Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi

Kopsavilkums

I

Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) izveidoja 2015. gadā, īstenojot Investīciju plānu Eiropai ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību, kas radās pēc finanšu un ekonomikas krīzes, kura sākās 2008. gadā. ESIF tika iekļauts EIB struktūrā, un to pārvalda Valde, kurā ir Komisijas un EIB pārstāvji. ESIF sākotnēji izveidoja, lai izlietotu ES budžeta galvojumu 16 miljardu EUR apmērā un EIB pašu resursus 5 miljardu EUR apmērā nolūkā ļaut EIB grupai sniegt aptuveni 61 miljardu EUR finansējuma. Mērķis bija līdz 2018. gada jūlijam mobilizēt papildu 315 miljardus EUR stratēģisko ieguldījumu infrastruktūrā un MVU, aptverot lielāko daļu ES politikas jomu un visas dalībvalstis.

II

Revīzijas mērķis bija izvērtēt, vai ESIF efektīvi piesaista finansējumu, lai atbalstītu papildu ieguldījumus visā ES. Pamatojoties uz riska novērtējumu, mēs pārbaudījām, vai:

1. EIB līdz 2018. gada jūlijam nodrošināja paredzēto augstāka riska finansējuma līmeni;
2. ESIF aizstāja citas EIB un ES finansēšanas operācijas;
3. ieguldījumu projektus ESIF īstenošanas periodā bija iespējams finansēt, izmantojot citus publiskā vai privātā sektora finansējuma avotus;
4. ziņotās aplēses par ESIF mobilizētajiem ieguldījumiem bija reāli īstenojamas saistībā ar to ietekmi uz reālo ekonomiku;
5. ESIF ieguldījumu portfelis bija atbilstīgi līdzsvarots attiecīgo ES politikas jomu un ģeogrāfiskās koncentrācijas ziņā.

III

Mūsu revīzija aptvēra ESIF operācijas no fonda izveides 2015. gadā līdz 2018. gada jūlijam. Veicot revīzijas darbu, mēs izskatījām ziņojumus par ESIF darbības rezultātiem, kas bija publicēti līdz revīzijas norisei, analizējām ESIF operāciju portfeli, izvērtējām izlasē iekļautās operācijas un intervējām un aptaujājām Komisijas un EIB grupas amatpersonas, ESIF darījumu partnerus un attiecīgās jomas ekspertus.

IV

Mēs secinām, ka ESIF ir efektīvi piesaistījis finansējumu, lai atbalstītu ievērojamus papildu ieguldījumus ES. Tomēr ziņotajā mobilizēto ieguldījumu aplēsē nav ņemts vērā fakts, ka dažas ESIF operācijas aizstāja citas EIB operācijas un ES finanšu instrumentus, vai fakts, ka daļa no ESIF atbalsta tika novirzīta projektiem, kurus varēja finansēt no citiem avotiem, lai gan ar atšķirīgiem nosacījumiem. Turklāt jārīkojas, lai uzlabotu ESIF atbalstīto ieguldījumu ģeogrāfisko izplatību.

V

Mēs konstatējām, ka līdz 2018. gada 30. jūnijam EIB grupai bija izdevies apstiprināt ESIF finanšu operācijas vairāk nekā 59 miljardus EUR apmērā. Turklāt līdz 2018. gada 17. jūlijam EIB grupas apstiprinātais finansējums sasniedza 65,5 miljardus EUR. Šā rezultāta sasniegšanu sekmēja vairāki faktori, tostarp ESIF kā EIB sniegta budžeta galvojuma izveide, nodrošinot fonda darbības elastību, nosakot vien dažus mērķus vai ierobežojumus attiecībā uz ESIF ieguldījumu portfeli, ieviešot racionalizētu pārvaldības kārtību un stiprinot sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm.

VI

Salīdzinājumā ar 2014. gadu ESIF atbalsts deva iespēju EIB četras reizes palielināt tās augstāka riska finansējuma operāciju apjomu. Taču ar ESIF saistīto un EIB faktiski parakstīto augstāka riska finansējuma operāciju vērtība bija mazāka nekā plānots. EIB uzņēmās augstāka riska finansējumu, piedāvājot klasiskos augstākas prioritātes investīciju aizdevumus ar ilgāku termiņu, ņemot nenodrošinātas pozīcijas gadījumos, kad visi citi aizdevēji vai to vairākums bija nodrošināti, un veicot darījumus ar augstāka riska partneriem, vienlaikus salīdzinoši maz izmantojot citus pieejamos augstāka riska finanšu produktus.

VII

ESIF arī daļēji aizstāja citu centralizēti pārvaldīto ES finanšu instrumentu finansējumu, īpaši transporta un enerģētikas jomās. Turklāt mēs konstatējām, ka Komisijai un EIB jāapsver iespējama pārklāšanās nākotnē starp ESIF Infrastruktūras un inovācijas klases operācijām un Eiropas strukturālo un investīciju fondu finanšu instrumentiem.

VIII

Tas, ka ESIF operāciju novērtēja kā tādu, kas nodrošina papildvērtību saskaņā ar ESIF regulas definīciju, un klasificēja kā lielāka riska operāciju nekā parastās EIB operācijas, ne vienmēr nozīmēja, ka projektu nevarēja finansēt no citiem avotiem. Mūsu aptaujas rezultāti parādīja, ka gandrīz trešā daļa no infrastruktūras un inovācijas klasē finansētajiem projektiem tiktu īstenoti arī bez ESIF atbalsta. Projektu īstenotāji lielākoties deva priekšroku ESIF finansējumam, jo tā izmaksas bija zemākas vai arī tika piedāvāts ilgāks atmaksas termiņš. Mēs atklājām dažus gadījumus, kad ESIF projektus varēja finansēt no privātiem vai citiem publiskā sektora avotiem vai kad EIB tos varēja finansēt kā ierastu operāciju, gan ar atšķirīgiem nosacījumiem.

IX

Mobilizēto ieguldījumu aplēsē izmantotā metodika dažos gadījumos par augstu novērtēja to, cik lielā mērā ESIF atbalsts faktiski piesaistīja papildu ieguldījumus reālajā ekonomikā. Salīdzināmu visu ES finanšu instrumentu un budžeta galvojumu darbības rezultātu un uzraudzības rādītāju trūkums mazina pārredzamību un spēju izvērtēt rezultātus.

X

ESIF portfelis 2017. gada beigās atbilda indikatīvajām robežvērtībām, kas bija noteiktas ieguldījumiem konkrētās politikas jomās. Taču ESIF parakstīto finansēšanas operāciju ģeogrāfiskā koncentrācija nebija pietiekami līdzsvarota — operācijas galvenokārt tika īstenotas tikai dažās no ES 15 lielākajām dalībvalstīm. Augstākais ESIF finansējuma apguves līmenis tika konstatēts valstīs, kurās bija visattīstītākās un aktīvākās valsts attīstību veicinošās bankas un iestādes, tādējādi liecinot par vajadzību sniegt atbalstu, tostarp tehnisko palīdzību, mazāk attīstītajām.

XI

Balstoties uz šiem apsvērumiem, mēs sniedzam ieteikumus, lai

1. veicinātu no ESIF finansētu augstāka riska EIB produktu pamatotu izmantošanu;
2. veicinātu papildināmību starp ES finanšu instrumentiem un ES budžeta galvojumu;
3. uzlabotu novērtējumu par to, vai iespējamos ESIF projektus varēja finansēt no citiem avotiem;
4. labāk aplēstu mobilizētos ieguldījumus;
5. uzlabotu ESIF atbalstīto ieguldījumu ģeogrāfisko izplatību.

Ievads

01

2014. gada novembrī, tūlīt pēc darba uzsākšanas, jaunā Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju bankas grupa (turpmāk — “EIB grupa”) kopīgi paziņoja par Investīciju plāna Eiropai (IPE jeb tā dēvētā Junkera plāna) pieņemšanu¹. IPE pieņēma, reaģējot uz ieguldījumu samazināšanos Eiropā pēc finanšu un ekonomikas krīzes, kas sākās 2008. gadā. Vienlaikus Komisija atzina, ka dalībvalstis saskārās ar fiskāliem ierobežojumiem un ka spēkā esošās ES izdevumu programmas nodrošināja vien ierobežotu elastību. Komisija lēsa, ka, lai sasniegtu ilgtspējīgu ieguldījumu līmeni ES, ieguldījumu nepietiekamība bija 230–370 miljardi EUR gadā².

02

IPE vispārējais mērķis ir paaugstināt ieguldījumu līmeni un likvidēt šķēršļus ieguldījumiem ES. To veido trīs savstarpēji pastiprinoši pīlāri: i) Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas nodrošina finansējumu ieguldījumiem; ii) Eiropas Investīciju konsultāciju centrs, kas sniedz tehnisku palīdzību projektu īstenotājiem, un Eiropas Investīciju projektu portāls, kas nodrošina publicitāti un informācijas apmaiņu par projektiem, kuriem nepieciešams finansējums; kā arī iii) regulatīvās un strukturālās reformas, lai likvidētu šķēršļus ieguldījumiem.

03

ESIF nav no EIB nodalīta atsevišķa juridiska persona, taču tam ir sava pārvaldības struktūra, kas ietver Valdi, kurā ir trīs Komisijas pārstāvji un viens EIB pārstāvis un kura lēmumus pieņem vienprātīgi, kā arī Investīciju komiteju un rīkotājdirektoru. Pārvaldības struktūras izveidi pabeidza 2016. gada janvārī, kad tika iecelti Investīciju komitejas locekļi. Līdz tam laikam ES galvojuma izmantošanu apstiprināja Komisija. ESIF operācijas arī ir jāapstiprina EIB un EIF pārvaldības struktūrām saskaņā ar to pašu politiku, noteikumiem un procedūrām, kas attiecas uz operācijām ārpus ESIF.

04

ESIF izveidoja, lai triju gadu laikposmā līdz 2018. gada jūlijam mobilizētu 315 miljardus EUR jaunās investīcijās reālajā ekonomikā ar mērķi finansēt (stratēģiskos) ieguldījumus dažādās ES politikas jomās (transports un enerģētika, izglītība, pētniecība un inovācija u. c.), kā arī lai atvieglotu mazo uzņēmumu piekļuvi finansējumam³. Šis mērķis bija jāsasniedz, izmantojot riska uzņemšanās spēju 21 miljarda EUR apmērā, ko veidoja ES budžeta galvojums — 16 miljardi EUR — un 5 miljardi EUR EIB pašu resursu, lai ļautu EIB grupai sniegt papildu finansējumu (1. attēls), kas sākotnēji bija novērtēts 61 miljarda EUR apmērā⁴.

05

ESIF ieguldījumu operācijas tiek īstenotas divās tematiskajās jomās vai tā dēvētajās klasēs, un tās ir: i) infrastruktūras un inovācijas klase (IIK), ko pārvalda EIB ar mērķi ir nodrošināt finansējumu stratēģiskajiem projektiem, un ii) MVU klase (MVUK), ko pārvalda EIF ar mērķi atbalstīt MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības (uzņēmumi, kuros nodarbināti līdz 3000 darbinieku). Katrā klasē veic parāda finansēšanas operācijas un kapitāla finansēšanas operācijas⁵.

