Ievads:
Kam paredzētas šīs pamatnostādnes
Saprātīgu pielāgojumu nodrošināšana saskaņā ar ES tiesību
aktiem ir darba devēju pienākums kopš 2000. gada1.
Tomēr ne šis jēdziens, ne prakse ES nav labi izprasta, un
cilvēki ne vienmēr zina, kur atrast informāciju un atbalstu2
Šajās pamatnostādnēs ir sniegta informācija, praktiski piemēri un atsauces, lai palīdzētu darba devējiem izpildīt šo prasību. Tās ir sagatavotas ar tādu Invaliditātes platformas3 locekļu un sociālo partneru palīdzību, kuri sniedza ne tikai ierosinājumus, bet arī labas prakses piemērus. Šīs pamatnostādnes varētu būt vērtīgs resurss darbavietā īstenotās prakses pielāgošanai, lai labāk atbalstītu vispārējo darbaspēku un radītu iekļaujošāku un piemērotāku darba vidi visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu spējām.
Neatkarīgi no tā, vai esat darba devējs vai uzņēmuma īpašnieks, vadītājs vai komandas vadītājs, cilvēkresursu speciālists vai vienkārši līdzdarbinieks, šajā brošūrā ietvertajām praktiskajām atziņām un labas prakses piemēriem vajadzētu jums dot impulsu pieņemt darbā, nodarbināt un saglabāt darbā personas ar invaliditāti, izmantojot pielāgojumus, kas dod labumu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem4. Pārzinot saprātīgu pielāgojumu praktiskos aspektus un to kontekstu, varēsiet labāk izmantot darbinieku ar invaliditāti spējas un ieguldījumu, tādējādi bagātinot darbavietu un sniedzot labumu savai organizācijai.
Šīs pamatnostādnes galvenokārt ir paredzētas darba devējiem, bet tās ir ļoti svarīgas arī dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, darba devēju apvienībām, arodbiedrībām, publiskām iestādēm, līdztiesības iestādēm5, pilsoniskajai sabiedrībai un personām ar invaliditāti. Šīs pamatnostādnes var izmantot:
- darba devēju apvienības, lai veicinātu iekļautības kultūru to dalīborganizācijās un kopīgu pielāgošanas un vienlīdzīgu iespēju filozofiju;
- arodbiedrības un pilsoniskā sabiedrība, lai iestātos par iekļaujošāku darba praksi, palielinot informētību un izpratni par būtisko vajadzību pēc saprātīgiem pielāgojumiem;
- publiskās iestādes, lai izstrādātu politiku, uzlabotu tiesisko regulējumu un gūtu informāciju savām stratēģijām par iekļautības darbavietā veicināšanu, un, visbeidzot,
- personas ar invaliditāti, lai labāk izprastu savas tiesības un pielāgojumus, ko viņas var sagaidīt darbavietā, un rezultatīvi aizstāvētu savas prasības.
1 Juridiskie pienākumi, politika un konteksts1
“Ikvienai personai ir tiesības strādāt un iesaistīties brīvi izraudzītā vai akceptētā profesijā. Katrs Savienības pilsonis var brīvi meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt dažādus pakalpojumus jebkurā dalībvalstī.”
Eiropas Savienības Pamattiesību harta
1.1 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD)2
Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas UNCRPD, un tas nozīmē, ka ikvienai no tām atbilstīgi starptautiskajām tiesībām ir pienākums aizsargāt personu ar invaliditāti tiesības saskaņā ar šo konvenciju. Arī Eiropas Savienība pati par sevi ir konvencijas līgumslēdzēja puse.
Konvencija nozīmē paradigmas maiņu attieksmē pret personām ar invaliditāti un pieejā šādām personām – no personu ar invaliditāti uzskatīšanas par labdarības, medicīniskās aprūpes un sociālās aizsardzības “objektiem” uz izpratni, ka personas ar invaliditāti ir tiesību “subjekti”, spēj pieņemt lēmumus un būt aktīvi sabiedrības locekļi. Darba devējiem ir jānodrošina saprātīgi pielāgojumi, lai persona ar invaliditāti varētu veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Nepamatotu nespēju nodrošināt saprātīgus pielāgojumus var kvalificēt kā aizliegtu diskrimināciju invaliditātes dēļ saskaņā ar valsts vai Eiropas nediskriminācijas tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar konvenciju.
Īpaši svarīgs ir UNCRPD 27. pants3 par darbu un nodarbinātību kopā ar Personu ar invaliditāti tiesību komitejas Vispārīgo komentāru Nr. 8 (2022)4 par personu ar invaliditāti tiesībām uz darbu un nodarbinātību. 27. pants aizliedz diskrimināciju invaliditātes dēļ attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātību, ieskaitot darbā pieņemšanu, nolīgšanu, darba saglabāšanu, karjeras virzību un drošus un veselīgus darba apstākļus. Vispārīgajā komentārā Nr. 8 ir precizēti valdību pienākumi saskaņā ar 27. pantu, uzsverot, ka tiesības strādāt ir cilvēka pamattiesības, kas ir būtiskas citu cilvēktiesību īstenošanai. Tās ir neatdalāma un neatņemama cilvēka cieņas sastāvdaļa, jo tās apliecina indivīda vērtību un potenciālu sniegt ieguldījumu sabiedrībā.
“Dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti
tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem; tās ietver
iespēju pelnīt iztikas līdzekļus ar darbu, kuru persona ar
invaliditāti brīvi izvēlas vai kuram piekrīt darba tirgū
un darba vidē, kas ir atklāta, veicina integrāciju un ir
pieejama personām ar invaliditāti.”
UNCRPD 27. pants
1.2 Nodarbinātības vienlīdzības direktīva5
Eiropas Savienībā darba devējiem ir pienākums nodrošināt saprātīgus pielāgojumus darba ņēmējiem ar invaliditāti. Padomes Direktīvā 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību (“Nodarbinātības vienlīdzības direktīva”), ir ietverti būtiskākie noteikumi ES tiesību aktos par personām ar invaliditāti un saprātīgiem pielāgojumiem.
“Lai garantētu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu pret invalīdiem, nodrošina saprātīgu darba vietas izveidošanu. Tas nozīmē, ka darba devēji, ja tas vajadzīgs konkrētā gadījumā, veic atbilstīgus pasākumus, lai invalīds varētu dabūt darbu, strādāt vai tikt paaugstināts amatā, vai iegūt profesionālo izglītību, ja vien šādi pasākumi neuzliek neproporcionālu slogu darba devējam. Šis slogs nav neproporcionāls, ja to pietiekami izlīdzina ar pasākumiem, kas pastāv attiecīgās dalībvalsts invaliditātes politikā.”
Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas 5. pants
1.3 Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam
Invaliditātes politikas ietvaros ES cenšas atbalstīt dalībvalstis personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā.
Satvaru šai politikai nodrošina Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam6, kuras mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti dzīvi.
Viena no septiņām stratēģijas pamatiniciatīvām ir Personu ar invaliditāti nodarbinātības pakete7, kas ir norādījumu, prakšu un mācību iespēju kopums, kurš paredzēts darba devējiem, darba devēju organizācijām, publiskajām iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai un kura mērķis ir uzlabot darba tirgus rezultātus attiecībā uz personām ar invaliditāti. Šīs pamatnostādnes ir minētās paketes daļa.
Eiropas Savienības Padome 2022. gada decembrī aicināja dalībvalstis īstenot attiecīgās pamatnostādnes, atbalstīt profesionālo izglītību un apmācību personām ar invaliditāti, atvieglot pāreju uz darba tirgu un noteikt valsts mērķrādītājus attiecībā uz personu ar invaliditāti nodarbinātību un dalību pieaugušo izglītībā8.
Uz personu ar invaliditāti iekļaušanu jo īpaši attiecas Eiropas sociālo tiesību pīlāra9 17. princips Tajā teikts šādi:
“Invalīdiem ir tiesības uz ienākumu atbalstu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, tiesības uz pakalpojumiem, kuri ļauj viņiem piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, un tiesības uz darba vidi, kas ir pielāgota viņu vajadzībām.”
Nesen pieņemtajā Direktīvā par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu ir noteiktas jaunas ziņošanas prasības uzņēmumiem, kas darbojas ES. Konkrēti, ar to ievieš prasību ziņot par uzņēmuma daudzveidības politiku (attiecībā uz invaliditāti), ko piemēro tā administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām10.
1.4 Valsts politika un tiesību akti
Visās 27 ES dalībvalstīs ir valsts un reģionālie tiesību akti, ar kuriem transponē un īsteno Nodarbinātības vienlīdzības direktīvu, un tas nozīmē arī to, ka darba devējiem visās šajās valstīs ir pienākums nodrošināt saprātīgus pielāgojumu. Tomēr dažas valstis izmanto tikai plašas definīcijas attiecībā uz to, ko uzskata par saprātīgu pielāgojumu un ko var uzskatīt par nesamērīgu slogu.
Lai segtu saprātīgu pielāgojumu izmaksas, lielākajā daļā valstu ir pieejamas dotācijas, subsīdijas un loģistikas atbalsts, kā arī plānošanas un īstenošanas atbalsts.
Darba devējiem, kuri atvērtā darba tirgū darbā pieņem darba ņēmējus ar invaliditāti, 11 ES valstīs ir pieejami nodokļu atvieglojumi, un 13 valstīs tiek piedāvāti darba devēju veikto sociālā nodrošinājuma vai veselības apdrošināšanas maksājumu samazinājumi. Lai veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, lielākā daļa valstu piedāvā algu subsīdijas, kuru izmantojums ir palielinājies. Eiropas Invaliditātes forums ir kartējis tās ES valstis, kurās tiek atbalstītas saprātīgu pielāgojumu izmaksas11 (sk. turpmāk).
Vairums valstu ir īstenojušas informētības uzlabošanas iniciatīvas un sniedz informāciju, konsultācijas un atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanas jomā. Dažās valstīs pastāv shēmas, kas veicina saziņu starp darba meklētājiem ar invaliditāti un potenciālajiem darba devējiem, un apbalvojumi darba devējiem, kuri demonstrē labu praksi. Dažās valstīs ir tiesību akti, kuros noteikts, ka organizācijām ir jāieceļ vadītājs invaliditātes jomā vai persona, kas atbild par atbalsta sniegšanu darba ņēmējiem ar invaliditāti.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par personu ar invaliditāti situāciju ES, Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē ir pieejami ziņojumi par personu ar invaliditāti līdztiesību atsevišķās ES valstīs (sk. Eiropas Invaliditātes ekspertu akadēmiskā tīkla ziņojumus)12. Ziņojumos ir izklāstīti apstākļi, ar kuriem personas ar invaliditāti dažādajās valstīs saskaras gan darba tirgū, gan ārpus tā. Tie jums var palīdzēt personu ar invaliditāti darbā pieņemšanas un saglabāšanas stratēģiju pielāgošanā. Šādi proaktīvi jūsu centieni – aplūkojot nodarbinātību personu ar invaliditāti dzīves plašākā kontekstā – palīdzēs izveidot iekļaujošāku darba tirgu, kurā tiek ievēroti vienlīdzīgu iespēju, taisnīgu darba apstākļu un sociālās aizsardzības un iekļaušanas principi (visi Eiropas sociālo tiesību pīlāra aspekti).
EU Member states that provide support for reasonable accomodation in the form of grant, tax subsidies or direct provision of equipment, ect.
| EU state members that provide it (24) |
| 1 | Ireland |
| 2 | Portugal |
| 3 | Netherlands |
| 4 | Belgium |
| 5 | Luxembourg |
| 6 | France |
| 7 | Spain |
| 8 | Denmark |
| 9 | Germany |
| 10 | Italy |
| 11 | Malta |
| 12 | Sweden |
| 13 | Finland |
| 14 | Estonia |
| 15 | Lithuania |
| 16 | Poland |
| 17 | Czechia |
| 18 | Austria |
| 19 | Slovenia |
| 20 | Croatia |
| 21 | Slovakia |
| 22 | Hungary |
| 23 | Romania |
| 24 | Bulgaria |
| EU state members that provide it to a limited extent (2) |
| 25 | Latvia |
| 26 | Greece |
| EU state members that do not provide (1) | |
| 27 | Cyprus |
1.5 Eiropas Savienības Tiesa
Eiropas Savienības Tiesas (EST) uzdevums ir izvērtēt, vai visās ES valstīs tiek pareizi interpretēti un piemēroti ES tiesību akti. Ļoti svarīgi tas ir attiecībā uz Nodarbinātības vienlīdzības direktīvu, jo īpaši attiecībā uz pienākumu nodrošināt saprātīgus pielāgojumus, lai gādātu par to, ka valstu tiesas visā ES noteikumus nepiemēro atšķirīgi.
Nozīmīgajā spriedumā attiecībā uz HK Denmark EST atzina, ka jēdzienam “saprātīgi pielāgojumi”, atsaucoties uz UNCRPD 2. pantu, ir plaša definīcija, kas attiecas uz “dažādu šķēršļu novēršanu, kas apgrūtina personu ar invaliditāti pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem”. Jēdziens “saprātīgi pielāgojumi” aptver ne tikai materiāla rakstura, bet arī organizatoriskus pasākumus, kas varētu ietvert izmaiņas darba tempā vai ritmā. Tādējādi saprātīgs pielāgojums varētu būt darbalaika saīsināšana, ja īsāks darbalaiks darba ņēmējam ļautu turpināt savu darbu13.
Nesenākā spriedumā attiecībā uz Ca Na Negreta EST precizēja, ka Nodarbinātības vienlīdzības direktīva aizsargā darba ņēmēju no automātiskas atlaišanas gadījumos, kad darba attiecību laikā iestājusies invaliditāte, kuras dēļ viņš pastāvīgi nespēj pildīt darba līgumā noteiktos uzdevumus. Darba devējam ir jānodrošina vai jāuztur saprātīgi pielāgojumi, lai darba ņēmējs varētu palikt darbā; darba devējs var atlaist darba ņēmēju tikai tad, ja viņš var pierādīt, ka minētie pielāgojumi radītu nesamērīgu slogu14.
Iekļaujošs darba devējs dod labumu ikvienam
JURIDISKO UN ĒTISKO PIENĀKUMU IEVĒROŠANA
Papildus ES Nodarbinātības vienlīdzības direktīvai, daudzās valstīs ir spēkā juridiskas prasības attiecībā uz vienlīdzīgām darba iespējām personām ar invaliditāti un viņu nediskrimināciju15.
Aktīvi pieņemot darbā un nodarbinot personas ar invaliditāti, darba devēji nodrošina šo pienākumu izpildi un apliecina savu apņemšanos rīkoties sociāli atbildīgi, ievērot cilvēktiesības un ētisku uzņēmējdarbības praksi.
IEKĻAUŠANA UN DAUDZVEIDĪBA
Personu ar invaliditāti nodarbināšana apliecina apņemšanos veidot iekļaujošu un daudzveidīgu kultūru darbavietā, paužot spēcīgu vēstījumu par to, ka organizācija augsti vērtē daudzveidību un ir apņēmusies nodrošināt vienlīdzīgas iespējas. Darbavietas, kas veicina darba ņēmēju iesaistīšanos, var piesaistīt izcilus pieejamos talantus.
PIEKĻUVE DAUDZVEIDĪGAM TALANTU KOPUMAM
Personu ar invaliditāti pieņemšana darbā paver iespēju piekļūt dažādām prasmēm, spējām un perspektīvām, jo īpaši darbaspēka trūkuma apstākļos. Viņu pieredze var nodrošināt jaunas idejas un radošas pieejas problēmu pārvarēšanai.
LIELĀKA DARBA ŅĒMĒJU IESAISTE UN LOJALITĀTE
Darba ņēmēju ar invaliditāti izrādītās iesaistes un lojalitātes līmenis ir augsts. Darba ņēmēji, kas strādā iekļaujošā darbavietā, jūtas novērtēti un atzīti. Tas savukārt palīdz palielināt darba ņēmēju iesaisti un produktivitāti, samazināt darba ņēmēju mainību un veicināt pozitīvas attiecības ar darbiniekiem organizācijā.
KLIENTU BĀZES UN TIRGUS TVĒRUMA PAPLAŠINĀŠANA
Personu ar invaliditāti nodarbināšana var palīdzēt organizācijām labāk izprast un apmierināt vajadzības attiecībā uz daudzveidīgo klientu bāzi. Tas var radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, uzlabot klientu apmierinātību un paplašināt tirgus tvērumu. Klienti, visticamāk, atbalstīs uzņēmumus, kuri par prioritāti izvirza daudzveidību un iekļaušanu, tādējādi veicinot pozitīvu zīmola tēlu un reputāciju.
POZITĪVAS ORGANIZATORISKĀS KULTŪRAS VEICINĀŠANA
Nodarbinot personas ar invaliditāti, organizācijas veicina pozitīvu un iekļaujošu organizatorisko kultūru, kas atbalsta visu darba ņēmēju vienlīdzības principu, kopienas sajūtu, komandas darbu un darba ņēmēju noskaņojumu. Šī pozitīvā kultūra piesaista un palīdz saglabāt izcilākos talantus, tādējādi nodrošinot darbaspēku, kas vairāk iesaistās un ir produktīvāks.
2 Saprātīgi pielāgojumi: ko tie ietver
2.1 Pamatinformācija
Saprātīgu pielāgojumu mērķis ir nodrošināt, ka personas ar invaliditāti var dabūt darbu, strādāt vai tikt paaugstinātas amatā, lai darba ņēmēji ar invaliditāti, strādājot nedaudz citādi, varētu sasniegt tādus pašus darba rezultātus un viņiem būtu tādas pašas iespējas kā darba ņēmējiem bez invaliditātes.
Citiem vārdiem sakot, saprātīgi pielāgojumi ir jebkādas izmaiņas darba pienākumos vai darba vidē, kas vajadzīgas, lai darba ņēmējs ar invaliditāti varētu veikt savu darbu.
Tiesības uz saprātīgiem pielāgojumiem attiecas uz visām ar darbu saistītajām darbībām, uz kurām attiecas ES tiesību akti, sākot no pieteikšanās darbā procesa līdz darba attiecību izbeigšanai. Tās attiecas arī uz paaugstināšanu amatā, darba apstākļiem, apmācību un jebkādiem papildu labumiem, ko piedāvā darbiniekiem.
Kad jāsāk pildīt pienākumu
Jūsu kā darba devēja pienākums nodrošināt saprātīgus pielāgojumus sākas tad, kad personai ar invaliditāti ir vajadzīga piekļuve vietām vai situācijām, kurām attiecīgajā brīdī nevar piekļūt tādu šķēršļu dēļ, kas, piemēram, var liegt šai personai piedalīties darba intervijā vai izlasīt darba sludinājumu.
Darba ņēmējiem, kuri pirms tam nav saskārušies ar būtiskiem šķēršļiem, var iestāties invaliditāte, piemēram, pēc nelaimes gadījuma vai slimības. Šiem darba ņēmējiem darbavietā varētu būt nepieciešami pielāgojumi, kas iepriekš nebija vajadzīgi.
Jums ir proaktīvi jārīkojas, lai apzinātu un likvidētu šķēršļus, kas varētu pastāvēt jūsu politikā vai praksē, vai fiziskajā darba vidē, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi un iespējas. Labs sākums varētu būt pieeja, kuras pamatā ir vispārēji elastīgi darba pasākumi visiem darba ņēmējiem. Ar tās palīdzību darbā varētu saglabāt ne tikai personas ar invaliditāti, bet arī citus darba ņēmējus, piemēram, gados vecākus darba ņēmējus.
Atcerieties, ka saprātīgi pielāgojumi ir jāīsteno visos nodarbinātības posmos, proti, darbā pieņemšanas, darbā saglabāšanas un karjeras izaugsmes posmā.
Šajās pamatnostādnēs ir paskaidrots, kā darba devējs var nodrošināt, ka pasākumi, kas veikti, lai nodarbinātu personas ar invaliditāti, ir pietiekami, lietderīgi un praktiski un ka tie ir pielāgoti katra darba ņēmēja īpašajām prasībām.
Ar turpmāk uzskaitīto praktisko pasākumu palīdzību varētu nodrošināt Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas 5. pantā noteikto pienākumu ievērošanu.
- Iekļaujošs darbā pieņemšanas process
Iekļaujoša un kandidātiem ar invaliditāti piekļūstama darbā pieņemšanas procesa nodrošināšana, arī izmantojot atbalstu komunikācijas jomā. - Iekļaujoša karjeras virzība un apmācība
Saprātīgu pielāgojumu nodrošināšana, lai ne tikai veiktu konkrētu darbu, bet arī lai personas ar invaliditāti varētu gūt labumu no karjeras virzības procesa un apmācības. - Palīgtehnoloģiju ieviešana
Palīgtehnoloģiju, piemēram, ekrāna lasītāju vai balss atpazīšanas programmatūras, ieviešana, pielāgojoties Nodarbinātības vienlīdzības direktīvā liktajam uzsvaram uz vienlīdzīgu piekļuvi, lai personas ar invaliditāti varētu efektīvi veikt savus darba uzdevumus. - E-pieejamības nodrošināšana
Jāpatur prātā tas, ka ne visi var viegli izmantot standarta IT sistēmas, platformas un programmatūru. Minētie rīki būtu jāizvērtē un jāpielāgo, lai nodrošinātu, ka tie ir iekļaujoši un piekļūstami ikvienam. - Piekļūstamas komunikācijas veicināšana
Piekļūstamu komunikācijas kanālu, piemēram, titrēšanas pakalpojumu sanāksmju laikā, palīgierīču vājdzirdīgiem vai surdotulku zīmju valodas lietotājiem, nodrošināšana, veicinot iekļaujošu dialogu darbavietā, kā izklāstīts Nodarbinātības vienlīdzības direktīvā. - Fiziskas piekļūstamības nodrošināšana
Tādu darbavietu nodrošināšana, kurām personas ar invaliditāti var fiziski piekļūt. Tas attiecas cita starpā uz uzbrauktuvēm, liftiem, piekļūstamām tualetēm un citām pielāgotām telpām un aprīkojumu. - Elastīga darba režīma veicināšana
Tādas vides radīšana, kurā elastīgs darba režīms nodrošina, ka darba ņēmēji ar invaliditāti var strādāt un kontrolēt savu stāvokli. Šiem pielāgojumiem būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas, dodot iespēju darba ņēmējiem ar invaliditāti pierādīt savas spējas un produktīvi pildīt savus pienākumus darbā. - Informētības par stigmatizāciju uzlabošana
Informētības par stigmatizāciju un aizspriedumiem, kas saistīti ar invaliditāti, uzlabošana un tādu pasākumu veikšana, kuru mērķis ir darbavietā tos apkarot. - Sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības
organizācijām
Cieša sadarbošanās ar personām ar invaliditāti un viņas pārstāvošajām organizācijām, lai izmantotu viņu zināšanas, lietpratību un resursus. - Atbalsta tīklu veicināšana
Mentoringa programmu vai līdzbiedru atbalsta grupu izveide nolūkā veicināt darba ņēmēju ar invaliditāti sociālo un profesionālo iekļaušanu, tādējādi ietverot Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas būtību, proti, veicināt taisnīgu piekļuvi ikvienam.
