Ceļošana Eiropā koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas laikā

Covid-19 pandēmijas dēļ dažu pēdējo gadu laikā ceļot ir bijis grūti, taču plašā vakcinācija un ES digitālā Covid sertifikāta ieviešana ir palīdzējusi situāciju atvieglot.

Lai gan lielākā daļa ES valstu ir atcēlušas lielāko daļu ceļošanas un veselības prasību, parādās aizvien jauni koronavīrusa varianti. Vīrusa atkārtotas parādīšanās dēļ ES valstis var būt spiestas (no jauna) ieviest noteiktas ceļošanas vai veselības prasības.

Platforma Re-open EU turpina sniegt jaunāko informāciju no dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm par ceļošanas ierobežojumiem un sabiedrības veselības un drošības pasākumiem. Tā ir pieejama gan kā tīmekļa vietne, gan kā mobilā lietotne.

ES digitālā Covid sertifikāta shēma ir pagarināta līdz 2023. gada 30. jūnijam. Valstu veselības iestādes ir atbildīgas par sertifikāta izdošanu ceļošanas nolūkos – to var pieprasīt kā pierādījumu par vakcināciju, testēšanu vai Covid-19 pārslimošanu.

Plašāka informācija:
Ceļošana uz ES un no ES
Pasažieru tiesības

Eiropa var lepoties ar tūkstošiem gadu senu vēsturi, bagātīgu kultūras mantojumu, elpu aizraujošām ainavām un ceļotāju vidū populārākajiem pasaules tūrisma galamērķiem. No kalnu grēdām līdz smilšu pludmalēm, no gleznainiem laukiem līdz metropolēm, kurās ir tūkstošiem muzeju un mākslas galeriju, – ceļotājam te ir ļoti daudz atklājama un izpētāma. Eiropas Savienība (ES) ir panākusi, ka to izdarīt kļuvis daudz vieglāk.

Piemēram, 26 Eiropas valstu robežas ir iespējams šķērsot bez robežkontroles, un var ņemt līdzi arī suni vai kaķi. Ja nepieciešama veselības aprūpe, tā ir viegli pieejama, un ar eiro ir vieglāk izvēlēties izdevīgākos pirkumus. Savu mobilo tālruni var lietot tāpat kā mājās, bez papildmaksas, un tagad ceļojot var izmantot arī savus tiešsaistes abonementus.

Eiropa piesaista miljoniem tūristu no visas pasaules, bet arī tiem, kas Eiropu sauc par mājām, patīk ceļot un iepazīt tuvākas un tālākas Eiropas pilsētas un valstis.

Ceļošana pa Eiropas Savienību eiropiešiem tagad ir tikpat vienkārša kā savas valsts apceļošana. Kopš atcelta lielākā daļa pasu pārbaužu un ir iespēja 19 ES valstīs izmantot vienoto valūtu eiro, ceļot ir kļuvis daudz vieglāk. Izveidotais vienotais tirgus, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās un preču, pakalpojumu un naudas brīva kustība, piedāvā plašāku izvēli un zemākas cenas.

Nesen ieviestās ceļošanas kartes dod iespēju arvien lielākam skaitam Eiropas jauniešu par brīvu apceļot Eiropu un iepazīt tās bagātīgo kultūras mantojumu.

Eiropas Savienībā ir 27 valstis. Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī izstājās no ES. Saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumu Apvienotajā Karalistē līdz pārejas perioda beigām (t. i., līdz 2020. gada 31. decembrim, ja pārejas periodu nepagarinās) joprojām ir piemērojami ES tiesību akti. Tas nozīmē, ka līdz 2020. gada 31. decembrim ceļotājiem no ES un Apvienotās Karalistes nekas nemainīsies. Plašāku informāciju par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES meklējiet te: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/qanda_20_104

VAJADZĪGIE DOKUMENTI

ES PILSOŅIEM

Pase vai personas apliecība

Bērniem vajadzīga sava pase vai personas apliecība. Ceļošanai pa ES nav vajadzīga vīza.

Pamatojoties uz Šengenas noteikumiem, kas iekļauti ES tiesiskajā regulējumā, vairums ES valstu ir atcēlušas kontroli pie savām robežām. Šengenas līguma dalībnieces ir arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, lai gan tās nav ES dalībvalstis. Tas nozīmē, ka, piemēram, dodoties slēpot uz Šveici, robežu var šķērsot, neuzrādot pasi.

Ja kādā dalībvalstī pastāv nopietns valsts drošības apdraudējums, iekšējo robežkontroli izņēmuma kārtā uz ierobežotu laiku var atjaunot.

