Pilsētu pieejamības balva 2023.gadā Labākās prakses piemēri ES pilsētu pieejamības veicināšanā
#EUACCESSCITY
Ar ikgadējo Pilsētas pieejamības balvu Eiropas pilsētas tiek godinātas par to centieniem kļūt pieejamākām personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem. Šajā brošūrā ir aprakstīti 2023. gada konkursa uzvarētājas, otrās un trešās vietas ieguvēju un īpašās atzinības balvu saņēmēju — Skellefteå (Zviedrija), Kordova (Spānija), Ļubļana (Slovēnija), Merida (Spānija), Hamburga (Vācija) un Grenoble (Francija) — sasniegumi. Šīs pilsētas ir veikušas konkrētus pasākumus, lai padarītu sabiedriskās vietas, pakalpojumus, transportu, ēkas, kultūru un tūrismu pieejamāku.
Mūsu publikācijas varat bez maksas lejupielādēt vai abonēt tīmekļa vietnē ec.europa.eu/social/publications
Ja vēlaties regulāri saņemt jaunāko informāciju par Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta darbu, reģistrējieties vietnē ec.europa.eu/social/e-newsletter, lai saņemtu “Sociālās Eiropas” bezmaksas informatīvo e-biļetenu.
ec.europa.eu/social/e-newsletter
Šī publikācija ir pieejama 24 valodās un šādā formātā:
Pilsētu pieejamības balva 2023.gadā “Access City Award 2023”
Viegli lasāma versija
Kas mēs esam?
Mēs esam Eiropas Komisija.
Eiropas Komisija ierosina tiesību aktus, kas varētu padarīt Eiropu labāku.
Cita starpā mēs strādājam, lai lietas un pakalpojumi Eiropā būtu pieejami cilvēkiem ar invaliditāti kā arī visām citām iedzīvotāju grupām.
Lai to panāktu, mēs sadarbojamies ar tādām organizācijām cilvēkiem ar invaliditāti Eiropā kā Eiropas Invaliditātes forums.
Piemēram, katru gadu mēs strādājam kopā, lai notiktu konkurss par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”.
Kas ir pilsētu pieejamības balva “Acess City Award”?
Pilsētu pieejamības balva “Access City Award” ir balva, ko katru gadu piešķiram pilsētām, kas cītīgi strādā, lai būtu pieejamas.
Pilsēta ir pieejama tad, kad tajā var dzīvot visi cilvēki un bez problēmām izmantot visas lietas un pakalpojumus.
Piemēram, pilsēta ir pieejama, ja visi cilvēki var viegli:
- iekāpt autobusā vai metro, lai dotos uz darbu,
- izmantot biļešu automātus, lai nopirktu biļeti,
- staigāt pa ielām vai iekļūt tādās sabiedriskās ēkās kā slimnīcas un rātsnami,
- saņemt informāciju tādos veidos, lai viņi var to izlasīt un saprast.
Tas ir svarīgi visiem cilvēkiem un it īpaši cilvēkiem ar invaliditāti kā arī gados vecākiem cilvēkiem.
Bieži viņiem nav pieejamas tādas lietas kā ēkas, transports un informācija.
Ja šādas lietas nebūs pieejamas, viņiem nebūs iespējas piedalīties sabiedriskajā dzīvē kā visiem pārējiem cilvēkiem.
Piemēram, ja ēkām nav rampu, cilvēkiem ratiņkrēslos nebūs iespēja iekļūt ēkās.
Vai, ja informācija nav viegli salasāma, cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un citi cilvēki var to nesaprast.
Tāpēc pilsētu pieejamības balva “Access City Award” ir iespēja pilsētām Eiropā parādīt, ko tās ir izdarījušas, lai kļūtu pieejamas visiem cilvēkiem.
Konkurss par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” sākās 2010. gadā, lai atgādinātu pilsētām par to, cik svarīgi būt pieejamām visiem cilvēkiem.
Kura pilsēta uzvarēja 2023. gada konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Acess City Award”?
2023. gada konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” uzvarēja Šellefteo pilsēta Zviedrijā.
Šellefteo ieguva pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”, jo tā nepārtraukti strādā pie tā, lai lietas un pakalpojumi būtu pieejami cilvēkiem ar invaliditāti un visām pārējam iedzīvotāju grupām.
Cita starpā, Šellefteo pilsētā:
Rotaļu laukumi, parki un ielas ir pieejami un ikviens var pārvietoties bez problēmām.
Neredzīgi cilvēki saņem informāciju savos tālruņos par iespējamajiem apdraudējumiem uz ielām, lai viņi droši varētu pārvietoties.
Autobusos ir rampas, lai cilvēki ratiņkrēslos varētu tos bez grūtībām izmantot. Autobusos skan audio paziņojumi, lai neredzīgi cilvēki brauciena laikā varētu dzirdēt noderīgu informāciju. Ir arī ekrāni, lai nedzirdīgi cilvēki šo informāciju varētu izlasīt uz ekrāniem.
Pilsēta jauniem cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem piedāvā apmācības par to, kā izmantot tehnoloģijas un dzīvot neatkarīgi.
Šellefteo, uzvarot 2023. gada konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”, ieguva 150 000 eiro.
Vēl divas citas pilsētas konkursā ieguva otro un trešo vietu:
- Kordovas pilsēta Spānijā ieguva otro vietu un 120 000 eiro.
- Ļubļanas pilsēta Slovēnijā ieguva trešo vietu un 80 000 eiro.
Nākamais konkurss par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” notiks 2024. gadā.
Kuras pilsētas var piedalīties?
Ne visas pilsētas var piedalīties konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”. Pilsētām, kas var piedalīties konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”,
- Jāatrodas valstīs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Eiropas Savienība ir 27 valstu grupa Eiropā, kas sanāca kopā, lai padarītu cilvēku dzīvi labāku.
- Pilsētās ir jābūt vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. Ja valstī ir mazāk par 2 pilsētām ar tik lielu iedzīvotāju skaitu, tad 2 vai vairākas mazākas pilsētas var apvienoties. Ja kopā tajās ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tās arī var piedalīties konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”.
- Pilsēta, kas šogad ieguva pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” nevar piedalīties konkursā nākamajā gadā.
Kā pilsētas var piedalīties?
Pilsētas, kas vēlas piedalīties nākamajā konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”, var pieteikties tiešsaistē, kad sākas pieteikšanās periods. Cilvēkiem, kas šīs pilsētas vada un to vārdā pieņem svarīgus lēmumus, ir jāaizpilda veidlapa internetā.
Šajā veidlapā viņiem ir
- jānorāda, kāpēc, viņuprāt, viņu pilsētai būtu jāsaņem pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”,
- jāsniedz piemēri un jāparāda, kā viņu pilsēta strādā pie tā, lai padarītu to pieejamu visiem cilvēkiem,
- jāpastāsta par to, kā viņi plāno turpināt šo labo darbu nākotnē.