Šiem pasākumiem nevajadzētu radīt pārmērīgu slogu jūsu organizācijai, ņemot vērā tās lielumu un finansiālās spējas, kā arī dažādās – gan finansiālās, gan nefinansiālās – izmaksas, kas jums var rasties. Varētu būt vērts izpētīt iespējas saņemt publisko finansējumu vai citu veidu palīdzību, kas palīdzētu īstenot vajadzīgos pasākumus. Sīkāku informāciju skatīt šo pamatnostādņu iedaļā “Finansiālais atbalsts”.
2.2 Piecas saprātīgu pielāgojumu ieviešanas metodes
Pastāv papildu metodes, kā īsā laikā ieviest saprātīgus pielāgojumus darbavietā. Plašāka informācija par konkrētām valstīm atrodama EDE ziņojumā ziņojumā Striving for an inclusive labour market [Centieni panākt iekļaujošu darba tirgu]16
Pastāv papildu metodes, kā īsā laikā ieviest saprātīgus pielāgojumus darbavietā. Plašāka informācija par konkrētām valstīm atrodama EDE ziņojumā Striving for an inclusive labour market [Centieni panākt iekļaujošu darba tirgu] vai EQUINET diskusiju dokumentā, kurā uzskaitītas konkrētas valstu tiesu prakses, kā arī pielikumā par atsevišķiem personu ar invaliditāti gadījumiem17.
Palīgtehnoloģiju nodrošināšana
Darba ņēmējus, kuri savā darbā saskaras ar šķēršļiem, varat atbalstīt, viņiem nodrošinot palīgtehnoloģijas, piemēram, datorprogrammu, ko var izmantot teksta palielināšanai, kopā ar īpašu lielu ekrānu vai palīgierīces vājdzirdīgiem, kuras nodrošina savienojumu ar tālruņiem. Ir vērts apjautāties, piemēram, vietējās kompetentajās iestādēs, par finansējumu, kas palīdzētu segt dažādu palīgierīču un IT risinājumu izmaksas.
Saprātīgi pielāgojumi nav tikai darbavietas piekļūstamības nodrošināšana, piemēram, piekļuves galdiem, tualetēm, izejām nodrošināšana. Lai nodrošinātu, ka persona ar invaliditāti var piekļūt savai darbstacijai vai ēdnīcai, var būt jāveic daži pielāgojumi (piem., jānomaina durvis, jāpārvieto cilvēki uz citām telpām, jāpārvieto vai jānomaina mēbeles vai jānodrošina uzbrauktuves), bet jums ir arī jānodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pielāgojumi, lai darbinieki ar invaliditāti būtu pienācīgi aprīkoti savu uzdevumu veikšanai.
Personīgā palīdzība
Personīgās palīdzības pakalpojumi varētu palīdzēt personām ar invaliditāti saprast, organizēt un veikt uzdevumus. Tie ir, piemēram, pavadīšana darbā, individuāla novērtējuma veikšana nolūkā pielāgot darbā pieņemšanas procesu, apmācību vai uzdevumus. Individualizēti novērtējumi ir vērsti uz to atsevišķo darba ņēmēju stiprajām pusēm un vajadzībām, kuri saskaras ar šķēršļiem. Pēc tam darba devējs var novērtēt jomas, kurās darba ņēmējam ir vislielākais potenciāls. Daudzas tīmekļa vietnes nodrošina darba devējiem, nodarbinātības centriem un indivīdiem piekļuvi personīgajiem palīgiem.
Darba (arī tāldarba)
vietas pielāgošana
Nodarbinātības atbalsts darba ņēmējiem ar invaliditāti ietver darba vietas pielāgošanu. Tas var attiekties uz virkni pasākumu no mēbeļu, aprīkojuma un iekārtu pielāgošanas birojos vai plašākā mērogā telpās līdz arhitektūras izmaiņām, kas veicina iekļaušanu un piekļūstamību, klusas telpas, atsevišķas darba vietas vai tāldarba veikšanas iespējas nodrošināšanai. Gan publiskā, gan privātā sektora darba devēji kā saprātīgu pielāgojumu var piedāvāt tāldarba veikšanas iespēju. Rezultātā, apvienojot saprātīgus pielāgojumus, savu darbu var veikt, piemēram, ratiņkrēslu lietotāji ar smagu fizisku invaliditāti vai personas ar redzes traucējumiem. Specializētais IT aprīkojums un/vai galds var būt jāuzstāda, piemēram, attiecīgās personas mājās, nevis birojā, jo īpaši, ja šī persona nevar izmantot sabiedrisko transportu. IT aprīkojumam jābūt piekļūstamam, un tajā jābūt piekļūstamiem komunikācijas kanāliem (piemēram, runas pārveide tekstā virtuālu sanāksmju laikā).
Tomēr ir svarīgi tāldarbu nevis uzspiest, bet piedāvāt kā iespēju. Darbs no mājām var ietekmēt indivīda spēju gūt atzinību par viņa darbu un tikt paaugstinātam amatā. Tas var palielināt vientulību un izolāciju, kā arī darba ņēmējam radīt papildu izmaksas (piemēram, energoizmaksas). Tāpēc ir ieteicams veikt iepriekšēju riska (arī psihosociālo risku) novērtējumu.
Elastīgs darbalaiks
Darbadienas pielāgošana nav saistīta ar īpašiem rīkiem vai fiziskiem pielāgojumiem, kā arī tai nav vajadzīgas valsts subsīdijas. Vienīgā prasība šajā gadījumā ir darbalaika mainīšana. Darba ņēmējiem ar invaliditāti var būt vajadzīgs ilgāks pusdienu pārtraukums nekā lielākajai daļai viņu kolēģu, vai viņi varētu vēlēties sākt darbu agrāk vai palikt tajā ilgāk, lai varētu izmantot laiku, kad darba vietā ir klusāk, tādējādi samazinot sensoro pārslodzi.
Elastīga darba režīma institucionalizācija ir būtiska iekļautības kultūras veicināšanai. Šai metodei nevajadzētu būt atkarīgai no atsevišķu vadītāju ieskatiem, bet tai vajadzētu būt iekļautai organizācijas politikā, nodrošinot strukturētu pieeju saprātīgiem pielāgojumiem. Tādējādi netiek ietekmēta personu ar invaliditāti nodarbinātības drošība un finansiālā stabilitāte, savukārt viņu unikālās vajadzības tiek atzītas un apmierinātas.
Elastīgs uzdevumu veikšanas režīms
Daļa no atbalstītas nodarbinātības stratēģijas var būt darba uzdevumu pārplānošana darbavietā (t. s. “darba pielāgošana” [job carving]), kas ļauj cilvēkiem sākt darbu, neraugoties uz šķēršļiem, ar kuriem viņi var saskarties. Šā režīma īstenošanu varētu sākt sākotnējā nodarbinātības periodā, veicot individualizētus novērtējumus. Saprātīgi pielāgojumi, pielāgojot darbu, ietver darba pienākumu vai specializētu uzdevumu savstarpēju maiņu, lai pēc iespējas labāk izmantotu personas ar invaliditāti individuālās prasmes un šī persona varētu veikt uzdevumus, kuros viņa ir visprasmīgākā vai visveiksmīgākā. Piemēram, persona ar intelektuālo invaliditāti, kas nespēj apstrādāt maksājumus, tomēr var strādāt veikalā vai tirgū, apkalpojot klientus un piedāvājot viņiem preces.
Papildus organizatoriskajiem pielāgojumiem ir svarīgi, lai vadītāji un līdzdarbinieki izrādītu labvēlīgu attieksmi pret kolēģiem ar invaliditāti. Šajā nolūkā līdzdarbiniekiem ir jāsaprot, ka īpašs režīms ir ieviests, lai personām ar invaliditāti atvieglotu darba veikšanu, nevis nodrošinātu papildu privilēģijas. Ja personas ar invaliditāti darbavietā jūtas ērti un sociāli iekļautas ne tikai loģistikas risinājumu ziņā, viņas, visticamāk, veiks savus uzdevumus produktīvāk un jutīsies kā neatņemama komandas daļa.
2.3 Ko neuzskata par saprātīgiem pielāgojumiem
Dažas prakses vai izmaiņas var kļūdaini tikt uzskatītas par saprātīgiem pielāgojumiem, taču tās ne vienmēr atbilst Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas vai ANO konvencijas prasībām. Saprātīgi pielāgojumi atšķiras no piekļūstamības. UNCRPD vispārīgajā komentārā par piekļūstamību ir precizēts, ka piekļūstamība attiecas uz grupām, savukārt saprātīgi pielāgojumi – uz indivīdiem18.
Tajā arī precizēts, ka piekļūstamība ir priekšnosacījums, savukārt saprātīgi pielāgojumi ir tas, kas pēc tam tiek veikts, lai pārvarētu pastāvošos šķēršļus un reaģētu uz individuālajām prasībām19. Noteiktos apstākļos arī piekļūstamība var būt saprātīgu pielāgojumu sastāvdaļa. Turklāt, ja piekļūstamība jau ir nodrošināta, saprātīgi pielāgojumi attiecībā uz tehniskajām ierīcēm ir daudz vienkāršāki un lētāki.
(i) Minimāli pielāgojumi ar nelielu ietekmi
Ar nelielām izmaiņām jūsu darbavietā var nepietikt, lai izpildītu prasības attiecībā uz saprātīgiem pielāgojumiem. Lai arī pielāgojumi paši par sevi, piemēram, lielāka izmēra rakstzīmju nodrošināšana datora ekrānā vai mentora piešķiršana nolūkā palīdzēt darba ņēmējam ar invaliditāti, ir lietderīgi, ar tiem varētu nepietikt, lai novērstu visus šķēršļus, ar kuriem darba ņēmējs saskaras, veicot darbu vai veidojot karjeru. Jums būtu jāpiemēro saprātīgi pielāgojumi, lai tie atbilstu jūsu darba ņēmēju īpašajām prasībām, ļaujot viņiem pilnā mērā izmantot darbavietu.
(ii) Pielāgojumi, kas neatbilst paustajai vajadzībai
Ja darba devējs sniedz pakalpojumu, kas neatbilst personas ar invaliditāti paustajām prasībām, to neuzskata par saprātīgu pielāgojumu saskaņā ar UNCRPD. Pielāgojumi, piemēram, titru nodrošināšana nedzirdīgam darba ņēmējam sanāksmēs tā vietā, lai nodrošinātu prasīto tulkošanu valsts zīmju valodā, pienācīgi nerisina problēmas, ar kurām nedzirdīgs darba ņēmējs saskaras, veicot savu darbu.
(iii) Pagaidu risinājumi
Jums varētu interesēt, vai par saprātīgiem pielāgojumiem var uzskatīt pagaidu vai īstermiņa risinājumu nodrošināšanu, piemēram, darba ņēmējam ar pārvietošanās traucējumiem ļaujot īsu laikposmu strādāt no mājām vai periodiski piešķirot atvaļinājumu. Lai gan pagaidu pasākumi dažās situācijās var būt piemēroti, ar tiem var nepietikt, lai apmierinātu darba ņēmēja vajadzības ilgtermiņā, tāpēc jums, visticamāk, būs jāmeklē pastāvīgāki pielāgojumi. Citiem vārdiem sakot, saprātīgu pielāgojumu nodrošināšanas pasākumi un procedūras būtu jāiekļauj darbavietas procedūrās.
(iv) Nošķiršanas vai izslēgšanas prakse
Darba devēji varētu uzskatīt, ka saprātīgu pielāgojumu veids ir darba ņēmēju ar invaliditāti nošķiršana, piemēram, darba ņēmēju ar invaliditāti norīkošana uz atsevišķām darba vietām vai viņu mijiedarbības ar kolēģiem ierobežošana. Dažkārt tas var būt noderīgi, piemēram, gadījumos, kad darba ņēmējam ir daudz vieglāk koncentrēties un strādāt bez citiem cilvēkiem. Tomēr, izstrādājot šādus risinājumus, ir jāievēro piesardzība. Darba ņēmējiem ar invaliditāti ir vajadzīga mijiedarbība ar kolēģiem. Darba vides pielāgošana, tai kaitējot un kopumā kaitējot darba ņēmēju ar invaliditāti individuālajām vēlmēm un spējām, nebūtu saprātīgi pielāgojumi; tas turpinātu stigmatizāciju, kavētu karjeras attīstības iespējas darba ņēmējiem ar invaliditāti un apdraudētu viņu iekļaušanu darbavietā. Citiem vārdiem sakot, tā būtu nošķiršana. Saprātīgu pielāgojumu mērķis ir veicināt vienlīdzīgu iesaisti un iekļaušanu, nevis izolēt indivīdus viņu invaliditātes dēļ.
(v) Protēžu un ortožu izmantošanas liegšana
rProtēzes un ortozes ir personīgai lietošanai paredzēti medicīnas izstrādājumi, kas labo, stiprina vai aizstāj kādu ķermeņa daļu vai funkciju. Tās ir, piemēram, dzirdes aparāti vai implanti, mākslīgas rokas vai kājas, ratiņkrēsli un brilles. Dažkārt civildienests nolemj, ka dažas no šīm ierīcēm (galvenokārt dzirdes aparātus vai dzirdes implantus) nevar izmantot civildienesta konkursu laikā, ja vien persona ar invaliditāti nav pieteikusies “saprātīgiem pielāgojumiem”. Tādējādi netiek ņemts vērā tas, ka minētās ierīces (piemēram, brilles, implanti un ratiņkrēsli) nav piekļūstamības pasākumi vai saprātīgi pielāgojumi, bet ir neatdalāmas no personas un tai raksturīgas. Darba devējiem tas būtu jāzina un jāapsver iespēja atļaut šādu ierīču izmantošanu darbā pieņemšanas procesos.
3 Talantiem nav šķēršļu: mūsdienīgas pieejas invaliditātei pieņemšana
Attieksme pret invaliditāti un personām ar invaliditāti Eiropā laika gaitā ir mainījusies. Lai nodrošinātu lietderīgus pielāgojumus jūsu darbavietā un palīdzētu visiem jūsu darba ņēmējiem augt savstarpēji atbalstošā un produktīvā vidē, ir svarīgi izmantot iekļaujošu pieeju, kas vērsta uz indivīdiem un palīdz viņiem pārvarēt šķēršļus, nevis koncentrēties uz viņu traucējumiem.
Koncentrējieties uz personu ar invaliditāti talantiem, nopelniem, kompetenci un prasmēm, tāpat kā jūs to darītu attiecībā uz darba ņēmējiem bez invaliditātes.
Ja invaliditāte ietekmē indivīdu darbā, jautājiet šai personai, kādas stratēģijas viņa izmanto ikdienas dzīvē ārpus darba, lai šķēršļus, ar kuriem viņa saskaras, novērstu. Dažas no šīm stratēģijām varētu būt iespējams izmantot darbavietā.
Pielāgojumi būtu jāizstrādā uz cilvēku vērstā veidā, ņemot vērā indivīdu ar dažādu veidu invaliditāti īpašās prasības, problēmas un stiprās puses. Atklāts un cieņpilns dialogs ar jūsu darba ņēmējiem var palīdzēt jums noteikt un izprast viņu unikālās prasības.
Sadarbojieties ar arodbiedrībām savā darbavietā, lai saprātīgu pielāgojumu risinājumus apsvērtu koplīguma sarunās.
Saprātīgi pielāgojumi ir kas vairāk nekā tikai tiesību aktu ievērošana. Nodarbinātības kontekstā ideālajai pieejai invaliditātes jomā vajadzētu būt:
- vērstai uz cilvēku;
- holistiskai;
- biopsihosociālai,
un tai būtu jāaptver:
- iekļaušana;
- labjutība;
- spēcināšana;
- piekļūstamība;
- dažādu invaliditātes veidu atzīšana.
Ko nozīmē biopsihosociāla pieeja
Ar biopsihosociālu pieeju tiek atzīts, ka invaliditāte attiecas ne tikai uz bioloģiskiem faktoriem – garīgu vai fizisku stāvokli vai traucējumu, kas skar attiecīgo personu; tā drīzāk ietver bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru kombināciju un saprātīgu pielāgojumu procesa centrā izvirza indivīdu, ņemot vērā viņa unikālās prasības, vēlmes un stiprās puses.
Biopsihosociālais modelis atzīst, ka invaliditāte ir daudzdimensionāla. Lai gan tajā ir ņemti vērā personas traucējumi un hroniskas slimības, tajā ņem vērā arī psiholoģiskos aspektus (kognitīvos un emocionālos faktorus) un sociālos aspektus (saistīti ar sociālajiem šķēršļiem, attieksmi un iekļaušanu), kas visi veido šīs personas pieredzi saistībā ar invaliditāti.
Šīs pieejas uz cilvēku vērstais aspekts koncentrējas uz indivīda unikālajām vajadzībām, vēlmēm un stiprajām pusēm, atzīstot, ka katrai personai ar invaliditāti, saskaroties ar īpašām problēmām, ir savas individuālās spējas. Nav vienas pieejas, kas derētu visiem gadījumiem. Jēgpilnās sarunās ar saviem darba ņēmējiem jūs varēsiet izprast viņu īpašos apstākļus un attiecīgi koriģēt savus pielāgojumus. Šāda individualizēta pieeja veicina piederības un cieņas izjūtu, tādējādi palielinot apmierinātību un rezultativitāti pielāgošanas procesā.
3.1 Visdažādāko invaliditātes veidu ņemšana vērā
Ņemot vērā dažādos invaliditātes veidus, kas izklāstīti UNCRPD, un pieņemot visaptverošu un uz cilvēku vērstu pieeju pielāgojumiem, jūs varat radīt iekļaujošu darba vidi, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas darbiniekiem ar fizisko, sensoro, intelektuālo un psihosociālo invaliditāti, kā arī novecojošam darbaspēkam.
Fiziskā invaliditāte
Ir ļoti daudz apstākļu, kas var ietekmēt personas mobilitāti, veiklību vai fiziskās funkcijas. Kā piemērus var minēt muguras smadzeņu bojājumus, muskuļu distrofiju un ekstremitāšu zaudēšanu.
Jums būtu jānodrošina fiziska piekļūstamība darbavietā, ieskaitot uzbrauktuves, margas, plašus gaiteņus, marķētas ejas, liftus un piekļūstamas tualešu telpas. Saprātīgi pielāgojumi var ietvert regulējamus galdus vai darbstacijas, palīgierīces, pārveidotu aprīkojumu un piekļūstamas autostāvvietas.
Sensorā invaliditāte
Redzes traucējumi var būt no daļēja redzes zuduma līdz pilnīgam aklumam, savukārt dzirdes traucējumi var būt no daļēja dzirdes zuduma līdz kurlumam. Dažas personas ar dzirdes traucējumiem komunikācijā izmanto mutvārdu valodu, bet dažas – zīmju valodu.
Personām, kuras sazinās zīmju valodā, varat nodrošināt pielāgojamus galdus un krēslus, ekrāna lasītājus, materiālus Braila rakstā, runas pārveides tekstā tulkus, titrus, surdotulkus, bet personām, kas sazinās mutvārdu valodā, – palīgierīces vājdzirdīgiem. Lai nodrošinātu komunikāciju, var būt vajadzīgi piekļūstami dokumenti vai alternatīvi formāti. Rīkojiet sanāksmes piekļūstamās vietās un nodrošiniet sanāksmju materiālus piekļūstamos formātos, piemēram, Braila rakstā vai elektroniskās versijās, kas salasāmas ar ekrāna lasītājiem.
Intelektuālā invaliditāte
Tā ietver kognitīvās funkcijas un adaptācijas prasmju ierobežojumus. Indivīdiem ar intelektuālo invaliditāti var būt vajadzīgs papildu atbalsts, lai saprastu un veiktu darba uzdevumus.
Jums būtu jānodrošina skaidri norādījumi, vienkāršoti materiāli un apmācība. Pielāgojumi var ietvert pārveidotus darba procesus, sarežģītu uzdevumu sadalīšanu, vairāk laika uzdevumu veikšanai, vizuālu palīglīdzekļu nodrošināšanu un darbaudzinātāju vai mentoru atbalstu.
Psihosociālā invaliditāte
Daži garīgās veselības traucējumi, tai skaitā depresija, trauksme, bipolāri traucējumi un posttraumatiskā stresa sindroms, var ietekmēt personas emocionālo labjutību un ikdienas funkciju veikšanu.
Jums būtu jāizveido atbalstoša un no stigmatizācijas brīva darba vide, kurā tiek nodrošināta elastība plānošanā un veicināta apmācība un informētība par garīgo veselību. Saprātīgi pielāgojumi var ietvert mainītu darbalaiku, konsultācijas, darba vietas pielāgojumus, kuru mērķis ir mazināt stresu, vai īpašu klusu vietu.
Viens no galvenajiem saprātīgu pielāgojumu nodrošināšanas aspektiem ir piekļūstamība. Tā ietver gan fizisku, gan digitālu piekļūstamību, piekļūstamību produktiem un pakalpojumiem20, kā arī komunikācijai. Nodrošinot piekļūstamību, darba devēji apliecina apņemšanos radīt iekļaujošas darbavietas.
Ņemot vērā dažādos invaliditātes veidus, kas izklāstīti UNCRPD, un pieņemot visaptverošu un uz cilvēku vērstu pieeju pielāgojumiem, darba devēji var radīt iekļaujošu darba vidi, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas darbiniekiem ar fizisko, sensoro, intelektuālo un psihosociālo invaliditāti.
3.2 Atbalsts novecojošam darbaspēkam
Paplašinot saprātīgu pielāgojumu principus, lai ņemtu vērā novecojoša darbaspēka vajadzības, varat balstīties uz iekļaujošas darba vides pamatu. Izmantojot iespējas uzlabot ergonomiku un nodrošināt elastīgu darbalaiku, iespējas pakāpeniski pensionēties un pastāvīgi apgūt prasmes, varat dot labumu vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, vienlaikus padarot darbavietu visiem pielāgojamāku un noturīgāku. Šī daudzpaaudžu pieeja atbilst plašākiem sociālās ilgtspējas mērķiem, nodrošinot, ka darbavieta ir daudzveidīga, iekļaujoša un produktīva telpa.
Parasti, bet bieži vien nepareizi tiek pieņemts, ka vecāka gadagājuma cilvēku invaliditāte ir tikai novecošanas procesa rezultāts, un ir ļoti svarīgi to apstrīdēt. Jums būtu jāraugās, lai tiktu nošķirtas ar vecumu saistītas izmaiņas un konkrēta invaliditāte, kam var būt vajadzīgs īpašs atbalsts un pielāgojumi. Ja invaliditāte lielākā vecumā netiek pienācīgi atzīta, piekļūstamības šķēršļi dažkārt var palikt nepamanīti, un tas var traucēt vecāka gadagājuma cilvēkiem ar invaliditāti pilnā mērā izmantot nodarbinātības iespējas.
