Education and Training Monitor 2024

1. Ilgtspēju sekmējoša mācīšanās

Latvijā ilgtspēju sekmējoša mācīšanās (ISM) ir iekļauta mācību programmā saskaņā ar kompetenču pieeju, kas aptver dažādus mācību priekšmetus. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam¹ “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” Latvijas izglītības politikas mērķi ir sasaistīti ar ANO 4. ilgtspējīgas attīstības mērķi, proti, nodrošināt, ka visi izglītojamie iegūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Obligātajā mācību programmā ir iekļauti tādi mācību priekšmeti kā ievads tehnoloģijās un zinātnē, valodas, māksla, cilvēki un sabiedrība. Šajos mācību priekšmetos ir iespējams iekļaut ilgtspējas jēdzienus dažādu disciplīnu ietvaros, bet tas, cik lielā mērā tas notiek, ir atkarīgs no konkrētā skolotāja. Kopumā ilgtspējas integrēšana mācību programmā atspoguļo Latvijas apņemšanos nodrošināt izglītojamiem izglītību, kas viņus sagatavo ilgtspējīgas attīstības izaicinājumiem. Lai gan pastāv satvari un pamatnostādnes, faktiskā prakse var atšķirties.

ISM īstenošana Latvijas skolās ir atkarīga no atsevišķu dalībnieku iniciatīvām, un tās aptvērums joprojām ir ierobežots. Skolas tiek mudinātas integrēt ilgtspējas izglītību savās mācību programmās nolūkā veicināt informētību un rīcību ilgtspējīgas attīstības jomā, taču skolām un skolotājiem būtu vajadzīgs lielāks metodiskais atbalsts un stimuli, lai to panāktu. Pašlaik mazāk nekā trešdaļa Latvijas skolu piedāvā visiem astotās klases skolēniem iespēju piedalīties ar ilgtspēju saistītos pasākumos (sk. 1. attēlu). Tā vietā Latvija mudina skolas kļūt par mācīšanās organizācijām (SLO)², nodrošinot stipendijas starptautiskai apmaiņai un piedaloties Eiropas iniciatīvās un projektos ³. Pašreizējā pieeja lielā mērā balstās uz atsevišķu personu (piemēram, skolotāju, skolu direktoru, vietējo NVO, pašvaldību un privātu uzņēmumu, sk. 1. izcēlumu) iniciatīvu. Tomēr to rakstura dēļ šīs iniciatīvas parasti ir ierobežotas mēroga, ilguma un aptvēruma ziņā, un tām ir ierobežotas iespējas nodrošināt labas prakses nepārtrauktību, izvēršanu un izplatību, it sevišķi ja netiek turpināts valsts finansējums.

1. attēls. To skolu īpatsvars dalījumā pa valstīm, kurās visiem (vai gandrīz visiem) 8. klases skolēniem ir bijusi iespēja piedalīties pasākumos, kas saistīti ar vides ilgtspēju, ICCS, 2022. g.

Lielākā daļa skolotāju piekrīt, ka mācīšanā ir jāiekļauj ilgtspējas jautājumi, taču tikai nedaudzi jūtas pietiekami apmācīti, lai to darītu. Vairāk nekā puse (61 %) Latvijas skolotāju ir piedalījušies mācību kursos (pirms darba sākšanas un/vai tā laikā) par vidi un ilgtspēju, kas ievērojami pārsniedz ES(17) vidējo rādītāju (53,6 %) (Schulz et al., 2023). Tomēr 2020. gadā veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 217 skolotāji no 12 Rīgas skolām, tika konstatēts, ka tikai 9,5 % respondentu uzskata, ka viņu metodoloģiskais sagatavotības līmenis ir pietiekams, un gandrīz 80 % vēlētos saņemt apmācību ilgtspējas jautājumos (Vasiļevska un Geske, 2020). Kā vēl viens šķērslis tika minēts piemērotu mācību materiālu trūkums, un tikai 34,5 % respondentu norādīja, ka viņiem ir pieejami atbilstoši materiāli par ilgtspējīgu attīstību, lai šo mācību priekšmetu varētu integrēt mācību programmā.