06

ESIF atbalsts nav paredzēts konkrētām nozarēm vai ģeogrāfiskam apgabalam — tas galvenokārt balstīts uz pieprasījumu. Tomēr ESIF Valde ir noteikusi indikatīvo IIK ģeogrāfiskās dažādošanas un koncentrācijas robežvērtību, proti, līdz ieguldījumu perioda beigām (2020. gada beigas attiecībā uz apstiprinājumiem un 2022. gada beigas attiecībā uz parakstiem) ieguldījumu īpatsvaram (izteikts apstiprināto un parakstīto aizdevumu/ieguldījumu summās) jebkurās trīs dalībvalstīs kopā nevajadzētu pārsniegt 45 % no ESIF kopējā portfeļa⁶. Attiecībā uz MVUK koncentrācijas robežvērtības nav noteiktas.

07

Komisija atzina arī to, ka, lai palielinātu IPE un ESIF ietekmi uz ieguldījumiem, izaugsmi un nodarbinātību, efektīvi jāiesaistās valsts attīstību veicinošajām bankām un iestādēm (VAVBI). Astoņas VAVBI līdz 2015. gada jūlijam bija apņēmušās nodrošināt līdzfinansējumu projektiem un investīciju platformām, lai kopējais finansējuma apjoms sasniegtu 34 miljardus EUR⁷. ESIF regula paredz vairākas iespējas, kā VAVBI var piedalīties ESIF īstenošanā, tostarp dalību investīciju platformās vai atsevišķos ESIF projektos kā līdzfinansētājām.

08

ESIF regulā noteikts, ka ES galvojums būtu jāpiešķir, lai atbalstītu projektus, kuri cita starpā sniedz papildvērtību⁸. Tas nozīmē, ka principā ESIF finansējums ir paredzēts operācijām, kas risina tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un ko tajā pašā laikposmā, kad var izmantot ES galvojumu⁹, ar EIB, EIF vai saskaņā ar esošajiem ES finanšu instrumentiem bez ESIF atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā.

09

ESIF būtu arī “jāpapildina pašreizējās ES programmas un tradicionālie EIB pasākumi”¹⁰, kā arī “jādod ieguldījums Savienības politikas mērķu sasniegšanā, piemēram, mērķu, kuri izklāstīti COSME regulā, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” regulā un EISI regulā”¹¹. ESIF sāka darbību laikā, kad daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam finanšu instrumentiem jau bija atvēlēta lielāka ES budžeta daļa. Kā redzams 2. attēlā, Komisija jau bija izveidojusi centralizēti pārvaldītus finanšu instrumentus atbilstīgi septiņām ES programmām, kuras aptvēra dažādas politikas jomas, un to sākotnējais budžets jeb finansējums bija aptuveni 7,4 miljardi EUR. Turklāt sagaidāms, ka 2014.–2020. gada periodā Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) finanšu instrumentu finansējums būs 20,2 miljardi EUR¹², kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā periodā.

10

2017. gada beigās Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, apstiprināja ESIF darbības termiņa pagarināšanu līdz 2020. gadam (ESIF 2.0 regula) un tā riska uzņemšanās spējas palielināšanu līdz 33,5 miljardiem EUR, un no šīs summas 26 miljardi EUR bija ES galvojums un 7,5 miljoni EUR — EIB pašu resursi¹³. Finansējuma palielinājuma mērķis ir līdz 2020. gada beigām mobilizēt publiskā un privātā sektora ieguldījumus 500 miljardu EUR apmērā.

11

Komisija 2018. gada jūnijā kā daļu no priekšlikumu kopuma nākamajai daudzgadu finanšu shēmai ierosināja integrētu ieguldījumu modeli ar nosaukumu InvestEU. Minētais modelis laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam nodrošinās atbalstu ES ieguldījumu prioritātēm un veicinās dažādu ES finanšu instrumentu sinerģiju¹⁴. Priekšlikuma mērķis ir, pamatojoties uz ESIF darbībā gūto pieredzi un finanšu instrumentiem Finanšu regulas izpratnē, mobilizēt ieguldījumus vēl aptuveni 650 miljardu EUR apmērā, darot pieejamu ES budžeta galvojumu vēl 38 miljardu EUR apmērā. Tādējādi tas varētu kļūt par turpinājumu vērienīgai ieguldījumu programmai, kas sākās ar ESIF. Komisija uzskata, ka modelis InvestEU būs vērsts uz tirgu un četrām galvenajām politikas jomām, proti, i) ilgtspējīgu infrastruktūru, ii) pētniecību, inovāciju un digitalizāciju, iii) MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un iv) sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm.

Revīzijas tvērums un pieeja

12

Revīzijas mērķis bija izvērtēt, vai ESIF efektīvi piesaista finansējumu, lai atbalstītu ieguldījumus ES. Mēs pārbaudījām, vai:

1. EIB līdz 2018. gada jūlijam nodrošināja paredzēto augstāka riska finansējuma līmeni;
2. ESIF aizstāja citas EIB un ES finansēšanas operācijas;
3. ieguldījumu projektus ESIF īstenošanas periodā bija iespējams finansēt, izmantojot citus publiskā vai privātā sektora finansējuma avotus;
4. ziņotās aplēses par ESIF mobilizētajiem ieguldījumiem bija reāli īstenojamas saistībā ar to ietekmi uz reālo ekonomiku;
5. ESIF ieguldījumu portfelis bija atbilstīgi līdzsvarots attiecīgo ES politikas jomu un ģeogrāfiskās koncentrācijas ziņā.

13

Mēs ņēmām vērā arī Komisijas priekšlikumu izveidot programmu InvestEU, kā arī veicām sākotnējo analīzi.

14

Šī revīzija aptvēra ESIF operācijas no fonda darbības uzsākšanas 2015. gadā līdz 2018. gada jūlijam. Mēs pievērsāmies galvenokārt infrastruktūras un inovācijas klasei, kurai atvēlētas gandrīz trīs ceturtdaļas ESIF galvojuma summas. Mazo un vidējo uzņēmumu klasei daļēji bija veltīts iepriekšējais Palātas īpašais ziņojums¹⁵. Revīzijas laikā mēs:

1. izskatījām dažādus Komisijas un EIB novērtējumus (tostarp EIB 2018. gada jūnijā veikto ESIF novērtējumu¹⁶), EIF novērtējumus, oficiālos dokumentus, darbības ziņojumus un citus dokumentus, kas saistīti ar ESIF un spēkā esošajiem finanšu instrumentiem, kā arī trešo pušu ziņojumus un publikācijas;
2. vērtējām ESIF līdz 2017. gada 31. decembrim parakstīto operāciju portfeli un rūpīgi pārbaudījām 15 infrastruktūras un inovācijas klases operācijas, kuras bija atlasītas no 124 līdz 2016. gada 31. decembrim parakstītajām IIK operācijām (pārbaude aptvēra EIB novērtējumus, kā arī apstiprināšanas, ziņošanas un uzraudzības dokumentus);
3. veicām pārrunas ar Komisijas, EIB un EIF amatpersonām, izlasē iekļauto infrastruktūras un inovācijas klases projektu īstenotājiem un dalībvalstu VAVBI, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām;
4. veicām EIB infrastruktūras un inovācijas klases tiešo darījumu partneru (projektu īstenotāji, ieguldītāji un finanšu starpnieki) un valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu aptaujas;
5. apspriedāmies ar ekspertiem par dažādiem šīs revīzijas aspektiem.

Apsvērumi

EIB grupa apstiprināja augstāka riska ESIF finansējuma apjomu tuvu paredzētajam līmenim

15

Lai sasniegtu mērķi, proti, mobilizētu ieguldījumus 315 miljardu EUR apmērā, EIB plānoja līdz 2018. gada jūlijam apstiprināt ESIF atbalstīto finansējumu 61 miljarda EUR apmērā. ESIF portfelim kopumā jābūt ar augstāku riska profilu nekā investīciju portfelim, ko EIB atbalstīja pirms šīs regulas stāšanās spēkā, īstenojot savu ierasto investīciju politiku. ESIF atbalstītajiem projektiem arī jābūt ar augstāku riska profilu nekā tiem, kurus atbalsta ar EIB ierastajām operācijām¹⁷.

Kopējais apstiprinātais ESIF finansējums pirmajos trīs gados sasniedza sākotnēji paredzētās summas

16

2018. gada 30. jūnijā kopējais apstiprinātais ESIF finansējums bija 59,3 miljardi EUR — tuvu plānotajam līmenim. Līdz 2018. gada 17. jūlijam EIB bija apstiprinājusi finansējumu 65,5 miljardu EUR apmērā, pārsniedzot piesaistāmā finansējuma indikatīvo apmēru. Kopējais parakstītais ESIF finansējums abām klasēm 2018. gada 30. jūnijā bija 42,9 miljardi EUR. EIB bija parakstījusi 312 operācijas par 30,5 miljardiem EUR ESIF infrastruktūras un inovācijas klasē un 384 operācijas par 12,4 miljardiem EUR MVU klasē. I pielikumā apkopoti ESIF dati, kas paziņoti līdz 2018. gada 30. jūnijam.

17

Šādu rezultātu palīdzēja sasniegt vairāki faktori:

1. ESIF izveide ārpus Finanšu regulas darbības jomas nodrošināja iespēju to izveidot īsā laikposmā, neveicot ex ante novērtējumu vai ietekmes novērtējumu;
2. ESIF raksturīgais elastīgums, kas ļauj finansēt dažādus projektus, izmantojot dažādus finanšu produktus, un paredz tikai dažus ierobežojumus attiecībā uz nozarēm vai ģeogrāfisko tvērumu, nodrošināja potenciālo finanšu operāciju lielo skaitu un apjomu (sk. II pielikumu). It īpaši jāņem vērā tas, ka no EIB pašu resursiem finansētajiem intervences pasākumiem netiek piemērots valsts atbalsta novērtējums. Tas ESIF atbalsta apstiprināšanas procedūru padara ātrāku un elastīgāku par dalītas pārvaldības ES finanšu instrumentu atbalsta apstiprināšanas procedūrām;
3. racionalizētā pārvaldība deva EIB iespēju ESIF portfelī ātri iekļaut jaunas operācijas, it īpaši tādas, kurām jau bija veikta EIB izvērtēšanas un apstiprināšanas procedūra.

18

Turklāt ESIF regulā bija atzīts, ka atšķirībā no citiem ES finanšu instrumentiem ESIF īstenošanā svarīga nozīme var būt valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm (VAVBI), kas piedalās gan projektu atlasē un īstenošanā, gan arī potenciālo ieguldītāju piesaistē¹⁸. 3. attēlā turpmāk redzams VAVBI operāciju īpatsvars dažādās ESIF apakšklasēs. Sadarbību starp EIB un VAVBI veicināja darba grupu un sadarbību veicinošu investīciju platformu izveide. Mūsu veiktā valsts attīstību veicinošo banku vai iestāžu aptauja un pārrunas parādīja, ka lielākā daļa VAVBI pozitīvi vērtēja sadarbības stiprināšanu ar EIB grupu.

ESIF palielināja EIB augstāka riska finansējumu mazāk, nekā bija gaidīts

19

EIB savas augstāka riska finansēšanas operācijas sauc par īpašajām darbībām (sk. 1. izcēlumu), un tās minētas ESIF regulas 5. pantā saistībā ar ESIF operāciju papildvērtības noteikšanu.

20

Mēs pārbaudījām, vai ESIF paplašināja EIB augstāka riska aizdošanas darbības, un salīdzinājām ESIF operāciju portfeļa riska profilu ar to EIB operāciju portfeli, kuras nav ESIF operācijas.

21

Izveidojot ESIF, EIB sākotnēji plānoja īpašo darbību vispārējo apmēru palielināt no sākotnējā līmeņa 4,5 miljardiem EUR 2014. gadā (aptuveni 6 % no visiem parakstītajiem finansēšanas darījumiem) līdz 8,6 miljardiem EUR 2015. gadā (12 %) un 21 miljardam EUR (30 %) 2016. un 2017. gadā¹⁹. 4. attēlā salīdzināts faktiskais un plānotais EIB īpašo darbību apjoms 2014.–2017. gadā dalījumā pa kategorijām.