Vairāk informācijas varat atrast mūsu tīmekļa vietnē šeit: www.ec.europa.eu/social/accesscityaward
Tur drīz tiks norādīts, kad sāksies pieteikšanās periods. Sākoties pieteikšanās periodam, pilsētas var aizpildīt veidlapu un piedalīties nākamajā konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”. Tāpēc sekojiet līdzi mūsu vietnei, lai atrastu šo informāciju!
Kā mēs izvēlamies uzvarētāju?
Pēc tam, kad pilsētas ir pieteikušās konkursam par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”, noteiktas cilvēku grupas izskata pieteikumus un izvēlas uzvarētāju.
Katrā valstī ir cilvēku grupa, kas izskata šīs valsts pilsētu pieteikumus. Tā izvēlās līdz 3 pilsētām, kas ir vislabākie piemēri no šīs valsts.
Pēc tam citu cilvēku grupa Eiropā izskata visas šīs pilsētas un izvēlas, kura no tām ir vislabākais piemērs no visām. Tā pilsēta attiecīgajā gadā saņem pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”.
Šajās grupās piedalās arī cilvēki ar invaliditāti un gados vecāki cilvēki. Cita starpā viņi pārbauda, vai pilsētās ir pieejamas:
- ēkas un ielas,
- autobusi un metro,
- biļešu automāti un bankomāti,
- tīmekļa vietnes un citas tehnoloģijas, ko cilvēki izmanto, lai sazinātos,
- informācija, kas ir viegli izlasāma un saprotama ikvienam.
Viņi redz, kura no pilsētām veic labāku darbu, lai padarītu pilsētu pieejamu visiem cilvēkiem. Tieši tā pilsēta ir konkursa par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” uzvarētāja.
Kad uzvarētāja saņems savu balvu?
2023. gada nogalē mums būs liela sanāksme Briselē, kurā runāsim par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Šajā sanāksmē mēs paziņosim arī, kura pilsēta būs ieguvusi pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” 2024. gadā.
Mēs pasniegsim šai pilsētai pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”.
Vairāk informācijas
Ja vēlaties iegūt vairāk informācijas, varat pārskatīt mūsu tīmekļa vietni šeit: www.ec.europa.eu/social/accesscityaward
Ja jums ir kādi jautājumi, varat nosūtīt mums e-pasta vēstuli uz: secretariat@accesscityaward.eu.
Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen)
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
Konkursa par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” uzvarētāju godināšana
Pilsētas dzīvei ir jābūt pieejamai ikvienam. Lai ikkatram no mums būtu iespēja pilnībā piedalīties pilsētas dzīves norisēs, mums ir nepieciešami oriģināli, efektīvi risinājumi, tādi, kādus ir ieviesušas konkursa par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” uzvarētājas. Šādi piemēri parāda mūsu Eiropas sabiedrības apvienoto spēku.
2023. gada pilsētu pieejamības balvas “Access City Award” ieguvējas
Pilsētu pieejamības balvas “Access City Award” iepriekšējo gadu ieguvēji
| Gads | 1. vieta | 2. vieta | 3. vieta | Īpaša atzinība | Īpaša atzinība | Īpaša atzinība | Īpaša atzinība | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2022. gads | Luksemburgas pilsēta, Luksemburga | Helsinki, Somija | Barselona, Spānija | Porto, Portugāle | Palma, Spānija | Lēvena, Beļģija | - | |
| 2021. gads | Jenšēpinga, Zviedrija | Brēmerhafene, Vācija | Gdiņa, Polija | Poznaņa, Polija | Komotini, Grieķija | Florence, Itālija | - | |
| 2020. gads | Varšava, Polija | Kastelona de la Plana, Spānija | Šellefteo, Zviedrija | Evrē, Francija | Tartu, Igaunija | Hanija, Grieķija | - | |
| 2019. gads | Breda, Nīderlande | Evrē, Francija | Gdiņa, Polija | Bigo, Spānija | Kapošvāra, Ungārija | Viborga, Dānija | Monteverde, Itālija | |
| 2018. gads | Liona, Francija | Ļubļana, Slovēnija | Luksemburgas pilsēta, Luksemburga | Viborga, Dānija | - | - | - | |
| 2017. gads | Čestera, Apvienotā Karaliste | Roterdama, Nīderlande | Jūrmala, Latvija | Lugo, Spānija | Šellefteo, Zviedrija | Alesandrija, Itālija | Funšala, Portugāle | |
| 2016. gads | Milāna, Itālija | Vīzbādene, Vācija | Tulūza, Francija | Vāsa, Somija | Kapošvāra, Ungārija | - | - | |
| 2015. gads | Burosa, Zviedrija | Helsinki, Somija | Ļubļana, Slovēnija | Arona, Spānija | Luksemburgas pilsēta, Luksemburga | Logronjo, Spānija | Budapešta, Ungārija | |
| 2014. gads | Gēteborga, Zviedrija | Grenoble, Francija | Poznaņa, Polija | Belfāsta, Apvienotā Karaliste | Drēzdene, Vācija | Burgosa, Spānija | Malaga, Spānija |
| Gads | Uzvarētāja | Otrās vietas ieguvēja | Otrās vietas ieguvēja | Otrās vietas ieguvēja | Īpaša atzinība | Īpaša atzinība | Īpaša atzinība | Īpaša atzinība | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2013. gads | Berlīne, Vācija | Nante, Francija | Stokholma, Zviedrija | - | Gdiņa, Polija | Bilbao, Spānija | Pamplona, Spānija | Tallahta, Īrija | ||
| 2012. gads | Zalcburga, Austrija | Krakova, Polija | Marburga, Vācija | Santandera, Spānija | Terasa, Spānija | Ļubļana, Slovēnija | Olomouca, Čehija | Grenoble, Francija | ||
| 2011. gads | Alvila, Spānija | Barselona, Spānija | Ķelne, Vācija | Turku, Turku, Somija | Bārnslija, Apvienotā Karaliste | Dublina, Īrija | Grenoble, Francija | Malme, Zviedrija |
![Helena Dali [Helena Dalli]](../img/P051570-801932.png)
Helēna Dali [Helena Dalli]
Eiropas līdztiesības komisāre
Priekšvārds
Pieejamība ir tiesību, autonomijas, vienlīdzības, neatkarīgas dzīves un brīvības noteicošais faktors.
87 miljoniem personu ar invaliditāti Eiropā, kā arī cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem pieejamība ir priekšnoteikums, lai tie pilnībā spētu piedalīties visās dzīves jomās.
