrieztos uz pareizā ceļa, papildus ieguldījumiem ES ekonomikai ir vajadzīga pareiza fiskālā pārvaldība un strukturālās reformas.

Ekonomikas politikas koordinēšana Eiropas Savienībā katru gadu tiek organizēta ciklā, ko dēvē par Eiropas pusgadu. Sākot ar gada izaugsmes pētījumu par 2015. gadu, kas publicēts 2014. gada beigās, Komisija noteica politikas prioritātes attiecībā uz ES un tās dalībvalstīm. Eiropas pusgads pamatojās uz trim savstarpēji papildinošiem tematiem: veicināt investīcijas, paātrināt strukturālās reformas un ievērot fiskālo atbildību. Eiropas pusgada ekonomikas politikas cikla uzlabojumi 2015. gadā vienkāršoja Komisijas secinājumus un samazināja ziņošanas prasības dalībvalstīm. Turklāt šie uzlabojumi procesu padarīja atklātāku un daudzpusējāku. Tika precizēta Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu elastīga piemērošana, lai stiprinātu labvēlīgo saikni starp strukturālajām reformām, ieguldījumiem un fiskālo atbildību. Maijā Komisija ierosināja konkrētus ieteikumus katrai dalībvalstij, kā arī visai eirozonai kopumā, un tie tika apstiprināti Eiropadomes jūnija sanāksmē. Jūlijā Padome pieņēma galīgos konkrētām valstīm adresētus ieteikumus.

Februārī Eiropas pusgada ietvaros Komisija sagatavoja padziļinātus pārskatus, kuros izvērtēja makroekonomikas nelīdzsvarotību un pārmērīgu nelīdzsvarotību 16 dalībvalstīs. Dažās dalībvalstīs aizvien vērojams augsts risks. Tāpēc Komisija vēlreiz aicināja likvidēt šķēršļus, kas kavē izaugsmi, paātrinot strukturālās reformas un ieguldījumus infrastruktūras modernizācijā un attīstībā. Šie centieni būtu jāpapildina ar piemērotu politikas pasākumu kopumu eirozonā, lai stimulētu uzticēšanos, veicinātu līdzsvarošanu un nostabilizētu atveseļošanos.

2015. gadā kopā ar Eiropas Centrālo banku un Starptautisko valūtas fondu Komisija turpināja sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuras veiksmīgi pabeigušas savas finansiālās palīdzības programmas (Īrija, Spānija un Portugāle). Tā sagatavoja pārskatu par uzraudzību pēc programmas darbības beigām visās trīs valstīs. Šīs dalībvalstis tagad atkal uzplaukst un nostiprina savu ekonomiku. Turklāt Komisija turpināja atbalsta programmu Kiprai, lai risinātu finanšu, fiskālās un strukturālās problēmas, ar kurām saskaras tās ekonomika. Tā ļaus Kiprai atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa.

Pašreizējā ekonomikas un finanšu situācija Grieķijā 2015. gadā pievērsa pasaules uzmanību vairāku mēnešu garumā. ES rīkoja vairākas ārkārtas sanāksmes vasarā, kad Grieķija bija uz sabrukuma un nespējas noturēties eirozonā robežas.

(Pulksteņa rādītāja virzienā, no kreisās attēla apakšā) Francijas prezidents Fransuā Olands, Vācijas kanclere Angela Merkele, Eurogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Uve Korsepiuss un Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs Mario Dragi apspriedē par Grieķijas valsts finansēm. Brisele, 2015. gada 19. marts.

 

Visbeidzot, augustā tika panākta vienošanās, un Komisija, pārstāvot Eiropas Stabilizācijas mehānismu, varēja īstenot trešo ekonomikas korekciju programmu Grieķijai. Ar Eurogrupas un Eiropas stabilizācijas mehānisma valdes atbalstu programma palīdzēja stabilizēt ekonomikas un finanšu situāciju Grieķijā. Komisijas sociālās ietekmes novērtējumā ir secināts, ka, pilnībā un laikus īstenojot dalībvalsts programmu, tā finansiāli un sociāli ilgtspējīgā veidā palīdzēs atjaunot stabilitāti un izaugsmi. Vienošanās pavēra iespēju sniegt Grieķijai finansiālo palīdzību līdz 2018. gadam 86 miljardu eiro apmērā. Jūlijā Komisija sāka īstenot Grieķijas nodarbinātības un izaugsmes plānu, mobilizējot līdz pat 35 miljardiem eiro papildu atbalstam līdz 2020. gadam.

Eirosamita laikā Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs sarunājas ar Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju Mario Dragi. Brisele, 2015. gada 7. jūlijs.

 

Komisija arī ierosināja pasākumus, lai nodrošinātu, ka kohēzijas politikas finansējumu var efektīvi izmantot ieguldījumiem un ka tas ātri sasniedz saņēmējus. Tas ļāva sniegt Grieķijai tūlītēju papildu finansējumu aptuveni 500 miljonu eiro apmērā un Grieķijas budžetā ietaupīt aptuveni 2 miljardus eiro. Lai sāktu jaunus projektus un atvieglotu slogu Grieķijas valsts budžetā, iespējams izmantot papildu 1 miljarda eiro priekšfinansējumu 2014.–2020. gada programmām.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Francijas prezidents Fransuā Olands un Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels Eirosamita laikā. Brisele, 2015. gada 12. jūlijs.

 

Lai saglabātu konkurētspēju globalizētajā ekonomikā, ES ir nepieciešams augsti kvalificēts un pielāgoties spējīgs darbaspēks. Ir vajadzīgi pastāvīgi ieguldījumi izglītībā un apmācībā, kas veicinās izaugsmi un inovācijas ilgtermiņā, sekmēs nodarbinātību un palīdzēs novērst sociālo atstumtību.

Eiropas pusgadā liela nozīme tika piešķirta reformām, kas uzlabotu izglītību un apmācību, un tās tika noteiktas par augstu prioritāti 13 dalībvalstīs.

Eiropas Sociālais fonds ir galvenais ES instruments ieguldījumiem cilvēkresursos. Līdz 2015. gada beigām Komisija bija pieņēmusi visas darbības programmas, kuru kopējā vērtība ir 86,4 miljardi eiro. Komisija ir būtiski palielinājusi priekšfinansējuma likmes finansējumam no Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, piešķirot apmēram 1 miljardu eiro valsts un reģionālajām iestādēm. Tādējādi tiks sniegts atbalsts līdz pat 650 000 jauniešu, kuri nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā. Paredzams, ka no 2014. līdz 2020. gadam vismaz 10 miljoniem bezdarbnieku palielināsies iespējas atrast darbu un 395 000 mazo un vidējo uzņēmumu varēs saņemt finansējumu ieguldījumiem cilvēkresursos. Vairāk nekā 25 % pieejamo līdzekļu tiks novirzīti sociālās iekļaušanas veicināšanai un cīņai pret nabadzību un diskrimināciju.

“Erasmus+” ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. 2015. gadā tā deva iespēju aptuveni 520 000 jauniešu mācīties, studēt, veikt brīvprātīgo darbu un piedalīties jauniešu apmaiņas programmās ārvalstīs. Turklāt šī programma deva iespēju aptuveni 165 000 darbinieku no izglītības iestādēm un jauniešu organizācijām uzlabot savas prasmes, mācot un apmācot ārvalstīs.

Ņemot vērā augsto ilgtermiņa bezdarba līmeni, kas skar aptuveni 12 miljonus ES pilsoņu darbspējīgā vecumā, Komisija 2015. gadā ierosināja politikas pamatnostādnes. Tās palīdzēs palielināt pāreju uz nodarbinātību un nodrošinās, ka visi darba meklētāji saņem nolīgumu par integrāciju darbā, pirms bezdarba periods ir sasniedzis 18 mēnešus. Padome Komisijas ieteikumu pieņēma decembrī.

Reģionālā politika paredzēta visiem ES reģioniem un pilsētām. Tā veicina darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. Lai sasniegtu šos mērķus un risinātu dažādās attīstības vajadzības visos ES reģionos, kohēzijas politikai 2014.–2020. gadam ir atvēlēti 351,8 miljardi eiro, kas ir gandrīz trešdaļa no kopējā ES budžeta. Reģionālā politika joprojām ir lielākais ES finansējuma avots reģioniem, pašvaldībām un uzņēmumiem.

Komisāre Korina Krecu apmeklē būvlaukumu Prāgā. Čehijas Republika, 2015. gada 31. marts.

 

Reģionālā politika papildina ES politiku, tostarp tās politikas jomas, kas saistītas ar izglītību, nodarbinātību, enerģētiku, vidi, vienoto tirgu, pētniecību un inovāciju. Reģionālā politika jo īpaši nodrošina ieguldījumu sistēmu, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Vairāk nekā 120 miljardus eiro ir plānots piešķirt ieguldījumiem transporta tīklos, enerģētikas un vides infrastruktūrā. Labumu gūs mazie un vidējie uzņēmumi, jo tiks uzlaboti transporta savienojumi un uzmanība pievērsta vides ilgtspējai plašākā ekonomikā.

Investīciju plāna Eiropai ietvaros piešķīrumi no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gadam būs divreiz lielāki nekā 2007.–2013. gadam. Tie sasniegs 23 miljardus eiro, izmantojot tādus finanšu instrumentus kā aizdevumi, pašu kapitāls un garantijas, nevis tradicionālās dotācijas. Tas uzlabos finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šo naudu izlietos pētniecībai, attīstībai un inovācijām, kā arī ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos.

Pēc intensīvām sarunām ar dalībvalstīm 2015. gadā tika pieņemtas gandrīz visas 2014.–2020. gada programmas. Šo programmu lielākās daļas īstenošana jau ir sākta. Visu gadu turpinājās 2007.–2013. gada programmu īstenošana. Gada laikā dalībvalstis kopumā saņēma finanšu piešķīrumus 50,7 miljardu eiro apmērā.

Pētniecība un inovācija palīdz risināt problēmas tādās jomās kā klimata pārmaiņas, enerģētika un sabiedrības veselība. Šā iemesla dēļ pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, kas ir visu laiku vērienīgākā ES pētniecības un inovācijas programma, iegulda 77 miljardus eiro pētniecībā un inovācijā. Šī programma palīdzēs piesaistīt arī papildu privāto un publisko ieguldījumu. Jūlijā publicētie pirmie rezultāti liecina, ka pamatprogramma “Apvārsnis 2020” ir uz pareizā ceļa.

Komisārs Karlušs Muedešs zinātnes popularizēšanas turnejas (Science Roadshow) atklāšanā Koimbras universitātē. Portugāle, 2015. gada 5. novembris.

 

Oktobrī tika pieņemta jauna pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programma, kas nākamo divu gadu laikā pētniecībā un inovācijā ieguldīs gandrīz 16 miljardus eiro.

Finansējot pētniecību un inovācijas līdz šim nepieredzētā apmērā, pamatprogramma “Apvār­snis 2020” risina trīs jautājumus: inovāciju nokļūšana tirgū (atklāta inovācija), līdzdalīgāka pētniecība (atklāta zinātne) un zinātnes atklāšana pasaulei.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds jau ir sācis stiprināt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rīcībspēju, jo īpaši atbalsot inovatīvus mazos un vidējos uzņēmumus. Turklāt fonds ir palīdzējis apmierināt ārkārtas atbalsta pieprasījumu no InnovFin (ES finansējums novatoriem), kas ir kopīga iniciatīva, ko Komisija un Eiropas Investīciju banka uzsāka saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

Kosmosa nozarē ES mērķis ir veicināt ar kosmosu saistītu lietojumu iekšējo tirgu un atbalstīt ES rūpniecības attīstību. Galileo satelīti tika veiksmīgi palaisti martā, septembrī un decembrī. Galileo ir Eiropas Savienības programma, kas paredz izstrādāt globālu navigācijas satelītu sistēmu, ko var izmantot tādiem ražojumiem kā autonavigācijas sistēmām un mobilajiem tālruņiem. Otrais Copernicus satelīts tika palaists jūnijā, un tas palīdzēs novērst vides katastrofas, uzlabot zemes izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un reaģēt ārkārtas situācijās.

Komisāre Elžbeta Beņkovska preses konferencē pēc sekmīgas divu Galileo satelītu palaišanas. Brisele, 2015. gada 31. marts.

 

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir daudzgadu finansējuma programma, kas izveidota, lai finansētu Eiropas transporta, enerģētikas un digitālo tīklu uzlabojumus, un tās kopējais budžets vairāk nekā 30 miljardu eiro apmērā paredzēts šīm trim nozarēm laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Jūlijā Komisija pieņēma sarakstu ar 276 projektiem, kuriem piešķirts ES finansējums 13,1 miljarda eiro apmērā, kas varētu nodrošināt papildu 28,8 miljardu eiro publisko un privāto līdzfinansējumu. Novembrī tika paziņots par jauno uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par kopējo summu 7,6 miljardi eiro, un pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībvalstīm ir 2016. gada februāris.

Apkopojošais ziņojums “Eiropas vide — stāvoklis un perspektīvas 2015”, ko Eiropas Vides aģentūra publicēja martā, liecina, ka vides aizsardzība ir nopietns ekonomisks ieguldījums. No 2000. līdz 2011. gadam ES “zaļajās” ekonomikas nozarēs izaugsme ir bijusi vairāk nekā 50 %, un laikposmā no 2000. līdz 2012. gadam darbvietu skaits vides preču un pakalpojumu jomā palielinājās no 2,9 līdz 4,3 miljoniem. Pat ekonomikas lejupslīdes gados bija vērojama pastāvīga izaugsme.

Februārī Komisija un Eiropas Investīciju banka nāca klajā ar jaunu Dabas kapitāla finansēšanas mehānismu, lai piesaistītu publiskos līdzekļus un radītu jaunus privātos ieguldījumus attiecībā uz vides aizsardzību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Decembrī Komisija ierosināja visaptverošu aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu. Šis dokumentu kopums ir paredzēts, lai mudinātu ES uzņēmumus un patērētājus pāriet uz izteiktāku aprites ekonomikas modeli, kurā resursi tiek izmantoti ilgtspējīgākā veidā. Ierosinātie pasākumi noslēgs ražojumu aprites ciklus, pievēršoties ekodizainam, patērētāju labākai informēšanai, intensīvākai otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Šo pāreju finansiāli atbalstīs ar finansējumu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, 650 miljonus eiro piešķirs no programmas “Apvārsnis 2020”, 5,5 miljardus eiro — no struktūrfondiem atkritumu apsaimniekošanai, kā arī tiks veikti ieguldījumi aprites ekonomikā valsts līmenī.

Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs Verners Hojers un komisārs Karmenu Vella Eiropas Investīciju bankas konferencē “Aprites ekonomikas finansēšana”. Luksemburga, 2015. gada 10. decembris.

 

Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra kopā ar bioloģiskās rūpniecības nozarēm ir ES ekonomikas un sabiedrības neatņemamas sastāvdaļas. Šīs nozares iegūst un apstrādā bioloģiskos resursus, lai apmierinātu patērētāju un dažādu nozaru pieprasījumu pēc pārtikas, barības, bioenerģijas un bioloģiskiem produktiem. Tās veicina ES pašpietiekamību un rada darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas, kas ir svarīgas lauku, piekrastes un jūras teritorijās.

Komisārs Fils Hogans apmeklē Skotijas lauksaimniecības izstādi (Royal Highland Show) Edinburgā. Apvienotā Karaliste, 2015. gada 18. jūnijs.

 

ES kopējā lauksaimniecības politika atbalsta investīcijas lauksaimniecības pārtikas nozarē, lauksaimniecības tehnoloģiju nozarē un infrastruktūrā, kā arī veicina zināšanu attīstību šajās nozarēs un piekļuvi finansējumam. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 118 lauku attīstības programmas nodrošinās apmēram 80 miljardus eiro, lai modernizētu un attīstītu pārtikas un lauksaimniecības nozari. Gandrīz 43 miljardi eiro no šīs summas būs privātā kapitāla ieguldījums. Turklāt sagaidāms, ka lauku attīstības programmas atbalstīs tādu 66 000 mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības attīstību, kuri darbojas ārpus lauksaimniecības nozares. Šīs programmas finansēs 3,7 miljonus apmācību vietu lauksaimniekiem un citiem lauku uzņēmējiem un piešķirs uzņēmējdarbības uzsākšanas dotācijas vairāk nekā 160 000 jauno lauksaimnieku. Veicot ieguldījumus infrastruktūrā, gandrīz 18 miljoniem cilvēku, kas dzīvo lauku apgabalos, tiks uzlabota piekļuve informācijai un komunikācijas tehnoloģijām, tostarp platjoslas sakariem. Vienlaikus tiešie maksājumi un tirgus instrumenti nodrošinās stabilitāti saimniecību ieņēmumiem. Šis ir svarīgs aspekts ES pārtikas nozarē, kas ir Savienības lielākais darba devējs un nodrošina 47 miljonus darbvietu un 7 % no ES iekšzemes kopprodukta.

Komisārs Tibors Navračičs un Eiropas Parlamenta deputāte Maireda Makginesa apmeklē Pasaules izstādi Milānā. Itālija, 2015. gada 8. maijs.

 

Milānā (Itālijā) notika pasaules izstāde “Expo 2015”, kuras temats bija “Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei”. No 1. maija līdz 31. oktobrim “Expo” apmeklēja vairāk nekā 21 miljons cilvēku. ES paviljons guva lielu popularitāti apmeklētāju vidū.

Laikā, kad palielinās finanšu daudzums nav pietiekams, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir gūt maksimālu labumu no katra eiro nodokļu maksātāju naudas. Septembrī Komisija nāca klajā ar iniciatīvu “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”, lai nodrošinātu, ka ES resursi tiek lietderīgi izmantoti iedzīvotāju labā un ka visi ES finansētie projekti apliecina skaidru ieguvumu un izmaksu lietderību.

Mērķis ir veikt ieguldījumus ES budžetā saskaņā ar tādām Komisijas politikas prioritātēm kā izaugsmes veicināšana, nodarbinātība un konkurētspēja, un ātra un efektīva reaģēšana uz ārkārtas situācijām. No ES budžeta finansēto sekmīgo projektu datubāze un saraksts ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē.

Digitālā vienotā tirgus stratēģija balstās uz trim pīlāriem:

• patērētāju un uzņēmumu labāka piekļuve digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropas Savienībā;
• pareizo apstākļu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana digitālo tīklu un novatorisku pakalpojumu uzplaukumam;
• digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāla maksimalizēšana.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andruss Ansips sarunā par digitālā vienotā tirgus stratēģiju pilsoņu dialoga laikā Berlīnē. 2015. gada 10. decembris.

 

Lielākā daļa pilsoņu, kas ir mēģinājuši pirkt produktus tiešsaistē, būs saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar atšķirīgām cenām vai produktu nepieejamību. Komisija pašlaik strādā pie tādu ES noteikumu atjaunināšanas, kuri attiecas uz pārrobežu tiešsaistes tirdzniecību. Tās mērķis ir atvieglināt pirkšanu un pārdošanu pāri robežām, nodrošinot patērētājiem plašāku tiesību un piedāvājumu spektru un palīdzot uzņēmumiem vieglāk tirgoties citās valstīs. 2015. gadā Komisija sāka izstrādāt noteikumus, kas labāk aizsargā patērētājus, kuri iegādājas preces tiešsaistē pāri robežām. Tā arī novērsīs potenciālos šķēršļus, ko uzņēmumi rada pārrobežu preču un pakalpojumu tirdzniecībai tiešsaistē. Tā īpaši koncentrēsies uz nozarēm, kurās e-komercija ir izplatītāka, piemēram, elektronisko preču, apģērbu un apavu, digitālā satura nozari. Šis process sākās maijā ar pretmonopola izmeklēšanu konkurences jomā e-komercijas nozarē.

Visu gadu Komisija turpināja atbalstīt patērētāju tiesības digitālajā tirgū. Decembrī tā ieskicēja saskaņotus noteikumus par dažiem aspektiem attiecībā uz līgumiem par digitālā satura piegādi (piemēram, mūzikas straumēšanu) un līgumiem par preču pārdošanu tiešsaistē un citu veidu tālpārdošanu (piemēram, apģērbu pirkšanu tiešsaistē). Abi priekšlikumi palīdzēs novērst tiesiskā regulējuma neviengabalainību patērētāju līgumtiesību jomā un no tās izrietošās augstās izmaksas uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tie arī palīdzēs palielināt patērētāju uzticēšanos, kad viņi iepērkas citā dalībvalstī. Patērētāju ieguvums būs augstāka līmeņa aizsardzība un plašāka produktu izvēle par konkurētspējīgākām cenām. Uzņēmumi varēs piegādāt digitālo saturu un pārdot preces tiešsaistē patērētājiem visā ES, balstoties uz vienām un tām pašām līgumtiesību normām.

