Atjaunojamo energoresursu enerģija ilgtspējīgai lauku attīstībai: nozīmīgas iespējamās sinerģijas, kas lielākoties netiek izmantotas

Kopsavilkums

I

Atjaunojamo energoresursu enerģiju iegūst no atjaunojamiem nefosiliem energoresursiem, kuri atjaunojas cilvēka dzīves laikā. Gan atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana, gan arī tās patēriņš ES palielinās, taču jāturpina strādāt, lai sasniegtu ES mērķi, proti, lai panāktu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā no 20 % 2020. gadā palielinātos vismaz līdz 27 % 2030. gadā. Atjaunojamo energoresursu enerģijas plašākai izmantošanai ir izšķiroša nozīme, lai ES samazinātu savas siltumnīcefekta gāzu emisijas nolūkā panākt atbilstību 2015. gada Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām. Atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana varētu arī mazināt ES atkarību no fosilā kurināmā un importētās enerģijas, tādējādi uzlabojot tās energoapgādes drošību. Ir pieejamas vairākas ES un dalībvalstu finansēšanas programmas, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un izmantošanu, un viens no ES finansējuma avotiem ir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

II

Revīzijas laikā mēs pētījām saikni starp atjaunojamo energoresursu enerģiju un lauku attīstību. Mēs pārbaudījām ES politikas satvaru atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā kopumā, kā arī to, kā šis satvars integrēts konkrētos lauku attīstības virzienos. Mēs vērtējām, vai regulējums, ko piemēroja, izlietojot lauku attīstībai atvēlēto finansējumu, bija izstrādāts un tika īstenots tā, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un ilgtspējīgu lauku attīstību.

III

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, mēs secinām, ka ir iespējamas sinerģijas starp atjaunojamo energoresursu enerģijas politiku un ELFLA, un tās varētu veicināt ilgtspējīgu lauku attīstību, taču līdz šim šīs sinerģijas lielākoties nav neizmantotas.

IV

Lai gan vairākos pētījumos ieteikts īstenot aktīvu pieeju, lai atraisītu potenciālās sinerģijas, mēs konstatējām, ka ES atjaunojamo energoresursu politika varētu būt precīzāk formulēta attiecībā uz nosacījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijas un lauku attīstības veiksmīgai sasaistei. Mēs atzīstam, ka atsevišķi instrumenti, kas piedāvāti atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas satvarā, varētu šo stāvokli uzlabot. Ne pašreizējais, ne arī ierosinātais bioenerģijas ilgtspējas regulējums (attiecas uz biomasas ražošanu un izmantošanu) nenodrošina pienācīgu pamatu, lai pietiekami aizsargātu lauku reģionus pret apzinātajiem vides un sociālekonomiskajiem riskiem un palielinātu lauku reģionu turpmākas ilgtspējīgas attīstības potenciālu.

V

Īpašajam finansējumam, kas pieejams lauku attīstībai, var būt zināma nozīme, lai sasniegtu ES un dalībvalstu mērķus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, bet tam jābūt aspektam, kas papildina ES lauku reģionu ilgtspējīgu attīstību. Taču Komisija šai sakarā nav sniegusi pietiekamu precizējumu vai norādes, kā arī nav noteikusi, kā ELFLA būtu jāpapildina ES un dalībvalstu pašreizējās finansēšanas shēmas. Šā iemesla dēļ lielākajā daļā apmeklēto dalībvalstu nebija piešķirta prioritāte tiem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, kuri varētu veicināt ilgtspējīgu lauku attīstību.

VI

Turklāt Komisijai nav visaptverošas informācijas par ELFLA finansējuma izlietojumu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2007.–2013. gada lauku attīstības plānošanas periodā, nedz arī par to, kāda ir šā finansējuma daļa ES kopējā finansējumā, kas izlietots attiecīgajā jomā. Turklāt informācija par to, kas panākts ar izlietotajiem līdzekļiem, arī ir ierobežota. Lai gan 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika veikti nelieli uzlabojumi, uzraudzības sistēmā joprojām vērojami trūkumi, kuru iemesls ir galvenokārt sarežģījumi plānošanas procesā, kā arī galveno rādītāju ierobežotais tvērums.

VII

Mūsu revidētajā projektu izlasē bija iekļauti gan tādi ieguldījumu projekti, kuri nodrošināja atjaunojamo energoresursu enerģijas piegādi trešām pusēm, gan arī projekti, kuru īstenošanas laikā tika saražota enerģija projekta īpašnieka vajadzībām. Lielāko daļu no pārbaudītajiem projektiem mēs uzskatījām par veiksmīgi īstenotiem, jo tiem bija pozitīva ekonomiskā un ekoloģiskā ietekme uz lauku attīstību. Taču dalībvalstu atlases procedūru nepilnību dēļ tika finansēti arī projekti, kuri nodrošināja ekonomisko ieguvumu projektu īpašniekiem, taču neradīja plašāku ietekmi lauku reģionos.

VIII

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, mēs sniedzam turpmāk minētos ieteikumus.

• Komisijai un dalībvalstīm, turpmāk izstrādājot atjaunojamo energoresursu enerģijas politiku un it īpaši sagatavojot integrētos valsts enerģētikas un klimata plānus, jāņem vērā situācija lauku reģionos un to vajadzības.
• Komisijai kopā ar abiem likumdevējiem jāizstrādā nākotnes politikas satvars bioenerģijas jomā, lai tiktu nodrošināti labāki aizsardzības pasākumi pret neilgtspējīgu biomasas ieguvi enerģijas ražošanai.
• Komisijai ir jāprecizē ELFLA atbalsta mērķis un uzdevums attiecībā uz ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijā.
• Saistībā ar ELFLA atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem Komisijai jāpieprasa dalībvalstīm savos uzlabotajos 2019. gada īstenošanas ziņojumos sniegt atbilstīgu informāciju par atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu īstenošanas rezultātiem.
• Komisijai kopā ar dalībvalstīm jānostiprina nepieciešamība piemērot attiecīgās atlases procedūras, lai sniegtu atbalstu tikai dzīvotspējīgiem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, kas nodrošina nepārprotamu ieguvumu ilgtspējīgai lauku attīstībai.

Ievads

Atjaunojamo energoresursu enerģija Eiropas Savienībā

01

Atjaunojamo energoresursu enerģija ir enerģija, kas ražota no atjaunojamiem nefosiliem energoresursiem, kuri atjaunojas cilvēka dzīves laikā. Atjaunojamie energoresursi ietver saules un vēja enerģiju, jūras enerģiju un hidroenerģiju, ģeotermālo enerģiju un bioenerģiju¹, ². Atjaunojamo energoresursu enerģijas galvenie veidi, attiecīgās tehnoloģijas un raksturīgie izmantošanas veidi redzami 1. attēlā.

02

Atjaunojamo energoresursu enerģijas plašākai izmantošanai ir izšķiroša nozīme, lai ES samazinātu savas siltumnīcefekta gāzu emisijas nolūkā panākt atbilstību 2015. gada Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām. Atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana varētu arī mazināt ES atkarību no fosilā kurināmā un importētās enerģijas, tādējādi uzlabojot tās energoapgādes drošību.

03

2015. gadā 26,7 % no ES saražotās primārās enerģijas ieguva no atjaunojamiem energoresursiem (sk. 2. attēlu). Atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas apjoms palielinājās no 120 Mtoe 2005. gadā līdz 205 Mtoe 2015. gadā (palielinājums par 71 %), savukārt primārās enerģijas ražošana, izmantojot lielāko daļu citu avotu, šajā periodā samazinājās gan absolūtā, gan arī relatīvā izteiksmē³.

04

2. attēlā arī redzams, ka biomasa (tostarp atkritumu bioloģiski noārdāmā frakcija) ir ievērojamākais atjaunojamais energoresurss ES — biomasa veido 63,3 % no kopējā ražošanā izmantotā atjaunojamo energoresursu apjoma. Tādējādi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm ir īpaši svarīga nozīme atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā. 2010. gadā 48,5 % (80,7 Mtoe) no ES saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas saražoja no mežsaimniecībā iegūtās biomasas, savukārt lauksaimniecībā iegūtā biomasa veidoja vēl 10,6 % (17.6 Mtoe)⁴.

Eiropas Savienības politikas satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā

05

ES pašreizējā politikas satvara atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā galvenais elements ir Atjaunojamo energoresursu direktīva. Direktīva ir daļa no ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma laikposmam līdz 2020. gadam⁵, kurā noteikti trīs ES mēroga mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam. Viens no šiem mērķiem paredz, ka 20 % no ES patērētās enerģijas jāražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus⁶. Direktīvā ir noteikti valstu mērķi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru patēriņā, kas ir no 10 % Maltā līdz 49 % Zviedrijā⁷. Direktīva arī paredz, ka 10 % enerģijas, ko izmanto transporta nozarē visās dalībvalstīs, jāiegūst no atjaunojamiem energoresursiem.

06

Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteikta prasība dalībvalstīm pieņemt valstu rīcības plānus atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAE), kā arī reizi divos gados ziņot Komisijai par panākto virzību uz savu mērķu sasniegšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Komisija, izmantojot šos atsevišķos ziņojumus, sagatavo progresa ziņojumu un sniedz pārskatu par atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas norisēm ES⁸.

07

Eiropadome 2014. gadā pieņēma jaunu klimata un enerģētikas satvaru, nosakot jaunus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Šie mērķi paredzēja, ka līdz 2030. gadam vismaz 27 % no ES patērētās enerģijas būtu jāiegūst no atjaunojamajiem energoresursiem⁹. Šai sakarā Komisija izstrādāja vairākus tiesību aktu priekšlikumus, it īpaši savā 2016. gada 30. novembra tiesību aktu kopumā “Tīra enerģija visiem eiropiešiem” (zināms arī kā “Ziemas tiesību aktu kopums”). Šajā tiesību aktu kopumā tika iekļauts priekšlikums pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu (šajā ziņojumā — “AED II priekšlikums”)¹⁰, un attiecībā uz šo tiesību aktu kopumu patlaban tiek īstenota likumdošanas procedūra.

08

Komisija savā AED II priekšlikumā ierosināja svītrot saistošos dalībvalstu mērķus. Tomēr tā prasīja, lai dalībvalstis sasniedz savus 2020. gada mērķus. Savā priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību¹¹ Komisija prasīja dalībvalstīm izstrādāt integrētus valstu enerģētikas un klimata plānus nolūkā nodrošināt, ka valstu centieni ir pietiekami vērienīgi un saskaņoti, lai sasniegtu ES mērķus.

