ES gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas modernizācijas regulējumam ir pievienotā vērtība, taču finansējums lielākoties nebija nepieciešams, un Komisijas atbildes

Kopsavilkums

Gaisa satiksme Eiropā ir nepieredzēti intensīva, un, lai tās plūsma būtu droša un efektīva, ir nepieciešama stabila gaisa satiksmes pārvaldības sistēma. Gaisa satiksmes pārvaldību tradicionāli veido un valsts līmenī nodrošina katrā valstī savi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji. Riski, kas saistīti ar dažādu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju līdzāspastāvēšanu un vajadzību nodrošināt to sadarbspēju ar lidostām, gaisa telpas izmantotājiem un tīkla pārvaldītāju (Eirokontroli), rosināja Eiropas Savienību iekļaut tehnoloģiju saskaņošanas un modernizācijas projektu SESAR plašākajā Eiropas vienotās gaisa telpas rīcībpolitikā. No 2005. gada līdz 2020. gadam ES šim projektam ir atvēlējusi 3,8 miljardus EUR.

ES jau sniedza atbalstu SESAR definēšanas un izstrādes fāzēm, un 2014. gadā tā paplašināja intervenci un pievērsās arī jaunajām gaisa satiksmes pārvaldības tehnoloģijām un darbības procedūrām. ES intervence izpaužas galvenokārt kā regulējuma noteikšana, kurā prasīts, lai iesaistītās puses veic konkrētus koordinētus ieguldījumus (t. s. kopprojekti), savukārt atbalstam paredzētais ES budžeta finansējums no 2014. gada līdz 2017. gadam sasniedz aptuveni 1,6 miljardus EUR.

ERP ir publicējusi īpašo ziņojumu Nr. 18/2017 par Eiropas vienoto gaisa telpu, un tajā mēs informējām par SESAR definēšanu un izstrādi. Šīs revīzijas laikā pievērsāmies SESAR trešajai fāzei – to projektu izvēršanai, kas paredzēti gaisa satiksmes pārvaldības modernizēšanai. Mēs vērtējām, vai ES intervence bija izstrādāta tā, lai risinātu vajadzības un būtu virzīta uz projektiem, kam atbalsts vajadzīgs visvairāk, un vai tā tika labi īstenota un pievienoja vērtību gaisa satiksmes pārvaldībai Eiropas Savienībā.

Mēs apmeklējām struktūrvienības, kas iesaistītas SESAR pārvaldībā, proti, Eiropas Komisiju, kopuzņēmumu SESAR, SESAR izvēršanas aliansi, kura veic izvēršanas pārvaldītāja pienākumus, Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un Eiropas Aizsardzības aģentūru. Pārbaudījām arī 17 izlasē iekļautus ES līdzfinansētus projektus, ko īstenoja lidostas, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un Eirokontrole.

Mēs konstatējām, ka kopprojektu koncepcija sekmē koordinētus ieguldījumus. Tomēr tad, kad pirmo reizi tika īstenots kopprojektu sērijas pilotprojekts, tajā kļūdaini bija iekļautas dažas funkcijas, kuras nebija gatavas īstenošanai un/vai kurām nebija nepieciešama sinhronizēta vairāku ieinteresēto personu piesaistīšana iecerēto ieguvumu nodrošināšanai. Turklāt, tā kā nav paredzētas sankcijas neatbilstību gadījumā, tas daļēji samazina efektivitāti.

Caurskatījuši kopprojektu sērijas pilotprojekta izmaksu un ieguvumu analīzi, konstatējām, ka tā bija kļūdaina, jo nebija ņemtas vērā maksas, ko uzliek aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un kas kompensē ieguldījuma izmaksas. Tas radīja risku, ka ES līdzekļi tika ieguldīti projektos, kuri būtu finansēti arī bez ES atbalsta.

Nepilnības finansējuma shēmas īstenošanā vēl vairāk samazināja tās efektivitāti.

1. Ievērojama līdzekļu daļa tika piešķirta, pienācīgi nenosakot prioritātes.
2. ES finansētie projekti tika grupēti atkarībā no administratīviem kritērijiem, lai atvieglotu dotāciju pārvaldīšanu, nevis ņemot vērā tehnoloģiskus apsvērumus.
3. Saskaņā ar pašreizējo finansēšanas mehānisma kārtību daži atbalsta saņēmēji ir jāiesaista savu pieteikumu izvērtēšanā, un tādējādi tie var ietekmēt atbilstīgu projektu finansējumu. Potenciālais interešu konflikts netika pietiekami samazināts.

Tiesību aktos noteiktais kopprojektu sērijas pilotprojekta izvēršanas termiņš svārstās no 2018. gada līdz 2026. gadam, un vairākuma projektu īstenošana joprojām turpinās, taču dažu projektu novēlota īstenošana apdraud regulatīvo prasību ievērošanu. Turklāt vēl ir jāapliecina gaisa satiksmes pārvaldības faktiskie snieguma ieguvumi ekspluatācijas vidē.

Komisijai mēs formulējām šādus ieteikumus:

1. uzlabot kopprojektu mērķtiecīgumu;
2. kāpināt kopprojektu efektivitāti;
3. pārskatīt gaisa satiksmes pārvaldības modernizācijai paredzēto ES finansiālo atbalstu;
4. pārskatīt un formalizēt finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu;
5. nodrošināt gaisa satiksmes pārvaldības modernizācijas snieguma ieguvumu pienācīgu uzraudzību.

Ievads

Nepieredzēti intensīva gaisa satiksme, bet sadrumstalota infrastruktūra

Gaisa pārvadājumi ir svarīgi Eiropas rūpniecības un pakalpojumu konkurētspējai un tie ir būtiska ES iekšējā tirgus sastāvdaļa. Tie veicina personu un preču mobilitāti Eiropas Savienībā un ārpus tās, vienlaikus stimulējot ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un tirdzniecību. 2017. gadā no ES lidostām izlidoja vai tajās ielidoja aptuveni 1 miljards pasažieru un tika pārvadāti 16 miljoni tonnu kravu¹. 2018. gadā tika sasniegts vēl nepieredzēts gaisa pārvadājumu skaits – 11 miljoni lidojumu jeb aptuveni 30 000 lidojumu dienā. Īpaši noslogotās dienās Eiropas debesīs notika 37 000 lidojumi².

Lai tik intensīvas satiksmes plūsma būtu droša un efektīva, ir nepieciešama stabila gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēma. Tajā ir iesaistītas gan tās ieinteresētās personas, kuras darbojas uz zemes (aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, meteoroloģiskās informācijas pakalpojumu sniedzēji, lidostas un tīkla pārvaldītājs), gan tās, kuras darbojas gaisā (lielākoties komerciālās aviosabiedrības, bet arī darījumu aviācija, vispārējas nozīmes aviācija un militārā aviācija). ATM nodrošina gaisa kuģu distancēšanu, lai gaisa satiksmes plūsma noritētu droši, lietderīgi un raiti, vienlaikus sniedzot aeronavigācijas informāciju gaisa telpas izmantotājiem (piemēram, navigācijas līdzekļi vai meteoroloģiskā informācija).

1. attēls. Distances nodrošināšana starp gaisa kuģiem

© Ar laipnu Eirokontroles atļauju.

Eiropā gaisa satiksmes pārvaldību (ATM) tradicionāli veida un valsts līmenī nodrošina katrā valstī savi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji (ANSP). Tādējādi starptautiskie lidojumi secīgi nonāk dažādu ANSP pārziņā, kad lidaparāts no vienas valsts gaisa telpas ielido citas valsts gaisa telpā. Sadrumstalotā gaisa telpas pārvaldība tika norādīta kā galvenais faktors, kas apgrūtina Eiropas ATM sistēmas darbību, īpaši kapacitātes un rentabilitātes jomās³.

Lai gan ATM sistēma droši apstrādā rekordlielu skaitu lidojumu, tā ne vienmēr spēj apmierināt visus gaisa telpas izmantotāju pieprasījumus. Tā kā ir pieaudzis gaisa satiksmes apjoms, palielinās kavējumi, īpaši kopš 2013. gada⁴. 2018. gadā ikvienā no 11 miljoniem lidojumu bija maršruta kavēšanās vidēji par 1,73 minūtēm⁵ ATM sistēmas dēļ – to izraisīja dažāda veida kapacitātes ierobežojumi (sk. 1 attēlu). Ziņojumi par vidējiem kavēšanās rādītājiem aiz sevis slēpj nopietnus darbības traucējumus, īpaši sevišķi noslogotajās vasaras dienās.

Avots: Eirokontrole.

Eiropas gaisa satiksmes pārvaldību ir nodibinājuši gaisa kuģu ekspluatanti jeb gaisa telpas izmantotāji, kuri maksā par saņemtajiem pakalpojumiem atkarībā no izmantotā lidaparāta veida un attiecīgā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja pārziņā esošajā gaisa telpā nolidotā attāluma saskaņā ar plānoto trajektoriju. 2016. gadā par šiem pakalpojumiem tie samaksāja aptuveni 9 miljardus EUR⁶ jeb nedaudz vairāk nekā vidēji 900 EUR par lidojumu.

Eiropas vienotās gaisa telpas rīcībpolitika un SESAR: ES pasākumi saistībā ar nepietiekami efektīvu gaisa satiksmes pārvaldību

Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) rīcībpolitikas mērķis ir uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības vispārējo darbību, vienlaikus izpildot visu gaisa telpas izmantotāju prasības. Šo rīcībpolitiku uzsāka 2004. gadā, un, lai to īstenotu, tika ieviests tiesiskais regulējums, kas ietver vienotus noteikumus par ATM drošību, ATM pakalpojumu sniegšanu, gaisa telpas pārvaldību un sadarbspēju tīklā.

Tiesisko regulējumu papildina tehnoloģiskās modernizācijas programma, t. s. SESAR projekts (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes programma). SESAR projekta mērķis ir saskaņot un modernizēt ATM sistēmas un procedūras visā Eiropā, veicinot koordinētu dažādu tehnoloģiju un darbības koncepciju definēšanu, izstrādi un ieviešanu. SESAR projekts tika iedalīts šādi: definēšanas fāze (Eiropas ATM modernizācijas ģenerālplāna izstrāde), izstrādes fāze (vajadzīgās tehnoloģiskās bāzes izveide) un izvēršanas fāze (jauno sistēmu un procedūru uzstādīšana un procedūru ieviešana ekspluatācijas vidē). ES ir sniegusi SESAR projektam finansiālu atbalstu kopš tā uzsākšanas, kā atspoguļots 1. tabulā.

1. tabula. ES finansiālais atbalsts SESAR projektam

Avots: ERP. 2014.–2020. gada periodam norādītas provizoriskas summas.

Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2017 “Eiropas vienotā gaisa telpa: kultūra ir mainījusies, bet vienotas gaisa telpas nav” mēs aplūkojām vairākus būtiskākos SES rīcībpolitikas regulatīvos instrumentus un SESAR projekta definēšanas un izstrādes fāzes (2005.–2013. g.). Mēs secinājām, ka iniciatīva noteikti bija vajadzīga un sekmēja gaisa satiksmes pārvaldības efektivitātes kultūru. Tomēr Eiropas gaisa telpas pārvaldība joprojām ir sadrumstalota un Eiropas vienotās gaisa telpas ideja vēl aizvien nav īstenota. Tā kā izvēršanas fāze iepriekšējās revīzijas laikā bija sākumstadijā, tā revīzijas tvērumā neietilpa.