Esmu gandarīta iepazīstināt ar 2023. gada konkursa par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” brošūru, kurā mēs godinām šī gada uzvarētāju labās prakses un vēlos iedrošināt vairāk Eiropas pilsētas rīkoties un nodrošināt vidi bez šķēršļiem visiem.
Katram ceturtajam pieaugušajam Eiropā ir kāda invaliditāte, piektā daļa ES populācijas ir 65 gadus veci vai vecāki un aptuveni 75% visu eiropiešu dzīvo pilsētās. Ir svarīgi padarīt pilsētas pieejamas, jo tas nāk par labu ikvienam un veicina plaukstošas un iekļaujošas vides izveidi. Iekļaujot pieejamību dienaskārtības augšgalā, pilsētas parāda savas saistības, lai īstenotu konkrētus risinājumus cilvēku dzīves uzlabošanai.
Pēdējās desmitgades laikā ES ir tālu tikusi uz priekšu pieejamības ziņā. Neskatoties uz to, joprojām ir miljoniem personu ar invaliditāti, kuri katru dienu savā dzīvē saskaras ar strukturālo diskrimināciju un šķēršļiem, piemēram, mēģinot piekļūt informācijai, ēkām, pilsētvidei un transportam.
Tāpēc pieejamība ir ES Personu ar invaliditāti stratēģijas 2021.-2030. gadam stūrakmens un mums ir jānodrošina, ka tā paliek prioritāte visos līmeņos, tostarp dalībvalstīs.
Ar pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” Eiropas Komisija atzīst Eiropas Savienības pilsētu apņemšanos likvidēt šķēršļus un projektēt un izveidot pieejamību. Jūsu centieni sniedz ieguldījumu vienlīdzības savienības veidošanai.
Apsveicu Šellefteo pilsētu ar 1. vietas iegūšanu 2023. gada konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Acess City Award”. Par jūsu nepārtrauktu ieguldījumu, lai nodrošinātu pieejamību, liecina jūsu spēcīgā uzraudzības un vērtēšanas sistēma, finanšu atbalsts personu ar invaliditāti organizācijām un pievērstā uzmanība pieejamām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT).
Ievads
Pilsētu pieejamības balva “Access City Award” izsaka atzinību par Eiropas pilsētu centieniem būt pieejamākām personām ar invaliditāti. Piešķirtā balva tā ir iespēja pilsētām parādīt, kā tās ņem vērā savu iedzīvotāju pieredzi, lai likvidētu šķēršļus un kļūtu par labās prakses piemēru, uz ko tiekties citām pilsētām.
Pieejamas pilsētas tā ir iespēja personām ar invaliditāti pavadīt ikdienu bez šķēršļiem un būt vienlīdzīgiem ar pārējiem. Pieejamība tā ir plaša joma, kas ietekmē visus pilsētas dzīves aspektus - sākot ar sabiedrisko transportu un infrastruktūru līdz pārvaldes iestādēm, atpūtas un tīmekļa pakalpojumiem. Pieejamās pilsētās vieglāk pārvietoties ir arī personām ar kustību ierobežojumiem, piemēram, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar bērniem ratiņos, personām ar īslaicīgu darbnespēju.
Konkurss par pilsētu pieejama balvu “Access City Award” ir pieejams visām ES pilsētām ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. Visas pilsētas kandidātes vispirms vērtē nacionālā žūrija. Pēc tam atlasi izturējušos pieteikumus vērtē ES žūrija, kurā ir eksperti pieejamības jomā un kuri izvēlas uzvarētāju kā arī otrās un trešās vietas ieguvējus.
Katru gadu ES žūrija piešķir arī īpašas atzinības godalgas pilsētām, kas konkrētā jomā ir sasniegušas ļoti labus rezultātus. Šogad žūrija īpašas atzinības piešķīra par informāciju un komunikāciju tehnoloģiju, radīto vidi un transportu.
Šellefteo Zviedrija
Piekrastes pilsēta, kas atrodas Zviedrijas ziemeļos, Šellefteo ir Lapzemes provinces daļa, kas nozīmē, ka ziema ir vēl viens izaicinājums pieejamības ziņā. Kopš trešās vietas iegūšanas 2020. gada konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Acess City Award”, Šellefteo turpināja kā prioritāti izvirzīt pieejamību un piedomāt pie tā, ka padarīt pilsētu pieejamāku, izmantojot spēcīgu uzraudzības un vērtēšanas sistēmu.
Stratēģisks darbs kopā ar nelokāmu apņēmību un pareizo fokusu strādā. Tas dod iespēju cilvēkiem būt aktīviem, nodrošina dalību un virza mūs tuvāk vienlīdzīgai un spēcīgai sabiedrībai. Strādājot kopā, mēs vairojam pārmaiņas, lai izveidotu iekļaujošāku Šellefteo tādai nākotnei, kas nesamierināsies ar kaut ko mazāku par pilnīgu pieejamību.
Elin Brännström, Šellefteo dalības koordinatore
Pieejamība ikvienam, visos reģionos
Šellefteo pilsētas pieejamības un dalības stratēģiju, Ett Skellefteå för alla 2015–2025 (“Šellefteo visiem 2015.-2025. gadā”) augstākajā līmenī ir ieviesusi pilsētas dome. Vispārējais mērķis ir pilnīga sabiedrības līdzdalība visos līmeņos visiem iedzīvotājiem. Tas tiek īstenots trīs galvenajās jomās: paaugstināta pieejamība, uzlabota informētība, labāka izglītība un darbavietas personām ar invaliditāti.
Šellefteo pieejamības pieeja ir sistemātiska un visaptveroša, iekļaujot to visos ēku projektos un publiskajos iepirkumos, kā arī pateicoties pilsētas politikai par pieejamām sabiedriskajām telpām. Šīs politikas mērķis ir palielināt pieejamības pasākumu saskaņotību pilsētā dažādās zonās, piemēram, gājēju pārejās, taktilās takās un autobusu pieturās.
Turklāt Šellefteo izmantoja līdzekļus no iepriekšējā konkursa par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”, lai turpinātu attīstīt pieejamību. Īpaši pasākumi, kurus īstenoja ziemas sezonā, parāda, kā pilsēta cenšas palikt atvērta ikvienam visa gada garumā.
Gājēju pārejas un taktilie celiņi Šellefteo padara pilsētu drošāku un pieejamāku.
Spēcīga sistēma nepārtrauktai labiekārtošanai
Šellefteo uzraudzības un vērtēšanas sistēma ir būtisks elements, lai nepārtraukti strādātu pieejamības jomā. Žūrijas locekļi pamanīja, ka dažas pilsētas strādā ar uzraudzību un vērtēšanu, un atzina, ka vērtēšanas progress laika gaitā, ir svarīgs aspekts, lai mudinātu publiskās pārvaldes darbiniekus pieejamību noteikt par prioritāti.
