Vienotā noregulējuma valde: ir sākts darbs pie sarežģītā banku savienības uzdevuma, tomēr vēl ļoti daudz jāpaveic

Kopsavilkums

I

Lai nepieļautu 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanos Eiropā, ES ir izstrādājusi jaunas iestāžu struktūras ar mērķi nodrošināt vienotā tirgus finanšu sektora lielāku drošību. Šīs struktūras ietver vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) un vienoto noregulējuma mehānismu (VNM). Šajā ziņojumā uzmanība ir koncentrēta uz Vienoto noregulējuma valdi (VNV), kas kopā ar eurozonas valstu noregulējuma iestādēm (VNI) veido VNM.

II

Ir izstrādāts vienots noteikumu kopums, kas ietver saskaņotus tiesību aktus un pamatnostādnes par banku noregulējumu un uzraudzību. Attiecībā uz noregulējumu vienotajā noteikumu kopumā ir vairāki elementi, kuri kopā nosaka, kā tiek īstenots VNV darbs. VNV izveidoja tikai 2015. gadā, un tā joprojām ir savas darbības sākumposmā, bet jau šajā ļoti īsajā periodā tai ir uzticēti ļoti svarīgi pienākumi.

III

VNV darbs ir jāaplūko kā daļa no sistēmas, kura ietver arī uzraudzītājus (piemēram, ECB) un regulatīvās struktūras (piemēram, Eiropas Banku iestādi). Uzraudzītāji atbild par savā atbildības jomā esošo banku pastāvīgu prudenciālo uzraudzību. Ja atveseļošanas vai intervences pasākumi nav efektīvi, banku atzīst par tādu, kas “kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga”, un sāk rīkoties noregulējuma iestādes. VNV ar valstu noregulējuma iestāžu palīdzību atbild par savā atbildības jomā esošo banku noregulējuma plānošanu neparedzētiem gadījumiem un par banku noregulējuma procedūru pienācīgu pārvaldību pēc vajadzības. VNV atbildības jomā ir visas eurozonas nozīmīgās bankas un tādas mazāk nozīmīgas bankas, kas darbojas pārrobežās.

IV

LESD ļauj Eiropas Revīzijas palātai pilnībā piekļūt revidējamā objekta dokumentācijai, kas ir nepieciešama revīzijai. Šīs revīzijas gaitā mēs no VNV vadības un darbiniekiem saņēmām plašu dokumentāciju, kas ļāva mums šajā ziņojumā izdarīt pārliecinošus secinājumus. Tomēr ne visa pieprasītā dokumentācija tika nodrošināta.

V

Mēs konstatējām, ka VNV kā pilnīgi jaunas struktūras izveide ļoti īsā laikposmā ir bijis visai grūts uzdevums. Tika atklāti trūkumi VNV noregulējuma plānu sagatavošanā. Lai gan šīs nepilnības ir jārisina gan Vienotajā noregulējuma valdē, gan tai piemērojamo tiesību aktu un sadarbības nosacījumu ietvaros, tās ir jāaplūko VNV darbības sākumposma kontekstā.

VI

VNV vēl nav pabeigusi noregulējuma plānošanu attiecībā uz tās atbildības jomā esošajām bankām. Lai gan VNV ir ilgstoši un rūpīgi strādājusi pie tā, lai nodrošinātu, ka lielākajai daļai banku ir izstrādāti vismaz provizoriski noregulējuma plāni, 2016. gadā pieņemtie plāni neatbilst ievērojamam skaitam vienotajā noteikumu kopumā paredzēto prasību. Lai arī šo problēmu nedaudz mazina papildu pamatinformācijas pieejamība, tomēr būtiski trūkumi saistībā ar tiesību aktu prasībām joprojām pastāv.

VII

Vispirms VNV ir jānosaka, kad katrai tās atbildības jomā esošajai bankai ir jāizstrādā pirmais noregulējuma plāns, kas pilnībā atbilst vienotajam noteikumu kopumam. Pēc tam tai ir jāstrādā pie šo plānu sagatavošanas, prioritāti piešķirot atkarībā no banku riska pakāpes. Katrā plānā ir jāaplūko attiecīgās bankas noregulējamība un izvēlēto noregulējuma stratēģiju iespējamība un ticamība.

VIII

Lai nodrošinātu, ka banku nozares zaudējumu absorbcijas spēja ir pietiekama, VNV ir arī jāpabeidz noregulējuma plānošanas noteikumu un norādījumu sistēmas izstrāde, ietverot politiku minimuma prasību noteikšanai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Ir jāsagatavo vai, ja vajadzīgs, jāatjaunina norādījumi un VNV noregulējuma plānošanas rokasgrāmata.

IX

Jau kopš paša sākuma VNV saskārās ar grūtībām pieņemt darbā pietiekamu skaitu darbinieku ar atbilstīgām prasmēm. Kavējumi personāla atlasē ir negatīvi ietekmējuši visas VNV darbības, kaut arī pieņemtie darbinieki ir apņēmības pilni un motivēti. VNV ir jāpaātrina personāla atlase un jānodrošina atbilstīgi resursi Cilvēkresursu nodaļai, lai tā spētu izpildīt darbā pieņemšanas prasības, it sevišķi specializētākos un augstākā līmeņa amatos. Ja nav iespējams sasniegt darbā pieņemšanas mērķus vai ja ir vajadzīgi starpposma pasākumi, VNV ir jāapsver alternatīvi risinājumi.

X

Joprojām nav skaidrības par pamatdarbības uzdevumu, tostarp atbildības, sadali starp valstu iestādēm un VNV, un iekšējās noregulējuma grupās joprojām nav pietiekams darbinieku skaits. VNV ir steidzami jārisina šie jautājumi.

XI

VNV ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi tiesiskā regulējuma praktiskajā piemērošanā. Ņemot vērā šo pieredzi, VNV ir jāaicina likumdevējs veikt pielāgojumus, kas uzlabos tās darba efektivitāti un sistēmisko ieguldījumu. Šiem pielāgojumiem ir jāietver izmaiņas, kas skar VNV atbildības jomu, kā arī informācijas pieejamību un apmaiņu ar ECB (it sevišķi saprašanās memoranda kontekstā). Tāpat VNV ir jābūt iespējai izmantot moratorija instrumentu.

Ievads

Banku savienība

01

Lai nepieļautu 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanos Eiropā, ES ir īstenojusi politikas virzienu kopumu ar mērķi panākt vienotā tirgus finanšu sektora lielāku drošību. Šie politikas virzieni ietver stingrākus kapitāla un likviditātes noteikumus bankām, saskaņotus noteikumus attiecībā uz to banku pārvaldību, kas kļūst maksātnespējīgas, un labāku aizsardzību noguldītājiem. Kopā šis jaunais juridiskais pamats un papildinošās struktūras un iestādes veido tā dēvēto ES banku savienību.

02

Banku savienībai ir divi institucionālie pīlāri. Pirmais ir banku kopējā uzraudzība, izmantojot vienoto uzraudzības mehānismu (VUM). Otrais ir sakārtotas banku likvidācijas procedūra¹, proti, vienotais noregulējuma mehānisms (VNM). Ir ierosināts trešais pīlārs, proti, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma. Šajā ziņojumā uzmanība ir koncentrēta uz Vienoto noregulējuma valdi (VNV), kas kopā ar eurozonas valstu noregulējuma iestādēm (VNI) ar VNM starpniecību īsteno “centralizētas noregulējuma pilnvaras”, lai risinātu tādu banku situācijas, kas kļūst maksātnespējīgas.

03

VNV un valstu noregulējuma iestādēm ir pienākums, atbilstīgi sadarbojoties, pārvaldīt banku noregulējuma procesus. Noregulējuma mērķis ir nodrošināt bankas kritiski svarīgo funkciju turpmāku darbību. Ja bankai nav kritiski svarīgu funkciju un ja tās maksātnespēja neradītu apdraudējumu finanšu stabilitātei, banka tiks likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Jaunā tiesiskā regulējuma princips paredz samazināt banku maksātnespējas tādu gadījumu skaitu, kas ir destabilizējoši un darbību iedragājoši, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu aizsardzību kreditoriem saskaņā ar ES un valstu noteikumu kopumu. Pareizi īstenots, tas palīdzēs ierobežot fiskālās izmaksas, kā arī palielinās finanšu stabilitāti, kas atbalsta ekonomikas izaugsmi.

04

Kopš 2013. gada ES ir veidojusi saskaņotu noteikumu kopumu attiecībā uz banku uzraudzību un noregulējumu. Konceptuāli to dēvē par “vienoto noteikumu kopumu”. Attiecībā uz noregulējumu (sk. sīkāk I pielikumu) vienotais noteikumu kopums galvenokārt aptver Vienotā noregulējuma mehānisma regulu (VNM regulu), Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BAN direktīvu), Komisijas deleģētās regulas un Eiropas Banku iestādes (EBI) standartus un pamatnostādnes.

Vienotās noregulējuma valdes uzdevums

05

VNV vajadzības gadījumā atbild par visu nozīmīgo eurozonas banku, kā arī mazāk nozīmīgu banku, kas darbojas pārrobežās (turpmāk — mazāk nozīmīga pārrobežu banka), noregulējumu². Mazāk nozīmīga pārrobežu banka ietver mātesuzņēmumu, kas atrodas eurozonā, un vismaz vienu meitasuzņēmumu, kurš atrodas citā eurozonas dalībvalstī. VNV 2017. gada janvārī aptvēra 141 banku, kas veido vairāk nekā 80 % no kopējiem banku aktīviem eurozonā. Valstu noregulējuma iestādes ir atbildīgas par visu pārējo banku — aptuveni 3 250 juridisko personu — noregulējumu valsts līmenī³.

06

VNV galvenie uzdevumi ir šādi:

1. noregulējuma plānu izstrāde visām tās atbildības jomā esošajām bankām un tāda veida saistību un pašu kapitāla līmeņa noteikšana, ko noregulējuma ietvaros varētu iekšēji rekapitalizēt (drošības rezerve, ko dēvē par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību (MREL));
2. noregulējuma lēmumu pieņemšana par rīcību, kas jāīsteno saistībā ar banku noregulējumu;
3. saskaņotības un konsekvences nodrošināšana vienotajā noregulējuma mehānismā;
4. vienotā noregulējuma fonda (VNF) administrēšana; konkrētos apstākļos šis fonds finansiāli atbalsta noregulējuma procesus⁴.

07

Saskaņā ar VNM regulu VNV izveidoja 2014. gada augustā, un 2015. gada janvārī tā kļuva par neatkarīgu aģentūru. Pirms amatus ieņēma VNV valdes locekļi, dažus mēnešus to provizoriski pārvaldīja Komisija. VNV galvenais birojs atrodas Briselē, un 2016. gada beigās VNV strādāja aptuveni 170 darbinieku. Būtībā tā joprojām atrodas darbības sākumposmā.

08

VNV savus lēmumus pieņem izpildsesijās un plenārsesijās. Izpildsesijās piedalās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri pastāvīgie locekļi (kas nav VNI pārstāvji). Priekšsēdētājs (vai priekšsēdētāja vietnieks) un četri pastāvīgie novērotāji balso izpildsesijās. Tajās izpildsesijās, kurās izskata kādu konkrētu banku, piedalās arī attiecīgās dalībvalsts VNI pārstāvis (paplašinātā izpildsesija). Plenārsesijās piedalās katras VNI pārstāvis, un plenārsesijai ir jābūt iesaistītai noregulējuma lēmumos, ja VNF ir sniedzis atbalstu, kas attiecīgajam noregulējumam pārsniedz 5 miljardus EUR (vai 10 miljardus EUR likviditātes atbalsta gadījumā).

VNV mijiedarbība ar citām iestādēm

09

Procedūrai, ko piemēro finansiālās grūtībās nonākušai bankai, pēc sagatavošanās un plānošanas var būt trīs darbības posmi (sk. 1. attēlu). Pirmais ir atveseļošanas posms, kad bankai prasa īstenot pašas atveseļošanas plānā noteiktās darbības. Atveseļošanas plānu novērtē uzraudzītājs, kas nozīmīgām eurozonas bankām ir ECB.

10

Nākamais (nopietnāks) posms ir agrīna intervence, kuras laikā uzraudzītājs ir pilnvarots izpildīt konkrētus pasākumus. Pirmajos divos posmos VNV nav lēmuma pieņēmēja, bet ir kopīgi atbildīga par bankas apstākļu uzraudzīšanu un sagatavo iespējamas noregulējuma darbības, kā norādīts nākamajā posmā.