09

Lai gan atjaunojamo energoresursu enerģija veido 26,7 % no ES saražotā enerģijas apjoma (sk. 2. attēlu), saskaņā ar Komisijas 2017. gada Progresa ziņojumu par atjaunojamo energoresursu enerģiju šādas enerģijas īpatsvars enerģijas patēriņā ES 2014. gadā sasniedza tikai 16 %. Šādas situācijas iemesls bija tas, ka vairāk nekā pusi no ES enerģijas patēriņa nodrošināja neto imports (galvenokārt gāze un jēlnafta)¹². Šajā ziņojumā arī noteikts, ka ES kopumā un lielākā daļa dalībvalstu sasniegs vai pārsniegs savus 2020. gada mērķus. Taču tiek prognozēts arī, ka Īrija, Luksemburga, Nīderlande un Apvienotā Karaliste savus valsts mērķus nesasniegs¹³.

Atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā

10

Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, kā arī lai sasniegtu savus valsts mērķus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, dalībvalstis ir īstenojušas dažādus politikas pasākumus. Tie ietver finanšu stimulus, piemēram, regulētus tarifus (RT) vai iepirkuma piemaksas (IP) un pasākumus, piemēram, kvotu saistības attiecībā uz tirgojamiem zaļajiem sertifikātiem. Bieži vien, it īpaši elektroenerģijas nozarē, šos instrumentus izmanto kopā. Siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē atbalsts galvenokārt balstīts uz ieguldījumu dotācijām un nodokļu stimuliem¹⁴.

11

Atjaunojamo energoresursu enerģija ir transversāla prioritāte, kas ir būtiska daudzās ES politikas jomās. ES nodrošina atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, īstenojot vairākas finansēšanas programmas. Cita starpā tās ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kā arī programma “Apvārsnis 2020” un LIFE programmas¹⁵.

12

Komisija nevarēja iesniegt aktuālu visaptverošu informāciju par kopējo finansiālo atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, kurš sniegts, īstenojot ES programmas vai dalībvalstu izveidotās valsts shēmas. Tikai Ecofys pētījumā “Subsīdijas un izmaksas ES enerģētikas nozarē”¹⁶ sniegtas aplēses par ikgadējām subsīdijām atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam. Saskaņā ar šiem datiem 99,4 miljardi EUR publisko līdzekļu, galvenokārt no dalībvalstu budžeta, tika izlietoti, lai sniegtu atbalstu ES enerģētikas nozarei 2012. gadā, un no šīs summas 40,32 miljardi EUR tika piešķirti atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarei. Atjaunojamo energoresursu nozarei piešķirtā atbalsta veidi bija galvenokārt regulētie tarifi (23,8 miljardi EUR), iepirkuma piemaksas (6,4 miljardi EUR) un ieguldījumu dotācijas (4 miljardi EUR).

Atjaunojamo energoresursu enerģija Eiropas Savienības lauku attīstības politikas satvarā

13

ES tiesību aktos un politikas dokumentos tiek atzīta atjaunojamo energoresursu enerģijas iespējamā pozitīvā ietekme uz lauku attīstību. Atjaunojamo energoresursu direktīvā un AED II priekšlikumā minētas iespējas, ko sniedz atjaunojamo energoresursu enerģijas nozare nodarbinātības un reģionu attīstības jomā, “jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos”¹⁷.

14

Kopienas lauku attīstības stratēģiskajās pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam¹⁸ un Regulā (EK) Nr. 1698/2005¹⁹ šiem jautājumiem pievērsta vērība saistībā ar lauku attīstības politikas satvaru. Apsvērumi par atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un izmantošanu lauku apvidos tika plašāk iztirzāti tā dēvētajā veselīguma pārbaudē — kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu kopumā, par ko ES lauksaimniecības ministri vienojās 2008. gada novembrī. Šai sakarā viņi atzina atjaunojamo energoresursu enerģijas jautājuma risināšanu par vienu no sešiem jaunajiem uzdevumiem²⁰.

15

Plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam ES atbalstu lauku attīstībai, tostarp atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, sniedz saskaņā ar jaunu regulējumu. ELFLA ir kļuvis par vienu no pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Šis regulējums izstrādāts, lai nodrošinātu dažādo fondu labāku koordinēšanu nolūkā uzlabot stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020” īstenošanu²¹. Stratēģijas “Eiropa 2020” stratēģiskie mērķi ir izteikti 11 tematiskajos mērķos ESI fondu līmenī. Attiecībā uz ELFLA tie sadalīti sešās lauku attīstības prioritātēs un 18 prioritārajās jomās²² (sk. 3. attēlu). Mūsu viedoklis par jauno plānošanas procedūru izklāstīts īpašajā ziņojumā Nr. 16/2017 “Lauku attīstības plānošanai jābūt mazāk sarežģītai un vairāk uzmanības jāveltī rezultātiem”.

16

Uz atjaunojamo energoresursu enerģiju attiecas prioritārā joma 5C, kas paredz “sekmēt atjaunojamo energoresursu, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikas vajadzībām”. Tas nozīmē, ka ELFLA pasākumiem ar mērķi atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu pēc būtības jāatbilst prioritārajai jomai 5C.

17

Saskaņā ar lauku attīstības politiku investīciju atbalstam, ko sniedz atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai, piemēro Komisijas un dalībvalstu dalītas pārvaldības principu. Lauku attīstības programmas (LAP) izstrādā dalībvalstis un apstiprina Komisija. Pēc tam dalībvalstis, pamatojoties uz iesniegtajām programmām, izraugās projektus, kuriem tiks piešķirts finansējums.

Revīzijas tvērums un pieeja

18

Mēs pārbaudījām atjaunojamo energoresursu enerģijas satvaru kopumā, kā arī to, kā šajā satvarā integrēti lauku attīstības aspekti. Revīzijas galvenais jautājums bija šāds: “Vai ELFLA atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un ilgtspējīgu lauku attīstību?”

19

Mēs vērtējām, vai un kā atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas instrumenti ES un dalībvalstu līmenī ir aktīvi nodrošinājuši atbalstu lauku attīstībai. Bioenerģijai ir ļoti būtiska nozīme lauku apvidos, kur ir pieejama biomasa, piemēram, kultūraugi, dzīvnieku izcelsmes vai organiskie atkritumi un koksnes biomasa, taču ar bioenerģijas ieguvi ir saistīti arī vairāki vides un sociālekonomiskie riski (23.–41. punkts).

20

Mēs arī pārbaudījām lauku attīstības politikas satvaru un tā īstenošanu dalībvalstu līmenī, lai izvērtētu, vai ELFLA atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā patiešām veicināja ilgtspējīgu lauku attīstību (42.–81. punkts).

21

Ņemot vērā ESAO darbu šajā jomā²³, mēs uzskatījām, ka ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā veicina ilgtspējīgu lauku attīstību, ja tie nodrošina vienu vai vairākus šādus ieguvumus:

• labvēlīgu ietekmi uz vidi;
• lauksaimnieku un mežu īpašnieku ienākumu dažādošanu;
• darbvietas lauku uzņēmumos un to uzņēmējdarbības iespējas;
• jaunāku un labāku energoapgādes infrastruktūru un pakalpojumus lauku apvidos;
• jaunus ienākumu avotus, lai atbalstītu svarīgākos sabiedriskos pakalpojumus un infrastruktūru lauku apvidos.

22

Mēs veicām revīziju laikposmā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada maijam, vācot revīzijas pierādījumus no šādiem avotiem:

• dokumentu izskatīšana un pārrunas ar personālu Eiropas Komisijas četros ģenerāldirektorātos — Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD (AGRI), Enerģētikas ĢD (ENER), Vides ĢD (ENV) un Klimata politikas ĢD (CLIMA);
• revīzijas apmeklējumi piecās dalībvalstīs — Bulgārijā, Francijā (Lejasnormandija), Itālijā (Toskāna), Lietuvā un Austrijā. Šīs dalībvalstis tika izvēlētas tādēļ, ka uz tām attiecas 53 % no prioritārās jomas 5C plānotajiem izdevumiem, kā arī tādēļ, lai nodrošinātu līdzsvarotu ģeogrāfisko tvērumu. Mēs iepazināmies ar piecām attiecīgajām lauku attīstības programmām un citiem saistītajiem dokumentiem un iztaujājām personālu dalībvalstu lauku attīstības pārvaldības iestādēs, maksājumu aģentūrās un enerģētikas ministrijās. Mēs apmeklējām 29 vietas, kurās īstenoja 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas perioda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus, un iztaujājām projektu vadītājus (sk. II pielikumu); mūsu apmeklētie projekti bija saistīti galvenokārt ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtās, taču tie ietvēra arī vairākus atbalsta projektus, piemēram, mežu apsaimniekošanas projektus vai projektus ar mērķi veikt ieguldījumus šķeldas vai granulu ražošanas iekārtās;
• neliela aptauja sešās dalībvalstīs (Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā un Slovēnijā), kuras prioritārajai jomai 5C bija atvēlējušas vien nelielu daļu ELFLA finansējuma vai šādu finansējumu nebija piešķīrušas vispār. Mūsu mērķis bija noskaidrot šādas situācijas iemeslus;
• apspriežu sanāksmes ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Biomasas asociāciju (AEBIOM) un BirdLife, lai diskutētu par iespējamajiem ieguvumiem no bioenerģijas izmantošanas un tās radītajiem ilgtspējas apdraudējumiem.

Apsvērumi

Eiropas Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas satvarā varētu labāk izmantot iespējas, ko sniedz atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana lauku apvidos, vienlaikus mazinot ar to saistītos riskus

23

Šajā iedaļā mēs vērtējam, vai atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas satvars sekmē tādu potenciālo ieguvumu izmantošanu, ko piedāvā atjaunojamo energoresursu enerģija lauku apvidos, vienlaikus mazinot ar to saistītos vides un sociāli ekonomiskos riskus. Mēs pievērsāmies konkrēti bioenerģijai, jo tā ir atjaunojamo energoresursu enerģija, kas acīmredzami visciešāk saistīta ar lauku apvidiem.

Atjaunojamo energoresursu enerģijas sniegtās iespējas lauku attīstības jomā nav pietiekami izmantotas

Pētījumu rezultāti norāda uz atjaunojamo energoresursu enerģijas iespējamo pozitīvo ietekmi uz lauku attīstību, …

24

Vairāku pētījumu rezultāti norāda uz to, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus var īstenot, ņemot vērā vietējās intereses un veicinot ilgtspējīgu lauku attīstību²⁴. Piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģijas nozare var radīt tiešās darbvietas (piemēram, saistībā ar iekārtu ekspluatāciju un uzturēšanu), taču lielākā daļa pastāvīgo darbvietu ir netiešās darbvietas un tiek piedāvātas visā piegādes ķēdē (būvniecība, ražošana vai mežsaimniecība un lauksaimniecība biomasas gadījumā). Dažos gadījumos mūsu vērtēto pētījumu rezultāti parādīja, ka saules paneļu vai vēja ģeneratoru komponentu būvniecība spēja atjaunot darbību ražotnēs, kuras enerģijas ražošanai iepriekš netika izmantotas. Dažos pētījumos tika ziņots par inovācijām (piemēram, jaunu produktu, prakses un politikas izstrādi) lauku apvidos saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtām. Atjaunojamo energoresursu enerģija var būt jauns ienākumu avots ne tikai lauksaimniekiem vai mežu īpašniekiem, bet arī zemes īpašniekiem vai vietējām pašvaldībām. Turklāt lauku kopienas, ražojot enerģiju, var kļūt mazāk atkarīgas no tradicionālo kurināmo cenu svārstībām.