SESAR izvēršanas fāze

Kad 2005. gadā tika uzsākts SESAR projekts, ES līdzdalība attiecās tikai uz definēšanu un izstrādi — atbildību par izvēršanas fāzes pārvaldību un finansēšanu bija paredzēts nodot rūpniecības nozares ieinteresētajām personām⁷.

Tomēr laika gaitā šī nostāja mainījās. 2011. gadā Komisija atzina: “Tikai tad, ja šī izvēršana notiks laikus, sinhronizēti un koordinēti, turklāt pilnība iekļaujoties SES satvarā, tā iedarbīgā veidā sniegs ieguldījumu SES darbības mērķu sasniegšanā⁸.” Komisija līdz ar dalībvalstīm nolēma, ka ES intervence būtu nepieciešama, lai sekmētu SESAR pirmajās divās fāzēs izstrādāto jauno tehnoloģiju izvēršanu. Tas arī novērstu t. s. “kas vēlu nāk, tas labi nāk” nostāju, proti, ieinteresētās personas tiecas atlikt savas ieguldījumu daļas veikšanu, jo zina, ka ieguvums būs pieejams tikai tad, kad visas ieinteresētās personas būs ieguvušas aprīkojumu. Turklāt Komisija nolēma padarīt pieejamu publisko finansējumu, lai ieinteresētajām personām kompensētu finansiālos zaudējumus, kas radušies izvēršanas fāzē. Šādus zaudējumus varēja piedzīvot militārie un valsts gaisa kuģi, kā arī vispārējās nozīmes aviācija un komercaviācija.

Lai risinātu šīs vajadzības, Komisija, apspriedusies ar visām ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstīm un citām Eiropas vienotās gaisa telpas struktūrām, SESAR izvēršanas fāzi balstīja kopprojektu⁹ koncepcijā, un tam bija nepieciešama koordinēta īpašu ATM funkciju kopuma izvēršana (sk. 1. izcēlumu), ko īstenotu vairākas ieinteresētās personas stingri noteiktā termiņā. Izvēršanai nepieciešamo konkrēto posmu secība ir jānosaka izvēršanas programmā¹⁰.

Izvēršanas pārvaldība notiek trijos līmeņos.

1. Politikas līmenis. Eiropas Komisija ir pirmām kārtām atbildīga par kopprojektu pieņemšanu, tā izraugās izvēršanas pārvaldītāju, apstiprina izvēršanas programmu un pārvalda ES līdzekļus, kas piešķirti izvēršanas atbalstam (ar INEA, Inovācijas un tīklu izpildaģentūras, palīdzību). Kopprojektu sērijas pilotprojekts¹¹ (KS pilotprojekts) ir pirmais un līdz šim vienīgais Komisijas pieņemtais kopprojekts.
2. Pārvaldības līmenis. Izvēršanas pārvaldītāja funkcija ir uzticēta nevis atsevišķai ieinteresētajai personai, bet ieinteresēto personu konsorcijam (sk. 2. izcēlumu). Izvēršanas pārvaldītājs ir pirmām kārtām atbildīgs par izvēršanas programmas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, kā arī par tādu iesaistīto ieinteresēto personu piesaistīšanu, kuras ir nepieciešamas kopprojektu īstenošanai.
3. Īstenošanas līmenis. Tajā darbojas tās iesaistītās ieinteresētās personas, kuras ir atbildīgas par projekta īstenošanu saskaņā ar izvēršanas programmu.

ES finansējums SESAR izvēršanas fāzei

2013. gadā pamatnostādnēs Eiropas transporta tīkla attīstībai¹² SESAR tika noteikts kā prioritārs kopīgu interešu projekts, un no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta¹³ tika paredzēts 3 miljardu EUR piešķīrums tā atbalstam 2014.–2020. gadā. Pēc tam, kad tika izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un radās vajadzība pārdalīt ES budžetu, finansējumu samazināja līdz 2,5 miljardiem EUR. Šos līdzekļus tieši pārvalda Komisija un tās Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA). Tās sedz no 20 % līdz 50 % no attiecināmajām izmaksām saistībā ar ieguldījumiem attiecīgi gaisā un uz zemes. Dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt atbalstu no kohēzijas politikas līdzekļiem, finansējuma likme ir līdz 85 % no visām attiecināmajām izmaksām.

Naudu piešķir galvenokārt īstenošanas projektiem saistībā ar KS pilotprojektu, lai gan ir attiecināmi arī citi ATM projekti. No 2014. gada līdz 2017. gadam INEA¹⁴ izsludināja septiņus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, un to rezultātā 414 projektiem un koordinācijas darbībām tika piešķirti aptuveni 1,6 miljardi EUR.

Revīzijas tvērums un pieeja

Šajā revīzijā mēs vērtējām, cik labi Komisija kopš 2011. gada bija pārvaldījusi SESAR izvēršanu un kā šī izvēršana ir tai palīdzējusi sasniegt Eiropas vienotās gaisa telpas mērķus. Mēs pārbaudījām, vai ES piedalīšanās SESAR izvēršanas fāzē, sniedzot tiesisko regulējumu un finansiālu atbalstu,

1. bija pamatota no ES pievienotās vērtības viedokļa un bija labi izstrādāta;
2. tika īstenota tādējādi, ka ES resursi bija izlietoti lietderīgi;
3. ir sekmējusi Eiropas ATM darbības uzlabošanos.

Mēs apmeklējām struktūrvienības, kas iesaistītas SESAR pārvaldībā, proti, Eiropas Komisiju, kopuzņēmumu SESAR, SESAR izvēršanas aliansi, kura veic izvēršanas pārvaldītāja pienākumus, Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, Eiropas Aizsardzības aģentūru un vairākas ieinteresētās personas, tostarp lidostas, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, gaisa telpas izmantotājus un Eirokontroli. Mēs apmeklējām arī Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO), kur skatījām, kāda ir ES un SESAR projekta loma ATM starptautisko standartu noteikšanā, kā arī Kanādas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju “Nav Canada”, lai iegūtu priekšstatu par to, kā ATM tiek vadīta atšķirīgā reģionālā kontekstā.

Mēs caurskatījām pieteikšanās un atlases procesus, kas sasniedza maksimumu 2014.–2016. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saistībā ar aptuveni 1,3 miljardu EUR finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Mēs arī analizējām izlasi, kurā bijām iekļāvuši 17 līdzfinansētus projektus¹⁵, kas aptvēra projektus KS pilotprojekta īstenošanai un citus projektus, kuri sekmēja Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi. Mēs novērtējām pārbaudīto projektu nepieciešamību un vai tos vajadzēja finansēt no ES līdzekļiem, to saikni ar Eiropas ATM ģenerālplānu un KS pilotprojektu un katra projekta līdz šim sasniegtos tiešos rezultātus, kā arī to ietekmi uz Eiropas ATM darbību.

Apsvērumi

Lai gan bija nepilnības, ES regulējumam par gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas modernizāciju ir pievienotā vērtība

Mēs novērtējām, vai ES regulējums par gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas modernizāciju rada pievienoto vērtību. Konkrēti, mēs izskatījām, vai bija nepieciešama koordinācija ES līmenī, vai ir efektīvi izpildes panākšanas rīki un vai KS pilotprojekts risina būtiskas funkcionālās izmaiņas, kuras ir gatavas ieviešanai un jāizvērš sinhronizēti.

Koordinācija ES līmenī nāk par labu ATM modernizācijai

Mēs vērtējām, vai intervence ES līmenī jauno ATM tehnoloģiju izvēršanas vai darbības procedūru koordinēšanā

1. samazina aeronavigācijas pakalpojumu sadrumstalotības sekas;
2. nodrošina lidostu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju un tīkla pārvaldītāja sadarbspēju.

Komisija 2013. gadā pieņēma regulu, kurā noteica kopprojektu koncepciju¹⁶. Ja konkrēts ieinteresēto personu skaits noteiktā termiņā izvērš funkciju, kopprojekti koordinē darbību un samazina “kas vēlu nāk, tas labi nāk” nostājas radīto ietekmi, kura iepriekš bija kavējusi ATM tehnisko modernizāciju. Koordinēta darbība var arī gaisa satiksmes pārvaldībai pavērt plašākas iespējas sadarbībai tīklā, un tas var samazināt sadrumstalotību.

Regulējuma potenciālo efektivitāti samazina sankciju trūkums gadījumos, ja konstatē neatbilstību

Nostājas “kas vēlu nāk, tas labi nāk” nepieļaušana un kopprojektu savlaicīga īstenošana nebūs iespējama, ja netiks ievērots regulējums. Tajā ir jāiekļauj mehānismi, kas nodrošina atbilstību, un tiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem.

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 409/2013 ir definēts kopprojektu nolūks un saturs, kā arī to izstrādes, pieņemšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi. Tomēr nav izveidoti īpaši izpildes panākšanas mehānismi. Atskaitot ES Līgumos paredzēto pārkāpuma procedūru, ko var uzsākt pret dalībvalstīm tikai tajos gadījumos, kad ir konstatēta neatbilstība, Komisijai nav pilnvaru piemērot sankcijas tādos neatbilstību gadījumos, lai, piemēram, nodrošinātu to, ka ieinteresētās personas izvērš prasītās funkcijas paredzētajā termiņā. ES regulējuma efektivitāti samazina pienācīgu izpildes panākšanas mehānismu trūkums.

Problēmu padziļina arī tas, ka nav pilnībā neatkarīgu un pienācīgi finansētu valsts līmeņa uzraudzības iestāžu, kuras būtu atbildīgas par aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārraudzību. Saskaņā ar Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvu valsts uzraudzības iestādes atbild par valsts ANSP sertifikāciju un uzraudzību, kā arī par darbības uzlabošanas plānu un mērķu izstrādi un kontroli. Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2017 mēs atzīmējām, ka dažām valsts uzraudzības iestādēm trūkst pienācīgu resursu un tās nav pilnībā neatkarīgas no kontrolējamām ANSP. Tas vēl vairāk padziļina nepietiekamo izpildes panākšanas mehānismu problēmu.

Tarifikācijas sistēmas regulējumā jau ir paredzēta maksājumu pielāgošana, un tās nepārprotams mērķis ir paātrināt SESAR ATM iespēju izvēršanu¹⁷. Pielāgošanas nolūks ir virzīt iesaistīto ieinteresēto personu uzvedību, palielinot vai samazinot aeronavigācijas maksājumus atkarībā, piemēram, no atbilsmes kopprojektiem. Tomēr šādas sistēmas izmantošana pašlaik ir dalībvalstu prerogatīva, un tā nekad nav bijusi ieviesta.

Dažas kopprojektu sērijas pilotprojekta funkcijas neatbilda kopprojektu kritērijiem

Jebkurai ATM funkcijai, kas ietverta kopprojektā, ir jāatbilst trim galvenajiem kritērijiem: tai jāienes “būtiska funkcionāla izmaiņa” saskaņā ar Eiropas ATM ģenerālplānā¹⁸ noteikto definīciju, tai jābūt gatavai īstenošanai un jāizvērš sinhronizēti¹⁹. Sinhronizācija ir kopprojektu darbības pamats. Tās mērķis ir nodrošināt, lai ieguldījumus, kuros jāiesaistās vairākām ieinteresētajām personām, neapgrūtinātu kādas ieinteresētās personas kavēšanās. Lai radītu ES pievienoto vērtību, kopprojektos nav jāiekļauj funkcijas, kas neatbilst šiem kritērijiem.