11

Trešais posms ir noregulējums, un tieši šeit izšķirīga nozīme ir VNV. Noregulējumu sāk īstenot, ja ECB informē VNV, ka tās uzraudzībā esošu banku uzskata par tādu, “kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga” (FOLTF), vai ja VNV ir patstāvīgi nonākusi pie tāda paša secinājuma. Vienotā noregulējuma valde var pieņemt lēmumu par iestādes noregulējuma sākšanu tikai tad, ja ir izpildīti arī turpmāk minētie nosacījumi, proti, ja nav pieejami citi alternatīvi pasākumi un ja ir uzskatāms, ka noregulējums (nevis maksātnespējas noteikumu piemērošana) ir sabiedrības interesēs. Tā kā sistēmā ir iesaistīta ECB, VNV un dažādas citas valstu un Eiropas iestādes, sekmīga rezultāta panākšanā būtiska nozīme ir kvalitatīvai saziņai un savstarpējai sapratnei.

12

VNV var pieņemt noregulējuma shēmu, kurā izmanto VNF, tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ka valsts atbalsta noteikumi to pieļauj. Komisija pēc tam apstiprina noregulējuma shēmā paredzēto Fonda līdzekļu summu.

Revīzijas tvērums un pieeja

Revīzijas tvērums un metodes

13

Mēs izskatījām, vai VNV rīcībā ir viss vajadzīgais, lai efektīvi īstenotu banku noregulējumu. It sevišķi mēs analizējām,

1. cik kvalitatīvi VNV plāno atsevišķu banku noregulējumu (sk. 24.–83. punktu);
2. vai VNV ir atbilstīgi izveidota, lai ievērotu tiesību aktos noteikto sistēmu attiecībā uz noregulējuma plānošanu (sk. 84.–102. punktu); un
3. vai VNV rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi, lai īstenotu tai uzticētos uzdevumus, un vai sadarbības sistēma ir pienācīga (sk. 103.–142. punktu).

14

Pamatojoties uz minēto struktūru, šajā ziņojumā ir sniegti secinājumi un ieteikumi (sk. 143.–158. punktu).

15

Saistībā ar a) apakšpunktu mēs izskatījām, vai VNV noregulējuma plāni ir atbilstīgi un sistemātiski un vai tie ietver noregulējamības novērtējumus un MREL noteikšanu.

16

Šajā nolūkā revīzijas kopa ietvēra 58 pabeigtus noregulējuma plānus, ko VNV bija izstrādājusi bankām līdz 2017. gada janvāra beigām. VNV piekrita nodrošināt šo plānu piecas svarīgākās nodaļas, kuras mēs analizējām (sk. 26. punktu), katrā nodaļā aplūkojot astoņus piemērus, kurus no revīzijas kopas izvēlējāmies pēc nejaušības principa, no katra plāna paņemot ne vairāk kā divas nodaļas, kas nozīmē, ka kopumā tika izskatītas 40 nodaļas (kuras attiecās uz 31 banku). Izvēlētajās nodaļās VNV izdzēsa visus datus, kas attiecās uz konkrētām bankām, un datus, kuru izcelsme bija ECB. Šī pieeja ļāva revidentu grupai samērā detalizēti izskatīt izšķiroši svarīgus plānu aspektus un izdarīt svarīgus secinājumus, taču nebija iespējams gūt pilnīgu izpratni par plānu pilnīgumu un iekšējo konsekvenci, tādēļ mums bija jālūdz papildu informācija (sk. 36. punktu), ko mums sniedza par trim bankām.

17

Saistībā ar b) apakšpunktu mēs novērtējām, vai VNV noregulējuma plānošanai piemēro atbilstīgu noteikumu sistēmu, tostarp rokasgrāmatas, pamatnostādnes un satvarus.

18

Saistībā ar c) apakšpunktu mēs novērtējām, vai VNV ir piesaistījusi pietiekamu skaitu darbinieku ar atbilstīgām prasmēm un piedāvājusi tiem turpmāku apmācību. Mēs arī izskatījām VNV sadarbības efektivitāti ar VNI un ECB.

19

Veicot revīziju, mēs izmantojām kritērijus, kuru pamatā ir šādi avoti:

1. tiesību aktu prasības VNM regulā un BAN direktīvā;
2. Komisijas deleģētā regula, ar ko nosaka noregulējuma plānu saturu;
3. finanšu iestādēm paredzēts efektīvu noregulējuma sistēmu galveno elementu saraksts, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome; un
4. Finanšu stabilitātes institūta piedāvātā aizsardzības modeļa četri virzieni⁵.

20

Revīzijas praktiskā darba lielāko daļu mēs veicām laikā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada jūlijam, izvērtējot noregulējuma plānus, kas pieņemti ne vēlāk kā 2017. gada janvārī.

21

Revīzijas pierādījumus veido informācija, kas iegūta sanāksmēs un VNV darbinieku iztaujāšanās un kas apkopota, pārskatot VNV iekšējo dokumentāciju, publiski pieejamos datus, VNV paziņojumus⁶ (attiecīgos gadījumos) un 20 VNI apsekojumu⁷.

Piekļuve pierādījumiem un konfidencialitātes jautājumi

22

Revīzijas tiesības un šīs lietderības revīzijas pilnvaras izriet no LESD 287. panta vispārējiem noteikumiem, ar ko Eiropas Revīzijas palātai tiek piešķirta neierobežota piekļuve visai dokumentācijai, kas nepieciešama revīzijas uzdevuma veikšanai. Revīzijas gaitā VNV apgalvoja, ka uz tās rīcībā esošajiem datiem par konkrētām bankām un to praksi attiecas īpaši konfidencialitātes nosacījumi, kas izriet no finanšu stabilitātes apsvērumiem (sk. arī 16. punktu). Līgumā šajā saistībā nav paredzēti konkrēti izņēmumi, taču mums izdevās panākt īpašu vienošanos par šāda veida datu apstrādi un to aizsardzību, un mēs sadarbojāmies ar VNV vadību, lai samazinātu jebkādus reālus vai šķietamus riskus, vienlaikus nodrošinot piekļuvi revīzijai nepieciešamajiem datiem, tostarp tās vajadzībām plaši izmantojot anonimizētus datus.

23

Sadarbība ar VNV un tās sniegtā palīdzība ļāva mums veikt plaša mēroga revīzijas darbu un izdarīt pārliecinošus secinājumus, kas izklāstīti šajā pirmajā īpašajā ziņojumā par VNV darbībām. Dokumentācija bija plaši pieejama, taču ar dažiem būtiskiem izņēmumiem. Proti, tā kā netika nodrošināti konkrēti politikas dokumenti (par kuriem VNV norādīja, ka tie pastāv tikai projekta līmenī), mēs nevarējām veikt izsmeļošu novērtējumu par to, vai VNV politikas virzieni pilnībā atbilst vienotajam noteikumu kopumam, un piekļuve principā anonimizētiem noregulējuma plānu datiem nozīmēja, ka mēs nenovērtējām to pilnīgumu un iekšējo konsekvenci. Tomēr mēs varējām izdarīt dažus uz pierādījumiem labi balstītus secinājumus par noregulējuma plāniem, kā tiks atspoguļots šajā ziņojumā (sk. II pielikumu).

Apsvērumi

Noregulējuma plāni — lielā mērā to izstrāde joprojām turpinās

24

Šajā iedaļā ir izskatīti VNV sagatavoto noregulējuma plānu svarīgākie elementi un izklāstīti konstatējumi par atbilstību vienotajam noteikumu kopumam.

Plānošana turpinās

25

Noregulējuma plānošana, kas ir pastāvīgs VNV darbības pamatuzdevums, attiecas uz visām tās atbildības jomā esošajām bankām, ne tikai uz bankām, kuras uzskata par grūtībās nonākušām. Noregulējuma plānošanas process sākas ar noregulējuma plāna izstrādi. Šajā saistībā VNV ir jānosaka bankas kritiski svarīgās funkcijas un pamatdarbības virzieni. Nākamajā posmā VNV novērtē, vai banku var likvidēt saskaņā ar valsts maksātnespējas procedūru; tā ir noklusējuma pieeja, ja vien VNV neuzskata, ka noregulējums ir sabiedrības interesēs. Ja pieņem lēmumu par sabiedrības interesēm, VNV ir jāizstrādā noregulējuma stratēģija, kas pielāgota bankas konkrētajiem apstākļiem. Pēc tam VNV apsver iespējamos šķēršļus, kas varētu kavēt bankas efektīvu noregulējumu⁸, jo noregulējuma plānā ir jāizskata, kā mazināt jebkādus šādus šķēršļus. Turpmāk 2. attēlā ir parādīts noregulējuma plānošanas process.

26

Noregulējuma plānam ir šādas galvenās nodaļas¹⁰:

1. stratēģiska darījumdarbības analīze — bankas kritiski svarīgo funkciju un pamatdarbības virzienu noteikšana;
2. izvēlētā noregulējuma stratēģija — šajā nodaļā novērtē noregulējuma stratēģijas iespējamību un ticamību;
3. finansiālā un darbības nepārtrauktība — finansiālo un darbības priekšnoteikumu noteikšana, lai noregulējuma laikā nodrošinātu nepārtrauktību;
4. noregulējamības novērtējuma kopsavilkums — tādu būtisku šķēršļu apzināšana, kas varētu kavēt noregulējamību, un to novēršanas noteikšana; šajā nodaļā VNV arī nosaka MREL;
5. vadības kopsavilkums.

VNV pieeja noregulējuma plānošanai

27

VNV noregulējuma plānus sagatavo četros posmos. VNV sāk ar pārejas noregulējuma plānu (PNP), ko pēc tam atjaunina un paplašina.

1. PNP (jeb pirmā posma plānos) uzmanība ir koncentrēta uz stratēģiskās darījumdarbības analīzes aspektiem. Šiem plāniem nav jāsaņem VNV sanāksmes apstiprinājums paplašinātajā izpildsesijā (sk. 8. punktu), un tie galvenokārt ir paredzēti iekšējai izmantošanai.
2. Otrā posma plāni ir vispusīgāki nekā PNP, un tie jāpieņem paplašinātajā izpildsesijā (sk. 8. punkts). Tos nosūta noregulējuma kolēģijām lēmuma pieņemšanai, taču tajos nav noteikti būtiski šķēršļi vai MREL.
3. Trešā posma plāni ietver MREL rezerves noteikšanu konsolidētajā līmenī.
4. Ceturtā posma plāni ietver būtisku šķēršļu un MREL noteikšanu konsolidētajā un atsevišķas vienības līmenī.

28

Līdz 2017. gada janvārim likumdevējs VNV bija uzdevis pieņemt 130 noregulējuma plānus¹¹, tiesību aktos neparedzot starpposma pasākumus. Pagaidām šis mērķis nav sasniegts, jo trūkst resursu (sk. 103.–124. punktu). Līdz 2017. gada janvāra beigām VNV bija sagatavojusi 65 otrā posma plānus, no kuriem 64 bija pieņemti¹², un sagatavojusi PNP vēl 32 bankām (sk. 3. attēlu).

29

Tiesību aktos¹³ ir paredzēts, ka VNV nosaka konkrētu datumu, līdz kuram ir jāizstrādā pirmie vienotajam noteikumu kopumam atbilstīgie noregulējuma plāni, bet VNV to nav izdarījusi.

30

VNV iekšējās noregulējuma grupas 2016. gadā bija sākušas vispusīgu otrā posma plānu sagatavošanu. Kā norādīts VNV paziņojumos, tie bija detalizēti un to apjoms bija no 150 līdz 300 lpp. VNV izpildsesijā 2016. gada otrajā pusē pieņēma politisku lēmumu izstrādāt īsākus noregulējuma plānus — aptuveni 40 lpp. apjomā. Lēmumu pieņēma, lai veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu un padarītu to labāk pārvaldāmu.

31

Lai gan banku sarežģītība stipri atšķiras, šis apjoma indikatīvais ierobežojums attiecas uz visiem plāniem. Tas nozīmē, ka tajos netiek iekļauta liela daļa vajadzīgas un/vai obligātas informācijas, kā aplūkots nākamajā iedaļā.

