Education and Training Monitor 2023

1. Skolotāja profesija

Skolotāju trūkums ir acīmredzams, taču nav precīzu datu par tā apmēru. Par skolotāju trūkumu tiek ziņots arvien biežāk, tomēr nav pieejami visaptveroši skaitļi. Neatkarīgās Izglītības biedrības 2018. gada septembrī veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 200 skolu vadītāji, tika konstatēts, ka skolotāju trūkums novērojams 65 % skolu. Pirms 2022./2023. mācību gada sākuma Latvijas presē tika ziņots par aptuveni 2000 vakanču pilnas vai nepilnas slodzes darbam. Process vakanču apsekošanai valsts līmenī joprojām ir neskaidrs, jo vēsturiski par vakancēm atbild pašvaldības; Latvijā skolu finansējumu parasti nodrošina tieši pašvaldības. Pirmais mēģinājums valsts līmenī nodrošināt publiski pieejamu informāciju par trūkstošajiem skolotājiem bija interaktīvas vakanču kartes izveide 2022. gada pavasarī.Šī karte tika izveidota Eiropas Sociālā fonda projekta “Esi skolotājs” ietvaros. Tomēr uzrādītie skaitļi nav precīzi, jo skolas informāciju iesniedz brīvprātīgi. Kopējais izsludināto vakanču skaits 2022. gada maijā bija 952, taču tā paša gada oktobrī neaizpildītas bija 394 un decembrī — 376 vakances¹.

Aizvien biežāk izskan viedokļi, ka problēmas risināšanā aktīvāk jāiesaistās rīcībpolitikas veidotājiem. Rīcībpolitikas veidotāji līdz šim paļāvās uz faktu, ka, samazinoties bērnu skaitam, attiecīgi samazinātos arī nepieciešamo skolotāju skaits un tādējādi vajadzīgā skolēnu–skolotāju attiecība tiktu panākta bez mērķorientētas rīcības. Prognozes tik tiešām liecina, ka līdz 2040. gadam audzēkņu skaits (vecumā no 0 līdz 16 gadiem) Latvijas skolās samazināsies par aptuveni trešdaļu, t. i., 32,3 % (ES — vidēji 9,7 %)². Tomēr, tā kā liela daļa (36,9 %) Latvijas skolotāju tuvojas pensijas vecumam (1. attēls), ja darbam šajā profesijā netiks piesaistīti jauni skolotāji, nākamajā desmitgadē var rasties grūtības nodrošināt pietiekamu skaitu skolotāju.

1. attēls. Skolotāji (ISCED 1.–3. līmenis) pa vecuma grupām, 2021

Valdība veic pasākumus, lai mazinātu skolotāju trūkumu. 2018. gadā valdība nolēma nosacījumus zinātnisko priekšmetu pasniegšanai uz laiku atvieglot, dodot iespēju STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) augstskolu studentiem skolotāja–mentora vadībā vienu gadu mācīt pamatskolā vai vidusskolā. 2020. gadā valdība nolūkā risināt augošā skolotāju trūkuma problēmu grozīja skolotāja profesijas noteikumus un ieviesa alternatīvus veidus, kā kļūt par skolotāju (sk. 1. izcēlumu). Turklāt ar iniciatīvām “Esi skolotājs” un “Mācītspēks” tiek īstenoti centieni piesaistīt jaunus skolotājus no citām profesijām.

Satraucoša problēma vispārējās izglītības jomā ir skolotāju atbirums. Par vēlmi nākamo piecu gadu laikā pamest skolotāja darbu Latvijā ziņojuši 38 % skolotāju (ESAO vidēji — 25 %). Turklāt profesiju pamest vēlas tieši gados jaunāki skolotāji: nākamo piecu gadu laikā pamest profesiju vēlas 26 % no Latvijas skolotājiem, kuriem ir 50 gadu vai mazāk; šis rādītājs krietni pārsniedz ESAO vidējo rādītāju (14 %). Attiecībā uz apmierinātību ar darbu — to Latvijas skolotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka skolotāja darbs ir sabiedrībā novērtēta profesija, ir augstāks nekā vidēji ES (attiecīgi 23,3 % un 17,7 %). Tomēr tikai 65,4 % skolotāju norāda, ka otrreiz izvēlētos kļūt par skolotāju; salīdzinājumam ES-22 vidēji — 77,6 %³. Tika noskaidrots, ka skolotāja profesijas izvēlē spēcīgi ietekmējošie faktori ir ienākumu stabilitāte un darbvietas drošība.

