Īpašais ziņojums
Nr.13 2018

Vēršanās pret radikalizāciju, kas ved uz terorismu: Komisija risināja dalībvalstu vajadzības, tomēr koordinēšanā un izvērtēšanā bija daži trūkumi

Par ziņojumu Radikalizācija ir parādība, kad cilvēki seko idejām, kuru rezultātā tie varētu veikt teroraktus. Komisija atbalsta dalībvalstu centienus apkarot radikalizāciju, piemēram, apmainoties ar labu praksi. Šim nolūkam tā izmanto dažādus ES fondus. Mēs pārbaudījām, vai Komisija labi pārvalda savu atbalstu. Mēs konstatējām, ka Komisija risināja dalībvalstu vajadzības un veicināja sadarbību ar tādām būtiskām iniciatīvām kā, piemēram, Radikalizācijas izpratnes tīkls. Tomēr Komisijas veiktajā radikalizācijas novēršanas darbību kopējā koordinācijā bija daži trūkumi, un tie bija arī tās atbalsta efektivitātes novērtēšanas sistēmā. Tādējādi mēs sniedzam vairākus ieteikumus Komisijas īstenotās koordinācijas uzlabošanai, lai tā varētu gūt maksimālu labumu no potenciālajām sinerģijām, un rezultātu novērtēšanas sistēmas uzlabošanai.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atbild par valsts drošību, tostarp par cīņu pret terorismu. Tām ir jāizstrādā un jāievieš valsts līmeņa pasākumi ar mērķi vērsties pret radikalizāciju, t. i., parādību, kad cilvēki seko ekstrēmisma ideoloģijai un uzvedības modeļiem, kuru rezultātā viņi varētu veikt teroraktus. Tā kā radikalizāciju izraisa vairāki faktori, problēmas risināšanai parasti tiek izvērsts plašs profilaktisku pasākumu spektrs. Komisijas uzdevums ir atbalstīt dalībvalstu centienus un palīdzēt ar labas prakses apmaiņu. Šim nolūkam Komisija izmanto arvien vairāk dažādu ES fondu.

II

Revīzijā mēs pārbaudījām, vai Komisija labi pārvalda savu transversālo atbalstu. Mēs īpaši novērtējām, vai

  1. Komisija sniedz dalībvalstīm atbilstīgu atbalstu;
  2. no dažādajiem ES fondiem finansētās darbības tiek koordinētas, lai sinerģijas radītu iespējami lielāku ieguvumu;
  3. Komisija ir ieviesusi sistēmu sniegtā atbalsta efektivitātes un atdeves novērtēšanai.
III

Kopumā mēs secinājām, ka Komisija risināja dalībvalstu vajadzības, tomēr koordinēšanā un novērtēšanā bija daži trūkumi.

IV

Komisija veicināja sadarbību starp dalībvalstīm ar tādām būtiskām iniciatīvām kā Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN), ES Interneta forums un Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkls.

V

Komisija koordinēja savu transversālo atbalstu, piemēram, saistībā ar darba programmu apstiprināšanu rīkojot apspriešanos starp ģenerāldirektorātiem. Tas nodrošināja Komisijas darbību sinerģijas. Taču, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, Komisijas darbību koordinācija joprojām varētu būt labāka. Piemēram, Komisijas pārskats par ES finansētajām darbībām šajā jomā neietver dalībvalstu pārvaldītās darbības, bet tas varētu būt noderīgi, lai potenciālās sinerģijas radītu iespējami lielāku ieguvumu. Mēs arī konstatējām, ka viena no galvenajām Komisijas iniciatīvām – Radikalizācijas izpratnes tīkls – pilnā mērā netika izmantota, lai izplatītu ES finansēto sekmīgo projektu rezultātus.

VI

Komisija nav pietiekami izstrādājusi sistēmu, ar kuru novērtē, vai tās atbalsts ir efektīvs un vai tas dod ieguldīto līdzekļu atdevi. Piemēram, vispārējos politikas mērķus tā nav pārvērtusi konkrētos un izmērāmos mērķos un tās izlietotajiem līdzekļiem nav piesaistīti rādītāji un mērķvērtības, kas izstrādātas, lai izmērītu, kā veicas ar radikalizācijas novēršanu.

VII

Turklāt konkrēto darbību sasniegumi bieži tiek mērīti darbības apmēra, nevis efektivitātes ziņā. Rezultātā pastāv risks, ka noderīga pieredze netiks izplatīta vai ņemta vērā, kad Komisija izstrādās darbības vai attīstīs turpmāko politiku.

VIII

Pamatojoties uz saviem konstatējumiem, ERP iesaka Komisijai

  1. uzlabot sistēmu radikalizācijas novēršanas darbību vispārējai koordinēšanai;
  2. palielināt praktisko atbalstu praktiķiem un politikas veidotājiem dalībvalstīs un
  3. uzlabot sistēmu rezultātu novērtēšanai.

Ievads

Eiropas Savienība atbalsta dalībvalstu centienus apkarot terorismu

01

Par savas valsts drošību atbild dalībvalstis1. Atkarībā no risku novērtējuma tās ir izstrādājušas dažādas pieejas terorisma apkarošanai. ES uzdevums ir gādāt par augsta līmeņa drošību2, atvieglojot informācijas apmaiņu, operatīvo sadarbību un dalīšanos ar zināšanām un pieredzi. 2005. gadā Padome pieņēma ES pretterorisma stratēģiju, kuras pamatā ir četri pīlāri3.

  1. Novēršana: vērsties pret cēloņiem, kas noved pie radikalizācijas un savervēšanas terorismā.
  2. Aizsardzība: aizsargāt iedzīvotājus un infrastruktūru ar drošākām robežām, labāku transportu un labāku kritisko infrastruktūru.
  3. Vajāšana: vajāt teroristus un veikt izmeklēšanu, kavējot plānošanu, ceļošanu un saziņu, sagraujot atbalsta tīklus un liedzot pieeju finansējumam un uzbrukuma materiāliem un saucot teroristus pie atbildības.
  4. Reaģēšana: sagatavoties teroristu uzbrukuma seku pārvarēšanai un mazināšanai.
02

Eiropas Drošības programmā4 ir izklāstīts, kā ES var atbalstīt dalībvalstis terorisma apkarošanā. Tās centrā ir radikalizācijas un ārvalstu kaujinieku teroristu (to, kas atgriežas Eiropā pēc pievienošanās teroristu grupām konflikta zonās) radīto draudu novēršana. Programmā uzsvērta vajadzība labāk aizsargāt iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru un pievērsties cīņai pret terorismu ārpus Eiropas Savienības. Tajā pasvītrots, cik svarīgi ir sodīt teroristus un viņu atbalstītājus un liegt viņiem piekļuvi finansēm, ieročiem un sprāgstvielām. Tajā arī minēta vajadzība uzlabot informācijas apmaiņu, lai izsekotu tos, kas iesaistīti teroristu darbībās.

03

Terorisma apkarošanā piedalās dažādas ES iestādes un struktūras. Komisijas paziņojumi dod ieguldījumu ES stratēģijā, ko Padome pieņēmusi secinājumu veidā. Komisija arī ierosina tiesību aktus terorisma apkarošanai; par tiem apspriežas un tos pieņem Eiropas Parlaments un Padome5. Komisija atbild par ES līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību un par savu dažādo ģenerāldirektorātu koordinēšanu un aģentūru uzraudzību saistībā ar dalībvalstīm sniegto atbalstu. Komisārs drošības savienības jautājumos strādā pirmā priekšsēdētāja vietnieka vadībā un atbalsta migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisāra darbu saistībā ar Komisijas drošības reakcijas uz terorismu nodrošināšanu. Padomes Terorisma apkarošanas koordinatora uzdevums ir pārbaudīt, kā kopumā tiek īstenota ES pretterorisma stratēģija, un nodrošināt, lai ES aktīvi iesaistītos cīņā pret terorismu.

Lai palīdzētu dalībvalstīm novērst radikalizāciju, Komisija izvērš plašu darbību spektru

04

Radikalizācijas novēršana ir būtisks komponents cīņā pret terorismu. Lielākā daļa personu, ko tur aizdomās par piedalīšanos Eiropā nesen notikušajos teroraktos, bija Eiropas iedzīvotāji, kas radikalizēti6. Paziņojumos par atbalstu dalībvalstīm saistībā ar vēršanos pret radikalizāciju, kas ved uz terorismu7, Komisija ņem vērā, ka radikalizācija parasti ir faktoru kombinācijas rezultāts. Nesenākajā Komisijas paziņojumā aprakstīts tīkls, ko veido sociālie centrbēdzes faktori (piemēram, marginalizācija un atstumtība) un ideoloģiskie centrtieces faktori (piemēram, vervētāji ļaunprātīgi izmanto reliģiskos diskursus, lai attaisnotu vardarbīgos aktus).

05

Komisija uzskata, ka dalībvalstu atbalsts to cīņā pret radikalizāciju ir daudzšķautnains un sarežģīts uzdevums, kuru var atrisināt tikai tad, ja kombinē darbības vairākās politikas jomās un apvieno ieinteresētās personas vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī8. Šīs darbības finansē dažādi fondi: Iekšējās drošības fonds, programma “Apvārsnis 2020”, programma “Tiesiskums”, Erasmus+ un Eiropas Sociālais fonds (ESF). Nevienam no šiem fondiem vēršanās pret radikalizāciju nav īpašs mērķis. Komisijas dažādās darbības pārvalda astoņi tās ģenerāldirektorāti, Eiropols, Eurojust un dalībvalstis (sk. pielikumu). Komisijas pieeja dalībvalstu atbalstam saistībā ar vēršanos pret radikalizāciju ir parādīta 1. attēlā.

1. attēls

Kā Komisija palīdz dalībvalstīm novērst radikalizāciju

Avots: ERP.

06

No programmas “Apvārsnis 2020” sniedz dotācijas zināšanu apguvei par radikalizāciju. Starp pētāmajiem jautājumiem ir mūsdienu radikalizācijas tendences un visaptverošas pieejas izveide cīņā pret vardarbīgu radikalizāciju. Labas prakses apmaiņa notiek ar tādu iniciatīvu kā Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN) starpniecību (sk. 1. izcēlumu).

1. izcēlums

Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN)

Šo tīklu izveidoja 2011. gadā. Visā Eiropā tas saista praktiķus, tādus kā psihologi, skolotāji, sociālie darbinieki, policijas, cietuma un probācijas dienesta darbinieki, kuri tieši strādā ar tiem, kas var viegli pakļauties radikalizācijai, un ar tiem, kas jau ir radikalizēti. Tā mērķis ir palīdzēt un stiprināt tiešajā saskarsmē praktizējošos speciālistus (nevis politikas veidotājus un akadēmiķus) radikalizācijas apkarošanā vai vardarbīgo ekstrēmistu reintegrācijā. Šim nolūkam tīkls

  • veicina pieredzes apmaiņu, piemēram, sanāksmēs un konferencēs;
  • mudina izmantot atbilstošus praktiskos līdzekļus;
  • izplata informāciju un pieredzi.

RAN izcilības centrs nodrošina Radikalizācijas izpratnes tīklam koordināciju un atbalstu. Tas izmanto savas speciālās zināšanas, lai vadītu deviņas RAN darba grupas (tematiskās grupas, kurās praktiķi satiekas, lai apmainītos ar idejām, zināšanām un pieredzi), piedāvātu īpaši piemērotu atbalstu (piemēram, darbseminārus un mācību kursus) atsevišķām valstīm un izplatītu zināšanas un praksi. Centru vada līgumslēdzējs, un to finansē no Iekšējās drošības fonda policijas komponenta līguma, kas 2015.–2019. gadam bija noslēgts par 25 miljoniem EUR.

07

Teroristu propagandu tiešsaistē apkaro, piemēram, ES vienība ziņošanai par interneta saturu (ES IRU), kas atrodas Eiropolā, ES Interneta forums un Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkls (sk. 2. izcēlumu).