32

Turpmāk 4. attēlā sniegts kopsavilkums par VNV noregulējuma plānu struktūru kopš 2017. gada un parādīts, kurām ieinteresētajām personām tiek nosūtīta katra no plāna daļām. Ne visas ieinteresētās personas saņem vienādu informācijas kopumu no VNV. Būtiski, ka ne noregulējuma kolēģijas, ne VNV tās izpildsesijā nesaņem tehniskās pamatpiezīmes, kurās ir svarīga informācija, piemēram, alternatīvas noregulējuma stratēģijas. Tiesību aktos nav paredzēts ierobežojums attiecībā uz svarīgas informācijas koplietošanu ar noregulējuma kolēģiju locekļiem¹⁴.

4. attēls

Noregulējuma plānu struktūra un saņēmēji, sākot no 2017. gada

	Plāns	Pielikumi	Tehniskās pamatpiezīmes	Prezentācijas slaidi
Saturs	Vajadzīgās analīzes rezultāti un augsta līmeņa kopsavilkums	Standartizēti pielikumi, piemēram, saraksti (kontaktpersonas, IT sistēmas u. c.), saistību dati / EBI veidnes, noregulējamības novērtējums, argumentēts MREL priekšlikums, plāni pieejai, saskaņā ar kuru noregulējumu īsteno vairākām iestādēm, banku priekšlikumi par šķēršļu likvidēšanu	Tehniskā analīze / pamatā esošie pieņēmumi, uz kuriem balstās noregulējuma plāna galvenie elementi (piemēram, kritiski svarīgas funkcijas, piekļuve finanšu tirgus infrastruktūrai, noregulējuma instrumenti / alternatīvas stratēģijas, piekļuve īstermiņa likviditātei, aktīvu apgrūtinājums, darbības nepārtrauktība)	Plāna prezentēšanai noregulējuma kolēģijām (NK)
Koplietots ar15:	VNM, paplašinātā izpildsesijā, NK locekļiem	VNM, paplašinātā izpildsesijā, NK locekļiem	VNM, ECB	NK locekļiem, NK novērotājiem

Avots: pielāgots no VNV.

33

VNV 2017. gada darba plānā bija paredzēts sagatavot 27 PNP no tiem 33 plāniem, kuru izstrāde 2017. gada janvāra beigās vēl nebija sākta. Trīsdesmit diviem jau esošajiem PNP bija jāuzsāk otrais posms, un 65 esošajiem otrā posma plāniem bija jāpiemēro trešais posms. Termiņš bija 2018. gada pirmais ceturksnis.

34

Ņemot vērā līdz 2017. gada jūlija beigām panākto progresu, paredzamo darba noslogojumu un VNV pašreizējo darbinieku skaitu, šis plāns šķiet pārmēru optimistisks (sk. arī 114., 124. un 125. punktu).

Noregulējuma plānu satura pārskats

35

Vienotajā noteikumu kopumā ir sniegti norādījumi par noregulējuma plānu saturu. Lai novērtētu VNV atbilstību, mēs izstrādājām apjomīgu kritēriju kopumu, pamatojoties uz vienotā noteikumu kopuma prasībām attiecībā uz noregulējuma plāniem, un izskatījām izlasē iekļautos noregulējuma plānus. Kā tiks parādīts nākamajos punktos, paši noregulējuma plāni nodrošināja atbilstību vien nelielam piemēroto kritēriju skaitam.

36

VNV mums pastāstīja, ka, lai gan pašos noregulējuma plānos, iespējams, ir pārāk maz informācijas, tās rīcībā ir apjomīga papildu pamatinformācija, ko tā var sniegt par gandrīz pusi no visiem paredzētajiem plāniem. Lai gan šī informācija oficiāli neietilpa noregulējuma plānos, tā tomēr veidoja svarīgu daļu no informācijas bāzes, kas bija pamatā VNV izpratnei un lēmumu pieņemšanai par tās atbildības jomā esošajām bankām. Mēs izskatījām šos materiālus attiecībā uz trim bankām un pārliecinājāmies, ka VNV datos ir mazāk trūkumu, nekā varētu secināt, lasot tikai noregulējuma plānus. Tomēr joprojām pastāv nozīmīgas nepilnības saistībā ar vienotā noteikumu kopuma prasībām.

Noregulējuma plānos joprojām trūkst svarīgu elementu

37

Turpmākajos punktos ir izklāstītas jomas, kurās saskaņā ar mūsu novērtējumu VNV noregulējuma plāni neatbilda vienotā noteikumu kopuma prasībām.

Stratēģiskā darījumdarbības analīze

38

Šajā jomā noregulējuma plānos tika atklāti vairāki trūkumi. Piemēram, noregulējuma plānos nebija pietiekami aprakstīta attiecīgo banku grupu struktūra vai novērtēti darījumdarbības modeļi, pārvaldība vai īpašumtiesības noregulējuma plānošanas vajadzībām, savukārt vienīgā pieejamā finanšu informācija bija vispārīga un konsolidēta, nevis konkrēti attiecās uz katru būtisku vienību, kā prasīts noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā. Šos trūkumus daļēji, bet ne pilnībā, mazināja papildu datu pieejamība pamatinformācijā un piezīmēs.

39

Svarīgi, ka kritiski svarīgas iekšējās un ārējās organizācijas savstarpējās atkarības aspektā izlasē iekļautie plāni bija nepilnīgi¹⁶. Kaut arī VNV ir informācija par nozīmīgiem darījumu partneriem, mēs nevarējām atrast tās analīzi, kurā būtu apzināts iespējamās kaitīgās ietekmes izplatības risks.

Kritiski svarīgas funkcijas

40

Stratēģiskajā darījumdarbības analīzē ir jānovērtē, kuras funkcijas ir tik kritiski svarīgas, ka to pārtraukšana ietekmētu finanšu stabilitāti vai reālo ekonomiku. Novērtējumā ir arī jāizskata, kādā mērā bankas funkcijas varētu aizstāt ar tirgū esošas citas bankas vai banku funkcijām. Izlasē iekļautajās nodaļās ne vienmēr bija skaidri saprotams VNV pamatojums saistībā ar šiem novērtējumiem.

41

Tomēr VNV ir panākusi ievērojamu progresu, sniedzot norādījumus iekšējām noregulējuma grupām, proti, ir sagatavota veidne datu vākšanai par kritiski svarīgām funkcijām, un to izmanto kopš 2017. gada.

42

VNV nevarēja sniegt pārskatu par katras tās atbildības jomā esošās bankas kritiski svarīgajām funkcijām. Lielākajā daļā izlasē iekļauto nodaļu par kritiski svarīgu funkciju tika uzskatīta noguldījumu pieņemšana. Dažos, bet ne visos, noregulējuma plānos bija nodalīti privātpersonu un korporatīvie noguldījumi.

43

Iespējamā vajadzība izslēgt no iekšējās rekapitalizācijas konkrētas saistības, piemēram, nesegtus nodrošinātos noguldījumus, kas izriet no tā, ka tie tiek uzskatīti par daļu no “kritiski svarīgām funkcijām”, samazina iekšējai rekapitalizācijai pieejamo saistību apjomu, tādēļ ir vēl svarīgāk paredzēt atbilstīgu MREL rezervi. Tomēr līdz šim izstrādātajos noregulējuma plānos nav noteikts MREL apmērs, līdz ar to palielinās iespēja, ka bankas atzīs par nenoregulējamām.

Izvēlētā noregulējuma stratēģija

Likvidācijas ticamības un iespējamības novērtēšana

44

Pirms VNV nosaka noregulējuma stratēģiju, tai ir jānovērtē, vai likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru ir ticama un, ja tā ir, vai tā ir arī iespējama.

45

Novērtējot likvidācijas ticamību, VNV izskata iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmu. Konkrētāk, VNV ir jānovērtē, vai likvidācija sasniegtu noregulējuma mērķus¹⁷, kas ietver garantēto noguldījumu aizsardzību¹⁸.

46

Savā ticamības novērtējumā VNV vairākos gadījumos norādīja, ka piemērojamā noguldījumu garantiju sistēma (NGS) nespēja izpildīt NGS direktīvas prasības, turklāt tās rīcībā nebija pietiekamu līdzekļu, lai īstenotu nozīmīgas bankas likvidāciju. Tāpēc likvidācijas gadījumā ir grūtāk sasniegt mērķi aizsargāt segtos noguldījumus.

47

Lai novērtētu likvidācijas iespējamību, VNV ir jāizskata, vai bankas vadības informācijas sistēmas spēj paziņot NGS direktīvā pieprasīto informāciju. Piemēram, ir jāzina katram noguldītājam segto noguldījumu kopējā vērtība, jo NGS ir noteiktā termiņā katram noguldītājam jāizmaksā garantētā summa 100 000 EUR apmērā¹⁹.

48

Izlasē iekļautajos noregulējuma plānos mēs neatradām informāciju par pieejamo NGS finansējuma summu, lai gan tā būtu atvieglojusi šāda novērtējuma veikšanu.

49

Valstu NGS nav juridiska pienākuma sadarboties ar VNV. Tomēr deleģētajā regulā ir ierosināts VNV apspriesties ar valstu NGS²⁰, lai gan VNV to nav darījusi.

50

Lai gan lielākajā daļā noregulējuma plānu bija secināts, ka likvidācija nav ticami īstenojama, mēs šiem secinājumiem atradām tikai vispārīgus pamatojumus, piemēram, ka tas radītu būtisku negatīvu ietekmi uz valstu banku nozari. Konkrētāka informācija, kas paredzēta vienotajā noteikumu kopumā²¹, nebija sniegta.

51

Noregulējuma darbības var īstenot sabiedrības interesēs, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, un ir samērojams ar šiem mērķiem. Tāpat pirms tam ir jānosaka, ka likvidācija nespētu tādā pašā mērā sasniegt noregulējuma mērķus. Noregulējuma plānos šajā saistībā sniegtas tikai ļoti vispārīgas piezīmes un nav sīkākas informācijas.

52

Tāpat nav obligātās informācijas par to, kā likvidācija ietekmētu bankas paļaušanos uz ārkārtas publisku finanšu atbalstu²².

Izvēlētās noregulējuma stratēģijas noteikšana

53

Līdz 2017. gada janvāra beigām VNV bija izstrādājusi noregulējuma stratēģijas, pamatojoties uz to, ka kaut kad turpmāk tiks novērsti iespējamie šķēršļi (kas varētu būt nozīmīgi), kad būs noteikti arī MREL īpatsvari.

54

Mēs neatradām izvēlētas noregulējuma stratēģijas, kurās būtu ņemti vērā arī neparedzēti īstermiņa notikumi. Tādēļ, ja tuvākajā nākotnē būtu vajadzīgi noregulējuma lēmumi, tie, visticamāk, neatbilstu plāniem.

55

Vienotajā noteikumu kopumā ir paredzēts, ka ir jāapraksta visas alternatīvas, ko apsver gadījumā, kad nav iespējams īstenot izvēlēto noregulējuma stratēģiju²³. Mēs konstatējām, ka lielākajā daļā izlasē iekļauto nodaļu šādas izvēlētās stratēģijas alternatīvas nebija aplūkotas.

56

Vienotajā noteikumu kopumā ir paredzēts, ka noregulējuma stratēģijas nodaļā ir jānorāda paredzētais termiņš visu plāna būtisko aspektu īstenošanai²⁴. Tomēr nevienā no izlasē iekļautajām nodaļām nebija šāda termiņa.

Noregulējuma instrumentu un noregulējuma pilnvaru noteikšana

57

Lielākajā daļā plānu izvēlētais noregulējuma instruments ir atvērtas bankas iekšējā rekapitalizācija. Saskaņā ar šo scenāriju banku ideālā gadījumā slēgtu piektdienā, lai tā atsāktu parastu darbību nākamajā pirmdienā, jo iekšējās rekapitalizācijas noregulējuma darbības būtu īstenotas nedēļas nogalē.

58

Dažos noregulējuma plānos ir norādīts, ka banku IT sistēmām būtu grūti laikus nodrošināt vajadzīgos datus iekšējās rekapitalizācijas īstenošanai.

59

Iekšējā VNV pārskatīšanā ir aplūkoti vairāki darbības jautājumi, kas attiecas uz iekšējās rekapitalizācijas instrumentu. Pārskatīšanā secināts, ka ir jāveic turpmāks darbs, it sevišķi saistībā ar paredzētā termiņa un norakstīšanas un konvertācijas hierarhijas praktiskajiem jautājumiem. VNV nav paredzēts sniegt iekšējos norādījumus par iekšējās rekapitalizācijas īstenošanu pirms 2017. gada ceturtā ceturkšņa, lai gan lielākajā daļā noregulējuma plānu jau ir paredzēta šā instrumenta izmantošana.