Pašlaik pārrobežu tirdzniecība Eiropas Savienībā katram uzņēmumam var radīt pievienotās vērtības nodokļa atbilstības nodrošināšanas izmaksas vairāk nekā 5000 eiro apmērā attiecībā uz katru papildu dalībvalsti gadā. Komisija vēlas ES uzņēmumiem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un to, ka ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa nonāk dalībvalstī, kur atrodas patērētājs. Septembrī Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu, lai apzinātu, kādos veidos iespējams vienkāršot maksājumus pārrobežu e-komercijas darījumos Eiropas Savienībā.

Sūtījumu piegādes izmaksas satrauc ne tikai patērētājus, kas iepērkas tiešsaistē. Par piegādes izmaksām sūdzas arī uzņēmēji, kas pārdod produktus tiešsaistē. Ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju Komisija veicina kvalitatīvus pārrobežu piegādes pakalpojumus par pieņemamu cenu, lai uzņēmumi varētu piegādāt produktus patērētājiem tā, lai ieguvēji būtu visi darījumā iesaistītie. Lai uzzinātu, kas tieši pilsoņiem un uzņēmumiem ir vajadzīgs un ko tie vēlas, Komisija maijā sāka apspriešanu par šo tēmu.

Daudzi iedzīvotāji, kas iepērkas tiešsaistē, ir kļuvuši par upuri ģeobloķēšanai, proti, komercpraksei, kad tiešsaistes pārdevēji vai nu liedz patērētājiem piekļuvi tīmekļa vietnei, pamatojoties uz viņu atrašanās vietu, vai arī novirza viņus uz vietējo veikalu ar atšķirīgām cenām. Piemēram, automobiļu nomas klients vienā dalībvalstī par tādu pašu automobiļa nomu var samaksāt vairāk nekā klients citā dalībvalstī. Septembrī Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu ar mērķi uzzināt patērētāju vajadzības, kas palīdzēs tai izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus tādas prakses izbeigšanai, ja tā ir nepamatota.

Pašlaik Eiropas iedzīvotājiem, kas ceļo Eiropas Savienībā, var nebūt iespējas saņemt tiešsaistes pakalpojumus, kas nodrošina filmas, sporta pārraides, mūziku, e-grāmatas un spēles, par kurām viņi ir samaksājuši savā dalībvalstī. Piemēram, kad Nīderlandes iedzīvotājs, kurš ir abonējis populāra tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja nodrošinātas filmas un TV seriālus, aizbrauc uz Vāciju, viņš var skatīties tikai tādas filmas, ko šis uzņēmums piedāvā Vācijas patērētājiem. Ja viņš aizbrauc uz Poliju, viņš nevar skatīties šā pakalpojumu sniedzēja piedāvātās filmas vispār, jo tajā brīdī šis pakalpojumu sniedzējs Polijā nedarbojas. Decembrī Komisija ierosināja jaunus noteikumus, kas ļaus ES iedzīvotājiem ceļā ņemt līdzi digitālo saturu, ko viņi ir nopirkuši vai abonējuši mājās. Ir sagaidāms, ka pārrobežu pārnesamība — jaunas tiesības ES patērētājiem — tiks iedzīvināta 2017. gadā. Tā ir pirmā daļa Komisijas plānā, kura mērķis ir modernizēt ES autortiesību noteikumus, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas, patērētāju uzvedību un tirgus apstākļus. Komisija arī nāca klajā ar rīcības plānu, kurā ieskicēti tiesību aktu priekšlikumi un politikas iniciatīvas, kas tiks īstenotas 2016. gada pirmajā pusē. Komisija vēlas panākt, lai Eiropas iedzīvotāji varētu piekļūt plašam, likumīgam satura piedāvājumam, vienlaikus nodrošinot, ka autori un citi tiesību subjekti ir labāk aizsargāti un saņem taisnīgu atlīdzību.

Satelītapraides un kabeļretranslācijas pakalpojumu sniedzēji jau ilgu laiku ir apsteiguši zemes televīzijas apraides organizācijas, un daudzi no viņiem patērētājiem var piedāvāt plašāku saturu. Tomēr — vai iedzīvotāji gūst maksimālu labumu no šiem pakalpojumu sniedzējiem? Vai šķēršļi, kas saistīti ar novecojušiem autortiesību aktiem, joprojām neļauj iedzīvotājiem piekļūt jaunam un radošam digitālajam saturam? Mēģinot noteikt, kur un kā satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji varētu iegūt autortiesības un tādējādi sniegt plašāku ES mēroga saturu, Komisija sāka ES noteikumu oficiālu pārskatīšanu. Augustā sāktajā apspriešanā par satelītapraides un kabeļretranslācijas direktīvu tika jautāts, vai noteikumi atbilst pašreizējai situācijai un kāda ietekme būtu to paplašināšanai, ja tajos tiktu iekļauta internetā nodrošināta televīzija un radio. Mērķis ir uzlabot pārrobežu piekļuvi apraidei un saistītiem tiešsaistes pakalpojumiem visā Eiropas Savienībā. Ja tiks novērsti šķēršļi digitālajā vienotajā tirgū, satura autori saņems atlīdzību par darbu un tiks stiprināta ES apraides nozare, vienlaikus dodot patērētājiem piekļuvi daudzveidīgam saturam pāri robežām.

Digitālajiem kanāliem ir arvien lielāka nozīme patērētāju dzīvē, tomēr viņi joprojām nav droši par to, kā uzņēmumi apstrādā viņu personas datus. Šādas bažas pauž 72 % interneta lietotāju Eiropas Savienībā. Mēģinot novērst ES iedzīvotāju bažas un tiecoties nodrošināt lielāku drošību un uzticēšanos tiešsaistē, Parlaments un Padome apstiprināja jaunus ES datu aizsardzības noteikumus, kurus Komisija pirmoreiz ierosināja 2012. gadā. Noteikumi, par kuriem vienošanās notika 2015. gada beigās, ietver šādus elementus:

• vienots noteikumu kopums par datu aizsardzību, kas būs spēkā visā Eiropas Savienībā un kas uzņēmumiem ļaus ietaupīt aptuveni 2,3 miljardus eiro gadā;
• stiprinātas un papildu tiesības, piemēram, tiesības tikt aizmirstam;
• ES noteikumi ES teritorijā — uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, būs jāpiemēro ES noteikumi, ja šie uzņēmumi piedāvās pakalpojumus Eiropas Savienībā;
• vairāk pilnvaru neatkarīgām valstu datu aizsardzības iestādēm, kas varēs efektīvi uzlikt naudassodu uzņēmumiem, kuri pārkāpj ES datu aizsardzības noteikumus;
• vienots kontaktpunkts uzņēmumiem un pilsoņiem — uzņēmumiem būs jāvēršas tikai pie vienas kopīgas pārraudzības iestādes, nevis pie 28 iestādēm.

Parlaments un Padome arī vienojās par jauniem noteikumiem, kas visā Eiropas Savienībā nodrošinās tīklu un informācijas drošību augstā līmenī. Tas ir būtisks ES kiberdrošības stratēģijas elements — visām dalībvalstīm būs jāpieņem sava kiberdrošības stratēģija. Īpaši pienākumi attieksies uz pamata pakalpojumu sniedzējiem tādās jomās kā enerģētika, transports, banku pakalpojumi un veselības aprūpe, kā arī uz uzņēmumiem, kas piedāvā digitālos pakalpojumus, piemēram, meklētājprogrammas, mākoņdatošanu un tiešsaistes tirdzniecības vietas. Šiem pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic pienācīgi drošības pasākumi un jāziņo valsts iestādēm par būtiskas ietekmes kiberincidentiem.

Paziņojums par ES digitālo vienoto tirgu.

 

Saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju Komisija partnerībā ar nozares pārstāvjiem strādā pie tehnoloģijām un risinājumiem tiešsaistes tīklu drošības jomā.

Komisārs Ginters Etingers piedalās pasākumā Startup Europe Comes to Silicon Valley, lai ES labākie jaunuzņēmumi tehnoloģiju jomā un labākie strauji augošie uzņēmumi varētu tikties ar Silīcija ielejas ieinteresētajām personām. Sanfrancisko, ASV, 2015. gada 23. septembris.

 

Oktobrī Parlaments un Padome vienojās atcelt viesabonēšanas maksu Eiropas Savienībā un apstiprināja noteikumus, kas aizsargā katra ES pilsoņa tiesības bez diskriminācijas piekļūt interneta saturam.

Ir plānots — ja tiks pieņemti noteikti tiesību akti, viesabonēšanas maksa tiks atcelta 2017. gada jūnijā, un tas ļaus mobilo tālruņu, viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem, ceļojot Eiropas Savienībā, maksāt tikpat, cik savā valstī, bez kādas papildu maksas. Līdz tam laikam maksimālais uzcenojums, ko maksā lietotāji, no 2016. gada 30. aprīļa tiks ierobežots līdz 0,05 eiro par minūti balss zvaniem, līdz 0,02 eiro par katru nosūtīto īsziņu un līdz 0,05 eiro par datu megabaitu. Kopš 2007. gada ES jau ir panākusi viesabonēšanas cenu samazinājumus par vairāk nekā 80 % attiecībā uz zvaniem, īsziņām un datiem.

Ar noteikumiem, par kuriem notika vienošanās oktobrī, ES tiesību aktos tiks ieviests arī tīkla neitralitātes princips. Lietotāji varēs brīvi piekļūt izvēlētajam saturam, vairs netiks netaisni bloķēti un viņu piekļuve netiks palēnināta, kā arī nebūs atļauta apmaksāta prioritātes piešķiršana. Šie jaunie noteikumi visās dalībvalstīs stāsies spēkā 2016. gada 30. aprīlī.

Audiovizuālā nozare mainās, rodoties jaunām tehnoloģijām, uzņēmējdarbības modeļiem, pakalpojumiem pēc pieprasījuma un jaunam skatīšanās veidam, piemēram, viedtālrunī. Jūlijā Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu par to, kā padarīt ES audiovizuālo mediju vidi labāk atbilstošu digitālā laikmeta vajadzībām. Pamatojoties uz apspriešanas rezultātiem, Komisija 2016. gadā noskaidros, vai būtu jākoriģē un jāatjaunina Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva.

Arī atbildes, kas saņemtas divās citās 2015. gada sabiedriskajās apspriešanās, palīdzēs Komisijai atjaunināt ES telesakaru noteikumu kopumu un noteikt tos interneta ātrumus un kvalitāti, kas, pēc respondentu domām, būs vajadzīga pēc 2020. gada. Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķis ir uzlabot digitālo savienojamību Eiropas Savienībā, īpaši laukos. Tikai 18 % lauku teritoriju ir pieejami ātrdarbīgi uz optisko šķiedru tehnoloģiju balstīti platjoslas tīkli, salīdzinot ar 62 % pilsētas teritoriju. No 2014. līdz 2020. gadam Komisija no lauku attīstības programmām ieguldīs 2 miljardus eiro informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu uzlabošanā aptuveni 18 miljoniem lauku iedzīvotāju. Eiropas Reģionālās attīstības fonds plašās tēmas “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas” ietvaros ieguldīs 13,3 miljardus eiro, lai uzlabotu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un tīkliem visā Eiropas Savienībā. Turklāt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta rīcībā ir 150 miljoni eiro, kas paredzēti platjoslas infrastruktūrai, un ar šiem līdzekļiem Komisija un Eiropas Investīciju banka var finansēt aizdevumus, projekta obligācijas un garantijas projektu finansējumam telesakaru jomā. Kopumā ir paredzēts, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta platjoslas daļa ieguldījumos piesaistīs ap 1 miljardu eiro.

Tiešsaistes platformas (meklētājprogrammas, sociālie mediji, zināšanu un video koplietošanas tīmekļa vietnes, lietotņu veikali utt.) ir svarīga plaukstošas digitālās ekonomikas daļa. Tās ir izdevīgas gan patērētājiem, gan piegādātājiem, jo ļauj tirgus dalībniekiem izmantot digitalizācijas un e-komercijas priekšrocības. Tās arī ir mainījušas kultūras satura izplatīšanas veidu. Septembrī sāktās apspriešanas rezultāti tiks izmantoti novērtējumā par platformu un starpnieku lomu, kurā būs runa arī par to, kā cīnīties pret nelikumīgu saturu internetā.

Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģija atbalsta iekļaujošu digitālu sabiedrību, kurā iedzīvotājiem ir atbilstošas prasmes, lai izmantotu interneta sniegtās iespējas un uzlabotu izredzes sameklēt darbu. 2015. gadā Beļģijā, Kiprā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē sāka darbu četras jaunas digitālo prasmju un darbvietu valsts koalīcijas. Pašlaik darbojas 13 valsts partnerības, kas izveidotas, iedvesmojoties no ES digitālo darbvietu lielās koalīcijas, kas sāka darboties 2013. gadā, lai novērstu digitālo prasmju trūkumu Eiropas Savienībā.

E-pārvalde izmanto digitālos rīkus un sistēmas, lai pilsoņiem un uzņēmumiem sniegtu labākus publiskos pakalpojumus. Tā ļauj pilsoņiem, uzņēmumiem un organizācijām vieglāk, ātrāk un lētāk kārtot jautājumus ar pārvaldes iestādēm. Ja to ieviestu visā Eiropas Savienībā, ietaupījumi varētu pārsniegt 50 miljardus eiro. Decembrī Parlaments un Padome apstiprināja Komisijas plānus attiecībā uz programmu ISA². ISA² nodrošinās 131 miljonu eiro digitālās sadarbspējas risinājumu izstrādei, lai nodrošinātu netraucētu elektronisku pārrobežu un daudznozaru mijiedarbību starp ES valstu pārvaldes iestādēm.

Digitālās tehnoloģijas ietekmē visus mūsu dzīves aspektus. No 2018. gada aprīļa visi jaunie automobiļi tiks aprīkoti ar eCall tehnoloģiju — tas notiks, pamatojoties uz tiesību aktiem, ko Parlaments un Padome pieņēma aprīlī. Ja notiek smags negadījums, eCall automātiski zvana uz Eiropas vienoto neatliekamās palīdzības dienestu numuru 112. Tas glābšanas dienestam nosūta negadījuma vietas koordinātas, negadījuma laiku un braukšanas virzienu (kas ir ļoti svarīgi uz autostrādes) arī tad, ja autovadītājs ir zaudējis samaņu vai nespēj piezvanīt pa tālruni. Komisija uzskata, ka tad, kad šī sistēma būs pilnībā ieviesta, eCall katru gadu varēs izglābt simtiem dzīvību un ļaus ātrāk sniegt palīdzību cietušajiem.

Standarti ir būtiski rīki dažādu sistēmu kopīga darba nodrošināšanai. Tie var sekmēt inovāciju un stiprināt ES rūpniecības konkurētspēju. Septembrī Komisija aicināja paust viedokli par prioritātēm attiecībā uz standartiem tādās jomās kā mākoņdatošana, kiberdrošība, e-veselība, intelektiskās transporta sistēmas, viedās pilsētas un 5G sakari. 5G ir sakaru tīklu nākamā paaudze. Tā ne tikai būs ātrāka, bet arī kļūs par mūsu digitālās nākotnes un triljona eiro vērtā ES lietu interneta tirgus pamatu. Lietu internets ir jaunas funkcionālās iespējas un lietotnes — no tīklam pieslēgtiem automobiļiem līdz viediem mājokļiem. Mobilā interneta datu plūsma līdz 2020. gadam pieaugs vairāk nekā 30 reizes, salīdzinot ar 2010. gadu. 5G būs šai jaunajai realitātei vislabāk piemērotā tehnoloģija. 2015. gadā ES ar Ķīnu un Japānu parakstīja būtisku vienošanos par sadarbību pasaules mēroga sacensībā par 5G tīklu izveidi.

Datu apjoms, ko rada cilvēki un kas tiek ģenerēts mehāniski, ir milzīgs. “Lielie dati” var kļūt par izaugsmes, inovācijas un digitalizācijas katalizatoru. Pirms pasākumiem šajā jomā Komisija septembrī sāka sabiedrisko apspriešanu, lai iegūtu informāciju iniciatīvu izstrādei, kuras veicinās brīvu datu plūsmu Eiropas Savienībā un novērsīs ierobežojumus attiecībā uz datu piekļuvi un datu atrašanās vietu. Apspriešanā tiek aplūkoti arī jautājumi, kā labāk atvieglot mākoņdatošanas pakalpojumu sertificēšanu, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju maiņu un “pētniecības mākoņa” izveidi. Šīs tehnoloģijas būs ES nākotnes rūpniecības kodols. ES iestādes arī ir apņēmušās izmantot mākoņdatošanu. Decembrī Komisija izvēlējās vairākus uzņēmumus, kas 2016. gadā nodrošinās vairākus mākoņdatošanas IT pakalpojumus visām ES iestādēm.

Februārī Komisija pieņēma Enerģētikas savienības stratēģiju. Tās pamatā ir Eiropas enerģētiskās drošības stratēģija un ES klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam. 2014. gada oktobrī ES valstu vai valdību vadītāji bija vienojušies par šādiem mērķrādītājiem: salīdzinot ar 1990. gada līmeni, valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam pazemināt vismaz par 40 %, panākt, ka atjaunojamo energoresursu īpatsvars Eiropas Savienības energoresursu struktūrā ir vismaz 27 % (saistošs mērķrādītājs), un panākt, ka salīdzinājumā ar prognozētajām vērtībām energoefektivitāte paaugstinās vismaz par 27 %. Energoefektivitātes mērķrādītājs tiks pārskatīts 2020. gadā, orientējoties uz 30 % līmeni ES. Tā kā ir ļoti svarīgi, lai iekšējais enerģijas tirgus būtu pilnīgi funkcionējošs un savienots, ES vadītāji vienojās arī par dalībvalstu elektrotīklu starpsavienojumu minimālo mērķ­rādītāju 10 % apmērā, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam. Pēc tam būs jātiecas šo mērķrādītāju līdz 2030. gadam paaugstināt līdz 15 %.

Enerģētikas savienības pamatmērķis ir ES patērētājiem un uzņēmumiem pavērt piekļuvi drošai, ilgtspējīgai un konkurētspējīgai enerģijai. Lai būtu iespējams ietaupīt naudu un enerģiju, patērētājiem būtu jāpiedāvā pieņemamas cenas, vairāk konkurences un izvēles.

Enerģētikas savienības mērķis ir arī vērsties pret klimata pārmaiņām, pārejot uz mazoglekļa un klimatam draudzīgu ekonomiku. Februārī Komisija publiskoja paziņojumu, kurā izklāstīja redzējumu par decembrī Parīzē panākamo globālo vienošanos klimata jautājumos.

Eiropas Savienība importē 53 % patērējamās enerģijas, un dažās dalībvalstīs gāzes imports ir atkarīgs no viena piegādātāja. Energoavotu un piegādātāju diversifikācija ir svarīgs līdzeklis, lai vienlaikus uzlabotu ES energoapgādes drošību un saglabātu tās konkurētspēju. Lai panāktu vajadzīgo diversifikāciju, ES pēta, kā iepirkt kurināmo no citām pasaules daļām, pēta jaunas tehnoloģijas, turpina attīstīt dalībvalstu resursus (arī biomasu, kā aprakstīts ES mežu stratēģijā) un uzlabo infrastruktūru, kas paver iespējas piekļūt jauniem piegādes avotiem.

Realizēt Enerģētikas savienību ir traucējuši grūti pārvarami šķēršļi, kas kavē patiesu tirgus integrāciju, slikti koordinēta valstu politika un vienotas nostājas trūkums attiecībā uz ārpussavienības valstīm.

Tāpēc Enerģētikas savienības stratēģijas pamatā ir pieci aspekti:

• enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticēšanās;
• pilnīgi integrēts Eiropas enerģijas tirgus;
• energoefektivitāte, kas palīdz ierobežot enerģijas patēriņu;
• ekonomikas dekarbonizācija;
• pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

Lai Enerģētikas savienība gūtu panākumus visās dalībvalstīs, turpmākajos gados būs vajadzīgas vairākas iniciatīvas ES un dalībvalstu līmenī.

Enerģētikas savienības materiālos mērķus palīdz īstenot ES kohēzijas politika. Ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu starpniecību ir darīti pieejami vairāk nekā 110 miljardi eiro. Daļa šā finansējuma ir piešķirta mazoglekļa ekonomikas finansēšanai visā ES teritorijā, arī ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģētikā un multimodālā pilsētu transportā. Turklāt būtisks atbalsts ir pieejams investīcijām, kas saistītas ar energoefektīvu un dekarbonizētu transportu, kā arī daļējs atbalsts — lielāka mēroga viedai energoinfrastruktūrai.

Pēc Enerģētikas savienības stratēģijas pieņemšanas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Ševčovičs 2015. gadā apmeklēja visas dalībvalstis, lai tās un ieinteresētās personas tuvāk iepazīstinātu ar Enerģētikas savienības idejām. Šāda Enerģētikas savienības “turneja” rosināja diskusijas ar valdībām, valstu parlamentiem, enerģētikas un citu nozaru pārstāvjiem, kā arī ar sociālajiem partneriem, patērētājiem un studentiem.