22

EIB parakstīto īpašo darbību apjoms ir palielinājies no 4,5 miljardiem EUR 2014. gadā līdz 18 miljardiem EUR 2017. gadā. Mēs aprēķinājām, ka, neraugoties uz šo četrkārtīgo apjoma palielinājumu, kopējā nepietiekamība 2015.–2017. gadā salīdzinājumā ar plānoto līmeni bija aptuveni 13 miljardi EUR, proti, 26 % no kopējā mērķa — 50,6 miljardiem EUR²⁰. Šī nepietiekamība veido aptuveni 7 miljardus EUR no ESIF īpašajām darbībām, 1,5 miljardus EUR no EIB pašu riska īpašajām darbībām un 4,5 miljardus EUR no īpašajām darbībām, uz ko attiecas citas riska dalīšanas pilnvaras.

23

Attiecībā uz ESIF operāciju portfeļa riska profilu jānorāda, ka 2018. gada 30. jūnijā 98,5 % no ESIF portfeļa bija operācijas īpašo darbību kategorijā²¹. Veicot analīzi, guvām apstiprinājumu tam, ka ESIF portfeļa kopējais riska profils bija augstāks nekā EIB ar ESIF nesaistīto operāciju portfeļa riska profils.

EIB var vēl vairāk veicināt ESIF augstāka riska finanšu produktu izmantošanu

24

ESIF ieguldījumu pamatnostādnēs noteikts, ka ESIF atbalstu var piešķirt, izmantojot dažādus produktus, lai tieši vai netieši finansētu jaunas darbības²². ESIF darbības stratēģijā precīzāk noteikti dažādi produkti, ko EIB grupa var izmantot, lai piešķirtu ESIF atbalstu²³. Cita starpā tie ir augstākas un zemākas prioritātes aizdevumi, riska dalīšanas instrumenti, kapitāla tirgus instrumenti (piemēram, korporatīvās hibrīdobligācijas), līdzdalība kapitālā vai kvazikapitālā. Turklāt noteikumos par operācijām, kurās iesaistītas investīciju platformas un valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes²⁴, pakārtotība minēta kā viens no būtiskākajiem principiem ESIF operācijās ar VAVBI (proti, pamatotos gadījumos ieteicams nodrošināt, lai ESIF atbalsts būtu pakārtots citām finansējuma formām)²⁵.

25

Veicot mazo un vidējo uzņēmumu klases operācijas, EIF galvenokārt izmantoja esošos MVU paredzētos produktus, kas jau tika izmantoti, īstenojot ar COSME, InnovFin, Garantiju mehānismu “Radošā Eiropa”, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un EIB un EIF riska kapitāla resursiem saistītās pilnvaras. Infrastruktūras un inovācijas klasē EIB papildus tās klasiskajiem ilgtermiņa augstākas prioritātes aizdevumiem uzņēmumu un projektu finansēšanai paplašināja pašreizējo augstāka riska produktu izmantošanu un izveidoja jaunus produktus, tostarp kapitāla un riska dalīšanas finansējumu, ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru mezonīna finansējumu²⁶ un korporatīvās hibrīdobligācijas. 5. attēlā turpmāk redzama EIB produktu izmantošana ESIF infrastruktūras un inovācijas klasē līdz 2017. gada 31. decembrim.

26

Lielāko daļu infrastruktūras un inovācijas klases operāciju portfeļa veidoja klasiski ilgtermiņa augstākas prioritātes aizdevumi uzņēmumu vai projektu finansēšanai (aptuveni 17 miljardi EUR jeb aptuveni 62 % no kopējās parakstītās summas infrastruktūras un inovācijas klasē). Pārskatot IIK operācijas, konstatējām, ka EIB investīciju aizdevumi tika atzīti par augstāka riska aizdevumiem — galvenokārt tādu iemeslu dēļ kā ilgāki termiņi, nenodrošinātas pozīcijas gadījumos, kad visi citi aizdevēji vai to vairākums bija nodrošināti, un darījumu veikšana ar augstāka riska partneriem, taču EIB maz izmantoja pakārtotā parāda produktu līgumus uzņēmumu vai projektu finansēšanai.

27

Īstenojot ESIF, EIB būtiski palielināja kapitāla finansēšanas darījumu apjomu, kas 2017. gada 31. decembrī sasniedza 3,3 miljardus EUR. EIB pievērsās arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kapitāla finansēšanai ES, kopā ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vai EIF veicot ieguldījumus MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kapitālā. Arī šī joma ir EIF kompetencē.

28

EIB kopā ar VAVBI vai komercbankām izveidoja arī riska dalīšanas instrumentus (RDI)²⁷, kas paredzēti MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām. EIB tirgus analīze norādīja uz to, ka šāda veida instrumenti ir ļoti pieprasīti. Taču līdz 2017. gada 31. decembrim EIB bija parakstījusi tikai 14 ESIF riska dalīšanas operācijas par kopējo summu 2,9 miljardu EUR²⁸ apmērā (aptuveni viena trešdaļa no darbības mērķa attiecībā uz šo produktu), un tikai četras no šīm operācijām par kopējo summu — 0,7 miljardiem EUR — tika parakstītas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm²⁹. Šāda situācija radās EIB sarežģītās uzticamības pārbaudes dēļ, kas bija vajadzīga, lai izpildītu deleģēšanas un regulatīvās prasības.

29

Turklāt tika parakstītas tikai ļoti nedaudzas riska dalīšanas operācijas, kurās EIB uzņēmās augstāku riska daļu nekā valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes, lai gan mūsu veikto iztaujāšanu rezultāti un VAVBI asociāciju nostājas dokumentu³⁰ analīze norāda uz to, ka VAVBI labprāt iesaistītos šādās operācijās.

ESIF daļēji aizstāja citu no ES budžeta atbalstītu finanšu instrumentu finansējumu

30

ESIF būtu jāpapildina citi ES finanšu instrumenti un jāizvairās no to aizstāšanas³¹, un šādi citi instrumenti ir netiešas pārvaldības finanšu instrumenti un dalītas pārvaldības finanšu instrumenti (proti, Eiropas strukturālo un investīciju fondu finanšu instrumenti). Mēs izvērtējām ESIF ietekmi uz citām riska dalīšanas pilnvarām, ko īsteno EIB (netiešas pārvaldības finanšu instrumenti), kā arī uz dalītas pārvaldības finanšu instrumentiem.

ESIF un netiešas pārvaldības finanšu instrumenti

31

Veicot analīzi, mēs ņēmām vērā ESIF iespējamo pārklāšanos ar nozīmīgākajiem finanšu instrumentiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kuru īstenošana ir deleģēta EIB grupai, un tie ir EISI parāda instruments, InnovFin (EIB īstenotie InnovFin instrumenti, InnovFin kapitāla un galvojuma finansēšanas instrumenti, ko īsteno EIF) un COSME finanšu instrumenti (pārskatu sk. 2. attēlā).

32

Mēs salīdzinājām šo finanšu instrumentu sākotnējās budžetā paredzētās summas visam īstenošanas periodam ar summām, kas piešķirtas līdz 2017. gada 31. decembrim (6. attēls). Summas, kas piešķirtas finanšu instrumentiem, saglabājās paredzētajā līmeni attiecībā uz COSME un InnovFin programmām. Taču summas, kas piešķirtas EISI parāda instrumentam, bija mazākas nekā plānots faktiski parakstīto operāciju zemā līmeņa dēļ.

33

Mūsu veiktā analīze un citi novērtējumi apstiprināja, ka ESIF daļēji aizstāja EISI parāda instrumentu. Galvenokārt tas notika tādēļ, ka pārklājās tā mērķi, atbilstības kritēriji, atbalstāmās nozares un atbalsta saņēmēju veidi. ESIF operācijām nav saistoši īpaši atbilstības kritēriji, kas noteikti citiem ES finanšu instrumentiem. Tādējādi finansējamo projektu tvērums enerģētikas un transporta nozarē var būt daudz plašāks nekā, piemēram, EISI parāda instrumenta darbības joma. Šajā sakarā COSME un InnovFin garantijas un InnovFin kapitāla mehānisms bija izņēmumi — garantiju gadījumā ESIF tās papildināja, jo īstenošanas sākumposmā nodrošināja iespēju pārsniegt sākotnēji plānoto gada apjomu, saglabājot programmu pamatprasības. Attiecībā uz InnovFin kapitāla mehānismu ESIF piedalījās jaunā riska dalīšanas struktūrā papildus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EIF resursiem, kā rezultātā produktu piedāvājums tirgū bija plašāks.
COSME kapitāla finansēšanas produkta gadījumā Komisija apzināti izstrādāja jaunu ESIF MVUK kapitāla produktu, lai segtu daļu no esošā kapitāla produktu klāsta nolūkā ļaut COSME finanšu instrumentu budžetu vairāk novirzīt garantijām, attiecībā uz kurām tika uzskatīts, ka tirgus pieprasījums pārsniedz pieejamos budžeta resursus.

34

Komisija ir veikusi pasākumus, lai palielinātu ESIF papildināmību ar esošajiem centrāli pārvaldītajiem finanšu instrumentiem un lai mazinātu to pārklāšanos. Piemēram, tā izmanto finanšu instrumentus, lai pētītu jaunus produktus un tirgus, ko ESIF pēc tam var apgūt, vai lai nodrošinātu lielākam riskam pakļauto finansējuma daļu, veicot ieguldījumus kopā ar ESIF. Turklāt 2018. gada jūnijā Komisija ierosināja izveidot programmu InvestEU, kas ir integrēts ieguldījumu modelis, kurš nodrošinās atbalstu kritiski svarīgām ieguldījumu prioritātēm un veicinās ESIF un citu ES finanšu instrumentu sinerģiju³². Veicot sākotnējo analīzi, pamatojoties uz revīzijas laikā pieejamo informāciju, mēs konstatējām, ka programmā InvestEU vēl jāprecizē, kā tiks risināti jautājumi saistībā ar mobilizēto ieguldījumu aplēsēm, projektu papildvērtību un ģeogrāfisko tvērumu.

ESIF un dalītas pārvaldības finanšu instrumenti (Eiropas strukturālie un investīciju fondi jeb ESI fondi)

35

2014.–2020. gada periodā ESI fondu finanšu instrumentus var izmantot, lai sasniegtu visus 11 ESI fondu tematiskos mērķus, un tos var apvienot ar dotācijām. Izņemot 11. tematisko mērķi (“institucionālās spējas”), ESIF darbības jomas atbilst ESI fondu tematiskajiem mērķiem. Tomēr ESIF ir izveidots, lai mazinātu ieguldījumu nepietiekamību kopumā, savukārt ESI fondu finanšu instrumentu uzdevums ir veicināt kohēzijas mērķu sasniegšanu, novēršot konkrēti noteiktas nepilnības tirgū konkrētā reģionā vai valstī. III pielikumā apkopoti jaunākie pieejamie dati par ESI fondu finanšu instrumentu īstenošanu 2016. gada beigās.