Kad dodaties uz valsti, kura atrodas ārpus Šengenas zonas, vai iebraucat no tādas valsts, jums jāuzrāda derīga pase vai personas apliecība. Visas personas, arī ES pilsoņi, kas šķērso ES ārējās robežas (piemēram, iebraucot ES no ārpussavienības valstīm vai valstīm, kuras nav Šengenas zonā), tagad tiek sistemātiski pārbaudītas datubāzēs.

Ceļojot pa Eiropas Savienību, ņemiet līdzi pasi vai personas apliecību, jo iespējams, ka tā būs jāuzrāda personības apliecināšanas vai drošības vajadzībām. Paturiet prātā, ka derīgu personas apliecību var izdot tikai savas valsts iestādes.

Pirms izbraucat no ES, pārbaudiet, kādi dokumenti vajadzīgi ārpussavienības valstī, kuru plānojat apmeklēt:

https://europa.eu/youreurope/citizens/travel/entry-exit/eu-citizen/index_lv.htm

ĀRPUSSAVIENĪBAS VALSTU PILSOŅIEM

Piezīme: Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pilsoņi var ceļot un ieceļot ES valstīs tāpat kā ES pilsoņi, jo šīs četras valstis atrodas Šengenas zonā.

Pase

Vajadzīga derīga pase.

Vīza

Uzturoties ES ne ilgāk kā 90 dienas, vairāk nekā 60 valstu un teritoriju pilsoņiem nav vajadzīga vīza. To valstu saraksts, kuru pilsoņiem nepieciešamas vīzas ieceļošanai Īrijā, ir mazliet citāds nekā ieceļošanai pārējās ES valstīs.

Vīzas pieteikumu var iesniegt tās ES valsts konsulātā vai vēstniecībā, kuru vēlaties apmeklēt (vai galvenās galamērķa valsts konsulātā vai vēstniecībā). Ar Šengenas vīzu var doties uz visām Šengenas zonas valstīm. Ja ir derīga ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi kāda no Šengenas zonas valstīm, līdz 90 dienām var uzturēties arī citās Šengenas zonas valstīs. Lai ieceļotu ES valstīs, kas nav Šengenas līguma slēdzējas, var būt vajadzīga attiecīgās valsts vīza. Sīkāk sk.

https://europa.eu/youreurope/citizens/travel/entry-exit/non-eu-nationals/index_lv.htm

https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/policies/borders-and-visas/visa-policy/apply_for_a_visa_en

PĀRVIETOŠANĀS

PA AUTOCEĻIEM

Vadītāja apliecība

Derīga vadītāja apliecība, kas izdota vienā ES valstī, tiek atzīta visā ES teritorijā, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē.

Jaunizdota vadītāja apliecība tagad ir pēc vienota Eiropas parauga veidota plastikāta karte. Lielākajā daļā valstu jāspēj uzrādīt ne vien derīgu vadītāja apliecību, bet arī transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību.

Ārpussavienības valstu autovadītājiem būtu jāpārbauda, vai ES valstīs, kuras viņi apmeklē, nav vajadzīga starptautiskā vadītāja apliecība, īpaši, ja paredzēts doties uz Īriju, Kipru, Maltu un Spāniju.

Transportlīdzekļa apdrošināšana

Kad ceļojat pa ES, transportlīdzekļa apdrošināšanas polise automātiski nodrošina likumā noteikto minimālo apdrošināšanu (civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu). Tas attiecas arī uz Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici. Ja jums ir visaptveroša apdrošināšana savā valstī, bieži tā ir derīga, arī ceļojot citās valstīs, bet pirms došanās ceļā jāpārbauda, kurās valstīs un cik ilgi tā ir derīga.

Satiksmes negadījuma paziņojuma Eiropas veidlapa, ko var saņemt pie apdrošinātāja vai tiešsaistē, ir standarta dokuments, kas pieejams vairākās valodās un kas vienkāršo tūlītēju paziņojuma aizpildīšanu, ja negadījums noticis citā valstī.

Ceļošanai ES nav obligāta zaļā karte, taču tā noder par starptautiski atzītu minimālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pierādījumu. Ja neņemat līdzi zaļo karti, jums ir vajadzīga apdrošināšanas apliecība.

Nodevas un vinjetes

Daudzās valstīs par ceļu lietošanu ir jāmaksā un ir ieviesta ceļa nodeva (noteiktam ceļa posmam) vai vinjete (noteiktam laikposmam). ES šīs maksas sistēmas uzrauga, lai nodrošinātu, ka tās ir samērīgas un nediskriminē nerezidentus un neregulārus ceļu lietotājus.