2. izcēlums

Teroristu propagandas apkarošana

ES vienība ziņošanai par interneta saturu (ES IRU)

Vienību izveidoja 2015. gada 1. jūlijā, un tā atrodas Eiropas Terorisma apkarošanas centrā (ECTC) Eiropolā. Tās 2017. gada budžets ir 4,5 miljoni EUR.

ES IRU uzdevums ir apkarot radikalizāciju un teroristu veikto vervēšanu tiešsaistē, uzrādot teroristisku saturu un brīdinot pakalpojuma sniedzējus, kas to uztur, tādus kā YouTube (Google), Microsoft, Facebook un Twitter; šim nolūkam izmanto vērtēšanu, kas ļaus tiem izlemt, vai izņemt šādu saturu. Pēc vienošanās ar dalībvalstīm vienības uzmanības centrā ir islāma teroristu propaganda, kas sniedzas pāri robežām.

ES IRU arī piedāvā speciālas zināšanas par interneta paziņojumiem dalībvalstu veiktās izmeklēšanas atbalstam un sniedz stratēģisku analīzi teroristu draudu identificēšanai.

ES Interneta forums

2015. gada decembrī Komisija izveidoja ES Interneta forumu, ko finansē no Iekšējās drošības fonda policijas komponenta. Ar sanāksmju un konferenču starpniecību Forums sasauc kopā valdības, Eiropolu, interneta uzņēmumus, terorisma apkarošanas koordinatoru, Eiropa Stratēģiskās komunikācijas tīklu un Radikalizācijas izpratnes tīklu. Tam ir divi mērķi:

  • samazināt teroristiska satura pieejamību tiešsaistē;
  • stiprināt pilsoniskās sabiedrības partneru spēju spēcīgāk paust efektīvus alternatīvus vēstījumus tiešsaistē.

Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkls

Tas ir tīkls, kurā ES dalībvalstu eksperti dalās ar labu praksi par stratēģisku komunikāciju. Tā konsultatīvā grupa sniedz valdībām padomus par komunikācijas stratēģijas izveidi un atbildes vēstījumu kampaņu sagatavošanu9. Iekšējās drošības fonda policijas komponents dotācijās sniedza 2,2 miljonus EUR, ar ko finansēja ekspertu darbību laikā no 2015. gada janvāra līdz 2017. gada septembrim.

08

Iekļaujoša un noturīga sabiedrība tiek veicināta ar projektiem, kurus finansē no Iekšējās drošības fonda policijas komponenta; šāda projekta piemērs ir STRESAVIORA (sk. 3. izcēlumu). Turklāt arī Erasmus+ un Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu mērķis ir stiprināt noturību, un tie ir adresēti nelabvēlīgā situācijā esošām kopienām. Kaut arī to mērķi ir daudz plašāki un tie nav konkrēti plānoti radikalizācijas novēršanai, šie projekti netieši palīdz to novērst.

3. izcēlums

STRESAVIORA

STRESAVIORA I iesaistīja pētniekus, kuri apzināja jauniešu vajadzību kļūt noturīgākiem, paust savu personisko viedokli, iesaistīties debatēs un aizstāvēt sevi. Tas ietvēra jauniešu tiešajā sociālajā vidē esošās personas (piemēram, vecākus, skolotājus un policistus), kuru izpratne bija jāpalielina.

STRESAVIORA II uzdevums ir ieviest noturības palielināšanas instrumentus, kuri tika izstrādāti projekta pirmajā posmā divās pilsētās katrā no piecām ES dalībvalstīm (Beļģijā, Francijā, Vācijā, Nīderlandē un Zviedrijā). Projekts attiecas uz visu veidu radikalizāciju (ne tikai islāmisko), un to varētu paplašināt, iekļaujot arī citas Eiropas daļas ar atšķirīgām vajadzībām. Projekts saņem finansējumu 0,7 miljonu EUR apmērā no Iekšējās drošības fonda policijas komponenta.

09

Komisija atbalsta dalībvalstis radikalizētu personu apzināšanā un rīcībā attiecībā pret tām, proti, tā atvieglo informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm (piemēram, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu). Tā arī atbalsta izejas stratēģiju izstrādi, lai palīdzētu cilvēkiem izrauties no radikalizētas vides un reintegrēties sabiedrībā; šim nolūkam izmanto rehabilitācijas līdzekļus un deradikalizācijas projektus, ko finansē no programmas “Tiesiskums”.

10

Valstīs, kas atrodas ārpus Eiropas, radikalizācijas problēmu risina gan ar īpašiem pretterorisma pasākumiem, gan ar integrāciju citos pasākumos. Tas ietver programmas, ko finansē no Eiropas attīstības fondiem, Erasmus+, Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta.

Revīzijas tvērums un pieeja

Revīzijas tvērums

11

Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir pienācīgi pārvaldījusi tās atbalstu dalībvalstīm saistībā ar vēršanos pret radikalizāciju, kas ved uz terorismu. Revīzijas mērķis bija rast atbildes uz turpmāk minētajiem jautājumiem.

  1. Vai Komisija sniedz dalībvalstīm atbilstīgu atbalstu?
    Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs vērtējām, vai Komisijas politikas mērķi un darbības bija izstrādātas tā, lai atspoguļotu dalībvalstu vajadzības.
  2. Vai no dažādajiem ES fondiem finansētās darbības tiek koordinētas, lai sinerģijas radītu iespējami lielāku ieguvumu?
    Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs vērtējām, vai Komisijas rīcībā bija procedūras, kas nepieciešamas atbalsta koordinēšanai.
  3. Vai Komisija ir ieviesusi sistēmu sniegtā atbalsta efektivitātes un atdeves novērtēšanai?
    Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs pārbaudījām, vai Komisija ir izveidojusi nepieciešamo rādītāju un ziņojumu sistēmu, lai novērtētu savas politikas efektivitāti un radīto pievienoto vērtību. Mēs arī pārbaudījām, vai atsevišķo darbību novērtējumi mērīja ne tikai darbību, bet arī efektivitāti.
12

Mēs koncentrējāmies galvenokārt uz laikposmu no 2014. gada, jo tas sakrīt ar Komisijas fondu un programmu 2014.–2020. gada finansēšanas periodiem.

13

Mūsu uzmanība lielākoties bija vērsta uz tām darbībām Eiropas Savienībā, kuru pamatmērķis bija novērst un apkarot radikalizāciju, bet mēs ņēmām vērā arī darbības ar plašākiem mērķiem, piemēram, nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālo iekļaušanu. Mēs nepārbaudījām informācijas sistēmas (piemēram, Šengenas Informācijas sistēmu) dalībvalstu informācijas apmaiņai par radikalizētu personu datiem.

Revīzijas pieeja

14

Revīzijas praktiskais darbs notika no 2016. gada novembra līdz 2017. gada martam. Mūsu apsvērumu pamatā bija šādi pierādījumu avoti:

  1. dokumentu caurskatīšana par rīcībpolitiku, procedūrām un darbībām saistībā ar atbalstu, ko radikalizācijas novēršanai sniedz dalībvalstīm;
  2. iztaujāšanas Komisijas ģenerāldirektorātos, kuri pārvalda ES fondus un instrumentus radikalizācijas novēršanai, kā arī RAN Izcilības centrā, ES IRU Eiropolā un Starptautiskajā terorisma apkarošanas centrā (organizācija, kas sekmē pretterorisma zināšanu un ideju apmaiņu);
  3. aptauja, kuru nosūtījām terorisma apkarošanas kontaktpunktiem visu dalībvalstu pastāvīgajās pārstāvniecībās Eiropas Savienībā. Uz aptauju atbildēja 15 kontaktpunkti (no 28) jeb 54 % respondentu. Aptaujā bija iekļauti jautājumi par dalībvalstīm sniegtā atbalsta atbilstīgumu, pievienoto vērtību un problēmām;
  4. valsts iestāžu apmeklējumi Beļģijā un Francijā, lai novērtētu saņemtā atbalsta atbilstīgumu un pievienoto vērtību.

Apsvērumi

Atbalsts ir atbilstīgs un labi izstrādāts

15

Mēs pārbaudījām Komisijas politikas sistēmu, lai novērtētu, vai tā risina dalībvalstu vajadzības un vai sistēmā ir kādi pārrāvumi. Mēs arī pārbaudījām, vai darbības tiek plānotas tā, lai dotu dalībvalstīm ieguvumu no Eiropas līmeņa darbībām.

Komisija risināja dalībvalstu vajadzības ar dažiem izņēmumiem

16

Dalībvalstu politikas veidotāji var informēt Komisiju par jomām, kurās tām vajadzīgs atbalsts radikalizācijas novēršanai. Tas tiek darīts dažādās sanāksmēs, tīklos un dokumentos (piemēram, Padomes Terorisma darba grupā, terorisma novēršanas politikas veidotāju tīklā, ko izveidoja 2017. gada februārī, un Padomes secinājumos) vai arī ES fondiem paredzēto darba programmu apstiprināšanā. Mēs konstatējām, ka tad, kad Komisija izstrādāja politikas satvaru radikalizācijas novēršanai, tā ņēma vērā dalībvalstu politikas veidotāju paustās vajadzības (sk. 4. izcēlumu).

4. izcēlums

Piemēri gadījumiem, kad Komisija ņēma vērā dalībvalstu paustās vajadzības

2015. gada novembrī dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministri izmantoja Eiropas Savienības Padomes secinājumus, lai uzsvērtu, ka dalībvalstīm ir vajadzīgs Komisijas atbalsts radikalizācijas novēršanai cietumos. Komisija atbildēja ar 2016. gada paziņojumu “Atbalsts tādas radikalizācijas novēršanai, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu”, kurā uzmanība bija vērsta arī uz radikalizāciju cietumos.

Pēc teroraktiem Parīzē un Dānijā 2015. gada sākumā ES izglītības ministri 2015. gada martā izdeva Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību. Saskaņā ar šo deklarāciju 2016. gada paziņojums “Atbalsts tādas radikalizācijas novēršanai, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu” lielāku uzsvaru lika uz sociālās atstumtības novēršanu.

17

Tiklīdz atbilstoši mainīgajai draudu situācijai ir mainījušās dalībvalstu vajadzības, tā ir mainījies Komisijas atbalsts. Modificējot atbalstu, Komisija ņem vērā darbu, ko veic tādas Eiropas struktūras kā Eiropols, kas tai sniedz informāciju par draudiem dalībvalstīs (sk. 5. izcēlumu).

5. izcēlums

Reaģējot uz draudu situāciju, Komisijas atbalsts mainās

Reaģējot uz nesenajiem teroraktiem Eiropā un uz Eiropola analīzi, 2016. gada paziņojums “Atbalsts tādas radikalizācijas novēršanai, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu” izgaismoja draudus, ko rada ārvalstu teroristu kaujinieku atgriešanās (tie, kuri pamet savas mājas Eiropas Savienībā un ceļo uz citām valstīm, piemēram, uz konflikta zonām Sīrijā un Irākā, lai piedalītos teroristu kaujās vai apmācībās). Komisija pastiprināja atbalstu izejas stratēģiju izstrādāšanai, lai palīdzētu personām izrauties no radikalizētās vides un reintegrēties sabiedrībā.

18

Tā kā Komisija ņem vērā dalībvalstu paustās vajadzības, tās politikas satvars atbalstu dalībvalstīm koncentrē svarīgās jomās. Mūsu aptauja apstiprināja, ka lielākā daļa respondentu uztver Komisijas dažādās jomās sniegto atbalstu dalībvalstīm kā atbilstīgu (sk. 2. attēlu). Procentuāli atkarībā no jomas šādi atbildēja no 64 % līdz 80 % respondentu. Pielikumā parādīts, kā Komisija savā politikas satvarā ne tika vērsa atbalstu uz svarīgām jomām, bet arī izmantoja dažādus ES fondus, lai īstenotu darbības, kas praksē risina šo jomu problēmas.