Pirmais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli, ko Komisija publiskoja novembrī, atskatījās uz iepriekšējo deviņu mēnešus sasniegumiem, iezīmēja galvenās darba jomas 2016. gadam un sniedza Savienības, dalībvalstu un reģionu līmeņa rīcībpolitiskus secinājumus. Tas apliecināja, ka papildus dekarbonizācijai (arī ar atjaunojamo energoresursu starpniecību) un enerģētiskajai drošībai Enerģētikas savienības stratēģija palīdz sasniegt rezultātus attiecībā uz energoefektivitāti, iekšējo enerģijas tirgu un izpēti, inovāciju un konkurētspēju. Ziņojumā arī atzīts, ka līdz pilnīgai Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanai vēl daudz darāmā.

Svarīgs Enerģētikas savienības īstenošanas instruments ir uzticams un caurredzams pārvaldības mehānisms. Ziņojums sniedza norādījumus dalībvalstīm par integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādi 2021.–2030. gadam.

Jūlijā Komisija nāca klajā ar iniciatīvām, kā piedāvāt izdevīgākus noteikumus enerģijas patērētājiem, pārstrukturēt ES elektroenerģijas tirgu, pārskatīt ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un atjaunināt energo­efektivitātes marķējumu.

Komisijas priekšlikumi balstās uz trīs pīlāru stratēģijas:

• palīdzēt patērētājiem taupīt naudu un aktīvi līdzdarboties tirgū, sniedzot tiem plašāku informāciju un izvēles iespējas;
• vairot patērētāju uzticēšanos un tiem sniegto aizsardzību gan attiecībā uz tiesībām uz enerģiju, gan arī attiecībā uz datu pārvaldību, aizsardzību, privātumu un drošību;
• palīdzēt patērētājiem aktīvi rīkoties, visā pilnībā izmantojot sadarbspējīgas viedās tehnoloģijas.

Lai būtu iespējams sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijas mērķus, ir pamatīgi jāpārveido ES elektroenerģijas sistēma. Komisijas paziņojums par ES elektroenerģijas tirgus pārstrukturēšanu atklāja sabiedrisku apspriešanos par to, kādam vajadzētu būt jaunajam elektroenerģijas tirgus modelim. Apspriešanās rezultāti tiks izmantoti tam, lai stiprinātu energoapgādes drošību, piepildītu patērētāju cerības un izdevīgi izmantotu jaunās tehnoloģijas. Tie palīdzēs arī apzināt, kādā veidā atvieglināt investēšanu, jo īpaši atjaunojamos energoresursos.

Jūlijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu laikposmam pēc 2020. gada, lai būtu drošība, ka sistēma varēs maksimāli palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas nākamajā desmitgadē. Priekšlikums ir pirmais likumdošanas solis pretī tam, lai īstenotu ES saistības tās teritorijā līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 %. Parīzes klimata samita sagatavošanas posmā tas bija spēcīgs signāls starptautiskajai sabiedrībai.

Priekšlikumam ir trīs galvenie elementi: emisiju ātrāka samazināšana pēc 2020. gada; mērķtiecīgāki noteikumi par to, kā rūpniecībā piešķir bezmaksas emisiju kvotas starptautiskās konkurētspējas saglabāšanai; pastiprināts finansējums mazoglekļa inovācijai un energonozares modernizācijai.

20 gadu laikā, kopš ieviests ES energomarķējums, tas ir veicinājis arvien energoefektīvāku ražojumu izstrādi. Šajā procesā līdzšinējais energoefektivitātes marķējums ir kļuvis pārāk sarežģīts. 2015. gadā Komisija ierosināja atgriezties pie sākotnējās energomarķējuma skalas (A līdz G), kas ir vienkāršāka un patērētājiem viegli saprotama.

Septembrī Komisija pieņēma jauno stratēģisko plānu attiecībā uz energotehnoloģijām, kuram plānotais budžets ir līdz 71,5 miljardiem eiro. Plāna nolūks ir pilnveidot mazoglekļa tehnoloģijas un jaunās tehnoloģijas un samazināt izmaksas, koordinējot pētniecību un palīdzot finansēt projektus.

Šis atjauninātais plāns, kas ir ES klimata un enerģētikas politikas tehnoloģiskā dimensija, piedāvā 10 koncentrētas pētniecības un inovācijas darbības. Ar to palīdzību būs iespējams straujāk pārkārtot enerģētikas sistēmu, vienlaikus radot jaunas darbvietas un veicinot izaugsmi. Tiks ieviesta iedarbīgāka un vienkāršāka pārvaldības struktūra, lai valstu valdības, nozares pārstāvji un pētniecības iestādes sāktu darboties koordinētāk. Lai atbalstītu jaunas inovācijas un tirgū ieviestu jaunas tehnoloģijas, tiks veicināta lielāka piekļuve riska finansējumam.

Februārī Komisija Enerģētikas savienības stratēģijas ietvaros nāca klajā ar paziņojumu, kā visās dalībvalstīs līdz 2020. gadam sasniegt elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāju. Tas nozīmē, ka katrā valstī vajadzētu būt ierīkotiem elektropārvadiem, kas pavērtu iespēju vismaz 10 % nacionālajās elektrostacijās saražotās enerģijas pārvadīt pāri robežām uz dalībvalstīm kaimiņos. Pavisam 22 dalībvalstis jau ir ceļā uz šīs mērķvērtības sasniegšanu, taču atsevišķos reģionos joprojām vajadzīgs vairāk starpsavienojumu.

Martā Komisijas priekšsēdētājs kopā ar Spānijas un Portugāles premjerministriem un Francijas prezidentu parakstīja Madrides deklarāciju. Deklarācija sagatavo augsni tam, lai Pireneju pussala tiktu labāk savienota ar pārējo ES enerģijas tirgu. Jauna reģionāla augsta līmeņa grupa Dienvidrietumeiropai gādās, lai tiktu regulāri pārraudzīta svarīgāko Madrides deklarācijā nosaukto infrastruktūras projektu īstenošanas gaita, kā arī nodrošināts pietiekams atbalsts, kas atvieglos būvniecību.

Aprīlī Maltas un Itālijas premjerministri oficiāli atklāja elektrotīklu starpsavienojumu starp abām dalībvalstīm. Tādējādi Malta tagad ir pievienota Eiropas energotīklam.

(Sēž no kreisās) Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Francijas prezidents Fransuā Olands, Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs un Portugāles premjerministrs Pedro Pasušs Koelju paraksta Madrides deklarāciju, lai nodrošinātu Pireneju pussalas labāku savienojumu ar pārējo ES enerģijas tirgu. Madride, 2015. gada 4. marts.

 

Jūlijā dalībvalstis vienojās no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta investēt 20 svarīgos Eiropas energoinfrastruktūras projektos. Šā instrumenta budžets energoinfrastruktūras atbalstīšanai 2014.–2020. gadā ir 5,35 miljardi eiro. Jūnijā tika publiskots vēl viens uzaicinājums iesniegt priekšlikumus; tā indikatīvais budžets bija 550 miljoni eiro.

Oktobrī tika parakstīts dotāciju nolīgums par gāzes starpsavienojuma būvi starp Poliju un Lietuvu, tādējādi izbeidzot Baltijas jūras reģiona energoizolētību.

Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma, Polijas premjerministre Eva Kopača un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers paziņo par Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma projekta uzsākšanu. Brisele, 2015. gada 15. oktobris.

 

Novembrī Komisija apstiprināja sarakstu ar 195 svarīgiem energoinfrastruktūras projektiem. Tie ir pazīstami kā kopīgu interešu projekti un palīdzēs sasniegt ES mērķus enerģētikas un klimata jomā. Šiem projektiem ir tādas priekšrocības kā paātrināta atļaujas piešķiršanas procedūra un labāki reglamentējošie nosacījumi. Tie var būt tiesīgi uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu.

Decembrī oficiāli atklāja divus jaunus elektrotīklu starpsavienojumus, kas Lietuvu savieno ar Poliju un Zviedriju. “LitPol Link” Alītu Lietuvā savieno ar Elku Polijā, savukārt “NordBalt” — Nibro Zviedrijā ar Klaipēdu Lietuvā. Pirmo reizi Baltijas valstu elektroenerģijas tirgi tiks savienoti ar Zviedrijas un Polijas elektrotīkliem, Baltijas valstīm un Polijai paverot iespēju sasniegt 10 % mērķrādītāju.

Decembrī 195 valstis pasaulē pirmoreiz pieņēma visaptverošu un juridiski saistošu nolīgumu, kura mērķis ir apkarot klimata pārmaiņas. Vienošanās, kas tika parakstīta, pateicoties ES centieniem, visām valstīm uzliek pienākumu rīkoties, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, globālo temperatūras paaugstinājumu cenšoties noturēt krietni zem 2 °C, salīdzinot ar pirmsindustrializācijas līmeni, un izvairīties no visbīstamākajām klimata pārmaiņu sekām.

Tas, ka ir pieņemts jauns globāls klimata nolīgums, kura mērķis ir paātrināt pāreju uz globālu maz­oglekļa ekonomiku, vainago gadiem ilgus starptautiskās sabiedrības centienus panākt visaptverošu daudzpusēju vienošanos par klimata pārmaiņām.

Luksemburgas vides ministre Karola Dīšburga (trešā no kreisās), kas pārstāv Luksemburgas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, un komisārs Migels Ariass Kanjete (ceturtais no labās) Parīzes konferencē par klimata pārmaiņām, t. s. vērienīgo mērķu koalīcijas pārstāvju priekšgalā. Parīze, 2015. gada 12. decembris.

 

Pēc tam, kad Kioto protokolā nepiedalījās visas valstis un 2009. gadā Kopenhāgenā netika panākta vienošanās, Eiropas Savienība izveidoja plašu koalīciju no attīstītajām un jaunattīstības valstīm, kuras atbalstīja vērienīgus mērķus. Šī koalīcija noteica Parīzes konferences veiksmīgo iznākumu.

Nozīmīgs izrāviens bija valstu apņemšanās samazināt emisijas, kas uzskatāma par valstu iecerēto devumu. Apņemšanās izpilde lēni aizsākās martā, un ES bija pirmā lielā ekonomika, kas savu devumu publiskoja. ES uzņēmās saistības — saistošu un visu ekonomiku aptverošu mērķrādītāju: līdz 2030. gadam emisijas attiecībā pret 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 40 %. Līdz Parīzes konferences noslēgumam gandrīz visas pasaules valstis bija iesniegušus daudzpusīgus emisiju samazināšanas plānus, daudzām to izdarot pirmo reizi. Tas bija nepieredzētas politiskas gribas apliecinājums un nepārprotams pavērsiens no dažiem aktīviem dalībniekiem uz vispārēju aktīvu dalību.

Valstu valdības Parīzē vienojās par šādiem galvenajiem elementiem.

• Ilgtermiņa mērķis vidējo temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt “krietni zem” 2 °C, salīdzinot ar pirmsindustrializācijas līmeni, un censties nepieļaut paaugstināšanos vairāk kā par 1,5 °C.
• Tiekties “iespējami drīz” panākt globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju maksimumu un pēc tam, izmantojot progresīvākās pieejamās zinātnes atziņas, tās strauji samazināt, lai šā gadsimta otrajā pusē siltumnīcefekta gāzu avoti un piesaistītājsistēmas nostātos līdzsvarā.
• Reizi piecos gados tikties, lai atbilstoši zinātnes atziņām izvirzītu vēl tālejošākus emisiju samazināšanas mērķrādītājus.
• Lai nodrošinātu caurredzamību un pārskatāmību, savstarpēji un sabiedrībai atskaitīties par mērķrādītāju sasniegšanā panākto.
• Attīstītās valstis turpinās īstenot kolektīvo mērķi līdz 2020. gadam mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru gadā klimata pārmaiņu apkarošanas atbalstam jaunattīstības valstīs un pagarinās šā mērķa izpildi līdz 2025. gadam, kad tiks izvirzīts jauns kolektīvs uzdevums.

ES un tās dalībvalstis 2014. gadā piešķīra 14,5 miljardus eiro finansējuma, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Šis nozīmīgais palielinājums apliecina ES apņemšanos dot taisnīgu ieguldījumu 2009. gadā izvirzītā mērķa sasniegšanā — līdz 2020. gadam ikgadējās finanšu plūsmās no attīstītajām valstīm uz jaunattīstības valstīm nodrošināt 100 miljardus ASV dolāru. 2014.–2020. gadā vismaz 20 % ES budžeta tiks tērēti ar klimata pārmaiņu apkarošanu saistītiem projektiem. 2014.–2020. gadā katru gadu pasākumi jaunattīstības valstīs tiks atbalstīti ar publiskām dotācijām vidēji 2 miljardu eiro apmērā.

ES finansējums rīcībai klimata jomā.

 

Īpaša Eirobarometra sabiedriskās domas aptauja par klimata pārmaiņām, kas tika publiskota tikai dažas dienas pirms Parīzes klimata samita sākuma, apliecināja, ka klimata pārmaiņas ES sabiedrībai joprojām rada lielas bažas un ka 91 % to uzskata par nopietnu problēmu. Eiropas Savienībā vairāk nekā deviņi iedzīvotāji no 10 (93 %) uzskata, ka klimata pārmaiņas sekmīgi apkarot iespējams būs tikai visu pasaules valstu kopdarbībā.

Klimata pārmaiņas — ES rīcība.

 

Vienotais tirgus nodrošina preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. Tas sniedz iespējas profesionāļiem un uzņēmumiem, kā arī plašāku izvēli un zemākas cenas patērētājiem. Tas ļauj cilvēkiem ceļot, dzīvot, strādāt un mācīties, kur vien tie vēlas. Taču šīs iespējas ne vienmēr īstenojas, jo vienotā tirgus noteikumi nav zināmi, nav īstenoti vai vienkārši tos apdraud nepamatoti šķēršļi. Oktobrī Komisija pieņēma vienotā tirgus stratēģiju, kurā ierosināja vairākus pasākumus šajā sakarā. Šī rīcība tiks veidota, dodot iespēju līdzsvaroti attīstīt sadarbīgo patēriņu, palīdzot augt maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, praksē piedāvājot pakalpojumiem tirgu bez robežām, risinot jautājumus par ierobežojumiem mazumtirdzniecības nozarē un novēršot diskrimināciju pret patērētājiem un uzņēmējiem. Šī stratēģija dos iespēju modernizēt ES standartu sistēmu, palielināt pārskatāmību, efektivitāti un pārskatatbildību publiskajā iepirkumā un konsolidēt ES intelektuālā īpašuma sistēmu. Paredzams, ka tas viss cilvēkiem sniegs praktiskus ieguvumus ikdienas dzīvē.

Vienotā tirgus stratēģija.

 

Šajā stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta pakalpojumu un preču tirgiem. Tā papildina Komisijas centienus veicināt ieguldījumus, uzlabot konkurētspēju un piekļuvi finansējumam, nodrošināt pienācīgi funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un izmantot vienotā digitālā tirgus iespējas.

2015. gada ziņojums par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju, ko oktobrī izdevusi Komisija, sniedza padziļinātu analīzi par ekonomisko integrāciju un konkurētspēju Eiropas Savienībā. Kaut gan Eiropas Savienībā bija redzamas skaidras pazīmes, kas liecināja par ekonomikas atlabšanu gada laikā, ir vajadzīgas mērķtiecīgas reformas, lai atjaunotu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Ziņojums liecina, ka strukturāli, uzvedības un reglamentējoši šķēršļi joprojām kavē vienotā tirgus vispārējo darbību. Iespējams daudz sasniegt, vienkārši uzlabojot pašreiz spēkā esošo noteikumu īstenošanu un izpildi, jo īpaši pakalpojumu tirgū.

2015. gadā Komisija ierosināja izveidot kapitāla tirgu savienību, lai uzlabotu finanšu tirgu spēju kalpot reālajai ekonomikai. Šī iniciatīva paredz samazināt sadrumstalotību finanšu tirgos, dažādot finansējuma avotus, stiprināt pārrobežu kapitāla plūsmas un uzlabot finansējuma pieejamību uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Finansējuma piesaistīšana Eiropas izaugsmei.

 

Kapitāla tirgu savienības mērķis ir novirzīt cilvēku naudu tā, lai atbalstītu ES ekonomiku un dotu labumu ES patērētājiem. Februārī tika publicēta Komisijas Zaļā grāmata par kapitāla tirgu savienības izveidi. Septembrī tam sekoja Rīcības plāns par kapitāla tirgu savienību, kura mērķis ir gūt panākumus trīs galvenajās politikas jomās. Pirmā politikas joma ir vērsta uz to, lai visiem uzņēmumiem visā ES un jo īpaši jaunuzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem uzlabotu finansējuma pieejamību. Otrā politikas joma ir vērsta uz to, lai palielinātu un dažādotu finansējuma avotus no ieguldītājiem Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Trešajā politikas jomā ir paredzēts likt tirgiem darboties labāk, lai saikne starp ieguldītājiem un tiem, kam finansējums ir vajadzīgs, būtu efektīvāka un iedarbīgāka gan dalībvalstu iekšienē, gan pāri robežām.

Komisija arī iesniedza vērtspapīrošanas priekšlikumus, lai atbrīvotu banku kapitālu jauniem aizdevumiem. Tā ierosināja jaunus noteikumus attiecībā uz infrastruktūras projektiem, lai veicinātu ieguldījumus, uzsāka apspriešanos par riska kapitālu, segtajām obligācijām un finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību un publicēja aicinājumu iesniegt atsauksmes par finanšu tiesību aktu kumulatīvo ietekmi. Novembrī Komisija izvirzīja priekšlikumu modernizēt prospekta režīmu. Tā mērķis ir atvieglot uzņēmumu izaugsmi, piesaistot kapitālu visā ES, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju efektīvu aizsardzību. Decembrī tika panākta vienošanās par Padomes vispārējo pieeju attiecībā uz vērtspapīrošanas priekšlikumiem.

Komisārs Džonatans Hills (pirmajā rindā piektais no labās) vada Londonas biržas atklāšanas ceremoniju. Londona, 2015. gada 2. oktobris.

 

Tā kā publiskā sektora izdevumi par precēm, darbu un pakalpojumiem veido aptuveni 18 % no ES iekšzemes kopprodukta, publiskajam iepirkumam ir izšķiroša nozīme ES ekonomikas atveseļošanā. Pārredzams un konkurētspējīgs publiskais iepirkums vienotajā tirgū rada ES uzņēmumiem uzņēmējdarbības iespējas un sekmē darbvietu radīšanu.

Septembrī Komisija sniedza norādījumus valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm par piemērojamajiem ES iepirkuma noteikumiem. Tie ir izstrādāti tā, lai ļautu iestādēm ātri reaģēt krīzes situācijās un apmierināt visneatliekamākās vajadzības pēc mājokļa, apgādes un palīdzības, kad tā nepieciešama.

Komisija turpināja atbalstīt un veicināt pāreju dalībvalstīs uz e-iepirkumu un e-rēķiniem. Tas ietver tiešo atbalstu dotāciju veidā, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, IT sistēmu izstrādei un sadarbspējas uzlabošanai visā ES.

Neskatoties uz to, ka vairāk nekā 8 miljoni Eiropas iedzīvotāju strādā citā dalībvalstī, atrast darbu ārvalstīs un panākt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ne vienmēr ir viegls uzdevums. 2015. gadā Komisija strādāja, lai uzlabotu situāciju ES darba tirgū un atvieglotu profesionāļu izredzes strādāt citā ES dalībvalstī, kas nav viņu piederības valsts.

Par prioritāti ir izvirzīta efektīva un ātra prasmju un darbvietu saskaņošana. Tā palīdzēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES pēc iespējas labāk izmantot valsts un pārrobežu darbaspēka mobilitātes ekonomisko potenciālu. EURES portāls ļauj darba ņēmējiem viegli piekļūt datu bāzei par brīvajām darbvietām no visu dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestiem un piemeklēt tās atbilstoši saviem darba pieteikumiem tiešsaistē. Gada gaitā Parlaments un Padome apstiprināja Komisijas priekšlikumu pastiprināt sadarbību šajā jomā.

Pateicoties jaunajai Eiropas profesionālajai kartei, tādu profesiju pārstāvjiem kā medmāsas, farmaceiti, fizioterapeiti un nekustamā īpašuma aģenti būs vieglāk strādāt citās dalībvalstīs, kas nav viņu piederības valsts. 2016. gadā profesionāļi varēs izmantot karti par apliecinājumu, ka viņi ir izgājuši administratīvās pārbaudes un ka viņu profesionālā kvalifikācija ir atzīta uzņēmējā dalībvalstī. Vienlaikus Komisija ieviesīs brīdinājuma mehānismu, lai aizsargātu cilvēkus no nekvalificētiem “profesionāļiem”. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija jūnijā pieņēma īstenošanas regulu un sadarbojās ar visām dalībvalstīm, lai karti varētu sākt izmantot 2016. gada janvārī.