Finansējums, lai atbalstītu labāku pārstāvību un pieejamas ēkas un pakalpojumus
Šellefteo ir 850 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp 30 pārstāvības organizācijas personām ar invaliditāti. Visas dalīborganizācijas var pieteikties uz finansiālu pilsētas atbalstu un dāsns finansējums ir pieejams pārstāvības organizācijām. Tāpat ir pieejamas arī subsīdijas organizācijām, kuru mērķis ir padarīt kopumā savus pakalpojumus un ēkas pieejamākas.
Uzlabota informētība darbinieku un politiķu starpā
Šellefteo pilsētas mērķis ir veidot zināšanas un uzlabot informētību ar jaunu, vietēji izstrādātu interaktīvu apmācību kursu par Apvienoto Nāciju Starptautisko konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šis ir obligāts kurss visiem pašvaldības darbiniekiem un 2022. gada rudenī tajā piedalījās 62 politiķi.
Tehnoloģija tā ir atslēga uz pilsētu personām ar invaliditāti
Šellefteo pašvaldība un personu ar invaliditāti pārstāvji sadarbojās ar tūrisma biroju Visit Skellefteå, lai pieejamas naktsmītnes un ēkas padarītu daudz pamanāmākas. Tas ietver pieejamības līmeņu uzskaiti sabiedriskās telpās, kas ir izvietota pašvaldības tīmekļa vietnē.
Publiskie rotaļu laukumi un ielas Šellefteo ir ļoti pieejami, tur ir taktilās informācijas zīmes un pamatnes apsilde, lai nodrošinātu, ka sniegs un ledus nav apdraudējums personām ar invaliditāti un citiem iedzīvotājiem. Pilsētas centrālais parks un tuvējās upes apkārtne ir funkcionālas un pieejamas satikšanās vietas ar taktilajiem celiņiem, sēdvietām, āra pacēlāju un vairākām taktilajām kartēm. Autobusi Šellefteo satiksmes tīklā ir aprīkoti ar zemajām grīdām, kas atliecas līdz apmales līmenim, rampām, teksta ekrāniem un audio paziņojumiem.
Politiskā apņemšanās nodrošināt pieejamību un visu iedzīvotāju iekļaušanu ir viena no mūsu panākuma atslēgām. Mēs arī stingri ticam universālai konstrukcijai un tam, ka jau no paša sākuma lietas tiek darītas pareizi. Lietas, kas ir piemērotas personām ar invaliditāti, gandrīz vienmēr ir nedaudz ērtākas arī pārējiem. Mūsu mērķis ir nevis nodalīt pieejamības problēmas un personu ar dažādām spējām iekļaušanu, bet gan integrēt šos aspektus visās pilsētā notiekošajās aktivitātēs un projektos.
Elin Brännström, Šellefteo dalības koordinatore
Jaunajā Šellefteo kultūras centrā SARA ir papildinātās realitātes aplikācija, kas ļauj vieglāk orientēties. Tas ietver 3D kartēšanu, maršruta plānošanu un skaņas sistēmu vājredzīgām personām, nodrošinot pieejamību visai kopienai.
Lai samazinātu iespējamos apdraudējumus personām ar invaliditāti, pašvaldības tīmekļa vietne un SMS pakalpojums vājredzīgām personām nodrošina aktuālāko informāciju par celtniecības darbiem, kas notiek uz Šellefteo ceļiem, kopā ar citiem iespējamiem šķēršļiem. Pilsētā ir arī mācību departaments, kas jauniem cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem ļauj iepazīt tehnoloģijas un darba veidus, kas var palīdzēt viņiem dzīvot daudz neatkarīgāku pieaugušo dzīvi.
Šādā veidā Šellefteo nodrošina ne tikai tehnoloģijas, lai atbalstītu personas ar invaliditāti, bet arī palīdz viņiem iegūt zināšanas un prasmes, kas tiem jāizmanto.
Šellefteo kultūras centrs izmanto papildinātās realitātes aplikāciju, lai vājredzīgām personām būtu vieglāk orientēties.
Kordova Spānija
Viena no vecākajām pilsētām Eiropā, Kordova atrodas starp kalniem un Gvadalkiviras ieleju. Universālu pieejamību pilsēta uzskata par augstu prioritāti un galvenokārt fokusējas uz iekļaujošu tūrismu un publiskajām - privātajām partnerībām.
Mēs apzināmies, ka vēl ir daudz darāmā, lai panāktu ideālu pieejamību, taču mēs varam apliecināt, ka mūsu pilsēta ar katru gadu paliek arvien labāka. Galu galā, pārvaldot šo brīnišķīgo pasaules stūrīti, Kordovas pilsētas pienākums ir rūpēties par visiem iedzīvotājiem un apmeklētājiem ar vai bez invaliditāti. Mēs to darām visu labā un šeit laipni gaidīti ir vis.
José María Bellido, Kordovas mērs
Kultūras mantojums, ko var baudīt ikviens
Kordova ir tūristu iecienīta vieta, jo tā ir mājvieta lielākajam seno laiku kvartālam Spānijā un vienīgā pilsēta pasaulē, kurā atrodas četras UNESCO aizsargājamās vietas. Kordovas mošeja - katedrāle vien katru gadu piesaista līdz 2 miljonu apmeklētājus. Šajā sakarā iekļaušanas un pieejamības jautājumu risināšanas mērķis ir veicināt nepārtrauktu un vispārēju pasākumu īstenošanu, lai uzlabotu pieejamību tūristiem, kuri apmeklē pilsētu.
Liela Kordovas kultūras programmas daļa ir festivāls Patios de Córdoba, kura laikā iedzīvotāji apmeklētāju prieka dēļ atver savus pagalmus. Festivāla laikā tiek uzstādītas pārvietojamas rampas cilvēkiem ratiņkrēslos vai cilvēkiem ar kustību ierobežotam spējām, ka arī tiek rezervēti stāvlaukumi.
Kordovas Julio Romero de Torres muzejs ir pirmais muzejs Spānijā, kas ir 100 % pieejams cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, tādējādi apliecinot pilsētas stratēģisko apņemšanos veicināt iekļaujošu kultūru. Muzejs ir aprīkots ar dzirdes cilpu un radiofrekvences sistēmām, reljefa gleznojumiem (pie sienas piestiprinātas taustāmas skulptūras) un eksponātu audio aprakstiem 34 valodās un spāņu zīmju valodā. Ir arī pieejams maršruts, kas no pilsētas vēsturiskā centra ved uz muzeju.
Šobrīd notiek celtniecības darbi, lai uzlabotu piekļuvi ar ratiņkrēsliem Alcázar de los Reyes Cristianos (“Kristīgo monarhu pils”). Līdz šim paveiktie darbi par 90 % ir uzlabojuši vispārējo pieejamību piemineklim.