Droša braukšana

Visās ES valstīs obligāti jālieto drošības jostas visos transportlīdzekļos, kas ar tām aprīkoti. Bērniem jālieto atbilstoši bērnu drošības līdzekļi. Mobilo tālruņu lietošana automobiļa vadīšanas laikā ievērojami paaugstina satiksmes negadījuma briesmas un ir aizliegta visās ES valstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē, izņemot brīvroku komplektu izmantošanu.

Maksimālā pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs ir no 0 mg/ml līdz 0,8 mg/ml atkarībā no valsts. Uzlabota pārrobežu informācijas apmaiņa ļauj izsekot autovadītājus, kas pārsniedz atļauto ātrumu vai vada transportlīdzekli alkohola reibumā.

Atcerieties, ka Īrijā, Kiprā un Maltā jābrauc pa ceļa kreiso pusi un dažās valstīs, piemēram, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē un Portugālē, parasti jādod ceļš transportlīdzeklim, kas tuvojas no labās puses.

Kādi ir ātruma ierobežojumi Spānijā? Vai Zviedrijā riteņbraucējiem jāvalkā ķivere? Ja vēlaties iegūt būtisku informāciju par satiksmes drošības noteikumiem, ielādējiet bezmaksas lietotni Going Abroad: http://ec.europa.eu/transport/road_safety/going_abroad/index_lv.htm

Elektrotransportlīdzekļi

Visā Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 150 000 elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, un ES gādā, lai nākotnē to būtu daudz vairāk. Standartizēti spraudņi visā Eiropā nozīmē, ka elektrotransportlīdzekļu vadītāji var uzlādēt savus automobiļus jebkurā ES valstī gluži tāpat kā mājās. Sk. alternatīvās degvielas uzpildes staciju karti: https://www.eafo.eu

Autobusi

ES pastāvīgi uzlabo autobusu pasažieru drošības standartus, piemēram, nesen ir ieviesti stingrāki noteikumi par ugunsizturīgu materiālu izmantošanu transportlīdzekļos. Ja autobusi ir aprīkoti ar drošības jostām, tās obligāti jālieto visā ES teritorijā.

Riteņbraukšana

Kāpēc neizpētīt Eiropu, braucot ar divriteni? Eiropas velomaršrutu tīkls EuroVelo ar 16 tālsatiksmes velomaršrutiem, kuru kopējais garums pārsniedz 70 000 km, savieno visu Eiropu un ietver ievērojamākos objektus. Izbaudiet iespēju pārvietoties pa Eiropas pilsētām un ciematiem, izmantojot kādu no daudzajām velonomas pašapkalpošanās shēmām, no kurām dažas ir līdzfinansējusi ES. www.en.eurovelo.com

AR LIDMAŠĪNU

Vienota Eiropas gaisa transporta tirgus izveide pirms vairāk nekā 25 gadiem nozīmē zemākas lidojumu cenas un krietni vairāk iespēju pasažieriem izvēlēties aviosabiedrības, maršrutus un pakalpojumu.

Eiropa aviācijas drošuma ziņā ieņem vienu no augstākajām vietām pasaulē. Lai vēl vairāk uzlabotu drošumu, aviosabiedrībām no ārpussavienības valstīm ir jābūt atļaujai, kas apliecina to atbilstību starptautiskiem drošuma standartiem. Turklāt to gaisa kuģiem jābūt pārbaudītiem Eiropā – ja tiek konstatēts, ka tie nav droši vai ka atbildīgās iestādes aviosabiedrību nepietiekami kontrolē, tai aizliedz veikt pārvadājumus Eiropas gaisa telpā.

Ir ieviesti kopīgi ES noteikumi par pasažieru un rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas drošības pārbaudēm pirms visiem lidojumiem no ES lidostām. Pastāv ierobežojumi attiecībā uz šķidrumiem, ko atļauts pārvadāt rokas bagāžā, un ir izveidots kopīgs saraksts ar priekšmetiem, kas nav atļauti ne rokas bagāžā, ne reģistrētajā bagāžā.

PA DZELZCEĻU

Dzelzceļš joprojām ir viens no drošākajiem un populārākajiem transporta veidiem Eiropā. Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 220 000 km garš dzelzceļu tīkls. Tādos nozīmīgos maršrutos kā Parīze–Brisele–Amsterdama–Ķelne, Milāna–Roma un Barselona–Madride darbojas ātrgaitas dzelzceļa līnijas aptuveni 8000 km garumā, un tiek būvētas aizvien jaunas līnijas.