Izmantojot profesionālo izglītību un apmācību, Latvija pastiprina rīcību nolūkā attīstīt prasmes, kas vajadzīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Latvijas valsts izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir izvirzīts mērķis veicināt zaļās prasmes un digitalizāciju visā profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA). “Zaļās skolas” principu ieviešana PIA būs vērsta uz ilgtspējas un resursefektivitātes veicināšanu. Tas ietvers izglītības programmu pārskatīšanu nolūkā iekļaut “zaļās” prasmes un izpratni par vidi, vienlaikus nodrošinot skolotājiem nepieciešamo apmācību. Latvija ir izstrādājusi “zaļo prasmju” moduli integrācijai PIA programmās.

ES līdzekļi atbalstīs zaļo prasmju pilnveidi. Aptuveni 15 miljoni EUR no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) tiks izmantoti, lai izstrādātu strukturālākas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas un elastīgus mācīšanās veidus, uzlabotu zaļās prasmes un veicinātu zaļo ekonomiku Latvijā.

Latvijai trūkst īpaša mehānisma zaļās politikas iniciatīvu apspriešanai un uzraudzībai. Lai gan labi izveidoti sadarbības mehānismi ļauj virknei ieinteresēto personu visos līmeņos apspriest PIA programmas (trīspusējās sadarbības apakšpadome PINTSA, nozaru ekspertu padomes un PIA sniedzēju sanāksmes), joprojām netiek pienācīgi risināti zaļināšanas jautājumi.

2. Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

Agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē (APIA) ir iesaistīti gandrīz visi bērni vecumā no trīs gadiem līdz obligātās pamatizglītības sākšanai, un pieaug jaunāku bērnu iesaistīšanās līmenis. 2022. gadā APIA bija reģistrēti 94,5 % bērnu vecumā no trim līdz sešiem gadiem, kas ir vairāk nekā vidēji ES (93,1 %) un daudz neatpaliek no ES līmenī izvirzītā mērķrādītāja (96 %), kurš jāsasniedz līdz 2030. gadam⁴. Pēdējo desmit gadu laikā ir pastāvīgi palielinājies to bērnu īpatsvars, kuri ir jaunāki par trim gadiem un iesaistīti oficiālā APIA. 2023. gadā tas sasniedza 34,9 %⁵, bet joprojām ir zem gan ES vidējā rādītāja (37,5 %), gan Barselonas mērķrādītāja (41 %), kas jāsasniedz līdz 2030. gadam.

Kvalitatīvas APIA nodrošināšana pietiekamā apmērā joprojām ir prioritāte. Latvijas Izglītības likumā ir noteikts, ka visiem bērniem, sākot no 18 mēnešu vecuma, ir likumiskas tiesības uz vietu APIA iestādē. Tomēr dažos reģionos, it sevišķi Rīgai tuvējās pašvaldībās, trūkst valsts nodrošināto APIA vietu. Valdības pieņemtajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir izvirzīts mērķis uzlabot APIA pieejamību bērniem vecumā no viena līdz četriem gadiem. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022./2023. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītības programmas apguva 98 000 bērnu; no tiem 86 % bērnu apguva programmas latviešu valodā un 13,1 % – krievu valodā⁶. Notiek pāreja uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu, un katra iestāde attiecīgās problēmas risina individuāli un ar iespējamu vietējās pašvaldības atbalstu. Kopš 2019. gada pirmsskolas iestādēs notiek pāreja uz kompetenču pieeju mācīšanas un mācīšanās procesos.

Pirmsskolas skolotāju algas ir saskaņotas ar citu skolotāju algām. Latvijas Satversmes tiesa 2023. gadā nolēma, ka Ministru kabineta noteikumi, ar ko nosaka zemāku atalgojumu pirmsskolas skolotājiem, neatbilst konstitucionālajam tiesiskās vienlīdzības principam⁷. Rezultātā noteikumi tika pasludināti par spēkā neesošiem no 2024. gada 1. janvāra. No 2024. gada 1. janvāra valdība palielināja pirmsskolas skolotāju minimālo algu par 23 % atbilstoši citu vispārējās izglītības skolotāju sākotnējai mēnešalgai.

