Komisijas novērtējums par nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem: kopumā atbilstīgs, bet īstenošanas riski saglabājas

Kopsavilkums

I 2020. gada jūlijā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Eiropadome vienojās par vairāk nekā 800 miljardu EUR lielu Atveseļošanas fondu — NextGenerationEU. Tā galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms, kura kopējā summa ir 723,8 miljardi EUR (pašreizējās cenās). Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķis ir mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un uzlabot ES dalībvalstu ekonomiku un sabiedrības ilgtspēju un noturību nākotnē, īpašu uzmanību pievēršot zaļajai un digitālajai pārkārtošanai.

II Lai saņemtu atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma, dalībvalstis iesniedza Komisijai nacionālo atveseļošanas un noturības plānu projektus. Komisija atbild par atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Atveseļošanas un noturības mehānisma regulā, un par norādījumu un atbalsta sniegšanu dalībvalstīm šajā ziņā.

III Šī revīzija ir pirmā no vairākām ERP Atveseļošanas un noturības mehānisma revīzijām. Mēs atlasījām sešas dalībvalstis un izskatījām, vai Komisijas novērtējums par atveseļošanas un noturības plāniem ir atbilstīgs, kā arī pārbaudījām, vai novērtēšanas process un norādījumi dalībvalstīm tika pārvaldīti efektīvi, un pārliecinājāmies, ka atveseļošanas un noturības plāni ir piemēroti Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķu sasniegšanai un ka tie atbilst Atveseļošanas un noturības mehānisma regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Šo revīziju varētu izmantot turpmākajos Komisijas novērtējumos, jo īpaši saistībā ar atveseļošanas un noturības plānu grozījumu iesniegšanu, un tajā ir izklāstīti riski un problēmas, kas varētu ietekmēt plānu īstenošanu.

IV Mēs secinām, ka, ņemot vērā procesa sarežģītību un laika ierobežojumus, Komisijas novērtējums par atveseļošanas un noturības plāniem kopumā bija atbilstīgs. Tomēr mēs konstatējām vairākas nepilnības un riskus, kas kavē Atveseļošanas un noturības mehānisma sekmīgu īstenošanu.

V Komisija novērtējumu veica, izmantojot visaptverošas iekšējās vadlīnijas un kontrolsarakstus, bet vērtētāji tos neizmantoja sistemātiski vai vienādi, lai iegūtu kvalitatīvu novērtējumu. Galvenie dokumenti, kas pamato Komisijas galīgo novērtējumu, bija pieejami, bet ne vienmēr viegli izsekojami. Komisija sniedza atbalstu dalībvalstīm, kad tās izstrādāja atveseļošanas un noturības plānus, un izdeva norādījumu dokumentus. Tomēr šo procesu būtu atvieglojusi aktīvāka Komisijas iesaistīšanās dalībvalstu labas prakses apmaiņas veicināšanā.

VI Attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānisma politikas mērķiem mēs secinām, ka Komisijas novērtējums ir apstiprinājis, ka atveseļošanas un noturības plāni, visticamāk, sekmēs visu sešu pīlāru un tādējādi arī ar šo Mehānismu saistīto politikas jomu īstenošanu, taču to aptvērums ir atšķirīgs, un ietekme joprojām ir jāapsver praksē. Joprojām nav risināti daži svarīgi konkrētām valstīm adresēto ieteikumu, jo īpaši 2019. gada ieteikumu, aspekti, kas saistīti ar atkārtotām strukturālām pārmaiņām.

VII Attiecībā uz atbilstību Mehānisma pamatnosacījumiem Komisijas novērtējumā tika secināts, ka neviens no mūsu revīzijas izlasē iekļautajiem pasākumiem, visticamāk, neradīs būtisku kaitējumu videi. Tomēr pasākumi vidiskās ietekmes mazināšanai atveseļošanas un noturības plānos nav sistemātiski iekļauti kā atskaites punkti vai mērķrādītāji, un pasākumus, kas neatbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, var finansēt ārpus Mehānisma. Komisijas novērtējums par aplēstajām izmaksām atspoguļoja informācijas trūkumu par konkrētiem pasākumiem. Izmaksu profili drīzāk bija sarunu rezultāts, nevis pamatā esošo izmaksu atspoguļojums. Komisija arī apstiprināja, ka izlasē iekļautie pasākumi attiecīgā gadījumā veicināja zaļo un digitālo pārkārtošanos.

VIII Komisijas novērtējums uzlaboja atskaites punktu un mērķrādītāju kvalitāti, bet daži no tiem bija neskaidri vai neaptvēra visus pasākuma īstenošanas galvenos posmus. Mēs arī norādījām, ka atskaites punkti un mērķrādītāji parasti attiecās tikai uz pasākuma tiešajiem rezultātiem, nevis ietekmi, un ka atskaites punktus un mērķrādītājus visās dalībvalstīs ne vienmēr nosaka vienādi.