PA ŪDENSCEĻIEM

ES valstis savieno daudzi svarīgi jūras ceļi, pa kuriem notiek regulāra satiksme ar kvalitatīviem pakalpojumiem un kurus var izmantot, lai aizstātu vai papildinātu ceļojumus ar auto, lidmašīnu vai vilcienu. ES vienmēr ir aktīvi centusies uzlabot kuģošanas drošību un veicināt augstus standartus. Lai padarītu drošākus kuģus, kas pārvadā pasažierus pa ES ūdensceļiem, 2018. gadā ir stājušies spēkā jauni noteikumi.

KARTE

LAIKA JOSLAS

NAUDA

Eiro

Eiro (€) pašlaik izmanto aptuveni trīs ceturtdaļas ES pilsoņu jeb vairāk nekā 340 miljoni cilvēku 19 ES valstīs: Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā (sk. pievienoto karti).

Andora, Monako, Sanmarīno un Vatikāns ir vienojušās ar ES un lieto eiro kā savu valsts valūtu. Vairākas valstis un teritorijas faktiski izmanto eiro kā savu valūtu, piemēram, Kosova un Melnkalne.

Daudzās viesnīcas, veikali un restorāni Eiropas valstīs, kuras nav eirozonā, īpaši tūrisma vietās, pieņem maksājumus gan eiro, gan savas valsts valūtā, lai gan tas nav likumā noteikts pienākums.

Maksājumu kartes un skaidra nauda

Eirozonas valstīs par pārrobežu maksājumiem eiro – ieskaitot skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem un karšu maksājumus – ir jāmaksā tikpat, cik būtu jāmaksā savā valstī. No 2019. gada 15. decembra tās pašas priekšrocības var izmantot ikviens, kas dzīvo ES ārpus eirozonas, tikai jārēķinās ar maksu par valūtas konvertēšanu.

Pateicoties jauniem noteikumiem, tirgotāji un bankas vairs nevar iekasēt papildmaksu par patērētāju kredītkaršu un debetkaršu maksājumiem un patērētāji ir labāk aizsargāti maksājumu veikšanas laikā. No 2020. gada 19. aprīļa ir iespējams arī ērti pārbaudīt un salīdzināt valūtas konvertēšanas izmaksas, ārzemēs norēķinoties ar karti vai izņemot skaidru naudu.

Nekavējoties bloķējiet nozaudētu vai nozagtu bankas karti, zvanot kartes izdevējam! Pirms došanās ceļojumā pierakstiet šo tālruņa numuru!

Iebraucot ES vai izbraucot no ES ar 10 000 vai vairāk eiro skaidrā naudā (vai ekvivalentu summu citās valūtās), šī nauda jādeklarē muitā.

Par naudas saņemšanu pret citā ES valstī izdotu čeku dažkārt ir jāmaksā ļoti augsta komisijas maksa. Daudzās valstīs čekus vairs neatzīst par maksāšanas līdzekli.

IEPIRKŠANĀS

EIROPAS SAVIENĪBĀ

Ceļojot pa ES valstīm, iepirkumiem un līdzpaņemtajām mantām nav ierobežojumu, ja tās domātas personīgai lietošanai, nevis tālākpārdošanai. Nodokļi (PVN un akcīzes nodoklis) ir iekļauti pirkuma cenā, un citās ES valstīs papildu nodokļi nav jāmaksā.

Taču uz akcīzes precēm, piemēram, alkoholu un tabakas izstrādājumiem, attiecas īpaši noteikumi. Lai noteiktu, vai tabaka un alkohols ir paredzēts pašpatēriņam, valstis var noteikt orientējošus lielumus. Ja vedīsit šīs preces lielākā daudzumā, jūs var iztaujāt, lai pārbaudītu, vai jums nav komerciālu nodomu. Taču valstu noteiktie orientējošie lielumi nedrīkst būt mazāki par šiem:

IECEĻOJOT ES

Ja ierodaties ES no ārpussavienības valstīm, ierobežotā daudzumā (tas norādīts tālāk) ir atļauts personīgai lietošanai ievest preces bez PVN un akcīzes nodokļa. Šie paši noteikumi ir spēkā, iebraucot no teritorijām, uz kurām neattiecas ES noteikumi par PVN un akcīzes nodokli.

Katrā valstī var būt noteikts lielāks vai mazāks tabakas daudzums, ko drīkst ievest ES, tāpēc iepazīstieties ar tās ES valsts muitas noteikumiem, uz kuru dodaties.