Neraugoties uz pastāvīgiem uzlabojumiem, skolotāja profesiju salīdzinoši nepievilcīgu padara zemais likumā paredzētais atalgojums⁴ un lielā darba slodze. Kopš 2016. gada, kad tika pieņemts jauns skolotāju darba samaksas modelis, valdība skolotāju atalgojumu ir pakāpeniski palielinājusi. Saskaņā ar jauno modeli skolotāju algas aprēķina, izmantojot formulu, kurā ņemta vērā algas likme, nedēļā nostrādāto stundu skaits un darba slodze. Tā rezultātā 2016.–2021. gada periodā skolotāju algas Latvijā palielinājās par 59 % (ESAO – vidēji par 18 %), tomēr tās joprojām ir zemākas par vidējām algām starptautiskā līmenī⁵. 2023. gada aprīlī valdība grozīja Ministru kabineta noteikumus, lai skolotājiem un akadēmiskajam mācībspēkam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim palielinātu zemāko mēneša algas likmi, kā arī līdzsvarotu skolotāju darba slodzi. Turklāt 2023. gada jūnijā, lai vienotos par minimālajām prasībām darba slodzes noregulēšanai, valdība sadarbībā ar sociālajiem partneriem apstiprināja vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, arī atbalsta personālam. Valdība arī nesen atteicās no pieejas “nauda seko skolēnam”, ieviešot finansēšanas sistēmu, kas balstīta uz skolēnu skaitu katrā pašvaldībā (Eiropas Komisija, 2022); šī sistēma varētu samazināt atšķirības starp skolām darba samaksas un apstākļu ziņā, kā arī uzlabot vispārējo kvalitāti⁶. Tomēr vērtēt jaunās sistēmas ietekmi ir pāragri.

Normatīvajos aktos ir noteikts zemākais algu līmenis, taču augstāki atalgojuma līmeņi nav noteikti. Tomēr ir noteikti algas griesti, proti, alga nedrīkst pārsniegt zemāko algas likmi par vairāk kā 50 %. Skolu vadītāji var brīvi lemt par lielāko daļu piemaksu un algas pielikumu, piemēram, par prēmijām par sasniegtajiem rezultātiem un samaksu par virsstundām un ārpusklases nodarbībām, kas var sasniegt 50 % no skolotāja pamatalgas. Tā rezultātā pamatizglītības otrā posma skolotāji strādā vidēji par 46 % vairāk nekā 30 stundas nedēļā, kas ir likumā noteiktais mācīšanas laiks; no visām ESAO aplūkotajām valstīm, par kurām pieejami dati, tā ir lielākā atšķirība starp likumā noteikto un reālo mācīšanas laiku.

Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana ir obligāta prasība skolotājiem visos izglītības līmeņos. Skolotājiem profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai ikkatrus 3 gadus jāvelta 36 stundas. Ir daudz veidu un formātu, kā skolotāji var paaugstināt profesionālo kvalifikāciju, taču to salīdzinošā rezultativitāte nav mērīta.

2. Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

Agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē (APIA) piedalās gandrīz visi bērni vecumā no trim gadiem līdz obligātās izglītības uzsākšanas vecumam, taču jaunāku bērnu vidū šis rādītājs ir zemāks. 2021. gadā agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē bija reģistrēti 94,5 % bērnu vecumā no trim līdz sešiem gadiem, kas ir ievērojami vairāk nekā ES vidēji (92,7 %) un daudz neatpaliek no ES līmenī nospraustā mērķrādītāja (96 %), kas jāsasniedz līdz 2030. gadam⁸. 2021. gadā to bērnu īpatsvars, kuri ir jaunāki par trim gadiem un saņem bērnu formālās aprūpes pakalpojumus, bija 31 %, bet 2022. gadā šis skaitlis pieauga līdz 32,7 %, tomēr tas joprojām ir zemāks par ES vidējo rādītāju (35,7 %)⁹.