Kopprojekta koncepcija pirmo reizi tika minēta 2014. gadā, kad ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 716/2014 tika pieņemts kopprojektu sērijas pilotprojekts. Šajā pilotprojektā ir iekļautas sešas ATM funkcijas (AF), kuru izvēršanas mērķtermiņš ir noteikts no 2018. gada līdz 2026. gadam (sk. 2. tabulu).

2. tabula. Kopprojektu sērijas pilotprojekts (2014. g.)

Avots: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 716/2014.

Mēs konstatējām, ka kopprojektu sērijas pilotprojektā iekļautās funkcijas atbilst būtiskām funkcionālām izmaiņām, kā noteikts kopprojekta koncepcijā. Tomēr ne visas funkcijas bija pienācīgi izstrādātas un gatavas īstenošanai un/vai ne visām bija nepieciešama sinhronizēta izvēršana, lai tās sniegtu paredzētos snieguma ieguvumus.

Mēs pārbaudījām kopprojekta priekšlikumu, ko 2013. gadā bija sagatavojis kopuzņēmums SESAR, un atklājām, ka tajā ir ietvertas tehnoloģijas, kuras to novērtējuma laikā nebija pienācīgi izstrādātas un kurās būtu jāiegulda padziļināts pētniecības un izstrādes darbs, lai tās būtu darboties spējīgas. Tādējādi priekšlikumā figurēja funkcijas, kuru izveidei pakārtotais pētniecības un izstrādes darbs vēl nebija pabeigts un kuras tāpēc nebija pietiekami gatavas iekļaušanai projektā. Saskaņā ar mūsu veikto analīzi vajadzīgās tehnoloģijas tikai pakāpeniski un pēc kopprojektu sērijas pilotprojekta pieņemšanas sasniedza tādu gatavības līmeni, kas ļautu to ieviešanu (2015. gadā – 21 % un 2016. gadā– 81 %). Nepietiekama gatavības līmeņa piemērs ir sniegts 3. izcēlumā.

© Ar laipnu kopuzņēmuma SESAR atļauju.

Līdztekus pētniecības un izstrādes darbam lielākajai daļai funkciju nepieciešamas nozares mēroga specifikācijas un standarti, kas ļautu to izvēršanu. Tomēr kopuzņēmuma SESAR priekšlikumā ietverts brīdinājums, ka šādas standartizācijas nav AF1, AF2, AF5 un AF6 funkcijai. SESAR piedāvātajā projektā attiecībā uz šo jomu vērojams robs, jo ne kopuzņēmumam, ne izvēršanas pārvaldītājam nav pilnvaru nodrošināt standartizāciju. Šāda nepilnība šā ziņojuma sagatavošanas laikā joprojām ievērojami apdraud izvēršanu.

Izvēršanas pārvaldītājs²² atkārtoti ir norādījis uz risku, ko izvēršanai rada nepietiekama gatavība, konkrēti, tā ir minēta kā galvenais kavēšanās un nesaskaņotas izvēršanas iemesls, kurš īpaši skar AF4, AF5 un AF6 funkciju. Turklāt tas ļāva novirzīt ES finansējumu negatavu tehnoloģiju izvēršanas atbalstam (sk. 56. punktu).

Saskaņā ar Regulu funkcijas sinhronizētas izvēršanas nepieciešamību izvērtē Komisija, ņemot vērā ģeogrāfisko darbības jomu, mērķa datumus un iesaistītās ieinteresētās personas, kas nepieciešamas ATM funkciju izvēršanai²³. Mēs atklājām, ka šādi kritēriji nav pietiekami, jo tie neatspoguļo vairāku ieinteresēto personu (gaisa-zemes, zemes-zemes vai abu) sinhronizētu iesaisti, kas nepieciešama, lai panāktu darbības uzlabošanu. Tajos nav norādīts, ka vajadzīga koordinēta darbība. Tādējādi saskaņā ar pašreizējo redakciju Regula pieļauj jebkuras būtiskas un gatavas funkcijas iekļaušanu kopprojektā.

Visām kopprojektu sērijas pilotprojektā iekļautajām funkcijām, atskaitot divas, vajadzīga vairāku ieinteresēto personu sinhronizācija. Tomēr specifiski AF1 funkcijas (piemēram, veiktspējas navigācija ļoti noslogotās termināla manevrēšanas teritorijās) un AF2 funkcijas (piemēram, lidostu drošības tīkli) komponenti pēc būtības ir lokāli, tie jāpielāgo konkrētu lidostu vajadzībām un tie var radīt snieguma ieguvumus pat tad, ja tiek izvērsti lokāli neatkarīgi no citiem.

Abos gadījumos uzskatām, ka ES līmeņa koordinācija rada ierobežotu pievienoto vērtību. Obligāta tādu funkciju izvēršana, kurām nav nepieciešama daudzu ieinteresēto personu sinhronizācija, nenovērš “kas vēlu nāk, tas labi nāk” nostājas radīto ietekmi, un tas vājina kopprojektu sērijas pilotprojekta koncepcijas ieceri.

ES finansējums lielākoties nebija nepieciešams

Šajā sadaļā mēs novērtējām, vai ES finansējums kopprojektu sērijas pilotprojektam tika novirzīts tiem atbalsta saņēmējiem, kam tas visvairāk nepieciešams ATM modernizēšanai paredzēto projektu izvēršanā. Mēs pārbaudījām, vai ES līdzekļi netika piešķirti tiem, kam tie nebija nepieciešami (par lieko palīdzību sk. 4. izcēlumu). Mēs caurskatījām sākotnējo pamatojumu, ko Komisija izvirzīja finansējuma saņemšanai, un vērtējām, vai šāds gadījums faktiski eksistēja un kāda bija tā ietekme uz ieinteresēto personu lēmumiem veikt ieguldījumus.

Finansējuma sākotnējais pamatojums netika konsekventi ievērots

Izvēršanai paredzētais ES finansējums jāpiešķir tikai tam, lai paātrinātu ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīkliem, ļautu īstenot kopīgu interešu projektus, projektiem, kas rada ES pievienoto vērtību un lielas priekšrocības sabiedrībai, bet kuri nesaņem adekvātu finansējumu tirgū²⁴. Tas ir sniedzams arī gadījumos, lai novērstu situācijas, kad individuālām ieinteresētajām personām ieguldījuma izmaksas ir lielākas par ieguvumiem²⁵.

Komisija 2011. gada paziņojumā “Pārvaldības un stimulu mehānismi Eiropas vienotās gaisa telpas tehnoloģiskā pīlāra SESAR izvēršanai”²⁶ pauda uzskatu, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir spēcīgs stimuls laikus ieguldīt jaunās tehnoloģijās²⁷, taču dažas citas ieinteresēto personu kategorijas (konkrēti, tās, kuras saistītas ar militārajiem un valsts gaisa kuģiem, vispārējās nozīmes aviāciju un komercaviāciju) var nesaskatīt finansiālus ieguvumus no ieguldījumiem. Komisija secināja: “Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar negatīvas uzņēmējdarbības gadījumiem, kā arī lai līdzsvarotu privātos līdzekļus, ir aplēsts, ka SESAR īstenošanai būs nepieciešami 3 miljardi euro ES līdzekļos laikposmā no 2014. līdz 2024. gadam.”

Komisijas veiktā analīze saskanēja ar tolaik spēkā esošo Eiropas ATM ģenerālplānu, kurā bija paredzēts, ka lielākā daļa (73 %) ieguldījumu ir jāveic ieinteresētajām personām, kuras darbojas gaisā. Šo ieinteresēto personu ieguldījumu kavējumi nopietni apdraudētu ATM modernizāciju.

Tomēr praksē šis pamatojums mudināt minētās ieinteresētās personas veikt ieguldījumus netika ievērots.

1. Saskaņā ar Komisijas pieņemto kopprojektu sērijas pilotprojektu lielāko daļu ieguldījumu sniegs tās ieinteresētās personas, kas darbojas uz zemes (gandrīz 80 %, kā izklāstīts 41. punktā), – šī ieguldītāju grupa nav tā pati, kuras finansējuma vajadzības tika apzinātas Eiropas ATM ģenerālplānā un Komisijas 2011. gada paziņojumā. Tas skaidrojams ar kopuzņēmuma SESAR analizēto ģenerālplānā paredzēto tehnoloģisko uzlabojumu potenciālu: izrādījās, ka tie, kas faktiski ir gatavi īstenošanai un kas ir jāsinhronizē, lielākoties ietilpa to ieinteresēto personu darbības jomā, kuras darbojas uz zemes.
2. Lai gan ievērojami samazinājās tādi ieguldījumi, kuriem bija nepieciešams ES finansējums (no ieinteresētajām personām, kas darbojas gaisā, vairs negaidīja lielāko ieguldījumu daļu, bet tikai 20 %), sākotnēji piedāvātais finanšu piešķīrums netika pārskatīts un samazināts, un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta regulā summa, kas rezervēta 2014.–2020. gadam, palika tāda pati, respektīvi, 3 miljardi EUR. Tādējādi, ja šo piešķīrumu izmanto pilnībā, tas nozīmētu, ka līdzekļi tiks novirzīti arī tiem, kuriem tas ir daudz mazāk nepieciešams²⁸. Līdz ar to ES finansējums jau no paša sākuma ir pakļauts augstam liekās palīdzības riskam.

Saskaņā ar to dotāciju analīzi, kuras piešķirtas 2014.–2017. gadā izsludināto uzaicinājumu ietvaros, primāri ES dotācijas saņēma ieinteresētās personas, kas darbojas uz zemes, bet tas ir krasā pretrunā ar 2011. gadā veikto vajadzību novērtējumu (sk. 2. attēlu).

Avots: ERP aprēķins, balstoties uz 2014.–2017. gadā piešķirtajām dotācijām.

Kopprojektu sērijas pilotprojekta izmaksu un ieguvumu analīze bija kļūdaina

ES regulās²⁹ ir noteikts, ka kopprojektiem jāpievieno izmaksu un ieguvumu analīze. Tajā ir jāapzina arī potenciālā pozitīvā un negatīvā ietekme uz konkrētām iesaistītajām ieinteresētajām personām, un šī analīze ir jāizmanto, lai pielāgotu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta sniegto finansiālo atbalstu katram projektam.

Izmaksu un ieguvumu analīzi, ko pievienoja kopprojektu sērijas pilotprojektam, sagatavoja kopuzņēmums SESAR un to iekļāva kopējā priekšlikumā. Mēs caurskatījām tajā izklāstītos pieņēmumus un kopējos rezultātus. Izmaksu un ieguvumu analīze attiecas uz 2014.–2030. gadu, un tajā ir aplēsts pozitīvs kopējais neto rezultāts 2,4 miljardi EUR, kas nav vienmērīgi sadalīts starp ieinteresētajām personām: ir sagaidāms, ka KS pilotprojekta īstenošanas galvenie ieguvēji būs gaisa telpas izmantotāji, lai gan tiem būs jāveic relatīvi nelieli ieguldījumi (0,6 miljardi EUR). Savukārt ieinteresētās personas, kas darbojas uz zemes, ieguldīs visvairāk (3 miljardus EUR jeb 80 % no kopējā izmaksu un ieguvumu analīzē aplēstā ieguldījuma 3,8 miljardu EUR apmērā), un iespējams, ka šie ieguldījumi nesīs zaudējumus. Izmaksu un ieguvumu analīze arī atspoguļo atšķirīgo sešu funkciju pienesumu (sk. 3. attēlu).