3. Skolu izglītība

To personu īpatsvars, kuras izglītību un apmācību ir pārtraukušas priekšlaicīgi (ELET), ir ievērojami mazāks par ES vidējo rādītāju, un gadu gaitā ir ievērojami samazinājusies atšķirība starp dzimumiem. ELET rādītājs 2023. gadā 18–24 gadus vecu jauniešu grupā bija 7,7 %, kas ir mazāk nekā ES vidēji (9,5 %) un iekļaujas ES līmeņa mērķrādītājā (zem 9 %), kurš jāsasniedz līdz 2030. gadam⁸. Lauku teritorijās šis rādītājs joprojām ir augstāks (9,5 %). Vīrieši biežāk nekā sievietes priekšlaicīgi pamet skolu (10 % salīdzinājumā ar 5,5 %), taču šī atšķirība pēdējo desmit gadu laikā ir pastāvīgi samazinājusies no 7,8 procentpunktiem 2013. gadā līdz 4,5 procentpunktiem 2023. gadā un tuvojas ES vidējam rādītājam (3,6 procentpunkti).

Latvijas izglītības sistēmas sniegums pamatprasmju ziņā ir salīdzinoši labs, un zemu sasniegumu rādītājs ir zemāks par vidējo. Saskaņā ar 2022. gada Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultātiem Latvijas 15 gadus veco jauniešu kopējais sniegums matemātikā ir pasliktinājies, ir saglabājies stabils lasīšanā⁹ un nedaudz uzlabojies dabaszinātnēs (Eiropas Komisija, 2024. gads). Salīdzinot ar 2018. gada rezultātiem, to izglītojamo īpatsvars, kuriem ir vājas sekmes dabaszinātnēs, samazinājās par 2 procentpunktiem līdz 16,5 %, kas ir krietni zem ES vidējā rādītāja (24,2 %) un tikai par 1,5 procentpunktiem virs ES līmeņa mērķrādītāja (15 %), kurš jāsasniedz līdz 2030. gadam. Turpretī to izglītojamo īpatsvars, kuriem ir zemi sasniegumi matemātikā, palielinājās par 4,8 procentpunktiem līdz 22,2 %, kas ir mazāk nekā ES līmenī (6,6 procentpunkti) un joprojām ir par 7,3 procentpunktiem zem ES vidējā rādītāja (29,5 %). Nav novērojamas dzimumu atšķirības, izņemot lasīšanā, kur zēni ir vairāk pārstāvēti to izglītojamo vidū, kuriem ir vājas sekmes, un atšķirība par labu meitenēm ir 10,6 procentpunkti.

To izglītojamo īpatsvars, kuriem ir labākās sekmes visās trijās jomās, desmit gadus ir bijis zemāks par ES vidējo rādītāju. To izglītojamo īpatsvars, kuriem ir labākās sekmes lasīšanā¹⁰, kopš 2012. gada ir saglabājies stabils, bet matemātikā tas samazinājās par 2 procentpunktiem laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam līdz 6,4 %, kas ir zem ES vidējā rādītāja (7,9 %). Savukārt dabaszinātnēs šis rādītājs tajā pašā laikposmā palielinājās par 1,5 procentpunktiem, sasniedzot 5,2 % (ES: 6,9 %). Runājot par dzimumu atšķirībām, Latvijas zēni parasti uzrāda labākās sekmes matemātikā (3,1 procentpunkts) un dabaszinātnēs (1,6 procentpunkti), bet ne tik ļoti lasīšanā (-2,3 procentpunkti), kas atbilst ES tendencēm.