25

Taču, lai pēc iespējas palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas sniegtos ekonomiskos ieguvumus lauku apvidos, pētījumos uzsvērts, ka nepieciešama tāda pieeja lauku attīstības politikai, kura veiksmīgi pielāgota vietējiem apstākļiem un iespējām un kurā uzsvars likts uz lauku apvidu konkurētspēju. Šai sakarā jāņem vērā vairāki būtiski uzdevumi (sk. 1. izcēlumu).

26

Gūtā pieredze atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanā lauku apvidos Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā norāda uz to, ka, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un lauku attīstību, būtiska nozīme ir sadarbībai vietējā līmenī. Šādi piemēri galvenokārt saistīti ar meža biomasas izmantošanu²⁶. Šādu tā dēvēto bioenerģijas kopienu tipiskais modelis ietver biomasas ražotājus, mežrūpniecības nozaru pārstāvjus, vietējās pašvaldības un vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šīs ieinteresētās personas bieži vien sadarbojas ar konsultantiem vai pētniecības institūtiem.

…taču ES politika atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā varētu aktīvāk veicināt šo ieguvumu izmantošanu

27

Mēs konstatējām, ka ES pašreizējais politikas satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā varētu efektīvāk veicināt tādu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu īstenošanu, kuri nodrošina ieguvumus lauku apvidiem.

1. ES tiesību aktos un politikas dokumentos ir minēta atjaunojamo energoresursu enerģijas iespējamā pozitīvā ietekme uz lauku attīstību. Taču, lai gan Atjaunojamo energoresursu direktīvas apsvērumos ir minēta atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas ietekme uz lauku attīstību, direktīvas normatīvajā daļā nav konkrētu noteikumu par lauku attīstības veicināšanu.
2. Valstu rīcības plānos atjaunojamo energoresursu jomā un attiecīgajos progresa ziņojumos saistība starp atjaunojamo energoresursu enerģiju un lauku attīstību ir pieminēta reti. ELFLA reti tiek minēts kā finansējuma avots atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem. Ir acīmredzams, ka trūkst koordinācijas to dažādo ministriju starpā, kuru pārziņā ir atjaunojamo energoresursu enerģijas un lauku attīstības politika apmeklētajās dalībvalstīs.

28

Mūsu konstatējumus apstiprina pētījums “Atjaunojamo energoresursu enerģijas ietekme uz Eiropas lauksaimniekiem” (2011. gada decembris), kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), kura norāda, ka dalībvalstīm bija jāizstrādā stratēģijas, lai sasaistītu lauku attīstību ar centieniem izvērst atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, taču dalībvalstis to nav izdarījušas²⁷.

29

Tomēr dažās dalībvalstīs mēs atklājām labus piemērus stratēģijām atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, kurās ņemta vērā lauku dimensija (sk. 2. izcēlumu).

30

Deklarācijā, kas tika pieņemta 2016. gada septembrī Korkā notikušajā Eiropas konferencē par lauku attīstību²⁸, ieteikts izmantot “ietekmes uz lauku apvidiem izvērtēšanas mehānismus”, lai nodrošinātu, ka Savienības politikas dokumentos un stratēģijās tiek ņemts vērā “lauku apvidu potenciāls piedāvāt inovatīvus, iekļaujošus un ilgtspējīgus risinājumus”. Ietekmes uz lauku apvidiem izvērtēšana nozīmē to, ka tiek meklēti labākie risinājumi, kā īstenot politiku lauku apvidos, kā arī tiek nodrošināts, ka lauku apvidos tiek sasniegti taisnīgi politikas īstenošanas rezultāti²⁹. Komisija 2017. gada maijā paziņoja, ka tā sākusi attiecīgo pētījumu un dalībvalstu pieredzes izpēti. Šā darba rezultātus var izmantot, lai izstrādātu ietekmes uz lauku apvidiem izvērtēšanas mehānismu.

31

Komisija savos priekšlikumos tiesību aktu kopumam “Tīra enerģija visiem eiropiešiem” (sk. 7. punktu) ir ierosinājusi virkni noteikumu un instrumentu, kuri varētu palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas iespējamo pozitīvo ietekmi uz lauku attīstību.

1. Komisija uzskata, ka integrēti plāni klimata un enerģētikas jomā, kuri aizstātu valstu rīcības plānus atjaunojamo energoresursu jomā, ļautu labāk integrēt lauku apvidu un dažādo atbildīgo iestāžu problēmjautājumus un vienlaikus uzlabotu ziņošanas procedūras, izvairoties no pārklāšanās.
2. Regulā par pārvaldību³⁰ iekļauta prasība dalībvalstīm ņemt vērā visas ieinteresētās personas un labāk izmantot sinerģijas dažādās nozarēs.
3. Komisijas AED II priekšlikumā paredzēti noteikumi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienām³¹. To mērķis bija nodrošināt iespēju pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, izvairoties no nesamērīga sloga, kā arī paredzēt iespēju vietējām kopienām iesaistīties un palīdzēt izstrādāt īpašas stratēģijas, lai veicinātu atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai un tās izmantošanu, tādējādi atraisot potenciālu, kas piemīt lauku apvidiem.

Mēs uzskatām šos Komisijas priekšlikumus par lietderīgiem pasākumiem virzībā uz to, lai uzlabotu lauku dimensijas integrāciju ES politikā atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

Eiropas Savienības politikas satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā pilnībā nerisina jautājumus saistībā ar bioenerģijas radītajiem vides un sociālekonomiskajiem riskiem lauku apvidos

32

Bioenerģija nav ilgtspējīgas enerģijas sinonīms. Bioenerģijas ilgtspēja lielā mērā atkarīga no tā, kā biomasa tiek iegūta un izmantota. Biomasas ražošana un izmantošana var būt neilgtspējīga, piemēram, ja šīs darbības negatīvi ietekmē iedzīvotājus, vidi vai dabas resursus tādējādi, ka tiek apdraudēta nākamo paaudžu spēja nodrošināt savas vajadzības.

33

Bioenerģija ir atjaunojamo energoresursu enerģija, kas visciešāk saistīta ar lauku apvidiem. Izejvielas³², ko izmanto bioenerģijas ražošanai, gandrīz vienmēr iegūst lauku apvidos. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtās biomasas audzēšana un ieguve nodrošina iespējas dažādot lauku saimniecību ienākumus, radīt darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas, kā arī sniegt jaunus pakalpojumus lauku apvidos.

34

Kā redzams I pielikuma A1 un A2 attēlā, tradicionālo fosilo kurināmo aizstāšanai ar cieto biomasu, biogāzi vai biometānu piemīt potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šis potenciāls ir atšķirīgs, turklāt tas ir atkarīgs no lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā iegūtās biomasas ražošanas sistēmas, kā arī no biogāzes un biometāna ražošanas sistēmas.

35

Taču bioenerģija lauku apvidos var radīt arī vides un sociālekonomiskos riskus. Piemēram, zemes izmantošanas maiņa, intensīvāka mežu apsaimniekošana vai enerģētisko kultūraugu intensīva ieguve var samazināt bioloģisko daudzveidību, veicināt augsnes degradāciju vai ūdens noslodzi un piesārņojumu (sk. 3. izcēlumu). Koksnes biomasas sadedzināšana var radīt konkrētu kaitīgu gaisa piesārņotāju³³ augstākas emisijas, turklāt patlaban notiek diskusijas par to, vai koksnes biomasa patiešām nerada oglekļa emisijas (sk. A1 izcēlumu)³⁴. Mēs esam noteikuši 16 vides un sociālekonomiskos riskus, kas saistīti ar bioenerģijas ražošanu un izmantošanu (sk. 1. tabulu, kā arī I pielikuma A2 un A3 tabulu)³⁵. Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārstrādāšanai sagatavotajā Ietekmes novērtējumā par bioenerģijas ilgtspēju Komisija analizēja riskus, kas saistīti ar bioenerģijas ražošanu un izmantošanu³⁶.

36

ES spēkā esošajos tiesību aktos⁴¹ paredzēti ilgtspējas kritēriji attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem⁴². Tā kā šos kritērijus pieņēma 2009. gadā un grozīja 2015. gadā, notiek diskusijas par bioenerģijas ilgtspēju. Ņemot to vērā, Komisija tiesību aktu kopumā “Tīra enerģija visiem eiropiešiem” ierosināja ilgtspējas kritērijus, kas attiektos arī uz citiem bioenerģijas veidiem, piemēram, uz bioenerģiju, kura iegūta no cietajiem un gāzveida biomasas kurināmajiem, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ģenerācijai.

37

Komisijas priekšlikumā ietverti divu veidu ilgtspējas kritēriji:

1. kritēriji, kuri paredz konkrētas robežvērtības attiecībā uz biomasas degvielu ražošanu no lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtām izejvielām, kā arī
2. kritēriji, kuri prasa panākt siltumnīcefekta emisiju minimālo ietaupījumu dažādām iekārtām, kurās izmanto biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas.

38

Mēs pārbaudījām, vai un kādā mērā kritēriji aptver mūsu noteiktos riskus un vai ierosinātais regulējums⁴³ nodrošina atbilstīgu pamatu atjaunojamo energoresursu enerģijas ilgtspējīgai izmantošanai lauku apvidos.

39

Komisijas priekšlikumā iekļautie kritēriji nav saistošs nosacījums bioenerģijas laišanai tirgū; tie ir saistoši tikai tad, ja

1. bioenerģijas ražošanu uzskata par ieguldījumu atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā un nolūkā izmērīt atbilstību atjaunojamu energoresursu izmantošanas pienākumiem, un
2. lai noteiktu, kuriem enerģijas ražošanā izmantotiem biomasas veidiem var piešķirt finansiālu atbalstu.

40

Priekšlikums neaptver visus kultūraugus un to izmantošanas veidus, kā arī nav ņemti vērā vairāki iekārtu veidi (sk. A3 punktu). AED II priekšlikumā pilnībā bija ņemti vērā tikai trīs no mūsu noteiktajiem 16 riskiem, un divi riski bija ņemti vērā citos tiesību aktos; vēl 11 no šiem riskiem bija daļēji ņemti vērā. Riski, kuri netika ņemti vērā, galvenokārt ir saistīti ar lauksaimniecības prakses un meža apsaimniekošanas intensifikāciju, biomasas sadedzināšanu un piesārņotāju emisijām pārējos bioenerģijas aprites cikla posmos (sk. 1. tabulu, kā arī I pielikuma A2 un A3 tabulu). Mūsu sīki izstrādāta analīze un konstatējumi par 1. tabulā sniegto informāciju izklāstīti I pielikumā.