Avots: ERP, balstoties uz kopuzņēmuma SESAR priekšlikumu kopprojektu sērijas pilotprojekta saturam (2013. g.).

Izskatījuši izmaksu un ieguvumu analīzi, mēs konstatējām būtisku kļūdu, jo bija izdarīts pieņēmums, ka izmaksas un ieguvumi nav pārnesami no vienas ieinteresētās personas uz citu. Tas nav pareizi, jo aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var atgūt ieguldījumu izmaksas no gaisa telpas izmantotājiem saskaņā ar tarifikācijas sistēmas regulas noteikumiem. Šī regula ļauj aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem iekasēt maksu par šādiem ieguldījumiem, it īpaši, ja tie atbilst ATM ģenerālplānam un ir īstenoti tādu kopprojektu kā KS pilotprojekts ietvaros³⁰.

Tā kā netika iekļauti ieņēmumi, kas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem rodas, piemērojot tarifikācijas sistēmu, to ekonomiskais pamatojums ir negatīvs (440 miljoni EUR, kā parādīts 3. attēlā), bet tas neatbilst realitātei³¹. Turpretī gaisa telpas izmantotāju ieguvumi ir novērtēti par augstu, jo tie maksās par tiem pašiem ieguldījumiem. Līdzīgi secinājumi ir formulēti attiecībā uz pārējām ieinteresētajām personām, kas darbojas uz zemes, lai gan pārneses mehānismi ir atšķirīgi. Šāds stāvoklis nelabvēlīgi ietekmē izmaksu un ieguvumu analīzes iespējamo lietojumu gan attiecībā uz ievirzi, kāda varētu būt ieinteresēto personu lēmumiem veikt ieguldījumus, gan tad, kad tiek novērtēta vajadzība saņemt ES finansiālu atbalstu un šā atbalsta pievienotā vērtība.

Lielākajai daļai revidēto projektu ES finansējums nebija nepieciešams

Mēs pārbaudījām, vai ES finansējums sekmēja ieinteresēto personu rīcības saskaņošanu ar ES rīcībpolitiku ATM modernizēšanā. It īpaši tam vajadzēja mudināt ieinteresētās personas pieņemt lēmumus veikt tādus ieguldījumus, kas atbilstu ATM ģenerālplānam, īpaši kopprojektu sērijas pilotprojektā.

Mūsu veiktās analīzes rezultāti liecina, ka ES finansējums ne virzīja, ne rosināja ieinteresētās personas pieņemt lielāko daļu revidēto ieguldījumu lēmumu, un tas apstiprina, ka tika sniegta liekā palīdzība. Deviņus no 14 projektiem saistībā ar KS pilotprojektu, kuri bija iekļauti izlasē, bija nolemts sākt vai tie pat bija sākti pirms regulas pieņemšanas. Turklāt 13 no 17 revīzijas izlasē iekļautajiem projektiem bija nolemts īstenot, pirms tika pieņemts lēmums tiem piešķirt līdzfinansējumu. Mēs atzīmējam arī to, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2014. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nepārprotami norādīts, ka prioritāte tiek piešķirta ieguldījumiem tādos projektos, kas jau ir sākti.

Visos izlasē iekļautajos projektos, ko īstenoja aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji (ES piešķirtā finansējuma kopsumma sasniedza 159 miljonus EUR), tādi paši ieguldījumi bija iekļauti attiecīgajos darbības uzlabošanas plānos, un pēc tam izmaksas tika iekasētas no gaisa telpas izmantotājiem³². Tādējādi rodas potenciāli dubults finansējums, jo, lai arī aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji pilnībā atgūst ieguldījumu izmaksas no gaisa telpas izmantotājiem, iekasējot no tiem apstiprinātos aeronavigācijas maksājumus, viņi pēc tam saņem arī ES dotāciju, kas palielina to ienākumus un atkārtoti kompensē ieguldītos līdzekļus.

Tarifikācijas sistēmas mērķis ir samazināt šāda dubulta finansējuma elementus, tāpēc aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus lūdz atskaitīt subsīdiju no aeronavigācijas maksājumiem, ko piemēro gaisa telpas izmantotājiem. Tomēr visi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji šādus atskaitījumus vēl konsekventi nepiemēro: no pieciem revīzijas izlasē iekļautajiem tikai viens pakāpeniski atskaita subsīdiju.

Pat tad, ja šos atskaitījumus faktiski piemēro, tas galu galā pārnestu dotāciju uz izmantotājiem, bet šāds iznākums neatbilst nevienam no apstiprinātajiem rīcībpolitikas mērķiem. Turklāt saskaņā ar kopprojektu sērijas pilotprojekta izmaksu un ieguvumu analīzi gaisa telpas izmantotāji jau tagad ir vienīgie, kas izmanto kopprojektu sērijas pilotprojekta radītos ieguvumus, jo ATM sistēma darbojas labāk. Šim ieguvumam pievienot finansiālu kompensāciju ES budžeta apmaksātu samazinātu aeronavigācijas maksājumu veidā nav pamata, īpaši tāpēc, ka tas notiek, neņemot vērā gaisa telpas izmantotāju atbilstību KS pilotprojekta prasībām.

Trūkumi īstenošanā vēl vairāk samazina ES finansējuma efektivitāti

Šajā sadaļā mēs novērtējām, vai ES finansējuma pārvaldība nodrošināja pienācīgu ES līdzekļu izmantošanu. Mēs izskatījām uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, ko INEA bija rīkojusi no 2014. gada līdz 2017. gadam, un atlases procesu, ko vadīja Komisija. Mēs pārbadījām, vai uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus bija skaidri noteiktas prioritātes, vai pieteikumi tika sagrupēti tā, lai pēc iespējas labāk koordinētu ieguldījumus, un vai nebija potenciāla interešu konflikta.

ES finansējumam netika pienācīgi noteiktas prioritātes

Mēs konstatējām, ka prioritātes nebija noteiktas pienācīgi.

1. 2014. un 2015. gada uzaicinājumos nebija definētas konkrētas finansējuma prioritātes, atskaitot atsauci uz kopprojektu sērijas pilotprojektu. Turklāt uzaicinājumus rīkoja bez apstiprinātas izvēršanas programmas, kurā būtu sīki izklāstīts, kas nepieciešams šā pilotprojekta īstenošanai. Tomēr abos šajos uzaicinājumos tika piešķirts vairāk nekā viens miljards EUR (jeb 64 % no ES finansējuma, kas piešķirts SESAR 2014.–2017. gadā; sk. 4. attēlu).



Avots: ERP, balstoties uz datiem, ko sniegusi Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA).

2. Tā kā nebija izstrādāta konkrēta prioritāšu secība, ES finansējumu faktiski novirzīja kādam lielam ATM sistēmas atjaunošanas projektam, kuram jau bija ieguldījumu iestrādne un kurš bija gatavs īstenošanai. 53 % no finansējuma, ko piešķīra 2014.–2015. gadā rīkotajos uzaicinājumos, piešķīra pieciem lieliem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem.
3. Sākot ar 2016. gadu, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus bija noteiktas konkrētas prioritātes. Tomēr mēs konstatējām, ka dažas prioritātes attiecās uz elementiem ārpus kopprojektu sērijas pilotprojekta darbības jomas³³. Laikā no 2014. gada līdz šā ziņojuma sagatavošanai šādiem projektiem piešķirto dotāciju kopsumma sasniedza 141 miljonu EUR.

Turklāt uzaicinājumos aptuveni 20 % no pieejamā finansējuma bija rezervēti t. s. citiem projektiem, kas sekmētu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi, taču neietilpst KS pilotprojekta darbības jomā. Šīs kategorijas projektiem 2016. un 2017. gadā rīkotajos uzaicinājumos tika piešķirti aptuveni 290 miljoni EUR. Tā kā nav prasības kopprojekta ietvaros darboties koordinēti, ES atbalsta efektivitāte sadrumstalotības novēršanā šīs kategorijas projektiem bija ierobežota.

ES finansējuma efektivitāte samazinājās, jo nebija izstrādāta konkrēta prioritāšu secība. Tā kā šāds stāvoklis bija vērojams divos pirmajos gados, tas ir īpaši nopietni, jo tajā laikā tika piešķirtas lielākās summas, tātad šis finansējums netika novirzīts ieguldījumiem, kas ir vissvarīgākie kopprojektu sērijas pilotprojekta īstenošanai.

Pieteikumu apkopošana finansējuma saņemšanai neveicināja projektu faktisko sinhronizāciju un pieteikumu pienācīgu novērtēšanu

ES finansējums ir paredzēts, lai atbalstītu īstenošanas projektu un saistīto ieguldījumu efektīvu sinhronizāciju un vispārēju koordināciju saskaņā ar izvēršanas pārvaldītāja izstrādāto un Komisijas apstiprināto izvēršanas programmu (sk. 5. izcēlumu). Novērtējot ar kopprojektu sērijas pilotprojektu saistītos projektus, vajadzētu izsvērt, vai tos ir jāsinhronizē, kāds ir to potenciāls uzlabot tīkla darbību un kā tie novērsīs pašreizējās nepilnības izvēršanas programmā.

Katrā INEA rīkotajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus īpaši noteikts, ka izvēršanas pārvaldītāja uzdevums ir koordinēt projektus. Kopprojektu pieteikumu iesniedzējiem ir jākoordinē savi pieteikumi ar izvēršanas pārvaldītāju, kurš savukārt tos pārbauda, lai novērtētu, cik būtiski tie ir kopprojektam. Praksē izvēršanas pārvaldītājs saņem individuālus projekta pieteikumus, tos grupē un apvienotos priekšlikumus iesniedz INEA finansējuma piešķiršanai.

It īpaši mēs pārliecinājāmies, ka, lai gan pieteikumu grupēšanu varēja izmantot arī tehniskajai koordinācijai, tā netika izmantota šim mērķim kopprojekta finansēšanas kontekstā.

1. Lai gan projektu pieteikumi ir grupēti atkarībā no kopprojektu sērijas pilotprojekta funkcijām, individuāli projekti netika koordinēti un dažādās ieinteresētās personas nesadarbojās to īstenošanā. Tā vietā individuālus projektus apvienoja vienā kopā, vadoties no administratīviem apsvērumiem – laika grafika (plānotais sākuma un beigu datums) un finansējuma likmes atkarībā no tā, vai valsts atbilst finansējuma saņemšanai no kohēzijas politikas līdzekļiem.
2. Lai gan sagrupēti kopās, vairāk nekā 70 % līdzfinansēto projektu līdz šim ir īstenojušas atsevišķas ieinteresētās personas. Tas liecina, ka lielā mērā ES finansējums netiek izmantots, lai vajadzības gadījumā veicinātu koordinētu darbību.
3. Dažas kopprojektu sērijas pilotprojekta darbības koncepcijas, kurām principā būtu nākusi par labu sinhronizēta izvēršana, attiecīgās ieinteresētās personas faktiski īstenoja atsevišķi. Kā piemēru var minēt AF3 funkciju “Brīvā maršruta gaisa telpa”, kurai principā nepieciešama gan aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gan gaisa telpas izmantotāju koordinēta darbība. Tomēr revīzijā atklājās, ka abas ieinteresētās personas šo funkciju ievieš atsevišķās kopās ar dažādu laika grafiku, bet tas mazina efektivitāti un paildzina īstenošanas periodu.