Jūs kā darba devējs varat radīt atbalstošu vidi, izmantojot elastīgu plānošanu, attālinātā darba iespējas, ergonomiski izstrādātas darba vietas, pastāvīgas mācīšanās iespējas, kas pielāgotas vecāka gadagājuma cilvēku, jo īpaši personu ar invaliditāti, vajadzībām. Tādējādi jūs ne tikai bagātināsiet savu organizatorisko kultūru, bet arī nostiprināsiet savu konkurētspēju tirgū turpmāk uzskaitītajos veidos.
- Pieredze un lietpratība
Vecāka gadagājuma cilvēki gadu gaitā ir uzkrājuši pieredzi, un viņiem ir bagātīga zināšanu krātuve. Viņu atziņas, kas slīpētas vairākas desmitgades, var izrādīties nenovērtējamas lēmumu pieņemšanā, problēmu risināšanā, jaunu darba ņēmēju mentorēšanā un darbā ar klientiem. - Daudzveidība un inovācija
Daudzveidīgs darbaspēks, kurā pārstāvētas dažādas vecuma grupas, veicina dažādas perspektīvas, kas ir būtiskas inovācijai. Atšķirīga dzīves pieredze un skatpunkti var bagātināt kolektīvo domāšanu un veicināt radošus risinājumus. - Izmaksu efektivitāte
Piedāvājot elastīgus grafikus vai attālinātā darba iespējas, uzņēmumi var saglabāt vecāka gadagājuma darba ņēmēju nenovērtējamo lietpratību par potenciāli zemākām izmaksām salīdzinājumā ar tradicionālo strādāšanu birojā. - Darba devēja zīmols
Atzīšana par vecāka gadagājuma cilvēkiem draudzīgu darba devēju var uzlabot jūsu zīmola tēlu. Tā apliecina apņemšanos nodrošināt iekļaušanu un sociālo atbildību un var piesaistīt plašāku talantu kopumu un labi rezonēt ar patērētājiem. - Tiesību aktu ievērošana un riska mazināšana
Iekļaušanas un saprātīgu pielāgojumu politikas ievērošana apliecina atbilstību juridiskajiem standartiem un novērš riskus, kas saistīti ar augstākā līmeņa vai lietpratīgu darbinieku zaudēšanu.
3.3 Darbinieku ar invaliditāti pieņemšana, izmantojot saprātīgus pielāgojumus: ieguvumi, ko varat gaidīt
Atbalstīti un novērtēti darbinieki
Saprātīgu pielāgojumu kā tiesību veicināšana var palīdzēt radīt iekļaujošāku, daudzveidīgāku un atbalstošāku darbavietu un taisnīguma un vienlīdzīgu iespēju kultūru. Tas ir skaidrs vēstījums par to, ka darbinieki ar invaliditāti tiek novērtēti un atbalstīti un ka tie, kas saskaras ar šķēršļiem, var justies ērti, darbā parādot savu patieso būtību. Tādējādi – ja vairāk cilvēku ar invaliditāti jūtas iedrošināti pieteikties darbā – pat var palielināties darba pieteikumu skaits.
Pareizais atbalsts, kas uzlabo saglabāšanu darbā
Pastāv lielāka iespēja, ka darba ņēmēji, kuriem nodrošināti piemēroti pielāgojumi, jutīsies atbalstīti, novērtēti un spējīgi darbā parādīt savu labāko sniegumu. Tas savukārt var uzlabot apmierinātību ar darbu, lojalitāti un vispārējo darbinieku saglabāšanas līmeni organizācijā.
Augstāka efektivitāte un produktivitāte
Ja darba ņēmējiem ir nodrošināti pielāgojumi, kas viņiem vajadzīgi ar invaliditāti saistīto šķēršļu pārvarēšanai, viņi savus darba uzdevumus var veikt rezultatīvāk un efektīvāk; optimizēti darba apstākļi viņiem ļauj pilnā mērā izmantot savas prasmes un spējas, tādējādi uzlabojot produktivitāti un darba rezultātus. Eiropas Invaliditātes forums savu Eiropas 7. ziņojumu par cilvēktiesībām veltīja personu ar invaliditāti tiesībām strādāt. Tajā ir citēti konstatējumi, kas iekļauti vairākos citos ziņojumos par personu ar invaliditāti produktivitāti. Piemēram, cilvēkresursu vadītāju pētījumā tika konstatēts, ka 72 % darba ņēmēju ar invaliditāti, kuriem nodrošināti saprātīgi pielāgojumi, darba rezultāti tiek novērtēti kā vidēji labi, labāki par vidējiem vai izcili21.
Ekonomiski ieguvumi iekļaujošiem uzņēmumiem
APasaules Ekonomikas foruma pētījums parādīja, ka analizētajā četru gadu periodā iekļaujošāku uzņēmumu ieņēmumi bija par 28 % lielāki nekā mazāk iekļaujošu uzņēmumu ieņēmumi, to neto ienākumi bija divreiz lielāki un peļņas norma – par 30 % lielāka22.
Organizācijas reputācijas uzlabošana
Saprātīgu pielāgojumu kā tiesību veicināšana liecina par organizācijas apņemšanos ievērot daudzveidību, iekļaušanu un juridisko pienākumu izpildi. Šī apņemšanās uzlabo organizācijas reputāciju gan iekšēji, gan ārēji, palīdzot piesaistīt izcilus talantus un uzturēt pozitīvas attiecības ar klientiem un ieinteresētajām personām, vienlaikus pozicionējot darba devēju kā sociāli atbildīgu un iekļaujošu.
Pozitīva kultūra darbavietā un ilgtspējīgs darbaspēks
Pozitīva kultūra darbavietā palīdz mazināt stigmatizāciju un aizspriedumus, kas saistīti ar invaliditāti, un veicina cieņu un sapratni. Pielāgojumus var veikt arī novecojoša darbaspēka labā, ņemot vērā īpašos šķēršļus, ko rada invaliditāte, vienlaikus nošķirot tos no izmaiņām, kas saistītas ar vecāka gadagājuma darba ņēmēju vecumu. Šī iekļaujošā kultūra sniedz labumu visiem darbiniekiem un palīdz radīt vidi, kurā tiek cildināta daudzveidība un kurā ikviens jūtas novērtēts un atbalstīts.
3.4 Kā uzlabot informētību
Darba devēji arvien vairāk atzīst un izprot saprātīgu pielāgojumu sniegtos potenciālos ieguvumus un aktīvi tos popularizē kā standarta praksi.
Ir vairāki veidi, kā savā organizācijā vai uzņēmumā varat uzlabot informētību par saprātīgu pielāgojumu nozīmi un nodrošinātajiem ieguvumiem.
• Apmācība un darbsemināri
Apmācību sesijās un darbsemināros, kas saistīti ar informētību par invaliditāti un saprātīgiem pielāgojumiem (ko vada, piemēram, jūsu organizācijas cilvēkresursu nodaļa), vadītāji un citi darba ņēmēji var tikt informēti par darba ņēmēju ar invaliditāti tiesībām, pielāgojumu nodrošinātajiem ieguvumiem un paraugpraksi attiecībā uz pielāgojumu ieviešanu praksē. Interaktīvos darbsemināros dalībnieki var izpētīt problēmas un iespējas, ar kurām viņi saskaras, apspriežot dažādus gadījumu pētījumus un scenārijus.
• Komunikācijas kampaņas
Lai uzsvērtu saprātīgu pielāgojumu nozīmi un veicinātu iekļautības kultūru, var izmantot informētības uzlabošanas kampaņas. Jūs varat izmantot iekšējos informatīvos biļetenus, intraneta lapas un digitālas norādes, lai dalītos informācijā, veiksmes stāstos un liecībās, ko snieguši darba ņēmēji, kuri guvuši labumu no pielāgojumiem, ne tikai nolūkā uzlabot informētību, bet arī apstrīdēt nepareizus priekšstatus un veicināt pozitīvu attieksmi pret saprātīgiem pielāgojumiem.
• Augstākā vadība, apņemšanās un aizstāvji
Augstākajai vadībai un vadītājiem būtu jāpalīdz aizstāvēt saprātīgu pielāgojumu nepieciešamību. Ja ieņemat vadošu amatu un varat parādīt savu apņemšanos, jūs nosakāt toni “no augšas” un veicināt plašāku pieņemšanu organizācijā.
• Sadarbība ar personu ar invaliditāti organizācijām
Partnerības ar ārējām personu ar invaliditāti organizācijām, interešu aizstāvības grupām vai ekspertiem var nodrošināt papildu lietpratību un norādījumus. To atziņas un resursi var uzlabot jūsu organizācijas izpratni par saprātīgiem pielāgojumiem un darba ņēmēju ar invaliditāti pieredzi, tādējādi radot jaunas idejas un pieejas.
• Izvērtēšana un pastāvīga uzlabošana
Jums būtu jāvāc atsauksmes no darba ņēmējiem, cilvēkresursu nodaļas darbiniekiem un vadītājiem, lai apzinātu jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, risinātu problēmas un priecātos par panākumiem. Pastāvīga uzraudzība un izvērtēšana var palīdzēt jūsu organizācijai pilnveidot tās pieeju, uzlabojot darbinieku informētību un maksimāli palielinot ieguvumus, ko sniedz saprātīgi pielāgojumi.
Modelis “izvēlies atklāt”
Modelis “izvēlies atklāt” atzīst indivīda tiesības izlemt, vai atklāt informāciju par savu invaliditāti. Tas ļauj cilvēkiem runāt par saprātīgiem pielāgojumiem tad, kad viņi tam ir gatavi un vēlas to darīt.
Tas nozīmē, ka persona ar invaliditāti var saglabāt kontroli pār savu personīgo informāciju.
Šajā pieejā tiek ievērota individuālā autonomija un cilvēkiem tiek ļauts atklāt savu invaliditātes statusu un apspriest pielāgojumus (kas, iespējams, ietver elastīgu pielāgošanās procesu) savā tempā.
Šīs individuālās izvēles ievērošana veicina privātumu un konfidencialitāti, nodrošinot, ka sensitīva personas informācija tiek atklāta tikai attiecīgām personām, piemēram, cilvēkresursu nodaļas darbiniekiem vai uzraudzītājiem, tādējādi palīdzot uzturēt drošu telpu atklātām un godīgām sarunām.
Radot vidi, kurā indivīdi nav spiesti atklāt savu invaliditāti, šis modelis var mazināt stigmatizāciju un diskriminējošas attieksmes risku, lai darbinieku, kas saskaras ar šķēršļiem, darbs varētu tikt novērtēts, pamatojoties uz viņu spējām, prasmēm un darba rezultātiem, nevis invaliditāti.
3.5 Saprātīgu pielāgojumu piešķiršana
Ilgtspējīgu risinājumu saviem darbiniekiem ar invaliditāti varat nodrošināt, izmantojot labi organizētu saprātīgu pielāgojumu piešķiršanas procesu. Nodrošinātajiem pielāgojumiem jābūt lietderīgiem, efektīviem un piemērotiem indivīdam. Piedāvātajiem risinājumiem jābūt ilgtspējīgiem. Jums var būt jāveic rūpīgs novērtējums attiecībā uz darba ņēmējiem ar invaliditāti, ņemot vērā ekspertu padomus, ja tādi pieejami, un lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāiesaista savi darba ņēmēji. Jūsu mērķim vajadzētu būt apzināt pielāgojumus, kas apmierina to darba ņēmēju tūlītējās vajadzības, kuri citādi savā darbā saskartos ar šķēršļiem, vienlaikus ņemot vērā arī ilgtspēju ilgtermiņā.
Saprātīgu pielāgojumu piešķiršanas procesa pamatā ir juridiski pienākumi un diskriminācijas novēršanas tiesību akti. Ja neesat pārliecināts par precīzām prasībām, jums būtu jākonsultējas ar savu vietējo kompetento iestādi vai darba devēju organizāciju, kas varētu palīdzēt attiecīgo tiesību aktu noteikšanā. Ievērojot tiesību aktus, tiek aizsargātas darba ņēmēju ar invaliditāti tiesības un samazināts juridisku strīdu vai ar diskrimināciju saistītu prasību risks, vienlaikus radot un saglabājot taisnīgu un vienlīdzīgu darba vidi.
Apspriežot un īstenojot pasākumus attiecībā uz personām ar invaliditāti paredzētiem saprātīgiem pielāgojumiem darbavietā, svarīgas ir koplīguma sarunas un sociālais dialogs starp darba devējiem un arodbiedrībām. Šajās kopīgajās diskusijās arodbiedrības kļūst par spēcīgiem darba ņēmēju ar invaliditāti aizstāvjiem, izmantojot savu kolektīvo spēku ietekmēt un nodrošināt vajadzīgos pielāgojumus. Risinot konkrētas vajadzības un veicinot iekļaujošu atmosfēru, šis dialogs pastiprina apņemšanos nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darbavietu padarot piekļūstamu un atbalstošu ikvienam.
3.6 Iekļaujoša prakse visos nodarbinātības posmos
Personu ar invaliditāti nodarbinātības ceļš sākas ar darbā pieņemšanas posmu, aptver viņa saglabāšanu darbā un ietver vienmērīgas karjeras izaugsmes veicināšanu. Šajā iedaļā ir izklāstīti pasākumi, ko darba devēji var veikt katrā nodarbinātības posmā, lai veicinātu iekļaujošu darba vidi.
I. Pieņemšana darbā
Daudzveidīga darbaspēka iesaiste sākas ar iekļaujošu darbā pieņemšanas procesu. Jūs kā darba devējs esat priekšplānā, un atbalstoša loma ir darbā pieņemšanas aģentūrām un publiskajām iestādēm.
Sadarbība
- Sadarbojieties ar specializētām darbā pieņemšanas aģentūrām, kuras ir lietpratīgas personu ar invaliditāti pieņemšanā darbā.
- Sazinieties ar publiskajām iestādēm, lai saņemtu norādījumus un atbalstu un pārliecinātos, ka ievērojat juridiskās prasības.
Piekļūstamība
- Gādājiet par to, lai darba sludinājumi ir piekļūstami un iekļaujoši, vajadzības gadījumā nodrošinot alternatīvus formātus vai formulējumus.
- Darba sludinājumā būtu jālūdz kandidātiem norādīt, vai viņiem ir īpašas vajadzības vai nepieciešami pielāgojumi, lai varētu piedalīties intervijā.
- Padariet intervēšanas procesu iekļaujošu un piekļūstamu, piedāvājot saprātīgus pielāgojumus, piemēram, surdotulkus vai piekļūstamas vietas, palīgierīces vājdzirdīgiem, runas pārveidi tekstā.
Informētība un apmācība
Īstenojiet informētības uzlabošanas programmas un apmācību sesijas, lai kliedētu mītus un veicinātu labvēlīgu gaisotni kandidātiem ar invaliditāti. Vairāk informācijas par apmācību programmu organizēšanu skatiet iedaļā “Komunikācijas par saprātīgiem pielāgojumiem veicināšana”.
II. Saglabāšana darbā
Saglabāšanai darbā ir izšķiroša nozīme labvēlīgas darba vides veidošanā. Runa ir ne tikai par darbinieku paturēšanu algu sarakstā, bet arī par viņu labjutības un produktivitātes nodrošināšanu.
Saprātīgi pielāgojumi
- Piedāvājiet saprātīgus pielāgojumus bez pārāk ilgas kavēšanās.
- Radiet iekļaujošas un piekļūstamas darbavietas un nodrošiniet palīgtehnoloģijas.
- Sniedziet personīgu palīdzību.
- Piedāvājiet elastīgu darbalaiku un iespējas strādāt attālināti (ja darba ņēmēji ar invaliditāti to lūdz).
- Pielāgojiet darba pienākumus, lai tie atbilstu personu ar invaliditāti spējām.
- Organizējiet piekļūstamu transportu.
- Izmantojiet piekļūstamus komunikācijas rīkus.
- Piedāvājiet atgriešanās darbā programmu darba ņēmējiem, kuriem darbavieta jāatstāj, lai atgūtos no nelaimes gadījuma, slimības vai cita stāvokļa, kas var ietekmēt viņu spēju pildīt savus pienākumus.
- Ieviesiet regulāras pārbaudes, lai saprastu un risinātu visas aktuālās vajadzības.
Atbalsta tīkli
Veiciniet līdzbiedru atbalsta grupu, piemēram, darba ņēmēju ar invaliditāti resursu grupas, un mentorēšanas programmu izveidi, lai palīdzētu nodrošināt darba ņēmēju ar invaliditāti sociālo un profesionālo iekļaušanu.
Pastāvīga mācīšanās un pilnveide
Nodrošiniet prasmju pilnveides un apmācības iespējas; nodrošiniet mērķim atbilstīgas un piekļūstamas vietas un mācību materiālus.
III. Karjeras virzība
Lai darbavietā nodrošinātu taisnīgumu, ir būtiski veicināt izaugsmes kultūru un iespējas visiem darba ņēmējiem.
Darba rezultātu izvērtējums
- Nodrošiniet, ka darba rezultātu izvērtējumi ir taisnīgi, objektīvi un balstīti uz indivīda spējām un sasniegumiem.
- Veiciniet atklātu dialogu, lai saprastu darba ņēmēju ar invaliditāti vēlmes un karjeras mērķus.
Paaugstināšanas amatā iespējas
Veiciniet pārredzamu paaugstināšanas amatā procesu, nodrošinot, ka visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu invaliditātes ir pieejamas karjeras izaugsmes iespējas. Ja personai ir darbam atbilstīga kvalifikācija un pieredze un viņa var pretendēt uz paaugstinājumu amatā, būtu jāizskata jebkāda vajadzība pēc saprātīgiem pielāgojumiem.
Spēju veidošana
Piedāvājiet apmācību līderības jomā un mentorēšanas programmas, lai darba ņēmējus ar invaliditāti sagatavotu augstākiem amatiem.
Sadarbība ar ārējiem partneriem
Sadarbojieties ar invaliditātes aizstāvības grupām un profesionālās rehabilitācijas dienestiem, lai saņemtu norādījumus par karjeras virzības veicināšanu.
Saprātīgu pielāgojumu pieņemšana un iekļaušana visos nodarbinātības posmos nav tikai juridiska prasība; tā būtiski veicina harmonisku un produktīvu darba vidi. Darba devēji, kas sadarbojas ar ārējiem partneriem, ir svarīgi virzītājspēki piekļūstamības, vienlīdzīgu iespēju un izaugsmes kultūras visiem darba ņēmējiem veicināšanā un veido spēcīgu pamatu progresīvam un sociāli atbildīgam uzņēmumam.
Pieņemšana darbā, saglabāšana darbā un karjeras virzība ir daļa no tā paša pastāvīgā iekļaujošas darba vides veicināšanas procesa. Šajā iedaļā aprakstījām, cik lielā mērā minētie nodarbinātības posmi ir savstarpēji saistīti. Šīs pamatnostādnes piedāvā visaptverošu tādu pasākumu izpēti, kuru mērķis ir nodrošināt atbalstošu un iekļaujošu darbavietu visā nodarbinātības ciklā.
3.7 Komunikācijas par saprātīgiem pielāgojumiem veicināšana
Ir vairākas stratēģijas rezultatīvas komunikācijas nodrošināšanai gadījumos, kad darbinieki pieprasa un saņem saprātīgus pielāgojumus.
Skaidri, iekļaujoši un piekļūstami komunikācijas kanāli
Darba ņēmējiem ar invaliditāti ir jābūt iespējai izmantot tādus komunikācijas kanālus, kas viņiem nodrošina vieglu piekļuvi informācijai par pielāgošanas procesu. Jūs varētu izveidot, piemēram, īpašu e-pasta adresi, iespējams, kopā ar palīdzības tālruni vai tīmekļa vietni, ko darbinieki var izmantot, lai iesniegtu saprātīgu pielāgojumu pieprasījumus un lūgtu skaidrojumu gadījumā, kad viņiem ir jāaprunājas par savām individuālajām vajadzībām. Lai pēc iespējas palielinātu piekļūstamību, jums attiecīgā informācija būtu jādara pieejama viegli saprotamā valodā un dažādos formātos.
Pārredzama politika un procedūras attiecībā uz saprātīgiem pielāgojumiem
Jūs varētu norīkot darbinieku daudzveidības un iekļaušanas jautājumu pārraudzībai. Sadarbībā ar darbiniekiem ar invaliditāti viņš varētu izstrādāt politikas dokumentu vai norādījumus par saprātīgiem pielāgojumiem. Šādu norādījumu izstrādes procesā ir svarīgi iesaistīt personas ar invaliditāti – tas atbilstu iekļautības principiem un pieejai “nekas par mums bez mums”, ko izmanto daudzas personu ar invaliditāti organizācijas un kas ir saistīti ar UNCRPD. Jūsu politikā un procedūrās būtu skaidri jāizklāsta pielāgošanās process, un attiecīgajiem dokumentiem vajadzētu būt pieejamiem visiem darba ņēmējiem, ieskaitot darba ņēmējus ar invaliditāti, lai viņi varētu skaidri saprast attiecīgos pasākumus. Būtu skaidri jānorāda personas vai nodaļas, ar kurām viņiem jāsazinās. Politikā un norādījumos būtu jāuzsver konfidencialitāte un darbinieki būtu jāpārliecina par to, ka neatkarīgi no tā, kādus pielāgojumu pieprasījumus viņi iesniegs, tie tiks izskatīti privāti un iejūtīgi.
Ārēja mediācija
Ja starp indivīdu un darba devēju nevar viegli panākt vienošanos, varat lūgt palīdzību neatkarīgam ārējam mediatoram. Tas var jums palīdzēt panākt vienošanos un nonākt pie savstarpēji pieņemama lēmuma par veicamajiem pielāgojumiem.
Izglītība un apmācība ikvienam
Organizācijām ieteicams nodrošināt apmācības vai izglītības programmas, lai uzlabotu informētību un izpratni par saprātīgu pielāgojumu procesu. Vajadzības gadījumā būtu jāapmāca paši darba ņēmēji ar invaliditāti, lai viņi saprastu, kā rezultatīvi orientēties procesā. Ir svarīgi nodrošināt, ka darbinieki ar invaliditāti saprot savas tiesības. Organizācijām būtu jāapzinās, ka saskaņā ar UNCRPD invaliditāte ir mainīga koncepcija, kas izriet no mijiedarbības starp personām ar invaliditāti un attieksmes un vidiskajiem šķēršļiem. Ne visu veidu invaliditāte ir redzama. Organizācijas saprātīgu pielāgojumu procesā ir jāatspoguļo konvencijā paredzētā pāreja uz pieeju invaliditātei, proti, no pieejas, kas balstīta uz medicīnu un labdarību, uz pieeju, kuras pamatā ir cilvēktiesības.