* Katrs daudzums atbilst 100 % no tabakas izstrādājumiem noteiktā kopējā daudzuma. Tabakas izstrādājumi var būt jebkurā kombinācijā, bet to daudzums nedrīkst pārsniegt kopējo limitu. Piemēram, 100 cigaretes (50 % no atļautā daudzuma) + 50 cigarilli (50 % no atļautā daudzuma) = 100 % no kopējā atļautā daudzuma.

** Katrs no šiem daudzumiem atbilst 100 % no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un stiprinātajiem vai dzirkstošajiem vīniem noteiktā kopējā daudzuma, kuru var sadalīt. Piemēram, ir atļauts ievest puslitru stipro alkoholisko dzērienu un litru stiprinātā vīna – abi daudzumi ir puse no kopējā atļautā daudzuma.

Ceļotāji, kas jaunāki par 17 gadiem, nevar izmantot tabakas un alkohola kvotas.

Ja dodaties no vienas ES valsts uz otru caur kādu ārpussavienības valsti (piemēram, Šveici), atcerieties, ka spēkā ir šīs valsts muitas noteikumi.

Citas preces, ieskaitot smaržas

• Vērtībā līdz 430 eiro gaisa un jūras transporta pasažieriem.
• Vērtībā līdz 300 eiro citiem ceļotājiem.

Dažas ES dalībvalstis ir noteikušas zemāku ierobežojumu ceļotājiem, kas jaunāki par 15 gadiem, bet tas nedrīkst būt zemāks par 150 eiro.

Pārtika

Ceļojot pa ES, nav vispārīgu ierobežojumu gaļas vai piena produktu pārvadāšanai. Taču atcerieties, ka no ārpussavienības valstīm Eiropas Savienībā ir aizliegts ievest pārtikas produktus, kuru sastāvā ir gaļa, piens vai gaļas un piena produkti, jo dzīvnieku izcelsmes produktos var būt bīstami patogēni, kas izraisa ES lauksaimniecības dzīvnieku slimības, piemēram, mutes un nagu sērgu vai Āfrikas cūku mēri. Nelielos daudzumos šos produktus drīkst ievest vienīgi no Andoras, Fēru Salām, Grenlandes, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas, Sanmarīno vai Šveices, ja tie paredzēti pašpatēriņam.

Uzziniet vairāk:

https://europa.eu/youreurope/citizens/travel/carry/alcohol-tobacco-cash/index_lv.htm

https://ec.europa.eu/food/animals/animalproducts/personal_imports_en

Dodoties iepirkties, neaizmirstiet paņemt līdzi iepirkumu somu. ES noteikumi palīdz mazināt vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanu, jo tie rada atkritumus un kaitē videi. Lielākajā daļā valstu pircējiem ir jāmaksā par katru plastmasas maisiņu.

PALĪDZĪBA PATĒRĒTĀJIEM

Lai kurā ES valstī jūs atrastos, patērētājiem ir garantēta taisnīga apiešanās, normām atbilstoši produkti un tiesības uz tiesisko aizsardzību, ja rodas sarežģījumi.

Zini, ko ēd!

Patērētājs var būt drošs, ka pārtikas drošuma standarti ir visaugstākajā līmenī, jo pastāv stingri pārtikas ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības noteikumi. Pārtikas produktu marķēšanas noteikumi nozīmē skaidru, pilnīgu un precīzu informāciju par pārtikas produktu saturu.

Zini, ko pērc!

Patērētājs ir aizsargāts pret dažādām komerciālām mahinācijām gan tiešsaistē, gan veikalos. Tīmekļa vietnēs ir aizliegts izmantot iepriekš atzīmētus lodziņus, lai patērētājs neapzināti nesamaksātu par ceļojuma apdrošināšanu, piemēram, pērkot tiešsaistē lidmašīnas biļeti.

Salīdzini cenas!

Pie visām tirgojamām precēm ir skaidri jānorāda pilna cena ar PVN, kā arī cena par vienību – litru vai kilogramu. Rezervējot lidojumu tiešsaistē, biļetes kopējai cenai, ieskaitot nodevas un nodokļus, jābūt redzamai no rezervēšanas procesa sākuma.

Atrisini problēmas!

Eiropas Patērētāju centru tīkls (ECC-Net) sniedz praktisku informāciju par patērētāju tiesībām ES, kā arī bezmaksas padomu un palīdzību pārrobežu sūdzību vai strīdu gadījumā. Šādi centri ir katrā ES valstī, kā arī Islandē un Norvēģijā. Praktisku palīdzību un plašu informāciju sniedz arī noderīga lietotne ECC-Net Travel.

https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/consumers/resolve-your-consumer-complaint/european-consumer-centres-network-ecc-net_lv

Pievērs uzmanību marķējumam!