Visbeidzot īpaša apmācības programma, kuras kopējais mācību stundu skaits ir 355 stundas, palīdz valsts un privātajiem tūrisma aģentiem labāk atbalstīt apmeklētājus ar invaliditāti.
Kordovas kultūras un atpūtas vietas tiek uzstādītas rampas, lai uzlabotu piekļuvi ar ratiņkrēsliem.
NaviLens kodi vājredzīgiem lietotājiem ļauj pašiem neatkarīgi izmantot Kordovas sabiedriskā transporta tīklu.
Pieejamība visā transporta tīklā
Sabiedriskais transports Kordovā ir bez maksas personu ar invaliditāti asistentiem, kā arī autobusu vadītāji ir apmācīti strādāt ar invalīdiem. Īpaša pilsētas izstrādāta aplikācija nodrošina, ka lietotāji ar kustību ierobežojumiem var viegli iepriekš rezervēt ar sensoriem aprīkotu stāvvietu. Pieejamas ir arī vilcienu stacijas.
Finansējums no NextGenerationEU tiek izmantots, lai 220 autobusu pieturas Kordovā padarītu pieejamas par 100 %, tostarp uzstādot sistēmu NaviLens. NaviLens palīdz vājredzīgiem lietotājiem būt neatkarīgākiem. Kopumā Kordovā jau 50 taksometru stāvvietas izmanto šo sistēmu. Līdz šim ar NaviLens kodiem, kas ir instalēti 34 autobusu pieturās, ir bijušas vairāk par 4 000 mijiedarbībām, un vairāk nekā 1 200 mijiedarbības ar kodiem, kas instalēti Julio Romero de Torres muzejā.
Iekļaujošas telpas, lai radītu cilvēkiem prieku
Kordovā izmanto piktogrammas, lai bērniem ar invaliditāti, būtu vieglāk spēlēties, kā arī ir pielāgojusi mēbeles atpūtas zonās personām ar kustību ierobežojumiem.
Šādas piktogrammas bērniem ar invaliditāti ļauj vieglāk saprast un rotaļāties ar atpūtas zonas aprīkojumu.
Ļubļana Slovēnija
Slovēnijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, Ļubļana, ir valsts kultūras centrs ar bagātu vēsturisko mantojumu. Pilsēta ieguva balvas 2015. gada un 2018. gada konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award”. Kopš tā laika pilsēta ir cītīgi strādājusi, lai kļūtu vēl pieejamāka, rādot ceļu citām Slovēnijas pilsētām.
Ļubļana ir pilsēta, kurā savstarpējā cieņā dzīvo kopā dažādi cilvēki. Mēs radām apstākļus, kas ir nepieciešami visiem pilnvērtīgai un kvalitatīvai dzīvei. Pieejamība visiem ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas mums vienmēr ir jāņem vērā, kad mēs pārveidojam pilsētu. Ja pilsēta ir pieejama visneaizsargātākajām cilvēku grupām, tad tā ir pieejama un draudzīga visiem.
Zoran Jankovićlin Brännström, Ļubļanas pilsētas mērs
Ļubļanas pils taktils makets ir uzstādīts pils pagalmā.
Bagātīga kultūras pieredze ikvienam apmeklētājam
Ļubļanas vecpilsētas centru raksturo no šķēršļiem brīva piekļuve gājējiem uz ielām, skvēriem un tiltiem pāri Ļubļanicas upei. Kopumā ir uzbūvēti vai atjaunoti 13 gājēju tiltiņi, lai tie būtu pieejamāki. Un no 13 bezmaksas publiskajām tualetēm, 10 ir pieejamas ikvienam
Miesnieku tiltam (Ļubļanas “mīlas tilts”) ir brīvi pieejamas pietauvošanās vietas laivām un Ļubļanas pili var apmeklēt izmantojot gaisa tramvaju. Pils pagalmā atrodas taktils pils makets, kas vājredzīgiem cilvēkiem ļauj vieglāk iepazīties ar tās arhitektūru.
Lai nodrošinātu, ka ikviens var priecāties par Ļubļanas plašajām zaļajām zonām, pilsēta ir investējusi, lai izveidotu pieejamus pilsētas dārzus. Tas ietver vairāk nekā 3 000 soliņu uzstādīšanu. Ir uzlaboti arī vairāki rotaļu laukumi, lai padarītu tos pieejamākus.
Droša pārvietošanās pa pilsētu
Ļubļanas pilsētas centrā ir paplašinātas un uzlabotas zonas, kas ir paredzētas tikai gājējiem un riteņbraucējiem, un tās ir labiekārtotas ar vienmērīgi ieklātu bruģi, reljefu marķējumu, pazeminātām apmalēm un rampām. Vairāk nekā 80 % gājēju pāreju ir aprīkoti ar skaņas signāliem un 2 % stāvvietu ir paredzētas personām ar invaliditāti.
Bezmaksas elektrotransportlīdzekļi, tostarp ratiņkrēsliem aprīkotas automašīnas ir pieejamas iedzīvotājiem visā pilsētā. Visiem pilsētas autobusiem ir zemās grīdas un 96 % no tiem ir aprīkoti ar video un audio paziņojumiem. Pārvietošanās pilsētas un starppilsētu sabiedriskajā transportā personām ar invaliditāti un viņu asistentiem, kā arī vecākiem cilvēkiem, ir bezmaksas.
Personas ar invaliditāti Ļubļanā var droši izmantot sabiedrisko transportu, pateicoties speciālām ID kartēm, kuras tās var izmantot, lai ātri pieprasīt palīdzību pilsētu autobusu vadītājiem.
Bezmaksas elektrotransportlīdzekļi, tostarp pieejamas ratiņkrēsliem, ir pieejamas visā Ļubļanā.
Inovatīva mobilā aplikācija
Kopš 2018. gada Ļubļanas apmeklētāji var lejupielādēt bezmaksas mobilo aplikāciju “Ljubljana by Wheelchair”, lai piekļūtu informācijai, kas paredzēta ratiņkrēslu lietotājiem. Aplikācijā ir redzama informācija par pilsētā pieejamām zonām un ļauj personām ar invaliditāti vieglāk orientēties.
Viedie digitālie risinājumi (tostarp pieejama tīmekļa vietne iedzīvotāju iniciatīvu pakalpojumam) palīdz nodrošināt ērtāku un ātrāku piekļuvi informācijai, kā arī iespēju piedalīties ikvienam.
Mobilā aplikācija “Ljubljana by Wheelchair’” nodrošina svarīgu un aktuālu informāciju par pieejamību pilsētā.