Kvalitatīvas APIA nodrošināšana pietiekamā apmērā joprojām ir prioritāte. Latvijas Izglītības likumā ir noteikts, ka visiem bērniem, sākot no 18 mēnešu vecuma, ir likumiskas tiesības uz vietu APIA iestādē. Tomēr dažos reģionos, it sevišķi Rīgai tuvējās pašvaldībās, valsts nodrošināto APIA vietu trūkst, kā arī uz tām ir ilgi jāgaida. Tas var nesamērīgi ietekmēt zemu ienākumu ģimenes, kurām ir mazāk iespēju izmantot privātā sektora piedāvātās alternatīvas, jo to izmaksas ir salīdzinoši lielas. Valdības pieņemtajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir izvirzīts mērķis uzlabot APIA pieejamību bērniem vecumā no viena līdz četriem gadiem.

Pieaug privāto pirmsskolas izglītības iestāžu skaits, jo īpaši galvaspilsētā Rīgā. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021./2022. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītības programmas apguva 99 500 bērnu; no tiem 83,8 % bērnu apguva programmas latviešu valodā un 15,3 % – krievu valodā. Lielākā daļa bērnu ir reģistrēti valsts pirmsskolas izglītības iestādēs, taču vairāk nekā 11 % no kopskaita reģistrēti privātajās pirmsskolas iestādēs. Salīdzinot ar 2020./2021. mācību gadu, pirmsskolas iestāžu skaits ir pieaudzis no 643 līdz 651 un privāto pirmsskolas iestāžu skaits — no 147 līdz 155. Pēdējās desmitgades laikā privāto pirmsskolas izglītības iestāžu skaits Rīgā ir trīskāršojies¹⁰.

3. Skolu izglītība

Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, Latvijā ir daudz mazāk personu, kuras izglītību un apmācību ir pārtraukušas priekšlaicīgi (ELET), un gadu gaitā ievērojami samazinājusies atšķirība starp dzimumiem. 2022. gadā ELET rādītājs 18–24 gadus vecu jauniešu grupā bija 6,7 %, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā (7,3 %) un ES vidēji (9,6 %) un iekļaujas ES līmeņa mērķrādītājā (zem 9 %), kurš jāsasniedz līdz 2030. gadam. Lauku teritorijās šis rādītājs joprojām ir augstāks (9 %). Turklāt to vīriešu īpatsvars, kuri izglītību vai apmācību pārtrauc priekšlaicīgi, joprojām ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā sieviešu vidū (9,3 %, salīdzinot ar 4 %). Tomēr gadu gaitā ELET rādītājs vīriešu vidū ir pastāvīgi krities, turklāt daudz straujāk nekā ELET rādītājs sieviešu vidū (attiecīgi –7,4 un –3 procentpunkti kopš 2010. gada). Tā rezultātā atšķirība starp sieviešu un vīriešu rādītāju ir pakāpeniski samazinājusies no 8,4 procentpunktiem 2010. gadā līdz 5,3 procentpunktiem 2022. gadā, lai gan tā joprojām ir lielāka nekā ES vidēji (3,1 procentpunkts).

Vairāk nekā piektdaļai piektklasnieku ir vājas sekmes lasīšanā. Saskaņā ar 2021. gada Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma (PIRLS) rezultātiem 22 % Latvijas piektklasnieku¹¹ lasītprasmes ziņā labākajā gadījumā sasniedz zemāko starptautisko etalonlīmeni un augsts teksta izpratnes līmenis (t. i., augstākais starptautiskais etalonlīmenis) ir tikai 8 % skolēnu. Meitenes zēnus pārspēj par 28 procentpunktiem, kas norāda uz ievērojamu atšķirību starp dzimumiem, kura turpina saglabāties visos izglītības ciklos; to apliecina arī rezultāti, kas iegūti ESAO Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (PISA), kurā vērtē piecpadsmitgadnieku lasīšanas prasmes.