Latvijas izglītības sistēma kopumā nodrošina līdztiesību, un izglītojamo sociālekonomiskajam statusam ir ierobežota ietekme uz mācīšanās sasniegumiem. Vidēji sociālekonomiskais stāvoklis veidoja 13,2 % no sasniegumu atšķirībām matemātikā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (17,8 %). Saskaņā ar PISA 2022 datiem Latvijā ir viena no vismazākajām sociālekonomiskajām plaisām zemu sasniegumu ziņā matemātikā (28 procentpunkti salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (37,1 procentpunkts)). Lai gan izglītojamo (no zemākās sadalījuma kvartiles) zemu sasniegumu īpatsvars kopš 2018. gada ir palielinājies par 9,6 procentpunktiem, sasniedzot 36,9 %, 2022. gadā tas joprojām bija krietni zem ES vidējā rādītāja (36,9 % salīdzinājumā ar 48 % ES līmenī). Sociālekonomiskā sadalījuma augšējā kvartilē nav notikušas nekādas izmaiņas.

Pamatprasmju līmenis ievērojami atšķiras atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona un skolas veida. PISA 2022 rezultāti apstiprina, ka piekļuve kvalitatīvai izglītībai joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas: lielākās pilsētu skolās, jo īpaši galvaspilsētā Rīgā, joprojām bija daudz labākas sekmes nekā mazās lauku skolās, un matemātikā ir novērojama 43 punktu atšķirība. Atšķirības starp dažādiem skolu veidiem ir vēl lielākas, jo izglītojamie no valsts ģimnāzijām uzrāda ievērojami augstākas sekmes nekā izglītojamie no vidusskolām un pamatskolām ar attiecīgi 52 un 72 punktu atšķirībām (Geske et al., 2023. gads).

Bažas rada iebiedēšanas izplatība. 29,3 % izglītojamo ir norādījuši, ka vismaz dažas reizes mēnesī ir saskārušies ar iebiedēšanu, kas ir augstākais rādītājs ES. Pakļautība iebiedēšanai ir saistīta ar 13 punktu kritumu matemātikas sekmēs. Turpretī 76,7 % Latvijas 15 gadus veco jauniešu jūtas kā piederīgi skolai salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, kas ir 72,4 %. Piederības sajūta ir saistīta ar skolēnu matemātikas sekmju mērenu pieaugumu (+7 punkti).

Ir grūti atjaunot pedagoģisko darbaspēku. Neraugoties uz valdības centieniem, skolotāja darbs jauniem absolventiem joprojām ir salīdzinoši nepievilcīga izvēle (Eiropas Komisija, 2023. gads). Topošo skolotāju pārkvalifikācijas programmas¹¹ ir apliecinājušas savas sekmes un turpina piesaistīt jaunus dalībniekus gan ar mācīšanas pieredzi, gan bez tās. Tomēr 37,5 % skolotāju ir vecāki par 55 gadiem (ES vidējais rādītājs ir 24,8 %)¹², tādēļ maz ticams, ka ar minētajām programmām pietiks, lai papildinātu mācībspēkus.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis izmaiņas skolu mācību programmā. Par obligātu mācību priekšmetu 2024./2025. mācību gadā tiks noteikta “valsts aizsardzības mācība”, un vēsturi atjaunos kā atsevišķu mācību priekšmetu vidusskolās. Turklāt no 2026./2027. gada skolām būs jāsāk pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas un jāaizstāj tā ar kādu no ES oficiālajām valodām. Skolu sagatavotības līmenis otras svešvalodas, kas nav krievu valoda, mācīšanai ir atšķirīgs. Dažas skolas jau ir sākušas pakāpenisku pāreju no krievu uz franču vai vācu valodu. Citās skolās krievu valoda ir vienīgā piedāvātā iespēja, jo trūkst citu valodu skolotāju. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir paziņojusi par plāniem šogad nodrošināt valodu skolotāju apmācību.