1. tabula

Ar bioenerģiju saistītie ilgtspējas riski, kuri ņemti vērā Komisijas AED II priekšlikumā

	Ilgtspējas riski	Vai risks ir ņemts vērā?
1) Bioloģiskās daudzveidības mazināšanās	1a)Iemesls — tieša zemes izmantošanas maiņa (piemēram, atmežošana, aizsargājamo teritoriju zudums)
	1b)Iemesls — intensīvāka lauksaimniecība prakse (piemēram, kultūraugu daudzveidības zudums)
	1c)Iemesls — intensīvāka meža apsaimniekošana
2) Augsnes degradācija	2a)Iemesls — tieša zemes izmantošanas maiņa (izraisa, piemēram, oglekļa zudumu augsnē, eroziju)
	2b)Iemesls — intensīvāka lauksaimniecības prakse (izraisa, piemēram, augsnes sablīvēšanos, augsnes auglības samazināšanos, eroziju)
	2c)Iemesls — intensīvāka meža apsaimniekošana (izraisa, piemēram, mežu augsnes auglības samazināšanos, iegūstot barības vielas — meža atliekvielas)
3) Ūdens noslodze un piesārņojums	3a)Iemesls — tieša zemes izmantošanas maiņa (piemēram, ūdens līdzsvara izmaiņas)
	3b)Iemesls — intensīvāka lauksaimniecības prakse (piemēram, atūdeņošana, mēslošana)
	3c)Iemesls — intensīvāka meža apsaimniekošana (piemēram, ūdens līdzsvara izmaiņas)
4) Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SGE)	4a)Iemesls — aprites cikla siltumnīcefekta gāzes, izņemot biogēno oglekli (piemēram, mēslošanas līdzekļu izmantošana, biomasas transportēšana, metāna noplūde no biogāzes ražotnēm)
	4b)Iemesls — netieša ietekme (piemēram, netieša zemes izmantošanas maiņa (ILUC), pārtikas kultūraugu audzēšanas pārvietošana, jaunāki meži)
	4c)Iemesls — biomasas dedzināšanas laikā radītās CO2 emisijas (biogēnās emisijas)
5) Gaisa piesārņojums	5a)Iemesls — biomasas dedzināšana (piemēram, cietās daļiņas, SO2 u. c.)
	5b)Iemesls — piesārņotāju emisijas pārējos bioenerģijas aprites cikla posmos (piemēram, biomasas transportēšana)
6) Sociālekonomiskie riski	6a)Biomasas neefektīva izmantošana (piemēram, kaskādes principa nepiemērošana, neoptimālas metodes, ko izmanto, lai no biomasas iegūtu enerģiju)
	6b)Konkurence ar pašreizējiem izmantošanas veidiem (piemēram, pārtikas ražošanu, papīra ražošanu, izmantojot koksni, un celulozes ražošanu)

Paskaidrojumi:

Risks ir ņemts vērā	Risks ir daļēji ņemts vērā	Risks nav ņemts vērā

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

41

Mērķu noteikšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā apvienojumā ar publiskā atbalsta shēmām bioenerģijai veicina bioenerģijas izmantošanu. Tas jo īpaši attiecas uz transporta un elektroenerģijas ražošanas nozari kopš 21. gadsimta sākuma. Daļu no šīs bioenerģijas importē — 2015. gadā ES importēja 34 % no granulu daudzuma un 9,5 % no bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko tā patērēja⁴⁴. Mēs uzskatām: ja netiek nodrošināti pietiekami aizsardzības pasākumi (pastāv zemi ilgtspējas kritēriji), ir riskanti veicināt bioenerģijas ražošanu un izmantošanu, AED II priekšlikumā paredzot vērienīgus atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķus apvienojumā ar finanšu stimuliem, jo tas ilgtermiņā var veicināt neilgtspējīgas biomasas intensīvāku izmantošanu. Tādējādi ierosinātais regulējums nenodrošina pienācīgu pamatu, lai maksimāli atraisītu lauku apvidu potenciālu ilgtspējīgas attīstības jomā.

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, paredzot izdevumus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, pietiekamā mērā neveicina lauku attīstības mērķu sasniegšanu

42

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu finansēt ieguldījumus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ar ELFLA starpniecību. ES lauku attīstības politika ir izstrādāta, lai ES lauku apgabaliem palīdzētu risināt plašu ekonomikas, vides un sociālo problēmu loku. Tādēļ ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, kas finansēti ar ELFLA starpniecību, noteikti būtu jānodrošina ieguvumi lauku apvidiem. Turpmākajās iedaļās mēs vērtējam, vai Komisija un dalībvalstis ir izstrādājušas un īstenojušas atbilstīgas stratēģijas un pasākumus un vai tās var pierādīt panākumus, kas gūti, izmantojot ELFLA atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai un ilgtspējīgai lauku attīstībai.

Jautājums par atjaunojamo energoresursu enerģiju nav pienācīgi ņemts vērā lauku attīstības plānošanā

43

ELFLA var atbalstīt projektus, kas veicina gan atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, gan arī ilgtspējīgu lauku attīstību. Lai veicinātu finansējuma lietderīgāku izmantošanu, ELFLA finansējumam atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā jābūt balstītam uz pārdomātu stratēģiju, kā arī šāds finansējums jāpiešķir atbilstīgi vajadzībām, kas ir pamatoti noteiktas un skaitliski izmērāmas. ELFLA finansējums arī jākoordinē ar citiem pieejamajiem finansējuma avotiem un citiem politikas instrumentiem, piemēram, ar valstu rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā.

44

Atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu finansējuma saņēmēji var atgūt daļu ieguldījumu izmaksu, pārdodot saražoto enerģiju par preferenciālu vai tirgus cenu vai uzlabojot savas darbības ekonomiskos rādītājus. Taču, ja ELFLA investīciju atbalsts tiek papildināts ar pievilcīgiem regulētiem tarifiem, pastāv pārmērīgas kompensēšanas risks, kā arī risks piešķirt nelikumīgu valsts atbalstu kā finansiālu priekšrocību saņēmējiem, — to apliecināja Komisijas veiktā revīzija Bulgārijā. Dažādas pieejas, kuras izmanto mūsu apmeklētajās dalībvalstīs, ir izklāstītas 4. izcēlumā.

Dažādu ES fondu plānotie kopējie izdevumi atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā nav zināmi

45

Nav pieejami visaptveroši dati par plānotajiem izdevumiem saistībā ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2014.–2020. gada plānošanas periodā — šādu datu nav nedz par ESI fondiem kopumā, nedz arī par ELFLA. ESI fondu 4. mērķis “pāreja uz mazoglekļa ekonomiku”, kuram plānotie izdevumi ir 44 814 miljoni EUR⁴⁵, ietver atjaunojamo energoresursu enerģijas jomu, taču tas ietver arī energoefektivitāti un ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti. Tāpēc Komisijai nav skaidras informācijas par ieguldījumiem, ko no ESI fondiem plānots novirzīt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai.

46

ELFLA nodrošināja aptuveni 11 % no ESI fondu piešķīrumiem 4. tematiskajam mērķim (aptuveni 5027 miljonus EUR⁴⁶), savukārt plānotie ELFLA izdevumi prioritārajai jomai 5C 2014.–2020. gada plānošanas periodā bija 798,9 miljoni EUR (sk. 4. attēlu). Taču šīs prioritārās jomas ieguldījumi ir paredzēti ne tikai atjaunojamo energoresursu enerģijai, bet arī citām bioekonomikas jomām, piemēram, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādei un izmantošanai.

47

No otras puses, dalībvalstis var īstenot projektus ar atjaunojamo energoresursu enerģijas komponentiem arī citās prioritārajās jomās (sk. 55.–58. punktu), un tas vēl vairāk sarežģī analīzi par ELFLA devumu atjaunojamo energoresursu enerģijas finansēšanā. Ņemot vērā aptaujas rezultātus (sk. 22. punktu), mēs konstatējām, ka, piemēram, Rumānija (sk. 6. izcēlumu) un Slovēnija prioritārajai jomai 5C nolēma piešķirt nelielu finansējumu vai nepiešķirt finansējumu vispār, jo šīs valstis uzskatīja, ka citas prioritārās jomas, piemēram, 2A, 3A, 6A vai 6B, bija tām piemērotākas. Nīderlande un Polija atbildēja, ka tās neplānoja ELFLA finansējumu atjaunojamo energoresursu enerģijai, jo tās uzskatīja, ka citi ESI fondi un to valsts programmas bija pietiekamas, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu lauku apvidos.

48

Plānošanas perioda vidū radušos izdevumu summa bija tikai 40,9 miljoni EUR (5,1 % no kopējā budžeta 800 miljonu EUR apmērā)⁴⁷. Būtiskā kavēšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas programmu īstenošanā var norādīt uz grūtībām prioritāro jomu plānošanā (sk. 55.–58. punktu), kā arī var būt saistīta ar kavēšanos, pieņemot lauku attīstības programmas, un laiku, kas vajadzīgs dalībvalstīm, lai izstrādātu jauno satvaru un pielāgotos tam.

Iespējas uzlabot saikni starp lauku attīstības programmās apzinātajām vajadzībām un pieeju atjaunojamo energoresursu enerģijas finansējumam

49

Komisijas stratēģiskās plānošanas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteikts, ka “stratēģijas aprakstā (intervences loģika) jāpamato lauku attīstības pasākumu izvēle, kopums un noteiktās prioritātes, pamatojoties uz SVID analīzes rezultātiem un noteiktajām vajadzībām. Stratēģijā jāpiešķir prioritāte dažādajām noteiktajām vajadzībām un jāpamato noteiktās prioritātes”. Šai sakarā Komisija pārskata dalībvalstu stratēģiskos apsvērumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu LAP apstiprināšanas posmā.

50

Komisija sniedz norādes dalībvalstīm ar darba grupu un uzraudzības komiteju starpniecību, kā arī, izmantojot kontrolsarakstus, norādes par pasākumiem (tā dēvētos pasākumu aprakstus) u. c., lai veicinātu lauku attīstības programmu izstrādi un īstenošanu. Taču pamatnostādnēs nav pievērsta īpaša vērība nedz atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas stratēģiskajiem apsvērumiem, nedz arī tam, kādiem jābūt ELFLA ieguldījumu rezultātiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, kā šādi ieguldījumi varētu radīt pievienoto vērtību lauku apvidos un kā ELFLA būtu jāpapildina pašreizējās finansēšanas shēmas ES un dalībvalstīs.