Komisijas decembrī ierosinātā Eiropas tiesību akta par pieejamību mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību attiecībā uz pieejamiem produktiem un pakalpojumiem un veicināt invalīdu sociāli ekonomisko līdzdalību. ES mēroga pieejamības prasības sniegtu labumu aptuveni 80 miljoniem ES iedzīvotāju, kas saskaras ar invaliditāti, un uzņēmumiem, kuri vēlas paplašināt darbību pāri robežām. Tā rezultātā būtu pieejama plašāka produktu un pakalpojumu izvēle un konkurētspējīgākas cenas.

Attīstītā uz zināšanām balstītā ekonomikā intelektuālā īpašuma aizsardzība ir svarīga ne vien jauninājumu un jaunrades veicināšanai, bet arī nodarbinātības un konkurētspējas attīstīšanai. 2015. gadā ES ir guvusi panākumus trīs svarīgās jomās — vienotais patents, preču zīmju reforma un komercnoslēpumu aizsardzība.

Vienotais patents būs īpaši svarīgs ES novatoriskiem jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir darboties pāri robežām. Tas stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas attiecīgās dalībvalstis. Vienotā patenta mērķis ir vienkārša un cenas ziņā pieņemama patentaizsardzība visā ES. Tiks ieviesta vienota procedūra patentu reģistrēšanai visās iesaistītajās dalībvalstīs un samazinātas patentaizsardzības izmaksas Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar Japānu, Amerikas Savienotajām Valstīm un citām valstīm.

Zīmola veidošanā un aizstāvēšanā izšķiroša nozīme ir preču zīmes reģistrācijai. Gada laikā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Komisijas preču zīmes reformu paketi, lai visā Eiropas Savienībā padarītu preču zīmju reģistrācijas sistēmas uzņēmumiem pieejamākas un efektīvākas. Līdztekus reforma uzlabos apstākļus inovatīviem uzņēmumiem un nodrošinās efektīvāku preču zīmju aizsardzību pret viltojumiem. Paketē ietilpst regula, kas stāsies spēkā 2016. gada martā, un direktīva, kas ir piemērojama no 2016. gada janvāra.

ES uzņēmumi aizvien vairāk saskaras ar komercnoslēpumu piesavināšanos. Komisija 2013. gada novembrī ierosināja kopīgu noteikumu kopumu, lai komercnoslēpuma piesavināšanās gadījumā atvieglotu piekļuvi civilprasībām visā ES. Parlaments, Padome un Komisija 2015. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos par priekšlikumu. Kad priekšlikums stāsies spēkā, ES būs vēl labāka vieta inovācijai un uzņēmējdarbībai. Jaunajiem noteikumiem būs liela nozīme konkurences veicināšanā, apstākļu uzlabošanā, lai uzņēmumi ieguldītu pētniecībā un inovācijā, kā arī zināšanu apmaiņas veicināšanā visā ES.

Konkurences stiprināšana ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar ko panākt, lai vienotais tirgus darbotos. Godīgas konkurences nodrošināšana sniedz ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, jo tā neļauj uzņēmumiem ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli. Tā arī attur uzņēmējus no iesaistīšanās karteļos, tostarp no cenu vienošanās noslēgšanas, un pretējā gadījumā tos soda. Tā palīdz novērst jebkādu pret konkurenci vērstu iznākumu uzņēmumu saplūšanas gadījumos un nodrošina, ka uzņēmumiem piešķirtais publiskais atbalsts nerada nevajadzīgu tirgus kropļošanu.

Karteļi norobežo dalībniekus no konkurences, tādējādi ļaujot tiem noteikt augstākas cenas. Tie likvidē spiedienu uz uzņēmumiem, kas strādā, lai uzlabotu produktus un rastu efektīvākus ražošanas veidus. Rezultātā patērētājiem jāmaksā augstākas cenas par sliktāku kvalitāti un mazāku izvēli. Tas negatīvi ietekmē visas tautsaimniecības konkurētspēju.

2015. gadā konkurētspēja un inovācija tika veicināta, cieši uzraugot valsts atbalstu, jo īpaši, lai novērstu publiskā finansējuma piešķiršanu vārguļojošiem uzņēmumiem, vienlaikus radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus novatorisku uzņēmumu veicināšanai. Kopā gada laikā tika atgūts nelikumīgs valsts atbalsts 6,1 miljona eiro apmērā.

Valsts atbalsta noteikumu piemērošana arī tika koncentrēta uz vienotā tirgus prioritātēm, tostarp enerģētikas, digitālo un finanšu nozari.

Komisija strādāja pie tā, lai palielinātu ES aviācijas nozares konkurētspēju, vienlaikus saglabājot augstus drošuma, drošības un vides standartus un veicinot jauninājumus. Tā īpaši ieteica sarunas par jauniem starptautiskiem nolīgumiem, lai sniegtu pilsoņiem vairāk galamērķu par labākām cenām un radītu uzņēmējdarbības iespējas ES uzņēmumiem. ES aviācijas stratēģijā, ko Komisija izsludināja decembrī, jauninājumi un digitālās tehnoloģijas atzītas par nepieciešamību, lai efektīvāk pārvaldītu mūsu gaisa telpu, lai pilnīgi izmantotu bezpilota lidaparātus tirgus potenciālu.

Komisāre Violeta Bulca Zaventemas lidostas apmeklējuma laikā. Beļģija, 2015. gada 2. jūlijs.

 

ES ir vajadzīgs satvars taisnīgai un efektīvai uzņēmumu peļņas aplikšanai ar nodokli, lai vienmērīgi sadalītu nodokļu slogu, veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un investīcijas, dažādotu finansējuma avotus ekonomikai un stiprinātu ekonomikas konkurētspēju. Uzņēmumu aplikšana ar nodokli ir būtisks taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas elements.

Februārī Parlaments izveidoja Īpašo komiteju nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos, kuras ziņojumu pieņēma Parlamenta plenārsēdē 25. novembrī. Decembrī Parlaments pieņēma lēmumu pagarināt komitejas pilnvaras uz sešiem mēnešiem, lai risinātu ziņojumā norādītos neatrisinātos jautājumus.

Komisāre Margrēte Vestagere (no labās) piedalās viedokļu apmaiņā ar Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētāju Roberto Gualtjeri (no kreisās) un Parlamenta Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos priekšsēdētāju Alēnu Lamasūru (otrais no kreisās). Brisele, 2015. gada 17. septembris.

 

Martā Komisija ierosināja pasākumu kopumu, lai radītu lielāku pārredzamību saistībā ar uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem visā ES. Jūnijā tā iepazīstināja ar rīcības plānu, lai sasniegtu visaptverošāku pieeju, nodrošinot taisnīgu un efektīvu uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem.

Tā kā par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli savā teritorijā ir atbildīgas dalībvalstis, Komisija sāka izmeklēšanu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem par to, vai dažas dalībvalstis ir vai nav piešķīrušas atsevišķiem uzņēmumiem nodokļu atvieglojumus.

Oktobrī Komisija secināja, ka Luksemburga un Nīderlande bija attiecīgi piešķīrusi nelikumīgas selektīvas nodokļu priekšrocības uzņēmumiem Fiat un Starbucks. Tā uzdeva abām dalībvalstīm atgūt nesamaksāto nodokli. Summas, kas jāatgūst no katra uzņēmuma, tika lēstas attiecīgi 20 miljonu eiro un 30 miljonu eiro apmērā.

Komisija arī uzsāka valsts atbalsta izmeklēšanu par nodokļu nolēmumiem attiecībā uz uzņēmumu Apple Īrijā un uzņēmumiem Amazon un McDonald`s Luksemburgā. Tā arī pārbaudīja Beļģijas “virspeļņas nolēmumu sistēmu”. Tā pagarināja padziļināto izpēti par Gibraltāra uzņēmumu nodokļu režīmu, lai pabeigtu savu darbu un pārbaudītu, vai Gibraltāra nodokļu nolēmumu prakse ir vai nav pretrunā ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Decembrī, kā daļu no Komisijas ierosinātās paketes, Padome pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir uzlabot pārredzamību dalībvalstīs pieņemtajos nodokļu nolēmumos. Ar šo direktīvu dalībvalstīm tiks noteikta prasība automātiski apmainīties ar informāciju par iepriekšējiem pārrobežu nodokļu nolēmumiem, kā arī iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu. Ja nepieciešams, dalībvalstis var pieprasīt papildu informāciju.

Pēc tam, kad Lietuva 2015. gada janvārī ieviesa eiro, to tagad lieto 19 dalībvalstīs ar vairāk nekā 330 miljoniem iedzīvotāju. Tas attiecīgajās dalībvalstīs ir nodrošinājis cenu stabilitāti un aizsardzību pret ārējām svārstībām. Eiro ir otrā svarīgākā valūta pasaulē, veidojot gandrīz ceturtdaļu no pasaules ārvalstu valūtas rezervēm. Gandrīz 60 valstis un teritorijas visā pasaulē ir tieši vai netieši piesaistījušas savu valūtu eiro.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, atzīmējot Lietuvas pievienošanos eirozonai. Viļņa, Lietuva, 2015. gada 14. janvāris.

 

Kopš ekonomikas un finanšu krīzes sākuma ES ir veikusi vēl nebijušus pasākumus, lai uzlabotu ekonomikas pārvaldības regulējumu ekonomiskajā un monetārajā savienībā. ES pastiprināja Stabilitātes un izaugsmes paktu un pieņēma jaunus mehānismus, kuru mērķis ir novērst ekonomikas nelīdzsvarotību un labāk koordinēt ekonomikas politiku. Taču šie ārkārtas pasākumi ir jākonsolidē un jāpilnveido, lai maksimāli palielinātu ekonomiskās un monetārās savienības izturību pret jebkuru krīzi nākotnē.

Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs Mario Dragi iepazīstina ar jauno € 20 banknoti. Frankfurte, Vācija, 2015. gada 24. februāris.

 

Šobrīd eirozonā pastāv ievērojamas atšķirības. Dažās dalībvalstīs bezdarba līmenis ir nepieredzēti zems, savukārt citās tas ir rekordliels. Dažās dalībvalstīs fiskālo politiku var izmantot pretcikliski, bet citās paies ilgi konsolidācijas gadi, līdz fiskālā telpa atgūsies. ES koncentrējas uz šis nestabilitātes novēršanu.

Kā Komisijas priekšsēdētājs Junkers decembrī uzsvēra savā uzrunā Eiropas Parlamentā, eiro ir politisks projekts, kam nepieciešama gan politiskā atbildība, gan politiskā pārskatatbildība. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Parlaments ir ne tikai Eiropas Savienības parlaments, bet arī eiro parlaments. Visā 2015. gadā Eiropas Parlaments bija cieši iesaistīts ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam bija būtiska loma piecu priekšsēdētāju ziņojuma sagatavošanā. Gada izaugsmes pētījuma sagatavošanas gaitā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis piedalījās diskusijās ar Eiropas Parlamentu, un Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 2015. gadā vairākkārt uzstājās Eiropas Parlamentā, lai apspriestu panākumus, kas gūti svarīgāko prioritāšu sasniegšanā šajā jomā.

Komisārs Pjērs Moskovisī uzstājas konferencē “Ceļā uz ES ekonomikas politikas uzlabošanu”. Brisele, 2015. gada 4. jūnijs.

 

Jūnijā pieci priekšsēdētāji nāca klajā ar ziņojumu par to, kā no 2015. gada jūlija padziļināt ekonomisko un monetāro savienību un kā vēlākais līdz 2025. gadam pabeigt tās izveidi. Minētie pieci priekšsēdētāji ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs Mario Dragi un Eurogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms. Viņi ierosināja pasākumus, kas jāīsteno trīs posmos.

1. posmā ES iestādes un eirozonas dalībvalstis balstītos uz pašreizējiem instrumentiem un pēc iespējas labāk izmantotu spēkā esošos līgumus. Tas nozīmē veicināt konkurētspēju un strukturālo konverģenci, pabeigt finanšu savienības izveidi, valstu un eirozonas līmenī sasniegt un uzturēt atbildīgu fiskālo politiku un palielināt demokrātisko pārskatatbildību.

2. posmā tiktu panākta vienošanās par plašāka mēroga pasākumiem, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienības ekonomiskās un institucionālās struktūras izveidi. Šajā posmā konverģences process tiktu padarīts saistošāks, izmantojot vispārpieņemtu kritēriju kopumu, kam varētu piešķirt juridisku raksturu. Lai varētu piedalīties satricinājumu amortizācijas mehānismā šajā otrajā posmā, katrai eirozonas dalībvalstij būtu jāgūst ievērojami panākumi virzībā uz šiem standartiem un jāturpina ievērot šos standartus pēc to sasniegšanas.

2. posma beigās un pēc tam, kad pilnībā ieviesti visi pasākumi, ekonomiskā un monetārā savienība nodrošinātu visiem iedzīvotājiem eirozonā stabilitāti un labklājību.

Ziņojumā tika atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ikvienam iedzīvotājam būtu pieeja piemērotai izglītībai un efektīvai sociālās aizsardzības sistēmai, tostarp “sociālās aizsardzības minimumam”. Kaut arī nepastāv “universāli piemērojams” paraugs, kam sekot, taču dalībvalstīs bieži vien ir līdzīgi izaicinājumi. Tie cita starpā ir centieni nodarbināt lielāku skaitu visu vecumu cilvēku, pareiza līdzsvara rašana starp elastīgiem un drošiem darba līgumiem, nodokļu aizvirzīšana no darbaspēka, piemērota atbalsta nodrošināšana, lai bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū, kā arī izglītības un mūžizglītības uzlabošana. Lai nodrošinātu to, ka ekonomiskā un monetārā savienība sekmīgi darbojas ilgtermiņā, ir vajadzīga valstu darba tirgu ciešāka integrācija. Šajā nolūkā būs jāsekmē ģeogrāfiskā un profesionālā mobilitāte, tostarp panākot kvalifikāciju labāku atzīšanu, atvieglinot ārvalstnieku pieeju darbam publiskajā sektorā un labāk koordinējot sociālā nodrošinājuma sistēmas.

Ziņojumā arī ieteikts izveidot neatkarīgu konkurētspējas iestāžu ES mēroga sistēmu, lai palīdzētu koordinēt ekonomikas un konkurētspējas politiku. Kaut arī eirozonas pārvaldība ir sekmīgi iedibināta attiecībā uz fiskālās politikas koordināciju un uzraudzību, tā ir jāuzlabo plašākajā konkurētspējas jomā. Eiropas pusgads un makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir pirmie soļi, lai labotu šo trūkumu. Tomēr visām dalībvalstīm ir jāuzlabo sava konkurētspēja tā paša impulsa ietekmē. Katrai eirozonas dalībvalstij būtu jāizveido valsts iestāde, kas atbild par snieguma un politikas novērošanu konkurētspējas jomā. Tas palīdzētu novērst ekonomiskās atšķirības un palielinātu atbildību par nepieciešamajām reformām valstu līmenī. Šīm konkurētspējas iestādēm būtu jābūt neatkarīgām struktūrām ar pilnvarām novērtēt, vai algas mainās atbilstoši ražīgumam. Tām būtu jāsalīdzina attīstība ar norisēm citās eirozonas dalībvalstīs un galvenajās salīdzināmajās tirdzniecības partnervalstīs. Turklāt šīm iestādēm varētu piešķirt pilnvaras novērtēt panākumus to reformu jomā, kuru mērķis ir uzlabot konkurētspēju plašākā nozīmē.

Oktobrī Komisija pieņēma pirmo pasākumu kopumu, lai sāktu īstenot ziņojumā paustos ieteikumus. Šis pasākumu kopums ietvēra pārskatītu pieeju Eiropas pusgadam, paredzot pastiprinātu demokrātisku dialogu un vēl vairāk uzlabotu ekonomikas pārvaldību. Pasākumu kopumā tika ierosināts ieviest valsts konkurētspējas padomes un konsultatīvu Eiropas Fiskālo padomi. Tika arī ierosināts panākt eirozonas pārstāvības lielāku vienotību starptautiskajās finanšu iestādēs, jo īpaši Starptautiskajā Valūtas fondā. Pasākumu kopumā tika konkretizētas darbības, kas vajadzīgas, lai pabeigtu banku savienības izveidi. Šīs darbības cita starpā ir Eiropas noguldījumu apdrošināšanas garantiju shēmas ieviešana un pasākumi lielākai riska samazināšanai banku sistēmā.

Eiropas Politiskās stratēģijas centrs sniedz Komisijas priekšsēdētājam un komisāru kolēģijai profesionālas konsultācijas par konkrētiem politiskiem jautājumiem. 2015. gadā tas publicēja vairākus stratēģiskos dokumentus. Trijos dokumentos tika iekļauti priekšlikumi piecu priekšsēdētāju ziņojuma īstenošanai.

Būtiski panākumi tika gūti banku savienības īstenošanā. Tā ir viena no galvenajām jomām, kas vajadzīga, lai ES varētu padziļināt ekonomisko un monetāro savienību. Banku savienībā Eiropas Centrālā banka uzņēmās banku uzraudzītājas lomu. 2015. gads bija Eiropas Centrālās bankas paspārnē īstenotā vienotā uzraudzības mehānisma pirmais pilnais darbības gads. Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa ietvaros visas 123 centrāli uzraudzītās bankas saņēma konsultācijas attiecībā uz savām kapitāla un pārvaldības struktūrām. Turklāt vairākos gadījumos tika saskaņota uzraudzības prakse un politika.

Komisija novembrī ierosināja izveidot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu banku noguldījumiem un izklāstīja turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt banku nozarē atlikušos riskus. Šie pasākumi bija paredzēti piecu priekšsēdētāju ziņojumā. Banku savienība tika izveidota, lai veicinātu uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vēl vairāk vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm. Priekšlikums par šo sistēmu ir sagatavots, balstoties uz valstu noguldījumu apdrošināšanas sistēmām, un tā būs pieejama tikai ar nosacījumu, ka ir pilnībā īstenoti kopīgi pieņemtie noteikumi.

Minētā sistēma laika gaitā tiktu izvērsta trīs posmos. Pirmajā posmā tās ietvaros būtu paredzēta valstu noguldījumu garantiju sistēmu pārapdrošināšana. Pēc trim gadiem tā pārtaptu par kopapdrošināšanas sistēmu, kurā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas ieguldījums laika gaitā pakāpeniski palielinātos. Pēdējā posmā tiktu izveidota pilnvērtīga Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma — paredzēts, ka tas notiks 2024. gadā.

Individuālo noguldītāju aizsardzības līmenis arī turpmāk saglabāsies tajā pašā apmērā (100 000 eiro). Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma būtu obligāta tām eirozonas dalībvalstīm, uz kuru bankām attiecas vienotais uzraudzības mehānisms. Tai varētu pievienoties arī citas ES dalībvalstis, kas vēlas iestāties banku savienībā.

Decembrī pietiekams skaits dalībvalstu ratificēja starpvaldību nolīgumu par vienoto noregulējuma mehānismu. Tādējādi Vienotā noregulējuma valde savu darbību pilnībā sāka 2016. gada janvārī. Valde tika izveidota 2015. gadā, lai risinātu to eirozonas banku problēmas, kas nonākušas grūtībās. Minētais nolīgums nozīmē arī to, ka vienotajā noregulējuma fondā sāks ieplūst iemaksas no eirozonas valstu noregulējuma fondiem.

Komisija turpināja vērot un analizēt finanšu nozares norises dalībvalstīs, Eiropas Savienībā un pasaulē, lai atklātu iespējamos sistēmiskā riska avotus un ieteiktu koriģējošus pasākumus.

Pēdējos gados ir pieliktas lielas pūles, lai stiprinātu finanšu iestādes Eiropas Savienībā. Ir ieviestas jaunas regulatīvās un uzraudzības sistēmas. Arī pašas finanšu iestādes ir paveikušas lielu darbu nolūkā palielināt savu izturētspēju, lai ievērotu regulatīvos standartus un izpildītu tirgus gaidas.

Stiprāka banku savienība.

 

Noteikumi par tirdzniecību ar finanšu instrumentiem ir padarīti stingrāki; tas pats attiecas uz sankcijām par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Ir uzlabota to ieguldītāju aizsardzība, kuri veic ieguldījumus kolektīvo ieguldījumu fondos, kā arī ir pastiprināta apdrošināšanas polišu pircēju aizsardzība. Vērtspapīru finansēšanas tirgi ir padarīti pārredzamāki, un ir gūti panākumi, pildot saistības, ko Eiropas Savienība G20 ietvaros ir uzņēmusies attiecībā uz atvasināto instrumentu tīrvērti.