2. attēls

Komisijas atbalsta atbilstīgums

Avots: Revīzijas aptauja, kas veikta dalībvalstu pastāvīgajās pārstāvniecībās Eiropas Savienībā.

19

Tomēr bija izņēmuma gadījumi, kad vajadzības netika pienācīgi risinātas.

  1. Beļģijas iestādes mūs informēja, ka galveno plašsaziņas līdzekļu (televīzijas, radio un preses) jautājums politikas satvarā nebija pietiekami aplūkots. Tās uzskatīja, ka ir svarīgi šo jautājumu politikas satvarā iekļaut, lai būtu vieglāk diskutēt par plašsaziņas līdzekļu lomu ne tikai saistībā ar pamudināšanu pamest Eiropu, lai cīnītos Sīrijā, bet arī saistībā ar sabiedrības polarizēšanu, kas var radīt spriedzi, kura ved pie radikalizācijas.
  2. Vajadzība izstrādāt izejas stratēģijas (sk. 5. izcēlumu) praksē netika pietiekami risināta. 2014. gadā Komisija izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus projektiem, kurus bija paredzēts finansēt no Iekšējās drošības fonda policijas komponenta. Šā konkursa mērķis bija risināt divas prioritātes: novērst radikalizāciju un izstrādāt izejas stratēģijas. Tomēr tika finansēti tikai tie projekti, kas attiecās uz pirmo mērķi – radikalizācijas novēršana, jo tie saņēma augstāku novērtējumu. Iekšējās drošības fonda policijas komponenta 2015. un 2016. gada darba programmās nebija turpmāku priekšlikumu konkursu izejas stratēģiju programmu izstrādei.

Atbalsts ir plānots tā, lai darbība Eiropas līmenī sniegtu ieguvumus dalībvalstīm

20

Komisija ne tikai pievēršas atbilstīgām jomām, bet arī izmanto ES fondus un instrumentus, lai dalībvalstīm sniegtu tādu atbalstu, ar kuru paredzēti ieguvumi, ko rada darbība Eiropas līmenī. Šāda atbalsta piemēri ir Radikalizācijas izpratnes tīkls (sk. 1. izcēlumu), ES Interneta forums, Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkls un ES vienība ziņošanai par interneta saturu Eiropolā (sk. 2. izcēlumu). Šīs tieši pret radikalizāciju vērstās iniciatīvas sekmē dalībvalstu sadarbību un nebūtu īstenojamas vispār vai arī ne tik efektīvi, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

21

Iekšējās drošības fonda policijas komponenta valstu programmas, ko pārvalda dalībvalstis, arī ir izstrādātas tā, lai darbība Eiropas līmenī dotu ieguvumu, un paaugstina valstu standartus attiecībā uz atšķirību mazināšanu, kā arī veicina sinerģijas starp dalībvalstīm. Īpašas darbības radikalizācijas novēršanai savās valstu programmās bija iekļāvušas 18 dalībvalstis. Beļģija, piemēram, finansēja projektus, kuru mērķis bija palielināt informētību par radikalizāciju cietumos, atbalstīt palīdzības tīklu nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm un finansēt mobilas multidisciplināras komandas vietējo iestāžu vajadzību analizēšanai un vietēju stratēģiju ierosināšanai.

Komisija veicina sinerģijas, bet koordinācija varētu būt labāka

22

Komisija aizvien aktīvāk atbalsta dalībvalstu vēršanos pret radikalizāciju. 14 no 15 mūsu aptaujas respondentiem (sk. 14. punktu) uzskatīja, ka Komisija rīkojas aktīvāk tagad nekā pirms pieciem gadiem. Komisijas daudzveidīgās darbības, kurās iesaistīti dažādi fondi, ko pārvalda astoņi ģenerāldirektorāti, un kuras attiecas uz dažādām politikas jomām (sk. 5. punktu), prasa efektīvu koordināciju. Tāpēc mēs pārbaudījām, vai Komisija koordinē savas darbības tā, lai pēc iespējas palielinātu sinerģijas. Mēs pārbaudījām, kādas ir dažādo ģenerāldirektorātu konsultēšanas procedūras pirms ES finansējuma piešķiršanas. Lai identificētu sinerģijas, mēs arī caurskatījām galvenās darbības, ko finansē no dažādiem ES fondiem, un pārbaudījām, vai Komisijai ir visaptverošs priekšstats par visām šīm pretradikalizācijas darbībām, jo tas ir vajadzīgs, lai gūtu maksimālu labumu no potenciālajām sinerģijām. Konkrēti, mēs pārbaudījām, vai Komisija pilnībā izmantoja Radikalizācijas izpratnes tīklu, piemēram, lai izplatītu ES finansēto darbību rezultātus.

Komisija veicina sinerģijas

23

Pielikumā uzskaitītās dažādās Komisijas darbības var risināt līdzīgus jautājumus. Kopš Komisija izrāda aizvien lielāku aktivitāti šajā jomā, rodas sinerģiju iespējas, īpaši tur, kur darbības saskaras. Turpmāk minēti piemēri.

  1. Iekšējās drošības fonda policijas komponenta līdzekļi, kas izmaksāti dalībvalstīm skolotāju apmācīšanai, varētu risināt līdzīgus jautājumus kā Erasmus+ projekti.
  2. No programmas “Tiesiskums” finansētie projekti cietuma darbinieku apmācībai un izpratnes vairošanai varētu risināt līdzīgus jautājumus kā Erasmus+ vai Iekšējās drošības fonda policijas komponenta projekti.
24

Komisijai ir vairākas procedūras koordinācijas atvieglošanai, un to mērķis ir pēc iespējas palielināt sinerģijas un izvairīties no atbalsta dublēšanās (sk. 6. izcēlumu).

6. izcēlums

Piemēri Komisijas procedūrām koordinācijas atvieglošanai

Procesā, kuru sauc par dienestu savstarpējo apspriešanos, dažādie ģenerāldirektorāti kopīgi strādā, lai apstiprinātu gada darba programmas, kurās noteiktas no ES fondiem finansējamās darbības. Dažās gada darba programmās prasīts, lai projekti papildinātu citas darbības. Turpmāk minēti piemēri.

  • Programmas “Tiesiskums” 2016. gada darba programmā bija prasīts, lai darbības nodrošinātu saskaņotību, papildināmību un sinerģijas ar darbībām, kuras atbalsta no citiem ES fondiem, ietverot Iekšējās drošības fonda policijas komponentu, Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”.
  • Iekšējās drošības fonda policijas komponenta 2016. gada darba programmā attiecībā uz Komisijas centralizēti pārvaldītām darbībām bija prasīts, lai projekti nodrošinātu papildināmību ar Eiropola darbībām.

Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus (procedūra, kurā aicina pieteikties projektu finansējumam) var būt prasība, lai pieteikumu iesniedzēji pierāda, ka nedublēs jau esošas iniciatīvas. Piemēram, Iekšējās drošības fonda policijas komponenta 2014. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus radikalizācijas novēršanai bija prasība pieteikumu iesniedzējiem pierādīt, ka priekšlikumi nedublē esošo darbu, projektus un iniciatīvas, tostarp Radikalizācijas izpratnes tīkla darbības.

25

Mēs pārbaudījām dažādu jomu darbības, kas finansētas no dažādiem fondiem. Konstatējām, ka Komisijas veiktā koordinācija ir nodrošinājusi sinerģijas starp šīm darbībām. Piemēram, Radikalizācijas izpratnes tīklu izmanto, lai izplatītu citu ES finansēto projektu rezultātus (sk. 7. izcēlumu). Citi piemēri ir sniegti 3. attēlā. Tajā parādītas vairākas darbības, kas finansētas no trim ES fondiem, un demonstrēts, ka sinerģijas pastāv gan fonda ietvaros, gan starp fondiem. Piemēram, Komisija izmantoja 7. pētniecības pamatprogrammu (pētniecības programma pirms “Apvārsnis 2020”), lai finansētu pētniecības projektu IMPACT10, kas izstrādā instrumentus radikalizācijas darbību vērtēšanai. Šos instrumentus izmantoja projektā STRESAVIORA, kuru finansēja no Iekšējās drošības fonda policijas komponenta. Pēc tam šis projekts tika paplašināts un izplatīts ar Erasmus+ finansētu projektu.

7. izcēlums

RAN Krājums – piemērs sinerģijai starp ES finansētajiem projektiem

Radikalizācijas izpratnes tīkla Pieeju un prakses veidu krājums, kas kopš 2014. gada tiek regulāri atjaunināts, ietver sīkas ziņas par Eiropas Savienībā bāzētiem radikalizācijas novēršanas projektiem, un šī informācija ir pārnesama citā kontekstā. Projekti ir prezentēti RAN darba grupas sanāksmē salīdzinošai izvērtēšanai, un tos ir apstiprinājusi RAN vadības komiteja. RAN Krājumā ir iekļauti 108 prakses veidi, tostarp 16 ES finansēti projekti.

3. attēls

Piemēri sinerģijām starp Komisijas darbībām radikalizācijas novēršanai

Avots: ERP.

Koordinācijā ir daži trūkumi

26

Kaut arī Komisija spēj apzināt un izmantot daudzus darbību krustpunktus, kopējā koordinācijā ir turpmāk minētie trūkumi.

  1. Par ES fondu plānošanu un ziņojumu sagatavošanu atbild dažādi ģenerāldirektorāti (sk. pielikumu). Piemēram, Izglītības un kultūras ĢD atbild par to projektu koordinēšanu, kurus finansē no Erasmus+, bet Tiesiskuma un patērētāju ĢD atbild par programmas “Tiesiskums” finansētajiem projektiem. Migrācijas un iekšlietu ĢD ir vadošais ģenerāldirektorāts, kura pārziņā ir Komisijas politikas satvara izstrāde un īstenošanas uzraudzība11. Tomēr līdz 2017. gadam nebija sistēmas visu ES pretradikalizācijas darbību koordinēšanai, lai apzinātu potenciālās sinerģijas starp fondiem.
  2. Tikai 2017. gadā Migrācijas un iekšlietu ĢD veica ES finansēto radikalizācijas novēršanas projektu kartēšanu. Tas nozīmē, ka līdz tam Komisijai nebija apkopota saraksta par pretradikalizācijas darbībām, kuras finansē no dažādiem ES fondiem. Un arī tad šis kartēšanas process iekļāva darbības, kuras Komisija pārvalda centralizēti, bet neiekļāva dalībvalstu pārvaldītās darbības, kas bija valstu programmās.
27

Iztaujāšanās, kas notika pie ES IRU darbiniekiem Eiropolā un Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkla darbiniekiem, tika apzinātas iespējas labāk koordinēt ES finansētās darbības.

  1. Eiropols pieļāva, ka labāku sinerģiju varētu panākt, ja atbildes vēstījuma kampaņu saturu un laika plānojumu pieskaņotu teroristisku materiālu izņemšanai no interneta.
  2. Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkls uzskatīja, ka gūtu labumu no piekļuves Eiropola analīzei par teroristiskās propagandas tendencēm (apmērā, kādā to pieļauj administratīvais nolīgums starp Komisiju un Eiropolu), kā arī no lielākas iesaistes ES finansētajā pētniecības projektā VOX-Pol12. Šī informācija tam ļautu sniegt valdībām labākus padomus par komunikācijas stratēģiju izstrādi un atbildes vēstījuma kampaņu sagatavošanu.

Nav pilnībā izmantots Radikalizācijas izpratnes tīkla potenciāls

28

Kaut arī Radikalizācijas izpratnes tīkla darbība Eiropas līmenī sniedz noderīgus ieguvumus, mēs konstatējām, ka praksē tā pievienotā vērtība nav maksimāla13.