51

Mēs konstatējām, ka visās piecās mūsu pārbaudītajās lauku attīstības programmās bija iekļauti obligātie elementi saistībā ar mērķu noteikšanu, vajadzībām un stratēģiskajiem apsvērumiem attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, taču nevienā tām nebija iekļauta attiecīgo finanšu vajadzību visaptveroša analīze vai kvantitatīvi dati. Izņemot Austriju, apmeklētās dalībvalstis efektīvi neizmantoja savas noteiktās vajadzības un SVID analīzi, lai veidotu stratēģisko pieeju atjaunojamo energoresursu enerģijai to lauku attīstības programmās; šo dalībvalstu pieeja bija lielā mērā vispārīga. Citas nepilnības bija saistītas ar sākotnējo stratēģiju īstenošanu un īstermiņa izmaiņām (sk. 5. izcēlumu).

52

Komisijas pamatnostādnes un pārbaudes nenovērsa minētās nepilnības. Tās nenodrošināja skaidru un pamatotu stratēģiju izstrādi dalībvalstīs atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai lauku apvidos. Turklāt ELFLA pasākumu izvēle un to budžeta piešķīrumi ne vienmēr loģiski atbilda lauku attīstības programmās aprakstītajām iespējām un vajadzībām.

Atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas dažādo finansējuma avotu slikta koordinācija

53

Spēkā esošie tiesību akti⁴⁸ veicina efektīvu, lietderīgu un koordinētu dažādo ES fondu, it īpaši ESI fondu, īstenošanu. Par LAP ietvaros īstenotās intervences pamatojumu un fondu labas koordinācijas nodrošināšanu atbild galvenokārt dalībvalstis. Komisija sniedz atbalstu un norādījumus dalībvalstīm, pieņemot stratēģiskās pamatnostādnes, izplatot labu praksi un uzraugot programmu īstenošanu.

54

Izskatot izlasi, ko veidoja partnerības nolīgumi un lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, mēs konstatējām, ka dalībvalstis bija apzinājušas vairākus iespējamos finansējuma avotus un noteikušas vispārīgus demarkācijas principus un pasākumus, lai novērstu finansējuma dublēšanos. Taču mūsu izskatītajos stratēģiskajos dokumentos nebija papildu informācijas par ieguvumiem, ko varētu panākt, efektīvi koordinējot dažādos finansējuma avotus, kas paredzēti atjaunojamo energoresursu enerģijai. Nav veikta arī analīze par iespējamas aizstāšanas ietekmi vai par finanšu deficītu šajā jomā⁴⁹.

Atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas pasākumu grupēšana dažādās prioritārajās jomās

55

Kā skaidrots 14. un 15. punktā, 2014.–2020. gada lauku attīstības politikas satvars ir strukturēts atbilstīgi sešām prioritātēm, kuras sīkāk sadalītas 18 tematiskajās prioritārajās jomās (sk. 3. attēlu). Atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem ietver prioritārā joma 5C, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu enerģijas piegādi un izmantošanu.

56

Prioritārās jomas īsteno, veicot lauku attīstības pasākumus. 5. attēlā sniegti piemēri par pasākumu grupēšanu un 5. prioritātei noteiktajiem rādītājiem. Taču viens pasākums var attiekties uz vairākām prioritārajām jomām, prioritātēm un mērķiem.

57

Turklāt dalībvalstis var konkrētiem pasākumiem, kuri grupēti prioritārajā jomā 5C, noteikt sekundāru ietekmi, kas skar citas prioritārās jomas. Piemēram, fotoelementu paneļu uzstādīšanu uz jaunas klēts jumta, kas paredzēta saņēmēja ekonomisko rādītāju uzlabošanai, var vērtēt kā atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu (proti, prioritārajā jomā 5C) vai kā daļu no saimniecības modernizācijas projekta, uz ko attiecas prioritārā joma 2A (sk 3. attēlu), ar atjaunojamo energoresursu enerģijas komponentu, kuram ir sekundāra ietekme uz prioritāro jomu 5C.

58

Dalībvalstis nav saskaņoti grupējušas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas pasākumus un projektu veidus prioritārajās jomās (sk. 6. izcēlumu). Tas ietekmēs no ELFLA finansēto atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu uzraudzības un vērtēšanas efektivitāti (sk. 69.–71. punktu), it īpaši tādēļ, ka Komisija nav izdevusi papildu norādījumus par projektu saskaņotu grupēšanu prioritārajās jomās visās dalībvalstīs.

Uzraudzība un vērtēšana sniedz ierobežotu informāciju par finansējumu un ieguldījumu rezultātiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā

59

Ir vajadzīga informācija par lauku attīstībai paredzētā finansējuma efektivitāti un lietderību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, lai apliecinātu, kas ir sasniegts, izmantojot ES budžeta līdzekļus, un pārliecinātos, ka tie ir izmantoti racionāli. Turklāt uzraudzības un vērtēšanas informācija ir vērtīgs materiāls, lai uzlabotu lauku attīstībai paredzētā finansējuma efektivitāti un lietderību, virzot patlaban īstenoto programmu vadību, norādot uz iespējamiem uzlabojumiem un palīdzot veidot nākotnes politiku.

Atjaunojamo energoresursu enerģija 2007.–2013. gadā — kopīgais uzraudzības un novērtēšanas satvars (KUNS)

Trūkst visaptverošas uzraudzības informācijas par atjaunojamo energoresursu enerģiju atbilstīgi KUNS

60

Daudzas dalībvalstis (tostarp visas piecas mūsu apmeklētās dalībvalstis) pieņēma lēmumu izmantot ELFLA finansējumu, lai finansētu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus, sākoties 2007.–2013. gada plānošanas periodam. Tajā laikā nebija īpašu rādītāju, lai izvērtētu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu iznākumus vai rezultātus.

61

Situācija mainījās saistībā ar KLP veselīguma pārbaudi, kad atjaunojamo energoresursu enerģiju atzina par tā dēvēto jauno uzdevumu un dalībvalstis saņēma papildu finansējumu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem līdz plānošanas perioda beigām (2009.–2013. gads) (sk. 14. punktu). Šai sakarā dalībvalstīm tika prasīts uzraudzīt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu, kas finansēti atbilstīgi šim jaunajam uzdevumam, finansējuma izlietojumu un finansējuma saņēmēju skaitu. Taču tām nebija jāvāc dati par projektu rezultātiem, piemēram, par saražoto atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomu vai par uzstādīto jaudu. Šā iemesla dēļ ES līmenī nav visaptverošas informācijas par atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, kas finansēti no ELFLA 2007.–2013. gada periodā; pieejamie rādītāji attiecas tikai uz papildu finansējumu, kas izlietots atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā atbilstīgi KLP veselīguma pārbaudei.

62

Mēs pārbaudījām atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu datus (projektu skaitu, izmaksāto atbalstu), kurus iesniedza mūsu apmeklētās dalībvalstis, un četrās no apmeklētajām dalībvalstīm⁵¹ konstatējām vairākas neatbilstības starp Komisijai paziņotajiem datiem un mūsu aprēķiniem, kas tika veikti, pamatojoties uz dalībvalstu projektu datubāžu datiem. Iestādes nevarēja sniegt mums paskaidrojumus, un tas rada šaubas par KLP veselīguma pārbaudes datu pareizību un pilnīgumu.

63

Turklāt ES līmenī nav pieejama arī visaptveroša informācija par projektu skaitu, atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu vai uzstādīto jaudu. Tādēļ nav iespējams skaitliskā izteiksmē noteikt ELFLA ieguldījumu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanā lauku apvidos. Ja trūkst ticamas attiecīgās informācijas par atjaunojamo energoresursu enerģiju, nav iespējams izvērtēt minēto pasākumu efektivitāti šajā periodā, un joprojām nav skaidrs, uz kāda pamata dalībvalstis izstrādāja sadaļas par atjaunojamo energoresursu enerģiju to lauku attīstības programmās. Šie konstatējumi atbilst mūsu iepriekšējiem novērojumiem par uzraudzības datiem, kas attiecas uz ERAF un KF atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomai 2007.–2013. gada plānošanas periodā⁵².

KUNS programmu vērtējumos sniegta ierobežota informācija par atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta ietekmi uz lauku attīstību

64

DFS programmu īstenošana ar kavēšanos ir pastāvīga problēma, ko Palāta jau agrāk konstatējusi daudzās politikas jomās⁵³. Kavēšanās, īstenojot 2007.–2013. gada lauku attīstības programmas, jau atkal radīja neatbilstību starp finansējuma izlietojuma ciklu un ziņošanas prasību izpildes termiņiem. Šā iemesla dēļ vidusposma vērtējumiem pieejamie attiecīgie dati par atjaunojamo energoresursu enerģiju bija ierobežoti, lai gan neliels noderīgas informācijas apjoms tomēr tika iesniegts (sk. 7. izcēlumu). Daudzas dalībvalstis ar kavēšanos pabeidza savus ex post novērtējumus⁵⁴.

65

Mēs izskatījām ex post novērtējumus un konstatējām, ka tajos bija aprakstīti ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā (piemēram, izmantotie pasākumi), bet to ietekme uz ilgtspējīgu lauku attīstību ne vienmēr bija iztirzāta. Nebija veikta attiecīgā analīze, piemēram, par atjaunojamo energoresursu enerģijas nodrošināto labvēlīgo ietekmi uz lauku apvidiem, par ienākumu dažādošanu, darbvietu radīšanu, energoapgādes infrastruktūras uzlabošanu, pakalpojumiem lauku apvidos un citiem aspektiem.

66

Taču mēs atklājām arī vairākus labas prakses piemērus saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu vērtēšanu (sk. 7. izcēlumu).

Atjaunojamo energoresursu enerģija 2014.–2020. gadā — vienotā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (VUNS)

67

Jaunā 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības satvara mērķis ir panākt, ka lauku attīstības programmu īstenošana ir lielākā mērā nekā iepriekš orientēta uz rezultātiem. Šai sakarā VUNS⁵⁵ — lauku attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēma — piedāvā sīki izstrādātu kopīgu rādītāju kopumu, kas jāizmanto attiecībā uz prioritārajām jomām, kopā ar kopīgiem vērtēšanas jautājumiem, kuriem jārod atbildes nākotnē, lai izvērtētu lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus, kā arī lauku attīstības politikas intervences pasākumu ietekmi, efektivitāti, lietderību un nozīmi.

68

Saskaņā ar VUNS ir jāsniedz uzraudzības informācija par “ieguldījumu kopsummu atjaunojamās enerģijas ražošanā” (mērķa rādītājs T 16) un par “atbalstītajos projektos saražotajiem atjaunojamajiem energoresursiem” (papildinošs rezultātu rādītājs R 15). Dalībvalstis var noteikt papildu iznākuma rādītājus konkrētiem pasākumiem, un Komisija apliecināja, ka desmit dalībvalstis vai reģioni⁵⁶ ir nolēmuši to darīt. Taču lielākā daļa no šiem papildu rādītājiem, kuri attiecas uz konkrētiem pasākumiem, prioritārajai jomai 5C bija ieguldījuma rādītāji, piemēram, publiskie izdevumi, vai iznākuma rādītāji, piemēram, finansējuma saņēmēju skaits, atbalstīto projektu vai darbību skaits. Tātad šie rādītāji nevar nodrošināt pietiekamu pamatu, lai izvērtētu lauku attīstības programmu atjaunojamo energoresursu enerģijas komponenta rezultātus, tādēļ nav iespējams veicināt orientāciju uz rezultātiem⁵⁷.