Valsts atbalsta kontrolei ir būtiska nozīme, lai banku savienībā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Kopš krīzes sākuma valsts atbalstu ir saņēmušas 112 bankas Eiropas Savienībā; uz šīm bankām attiecas aptuveni 30 % no ES banku sistēmas aktīviem. Dalībvalstis ir atbalstījušas bankas, iepludinot kapitāla veidā 671 miljardu eiro (tas atbilst 5 % no ES iekšzemes kopprodukta) un piešķirot garantiju un likviditātes atbalsta veidā 1288 miljardus eiro jeb 10 % no iekšzemes kopprodukta. Lielākā daļa banku, kas krīzes laikā saņēma atbalstu, pēc savu pārstrukturēšanas plānu ievērojamu daļu īstenošanas ir atguvušās. Atbalsts tika piešķirts, lai garantētu iedzīvotāju ietaupījumus, novērstu bankrotu un nepieļautu banku sistēmas vēlāku sabrukumu visā kontinentā.

Komisija turpināja pievērst īpašu uzmanību finanšu pakalpojumu tirgum, atvasinātajiem finanšu instrumentiem un maksājumu pakalpojumiem. Februārī Komisija Apvienotajā Karalistē reģistrētajam brokerim ICAP piemēroja naudas sodu 14,96 miljonu eiro apmērā par to, ka tas veicināja vairākus karteļus jēnās denominēto procentu likmju atvasināto instrumentu sektorā.

Vairāk nekā 40 % no bezskaidras naudas maksājumiem tiek veikti ar maksājumu kartēm. Daudzpusējās starpbanku komisijas maksas, kas tiek noteiktas par karšu izmantošanu, var izpausties kā augstākas cenas patērētājiem. Regula par starpbanku komisijas maksām stājās spēkā jūnijā. Regulā ir noteiktas maksimālās robežvērtības, ko piemēro maksām par karšu maksājumu veikšanu, un tā ļauj mazumtirgotājiem vieglāk izmantot bankas, kas atrodas citās dalībvalstīs un piedāvā zemākas cenas.

Eiropas Parlaments un Padome 2015. gadā arī pabeidza sarunas par pārskatīto maksājumu pakalpojumu direktīvu, kas atvērs darījumdarbības iespējas ekonomikas dalībniekiem, kuri nav bankas, piemēram, uzņēmumiem, kas ievieš maksājumus tiešsaistē. Apdrošināšanas jomā lielāka efektivitāte, drošība un pārredzamība patērētāju labā tika panākta saistībā ar politisko vienošanos par direktīvu par apdrošināšanas izplatīšanu.

Viena no galvenajām izmaiņām 2015. gada Eiropas pusgadā bija tas, ka tika palielināta sociālo partneru loma politikas un reformu izstrādē un īstenošanā. Lai to panāktu, cita starpā bija pastiprināti jāpievēršas spēju veidošanai. Jaunā pieeja tika uzsākta martā notikušajā augsta līmeņa konferencē, kurā piedalījās ES un valsts līmeņa sociālo partneru organizāciju vadītāji. Konferencē piedalījās arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, komisāre Marianna Teisena un Latvijas labklājības ministrs Uldis Augulis. Izvērtējumu par Komisijas sagatavotajiem valstu ziņojumiem tā tagad tieši apspriež ar sociālo partneru organizācijām. Sociālie partneri ir arī ciešāk iesaistīti politikas un tiesību aktu izstrādē. Tie tika konsultēti par tādām nozīmīgām iniciatīvām kā Investīciju plāns un Enerģētikas savienība.

Darba devēju organizācijas BusinessEurope priekšsēdētāja Emma Marčegalja, komisāre Marianna Teisena, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis un Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu centra ģenerālsekretāre Valērija Ronciti augsta līmeņa konferencē “Jauns sākums sociālam dialogam” (A New Start for Social Dialogue). Brisele, 2015. gada 5. marts.

 

Piecu priekšsēdētāju ziņojumā atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ikvienam iedzīvotājam būtu pieeja piemērotai izglītībai un efektīvai sociālās aizsardzības sistēmai, tostarp “sociālās aizsardzības minimumam”.

Šie jautājumi tiek uzraudzīti Eiropas pusgada ietvaros. Komisija, izmantojot savus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, sadarbojas ar dalībvalstīm, lai sekmētu pienācīgu minimālo ienākumu shēmas. Gada gaitā Komisija arī strādāja pie diviem pilotprojektiem, kuru mērķis ir palīdzēt izstrādāt dalībvalstīs minimālo ienākumu shēmas. Eiropas minimālo ienākumu tīkls ir divu gadu ilgs projekts, kura nolūks ir panākt vienprātību par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai panāktu minimālo ienākumu shēmu ieviešanu. Eiropas references budžetu tīkls ir Eiropas Parlamenta iniciatīva, kuras mērķis ir izstrādāt kopīgu metodoloģiju un references budžetus dalībvalstu galvaspilsētu reģioniem.

2015. gadā Komisija pieņēma pēdējās atlikušās valstu darbības programmas saistībā ar Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām. Fondu veido 3,8 miljardi eiro no ES finansējuma, kā arī gandrīz 0,7 miljardi eiro no valstu līdzfinansējuma; šie līdzekļi ir paredzēti, lai 2014.–2020. gadā palīdzētu visgrūtākajā stāvoklī esošiem cilvēkiem Eiropas Savienībā. Fonds atbalsta dalībvalstis to centienos palīdzēt visneaizsargātākajiem cilvēkiem Eiropas Savienībā un tiem, kurus vissmagāk skārusi ekonomikas un sociālā krīze. Fonds palīdz atvieglot materiālās nenodrošinātības vissmagākās izpausmes. Tas sniedz būtisku ieguldījumu cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, nodrošinot vistrūcīgākajām personām pārtiku, materiālo palīdzību un sociālās iekļaušanas pasākumus.

Eiropas Savienība ir viena no pasaules atvērtākajām ekonomikām. Atvērta tirdzniecība stiprina tās ekonomiku, rada jaunas darbvietas, sniedz patērētājiem lielāku izvēli un palielina pirktspēju, kā arī palīdz uzņēmumiem konkurēt ārvalstīs. Vairāk nekā 31 miljons darbvietu Eiropas Savienībā 2015. gadā balstījās uz eksportu uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Nav šaubu, ka tirdzniecībai jābūt nozīmīgam elementam ES nodarbinātības un izaugsmes stratēģijā. Aptuveni 5 miljoni darbvietu dalībvalstīs balstās uz eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir ES lielākais eksporta tirgus. Tāpēc ciešākas ekonomiskās saiknes ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir ļoti būtiskas Eiropas Savienībai. Tomēr transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība nebūs vienošanās, kas panākta par katru cenu. ES aizsargās regulatīvo iestāžu neatkarību, piesardzības principu un valdību tiesības īstenot regulējumu, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un vidi.

Sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību ES turpināja darbu virzībā uz saviem mērķiem, proti:

• samazināt tarifus visās nozarēs;
• atcelt tirdzniecības šķēršļus, kas pastāv ārpus muitas robežām;
• izstrādāt noteikumus, kas nodrošina atvieglojumus un lielāku taisnīgumu importa, eksporta un ieguldījumu jomā.

Gada laikā ES turpināja sarunas par ES uzņēmumu labāku pieeju ASV tirgum, ko panāktu, atceļot muitas nodokļus un citus šķēršļus tirdzniecībai, kā arī sekmējot jaunas tirdzniecības un ieguldījumu iespējas jaunās jomās. Tas attiektos uz visiem ES uzņēmumiem — neatkarīgi no tā, cik lieli tie ir un ko tie pārdod.

Pateicoties transatlantiskajai tirdzniecības un ieguldījumu partnerībai, ES uzņēmumi varētu vairāk eksportēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm un importēt vairāk preču vai pakalpojumu, kas tiem vajadzīgi savu galaproduktu radīšanai. Pakalpojumi veido vairāk nekā 70 % no ekonomikas, taču ES uzņēmumi vēl aizvien saskaras ar šķēršļiem, cenšoties pārdot savus pakalpojumus ASV tirgū. Uz Amerikas Savienotajām Valstīm tiek nosūtīti 13 % no ES lauksaimniecības ražojumu eksporta, jo īpaši tas attiecas uz produktiem ar augstu pievienoto vērtību. ES cer, ka partnerības rezultātā būs iespējams vēl vairāk palielināt šo eksportu. Eiropas Savienība arī vēlas, lai partnerības ietvaros uzņēmumi Eiropas Savienībā spētu piedalīties konkursos par ASV valdības līgumu iegūšanu, pamatojoties uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir ASV uzņēmumiem.

Eiropas Savienība centās rast jaunus risinājumus virzībā uz tirdzniecības nolīgumu, kura ietvaros regulatoru iestādes Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs sadarbotos daudz ciešāk nekā līdz šim. Lai eksportētu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, ES uzņēmumiem ir jāievēro ASV noteikumi un jāatbilst ASV standartiem. Šie noteikumi un standarti bieži vien nodrošina to pašu drošības vai kvalitātes līmeni, taču to tehniskās detaļas atšķiras, piemēram, abās Atlantijas okeāna pusēs izmantoto kabeļu vai kontaktdakšu un kontaktligzdu krāsa. Tehnisko prasību pārbaudes dažos gadījumos lieki atkārto Atlantijas okeāna otrā pusē jau veikto kontroli. Šie faktori var radīt lielas izmaksas, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem un patērētājiem. Sadarbība regulējuma jomā varētu samazināt minētās izmaksas, vienlaikus ievērojot stingros ES standartus cilvēku un vides aizsardzībai.

Ir daudz jomu, kurās regulatīvā sadarbība transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības ietvaros varētu nest labumu, piemēram, labāka sadarbība nolūkā apstiprināt, uzraudzīt un atsaukt medicīniskās ierīces, tostarp sirdsdarbības stimulatorus, skenerus un rentgena iekārtas. ES vēlas, lai regulatoru iestādes abās Atlantijas okeāna pusēs ciešāk sadarbotos savos centienos nodrošināt to, ka patērētājiem pieejamās zāles ir drošas un efektīvas. Lai nodrošinātu zāļu drošību un kvalitāti, ES un ASV iestādes regulāri inspicē ražotnes. Savstarpēja šādu inspekciju atzīšana samazinātu slogu, ar ko saskaras ražotāji, un ļautu efektīvāk izmantot inspekcijām paredzētos ES resursus.

ES turpināja sarunas ar mērķi palielināt pārtikas eksportu, vienlaikus aizsargājot stingros ES standartus un rūpējoties par to, lai tiktu ņemta vērā ES nostāja tādos jautājumos kā ģenētiski modificēti organismi, antibakteriālās apstrādes izmantošana un hormonu pielietošana lopkopībā.

ES arī turpināja sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par veidiem, kā veicināt starptautisko sadarbību regulējuma jomā.

ES turpināja savus centienus ieviest jaunus vai pilnveidot esošos tirdzniecības noteikumus, lai palīdzētu visiem ES uzņēmumiem pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība.

Partnerības ietvaros ES mērķis ir:

• nodrošināt to, ka mazāki uzņēmumi var pilnībā izmantot šīs priekšrocības;
• sekmēt brīvu un godīgu konkurenci, tostarp noteikumus, ar kuriem nepieļauj, ka uzņēmumi slepeni vienojas par cenu noteikšanu vai ļaunprātīgi izmanto tirgus varu;
• palīdzēt uzņēmumiem ietaupīt laiku un naudu dokumentu kārtošanā muitā;
• panākt to, ka uzņēmumi var piekļūt ilgtspējīgiem enerģijas un izejvielu resursiem, kas tiem ir vajadzīgi;
• aizsargāt ES uzņēmumu intelektuālo īpašumu;
• noteikt ilgtspējīgu attīstību par nolīguma prioritāti.

ES vēlas, lai uzņēmumi varētu droši veikt ieguldījumus, zinot, ka problēmu gadījumā tie saņemtu aizsardzību. Sabiedriskā apspriešana par ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu liecināja, ka pastāvēja plaši izplatīts uzticības trūkums ierosinātā mehānisma taisnīgumā un objektivitātē. Komisija, balstoties uz nozīmīgo ieguldījumu, ko sniedza Eiropas Parlaments, dalībvalstis, valstu parlamenti un ieinteresētās personas, septembrī ierosināja jaunu ieguldījumu tiesu sistēmu, kas aizstātu ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu visās pašreizējās un turpmākajās ES sarunās par ieguldījumiem, tostarp sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību. Ieguldījumu tiesu sistēmas darbība balstās uz tiem pašiem pamatelementiem kā iekšzemes un starptautisko tiesu darbība, un tajā ir nodrošinātas valdību tiesības reglamentēt un garantēta pārredzamība un pārskatatbildība.

Komisija risināja sarunas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību, pamatojoties uz pilnvarām, par kurām vienprātīgi vienojās visu dalībvalstu valdības un kuras atbalstīja Eiropas Parlaments. Sarunas sākās 2013. gada jūnijā. 2015. gadā Komisija un Amerikas Savienotās Valstis piedalījās četrās sarunu kārtās. Tās notika februārī un jūlijā Briselē, aprīlī Ņujorkā un oktobrī — Maiami. Sarunas turpināsies 2016. gadā. Sarunu vedēji guva panākumus vairākās jomās. Kaut arī mērķis bija vienoties ātri, ES ir vienmēr uzsvērusi, ka laba vienošanās ir daudz svarīgāka, nekā vienkārši pēc iespējas ātrāk pabeigt sarunas.

Komisija īpašā tīmekļa vietnē publicēja savus sākotnējos juridiskā teksta priekšlikumus, kā arī nostājas dokumentus, kuros ir izklāstīta un aprakstīta ES pieeja visās sarunu jomās. Turklāt Komisija publicēja simtiem dokumentu par partnerību, izskaidrojot nolīguma mērķus un iespējamo saturu. Sarunu turpmākajā gaitā šie pasākumi tika turpināti, kā rezultātā sarunas kļuva pārredzamākas, nekā tās jebkad ir bijušas ES tirdzniecības nolīgumu gadījumā.

Komisāre Sesīlija Malmstrēma iepazīstina Eiropas Parlamentu ar jaunākajām norisēm transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības sarunās. Strasbūra, 2015. gada 7. jūlijs.

 

Kā ierasts attiecībā uz sarunām par tirdzniecības nolīgumu, Komisija izmantoja Padomes Tirdzniecības politikas komitejas iknedēļas sanāksmes, lai regulāri informētu dalībvalstu valdības par sarunu gaitu. Komisija par sarunām regulāri informēja arī Eiropas Parlamentu, jo īpaši tā Starptautiskās tirdzniecības komiteju. Tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma un ES sarunu vedēji regulāri uzstājās Eiropas Parlamentā un tā komitejās. Dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta deputātiem bija pieejami sarunu dokumenti atbilstoši savstarpēji saskaņotajai praksei.

Tādējādi visā sarunu gaitā tika īstenota demokrātiska pārraudzība. Tā nodrošināja to, ka gan 28 dalībvalstu valdības, gan tieši ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti bija pilnībā informēti par aktuālo situāciju, kā arī par ES nostāju sarunās. Eiropas Parlaments cieši sekoja sarunām — 14 tā komitejas izstrādāja ziņojumus par sarunām. Eiropas Parlaments jūlijā apstiprināja rezolūciju, kurā tas atkārtoti pauda atbalstu sarunām un izteica vairākus ieteikumus Komisijai.

Sarunas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību piesaistīja ievērojamu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu interesi. Komisija atzinīgi novērtēja diskusijas par ierosināto nolīgumu. Tā veltīja īpašas pūles, lai pievērstu sarunām sabiedrības uzmanību un izskaidrotu, ko ES centās tajās panākt. Komisija arī pievērsās bažām par partnerības it kā negatīvo ietekmi. Komisija ieguldīja ievērojamas pūles, lai nodrošinātu, ka ikviena ieinteresētā persona varētu tieši sazināties ar sarunu vedējiem. Piemēram, Komisija pieejamo resursu robežās ļāva savai sarunu grupai un citiem pieejamiem darbiniekiem piedalīties publiskās sanāksmēs un diskusijās, ko visā Eiropas Savienībā organizēja parlamentu deputāti, valsts, reģionālās un vietējās iestādes un interešu grupas.

Komisāre Sesīlija Malmstrēma piedalās diskusijā par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību pilsoņu dialoga laikā Varšavā. Polija, 2015. gada 18. septembris.

 

Katrā sarunu kārtā sarunu vedēji no ES un ASV rīkoja kopīgas sanāksmes ar simtiem ieinteresēto personu. Šajās sanāksmēs dalībnieki varēja iesaistīties viedokļu apmaiņā ar sarunu vedējiem un izteikt savu nostāju. Pēc aprīlī un oktobrī Amerikas Savienotajās Valstīs notikušajām sarunu kārtām Komisija attiecīgi maijā un decembrī organizēja sanāksmes Briselē, kurās piedalījās daudz vairāk nekā 100 dažādu organizāciju pārstāvju; šīs sanāksmes bija daļa no Komisijas sen iedibinātā strukturētā dialoga ar pilsonisko sabiedrību. Maijā Komisija arī organizēja pilsoniskās sabiedrības dialoga sanāksmi par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību un veselību, kurā piedalījās 133 plaša spektra organizāciju pārstāvji. Sarunu gaitā Komisija balstījās uz padomdevēju grupu, kurā iesaistīti 16 eksperti un kuru Komisija bija īpaši izveidojusi, lai nodrošinātu papildu zinātību ES sarunu vedējiem. Grupa ietver vīriešus un sievietes, kas pārstāv vides, veselības, patērētāju un darba ņēmēju grupu intereses, kā arī dažādus darījumdarbības sektorus.

Kad būs panākta vienošanās par galīgo tekstu, tas stāsies spēkā tikai pēc tā apstiprināšanas Eiropas Parlamentā un Padomē.

ES ir lielākā preču un pakalpojumu eksportētāja un importētāja pasaulē. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma šajā saistībā — uz vairāk nekā 600 000 šādu uzņēmumu attiecas viena trešdaļa no kopējā ES eksporta. ES eksports nodrošina darbvietas 31 miljonam ES iedzīvotāju, 6 miljoni no tiem strādā mazajos un vidējos uzņēmumos. Kopumā katra septītā darbvieta Eiropas Savienībā ir atkarīga no eksporta.

ES tirdzniecības politikas mērķis ir nodrošināt atvērtu, uz noteikumiem balstītu starptautisko tirdzniecības sistēmu un atvērt jaunus tirgus eksportam. Atvērta tirdzniecības sistēma vienlaikus palīdz nodrošināt ES uzņēmumiem pieeju izejvielām, sastāvdaļām un pakalpojumiem, kas tiem ir vajadzīgi. Tas ir ārkārtīgi būtiski šodienas globālo vērtību ķēžu pasaulē, kurā vairums gatavo preču iegūst pievienoto vērtību vairākās valstīs.

Rudenī Komisija publicēja jauno tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju. ES turpināja aktīvi iesaistīties daudzās daudzpusējās vai plurilaterālās tirdzniecības iniciatīvās, par kurām pašreiz norit sarunas. ES joprojām bija apņēmības pilna gūt panākumus Pasaules Tirdzniecības organizācijā notiekošajās sarunās, tostarp Nairobi ministru konferencē decembrī. 2015. gadā ES vienojās ar Ķīnu, Amerikas Savienotajām Valstīm un lielāko daļu Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstu par tirdzniecības nolīgumu 1 triljona eiro apmērā, kura mērķis ir atcelt muitas nodokļus 201 augsto tehnoloģiju produktam. ES joprojām bija viens no vadošajiem dalībniekiem pašreizējās plurilaterālās tirdzniecības sarunās par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu starp 23 Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm. Kopā ar 13 citiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniekiem ES jūlijā sāka sarunas, lai atceltu šķēršļus “zaļo” preču, pakalpojumu un tehnoloģiju tirdzniecībai un ieguldījumiem šādās precēs, pakalpojumos un tehnoloģijās.

Divpusējā līmenī ES augustā panāca politisku vienošanos ar Vjetnamu par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Turpinājās sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu un ieguldījumu nolīgumu ar Ķīnu. Maijā ES un Meksika vienojās sagatavot sarunu uzsākšanu, lai pilnveidotu ES un Meksikas 2000. gada brīvās tirdzniecības nolīgumu. Decembrī ES sāka sarunas ar Filipīnām par brīvās tirdzniecības nolīgumu. ES, Krievija un Ukraina turpināja meklēt risinājumus bažām, ko Krievija pauda saistībā ar ES un Ukrainas asociācijas nolīguma / padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu. Tās apzināja vairākus potenciāli praktiskus risinājumus un vienojās turpināt sarunas.