Latvija plāno noteikt, ka no 2024./2025. mācību gada skolas apmeklēšana ir obligāta visiem skolas vecuma bērniem, kas pārvietoti no Ukrainas¹³. Gandrīz 4000 ukraiņu bērnu jau apmeklē Latvijas skolas, bet tiek lēsts, ka ir vēl 2000 bērnu obligātajā izglītības vecumā, kuri nav reģistrēti nevienā Latvijas izglītības iestādē. Plānoto izmaiņu mērķis ir veicināt visu Ukrainas bērnu labbūtību, nodrošināt, ka viņi ir iesaistīti mācīšanās procesā un apgūst mācību programmu, kā arī palīdzēt viņiem plašāk integrēties Latvijas sabiedrībā. IZM nodrošina dažādus atbalsta veidus: individuālas mācību programmas izglītojamiem, valodu apguves iespējas bērniem un vecākiem un virkni neformālās izglītības pasākumu, lai palīdzētu Ukrainas bērniem un jauniešiem saglabāt dzimto valodu, tradīcijas un kultūras vērtības (sk. arī 1. izcēlumu). Ir ierosināts piešķirt 4 miljonus EUR skolām papildu latviešu valodas stundām, mācīšanās asistentiem un mācību materiāliem.

4. Profesionālā izglītība un apmācība

Latvija turpina uzlabot savas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas elastību. Pēc 2023. gadā pieņemtajiem regulējuma grozījumiem PIA iesaistītie izglītojamie pēc absolvēšanas tagad var saņemt valsts atzītu dokumentāciju par profesionālās kvalifikācijas daļēju pabeigšanu, profesionālās vidējās izglītības diplomu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Profesionālās kvalifikācijas sertifikāti ir pieejami arī digitālā formātā, un tiek plānots visus PIA diplomus/sertifikātus nodrošināt digitāli. Mērķis ir padarīt PIA sistēmu elastīgāku un dot izglītojamajiem iespēju uzlabot prasmes visa mūža garumā.

PIA mācību programmas ir pielāgotas, lai nodrošinātu darba tirgus vajadzības un uzlabotu kvalitāti. No 2023. gada visām PIA iestādēm ir uzdots uzņemties vadību vismaz vienā nozarē, ar citām PIA iestādēm koordinēt PIA mācību programmu izstrādi un pārskatīšanu un nodrošināt skolotāju un pasniedzēju pietiekamu prasmju pilnveidi. Laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam valsts apstiprināja 102 jaunas paraugprogrammas 187 profesionālajām kvalifikācijām un atjaunināja programmas, lai nodrošinātu nozaru vajadzības. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrijas 2020. gadā uzsāktās absolventu gaitu apzināšanas politikas iniciatīvas ietvaros 2024. gadā tika publicēts PIA absolventu gaitu apzināšanas rīks, kura mērķis ir palīdzēt izstrādāt un pielāgot PIA kursu piedāvājumu identificētajām vajadzībām.

Pasākumi PIA pievilcības uzlabošanai uzrāda daudzsološus sākotnējos rezultātus. Latvijā 43,9 % skolēnu vidējā līmeņa izglītībā¹⁴ piedalās izglītības programmās ar profesionālu ievirzi salīdzinājumā ar 52,50 % ES (2022. gada dati)¹⁵. Arī neseno PIA absolventu nodarbinātības līmenis ir zemāks par ES vidējo rādītāju (74,8 % 2023. gadā salīdzinājumā ar 81 % ES mērogā)¹⁶. Tomēr pēdējos gados vidējā arodizglītībā uzņemto izglītojamo skaits ir palielinājies no mazāk nekā 24 000 laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam līdz 24 885 izglītojamiem 2022. gadā, savukārt vidējā izglītībā uzņemto izglītojamo skaits ir saglabājies stabils, proti, aptuveni 60 000¹⁷. Tāpat vidējās arodizglītības absolventu skaits palielinājās no 3996 personām 2021 gadā līdz 4149 personām 2022. gadā¹⁸. Neraugoties uz terciāro izglītojamo kopējā skaita samazināšanos¹⁹, īsā cikla terciārās arodizglītības izglītojamo skaits ir palielinājies no 13 868 terciārās izglītības izglītojamiem 2020. gadā līdz 14 344 izglītojamiem 2022. gadā, un tā ir pozitīva tendence²⁰.