36

Attiecībā uz MVU ESIF apvienošana ar citiem netiešas pārvaldības finanšu instrumentiem varētu konkurēt ar ESI fondu finanšu instrumentiem, jo tie visi paredzēti vieniem un tiem pašiem saņēmējiem tajos pašos reģionos. Piemēram, nesen veiktā neatkarīgā ESIF novērtējumā norādīts uz aspektiem, kas saistīti ar konkurenci starp ESI fondu finanšu instrumentiem un COSME garantiju produktu³³, ko papildina ESIF. Taču eksperti, ar kuriem apspriedāmies, uzskatīja, ka dažādie finansēšanas avoti, kas paredzēti MVU, vien nedaudz aizstāja cits citu, jo MVU sektorā ir augsts kopējais finansējuma pieprasījums.

37

Attiecībā uz infrastruktūras un inovācijas klasi pašlaik ir maz pārklāšanās starp ESIF un ESI fondu finanšu instrumentiem, kas vērsti uz vienu un to pašu tematisko mērķi, īpaši tāpēc, ka dalītās pārvaldības ietvaros atbalstītie projekti parasti ir mazāki un ne vienmēr ir atbilstīgi ESIF atbalsta saņemšanai. Tomēr lielāka pārklāšanās un kombinācijas iespējas var parādīties tad, kad ESI fondu vadošās iestādes būs spiestas izlietot līdzekļus, par kuriem uzņemtas saistības. Intervijās ar ekspertiem un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm tika norādīts, ka šāda pārklāšanās ir iespējama.

Gandrīz vienu trešdaļu parakstīto infrastruktūras un inovācijas klases projektu varēja finansēt bez ESIF atbalsta, taču nosacījumi nebūtu tik izdevīgi

38

Atsevišķu projektu līmenī viens no atbilstības kritērijiem³⁴, lai varētu izmantot ES galvojumu, ir prasība, lai projekts sniegtu papildvērtību³⁵.

39

Novērtējot infrastruktūras un inovācijas klases projektu, EIB izvērtē projekta atbilstību ES galvojuma saņemšanai. ESIF Investīciju komiteja izskata šos novērtējumus un pieņem lēmumu par ES galvojuma izmantošanu, pamatojoties uz EIB sagatavotajiem dokumentiem³⁶. Mazo un vidējo uzņēmumu klases projektu atbilstības noteikšanas kārtība atšķiras. Tā vietā, lai Investīciju komiteja noteiktu katra projekta atbilstību, ESIF Valde un ESIF rīkotājdirektors, apspriežoties ar Investīciju komiteju, nosaka katra produkta atbilstību.

40

Infrastruktūras un inovācijas klasē ESIF operācijas tika uzskatītas kā tādas, kas rada papildvērtību saskaņā ar ESIF regulas 5. pantu, ja tās klasificēja kā EIB īpašās darbības. Kaut arī papildvērtības novērtējumā ņem vērā tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas, tajā ne vienmēr iekļāva novērtējumu par to, vai projektu varēja īstenot, izmantojot citus finansējuma avotus.

41

Lai novērtētu, vai projektus nevarēja īstenot bez ESIF atbalsta, mēs izvērtējām infrastruktūras un inovācijas klases projektu papildvērtību, aptaujājot EIB tiešos darījumu partnerus (projektu īstenotājus un finanšu starpniekus), kā arī izskatījām izvērtēšanas un apstiprināšanas dokumentus izlasē iekļautām 15 ESIF IIK operācijām un veicām pārrunas ar atbalsta saņēmējiem un līdzinvestoriem.

42

No 86 šīs aptaujas respondentiem 59 respondenti (69 %) atbildēja, ka viņi nebūtu varējuši īstenot savu projektu bez ESIF atbalsta vai nebūtu varējuši to īstenot tādā pašā apmērā vai laikposmā. Galvenie iemesli, kādēļ viņi izvēlējās EIB finansējumu, prioritārā secībā bija šādi: i) EIB pieredze un nefinanšu ieguldījums (62 %) un/vai ii) finansējuma izmaksas bija zemākas nekā alternatīviem avotiem (58 %), un/vai iii) garāki termiņi (50 %), un/vai iv) EIB samazināja risku citiem ieguldītājiem (25 %).

43

Tomēr 27 no 86 respondentiem (31 %) norādīja, ka viņu projektu pilnībā varēja finansēt no citiem avotiem. Jaunākajā EIB novērtējumā par ESIF, kas veikts 2018. gada jūnijā, izdarīti līdzīgi konstatējumi³⁷. Gandrīz visas mūsu aptaujā iekļautās operācijas tika finansētas, izmantojot investīciju aizdevumus. Galvenie iemesli, kādēļ respondenti izvēlējās EIB ESIF finansējumu, prioritārā secībā bija šādi: i) finansējuma izmaksas bija zemākas nekā alternatīviem avotiem (88 %) un/vai ii) ilgāki termiņi (52 %), un/vai iii) EIB pieredze un nefinanšu ieguldījums (30 %).

44

Aptaujas rezultāti parāda, ka daļa finansēto infrastruktūras un inovācijas klases projektu būtu īstenoti arī bez ESIF atbalsta. Šis risks ir īpaši augsts projektiem, kuri tieši finansēti, izmantojot investīciju aizdevumus. Tas liecina, cik svarīgi ir novērtēt, vai projektiem tirgus nepilnību dēļ trūkst pietiekama finansējuma, lai mazinātu citu pieejamo finansējuma avotu aizstāšanas risku.

45

Mūsu veiktā ESIF infrastruktūras un inovācijas klases operāciju pārbaude parādīja, ka praksē EIB izvērtēja un daļēji dokumentēja vairākus papildvērtības kvalitatīvos aspektus, kas saistīti ar tirgus nepilnībām vai nepietiekamu investīciju situācijām. Tomēr dažām senāk veiktām IIK operācijām, ko pārbaudījām, tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas nebija skaidri un konsekventi pamatotas un dokumentētas.

46

Dažos gadījumos izdevīgāki finansiālie nosacījumi, ko piedāvā EIB, tika izmantoti, lai pamatotu operācijas papildvērtību. Šajā situācijā papildvērtības nodrošināšana ir apšaubāma, jo pastāv iespēja, ka EIB finansējumam priekšroka tiek dota tikai tāpēc, ka tā cena ir zemāka par tirgus cenu, un šajā gadījumā pastāv risks aizstāt citus finansējuma avotus. Tas ir īpaši būtiski operācijām ar mērķi finansēt infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu projektus (sk. 2. izcēlumu) — šajā jomā mēs konstatējām vairākus projektus, kurus varēja īstenot, izmantojot tirgū piedāvāto finansējumu. Līdzīgi arī ziņojumā par Apvienotās Karalistes infrastruktūras tirgu konstatēts, ka “EIB var būt nozīmīga loma, lai sniegtu pārliecību citiem aizdevējiem projektā. Taču EIB var arī piešķirt aizdevumus ar zemākām izmaksām nekā komerciālie aizdevēji, un tādēļ var rasties jautājumi par to, cik lielā mērā EIB patiešām īsteno veicinātāja funkciju, vai arī tās uzdevums ir galvenokārt samazināt projektu finansēšanas izmaksas”³⁸.

47

EIB novērtējums ir vērsts uz to, vai ESIF atbalsts piesaista citus finansējuma avotus, nevis uz to, vai iespējams izvairīties no komercbanku un valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu piedāvāto finansējuma avotu vai pat EIB pārvaldīto ES finanšu instrumentu, vai EIB finansējuma, kad tā pati uzņemas risku, aizstāšanas (sk. 3. izcēlumu).

Ziņotie “mobilizēto ieguldījumu” un “multiplikatora efekta” rādītāji ir novērtēti par augstu

48

ESIF sākotnējais mērķis bija triju gadu laikā (proti, līdz 2018. gada jūlijam) mobilizēt 315 miljardus EUR jaunās investīcijās³⁹. Mērķis attiecībā uz jauniem ieguldījumiem tika noteikts, pamatojoties uz plānoto ESIF ieguldījuma multiplikatora efektu 15 reizes (proti, 21 miljards EUR), sk. 7. attēlu.

49

Tādēļ mēs pārbaudījām, vai ESIF mērķu sasniegšana tiek mērīta, izmantojot uzticamus un būtiskus rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz pareizu metodiku.

ESIF darbības un uzraudzības rādītāji

50

ESIF efektivitāte, mobilizējot papildu ieguldījumus, tiek mērīta, izmantojot 3. galveno darbības rādītāju (GDR) “kopējie ieguldījumi” (jeb “mobilizētie ieguldījumi”)⁴⁰. EIB arī ziņo par saistību starp ESIF ieguldījumu un aplēstajiem kopējiem mobilizētajiem ieguldījumiem, izmantojot 3. galveno uzraudzības rādītāju (GUR) “pieņēmuma iekšējais galvojuma multiplikators un ārējais galvojuma multiplikators” (jeb “multiplikators”). Ar multiplikatora efektu izsaka kopējos mobilizētos ieguldījumus kā kopējā ESIF ieguldījuma daudzkārtni. EIB ziņo arī par kopējo “mobilizēto privāto finansējumu” (4. GDR). To aprēķina, no kopējiem mobilizētajiem ieguldījumiem (3. GDR) atņemot visu publiskā sektora finansējumu (tostarp EIB grupas piešķirto finansējumu). IV pielikumā iekļauts visu ESIF rādītāju saraksts.

51

Attiecībā uz 3. GDR sākotnējais mērķis bija līdz 2018. gada jūlijam mobilizēt 315 miljardus EUR jauniem ieguldījumiem. ESIF regulā nav noteikts, vai mērķis attiecas uz apstiprinātajām vai parakstītajām operācijām. EIB ziņoja, ka 2018. gada 30. jūnijā aplēstais kopējais mobilizēto atbilstīgo ieguldījumu apjoms apstiprinātajām operācijām bija aptuveni 299 miljardi EUR (95 % no sākotnējā mērķa), savukārt parakstīto operāciju apjoms bija 236 miljardi EUR (75 % no sākotnējā mērķa), un aplēstais kopējais multiplikatora efekts bija 15 reizes (sk. I pielikumu)⁴¹. Tādējādi saskaņā ar ESIF darbības ziņojumu fonds gandrīz bija sasniedzis mērķi attiecībā uz apstiprinātajām operācijām, taču nebija sasniedzis parakstīto operāciju mērķi.

52

Šāda apstiprināto un parakstīto operāciju apjoma atšķirība norāda uz to, ka starp operācijas apstiprināšanu un parakstīšanu var paiet ievērojams laiks un ka dažas apstiprinātās operācijas, iespējams, netiek parakstītas. Piemēram, mēs konstatējām, ka trīs operācijas, kuras 2016. gadā tika apstiprinātas kā investīciju platformas, 2017. gada beigās joprojām nebija parakstītas. Tā kā mobilizēto ieguldījumu rādītāja pamatā ir nevis parakstītās operācijas, bet apstiprinātās operācijas, paziņotais mobilizēto ieguldījumu apjoms 299 miljardu EUR apmērā faktiski ir ex ante aplēse. ESIF ekonomiskā ietekme kļūst redzama tikai tad, ka finansējums ir izmaksāts un ieguldījumi ir faktiski veikti.

53

Lai gan no ESIF sagaida, ka tas maksimāli veicinās privātā sektora kapitāla mobilizēšanu, ja tas ir iespējams⁴², attiecībā uz 4. GDR, kas ļauj izvērtēt ESIF darbības rezultātus šajā jomā, konkrēts mērķis nav noteikts. EIB 2018. gada jūnija beigās ziņoja, ka ESIF operācijas ir ļāvušas mobilizēt 160,2 miljardus EUR privātā sektora finansējuma (proti, 68 % no kopējiem mobilizētajiem ieguldījumiem, pamatojoties uz parakstītajām operācijām)⁴³.