Kopš 2014. gada decembra policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir iekļauta ES parastajā tiesiskajā regulējumā. Komisija 2015. gada aprīlī ierosināja Eiropas drošības programmu 2015.–2020. gadam. Programma atbalstīs dalībvalstu sadarbību, lai novērstu draudus drošībai un palielinātu kopīgos centienus cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un kibernoziedzību. Programmā izklāstīti pasākumi drošības garantēšanai un būtiskāko apdraudējumu efektīvākai novēršanai.

Viena no galvenajām programmas prioritātēm ir izveidot izcilības centru, kurš apkopotu un izplatītu zināšanas par radikalizācijas apkarošanu. Tā pamatā būs ES radikalizācijas izpratnes tīkla veiktais darbs. Izcilības centrs koncentrēsies uz to, lai tiktu pastiprināta pieredzes apmaiņa starp speciālistiem, kas iesaistīti radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma novēršanā vietējā līmenī.

Turklāt programma paredz 2016. gadā atjaunināt Pamatlēmumu par terorismu, lai efektīvāk risinātu problēmu saistībā ar ārvalstu kaujiniekiem un pastiprinātu sadarbību šajā jomā ar trešām valstīm.

Saskaņā ar Eiropas drošības programmu un saistībā ar novembra uzbrukumiem Parīzē Komisija decembrī pieņēma priekšlikumu direktīvai par terorisma apkarošanu.

Eiropas drošības programmas stūrakmeņi ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un teroristu organizāciju finansēšanas apturēšana. Komisija ir ierosinājusi paplašināt sadarbību starp ES iestādēm, lai liegtu noziedzniekiem piekļuvi finansējuma avotiem. Maijā pieņemtajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu paketē galvenā uzmanība ir pievērsta lielākai efektivitātei un labākai pārredzamībai, lai novērstu nepilnības un nepieļautu, ka noziedznieki un teroristi ļaunprātīgi izmanto finanšu sistēmu.

Vēl viena no Eiropas drošības programmas prioritātēm ir cīņa pret teroristu propagandu internetā. Komisija ir pastiprinājusi dialogu ar informācijas tehnoloģiju nozari attiecībā uz jautājumiem saistībā ar naida runu un kūdīšanu uz vardarbību un naidu.

Programmas prioritātes ir arī apzināt veidus, kā pārvarēt šķēršļus kriminālizmeklēšanai tiešsaistē, un stiprināt esošos instrumentus kibernoziedzības apkarošanai.

Visbeidzot, programmā ierosināts uzlabot Eiropola iespējas, izveidojot Eiropas terorisma apkarošanas centru. Šis centrs palīdzēs aģentūrai palielināt atbalstu atsevišķu valstu tiesībaizsardzības iestāžu veiktajām darbībām, lai cīnītos pret ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, teroristu finansēšanu, ar vardarbīgu ekstrēmismu saistītu saturu tiešsaistē un šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību.

Ik gadu vairāk nekā 500 miljoni eiro tiek zaudēti krāpšanas dēļ. Eiropas Prokuratūras mērķis ir dalībvalstu tiesās veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES budžetu.

Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmēs 2015. gadā dalībvalstis pauda atbalstu noteikumiem, kas reglamentētu Eiropas Prokuratūras struktūru, tās atlases un iecelšanas procedūrām un pasākumiem, kas reglamentētu Prokuratūras veikto izmeklēšanu, un tās kompetences jomām.

Paralēli priekšlikumam izveidot Eiropas Prokuratūru Komisija iesniedza arī priekšlikumu par Eurojust reformu. Priekšlikums ir vērsts uz to, lai vēl vairāk uzlabotu aģentūras vispārējo darbību un nodrošinātu to, ka tā joprojām ir vērsta uz sadarbības veicināšanu starp atsevišķu valstu tiesu iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem.

Oktobrī Komisija organizēja ministru konferenci “Krimināltiesību jomā īstenotā rīcība pret radikalizāciju”. Komisija plāno piešķirt finansējumu Padomes secinājumu īstenošanai, lai rīkotos saskaņā ar konferences rezultātiem, galveno uzmanību pievēršot tādām darbībām kā deradikalizācijas programmu izveide un riska izvērtēšanas instrumentu izstrāde.

Komisāre Vera Jourova uzrunā dalībniekus augsta līmeņa ministru konferencē “Krimināltiesību jomā īstenotā rīcība pret radikalizāciju”. Brisele, 2015. gada 19. oktobris.

 

Komisija 2013. gadā nāca klajā ar priekšlikumu kopumu, lai turpinātu stiprināt iedzīvotāju procesuālās garantijas kriminālprocesos, nodrošinot visiem iedzīvotājiem tiesības uz taisnīgu tiesu Eiropas Savienībā.

Šo priekšlikumu mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievērota nevainīguma prezumpcija un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā. Tajos paredzētas īpašas garantijas bērniem, kas saskaras ar kriminālo tiesvedību. Tie arī garantē pagaidu juridiskās palīdzības pieejamību aizdomās turētām un apsūdzētām personām, jo īpaši personām, kurām piemēro Eiropas apcietināšanas orderi.

Parlaments, Padome un Komisija uzsāka sarunas par šiem trim priekšlikumiem 2015. gadā. Novembrī tika panākta vienošanās attiecībā uz nevainīguma prezumpciju.

Direktīva par cietušo tiesībām stājās spēkā novembrī. Tā paredz tiesības uz informāciju, atbalstu, aizsardzību un piedalīšanos kriminālprocesā un nodrošina, ka pret cietušajiem izturas ar cieņu un bez diskriminācijas. Jaunie noteikumi palīdzēs mainīt attieksmi pret cietušajiem un izvirzīs cietušos kriminālprocesa centrā.

Parlaments un Padome 2015. gadā pastiprināja darbu, lai reformētu tiesību aktus datu aizsardzības jomā. Diskusijas attiecās uz vispārīgo datu aizsardzības regulu un datu aizsardzības direktīvu policijas un krimināltiesību aizsardzības iestādēm. Vienošanās par visu reformu paketi tika panākta decembrī.

Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja amatā 2015. gada 8. oktobrī stājās Kūns Lēnartss.

 

Septembrī Komisija pabeidza sarunas par tā dēvēto jumta nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par personas datu aizsardzību, tos pārsūtot tiesībaizsardzības nolūkos, tostarp saistībā ar terorisma apkarošanu. Lai jumta nolīgumu varētu piemērot, Amerikas Savienotajām Valstīm vispirms jāpieņem tiesiskās aizsardzības likumprojekts, un pēc tam ES varēs parakstīt šo nolīgumu.

Pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, ar kuru Komisijas lēmums par “drošības zonu” saistībā ar ASV tika atzīts par spēkā neesošu, turpinājās sarunas par jaunu datu aizsardzības regulējumu attiecībā uz personas datu nodošanu starp uzņēmumiem, kas aizstātu Komisijas 2000. gada 20. jūlija Lēmumu 2000/520/EK par pienācīgu aizsardzību, kas noteikta ar privātuma “drošības zonas” principiem. “Drošības zona” ir īpašs regulējums, kas ieviests, lai vienkāršotu personas datu pārsūtīšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tiesa oktobrī atzina, ka “drošības zonas” regulējums pārkāpj pamattiesības uz privātumu, un atcēla Komisijas lēmumu. Komisija pēc šā nolēmuma nekavējoties izdeva norādījumus par transatlantiskās datu pārsūtīšanas iespējām un apņēmās turpināt darbu, lai tiktu pieņemts atjaunināts un drošs regulējums personas datu sūtīšanai pāri Atlantijas okeānam.

2015. gada janvārī Komisija ziņoja par panākumiem, ko Rumānija un Bulgārija guvušas tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju, un — Bulgārijas gadījumā — pret organizēto noziedzību.

Janvāra ziņojumos tika secināts, ka, lai gan 2014. gadā tikuši gūti panākumi, problēmas saglabājas. Ziņojumi tika apspriesti arī Parlamentā un Padomē, kas pieņēma secinājumus, saskaņā ar kuriem šis mehānisms turpinās būt spēkā, kamēr tiks sasniegti plānotie rezultāti.

Dalībvalstu tiesu sistēmu kvalitātes, neatkarības un efektivitātes uzlabošana ir priekšnoteikums uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanai. Tāpēc valstu tiesu sistēmu efektivitātes palielināšana ir daļa no Eiropas pusgadā paredzētajām strukturālajām reformām. 2015. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un atsevišķu valstu novērtējumi liecina, ka dažas dalībvalstis joprojām saskaras ar noteiktām problēmām šajā jomā.

Arvien vairāk uzņēmumu un privātpersonu uzsāk uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs. Ja tie kļūst maksātnespējīgi, tas var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus pareizu darbību.

Maijā ES pieņēma pārskatīto likumu par pārrobežu maksātnespēju. Tas precizē noteikumus par uzņēmumu grupu maksātnespējas un pirmsmaksātnespējas procedūrām.

Decembrī priekšlikums pārskatīt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām tika pieņemts pirmajā lasījumā. Šī pārskatīšana ļaus patērētājiem un uzņēmumiem Eiropas Savienībā, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, veikt pārrobežu prasījumu piedziņu līdz 5000 eiro apmērā. Elektronisko sakaru līdzekļu plašāka izmantošana vienkāršos procedūras un padarīs tās ātrākas un lētākas. Grozījums stāsies spēkā 2017. gada vidū.

Parlaments, Padome un Komisija patlaban apspriež Akcionāru tiesību direktīvas pārskatīšanu. Tajā tiek aplūkotas korporatīvās pārvaldības nepilnības attiecībā uz biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem un to valdēm, akcionāriem, starpniekiem un pilnvarotiem padomdevējiem. Ar to paredzēts standartizēt viena dalībnieka sabiedrību izveidi un atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu darbību visā ES.

Tiesību akta priekšlikuma par viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību mērķis ir standartizēt viena dalībnieka sabiedrību izveidi. Priekšlikumu patlaban apspriež Eiropas Parlaments un Padome.

Jūnijā tika pieņemts regulējums, lai ieviestu tehniskās specifikācijas un procedūras uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai. Savstarpējā savienojamība tiks realizēta līdz 2017. gada jūnijam, un ar tās palīdzību, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu, būs iespējams piekļūt informācijai par visā ES reģistrētiem uzņēmumiem. Tas atvieglos uzņēmējiem un iedzīvotājiem šādas informācijas iegūšanu.

Personu brīva pārvietošanās ir viena no pamattiesībām, ko ES garantē saviem pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības ceļot, dzīvot un strādāt jebkurā dalībvalstī bez nepieciešamības kārtot īpašas formalitātes.

2014. gadā vairāk nekā 14 miljoni ES pilsoņu dzīvoja kādā dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts. Lai gan cilvēkiem bieži nākas pierādīt savu civilstāvokli, oficiālo dokumentu atzīšana citā dalībvalstī joprojām ir sarežģīts jautājums.

Oktobrī Parlaments un Padome vienojās par publisko dokumentu aprites starp dalībvalstīm vienkāršošanu. Regulas oficiāla pieņemšana ir plānota 2016. gada pirmajā pusē.

Maijā Komisija pieņēma 2014. gada ziņojumu par ES Pamattiesību hartu. Ziņojumam par hartu bija pievienots dokuments, kurā aprakstīts, kā ES Pamattiesību harta 2014. gadā tikusi piemērota ES un atsevišķu valstu līmenī.

Oktobrī Komisija rīkoja pirmo gada kolokviju par pamattiesībām, kura temats bija “Iecietība un cieņa — antisemītiskā un antimusulmaniskā naida novēršana un apkarošana Eiropā”. Tajā gūtajos secinājumos izklāstītas tādas darbības kā antisemītiskā un antimusulmaniskā naida novēršana un apkarošana izglītības jomā un naida noziegumu un naida runu apkarošana. Decembrī Komisija iecēla divus koordinatorus — vienu antisemītisma apkarošanas jomā un otru antimusulmaniskā naida apkarošanas jomā.

Pateicoties dažu valstu izpildiestāžu vienotai rīcībai, kuru jūlijā sekmēja Komisija, pieci lielākie automobiļu nomas uzņēmumi apņēmās mainīt savu rīcību attiecībā pret patērētājiem. Apdrošināšanas polises būs vieglāk saprotamas, tiks veicināta cenu pārredzamība un zaudējumu izskatīšanas process būs taisnīgāks.

Gada laikā Komisija izstrādāja un testēja ES mēroga tiešsaistes strīdu risināšanas platformu. Šī platforma, sākot no 2016. gada sākuma, palīdzēs ES patērētājiem un tirgotājiem tiešsaistē atrisināt līgumstrīdus par iegādātajām precēm un pakalpojumiem daudz ātrāk un lētāk nekā tiesā.

Jaunā Komplekso ceļojumu direktīva tika pieņemta 2015. gadā un stāsies spēkā 2018. gadā. Jaunie noteikumi aptvers ne tikai tradicionālās kompleksās brīvdienas, bet arī aizsargās 120 miljonus patērētāju, kuri rezervē citus kombinētos ceļošanas veidus, piemēram, tīmekļa vietnē paša izvēlētu lidojumu kopā ar viesnīcu vai automašīnas nomu.

Komisija publicēja ziņojumu, kas liecināja, ka tikai piecas dalībvalstis pilnā apjomā piemēro regulu par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem. Jūlijā Komisija pieņēma pamatnostādnes, lai precizētu noteikumus par dzelzceļa pasažieru tiesībām. Tā arī aicināja stingrāk piemērot gaisa satiksmes pasažieru tiesības.

Aprīlī Padome pieņēma direktīvu par konsulāro aizsardzību. Tajā precizēts, kad un kā ES pilsoņiem, kuri nonākuši grūtībās ārpus ES, ir tiesības pieprasīt palīdzību citu dalībvalstu vēstniecībām vai konsulātiem. Visa 2015. gada laikā ES pilsoņiem bija iespēja izmantot konsulāro aizsardzību tādās dalībvalstīs, kas nav viņu izcelsmes valsts, tostarp krīžu situācijās, piemēram, Nepālā un Jemenā. Atbalstu ES pilsoņi saņēma arī tādos gadījumos, kad bija pazaudēti vai nozagti dokumenti.

2015. gadā notika virzība saistībā ar ierosināto direktīvu, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs. Pēc pieņemšanas direktīva palīdzēs likvidēt tādu parādību kā “stikla griesti”, nodrošinot taisnīgas un pārredzamas atlases procedūras, lai palielinātu nepietiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvaru valdēs.

Gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2014. gadā liecināja, ka, neraugoties uz progresu, saglabājas dzimumu nevienlīdzība.

Komisija 2015. gada sākumā nāca klajā ar politikas nostādnēm un aicināja dalībvalstis un ES iestādes rīkoties, lai mazinātu sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību, kuras apmērs patlaban ir 39 %.

Maijā Komisija nāca klajā ar jaunu Eiropas programmu migrācijas jomā, kurā izklāstīti nekavējoties veicamie pasākumi, kuru mērķis ir reaģēt uz krīzes situāciju Vidusjūras reģionā, kā arī ilgtermiņa un visaptveroša pieeja migrācijas pārvaldībai. Programmas pamatā ir 10 punktu rīcības plāns attiecībā uz migrāciju, kas tika pieņemts aprīlī. Maija beigās tika pieņemti pirmie priekšlikumi saskaņā ar programmu.

Komisija ierosināja izmantot Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 3. punktā minēto ārkārtas reaģēšanas mehānismu, lai izveidotu ārkārtas pārcelšanas shēmu, ar kuru palīdzēt Itālijai un Grieķijai. Līguma 78. panta 3. punkts ir daļa no kopējās patvēruma politikas, un tajā sniegts konkrēts juridiskais pamats rīcībai ārkārtas situācijās. Tas ļauj Padomei, balstoties uz Komisijas priekšlikumu un pēc apspriešanās ar Parlamentu, paredzēt pagaidu pasākumus dalībvalsts vai dalībvalstu labā, kura vai kuras saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums. 78. panta 3. punktā paredzētie pasākumi pēc būtības ir ārkārtas pasākumi. Tos var izmantot tikai tad, ja ir sasniegta noteikta steidzamības un smaguma pakāpe. Saskaņā ar ierosināto shēmu personas, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība, tiks pārceltas uz citām dalībvalstīm.

Komisija pieņēma arī ieteikumu, kas dalībvalstis aicina pārmitināt 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība, kā noteicis Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs. Dalībvalstis jūlijā vienojās par minēto pārmitināšanu un laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam apņēmās pārmitināt vairāk nekā 22 500 cilvēku, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Komisija ierosināja ES rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu no 2015. līdz 2020. gadam. Plānā izklāstītas darbības, kas jāveic, lai novērstu un apkarotu migrantu kontrabandu visā migrācijas maršrutā, tostarp izveidot aizdomīgu kuģu sarakstu un pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar finanšu iestādēm. Tā iedibinājusi arī sadarbību ar interneta pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka ātri tiek atklāts un izņemts interneta saturs, ko izmanto kontrabandisti savu darbību reklamēšanai.

Lai kopējā Eiropas patvēruma sistēma darbotos efektīvi, kad migranti ierodas pie ES ārējām robežām, tiem sistemātiski ir jānoņem pirkstu nospiedumi. Tādēļ Komisija ir publicējusi pamatnostādnes dalībvalstīm, kurās ir izklāstīta pirkstu nospiedumu ņemšanas labā prakse. Turklāt migrācijas plūsmu pārvaldības atbalsta komandas no Eiropas Patvēruma atbalsta biroja, Frontex (ES robežu aģentūras) un Eiropola (ES tiesībaizsardzības aģentūras) strādā tā saukto “karsto punktu” apgabalos, lai identificētu un reģistrētu iebraucošos migrantus un noņemtu viņiem pirkstu nospiedumus. Tādējādi tās nodrošina, ka šīs operācijas veic, pilnībā ievērojot pamattiesības un starptautiskajos tiesību aktos bēgļu jomā noteiktos standartus. Līdz 2015. gada beigām tika atklāti seši “karstie punkti” Itālijā un pieci — Grieķijā. Itālijā sākuši darboties divi no tiem (Lampedūzā un Trapani), un viens — Grieķijā (Lesbas salā, Moriā).

“Karsto punktu” operācijas ir daļa no līdzsvarotas migrantu pieplūduma pārvaldības. Tās ir cieši saistītas ar pārcelšanas procesu (patvēruma meklētāju nosūtīšanu uz citām dalībvalstīm), kā arī atgriešanās procesu migrantiem, kuriem nav tiesību uz starptautisko aizsardzību (došanās atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti).

Viena no programmā migrācijas jomā iekļautajām tūlītējām atbildes reakcijām bija finanšu piešķīrumu trīskāršošana ar mērķi 2015. un 2016. gadā stiprināt Frontex kopīgo operāciju Triton un Poseidon kapacitāti un resursus. Decembra beigās kopīgā operācija Poseidon tika pārveidota par ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību. 2015. gadā Frontex tika piešķirti vēl 27,4 miljoni eiro, un 2016. gadā Komisija piešķirs papildu 129,9 miljonus eiro.

Kopīgo intensificēto operāciju jaunajiem darbības plāniem ir divkāršs mērķis: palīdzēt dalībvalstīm meklēšanas un glābšanas operācijās jūrā, vienlaikus nodrošinot efektīvu kontroli pie ES ārējām robežām. Triton darbības joma tika paplašināta un palielināts līdzekļu skaits, tā rezultātā ievērojami pieauga jūrā izglābto migrantu skaits. Kopīgajās operācijās Triton un Poseidon izglābto migrantu skaits 2015. gadā pārsniedza 252 000.

Turklāt martā tika izveidota jauna uz izlūkdatiem balstīta kopīga operatīvā grupa Mare. Kopīgā operatīvā grupa Mare apkaro nelegālo migrāciju Vidusjūras reģionā, apkarojot organizētās noziedzības grupas, kuras organizē migrantu braucienus uz ES ar kuģi.

ES robežu aģentūras Frontex koordinētā kopīgā operācija Triton turpinājās visu 2015. gadu.

 

Ņemot vērā situācijas nopietnību, Komisija septembrī noteica prioritāro darbību kopumu, kas jāveic nākamajos sešos mēnešos, lai īstenotu Eiropas politiku migrācijas jomā. Pēc trim nedēļām Komisija iepazīstināja ar ziņojumu par prioritāro darbību īstenošanā panākto progresu.

Eiropadome septembrī pieņēma otru priekšlikumu kopumu. Šī pakete ietvēra ārkārtas reaģēšanas mehānisma papildu aktivizēšanu Grieķijas, Itālijas un Ungārijas atbalstam. Tika ierosināts, ka, izmantojot obligātu sadales koeficientu, no Grieķijas, Itālijas un Ungārijas būtu jāpārceļ vēl 120 000 patvēruma meklētāju, kuriem nepārprotami nepieciešama aizsardzība. 2015. gadā Eiropadome piekrita turpmākajos divos gados pārcelt kopā 160 000 cilvēku, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Komisija un ES aģentūras kopā ar dalībvalstīm organizēs vajadzīgo koordināciju mehānisma īstenošanai uz vietas. ES budžets šīs shēmas atbalstam sniegs īpašu finansējumu 780 miljonu eiro apmērā.