Cilvēkresursu nodaļas darbiniekiem un jebkurai citai personai, kas piedalās ar saprātīgiem pielāgojumiem saistītu pasākumu koordinēšanā, būs vajadzīga arī apmācība, ieskaitot apmācību par attiecīgajiem tiesību aktiem un paraugpraksi, kā arī par pieprasījumu sensitīvu izskatīšanu. Apmācība būtu jānodrošina arī komandu vadītājiem un vadītājiem, kuriem būtu jāpalīdz uzturēt atbalstošu un iekļaujošu vidi savā nodaļā vai organizācijā – vietā, kur darba ņēmēji ar invaliditāti izmanto pielāgojumus, kas viņiem vajadzīgi, lai pārvarētu šķēršļus un savu darbu veiktu atbilstīgi labākajam potenciālam tādā veidā, ko saprot un atbalsta kolēģi.
Kas var nodrošināt apmācību
- Iekšējie eksperti.
Ja jūsu organizācijā ir daudzveidības un iekļaušanas nodaļa vai eksperti personu ar invaliditāti tiesību un saprātīgu pielāgojumu jomā, viņi būtu ideāli kandidāti apmācības vadīšanai. - Ārējie konsultanti.
Apmācības vadīšanai var pieņemt darbā profesionāļus, kas specializējušies darbavietu daudzveidības, iekļaušanas un personu ar invaliditāti tiesību aktu ievērošanas jomā. - Valdības aģentūras.
Dažās valstīs ir valdības organizācijas, kas nodarbojas ar darbavietu daudzveidības un iekļaušanas jautājumiem. Tās bieži nodrošina apmācības resursus vai pat tiešus apmācības pakalpojumus. - Bezpeļņas organizācijas un interešu aizstāvības
grupas.
Organizācijas, kas koncentrējas uz personu ar invaliditāti tiesībām un iekļaušanu, bieži sniedz apmācības pakalpojumus vai var ieteikt prasmīgus pasniedzējus.
Kā apmācība būtu jāorganizē
- Vajadzību novērtējums.
Pirms apmācības novērtējiet, kāda veida apmācība ir vajadzīga – apmācība, kuras mērķis ir uzlabot vispārējo informētību vai nodrošināt atbilstību tiesību aktiem, vai specializēta apmācība cilvēkresursu un vadības jomā. - Apmācības programmas izstrāde.
Pamatojoties uz vajadzību novērtējumu, izstrādājiet apmācības programmu. Tā varētu ietvert prezentācijas, darbseminārus, gadījumu izpēti un interaktīvas sesijas. - Apmācības veids.
Izlemiet, vai apmācība notiks klātienē, tiešsaistē vai hibrīdformātā. Neatkarīgi no līdzekļiem nodrošiniet, ka apmācība ir iekļaujoša un piekļūstama. - Plānošana.
Plānojiet apmācību sesiju norises laiku. Organizējiet tās laikā, kad tajās var piedalīties lielākā daļa cilvēku. - Personu ar invaliditāti iesaistīšana.
Ja iespējams, iesaistiet personas ar invaliditāti apmācības plānošanā un veikšanā, lai nodrošinātu, ka tā ir patiesi iekļaujoša. - Atgriezeniskā saite un izvērtējums.
Pēc apmācības veikšanas apkopojiet atsauksmes no dalībniekiem, lai novērtētu tās lietderīgumu un jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. - Pastāvīga apmācība.
Apsveriet iespēju apmācību padarīt par pastāvīgu procesu, regulāri atjauninot informāciju, lai ņemtu vērā jebkādas izmaiņas tiesību aktos vai iekšējā politikā. - Dokumentācija.
Veiciet uzskaiti par to, kas piedalījies apmācības sesijās un kad tās veiktas, un par izmantotajiem materiāliem. Tas varētu būt svarīgi, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem un veiktu turpmākus iekšējus izvērtējumus.
Ja apmācības plānošanas un veikšanas procesā darbosieties metodiski, varēsiet nodrošināt, ka tas lietderīgi kalpo savam mērķim, veicinot iekļaujošāku vidi.
Individualizēta komunikācija un apspriešanās
Ja darba ņēmējs ar invaliditāti pieprasa saprātīgus pielāgojumus, ar viņu būtu jārīko atklāts un cieņpilns dialogs. Viņam būtu jādod iespēja paust savas īpašās prasības un bažas konfidenciālā un saprotošā vidē. Ja darba ņēmējam vajadzīgie pielāgojumi ir jāprecizē sīkāk, viņam būtu aktīvi jāpiedalās lēmumu pieņemšanā un problēmu risināšanā saistībā ar šķēršļiem, ar kuriem viņš saskaras. Citiem vārdiem sakot, būtu jāuzklausa un jāņem vērā viņa viedoklis. Šī pieeja veicina līdzdalības un iekļautības procesā sajūtu. Izskatiet pieprasījumu pēc iespējas ātrāk.
Tas ir veids, kā jūs kā darba devējs varat iesaistīties atklātā dialogā ar darba ņēmēju un, viņam aktīvi piedaloties, izveidot saprātīgus pielāgojumus.
1. Vajadzības sākotnējā paušana
Darba ņēmējs paziņo savu vajadzību pēc saprātīgiem pielāgojumiem, ne vienmēr atklājot invaliditātes īpašo veidu (to atklājot vien tad, ja jūtas ērti to darīt).
Darba devējs atzīst šo pieprasījumu un pauž vēlmi apspriest iespējamos risinājumus. Sākotnējai apspriešanai būtu jānotiek nekavējoties.
2. Priekšnoteikumu radīšana
Konfidencialitāte. Apstipriniet, ka apspriešanās ir konfidenciāla un tiks darīta zināma tikai tiem, kam tas jāzina.
Cieņpilna atmosfēra. Radiet labvēlīgu gaisotni, kas darba ņēmējam ļauj viegli runāt par savām vajadzībām.
3. Vajadzības un problēmas
Darba ņēmējs apraksta konkrētās problēmas, ar kurām savas invaliditātes dēļ saskaras darbavietā.
Darba devējs uzdod atvērtus jautājumus, lai labāk izprastu šīs problēmas, neizdarot pieņēmumus.
4. Piedāvātie pielāgojumi
Darba ņēmējs ierosina saprātīgus pielāgojumus, kas minētās problēmas varētu atrisināt.
Darba devējs piedāvā papildu ierosinājumus vai pielāgojumus, pamatojoties uz organizācijas darbības spējām.
5. Tiesiskais regulējums
Darba devējs izklāsta darba ņēmēja likumīgās tiesības un darba devēja pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un politiku.
Darba ņēmējs apstiprina, ka to saprot, un uzdod jautājumus, ja ir vajadzīgs skaidrojums.
6. Izmaksas un loģistika
Darba devējs apspriež jebkādas bažas par piedāvāto pielāgojumu izmaksām vai iespējamību.
Darba ņēmējs piedāvā alternatīvas vai sniedz ieskatu par to, kā līdzīgi pielāgojumi ir bijuši rezultatīvi citur.
7. Īstenošanas laika grafiks
Darba devējs nosaka saprātīgu termiņu, kurā tiks ieviesti pielāgojumi.
Darba ņēmējs apstiprina laika grafiku vai vajadzības gadījumā to apspriež.
8. Turpmāki pasākumi un pārskatīšana
Abas puses vienojas par to, kā novērtēs pielāgojumu lietderīgumu un kad atkal tiksies, lai pārrunātu, cik tie veiksmīgi.
9. Dokumentācija
Darba devējs rakstiski sagatavo apkopojumu par apspriedes galvenajiem punktiem, pielāgojumiem, par kuriem panākta vienošanās, un laika grafiku un to dara zināmu darba ņēmējam.
Darba ņēmējs pārbauda dokumenta precizitāti un
sniedz savu piekrišanu.
Tam būtu jānotiek bez kavēšanās.
3.8 Norādījumu sniegšana
Lai izpildītu darba ņēmēju ar invaliditāti prasības, vadītājiem, par pielāgojumu pieprasījumu apstrādi atbildīgajiem darbiniekiem un komandu vadītājiem vai kolēģiem, kuri savā nodaļā vai komandā uzņem darba ņēmējus ar invaliditāti, būtu jāsniedz norādījumi un konsultācijas.
Darba ņēmējam ar invaliditāti
Ja darbā saskaraties ar šķēršļiem, jums vajadzētu būt nodrošinātiem izglītojošiem resursiem un apmācību materiāliem par jūsu tiesībām, dažādiem saprātīgiem pielāgojumiem, kas jums ir pieejami, kā arī jebkādu citu atbalstu un palīdzību, kas varētu tikt piedāvāti. Jūs var novirzīt uz invaliditātes atbalsta tīkliem, specializētiem dienestiem vai citiem resursiem.
Vajadzētu būt izveidotiem kanāliem, lai jūs varētu paust savas prasības, bažas un atsauksmes, kā arī ieviestiem turpmākiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka pielāgojumi ir lietderīgi. Vajadzības gadījumā jums nodrošinātie pielāgojumi laika gaitā jākoriģē.
Darbiniekiem, kas atbildīgi par pielāgojumu pieprasījumu apstrādi
Jums būtu jāsaņem visaptveroša apmācība attiecībā uz informētību par invaliditāti, saprātīgiem pielāgojumiem, juridiskajiem pienākumiem un pieprasījumu apstrādes paraugpraksi.
Būtu jāizstrādā arī norādījumi par produktīvu komunikāciju ar darba ņēmējiem, kuri pieprasījuši pielāgojumus, aptverot aktīvu uzklausīšanu, konfidencialitātes saglabāšanu un labas izpratnes par šo jēdzienu, empātijas un cieņas izrādīšanu.
Būtu jāizstrādā skaidras procedūras un pamatnostādnes attiecībā uz pielāgojumu pieprasījumu apstrādi (norādot sīkāku informāciju, piemēram, termiņus un dokumentācijas prasības). Jums vajadzētu būt nodrošinātam pastāvīgam atbalstam un resursiem, arī piekļuvei ekspertu konsultācijām un mediatoriem, kā arī attiecīgām apmācības un attīstības iespējām.
Komandu vadītājiem un komandām, kas uzņem darba ņēmējus ar invaliditāti
Jums būtu jāsaņem pastāvīga apmācība un norādījumi attiecībā uz informētību par invaliditāti, iekļaujošas darba vides veicināšanu un daudzveidīgu komandu vadīšanu. Jums būtu jāiesaistās atklātā dialogā ar darba ņēmējiem ar invaliditāti, lai panāktu maksimālu izpratni un sadarbību.
3.9 Lētāku pielāgojumu atrašana: līdzsvara panākšana
Ir svarīgi atrast līdzsvaru starp vajadzību pēc pielāgojumiem, kas nepieciešami katra indivīda īpašo vajadzību apmierināšanai, kā arī praktiskumu un izmaksām. Mērķim vajadzētu būt atrast visvienkāršākos pielāgojumus par saprātīgām izmaksām, kas faktiski atbilst darba ņēmēja vajadzībām un individuālajiem apstākļiem.
Izmantojot individualizētu pieeju, lai pievērstos katra darbinieka ar invaliditāti unikālajām vajadzībām un apstākļiem, jūs varat nodrošināt pielāgotus risinājumus, kas iedarbīgi novērš šķēršļus un veicina vienlīdzīgas iespējas.
ASV Darba pielāgojumu tīkla pētījumā atklājās, ka 60 % pielāgojumu darbavietās var veikt bez maksas, savukārt vidējās izmaksas ir 500 USD (491 EUR) uz vienu darba ņēmēju23. Pielāgojumi palīdz noturēt darba ņēmējus, uzlabot ierašanos darbā un produktivitāti, kā arī ietaupīt apdrošināšanas izmaksas24.
Rezultativitātes, saglabāšanas darbā un produktivitātes maksimāla palielināšana
Saprātīgu pielāgojumu galvenais mērķis ir ļaut darba ņēmējiem ar invaliditāti produktīvi veikt savus uzdevumus. Lai gan ir skaidrs, ka svarīgi apsvērumi būs izmaksas un iespējamība, priekšroka būtu dodama pielāgojumu lietderīgumam darba ņēmēja vajadzību apmierināšanā. Jo pielāgojumi ir piemērotāki darba ņēmēju ar invaliditāti īpašajām, individuālajām vajadzībām, jo pozitīvāka ir to ietekme uz saglabāšanu darbā un produktivitāti.
3.10 Uzraudzība un pārskatīšana
Saprātīgu pielāgojumu uzraudzības un pārskatīšanas process ir būtisks, lai nodrošinātu to pastāvīgu lietderīgumu un ņemtu vērā jebkādas izmaiņas vai korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas.
Jums būtu jānovērtē nodrošinātā risinājuma pastāvīgais lietderīgums. Tas var ietvert regulāras pārbaudes sanāksmes, darba izpildes rādītāju pārskatīšanu, uzraugu vai kolēģu atsauksmju apkopošanu vai paša darba ņēmēja uzklausīšanu par to, vai un kā pielāgojumi ir atvieglojuši viņa darbu. Novērtējot pielāgojumu lietderīgumu, jūs, iespējams, varēsiet noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, vai izpētīt alternatīvus risinājumus, ja piedāvātais risinājums pienācīgi neatbilst darba ņēmēja vajadzībām.
Darba ņēmēju ar invaliditāti vajadzības laika gaitā var mainīties, tāpēc jums ir svarīgi veikt nepieciešamās izmaiņas vai korekcijas. Pielāgojumi var būt jākoriģē, ņemot vērā jaunu informāciju vai izmaiņas darba ņēmēja apstākļos, piemēram, izmaiņas viņa stāvoklī, vai jaunus darba pienākumus. Nolūkā nodrošināt pastāvīgu lietderīgumu jums būtu jāiesaistās atklātā un pārredzamā komunikācijā ar darba ņēmēju, lai noteiktu, vai ir vajadzīgi alternatīvi pielāgojumi vai izmaiņas pastāvošajā režīmā.
Šajā uzraudzības un pārskatīšanas procesā ir ļoti svarīgi uzturēt precīzu dokumentāciju un uzskaiti. Tas ietver sīkas informācijas par pielāgojumiem, visu veikto izmaiņu, darba ņēmēja atgriezeniskās saites un uzraudzības procesa rezultātu dokumentēšanu. Dokumentācija palīdz izsekot nodrošināto pielāgojumu vēsturei, atvieglo turpmāku atsaukšanos uz tiem un nodrošina atbilstību juridiskajām prasībām.
Attiecībā uz saprātīgiem pielāgojumiem vislabāk ir pieņemt pastāvīgas uzlabošanas domāšanas veidu. Jums kā līderiem vai vadītājiem būtu jāmācās no katras ar pielāgojumiem saistītās pieredzes, apzinot paraugpraksi un vajadzības gadījumā ieviešot izmaiņas. Regulāra pielāgojumu lietderīguma pārskatīšana vai izvērtēšana var izrādīties ļoti noderīga, lai iegūtu informāciju turpmāku lēmumu pieņemšanai.
4 Informācija un atbalsts
Lai gan pielāgojumu darbiniekiem ar invaliditāti ieviešana bieži vien rada izmaiņas un izmaksas, ir pieejama gan finansiāla, gan praktiska palīdzība.
Daudzās ES valstīs ir pieejams finansiāls atbalsts, kas izmantojams, lai segtu dažas vai visas izmaksas, kuras saistītas ar saprātīgu pielāgojumu izveidi. Minētais atbalsts var izpausties kā dotācijas vai subsīdijas, dažkārt kopā ar loģistikas atbalstu, lai palīdzētu noteikt piemērotus pielāgojumus un pieteikties dotācijām vai subsīdijām. Finansiālā atbalsta apjoms, tāpat kā finansējamo pielāgojumu veidi, Eiropā ievērojami atšķiras, taču shēmas parasti finansē tādas darbstacijas pielāgošanu, kuru izmanto persona ar invaliditāti. Dažos gadījumos ir pieejama arī palīdzība darbaudzinātāju vai ceļa izdevumu apmaksai.
Lai varētu pretendēt uz finansējumu, ar darbu saistītajiem vai tehniskajiem palīglīdzekļiem jābūt saistītiem ar invaliditāti, un tie jāizmanto īpašajām darba aktivitātēm vai citiem attiecīgiem uzdevumiem. Tehniskos darba palīglīdzekļus – gan programmatūru, gan aparatūru – var uzskatīt par īpaša veida pielāgojumu. Tie dažkārt ļauj darba ņēmējiem ar invaliditāti veikt uzdevumus, kurus viņi citādi vispār nevarētu veikt.
Ar publisko finansējumu var segt izmaksas, kas saistītas ar indivīda apmācību par darba palīglīdzekļa izmantošanu. Lēmumu par piešķirto summu pieņem katrā gadījumā atsevišķi, un tā ir atkarīga no dažādiem kritērijiem, piemēram, traucējuma pakāpes, pasākumu kopējām izmaksām un ar invaliditāti saistīto izdevumu summas, kas citādi rastos darba devējam.
Jūs varat saņemt finansējumu, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar jaunu darbavietu izveidi personām ar smagu invaliditāti, iespējams, pēc nodarbinātības perioda aizsargātā darbnīcā. Šādos apstākļos atbalstītās amata vietas ir jārezervē šādām personām ilgtermiņā.
Vairumā ES valstu dažos apstākļos saprātīgu pielāgojumu veikšanai ir pieejamas dotācijas vai subsīdijas, lai gan summas atšķiras un pieteikšanās procesi dažkārt ir administratīvi apgrūtinoši. Jāņem vērā, ka subsīdijas var būt daļēji jāatmaksā, ja darba devējs noteiktā laikā izbeidz līgumu.
Dažās ES valstīs darba devēji var saņemt loģistikas atbalstu, kura mērķis ir palīdzēt viņiem plānot un īstenot saprātīgus pielāgojumus un kurš, iespējams, saņemams papildus finansiālajam atbalstam. Šo atbalstu bieži sniedz publiskais sektors – vai nu vispārējas struktūras, vai valdības departamenti, piemēram, nodarbinātības dienests, lai gan dažās valstīs ir specializētas organizācijas, kas darba devējiem sniedz atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanā.
Dažas ES līmeņa organizācijas un palīdzības avoti ir uzskaitīti šo pamatnostādņu beigās iedaļā “Finansiālais atbalsts”.
4.1 Kur meklēt palīdzību
- Par nodarbinātības, darba, sociālajām lietām vai personu ar invaliditāti tiesībām atbildīgo valsts, reģionālo vai vietējo pašvaldību departamentu oficiālajās tīmekļa vietnēs bieži ir sniegta informācija par dotācijām, subsīdijām un atbalsta programmām, kas var būt pieejamas, lai darba devējiem palīdzētu izveidot saprātīgus pielāgojumus.
- Dažas invaliditātes un nodarbinātības jomas organizācijas, apvienības un nevalstiskās organizācijas (NVO) specializējas darba devēju un personu ar invaliditāti atbalstīšanā. Tās bieži nodrošina resursus, norādījumus un informāciju par saprātīgiem pielāgojumiem pieejamo finansiālo un loģistikas atbalstu. Kā piemērus var minēt Eiropas Invaliditātes forumu25 un Eiropas Neredzīgo savienību26. Pārskatu par jaunāko judikatūru vairākās Eiropas valstīs sniedz Eiropas līdztiesības iestāžu tīkls27.
- Eiropas Komisija un tās dažādie direktorāti sniedz darba devējiem informāciju par finansēšanas iespējām, programmām un resursiem saprātīgu pielāgojumu veikšanai, un dažādās ES tīmekļa vietnēs bieži tiek izceltas iniciatīvas par personu ar invaliditāti tiesībām, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu.
- Starptautiskās Darba organizācijas sērijas “Taisnīguma veicināšana” mērķis ir palīdzēt darba devējiem visu lielumu uzņēmumos un visās ekonomikas nozarēs nodrošināt saprātīgus pielāgojumus visos nodarbinātības cikla posmos28.
- Uzņēmējdarbības atbalsta centri, tirdzniecības palātas, profesionālās vai nozaru organizācijas un uzņēmumu apvienības bieži sniedz norādījumus un resursus darba devējiem, arī informāciju par finansiālo atbalstu, dotācijām un ar loģistiku saistītu palīdzību.
- Arī vietējām nodarbinātības aģentūrām vai nodarbinātības centriem var būt informācija par dotācijām, subsīdijām vai atbalsta programmām darba devējiem.
4.2 Partnerības
Atsevišķi darba devēji un ārējas struktūras var sadarboties partnerībā, lai noteiktu un ieviestu atsevišķam darba ņēmējam piemērotus saprātīgus pielāgojumus. Papildus partnerībām ar nodarbinātības centriem un citām darbā pieņemšanas organizācijām, profesionālās rehabilitācijas centriem vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām darba devēji var sadarboties arī ar uzņēmumu ārstiem, arodveselības speciālistu komandām vai arodbiedrībām.
Lielākajā daļā ES valstu pastāv kāda veida partnerības, kuru mērķis ir palīdzēt darba devējiem veikt saprātīgus pielāgojumus, bieži vien sniedzot konsultācijas vai atbalstu piemērotu pielāgojumu noteikšanā. Lai gan dažkārt tās var būt izveidotas kopā ar publiskām struktūrām, piemēram, nodarbinātības aģentūrām, kas atbild par personu ar invaliditāti nodarbināšanu, bieži ir iesaistītas arī NVO un darba devēju organizācijas.
Eiropā ir daudz tādu partnerību piemēru, kas piedāvā atbalstu, piemēram, finansiālu palīdzību, konsultācijas (individuālas konsultācijas par piemērotiem pielāgojumiem, rokasgrāmatas darba devējiem, konsultācijas par personām ar invaliditāti draudzīgu darbavietu izveidi), atbalsta tīklus (tādu uzņēmumu, darba devēju tīkli, kam ir pieredze darbinieku ar ierobežotām darbspējām darbā pieņemšanā), darba koordinatoru, lai noteiktu darbā pieņemšanas iespējas un uzdevumus, kas piemēroti personām ar daļēju darbspēju, datubāzes (pielāgojumu reģistrēšana datubāzē un starpniecības pakalpojumi, kuru mērķis ir panākt vienošanos par darba apstākļiem). Partnerībā ar darba devējiem dažkārt ir iesaistīti arī arodveselības eksperti.
Eiropas Arodbiedrību konfederācijai (ETUC) ir būtiska loma saprātīgu pielāgojumu personām ar invaliditāti veicināšanā, un tā ir daļa no tās darba nodarbinātības un darba tiesību jomā visā Eiropā. ETUC kā vadoša organizācija, kas pārstāv darba ņēmējus un arodbiedrības ES, iestājas par darba ņēmēju, arī personu ar invaliditāti, tiesībām un interesēm, cenšoties nodrošināt, lai darbavietu politika, koplīgumi un darba tiesību akti veicinātu iekļaujošu praksi un saprātīgus pielāgojumus. ETUC aktīvi sadarbojas ar darba devējiem, politikas veidotājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu informētību par darba ņēmēju ar invaliditāti vajadzībām un veicinātu tādu pasākumu integrāciju, kas saistīti ar personu ar invaliditāti iekļaušanu.