Aktīva personu ar invaliditāti iesaistīšana
Ļubļana nesen ir pieņēmusi stratēģisku pieejamības plānu, kurā iesaistīti gan privātie, gan publiskie dalībnieki un kas ietver skaidrus pasākumus, lai līdz 2025. gadam padarītu pilsētu pieejamāk.
Personas ar invaliditāti ir tieši iekļautas pilsētas politikas veidošanā, izmantojot SOAKO un SVSO, mēra konsultatīvās iestādes. SOAKO sastāvā ir personas ar invaliditāti, pārstāvji no organizācijām personām ar invaliditāti, arhitekti un pašvaldības amatpersonas. Šī padomdevēja struktūra īsteno iniciatīvas, lai likvidētu un novērstu arhitektūras un komunikāciju šķēršļus personām ar invaliditāti. Tā ierosina arī praktiskus risinājumus atbildīgajām institūcijām pilsētas pārvaldē.
Papildus politikas veidošanai personas ar invaliditāti ir iekļautas politikas praktiskajā īstenošanā. Tas ietver pieejamu risinājumu izmēģināšanu sabiedriskās vietās, piemēram, taktilos pamatnes marķējumus, izmēģinājuma braucienus pilsētas autobusos un viegli lasāmās informācijas izmēģinājuma lasīšanu. Tādējādi personas ar invaliditāti ir vērtīgi partneri, lai padarītu pilsētu atvērtu un pieejamu visiem.
Ļubļana regulāri konsultē personas ar invaliditāti lēmumu pieņemšanas procesā, lai labāk izprastu konkrētus pakalpojumus un pasākumus, kas var sniegt atbalstu viņu integrācijai, patstāvībai un neatkarīgai dzīvei.
Merida Spānija
Merida, vēsturiska pilsēta Spānijas dienvidrietumos, 1993. gadā tika paziņota par UNESCO Pasaules mantojuma vietu, pateicoties tās bagātīgajai romiešu vēsturei. Pilsēta tiecas nodrošināt piekļuvi visiem iedzīvotājiem uz to kultūras pagātni, tagadni un nākotni, kā arī nepārtraukti cenšas kļūt par pilsētu ikvienam.
Meridā, mēs īstenojam pilsētas un sociālās pārveides projektu, kā pamatā ir vispārēja pieejamība. Lai tas īstenotos, mēs saprotam, ka vienīgais veids, lai veicinātu nepieciešamo pārveidošanu, ir izmantot darbību un politikas transversiālu pieeju. Tikai ar vispārēju pieejamību un sociālu modeli mēs varam sasniegt savu mērķi: lai visi cilvēki, bez izņēmuma, var pilnībā izmantot savas pilsoņtiesības.
Antonio Rodríguez Osuna, Meridas mērs
Apmeklētāji pie Meridas drupām un pieminekļiem var izmantot savus tālruņus, lai skenētu interaktīvos paneļus un piekļūtu audiovizuālai informācijai.
Merida ir neatlaidīgi strādājusi, lai veicinātu vispārēju pieejamību un nostiprinātu sadarbību ar organizāciju personām ar invaliditāti pārstāvjiem. Jo īpaši pilsētā ir izmantojusi IKT, lai padarītu daudz pieejamākus kultūras pasākumus un vēsturiskas vietas.
Inovatīva IKT lietošana kultūras pasākumos un vēsturiskās vietās
Merida ir ļoti sena pilsēta, kas cenšas cienīt savu mantojumu, tajā pašā laikā kļūstot arī par pieejamāku. Īpašu uzmanību tā ir pievērsusi, lai paaugstinātu savu kultūras pasākumu un vēsturisko vietu pieejamību.
Lai Meridas aizraujošo vēsturi padarītu pieejamāku plašākam cilvēku lokam, pilsētā ir uzstādījusi pieejamus interaktīvus paneļus pie drupām un pieminekļiem.
Akmens un mūzikas festivālā, kas katru gadu notiek romiešu teātrī, tiek izmantotas vibrosomas, lai vājdzirdīgiem cilvēkiem palīdzētu baudīt mūziku. Turklāt Meridas Starptautiskais klasiskā teātra festivāls sadarbojas ar Plena inclusión (organizācija, kas atbalsta personas ar intelektuālās attīstības vai garīgas attīstības traucējumiem), ONCE (fonds, kas atbalsta vājredzīgus cilvēkus) un Audiosigno (sensoriskās pieejamības pakalpojumi), lai padarītu izrādes daudz pieejamākus un, lai ikviens varētu baudīt klasisko teātri.
Merida ir ieviesusi “dienas bez trokšņa” pilsētas gadatirgū un gudrā ķēniņa parādē Ziemassvētku laikā. Šajās dienās konkrētās stundās tiek izslēgta mūzika, lai cilvēki ar autismu un citām sensorās uztveres traucējumiem varētu apmeklēt izrādes un netiktu traucēti.
Cilvēki, kas dzīvo mūsu pilsētā, uzticas mums, ka mēs uzlabosim viņu dzīvi, veicinot globālus projektus vietējā līmenī un kļūstot par pilsētu, kas padara savu mantojumu universālāku, daudz pieejamāku un daudz iekļaujošāku. Mantojums, kas ir Merida pilsētas iedzīvotāju un visu cilvēku, kas mūs apmeklē, dzīves daļa. Mantojums, kuru izdzīvo un bauda.
Antonio Rodríguez Osuna, eridas mērs
Vasarā un Ziemassvētku brīvdienās bērni var piedalīties iekļaujošās pilsētas nometnēs, kas pilsētas mantojumu padara pieejamāku. Nometnēs bērniem piedāvā specializētu palīdzību, lai viņi varētu nodarboties ar sportu, apmeklēt teātra un mūzikas pasākumus, ka arī piedalīties ekskursijās. Pateicoties pacēlāja uzstādīšanai, tagad ir pieejams publiskais peldbaseins, tāpat arī daudzās pilsētas rotaļu zonās ir ierīkoti daudzi piekļuves elementi.
Pārstāvība
Meridas galvenajās sabiedriskajās ēkās ir magnētiskās cilpas, kas nozīmē, ka vairāk cilvēku var piedalīties pilsētas aktivitātēs, forumos un pasākumos. Kopš 2015. gada pilsētā ir arī īpaša pārvaldes nodaļa, kas nodarbojas ar personu ar invaliditāti tiesībām un vajadzībām. Pieejamības politika ir izklāstīta Iekļaušanas plānā. Plāns tika sagatavots sadarbībā ar personām ar invaliditāti, viņu ģimenēm un pārstāvības asociācijām. Tas ietver arī plašu informācijas apkopojumu, kas iegūta izmēģinājumos, tikšanās un intervijās. Pēc tam tas tika apspriests un saskaņots ar vietējo pašvaldību. No 101 pasākuma, kas ietverts iekļaušanas plānā, pilsēta ir ieviesusi jau 50, līdz šim ieguldot 2,1 miljonu eiro.