54

EIB aprēķina galvenos darbības rādītājus, saskaitot aplēses par katras operācijas plānotajiem mobilizētajiem ieguldījumiem, savukārt galvenie uzraudzības rādītāji tiek parēķināti, saskaitot attiecīgos aplēstos multiplikatorus⁴⁴. Mobilizētie ieguldījumi atbilst ESIF atbalsttiesīgo projektu izmaksām⁴⁵. Tādējādi ar multiplikatoru izsaka attiecināmās izmaksas kā ESIF ieguldījuma daudzkārtni. Minētos rādītājus aprēķina projekta izvērtēšanas posmā pirms finansēšanas operācijas apstiprināšanas, pamatojoties uz tajā laikā pieejamo informāciju.

55

Tādējādi rādītājs, ko EIB ziņo kā ESIF “mobilizēto” ieguldījumu apjomu, ietver visus atbilstīgos ieguldījumus projektā kopumā neatkarīgi no tā, cik lielu daļu ieguldījumu faktiski mobilizējis ESIF. Pastāv iespēja, ka dažos gadījumos pirms EIB iesaistīšanās jau ir bijuši piesaistīti citi finansējuma avoti, un paziņotais mobilizētā finansējuma apjoms var būt galvenokārt attiecināms uz tiem. Šādi piemēri sniegti 4. izcēlumā.

56

Mēs pārbaudījām gadījumu, kad valsts fondu fonds⁴⁶, kura vienīgais īpašnieks bija valsts attīstību veicinoša banka, piedāvāja alternatīvus finansējuma avotus uzņēmumiem, izmantojot izaugsmes fondus (IF), riska kapitāla fondus un inkubatoru fondus. Izaugsmes fondi nodrošināja aptuveni 70 % no kopējā apjoma, ko finansēja fondu fonds. Fondu fonds tika izveidots pirms ESIF, un tā sākotnējais budžets bija 1,2 miljardi EUR. 2015. gadā valsts attīstību veicinošā banka pēc apspriedēm ar EIB par ESIF finansējuma piešķiršanu fondu fondam palielināja fondu fonda budžetu līdz 1,5 miljardiem EUR.

57

EIB piekrita ieguldīt 125 miljonus EUR ESIF atbalstītā finansējuma ar nosacījumu, ka valsts attīstību veicinošās bankas ieguldījums būs līdzvērtīgs. EIB, veicot šo ieguldījumu, piekrita uzņemties kapitāla vērtspapīru risku, kas saistīts ar vairākiem izaugsmes fondiem no fondu fonda kopējā izaugsmes fondu portfeļa. EIB izvēlējās astoņus no 23 pašreizējā fondu fonda portfeļa izaugsmes fondiem, kas veidoja 12 % no izaugsmes fondu kopējās vērtības. EIB aprēķināja ESIF kopējos mobilizētos atbilstīgos ieguldījumus un multiplikatoru, pamatojoties uz visa izaugsmes fondu portfeļa kopējo aplēsto vērtību, iegūstot multiplikatora efektu 30 reizes un nosakot, ka kopējais mobilizēto ieguldījumu apjoms ir 3,8 miljardi EUR. Aplēses pamatā bija informācija, kas bija pieejama operācijas apstiprināšanas un parakstīšanas laikā. Mēs lēšam, ka faktiskais papildu finansējums no ESIF (proti, 125 miljoni EUR) astoņos izvēlētajos izaugsmes fondos, kuru risku EIB uzņēmās, patiesībā mobilizēja ieguldījumus 1 miljarda EUR apmērā un ka faktiskais multiplikatora efekts bija aptuveni 8 reizes (8. attēls).

Divkāršās uzskaites risks kopējo mobilizēto ieguldījumu un multiplikatora efekta aprēķināšanā

58

EIB grupa var finansēt ieguldījumus, izmantojot vairākus dažādus mehānismus un operācijas. Tas rada divkāršās uzskaites risku kopējo mobilizēto ieguldījumu un multiplikatora efekta aprēķināšanā.

59

ESIF GDR un GUR noteikšanas metodikā šis risks bija atzīts, un tā paredzēja veikt korekcijas, paziņojot kopējos rādītājus. Tomēr atsevišķu operāciju līmenī multiplikatora aprēķināšanas metodika sniedza norādes par korekciju veikšanu, ja ESIF operāciju finansē gan no mazo un vidējo uzņēmumu klases, gan arī no infrastruktūras un inovācijas klases, bet nebija detalizēti izstrādāta scenārija, ja EIB atbalsta ieguldījumu gan tieši, gan netieši, izmantojot dažādas ESIF operācijas⁴⁷.

60

Mēs konstatējām, ka EIB grupa veica šādas korekcijas, īstenojot parāda finansēšanas ESIF operācijas, kas vienlaikus finansētas gan no MVUK, gan arī no IIK. Tomēr ESIF darbības ziņojumos revīzijas laikā nebija ziņots par korekcijām attiecībā uz cita veida dubulto uzskaiti.

61

Mēs konstatējām gadījumu, kad gan EIB, gan arī EIF (Eiropas Investīciju fonds) bija vienojušies veikt tiešus ieguldījumus divos fondos, ko EIB bija piekritusi atbalstīt arī netieši ar fondu fonda starpniecību⁴⁸. EIB ziņoja par tiešajiem ieguldījumiem 40 miljonu EUR apmērā, un aplēstā mobilizēto ESIF ieguldījumu summa bija 0,8 miljardi EUR⁴⁹. EIF ziņoja par tiešajiem ieguldījumiem 29 miljonu EUR apmērā, un aplēstā mobilizēto ieguldījumu summa bija 0,3 miljardi EUR⁵⁰. EIB ziņoja arī par 125 miljonu EUR ieguldījumu fondu fondā un šā ieguldījuma aplēsto mobilizēto ieguldījumu 3,8 miljardu EUR apmērā. Tādējādi EIB grupa ziņoja, ka ESIF kopējais finansējums bija 194 miljoni EUR (40+29+125 miljoni) un aplēstais ESIF mobilizēto ieguldījumu kopējais apjoms bija 4,9 miljardi EUR (0,3+0,8+3,8 miljardi), nodrošinot vidējo multiplikatora efektu 25 reizes. Taču netika veiktas korekcijas, lai novērstu divkāršo uzskaiti. Ņemot vērā divkāršo uzskaiti, mēs lēšam, ka mobilizētie ieguldījumi trijām ESIF operācijām ir 1 miljards EUR un vidējais multiplikatora efekts ir 5 reizes. Šis gadījums atspoguļots 9. attēlā.

Salīdzinājums ar sviras efektu

62

Ņemot vērā to, ka ES finanšu instrumenti un ESIF darbojas līdzīgos veidos, jābūt vienotam satvaram, lai uzraudzītu un vērtētu to darbības rezultātus ieguldījumu piesaistē. Iepriekšējā ziņojumā⁵¹ mēs ieteicām Komisijai noteikt finanšu instrumentu sviras efekta definīciju, ko varētu piemērot visās ES budžeta jomās. Šajā definīcijā ir skaidri jānorāda, kā tiek noteiktas ES un valsts publisko ieguldījumu mobilizētās summas, iespējams, ievērojot ESAO pamatnostādnes šajā jautājumā.

63

Saskaņā ar ESIF regulu EIB un Komisija ieviesa multiplikatora efektu īpaši ESIF. Attiecībā uz pašreizējiem ES finanšu instrumentiem, ko atbalsta no ES budžeta, Komisija ziņo par sviras efektu saskaņā ar Finanšu regulu⁵². Ar multiplikatora efektu izsaka kopējos mobilizētos ieguldījumus kā kopējā ESIF ieguldījuma daudzkārtni, savukārt ar sviras efektu izsaka kopējo finansējumu, kas pieejams galasaņēmējam, kā ES ieguldījuma daudzkārtni.

64

Sviras efektu aprēķina, pamatojoties uz finansējuma summu, kas pieejama galasaņēmējiem, izņemot visus ieguldījumus, ko tie var piesaistīt un kas nav tieši attiecināmi uz finanšu instrumentu. Savukārt multiplikatora efektu aprēķina, pamatojoties uz galasaņēmēju veiktajiem ieguldījumiem (proti, izmantojot finansējumu, kas saņemts no EIB/EIF vai finanšu starpnieka, ko atbalsta EIB grupa, galasaņēmēja pašu resursus un/vai finansējumu, ko nodrošinājuši citi ieguldītāji, u. c.). Tādējādi multiplikatora efekta rādītāji parasti ir augstāki nekā sviras efekta rādītāji⁵³. 10. attēlā parādīta saistība starp abiem rādītājiem, pamatojoties uz starpniecības operācijas piemēru⁵⁴.

ESIF finansējumu saņem dažādas nozares, taču tā ģeogrāfiskais tvērums nav līdzsvarots

65

Attiecībā uz ESIF nepastāv nekādas ģeogrāfiskas vai nozaru kvotas, un atbalsts projektiem balstās uz pieprasījumu. Tomēr ESIF investīciju pamatnostādnēs ir noteikts, ka ir jānodrošina, lai “nav pieļauta pārmērīga koncentrācija nozares vai ģeogrāfiskā līmenī”⁵⁵, un ESIF stratēģiskajā ievirzē nosaka⁵⁶ indikatīvus ierobežojumus attiecībā uz šādu koncentrāciju infrastruktūras un inovācijas klasē, bet tie nav saistoši mērķi. Ieguldījumu perioda beigās IIK parakstīto operāciju kopējam apjomam jebkurās trijās dalībvalstīs nevajadzētu pārsniegt 45 % no ESIF kopējā portfeļa. Turklāt IIK parakstītajām operācijām nevajadzētu pārsniegt 30 % no koncentrācijas līmeņa jebkurā nozarē.

66

Tādēļ mēs analizējām ESIF portfeļa sadali pa nozarēm un dalībvalstīm. Mēs vērtējām arī valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un investīciju platformu nozīmi jautājuma par ģeogrāfisko koncentrāciju risināšanā. Turklāt EIB un VAVBI sadarbībai un koordinācijai, tostarp investīciju platformu līmenī, būtu jāuzlabo ESIF projektu sagatavošana, atbalstot projektu noteikšanu un izstrādi un tādējādi uzlabojot ģeogrāfisko tvērumu.

ESIF finansējuma sadalījums pa nozarēm un ģeogrāfiskais sadalījums

67

Attiecībā uz finansējuma sadalījumu par nozarēm jānorāda, ka 2018. gada 30. jūnijā ESIF infrastruktūras un inovācijas klases finansējums dažādās nozarēs nepārsniedza 30 % robežvērtību — enerģētikas nozarei bija piešķirti 27 %, pētniecības, attīstības un inovācijas nozarei 22 %, savukārt finansiālais atbalsts MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām sasniedza 19 % un transporta nozarei — 15 %. Atlikusī finansējuma daļa tika piešķirta saņēmējiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, vides un resursefektivitātes jomā, kā arī cilvēkkapitāla jomā⁵⁷.

68

2018. gada 30. jūnijā IIK finansējums bija koncentrēts (47 %) trijās dalībvalstīs⁵⁸, tādējādi pārsniedzot IIK ģeogrāfiskās koncentrācijas 45 % robežvērtību jebkurās trijās dalībvalstīs, kas noteikta ESIF stratēģiskajā ievirzē. Attiecībā uz MVU klasi koncentrācijas robežvērtības nav noteiktas, bet šīs trīs dalībvalstis saņēma 30 % finansējuma.