  1. Radikalizācijas izpratnes tīkls varētu dot vairāk praktisku rezultātu, piemēram, analizējot praksi dalībvalstīs (tostarp veicot vairāk apmeklējumu uz vietas) un sagatavojot izsmeļošu salīdzinošu sarakstu par katrā dalībvalstī īstenoto pieeju. Komisijas 2014. gada paziņojumā “Radikalizācijas, kas rada terorismu [un vardarbīgu ekstrēmismu], novēršana” kā paraugprakses repozitorijs ir minēts RAN Krājums, kas pirmoreiz publicēts 2014. gadā. Tomēr RAN Krājuma ievadā teikts, ka iekļautie prakses veidi ir tikai informatīviem un ierosmes nolūkiem. Arī mēs konstatējām, ka ieraksti RAN Krājumā nesniedz pietiekamu informāciju par to, kā projekti tika finansēti, lai ļautu ieinteresētajām personām apzināt ES finansējuma potenciālos avotus projektu veidiem, kurus tās gatavojas īstenot.
  2. Komisija nav analizējusi iemeslus, kāpēc dažas valstis RAN izmanto mazāk nekā pārējās (sk. 4. attēlu). Izmantošanas atšķirību var skaidrot ar to, kā dažādas valstis uztver terorisma draudus, RAN ievirzi uz konkrētiem terorisma veidiem, tā augšupējo pieeju (t. i., politikas veidotāju informēšanu par praktiķu plāniem) vai to, ka sanāksmes galvenokārt notiek angļu valodā. Nav reģistrēts, kā laika gaitā ir mainījies dažādu dalībvalstu līdzdalības īpatsvars.
  3. Komisija cenšas palielināt informētību par ES finansētajiem projektiem, mudinot projektu dalībniekus izplatīt rezultātus RAN darba grupā. Piemēram, no 20 ISEC finansētajiem projektiem14, kuri pabeigti kopš 2011. gada (kad izveidoja RAN) un kurus Komisija novērtēja kā labus, ļoti labus vai izcilus, tā ierosināja tikai 16 projektu rezultātu izplatīšanu Radikalizācijas izpratnes tīklā. Tomēr mēs konstatējām, ka attiecībā uz vairāk nekā pusi šo projektu praksē tas nenotika. Mūsu revīzijas laikā tikai septiņi no šiem projektiem (44 %) bija faktiski prezentēti RAN darba grupā, darbseminārā vai konferencē.
  4. Beļģijas iestādes mūs informēja, ka praktiķi no mazām vietējām organizācijām, kas nav saistītas ar valdību (piemēram, ārvalstu kaujinieku māšu vietējo grupu tīkli), nav pietiekami iesaistīti RAN, lai nodrošinātu patiesu augšupēju pieeju.
  5. Radikalizācijas izpratnes tīkla uzdevums ir nodrošināt augšupēju komunikāciju – no praktiķiem uz politikas veidotājiem. Tomēr mazāk nekā puse respondentu, kas piedalījās RAN praktiķu aptaujā, kuru 2016. gadā organizēja pats Radikalizācijas izpratnes tīkls, uzskatīja, ka RAN tiem bija palīdzējis ietekmēt politikas veidotājus. Turklāt četri mūsu aptaujas respondenti ierosināja stiprināt saikni starp RAN un politikas veidotājiem, piemēram, organizējot oficiālas pieeju un ideju apmaiņas. Var paiet pārāk ilgs laiks, kamēr vajadzības, kas apzinātas praktiķu līmenī, nonāk līdz Komisijas politikas satvaram. Piemēram, jautājumu par radikalizāciju cietumos praktiķu līmenī (t. i., cietumu un probācijas dienestu darbinieki, skolotāji un sociālie darbinieki) RAN cietumu un probācijas iestāžu darba grupa apsprieda kopš 2011. gada. Tomēr, lai risinātu šo jautājumu, tikai 2015. gadā Komisija apzināja konkrētas darbības, ko finansēja no programmas “Tiesiskums”.

4. attēls

Radikalizācijas izpratnes tīkla darba grupas dalībnieki kopš 2045. gada oktobra

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

Komisijas sistēma rezultātu novērtēšanai nav pietiekami izstrādāta

29

Mēs pārbaudījām, vai Komisijai ir darbības rezultātu rādītāji, lai novērtētu tās kopējā atbalsta efektivitāti, un vai ir nospraustas reālistiskas mērķvērtības. Mēs pētījām, vai rādītāji mēra ne tikai darbību, bet arī reālo progresu virzībā uz vispārējo mērķi palīdzēt dalībvalstīm novērst radikalizāciju, kas ved pie terorisma. Atsevišķu darbību līmenī mēs pārbaudījām, vai Komisija novērtēja sava atbalsta efektivitāti, lai secinātu, kas un kā darbojas vai nedarbojas. Komisijai šī informācija ir vajadzīga, lai tā spētu

  1. reaģēt uz Eiropas Parlamenta pieprasījumiem novērtēt ES stratēģiju radikalizācijas apkarošanai un savervēšanai teroristu grupās15;
  2. pastāvīgi pilnveidot un pielāgot savu politiku un atbalstu, reaģējot uz mainīgo draudu situāciju un lietotāju vajadzībām;
  3. izplatīt un palielināt sekmīgo projektu piemērus maksimālu sinerģiju iegūšanai (un izvairīties no neefektīvu vai neproduktīvu projektu rezultātu izplatīšanas);
  4. parādīt iedzīvotājiem, ka šīs iniciatīvas varētu būt efektīvas.

Komisija nevērtē savus kopējos panākumus attiecībā uz politikas mērķu sasniegšanu

30

Mēs konstatējām, ka Komisija nav izstrādājusi pienācīgu sistēmu tam, lai novērtētu, vai tās atbalsta politika dalībvalstīm saistībā ar radikālisma novēršanu ir efektīva un sniedz ieguldīto līdzekļu atdevi. Piemēram, Komisija nav

  1. pārvērtusi savas pretradikalizācijas politikas vispārējos mērķus konkrētos un izmērāmos mērķos;
  2. izveidojusi pienācīgus rādītājus un mērķvērtības izlietotajiem ES fondiem, lai izmērītu radikalizācijas novēršanas darbības rezultātus;
  3. sniegusi visaptverošu pārskatu par ES finansētajām pretradikalizācijas darbībām (sk. 26. punktu);
  4. pilnībā noteikusi radikalizācijas novēršanas izmaksas. 2014. gada paziņojumā “Radikalizācijas, kas rada terorismu [un vardarbīgu ekstrēmismu], novēršana” nav informācijas par finansējuma summām. Komisija paskaidroja, ka darbības jāīsteno, izmantojot esošos resursus, bet neprecizēja, kādus. 2016. gada paziņojumā “Atbalsts tādas radikalizācijas novēršanai, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu” ir sniegta informācija par finansējumu un izmaksām, tāpat arī 2017. gada jūlija visaptverošajā ES drošības politikas novērtējumā16. Tomēr
    1. dažas darbības, piemēram, no Iekšējās drošības fonda policijas komponenta finansētie projekti, ir izlaistas;
    2. dažu darbību, konkrēti, ES IRU, ES Interneta foruma, programmas “Iespējas pilsoniskajai sabiedrībai” un Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkla, izmaksas nav aprēķinātas;
    3. informācija par dažādo darbību finansēšanu attiecas uz dažādiem periodiem;
    4. nav nošķirtas to darbību izmaksas, kuras konkrēti vērstas pret radikalizāciju (piemēram, 25 miljoni EUR RAN Izcilības centram), un to, kuras tādas nav, tomēr palīdz radikalizāciju novērst (piemēram, 25,6 miljardi EUR no Eiropas Sociālā fonda, kas atvēlēti nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālās iekļautības veicināšanai).
31

Līdz ar to nav vispārēja pārskata, kas aptvertu ES finansēto pretradikalizācijas darbību izmaksas un sasniegumus. Tā vietā šie jautājumi ir aplūkoti dažādos ziņojumos, kur aprakstīts padarītais, nevis mērīti panākumi politikas mērķu sasniegšanā (sk. 8. izcēlumu).

8. izcēlums

Piemēri ziņojumiem, kuros aprakstīts padarītais, nevis mērīti panākumi politikas mērķu sasniegšanā

Nobeiguma īstenošanas ziņojumā par ES Iekšējās drošības stratēģiju 2010.–2014. gadam aprakstīts, kas izdarīts, lai atbalstītu dalībvalstu vēršanos pret radikālismu, bet nav novērtēts, cik efektīva bija17

  • Radikalizācijas izpratnes tīkla izveide 2011. gada septembrī;
  • paziņojuma “Radikalizācijas, kas rada terorismu [un vardarbīgu ekstrēmismu], novēršana” pieņemšana 2014. gada janvārī;
  • RAN Krājuma publicēšana.

Migrācijas un iekšlietu ĢD 2016. gada darbības pārskatā iekļautajās izpildes tabulās par Iekšējās drošības fonda policijas komponentu bija informācija par sagatavoto atbildes vēstījumu skaitu.

ES IRU periodiski ziņo par teroristiska satura apjomu, kas izņemts no interneta.

Komisija nespēj pierādīt savu atsevišķo darbību faktisko efektivitāti

32

Aktīvāka darbība ne vienmēr nozīmē lielāku efektivitāti. Mēs konstatējām, ka novērtējumos par to, kā Komisijas darbības ir palīdzējušas dalībvalstīm vērsties pret radikalizāciju, sasniegumus bieži mēra darbības apmēra aspektā (piemēram, sarīkoto sanāksmju vai sagatavoto dokumentu skaits), nevis efektivitātes aspektā (piemēram, RAN dalībnieku apgūtās zināšanas, kā tās ir piemērotas, kāda ir to ietekme uz viņu darbu). Nesenajā dokumentā “Visaptverošs ES drošības politikas novērtējums” arī uzsvērta vajadzība izvērtēt terorisma novēršanas darbību rezultātus un efektivitāti. Attiecīgi, kā aprakstīts turpmākajos punktos, Komisija nevar pierādīt, cik efektīvas faktiski ir ES finansētās pretradikālisma darbības.

33

Ir plānots izvērtēt no Iekšējās drošības fonda policijas komponenta finansētos projektus. Tomēr projektiem bieži trūkst efektivitātes rādītāju. Piemēram, Komisija uzskatīja, ka trim18 no pieciem sekmīgajiem projektu priekšlikumiem, kas bija izraudzīti 2014. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus par radikalizācijas novēršanu (sk. 19. punkta b) apakšpunktu), bija nepietiekamas, neskaidras vai primitīvas izvērtēšanas un uzraudzības stratēģijas un nebija rādītāju, kas ļautu izmērīt projektu faktisko efektivitāti.

34

Attiecībā uz ISEC (fonds pirms Iekšējās drošības fonda policijas komponenta) Komisija pārbaudīja nobeiguma ziņojumu19 katram projektam un aprakstīja sasniegtos rezultātus konkrētu iznākumu aspektā. Tā arī novērtēja rezultātu kvalitāti, piemēram, vai tie bija noderīgi un pārnesami un vai un kā tos vajadzētu izplatīt. Tomēr šīs pārbaudes nesniedza pierādījumos balstītu projektu ietekmes izvērtējumu. Tā kā projektā nebija iestrādāti efektivitātes rādītāji, tika pierakstīts pārbaudītāja spriedums par to, cik efektīvs varētu būt projekts.