69

Papildu sarežģījumus rada tas, ka informāciju par darbības rezultātiem vāc tikai prioritāro jomu līmenī⁵⁸. Tādējādi ELFLA projekti, kas grupēti prioritārajā jomā 5C, nesniedz visaptverošus datus par atjaunojamo energoresursu enerģiju lauku apvidos, jo daži projekti var būt netieši saistīti ar atjaunojamo enerģiju (piemēram, meža apsaimniekošanas projekti), taču var būt grupēti prioritārajā jomā 5C, savukārt citi projekti var būt novērtēti kā tādi, kuriem ir sekundāra ietekme uz prioritāro jomu 5C, un tādēļ tie atbalstīti citās prioritārajās jomās, piemēram, 2A, 3A, 6A, 6B u. c. Šā iemesla dēļ informācija par “ieguldījumu kopsummu atjaunojamās enerģijas ražošanā” (mērķa rādītājs T 16) parādīs vienīgi to, kuri projekti grupēti prioritārajā jomā 5C, taču neradīs vispārīgu priekšstatu par visiem ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā lauku apvidos.

70

Cits rādītājs, proti, rezultātu rādītājs R 15 — “atbalstītajos projektos saražotie atjaunojamie energoresursi” — ir noteikts, lai aptvertu visus atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus. Taču Komisijas pamatnostādnēs teikts, ka datus šim rādītājam vērtētājiem vajadzētu vākt dažādos veidos, piemēram, izmantojot ES un valstu statistikas apsekojumus. Tādējādi datu salīdzināmība ES līmenī ir atkarīga no vērtētāju izdarītās izvēles.

71

Lai gan Komisija pieņēma sīki izstrādātas pamatnostādnes, lai palīdzētu sagatavot ziņojumus un veikt vērtēšanu, VUNS rādītāju un prioritāro jomu savstarpējā saistība varētu radīt papildu slogu vērtētājiem, ietekmēt programmu vērtējumu kvalitāti un to salīdzināmību, kā arī, tāpat kā iepriekš, varētu veicināt kavēšanos. Ja ticama uzraudzības un novērtēšanas informācija nav pieejama galvenajos ziņojumu iesniegšanas posmos, dalībvalstis un Komisija nevar izmantot iespēju uzlabot atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas pasākumu īstenošanu.

Atjaunojamo energoresursu projekti apliecina savu potenciālu lauku attīstības jomā, lai arī atlases procedūrās un projektu īstenošanā ir nepilnības

72

Dalībvalstis atbild par lauku attīstības projektu atlasi, lai lauku attīstības pasākumus labāk orientētu uz ES prioritātēm un dalībvalstu mērķiem un stratēģijām. Lai to paveiktu, dalībvalstīm ir jānosaka un jāpiemēro skaidri, būtiski un objektīvi atbilstības un atlases kritēriji, kā arī objektīvas, taisnīgas un pārredzamas procedūras⁵⁹.

73

Atbilstības kritēriji ir projekta īstenošanā izpildāmās prasības, lai iegūtu tiesības saņemt ELFLA atbalstu. Šāda atbilstība ir nosacījums, kuru vērtē kā izpildītu vai neizpildītu. Atlases kritērijus dalībvalstis nosaka, lai par prioritāriem atzītu tos projektus, kuri vislabāk atbilst noteiktajām vajadzībām un lauku attīstības programmās paredzētajiem mērķiem. Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību⁶⁰, dalībvalstīm jāpiemēro atlases kritēriji arī gadījumos, kad ir pieejams pietiekams finansējums visiem apstiprināmajiem pieteikumiem. Šajā gadījumā šiem kritērijiem īpaši būtu jānodrošina, ka tiek izvēlēti dzīvotspējīgi projekti, kuri atbalsta atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un rada pievienoto vērtību lauku apvidos.

Lielākā daļa projektu bija radījuši labvēlīgu ietekmi atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas un lauku attīstības jomā

74

Mēs veicām dažādu veidu un lielumu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu revīziju (sk. II pielikumu). Projektu izlasē bija iekļauti gan tādi ieguldījumu projekti, kuri nodrošināja atjaunojamo energoresursu enerģijas piegādi trešām pusēm, gan arī projekti, kuru īstenošanas laikā tika saražota enerģija projekta īpašnieka vajadzībām.

75

Projektu, kuri nodrošināja enerģijas piegādi trešām pusēm, mērķis bija galvenokārt dažādot lauksaimniecības vai mežsaimniecības uzņēmumu ienākumus. Dažus projektus uzsāka un īstenoja MVU vai mikrouzņēmumi. Šāda veida sekmīgie uzņēmumi nodrošināja jaunus un atzinīgi novērtētus energoapgādes pakalpojumus privātām mājsaimniecībām un sabiedriskām ēkām lauku apvidos. Šie projekti labvēlīgi ietekmēja vidi, jo īpaši centralizēto siltumapgādes sistēmu gadījumā, jo tās kopumā ir energoefektīvākas un tām ir zemākas emisijas nekā individuālajām siltumapgādes sistēmām. Šie projekti arī ļāva projektu īpašniekiem izmantot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tie nodrošināja iespēju lauksaimniekiem un mežsaimniecības nozares pārstāvjiem, kas ir galvenie izejvielu piegādātāji vietējās biomasas piegādes ķēdē, dažādot savus ienākumus un uzturēt savus īpašumus (sk. 8. izcēlumu).

76

Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana arī prasa rūpīgu plānošanu, kā arī iekārtu uzstādīšanu un apkopi. Pieredze un zināšanas, kas iegūtas reģionā, ir vērtība tā turpmākai attīstībai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas un izmantošanas jomā, un ieguvumi var pārsniegt sākotnējos projekta ieguldījumus.

77

“Pašpatēriņa projekti” sniedza ieguvumus lauksaimniecības vai mežsaimniecības uzņēmumiem un pārtikas apstrādes uzņēmumiem, piemēram, nodrošinot energoapgādes drošību un pašpietiekamību, samazinot enerģijas izmaksas, uzlabojot finanšu rādītājus un samazinot oglekļa emisiju ietekmi. Šie projekti arī netieši veicināja ilgtspējīgu lauku attīstību, nodrošinot darbvietas un ienākumu gūšanas iespējas vietējiem iedzīvotājiem vai veicinot ekoloģiskās situācijas uzlabošanos reģionā (sk. 9. izcēlumu).

Taču dalībvalstu atlases procedūras nenodrošināja piemērotāko projektu atlasi, …

78

Dalībvalstu pienākums ir noteikt kritērijus projektu atlasei, lai nodrošinātu, ka finanšu resursi lauku attīstībai tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Mēs konstatējām, ka apmeklētās dalībvalstis ne vienmēr ievēroja šo principu.

79

Mēs pārbaudījām atlases kritērijus un procedūras 2014.–2020. gada plānošanas periodā un konstatējām, ka četras no piecām mūsu apmeklētajām dalībvalstīm⁶¹ bija izmantojušas atlases kritērijus, kas bija zināmā mērā būtiski, lai nodrošinātu, ka projekti, kuri veicināja atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un ilgtspējīgu lauku attīstību, tiktu atzīti par prioritāriem, — piemēram, projekti, kuriem bija jārada pozitīva ietekme uz ienākumu dažādošanu un vidi un uz vietējās ražotnēs ražoto un apstrādāto izejmateriālu (biomasas degvielu) izmantošanu, vai projekti, kuru īstenošanā tika ņemtas vērā vietējās stratēģijas vai iesaistīti vietējie iedzīvotāji. Taču šos centienus daļēji apdraudēja neefektīvas atlases procedūras. Mēs uzskatām, ka Austrija, Bulgārija, Itālija (Toskāna) un Francija (Lejasnormandija — attiecībā uz mežsaimniecības pasākumiem) bija izmantojušas mazprasīgas vērtēšanas sistēmas ar minimālām robežvērtībām, kuras varēja sasniegt, izpildot tikai vienu vai nedaudzus kritērijus.

… tādēļ tika izvēlēti daži tādi atjaunojamo energoresursu enerģijas projekti, kuri nodrošināja vien nelielu ieguvumu lauku apvidiem

80

Taču dalībvalstu atlases procedūru nepilnību dēļ var tikt finansēti arī projekti, kuri nodrošina ekonomisko ieguvumu projektu īpašniekiem, taču rada vien nelielu ietekmi lauku apvidos. Tieši šādu secinājumu var izdarīt attiecībā uz dažiem projektiem, kuri tika apmeklēti revīzijas laikā. Finansiālais atbalsts ne vienmēr tika izmantots, lai radītu darbvietas vai jaunas uzņēmējdarbības iespējas, lai uzlabotu saimniecību vai mežsaimniecības uzņēmumu situāciju vai lai sniegtu energoapgādes pakalpojumus lauku apvidu iedzīvotājiem (sk. 10. izcēlumu).

81

Mūsu veiktie projektu apmeklējumi apliecināja, ka daži atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu veidi var pozitīvi ietekmēt lauku attīstību, pamatojot ELFLA finansiālā atbalsta lietderību. Taču, ņemot vērā to, ka ir pieejamas arī vairākas citas atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmas, projektiem, kuri neveicina ne atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķa, ne vispārējā lauku attīstības mērķa sasniegšanu, ELFLA atbalstu piešķirt nevajadzētu.

Secinājumi un ieteikumi

82

ES tiesību aktos un politikas dokumentos ir uzsvērta iecere izmantot atjaunojamo energoresursu enerģijas iespējamo pozitīvo ietekmi uz lauku attīstību. Pētījumi apstiprina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijai var būt pozitīva ietekme uz ilgtspējīgu lauku attīstību, taču pastāv arī vides un sociālekonomiskie riski, kas ir saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas konkrētu veidu izmantošanu.

83

Revīzijas laikā mēs pārbaudījām atjaunojamo energoresursu enerģijas satvaru, liekot uzsvaru uz to, kā šajā satvarā integrēti lauku attīstības aspekti. Mēs arī pārbaudījām lauku attīstības politikas satvaru un tā īstenošanu dalībvalstīs, lai izvērtētu, vai ELFLA atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā patiešām veicināja ilgtspējīgu lauku attīstību.

84

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, mēs secinām, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piemīt ievērojams potenciāls veicināt ilgtspējīgu lauku attīstību, taču līdz šim šis potenciāls lielākoties palicis neizmantots.

85

Mēs konstatējām, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas lauku attīstības dimensija nav pienācīgi ņemta vērā Komisijas un dalībvalstu pašreizējā politikas satvarā. Šā iemesla dēļ atjaunojamo energoresursu enerģijas sniegtās iespējas lauku attīstības jomā nav pietiekami izmantotas. Komisija nesen ierosināja vairākas izmaiņas atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas satvarā, kas var uzlabot šo situāciju (24.–31. punkts).