PASAŽIERU TIESĪBAS

ES ir vienīgā vieta pasaulē, kur ir noteikts pilnīgs pasažieru tiesību kopums, kas attiecas uz lidmašīnu, vilcienu, autobusu un kuģu pasažieriem. Pasažieriem ES ir tiesības saņemt precīzu, laicīgu un piekļūstamu informāciju, palīdzību transporta kustības traucējumu gadījumā un noteiktos apstākļos kompensāciju brauciena atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā.

Ielādējiet lietotni, kas palīdzēs noskaidrot, kādas ir pasažiera tiesības un kā tās izmantot: https://europa.eu/youreurope/citizens/travel/passenger-rights/index_lv.htm

ES noteikumi par brīvdienu un ceļojumu komplektiem aizsargā ceļotājus, kuri izvēlas vismaz divus dažādus apvienotus ceļojuma pakalpojumus (piemēram, lidojuma un viesnīcas vai auto nomas rezervāciju) vienā un tajā pašā vai saistītā tiešsaistes rezervācijas vietnē.

Pirms došanās ceļā ceļotājiem jāsaņem skaidra informācija par pakalpojumu komplektu (ieskaitot informāciju par ceļojuma galamērķi(-iem), iekļauto pakalpojumu saraksts un tālruņa numurs saziņai ārkārtas gadījumos). Ceļotāji jāiepazīstina arī ar viņu tiesībām, piemēram, ceļotājiem tagad ir lielākas tiesības, ja ceļojums tiek atcelts vai organizators bankrotē.

Pēc ierašanās galamērķī ceļotājiem, kas nonākuši grūtībās, ir tiesības saņemt palīdzību, piemēram, informāciju par veselības aprūpes dienestiem un konsulāro palīdzību.

https://ec.europa.eu/info/law/law-topic/consumers/travel-and-timeshare-law/package-travel-directive_en

Pasažieri ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām

Pasažieri ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām var izmantot bezmaksas palīdzību lidostās, dzelzceļa stacijās, ostās un noteiktās autoostās, kā arī lidmašīnās, vilcienos, kuģos un autobusos. Par īpašām vajadzībām ieteicams informēt pārvadātāju vai termināļa operatoru brīdī, kad tiek rezervēta vai iepriekš pirkta biļete, vai vismaz 48 stundas pirms brauciena (36 stundas pirms brauciena tālsatiksmes autobusā).

Uzziniet vairāk:

https://europa.eu/youreurope/citizens/travel/transport-disability/reduced-mobility/index_lv.htm

Tiesiskā aizsardzība

Ja jums šķiet, ka jūsu tiesības ceļojuma laikā ir pārkāptas un jums pienākas kompensācija, vispirms jāvēršas pie pārvadātāja vai termināļa operatora. Ja tie nepilda savus pienākumus, varat iesniegt sūdzību valsts tiesībaizsardzības iestādei, kas ir atbildīga par attiecīgo transporta veidu.

Lai saņemtu sīkāku informāciju un ziņas par attiecīgo tiesībaizsardzības iestādi, zvaniet Europe Direct pa bezmaksas tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11.

VESELĪBA

Veselības aprūpes pieejamība

ES dalībvalstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pilsoņiem, kam īslaicīga apmeklējuma laikā kādā no šīm valstīm gadījies saslimt, ir tiesības saņemt tādu pašu veselības aprūpi kā attiecīgajā valstī apdrošinātajiem (dažās valstīs par brīvu). Tāpēc neaizmirstiet ceļojumā paņemt līdzi Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK).

Karte, ko parasti par brīvu var saņemt savas valsts veselības apdrošināšanas iestādē, apliecina, ka persona ir apdrošināta kādā no iepriekš minētajām valstīm. Ja par veselības aprūpi jāmaksā, saglabājiet visus rēķinus, receptes un kvītis, lai varētu pieprasīt kompensāciju valstī, kuru apmeklējat, vai savā valstī pēc atgriešanās.

Uzziniet, kā saņemt karti: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=563&langId=lv#navItem-1

Ceļojuma apdrošināšana

Eiropas veselības apdrošināšanas karte neaizstāj ceļojuma apdrošināšanu, jo tā nesedz tādas izmaksas kā repatriācija vai glābšana kalnu slēpošanas kūrortos. Jums var noderēt ceļojuma apdrošināšana, kas aptver šos riskus.