69

Vairākos pētījumos norādīts uz ESIF nelīdzsvaroto ģeogrāfisko sadalījumu 2016. gada beigās⁵⁹. Arī jaunākajā ESIF regulas neatkarīgajā novērtējumā, kas veikts 2018. gada jūnijā, secināts, ka 2017. gada beigās “ESIF finansējums joprojām ir lielā mērā koncentrēts”⁶⁰. Novērtējumā īpaši norādīts, ka 82 % no visa parakstītā ESIF finansējuma saņēma 15 dalībvalstis, kuras pievienojās ES pirms tās paplašināšanās 2004. gadā (ES 15 dalībvalstis).

70

Lielākā daļa ESIF finansējuma gan absolūtā izteiksmē, gan arī, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nonāca ES 15 dalībvalstīs. ESIF finansējumu piešķīra, lai apmierinātu ieguldījumu vajadzības vairākās valstīs, kuras vissmagāk skāra krīze, un tās bija Itālija, Spānija, Grieķija un Portugāle. Lai gan vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ES 13 dalībvalstīs ir ievērojami zemāks nekā vidējais rādītājs ES 15 dalībvalstīs, ES 13 dalībvalstis saņēma ievērojami mazāku ESIF atbalstu uz vienu iedzīvotāju (sk. 11. attēlu). Tomēr mēs atzīmējam, ka ESIF nav kohēzijas politikas instruments, un tā darbība ir balstīta uz pieprasījumu.

Valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu devums ģeogrāfiskās dažādošanas veicināšanā

71

2017. gada 31. decembrī VAVBI kopējā līdzdalība ESIF projektos sasniedza 20,4 miljardus EUR parakstītu operāciju, un šī summa tika piešķirta, īstenojot 140 ESIF operācijas. Šī summa joprojām ir ievērojami mazāka par indikatīvo summu līdz 34 miljardiem EUR, ko VAVBI sākotnēji apņēmās sniegt, ESIF uzsākot darbību 2015. gadā. 12. attēlā parādīta VAVBI līdzdalība dažādās ESIF apakšklasēs.

72

Infrastruktūras un inovācijas klases operācijas galvenokārt līdzfinansēja valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes no četrām dalībvalstīm, proti, Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas. 2017. gada 31. decembrī 27 no 39 parakstītajām operācijām ar VAVBI (69 %) bija infrastruktūras un inovācijas klases operācijas, un tām no kopējās ESIF parakstītās summas 4,7 miljardu EUR apmērā tika piešķirti 3,6 miljardi EUR (77 %). Arī mazo un vidējo uzņēmumu klasē VAVBI līdzfinansētās operācijas galvenokārt koncentrējās Itālijā, Francijā un Vācijā (parāda portfelis), un ieguldījumi bija vērsti (izņemot operācijas, kuru īstenošanā iesaistītas vairākas valstis) uz Spāniju, Franciju un Vāciju (kapitāla portfelis). V pielikumā sniegta plaša informācija par VAVBI līdzdalību dalībvalstīs.

73

Ņemot vērā valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu lielo daudzveidību ES, kā arī to atšķirīgo pieredzes līmeni, darbības jomu un līdzdalību finanšu instrumentos, būtiski atšķiras arī VAVBI devums ESIF finansējuma apguvē, un tādēļ ESIF finansējums ģeogrāfiski koncentrējas dalībvalstīs, kurās ir labi izveidotas VAVBI. Faktiski vairākās dalībvalstīs nebija savu valsts attīstību veicinošo banku, un to veidošana tikai nesen bija sākusies. Konsultāciju centra uzdevums bija atbalstīt mazāk attīstītas VAVBI ar tehnisko palīdzību dažādās jomās.

Investīciju platformu devums ģeogrāfiskās dažādošanas veicināšanā

74

VAVBI kopumā uzskata, ka investīciju platformas ir piemērotas, lai palīdzētu finansēt mazākus vai riskantākus projektus, apvienojot vairākus finansējuma avotus un optimizējot riska sadali dažādu ieguldītāju starpā.

75

Taču it īpaši ESIF darbības pirmajā gadā un visā tās pirmajā puslaikā investīciju platformas veidojās lēni. Tā iemesli bija, pirmkārt, laiks, kas vajadzīgs šādu platformu noteikumu un darbības procedūru pieņemšanai (viens gads), un, otrkārt, sarunu par līdzfinansēšanas līgumiem sarežģītība.

76

Mazo un vidējo uzņēmumu klasē ESIF Valde 2016. gadā apstiprināja trīs investīciju platformas⁶¹. Visas platformas tika izveidotas ar Itālijas VAVBI Cassa Depositi e Prestiti līdzdalību, taču viena investīciju platforma ir atvērta arī citām VAVBI. 2017. gadā mazo un vidējo uzņēmumu klasē netika apstiprināta un/vai parakstīta neviena jauna investīciju platforma. 2017. gada beigās Investīciju komiteja bija apstiprinājusi 35 investīciju platformas infrastruktūras un inovācijas klasē⁶² ar ESIF finansējumu 4,2 miljardu EUR apmērā, kas veidoja 11 % no kopējā ESIF IIK apstiprinātā finansējuma. No tām tika parakstīta 21 investīciju platforma⁶³, un 88,5 miljonus EUR jeb 3,3 % izmaksāja operācijām, kuras klasificētas kā investīciju platformas.

77

No 21 investīciju platformas, kas parakstīta infrastruktūras un inovācijas klasē, 17 investīciju platformās piedalījās VAVBI, turklāt vairākos gadījumos vienas un tās pašas VAVBI piedalījās vairākās investīciju platformās. Investīciju platformu izveide lielā mērā ir atkarīga no sabiedriskā sektora struktūru (VAVBI, starptautisko finanšu iestāžu vai vadošo iestāžu) līdzdalības. Investīciju platformas izveidotas galvenokārt dalībvalstīs (piemēram, Francijā, Itālijā, Vācijā un Spānijā), kurās aktīvi darbojas sekmīgas VAVBI (sk. 13. attēlu). Tās ir valstis, kuras saņēmušas arī lielāko daļu ESIF finansējuma un kurās īstenota lielākā daļa operāciju.

78

ESIF darbības pirmajos trīs gados investīciju platformas ir samērā ierobežoti veicinājušas ESIF portfeļa ģeogrāfisko dažādošanu, tostarp atbalstot mazākus un mazāk attīstītus tirgus un/vai dalībvalstis, kurās valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes ir mazāk pieredzējušas vai vispār nav guvušas pieredzi.

79

ESIF 2.0 regula stiprina investīciju platformu nozīmi, piedāvājot lielākas iespējas apvienot projektus, kā arī atļaujot šādām platformām un VAVBI izmantot pilnīgas deleģēšanas modeli, ja tiek īstenoti apakšprojekti, kuros ESIF ieguldījums nepārsniedz 3 miljonus EUR. Tas, cik lielā mērā šādas jaunas iespējas uzlabos investīciju platformu ieviešanu dalībvalstīs, kurās nav attīstītu VAVBI, cita starpā būs atkarīgs no atbalsta, tostarp tehniskās palīdzības, sniegšanas minētajām VAVBI.

Secinājumi un ieteikumi

80

ESIF sākotnēji izveidoja, lai izlietotu ES budžeta galvojumu 16 miljardu EUR apmērā un EIB pašu resursus 5 miljardu EUR apmērā nolūkā ļaut EIB grupai sniegt aptuveni 61 miljardu EUR EIB grupas finansējuma. Mērķis bija līdz 2018. gada jūlijam mobilizēt papildu 315 miljardus EUR stratēģisko ieguldījumu infrastruktūrā un MVU, aptverot lielāko daļu ES politikas jomu un visas dalībvalstis.

81

Mēs secinām, ka ESIF ir efektīvi piesaistījis finansējumu, lai atbalstītu ievērojamus papildu ieguldījumus ES. Tomēr ziņotajā mobilizēto ieguldījumu aplēsē nav ņemts vērā fakts, ka dažas ESIF operācijas aizstāja citas EIB operācijas un ES finanšu instrumentus, vai fakts, ka daļa no ESIF atbalsta tika novirzīta projektiem, kurus varēja finansēt no citiem avotiem, lai gan ar atšķirīgiem nosacījumiem. Turklāt jārīkojas, lai uzlabotu ESIF atbalstīto ieguldījumu ģeogrāfisko izplatību.

82

Mēs konstatējām, ka EIB grupa līdz 2018. gada 30. jūnijam bija apstiprinājusi ESIF finanšu operācijas 59,3 miljardu EUR apmērā. Turklāt līdz 2018. gada 17. jūlijam EIB apstiprinātais finansējums sasniedza 65,5 miljardus EUR ESIF finansējuma. Šāda rezultāta sasniegšanu veicināja vairāki faktori, tostarp instrumentam raksturīgais elastīgums un racionalizētā pārvaldība.

83

ESIF atbalsts ir devis iespēju EIB vairāk nekā četras reizes palielināt tās augstāka riska aizdevumu darbību apjomu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Tomēr EIB parakstīto ar ESIF saistīto īpašo darbību operāciju skaits bija mazāks nekā plānots (sk. 15.–23. punktu).

84

Lai izvērstu ESIF IIK operācijas, EIB izmantoja galvenokārt savus klasiskos ilgtermiņa augstākas prioritātes investīciju aizdevumus un vien nedaudz izmantoja pakārtotā parāda produktu uzņēmumu vai projektu finansēšanai. EIB izstrādāja arī jaunus starpniecības kapitāla un parāda finansēšanas produktus, kuri bija paredzēti MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem. Taču EIB un finanšu starpnieku parakstīto riska dalīšanas līgumu skaits bija mazāks nekā plānots ilgstošo un sarežģīto ex ante uzticamības pārbaužu un deleģēšanas procedūru dēļ (sk. 24.–29. punktu).

1. ieteikums. Veicināt no ESIF finansētu augstāka riska EIB produktu pamatotu izmantošanu

Īstenojot ESIF operācijas, kurās piedalās VAVBI, EIB jāmeklē iespējas, kā pienācīgi pamatotos gadījumos izmantot pakārtotā parāda finansējuma plašāku klāstu. Tas palīdzētu nodrošināt, ka ESIF finansējums ir papildinājums VAVBI sniegtajam finansējumam. EIB arī jāveicina, ka visas VAVBI izmanto atbilstīgus riska dalīšanas produktus, it īpaši tās, kuras patlaban ESIF operācijās nav pietiekami pārstāvētas.

Laikposms: atlikušajā ESIF īstenošanas periodā (līdz 2020. gada beigām).

85

Dažus ESIF atbalstītos projektus zināmā mērā varēja finansēt, izmantojot citus centrāli pārvaldītus ES finanšu instrumentus. Turklāt mēs konstatējām nepieciešamību apsvērt iespējamo pārklāšanos starp ESIF operācijām infrastruktūras un inovācijas klasē un dalītās pārvaldības finanšu instrumentiem (30.–37. punkts).

2. ieteikums. Sekmēt papildināmību starp ES finanšu instrumentiem un ES budžeta galvojumu

Jaunās daudzgadu finanšu shēmas programmu kontekstā Komisijai jāierosina, lai ES finanšu instrumenti būtu saskaņoti un savstarpēji papildinoši attiecīgo sasniedzamo politikas mērķu, novēršamo tirgus nepilnību un finansējamo projektu atbilstības kritēriju ziņā, lai novērstu konkurenci instrumentu starpā.