Noteikta ietekme uz lasītprasmi — lai arī salīdzinoši nelielā mērā — ir sociālekonomiskajam statusam. PIRLS ietvaros novērtēto spēju atšķirības starp bērniem ar augstāku sociālekonomisko statusu un zemāku sociālekonomisko statusu ir vidēji 66 punkti¹². Atšķirības lasītprasmes rezultātos starp piecpadsmitgadniekiem ar attiecīgi augstu vai zemu sociālekonomisko statusu tika konstatētas arī PISA 2018. gada apsekojumā; tas liecina, ka izglītības sistēmā ir nevienlīdzības problēmas.

Bažas rada fakts, ka plašumā vēršas iebiedēšana un labbūtību mazinošas situācijas. Personas pakļaušana regulārai iebiedēšanai (aptuveni reizi nedēļā; par to ziņojuši 13,7 % skolēnu) var pasliktināt lasītprasmes rezultātus. Skolēni, kuri tiek regulāri iebiedēti, PIRLS vidēji saņem tikai 483 punktus; tas ir par gandrīz 60 punktiem mazāk nekā skolēniem, kuri ziņo, ka netiek iebiedēti. Arī bērniem, kuri tiek pakļauti iebiedēšanai tiešsaistē, mēdz būt daudz vājāka lasītprasme, nekā tiem bērniem, kuri ar to nesaskaras (Eiropas Komisija, 2023). Runājot par labbūtību, aptuveni puse bērnu bieži saskaras ar neveselīgām situācijām, piemēram, ierodoties skolā, jūtas noguruši (51 %) vai izsalkuši (49 %). Lai gan šie dati neuzrāda, kāpēc rodas šādas situācijas, tie liecina, ka daudzi bērni saskaras ar apstākļiem, kuri var negatīvi ietekmēt viņu labbūtību. Arī šādi apstākļi — jo īpaši izsalkuma sajūta — nelabvēlīgi ietekmē lasītprasmi (21,5 punktu atšķirība). Minētie konstatējumi liecina, ka ikvienā rīcībpolitikā, kuras mērķis ir rezultatīvi uzlabot pamatprasmju līmeni, papildus mācību aspektam ir jāņem vērā vēl virkne citu faktoru.

Valdība ir īstenojusi vairākus pasākumus, lai mudinātu pašvaldības racionalizēt savus skolu tīklus. Papildus jaunajam 2022. gadā ieviestajam skolu finansēšanas principam (sk. 1. nodaļu), kā arī jaunajiem minimālajiem kvalitātes kritērijiem, kas skolām jāizpilda, lai tās turpinātu saņemt valsts finansējumu (Eiropas Komisija, 2022), valdība ir arī pagarinājusi termiņu, kurā pašvaldības varēs pieteikties uz investīciju finansējumu, lai vidusskolas (t. i., 1.–12. klašu skolas) pārveidotu par pamatskolām (t. i., 1.–9. klašu skolām). Šim nolūkam no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma ir piešķirti vairāk nekā 30 miljoni EUR. Valdības plāns ir mudināt pašvaldības veidot spēcīgas pamatizglītības skolas ārpus lielām pilsētām, ilgtspējīgi investējot, lai izveidotu modernu un energoefektīvu vidi, mācību tehnoloģijas un nodrošinājumu, kā arī ilgtspējīgu infrastruktūru¹³.