Iekļaujošas Meridas nometnes padara Meridas mantojumu daudz pieejamāku bērniem, ieskaitot ekskursijas gida pavadībā.
Hamburga Vācija
Vācijas otra lielākā pilsēta Hamburga katru gadu piesaista miljoniem tūristu. Tās upes un kanālus šķērso aptuveni 2 500 tilti, tādējādi tā ir pilsēta, kurā ir visvairāk tiltu Eiropā. Ar aptuveni 1,9 miljoniem iedzīvotāju Hamburga nepārtraukti attīsta savu pilsētas ainavu, lai kļūtu par iekļaujošāku pilsētu personām ar invaliditāti.
Pieejamība ir cilvēktiesības un tas ir svarīgi kopumā Hamburgas un Vācijas iedzīvotājiem. Kad vien cilvēki saskaras ar šķēršļiem, tie nevar pilnībā līdzdarboties sabiedrībā, tādējādi tiek atņemta viņu neatkarība. Šai ziņā pieejamība ir būtiska demokrātijas daļa. Moderna, uz nākotni vērsta, demokrātiska sabiedrība ir bez šķēršļiem un iekļaujoša, un tādu mēs vēlamies Hamburgā.
Ulrike Kloiber, Senāta koordinatore par personu ar invaliditāti vienlīdzību
Pieejamība, ko virza inovatīvas idejas
Hamburgas uzmanība privāto un valsts subsidēto dzīvokļu jomā tiek pievērsta pieejamībai. Hamburgas osta, kas ir viena no lielākajām ostām pasaulē, ir viens no galvenajiem pilsētas piesaistes objektiem un izcils tūrisma vietas piemērs, kas ir ļoti labi pieejams. Hamburga ir ieviesusi arī inovatīvas koncepcijas, piemēram, “nākotnes taksometrs” (Zukunftstaxi). Šīs koncepcijas ietvaros tiek paredzētas subsīdijas bezizmešu taksometriem, kas var pārvadāt cilvēkus ratiņkrēslos.
“Nākotnes taksometrs” ir liels solis pretī Hamburgas pieejamībai
Aktīva līdzdalība pa visu pilsētu
Hamburgai ir konsolidēta pieeja pieejamībai, kas ietver partneru iesaisti un saskaņotu rīcību publiskajā un privātajā sektorā. Tāds piemērs ir valsts darba grupa personām ar invaliditāti - asociācija, kas saved kopā gandrīz 70 organizācijas personām ar invaliditāti. Darba grupa aizstāv personu ar invaliditāti tiesības iestādēs un institūcijās.
Hamburgas plašais fokuss nozīmē, ka pilsēta ir daudz sasniegusi, kļūstot pieejamāka, sākot ar taksometru vadītāju apmācību klientu ar invaliditāti apkalpošanā līdz pat pieejamiem tiešsaistes publiskās pārvaldes pakalpojumiem.
Cilvēku grupa, kurus fotogrāfē lielā zālē, saņemot balvu
Takas personām ar invaliditāti
Hamburgas mērķis ir nodibināt Iekļaujošas izglītības institūtu, lai personas ar intelektuālās attīstības traucējumiem varētu mācīties augstākās izglītības iestādēs. Turklāt pilsētā ir savs Invaliditātes vienlīdzības likums, kas tāpat kā Apvienoto Nāciju Starptautiskā konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām cenšas izveidot neatkarīgu dzīvi un vienlīdzīgu dalību sabiedriskajā dzīvē personām ar invaliditāti.
Grenoble Francija
Kalnu ieskautajai pilsētai Grenoblei Francijas dienvidaustrumos ir ilgstošs ieguldījums pieejamības uzlabošanā. Pilsēta ieguva 2. vietu 2013. gada konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Acess City Award” un 2020. gadā to kā “pirmo pieejamo pilsētu” apbalvoja Francijas personu ar invaliditāti asociācija APF France handicap.
Mēs vēlamies dot iespēju ikvienam līdzdarboties mūsu pilsētas veidošanā, sekojot idejai”neko par mums bez mums”. Mūsu sabiedriskais transports ir labi aprīkots - mūsu tramvajs bija pirmais pieejamais tramvaju pakalpojums pasaulē un šobrīd visa uzmanība ir vērsta pieejamu dzīvokļu nodrošināšanai personām ar fizisku invaliditāti.
Luis Beltran-Lopez, Pilsētas padomnieks jautājumos par pieejamību un invaliditāti pašvaldībā
Grenoble ir guvusi lielus panākumus, lai padarītu savu sabiedrisko transportu pieejamu.
Pieejama pārvietošanās pa pilsētu
Grenoblei ir stingra nostāja par transporta pieejamību. Pilsētas sabiedriskie autobusi un tramvaji ir padarīti pieejami un šobrīd tiek strādāts, lai piedāvātu pielāgotus velosipēdus.
Īpaša Informētības vairošanas kampaņa
Grenobles pieejamības mēnesis ietver pasākumu virkni, kuru mērķis ir palielināt informētību par personām ar invaliditāti, viņu vajadzībām un viņu izaicinājumiem. Pilsēta organizē arī mācību ekskursijas situācijas novērtēšanai uz vietas. Katru gadu Grenoble sagatavo ziņojumu par pieejamības stāvokli privātajās un publiskajās struktūrās un prezentē rezultātus Pilsētas pieejamības komisijas sēdē.
Pilsētas pieejamības komisija apspriež pieejamības stāvokli Grenoblē.
Grenoble uzlabo savas ēkas un telpas, lai padarītu sportu pieejamāku.
Papildus transportam
Ad’Ap plāna, kas paredzēts līdz 2025. gadam, mērķis ir pārveidot Grenobles ēkas - skolas, kultūras centrus un sporta būves. Tas ļaus pilsētai izveidot vairāk sporta projektu. Vairāk kā 40 objekti jau ir kļuvuši atbilstošākas prasībām.
Pārstāvība lēmumu pieņemšanā
Grenobles pilsētas budžeta finansētus projektus iesniedz un par tiem balso iedzīvotāji, kā rezultātā nonāk pie jauniem sociālās iekļaušanas projektiem. Tie ietver arī asociāciju izveidi, kas palīdz bērniem ar autismu, kuri ir pārtraukuši mācības skolā, vai rotaļu laukumu, ko sauc par “handipark”, izveidi. Šie parki ir paredzēti bērniem ar vai bez invaliditātes, tādējādi audzinot dažādību jau no agras bērnības.