Laikposms: izdevumu programmu priekšlikumu pieņemšana saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

86

EIB novērtējums par ESIF regulas papildvērtības definīcijas piemērošanu un operāciju klasificēšanu par īpašajām darbībām ne vienmēr nozīmē to, ka finansēto projektu nevarēja īstenot bez ESIF atbalsta. Mūsu aptaujas rezultāti rāda, ka daļu finansēto infrastruktūras un inovācijas klases projektu varēja īstenot bez ESIF atbalsta un ka EIB finansējumu izvēlējās galvenokārt tādēļ, ka tam bija zemākas izmaksas un/vai EIB piedāvāja garākus termiņus. Mēs atklājām īpašus gadījumus, kad ESIF projektus varēja finansēt no privātiem vai citiem publiskā sektora avotiem vai kad EIB tos varēja finansēt kā ierastu operāciju, gan ar atšķirīgiem nosacījumiem (38.–47. punkts).

3. ieteikums. Uzlabot novērtējumu par to, vai iespējamos ESIF projektus varēja finansēt no citiem avotiem

Projektu izvērtēšanas posmā EIB jāizvērtē citu finansējuma avotu aizstāšana. EIB jāizmanto šī informācija, lai izvērtētu ESIF operāciju attiecināmību.

Laikposms: atlikušajā ESIF īstenošanas periodā (līdz 2019. gada vidum).

87

Mēs konstatējām, ka metodika, ko izmanto, lai aplēstu mobilizētos ieguldījumus un multiplikatora efektu, dažos gadījumos liek par augstu novērtēt to, cik lielā mērā ESIF atbalsts faktiski piesaista papildu ieguldījumus reālajā ekonomikā. Kaut arī esošā metodika sniedza norādes par korekciju veikšanu attiecībā uz dubultu uzskaiti, revīzijas laikā tā sīki neaprakstīja visu veidu gadījumus. Salīdzināmu visu ES finanšu instrumentu darbības rezultātu un uzraudzības rādītāju trūkums mazina pārredzamību un spēju izvērtēt rezultātus (48.–64. punkts).

4. ieteikums. Labāk aplēst mobilizētos ieguldījumus

1. Attiecībā uz visiem ieguldījumu atbalsta instrumentiem nākamajai daudzgadu finanšu shēmai Komisijai jānosaka rādītāju kopums, ar ko reāli izvērtē plānotos budžeta galvojuma (piemēram, ESIF) tiešos rezultātus un koprezultātu un kas nodrošina iespēju veikt salīdzināšanu ar citiem ES finanšu instrumentiem. Konkrēti, ja “mobilizētos ieguldījumus” un “multiplikatora efektu” izmanto kā rādītājus, aprēķina metodikai un ziņošanas kārtībai pienācīgi jāatspoguļo, cik lielā mērā ES budžeta garantiju atbalsts faktiski piesaista vai mobilizē citus ieguldījumus.

Laikposms: sagatavojot priekšlikumus jaunu finanšu instrumentu izveidei.

2. ESIF multiplikatora aprēķināšanas metodikai, ko kopīgi izstrādā Komisija un EIB, jāizmanto samērīgi pasākumi, lai savlaicīgi tiktu konstatēti gadījumi, kad EIB atbalsta ieguldījumus gan tieši, gan arī netieši, veicot dažādas ESIF operācijas, un lai tiktu veiktas korekcijas nolūkā izvairīties no divkāršas uzskaites.

Laikposms: 2019. gada vidus.

88

2017. gada beigās ESIF IIK finansējuma sadalījums nozarēm atbilda ESIF stratēģiskajā ievirzē noteiktajām indikatīvajām robežvērtībām. Taču ESIF parakstīto finansēšanas operāciju ģeogrāfiskais līdzsvars nebija pietiekams. Augstākais ESIF finansējuma apguves līmenis tika konstatēts valstīs, kurās bija visattīstītākās un aktīvākās valsts attīstību veicinošās bankas un iestādes. Investīciju platformām piemīt potenciāls finansēt mazākus projektus un apvienot dažādus finansējuma avotus, taču tās veidojas lēni un līdz šim ir devušas vien nelielu ieguldījumu ESIF ģeogrāfiskā tvēruma dažādošanā. Ģeogrāfiskā līdzsvara uzlabošana un investīciju platformu izmantošana cita starpā būs atkarīga no atbalsta, tostarp tehniskās palīdzības, sniegšanas mazāk attīstītajām VAVBI (65.–79. punkts).

5. ieteikums. Uzlabot ESIF atbalstīto ieguldījumu ģeogrāfisko izplatību

Komisijai un EIB ar ESIF Valdes starpniecību jāizvērtē novērotās ģeogrāfiskās izplatības pamatcēloņi un jāsniedz ieteikumi par veicamajiem pasākumiem atlikušajā ESIF īstenošanas periodā. ESIF Valdei jānovērtē veikto pasākumu ietekme.

Laikposms: atlikušajā ESIF īstenošanas periodā (līdz 2019. gada beigām).

Šo ziņojumu 2019. gada 8. janvāra sēdē Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Lazaros S. Lazarou.

Glosārijs

Aizdevumu klasifikācija: EIB izmanto aizdevumu klasifikācijas sistēmu tās aizdevumu operāciju kredītriska iekšējai novērtēšanai. Aizdevumu klasifikācijas sistēma ir būtisks elements aizdevumu izvērtēšanas un uzraudzības procesā. To izmanto arī kā references rādītāju, nosakot cenu par kredītrisku.

Daudzgadu finanšu shēma (DFS): Septiņu gadu finanšu izlietojuma plāns, kurā ES prioritātes izteiktas finansiālā izteiksmē. Pašreizējais DFS periods sākās 2014. gadā un beigsies 2020. gadā.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI): ES finansēšanas instruments, kas paredzēts ieguldījumiem infrastruktūrā un Eiropas tīklos transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā. Instrumentu izveidoja, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

ESIF 2.0 regula: Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2396, ar ko Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī minētā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (OV L 345, 27.12.2017., 34. lpp.).

ESIF pārskatītais nolīgums: 2016. gada 21. jūlija Grozījuma un korekcijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Investīciju banku attiecībā uz 2015. gada 22. jūlija Nolīgumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda pārvaldību un par ES galvojuma piešķiršanu.

ESIF regula (jeb ESIF 1.0 regula): Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

Finanšu regula (piemēro no 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūlijam): Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.), kas atcelta ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046.

Infrastruktūras un inovācijas klase (IIK): ESIF galvotās operācijas, kas atbalsta ieguldījumus infrastruktūrā un inovācijā un ko īsteno EIB. IIK veido parāda portfeļa un kapitāla portfeļa operācijas.

InnovFin: Programmas “Apvārsnis 2020” finanšu instruments, kura mērķis ir veicināt un atvieglot inovatīviem uzņēmumiem un citām inovatīvām struktūrām Eiropā piekļuvi finansējumam. To īsteno EIB grupa, un to veido MVU garantiju mehānisms (InnovFin MVUG), pašu kapitāla mehānisms (InnovFin Equity jeb IFE) un tiešās operācijas, ko īsteno EIB (InnovFin EIB).

Investīciju platformas (IP): Saskaņā ar ESIF regulu tās ir operācijas,

1. kas ietver īpašam nolūkam paredzētu instrumentu (privātā kapitāla fondu vai infrastruktūras fondu, vai cita veida īpašam nolūkam paredzētu instrumentu), riska dalīšanas nolīgumu vai sistemātisku līdzfinansēšanas nolīgumu ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi;
2. kas atbalsta vairākus projektus, tostarp infrastruktūras projektus;
3. kuru īstenošanā iesaistās publiskās struktūras (valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, starptautiskās finanšu iestādes vai vadošās iestādes) vai kas ietver publiskā sektora avotu finansējumu.

Īpašās darbības: EIB savas augstāka riska finansēšanas operācijas uzskata par īpašajām darbībām. Cita starpā tās ir parāda finansēšanas operācijas, kuru paredzamie zaudējumi pārsniedz 2 %, un visas kapitāla finansēšanas operācijas.

Mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības: Mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības ir struktūras, kam ir līdz 499 darbiniekiem un kas nav MVU (ESIF regula, 2. pants). Vidējas kapitalizācijas sabiedrībās ir līdz 3000 darbinieku.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU): Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā.

Mazo un vidējo uzņēmumu klase (MVUK): ESIF galvotās operācijas ar mērķi uzlabot MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam, tās īsteno EIF. MVUK veido parāda portfeļa un kapitāla portfeļa operācijas.

Pakārtotais parāds: Aizdevums vai vērtspapīri ar zemāku klasifikāciju nekā citi aizdevumi vai vērtspapīri attiecībā uz prasījumiem pret aktīviem vai peļņu. To sauc arī par subordinēto aizdevumu vai zemākas prioritātes parādu. Aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā pakārtotā parāda kreditoriem atmaksa tiek veikta tikai tad, kad augstākas prioritātes aizdevuma izsniedzēji pilnībā ir saņēmuši tiem pienākošos maksājumus.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” regula: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

Paraksts: Notikums, kad EIB paraksta finansēšanas līgumu.

Valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes (VAVBI): Juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības.

Beigu piezīmes

¹ COM(2014) 903 final, 16.11.2014.

² https://ec.europa.eu/commission/publications/why-eu-needs-investment-plan_en.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2015/1017 (OV L 169, 1.7.2018., 1. lpp.) (“ESIF regula”), 3. pants.

⁴ ESIF regula, 31. apsvērums; EIB grupas korporatīvais darbības plāns (KDP) 2015.–2017. gadam, priekšvārds un 10. lpp.; EIB grupas KDP 2016.–2018. gadam, 8. lpp.

⁵ Parāda finansēšanas operācijas ietver galvenokārt standarta aizdevumus, galvojumus un pretgalvojumus.
Kapitāla finansēšanas operācijas ietver tiešu un netiešu līdzdalību kapitālā un kvazikapitālā un subordinētos aizdevumus.

⁶ ESIF stratēģiskā ievirze, 2015. gada 15. decembris (http://www.eib.org/attachments/strategies/efsi_steering_board_efsi_strategic_orientation_en.pdf).

⁷ COM(2015) 361 final, 22.7.2015.

⁸ ESIF regula, 5. pants.

⁹ Sākotnējais investīciju laikposms, kurā var piešķirt ES galvojumu, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju operācijas, uz ko attiecas ESIF regula, beidzas 2019. gada 5. jūlijā (apstiprinājumiem) un 2020. gada 30. jūnijā (parakstiem), tas tika pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim (apstiprinājumiem) un 2022. gada 31. decembrim (parakstiem).

¹⁰ ESIF regula, 8. apsvērums.

¹¹ ESIF regula, 13. apsvērums.

¹² Atvērto datu platforma (https://cohesiondata.ec.europa.eu/dataset/ESIF-2014.–2020.-categorisation-ERDF-ESF-CF/9fpg-67a4), skatīts 2017. gada 22. maijā.

¹³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2017/2396 (OV L 345, 27.12.2017., 34. lpp.) (“ESIF 2.0 regula”).

¹⁴ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2018) 439 final, 6.6.2018.).

¹⁵ Īpašais ziņojums Nr. 20/2017 “ES finansēti aizdevumu garantiju instrumenti: panākti pozitīvi rezultāti, bet vajadzīga mērķtiecīgāka orientācija uz labuma guvējiem un koordinācija ar valstu shēmām” (http://eca.europa.eu).

¹⁶ EIB, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda novērtējums (operāciju novērtējums), 2018. gada jūnijs.

¹⁷ ESIF regula, 5. panta 1. punkts un II pielikuma 2. punkts.

¹⁸ ESIF regula, 34. apsvērums.

¹⁹ EIB, Korporatīvais darbības plāns (KDP) 2015.–2017. gadam, priekšvārds, 11. un 12. lpp. EIB korporatīvajā darbības plānā noteiktie mērķi attiecībā uz parakstīto finansējumu ietver elastīguma rezervi +/-10 % apmērā.