Pakāpeniskā skolu tīkla konsolidācija varētu arī palīdzēt efektīvāk izmantot resursus. Valdības izdevumi izglītībai 2021. gadā nemainīgi pārsniedza ES vidējo līmeni gan kā IKP daļa (5,6 % salīdzinājumā ar 4,9 % vidēji ES), gan kā valdības kopējo izdevumu daļa (12,6 % salīdzinājumā ar 9,4 % vidēji ES), tomēr plašais un neefektīvais skolu tīkls joprojām rada slogu uz resursu sadali. Salīdzinoši liela daļa no Latvijas izglītības budžeta bija veltīta starppatēriņam (18,5 %) un bruto kapitāla veidošanai (14 %), kas ievērojami pārsniedz ES vidējos rādītājus (attiecīgi 13,1 % un 7,4 %), savukārt skolotāju algas veidoja 62,5 % izglītības izdevumu salīdzinājumā ar 64,5 % vidēji ES¹⁴. 2023. gada budžetā finansējums izglītībai un zinātnei ir palielināts par vairāk nekā 180 miljoniem EUR, lai nodrošinātu algu pieaugumu skolotājiem, veicinātu izcilību augstākajā izglītībā, kā arī uzlabotu zinātnes un pētniecības kapacitāti ekonomiskajai pārveidei.

4. Profesionālā izglītība un apmācība

Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) pievilcība Latvijā uzlabojas. 2021. gadā četri no desmit skolēniem (t. i., 43,3 %) vidējās izglītības līmenī mācījās profesionālās izglītības programmās; tas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā. Ir pieaudzis arī PIA absolventu nodarbinātības līmenis — no 70,2 % 2020. gadā līdz 75,2 % 2022. gadā (ES vidējais rādītājs: 76,4 %). Turklāt ir palielinājies vidusskolas un pēcvidusskolas līmeņa PIA audzēkņu kopējais skaits — 2021. gadā attiecīgi 24 1203 un 3477 (salīdzinot ar 23 295 un 3280 audzēkņiem 2020. gadā).

Latvija turpina modernizēt PIA atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Valsts īstenošanas plānā, kas tika sagatavots, reaģējot uz Padomes 2020. gada Ieteikumu par PIA un Osnabrikas deklarāciju¹⁵, PIA modernizācijai Latvijā ir izvirzīti vairāki mērķi. Proti: i) uzlabot skolotāja profesijas pievilcību, ii) nodrošināt, ka izglītības un apmācības piedāvājums ir mūsdienīgs un novērš digitālo prasmju trūkumu, nodrošinot darba tirgū nepieciešamās prasmes, iii) nodrošināt iekļaujošu un drošu izglītību visiem, iv) līdz 2027. gadam palielināt pieaugušo iesaisti mācībās līdz 12 % un iv) iestāžu un valsts līmenī uzlabot kvalitātes vadības sistēmas.

Latvija ir centusies PIA padarīt elastīgāku. Šajā nolūkā veikti šādi pasākumi: i) 2022. gadā izdarīti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, ii) pastāvīgi tiek pieliktas pūles PIA padarīt elastīgāku, uzlabojot modulāro profesionālās izglītības programmu regulējumu, kā arī principus un procedūras, saskaņā ar kuriem uzkrāj, pārnes un atzīst sasniegtos mācību rezultātus, un iii) izstrādāti dokumenti, ar kuriem apliecina noteiktu profesionālās kvalifikācijas daļu iegūšanu. Papildus tam Latvija ir ieguldījusi darbu māceklības attīstībai formālajā PIA, veicinot ilgtspējīgus sadarbības mehānismus māceklības jomā un īstenojot darba vidē balstītas mācības.

Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām PIA mācību programmas pielāgotas darba tirgus vajadzībām. 2022. gadā ar ES finansiālo atbalstu tika pabeigts projekts nozaru kvalifikācijas sistēmas uzlabošanai un PIA kvalitātes paaugstināšanai. Tā ietvaros tika pārskatītas 14 nozaru kvalifikācijas sistēmas, t. sk. būvniecības, elektronikas, digitālo tehnoloģiju, enerģētikas, kokrūpniecības, ķīmiskās rūpniecības, metālapstrādes, pārtikas un citās industrijās. Projekts arī palīdzēja izstrādāt 202 jaunus profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas, 206 profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumus un to metodiku, kā arī 185 modulārās PIA programmas, kas balstītas uz mācību rezultātiem.