IX Komisijas veiktajā novērtējumā par dalībvalstu ierosinātajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem ir pareizi konstatēti trūkumi un nepilnības, kuru novēršanai nepieciešami papildu pasākumi. Tomēr veiktais novērtējums zināmā mērā bija balstīts uz to sistēmu aprakstu, kuras vēl nebija izveidotas. Mēs arī norādām, ka dažas dalībvalstis nolēma neizmantot Komisijas datizraces un riska novērtēšanas instrumentu, un tas var gan samazināt tā vispārējo lietderību, gan palielināt krāpšanas neatklāšanas un dubultas finansēšanas risku attiecīgajā dalībvalstī.

X Pamatojoties uz šiem secinājumiem, mēs iesakām Komisijai:

• uzlabot novērtēšanas procedūras un dokumentāciju;
• veicināt labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm;
• pārbaudīt, kā ar īstenotajiem pasākumiem tiek izpildīti konkrētām valstīm adresētie ieteikumi;
• uzlabot principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas pārredzamību un uzraudzību;
• nodrošināt skaidrus atskaites punktu un mērķrādītāju pārbaudes mehānismus un to pienācīgu definēšanu;
• pārbaudīt konkrētu atskaites punktu izpildi uzraudzības un kontroles jomā un mudināt izmantot Komisijas datizraces un riska novērtēšanas instrumentu.

Ievads

Atveseļošanas un noturības mehānisms

01 2020. gada jūlijā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Eiropadome vienojās par vairāk nekā 800 miljardu EUR (pašreizējās cenās) vērtu pagaidu atveseļošanas instrumentu – NextGenerationEU. Tā galvenais komponents ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM). Kopsummā sasniedzot 723,8 miljardus EUR (pašreizējās cenās), no kuriem līdz 338,0 miljardiem EUR ir dotācijas un līdz 385,8 miljardiem EUR aizdevumi, tas vērtības ziņā atbilst aptuveni divām trešdaļām no jaunās daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un ir līdz šim lielākais ES instruments.

02 ANM mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas valstu ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās izaicinājumiem un iespējām. Tas finansēs ieguldījumus un reformas ES mēroga politikas jomās, kas strukturētas sešos pīlāros¹ (sk. 1. attēlu).

03 Katras dalībvalsts finansiālo ieguldījumu nosaka saskaņā ar sadales koeficientu, kas izklāstīts ANM regulas I līdz III pielikumā. Saskaņā ar ANM regulu ANM ir uz sniegumu balstīts instruments, un dalībvalstis saņems finansējumu, pamatojoties uz kvalitatīvu starpposma rādītāju (jeb atskaites punktu) un kvantitatīvu mērķrādītāju sasniegšanu.

Atveseļošanas un noturības plāni

04 Lai iegūtu ANM atbalstu, dalībvalstis no 2020. gada oktobra vidus saskaņā ar konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem iesniedza Komisijai nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (ANP) projektus un galīgos ANP no brīža, kad 2021. gada 12. februārī stājās spēkā ANM regula². ANP veido pasākumu kopums – vai nu ieguldījumi, vai reformas –, kas grupēti pa tematiskajiem komponentiem (piemēram, klimatam draudzīga mobilitāte vai izglītības digitalizācija).

05 Komisija ANP novērtējumu veica, pamatojoties uz 11 kritērijiem, kā noteikts ANM regulas 19. panta 3. punktā (sk. 1. tabulu).

06 Saskaņā ar novērtēšanas vadlīnijām³ Komisija katru kritēriju parasti var vērtēt ar “A”, “B” vai “C”, kur “A” ir visaugstākais un “C” ir viszemākais vērtējums. Diviem no 11 kritērijiem, principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un kontroles sistēmām ir iespējams tikai “A” vai “C” vērtējums (vērtējumu pārskats ir sniegts I pielikumā).

07 Lai ANP iegūtu pozitīvu novērtējumu, jāsaņem vismaz šādi galīgie vērtējumi:

• “A” attiecībā uz 2. kritēriju (KVAI), 3. kritēriju (izaugsmes potenciāls, darbvietu radīšana un noturība), 5. kritēriju (zaļā pārkārtošanās) un 6. kritēriju (digitālā pārkārtošanās);
• vairākums “A” attiecībā uz pārējiem septiņiem kritērijiem;
• neviena “C” vērtējuma.