1. ieteikums. Turpmākās atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas ietekmes uz lauku apvidiem izvērtēšana

Komisijai un dalībvalstīm, turpmāk izstrādājot atjaunojamo energoresursu enerģijas politiku, jāņem vērā lauku iedzīvotāju un ekonomikas situācija un vajadzības, jāapsver politikas iespējamā pozitīvā un negatīvā ietekme un jānodrošina, lai lauku apvidos varētu sasniegt taisnīgus politikas īstenošanas rezultātus.

Lai to nodrošinātu, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm jāizstrādā atbilstīgs mehānisms, kas varētu būt līdzīgs ietekmes uz lauku apvidiem izvērtēšanas mehānismam, kurš paredzēts 2016. gada Korkas deklarācijas 2.0 pirmajā politikas ievirzē.

Komisijai šis mehānisms jāievieš apspriežu procesā ar dalībvalstīm par integrētiem valstu enerģētikas un klimata plāniem, kuri jāpaziņo Komisijai līdz 2019. gada 1. janvārim, un jāsniedz dalībvalstīm norādes par to, kā šo mehānismu piemērot.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2019. gada beigas.

86

Turklāt tāda atjaunojamo energoresursu veida kā bioenerģija jomā, kas ir vistiešāk saistīta ar lauku apvidiem, iespējamie vides un sociālekonomiskie riski, ko var radīt tās izvēršana, nav pietiekami ņemti vērā Komisijas pašreizējā vai ierosinātajā politikas satvarā. Tādu faktoru kopums kā atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā izvirzītie mērķi, publiskā atbalsta shēmas un zemi ilgtspējas kritēriji attiecībā uz bioenerģiju var veicināt biomasas izmantošanu energoapgādes mērķiem, nepiedāvājot pietiekamas garantijas, lai nodrošinātu biomasas ilgtspējīgu ieguvi (32.–41. punkts).

2. ieteikums. Bioenerģijas ilgtspējas regulējuma uzlabošana

Komisijai kopā ar abiem likumdevējiem jāizstrādā nākotnes politikas satvars bioenerģijas jomā, lai tiktu nodrošināti pietiekami aizsardzības pasākumi pret neilgtspējīgu biomasas ieguvi enerģijas ražošanai. Satvarā jāņem vērā un jāmazina ilgtspējas riski, kas saistīti ar bioenerģijas izmantošanas veicināšanu, nosakot mērķus un paredzot finanšu atbalsta shēmas, kā arī jāpanāk, lai tiktu novērsti saistītie vides un sociālekonomiskie riski.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2020. gads.

87

Komisija nav sniegusi skaidras norādes par to, kā ELFLA atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomai varētu radīt pievienoto vērtību Eiropas līmenī un kā šim atbalstam būtu jāpapildina esošās ES un dalībvalstu finansēšanas shēmas. Tādēļ pastāv risks, ka ELFLA var kļūt par vēl vienu finansējuma avotu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomai, kas nepiešķir prioritāti lauku attīstībai.

88

Komisija izdeva vispusīgas pamatnostādnes dalībvalstīm par to lauku attīstības programmu izstrādi un īstenošanu. Taču daļēji tā iemesla dēļ, ka nebija skaidra redzējuma par ELFLA atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomai, apmeklētās dalībvalstis bija pieņēmušas tikai ļoti vispārīgu stratēģisku pieeju šīs jomas atbalstam, kā arī nebija pietiekamā mērā koordinējušas ELFLA atbalstu ar citiem dažādajiem ES un dalībvalstu finansējuma avotiem atjaunojamo energoresursu enerģijai, lai pēc iespējas palielinātu tā ietekmi uz lauku apvidiem. Turklāt mēs konstatējām, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pasākumi ES nebija konsekventi grupēti prioritārajās jomās, — tam nav būtiskākā nozīme, taču mēs uzskatām, ka šāda situācija var radīt problēmas, galvenokārt saistībā ar uzraudzību un vērtēšanu (49.–58. punkts).

3. ieteikums. Skaidras pamatnostādnes par ELFLA nozīmi saistībā ar atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā

Saistībā ar turpmākās lauku attīstības politikas izstrādi Komisijai ir jānosaka, kas jāsasniedz ar ELFLA ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, kā šie ieguldījumi varētu radīt pievienoto vērtību lauku apvidos un kā ELFLA būtu jāpapildina ES un dalībvalstu pašreizējās finansēšanas shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

Šai sakarā Komisijai jāizmanto attiecīgie labas prakses piemēri, kurus mēs konstatējām revīzijas laikā (sk. 7., 8. un 9. izcēlumu), kā arī līdzīga pieredze, kas aprakstīta ESAO pētījumā “Atjaunojamo energoresursu enerģijas sasaiste ar lauku attīstību” (sk. 1. izcēlumu).

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada beigas.

89

Lai uzlabotu ELFLA atbalsta izmantošanu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, Komisijai un dalībvalstīm ziņojumu sagatavošanas laikā izšķiroši svarīga ir būtiskas un ticamas informācijas pieejamība par uzraudzību un vērtēšanu. Taču, neņemot vērā dažus labas prakses piemērus, attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu nav pieejama visaptveroša uzraudzības un vērtēšanas informācija par ELFLA un citu ES fondu atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem (sk. 60.–65. punktu).

90

Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu Komisija izdeva pamatnostādnes, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot ziņojumus un veikt izvērtēšanu. Taču dalībvalstu atšķirīgās pieejas, nosakot projektu primāro un sekundāro ietekmi un grupējot pasākumus un projektu veidus, negatīvi ietekmēs uzraudzības un vērtēšanas efektivitāti. Galvenajiem rādītājiem, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu enerģijas jomu 2014.–2020. gada plānošanas periodā⁶³, ir visai neliela informatīvā vērtība šo rādītāju ierobežotā tvēruma un ar metodiku saistītu aspektu dēļ. Dalībvalstis varēja izmantot citus attiecīgos rādītājus, taču to darīja tikai dažas. Šādi ierobežojumi prasa papildu pūles no dalībvalstu vērtētāju puses un var veicināt nesaskaņotu ziņojumu sniegšanu ES mērogā un kavēšanos (sk. 67.–71. punktu).

91

Īpašajā ziņojumā Nr. 16/2017⁶⁴ mēs jau uzsvērām, ka Komisijai jānodrošina, lai uzlabotajos īstenošanas ziņojumos par 2019. gadu tiktu sniegta skaidra un visaptveroša informācija par programmu īstenošanas rezultātiem, un precīzāk jānosaka dažādu veidu rādītāji plānošanas periodam pēc 2020. gada.

4. ieteikums. Vienkāršāks un pamatotāks uzraudzības un vērtēšanas satvars

Saistībā ar ELFLA atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem Komisijai jāpieprasa dalībvalstīm savos uzlabotajos 2019. gada īstenošanas ziņojumos sniegt atbilstīgu informāciju par atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu īstenošanas rezultātiem. Šai informācijai jānodrošina iespēja Komisijai uzzināt, kāda daļa ELFLA finansējuma izmaksāta atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, kā arī noskaidrot uzstādīto enerģijas ražošanas jaudu vai šādu projektu īstenošanas rezultātā saražoto enerģijas apjomu.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada beigas.

92

Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai projektu atlase būtu orientēta uz ES prioritātēm un dalībvalstu mērķiem atbilstīgi to stratēģijai. Lai to paveiktu, dalībvalstīm jānosaka un jāpiemēro skaidri, būtiski un objektīvi atbilstības un atlases kritēriji, kā arī objektīvas, taisnīgas un pārredzamas procedūras. Komisija šai sakarā ir sniegusi norādes, piemēram, rīkojot seminārus un izdodot pamatnostādnes⁶⁵.

93

Mūsu apmeklētie projekti nodrošināja enerģijas ražošanu projektu īstenotāju pašpatēriņam vai trešo pušu energoapgādei vai netieši atbalstīja atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu (sk. 74.–77. punktu). Taču lielais budžets prioritārajai jomai 5C apvienojumā ar zemajiem īstenošanas rādītājiem (sk. 48. punktu) un neefektīvajām atlases procedūrām (sk. 78. un 79. punktu) rada risku, ka, lai izvairītos no atvēlētā finansējuma atcelšanas, ELFLA atbalsts tiks piešķirts atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, kuri nenodrošina nekādu acīmredzamu ieguvumu lauku apvidiem, kuros tie tiek īstenoti.

5. ieteikums. Efektīvāka projektu atlase, ņemot vērā lauku apvidiem radīto pievienoto vērtību un projekta dzīvotspēju

Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar lielo budžetu prioritārajai jomai 5C apvienojumā ar zemajiem īstenošanas rādītājiem un neefektīvajām atlases procedūrām, Komisijai kopā ar dalībvalstīm jānostiprina nepieciešamība piemērot atbilstīgas atlases procedūras, lai sniegtu atbalstu tikai dzīvotspējīgiem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, kas nodrošina nepārprotamu ieguvumu ilgtspējīgai lauku attīstībai.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada beigas.

Šo ziņojumu 2018. gada 10. janvāra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Phil WYNN OWEN.

Glosārijs un saīsinājumi

AEBIOM: Eiropas Biomasas asociācija

AED II priekšlikums: Eiropas Komisijas 2016. gada 30. novembra priekšlikums Atjaunojamo energoresursu direktīvai 2021.–2030. gada periodā.

Anaerobā sadalīšana: process, kura laikā organiskā viela, piemēram, dzīvnieku izcelsmes atkritumi vai pārtikas atkritumi, tiek sadalīti, lai ražotu biogāzi un bioloģisku mēslošanas līdzekli.

Aprites cikla izvērtējums (LCA): vairāku posmu procedūra, kuru veic, lai aprēķinātu produkta vai pakalpojuma aprites cikla ietekmi uz vidi.

Atjaunojamo energoresursu direktīva (AED): Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

Atjaunojamo energoresursu energokopienas: mazais vai vidējais uzņēmums vai bezpeļņas organizācija, kuras īpašnieki vai dalībnieki sadarbojas, lai veiktu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, sadali, uzglabāšanu vai piegādi.

Atjaunojamo energoresursu enerģija (AEE): enerģija, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, saules gaismas, vēja, biomasas un ģeotermiskā siltuma, kuri atjaunojas dabīgā veidā un cilvēka dzīves laikā.

Bioekonomika: tās ekonomikas nozares, kurās izmanto atjaunojamus bioloģiskus resursus no zemes un jūras, piemēram, kultūraugus, mežus, zivis, dzīvniekus un mikroorganismus, lai ražotu pārtiku, izejvielas un enerģiju.

Bioenerģija: no biomasas ražota enerģija.

Biomasa: lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija.

Centralizēta siltumapgāde vai centralizēta aukstumapgāde: termālās enerģijas sadale tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu veidā, izmantojot tīklu no centrālā enerģijas ražošanas avota uz daudzām ēkām vai novietnēm telpu vai rūpnieciskai apkurei vai dzesēšanai.