Turklāt mēs konstatējām, ka apvienotajos priekšlikumos ir iekļauti daudzi individuāli īstenošanas projekti (vienā gadījumā pat līdz 104) un ka to darbības joma ir plaša un aptver visu KS pilotprojektā aprakstīto funkciju un funkciju apakšvirzienu klāstu. Mēs atklājām, ka, lai gan tie atbilst INEA noteiktajam paraugam, būtiskā informācija tajos ir izklāstīta lakoniski. Tas nozīmē, ka INEA nevarēja rūpīgi pārbaudīt pieteikumu būtiskumu un ietekmi.

1. Visos izlasē iekļautajos projektos, ko bija iesnieguši aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, bija paziņots, ka tie attiecas uz konkrētu KS pilotprojektā minētu funkciju, taču patiesībā ir paredzēti, lai atjaunotu visas savas ATM sistēmas. Tomēr informācija, kas tika iesniegta Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai, neļauj pienācīgi apzināt izmaksas, kas paredzētas konkrētai KS pilotprojektā minētai funkcijai. 2014.–2017. gadā rīkotajos uzaicinājumos kopumā gandrīz 500 miljonus EUR ES finansējuma piešķīra ATM sistēmu atjaunināšanai jeb apmēram 30 % no līdz šim izmaksātajām dotācijām.
2. Izmaksu lietderības analīze, kas ir obligāta prasība INEA rīkotajos uzaicinājumos, tiek iesniegta grupēti, nevis individuāli katram projekta priekšlikumam, bet tas patiesi neļauj izpildaģentūrai novērtēt, vai projekts atbilst kopprojektu sērijas pilotprojekta izmaksu un ieguvumu analīzei. Turklāt revīzijas laikā atklājās, ka izmaksu lietderības analīzes rezultātā formulētais vērtējums pārsvarā ir zems, un tas norāda, ka to projektu izmaksu un ieguvumu attiecība, kuriem tiek lūgts ES līdzfinansējums, ir ievērojami sliktāka par kopprojektu sērijas pilotprojekta izmaksu un ieguvumu analīzē iekļauto vērtējumu.
3. Mēs atklājām vairākus gadījumus (astoņus no 17), kad projekta saturs vai nu daļēji, vai pilnībā bija ārpus KS pilotprojekta darbības jomas. Divos finansētajos projektos bija apgalvots, ka tie esot paredzēti lidojumu informācijas apmaiņas izvēršanai, taču šī funkcija vēl nebija gatava īstenošanai.

Mūsuprāt, šie trūkumi liecina, ka grupēšana negatīvi ietekmēja SESAR galveno mērķi – sinhronizētu izvēršanu. Projektus grupēja, vadoties no administratīviem apsvērumiem, un vairākas ieinteresētās personas netika grupētas nolūkā īstenot darbības sinhronizāciju. Turklāt novērtēšanu apgrūtināja sagrupēto priekšlikumu kopas lielums, neviendabīgums un pārredzamības trūkums.

Interešu konflikta risks netika pietiekami samazināts

ES Finanšu regulā ir noteikts, ka finanšu dalībnieki un citas personas, kas iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm³⁵. Turklāt regulā, kurā noteikta kopprojektu īstenošanas kārtība, atbildība par risku un interešu konfliktu efektīvu pārvaldību ir uzticēta izvēršanas pārvaldītājam³⁶.

Kā aprakstīts 54. punktā, INEA noteikumos ir paredzēts, ka KS pilotprojekta projektu finansēšanas pieteikumu iesniedzējiem savi pieteikumi ir jākoordinē ar izvēršanas pārvaldītāju, kurš pēc tam pārbaudīs individuālos projekta pieteikumus. Taču praksē izvēršanas pārvaldītājs arī ir palīdzējis sagatavot pieteikumus, izveidojis pieteikumu grupu un tos iesniedzis INEA finansējuma piešķiršanai.

SESAR izvēršanas alianse, kas darbojas kā izvēršanas pārvaldītājs, ir konsorcijs, kuru veido dažas, bet ne visas ATM ieinteresētās personas. Alianses dalībnieces pašas ir finansējuma saņēmējas, un tās norīko darbiniekus izvēršanas pārvaldītājam tam uzticēto uzdevumu veikšanai, konkrēti, dalībnieču iesniegto projektu pārbaudei attiecībā uz to būtiskumu KS pilotprojektam. Uzskatām, ka šāda kārtība rada augsni potenciālam interešu konfliktam saistībā ar ES finansējuma piešķiršanu. Šis potenciālais interešu konflikts netika pietiekami samazināts.

1. Nav formāla dokumenta, kas izvēršanas pārvaldītājam uzticētu atbildību par sagrupēto pieteikumu iesniegšanu, ne arī izklāstītu procedūru, kas šajā procesā jāpiemēro. Īpaši apdraudēta ir individuālu pieteikumu izvērtēšana, jo nav nodrošināta pieteikuma iesniedzēja neatkarība no izvēršanas pārvaldītāja darbiniekiem, kuri veic šo izvērtēšanu.
2. Izvēršanas pārvaldnieks pieteikumu grupēšanas procesā nepietiekami dokumentē mijiedarbību ar pieteikumu iesniedzējiem. Konkrēti, izvēršanas pārvaldnieks nereģistrē visus kontaktus ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, turpmākās darbības un to pamatojumu. Tas ierobežo iespējas izsekot procesam no sākotnējās projekta priekšlikuma iesniegšanas līdz galīgajai pieteikumu grupas izveidei (sk. 6. izcēlumu).
3. Lai optimizētu līdzekļu piešķiršanu situācijā, kad uzaicinājumā piesakās pārāk liels iesniedzēju skaits, izvēršanas pārvaldītājs ieteica lielu investīciju projektu pieteikumu iesniedzējiem tos sadalīt posmos un piedalīties vairākos uzaicinājumos. Atkarībā no projektu darbības jomas un to posmiem šāda sadalīšana patiešām maina galīgo finansējuma piešķīrumu katram no tiem.
4. 2015. gadā rīkotajā uzaicinājumā daži pieteikuma iesniedzēji atsauca dalību pēc finansējuma piešķiršanas, bet pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas, tāpēc INEA pārdalīja līdzekļus, kas bija kļuvuši pieejami. Tomēr pārdalīšana notika pēc īpaša izvēršanas pārvaldītāja iesniegta priekšlikuma. Lai gan beigās Komisija šo procesu apstiprināja, tas notika bez pārredzamiem kritērijiem un attiecās uz ierobežotu projektu skaitu.

Eiropas ATM uzlabojumi vēl nav apliecināti

Šajā sadaļā mēs izvērtējam, vai ES intervence patiešām sekmē Eiropas ATM darbības uzlabošanu. Mēs analizējām līdz šim panākto progresu kopprojektu sērijas pilotprojekta izvēršanā gan reālā ekspluatācijas vidē faktiski izvērsto tiešo rezultātu aspektā, gan ATM sistēmai radīto snieguma ieguvumu aspektā. Šajā nolūkā mēs izvērtējām, vai KS pilotprojekta īstenošana atbilst regulējumā noteiktajiem termiņiem un vai uzraudzības sistēma ir konstatējusi faktisku darbības rezultātu uzlabošanos.

Izvēršana turpinās, taču pieaug kavēšanās risks

Kopprojektu sērijas pilotprojektā dažādi termiņi ir noteikti no 2018. gada līdz 2026. gadam, kad visām sešām tā funkcijām jābūt pilnībā izvērstām (sk. 2. tabulu). Papildus pabeigšanas termiņam katrā dotācijas nolīgumā ir definēti katra īstenošanas projekta sagaidāmie tieši rezultāti.

Vēl nav plānoti vai pašlaik tiek plānoti 30 % no Kopprojektu sērijas pilotprojekta komponentiem (sk. 7. izcēlumu). Tie galvenokārt ir saistīti ar ATM 4., 5. un 6. funkciju, jo dažas īstenošanai nepieciešamās tehnoloģijas vēl nav gatavas izvēršanai. Uz šiem riskiem atkārtoti ir norādīts izvēršanas programmas riska pārvaldības plānā. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka 28. punktā aprakstītā nepieciešamā tehnoloģija un koncepcijas vēl nav gatavas, bet tas var negatīvi ietekmēt KS pilotprojekta termiņa ievērošanu.

7. izcēlums

Kopprojektu sērijas pilotprojekta īstenošana

Izvēršanas pārvaldītājs uzrauga KS pilotprojekta īstenošanu. Šai nolūkā tas ievāc un publicē informāciju par īstenošanas deficīta komponentēm.

Līdz 2018. gada jūlijam kopprojektu sērijas pilotprojekta izvēršanas virzība, kas izteikta ar tādu tehnisku terminu kā īstenošanas deficīta komponente³⁷, ir attēlota diagrammā:

Avots: ERP, pamatojoties uz SESAR izvēršanas pārvaldītāja sniegtajiem datiem, 2018. gada uzraudzības pārskats.

Dažu jau uzsākto projektu īstenošanā ir kavējumi. No mūsu izlasē iekļautajiem projektiem trīs no sešiem pabeigtiem projektiem kavējās līdz pat 12 mēnešiem pēc sākotnējā beigu termiņa³⁸. Izvēršanas pārvaldītāja lūgums Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai par 12 mēnešiem pagarināt 18 projektu beigu termiņu liecina, ka šāda situācija ir visai plaši izplatīta³⁹.

Pēc 2014., 2015. un 2016. gadā rīkotajiem uzaicinājumiem kopprojektu sērijas pilotprojekta ietvaros tika sākti 299 īstenošanas projekti. 2018. gada jūnijā publicētajā uzraudzības ziņojumā⁴⁰ izvēršanas pārvaldītājs informēja, ka 72 no minētajiem 299 projektiem ir pabeigti. Tomēr mēs atzīmējam, ka 24 no šiem 72 projektiem neattiecas uz jau izvērstu darbības risinājumu, bet gan uz pētījumiem, priekšnosacījumiem vai ar drošību saistītiem projektiem.

Izvēršanas efektīva uzraudzība saskaras ar dažām problēmām

Komisijai ar izvēršanas pārvaldītāja palīdzību ir jāuzrauga SESAR izvēršanas ietekme uz ATM darbību. Ir jābūt pierādījumiem par to, ka pabeigtie īstenošanas projekti ir sekmējuši ATM darbības uzlabošanos, un tie jāsamēro ar ATM ģenerālplānā, kopprojektu sērijas pilotprojekta izmaksu un ieguvumu analīzē, izvēršanas programmā un projekta pieteikumā formulētajām iecerēm.

INEA pienākums ir uzraudzīt visu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansēto projektu virzību. Tomēr, tā kā izpildaģentūrai nav noteiktas skaidras pilnvaras darbības rezultātu uzraudzībai, tā galveno uzmanību pievērš projektu tiešajiem rezultātiem, nevis koprezultātiem.

Izvēršanas pārvaldītājs ir atbildīgs par kopprojektu sērijas pilotprojekta uzraudzību (sk. 12. punktu). Šajā procesā mēs konstatējām vairākas problēmas.