Dažās valstīs, piemēram, Spānijā, arodbiedrības un darba devēju organizācijas vajadzības gadījumā ir noslēgušas pamatnolīgumus, valsts un provinču līmeņa koplīgumus un uzņēmumu vai organizāciju līmeņa nolīgumus par tādiem pasākumiem kā pielāgošana un pārvietošana.
4.3 Laba prakse
The 'Illustrative Examples' section of the Guide- lines presents best practices for ensuring reasonable accommodation (RA) by employers. Below is an overview of potential measures that can be implemented. For more detailed information, please refer to the 'Illustrative Examples' section.
Tehniski pasākumi
- Aprīkojums darbstacijas pielāgošanai (piem., videolupas, ergonomisks krēsls), piem.: p X
- Programmatūra personām ar redzes traucējumiem
- Komunikācijai vajadzīgais aprīkojums personām ar sensorajiem traucējumiem
- Vienkāršu simbolu izmantošana personām ar intelektuālo invaliditāti
- Kontrastējošu krāsu izmantošana darba vidē, lai darbiniekiem ar redzes traucējumiem palīdzētu atrast ceļu
- Piekļūstamu videokonferenču platformu izmantošana (kas nodrošina runas pārveidi tekstā)
- Vizuālu trauksmes signālu nodrošināšana personām ar dzirdes traucējumiem (piemēram, lai brīdinātu par ārkārtas situāciju, durvju zvanu, tālruņa zvanu, darbadienas sākumu un beigām)
Organizatoriski pasākumi
- Darba vietas, telpu un aprīkojuma pielāgošana
- Fiziskas/arhitekturālas izmaiņas, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi darbavietai
- Klusas telpas vai atsevišķas darba vietas nodrošināšana, lai atvieglotu koncentrēšanos
- Tāldarba iespējas piedāvāšana
- Cilvēka sniegta palīdzība, piemēram, surdotulks, apmācīts mutvārdu valodas pārveidotājs, pasniedzējs vai pārinieks
- Darbalaika pielāgošana, piemēram, nepilna laika darbs vai darba stundas, kas atšķiras no pārējās komandas darbalaika, t. i., individuāli noteikts darbalaiks, uz kuru neattiecas kopējais grafiks
- Biežāki pārtraukumi darbadienā (piemēram, darba ņēmējiem ar diabētu)
- Komunikācija vienkāršotā valodā ar personām ar intelektuālo invaliditāti
- Sēdēšanas iespēja (darbstacijā, kurā parasti strādā stāvus)
- Darba instrukciju tulkošana zīmju valodā vai valodā, kas viegli lasāma un saprotama
- Norīkošana amatā, kas atrodas ģeogrāfiski tuvu darba ņēmēja ar invaliditāti dzīvesvietai
- Transportlīdzekļa pielāgošana, lai persona ar invaliditāti varētu doties uz darbu un no tā, ja nav piekļuves sabiedriskajam transportam
- Sanāksmju vietu izvēle, ņemot vērā piekļūstamību un komunikācijas
- Komandas pārstrukturēšana vai uzdevumu sadale komandā (uzdevumu pārdale)
- Informētības par invaliditāti uzlabošana
Laba īstenošanas prakse
- Funkcionālo ierobežojumu saistībā ar darba aprakstu un vajadzīgā atbalsta noteikšana
- Saprātīgu pielāgojumu īstenošana, cik vien iespējams ņemot vērā darba ņēmēja ar invaliditāti vajadzības un vēlmes
- Pielāgojuma lietderīguma uzraudzība, vajadzīgo korekciju veikšana
- Apspriešanās ar ekspertiem, piemēram, konsultantiem par personu ar invaliditāti iekļaušanu , cilvēkresursu speciālistiem un juristiem darba tiesību un personu ar invaliditāti tiesību jomā
4.4 Papildu informācijas avoti
Vairākām Eiropas valstīm ir savas publikācijas un cita informācija darba devējiem par saprātīgiem pielāgojumiem. Tās var būt sagatavojušas valdības ministrijas, līdztiesības struktūras vai nodarbinātības dienesti, vai dažkārt struktūrvienības, kas specializējas personu ar invaliditāti nodarbināšanā publiskajā sektorā. Daudzās valstīs sava loma ir arī darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un NVO (arī personu ar invaliditāti organizācijām).
Citu avotu vidū ir personu ar invaliditāti iekļaušanas iniciatīvas, akadēmiskie žurnāli, juridiskie materiāli (piemēram, judikatūras kopsavilkumi), darba devēju rīkkopas personām ar invaliditāti (bieži vien tās izstrādājušas publiskas struktūras vai bezpeļņas organizācijas vai tās izstrādātas, izmantojot ar invaliditāti saistītas iniciatīvas), tīmekļsemināri un tiešsaistes apmācība, kā arī nozares apvienību norādījumi.
Turpmākajā iedaļā “Finansiālais atbalsts” ir sniegts visaptverošs to struktūru saraksts, ar kurām var konsultēties Eiropas līmenī.
FINANSIĀLAIS ATBALSTS
Galvenie finansiālā atbalsta avoti darba devējiem saprātīgu pielāgojumu nodrošināšanai darbavietā, ir valsts, reģionālā un vietējā līmeņa fondi. Plašāka informācija ir pieejama EDE valstu ziņojumos Striving for an inclusive labour market [Ceļā uz iekļaujošu darba tirgu]29.
Daži ES finansējuma avoti
Turklāt, lai ieviestu saprātīgus pielāgojumus un veicinātu piekļūstamību un iekļaušanu darbavietā, var izmantot Eiropas Savienības finansējumu.
- Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)
https://ec.europa.eu/regional_policy/funding/erdf_en - Eiropas Sociālais fonds (ESF)
https://ec.europa.eu/european-social-fund-plus/lv - Kohēzijas fonds
https://ec.europa.eu/regional_policy/funding/cohesion-fund_en
- “Apvārsnis Eiropa” 30
ES pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” nodrošina finansējuma iespējas projektiem, kas saistīti ar invaliditāti un piekļūstamību. Organizācijas var pieteikties finansējumam saskaņā ar konkrētiem uzaicinājumiem vai tematiem, kas vērsti uz iekļaujošām tehnoloģijām, palīgierīcēm vai iekļaujošas darbavietas izveidi. Programma popularizē tādu inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju izstrādi, kas veicina saprātīgus pielāgojumus darbavietā.
Organizācijas var atrast attiecīgus Eiropas Komisijas vai dažādu ES aģentūru publicētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai finansēšanas iespējas. Šajos uzaicinājumos parasti ir noteikti konkrēti mērķi, attiecināmības kritēriji un finansēšanas prioritātes, kas saistītas ar piekļūstamību un saprātīgiem pielāgojumiem. Organizācijām būtu rūpīgi jāpārskata pamatnostādnes, jāsagatavo projekta priekšlikums un tas jāiesniedz noteiktajos termiņos.
Pieteikuma iesniegšanas process ir atkarīgs no konkrētās finansēšanas programmas vai iniciatīvas. Organizācijām parasti ir jāiesniedz projekta priekšlikums, kurā izklāstīti to saprātīgo pielāgojumu projekta mērķi, darbības, gaidāmie rezultāti un budžets. Attiecināmības kritēriji var ietvert projekta atbilstību ES prioritātēm, tā iespējamo ietekmi, prasības attiecībā uz partnerību un finansiālo ilgtspēju. Organizācijām var būt jāpierāda savas spējas, lietpratība un pieredze līdzīgu projektu īstenošanā.
ES finansējuma nodrošināšana saprātīgu pielāgojumu iniciatīvām sniedz vairākus ieguvumus. Pirmkārt, tā nodrošina finanšu resursus tādu projektu īstenošanas atbalstam, kas veicina piekļūstamību un iekļaušanu darbavietā. Tā arī piedāvā iespējas veidot tīklus, sadarboties un apmainīties ar zināšanām ar citām organizācijām un ekspertiem, kas darbojas tajā pašā jomā. Turklāt ES finansējuma saņemšana uzlabo organizācijas darba pamanāmību un uzticamību un var palielināt atzīšanu valsts un starptautiskā līmenī.
Saprotot pieteikuma iesniegšanas procesu, attiecināmības kritērijus un iespējamos ieguvumus, ko sniedz ES finansējuma nodrošināšana, organizācijas piekļūstamības, iekļaušanas un vienlīdzīgu iespēju darbavietā darba ņēmējiem ar invaliditāti veicināšanas nolūkā var izmantot tādus resursus kā ESI fondi, “Apvārsnis Eiropa” un EaSI.
Organizācijas, kas sniedz informāciju un konsultācijas
- Eiropas Invaliditātes forums (EIF)
Lielākā jumta organizācija, kas pārstāv personas ar invaliditāti Eiropā un iestājas par visu personu ar dažādu veidu invaliditāti tiesībām. https://www.edf-feph.org/ - Vecāka gadagājuma cilvēku Eiropas platforma AGE
(AGE Platform Europe)
Veicina tādu sabiedrību visu vecumu cilvēkiem, kurā visiem visos dzīves posmos ir vienlīdzīgas iespējas tikt iekļautiem un piedalīties. https://www.age-platform.eu/ - Eiropas Atbalstītas nodarbinātības savienība
(EUSE)
Nevalstiska organizācija, kas veicina atbalstītas nodarbinātības attīstību, lai pastāvīgi palīdzētu personām ar invaliditāti piekļūt kvalitatīvai nodarbinātībai. https://euse.org/about-euse/ - Inclusion Europe
Organizācija, kas koncentrējas uz personu ar intelektuālo invaliditāti un viņu ģimeņu tiesībām un iekļaušanu. https://www.inclusion-europe.eu/ - Eiropas Neatkarīgas dzīves tīkls (ENIL)
Iestājas par personu ar invaliditāti tiesībām dzīvot neatkarīgi un tikt iekļautām sabiedrībā. https://enil.eu/ - Mental Health Europe (MHE)
Veicina personu ar garīgās veselības traucējumiem tiesības un labjutību. https://www.mhe-sme.org/ - Eiropas Neredzīgo savienība (EBU)
Pārstāv neredzīgo un vājredzīgo cilvēku intereses Eiropā. https://www.euroblind.org/ - Eiropas Nedzirdīgo savienība (EUD)
Veicina nedzirdīgo personu tiesības un zīmju valodu atzīšanu Eiropā. https://www.eud.eu/ - Eiropas Disleksijas asociācija (EDA)
Iestājas par indivīdu ar disleksiju tiesībām un vajadzībām Eiropā. https://eda-info.eu/ - Autism-Europe
Starptautiska asociācija, kas koncentrējas uz personu ar autiskā spektra traucējumiem tiesību veicināšanu un iekļaušanu. https://www.autismeurope.org/ - Eiropas Pakalpojumu sniedzēju asociācija
personām ar invaliditāti (EASPD)
Pārstāv pakalpojumu sniedzējus, kas strādā ar personām ar invaliditāti, tai skaitā ar fizisko, intelektuālo un sensoro invaliditāti. https://www.easpd.eu/ - Eiropas Dauna sindroma asociācija (EDSA)
Iestājas par personu ar Dauna sindromu tiesībām un labjutību. https://www.edsa.eu/ - COFACE Families Europe
Iestājas par personu ar invaliditāti un viņu ģimeņu tiesībām un iekļaušanu Eiropā. www.coface-eu.org - Eiropas Bērnu ar dzirdes traucējumiem vecāku
federācija (FEPEDA)
Veicina nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu, jauniešu un viņu ģimeņu vienlīdzīgas tiesības. https://fepeda.eu/ - Eiropas Multiplās sklerozes platforma (EMSP)
Strādā, lai uzlabotu personu ar multiplo sklerozi (MS) dzīves kvalitāti Eiropā. https://emsp.org/ - Eiropas Vājdzirdīgo federācija (EFHOH)
Pārstāv vājdzirdīgu cilvēku intereses Eiropā. https://www.efhoh.org/ - Eiropas Neiroloģijas asociāciju federācija
(EFNA)
Koncentrējas uz indivīdu ar neiroloģiskiem traucējumiem, arī epilepsiju, Parkinsona slimību un multiplo sklerozi, aizstāvību un atbalstu. https://www.efna.net/ - Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls
(PES)
Izveidots, lai maksimāli palielinātu valstu nodarbinātības dienestu (VND) efektivitāti. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1100&langId=en
Šis saraksts nav pilnīgs. Ir daudzas citas organizācijas un apvienības valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kas aizstāv personu ar invaliditāti tiesības Eiropā. Vairāk informācijas skatīt EDE valstu ziņojumos Striving for an inclusive labour market [Ceļā uz iekļaujošu darba tirgu]31.
ILUSTRĒJOŠI PIEMĒRI
Piemēros ilustrētās saprātīgu pielāgojumu (SP) īstenošanas metodes parāda, kādus pasākumus darba devēji var veikt, lai izpildītu juridisko pienākumu (2000/78/EK)32 attiecībā uz saprātīgiem pielāgojumiem un nodrošinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību. Izmantojot minētās metodes, saprātīgus pielāgojumus var īstenot īsā laikā.
Lūdzam ņemt vērā, ka sniegtais metožu saraksts nav izsmeļošs.
1. metode
palīgtehnoloģiju nodrošināšana
Darba devēji var saņemt palīdzību un atbalstu, lai nodarbinātu cilvēkus, kuri savā darbā saskaras ar šķēršļiem, nodrošinot viņiem palīgtehnoloģijas. Tāpēc ir lietderīgi uzzināt par dažādu palīgierīču un IT risinājumu pieejamību un piekļuvi tiem.
1.1 Projektu vadītāja ar autiskā spektra traucējumiem farmācijas nozarē
| Valsts | Austrija |
|---|---|
| Darba devējs | Viens no vadošajiem uzņēmumiem farmācijas nozarē |
| Šķērslis darba ņēmējai | Autiskais spektrs, kam vajadzīga īpaša vide tādu atkārtotu uzdevumu veikšanai, kuriem nepieciešama liela koncentrēšanās un precizitāte. |
| Nodrošinātie SP | Klusa vieta birojā, kurā darba ņēmēja var strādāt bez ārējiem traucējumiem. |
| Mērķis | Atvieglot projektu vadītājas pienākumu veikšanu tehnisku iekārtu strukturēšanā un pārvaldībā, pielāgojoties viņas unikālajām stiprajām pusēm. |
| Labums darba devējam | Veicinot darba ņēmējas dabiskās spējas veikt uzdevumus, kam nepieciešama rūpīga koncentrēšanās un precizitāte, tiek sasniegti kvalitatīvāki darba rezultāti. Neliels pielāgojums – klusas vietas birojā nodrošināšana – sniedz ievērojamu atdevi, kas izpaužas kā būtisks un kvalitatīvs darbs. Tas arī apliecina darba devēja apņemšanos veidot iekļaujošu darba vidi, piesaistot daudzveidīgu talantu kopumu un, iespējams, veicinot inovācijas, kas rodas no šīs daudzveidības. |
| Izmaksas | Minimālas, ņemot vērā to, ka pasākums ietver klusas vietas birojā pieejamību. |
1.2 Darba ņēmējs ar redzes traucējumiem mazumtirdzniecības veikalā
| Valsts | Austrija |
|---|---|
| Darba devējs | Lielveikalu ķēde |
| Šķērslis darba ņēmējam | Redzes traucējumi |
| Nodrošinātie SP | Mobilais tālrunis, kas aprīkots ar lasīšanas balsī lietotni un skenēšanas lietotni. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka darba ņēmējs var veikt tādus pienākumus kā plauktu piepildīšana ar produktiem un jaunu darba ņēmēju apmācība. |
| Labums darba devējam | Veicot nelielu tehnoloģisku ieguldījumu, lielveikals ne tikai nodrošina uzdevumu efektīvu izpildi, bet arī izmanto darba ņēmēja padziļinātās zināšanas par produktu atrašanās vietām, lai apmācītu jaunus darbiniekus. Tas uzlabo produktivitāti un nodrošina mācību vidi visiem darba ņēmējiem. Veikals arī gūst reputāciju kā iekļaujoša darbavieta, kas var piesaistīt daudzveidīgu klientu bāzi un nošķirt to no konkurentiem. |
| Izmaksas | Minimālas, ņemot vērā nelielu ieguldījumu tehnoloģijās. |
1.3 Zvanu centra koordinators ar redzes traucējumiem
| Valsts | Austrija |
|---|---|
| Darba devējs | Vadošs pakalpojumu sniedzējs Austrijas nekustamā īpašuma tirgū |
| Šķērslis darba ņēmējam | Redzes traucējumi |
| Nodrošinātie SP | Specializētas lasīšanas ierīces un īpašs datora ekrāns. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka darba ņēmējs var rezultatīvi koordinēt zvanus un efektīvi apstrādāt klientu pieprasījumus. |
| Labums darba devējam | Darba devējam ir uzticams, prasmīgs zvanu centra koordinators, kas, izmantojot palīgtehnoloģijas, var viegli pārvaldīt sarežģītu saziņu ar klientiem. Šie pielāgojumi ne tikai nodrošina kompetentu un lojālu darbaspēku, bet arī veicina klientu apmierinātības un noturēšanas augstāku līmeni. Turklāt, veicinot iekļaujošu darba vidi, uzņēmums uzlabo savu sociāli atbildīgas organizācijas reputāciju, padarot to pievilcīgāku potenciālajiem klientiem un darba ņēmējiem. |
| Izmaksas | Minimālas līdz vidējas, ņemot vērā specializēto ierīču iepirkumu. |
1.4 Grāmatvedības un IT speciāliste ar redzes traucējumiem
| Valsts | Austrija |
|---|---|
| Darba devējs | Bezpeļņas organizācija godīgas tirdzniecības sektorā |
| Šķērslis darba ņēmējai | Redzes traucējumi |
| Nodrošinātie SP | Elektroniska lupa, ekrāna lasītājs, drukātu materiālu monitora lasītājs un speciālas gaismas. |
| Mērķis | Atvieglot pāreju no pakalpojumu sniegšanas uz vietas uz specializētu darba pienākumu veikšanu grāmatvedības un IT jomā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. |
| Labums darba devējam | Veicot salīdzinoši nelielu ieguldījumu palīgtehnoloģijās, organizācija saglabā prasmīgu un daudzpusīgu darba ņēmēju, kas spēj veikt gan ar grāmatvedību, gan IT saistītus pienākumus. Tas ne tikai nodrošina, ka svarīgus pienākumus pilda pieredzējis, apņēmīgs indivīds, bet arī sniedz spēcīgu vēstījumu par organizācijas apņēmību nodrošināt iekļautību. Darba ņēmējas prasmju kopums apvienojumā ar pielāgotu darba vietu uzlabo produktivitāti un darba kvalitāti, kas galu galā labvēlīgi ietekmē organizācijas misiju un rezultātus. |
| Izmaksas | Minimālas līdz vidējas, ņemot vērā ieguldījumu palīgtehnoloģijās. |
1.5 Neredzīgi aktieri un aktieri ar redzes traucējumiem
| Valsts | Horvātija |
|---|---|
| Darba devējs | Pazīstams Horvātijas teātris neredzīgajiem, kas slavens ar to, ka piesaista valsts izcilākos talantus režijā, dramaturģijā un scenogrāfijā. |
| Šķērslis darba ņēmējam | Redzes traucējumi |
| Nodrošinātie SP | Pielāgota telpa, scenogrāfija, scenāriji, režisēšanas veidi un redzīgs pavadonis aktieriem. |
| Mērķis | Atvieglot uzdevumu izpildi neredzīgiem aktieriem un aktieriem ar redzes traucējumiem, vienlaikus arī nodrošinot viņiem līdzekļus, kas palīdz saprast skatuves telpu un pārvietoties pa to. |
| Labums darba devējam | Teātris izceļas ne tikai ar talantīgiem aktieriem, bet arī ar inovatīvām un adaptīvām pieejām, kuru dēļ tas kļuvis slavens ar bezrobežu radošumu un iekļautību. Pielāgojumi ļauj nodarbināt nepietiekami pārstāvētu ļoti talantīgu un specializējušos aktieru grupu, tādējādi bagātinot teātra uzvedumus un dažādojot tā talantu bāzi. Aktieru ar dažādām spējām nodarbināšana paver jaunas iespējas stāstniecībā, potenciāli piesaistot plašāku un aktīvāku auditoriju. |
| Izmaksas | Vidējas, ņemot vērā pielāgoto telpu un pielāgoto darba metodi. |
1.6 Darba ņēmēji ar redzes traucējumiem banku sektorā
| Valsts | Kipra |
|---|---|
| Darba devējs | Banka, kas nodarbina aptuveni 500 cilvēku |
| Šķērslis darba ņēmējam | Redzes traucējumi, tai skaitā aklums un vājredzība |
| Nodrošinātie SP | Pielāgotas palīgtehnoloģijas, piemēram, ekrāna lasītāji, lupas un specializētas galddatoru iekārtas. |
| Mērķis | Pielāgot atsevišķās darbstacijas trīs darba ņēmēju ar redzes traucējumiem vajadzībām, nodrošinot, ka viņi var produktīvi veikt savus uzdevumus. |
| Labums darba devējam | Papildus sociālās atbildības un regulatīvo prasību izpildei banka iegūst daudzveidīgu darbaspēku, kas nodrošina unikālu perspektīvu, potenciāli piesaistot plašāku klientu loku. Palīgtehnoloģiju nodrošināšana arī liecina par iekļaujošu kultūru, paaugstinot darba devēja zīmola vērtību un potenciāli piesaistot izcilus talantus visās jomās. Banka gūst labumu arī no šo darba ņēmēju apņēmības un prasmēm, jo viņi ir ļoti motivēti daļēji tāpēc, ka darba devējs ir gatavs apmierināt viņu vajadzības. |
| Izmaksas | Vidējas, ieguldījums pielāgotās palīgtehnoloģijās. |
1.7 Grafikas dizainers, kuram ir laika pārvaldības problēmas
| Valsts | Dānija |
|---|---|
| Darba devējs | Dizaina aģentūra |
| Šķērslis darba ņēmējam | Laika pārvaldības problēmas stresa un smagas depresijas seku dēļ. |
| Nodrošinātie SP | Lietotne, kas grafikas dizaineram palīdz rezultatīvi pārvaldīt laiku un to sadalīt uzdevumiem un apakšuzdevumiem. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka grafikas dizainers var koncentrēties uz savu darbu, piešķirot viņam rīkus, kas vajadzīgi, lai labāk pārvaldītu savu laiku. |
| Labums darba devējam | Piedāvājot vienkāršu, bet iedarbīgu pielāgojumu, darba devējs saglabā talantīgu grafikas dizaineru, kurš tagad ir produktīvāks un mērķtiecīgāks. Šis ieguldījums ne tikai uzlabo darba ņēmēja rezultātu, bet arī signalizē visiem darba ņēmējiem, ka uzņēmums ir apņēmies nodrošināt viņu labjutību un panākumus, tādējādi potenciāli uzlabojot vispārējo noskaņojumu darbavietā un produktivitāti. |
| Izmaksas | Minimālas, ņemot vērā to, ka pielāgojums ietver lietojumprogrammu, kas atbalsta laika pārvaldību. |
1.8 Persona ratiņkrēslā progresējošā karjerā
| Valsts | Dānija |
|---|---|
| Darba devējs | Uzņēmums |
| Šķērslis darba ņēmējam | Persona ratiņkrēslā ar progresējošu slimību |
| Nodrošinātie SP | Sākotnēji darba ņēmējam tika izveidots mājas birojs ar īpašu aprīkojumu. Tika plānots uzstādīt ratiņkrēslu pacēlājus un automatizētas piekļuves durvis, kā arī pārveidot darba vietu un tualetes telpas, lai nodrošinātu, ka tām var piekļūt ar ratiņkrēslu. Tika iesaistītas vairākas ieinteresētās personas, arī svarīgas personas un konsultanti invaliditātes jomā. |
| Mērķis | Pielāgoties augsti kvalificētam darba ņēmējam, kurš var sniegt būtisku ieguldījumu uzņēmuma mērķu sasniegšanā, bet kuram vajadzīga ar ratiņkrēslu piekļūstama vide. |