60

Noguldījumu un obligāciju iekšējā rekapitalizācija 48 stundu laikā būtu tehniskā ziņā ārkārtīgi grūts uzdevums vairumam banku, ņemot vērā to vadības un IT sistēmu sarežģītību. Pirms var īstenot iekšējās rekapitalizācijas plānu, vadības sistēmām jāspēj aprēķināt iekšējai rekapitalizācijai pieejamo summu. VNV pašreizējā prakse neparedz prasību bankām pārbaudīt iekšējās rekapitalizācijas instrumenta potenciālo izmantošanu, lai parādītu tā iespējamību.

61

Mēs uzskatām, ka bankas zaudējumu absorbcijas spēja būs novērtēta par augstu, ja tā ietvers saistības, kuras nav iespējams iekšēji rekapitalizēt noregulējuma stratēģijā paredzētajā termiņā.

62

Komisija nesen ierosināja ieviest ES mēroga moratorija instrumentu, ko varētu izmantot, piemēram, lai apturētu banku maksājumu saistības uz laiku līdz piecām darba dienām. Saskaņā ar šo priekšlikumu, lai gan uzraudzītājam būtu pienākums apspriesties ar noregulējuma iestādi, pati noregulējuma iestāde nebūtu pilnvarota aktivizēt minēto instrumentu²⁵. Ja noregulējuma iestādes pašas varētu izmantot moratorija instrumentu, tas varētu nodrošināt elastīgumu (arī attiecīgajai bankai), lai sagatavotos iekšējai rekapitalizācijai.

63

Vienotajā noteikumu kopumā ir paredzēts, ka ir jānovērtē noregulējuma instrumentu piemērojamība²⁶. Izlasē iekļautajos noregulējuma plānos mēs šādu informāciju neatradām.

64

Vienotajā noteikumu kopumā ir paredzēts, ka VNV ir noregulējuma plānos jānorāda noregulējuma pilnvaras, ko tā plāno izmantot²⁷. Tomēr mēs konstatējām, ka nevienā no izlasē iekļautajiem plāniem šādas informācijas nebija. Šīs pilnvaras var, piemēram, ietvert tiesības pagarināt termiņus vai izbeigt konkrētus līgumus, nevis rīkoties globāli, kā tas ir moratoriju gadījumā. Pilnvaras ir minētas noregulējuma shēmas veidnē. Tomēr nosakot, kuras pilnvaras jāizmanto, ir jāanalizē un jāizprot to saistību veids, kurām pilnvaras piemēro, un izlasē iekļautajos noregulējuma plānos šādas izvērstas informācijas nebija.

Izvēlētās noregulējuma stratēģijas iespējamības un ticamības novērtējums

65

Mēs nevienā no izlasē iekļautajām nodaļām neatradām izvēlēto noregulējuma stratēģiju iespējamības novērtējumu. Tātad plānos nav izdarīti secinājumi par to, vai izvēlēto noregulējuma stratēģiju varētu efektīvi un laikus piemērot, kā noteikts vienotajā noteikumu kopumā²⁸.

66

Noregulējuma iestādēm ir arī jānovērtē stratēģijas ticamība, kas nozīmē, ka ir jāņem vērā noregulējuma iespējamā ietekme uz finanšu sistēmu un reālo ekonomiku. Tomēr arī šāda novērtējuma izlasē iekļautajos plānos nebija. VNV nebija novērtējusi izvēlēto noregulējuma instrumentu (it sevišķi iekšējās rekapitalizācijas instrumenta) iespējamo ietekmi. Tāpat tā nebija apsvērusi ietekmi uz citām finanšu iestādēm, MVU un privātajiem ieguldītājiem²⁹.

Vērtēšana noregulējuma kontekstā

67

Vienotajā noteikumu kopumā ir noteikts, ka ir jāapraksta informācija, kas nepieciešama, lai īstenotu noregulējuma stratēģiju³⁰. Šajā saistībā būtiska nozīme ir informācijas sniegšanai par bankas vērtēšanu noregulējuma nolūkos, kas ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga procedūra. Izlasē iekļautajās nodaļās mēs neatradām nekādu ar šo jautājumu saistītu informāciju. No tā var secināt, ka VNV nespēja novērtēt šādas informācijas sniegšanas iespējamību, lai gan tai tas bija jādara³¹.

Finanšu un darbības nepārtrauktība

68

Vienotajā noteikumu kopumā ir noteikts, ka noregulējuma plānos ir jābūt analīzei par finansējuma prasībām saistībā ar noregulējuma stratēģiju. Taču mūsu izskatītajos plānos, proti, to nodaļās par finanšu nepārtrauktību, bija vien vispārīga informācija. Nebija informācijas par līdzekļiem neiesaistītās dalībvalstīs esošu filiāļu un meitasuzņēmumu finansēšanai noregulējuma laikā³².

69

Tāpat plānos nebija informācijas par pakalpojumu līmeņa vienošanos izpildāmību noregulējuma gadījumā. Ja kritiski svarīgas funkcijas tiek nodalītas, nav skaidrs, vai pakalpojumu līmeņa vienošanās joprojām būtu izpildāmas. Daudzos no plāniem nebija minēti pasākumi neparedzētiem gadījumiem, it sevišķi saistībā ar maksājumu un norēķinu sistēmām.

Noregulējamības novērtējums

70

Banka ir jāuzskata par noregulējamu, ja ir iespējami un ticami īstenojama vai nu likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulējums, piemērojot noregulējuma darbības.

71

Nevienā no izlasē iekļautajiem dokumentiem VNV nebija kategoriski noteikusi, vai bankai ir faktiski iespējams piemērot noregulējumu. Lai gan dažās nodaļās bija sniegts noregulējamības novērtējuma īss kopsavilkums, to lielākajā daļā kopsavilkumā bija norādīti vien daži no apzinātajiem iespējamiem šķēršļiem.

72

Saskaņā ar VNM regulu VNV ir laikus jāinformē EBI, ja tiek uzskatīts, ka banka nav noregulējama. Līdz 2017. gada jūlijam VNV šādus paziņojumus EBI nebija nosūtījusi.

Būtiski šķēršļi

73

Vienotajā noteikumu kopumā ir noteikts, ka VNV ir jāapzina un jārisina būtiski šķēršļi, kas kavē noregulējumu, iedalot tos vismaz šādās kategorijās: a) struktūra un darbības; b) finanšu resursi; c) informācija; d) pārrobežu jautājumi; e) juridiskie jautājumi. Neraugoties uz šo juridisko pienākumu, būtisku šķēršļu risināšana joprojām nav sākta. Savos otrā posma plānos VNV ir vien apzinājusi iespējamos šķēršļus.

74

VNV ir norādījusi, ka viss būtisko šķēršļu noteikšanas process kopā ar apspriešanos ar kompetentajām iestādēm un kopīgiem lēmumiem noregulējuma kolēģijās aizņems aptuveni gadu, un pašlaik tiek sagaidīts, ka tas sāksies ne agrāk kā 2018. gadā.

75

5. attēls ir ņemts no noregulējuma plānošanas rokasgrāmatas. Tajā parādīts paredzamais laikposms šķēršļu atrisināšanai atkarībā no pasākuma īstenošanas iespējamības un svarīguma.

76

Kā norādīts 28. punktā, sagaidāms, ka 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās būs pieejami tikai 65 trešā posma plāni. Pieņemot, ka noregulējuma plāni sasniegs ceturto posmu līdz 2019. gada vidum, banku rīcībā būs laiks visu būtisko šķēršļu atrisināšanai līdz 2022. gada vidum.

Minimuma prasība atbilstīgajām saistībām (MREL)

77

Viena no noregulējuma plāna svarīgākajām daļām ir minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) noteikšana. Šeit aprēķina pašu kapitāla un saistību (tostarp noguldījumu) minimālo summu, kas bankai jātur konvertācijai vai norakstīšanai iekšējās rekapitalizācijas gadījumā. VNV vēl nav noteikusi MREL mērķus ne konsolidētā, ne atsevišķu vienību līmenī.

78

Indikatīvi, nesaistoši, konsolidētā līmenī aprēķināti MREL īpatsvari tika neformāli apspriesti ar bankām 2016. gadā notikušo semināru laikā, taču noregulējuma kolēģijām tie netika atklāti. Līdz šim nav aplūkoti ar konkrētām bankām saistīti faktori, piemēram, konkrētu saistību izslēgšana no iekšējās rekapitalizācijas, būtiski šķēršļi un prasības, kuras izriet no uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa (SREP).

79

Tā kā vēl nav noteiktas MREL prasības, faktiskie MREL īpatsvari netiek uzraudzīti.

Vadības kopsavilkumi

80

VNV visos noregulējuma plānos ir jāietver vadības kopsavilkums, kurā jāapkopo tiesiskajā regulējumā paredzētie elementi³³. Mūsu izskatītajos kopsavilkumos iekļautā informācija stipri atpalika no minētās prasības. Trūkstošie elementi ir uzskaitīti III pielikumā.

Noregulējuma plānu informācijas izpaušana

81

VNV ir attiecīgajām bankām jāizpauž visas noregulējuma plānu būtiskās daļas. Līdz šim bankas ir saņēmušas vien ierobežotu indikatīvu informāciju, piemēram, par MREL aprēķiniem grupas līmenī vai iespējamajiem šķēršļiem. Arī VNM regulā ir noteikts, ka VNV ir jāņem vērā banku komentāri. Tomēr mūsu izskatītajos noregulējuma plānos nebija nekādu attiecīgo banku komentāru.

82

VNV apgalvo, ka vienotā noteikumu kopuma dažādajos elementos neapzināti ir paredzēta atšķirīga pieeja attiecībā uz informācijas izpaušanu. Proti, VNM regulā³⁴ ir minēti noregulējuma plāna nozīmīgi elementi, bet BAN direktīvā³⁵ un Komisijas deleģētajā regulā³⁶ prasīts izpaust vien vadības kopsavilkuma informāciju.

Nepilnīga atbilstība noteikumu kopumam

83

Apkopojot 37.–82. punktā izklāstītos apsvērumus, jānorāda, ka izlasē iekļautie plāni neatbilst vienotajam noteikumu kopumam. Atbilstības pakāpe ir augstāka, ja ņem vērā 36. punktā minēto pamatinformāciju, tomēr mēs norādām uz to, ka šī pamatinformācija nav apkopota par visām bankām.

Ir jāuzlabo norādījumi par noregulējuma plānošanu

84

Mēs revidējām VNV noregulējuma plānošanas rokasgrāmatu un procedūru sistēmu un konstatējām, ka ir izstrādāti pamatnorādījumi, bet jāveic papildu darbs.

Rokasgrāmatas un veidnes ir jāatjaunina un jāpilnveido

85

Ir vajadzīgas atbilstīgas procedūras, rokasgrāmatas un pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka procesā iesaistītie daudzie dalībnieki noregulējumu plāno saskaņā ar pienācīgu un konsekventu pieeju. Ar VNI palīdzību izstrādājot noregulējuma plānošanas rokasgrāmatu, VNV ir īstenojusi atbilstīgus pasākumus, lai vadītu šo procesu. Pašlaik VNV izstrādā vairākus iekšējos un ārējos politikas dokumentus.

86

Noregulējuma plānošanas rokasgrāmatas mērķis ir sekmēt konsekventu pieeju noregulējuma plānošanai Vienotajā noregulējuma valdē un valstu noregulējuma iestādēs. VNV to kā iekšējā dokumenta projektu pieņēma 2016. gada martā. Pēc tam iekšējām noregulējuma grupām bija pienākums šo rokasgrāmatu izmantot noregulējuma plānu izstrādes gaitā. Vienu gadu noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā netika ieviestas nekādas izmaiņas (atjauninājumi); tas tika darīts tādēļ, lai apkopotu iekšējo noregulējuma grupu komentārus par pirmo pieredzi darbā ar šo rokasgrāmatu.

87

Papildus iepriekš minētajam VNV ir izstrādājusi vai plāno izstrādāt ziņošanas veidnes³⁷ ar mērķi nodrošināt, lai visa vajadzīgā informācija, ko tā saņem no bankām noregulējuma plānošanas un lēmumu pieņemšanas vajadzībām, ir standarta formātā. Šīs veidnes papildina informāciju, ko jau sniedz ECB un EBI veidnes³⁸. Konkrētos gadījumos VNV var arī lūgt informāciju tieši bankai.