Zāles

Ārsta recepte ir derīga visās ES valstīs, bet pārliecinieties, vai parakstītās zāles ir atļauts tirgot un vai tās ir pieejamas valstī, ko apmeklējat. Pārbaudiet, vai receptē ir visa attiecīgā informācija par jums, receptes izrakstītāju un parakstītajām zālēm. Dažās ES valstīs ceļotāji tagad var doties uz aptiekām un iegādāties e-receptes zāles, ko ārsts viņu valstī parakstījis elektroniski, bet ārsti drīzumā varēs piekļūt svarīgai informācijai par pacientiem ārstam saprotamā valodā.

Pārbaudiet, vai šie pakalpojumi ir pieejami valstī, uz kuru dodaties: https://ec.europa.eu/health/ehealth/electronic_crossborder_healthservices_lv

Vakcinācija

Nav prasību, kas paredzētu, ka jāvakcinējas, lai ceļotu pa ES. Tomēr ir prasības vai ieteikumi attiecībā uz dažām ES aizjūras teritorijām. Pirms ceļojuma jautājiet to ārstam.

Ūdens peldvietās

SAZIŅA

Mobilie tālruņi

Ceļojot pa Eiropas Savienību, ES iedzīvotāji mobilo tālruni var lietot tāpat kā mājās, bez papildmaksas. Tas attiecas arī uz Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju (bet ne Šveici). Tomēr, ja iekšzemes tarifu plānā ir iekļauta neierobežota vai ļoti lēta datu pārraide, ES bez papildu maksas var saņemt lielu, bet ne neierobežotu viesabonēšanas datu apjomu. Ja pārsniedz šo datu apjomu, pašmāju operators var sākt piemērot nelielu viesabonēšanas papildmaksu (mazāk nekā 4,5 eiro par katru GB). Ja plānojat dažus mēnešus uzturēties citā ES valstī, iesakām iepazīties ar sava operatora viesabonēšanas godīgas izmantošanas politiku.

Wi-Fi

Nosūti pastkarti!

Pastmarkas var izmantot tikai tajā valstī, kur tās pirktas.

Kontaktdakšas

Īrijā, Kiprā un Maltā ir trīszaru kontaktdakšas, bet visās citās ES valstīs ir divzaru kontaktdakšas.

KO PASĀKT

Ja vēlaties uzzināt, ko redzēt un darīt, ierosmei un informācijai apmeklējiet Eiropas tūrisma galamērķu tīmekļa vietnes (visiteurope.com) vai ES valstu oficiālo tūrisma organizāciju vietnes:

	Austria	austria.info
	Beļģija	visitflanders.com http://www.wallonia.be/en/visit
	Bulgārija	bulgariatravel.org/en
	Kipra	visitcyprus.com
	Čehija	czechtourism.com
	Vācija	germany.travel
	Dānija	visitdenmark.com
	Spānija	spain.info/en/
	Igaunija	visitestonia.com
	Francija	int.rendezvousenfrance.com
	Somija	visitfinland.com
	Grieķija	visitgreece.gr
	Ungārija	gotohungary.com
	Horvātija	croatia.hr
	Itālija	italia.it/en
	Īrija	discoverireland.ie
	Luksemburga	visitluxembourg.com
	Lietuva	lithuania.travel/en
	Latvija	latvia.travel
	Malta	visitmalta.com
	Nīderlande	holland.com
	Portugāle	visitportugal.com
	Polija	poland.travel
	Rumānija	romania.travel/en
	Zviedrija	visitsweden.com
	Slovākija	slovakia.travel
	Slovēnija	slovenia.info

Eiropas Savienība veicina daudzus kultūras projektus un pasākumus, kas katru gadu notiek Eiropā. Piemēram, tā atbalsta Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīvu, kuras mērķis ir izcelt Eiropas bagātīgo kultūru daudzveidību, un rīko izstādes un pasākumus, kas popularizē izraudzīto pilsētu vietējo kultūru.

Eiropas kultūras galvaspilsētas 2020. gadā ir vēsturiskā Rijeka, kas ir Horvātijas lielākā ostas pilsēta, un Golveja, no kuras sākas ceļš uz krāšņo Īrijas rietumu piekrasti. Sīkāk sk. https://rijeka2020.eu/en https://galway2020.ie/en

Eiropas viedtūrisma galvaspilsētas 2020. gadā ir Zviedrijas pilsēta Gēteborga un Spānijas pilsēta Malaga. Sīkāk sk. https://smarttourismcapital.eu/cities-2020-winners/

Jauni ES noteikumi dod eiropiešiem iespēju, ceļojot citās ES valstīs, izmantot savus tiešsaistes filmu, sporta pasākumu, e-grāmatu, videospēļu un mūzikas abonementus bez papildmaksas un ierobežojumiem. Tas attiecas arī uz Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju.