1. Iesaistītās ieinteresētās personas, kuras izvērš kopprojektu sērijas pilotprojektu, regulāri informē izvēršanas pārvaldītāju par īstenošanas virzību. Taču šī informācija nav pakļauta neatkarīgai pārbaudei. Turklāt tikai ES dotāciju saņēmējiem ir līgumā noteikts pienākums sniegt šādas ziņas, tāpēc kopprojektu sērijas pilotprojekta pilnīga uzraudzība ir atkarīga no citu brīvprātīgi sniegtas informācijas⁴¹.
2. KS pilotprojekta īstenošanas virzības mērījumi sniedz kvantitatīvu pārskatu (sk. 7. izcēlumu), kura uzmanības centrā arī ir tiešie rezultāti. Kvantitatīvais aspekts neietver iesaistītajām ieinteresētajām personām vai kopumā visam tīklam radītos ATM snieguma ieguvumus. Mēs konstatējām, ka izveidotajā pabeigto projektu izlasē trūkst faktisko darbības rezultātu mērījumu⁴².
3. Izvēršanas pārvaldītājs joprojām izstrādā pamatotu metodiku projektu faktisko rezultātu mērīšanai, kā arī rezultātu salīdzināšanai ar sākotnējām iecerēm (KS pilotprojekta izmaksu un ieguvumu analīze), un nav pabeigts arī izvērtējums par to, kā rezultāti ir sekmējuši darbības uzlabošanas plānos formulēto mērķu sasniegšanu⁴³. Kamēr nav šo rīku, nevar gūt pārliecību par iecerēto ieguvumu īstenošanos dzīvē, it īpaši gaisa telpas izmantotājiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, joprojām nav pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu kopprojektu sērijas pilotprojekta un ES finansēto īstenošanas projektu ieguldījumu ATM darbības uzlabošanā pašreizējā ekspluatācijas vidē. 

Secinājumi un ieteikumi

Sadrumstalotie aeronavigācijas pakalpojumi un vajadzība nodrošināt lidostu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju un tīkla pārvaldītāja sadarbspēju rosināja Eiropas Savienību atbalstīt jaunas ATM tehnoloģijas un darbības procedūras. Lai risinātu šīs abas problēmas, kopš 2014. gada ES ir likusi lietā divus galvenos instrumentus: regulējumu, kurš pilnvaro noteikta veida koordinētus ieguldījumus (kopprojektus), un ES budžeta finansējumu to atbalstam. Šajā revīzijā mēs pārbaudījām, vai minētie instrumenti bija pamatoti, labi īstenoti un vai tie uzlaboja Eiropas ATM darbību.

Mēs secinājām, ka ES regulatīvajai intervencei, kas izpaudās kā kopprojekti, ir pievienotā vērtība, lai gan šīs koncepcijas pirmajā piemērošanā, proti, kopprojektu sērijas pilotprojektā, trūka pienācīgu izpildes panākšanas noteikumu un tajā bija iekļautas funkcijas, kas neatbilda atlases pamatkritērijiem. Mēs atklājām arī to, ka ES finansējums ATM modernizācijas atbalstam lielākoties nebija nepieciešams un ka finansējuma pārvaldībā bija nepilnības.

Kopprojektu koncepcija sekmē koordinētus ieguldījumus. Tomēr tad, kad pirmo reizi tika īstenots kopprojektu sērijas pilotprojekts, tajā kļūdaini bija iekļautas dažas funkcijas, kuras nebija gatavas īstenošanai un/vai kurām nebija nepieciešama sinhronizēta vairāku ieinteresēto personu piesaistīšana iecerēto ieguvumu nodrošināšanai. Turklāt, tā kā nav paredzētas sankcijas neatbilstību gadījumā, tas daļēji samazina efektivitāti (sk. 18.–33. punktu).

Komisijai ir jāuzlabo kopprojektu mērķtiecīgums, nosakot precīzākus sinhronizācijas kritērijus un strikti piemērojot gatavības kritērijus, kad jāatlasa funkcijas, kuru koordinēta izvēršana jāpilnvaro. Tādā gadījumā atbilstīgi jāpārskata kopprojektu sērijas pilotprojekts.

Mērķtermiņš: 2021. gada beigas.

Komisijai ir jāiesniedz priekšlikumi kopprojektu efektivitātes kāpināšanai, šai nolūkā pastiprinot izpildes panākšanas mehānismus. Tostarp varētu, piemēram, noteikt, ka maksājumu pielāgošanas sistēma ir obligāta gan tām ieinteresētajām personām, kas darbojas uz zemes, gan tām, kas darbojas gaisā, jo pašlaik saskaņā ar tarifikācijas sistēmas regulas noteikumiem tā ir brīvprātīga. Šāda pielāgošana ietvertu labvēlīgākus aeronavigācijas maksājumus kopprojektu izvēršanas agrīnajiem īstenotājiem.

Mērķtermiņš: 2020. gada beigas.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta sniegtās dotācijas izvēršanai nav pienācīgi pierādītas, un tāpēc tika finansēti projekti, kas būtu īstenoti pat bez ES atbalsta. Sākotnēji tika uzskatīts, ka ES atbalsts būs nepieciešams, lai kompensētu finansiālus zaudējumus, ko radīs izvēršana, un pārvarētu grūtības saistībā ar piekļuvi finanšu tirgiem, taču šiem faktoriem bija ierobežota ietekme. ES finansējums pirmām kārtām tika novirzīts ieinteresētajām personām, kas darbojas uz zemes un kas jau bija nolēmušas veikt šādus ieguldījumus, un ar tiem saistītos izdevumus atguva, savā uzņēmējdarbībā piemērojot maksu gaisa telpas izmantotājiem. Rezultātā ieguldītāji saņēma dotācijas aktīviem un arī atguva ar ieguldījumiem saistītās izmaksas, piemērojot maksu lietotājiem (sk. 34.–48. punktu).

Komisijai mērķtiecīgāk jāvirza ATM modernizācijai paredzētais ES finansiālais atbalsts.

1. Pašreizējā finanšu shēmā (2014.–2020. g.) atbalsts dotāciju veidā jāsniedz vienīgi šādos gadījumos:
• lai uzturētu un uzraudzītu izvēršanas programmu, tostarp tehniskās koordinācijas darbības;
• lai kompensētu ieinteresētajām personām negatīvas uzņēmējdarbības gadījumus tādu projektu izvēršanā, kas ievieš gatavas un būtiskas funkcijas un kam nepieciešama sinhronizēta vairāku ieinteresēto personu iesaiste.

Mērķtermiņš: piemērojams uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, sākot ar 2019. gadu.

2. Ilgākā termiņā, ja no ES budžeta turpina finansēt šādu izvēršanu arī pēc pašreizējās finanšu shēmas beigām, Komisijai ir pienācīgi jānosaka mērķi, kas jāsasniedz ar finansējumu, kā arī šo mērķu sasniegšanas termiņi.

Mērķtermiņš: 2021. gada beigas.

Vēl citas nepilnības finansējuma shēmas pašreizējā īstenošanā īpaši samazināja tās efektivitāti (sk. 49.–60. punktu).

1. 2014. un 2015. gadā rīkotajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tika piešķirtas ievērojamas summas, taču nebija noteiktas un netika piemērotas skaidras prioritātes.
2. Lai gan vispārējais mērķis bija nodrošināt koordinētus ieguldījumus, ES finansētie projekti tika grupēti atkarībā no administratīviem kritērijiem, lai atvieglotu dotāciju pārvaldīšanu, nevis ņemot vērā tehnoloģiskus apsvērumus.
3. Neatkarīgi no Komisijas noteicošās lomas projektu atlasē saskaņā ar pašreizējo finansēšanas mehānisma kārtību daži atbalsta saņēmēji, kas darbojas kā izvēršanas pārvaldītājs, ir jāiesaista savu pieteikumu izvērtēšanā, un tādējādi tie var ietekmēt finansējuma piešķiršanu atbilstīgiem projektiem. Šis potenciālais interešu konflikts netika pietiekami samazināts.

Komisijai ir:

1. jāpadara skaidrāki, jāvienkāršo un jāformalizē SESAR izvēršanas pārvaldītāja uzdevumi un atbildība pieteikumu sagatavošanā un to iesniegšanā finansējuma saņemšanai, lai samazinātu potenciālos interešu konfliktus;

Mērķtermiņš: 2019. gada beigas.

2. jānodrošina, lai turpmāk rīkotajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu noteikta prasība iesniegtajos pieteikumos atspoguļot un atbalstīt koordinācijas tehnisko dimensiju, kas ir kopprojektu galvenais mērķis.

Mērķtermiņš: 2021. gada beigas.

Tiesību aktos noteiktais kopprojektu sērijas pilotprojekta izvēršanas termiņš svārstās no 2018. gada līdz 2026. gadam, un vairākuma projektu īstenošana joprojām turpinās, mēs novērojām, ka dažu projektu novēlota īstenošana apdraud regulatīvo prasību ievērošanu; daļēji to izraisīja ieviešanai negatavu funkciju iekļaušana KS pilotprojektā. Turklāt vēl ir jāapliecina gaisa satiksmes pārvaldības pašreizējās darbības ieguvumi ekspluatācijas vidē (sk. 61.–69. punktu).

Komisijai ir:

1. jānodrošina, lai ATM modernizācija tiktu pienācīgi uzraudzīta. Snieguma ieguvumi ir jāmēra un jāsalīdzina ar sākotnējām iecerēm (KS pilotprojekta izmaksu un ieguvumu analīze);
2. atbilstīgos gadījumos darbības uzlabošanas sistēmā jānodrošina, lai ierosinātajos mērķos tiktu ņemta vērā panāktā darbības rezultātu uzlabošanās, tādējādi nodrošinot šo ieguvumu nonākšanu līdz lietotājiem.

Mērķtermiņš: pēc iespējas drīz, bet vēlākais – līdz sākas nākamo mērķu noteikšanas process (darbības uzlabošanas sistēmas 4. ziņošanas periods).

Šo ziņojumu 2019. gada 5. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner Lehne

Pielikumi

I pielikumā

Izvēršanas programma

2. attēls. Izvēršanas programma

Avots: SESAR izvēršanas pārvaldnieks, https://www.sesardeploymentmanager.eu/publications/deployment-programme/

Kurš ir atbildīgs par programmas sagatavošanu un apstiprināšanu?

SESAR izvēršanas pārvaldītājs ir atbildīgs par izvēršanas programmas izstrādāšanu, uzturēšanu un ieviešanu, un programmu apstiprina Komisija⁴⁵. Kopš programmas izveides 2014. gada decembrī izvēršanas pārvaldītājs to ir atjauninājis vismaz reizi gadā.

Ar ko ir notikusi apspriešanās programmas sagatavošanas laikā?

Katra izvēršanas programmas redakcija tiek apspriesta ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tās ir: iesaistītās ieinteresētās persona, kas pilnvarotas izvērst kopprojektus, neatkarīgi no tā, vai tās ir izvēršanas pārvaldītāja locekles, kā arī galvenās institucionālās ieinteresētās personas, ar kurām izvēršanas pārvaldītājs ir parakstījis sadarbības nolīgumu, konkrēti, kopuzņēmums SESAR, Eiropas Aizsardzības aģentūra, tīkla pārvaldītājs, Eiropas Investīciju banka un EUROCAE. Apspriešanās procesam ir vairāki posmi, un ieinteresēto personu formulētos komentārus reģistrē un uz tiem atbild izvēršanas pārvaldītājs, līdz programmas galīgajai pieņemšanai.