88

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā nepieciešami papildu uzlabojumi. Tomēr VNV plānoto atjauninājumu ir jau divreiz atlikusi — pirmo reizi uz 2017. gada beigām un otro reizi uz 2018. gada otro ceturksni.

89

Pirmkārt, noregulējuma plānošanas rokasgrāmata ir jāatjaunina tādēļ, ka tajā ir jāietver politikas norādījumi par vairākiem konkrētiem jautājumiem. Piemēram, saskaņā ar vienoto noteikumu kopumu noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā ir aplūkota būtisku šķēršļu noteikšana, bet tā to neparedz otrā posma noregulējuma plāniem.

90

Otrkārt, noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā nav aplūkoti daži svarīgi tiesību aktu noteikumi. Piemēram, lai gan Komisijas deleģētajā regulā³⁹ ir noteikts, ka noregulējuma plānos ir jāietver vadības kopsavilkums, noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā šī prasība nav minēta. Līdzīgi — lai gan noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā ir paredzēts noregulējamības novērtējums, tās piedāvātajā vadības kopsavilkuma veidnē nav šāda paziņojuma. Tāpat ne vadības kopsavilkuma nodaļā, ne noregulējamības novērtējuma nodaļā nav norādīta prasība informēt EBI, ja banku atzīst par nenoregulējamu⁴⁰.

91

Treškārt, noregulējuma plānošanas rokasgrāmata ir jāatjaunina, lai ņemtu vērā 2016. gada septembrī pieņemto politikas lēmumu vairs neizstrādāt vispusīgus noregulējuma plānus un tā vietā sagatavot saīsinātas redakcijas aptuveni 40 lpp. apjomā (sk. 30. punktu). Tomēr vēl nav sniegti nekādi norādījumi par konsolidēto noregulējuma plānu saturu. Šīs noregulējuma plānošanas pieejas izmaiņas tika ieviestas laikā, kad daudzi PNP un otrā posma plāni jau bija izstrādāti vai atradās izstrādes posmā un tika balstīti uz padziļinātu analīzi. Dažas VNI mūsu veiktajā apsekojumā norādīja, ka tām nācās tērēt vērtīgus resursus, lai pārstrādātu noregulējuma plānus.

92

Vienotais noteikumu kopums⁴¹ ļauj noregulējuma plānošanā piemērot vienkāršotas prasības konkrētām bankām⁴². Līdz 2017. gada maijam VNV nebija izmantojusi šo iespēju nevienai no tās atbildības jomā esošajām bankām⁴³, un noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā nav aplūkots vienkāršoto noregulējuma plānu saturs un saistītie atbilstības kritēriji⁴⁴. Puse no mūsu veiktajā apsekojumā iesaistītajām VNI apstiprināja, ka par šo jautājumu trūkst VNV norādījumu. Revīzijas laikā VNV mums neiesniedza nevienu politikas piezīmi par minēto tēmu.

93

Papildus pilnveidojumiem noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā ir iespējams uzlabot arī VNV izstrādātās ziņošanas veidnes. Viens no šo veidņu mērķiem bija iegūt informāciju, kas nav pieejama citos avotos, tādējādi izvairoties no banku darba dublēšanās. Starp VNV un EBI veidnēm nav saiknes, tomēr to prasītā informācija daļēji ir paralēla. Piemēram, lielākajā daļā gadījumu VNV saistību datu veidne (SDV) un EBI saistību struktūras veidne⁴⁵ prasa līdzīgu informāciju par atvasinātajiem instrumentiem. Lai izvairītos no pārmērīgas banku apgrūtināšanas ar datu pieprasījumiem, ja tie pārklājas, 2017. gadā VNV ļauj bankām sniegt datus tikai VNV veidnē. Tas parāda izveidotās sistēmas sarežģītību.

Politikas piezīmes

94

Lai nodrošinātu spēkā esošo tiesību aktu konsekventu piemērošanu un saskaņotu metodiku attiecībā uz noregulējuma plāniem, VNV ir izstrādājusi detalizētu darba programmu ar vairākām politikas piezīmēm, kas jāizstrādā 2017. gadā un 2018. gada pirmajā pusē. Tā kā politikas norādījumi par svarīgākajiem tematiem joprojām tiek izstrādāti, tos būs grūti iekļaut 2017. gada noregulējuma plānos.

95

VNV iekšējais termiņš politikas piezīmju sagatavošanai 2017. gadā tika pārskatīts 2017. gada jūlijā, tāpēc vairāku piezīmju pabeigšana kavējas. Ņemot vērā, ka par šo uzdevumu atbildīgā nodaļa pašlaik saskaras ar izteiktu darbinieku trūkumu (sk. 109. punktu), arī tagadējos pabeigšanas termiņos, šķiet, nebūs viegli iekļauties.

96

Apsekojumā VNI vairākkārt norādīja, ka VNV ir lielāks uzsvars jāliek uz labākās prakses noteikšanu un vienotu norādījumu sniegšanu par noregulējuma plānošanu.

97

Vienotajā noteikumu kopumā⁴⁶ ir noteikts, ka noregulējuma plānos ir jāņem vērā attiecīgie scenāriji, tostarp tas, ka maksātnespējas gadījums var būt ļoti specifisks (konkrētai bankai) vai ka tas var notikt plašāka mēroga finansiālās nestabilitātes vai citu sistēmas mēroga atgadījumu laikā. Tomēr vienā VNV politikas piezīmē ir noteikts, ka noregulējuma plānu pamatā jābūt tikai ļoti specifiskiem scenārijiem, pārējos scenārijus izmantojot izvēlētās noregulējuma stratēģijas ticamības un iespējamības pārbaudīšanai. Izlasē iekļautajos noregulējuma plānos mēs neatradām pierādījumus, ka šādas pārbaudes būtu veiktas, kā arī neatradām izlasē iekļauto plānu pieņemto scenāriju aprakstus.

98

VNV veiktā iekšējā analīze par noregulējuma plāniem parāda, ka tajos nav izskatīti pietiekami daudzi attiecīgie scenāriji. VNV ir paziņojusi, ka vajadzīgi papildu norādījumi, lai konsekventi noteiktu, kurš scenārijs ir jāizmanto.

99

Konsekventas metodikas trūkums atklājās arī VNV veiktajā transversālajā analīzē par noregulējuma plānu pirmo grupu (tiem plāniem, kas izstrādāti 2016. gadā). Analīzē tika atklāts, ka atšķirības spēkā esošo tiesību aktu interpretācijā un saskaņotas metodikas trūkums radīja plānu nekonsekvenci un nepietiekamu detalizācijas pakāpi. Piemēram, dažas iekšējās noregulējuma grupas veica novērtējumus pēc darbības virzieniem, nevis juridiskajām personām. Vairākos plānos par kritiski svarīgiem atzina privātpersonu banku vai aktīvu pārvaldības pakalpojumus, savukārt citos plānos, kuru nosacījumi bija analoģiski, šīs funkcijas neuzskatīja par kritiski svarīgām.

Politika jautājumos par būtiskiem šķēršļiem un MREL

100

Ir vēl divi VNV politikas lēmumi, kas ietekmē noregulējumu plānu atbilstību tiesiskajam regulējumam. Pirmkārt, vienotajā noteikumu kopumā ir noteikts, ka noregulējuma plānos ir jāapzina būtiski šķēršļi⁴⁷. Tas ir apspriešanas process, kuram vajadzīgi resursi, kurš ilgst aptuveni gadu un pēc kura VNV ir jāīsteno turpmāki pasākumi, lai atrisinātu apzinātos šķēršļus. VNV ir pieņēmusi iekšēju politikas lēmumu par šā procesa sākšanu 2018. gadā. Līdz tam laikam (sk. 73. un 74. punktu) VNV tikai apzinās iespējamos šķēršļus, attiecībā uz kuriem neīstenos nekādu oficiālu rīcību, jo šos šķēršļus neuzskata par būtiskiem. Mēs uzskatām, ka šī starpposma politika neatbilst juridiskajām prasībām.

101

Otrkārt, nav izstrādāta noteikta VNV politika par MREL aprēķināšanu. VNV ir publicējusi provizorisko pieeju, ko tā piemēroja 2016. gadā⁴⁸ un kas balstījās uz informatīviem MREL mērķiem (sk. 78. punktu). Galīgā politikas piezīme par MREL, lai noteiktu saistošus mērķus, nav plānota agrāk kā 2017. gada beigās. Mūsu apsekojums parādīja, ka VNI sevišķi vēlētos, lai VNV sāktu darbu pie šīs politikas piezīmes un pie politikas piezīmes par būtiskiem šķēršļiem. Rīcība šajā saistībā ir svarīga, lai nodrošinātu plānu atbilstību vienotajam noteikumu kopumam un lai nodrošinātu banku zaudējumu absorbcijas spējas pietiekamību.

Vadības kontroles mehānismi un kvalitātes nodrošināšana

102

VNV mums nodrošināja tikai vispārīgu aprakstu par tās iekšējās kontroles un kvalitātes nodrošināšanas sistēmām. Šā ziņojuma konstatējumu apjoms (sk. 37.–82. punktu) atklāj nepilnības šajās vadības kontroles sistēmās. To apliecina pašas VNV veiktā transversālā analīze, kas noregulējuma plānos atklāja vairākas nepilnības kvalitātes ziņā.

VNV ļoti trūkst darbinieku

103

Revīzijā izskatīja cilvēkresursu jautājumus kopš VNV izveides brīža un konstatēja, ka personāla atlasei netiek piešķirta prioritāte, kas sākumposmā ir nepieciešama.

Pastāvīgi netiek sasniegti darbinieku skaita mērķi

104

Komisija sākotnēji aplēsa, ka VNV darbinieku nodrošinājuma vajadzība būs 309 pilnslodzes ekvivalenti⁴⁹. Šo skaitli daļēji ieguva, salīdzinot ar ASV Federālo noguldījumu apdrošināšanas korporāciju, kam ir līdzīgs uzdevumu kopums noregulējuma jomā. Sākotnēji VNV bija plānots šādu skaitu darbinieku pieņemt darbā līdz 2015. gada beigām. VNV 2016. gada septembrī pārskatīja savas nodrošinājuma ar darbiniekiem vajadzības un palielināja sākotnējās aplēses līdz 350 pilnslodzes ekvivalentiem, ko bija paredzēts sasniegt līdz 2017. gadam. Daudzgadu budžeta projektā 2018.–2020. gadam ir paredzēts pieaugums līdz 410 pilnslodzes ekvivalentiem līdz 2019. gada beigām; tas ir 33 % palielinājums, salīdzinot ar sākotnējo aplēsi.

105

Faktiskais darbinieku skaits jau no paša sākuma pastāvīgi atpaliek no mērķa. Sākotnējās personāla atlases kampaņas organizēja Komisija. Kad 2015. gada martā VNV pilnībā pārņēma atbildību par personāla atlasi, tai bija 35 darbinieki. Šis skaits pieauga līdz 101 darbiniekam 2015. gada beigās un līdz 171 darbiniekam 2016. gada beigās.

106

Vislielākās grūtības rada noregulējuma un politikas ekspertu pieņemšana darbā; šo ekspertu nepieciešamais skaits 2015. un 2016. gadā netika pietiekami novērtēts. Tāpat ļoti trūkst IT un sekretariāta darbinieku.

107

Darbinieku trūkums noregulējuma plānošanas direktorātos ir būtiski ietekmējis noregulējuma plānošanas procesu. Šis trūkums it sevišķi ir ietekmējis iekšējo noregulējuma grupu koordinatoru darba slodzi, jo lielākā daļa no šiem koordinatoriem atbild par vairāk nekā desmit bankām. Tiesību aktos noteiktie VNV pienākumi, piemēram, noregulējuma plānošanas pienākums mazāk nozīmīgām pārrobežu bankām, ir radījis papildu slodzi jau tā ierobežotajiem resursiem.

108

VNV štatu sarakstos nodrošinājuma ar darbiniekiem vajadzība ir aplūkota saistībā ar kopējo darbinieku skaitu, vēlamo statusu un pakāpi. VNV ir noteikusi, kāds skaits darbinieku ir nepieciešams, lai paveiktu darbu atkarībā no banku grupas lieluma. Tomēr tā nav novērtējusi specializētās zināšanas un citas prasmes, kas vajadzīgas atsevišķos noregulējuma plānošanas direktorātos un nodaļās. Dažos direktorātos nav vai nepietiek konkrētas jomas ekspertu (piemēram, vērtēšanas ekspertu) un darbinieku ar attiecīgām valodu prasmēm. Dažās nodaļās ir augsts zemākas hierarhijas pakāpes darbinieku īpatsvars.