Jaunatne ceļo

No 2018. gada ES dod 18 gadus veciem Eiropas jauniešiem iespēju laikposmā līdz vienam mēnesim par brīvu apceļot Eiropu un iepazīt tās bagātīgo kultūras mantojumu. Līdz šim ceļošanas karti ir saņēmuši ap 70 000 Eiropas jauniešu. Par to sīkāk: https://europa.eu/youth/discovereu

Ar Eiropas jauniešu karti jaunieši 36 Eiropas valstīs var saņemt vairāk nekā 70 000 atlaižu kultūras pasākumiem, izmitināšanai, izglītībai, pakalpojumiem un precēm. Atlaides var saņemt gandrīz visur Eiropas Savienībā, sākot ar Rijksmuseum Amsterdamā, Disnejlendu Parīzē vai Sagrada Familia Barselonā un beidzot ar saulaino Kipras, Maltas vai Grieķijas piekrasti. Iepazīstieties ar atlaidēm: https://www.eyca.org/discounts

MĀJDZĪVNIEKI

Ikviens veterinārārsts var izdot ES mājdzīvnieka pasi, tāpēc ceļot kopā ar kaķi, suni vai mājas sesku ir vienkārši. Suņiem, kaķiem un seskiem ir vajadzīga pase un identifikators – elektroniska mikroshēma vai labi salasāms tetovējums, kas uzlikts pirms 2011. gada jūlija. Dzīvniekiem jābūt vakcinētiem pret trakumsērgu, un informācijai par to jābūt ierakstītai dzīvnieka pasē. Dzīvnieku vakcinē pēc tam, kad ir ievietota mikroshēma vai uzlikts tetovējums.

Suņi, ko ieved Īrijā, Maltā un Somijā, veterinārārstam jāapstrādā pret lenteni. Dzīvnieka pasē jāieraksta informācija par apstrādi, un vienu līdz piecas dienas pēc apstrādes suns var doties ceļā.

https://ec.europa.eu/food/animals/pet-movement/ ms-websites_en

JA GADĪJUSIES NELAIME

Vienotais Eiropas ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112

Lai sazinātos ar ārkārtas dienestiem jebkurā ES valstī, no mobilā vai fiksētā tālruņa par brīvu zvaniet uz numuru 112.

Par zādzībām ziņojiet vietējai policijai. Iesniedzot prasību par apdrošināšanu vai kompensāciju, jāpievieno policijas ziņojums. Ja nozagta pase vai personas apliecība, paziņojiet to savas valsts konsulātam vai vēstniecībai, kā arī policijai.

Atcerieties – ja atrodaties ārpus ES valstī, kurā jūsu valstij nav pārstāvniecības, varat lūgt palīdzību citas ES valsts vēstniecībā vai konsulātā, piemēram, ārkārtas situācijā, nopietnas slimības vai pases nozaudēšanas gadījumā.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

PERSONĪGI

Visā Eiropā ir simtiem vietējo ES informācijas centru. Tuvākā centra adresi var atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

PA TĀLRUNI VAI E-PASTU

Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu var sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696 vai
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

INTERNETĀ

Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES PUBLIKĀCIJAS

ES bezmaksas un maksas publikācijas var ielādēt vai pasūtīt te: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus var saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES TIESĪBU AKTI UN AR TIEM SAISTĪTIE DOKUMENTI

Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, var iepazīties vietnē EUR-Lex http://eur-lex.europa.eu

ES ATVĒRTIE DATI

ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) sniedz pieeju ES datu kopām. Datus var ielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.

Par šo izdevumu

Eiropas Komisija

Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcija un informatīvie pasākumi
1049 Bruxelles/Brussel
BELGIQUE/BELGIË

Manuskripts pabeigts 2020. gada februārī
Eiropas Komisija neatbild par publikācijas atkalizmantošanas sekām.
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

© Eiropas Savienība, 2020

Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).

Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International (CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.

Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.

Attēli: © Eiropas Savienība, © iStock

Tīmekļa vietnē “Tava Eiropa” ir pieejama plašāka informācija par jūsu tiesībām, ja dzīvojat, strādājat un ceļojat ES: https://europa.eu/youreurope/citizens/index_lv.htm

IDENTIFIKATORI

Print	ISBN 978-92-76-18105-7	doi:10.2775/666992	NA-03-20-262-LV-C
PDF	ISBN 978-92-76-18041-8	doi:10.2775/074092	NA-03-20-262-LV-N
HTML	ISBN 978-92-76-18073-9	doi:10.2775/1187	NA-03-20-262-LV-Q