Komisārs Dimitris Avramopuls sarunājas ar bēgļiem Lampedūzā. Itālija, 2015. gada 9. oktobris.

 

Komisija ierosināja arī izveidot strukturālu krīzes pārcelšanas mehānismu. Tas ir pagaidu solidaritātes mehānisms, ko Komisija varētu izmantot, kad nepieciešams palīdzēt jebkurai dalībvalstij, kura saskaras ar ārkārtēju spiedienu uz tās patvēruma sistēmu liela un nesamērīga trešo valstu valstspiederīgo pieplūduma dēļ.

Komisija arī ierosināja regulu, kuras mērķis ir izveidot ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu. Šāds saraksts ļaus ātrāk izskatīt atsevišķus patvēruma pieteikumus no kandidātiem, kuru izcelsmes valstis tiek uzskatītas par drošām, un ļaus ātrāk veikt atgriešanas procesu, ja atsevišķie novērtējumi neapstiprinās tiesības uz patvērumu. Pamatojoties uz Kopenhāgenas kritērijiem, Komisija ierosināja ES drošu izcelsmes valstu sarakstā iekļaut Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu (šis apzīmējums neskar nostājas par statusu un ir saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumu par Kosovas neatkarības deklarāciju), Melnkalni, Serbiju un Turciju. Turpmāk pēc Komisijas veikta rūpīga novērtējuma sarakstā var iekļaut vai izslēgt no tā arī citas valstis.

ES valstu vai to valdību vadītāji apspriedē par bēgļu krīzi Eiropadomē. Brisele, 2015. gada 15. oktobris.

 

Lai palielinātu nelikumīgo migrantu atgriešanās īpatsvaru uz to izcelsmes valstīm īsā vai vidēji ilgā laikā, Komisija ierosināja ES Rīcības plānu par atgriešanu. Šā plāna mērķis ir pilnībā piemērot ES Atgriešanas direktīvu. Minētos priekšlikumus piemēros Komisija, dalībvalstis un attiecīgās ES aģentūras. Kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu Komisija arī pastiprinās centienus, lai nodrošinātu, ka izcelsmes valstis ievēro savas saistības uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos saskaņā ar spēkā esošajiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Padome oktobrī apstiprināja minēto rīcības plānu.

Oktobrī Komisija vienojās ar Turciju par kopīgu rīcības plānu, un tas tika iedarbināts ES un Turcijas samitā novembrī. Rīcības plāns ir daļa no visaptverošas sadarbības programmas, kas balstīta uz kopīgu atbildību, savstarpējām saistībām un to izpildi. Komisija ierosināja izveidot bēgļu atbalsta mehānismu Turcijai, lai koordinētu ES atbalstu 3 miljardu eiro apmērā sīriešiem, kuriem ir pagaidu aizsardzības statuss, un viņu uzņēmējkopienām Turcijā. Decembrī Komisija ierosināja brīvprātīgu humanitāras uzņemšanas shēmu ar Turciju Sīrijas konflikta dēļ pārvietotām personām.

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers vadītāju sanāksmes par Rietumbalkānu maršrutu atklāšanā. Brisele, 2015. gada 25. oktobris.

 

Oktobrī priekšsēdētājs Junkers sasauca valstu vadītāju sanāksmi, kas veltīta bēgļu plūsmām Rietumbalkānu maršrutā. Valstu un valdību vadītāji no 11 dalībvalstīm piedalījās sanāksmē un pieņēma rīcības plānu. Tūlīt pēc valstu vadītāju sanāksmes visi dalībnieki iecēla augsta līmeņa kontaktpersonas, kuru uzdevums ir koordinēt turpmākos pasākumus ar Komisijas organizētu iknedēļas videokonferenču palīdzību. Ir izveidots kopīgs instruments informācijas sniegšanai par ikdienas migrācijas plūsmām, un dalībvalstis, kas atrodas gar šo maršrutu, ir uzlabojušas koordināciju. Decembrī Komisija publicēja progresa ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu bēgļu un migrācijas krīzi Rietumbalkānu maršrutā.

2015. gada vasarā ES iepriekš nebijušā veidā veica informatīvus pasākumus migrantu tranzīta un izcelsmes valstīs. Migrācija ir kļuvusi par atsevišķu komponentu kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās, kuras jau norisinās tādās valstīs kā Nigēra un Mali — ir pastiprināta šo misiju robežpārvaldības sadaļa. Ir uzsākts jauns dialogs ar Sāhelas reģiona valstīm, pievēršoties tādiem jautājumiem kā robežu kontrole, cīņa pret starptautiskajiem noziedzības tīkliem un attīstība.

Komisija piešķīra 1,8 miljardus eiro, lai izveidotu ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, kura mērķis ir palīdzēt risināt migrācijas pamatcēloņus visā kontinentā. Fonds apkopo finansējumu no dažādiem ES budžetā paredzētiem finanšu instrumentiem, un tā pamatā būs arī dalībvalstu iemaksas. ES piešķīra aptuveni 4 miljardus eiro, lai palīdzētu Sīrijas bēgļiem gan Sīrijā, gan kaimiņvalstīs. Tajā pašā laikā Komisija atbalstīja ANO vadītus diplomātiskos centienus veicināt politiskas pārejas procesu Sīrijā un izbeigt konfliktu šajā reģionā. Tas pats attiecas uz Lībiju, kur ES ir sadarbojusies ar ANO, lai sekmētu nacionālās saskaņas valdības izveidi.

Likumīgas imigrācijas iespējas un attiecībā uz likumīgajiem migrantiem piemērojamas pārredzamas, vienkāršas un taisnīgas procedūras palīdz novērst nelikumīgo migrāciju un migrantu kontrabandu. Eiropas programma migrācijas jomā mērķis ir uzlabot likumīgās migrācijas pārvaldību ES līmenī, lai labāk risinātu darbaspēka un prasmju trūkumu, jo īpaši tādās nozarēs kā zinātne, tehnoloģija un inženierzinātne. Tās mērķis ir arī padarīt ES pievilcīgāku augsti kvalificētiem migrantiem.

Komisija maijā uzsāka sabiedrisku apspriešanu, lai pārskatītu spēkā esošo ES zilās kartes programmu, kas pašlaik netiek izmantota pilnībā. Programma veicina augsti kvalificētu trešo valstu pilsoņu pieņemšanu darbā, izmantojot saskaņotu un ātri īstenojamu procedūru, kas paredzēta īpašu uzturēšanās un darba atļauju izdošanai. Šīs apspriešanas rezultātus izmantos, pārskatot zilās kartes programmu 2016. gadā, kā daļu no vispusīgas paketes par likumīgo migrāciju.

ES ir iesaistījusies dialogā ar privāto sektoru, arodbiedrībām un citiem sociālajiem partneriem, lai labāk izprastu Eiropas ekonomikas un darba tirgus dažādās vajadzības. Dialogs arī paredz informācijas apmaiņu par labāko praksi, kuras mērķis ir piesaistīt prasmes no ārvalstīm, kā arī labāk attīstīt un izmantot jau ieradušos personu spējas.

2015. gadā saskaņā ar jauno izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu tika veikti pirmie Šengenas acquis īstenošanas izvērtējumi. Jūnijā Komisija pieņēma priekšlikumu par jaunu Eiropas vīzu uzlīmi, vienotu formātu un tehniskajām specifikācijām, kas palīdzēs apkarot pēdējos gados pieaugušo krāpšanas gadījumu skaitu. Šī uzlīme aizstās pašreizējo vienoto vīzu formu, ko dalībvalstis izmanto, izdodot tā saucamo Šengenas vīzu (īstermiņa vīzu). Pašreizējā forma tiek izmantota kopš 1995. gada.

Vīzu informācijas sistēmas ieviešana visā pasaulē tika pabeigta 2015. gada novembrī. Vīzu informācijas sistēmas datubāze tagad ietver visus datus, kas attiecas uz vīzu pieteikumiem, kurus iesnieguši trešo valstu valstspiederīgie, kam ir vajadzīga vīza ieceļošanai Šengenas zonā, tostarp biometriskos datus (pirkstu nospiedumus un digitālo sejas attēlu). Sistēma novērš robežu neatļautu šķērsošanu un Šengenas vīzu viltošanu, kā arī, pateicoties biometrisko datu izmantošanai, ļauj vīzu pieteikumus apstrādāt daudz ātrāk.

2015. gadā ES parakstīja vīzu režīma atcelšanas nolīgumus ar 12 trešām valstīm (Dominiku, Grenādu, Kolumbiju, Palau, Sentlūsiju, Sentvinsentu un Grenadīnām un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Austrumtimoru, Samou, Tongu, Trinidādu un Tobāgo un Vanuatu). Šie nolīgumi pašlaik tiek piemēroti provizoriski, gaidot to ratifikāciju. Tas nozīmē, ka šo 12 valstu valstspiederīgie jau var ceļot bez vīzas uz ES un ka ES pilsoņiem nav vajadzīga vīza, lai apmeklētu šīs valstis.

Jūlijā Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanu par viedrobežu tiesību aktu kopumu. Šī tiesību aktu kopuma mērķis ir atvieglot robežas šķērsošanu likumīgiem ceļotājiem, kas ieceļo Šengenas zonā uz īsu laiku, vienlaikus uzlabojot iespējas identificēt personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un nelikumīgos migrantus, kā arī īstenojot atgriešanas lēmumus. Tas arī nodrošinās labākas iespējas identificēt trešo valstu pilsoņus un ļaus atklāt cilvēkus, kas izmanto dažādas identitātes.

Oktobrī Eiropadome noteica turpmākās pamatnostādnes, tostarp par darbu pie ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmas pakāpeniskas ieviešanas. Decembrī Komisija pieņēma robežu tiesību aktu kopumu, kurā cita starpā iekļauts priekšlikums par Eiropas robežu un krasta apsardzes sistēmas izveidi, tādējādi stiprinot Frontex pilnvaras, lai nodrošinātu ārējo robežu spēcīgu un dalītu pārvaldību. No Frontex un dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par robežkontroli, tiks izveidota jauna Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra, kuras uzdevums būs veikt ārējo robežu ikdienas pārvaldību. Tiesību aktu kopumā ir iekļauts arī priekšlikums regulai par Eiropas ceļošanas dokumentu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (Eurosur) rokasgrāmatai un astotajam pusgada pārskatam par Šengenas zonas darbību. Turklāt, lai pastiprinātu drošību Šengenas zonā, tiesību aktu kopumā iekļauti grozījumi Šengenas Robežu kodeksā, kas ļauj veikt sistemātiskas pārbaudes pie ārējām robežām visiem ceļotājiem, tostarp ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem.

Jūnijā tika uzsākta operācija Eunavfor Med, kuras mērķis ir graut cilvēku kontrabandas peļņas gūšanas modeli Vidusjūras reģionā un palīdzēt novērst cilvēku turpmāku bojāeju jūrā. Operācijas pirmajā posmā tika vākta izlūkošanas informācija par kontrabandistu stratēģijām, maršrutiem un līdzekļiem. Oktobrī tika uzsākts otrais posms, operācija Sophia, kam piešķirtas pilnvaras atklātā jūrā pārtvert un aizturēt aizdomās turētos kontrabandistu kuģus. Apmēram 22 dalībvalstis ieguldīja Eunavfor Med līdzekļus, personālu un resursus.

Īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, ES sadarbojas ar saviem dienvidu un austrumu kaimiņiem virzībā uz ciešāku politisku asociāciju un ekonomisku integrāciju.

Maijā Rīgā notikušais Austrumu partnerības samits sniedza jaunu impulsu ES attiecībās ar sešiem tās austrumu partneriem. ES ir parakstījusi asociācijas nolīgumus ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, tostarp noteikumus par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu.

ES īsteno vairākus pasākumus reformu procesa atbalstam, tostarp piešķirot 11 miljardu eiro atbalsta paketi, par ko tika paziņots 2014. gada martā un no kuriem 6 miljardi eiro jau bija apkopoti līdz 2015. gada vidum. Turklāt ES turpināja iesaistīties sarunās par gāzes piegādi, kā arī par padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanas praktiskajiem aspektiem, un šīs sarunas ir daļa no plašāka miera nodrošināšanas procesa Ukrainā. Tā arī turpināja centienus panākt Minskas vienošanos īstenošanu un sankciju pret Krieviju piemērošanu.

Sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Tunisiju tika uzsāktas oktobrī, un pirms gada beigām jau bija notikusi viena sarunu kārta. Progress sarunās par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Maroku 2015. gadā bija ierobežots. Turpinājās arī sagatavošanās darbi ar mērķi uzsākt sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Jordāniju.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs (trešais no kreisās), Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (ceturtais no kreisās) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (no labās) ar Eiropas un Āfrikas valstu vai to valdību vadītājiem Valetas migrācijas samitā. Malta, 2015. gada 11. novembris.

 

Novembrī notikušajā Valetas samitā par migrāciju piedalījās vadītāji no ES un galvenajām Āfrikas valstīm, lai apspriestu migrācijas jautājumus. Samita rezultātā tika izveidots ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai, lai veicinātu attīstību Āfrikā, šādi pateicoties Āfrikas valstīm par sniegto atbalstu saistība ar pašreizējo migrācijas krīzi. Fonds apņēmās sniegt palīdzību 1,8 miljardu eiro apmērā kopā ar citu attīstības palīdzību 20 miljardu eiro apmērā gadā.

ES atbalstīja ANO vadītās sarunas par dažādo grupējumu apvienošanu Lībijā. Papildus pastāvīgam politiskam atbalstam Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra īpašajam sūtnim Martinam Kobleram ES rīkoja dialoga sanāksmes un sniedza finansiālu palīdzību (4 miljonus eiro), lai sarunas varētu turpināties.

ES turpināja palīdzēt valstīm, kam ir izredzes pievienoties ES, ja tās īsteno reformas, kas nepieciešamas, lai izpildītu pievienošanās kritērijus, ar mērķi veicināt stabilitāti, drošību un labklājību Eiropā.

ES ir bijusi nozīmīga loma būtiskajā sasniegumā, normalizējot attiecības starp Kosovu un Serbiju, Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni ir vadījusi vairākas Belgradas un Prištinas dialoga kārtas.

Komisārs Johanness Hāns un Serbijas premjerministrs Aleksandars Vučičs pirms Serbijas pievienošanās sarunu procesa pirmās nodaļas atklāšanas. Belgrada, 2015. gada 10. decembris.

 

ES bija nozīmīga loma arī bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas politiskajā stabilizācijā un reformās, kā arī attiecībā uz galveno politisko partiju panākto vienošanos par valstī valdošā politiskā strupceļa pārvarēšanu.

Priekšsēdētāji Šulcs, Tusks un Junkers tikās ar Turcijas prezidentu Erdoganu 2015. gada oktobrī, lai apspriestu ES un Turcijas attiecības, jo īpaši bēgļu un migrācijas plūsmu pārvaldību. Priekšsēdētājs Šulcs aprīlī apmeklēja Turciju, savukārt priekšsēdētājs Tusks to apmeklēja septembrī, kā arī kopā ar priekšsēdētāju Junkeru novembrī, lai piedalītos G20 samitā Antaljā. ES un Turcija arī iesaistījās politiskajā dialogā par ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, tostarp terorisma apkarošanu. Turcija ir daļa no starptautiskās koalīcijas pret ISIL/Da’esh un turpināja sniegt humāno palīdzību Irākas/Sīrijas bēgļiem.

Augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni, Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss un Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks tiekas ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā. Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis, 2015. gada 29. septembris.

 

Novembra beigās ES un Turcijas samits notika Briselē, kur tika iedarbināts kopīgais rīcības plāns attiecībā uz migrāciju. ES un Turcija atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos turpināt savas esošās saites un solidaritāti, stiprināt sadarbību, atjaunot pievienošanās procesu, pieņemt vairāk uz rezultātiem orientētu darbību un biežāk rīkot strukturētus un augsta līmeņa dialogus.

Decembrī tika sāktas pievienošanās sarunas attiecībā uz ekonomiku un monetāro politiku.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss apspriedē par migrācijas krīzi. Ankara, Turcija, 2015. gada 15. oktobris.

 

Sadarbībā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām valstīm 2015. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta divpusējo attiecību stiprināšanai, veicot sarunas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību, kā arī par datu aizsardzību un privātumu (sk. 6. nodaļu). Cieša sadarbība turpinājās, risinot tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, kodolieroču neizplatīšana un drošības un attīstības saikne.

2015. gadā apritēja 40 gadi kopš ES un Ķīnas attiecību sākšanas. Jūnijā ES rīkoja ES un Ķīnas 17. samitu. Abas puses vienojās stiprināt sadarbību ārpolitikas, drošības un globālo jautājumu jomā. Samitā vadītāji pieņēma kopīgu deklarāciju par prioritātes piešķiršanu vairākām darbībām, ar kurām īsteno ES un Ķīnas Stratēģisko sadarbības programmu 2020. gadam, kā arī īpašu kopīgu deklarāciju par klimata pārmaiņām. Ķīna ir apņēmusies pastiprināt investīcijas Eiropas Savienībā, lai atbalstītu investīciju plānu Eiropai. ES un Ķīnas investīciju nolīguma sarunas turpinājās, un ES izmantoja iespēju, lai pievērstos cilvēktiesību jautājumiem; abas puses vienojās par to, ka ir svarīgi turpināt dialogu šajā jautājumā.

2015. gadā ES attiecībās ar Krieviju joprojām dominē Krievijas iejaukšanās Ukrainas iekšējās lietās, tostarp nelikumīgā Krimas aneksija un tieša valsts destabilizācija. Gada gaitā ES pagarināja ierobežojošus pasākumus, kas bija noteikti 2014. gadā (vīzu aizliegumu personām un vienībām, ekonomiskās sankcijas un pasākumus saistībā ar Krimas aneksiju). Tajā pašā laikā ES un Krievija saglabāja atvērtu saziņu par globāliem jautājumiem un starptautiskām krīzēm, jo īpaši attiecībā uz Irānu. ES iesaistījās trīspusējās sarunās ar Krieviju un Ukrainu attiecībā uz gāzes piegādes problēmām, un septembrī, ES veiksmīgi darbojoties kā starpniekam, izdevās panākt vienošanos par ziemas pasākumu klāstu, kas paredz gāzes piegādi Ukrainai. ES ar bažām vēroja iekšējās norises Krievijā saistībā ar cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos un turpmākiem ierobežojumiem attiecībā uz pilsonisko sabiedrību.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs (centrā), Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks (no kreisās) un Ukrainas enerģētikas un ogļrūpniecības ministrs Volodimirs Demčišins (no labās) pēc vienošanās parakstīšanas par t. s. “ziemas paketi” — gāzes piegādēm Ukrainai. Brisele, 2015. gada 25. septembris.

 

Augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni, E3/ES+3 valstu (ES, Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Krievija un Ķīna) ārlietu ministri un Irāna jūlijā panāca vienošanos par ilgtermiņa risinājumu Irānas kodoljautājumam. Kopīgā visaptverošā rīcības plāna īstenošana nodrošinās, lai Irānas kodolprogrammai būtu tikai miermīlīgs raksturs, un paredzēs visu ar kodolmateriāliem saistīto sankciju visaptverošu atcelšanu. Šī pozitīvā attīstība paver iespējas pastāvīgai attiecību uzlabošanai ar Irānu, ar nosacījumu, ka rīcības plāns ir pilnībā īstenots.

Augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni (ceturtā no kreisās) ar E3/ES+3 valstu ārlietu ministriem pēc vienošanās par Irānas kodoljautājumu. Vīne, Austrija, 2015. gada 5. jūlijs.

 

ES darbību Irākā nosaka Padomes martā pieņemtā reģionālā stratēģija attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī ISIL/Da’esh draudiem. ES aktīvi veicina globālās koalīcijas pret ISIL centienus, jo īpaši saistībā ar terorisma apkarošanu, stabilizāciju un humāno palīdzību. Tā arī atbalsta Irākas valdību tās reformās, kas veicina integrāciju un nacionālo izlīgumu. ES ir vadošais spēks ANO vadītajos starptautiskajos centienos veicināt politisku risinājumu Sīrijas konfliktam, kura dēļ aptuveni 12 miljoni cilvēku ir spiesti pamest savas mājas. ES ir piešķīrusi 4 miljardus eiro, lai palīdzētu Sīrijas iedzīvotājiem un vietējām kopienām, jo īpaši Jordānijā, Libānā un Turcijā. Ievērojams finansējuma palielinājums ir paredzēts ar jaunā ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā starpniecību (“Madad fonds”).

2015. gada martā, Padomei pieņemot Gvinejas līča rīcības plānu 2015.–2020. gadam, ES pastiprināja savu darbību Sāhelā, Āfrikas ragā un Gvinejas līcī. Rīcības plānā ieskicēts ES atbalsts reģiona un tā piekrastes valstu centieniem risināt daudzās problēmas saistībā ar jūras drošību un organizēto noziedzību.