109

Nepietiekamā darbinieku skaita dēļ nav pabeigts svarīgs darbs pie politikas virzieniem un pamatnostādnēm. Direktorātā, kas atbild par noregulējuma stratēģiju, procesiem un metodiku, 2017. gada marta beigās bija tikai viena trešdaļa no tā darbinieku mērķa skaita. Lai daļēji kompensētu šo trūkumu, noregulējuma plānošanas direktorāti tā vietā, lai pievērstos savai pamatdarbībai, lielu daļu laika veltīja politikas darbam un citiem ar noregulējumu nesaistītiem jautājumiem (25 % 2016. gadā).

110

Lielā kadru mainība ir radījusi darbinieku trūkumu IT nodaļā, kurai nav arī atbilstīgas IT sistēmas, tādēļ tā nevar efektīvi atbalstīt noregulējuma plānošanas procesu. IT stratēģijā, kas pašlaik tiek izstrādāta, ir jāietver pilnveidotas IT sistēmas ieviešana noregulējuma plānošanai.

111

VNV darbinieku trūkuma dēļ ir radies liels virsstundu skaits, kas 2016. gada pirmajos desmit mēnešos sasniedza aptuveni 15 000 stundu jeb 6 % no kopējā darba laika.

112

Eiropā banku noregulējums ir joma, kas attīstās, un noregulējuma eksperts joprojām ir samērā jauna profesija. Tādējādi lielākajai daļai darbinieku, ko pieņem darbā noregulējuma plānošanas amatos, zināšanas ir jāapgūst darbā. Turklāt pēdējos divos līdz trīs gados VNV ir nācies aktīvi sacensties ar citām ES struktūrām (Komisiju un ECB) un banku nozari, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus⁵⁰. Mūsu veiktajā apsekojumā gandrīz 75 % VNI norādīja, ka arī valstu iestādes saskaras ar grūtībām pieņemt darbiniekus ar noregulējumu saistītos amatos.

113

VNV ir apstiprinājusi, ka personāla atlase ir sarežģīta — to nosaka ilgstošās personāla atlases procedūras, ierobežotais piemērotu kandidātu skaits sīvas konkurences darba tirgū un tādu pieteikuma iesniedzēju trūkums, kuri vēlas ar VNV slēgt pagaidu līgumus.

114

VNV mūs arī informēja, ka arī 2017. gadā tā nesasniegs nodrošinājuma ar darbiniekiem mērķus un tas apgrūtinās tiesību aktos tai noteikto pilnvaru pilnīgu īstenošanu. Turklāt VNV paredz, ka pat 2020. gadā tai pieejamais kopējais darbinieku skaits nebūs samērīgs ar skaitu, ko uzskata par vajadzīgu, lai tā pilnībā īstenotu savus pienākumus.

Darbinieku trūkums Cilvēkresursu nodaļā ietekmē personāla atlasi

115

Personāla atlase VNV ir sevišķi svarīga tieši tagad, tās darbības pirmajos gados, jo personāla atlases procedūras ir ilgstošas un ir vajadzīgs liels skaits darbinieku. Savā 2015. gada ziņojumā VNV par vienu no savām svarīgākajām sākumposma prioritātēm norādīja efektīvas cilvēkresursu funkcijas ieviešanu.

116

Kad VNV 2015. gada martā no Komisijas pārņēma personāla atlases pienākumus, tās cilvēkresursu komandā bija divi cilvēki, no kuriem viens nodarbojās ar personāla atlasi. Cilvēkresursu darbinieku kopējais skaits 2015. gada beigās bija pieaudzis līdz septiņiem, no kuriem tikai diviem bija uzticēti personāla atlases pienākumi. Cilvēkresursu komandas kapacitāte arī 2016. gada decembrī joprojām bija ierobežota — komandā bija septiņi darbinieki, no kuriem tikai trīs nodarbojās ar personāla atlasi.

117

Lai reklamētu amatu vakances, cilvēkresursu komanda izmantoja tikai dažus personāla atlases kanālus, piemēram, savu un ES personāla atlases tīmekļa vietni, kā arī plašsaziņas līdzekļus, bet ne specializētos finanšu jomas preses izdevumus. Turklāt tai nav speciālu personāla atlases un personāla pārvaldības IT rīku. Tas ir izraisījis kļūdu darba pieteikumu pārbaudēs un neefektivitāti darbinieku lietu inventarizācijā.

118

VNV apmācības programma, kas ir daļēji pieejama VNI darbiniekiem, ir vērsta uz darbinieku zināšanu nostiprināšanu par noregulējuma pamatjautājumiem un informētības vairošanu par reāliem noregulējuma gadījumiem. Izvēlētie apmācības pasākumi ir labas prakses piemēri. Starp tiem ir prezentācijas par gadījuma izpētēm, kuru mērķis cita starpā ir kopīgas noregulējuma kultūras izveide, un pusdienlaika semināri.

Ir jāpilnveido sistēma sadarbībai ar VNI un ECB

119

Revīzijā izskatīja VNV attiecības ar attiecīgi VNI un ECB un konstatēja, ka ir nepieciešama labāka informācijas koplietošana un sadarbība.

Trūkst skaidrības attiecībā uz sadarbību ar VNI

120

VNV ir jākoordinē VNI un jāsadarbojas ar tām VNM ietvaros.

121

VNV izlēma izveidot iekšējas noregulējuma grupas, lai īstenotu visu savā atbildības jomā esošo banku grupu noregulējumu, grupās iesaistot gan VNV, gan VNI darbiniekus. Iekšējās noregulējuma grupas visos gadījumos vada VNV darbinieki. VNV ir izveidojusi kopumā 75 iekšējās noregulējuma grupas, no kurām dažas ir atbildīgas par vairāk nekā vienu banku grupu.

122

Joprojām nav skaidrs uzdevumu sadalījums starp VNV un VNI. VNV 2016. gada beigās izveidoja darba grupu, lai vienotos par darba operatīvu sadali. Mēs uzskatām, ka ir grūti aplēst vajadzīgo darbinieku skaitu un budžeta vajadzības, ja nav skaidra uzdevumu sadalījuma.

123

VNM regulā nav noteikts, tieši kādā mērā iekšējās noregulējuma grupās ir jāiesaistās attiecīgi VNV un VNI. Tādējādi VNV nav iespējams kontrolēt to darbinieku sastāvu, hierarhijas pakāpi, specializētās zināšanas vai rezultātu novērtējumu, kurus VNI norīko darbā iekšējās noregulējuma grupās. VNV var tikai paust savu viedokli par darbinieku minimālo skaitu, kas vajadzīgs iekšējai noregulējuma komandai, un par VNI devuma pakāpi. Plānotajos datos 2017. gadam ir norādīta VNV un VNI darbinieku attiecība — 5:6. Salīdzinājumam — ECB darbinieku vidējā attiecība pret valstu kompetento iestāžu (VKI) darbiniekiem vienotās uzraudzības grupās ir 1:3⁵¹.

124

Iekšējo noregulējuma grupu pašreizējais darbinieku skaits ir nepietiekams, ņemot vērā tām uzticēto darbu. VNV līdz 2016. gada beigām iekšējām noregulējuma grupām bija norīkojusi aptuveni 60 pilnslodzes ekvivalentus. Tiek plānots, ka līdz 2017. gada beigām šis skaits palielināsies līdz 170 pilnslodzes ekvivalentiem, tomēr ir skaidrs, ka, ja vien nemainīsies pašreizējais uzdevumu sadalījums, lielu daļu šo darbinieku arī turpmāk norīkos strādāt pie politikas un citiem ar noregulējumu nesaistītiem jautājumiem.

125

Darbinieku skaita mērķi 2017. gadam bija nereāli, ņemot vērā personāla atlases sarežģījumus. VNI 2017. gadā plānoja norīkot 155 pilnslodzes ekvivalentus darbam iekšējās noregulējuma grupās. Tādējādi līdz 2017. gada beigām VNV vidējais darbinieku sadalījums katrai bankai būtu 0,9 pilnslodzes ekvivalenti un 1,1 pilnslodzes ekvivalents no VNI; tie kopā būtu 2 pilnslodzes ekvivalenti katrai bankai. Ņemot vērā daudzu banku lielumu, sarežģītību un vajadzīgo padziļinātas plānošanas pakāpi, šis skaits, šķiet, ir neliels.

126

Kā galvenais koordinators VNM ietvaros Vienotā noregulējuma valde ne vien izdod norādījumus VNI, bet arī atbild par tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu. Šajā nolūkā VNV ir pilnvarota pieprasīt VNI informāciju par to uzdevumu izpildi. Tāpat svarīgi ir uzraudzīt VNI darbu saistībā ar mazāk nozīmīgām bankām, jo konkrētos apstākļos VNV var uzņemties tiešu atbildību par tām. Līdz 2017. gada maijam VNV nebija izmantojusi iespēju īstenot tiešas pilnvaras attiecībā uz mazāk nozīmīgām bankām. Tāpat tā vēl nebija izveidojusi funkciju VNI pārraudzībai. Tādēļ tai trūkst informācijas par valstu noregulējuma iestādēs notiekošo darbu.

127

Tomēr VNV ir ieviesusi agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas paredz, ka VNI ir jāziņo VNV par mazāk nozīmīgām bankām, kurās novērojama būtiska situācijas pasliktināšanās. Turklāt ECB nodrošina VNV sarakstu ar augstas prioritātes mazāk nozīmīgām bankām un līdz 2017. gada maijam šādi bija norādījusi uz 93 bankām⁵².

128

Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu, VNV var pārskatīt VNI lēmumu projektus, piemēram, par noregulējuma plāniem, un vajadzības gadījumā iesniegt piezīmes. VNI 2016. gadā koncentrēja uzmanību uz nozīmīgām bankām, tādēļ sagatavoja vien nelielu skaitu noregulējuma plānu, kas paredzēti mazāk nozīmīgām bankām. Tomēr revīzijas gaitā VNV informēja mūs, ka VNI turpmāk vairāk pievērsīsies plānošanai attiecībā uz mazāk nozīmīgām bankām. Savā 2017. gada darba programmā VNV paziņoja, ka tā turpinās attīstīt savu lomu VNM ietvaros, uzraugot un novērtējot VNI pieņemtos noregulējuma lēmumu projektus par to atbildības jomā esošajām mazāk nozīmīgām bankām. Tas ievērojami palielinās VNV darba apjomu.

129

Drīz pēc izveides VNV organizēja vairākus testēšanas pasākumus saistībā ar banku maksātnespējas simulāciju, iesaistot ECB, Komisiju, Padomi un Apvienotās Karalistes un ASV attiecīgās iestādes. Tomēr VNI nepiedalījās šajā testēšanā, kura aptvēra lēmumu pieņemšanu, bet ne visu noregulējuma procesu. Turklāt, lai gan kopš tā laika VNV organizatoriskā struktūra ir būtiski mainījusies — arī darbinieku un IT resursu ziņā —, nav veikti nekādi papildu testēšanas pasākumi.

Nepilnības sadarbības sistēmā ar ECB

130

Kā tiešajam uzraudzītājam attiecībā uz lielāko daļu VNV atbildības jomā esošo banku ECB ir jānodrošina VNV plaša spektra informācija par šīm bankām.

131

VNV un ECB ir noslēgušas saprašanās memorandu (SM), lai sekmētu savstarpējo sadarbību. SM balstās uz pušu juridisko pienākumu sadarboties. Saskaņā ar VNM regulu⁵³ VNV un ECB ir publicējušas SM savās tīmekļa vietnēs, bet ir četri pielikumi, kas līdz šim vēl nav publicēti.

132

Mēs uzskatām, ka SM un tā pielikumi nav pietiekami visaptveroši, lai nodrošinātu, ka VNV rīcībā ir visa informācija, kas tai vajadzīga no ECB, lai laikus un efektīvi īstenotu savus uzdevumus. Noregulējuma sagatavošanas kontekstā ECB automātiski nedalās ar konkrētu VNV noderīgu informāciju par likviditāti un kapitālu⁵⁴. Tā vietā VNV nākas ECB iesniegt īpašus pieprasījumus, lai saņemtu šo informāciju, un tas tērē laiku un resursus. Revīzijas pierādījumi liecina, ka ar pārējo informāciju, piemēram, klātienes pārbaužu rezultātiem, ECB dalās tikai daļēji un ne vienmēr ātri. SREP novērtējumi netiek kopīgi izmantoti tādā mērā, kā prasīts vienotajā noteikumu kopumā⁵⁵.