Latvija izmanto PIA, lai uzlabotu digitālās kompetences. Sava atveseļošanas un noturības plāna ietvaros Latvija nesen pieņēma grozījumus valsts augstākās izglītības standartos (spēkā no 2023. gada 1. janvāra), kuri nodrošina, ka “studiju programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas darba pienākumu veikšanai, pētniecībai un mūžizglītībai, kā arī digitālā satura iegūšanai, radīšanai un koplietošanai”.

5. Augstākā izglītība

Terciāro izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars ir augsts, tomēr starp dzimumiem joprojām ir liela atšķirība. Piemēram, 2022. gadā 25–34 gadu vecuma grupā terciāro izglītību bija ieguvuši 45,9 % Latvijas iedzīvotāju; šis rādītājs apsteidz gan ES vidējo rādītāju (42 %), gan ES līmenī izvirzīto mērķrādītāju (45 %), kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Tomēr, lai gan terciārās izglītības ieguves (TII) rādītājs jaunu sieviešu vidū (57,1 %) ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (47,6 %), TII rādītājs vīriešu vidū ir nedaudz zem ES vidējā rādītāja (35,2 % salīdzinājumā ar 36,5 %). Tādējādi atšķirība starp dzimumiem ir viena no lielākajām ES (2. attēls).

2. attēls. Atšķirība starp dzimumiem (sievietes - vīrieši) terciārās izglītības ieguvē 25–34 gadu vecuma grupā 2022. gadā (atšķirība procentpunktos)

Joprojām salīdzinoši zems absolventu īpatsvars ir STEM jomā, it sevišķi sieviešu vidū. 2021. gadā vairāk nekā puse absolventu¹⁶ ieguva kvalifikāciju uzņēmējdarbības vai tiesību jomā (27,4 %), veselības vai sociālās aprūpes mācību programmās (18,5 %) vai sociālajās zinātnēs (9,2 %). Kopumā no visiem 2021. gada absolventiem kvalifikāciju STEM jomā ieguva 19,4 %, kas ir nedaudz mazāk nekā 2016. gadā (20,5 %) un krietni zem ES vidējā rādītāja (25,4 %). No visiem 2021. gada absolventiem sievietes bija gandrīz 65 %, taču no STEM absolventiem sievietes bija tikai 31,8 %. Tas rāda, ka, lai gan sievietes terciāro izglītību iegūst biežāk nekā vīrieši, tās krietni retāk izvēlas iegūt grādu STEM jomā¹⁷. Tomēr pozitīvi ir tas, ka pastāvīgi pieaug IKT absolventu īpatsvars un tas joprojām krietni apsteidz ES vidējo rādītāju (5 % salīdzinājumā ar 4,2 %). Latvijā trūkst augsti kvalificēta darbaspēka, jo valstī ir mazs STEM absolventu īpatsvars¹⁸ un akadēmiskā karjera netiek uzskatīta par pievilcīgu. Viens no galvenajiem šķēršļiem Latvijas pētniecības un inovācijas sistēmas stiprināšanai, jo īpaši privātajā sektorā, ir pētnieku un doktorantūras absolventu trūkums¹⁹. Ar Latvijas atveseļošanas un noturības plānu tiek ieviestas dažādas augstākās izglītības sistēmas reformas, kuru mērķis ir augstskolu kursus saskaņot ar industrijas vajadzībām un uzlabot pētnieciskās karjeras pievilcību.

2022. gadā turpināja pieaugt nesen terciāro izglītību ieguvušo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis; šis rādītājs jau tuvojas pirmspandēmijas līmenim. Pēc strauja krituma 2019.–2020. gadā²⁰ nesen²¹ absolvējušo (20–34 gadu vecuma grupā) nodarbinātības līmenis pastāvīgi pieaudzis, 2022. gadā sasniedzot 94,9 %, kas ir par gandrīz 5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā (90 %). Lai gan joprojām nav sasniegts pirmspandēmijas līmenis, šis rādītājs ir viens no augstākajiem ES un joprojām ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju — 86,7 %. Tas ir krasā pretstatā PIA absolventu²² (šajā pašā vecuma grupā) nodarbinātības līmenim, kas 2022. gadā bija 75,2 %; tas krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja (79,7 %) un ir par gandrīz 20 procentpunktiem zemāks nekā terciārās izglītības absolventu vidū tajā pašā vecuma grupā.