5. Augstākā izglītība

Terciāro izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars ir augsts, tomēr starp dzimumiem joprojām ir liela atšķirība. 2023. gadā terciāro izglītību bija ieguvis 45,1 % Latvijas iedzīvotāju 25–34 gadu vecuma grupā; šis rādītājs apsteidz ES vidējo rādītāju (43,1 %) un atbilst ES līmenī izvirzītajam mērķrādītājam (45 %), kurš jāsasniedz līdz 2030. gadam²¹. Tomēr, lai gan terciārās izglītības ieguves (TII) rādītājs jaunu sieviešu vidū (57,3 %) ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (48,8 %), TII rādītājs vīriešu vidū ir krietni zem ES vidējā rādītāja (33,6 % salīdzinājumā ar 37,6 %). Tādējādi atšķirība starp dzimumiem ir viena no lielākajām ES.

Zems absolventu īpatsvars STEM jomā, it sevišķi sieviešu vidū. 2022. gadā 19,7 % absolventu bija STEM absolventi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES (vidēji 26,6 %). No tiem tikai aptuveni trešdaļa (33,1 %) bija sievietes (jeb 6,5 % no visiem absolventiem salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, kas ir 9,4 %). STEM absolventu īpatsvars 20 līdz 29 gadu veco iedzīvotāju vidū, proti, 14,7 uz 1000²², pēdējo desmit gadu laikā nav būtiski mainījies un joprojām ir daudz zemāks nekā ES vidējais rādītājs (23 %).

Terciārās izglītības kvalifikācija sniedz skaidras priekšrocības darba tirgū. 2023. gadā nesen absolvējušo²³ nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 34 gadiem bija viens no augstākajiem ES (93,6 %) salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (87,7 %)²⁴. Tas ir krasā pretstatā PIA absolventu (šajā pašā vecuma grupā) nodarbinātības līmenim, kas 2023. gadā bija 74,8 %; tas krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja (81 %)²⁵ un ir par gandrīz 20 procentpunktiem zemāks nekā terciārās izglītības absolventu vidū tajā pašā vecuma grupā (sk. 2. attēlu).

2. attēls. Nesen absolvējušo nodarbinātības līmenis 2023. gadā (%)

Latvija veic pasākumus nolūkā palielināt doktorantūras absolventu skaitu. 2024. gadā tika grozīts Augstskolu likums, lai ieviestu jaunu doktorantūras modeli, kas nodrošina pienācīgu atalgojumu doktorantiem studiju laikā un paredz vienotu doktorantūras procesu. Grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. maijā, bet jaunais doktorantūras modelis tiks pilnībā ieviests tikai no 2027. gada 1. janvāra. Pētnieku un doktorantūras absolventu trūkums ir šķērslis Latvijas pētniecības un inovācijas sistēmas stiprināšanai un apdraud tās konkurētspēju (ETM 2023. gads). 2022. gadā uz 1000 iedzīvotājiem 25–34 gadu vecuma grupā bija 0,3 doktorantūras absolventi (ES vidējais rādītājs: 1,3), kas ir mazāk nekā 2015. gadā (0,5)²⁶.

IZM ievieš jaunu finansēšanas modeli valsts universitātēm, un tas palielinās to autonomiju publiskā finansējuma iekšējā sadalē. Pašreizējais finansēšanas modelis, kura pamatā ir valsts finansēto studiju vietu skaits, rada stimulu universitātēm aizpildīt finansētās vietas, nevis koncentrēties uz kvalificētu absolventu sagatavošanu. Tas nozīmē zemākas uzņemšanas prasības un augstākus neabsolvēšanas rādītājus.