133

Turklāt SM nenodrošina, ka VNV saņems informāciju no ECB Krīzes vadības nodaļas, lai gan arī šāda informācija varētu noderēt noregulējuma plānošanā. Līdz šim netiek formāli koplietota pat vispārīga informācija, piemēram, saraksts ar bankām, ko šī nodaļa pašlaik uzrauga.

134

SM paredz, ka ECB un VNV var vienoties par dalību klātienes pārbaudēs, kuras veic katra no tām. Līdz šim VNV nav veikusi nevienu klātienes pārbaudi un nav arī piedalījusies attiecīgās ECB veiktās pārbaudēs.

135

VNV atbild par 15 mazāk nozīmīgām pārrobežu bankām, ko VNI pārrauga tieši, savukārt ECB — tikai netieši. Šī abu iestāžu pilnvarojumu neatbilstība rada sarežģījumus VNV. Piemēram, ECB rīcībā ir zināma uzraudzības informācija par visām eurozonas bankām, un daļu šīs informācijas ECB saņem no VNI. Tomēr ECB nav VNV piešķīrusi piekļuvi svarīgai informācijai par 15 mazāk nozīmīgām pārrobežu bankām. Tādēļ VNV nākas ieviest papildu sadarbības sistēmas, kas ietver informācijas koplietošanu ar 17 valstu uzraudzītājiem⁵⁶, un organizēt datu nosūtīšanu, ko veic katrs no tiem atsevišķi. Šī centienu dublēšanās patērē VNV resursus un ir neefektīva.

136

VNV un ECB sadarbības svarīgākā daļa ir krīzes vadība. Kā izklāstīts 9.–11. punktā, ja banka ir nonākusi krīzes situācijā, tās risināšanas procedūrai ir trīs posmi, no kuriem viens ir agrīna intervence.

137

Vienotajā noteikumu kopumā ir prasīts noteikt izraisītāju faktoru kopumu, lai sāktu īstenot agrīnas intervences pasākumus⁵⁷. EBI ir izdevusi pamatnostādnes, lai veicinātu šo izraisītāju faktoru konsekventu piemērošanu. Pirmkārt, pamatnostādnēs ir norādīti izraisītāji faktori, pamatojoties uz SREP rādītāju, ko atjaunina vismaz reizi gadā. ECB izmanto šo izraisītāju faktoru. Otrkārt, pamatnostādnēs ir norādīts, ka agrīnas intervences pasākumus varētu izraisīt īpaši svarīgi notikumi. ECB ziņo, ka tā arī izmanto šo izraisītāju faktoru, un tā ir diskrecionāra pieeja. Trešā iespējamā pieeja ir izraisītāju faktoru noteikšana, pamatojoties uz galvenajiem rādītājiem. Tas paredzētu kvantitatīvu pieeju, bet ECB to pašlaik neizmanto. Ja izraisītājs faktors tiek pārkāpts, uzraudzītājam ir jāveic novērtējums par to, vai jāuzsāk agrīnas intervences posms. Saskaņā ar EBI pamatnostādnēm agrīnu intervenci neuzsāk automātiski, taču izraisītāju faktoru pārkāpumi, tostarp pasākuma neīstenošanas iemesli, uzraudzītājam ir skaidri jādokumentē. Pēc tam, kad ECB ir pieņēmusi lēmumu piemērot agrīnas intervences pasākumus, tai par savu lēmumu ir jāinformē VNV⁵⁸.

138

Lai VNV būtu gatava krīzes situācijām, ir būtiski paredzēt atbilstīgu agrīnās intervences posmu, kā noteikts tiesiskajā regulējumā. Agrīnās intervences paziņojums ļauj VNV atjaunināt savu noregulējuma plānu un izstrādāt noregulējuma shēmu, pamatojoties uz maksimāli aktualizētu informāciju. Agrīnās intervences noteikumi arī piešķir VNV dažas īpašas tiesības, piemēram, tiesības pieprasīt bankai sazināties ar iespējamiem pircējiem⁵⁹. Tomēr banku var atzīt par FOLTF, pat ja nav notikusi agrīna intervence, un tas notika 2017. gadā.

139

Agrīnās intervences posmā ECB un VNV ir cieši jāsadarbojas bankas uzraudzības jomā un jādalās ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai atjauninātu noregulējuma plānu un sagatavotos noregulējuma īstenošanai.

140

Agrīnās intervences posmā ECB un VNV ir jānodrošina, ka visas darbības norisinās saskaņoti⁶⁰. Šajā nolūkā VNV ir izstrādājusi procedūras posmu kopumu, bet (līdz 2017. gada jūlijam) vēl nebija to pieņēmusi. Pašlaik nav oficiālas sistēmas vai ex-ante norādījumu par rīcību saistībā ar bankām, kam paredzēts piemērot noregulējumu.

141

Kā minēts 11. punktā, VNV var konkrētos apstākļos veikt pati savu FOLTF novērtējumu⁶¹. VNV vēl nav izstrādājusi sistēmu, lai novērtētu, vai banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Jānorāda, ka laikā, kad mēs bijām pabeiguši revīzijas praktisko darbu, VNV vēl nebija veikusi FOLTF novērtējumu.

142

Pašreizējais tiesiskais regulējums piešķir ECB pastāvīga novērotāja statusu visās VNV sesijās. Šis status tai piešķir tiesības piekļūt svarīgai informācijai par dažādām politikas jomām. Tomēr VNV nav tāda paša statusa ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs. ECB var uzaicināt VNV priekšsēdētāju, lai tas novērotāja statusā piedalītos konkrētās sanāksmēs, bet ECB nav pienākuma to darīt. Kaut arī ECB mums ir izklāstījusi, ka praksē VNV priekšsēdētājs tiek uzaicināts uz sanāksmēm, kurās izskata VNV kompetences jomā esošos jautājumus, ECB nav pienākuma to darīt. Tas nozīmē, ka VNV ir atkarīga no ECB labās gribas, ja ir runa par konkrētu noregulējuma sagatavošanai nepieciešamas informācijas plūsmu.

Secinājumi un ieteikumi

143

Banku noregulējuma sistēmas izstrāde un ieviešana Eiropā bija sarežģīts uzdevums, jo banku sakārtota likvidācija nav viegli īstenojama. Bija vajadzīga jauna pieeja, jo pirms krīzes banku noregulējums neietilpa banku regulētāju un uzraudzītāju ikdienas darbībās. VNV joprojām ir savas attīstības sākumposmā. Šādas pilnīgi jaunas struktūras izveide ļoti īsā laikā bija īpaši sarežģīts uzdevums tās vadībai, un attiecīgajos tiesību aktos trūka pietiekamu norādījumu par pakāpenisku īstenošanu, toties bija noteikts ļoti plašs īstenojamo uzdevumu klāsts. Visas mūsu atklātās nepilnības ir jāaplūko minētajā kontekstā.

144

Vairāku iemeslu dēļ VNV ir saskārusies ar grūtībām pieņemt darbā pietiekamu skaitu darbinieku ar atbilstīgām prasmēm. Jau pašā sākumā, 2015. gadā, VNV atpalika no sava mērķa nodrošināt ar darbiniekiem izpildes. Darbā pieņemšanas gaitu palēnināja arī neefektīvas procedūras, veicot personāla atlasi sarežģīta uzdevuma īstenošanai, turklāt darba tirgū, kurā pastāv sīva konkurence. Šie kavējumi personāla atlasē ir negatīvi ietekmējuši visas VNV darbību jomas (it sevišķi noregulējuma plānošanu un politikas darbu), lai gan pieņemtie darbinieki bija apņēmības pilni un motivēti.

145

Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka šajā samērā agrīnajā posmā ir trūkumi VNV sagatavotībā savu uzdevumu veikšanai un ka ir vajadzīgas vairākas darbības (sk. turpmāk), lai uzlabotu šo sistēmu.

Noregulējuma plānošana turpinās

146

VNV vēl nav pabeigusi noregulējuma plānošanu attiecībā uz tās atbildības jomā esošajām bankām. Lai gan VNV pieeja paredz plānu izstrādi vairākos posmos, neviens no plāniem vēl nav nonācis galīgajā posmā, un ir vērojama būtiska neatbilstība vienotajam noteikumu kopumam (sk. 27. un 83. punktu).

147

Problemātiskas jomas cita starpā ir būtisku šķēršļu apzināšana un MREL īpatsvaru noteikšana. VNV nav izpildījusi savu pienākumu noteikt termiņu, līdz kuram ir jāizstrādā pirmais noregulējuma plāns katrai no bankām (sk. 29. punktu).

148

Lai gan VNV ir paveikusi ievērojamu darbu un apliecinājusi lielu apņēmību panākt, lai vairumam banku būtu izstrādātas vismaz noregulējumu plānu provizoriskās redakcijas, līdz šim pieņemtos plānus nevar uzskatīt par atbilstīgiem vienotajam noteikumu kopumam. Šo problēmu nedaudz mazina pamatinformācijas pieejamība par daudzām bankām, kurām ir sagatavoti plāni, tomēr joprojām pastāv lielas nepilnības tiesību aktu prasību izpildē.

149

Saskaņā ar VNM regulu VNV ir laikus jāinformē EBI, ja tā uzskata, ka banka nav noregulējama (sk. 72. punktu). Mēs nevienā no izlasē iekļautajiem noregulējuma plāniem neatradām tiešu VNV paziņojumu, ka banka būtu faktiski noregulējama (sk. 71. punktu).

150

Noregulējuma plānos nav izvēlēto noregulējuma stratēģiju iespējamības novērtējuma (sk. 65. punktu). Attiecīgi, mūsu izskatītajos plānos nav izdarīti secinājumi par to, vai izvēlēto noregulējuma stratēģiju varētu efektīvi un savlaicīgi piemērot, kā noteikts vienotajā noteikumu kopumā. Tāpat nebija izvēlētās stratēģijas ticamības novērtējumu (sk. 66. punktu). Visbeidzot, VNV bankām neprasa pārbaudīt iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu (sk. 60. punktu).

1. ieteikums

VNV ir jāpabeidz noregulējuma plānošana tās atbildības jomā esošajām bankām saskaņā ar turpmāk norādīto:

1. jānosaka pilnībā atbilstīga noregulējuma plāna pabeigšanas datums katrai tās atbildības jomā esošai bankai, izmantojot prioritāšu noteikšanas pieeju, lai nodrošinātu augsta līmeņa gatavību riskantākām bankām, kā arī rīcības plāns savlaicīgai īstenošanai;
2. visos noregulējuma plānos jāiekļauj konkrēts paziņojums par noregulējamību un nekavējoties jāinformē EBI, ja VNV banku atzīst par nenoregulējamu;
3. ikvienā noregulējuma plānā jānovērtē izvēlētās noregulējuma stratēģijas iespējamība un ticamība, ņemot vērā to, vai stratēģiju var efektīvi un laikus piemērot. Lai novērtētu ticamību, VNV ir jāizskata izvēlēto noregulējuma instrumentu iespējamā ietekme uz citām finanšu iestādēm, MVU un privātajiem ieguldītājiem. VNV ir bankām jāprasa veikt pārbaudes, lai parādītu, ka saistības ir iespējams efektīvi iekšēji rekapitalizēt noregulējuma plānā paredzētajā laikposmā.

a) ieteikuma plānotais īstenošanas termiņš: pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2018. gada jūnijā.

b) un c) ieteikuma plānotais īstenošanas termiņš: pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2018. gada beigām.

Noregulējuma plānošanas noteikumu sistēma joprojām nav pabeigta

151

VNV vēl nav ieviesusi pilnīgu noregulējuma plānošanas noteikumu sistēmu. Konkrētāk, joprojām ir nepietiekami vai neatbilstīgi norādījumi šādās jomās:

1. lai gan MREL un būtisku šķēršļu noteikšana ir ļoti svarīga, VNV un VNI darbiniekiem ir sniegti nepilnīgi norādījumi (vai arī norādījumu nav vispār) par to, kā paveikt šo uzdevumu attiecībā uz to atbildības jomā esošajām bankām (sk. 100. punktu);
2. noregulējuma plānošanas rokasgrāmata nav atjaunināta, lai atspoguļotu svarīgākās izmaiņas politikā un tiesību aktos; tās pašreizējā redakcija VNI sniedz vien ierobežotus un nesaistošus norādījumus (sk. 88. punktu);
3. politikas piezīme par piemērotiem scenārijiem neatbilst BAN direktīvas prasībām (sk. 97. punktu).