35

ES IRU Eiropolā atzīmē teroristisku saturu tiešsaistē un paziņo par to pakalpojumu sniedzējiem, lai tie var šo saturu izņemt. Darbības rezultātus mēra ar tā paziņotā satura apjomu un proporciju, kuru pakalpojumu sniedzēji ir izņēmuši (sk. 5. izcēlumu). Šiem statistikas datiem piemīt turpmāk minētie ierobežojumi:

  1. tie neuzrāda satura apjomu, kas izņemts tieši ES IRU darbību rezultātā. Tiešām ES IRU var prasīt, lai interneta uzņēmumi izņem to teroristu propagandu, uz kuru norādījušas arī dalībvalstis20. Kad ES IRU pārbauda propagandu, kas nav ES valodās (piemēram, arābu, krievu vai turku valodā), ko valstu vienības ziņošanai par interneta saturu pārbauda mazāk, risks ir mazāks. ES IRU nav informācijas par teroristiska satura apjomu, ko interneta uzņēmumi izņēmuši tikai pēc tās pieprasījuma, neskaitot to informāciju, uz kuru norādījušas arī valstu vienības ziņošanai par interneta saturu, pilsoniskā sabiedrība vai paši interneta uzņēmumi. Interneta uzņēmumi nesniedz atgriezenisko saikni par to, kāpēc saturs ir izņemts;
  2. tie nedemonstrē efektivitāti tādā ziņā, ka neuzrāda teroristu propagandas apjomu, kas paliek internetā. Desmit aptaujas respondenti, kas pauda savu viedokli, uzskatīja ka viena no problēmām, ar ko sastopas ES IRU, ir tā, ka izņemtā propaganda vienkārši tiek augšupielādēta no jauna vai pārvietota uz citām platformām (to sauc par arkādes jeb “whack-a-mole” efektu). 2016. gada decembrī ES Interneta forumā (sk. 2. izcēlumu) galvenie interneta uzņēmumi iepazīstināja ar iniciatīvu, kas palīdzētu novērst propagandas atkārtotu augšupielādi. Mūsu apmeklētās Francijas iestādes uzsvēra vajadzību pierādīt šā mehānisma efektivitāti. Tās arī akcentēja problēmu attiecībā uz pareizā līdzsvara atrašanu starp to, lai teroristu propaganda būtu mazāk pieejama internetā un lai neliktu teroristiem izmantot sarežģītākas un slepenākas ziņošanas sistēmas, kas izmeklēšanu padarītu grūtāku;
  3. tie nemēra atbildes reakcijas ātrumu, t. i., laiku, kas ES IRU vajadzīgs, lai identificētu aizdomīgu saturu, kad tas ir augšupielādēts, un laiku, kas interneta uzņēmumiem vajadzīgs, lai to izņemtu, kad tiem par šo saturu ir paziņots.

5. attēls

ES IRU statistikas dati
no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūlijam no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 1. jūlijam
Priekšlikumi ziņošanai 9 787 20 174
Pakalpojumu sniedzēju izņemtais saturs 8 949 16 143
Atbalstīto priekšlikumu īpatsvars 91,4 % 80,0 %

Avots: Eiropols, ES IRU pirmā gada ziņojums un Eiropola dati.

36

Migrācijas un iekšlietu ĢD gada darbības plānā nosaka detalizētas mērķvērtības Radikalizācijas izpratnes tīklam un pārskata virzību katru ceturksni un gada progresa ziņojumā. Tomēr šajos plānos un ziņojumos darbības ir tikai uzskaitītas, t. i., norādīts sanāksmju skaits, dalībnieki, ex ante dokumenti, izpētes apmeklējumi, semināri, konferences, informatīvie biļeteni, mācību kursi, darbsemināri, politikas dokumenti un jautājumu dokumenti. Komisija nav lūgusi RAN Izcilības centram informāciju, lai uzraudzītu tā efektivitāti, piemēram, dalībnieku apmierinātību, apgūtās zināšanas un kontaktus, kā šīs zināšanas un kontakti ir izmantoti un izplatīti dalībvalstīs un kāda ir to ietekme uz darbu vai uz organizācijas rezultātiem (t. i., vai mācības patiešām palīdzēja policijai atpazīt radikalizētas personas un mazināt to radīto risku). Tomēr RAN Izcilības centrs pats pēc savas iniciatīvas ir veicis aptaujas, kas sniedz dažas norādes par to, cik noderīgi ir Centra piedāvātie produkti. Piemēram, kādā 2016. gada augusta aptaujā konstatēja, ka gandrīz 90 % RAN organizēto pasākumu dalībnieku uzskatīja, ka pasākuma apmeklējums varētu pozitīvi ietekmēt viņu ikdienas darbu.

Secinājumi un leteikumi

37

Par savas valsts drošību, tostarp par cīņu pret terorismu, atbild dalībvalstis. Viens no ES uzdevumiem ir arī gādāt par augsta līmeņa drošību, atvieglojot informācijas apmaiņu, operatīvo sadarbību un dalīšanos ar zināšanām un pieredzi. 2005. gadā ES izklāstīja savu pretterorisma stratēģiju, kuras pamatā ir četri pīlāri. Pirmā pīlāra mērķis ir nepieļaut cilvēku pievēršanos terorismam, novēršot radikalizācijas cēloņus un vervēšanu. Tā kā radikalizāciju izraisa vairāki faktori, problēmas risināšanai tiek izvērsts plašs pasākumu spektrs. Tāpēc dalībvalstu atbalstam Komisija izmanto arvien vairāk dažādu esošo ES fondu.

38

Revīzijā mēs pārbaudījām, vai Komisija ir pienācīgi pārvaldījusi tās atbalstu dalībvalstīm saistībā ar vēršanos pret radikalizāciju, kas ved uz terorismu. Kopumā mēs secinājām, ka Komisija risināja dalībvalstu vajadzības, tomēr koordinēšanā un novērtēšanā bija daži trūkumi.

39

Komisija veicināja sadarbību starp dalībvalstīm ar tādām būtiskām iniciatīvām kā Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN), ES Interneta forums un Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkls (sk. 15.–21. punktu).

40

Komisija koordinēja savu transversālo atbalstu, piemēram, saistībā ar darba programmu apstiprināšanu rīkojot apspriešanos starp ģenerāldirektorātiem. Tas ir nodrošinājis Komisijas darbību sinerģijas. Taču, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, Komisijas darbību koordinācija joprojām varētu būt labāka. Piemēram, Komisijas pārskats par ES finansētajām darbībām šajā jomā neietver dalībvalstu pārvaldītās darbības, bet tas varētu būt noderīgi, lai potenciālās sinerģijas radītu iespējami lielāku ieguvumu. Mēs arī konstatējām, ka viena no galvenajām Komisijas iniciatīvām – Radikalizācijas izpratnes tīkls – pilnā mērā netika izmantota, lai izplatītu ES finansēto sekmīgo projektu rezultātus (sk. 22.–28. punktu).

1. ieteikums

Uzlabot sistēmu radikalizācijas novēršanas darbību vispārējai koordinēšanai

Komisijai ir jāuzlabo vispārējās koordinācijas sistēma ES finansētajām darbībām, ar kurām atbalsta dalībvalstu vēršanos pret radikalizāciju. Konkrētāk, Komisijai ir

  1. jāiekļauj ES finansētās lielās darbības, kuras pārvalda dalībvalstis, ES finansēto pretradikalizācijas darbību sarakstā. Komisijai saraksts regulāri jāatjaunina, lai pēc iespējas palielinātu sinerģijas, īpaši gadījumos, kad dažādi fondi un līdzekļi saskaras. Sarakstam jābūt pieejamam projektu pieteicējiem;
  2. pēc iespējas jāpalielina potenciālās sinerģijas starp Komisijas darbībām, nosakot obligātu prasību izmantot Radikalizācijas izpratnes tīklu, lai izplatītu ES finansēto sekmīgo projektu rezultātus.

Termiņš: 2019. gada jūnijs.

2. ieteikums

Palielināt praktisko atbalstu praktiķiem un politikas veidotājiem dalībvalstīs

Komisijai ir

  1. jāuzlabo saziņa virzienā no praktiķiem uz politikas veidotājiem, izmantojot regulāru un strukturētu pieeju un ideju apmaiņu;
  2. jāanalizē dalībvalstu praktiķu dalība Radikalizācijas izpratnes tīklā, īpaši pievēršoties jautājumam, vai mazāk aktīvās valstis nevajadzētu vairāk iesaistīt;
  3. jāanalizē praktiķu iesaiste Radikalizācijas izpratnes tīklā, nodrošinot dažādo ieinteresēto personu grupu (tādu kā vietējo organizāciju tīkli, kas nav saistīti ar valdību) pienācīgu pārstāvību, lai stiprinātu augšupēju pieeju;
  4. jāatbalsta pretradikalizācijas projektu vadītāji saistībā ar prakses veidu efektivitātes un pārnesamības novērtēšanu un palielinātu RAN Krājuma nozīmi, iekļaujot vairāk informācijas par prakses veidu efektivitāti un kontekstu, kādā tie var būt pārnesami;
  5. jāiekļauj RAN Krājumā skaidrs paskaidrojums par to, kā darbības tiek finansētas no ES fondiem.

Termiņš: 2019. gada jūnijs.

41

Komisija nav pietiekami izstrādājusi sistēmu, ar kuru novērtē, vai tās atbalsts ir efektīvs un vai tas nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi. Piemēram, vispārējos politikas mērķus tā nav pārvērtusi konkrētos un izmērāmos mērķos un līdzekļiem, kurus Komisija ir izlietojusi radikalizācijas novēršanai, nav piesaistīti rādītāji un mērķvērtības, kas izstrādātas, lai izmērītu, kā veicas šā mērķa īstenošana (sk. 29.–31. punktu).

42

Turklāt konkrēto darbību sasniegumi bieži tiek mērīti darbības apmēra, nevis efektivitātes ziņā. Rezultātā pastāv risks, ka noderīga pieredze netiks izplatīta vai ņemta vērā, kad Komisija izstrādās darbības vai attīstīs turpmāko politiku (sk. 32.–36. punktu).

3. ieteikums

Uzlabot rezultātu novērtēšanas sistēmu

Komisijai jāizvērtē panākumi savu politikas mērķu sasniegšanā un jānodrošina, lai ES finansētās darbības varētu sniegt pierādījumus par to, cik efektīvas tās patiesībā ir bijušas. Konkrētāk, Komisijai ir

  1. jāveic nepieciešamā apspriešanās un izpēte, lai apzinātu mērķus un rādītājus savu panākumu un ieguldīto līdzekļu atdeves izvērtēšanai saistībā ar politikas mērķu sasniegšanu, palīdzot dalībvalstīm vērsties pret radikalizāciju. Pēc tam tai regulāri jāziņo par kopējo virzību pretradikalizācijas politikas mērķu sasniegšanā, tostarp par iesaistītajiem ES līdzekļiem;
  2. jāprasa, lai RAN Izcilības centrs plašāk ziņotu par savu efektivitāti, t. i., par dalībnieku apmierinātību, iegūtajām zināšanām un kontaktiem, to, kā šīs zināšanas un kontakti ir izmantoti un kāda ir to ietekme uz organizācijas rezultātiem;
  3. ar ES Interneta foruma starpniecību jāpārrauga
    • sadarbība starp Eiropas Savienības un valstu vienībām ziņošanai par interneta saturu; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu papildināmību un izvairītos no liekas dublēšanās, ziņojot IT uzņēmumiem par teroristisku saturu;
    • apmērs, kādā teroristu propagandas izņemšanai ir bijusi ietekme uz tās izplatību internetā;
    • ātrums, ar kādu tiek izņemts ES vienības ziņošanai par interneta saturu paziņotais saturs;
  4. jānodrošina, lai projektu pieteikumu iesniedzēji pierādītu, kā viņi mērīs savu projektu efektivitāti.

Termiņš: 2019. gada jūnijs.

Šo ziņojumu 2018. gada 20. marta sēdē Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Lazaros S. LAZAROU.