08 ANP var novērtēt vairākos gadījumos. Papildus Komisijas sākotnējam novērtējumam, uz kuru attiecas šī revīzija, ANP tiks izvērtēts, kad dalībvalsts būs iesniegusi atjauninājumu, pārskatītu redakciju vai grozījumu, proti, kad dalībvalsts:

• atjaunina savu plānu pēc tam, kad 2022. gada jūnijā ir atjaunināts maksimālais finansiālais ieguldījums neatmaksājamam atbalstam; vai
• prasa grozīt sākotnēji iesniegto ANP, pamatojoties uz to, ka ANP, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, daļēji vai pilnīgi vairs nav sasniedzami objektīvu apstākļu dēļ (ANM regulas 21. panta 1. punkts); vai
• lūdz ANM aizdevumu atbalstu. Dalībvalsts aizdevuma atbalstu var pieprasīt, vai nu iesniedzot ANP, vai arī jebkurā citā brīdī līdz 2023. gada 31. augustam. Pēdējā gadījumā pieprasījumam pievieno pārskatītu ANP, kā arī papildu atskaites punktus un mērķrādītājus (ANM regulas 14. panta 2. punkts).

Atbildības sadalījums ANP sagatavošanas un novērtēšanas procesā

Dalībvalstis

09 Dalībvalstis atbild par nacionālo ANP sagatavošanu saskaņā ar ANM regulas 18. panta 4. punktu. ANP sagatavošanas un novērtēšanas laikā dalībvalstīm jāsadarbojas ar Komisiju un jāsniedz Komisijai visa pieprasītā papildu informācija.

10 Ja ANP vairs nav iespējams izpildīt vai tajos jāiekļauj papildu atskaites punkti un mērķrādītāji, lai varētu izmantot aizdevumu atbalstu, dalībvalstis savus ANP var arī grozīt vai pārskatīt vēlākā posmā (sk. 08. punktu).

Komisija

11 Komisija atbild par ANP novērtēšanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Tā dalībvalstīm sniedz norādījumus un atbalstu, lai nodrošinātu atbilstību dažādiem kritērijiem un nosacījumiem, kas izklāstīti ANM regulā.

12 Novērtēšanas procesa pamatā ir pastāvīgs dialogs, kas sākas jau pirms ANP oficiālās iesniegšanas. Pēc ANP iesniegšanas Komisijai ir divi mēneši laika, lai kopā ar dalībvalsti atrisinātu atlikušos jautājumus un pirms novērtējuma pabeigšanas un oficiāla Padomes lēmuma priekšlikuma izdošanas pieprasītu papildu informāciju vai grozījumus. Attiecīgās dalībvalstis un Komisija vajadzības gadījumā var vienoties pagarināt šo novērtēšanas termiņu uz saprātīgu laikposmu⁴.

13 Pēc Padomes apstiprinājuma Komisija ar katru dalībvalsti vienojas par darbības kārtību, kurā ietverti sīki izstrādāti un tehniski īstenošanas aspekti, piemēram, termiņi, atskaites punktu un mērķrādītāju papildu posmi un kārtība, ar ko nodrošina piekļuvi pamatā esošajiem datiem.

Padome

14 Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padomei ar īstenošanas lēmumu četru nedēļu laikā jāapstiprina ANP novērtējums⁵. Padomei jāpieņem arī grozītie un pārskatītie plāni (sk. 08. punktu).

15 Saskaņā ar Padomes īstenošanas lēmumiem, kas pieņemti līdz 2021. gada 31. decembrim, dalībvalsts var pieprasīt priekšfinansējumu 13 % apmērā. Visi turpmākie maksājumi ir balstīti uz ANP īstenošanā gūtajiem panākumiem, par kuriem ziņojusi dalībvalsts (un kurus novērtējusi Komisija). Attiecībā uz izmaksu Komisija iesniedz savu sākotnējo novērtējumu Ekonomikas un finanšu komitejai un lūdz tās atzinumu. Komisija atzinumu ņem vērā savā novērtējumā, kā noteikts ANM regulas 24. panta 4. punktā.

Atjaunošanas un noturības plānu iesniegšanas un novērtēšanas situācija līdz 2022. gada 1. jūnijam

16 Līdz 2022. gada 1. jūnijam ANP bija oficiāli iesniegušas visas dalībvalstis, izņemot Nīderlandi. Komisija bija pozitīvi novērtējusi 25 ANP (sk. vērtējumus 2. attēlā), savukārt novērtējums par Ungāriju revīzijas laikā vēl bija nebija pabeigts (sk. II pielikumu).