6. Pieaugušo izglītība

Latvija savā pašreizējā rīcībpolitikas satvarā pievēršas svarīgām pieaugušo izglītības problēmām, un pēdējos gados ir ievērojami pieauguši dalības rādītāji. Saskaņā ar Darbaspēka apsekojuma datiem 25–64 gadus vecu personu dalība izglītībā un apmācībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas bija pieaugusi no 6,6 %²³ 2020. gadā līdz 9,7 % 2022. gadā; tādējādi gandrīz ir sasniegts 2024. gada mērķrādītājs (10 %), kas tika izvirzīts Izglītības attīstības pamatnostādņu “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” rīcības plānā 2021.–2023. gadam. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam Latvija līdz 2027. gadam plāno sasniegt pieaugušo dalības rādītāju — 12 %, tomēr tas joprojām atpaliek no 2020. gadam izvirzītā ES mērķrādītāja (15 %). Citi rīcībpolitikas mērķi ir: i) uzlabot saiknes starp augstāko un profesionālo izglītību, ii) ieviest prasmju fondus un individuālus mācību kontus un iii) stiprināt darba vidē balstītas mācības, kā arī kvalifikāciju un prasmju atzīšanu.

Neraugoties uz iepriekš minēto, joprojām pastāv noteiktas sistēmiskas problēmas. Lielākie šķēršļi pieaugušo izglītībai Latvijā joprojām ir nepietiekami līdzekļi, ārpusdarba laika trūkums un ģimenes pienākumi. Nenoliedzami trūkst arī skolotāju un pasniedzēju. Lai gan uzņēmumi nodrošina apmācības, 70 % darba devēju ziņo, ka tiem bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka, un 85 % darba devēju ziņo, ka tie saskaras ar grūtībām atrast “labus” darbiniekus. Salīdzinot ar citām profesijām (piemēram, psihologiem), kurām ir līdzīgi kvalifikācijas prasību līmeņi, pedagogu algas joprojām ir zemas, turklāt ir jāuzlabo skolotāju un pasniedzēju spēja labāk izprast pieaugušo izglītojamo vajadzības.

Pieaugušo izglītības un digitālo prasmju veicināšanai būtisks ir ES finansējums. 2021. gadā pamata digitālās prasmes bija tikai 51 % Latvijas iedzīvotāju (ES vidēji: 54 %), turklāt mazkvalificētu iedzīvotāju (42 %) un bezdarbnieku (46 %) vidū šis rādītājs bija vēl zemāks. Lai risinātu šo problēmu, Latvija 2017.–2023. gadā mūžizglītības jomā investēja vairāk nekā 45 miljonus EUR no ESF un valsts līdzekļiem; 2023. gadā 11 000 iedzīvotāju bija iespēja piedalīties digitālo prasmju uzlabošanas programmās. 2021.–2027. gadā pieaugušo izglītības atbalstam no ESF+ atvēlēti aptuveni 52 miljoni EUR. Turklāt iniciatīvas “Nākotnes prasmes” ietvaros Latvija sadarbībā ar privāto sektoru un augstākās izglītības iestādēm turpina atbalstīt pieaugušo dalību starptautiski atzītos tiešsaistes apmācības kursos (Coursera, EdX, Futurelearn u. c.). Visbeidzot, Latvija sava nacionālā atveseļošanas un noturības plāna ietvaros izstrādās un pilotrežīmā ieviesīs individuālus mācību kontus, kuri aptvers arī digitālās prasmes; mērķis ir līdz 2026. gada vidum apmācīt 3500 iedzīvotāju, kā arī īstenot jaunu pieeju, kas paredz līdz 2026. gadam panākt 1000 IKT speciālistu neformālu pašvadītu apmācīšanu.