Revīzijas palātas vārdā —

priekšsēdētājs
Klaus Heiner LEHNE

Pielikums

ES finansēto radikalizācijas novēršanas darbību piemēri

Zināšanu uzkrāšana par radikalizāciju un prakses apmaiņa
Darbība Mērķis saistībā ar radikalizācijas novēršanu Finansējums Pārvaldība
Radikalizācijas izpratnes tīkls Atbalsta dalībvalstis tādējādi, ka izstrādā un īsteno rezultatīvu novēršanas darbu, nodrošina vairākaģentūru struktūrām paredzētas vadlīnijas un rokasgrāmatas, izveido pieredzes un prakses apmaiņas platformu un nodarbojas ar radikalizācijas izpētes kartēšanu. Iekšējās drošības fonda policijas komponents Migrācijas un iekšlietu ĢD
Pētniecības dotācijas Palīdz aizpildīt plaisu starp akadēmiskajām aprindām un drošības praktiķiem radikalizācijas jomā, lai stiprinātu dalībvalstu spēju precīzi koriģēt līdzšinējās rīcībpolitiskās pieejas un izstrādāt jaunas rīcībpolitikas un prakses.(Pētāmās tēmas: izstrādāt visaptverošu pieeju vardarbīgai radikalizācijai un mūsdienu radikalizācijas tendencēm) Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” Migrācijas un iekšlietu ĢDPētniecības un inovācijas ĢD
Drošības jomas projekti tiešā un dalītā pārvaldībā Izstrādā informācijas sniegšanas, iesaistes un palīdzības rīkus vietējiem dalībniekiem un ģimenēm, lai novērstu radikalizāciju. Iekšējās drošības fonda policijas komponents Migrācijas un iekšlietu ĢD
Vēršanās pret teroristu propagandu
ES vienība ziņošanai par interneta saturu (ES IRU) Vēršanās pret teroristu propagandu internetā. Eiropols Eiropols
ES interneta forums Komisijas iniciatīva, kas teroristu propagandas apkarošanā paredz iesaistīt interneta uzņēmumus. Iekšējās drošības fonds Migrācijas un iekšlietu ĢD
Eiropas stratēģiskās komunikācijas tīkls Sniedz dalībvalstīm, pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī ES iestādēm speciālās zināšanas par to, kā izstrādāt vajadzīgo rīcībpolitisko satvaru, komunikācijas kampaņas vai atsevišķas iniciatīvas. Piedāvā tīklu, kur dalīties un apmainīties ar paraugpraksi, kā arī praktisku atbalstu un konsultācijas efektīvu atbildes vēstījumu izstrādāšanai. Iekšējās drošības fonds Migrācijas un iekšlietu ĢD
Drošības jomas projekti tiešā un dalītā pārvaldībā Nodarbojas ar tiešsaistes saturu, kas var novest pie radikalizācijas. Iekšējās drošības fonda policijas komponents Migrācijas un iekšlietu ĢD
Iekļaujošas un noturīgas sabiedrības veicināšana
Starptautiska partnerība Inovatīvas rīcībpolitiskas pieejas un prakses izstrāde, sociālās iekļaušanas prioritizēšana, kopīgu vērtību un starpkultūru izpratnes popularizēšana. Erasmus+ Izglītības un kultūras ĢD
Atbalsts politikas reformai Inovatīvas labas prakses uzlabošana un izplatīšana Parīzes deklarācijas kontekstā.
Eiropas Brīvprātīgo dienests Atbalsta pamatvērtības un uzrunā nelabvēlīgā situācijā esošus cilvēkus un kopienas.
Jaunatnes darbinieki Izstrādā paraugprakses instrumentu komplektu par to, kā
  • palīdzēt jauniešiem sevī veidot uz demokrātiskiem uzskatiem balstītu noturību, iegūt medijpratību un kritiskas domāšanas prasmi;
  • jauniešiem iemācīt atrisināt konfliktus un cienīt citu viedokļus;
  • pamanīt izstumtības risku vai apzināt neaizsargātās grupas.
eTwinning Interneta platformā eTwinning var satikties skolotāji un klases no visas Eiropas, lai apzinātu labāko praksi, kā klasē skaidrot daudzveidību un nodot skolēniem kopīgas vērtības, kā arī pamanīt izstumtības risku vai apzināt neaizsargātās grupas.
Atbalsts nacionālām shēmām un maziem vietējiem projektiem Paātrina nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālo iekļaušanu, piemēram, ar individuāli pielāgotu mācību programmu un sociālā atbalsta shēmu starpniecību. Eiropas Sociālais fonds Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢDReģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD
Palīdz skolām risināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas problēmu un visiem uzlabo piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.
Nodarbinātības un sociālās inovācijas projekti Finansē inovatīvus vietējus projektus, kas veicina sociālo iekļaušanu. Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD
Projekti tiesību, līdztiesības un pilsonības jomā Veido labāku saprašanos starp kopienām, ieskaitot reliģiskās kopienas, un ar starpreliģiskiem un starpkultūru pasākumiem novērš un apkaro rasismu un ksenofobiju. Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programma Tiesiskuma un patērētāju ĢD
Drošības jomas projekti tiešā un dalītā pārvaldībā Uzlabo informētību un apmāca tiešajā saskarsmē praktizējošos speciālistus pazīt potenciālo ārvalstu kaujinieku radikalizācijas procesu un reaģēt uz to. Iekšējās drošības fonda policijas komponents Migrācijas un iekšlietu ĢD
Radikalizētu personu apzināšana un rīcība attiecībā pret šādām personām
Rehabilitācijas un deradikalizācijas programmas Rehabilitācija un deradikalizācija cietumos un ārpus tiem, risku novērtēšanas instrumenti un speciālistu apmācība. Programma “Tieslietas” Tiesiskuma un patērētāju ĢD
Cietumu un probācijas dienestu darbinieku apmācība Iesaista Eiropas Probācijas konfederāciju un Eiropas Cietumu un labošanas dienestu organizāciju īpašā cietumu un probācijas dienestu darbinieku apmācībā.
Radikalizācijas novēršana valstīs ārpus Eiropas
Pretterorisma pasākumi Sniedz trešām valstīm īpašu pretterorisma atbalstu. Eiropas attīstības fondi un Stabilitātes un miera veicināšanas instruments Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD
Eiropas kaimiņattiecību instruments Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD
Iekļauj pretradikalizācijas dimensiju Integrē pretradikālisma jautājumus dažādos trešām valstīm adresētā atbalsta veidos. Eiropas attīstības fondi un Stabilitātes un miera veicināšanas instruments Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD
Eiropas kaimiņattiecību instruments Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD
eTwinning Plus Dara pieejamu eTwinning platformu atsevišķām Eiropas kaimiņvalstīm, jo īpaši tām, kuras saskaras ar vardarbīgas radikalizācijas problēmām un kurās visvairāk vajadzīgs starpkultūru dialogs. Erasmus+ Izglītības un kultūras ĢD

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas paziņojumiem par atbalstu tādas radikalizācijas novēršanai, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu.

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

V

Kopš 2017. gada Komisija ir uzlabojusi savu pārskatu par ES finansētajām darbībām un spēj noteikt sinerģijas starp dažādiem fondiem un darbībām, jo īpaši Drošības savienības darba grupas un tās īpašās radikalizācijas novēršanas apakšgrupas ietvaros.

VI

Komisijas politikas mērķi radikalizācijas novēršanas un apkarošanas jomā ir izklāstīti attiecīgajos politikas dokumentos. Tie neapšaubāmi ir salīdzinoši vispārīgi, un konkrētāki mērķi tiek noteikti attiecīgajās iniciatīvās.

VII

Komisija uzsver, ka par katru projektu un iniciatīvu tiek veikts izvērtējums un to sasniegumi tiek dokumentēti. Šī informācija tiek iekļauta fondu un programmu vispārējā izvērtējumā. Tomēr Komisija atzīst, ka šo darbību ietekme ilgākā termiņā netiek sistemātiski novērtēta.

Ievads

06

Zināšanas par radikalizāciju tiek gūtas ne tikai programmas “Apvārsnis 2020” finansēto projektu ietvaros, bet arī citu ES fondu, jo īpaši Iekšējās drošības fonda instrumenta “Policija” (ISF-P), kā arī Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN), kura uzdevumos ietilpst arī dalīšanās ar labu praksi un tās iedibināšana, ietvaros.

08

Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu mērķis ir cita starpā stiprināt noturību plašākā kontekstā, taču tie var arī konkrēti palīdzēt novērst radikalizāciju (piemēram, projekts BAANA).

09

Izejas stratēģijas to plašākajā nozīmē, kā arī rehabilitācijas un deradikalizācijas projekti tiek finansēti ne tikai programmas “Tiesiskums” ietvaros — tiem finansējumu var piešķirt arī no ISF-P, kā tas ir 2017. gada novembrī izsludinātājā vispārējā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus radikalizācijas novēršanai.

Apsvērumi

5. izcēlums

Lai gan Komisija tiešām pielāgo savus politiskās atbildes pasākumus mainīgajai draudu situācijai, tās darbs radikalizācijas novēršanas jomā ir vērsts gan uz ilgtermiņa, gan arī īstermiņa mērķiem. Tādējādi Komisija pievēršas visu veidu radikalizācijai daudzos sava darba virzienos.

19
  1. Jautājums par plašsaziņas līdzekļiem un komunikāciju ir aplūkots dažādos veidos: tas tika ietverts Komisijas 2005. gada paziņojumā (2.1. nodaļa “Radio un TV raidorganizācijas”); šis jautājums (jo īpaši sabiedrības polarizēšanas problēma) tika apspiests arī RAN, kā arī Eiropas stratēģiskās komunikācijas tīkla (ESCN) ietvaros, un Komisija ir piešķīrusi prioritāti šim jautājumam nesenajā 2017. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus (ISF-2017-AG-RAD).

    Papildus tam šis temats tika aplūkots Komisijas Augsta līmeņa ekspertu grupā radikalizācijas jautājumos (HLCEG-R), kura savā 2017. gada decembra starpposma ziņojumā ieteica dalībvalstīm (ar Komisijas atbalstu) izpētīt, vai pastāvošie līdzekļi ir pietiekami, lai efektīvi novērstu vardarbīgo ekstrēmistu propagandas izplatīšanu tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos.
  2. Komisija ir ieviesusi nepieciešamos pasākumus, lai pievērstos vajadzīgo izejas stratēģiju izstrādāšanai. Komisija jau iepriekš ir finansējusi vērienīgas izejas programmas ISEC (Noziedzības profilakses un apkarošanas programmas) ietvaros; kā nozīmīgāko piemēru var minēt Eiropas deradikalizācijas tīkla (ENoD) finansēšanu 2012.–2013. gadā. Turklāt pēc Radikalizācijas novēršanas paziņojuma pieņemšanas 2014. gadā Komisija aicināja dalībvalstis valstu programmās par vienu no finansējuma piešķiršanas prioritātēm noteikt izejas stratēģiju izstrādi. Izejas programmas joprojām ir prioritāte un ir ietvertas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas tika izsludināts 2017. gada novembrī1.
6. izcēlums

Papildus procedūrām un mehānismiem, kuru mērķis ir atvieglot koordināciju starp dažādiem Revīzijas palātas minētajiem fondiem un iniciatīvām, koordinācija tiek veikta arī plašākā politikas mērogā, jo īpaši kopš 2017. gada, kad tika izveidota Drošības savienības darba grupa un — konkrētāk — radikalizācijas novēršanas apakšgrupa.

26

Komisija uzskata, ka, lai gan vienots dokuments palielina pārredzamību, pat bez konsolidēta ES finansēto pretradikalizācijas darbību saraksta attiecīgie Komisijas dienesti koordinēja darbības, izmantojot esošās procedūras.

2017. gadā Komisija izveidoja Drošības savienības darba grupu un tās radikalizācijas novēršanas apakšgrupu, lai uzlabotu ES radikalizācijas novēršanas darbību koordināciju un noteiktu sinerģijas starp dažādiem fondiem un darbībām.

27

Ierosinātā iespēja panākt labāku sinerģiju starp satura izņemšanas darbībām un atbildes vēstījuma kampaņām nekad nav tikusi iesniegta Komisijā vai ES Interneta forumā, kurš īsteno abus šos uzdevumus un tādējādi būtu šādam ierosinājumam piemērotākais forums. Tāpēc Komisija neuzskata, ka tās īstenotā koordinācija ir bijusi nepietiekama.