2. ieteikums

VNV ir jāpabeidz savas noregulējuma plānošanas noteikumu sistēmas izstrāde. Konkrētāk, tai ir

1. jāizstrādā skaidri un konsekventi politikas virzieni par MREL un būtiskiem šķēršļiem, ņemot vērā pašreizējo ES tiesisko regulējumu. Politikas virzieni ir jāpiemēro visos noregulējuma plānos, lai nodrošinātu, ka VNV atbildības jomā esošajām bankām ir pietiekama zaudējumu absorbcijas spēja;
2. vismaz reizi gadā jāatjaunina noregulējuma plānošanas rokasgrāmata, lai atspoguļotu būtiskas izmaiņas politikā, tiesiskā regulējuma attīstību un gūto pieredzi, un jānosaka noregulējuma plānošanas rokasgrāmata par saistošu;
3. noregulējuma plānošanas rokasgrāmatā jāiekļauj norādes attiecībā uz visiem noregulējuma scenārijiem, kā prasīts Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā.

Plānotais īstenošanas termiņš: 2018. gada jūnijs.

Nepietiekami Cilvēkresursu nodaļas resursi

152

VNV trūkst darbinieku jau kopš brīža, kad tā uzsāka neatkarīgu darbību (sk. 105.–110. punktu). Neraugoties uz dažiem neseniem uzlabojumiem, VNV vadība nav panākusi, ka Cilvēkresursu nodaļa ir pietiekami nokomplektēta, un nav piešķīrusi pienācīgu prioritāti personāla atlasei (sk. 116. punktu). Kamēr VNV nebūs nodrošinājusi sev vajadzīgo darbinieku skaitu, pastāvīga prioritāte ir jāpiešķir darbinieku atlasei tieši Cilvēkresursu nodaļai, lai piesaistītu augsti kvalificētus personāla atlases ekspertus.

153

Darbinieku trūkuma dēļ VNV nav spējusi pilnībā īstenot savu tiesību aktos noteikto pilnvarojumu, proti, izstrādāt noregulējuma plānus, pieņemt noregulējuma lēmumus un nodrošināt saskaņotību un atbilstību VNM (sk. 114. punktu).

3. ieteikums

VNV ir jāpaātrina personāla atlases centieni un pienācīgi jānokomplektē Cilvēkresursu nodaļa, lai būtu iespējams apmierināt pieprasījumu pēc darbiniekiem. Sevišķa uzmanība jāpievērš noregulējuma jomas un politikas ekspertu piesaistīšanai, arī augstākā līmenī. Ja nav iespējams sasniegt darbā pieņemšanas mērķus vai ja ir vajadzīgi starpposma pasākumi, VNV ir jāapsver alternatīvi risinājumi, piemēram, plašāka norīkošana vai ārpakalpojumi.

Plānotais īstenošanas termiņš: 2018. gada jūnijs.

Jāpilnveido sistēma sadarbībai ar VNI

154

Joprojām nav skaidrības attiecībā uz darbības uzdevumu, tostarp atbildības, sadali starp VNI un VNV (sk. 122. punktu). Iekšējo noregulējuma grupu darbinieku pašreizējais skaits ir nepietiekams (sk. 124. un 125. punktu). Par nodrošinājumu ar darbiniekiem iekšējām noregulējuma grupām atbild gan VNV, gan VNI, un VNV nav oficiālu pilnvaru, lai ietekmētu to, kā VNI nodrošina darbiniekus iekšējām noregulējuma grupām (sk. 123. punktu). Netiek veikta regulāra testēšana ar VNI līdzdalību, lai pārbaudītu noregulējuma procesa darbību (sk. 129. punktu).

4. ieteikums

VNV ir

1. jāprecizē darbības uzdevumu un atbildības sadale ar VNI;
2. jānodrošina pietiekams darbinieku skaits iekšējām noregulējuma grupām, attiecīgos gadījumos arī mudinot VNI norīkot papildu darbiniekus;
3. regulāri jāveic banku noregulējuma testēšana un jānodrošina VNI pilnīga iesaiste šajā procesā.

a) ieteikuma īstenošanas termiņš: pēc iespējas ātrāk.

b) ieteikuma īstenošanas termiņš: ne vēlāk kā 2018. gada beigās.

c) ieteikuma īstenošanas termiņš: pēc iespējas ātrāk un pēc tam regulāri.

Jāpilnveido saprašanās memorands ar ECB

155

Mēs uzskatām, ka pašreizējais SM ar ECB nenodrošina, ka VNV pastāvīgi un laikus saņem visu informāciju no ECB (sk. 132. un 133. punktu). Turklāt ne visas SM daļas ir publiskotas, un tas ir pretrunā tiesiskajam regulējumam (sk. 131. punktu). Pašreiz notiekošās VNV un ECB sarunas sniedz iespēju pilnībā izskatīt šos jautājumus.

5. ieteikums

VNV ir jāsadarbojas ar ECB, lai pielāgotu SM nolūkā nodrošināt, ka VNV saņem visu tās noregulējuma funkcijai vajadzīgo informāciju. Ja tiks ieviesti grozījumi SM, tas ir jāpublicē, kā noteikts tiesiskajā regulējumā.

Plānotais īstenošanas termiņš: notiekošo diskusiju ietvaros ar ECB, bet ne vēlāk kā 2018. gada martā.

Tiesiskais regulējums apgrūtina VNV darbību

156

Pašreizējais tiesiskais regulējums rada neatbilstību starp VNV un ECB pilnvarojumiem. VNV ir tieši atbildīga par noregulējuma plānošanu mazāk nozīmīgām pārrobežu bankām, savukārt ECB tikai veic to netiešu uzraudzību. Tas VNV rada papildu administratīvo slogu, jo tai ir tieši jāsazinās ar daudzām atsevišķām VNI (sk. 135. punktu).

157

Pašreizējā situācija, kad ECB ir pastāvīgā novērotāja statuss visās VNV sesijās, savukārt VNV šāda statusa nav, padara VNV informācijas plūsmas ziņā pilnīgi atkarīgu no ECB labās gribas (sk. 142. punktu).

158

Pašlaik tiesiskais regulējums neļauj VNV piemērot darbības moratoriju bankai, kam tiek veikts noregulējums, un Komisijas pašreizējā priekšlikumā par BAN direktīvas grozīšanu nav paredzēta šā instrumenta izmantošana nākotnē (sk. 62. punktu).

6. ieteikums

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi pašreizējā regulējuma praktiskajā piemērošanā, VNV ir

1. jāaicina likumdevējs pielāgot attiecīgās regulas, lai saskaņotu uzraudzītāja un noregulējuma iestādes pilnvarojumus attiecībā uz mazāk nozīmīgām pārrobežu bankām, vai citādi jānodrošina pilnīga informācijas plūsma Vienotā noregulējuma valdei;
2. jāaicina likumdevējs nodrošināt, lai uzraudzītāja sniegtās informācijas plūsma par riskam pakļautām bankām un citām aktuālām norisēm, kas skar VNV atbildības jomu, lielākā mērā nekā līdz šim notiktu automātiski;
3. jāaicina likumdevējs izskatīt arī iespēju ļaut VNV izmantot moratorija instrumentu.

Plānotais īstenošanas termiņš: 2018. gada marts.

Šo ziņojumu 2017. gada 28. novembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Saīsinājumi

BAN direktīva: Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.))

EBI: Eiropas Banku iestāde

ECB: Eiropas Centrālā banka

ERP: Eiropas Revīzijas palāta

FOLTF: kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga

FTE: pilnslodzes ekvivalents

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

MREL: minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām

NGS: noguldījumu garantiju sistēma

NGS direktīva: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.)

NK: noregulējuma kolēģija

PNP: pārejas noregulējuma plāns

SM: saprašanās memorands

SREP: uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process

VKI: valsts kompetentā iestāde

VNF: vienotais noregulējuma fonds

VNI: valsts noregulējuma iestāde

VNM: vienotais noregulējuma mehānisms

VNM regula: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.)

VNV: Vienotā noregulējuma valde

VUM: vienotais uzraudzības mehānisms

Glosārijs

Būtiski šķēršļi: Nopietni šķēršļi, kas varētu kavēt bankas likvidāciju vai noregulējumu un ko noregulējuma iestādes ir atklājušas bankas noregulējamības novērtēšanas laikā. Noregulējuma iestādēm ir plašas pilnvaras, un tās var bankām pieprasīt konkrētā termiņā atrisināt vai likvidēt šādus šķēršļus. Piemēram, VNV var bankām pieprasīt atbrīvoties no konkrētiem aktīviem, var ierobežot to darbības vai izmainīt to juridiskās vai darbības struktūras.

Iekšējas noregulējuma grupas: Saskaņā ar VNM regulas 83. pantu Vienotā noregulējuma valde var izveidot iekšējas noregulējuma grupas, kurās ietilpst tās darbinieki un valstu noregulējuma iestāžu darbinieki, kā arī — attiecīgā gadījumā — novērotāji no tādām dalībvalstīm, kas nav eurozonā. Iekšējās noregulējuma grupas ir svarīgākās struktūras sadarbības un saziņas nodrošināšanai starp VNV un VNI saistībā ar noregulējuma plānu sagatavošanu. Šīs grupas izveido visām VNV kompetences jomā esošajām bankām. Tās vada koordinatori, kurus ieceļ no VNV augstākā līmeņa darbinieku vidus.

Iekšējās rekapitalizācijas instruments: Noregulējuma instruments, kas paredz bankas saistību samazināšanu, kā rezultātā piespiedu kārtā tiek samazināta klientu noguldījumu un obligāciju nominālā vērtība. Saistības, kurām var piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, sauc par “iekšēji rekapitalizējamām saistībām”.

Kritiski svarīgas funkcijas: Banku darbības, pakalpojumi vai operācijas, kuru pārtraukšanas gadījumā, visticamāk, tiktu iedragāta finanšu stabilitāte vai pakalpojumi, kas ir svarīgi reālajai ekonomikai.

Minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām: Prasība, kas bankām vienmēr ir jāievēro, nodrošinot, ka to turēšanā ir viegli iekšēji rekapitalizējami instrumenti, lai nodrošinātu zaudējumu absorbciju un banku rekapitalizāciju, kad tās nonākušas finansiālās grūtībās un kad tām pēc tam piemēro noregulējumu.

Noguldījumu garantiju sistēma: Noguldījumu garantiju sistēma ir noguldītāju aizsardzības sistēma, kas nodrošina, ka noguldītāji ir aizsargāti līdz konkrētai maksimālai vērtībai un saskaņā ar konkrētiem ierobežojumiem attiecībā uz zaudējumiem bankas maksātnespējas gadījumā.

Noregulējuma kolēģijas: Struktūras, kuru sastāvā ir vairāku valstu noregulējuma iestāžu locekļi un kuras izveidotas, lai nodrošinātu visu attiecīgo iestāžu sadarbību visos pārrobežu banku grupas noregulējuma posmos.

Noregulējums: Noregulējums ir par maksātnespējīgu kļūstošas bankas sakārtota likvidācija, lai nodrošinātu tās svarīgāko funkciju nepārtrauktību un saglabātu finanšu stabilitāti. Tā mērķis ir aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, maksimāli samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.

Pamatdarbības virziens: Bankas svarīgākie ieņēmumu vai peļņas gūšanas būtiskie avoti.

Uzraudzība: Banku uzraudzība ir banku finanšu rezultātu un darbību uzraudzība, ko valsts iestādes īsteno nolūkā nodrošināt, ka bankas darbojas droši un pareizi, ievērojot noteikumus un regulējumu.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo ziņojumu sagatavoja IV revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Baudilio Tomé Muguruza un kura revidē tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Kevin Cardiff. Ziņojumu izstrādāt palīdzēja locekļa biroja vadītājs Gediminas Mačys, locekļa biroja atašejs Shane Enright, direktors un atbildīgais vadītājs Zacharias Kolias un darbuzdevuma vadītājs Helmut Kern. Revīzijas darba grupā strādāja Matthias Blaas, Helmut Frank, Vasileia Kalafati, Anna Ludwikowska, Radek Majer, Heikki Kivisto un Natalie Hagmayer.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017

PDF	ISBN 978-92-872-9012-0	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/96943	QJ-AB-17-026-LV-N
HTML	ISBN 978-92-872-9046-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/219963	QJ-AB-17-026-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2017

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: http://europa.eu

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: http://op.europa.eu/eubookshop. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.