Kāds ir programmas detalizācijas līmenis?

Kopprojektu sērijas pilotprojekts sniedz augta līmeņa pārskatu (attiecībā uz funkcijām un funkciju apakšvirzieniem) par to, kas ir jāizvērš, kurš to darīs un kad. Lai nodrošinātu iesaistīto ieinteresēto personu izpratni un atvieglotu viņu ieguldījumus, kas nepieciešami kopprojektu sērijas pilotprojektā apstiprināto funkciju izvēršanai, izvēršanas programma ir ieviesusi papildu detalizācijas līmeni, proti, kopu jēdzienu. Kopa ir vairāku viendabīgu tehnoloģisku un darbības elementu kopums, kas jāizvērš konkrētā ģeogrāfiskā darbības jomā un termiņā. Attiecībā uz katru kopu programma sniedz informāciju par tās darbības jomu, piesaistītajām ieinteresētajām personām, īstenošanas laika grafiku, kopas savstarpējo atkarību no citām kopām un sagaidāmos darbības uzlabojumus.

Izvēršanas programmas 2018. gada izdevumā ir noteiktas 48 kopas, kas sadalītas trijās grupās:

• 36 pamata kopas. Tās atbilst darbības un tehnoloģiskajiem uzlabojumiem, kas noteikti Regulā par kopprojektu sērijas pilotprojektu un ietilpst tās darbības jomā;
• septiņas veicinošas kopas. Tās ietver īstenošanas darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu ATM darbību kopumā; Tomēr tās neietilpst KS pilotprojekta darbības jomā.
• piecas papildinošas kopas. Tās veido priekšnoteikumus kopprojektu sērijas pilotprojekta funkcijām, bet neietilpst paša KS pilotprojekta darbības jomā.

Kā programmu izmanto prioritāšu noteikšanai?

Izvēršanas programmā ir izklāstīta izvēršanas pieeja, ar kuras palīdzību apzina, kādas kopas ir nepieciešamas īstermiņā, lai panāktu visas programmas izvēršanu paredzētajā laikā. Izvēršanas pārvaldītājs mudina attiecīgās iesaistītās ieinteresētās personas izmantot šo pieeju un novirzīt izvēršanas darbības uz tām kopām, kas uzskatāmas par īpaši steidzamām. Turklāt INEA rīkotie Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uzaicinājumi, sākot ar 2016. gadu, piešķir prioritāti tiem projektu priekšlikumiem, kas atbalsta noteiktas izvēršanas programmā minētās kopas.

Kurš uzrauga programmas izpildi?

Par izvēršanas programmas īstenošanas uzraudzību ir atbildīgs izvēršanas pārvaldītājs. Katru gadu izvēršanas pārvaldītājs ievāc informāciju no iesaistītajām ieinteresētajām personām, lai apzinātu, kuras kopas jau ir izvērstas, kuras pašlaik izvērš, kuras ir plānotas un kuras vēl jāplāno. Ieinteresētās personas arī paziņo paredzamos pabeigšanas termiņus. Šī informācija ļauj izvēršanas pārvaldītājam skaitliski izteikt īstenošanas deficīta komponentes, ko izmanto, lai mērītu KS pilotprojekta īstenošanas virzību.

Beigu piezīmes

¹ Avots: Eurostat, Pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumi saskaņā ar valstu sniegtajiem datiem.

² Avots: Eirokontrole, “2018’s air traffic in a nutshell” [Īsumā par gaisa satiksmi 2018. gadā]. Statistika attiecas uz lidojumiem, kas veikti saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem gaisa telpā, par ko ir atbildīgs tīkla pārvaldītājs.

³ Padziļinātu analīzi sk. Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 18/2017 par Eiropas vienoto gaisa telpu.

⁴ Līdz 2013. gadam sevišķi lielas kavēšanās tika reģistrētas 2010. gadā, un tās galvenokārt notika Islandes vulkāna izvirduma dēļ.

⁵ Avots: Tīkla pārvaldītājs, “2018’s air traffic in a nutshell” [Īsumā par gaisa satiksmi 2018. gadā], https://www.eurocontrol.int/news/2018-air-traffic.

⁶ Avots: Eirokontrole, 2016. gada salīdzinošais ziņojums par ATM rentabilitāti. Summa attiecas uz ieņēmumiem par aeronavigācijas pakalpojumiem “no vārtiem līdz vārtiem”, ietverot gan maršruta, gan termināla pakalpojumus.

⁷ Komisijas paziņojums Padomei par jaunas paaudzes gaisa satiksmes vadības Eiropas sistēmas īstenošanas projektu (SESAR) un kopuzņēmuma izveidošanu SESAR (COM(2005) 602 galīgā redakcija).

⁸ Komisijas paziņojums Padomei “Pārvaldības un stimulu mehānismi Eiropas vienotās gaisa telpas tehnoloģiskā pīlāra SESAR izvēršanai” (COM(2011) 923 galīgā redakcija).

⁹ Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 409/2013 ir izsmeļoši izklāstīta kopprojektu definēšana, pārvaldības izveide un tādu stimulu apzināšana, kuri atbalsta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanu.

¹⁰ Vairāk informācijas par izvēršanas programmu sk. I pielikumā.

¹¹ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 716/2014 par kopprojektu sērijas pilotprojekta izveidi Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna atbalstam.

¹² Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai.

¹³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

¹⁴ Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus parasti izsludina katru gadu. Dažus gadus rīko speciālus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus saistībā ar piešķīrumu no kohēzijas politikas līdzekļiem un lai apvienotu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu ar citiem finanšu mehānismiem.

¹⁵ 17 atlasītajiem projektiem piešķīra apmēram 229 miljonus EUR no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

¹⁶ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013.

¹⁷ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 391/2013 par kopīgu tarifikācijas sistēmu, 16. pants. Regulā ir definēti noteikumi, ar kuriem saskaņā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs un citas ieinteresētās personas, kas darbojas virszemē, var no gaisa telpas izmantotājiem iekasēt maksu par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu.

¹⁸ Saskaņā ar Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāns ir galvenais plānošanas rīks, ko izmanto, lai noteiktu ATM modernizācijas prioritātes. Ģenerālplāns ir ceļvedis, kas pastāvīgi tiek atjaunināts un kas nosaka kopuzņēmuma SESAR attīstības darbību satvaru, ņemot vērā arī izvēršanas pasākumus, kurus veiks visas iesaistītās ieinteresētās personas. Ģenerālplānā būtiska funkcionāla izmaiņa ir definēta kā gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) funkcionālā izmaiņa, kura nodrošina būtiskus tīkla darbības uzlabojumus iesaistītajām ieinteresētajām personām.

¹⁹ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013, 4. pants.

²⁰ Neattiecas uz visām minētajām ieinteresētajām personām, jo kopprojektu sērijas pilotprojektā ir noteikta arī ģeogrāfiskā darbības joma.

²¹ Katra ATM funkcija var ietvert divus vai vairāk apakšvirzienus. Katram no tiem var būt savs īstenošanas mērķtermiņš.

²² SESAR izvēršanas pārvaldītājs, izvēršanas programmas riska pārvaldības plāns, 2015.–2018. g. laidieni.

²³ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013, 4. panta 5. punkts.

²⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, 2. apsvērums un 3. pants.

²⁵ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013, 20. apsvērums.

²⁶ COM(2011) 923 final.

²⁷ Darbības uzlabošanas sistēma, kas piemērojama ieinteresētajām personām uz zemes, nosaka saistošus mērķus dažādās darbības jomās un finansiālas sankcijas dažos gadījumos, ja konstatē neatbilstību minētajiem mērķiem.

²⁸ Uz ieinteresētajām personām, kas darbojas uz zemes un sniedz aeronavigācijas pakalpojumus, attiecas tiesiskais regulējums, kurš tām ļauj atgūt veikto ieguldījumu izmaksas, piemērojot aeronavigācijas maksājumus savu pakalpojumu izmantotājiem.

²⁹ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013 par kopprojektiem, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 1315/2013 par Eiropas transporta tīklu un Regula (ES) 1316/2013 par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

³⁰ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 391/2013, 6. panta 3. un 4. punkts.

³¹ Kopuzņēmums SESAR 2013. gada priekšlikumā atzīst, ka otrajā pārskata periodā (2015.–2019. g.) un pēc tā būtu jāpārskata izmaksu un ieguvumu pārnese no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem uz gaisa telpas lietotājiem.

³² Līdzīgs apsvērums formulējams par tīkla pārvaldītāju, kuram ir savs darbības uzlabošanas plāns un kurš arī ir pakļauts ES tarifikācijas sistēmai, kā arī par izlasē iekļauto lidostas ieinteresēto personu, kura, lai gan uz to neattiecas tarifikācijas sistēma, darbojas saskaņā ar līgumu, uz ko attiecas valsts ekonomiskais regulējums – tajā ir iekļauta daļa no ES līdzfinansētā projekta.

³³ Sākot ar 2016. gadu, izvēršanas programmā ir definētas pamata, papildinošās un veicinošās elementu kopas. Kā sīkāk izklāstīts I pielikumā, papildinošās kopas neietilpst kopprojektu sērijas pilotprojektā, bet ir tā priekšnoteikums. Veicinošās elementu kopas tiek uzskatītas par lietderīgām, taču pilotprojektā netiek pieprasītas. 2016. un 2017. gadā rīkotajos uzaicinājumos prioritāte ir piešķirta attiecīgi 2.5.2. kopai (veicinošā) un 6.1.1., 6.1.3. un 6.1.4. kopai (papildinošās).

³⁴ Partnerības pamatlīgums, I pielikums, B1 daļa.

³⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 61. pants.

³⁶ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013, 9. panta 2. punkta d) apakšpunkts.

³⁷ Īstenošanas deficīta komponente ir mazākā KS pilotprojekta īstenošanas darbību vienība. To nosaka tehniska/darbības elementa (piemēram, izvēršanas programmas kopa) un ģeogrāfiskā elementa (piemēram, lidosta vai valsts) kombinācija. Ja nepieciešams, otro elementu aizstāj ar ieinteresēto personu (piemēram, tīkla pārvaldītāju) vai ieinteresēto personu grupu (piemēram, gaisa telpas izmantotājiem). Tā kā ir sarežģīti precīzi izskaitļot procentuālo daļu vai gaisa kuģu flotes ekipējuma līmeni, deficīta komponentes gaisā netiek mērītas visām attiecīgajām izvēršanas programmu grupām un par tām ziņo atsevišķi no uzraudzītajām deficīta komponentēm uz zemes.

³⁸ Šādi kavējumi skaidrojami ar iepirkuma procedūrām, kas noritēja ilgāk, nekā plānots, vai ar līgumslēdzēju grūtībām ievērot apstiprinātos termiņus nodevumu tehniskās sarežģītības dēļ.

³⁹ 2018. gada novembrī izvēršanas pārvaldītājs lūdza Inovācijas un tīklu izpildaģentūru grozīt kāda 2015. gadā rīkota uzaicinājuma ietvaros īstenotās grupas īpašo dotācijas nolīgumu un 18 šīs grupas investīciju platformām no 51 (35 %) pagarināt termiņu par 12 mēnešiem līdz 2019. gada beigām.