Konkrētāk, Komisija un Eiropols, tiekoties ES Interneta forumā vai Eiropola ECTC (Eiropas Terorisma apkarošanas centra) konsultatīvajā grupā, kura izveidota 2016. gada oktobrī un kuras darbā piedalās VOX-Pol un ESCN, ir attiecīgi veicinājuši ciešāku sadarbību un koordināciju starp ES finansētajām darbībām.

28
  1. RAN jau ir devis daudz praktisku rezultātu, piemēram, rokasgrāmatas un apmācības (apmācības programmas Eiropas policijas darbiniekiem, Izglītības manifests, Rokasgrāmata par ārvalstu kaujinieku teroristiem, kas atgriežas Eiropā, — šie ir tikai daži no piemēriem).

    RAN Krājuma galvenais mērķis ir motivēt citus praktiķus, un RAN Krājums nebūtu īstā vieta, kur praktiķiem meklēt finansējuma iespējas. Informācija par projektu finansējumu ir pieejama citviet.
  2. Komisija apzinās iemeslus, ar kuriem var izskaidrot atšķirības atsevišķu dalībvalstu ieinteresēto personu līdzdalībā. Papildus ERP minētajiem iemesliem ir jāpatur prātā, ka ir normāli, ka praktiķi no valstīm, kuras saskaras ar lielākiem terorisma draudiem vai kuras izmanto attīstītākas novēršanas pieejas un praksi, kā arī zināšanas, piedalās aktīvāk nekā citi praktiķi. Komisija joprojām uzskata, ka ir būtiski apspriesties ar dalībvalstīm par to prioritātēm, vajadzībām un problēmām. Kopš 2017. gada tas jo īpaši tiek īstenots HLCEG-R ietvaros. Tās 2017. gada novembrī izdotajā starpposma ziņojumā jau tika sniegta lietderīga informācija darbībām, kuras 2018. gada laikā organizēs RAN un ESCN.

    RAN uztur, pārrauga un atjaunina dalībnieku sarakstu, tādējādi nodrošinot pārskatu par katras dalībvalsts praktiķiem. Pamatojoties uz šo sarakstu, RAN un Komisija var redzēt, kā mainās konkrētu dalībvalstu praktiķu līdzdalība.
  3. RAN jau ietver daudz vietējo organizāciju, kas nav saistītas ar valdību, papildus lielam skaitam citu attiecīgu “pirmās līnijas” praktiķu. Komisija uzskata, ka šo praktiķu viedoklis un pieredze tiek ņemta vērā politikas debatēs, kas nodrošina augšupēju pieeju.
  4. Informācijas apmaiņa starp praktiķiem un politikas veidotājiem notiek dažādos veidos. Tika organizēta virkne pasākumu, kuros politikas veidotāji tika iepazīstināti ar praktiķu konstatējumiem un ieteikumiem (piemēram, RAN Augsta līmeņa konference 2016. gada novembrī vai RAN Konference par kaujiniekiem, kas atgriežas Eiropā, 2017. gada jūnijā). Komisija uzskata, ka RAN Konference par kaujiniekiem, kas atgriežas Eiropā, kā arī rokasgrāmata un sekojošie darbsemināri, kas šajā jautājumā tiek rīkoti ar dalībvalstu pārstāvjiem, būtiski ietekmē šīs jomas politikas izstrādi ES un — vēl jo svarīgāk — dalībvalstīs.

Komisija arī sadarbojas ar dalībvalstīm, lai noteiktu, kurā jomā dalībvalstis saskata iespējas turpmākam atbalstam RAN vai citu darbību ietvaros. HLCEG-R, kas tika izveidota 2017. gada jūlijā, ir konsultatīva grupa, kura palīdz Komisijai noteikt šādas vajadzības un veidot atbilstošus atbildes pasākumus. Tie HLCEG-R 2017. gada novembra starpposma ziņojumā sniegtie ieteikumi, kuri attiecas uz RAN, ir atspoguļoti tā 2018. gada darbības plānā. Šādā veidā Komisija nodrošina, ka tiek praktiski palielināta RAN pievienotā vērtība, piedāvājot pakalpojumus, kuri ir vērsti uz dalībvalstu noteiktajām prioritātēm un problēmām.

Pieaugot attiecīgo ieinteresēto personu, kas darbojas cietumu un probācijas dienestu vidē, informētībai, jautājums par radikalizāciju cietumos kļuva par politikas prioritāti. Vairākas organizācijas, piemēram, Eiropas Padome, Eiropas Cietumu un labošanas dienestu organizācija (EuroPris) un Eiropas Probācijas konfederācija (CEP), sāka aktīvi iesaistīties šajā jautājumā tikai 2015. gadā, kad Komisija noteica, kuras darbības tiks finansētas programmas “Tiesiskums” ietvaros.

29

Komisija uzskata, ka patiešām ir svarīgi iegūt pietiekamu informāciju par kopējā atbalsta, kas nodrošināts ar tās darbībām, progresu un efektivitāti. Komisija veic sistemātiskus ES fondu vidusposma un ex post novērtējumus. Vidusposma novērtējumu rezultāti sniedz atbalstu fondu darbības virzīšanā, ļaujot juridiskā pamata robežās pielāgot fondus mainīgajai situācijai. Ex post novērtējumu rezultāti tiek ņemti vērā politikas izstrādē. Tomēr, ņemot vērā, ka draudu situācija un dalībvalstu vajadzības var strauji mainīties, ātri politiskās atbildes pasākumi ir nepieciešami arī tad, ja tobrīd nav pieejami padziļināti novērtējumi par iepriekšējām darbībām.

Turklāt tās kopējais atbalsts tika pārskatīts drošības politikas visaptverošajā novērtējumā, kurš tika publicēts 2017. gada jūlijā un kuru Komisija veica pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma.

30
  1. Komisijas politikas mērķi radikalizācijas novēršanas un apkarošanas jomā ir izklāstīti attiecīgajos politikas dokumentos. Tie neapšaubāmi ir salīdzinoši vispārīgi, un konkrētāki mērķi tiek noteikti attiecīgajās iniciatīvās.
  2. Pat tad, ja izmantotajiem ES fondiem nav noteikti specifiski, ar radikalizāciju saistīti rādītāji un mērķvērtības, radikalizācijas novēršanas projektu efektivitāte un ieguldīto līdzekļu atdeve tiek izvērtēta, izmantojot programmas un specifiskus rādītājus, kuri atspoguļo dažādo finansēšanas programmu / fondu tvērumu un mērķus. Šāds izvērtējums tiek sistemātiski veikts katra fonda ietvaros. Piemēram, tādas programmas kā “Erasmus+”, kura atbalsta kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un kopējo vērtību veicināšanu, efektivitāti novērtē, izmantojot programmas un specifiskus nozares mērķus un rādītājus. Izmaksu aplēses parasti attiecas uz šādiem plašākiem, ar izglītību saistītiem mērķiem, nevis radikalizāciju kā tādu, jo to ieguldījums radikalizācijas novēršanā ir netiešs.
  3. Visaptverošs pārskats par visām pretradikalizācijas darbībām, izņemot dalībvalstu pārvaldītās ES darbības, tika ietverts 2017. gada jūlijā publicētajā ES drošības politikas visaptverošajā novērtējumā, kurā tika sniegta informācija par fondiem un izmaksām (skatīt atbildi uz 26. punktu).
  4. Būtu ļoti sarežģīti pilnībā noteikt radikalizācijas novēršanas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kurām ir vairāki mērķi, un darbībām, kurām ir atšķirīgi izpildes grafiki. Komisija norāda, ka politikas dokumentos, piemēram, dažādajos paziņojumos par radikalizāciju, nav jāietver konkrētas un izsmeļošas atsauces uz finanšu līdzekļiem, kas pieejami noteiktām darbībām. Komisijas paziņojumi nav dokumenti, kuros tiek dokumentētas vai paziņotas konkrētas finanšu saistības.
32

Profilaktisku pasākumu efektivitātes novērtēšana ir būtībā sarežģīta, un tai ir nepieciešama cieša sadarbība starp Komisiju, dalībvalstīm, atsevišķām ieinteresētajām personām un pētniekiem. Tas ir pakāpenisks process, kurā pamazām tiek izpētītas un piemērotas izvērtēšanas metodes. Kā tika norādīts Komisijas drošības politikas visaptverošajā novērtējumā, ir jāatrod labāks paņēmiens, kā izvērtēt rezultātus un efektivitāti, un Komisijai ir jāturpina pētīt veidus, kā labāk apliecināt savu darbību efektivitāti.

Komisija uzskata, ka RAN Izcilības centra darbības rezultātu novērtējums ietver ne tikai pasākumu un darbību uzskaitījumu, bet arī katra uzdevuma izvērtējumu, kā to skaidri parāda RAN 2016. gada progresa ziņojums (GPZ 2016).

33

ES finansēšanas instrumentu ietvaros veiktajā atlases procesā tiek novērtēts pieteikumu iesniedzēju piedāvātās izvērtēšanas un pārraudzības stratēģijas pamatīgums; šis novērtējums ir daļa no dažādo projektu priekšrocību un trūkumu analīzes. Šis novērtējums tiek darīts pieejams arī pieteikumu iesniedzējiem, lai mudinātu tos uzlabot savu projektu struktūru. Tas tiek iekļauts arī Komisijas notiekošo projektu pārraudzības stratēģijā. Tomēr projektā ietvertās izvērtēšanas un pārraudzības stratēģijas kvalitāte nav vienīgais elements, kas tiek ņemts vērā tā atlasē. Projekti patiešām vispirms tiek atlasīti, pamatojoties uz to atbilstību uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajam politikas mērķim un to ES pievienoto vērtību (piemēram, vai tie iesaista vai ietekmē vairākas dalībvalstis).

Turklāt efektivitātes rādītāju neesība nenozīmē, ka efektivitāti nav iespējams novērtēt, jo par projektiem ir jānodrošina detalizēts un aprakstošs ziņojums, kas ļauj Komisijai novērtēt, vai projekts ir sniedzis efektīvu ieguldījumu politikas mērķa sasniegšanā.

34

Maksājumi ES līdzfinansētiem projektiem tiek veikti, balstoties uz to, vai projekts ir īstenots atbilstoši tā sākotnējiem mērķiem.

Šajā galīgajā novērtējumā Komisija cita starpā izvērtē virkni elementu, tostarp rezultātu kvalitāti, noderīgumu un pārnesamību.

Atsevišķu projektu izvērtējumi pēc tam tiek iekļauti finanšu programmas vispārējā izvērtējumā, kas tiek veikts ar ārēju novērtētāju palīdzību.

Piemēram, ISEC programmu kopumā, atsevišķos uzaicinājumus un projekta rezultātus dalībvalstis un ieinteresētās personas visumā uzņem ļoti pozitīvi, kā to parāda ISEC 2007.–2013. gada programmas “Noziedzības profilakse un apkarošana” ex post novērtējums.

Visbeidzot, izvērtējumus papildina citi rīki, ar kuriem Komisija nostiprina faktu bāzi attiecībā uz atsevišķiem pasākumiem. Piemēram, ES finansētajā projektā IMPACT izstrādātie rīki projektu vadītājiem palīdz labāk izvērtēt savu darbību efektivitāti. Turklāt, piemēram, attiecībā uz konkrētiem ES finansētiem projektiem (piem., tiem, kuri tiks finansēti programmas “Iespējas pilsoniskajai sabiedrībai” ietvaros) Komisija, ņemot vērā alternatīvo vēstījumu un atbildes vēstījumu novatoriskumu, paredz veikt programmas ex post novērtējumu. Turpinot HLCEG-R starpposma ziņojumā sākto darbu, Komisija kopā ar dalībvalstīm meklēs veidu, kā labāk izvērtēt attiecīgās programmas un pasākumus.