Saskaņā ar jauno sistēmu finansējums tiks piešķirts, pamatojoties uz absolventu skaitu. Universitātes lems par to, cik daudz studentu uzņems pilnībā finansētās, maksas un līdzmaksājuma studiju vietās. Pāreja uz iestādes līmeņa finansēšanas modeli ļaus augstākās izglītības iestādēm piešķirt pieejamo finansējumu saskaņā ar to mērķiem, galveno uzmanību pievēršot mācību kursu kvalitātei. Tās arī varēs pieņemt lēmumus, pamatojoties uz programmas izmēru, izmaksām un pieprasījumu. Tomēr valsts pieprasīs, lai universitātes apmāca noteiktu skaitu speciālistu valsts nozīmes nozarēs, piemēram, STEM jomās. Pēc sākotnējā izmēģinājuma posma sistēma 2026. gadā būtu jāpaplašina, attiecinot to uz visām valsts universitātēm.

6. Pieaugušo izglītība

Pieaugušo iesaiste izglītībā joprojām ir problemātiska. To pieaugušo īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kas iesaistīti izglītībā (pēdējās 12 nedēļās), samazinājās no 39 % 2016. gadā (nedaudz virs ES vidējā rādītāja (37,4 %)) līdz 34,1 % 2022. gadā²⁷. Tas ir par 5 procentpunktiem mazāk nekā vidēji ES (39,5 %) un 25,9 procentpunktus zem valsts 2030. gada mērķrādītāja, kas paredz, ka katru gadu izglītībā iesaistās 60 % pieaugušo. Šis rādītājs samazinājās gan vīriešu, gan sieviešu vidū, lai gan ir daudz augstāks sievietēm (41,3 % salīdzinājumā ar 26,5 %)²⁸.

Latvija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu pieaugušo izglītības sistēmu, taču problēmas joprojām pastāv. Lai uzlabotu pieaugušo izglītības vispārējo kvalitāti, Latvija ir pievērsusies neformālās izglītības uzlabošanai un atzīšanai. Kopš 2022. gada neformālajām programmām ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem attiecībā uz mācību rezultātiem, saturu un valodu. Pēc pabeigšanas dalībniekiem tagad tiek izsniegts sertifikāts. 2023. gadā, pieņemot jaunus apstiprinošus noteikumus, tika izveidots vienots satvars digitālo prasmju novērtēšanai arī neformālās programmās. Neraugoties uz to, 2023. gada valsts revīzijas ziņojumā²⁹ konstatēts, ka Latvijas pašreizējai valsts līdzfinansētajai pieaugušo izglītības sistēmai ir 1) jāpalielina mazkvalificētu pieaugušo līdzdalības līmenis; 2) jākoncentrējas uz darba tirgus vajadzību nodrošināšanu; 3) jāuzlabo prognozēšanas un pārvaldības modeļi.

Īpaši satraucošs ir zemais digitālo prasmju līmenis pieaugušo vidū. Latvijas vispārējais rakstpratības līmenis joprojām ir ļoti augsts, proti, 99,89 % (vidējais rādītājs pasaulē ir 91,79 % ³⁰). Kā liecina PISA 2022 rezultāti, jauniešiem ir labi rezultāti matemātikā un dabaszinātnēs, un viņiem ir augsts digitālās pratības līmenis, proti, 81 % jauniešu vecumā no 16 līdz 19 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes (ES vidējais rādītājs ir 69 %). Tomēr tikai 51 % pieaugušo (vecumā no 16 līdz 74 gadiem) ir digitālās pamatprasmes, kas ievērojami atpaliek no programmas “Digitālā Eiropa” mērķa līdz 2030. gadam panākt, ka tas ir 80 %.

ES fondi turpinās atbalstīt prasmju pilnveides pasākumus Latvijā. Laikposmā no 2016. līdz 2023. gadam vairāk nekā 66 500 pieaugušo sekmīgi pabeidza Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta programmas savas profesionālās kompetences uzlabošanai. Latvija 2021.–2027. gada periodā turpinās ieguldīt pieaugušo izglītībā ar 61,4 miljoniem EUR no ESF+. ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā Latvijas plāna ietvaros tiks izstrādāts ilgtspējīgs pieaugušo izglītības satvars un izmēģināta individuālo mācību kontu un trīs nozaru prasmju fondu koncepcija.