⁴⁰ SESAR izvēršanas pārvaldītājs, izvēršanas programmas izpildes progresa ziņojums, 2018. gada jūnijs. Uzsākto un pabeigto projektu skaits ir dinamisks. Līdz 2019. gada februārim izvēršanas pārvaldītājs bija prezentējis 105 pabeigtus projektus no 348 uzsāktiem.

⁴¹ Izvēršanas programmas riska pārvaldības plānā 2018. gadam kā augsta līmeņa risks ir apzināta KS pilotprojekta īstenošana ārpus SESAR partnerības pamatlīguma izvēršanas ietvariem.

⁴² No sešiem izlasē iekļautajiem projektiem viens bija izņēmums: faktiskie uzlabojumi tika mērīti, taču tas netika izteikts naudā.

⁴³ Darbības uzlabošanas plānu izstrādāšana ir obligāta saskaņā ar Regulu par aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas sistēmu (Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 390/2013).

⁴⁴ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013, 11. panta 1. punkts.

⁴⁵ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013, 12. panta 1. punkts.

Akronīmi un saīsinājumi

AF: ATM funkcija

ANSP: aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs (Air Navigation Service Provider)

ATFM: gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība (Air Traffic Flow Management)

ATM: gaisa satiksmes pārvaldība

Eirokontrole: Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija

EISI: Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments

EUROCAE: Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācija

FPA: partnerības pamatlīgums

ICAO: Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (International Civil Aviation Organization)

IFR: instrumentālo lidojumu noteikumi (Instrument Flight Rules)

INEA: Inovācijas un tīklu izpildaģentūra

KS pilotprojekts: kopprojektu sērijas pilotprojekts

KU SESAR: Kopuzņēmums SESAR

SDA: SESAR izvēršanas alianse

SES: Eiropas vienotā gaisa telpa (Single European Sky)

SESAR: jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēma (Single European Sky ATM Research)

TEN-T: Eiropas komunikāciju tīkla Transporta programma

Glosārijs

Aeronavigācijas pakalpojumi: gaisa satiksmes pakalpojumi (galvenokārt gaisa satiksmes vadība), saziņas, navigācijas un uzraudzības pakalpojumi (CNS), meteoroloģiskie pakalpojumi (MET) un aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (AIS).

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs: valsts vai privāts uzņēmums, kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus vispārējai gaisa satiksmei.

ATM funkcija: tādu ATM darbības funkciju vai pakalpojumu grupa, kuri saistīti ar trajektorijas, gaisa telpas un virsmas pārvaldību vai ar informācijas kopīgošanu maršruta, termināļa, lidostas vai tīkla operatīvajā vidē.

Brīvā maršruta gaisa telpa: īpaša gaisa telpa, kurā gaisa telpas izmantotāji var brīvi plānot savu maršrutu starp noteiktu ielidošanas un izlidošanas punktu. Atkarībā no gaisa telpas pieejamības maršrutu var plānot tieši no viena punkta uz otru vai caur (publicētu vai nepublicētu) starppunktu bez atsauces uz ATS maršrutu tīklu. Šajā gaisa telpā lidojumi paliek gaisa satiksmes vadības kontrolē.

Darbības uzlabošanas un tarifikācijas sistēmas: darbības uzlabošanas sistēma nosaka ANSP saistošus mērķus galvenajās darbības jomās — drošība, vide, gaisa telpas jauda un rentabilitāte. Tarifikācijas sistēma paredz noteikumus par gaisa telpas izmantotājiem piemērojamo vienības likmju aprēķināšanu saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu.

Eirokontrole: Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija – starpvaldību organizācija, kas dibināta 1960. gadā ar mērķi veicināt drošas, efektīvas un videi nekaitīgas gaisa satiksmes darbības visā Eiropas reģionā. Līdztekus citiem uzdevumiem tā veic tīkla pārvaldnieka funkcijas un palīdz Komisijai un darbības rezultātu pārskatīšanas iestādei īstenot darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu.

Eiropas ATM ģenerālplāns: galvenais plānošanas rīks, ko izmanto, lai noteiktu ATM modernizācijas prioritātes, par kurām panākta ieinteresēto personu vienošanās. Ģenerālplāns ir ceļvedis, kas pastāvīgi tiek atjaunināts un kas nosaka kopuzņēmuma SESAR attīstības darbību satvaru, ņemot vērā arī izvēršanas pasākumus, kurus veiks visas iesaistītās ieinteresētās personas.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments: finansēšanas instruments, kas sniedz ES finansiālo palīdzību Eiropas komunikāciju tīkliem, lai atbalstītu kopīgu interešu projektus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē un izmantotu starp minētajām nozarēm iespējamās sinerģijas. Līdztekus dotācijām šis instruments piedāvā finansiālu atbalstu projektiem, izmantojot tādus inovatīvus finanšu instrumentus kā garantijas un projektu obligācijas.

Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes programma (SESAR): projekts, kura mērķis ir uzlabot ATM darbību, modernizējot un saskaņojot ATM sistēmas, un to veic, definējot, izstrādājot, apstiprinot un izvēršot novatoriskus tehnoloģiskos un darbības ATM risinājumus.

Gaisa satiksmes pārvaldība: gaisā un uz zemes sniedzamo pakalpojumu kopums (gaisa satiksmes pakalpojumi, gaisa telpas pārvaldība un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība), kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un efektīvu gaisa kuģu kustību visos darbības posmos.

Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība: šī funkcija ir izveidota, lai nodrošinātu drošu, sakārtotu un ātru gaisa satiksmes plūsmu. To regulē noteikumu un procedūru kopums ar mērķi optimāli izmantot pieejamo gaisa satiksmes vadības kapacitāti un nodrošināt satiksmes intensitātes atbilstību apjomam, ko deklarējuši attiecīgie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji.

Gaisa satiksmes vadība: pakalpojums, ko sniedz, lai saglabātu drošu distanci starp gaisa kuģiem un uzturētu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu.

Gaisa satiksmes vadības dispečers: persona, kas ir pilnvarota sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus.

Gaisa telpas izmantotāji: civilie (komerciālās aviosabiedrības un vispārējas nozīmes aviācija) vai militārie gaisa kuģu ekspluatanti.

Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA): šo aģentūru 2014. gadā izveidoja Eiropas Komisija, lai pārvaldītu dažu ES programmu tehnisko un finansiālo īstenošanu; viena no šīm programmām ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments.

Izmaksu lietderības analīze: EISI ietvaros rīkotajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus izmaksu lietderības analīze ir jāveic, lai apzinātu projektus, kuri ar minimālām aktualizētām neto izmaksām spēj sasniegt konkrēta līmeņa tiešos rezultātus (piemēram, atbilstību noteiktam standartam). Attiecībā uz kopprojektu sērijas pilotprojekta projektiem izvēršanas pārvaldītājs ir sagatavojis izmaksu lietderības analīzi, lai salīdzinātu izmaksu un ieguvumu attiecību pieteiktajam projektam un kopprojektu sērijas pilotprojektam kopumā. Ja šīs analīzes rezultātā vērtējums ir 1, tas nozīmē, ka konkrētā projekta izmaksu lietderība pilnībā atbilst kopprojektu sērijas pilotprojekta iecerēm.

Kopprojekti: ES regulās ir noteikts pienākums laikus, koordinēti un sinhronizēti izvērst ATM funkciju kopumu, lai panāktu būtiskas darbības izmaiņas. Kopprojektu ietvaros ir jāapzina tās ATM funkcijas, kuras ir sasniegušas pienācīgu industrializācijas līmeni un ir gatavas īstenošanai un kuras ir jāizvērš sinhronizēti.

Kopprojektu sērijas pilotprojekts: pirmais kopprojektu sērijas projekts, kas atbalsta Eiropas ATM ģenerālplāna izpildi. Tajā ir iezīmētas sešas ATM funkcijas (funkcionalitātes virzieni), un to pieņēma ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 716/2014.

Kopuzņēmums SESAR (KU SESAR): publiskā un privātā sektora partnerība, kas izveidota, lai pārvaldītu SESAR projekta izstrādes fāzes darbības. Kopuzņēmuma SESAR mērķis ir veicināt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas modernizāciju, koordinējot un koncentrējot visus attiecīgos pētniecības un izstrādes pasākumus Eiropas Savienībā. Tas atbild par Eiropas ATM ģenerālplāna izpildi.

Maršruta ATFM kavēšanās: galvenais jaudas darbības rādītājs, ar kuru mēra uz aeronavigācijas pakalpojumiem attiecināmās maršruta ATFM kavēšanās vidējo ilgumu minūtēs vienā lidojumā un kurš kas izteikts kā starpība starp aplēsto pacelšanās laiku, ko pēdējā iesniegtajā lidojuma plānā pieprasījis gaisa kuģa ekspluatants, un aprēķināto pacelšanās laiku, ko piešķīris tīkla pārvaldnieks.

Sadarbspēja: funkcionālo, tehnisko un darbības īpašību kopums, kas vajadzīgs Eiropas ATM tīkla un tā tās darbības procedūru sistēmām un sastāvdaļām, lai nodrošinātu tā drošu, netraucētu un efektīvu darbību. Sadarbspēju panāk, nodrošinot sistēmu un sastāvdaļu atbilstību pamatprasībām.

SESAR izvēršanas pārvaldītājs: šī funkcija ir noteikta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 409/2013 un formalizēta līdzdalības pamatnolīgumā. Pārvaldītāja galvenajos pienākumos ietilpst izvēršanas programmas izstrāde, ierosināšana, uzturēšana un īstenošana; tādu iesaistīto ieinteresēto personu piesaistīšana, kuras ir nepieciešamas kopprojektu īstenošanai; īstenošanas projektu un saistīto ieguldījumu efektīvas sinhronizēšanas un vispārējas koordinēšanas nodrošināšana.

SESAR izvēršana: darbības un procesi saistībā ar ATM ģenerālplānā apzināto ATM funkciju industrializāciju un īstenošanu.

SESAR izvēršanas alianse: tā tika izveidota kā ieinteresēto personu konsorcijs, kam sākotnēji nebija juridiska statusa un ko reglamentēja partnerības pamatlīguma un iekšējā sadarbības nolīguma noteikumi. 2018. gada janvārī tās statuss mainījās un tā kļuva par starptautisku bezpeļņas asociāciju. 2014.–2020. gadā tā veic SESAR izvēršanas pārvaldītāja pienākumus.

Tīkla pārvaldītājs: šo funkciju Eiropas Komisija izveidoja 2011. gadā, lai tiktu veikti galvenie uzdevumi pārvalstiskā (tīkla) līmenī: centralizēta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība, ierobežoto resursu koordinēta izmantošana un Eiropas maršrutu tīkla izstrādāšana. Tīkla pārvaldītāja pienākumi ir uzticēti Eirokontrolei līdz 2019. gada beigām.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=50455

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=50505

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis George Pufan, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Patrick Weldon, locekļa biroja atašejs Mircea Radulescu, atbildīgais vadītājs Pietro Puricella, darbuzdevuma vadītājs Afonso Malheiro un revidenti Luis De La Fuente Layos, Romuald Kayibanda, David Boothby un Maria Pia Brizzi.

No kreisās: Patrick Weldon, Luis De La Fuente Layos, Romuald Kayibanda, Pietro Puricella, Afonso Malheiro, Maria Pia Brizzi, George Pufan, Mircea Radulescu

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

© Eiropas Savienība, 2019

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.