35

Komisija, kā arī Eiropols ir pieprasījuši interneta uzņēmumiem datus par izņemtu teroristisku saturu, bet atgriezeniskā saite ir vāja. Turklāt Eiropola izstrādātā lietotne ziņojumu par interneta saturu pārvaldībai palīdzēs nodrošināt koordināciju ar dalībvalstīm, tādējādi samazinot dublēšanās iespēju. Attiecībā uz arkādes jeb “whack-a-mole” efekta novēršanu Komisija cer, ka pašu uzņēmumu izstrādātā Jaucējkodu datubāze palīdzēs novērst teroristiska satura atkārtotu augšupielādi un tā izplatīšanu. Saistībā ar to Eiropols ir Interneta forumā piedāvājis savu atbalstu, lai nodrošinātu šā rīka optimizāciju.

ES IRU (vienība ziņošanai par interneta saturu) ir izveidojusi t. s. konfliktu novēršanas procedūru, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var noteikt, par kādu saturu ES IRU ziņo uzņēmumiem, tādējādi izvairoties no negatīvās ietekmes, kuru var radīt šāda ziņošana un sekojošā satura izņemšana, kas vērtētu apdraudēt izmeklēšanu. Turklāt ES IRU uzmanības centrā ir tiešsaistē pieejamā propaganda, kuru teroristi vēlas izmantot, lai piesaistītu iespējami daudz sekotāju. Slepenā saziņa “viens pret vienu” parasti notiek vēlākā posmā. Ja šīs novēršanas metodes izrādītos pilnībā efektīvas, tās varētu faktiski ilgākā termiņā samazināt operatīvo partneru slogu, jo būtu mazāk izmeklēšanas gadījumu.

Iepriekš minētās darbības ir saskaņā ar ES Interneta foruma rīcības plānu, kas tika apstiprināts 2017. gada jūlijā; darbības ietver arī ziņošanas kārtību, kas balstīta uz vairākiem rādītājiem. Komisijas ieteikums par nelegālu saturu tiešsaistē ir sagatavots, pamatojoties uz ES Interneta forumā panākto progresu, un nosaka ziņošanas kārtību.

36

Komisija ir uzlikusi RAN Izcilības centram (RAN CoE) pienākumu ziņot par tā darbību efektivitāti. Saskaņā ar pamatlīgumu RAN CoE savos ceturkšņa progresa ziņojumos un jo īpaši gada progresa ziņojumos (GPZ) ir jāsniedz informācija par to, kā tā darbības veicina nosprausto politikas mērķu sasniegšanu. Tāpēc kopš 2017. gada GPZ tiek ietverts šāds izvērtējums attiecībā uz katru uzdevumu. Šajos ziņojumos netiek uzskaitītas “tikai darbības”. Papildus tam RAN veic aptaujas (kaut arī tās netiek veiktas sistemātiski), jo īpaši par dažiem (galvenajiem) pasākumiem.

Turklāt Komisija kopā ar RAN CoE vadības komitejas locekļiem novērtē progresu, problēmas un iespējamos uzlabojumus, pamatojoties uz RAN CoE darba izvērtējumu (piemēram, attiecībā uz attiecīgo ieinteresēto personu informēšanu, iespējām uzlabot gūto atziņu izplatīšanu un tālāknodošanu). Šīs vadības komitejas sanāksmes notiek reizi ceturksnī.

Secinājumi un Ieteikumi

40

Kopš 2017. gada Drošības savienības darba grupas un tās īpašās radikalizācijas novēršanas apakšgrupas ietvaros Komisija ir uzlabojusi savu pārskatu par ES finansētajām darbībām un spēj noteikt sinerģijas starp dažādiem fondiem un darbībām.

1. ieteikums

Komisija pieņem 1. ieteikumu. Drošības savienības darba grupas radikalizācijas novēršanas apakšgrupas darba ietvaros ir izveidots pirmais pārskats par finansēšanas iespējām un projektiem, un dienesti to izmanto, lai noteiktu sinerģijas un apkopotu attiecīgas zināšanas un pieredzi.

2. ieteikums

Komisija pieņem 2. ieteikumu. Komisija vēlas uzsvērt, ka nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības ar dalībvalstīm ir viens no HLCEG-R izdarītajiem konstatējumiem, kuram jau seko konkrēta rīcība (piemēram, 2018. gadam jau ir ieplānoti politiski un praktiski pasākumi, kuros piedalīsies politikas veidotāji un praktiķi).

41

Komisijas politikas mērķi radikalizācijas novēršanas un apkarošanas jomā ir izklāstīti attiecīgajos politikas dokumentos. Tie neapšaubāmi ir salīdzinoši vispārīgi, un konkrētāki mērķi tiek noteikti attiecīgajās iniciatīvās.

Skatīt Komisijas atbildes uz 29. un 30. punktu.

42

Komisija uzsver, ka par katru projektu un iniciatīvu tiek veikts izvērtējums un to sasniegumi tiek dokumentēti. Šī informācija tiek iekļauta fondu un programmu vispārējā izvērtējumā. Tomēr Komisija atzīst, ka šo darbību ietekme ilgākā termiņā netiek sistemātiski novērtēta.

Skatīt Komisijas atbildes uz 32.–36. punktu.

3. ieteikums

Komisija pieņem 3. ieteikumu.

Glosārijs

Eiropas stratēģiskās komunikācijas tīkls: ES dalībvalstu ekspertu tīkls labas prakses apmaiņai saistībā ar stratēģisko komunikāciju.

Eiropols: ES aģentūra sadarbībai tiesībaizsardzības jomā. Tās uzdevums ir atbalstīt dalībvalstu centienus novērst un apkarot visu veidu smagus starptautiskus organizētus noziegumus un terorismu.

ES interneta forums: Komisijas iniciatīva, kas teroristu propagandas apkarošanā paredz iesaistīt interneta uzņēmumus.

ES vienība ziņošanai par interneta saturu (IRU): Tā ir Eiropola vienība, kuras mērķis ir apkarot radikalizāciju un vervēšanas centienus tiešsaistē. Vienība uzrāda teroristisku saturu tiešsaistē un brīdina pakalpojumu sniedzējus, kas to uztur.

Eurojust: ES aģentūra, kuras uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu smagos pārrobežu organizētās noziedzības un terorisma gadījumos.

Iekšējās drošības fonda policijas komponents: Iekšējās drošības fonda policijas komponenta (2014.–2020. g.) mērķis ir panākt augstu drošības līmeni Eiropas Savienībā. Tas finansē darbības, kuras tieši pārvalda Komisija, un darbības, kuras ar nacionālo programmu starpniecību pārvalda dalībvalstis.

IMPACT: Projekts, kura mērķis ir izstrādāt instrumentu komplektu pret radikalizāciju vērsto iniciatīvu izvērtēšanai.

Radikalizācija: Parādība, kad cilvēki seko ekstrēmisma ideoloģijai un uzvedības modeļiem, kas varētu novest pie teroraktiem.

Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN): ES mēroga tīkls, kas saista praktiķus nolūkā apmainīties ar idejām, zināšanām un pieredzi par to, kā novērst un apkarot radikalizāciju, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu.

Reintegrācija: Process, kura mērķis ir palīdzēt bijušajiem teroristiem atkal iekļauties sabiedrībā.

STRESAVIORA: Projekts iekļaujošas un noturīgas sabiedrības veicināšanai.

Terorisma apkarošanas koordinators: Koordinē ES Padomes darbu saistībā ar terorisma apkarošanu un nodrošina ES aktīvu darbību cīņā pret terorismu.

Teroristu propaganda: Īpaša ekstrēmistu pasaules uzskata sludināšana, kā ietekmē personas pieņem un attaisno vardarbību.

VOX-Pol: Projekts tiešsaistes ekstrēmisma pētīšanai tīklā nolūkā sagatavot informētākas politikas darba kārtības valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī.

Beigu piezīmes

1 Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā.

2 Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. pantā noteikts, ka Savienība cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni. 82.–89. pantā paredzēta policijas un tiesu iestāžu sadarbība.

3 Eiropas Savienības pretterorisma stratēģija, 2005. gada 30. novembris, 14 469/4/05, pieņemta 2005. gada 15. decembrī.

4 Eiropas Drošības programma, COM(2015) 185 final, 28.4.2015.

5 Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

6 Eiropas Drošības programma. Pašreizējais stāvoklis: 2017. gada jūnijs.

7 “Par teroristu vervēšanu – vēršanās pret vardarbīgu radikalizāciju sekmējošiem faktoriem”, COM(2005) 313 galīgā redakcija, 21.9.2005.; “Radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršana: ES atbildes pasākumu efektivitātes stiprināšana”, COM(2013) 941 final, 15.1.2014.; “Atbalsts tādas radikalizācijas novēršanai, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu”, COM(2016) 379 final, 14.6.2016.

8 Šī pieeja ir pastiprināta ar 2010. gada Iekšējās drošības stratēģiju un 2015. gada Eiropas Drošības programmu.

9 Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīkls attīstījās no Sīrijas Stratēģiskās komunikācijas konsultatīvās grupas (SSCAT).

10 IMPACT Europe (Inovatīva metode un procedūra vardarbīgas radikalizācijas apkarošanas paņēmienu novērtēšanai Eiropā) – projekta mērķis bija izstrādāt rīkkopu radikalizācijas novēršanas iniciatīvu vērtēšanai.

11 Piemēram, kopš 2016. gada oktobra tiek izmantoti ikmēneša progresa ziņojumi par efektīvu un patiesu drošības savienību, un 2017. gada jūlijā – Visaptverošs ES drošības politikas novērtējums.

12 VOX-Pol projekta mērķis ir pētīt ekstrēmisma darbības tiešsaistē, lai sagatavotu informētākas politikas darba kārtības valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī.

13 To apstiprināja mūsu veiktā aptauja. Astoņi no 13 aptaujas respondentiem (62 %), kas pauda savu viedokli, uzskatīja, ka Radikalizācijas izpratnes tīkla pieeja varētu dot lielāku pievienoto vērtību.

14 ISEC (Noziedzības profilakse un apkarošana) bija daļa no pamatprogrammas “Brīvību nodrošināšana un aizsardzība” (2007.–2013. g.), kas bija Iekšējā drošības fonda policijas komponenta (2014.–2020. g.) priekštece.

15 Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. novembra Rezolūciju par Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu kustību veiktās viņu vervēšanas nepieļaušanu.

16 Visaptverošs ES drošības politikas novērtējums, SWD(2017) 278, 26.7.2017.

17 ES iekšējās drošības stratēģijas 2010. līdz 2014. gadam nobeiguma īstenošanas ziņojums, COM(2014) 365 final, 20.6.2014.

18 FIRST LINE, LIAISE II un SAFFRON.

19 Aprakstošs finanšu ziņojums par projekta darbībām un sasniegumiem, ko projekta beigās sagatavo ES finansējuma saņēmējs.

20 AK Terorisma apkarošanas vienība ziņošanai par interneta saturu norāda uz aptuveni 100 000 vienību gadā.

 

1 Uzaicinājums 2017-ISFP-AG-RAD.

Notikums Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums 25.10.2016
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) 8.2.2018
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras 20.3.2018
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās 25.4.2018

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Lazaros S. Lazarou un kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP loceklis Jan Gregor, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Werner Vlasselaer, locekļa biroja atašejs Bernard Moya, atbildīgais vadītājs Alejandro Ballester Gallardo, darbuzdevuma vadītājs Mark Marshall un revidenti Alexandre-Kim Hugé un Pascale Pucheux-Lallemand.

No kreisās uz labo: Werner Vlasselaer, Alejandro Ballester Gallardo, Mark Marshall, Bernard Moya, Pascale Pucheux-Lallemand, Jan Gregor.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/ecadefault.aspx
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF ISBN 978-92-872-9943-7 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/993803 QJ-AB-18-010-LV-N
HTML ISBN 978-92-872-9979-6 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/732178 QJ-AB-18-010-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.