ES sniedza atbalstu jau no postošās Ebolas vīrusa epidēmijas sākumposmiem, par ko tika ziņots Rietumāfrikā 2014. gada martā, nodrošinot apmēram 2 miljardus eiro, lai apturētu slimības uzliesmojumu un veicinātu agrīnu atjaunošanos skartajās valstīs. Komisija vien ieguldīja 870 miljonus eiro, tostarp 70 miljonus eiro neatliekamai humānai palīdzībai.

Komisārs Vītenis Andrjukaitis ar vienu no 2015. gada Eiropas Veselības balvas ieguvējām (to piešķir nevalstiskajām organizācijām, kas izcēlušās Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā). Mondorflebēna, Luksemburga, 2015. gada 12. oktobris.

 

Komisārs Nevens Mimica pie ūdens akas Samburu grāfistes apmeklējuma laikā. Kenija, 2015. gada 18. septembris.

 

ES 2015. gadā īstenoja sešas vēlēšanu novērošanas misijas Āfrikas valstīs, noslēdza virkni ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Āfrikas reģioniem un īpaši aktīvi piedalījās politisko krīžu risināšanā Dienvidsudānā, Burundi, Gvinejā-Bisavā un Mali.

Ņemot vērā nestabilitāti, ieilgušos konfliktus un migrācijas krīzi, 2015. gads iezīmēja vēl nebijušas problēmas cilvēktiesību jomā, kas izpaudās kā nopietni un plaša mēroga pārkāpumi, kā arī pieaugoša aktīvistu un nevalstisko organizāciju aizskaršana un uzbrukumi tiem. ES turpināja atbalstīt, aizsargāt un veicināt cilvēktiesības un sniegt finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē. Cilvēktiesību dialogi un apspriedes notika ar aptuveni 40 partnervalstīm un ar daudziem partneriem vietējā līmenī. ES ārējā darbība šajā jomā balstās uz ES stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju, kas pieņemts 2012. gada jūnijā, un uz jauno rīcības plānu, kuru Padome pieņēma 2015. gada jūlijā un kurā izklāstītas prioritātes un stratēģija 2015.–2019. gadam.

2015. gads bija Eiropas gads attīstībai, un tā moto bija “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”. Tā galvenais mērķis bija informēt un padziļināt ES iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, izpratni par ES un tās dalībvalstu sasniegtajiem rezultātiem attīstības palīdzības jomā. Eiropas Savienība 2015. gadā joprojām bija pasaulē lielākā līdzekļu devēja attīstības palīdzībai. Gada laikā pilnībā sāka darboties 11. Eiropas Attīstības fonds, kuram piešķirti 30,5 miljardi eiro.

ES attīstības palīdzība — vai nozīmīgām vajadzībām pietiek līdzekļu?

 

(Pulksteņa rādītāja virzienā no kreisās) Francijas prezidents Fransuā Olands, Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons, Itālijas premjerministrs Mateo Renci, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Japānas premjerministrs Sindzo Abe, Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers, Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele G7 samitā apspriež Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības programmu. Krīna, Vācija, 2015. gada 7. jūnijs.

 

2015. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma jaunus ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas virzīs globālos centienus, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību laikposmā līdz 2030. gadam. ES ir stingri atbalstījusi 17 mērķus un nodrošinās, ka tie tiek īstenoti gan dalībvalstīs, gan ārvalstīs.

Gada gaitā turpinājās pasaules mēroga tendence par aizvien pieaugošo dabas un cilvēku izraisīto katastrofu skaitu. Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (ECHO) sniedza neatliekamo palīdzību vairāk nekā 1,5 miljardu eiro apmērā, tajā skaitā nodrošinot pārtiku, patvērumu, aizsardzību, veselības aprūpi un tīru ūdeni vairāk nekā 120 miljoniem cilvēku vairāk nekā 80 valstīs.

2015. gadā Komisija piešķīra humāno palīdzību 361 miljona eiro apmērā, lai palīdzētu bērniem, sievietēm un vīriešiem, kurus skārusi humānā katastrofa Sīrijā, kā arī tās kaimiņvalstīs Jordānijā, Libānā un Turcijā. Kopumā ES kopš konflikta sākuma ir piešķīrusi vairāk nekā 5 miljardus eiro, lai palīdzētu sīriešiem un uzņēmējkopienām kaimiņvalstīs. Finansējuma papildu palielinājums ir paredzēts ar jaunā ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā starpniecību.

Komisārs Hrists Stiljanidis piedalās ES palīdzības sūtījuma izdalīšanā Nepālā pēc zemestrīces, kurā bojā gāja vairāk nekā 8500 cilvēku un daudzi tika ievainoti. Khokana, Nepāla, 2015. gada 2. maijs.

 

Reaģējot uz krīzi, kuras rezultātā vairāk nekā 10 miljoniem cilvēku ir vajadzīga palīdzība, kas varētu glābt to dzīvības, Komisija ir arī ievērojami pastiprinājusi savu humāno atbalstu Irākā; atbalsta kopējā summa ir 104,65 miljoni eiro.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem, kurus Jemenā notiekošā konflikta dēļ skārusi piespiedu pārvietošana, nedrošība attiecībā uz uztura pieejamību un akūta uztura nepietiekamība, Komisija piešķīra humānās palīdzības finansējumu 52 miljonu eiro apmērā.

2015. gadā ES turpināja sniegt atbalstu Ukrainai, nodrošinot atbalstu 242 miljonu eiro apmērā.

Līdz 2015. gada beigām vairāk nekā 1,5 miljoni bērnu, kuri aug konflikta un ārkārtas situāciju zonās, ir guvuši labumu no humānās palīdzības projektiem, kuri ES iniciatīvas “Miera bērni” ietvaros nodrošina piekļuvi izglītībai un psihosociālajam atbalstam.

Arī 2015. gadā ES civilās aizsardzības mehānisms tika iedarbināts 25 ārkārtas situācijās katastrofu skartās valstīs visā pasaulē.

Jūnijā Eiropadome aicināja Augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Federiku Mogerīni ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, kura jāiesniedz Eiropadomei līdz 2016. gada jūnijam. Jaunās stratēģijas mērķis ir izstrādāt plašu redzējumu par ES nozīmi pasaulē, galveno uzmanību pievēršot ES darbībām, kuras var dot vislielāko pievienoto vērtību valstu spējām.

Šā gada gaitā cīņa pret terorismu joprojām bija ES darbības uzmanības centrā. Terorisma apkarošanas un drošības eksperti bija iecelti septiņās ES delegācijās, un ar vairākām valstīm un starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju, notika terorisma apkarošanas un politiskie dialogi. ES turpināja nostiprināt savu visaptverošo pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm. Tā aktīvi atbalstīja konfliktu novēršanas pasākumus vairāk nekā 30 valstīs, tostarp izmantojot mediāciju un analītisko darbu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Bans Kimūns tiekas ar Augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Federiku Mogerīni. Brisele, 2015. gada 27. maijs.

 

2015. gadā Parlaments apspriedās par vairākiem politikas jautājumiem un sniedza ieguldījumu tajos. Gada laikā Parlamentā uzstājās daudzi augsta līmeņa viesi, tostarp Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma, Viņa Majestāte Jordānijas karalis Abdulla II, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Bans Kimūns, Mongolijas prezidents Cahjagīns Elbegdordžs, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels, Viņa Majestāte Spānijas karalis Felipe VI, Francijas prezidents Fransuā Olands, Vācijas kanclere Angela Merkele, Itālijas Republikas prezidents Serdžo Matarella un ES iestāžu vadītāji.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, Vācijas kanclere Angela Merkele, Viņa Majestāte Spānijas karalis Felipe VI un Francijas prezidents Fransuā Olands Eiropas Parlamentā. Strasbūra, 2015. gada 7. oktobris.

 

Saharova balvu par domas brīvību Eiropas Parlaments piešķīra Saūda Arābijas blogu autoram un cilvēktiesību aktīvistam Raifam Badavi.

 

Par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāju 2015. gada 7. oktobrī tika ievēlēts Georgijs Dasis.

 

Par Reģionu komitejas priekšsēdētāju 2015. gada 12. februārī tika ievēlēts Marku Markula.

 

Maijā, pieņemot labāka regulējuma programmu, Komisija veica konstruktīvus pasākumus, lai ES lēmumu pieņemšanas procesā palielinātu atvērtību un pārredzamību, vienlaikus uzlabojot jauno tiesību aktu kvalitāti un veicinot sistemātisku spēkā esošo ES tiesību aktu pārskatīšanu.

Ar šo reformu paketi tiek ieviesti vairāki jauni pasākumi, tostarp jaunas konsultācijas un iespējas sniegt atsauksmes, kas dos labāku izdevību ciešākai ieinteresēto personu iesaistei un plašākai sabiedriskai apspriešanai. Jūlijā Komisija izveidoja instrumentu ieinteresētajām personām, lai tās varētu sniegt atsauksmes par ceļvežiem, sākotnējām ietekmes analīzēm un pieņemtajiem priekšlikumiem, tādējādi vēl vairāk pakļaujot politikas veidošanas procesu sabiedrības kontrolei un ieguldījumam. Tas ir pirmais solis, lai īstenotu labāka regulējuma portālu, kas sniegs lietotājiem ērtāku piekļuvi ES likumdošanas procesiem.

Turklāt jūlijā tika izveidota jauna Regulējuma kontroles padome. Komisijas ietekmes novērtējumiem un izvērtēšanai tajā paredzēta pastiprināta centralizēta kvalitātes kontroles un atbalsta funkcija. Valdē kopā ar valdes priekšsēdētāju būs seši pilnas slodzes locekļi, no kuriem trīs tiks pieņemti darbā ārpus ES iestādēm.

Lai uzlabotu ES tiesību aktu kvalitāti un rezultātus, decembrī Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināja jaunu iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Ar to tiks mainīts viss politikas veidošanas cikls — no apspriešanām un ietekmes novērtējumiem līdz ES tiesību aktu pieņemšanai, īstenošanai un izvērtēšanai. Teksta apspriešanā piedalījās Parlaments un Padome, un pirms stāšanās spēkā tas jāapstiprina visām trim iestādēm.

REFIT ir Komisijas normatīvās atbilstības un izpildes programma. Tā aptver augsta līmeņa dalībvalstu ekspertus un ieinteresētās personas no uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības. Tās mērķis ir atklātā dialogā ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm vākt ierosinājumus par regulatīvā sloga mazināšanu.

Kopš 2012. gada ir sāktas aptuveni 200 REFIT iniciatīvu. To izdevies panākt, izmantojot novērtējumus, jaunas vienkāršošanas iniciatīvas, atsaukumus un atcelšanas. Par panākumiem, kas gūti, īstenojot REFIT iniciatīvas, tika ziņots maijā publicētajā gada rezultātu pārskatā. Turpinās darbs, lai ES tiesību aktus vienkāršotu un samazinātu regulatīvās izmaksas, vienlaikus saglabājot politikas priekšrocības.

Jūlijā Komisija pieņēma 32. gada pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību, kurā tika izvērtēts dalībvalstu sniegums 2014. gadā ES tiesību aktu pareizas un savlaicīgas īstenošanas jomā.

Ja dalībvalsts nav novērsusi ES tiesību aktu iespējamu pārkāpumu vai noteiktajā termiņā nav informējusi par pasākumiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, Komisija uzsāk pienākumu neizpildes procedūras. Iedzīvotāji un ieinteresētās personas var tieši ziņot par iespējamu ES tiesību aktu pārkāpumu, izmantojot tiešsaistes sūdzību veidlapu, kas ir pieejama portālā “Jūsu tiesības”. 2014. gadā vairums sūdzību bija saistītas ar nodarbinātību, iekšējo tirgu un tiesiskumu.

Vispārējās tendences liecina, ka pēdējos piecos gados ir samazinājies oficiālo pienākumu neizpildes procedūru skaits. Tāpat kā iepriekšējā gadā politikas jomas, kurās tika ierosināts vislielākais pārkāpumu procedūru skaits, bija vide, transports un iekšējā tirgus un pakalpojumi. Šis samazinājums liecina, ka ir efektīvs strukturētais dialogs ar dalībvalstīm, izmantojot “EU Pilot” mehānismu pirms oficiālas pārkāpumu procedūras uzsākšanas.

Pārredzamība ir ļoti svarīga ES lēmumu pieņemšanas procesa leģitimitātei un pilsoņu uzticības iegūšanai.

Janvārī sāka darboties jaunā kopīgā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas Pārredzamības reģistra versija. Reģistrs ir būtisks instruments, lai īstenotu Komisijas pārredzamības politiku. Tas sniedz informāciju par interešu pārstāvjiem, kuri vēlas ietekmēt politikas veidošanu ES iestādēs, un tajā uzskaitīti šos pārstāvjus interesējošie jautājumi, to klienti vai locekļi, to piederība ES struktūrām un cilvēkresursi, un to ieguldītie finanšu resursi. Visas organizācijas, kas pievienojas reģistram, paraksta rīcības kodeksu, kas tām kalpo par morālo kompasu attiecībās ar ES iestādēm.

Aprīlī pēc pozitīva Padomes ieteikuma Parlaments deva galīgo apstiprinājumu, tā saucamo budžeta izpildes apstiprinājumu, Komisijas īstenotajam ES budžetam 2013. gadā. Budžeta izpildes apstiprināšana ir viens no instrumentiem, ko izmanto Parlaments un Padome, lai kontrolētu, kā tiek izlietots ES budžets. Ja budžeta izpildi apstiprina, iestādes attiecīgā gada kontus slēdz.

Priekšsēdētāja vietniece Kristalīna Georgijeva (no kreisās) sarunā ar Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētāju Vitoru Manuelu da Silvu Kaldeiru (centrā). Brisele, 2015. gada 23. septembris.

 

Lemjot par to, vai piešķirt, atlikt vai atteikt budžeta izpildes apstiprinājumu, Parlaments ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumu. Novembrī Revīzijas palāta iesniedza gada ziņojumu par ES budžeta izpildi 2014. gadā. Komisijas ārējais revidents sniedza labvēlīgu atzinumu par ES pārskatu labo stāvokli jau astoto gadu pēc kārtas un arī apstiprināja, ka gan pārskata ieņēmumu, gan administratīvo izdevumu daļā nav būtisku kļūdu. Turklāt Revīzijas palāta aplēsa, ka jau otro gadu pēc kārtas kopējais kļūdu īpatsvars (4,4 %) maksājumos kopumā ir samazinājies.

Šajā sakarā ir jāatceras, ka Komisijai ir svarīga kontroles funkcija attiecībā uz apmēram 80 % no ES gada budžeta, jo īpaši lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomā, bet dalībvalstis ir galvenokārt atbildīgas par ES fondu ikdienas pārvaldību. Ja tiek konstatētas administratīvas kļūdas, Komisija un valsts iestādes dalībvalstīs veic pasākumus, lai naudu saņemtu atpakaļ. No 2009. gada līdz 2014. gadam šādu finanšu korekciju un atgūto līdzekļu vidējā summa gadā sasniedza 3,2 miljardus eiro jeb 2,4 % no maksājumiem, kas veikti no ES budžeta. Šī spēja veikt korekcijas liecina par lielāko daļu programmu daudzgadu raksturu un visu valsts iestāžu apņemšanos aizsargāt nodokļu maksātāju naudu.

Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem ir svarīgs pārredzamības jomas instruments. Gada ziņojumā par piekļuvi dokumentiem, ko pieņēma augustā un kas attiecas uz 2014. gadu, ir izskaidrots, kā Komisija īsteno pašreizējos noteikumus un tiesību aktus par šo jautājumu.

Gada ziņojums skaidri liecina, cik liela nozīme ir tiesībām piekļūt dokumentiem, kas ir Komisijas vispārējās pārskatāmības politikas daļa. Komisija 2014. gadā saņēma 6227 pieteikumus par piekļuvi dokumentiem. Pieprasītie dokumenti tika pilnīgi vai daļēji atklāti 88 % gadījumu jau sākotnējā stadijā. Pēc dienestu sākotnējās atbildes pieteikumu iesniedzēji varēja lūgt Komisiju pārskatīt tās nostāju, iesniedzot atkārtotu pieteikumu. Komisija 2014. gadā izskatīja 300 atkārtotus pieteikumus. Atkārtoto pieteikumu skaits turpināja pieaugt jau septīto gadu pēc kārtas ar būtisku 27 % pieaugumu 2014. gadā. Atkārtotā pieteikuma posmā 43 % gadījumu tika sniegta plašāka un papildu piekļuve, paaugstinot pilnas vai daļējas publiskošanas lēmumu kopējo procentuālo daļu līdz 90 %.

Piekļuves pieprasījumu skaits un augstais dokumentu izpaušanas īpatsvars liecina, ka Eiropas Savienības pilsoņi aktīvi izmanto tiesības piekļūt dokumentiem, un rezultātā ļoti daudzi dokumenti ir publiskoti papildus apjomīgajam dokumentu klāstam, kas jau ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē.

2015. gadā Eiropas ombude Emīlija O’Reilija turpināja īstenot savu stratēģiju “Ceļā uz 2019. gadu”, kuras mērķis ir paaugstināt Ombuda darbības nozīmību, ietekmi un pamanāmību. Ombuda pārbaudīto gadījumu vidū bija izmeklēšanas pēc pašiniciatīvas par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un pārredzamību attiecībā uz trialogiem, kā arī izmeklēšana par transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības sarunu pārredzamību.

Eiropas ombude Emīlija O’Railija pasniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam. Brisele, 2015. gada 26. maijs.

 

Aprīlī Komisija izpildīja saistības, kas bija iekļautas tās politikas pamatnostādnēs, un pabeidza pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu par atļaujas izsniegšanu ģenētiski modificētiem organismiem. Tika iesniegts jauns likumdošanas priekšlikums, kas dotu dalībvalstīm iespēju ierobežot vai aizliegt lietot ES atļautu ģenētiski modificētu organismu izmantošanu pārtikā vai barībā savā teritorijā, pamatojoties uz valsts apsvērumiem, kas nav saistīti ar veselību vai vidi. Zinātniska atļauja ģenētiski modificētiem organismiem joprojām tiks novērtēta ES līmenī.

Priekšlikums saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru tika iesniegts pārbaudei Eiropas Parlamentā un Padomē, kuri nesen pieņēma direktīvu, kas piešķir līdzīgas iespējas dalībvalstīm ģenētiski modificētu organismu audzēšanas jomā. Oktobrī Parlaments šo priekšlikumu noraidīja. Padomē pirmajā lasījumā turpinājās apspriedes.

Eiropas pilsoņu iniciatīva dod iespēju 1 miljonam ES pilsoņu no vismaz septiņām dalībvalstīm lūgt Komisiju ierosināt tiesību akta priekšlikumu. Līdz šim ir iesniegtas trīs Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kas atbilst nepieciešamajām prasībām un robežvērtībām — “Right2Water”, “One of us” un “Stop vivisection” — un Komisija tās risina.

Martā Komisija publicēja ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu, analizējot šā jaunā instrumenta piemērošanu kopš tā stāšanās spēkā 2012. gada aprīlī. Ziņojumā tika secināts, ka organizatori bija saskārušies ar grūtībām, veidojot parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmas, jo īpaši, ņemot vērā ierobežoto laiku parakstu vākšanai. Tādēļ Komisija turpināja sniegt organizatoriem bezmaksas pagaidu izmitināšanas risinājumu un pasūtīja pētījumu, lai analizētu iespējas izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu attiecībā uz parakstu vākšanas sistēmām tiešsaistē. Ziņojumā arī norādītas problēmas, ar kurām bija saskārušies organizatori, jo īpaši atšķirības starp nosacījumiem un datu apjomu, ko dažas dalībvalstis pieprasa sniegt parakstu vākšanas procesā. Komisija aicināja dalībvalstis saskaņot un vienkāršot šīs prasības.

2015. gada janvārī Komisija sāka jaunu pilsoņu dialogu ciklu, kurā pilsoņi var izteikt savu viedokli ES lēmumu pieņēmējiem, tādējādi pierādot, ka pilsoņu uzklausīšana un apspriešanās ar pilsoņiem ir ES demokrātiskā politikas veidošanas procesa būtiska sastāvdaļa. Visu gadu Komisija kontaktējās ar tūkstošiem iedzīvotāju — Komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un komisāri piedalījās 53 pasākumos visās ES dalībvalstīs. Šajos dialogos piedalījās arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, vairāki Eiropas Parlamenta deputāti un valstu politiķi.

Informāciju un brošūras par Eiropas Savienību jūs varat saņemt arī turpmāk minētajās iestādēs.

Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvniecības un biroji ir atrodami visās Eiropas Savienības valstīs. Eiropas Savienības delegācijas darbojas arī citviet pasaulē.