| Labums darba devējam | Izmantojot augsti kvalificēta darba ņēmēja lietpratību, tiek uzlabota produktivitāte un sniegta unikāla perspektīva komandai. Uzņēmuma apņemšanās veikt visaptverošus pielāgojumus arī palielina šā uzņēmuma kā iekļaujoša un pielāgoties spējīga darba devēja reputāciju, un tā var būt konkurences priekšrocība gan talantu piesaistīšanā, gan attiecībās ar klientiem. |
| Izmaksas | Vidējas, bet ar ieguldījuma ilgtermiņa atdevi, ņemot vērā saglabāto talantu. |
1.9 Darba ņēmējs ar ierobežotām pārvietošanās spējām mēbeļu uzņēmumā
| Valsts | Igaunija |
|---|---|
| Darba devējs | Vidēji liels mēbeļu ražošanas uzņēmums, kurā ir aptuveni 45 darba ņēmēji |
| Šķērslis darba ņēmējam | Ierobežota pārvietošanās un roku kustības; nespēja veikt fizisku darbu, kas ietver pārvietošanos lielos attālumos vai roku celšanu virs plecu augstuma. |
| Nodrošinātie SP | Darba devējs pielāgoja darba vietu, lai līdz minimumam samazinātu vajadzību pārvietoties lielos attālumos, un lūdza Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fondam tehniskus palīglīdzekļus. Fonds nodrošināja pneimatisko pacēlāju un kompensēja vakuuma pacēlāja izmaksas. |
| Mērķis | Pielāgot darba vidi un nodrošināt vajadzīgos rīkus, lai darba ņēmējs varētu ērti un produktīvi strādāt, neraugoties uz saviem pārvietošanās ierobežojumiem. |
| Labums darba devējam | Darba devējs iegūst apņēmīgu un spējīgu darbinieku, tādējādi bagātinot daudzveidību darbavietā un, iespējams, kvalificējoties valdības līdzekļu stimuliem personu ar invaliditāti nodarbināšanai. |
| Izmaksas | Minimālas, Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda finansētas. |
1.10 Darba ņēmēju daudzveidība lampu ražošanas uzņēmumā
| Valsts | Somija |
|---|---|
| Darba devējs | Lampu ražošanas uzņēmums, kurā ir 20 darba ņēmēju un kuru vada persona ar invaliditāti |
| Šķērslis darba ņēmējam | Dažādi, arī invaliditāte, vecums, bēgļa statuss un imigranta statuss. Aptuveni 30 % darbaspēka veido neaizsargātas grupas. |
| Nodrošinātie SP | Darba devējs darba ņēmējiem ar redzes traucējumiem tūlīt pēc ierašanās nodrošina vajadzīgo apgaismojumu un aprīkojumu redzamības uzlabošanai. |
| Mērķis | Radīt iekļaujošu darbavietu, kurā ir iespēja strādāt ikvienam neatkarīgi no viņa izcelsmes vai veselības stāvokļa. |
| Labums darba devējam | Veicina daudzveidību un iekļaušanu, sniedzot uzņēmumam dažādas perspektīvas un pieredzi. Var arī uzlabot uzņēmuma kā taisnīga darba devēja reputāciju. |
| Izmaksas | Vidējas, finansē pats darba devējs, kurš birokrātisku šķēršļu dēļ izvēlējās nepieteikties publiskajam finansiālajam atbalstam. |
1.11 Pielāgojumi darbavietā. Vajadzīgo pielāgojumu ieviešana
| Valsts | Francija |
|---|---|
| Darba devējs | Groupe Bonduelle |
| Šķērslis darba ņēmējam | Invaliditāte, kuras dēļ darbavietā vajadzīgi pielāgojumi |
| Nodrošinātie SP | Pārveidojumi darbavietās, kas paredzētas darba ņēmējiem ar atzītu invaliditāti, lai novērstu šķēršļus un nodrošinātu pēc iespējas vairāk piekļūstamu darbavietu. Pārveidojumi var ietvert ergonomiskus darbstacijas pielāgojumus, specializētu aprīkojumu, ar transportu saistītu palīdzību, piekļūstamības uzlabošanu, apmācību, komunikācijas rīkus personām ar dažādu veidu invaliditāti un īpašus programmatūras/aparatūras pielāgojumus dažādiem traucējumiem. |
| Mērķis | Padarīt darbstacijas piekļūstamas, ieviešot vajadzīgos pielāgojumus, ko iesaka arodveselības ārsts un citi iesaistītie dalībnieki, arī arodbiedrības. |
| Labums darba devējam | Darba ņēmēju ar invaliditāti iekļaušanas un piekļūstamības veicināšana. |
| Izmaksas | Izmaksas sedz Handipol fonds un īpašos apstākļos – Agefiph, nosakot maksimālo rēķina summu. Ja budžets pārsniedz 5000 EUR uz vienu personu gadā, jāapspriežas ar Komisiju. |
1.12 Datorlietotāju atbalsta tehniķis ar hiperakūziju
| Valsts | Francija |
|---|---|
| Darba devējs | Uzņēmums, kas sniedz atbalsta pakalpojumus datorlietotājiem |
| Šķērslis darba ņēmējam | Hiperakūzija – dzirdes stāvoklis, kas padara indivīdu pārmērīgi jutīgu pret ikdienas trokšņiem, tādējādi radot diskomfortu un ietekmējot darba izpildi. |
| Nodrošinātie SP | Konsultācijas ar arodveselības ārstu par ergonomisko novērtējumu pirms pieņemšanas darbā; binaurālu austiņu iegāde, lai norobežotos no svešiem trokšņiem; ekrāna filtra uzstādīšana, lai mazinātu spilgtu apgaismojumu; specializēta krēsla pielāgošana lielākam komfortam; apkārtējo kolēģu tastatūras un peles novietošana tālāk, lai mazinātu troksni. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka darba ņēmējs var koncentrēties uz saviem uzdevumiem un viņam netraucē ikdienas trokšņi birojā, tādējādi uzlabojot viņa produktivitāti un labjutību. |
| Labums darba devējam | Labāki darba ņēmēja darba rezultāti un produktivitāte un uzlabota darba kultūra, jo kolēģi izrādījuši solidaritāti un sapratni. Darba devēja izmantotā pieeja bija holistiska un ietvēra medicīnisko un ergonomisko ekspertīzi jau no darbā pieņemšanas posma, un tā izrādījās izdevīga gan darba devējam, gan darba ņēmējam. |
| Izmaksas | Vidējas, ņemot vērā to, ka izmaksas par ergonomisko aprīkojumu un konsultācijām sedza darba devējs, bet rezultātā palielinājās produktivitāte, padarot to par vērtīgu ieguldījumu. |
1.13 Grāmatvedis ar kreisās puses hemiplēģiju
| Valsts | Francija |
|---|---|
| Darba devējs | Uzņēmums |
| Šķērslis darba ņēmējam | Kreisās puses hemiplēģija, kas ietekmē pārvietošanos un smalkās motorikas prasmes ķermeņa kreisajā pusē. |
| Nodrošinātie SP | Sākotnēja tikšanās ar ergonomikas speciālistu un ieinteresētajām personām, lai noteiktu mērķus un izmantojamos rīkus; novērojumi darbstacijā, ko veic, lai izceltu grūtības, ar kurām saskaras darba ņēmējs, piemēram, saistībā ar telpas iekārtojumu, mēbeļu izvietojumu un neatbalstošu krēslu; darbības pārskata ar ierosinātajiem organizatoriskajiem un materiālajiem risinājumiem iesniegšana; tādu vairāku galdu nodrošināšana, no kuriem darba ņēmējs var izvēlēties, tādējādi dodot viņam iespēju pieņemt lēmumus. |
| Mērķis | Pielāgot darba vietu tā, lai kompensētu darba ņēmēja invaliditāti, tādējādi ļaujot viņam produktīvi turpināt grāmatveža darbu. |
| Labums darba devējam | Kvalificēta darbaspēka saglabāšana bez nepieciešamības to atkārtoti pieņemt darbā vai pārkvalificēt un labāks noskaņojums darbavietā, kas apliecina darba devēja apņemšanos nodrošināt iekļautību un darba ņēmēju labjutību. |
| Izmaksas | Vidējas, ietverot izmaksas par ergonomisko novērtējumu, mēbelēm un citiem piederumiem, ko sedz darba devējs. |
1.14 Māsa ar dzirdes traucējumiem bērnu vēža nodaļā
| Valsts | Vācija |
|---|---|
| Darba devējs | Veselības aprūpes uzņēmums ar aptuveni 3400 darba ņēmējiem un vairākām saistītām slimnīcām |
| Šķērslis darba ņēmējai | Dzirdes traucējumi, īpaši ierobežota uztvere noteiktās situācijās, piemēram, trokšņa vai akustisku traucējumu gadījumā, vai tālruņa lietošanas laikā. |
| Nodrošinātie SP | Uzlabots signalizācijas aprīkojums nodaļā, tai skaitā vizuāli brīdinājumi centrālajos displejos māsām paredzētajā telpā un gaiteņos; tika uzstādīta radiosignalizācijas sistēma, kas nodrošina Infusomat signālu sūtīšanu māsas nēsātajam uztvērējam; tika uzstādīts arī jauns bezvadu tālrunis, kuram ir skaļuma kontroles funkcija, vibrācijas iestatījums, mirgojoši gaismas indikatori un kurš, izmantojot Bluetooth, ir savienojams ar māsas dzirdes aparātiem. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka prasmīga māsa var produktīvi pildīt savus pienākumus bērnu vēža nodaļā, neraugoties uz viņas dzirdes traucējumiem. |
| Labums darba devējam | Minēto specializēto pielāgojumu ieviešana nodrošina ļoti prasmīgas un specializējušās māsas saglabāšanu darbā sensitīvā vidē veselības aprūpes iestādē. Tā arī apliecina organizācijas apņemšanos nodrošināt iekļaujošu darbaspēku, tādējādi, iespējams, uzlabojot noskaņojumu, piesaistot izcilus talantus un stiprinot uzņēmuma reputāciju veselības aprūpes nozarē. |
| Izmaksas | Vidējas, bet nodrošina ievērojamu vērtību ilgtermiņā, darbā saglabājot darba ņēmēju, uzlabojot pacientu aprūpi un vairojot reputāciju. |
1.15 Ierēdnis ratiņkrēslā
| Valsts | Itālija |
|---|---|
| Darba devējs | Valdības birojs |
| Šķērslis darba ņēmējam | Fiziska invaliditāte, kas ratiņkrēsla lietošanas dēļ apgrūtina piekļuvi viņam paredzētajai autostāvvietai. |
| Nodrošinātie SP | Pēc darba ņēmēja pieprasījuma nekavējoties nodrošināta piekļūstama autostāvvieta, līdz kurai vieglāk nokļūt ar ratiņkrēslu. |
| Mērķis | Atvieglot darba ņēmēja ierašanos darbā un došanos prom no tā bez grūtībām pārvietoties pa mazāk piekļūstamu autostāvvietu. Darba ņēmējs ierodas darbā savlaicīgi un labā noskaņojumā, un ir gatavs produktīvi strādāt. |
| Labums darba devējam | Minimālas izmaksas un pūles, kas saistītas ar autostāvvietas piešķiršanu. Darba ņēmēja lūgums tika ātri apmierināts, padarot viņa ikdienas došanos uz darbu vieglāku un mazāk saspīlētu. Darba devējs izrādīja elastību un ātri rīkojās, lai apmierinātu darba ņēmēja īpašo vajadzību. Tas arī parāda, ka pat nelielas darbības var veicināt iekļaujošāku darba vidi, sniedzot labumu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. |
| Izmaksas | Minimālas, jo pielāgojums ietvēra tikai citas autostāvvietas piešķiršanu. |
1.16 Saprātīgi pielāgojumi darba ņēmējam ar kustību traucējumiem
| Valsts | Itālija |
|---|---|
| Darba devējs | ASL (vietējā veselības aprūpes iestāde) |
| Šķērslis darba ņēmējam | Grūtības darbavietā, ko izraisa kustību traucējumi, kurus saasina sirds slimība. |
| Nodrošinātie SP | Darbavietas pārcelšana uz pilnībā piekļūstamu biroju un darbalaika pielāgošana, lai ņemtu vērā invaliditātes izpausmju saasināšanos. |
| Mērķis | Veicināt iekļaujošu un atbalstošu darba vidi, pielāgojoties darba ņēmēja mainīgajiem apstākļiem. |
| Labums darba devējam | Labāki darba ņēmēja darba rezultāti, saglabāšana darbā un noskaņojums, ko rada labāk pielāgota darbavieta, kas veicina lojalitāti un apmierinātību. Lielāks atbalsts darba ņēmējiem ar invaliditāti, veidojot darbavietu, kurā augsti vērtē iekļautību un ņem vērā konkrētas individuālās prasības. |
| Izmaksas | Minimālas līdz vidējas, iespējams, ietverot biroja pārveidojumu vai pielāgojumu izmaksas, ko kompensē darba ņēmēju lielāka apmierinātība un produktivitāte. |
1.17 Jaunpieņemts darba ņēmējs ar fizisku invaliditāti
| Valsts | Luksemburga |
|---|---|
| Darba devējs | Augstākās izglītības iestāde Luksemburgā, kurā ir aptuveni 300 mācībspēku un 7000 studentu |
| Šķērslis darba ņēmējam | Fiziska invaliditāte, kurai vajadzīgi īpaši sēdvietas un galda pielāgojumi. |
| Nodrošinātie SP | Sadarbība ar vietējiem arodveselības dienestiem, lai noteiktu darba ņēmēja vajadzības; specializēta krēsla un pielāgojama galda nodrošināšana, pamatojoties uz ieteikumiem. |
| Mērķis | Izveidot ērtu un funkcionālu darba vietu, kas darba ņēmējam ļauj produktīvi veikt savu darbu. |
| Labums darba devējam | Apspriežoties ar ekspertiem, tiek nodrošināts, ka pielāgojums ir gan piemērots, gan lietderīgs un tādējādi uzlabo darba ņēmēja darba rezultātus un apmierinātību. Tiek veicināta iekļautības kultūra, kas var uzlabot iestādes reputāciju un piesaistīt plašāku talantu kopumu. |
| Izmaksas | Vidējas, ietver specializētu mēbeļu iegādi un konsultācijas ar arodveselības dienestiem. |
1.18 Ilgtermiņa darba ņēmējs ar miozītu (IBM)
| Valsts | Nīderlande |
|---|---|
| Darba devējs | Uzņēmums, kurā attiecīgais darba ņēmējs nostrādājis 35 gadus |
| Šķērslis darba ņēmējam | IBM – reta muskuļu slimība, kas smagi ietekmējusi darba ņēmēja mobilitāti un muskuļu stiprumu. |
| Nodrošinātie SP | Darba ņēmēja pienākumu pielāgošana, darba ņēmēju no santehniķa amata pārceļot citā amatā, kura uzdevumus viņš var fiziski izpildīt. Specializētu krēslu, konkrēti, krēsla pārvietošanās atvieglošanai un seglu formas krēsla, iegāde, lai mazinātu kāju sasprindzinājumu, strādājot alumīnija nodaļā. Darba ņēmējs atzinīgi vērtē pielāgojumus un to, ka spēj turpināt darbu uzņēmumā. Lai gan viņa darba veids ir mainījies, viņš savā pārveidotajā amatā joprojām jūt vērtību un piepildījumu. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka darba ņēmējs var turpināt darbu, neraugoties uz savu veselības stāvokli, tādējādi saglabājot uzņēmumam vērtīgu darba ņēmēju un viņa paša apmierinātību ar spēju strādāt. |
| Labums darba devējam | Saglabā pieredzējušu un mērķtiecīgu darba ņēmēju, saglabājot iestādē gūtās zināšanas. Apliecina apņemšanos nodrošināt darba ņēmēju labjutību un iekļautību. Daļējs finansiāls atbalsts pielāgojumiem no UWV (darba ņēmēju apdrošināšanas aģentūra), kas mazina izmaksu slogu. |
| Izmaksas | Vidējas, galvenokārt saistītas ar specializētu krēslu iegādi. Tomēr to subsidē UWV, kas mazina finansiālo ietekmi uz darba devēju. |
1.19 Vājredzīgs pārdevējs uzņēmumā, kas nodarbojas ar pārdošanu pa telefonu
| Valsts | Polija |
|---|---|
| Darba devējs | Labi zināms uzņēmums, kas nodarbojas ar pārdošanu pa telefonu |
| Šķērslis darba ņēmējam | Pārdevējam ir vāja redze, kas var ietekmēt viņa spēju pilnā mērā izmantot standarta biroja tehnoloģijas. |
| Nodrošinātie SP | Pielāgots dators, kas labāk piemērots darba ņēmēja redzes ierobežojumiem; darba ņēmēja darbavietā pēc pieprasījuma uzstādīta lupa un runas sintezators. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka darba ņēmējs var rezultatīvi vadīt pārdošanas pa telefonu komandu, vienlaikus arī veicinot iekļaujošu darbavietu, kurā ikviens neatkarīgi no savas invaliditātes var pilnā mērā izmantot savu potenciālu. Minētie pielāgojumi viņam palīdz tikt galā ar neregulārām grūtībām, ar ko viņš saskaras invaliditātes dēļ, un vienlaikus parādīt izcilību savā darbā. |
| Labums darba devējam | Saglabā spējīgu un empātisku komandas vadītāju, kas var saprasties ar padotajiem ar invaliditāti. Nosaka iekļaušanas standartu, tādējādi palielinot darba devēja zīmola vērtību un potenciāli piesaistot plašāku talantu kopumu. Veicina pozitīvu vispārējo darba kultūru. Ar darba devēja apņemšanos veikt saprātīgus pielāgojumus tiek izpildīti divi mērķi, proti, tiek nodrošināts, ka darba ņēmējs var efektīvi strādāt, neraugoties uz viņa vājo redzi, kā arī tiek uzlabota komandas vispārējā produktivitāte. |
| Izmaksas | Vidējas, ņemot vērā specializētas datoraparatūras un programmatūras iegādi. |
1.20 Noliktavas vadītājs ar dzirdes traucējumiem
| Valsts | Portugāle |
|---|---|
| Darba devējs | Saldējuma rūpnīca |
| Šķērslis darba ņēmējam | Kandidātam ir dzirdes traucējumi, kuri apgrūtina pasūtījumu pārvaldību pa telefonu, kas ir uzņēmuma parastā procedūra. |
| Nodrošinātie SP | Sistēma pasūtījumu saņemšanai pa telefonu noliktavā aizstāta ar datoru pasūtījumu saņemšanai pa e-pastu. Pāreja no sistēmas, kurā pasūtījumus saņem pa telefonu, uz sistēmu, kurā tos saņem pa e-pastu, ir vienkāršs, bet iedarbīgs risinājums, kas ne tikai dod labumu darba ņēmējam, bet arī var racionalizēt uzņēmuma pasūtījumu saņemšanas procesu. |
| Mērķis | Atvieglot kandidāta kā noliktavas vadītāja uzdevumu veikšanu, ļaujot viņam rezultatīvi pārvaldīt krājumus, izpildīt pasūtījumus un sadarboties ar veikaliem, komunikācijā neizmantojot dzirdi. Kandidāts var pildīt savus vadības pienākumus bez komunikācijas šķēršļiem, tādējādi savu darbu veicot produktīvāk un efektīvāk. Viņa dzirdes traucējumi vairs neierobežo viņa spēju rezultatīvi pārvaldīt noliktavu. |
| Labums darba devējam | Racionalizē pasūtīšanas procesu, iespējams, padarot to efektīvāku un mazinot neveiksmīgas komunikācijas risku pa tālruni. Pauž spēcīgu vēstījumu par uzņēmuma apņemšanos veicināt daudzveidību un iekļautību, tādējādi uzlabojot tā reputāciju. Paplašina talantu kopumu, parādot, ka uzņēmums ir gatavs pielāgot savas procedūras, lai pielāgotos prasmīgiem kandidātiem ar invaliditāti. |
| Izmaksas | Minimālas līdz vidējas, ņemot vērā datora un iespējamās programmatūras pasūtījumu pārvaldībai e-pastā sākotnējo iestatīšanu. |
1.21 Administratīvā darbiniece ar vairākiem traucējumiem slimnīcā
| Valsts | Zviedrija |
|---|---|
| Darba devējs | Publiskā sektora slimnīca |
| Šķērslis darba ņēmējai | Vairāki traucējumi, piemēram, muskuļu distrofija, redzes zudums un jutība pret kognitīvo pārslodzi. |
| Nodrošinātie SP | Īpaša datorprogramma un ekrāns redzes zudumam; plašs birojs labierīcību tuvumā un vieta ratiņkrēslam; privāta vieta birojā, lai izvairītos no kognitīvās pārslodzes; atpūtas krēsls birojā; īpaši gari pusdienu pārtraukumi; tikšanās ar vadītāju katru otro nedēļu, lai pārskatītu darba ņēmējas grafiku un plānotu turpmāko darbu. |
| Mērķis | Atvieglot darba ņēmējai administratīvo pienākumu veikšanu, apmierinot viņas daudzās vajadzības un nodrošinot, ka darbavietā viņa tiek atbalstīta visos aspektos – fiziskajos, vizuālajos un kognitīvajos. |
| Labums darba devējam | Saglabā vērtīgu darba ņēmēju ar īpašām prasmēm administratīvo pienākumu veikšanā. Nosaka visaptverošu saprātīgu pielāgojumu standartu, uzlabojot slimnīcas kā iekļaujoša darba devēja reputāciju. Veicina darba ņēmējas labjutību un apmierinātību ar darbu, kas, visticamāk, uzlabo vispārējo produktivitāti. Zviedrijas slimnīca nosaka augstu standartu attiecībā uz to, kā darba devēji var veikt vairāk nekā tikai minimālus pielāgojumus, lai patiesi veicinātu iekļaujošu darba vidi. |
| Izmaksas | Vidējas līdz lielas, ņemot vērā specializēta aprīkojuma iegādi, biroja pārveidojumus un pielāgojumus plānošanā. |
1.22 Vienošanās par profesionālo integrāciju ENEDIS, personu ar invaliditāti darbvietu saglabāšana un karjeras attīstība laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam
| Valsts | Francija |
|---|---|
| Darba devējs | ENEDIS |
| Šķērslis darba ņēmējam | Attiecībā uz dažu veidu invaliditāti ir vajadzīga darbstaciju vai rīku pielāgošana darba ņēmējam, lai viņš varētu palikt vai atgriezties darbā. Pārveidojumus iesaka uzņēmuma arodveselības ārsts, tos veic, apspriežoties ar arodbiedrībām, un pabeidz pēc iespējas ātrāk, pirms darba ņēmējs sāk pildīt savus pienākumus. |
| Nodrošinātie SP | Vienošanās, kas panākta starp arodbiedrībām un darba devēju, nodrošināja pakalpojumus un aprīkojumu, kas saistīts ar darbstaciju pielāgojumiem, ieskaitot pielāgojumus tāldarba gadījumos, pēc arodveselības ārsta ieteikuma. Attiecībā uz attālināto darbu pielāgojumi tiek veikti, lai darba ņēmējam atvieglotu darba veikšanu no mājām, pēc iespējas atkārtojot fiziskās darbstacijas pielāgojumus. |
| Mērķis | Nodrošināt uzņēmumā uzticamu sistēmu, lai darba ņēmēji ar invaliditāti varētu piekļūt nepieciešamajiem pielāgojumiem darbavietā vai strādājot attālināti. |
| Labums darba devējam | Veicinot nepieciešamos pielāgojumus, darba devējs atbalsta indivīdu ar invaliditāti iekļaušanu un pastāvīgu nodarbinātību. |
| Izmaksas | Lai nodrošinātu pakalpojumus un aprīkojumu, kas saistīti ar darbavietu un tāldarba veikšanas vietu pielāgojumiem, arī mājās esošu darbstaciju fizisku pielāgošanu un kompensējošo aprīkojumu, uzņēmums bija paredzējis “invaliditātes budžetu”. |
2. metode
personīga palīdzība
Personas, kurām ir problēmas ar atmiņu vai koncentrēšanos, joprojām var izmantot savas zināšanas, ja tām tiek sniegti personīgās palīdzības pakalpojumi. Daudzas tīmekļa vietnes nodrošina darba devējiem, nodarbinātības centriem un indivīdiem piekļuvi personīgajiem palīgiem. Labs piemērs ir Handicap og Job Dānijā. Darba devēji no šādiem avotiem var iegūt informāciju par personīgo palīdzību un palīglīdzekļiem, algu subsīdijām jaunajiem absolventiem un mentoru atbalstu. Individualizēti novērtējumi ir vērsti uz darba ņēmēju, kuri saskaras ar šķēršļiem, stiprajām pusēm un vajadzībām, un darba devējs pēc tam var apdomāt, kurā jomā darba ņēmējam ir vislielākais potenciāls.