CO₂: oglekļa dioksīds.

Daudzgadu finanšu shēma (DFS): ES daudzgadu finanšu izlietojuma plāns, kurā tās politikas prioritātes izteiktas finansiālā izteiksmē. Tas attiecas uz septiņu gadu periodu.

EEG: vācu val.: Erneuerbare-Energien-Gesetz (Atjaunojamo energoresursu likums).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK): padomdevēja struktūra, kas Eiropas sabiedriski profesionālām interešu grupām un citām ieinteresētajām personām nodrošina formālu platformu, lai tās varētu paust savu viedokli par ES jautājumiem.

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA): Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ir paredzēts, lai ES lauku apgabaliem palīdzētu risināt plašu ekonomikas, vides un sociālo problēmu loku.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF): Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības. To panāk ar finansiālu atbalstu infrastruktūras izveidei un produktīviem ieguldījumiem darbvietu radīšanā, kas paredzēti galvenokārt uzņēmumiem.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi): Eiropas strukturālie un investīciju fondi ir piecu atsevišķu fondu grupa, kuru mērķis ir visā ES samazināt atšķirības starp reģioniem un kuru rīcībpolitiku nosaka saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas septiņu gadu budžeta periodu. Minētie pieci fondi ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Enerģētikas ĢD: Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts.

Enerģijas mērvienības

• toe — naftas ekvivalenta tonna — enerģijas daudzums, kas rodas, sadedzinot vienu tonnu jēlnaftas, aptuveni 42 GJ;
  ktoe — viens tūkstotis tonnu naftas ekvivalenta;
  Mtoe — miljoni tonnu naftas ekvivalenta;
• kW — kilovats;
• MWh/kWh – megavatstunda/kilovatstunda.

FE: fotoelektrisks.

ĢD: Eiropas Komisijas departamenti un dienesti jeb ģenerāldirektorāti (ĢD).

Iepirkuma piemaksas (IP): atbalsta shēma, kura paredz, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotu elektroenerģiju parasti pārdod elektroenerģijas tirgū un ražotāji saņem piemaksu papildus to saražotās elektroenerģijas tirgus cenai. IP var būt noteiktas (proti, nemainīgas neatkarīgi no tirgus cenām) vai nenoteiktas (proti, mainīgas atkarībā no tirgus cenu novērtējuma).

Ietekmes uz lauku reģioniem izvērtēšana: ietekmes uz lauku reģioniem izvērtēšanas mērķis ir izprast valdības politikas intervences pasākumu ietekmi un nodrošināt taisnīgus un godīgus politikas īstenošanas rezultātus lauku reģionos. Tās uzdevums ir rast labākos risinājumus, lai īstenotu politiku lauku reģionos.

Ilgtspējas kritēriji: kritēriju kopums attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas degvielām, kas noteikts AED un AED II priekšlikumā un kas saistīts ar zemes izmantošanas un mežu apsaimniekošanas praksi, siltumnīcefektu emisiju ietaupījumu un enerģijas pārveides efektivitāti, lai nodrošinātu bioenerģijas vides ilgtspēju.

Klimata politikas ĢD: Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts.

KLP veselīguma pārbaude: 2009. gadā KLP dažādās sastāvdaļas pārbaudīja un pielāgoja, lai KLP ievirzītu līdzsvarotā un videi labvēlīgā attīstībā. Šo pielāgojumu sauc par veselīguma pārbaudi.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP): tiesību akti un prakse, ko Eiropas Savienība ir pieņēmusi, lai nodrošinātu kopēju un vienotu politiku lauksaimniecības un lauku attīstības jomā.

Kopīgais uzraudzības un novērtēšanas satvars (KUNS): ES līmeņa uzraudzības un novērtēšanas sistēma lauku attīstībai 2007.–2013. gada plānošanas periodā. 2014.–2020. gada plānošanas periodā tā aptver abus KLP pīlārus (ELFLA un ELGF).

Kvotu saistības: atjaunojamo energoresursu minimālais īpatsvars energouzņēmumu, elektroenerģijas piegādātāju vai reizēm arī lielu elektroenerģijas patērētāju energoresursu struktūrā; to nosaka valsts, reģionālās vai vietējās pārvaldes iestādes.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts.

Lauku attīstības programma (LAP): dokuments, ko sagatavojusi dalībvalsts vai reģions un apstiprinājusi Komisija, lai reģionālā vai valsts līmenī plānotu un uzraudzītu lauku attīstības politikas īstenošanu.

LEADER: Kopienas virzīts vietējās attīstības mehānisms, lai mobilizētu un attīstītu lauku kopienas, īstenojot vietējās publiskās un privātās partnerības (vietējās rīcības grupas). Tas ir akronīms no franču valodas Liaison Entre Actions de Développement de lʼEconomie Rurale (latviešu val. — saiknes starp darbībām, kuras īsteno lauku ekonomikas attīstībai).

LIFE: franču val.: L’Instrument Financier pour l’Environnement ES finanšu instruments, ar ko atbalsta vides, dabas aizsardzības un klimata rīcības projektus visā ES.

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi.

Netieša zemes izmantošanas maiņa (ILUC): zemes pārveide, ko izraisa lauksaimnieciskās ražošanas pārvietošana, piemēram, ja lauksaimniecības zemi sāk izmantot, lai audzētu enerģētiskos kultūraugus, piemēram, kukurūzu, ziloņzāli vai vītolus, un pārtikas un lopbarības ražošana paplašinās tur, kur iepriekš bijusi nelauksaimnieciskā zeme, piemēram, meži, zālāji, kūdrāji, mitrāji un citas ar oglekli bagātas ekosistēmas. Šos zemju veidus pārveidojot par aramzemi, var palielināties CO₂ emisijas.

Oglekļa emisiju ietekme: siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas emitēts atmosfērā produkta vai darbības dzīves cikla laikā un ko izsaka oglekļa dioksīda ekvivalentos (CO₂ ekvivalenti).

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020”: ES pētniecības un inovācijas programma 2014.–2020. gadam.

Partnerības nolīgums: dokuments, kuru sagatavo dalībvalsts ar partneru līdzdalību un kurā noteikta dalībvalsts stratēģija, prioritātes un kārtība Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektīvai un lietderīgai izmantošanai. To apstiprina Komisija pēc novērtējuma un dialoga ar dalībvalsti.

Pašpatērētājs (atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs): aktīvs lietotājs, kurš patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kas saražota tā teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība.

Plānošanas periods: periods, kurā īsteno lauku attīstības politiku un kurš atbilst ES daudzgadu finanšu shēmai. Pašreizējais plānošanas periods aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam, un tas seko 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

Prioritārā joma 5C: prioritārā joma “atjaunojamo energoresursu enerģija” aptver plašu mērķu loku, kas ietver atjaunojamo energoresursu, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādes un izmantošanas veicināšanu bioekonomikas vajadzībām.

Prioritārās jomas: Eiropas Savienība ir apzinājusi sešas prioritātes lauku attīstības jomā. Tās savukārt ir iedalītas 18 prioritārajās jomās, lai sīkāk precizētu katras prioritātes mērķus un atvieglotu plānošanu.

Regulētie tarifi (RT): atbalsta shēma, kas paredz noteiktas elektroenerģijas cenas, ko maksā atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem par katru enerģijas vienību, kas saražota un ievadīta elektroenerģijas tīklā. RT samaksu garantē noteiktā termiņā, kas bieži vien saistīts ar attiecīgā atjaunojamo energoresursu enerģijas projekta saimnieciskās darbības laiku (parasti 10–25 gadi).

Siltumnīcefekta gāzes (SEG): gāzes, kas Zemes atmosfērā darbojas kā sega, kura notur siltumu un līdz ar to sasilda Zemes virsmu, radot tā dēvēto “siltumnīcefektu”. Galvenās siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa dioksīds (CO₂), metāns (CH₄), dislāpekļa oksīds (N₂O) un fluorētas gāzes (HFC, PFC, SF₆ un NF₃).

SVID analīze: metode, ko izmanto lauku attīstības programmās, lai noteiktu organizācijas vai reģiona stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudus.

Trialogs: trīspusējas sanāksmes, kurās piedalās Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji un kurās apspriež tiesību aktu priekšlikumus. Šādu sanāksmju mērķis ir panākt vienošanos par grozījumu kopumu, kas pieņemams gan Padomei, gan Parlamentam. Komisija veic starpnieka funkciju, lai sekmētu vienošanos likumdevēju starpā.

Valsts atbalsts: dalībvalstu sniegts atbalsts, kas nodrošina tā saņēmējiem ekonomisku priekšrocību. Tas var būt tiešs finansiāls atbalsts vai netiešs atbalsts, piemēram, nodokļu atvieglojumi, labāki nosacījumi zemes iegādei vai nomai, aizdevuma vai garantijas piešķiršana, lai saņemtu bankas aizdevumu ar labākiem nosacījumiem nekā parastā tirgus likme u c.

Vides ĢD: Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts.

Vienota uzraudzības un novērtēšanas sistēma (VUNS): daļa no KUNS — ar lauku attīstību saistītie noteikumi un procedūras (KLP II pīlārs).

VRPAE: valsts rīcības plāns atjaunojamo energoresursu jomā saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas (AED) 4. pantu.

Zaļais sertifikāts: tirgojama prece, kas apliecina, ka konkrētā enerģija saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF): viena no nozarēm, kuru ņem vērā, sagatavojot siltumnīcefekta gāzu pārskatu, un kura ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaisti, kas rodas tiešas cilvēka darbības izraisītas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībās. Līdzīgi kā citas ekonomikas nozares, zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ietekmē globālo oglekļa ciklu. Darbības, kas iekļautas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarē, var palielināt vai samazināt siltumnīcefekta gāzes atmosfērā, negatīvi (piemēram, atmežošana) vai pozitīvi (piemēram, apmežošana un mežu atjaunošana) ietekmējot klimata pārmaiņas.

Revīzijas darba grupa

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Phil Wynn Owen un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis Samo Jereb, un viņam palīdzēja biroja atašejs Jerneja Vrabic, atbildīgais vadītājs Michael Bain, revidentu pamatgrupa — Ramona Bortnowschi un Els Brems, kā arī revidenti Roussalia Nikolova, Anžela Poliulianaitė, Maria Eulàlia Reverté i Casas, Frédéric Soblet, Pekka Ulander un Jolanta Žemailaitė. Lingvistisko atbalstu sniedza Miroslava Chakalova-Siddy un Richard Moore, bet sekretāra uzdevumus pildīja Terje Teppan-Niesen.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-872-9220-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/40528	QJ-AB-18-002-LV-N
HTML	ISBN 978-92-872-9204-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/366253	QJ-AB-18-002-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni:
  • 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: http://europa.eu

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: https://op.europa.eu/lv/web/general-publications/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. http://europa.eu/contact).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.