²⁰ ERP aprēķins, pamatojoties uz EIB finanšu pārskatos par 2015., 2016. un 2017. gadu paziņoto kopējo parakstītā finansējuma līmeni un parakstīto īpašo darbību līmeni.

²¹ ESIF 2017. gada 31. decembra darbības ziņojumi par infrastruktūras un inovācijas klasi un MVU klasi.

²² ESIF regula, II pielikums, 2. iedaļa.

²³ ESIF stratēģiskā ievirze, dokuments atjaunināts 2017. gada jūnijā.

²⁴ Noteikumi, ko piemēro operācijām ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm, SB/10/2016, 3.2. iedaļa.

²⁵ Pakārtotība šajā kontekstā ir aizdevumu izsniegšana ar nosacījumiem, kas ir mazāk izdevīgi aizdevējam (šajā gadījumā — EIB) salīdzinājumā ar citiem atbalsta veidiem, piemēram, ilgāks termiņš, atmaksas kārtība, piekļuve nodrošinājumam, kā arī secība saistību neizpildes gadījumā un zaudējumu sadalījumā.

²⁶ Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri ir tādu ieguldījumu grupa, kuru naudas plūsma ir nodrošināta ar aktīvu kopumu.
Mezonīna finansējums nozīmē to, ka tas ir daļa no vērtspapīru kopuma, kas ir pakārtots tikai augstākas prioritātes parādam.

²⁷ Riska dalīšanas instrumentus iedala saistītos (EIB vai finanšu starpnieks atlasa aizdevumus, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem) un nesaistītos (EIB uzņemas risku attiecībā uz iepriekš apstiprinātu aizdevumu kopumu, savukārt finanšu starpnieki apņemas izveidot jaunu atbilstīgu aizdevumu portfeli).

²⁸ Nesaistīti instrumenti 1,4 miljardu EUR apmērā, galvenokārt MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību portfeļi, un saistīti instrumenti 0,5 miljardu EUR apmērā ar pilnīgu deleģēšanu un 1 miljarda EUR apmērā ar daļēju deleģēšanu.

²⁹ HBOR riska dalīšanas instruments vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un citām prioritātēm — nesaistīts galvojums; CDC France Efficacite Energetique Logement Social (investīciju platforma) — finansēts, saistīts riska dalīšanas aizdevums ar pilnu deleģēšanu; KFW MidCap Investment Platform (investīciju platforma) — saistīts riska dalīšanas galvojums ar pilnu deleģēšanu; AFD French Overseas Territories Economic Development (investīciju platforma) — saistīts riska dalīšanas galvojums ar daļēju deleģēšanu.

³⁰ Eiropas Valsts banku apvienība (EAPB), Position paper on the extension of the Investment Plan for Europe [Nostājas dokuments par Investīciju plāna Eiropai paplašināšanu], 2016. gada novembris; Eiropas Ilgtermiņa ieguldītāju apvienība (ELTI), Investment Plan for Europe – Experience of National Promotional Banks and Institutions and possible improvements [Investīciju plāns Eiropai — valsts attīstību veicinošo banku un iestāžu pieredze un iespējamie uzlabojumi], 2016. gada novembris.

³¹ ESIF regula, II pielikums, 3. iedaļa.

³² Sk. The InvestEU programme – legal texts and factsheets (Programma InvestEU — tiesību akti un faktu lapas), pieejams šeit: https://ec.europa.eu/commission/publications/investeu-programme_en.

³³ ICF, Independent Evaluation of the EFSI Regulation [ESIF regulas neatkarīgs novērtējums], galīgais ziņojums, 2018. gada jūnijs, 82. un 83. lpp.

³⁴ Saskaņā ar ESIF regulas 6. pantu ESIF atbalstītie projekti atbilst šādiem kritērijiem: i) tie ir ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgi; ii) atbilst Savienības politikas nostādnēm; iii) sniedz papildvērtību; iv) ja iespējams, maksimāli palielina privātā sektora kapitāla mobilizēšanu; v) veicina 9. panta 2. punktā noteikto vispārējo mērķu sasniegšanu; vi) tiem ir atbilstīgi partneri, projektu veidi un finanšu instruments/produkts; vii) tie nodrošina jaunu operāciju finansēšanu.

³⁵ ESIF regula, 5. pants.

³⁶ ESIF galvojuma pieprasījuma veidlapa un ESIF rezultātu pārskats.

³⁷ EIB aptaujas rezultāti rāda, ka “aptuveni 33 % IIK operāciju varēja īstenot — bez izmaiņām un tādā pašā termiņā — bez EIB ESIF līdzdalības” (EIB izvērtēšanas dienesti, Evaluation of the European Fund for Strategic Investments [Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izvērtējums], 57. lpp.).

³⁸ Valsts infrastruktūras komisija, Review of the UK Infrastructure Financing Market – Final report [Pārskats par Apvienotās Karalistes infrastruktūras finansēšanas tirgu — galīgais ziņojums], CEPA, 2017. gada 10. februāris, 34. lpp.

³⁹ ESIF regula, 8. apsvērums.

⁴⁰ ESIF līgumā un ESIF GDR un GUR noteikšanas metodikā 3. GDR definēts šādi:

(i) infrastruktūras un inovācijas klasē tas ir papildu ESIF atbilstīgo ieguldījumu (publiskā vai privātā sektora ieguldījumi, tostarp finansējums, kas mobilizēts, izmantojot EIF un ESIF) apjoms reālajā ekonomikā;

(ii) mazo un vidējo uzņēmumu klasē tas ir maksimālais finansējuma apjoms, kas pieejams galasaņēmējiem, kuru reizina ar koeficientu 1,4.

⁴¹ ESIF gada beigu darbības ziņojums par situāciju 2018. gada 30. jūnijā.

⁴² ESIF regula, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

⁴³ ESIF gada beigu darbības ziņojums par situāciju 2018. gada 30. jūnijā.

⁴⁴ EIB grupa veic aprēķinu, pamatojoties uz multiplikatora aprēķināšanas metodēm, ko apstiprinājusi ESIF Valde: 2015. gada oktobrī pieņemtā ESIF EIB multiplikatora aprēķināšanas metodika un 2015. gada decembrī pieņemtā EIF ESIF multiplikatora aprēķināšanas metodika, kas atjaunināta 2018. gada martā. Lai gan abas metodikas noteiktas dažādos dokumentos, kas attiecas uz katru no abām ESIF klasēm (proti, IIK un MVUK), tās paredz piemērot līdzīgus principus.

⁴⁵ ESIF atbalsttiesīgo projektu izmaksas aprēķina, no kopējām projekta ieguldījumu izmaksām atņemot neattiecināmos komponentus, piemēram, zemes izmaksas vai pārvaldības maksas, kā arī izmaksas, ko finansē no citiem ES finansēšanas avotiem.

⁴⁶ Fondu fonds ir investīciju stratēģija, kas paredz, ka fonds veic ieguldījumus citu veidu fondos.

⁴⁷ 2015. gada oktobrī pieņemtā ESIF EIB multiplikatora aprēķināšanas metodika.

⁴⁸ Šis fondu fonds jau ir minēts 56. punktā.

⁴⁹ Aprēķina šādi: mērķa fonds*84 % (korekcija, lai ņemtu vērā pārvaldības maksas)*2,54*90 % (pieņemot, ka 10 % līdzinvestīciju piesaistīti no trešām valstīm).

⁵⁰ Aprēķina šādi: faktiskais fonda lielums*75 % (korekcija, lai ņemtu vērā pārvaldības maksas)*2,5.

⁵¹ Īpašais ziņojums Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”, 3. ieteikums.

⁵² Saskaņā ar Finanšu regulas 140. panta 8. punktu Komisijai par katru finanšu instrumentu ir jāpaziņo sviras efekts. Piemērošanas noteikumu 223. pantā definēts, ka sviras efekts “ir vienāds ar finansējuma summu tiesīgiem galasaņēmējiem, kura dalīta ar Savienības ieguldījuma summu”.

⁵³ Piemēram, InnovFin programmas “Apvārsnis 2020” aizdevumu pakalpojumiem pētniecības un inovācijas jomā mērķa sviras efekts ir 9 reizes, savukārt multiplikatora efekts ir 18 reizes. (Avots: Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projekts, darba dokuments, X daļa “Finanšu instrumenti”, COM(2018) 600, 2018. gada maijs, 30. lpp.).

⁵⁴ Operācija, kad EIB izsniedz aizdevumu vietējām bankām vai citām starpniekiestādēm, kuras pēc tam piedāvā papildu aizdevumus galasaņēmējiem.

⁵⁵ ESIF regula, II pielikuma 8. iedaļa.

⁵⁶ ESIF stratēģiskā ievirze, 2015. gada 15. decembris.

⁵⁷ Attiecīgi 9 %, 5 % un 3 %.

⁵⁸ Francija (18 % jeb 6,2 miljardi EUR), Itālija (17 % jeb 6 miljardi EUR) un Spānija (12 % jeb 4,3 miljardi EUR).

⁵⁹ EIB, Evaluation of the functioning of the European Fund of Strategic Investments (EFSI) [Novērtējums par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbību], 2016. gada septembris, 2.2. iedaļa, 6. un 7. lpp.; Ernst & Young, Ad-hoc audit of the application of the Regulation 2015/1017 [Ad hoc revīzija par Regulas(ES) 2015/1017 piemērošanu], 2016. gada 14. novembris.

⁶⁰ Independent Evaluation of the EFSI Regulation [ESIF regulas neatkarīgs novērtējums], 2018. gada jūnijs, 11. lpp.

⁶¹ ESIF tematiskās investīciju platformas Itālijas MVU (ar COSME AGM starpniecību saņēma ESIF MVUK atbalstu 112,5 miljonu EUR apmērā); ESIF tematiskā investīciju platforma ITAtech tehnoloģiju pārnesei Itālijā (saņēma EIF kapitāla līdzinvestīcijas 50 % apmērā vai līdz 100 miljoniem EUR, galvenokārt no MVUK kapitāla produktu 2. apakšklases resursiem); kā arī EIF un valsts attīstību veicinošas iestādes vērtspapīrošanas iniciatīva (ENSI) (EIF un vairāku VAVBI sadarbības veicināšanas un riska dalīšanas platforma saistībā ar jaunu vērtspapīrošanas instrumentu, kas paredzēts ESIF MVUK).

⁶² 29 ESIF IIK operācijas, četras visaptverošas atļaujas un divi līdzfinansēšanas līgumi ar Cassa Depositi e Prestiti.

⁶³ ESIF finansējumam 2,65 miljardu EUR apmērā, kas veido 10 % no ESIF IIK kopējā parakstītā finansējuma.

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	4.7.2017
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	18.10.2018
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras	8.1.2019
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās	24.1.2019

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Lazaros S. Lazarou un kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP loceklis Leo Brincat, un viņam palīdzēja biroja vadītājs Romuald Kayibanda, biroja atašejs Annette Farrugia, atbildīgais vadītājs Ralph Otte, darbuzdevuma vadītāja Gabriela-Elena Deica, darbuzdevuma vadītājs Martin Puc un revidenti Mariya Zhekova, Mircea-Cristian Martinescu un Felipe Andres Miguelez. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper.

No kreisās uz labo: Romuald Kayibanda, James McQuade, Gabriela-Elena Deica, Annette Farrugia, Leo Brincat, Martin Puc, Valérie Tempez-Erasmi.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-1699-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/805446	QJ-AB-19-001-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-1693-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/59378	QJ-AB-19-001-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.