2.1 Jaunākais pētnieks Antverpenes Vadības skolā
| Valsts | Beļģija |
|---|---|
| Darba devējs | Antverpenes Vadības skola (AMS) |
| Šķērslis darba ņēmējam | Intelektuālā invaliditāte |
| Nodrošinātie SP | Piekļūstams darbā pieņemšanas process; saprātīgi pielāgojumi, kas piemēroti indivīda vajadzībām; kolēģu iesaistīšana un apmācība nolūkā atbalstīt jaunā darba ņēmēja pieņemšanu darbā un mentorēšanas sistēmas ieviešanu. Persona ieguva savu pirmo algoto darbu un jutās patiešām iekļauta darbavietā. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka persona ar intelektuālo invaliditāti var strādāt par jaunāko pētnieku, veicot jēgpilnus pētniecības uzdevumus kā komandas loceklis. |
| Labums darba devējam | Apliecināja daudzveidīgas un iekļaujošas darba vides vērtību. Izveidoja veiksmīgu mentorēšanas sistēmu, kas tiks izmantota turpmākajiem jaunajiem darba ņēmējiem, tādējādi uzlabojot ievadīšanas darbā procesu visiem kolēģiem. Pasākumi uzlaboja komandas dinamiku, veicinot iekļaujošu vidi. Iniciatīvai bija spēcīgāka ietekme: mentorēšanas sistēma ir tik veiksmīga, ka tagad to izmantos visiem jaunajiem darba ņēmējiem. |
| Izmaksas | Minimālas līdz vidējas, ņemot vērā darbā pieņemšanas procesa pielāgošanu, dažus saprātīgus pielāgojumus saistībā ar darba vietu vai rīkiem un mentorēšanas sistēmas izveidi. |
2.2 Pensionārs ar invaliditāti autoservisā
| Valsts | Dānija |
|---|---|
| Darba devējs | Vietējs autoserviss |
| Šķērslis darba ņēmējam | Darba ņēmējam ir intelektuālā invaliditāte, kuras dēļ vajadzīgs papildu atbalsts uzdevumu saprašanai un sākšanai. |
| Nodrošinātie SP | Algas subsīdijas darba ņēmēja pieņemšanai darbā uz 20 stundām nedēļā un tāda personīgā palīga pieņemšanai darbā uz 10 stundām nedēļā, kas viņu vada un atbalsta viņa uzdevumu izpildē. |
| Mērķis | Dot iespēju pensionāram ar invaliditāti strādāt vidē, kura viņam patīk un kurā viņš ir prasmīgs, tādējādi dodot ieguldījumu autoservisā. Personīgais palīgs palīdz darba ņēmējam pielāgoties saviem darba uzdevumiem, ļaujot viņam pildīt savus pienākumus. |
| Labums darba devējam | Pensionāra ar invaliditāti nodarbināšana dažādo darbaspēku un var kvalificēt darba devēju valdības nodrošināto algu subsīdiju saņemšanai, kas kalpo kā finansiāls stimuls. Personas ar invaliditāti nodarbināšana var arī uzlabot autoservisa sociālās atbildības profilu, piesaistot vairāk klientu, kuri novērtē iekļaujošus uzņēmumus. |
| Izmaksas | Minimālas vai vidējas, ņemot vērā to, ka izmaksas, ko rada pensionāra ar invaliditāti nodarbināšana un kas saistītas ar personīgā palīga nodarbināšanu 10 stundas nedēļā, daļēji kompensē valdības nodrošinātās algu subsīdijas. |
2.3 Sekretāre ar atmiņas problēmām
| Valsts | Dānija |
|---|---|
| Darba devējs | Uzņēmums |
| Šķērslis darba ņēmējai | Sekretārei smadzeņu traumas dēļ ir atmiņas problēmas, tāpēc viņai ir grūti plānot un strukturēt savu darbadienu. |
| Nodrošinātie SP | Katru rītu tiek sniegta vienu stundu ilga personīga palīdzība, kuras laikā kolēģis palīdz sekretārei organizēt dienas uzdevumus. |
| Mērķis | Sniegt sekretārei atbalstu, kas vajadzīgs, lai viņa varētu produktīvi pildīt savus sekretāres pienākumus, tādējādi nodrošinot viņas profesionālo izaugsmi un apmierinātību ar darbu. Tas arī palīdz saglabāt viņas iesaistīšanos un produktivitāti visas dienas garumā. |
| Labums darba devējam | Saglabā vērtīgu darba ņēmēju, kuras darbs ir ļoti svarīgs biroja darbību raitai norisei. Izmaksas palīdz segt subsīdijas izmantošana piecām stundām nedēļā, un palīga klātbūtne ne tikai dod labumu sekretārei, bet arī racionalizē biroja darba plānošanu, tādējādi uzlabojot vispārējo darba ražīgumu. |
| Izmaksas | Minimālas vai vidējas, ņemot vērā to, ka izmaksas par piecām stundām nedēļā kompensē subsīdija, ko nodrošina, lai atbalstītu personu ar invaliditāti nodarbinātību. |
2.4 Datorinženieris ar autismu
| Valsts | Portugāle |
|---|---|
| Darba devējs | Daudznacionāls uzņēmums enerģētikas nozarē |
| Šķērslis darba ņēmējam | Datorinženierim ir autisms, kas var ietekmēt viņa spēju izpildīt noteiktas prasības attiecībā uz akadēmisko izglītību, piedalīties grupas prezentācijās, rakstveida testos un intervijās, kā arī netraucēti integrēties komandā. |
| Nodrošinātie SP | Elastība attiecībā uz prasību par akadēmisko grādu: sākotnēji bija vajadzīgs maģistra grāds, bet tika pieņemts kandidāta grāds; individualizēts darbā pieņemšanas process: lai pielāgotos kandidāta vajadzībām, saruna un rakstveida testi tika veikti individuāli; integrācijas posms: uzņēmums izvēlējās darba jomu un komandu, kas vislabāk atbilst darba ņēmēja profilam, un rīkoja sanāksmes ar nākamajiem vadītājiem, lai uzlabotu informētību un sniegtu ieteikumus par dienas kārtību. |
| Mērķis | Ļaut kandidātam pilnā mērā piedalīties darbā pieņemšanas procesā un sniegt jēgpilnu ieguldījumu darbaspēkā, vienlaikus ņemot vērā ar viņa stāvokli saistītās unikālās problēmas un viņa stiprās puses. |
| Labums darba devējam | Darba devējs iegūst prasmīgu datorinženieri ar specializētām spējām. Iekļaujošas vides veicināšana apliecina korporatīvo sociālo atbildību un var piesaistīt plašāku talantu kopumu. Nākamie vadītāji tiek informēti par viņu komandu daudzveidību, tādējādi uzlabojot viņu vadības prasmes un veicinot iekļaujošāku darba vidi. |
| Izmaksas | Minimālas, ņemot vērā darbā pieņemšanas procesa pielāgošanas izmaksas, arī individuāliem testiem un sarunām veltīto laiku, kā arī laiku, kuru vadītāji pavada ar informētības uzlabošanu saistītās sanāksmēs. |
2.5 Darba ņēmēju ar autismu darbā pieņemšanas procesa pielāgošana un apmācība darbavietā
| Valsts | Dānija |
|---|---|
| Darba devējs | Dažādi uzņēmumi un organizācijas |
| Šķērslis darba ņēmējam | Ikviena persona ar autismu ir unikāla, un, lai tā piekļūtu nodarbinātībai, vajadzīgs pielāgots atbalsts, piemēram, piekļūstamas komunikācijas nodrošināšana un visu sensoro vajadzību apmierināšana darbavietā. |
| Nodrošinātie SP | Darbaudzinātāju uzņēmums piedāvā atbalstu darba devējiem, lai nodrošinātu kandidātam ar autismu piekļūstamu darbā pieņemšanas procesu, sniedz atbalstu ievadīšanas darbā procesā un ar darbu saistītas regulāras konsultācijas darba ņēmējam(-iem) ar autismu un vadītājiem. |
| Mērķis | Darbaudzinātāju uzņēmums palīdz saskaņot cilvēku ar autismu prasmes un īpašības ar pienākumiem, kas atbilst viņu unikālajam strādāšanas veidam, vienlaikus izmantojot arī viņu īpašās stiprās puses. Tas palīdz viņiem atrast darba devējus, kuri maksimāli izmantos viņu spējas, vienlaikus pienācīgi pielāgojoties viņu problēmām. |
| Labums darba devējam | Darba devējiem tiek sniegts atbalsts komandu ar dažādām spējām veidošanā. |
| Izmaksas | Vidējas |
3. metode
darba
(arī tāldarba)
vietas pielāgošana
Nodarbinātības atbalsts darba ņēmējiem ar invaliditāti vai hroniskām slimībām ietver darba, arī tāldarba, vietas pielāgošanu. Gan publiskā, gan privātā sektora darba devēji varētu ne tikai pielāgot mēbeles, aprīkojumu un telpas, bet arī piedāvāt tāldarba iespēju. Rezultātā, ja nepieciešams, ratiņkrēslu lietotāji ar smagu fizisku invaliditāti vai personas ar redzes traucējumiem var arī strādāt attālināti.
3.1 Tiesnesis, kas lieto ratiņkrēslu
| Valsts | Beļģija |
|---|---|
| Darba devējs | Publiskā sektora tiesu sistēma |
| Šķērslis darba ņēmējam | Fiziska invaliditāte pēc negadījuma, kurš noticis slēpojot un kura rezultātā tika paralizētas visas četras ekstremitātes, radot problēmas, kas saistītas ar piekļuvi un darba veikšanu tradicionālā tiesas zālē. |
| Nodrošinātie SP | Tiesneša mājās tika pielāgota darbstacija, kurā viņš trīs vai četras dienas nedēļā var veikt tāldarbu; citi pielāgojumi ietver elastīgu darbalaiku un finansiālu atbalstu darba vietas pārveidošanai. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka tiesnesis var atsākt savu pienākumu pildīšanu un produktīvi piedalīties tiesu sistēmā, vienlaikus esot tādā pašā statusā kā viņa kolēģi. |
| Labums darba devējam | Saglabā pieredzējušu tiesnesi, tādējādi saglabājot tiesu iestāžu kvalitāti. Apliecina apņemšanos veicināt iekļaušanu un daudzveidību, nākotnē potenciāli piesaistot daudzveidīgākus talantus. Rada precedentu saprātīgiem pielāgojumiem publiskajā sektorā. |
| Izmaksas | Vidējas, ņemot vērā mājas darbstacijas pielāgošanas izmaksas. |
3.2 Datoroperators ar redzes traucējumiem
| Valsts | Rumānija |
|---|---|
| Darba devējs | IT uzņēmums |
| Šķērslis darba ņēmējam | Darba ņēmējam ir redzes traucējumi, kas apgrūtina standarta datoraprīkojuma izmantošanu un ietekmē viņa spēju pārvietoties nepiekļūstama sabiedriskā transporta dēļ. |
| Nodrošinātie SP | Darba devējs sedza izmaksas par specializētu aprīkojumu, ko darba ņēmējs pasūtīja tiešsaistē; viņam tiek piedāvāti elastīgāki termiņi vairāku projektu paveikšanai, un viņam ir atļauts strādāt galvenokārt no mājām; kolēģi sniedz papildu atbalstu saistībā ar uzdevumiem, kurus nevar veikt viņa palīgprogrammatūra. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka darba ņēmējs var produktīvi strādāt kā datoroperators un sniegt ieguldījumu uzņēmuma projektos, vienlaikus pielāgojoties viņa redzes traucējumiem. |
| Labums darba devējam | Nodarbina un saglabā talantīgu datoroperatoru, kas var sniegt vērtīgas prasmes komandai. Uzlabo uzņēmuma reputāciju attiecībā uz iekļautību, tādējādi, iespējams, piesaistot daudzveidīgāku talantu kopumu. Veicot pielāgojumus, tiek arī veidota atbalstoša un sadarbīga darba vide. |
| Izmaksas | Vidējas, ņemot vērā specializēta datoraprīkojuma iepirkumu un programmatūras pielāgojumus. |
4. metode
elastīgs darbalaiks
Darbadiena, kas pielāgota personu ar invaliditāti individuālajām vajadzībām, var dot viņiem iespēju piedalīties darba tirgū. Šis ir risinājums, kas pats par sevi neietver nekādus īpašus rīkus vai fiziskus pielāgojumus, kā arī tam nav vajadzīgas valsts subsīdijas. Vienīgā prasība šajā gadījumā ir, lai darba devējs nodrošinātu rīcības brīvību darba ņēmējiem ar invaliditāti, kuriem var būt jāstrādā citādi nekā lielākajai daļai pārējo darba ņēmēju.
4.1 IT speciāliste, kuras bērnam ir vairākas invaliditātes
| Valsts | Horvātija |
|---|---|
| Darba devējs | Liels telekomunikāciju uzņēmums |
| Šķērslis darba ņēmējai | Darba ņēmējai ir bērns ar vairākām invaliditātēm, un viņa aktīvi iestājas par sava bērna tiesībām. Tādēļ ir vajadzīgs elastīgs darba grafiks un atbalstoša vide komandā. |
| Nodrošinātie SP | Uzņēmums nodrošina elastīgu darbalaiku un veicina kvalitatīvu sadarbību viņas komandā; uzņēmuma kultūra veicina koleģialitāti, kas ir ļoti svarīga, lai darba ņēmēja savus profesionālos pienākumus varētu līdzsvarot ar saviem aktīvas aizstāves un mātes pienākumiem. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka māte turpina kvalitatīvi veikt profesionālo darbu, vienlaikus rūpējoties arī par savu bērnu ar invaliditāti. |
| Labums darba devējam | Saglabā ļoti prasmīgu IT speciālisti, kura uzņēmumā nostrādājusi 20 gadus. Arī uzlabo savu kā iekļaujoša un atbalstoša darba devēja reputāciju, veicinot tā izvēlēšanos par vienu no 2020. gada darba devējiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti. |
| Izmaksas | Minimālas līdz vidējas, galvenokārt saistītas ar vadības centieniem nodrošināt elastīgu un atbalstošu darba vidi. |
4.2 IT speciāliste ar diagnosticētiem psihoemocionālās veselības traucējumiem
| Valsts | Dānija |
|---|---|
| Darba devējs | Mazo uzņēmumu centrs IT jaunuzņēmumiem |
| Šķērslis darba ņēmējai | Diagnosticēti psihoemocionālās veselības traucējumi šizofrēnijas formā, kuras dēļ darba ņēmējai vajadzīgs atšķirīgs darba grafiks un psihologa konsultācijas darbalaikā. |
| Nodrošinātie SP | Darba devējs ļauj darba ņēmējai strādāt galvenokārt naktī, kad viņa darbu veic visproduktīvāk; tas arī pielāgojas viņas vajadzībai reizi nedēļā darbalaikā konsultēties ar psihologu. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka darba ņēmēja var efektīvi strādāt atbilstīgi savām individuālajām vajadzībām, vienlaikus veicinot centra mērķu sasniegšanu saistībā ar palīdzību IT jaunuzņēmumiem. |
| Labums darba devējam | Darba devējs iegūst īpašu IT speciālisti, kuras unikālais darbalaiks var būt priekšrocība projektos, kuriem jāpievērš uzmanība visu diennakti. Turklāt iekļaujošā pieeja rada pozitīvu piemēru citiem centra uzņēmumiem, veicinot daudzveidības un pieņemšanas kultūru. |
| Izmaksas | Minimālas, galvenokārt attiecas uz vadības elastīgumu, pielāgojoties darba ņēmējas darbalaikam un vajadzībām pēc psihologa konsultācijām. |
5. metode
elastīgs uzdevumu veikšanas režīms
Prakse, kas zināma kā darba pielāgošana, ir daļa no atbalstītās nodarbinātības stratēģijas, un tā var palīdzēt cilvēkiem, kuri saskaras ar īpašiem šķēršļiem, strādāt un iesaistīties. Šā režīma īstenošanu varētu sākt sākotnējā nodarbinātības periodā, veicot individualizētus novērtējumus. Saprātīgi pielāgojumi, pielāgojot darbu, ļauj mainīt speciālistu darba pienākumus vai elementus nolūkā pēc iespējas labāk izmantot personas ar invaliditāti individuālās prasmes, lai šī persona varētu veikt uzdevumus, kuros tā ir visprasmīgākā vai visveiksmīgākā.
5.1 Iekļaujoša mācekļu izglītība (PIA) mašīnbūves jomā
| Valsts | Austrija |
|---|---|
| Darba devējs | Pasaules mērogā aktīvs uzņēmums mašīnbūves jomā |
| Šķērslis darba ņēmējam | Gados jauniem izglītojamajiem ar invaliditāti var būt grūtības pabeigt standarta trīs gadu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) māceklību mašīnbūvē. |
| Nodrošinātie SP | Partnerībā ar NVO uzņēmums piedāvā pielāgotu divu gadu PIA programmu, kas mācekļiem ļauj koncentrēties uz konkrētām mašīnbūves jomas daļām, kuras atbilst viņu individuālajām stiprajām pusēm un spējām; lai analizētu, kādi ir katram izglītojamajam vispiemērotākie uzdevumi, programmā tiek izmantotas tādas metodes kā “job stripping” [darba apjoma samazināšana]. |
| Mērķis | Piedāvāt iekļaujošu izglītību, kas gados jauniem izglītojamajiem ar invaliditāti nodrošina atzītu PIA grādu mašīnbūvē. Galīgais mērķis ir viņus sagatavot ienākšanai vispārējā darba tirgū un, iespējams, turpmākai nodarbinātībai pašā uzņēmumā. |
| Labums darba devējam | Piedāvājot šo iekļaujošo programmu, uzņēmums veicina sociālo atbildību un var atklāt jaunus talantus, samazinot mācību pārtraukšanas īpatsvaru māceklības programmās. Iekļaujoša PIA programma uzlabo uzņēmuma reputāciju un paver durvis daudzveidīgākam darbaspēkam. |
| Izmaksas | Vidējas, ietver partnerību ar NVO, māceklības programmas pielāgošanu un programmas vadīšanu uzņēmuma telpās. |
5.2 Biškopis ar redzes traucējumiem
| Valsts | Horvātija |
|---|---|
| Darba devējs | Ģimenei piederoša biškopības saimniecība |
| Šķērslis darba ņēmējam | Biškopim ir redzes traucējumi, kas apgrūtina tādu uzdevumu veikšanu, kuros vajadzīga redze, piemēram, rīkošanos ar aprīkojumu, iepirkumu veikšanu un kvalitātes kontroli. |
| Nodrošinātie SP | Tiek izmantots viņa spējām pielāgots dators kopā ar pielāgotiem rīkiem un palīglīdzekļiem, ko izstrādājis pats biškopis; viņš tika apmācīts, izmantojot profesionālas lekcijas un pieredzējuša biškopja veiktu mentorēšanu. |
| Mērķis | Pārvaldīt visus biškopības uzņēmējdarbības aspektus, sākot no iepirkuma un pārdošanas līdz tirgvedībai, produktu izstrādei un kvalitātes kontrolei, vienlaikus pielāgojot rīkus un metodes viņa unikālajām vajadzībām. |
| Labums darba devējam | Biškopis kā savas ģimenes saimniecības vadītājs ir veiksmīgi pārveidojis vaļasprieku par profesiju. Pielāgotie rīki un apmācība viņam ne tikai ļauj efektīvi veikt uzdevumus, bet arī ir nodrošinājuši daudzkārtējus apbalvojumus par produktu kvalitāti. |
| Izmaksas | Minimālas līdz vidējas, ņemot vērā pielāgoto datoru un pielāgotu rīku izstrādi. |
5.3 Darba ņēmēji viesnīcā
| Valsts | Lietuva |
|---|---|
| Darba devējs | Viesnīca Viļņā |
| Šķērslis darba ņēmējam | Indivīdi ar dažādu veidu invaliditāti var saskarties ar ierobežojumiem, kas liedz viņiem rezultatīvi izpildīt visus viesnīcā veicamos tradicionālos uzdevumus. |
| Nodrošinātie SP | Darba pielāgošanas stratēģija, kas ietver darba uzdevumu pielāgošanu, pamatojoties uz individuāliem novērtējumiem, ko veic, lai izceltu personu ar invaliditāti unikālās prasmes. |
| Mērķis | Pielāgot darba uzdevumus tā, lai personas ar invaliditāti varētu maksimāli uzlabot savu produktivitāti un apmierinātību ar darbu, tādējādi veicinot daudzveidību un iekļaušanu darbavietā. |
| Labums darba devējam | Izmanto darba ņēmēju ar invaliditāti unikālās prasmes un kompetences, potenciāli novēršot nepilnības tādu pienākumu vai uzdevumu pildīšanā, ko citi darba ņēmēji var neveikt tik labi. Uzlabo daudzveidību darbavietā un uzsver darba devēja apņemšanos ievērot sociālo atbildību. |
| Izmaksas | Minimālas līdz vidējas, ņemot vērā to, ka sākotnējās izmaksas, kuras saistītas ar individuālu novērtējumu veikšanu un darba pielāgošanu, kompensē ieguvumi, ko sniedz rezultatīvāka specializēto uzdevumu pildīšana. |
Sistēmisku pasākumu piemēri
Papildus vērtīgajai pieredzei, ko var gūt no konkrētiem saprātīgu pielāgojumu piemēriem, pastāv virkne sistēmisku stratēģiju, kuras var pieņemt valsts līmenī. Šīs stratēģijas var ierosināt gan valsts iestādes, gan arodbiedrības, gan privātais sektors. Īstenojot minētos sistēmiskos pasākumus, saprātīgu pielāgojumu veicināšana tiek nevainojami integrēta visos nodarbinātības procesa posmos: darbā pieņemšanā, darba ņēmēju saglabāšanā un karjeras virzībā. Tas ne tikai veicina iekļaujošu un daudzveidīgu darbavietu, bet arī uzlabo darbaspēka vispārējo produktivitāti un noskaņojumu. Šajā pārveidē izšķiroša nozīme ir darba devējiem, un, izmantojot minēto praksi, viņi var būt paraugs taisnīgākas un piekļūstamākas darba vides radīšanā personām ar invaliditāti.