Dalība konkursā par pilsētu pieejamības balvu 2024 “Access City Award 2024”
Jūs varat palīdzēt padarīt personu ar invaliditāti dzīvi vieglāku. Pievienojieties un piesakieties 2024. gada konkursam par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” jau tagad!
Konkursu par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” organizē Eiropas Komisija kopā ar Eiropas forumu cilvēkiem ar invaliditāti. Konkursā tiek apbalvotas tās pilsētas par paveikto darbu, lai kļūtu pieejamākas, it īpaši personām ar invaliditāti.
Dalība konkursā mērķis ir iegūt Eiropas atzinību un unikālu iespēju pārskatīt pašreizējo situāciju jūsu pilsētā. Tā arī ļauj jums dalīties pieredzē ar citām Eiropas pilsētām, palīdzot jums kļūt par vēl labāku pilsētu dzīvošanai un apmeklēšanai.
Uzvarējušas pilsētas saņem naudas balvu:
- 1. vieta: 150 000 €
- 2. vieta: 120 000 €
- 3. vieta: 80 000 €
Pieteikties var pilsētas ar vairāk par 50 000 iedzīvotājiem
Atlases process ir sadalīts divos posmos: iepriekšēja atlase valsts līmenī un galīgā atlase Eiropas līmenī. Katras valsts nacionālās žūrijas, piemērojot Eiropas Komisijas sniegtos vērtēšanas kritērijus, no valsts pretendentu vidus izvēlas ne vairāk kā trīs pilsētas. Iepriekšējā atlasē izvēlētas kandidātes iekļūst sacensību otrajā posmā, un tās vērtē Eiropas žūrija.
Lai pieteiktos, jums jābūt pārvaldības iestādei pilsētā, kurā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, kādā no ES dalībvalstīm. Dalībvalstīs, kurās ir mazāk nekā divas šādas pilsētas, var piedalīties arī pilsētu teritorijas, kas sastāv no divām vai vairākām pilsētām, ja to kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000 iedzīvotāju.
Tā kā viena un tā pati pilsēta nevar uzvarēt konkursā par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” divus gadus pēc kārtas, uzvarētāja pilsēta 2023. gadā nevar atkārtoti piedalīties 2024. gadā. Taču visas pārējās pilsētas, tostarp otrās un trešās vietas ieguvējas un īpašu atzinību ieguvušās pilsētas, tiek mudinātas konkursā piedalīties atkal.
Lai pieteiktos, līdz noteiktajam termiņam jāaizpilda un jāiesniedz tiešsaistes pieteikuma veidlapa. Sākoties pieteikšanās periodam, tiks publicēti norādījumi un dalības noteikumi, kuri jums palīdzēs pieteikties.
Tie būs pieejami visās oficiālajās ES valodās 2024. gada konkursa par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” vietnē.
ec.europa.eu/social/accesscityaward2024
Atlases process un kritēriji
Žūrijas izskatīs paveiktos un ieplānotos pasākumus šādās jomās:
- izveidotā vide un publiskās vietas,
- transports un saistītā infrastruktūra,
- informācija un komunikācija, tostarp jaunās tehnoloģijas,
- publiskās ēkas un pakalpojumi.
Žūrijas vērtēs pieteikumus, ņemot vērā šādus sešus kritērijus:
- darbību apjoms,
- īpašumtiesības, saistību līmenis,
- ietekme,
- kvalitāte un rezultātu ilgtspējība,
- personu ar invaliditāti un attiecīgo partneru iesaistīšana,
- sociālās inovācijas.
Lūdzu, uzmanīgi sekojiet mūsu vietnei, lai uzzinātu jaunumus par galīgajiem kritērijiem.
2024. gada konkursa par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” uzvarētājas tiks paziņotas 2023. gada 1. decembrī. Apbalvošanas ceremonija ir ikgadējās konferences daļa, lai svinētu Personu ar invaliditāti Eiropas dienas (no 2023. gada 30. novembra līdz 1. decembrim).
Sazinieties ar mums
Konkursa par pilsētu pieejamības balvu “Access City Award” sekretariāts var jums palīdzēt sagatavot pieteikumu. Lai saņemtu papildu informācija, lūdzu, sazinieties ar: secretariat@accesscityaward.eu.
Par šo publikāciju
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023
© Eiropas Savienība, 2023
Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.). Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International (CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.
Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.
Vāka attēls, © iStock.com/Johan Karlsson; Page 2, © Easy-to-read.eu; Page 3, © Image by Mohamed Hassan from Pixabay; © BRO.vector/Shutterstock.com; © GoodStudio/Shutterstock.com; © Naumova Marina/Shutterstock.com; © Easy-to-read.eu; © 777 Bond vector/Shutterstock.com; Page 4, © KatyGr5/Shutterstock.com; © Image by Memed_Nurrohmad from Pixabay; © Naumova Marina/Shutterstock.com; © Image by Mohamed Hassan from Pixabay; Page 5, © GoodStudio/Shutterstock.com; © Natty_Blissful/Shutterstock.com; © GoodStudio/Shutterstock.com; © mentalmind/Shutterstock.com; © Image by Mohamed Hassan from Pixabay; Page 6, © Image by Mohamed Hassan from Pixabay; © Peter Hermes Furian/Shutterstock.com; © Artishok/Shutterstock.com; Page 7, © Artishok/Shutterstock.com; © Image by Mohamed Hassan from Pixabay; © Image by Memed_Nurrohmad from Pixabay; © Image by Mohamed Hassan from Pixabay; Page 8, © Image by OpenClipart-Vectors from Pixabay; © Image by Mohamed Hassan from Pixabay; © Image by Mohamed Hassan from Pixabay; Page 9, © Easy-to-read.eu; © Image by Memed_Nurrohmad from Pixabay; © Image by Mohamed Hassan from Pixabay; Page 10, © European Union; © iStock.com/Johan Karlsson; © Lucy Left/Shutterstock.com; © Matej Kastelic/Shutterstock.com; © Creativika Graphics/stock.adobe.com; Page 12, © European Union; Page 15, © iStock.com/Johan Karlsson; Page 16 and 18, © Elin Brännström; Page 19, © Lucy Left/Shutterstock.com; Pages 20 and 21, © Bernardo Jordano de la Torre; Page 22, © Matej Kastelic/Shutterstock.com; Page 23, © Tatjana Čampelj; Page 24, © Ljubljana by Wheelchair; Page 25, Joseph Creamer; Pages 26 and 27, © Susana Fajardo Bautista; Page 28, © canadastock/Shutterstock.com; Pages 29 and 30 © Lukas Kapfer; Page 31, © BearFotos/Shutterstock.com; Page 32, © Sylvain Frappat, © Auriane-Poillet; Page 33, © Auriane-Poillet
KĀ SAZINĀTIES AR ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).
Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
- izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.
KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES
Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).
ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).
ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.