1 “KLAPjob”: elastīgas darbvietas personām ar intelektuālo invaliditāti
| Valsts | Dānija |
|---|---|
| Darba devējs | Dažādas pašvaldības, uzņēmumi un organizācijas, kas izmanto iniciatīvu “KLAPjob” |
| Šķērslis darba ņēmējam | Indivīdi ar intelektuālo invaliditāti un citām kognitīvām grūtībām saskaras ar problēmām tradicionālajā nodarbinātības vidē. |
| Nodrošinātie SP | “KLAPjob” nodrošina elastīgu, pielāgotu nodarbinātību ar subsidētām algām un palīdz kandidātiem atrast darbu, pamatojoties uz viņu prasmēm un vēlmēm. |
| Mērķis | Dot iespēju indivīdiem ar intelektuālo un citu kognitīvo invaliditāti atrast pienācīgu darbu, kas atbilst viņu spējām, tādējādi palielinot viņu sociālo iekļaušanu un neatkarību. |
| Labums darba devējam | Darba devēji var izmantot subsīdiju, kas samazina viņu maksāto stundas likmi, vienlaikus dažādojot savu darbaspēku un īstenojot sociālās atbildības mērķus. |
| Izmaksas | Minimālas, ņemot vērā to, ka darba devēji gūst labumu no stundas likmes samazinājuma 3 EUR apmērā, kas varētu kompensēt izmaksas, kuras saistītas ar vajadzīgajiem pielāgojumiem. |
2 Instruktīvas filmas
| Valsts | Dānija |
|---|---|
| Darba devējs | Valsts sociālo pakalpojumu padome |
| Šķērslis darba ņēmējam | Visdažādāko veidu invaliditāte |
| Nodrošinātie SP | 10 filmas, kurās parādīti labas prakses piemēri saistībā ar saprātīgiem pielāgojumiem personām ar invaliditāti dažādās darba vidēs. 10 filmas, kuras ilustrē paraugpraksi saprātīgu pielāgojumu jomā un kuru mērķis ir palīdzēt personām ar invaliditāti iegūt vai saglabāt darbu. |
| Mērķis | Uzlabot informētību par problēmām un pielāgojumiem, kas vajadzīgi, lai personas ar invaliditāti varētu iesaistīties darbā vai to saglabāt. Filmu mērķis ir izglītot gan darba devējus, gan darba ņēmējus. |
| Labums darba devējam | Nodrošinot minētos izglītības resursus, Valsts sociālo pakalpojumu padome stiprina savu kā zināšanu platformas lomu un veicina labākas prakses īstenošanu darbavietā. Tas savukārt varētu paaugstināt personu ar invaliditāti nodarbinātības līmeni, kas nāktu par labu darba tirgum un sabiedrībai kopumā. |
| Izmaksas | Vidējas, ņemot vērā platformas profilu. |
3 Saprātīgu pielāgojumu pase
| Valsts | Īrija |
|---|---|
| Darba devējs | Visi: privātais un publiskais sektors |
| Šķērslis darba ņēmējam | Saprātīga pielāgojuma pieprasīšana un piekļuve tiem. |
| Nodrošinātie SP | Saskaņotie un īstenotie SP. |
| Mērķis | Nodrošināt, ka indivīdi ar invaliditāti var netraucēti pieprasīt un saņemt savus personalizētos SP. Šī SP izmantošana novērš maldinošas informācijas par SP procesu izplatīšanos. |
| Labums darba devējam | Galvenā darba devēju organizācija un galvenā arodbiedrība ir vienojušās par šo pasi. Tādējādi gan darba devējam, gan darba ņēmējam tiek nodrošināta pārliecība par SP procesu. |
| Izmaksas | Nav |
4 Personu ar intelektuālo invaliditāti nodarbinātības veicināšana
| Valsts | Malta |
|---|---|
| Darba devējs | Visi |
| Šķērslis darba ņēmējam | Aizspriedumi pret personu ar intelektuālo invaliditāti pieņemšanu darbā |
| Nodrošinātie SP | 17 filmu sērija – dzīvesgājumi, kas parāda personu ar intelektuālo invaliditāti spējas. |
| Mērķis | Informēt par to, ka atbalstītas personas ar intelektuālo invaliditāti ir vērtīgi darba ņēmēji. Videomateriāli ietver dalībnieku darba devēju, darbaudzinātāju, kolēģu, terapeitu, sociālo darbinieku un citu ar viņiem strādājošo personu komentārus. Tie parāda, ka personas ar intelektuālo invaliditāti darbavietā bieži vien ienes arī citas vērtīgas prasmes un spējas, piemēram, apņēmību, punktualitāti, radošumu, strādāšanu komandā un vēlmi mācīties. |
| Labums darba devējam | Minētie dzīvesgājumi videoformātā tiek izmantoti kā daļa no tiešsaistes resursu kopuma, kas pieejams Maltas Universitātes YouTube kanālā un kas parāda personu ar intelektuālo invaliditāti potenciālu, tādējādi radot resursu darba devējiem un dažādiem profesionāļiem, kuriem jānovērtē personu ar intelektuālo invaliditāti spējas, kā arī augstskolu pasniedzējiem un studentiem, kuri tos var izmantot mācīšanas, mācīšanās un pētniecības vajadzībām. |
| Izmaksas | Vidējas |
5 Saprātīgu pielāgojumu dotācija darba devējiem
| Valsts | Apvienotā Karaliste |
|---|---|
| Darba devējs | REISS |
| Šķērslis darba ņēmējam | Indivīdam, kurš zaudējis dzirdi, ir grūtības saprast kolēģus komandas sanāksmēs un darbinieku pasākumos. |
| Nodrošinātie SP | “Access to Work” ir nodarbinātības programma, kas ar personalizētu dotāciju palīdzību atbalsta darba devējus, darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas. |
| Mērķis | Sniegt atbalstu indivīdam ar dzirdes zudumu, kuram vajadzīgs ar komunikāciju saistīts atbalsts svarīgu darbinieku pasākumu un komandas sanāksmju laikā. Tas nodrošina darba ņēmēja iekļaušanu un pienācīgu līdzdalību. |
| Labums darba devējam | Darba devējs var nodrošināt darbinieka pilnīgu iekļaušanu, izmantojot programmas “Access to Work” dotāciju, un viņam nav jāsedz tulku, kuri runu pārveido tekstā, izmaksas. Darba devējs var pārliecinoši atbalstīt darba ņēmēju, lai viņš paliktu darbā. |
| Izmaksas | Dotācija sedz profesionālās komunikācijas atbalsta (tulka, kas runu pārveido tekstā) izmaksas. Ir arī dažādas starp programmu un darba devējiem procentuāli sadalītas izmaksas, kas saistītas ar dzirdes palīgierīcēm. Dotācijas maksimālais apjoms ir 59 200 sterliņu mārciņu (68 000 EUR) uz vienu darba ņēmēju gadā. |
6 Profesionālu un akreditētu valsts zīmju valodas tulku nodrošināšana nedzirdīgiem darba ņēmējiem, lai viņi varētu pildīt savas politiskās pilnvaras
| Valsts | Dažādas |
|---|---|
| Darba devējs | Eiropas Savienība, valstu parlamenti un/vai politiskas grupas |
| Šķērslis darba ņēmējam | Informācija un komunikācija tiek nodrošināta valsts mutvārdu valodās, un tas nozīmē, ka nedzirdīgie nevar pilnā mērā sniegt ieguldījumu savā darba vidē valodiskas atšķirības dēļ, kā arī tāpēc, ka trūkst piekļūstamas informācijas valsts zīmju valodā. |
| Nodrošinātie SP | Eiropas Parlaments / politiskās partijas / valstu valdības nodrošināja profesionālus un akreditētus valsts zīmju valodas tulkus nedzirdīgiem cilvēkiem ar politiskām pilnvarām. Mērķis, to darot, bija novērst jebkādus ar komunikāciju saistītus šķēršļus, kuri kavē viņu spēju pilnā mērā sniegt ieguldījumu savā darbavietā un veikt savu darbu tāpat, kā to dara dzirdīgie kolēģi. |
| Mērķis | Palielināt nedzirdīgo personu iespējas pienācīgi īstenot politiskās pilnvaras, tā pelnot iztiku, un tādējādi palielināt vienlīdzīgas iespējas visiem visās sabiedrības jomās. |
| Labums darba devējam | Darba devēji var veicināt daudzveidību un iekļautību darbavietā un palīdzēt personu ar invaliditāti atstumtības mazināšanā, kā arī parādīt, ka šīs personas ir ekonomikas veicinātāji, nevis slogs sabiedrībai. |
| Izmaksas | Dažādas, bet tās būtu jāsedz no publiskā finansējuma saskaņā ar piekļūstamības, vienlīdzības un nediskriminācijas principiem, kas izklāstīti UNCRPD (5., 9. un 27. pants). |
7 Valsts personu ar invaliditāti stāvokļa novērošanas centra eksperimentāls projekts, kura mērķis ir nodrošināt tehnisku struktūrvienību, kas rūpējas par atsevišķiem darba ņēmējiem ar invaliditāti
| Valsts | Itālija |
|---|---|
| Darba devējs | Vienošanās, kas, iespējams, piemērojama visiem darba devējiem lielos uzņēmumos |
| Šķērslis darba ņēmējam | Specializēta atbalsta trūkums darba ņēmējiem ar invaliditāti uzņēmumos. |
| Nodrošinātie SP | Tehnisku struktūrvienību izveide lielos uzņēmumos, lai risinātu atsevišķas problēmas, ar kurām saskaras darba ņēmēji ar invaliditāti. |
| Mērķis | Izmantojot darba koplīgumus, izstrādāt pielāgotus projektus, kuros uzmanība pievērsta darba ņēmēju ar invaliditāti darba apstākļiem un kurus vada kvalificēti speciālisti (vadītāji invaliditātes jomā u. c.). |
| Labums darba devējam | Uzlabots pielāgojums darba ņēmējiem ar invaliditāti, iekļaujošākas darba vides veicināšana un individuālo vajadzību apmierināšana. |
| Izmaksas | Dažādas, atkarīgas no uzņēmuma lieluma un resursiem, bet parasti rodas kā ieguldījums iekļaujošas darbavietas veicināšanā. |
8 Septiņu stundu darbadiena personām ar invaliditāti
| Valsts | Polija |
|---|---|
| Darba devējs | Noteikums, kas attiecas uz visiem darba ņēmējiem |
| Šķērslis darba ņēmējam | Fizisks un psiholoģisks slogs, ko rada astoņu stundu darbadiena. |
| Nodrošinātie SP | NSZZ “Solidarność” izcīnīja to, ka attiecībā uz personām ar oficiāli atzītu invaliditāti par standarta nodarbinātības veidu tiek atkārtoti noteikta septiņu stundu darbadiena. Pieteikums, ko savienība iesniedza Konstitucionālajā tiesā, tika atzīts par spēkā esošu, tāpēc tika grozīti tiesību akti. |
| Mērķis | Atvieglot darba slodzi darba ņēmējiem ar invaliditāti. |
| Labums darba devējam | Iekļautības kultūras izveide. |
| Izmaksas | Vienas darba stundas dienā izmaksas. |
9 Zaļās pārkārtošanās un teritoriālās kohēzijas ministra koplīgums
| Valsts | Francija |
|---|---|
| Darba devējs | Zaļās pārkārtošanās un teritoriālās kohēzijas ministrija |
| Šķērslis darba ņēmējam | Lai pārvarētu grūtības, ar kurām darba ņēmēji saskaras savas invaliditātes dēļ, dažās ar invaliditāti saistītās situācijās var būt vajadzīgi īpaši dažādu veidu pielāgojumi, tai skaitā ar cilvēkresursiem saistīti, tehniski vai organizatoriski pasākumi. Lai rezultatīvi kompensētu minētās problēmas, izšķiroša nozīme ir darba ņēmējiem nodrošinātajam aprīkojumam, kas darba ņēmējiem ar invaliditāti ļauj veikt savus pienākumus tāpat, kā to dara jebkurš cits darba ņēmējs kolektīvā. |
| Nodrošinātie SP | Saprātīgi pielāgojumi, kas nodrošināti saskaņā ar arodveselības ārsta ieteikumiem, apspriežoties ar profilakses konsultantu. Arodveselības ārsts informē vadību par darba ņēmēja īpašajām vajadzībām un par to, kāpēc pielāgojums ir saprātīgs. Ja arodveselības ārsta nav, var konsultēties ar apstiprinātu ārstu vai ārstējošo ārstu. |
| Mērķis | Īstenot zināmus pasākumus un atbalsta sistēmas vajadzīgajiem pielāgojumiem, kā arī sniegt atbalstu, arī izmantojot resursus, ko nodrošina FIPHFP (Fonds personu ar invaliditāti iesaistīšanai publiskajā pārvaldē). |
| Labums darba devējam | Labāka iekļautība un piekļūstamība, kas nodrošina, ka darba ņēmēji ar invaliditāti var produktīvi veikt savus uzdevumus darba kolektīvā. |
| Izmaksas | FIPHFP segtas īstenošanas izmaksas par vajadzīgajiem palīglīdzekļiem un apmācību. |
Beigu piezīmes
1 Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, [2000] OV L303/16, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32000L0078.
2 COM/2021/139 final.
3 Komisijas ekspertu grupu un līdzīgu struktūru reģistrs (europa.eu).
4 Pasaules Ekonomikas forums (PEF) (2019), What Companies Gain by Including People with disabilities [Ko iegūst uzņēmumi, iekļaujot personas ar invaliditāti], 23. aprīlis, https://www.weforum.org/ agenda/2019/04/what-companies-gain-including-persons-disabilities-inclusion.
5 Līdztiesības iestādes — Eiropas Komisija (europa.eu).
1 Sk. arī i) EDE kopsavilkuma ziņojumu – Waddington, L. (2023), Striving for an inclusive labour market in Europe: Positive actions and reasonable accommodation to facilitate hiring and employment of persons with disabilities involving employers and employer initiatives [Ceļā uz iekļaujošu darba tirgu Eiropā. Pozitīvas darbības un saprātīgi pielāgojumi ar mērķi veicināt personu ar invaliditāti pieņemšanu darbā un nodarbināšanu, iesaistot darba devējus un darba devēju iniciatīvas]; ii) EDE statistikas pārskatu – Grammenos, S. (2023), The employment of persons with disabilities – Statistics, Data 2020 [Personu ar invaliditāti nodarbināšana – statistika, 2020. gada dati] un iii) Eiropas Invaliditātes ekspertu akadēmiskā tīkla (EDE) tīmekļa vietni https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1532&langId=en.
2 Sk. https://www.un.org/development/desa/disabilities/convention-on-the-rights-of-persons-with-disabilities/convention-on-the-rights-of-persons-with-disabilities-2.html, jo īpaši 2. un 5. pantu.
5 Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, [2000] OV L303/16, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32000L0078.
6 Vairāk informācijas sk. vietnē https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_21_810.
7 Sk. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1597&langId=en.
8 Sk. https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14495-2022-INIT/lv/pdf.
9 Sk. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1226&langId=lv.
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES.
11 Vairāk informācijas sk. Eiropas 2023. gada ziņojuma par cilvēktiesībām 7. izdevumā, The Right to Work: The employment situation of persons with disabilities in Europe [Tiesības uz darbu: personu ar invaliditāti nodarbinātības situācija Eiropā], European Human Rights Report Issue 7, 2023 (edf-feph.org), 49. lpp.
12 Sk. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1540&langId=en.
13 2013. gada 11. aprīļa spriedums, HK Danmark, apvienotās lietas C-335/11 un C-337/11, ECLI:EU:C:2013:222.
14 2024. gada 18. janvāra spriedums, Ca Ca Negreta, lieta C-631/22, ECLI:EU:C:2024:53.
15 Vairāk informācijas sk. EDE kopsavilkuma ziņojumā – Waddington, L. (2023), Striving for an inclusive labour market in Europe: Positive actions and reasonable accommodation to facilitate hiring and employment of persons with disabilities involving employers and employer initiatives [Ceļā uz iekļaujošu darba tirgu Eiropā. Pozitīvas darbības un saprātīgi pielāgojumi ar mērķi veicināt personu ar invaliditāti pieņemšanu darbā un nodarbināšanu, iesaistot darba devējus un darba devēju iniciatīvas].
16 Sk. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1540&langId=en.
17 Sk. Reasonable-Accommodation-Disability-Discussion-Paper.pdf (equineteurope.org), 23.–26. lpp. un pielikumu, https://urldefense.com/v3/__https:/equineteurope.org/wp-content/uploads/2021/03/Annex-_Reasonable-Accomodation.pdf__;!!DOxrgLBm!HUfzVgkJ6dC-UBcYKNd8PNF2sRuplVhh8vAyQhiRmIwcCm2JuRJ11F5lcV5YR1W7kP6NG3trjk4bc3wvVcIUdj9YbztZBFNIwuVF$.
18 UNCRPD komiteja (2014), Vispārīgais komentārs Nr. 2 par piekļūstamību, https://www.ohchr.org/en/documents/general-comments-and-recommendations/general-comment-no-2-article-9-accessibility-0.
19 Sīkāku informāciju par koncepcijas īstenošanu līdztiesības tiesību praksē sk. EQUINET 2021. gada diskusiju dokumentā Reasonable accommodation for persons with disabilities: exploring challenges in its practical implementation [Saprātīgi pielāgojumi personām ar invaliditāti: praktiskās īstenošanas problēmu izpēte] un Eiropas Komisijas 2016. gada Eiropas juridisko ekspertu tīkla dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas jomā informāciju.
20 Sk. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1202.
21 Vairāk informācijas sk. Eiropas 2023. gada ziņojuma par cilvēktiesībām 7. izdevumā, The Right to Work: The employment situation of persons with disabilities in Europe [Tiesības uz darbu: personu ar invaliditāti nodarbinātības situācija Eiropā], European Human Rights Report Issue 7, 2023 (edf-feph.org), 69. lpp.
22 Vairāk informācijas sk. Eiropas 2023. gada ziņojuma par cilvēktiesībām 7. izdevumā, The Right to Work: The employment situation of persons with disabilities in Europe [Tiesības uz darbu: personu ar invaliditāti nodarbinātības situācija Eiropā],, European Human Rights Report Issue 7, 2023 (edf-feph.org), 69. lpp.
23 Vairāk informācijas sk. Eiropas 2023. gada ziņojuma par cilvēktiesībām 7. izdevumā, The Right to Work: The employment situation of persons with disabilities in Europe, [Tiesības uz darbu: personu ar invaliditāti nodarbinātības situācija Eiropā],European Human Rights Report Issue 7, 2023 (edf-feph.org), 77. lpp.
24 Vairāk informācijas sk. Eiropas 2023. gada ziņojuma par cilvēktiesībām 7. izdevumā, The Right to Work: The employment situation of persons with disabilities in Europe, [Tiesības uz darbu: personu ar invaliditāti nodarbinātības situācija Eiropā], European Human Rights Report Issue 7, 2023 (edf-feph.org), 77. lpp.
25 Sk. Promoting diversity and inclusion through workplace adjustments. .
26 Sk. EBU guidance on reasonable accommodation for visually impaired employees and applicants_Sept2023.pdf (euroblind.org).
27 Sk. Annex-_Reasonable-Accomodation.pdf (equineteurope.org).
28 Sk. https://www.ilo.org/global/topics/equality-and-discrimination/WCMS_536630/lang--en/index.htm.
29 Sk. EDE tīmekļa vietni: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1532&langId=en.
30 Vairāk informācijas par programmu “Apvārsnis Eiropa” sk. https://research-and-innovation.ec.europa.eu/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe_en.
31 Sk. EDE tīmekļa vietni: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1532&langId=en.
32 Sk. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32000L0078.
JURIDISKS PAZIŅOJUMS
Manuskripts pabeigts 2023. gada oktobrī.
Šis dokuments ir sagatavots Eiropas Komisijas vajadzībām, taču atspoguļo tikai autoru viedokli, un Eiropas Komisija neatbild par šīs publikācijas atkalizmantošanas sekām. Plašāka informācija par Eiropas Savienību pieejama internetā (https://www.europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023
Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.). Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International (CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.
© Eiropas Savienība, 2023
| ISBN 978-92-68-19140-8 | doi:10.2767/948503 | KE-02-24-601-LV-C | |
| ISBN 978-92-68-19093-7 | doi:10.2767/948503 | KE-02-24-601-LV-C | |
| HTML | ISBN 978-92-68-19147-7 | doi:10.2767/925891 | KE-02-24-601-LV-N |
KĀ SAZINĀTIES AR ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).
Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
- izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.
KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES
Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).
ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).
ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.