Revīzijas tvērums un pieeja

17 Šī revīzija atbilst ERP prioritātei novērtēt ES reakciju uz Covid-19 pandēmiju dažādās politikas dimensijās, tostarp ekonomikas pārvaldībā, pārbaudot, vai līdz šim lielākais ES instruments ir vērsts pareizajā virzienā. Revīzija ieinteresētajām personām sniegs ieskatu par atveseļošanas un noturības plānu (ANP) novērtējumu. Tās mērķis ir ņemt vērā visus vajadzīgos turpmākos novērtēšanas procesa grozījumus, jo īpaši saistībā ar grozīto vai pārskatīto ANP iesniegšanu. Lai gan šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta Komisijas veiktajam novērtējumam, tajā ir arī uzsvērti riski un problēmas, kas varētu ietekmēt ANP īstenošanu.

18 Šī revīzija ir pirmā no vairākām revīzijām, ko plānojam veikt saistībā ar NextGenerationEU un Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). Tā neattiecas uz Komisijas priekšlikumu grozīt ANM regulu attiecībā uz atveseļošanas un noturības plānu REPowerEU nodaļām⁶. Mēs nolēmām pārbaudīt, cik atbilstīgs ir Komisijas veiktais ANP novērtējums, un vērtējām, vai:

• Komisijas iekšējās procedūras bija skaidras un tika piemērotas, norādījumi dalībvalstīm bija pietiekami un ņemti vērā un atbalsts dalībvalstīm bija efektīvs;
• Komisijas novērtējums nodrošināja, ka:
  •  ANP pienācīgi ir aptverti visi seši pīlāri un efektīvi risinātas visas KVAI noteiktās problēmas vai ievērojama to daļa;
  •  ANP noteiktie pasākumi atbilst ANM regulā paredzētajiem pamatnosacījumiem (zaļā un digitālā pārkārtošanās, princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”, izmaksas);
  •  atskaites punkti un mērķrādītāji ir skaidri un reālistiski;
  •  ierosinātie uzraudzības un kontroles pasākumi ir piemēroti.

19 Mūsu izmantoto revīzijas kritēriju pamatā ir:

• regulatīvās prasības (jo īpaši ANM regula);
• Komisijas iekšējie noteikumi un procedūras (piemēram, norādījumi un vadlīnijas).

20 Novērtējumu veicām, pamatojoties uz sešu dalībvalstu izlasi: četras dalībvalstis ar lielāko dotāciju piešķīrumu absolūtā izteiksmē (Vācija, Spānija, Francija un Itālija) un divas dalībvalstis ar lielāko dotāciju piešķīrumu attiecībā pret to 2020. gada iekšzemes kopproduktu (Grieķija un Horvātija). Seši ANP ir atšķirīgi dažādos aspektos. III pielikumā ir norādīti daži to raksturlielumi. Turklāt mēs izveidojām vērtējuma izlasi un, ņemot vērā būtiskumu (augstākās izmaksas), katrā no sešām dalībvalstīm atlasījām septiņus pasākumus šādās tematiskajās jomās: “transports”, “zaļā pārkārtošanās”, “digitālā pārkārtošanās”, “veselība” un “citi” attiecībā uz ieguldījumiem un “fiskāls” un “sociāls” attiecībā uz reformām. Izlasē iekļautie 42 pasākumi ir minēti IV pielikumā. Mēs arī veicām sešu izlasē iekļauto ANP atskaites punktu un mērķrādītāju vispārēju analīzi, lai gūtu ieskatu par atskaites punktu un mērķrādītāju būtību un sadalījumu laikā, kā arī par dalībvalstu pieeju to definēšanā.

21 Pamatojoties uz astoņiem no vienpadsmit novērtējuma kritērijiem (1., 2., 4.–6., 8.–10.; sk. 1. tabulu), attiecībā uz šīm sešām dalībvalstīm mēs pārbaudījām Komisijas novērtējuma procesu, sākot no ANP projektu sākotnējās iesniegšanas līdz to galīgajam novērtējumam un Padomes īstenošanas lēmuma priekšlikumam. Attiecīgi revīzija aptvēra laikposmu no 2020. gada oktobra (kad tika iesniegti pirmie ANP projekti) līdz 2022. gada jūnijam. Revīzija neattiecās uz Padomes īstenošanas lēmuma priekšlikuma apstiprināšanas procesu Padomē.

22 Mēs analizējām Komisijas iesniegto dokumentāciju, tostarp attiecīgo saraksti ar sešām dalībvalstīm novērtēšanas procesā. Mēs intervējām arī Komisijas un attiecīgo valstu iestāžu darbiniekus. Turklāt par galvenajiem ziņojuma apsvērumiem mēs apspriedāmies ar ekspertu grupu.

Apsvērumi

Iekšējās procedūras un atbalsts dalībvalstīm bija pienācīgi, bet ne vienmēr izsekojami, un uz tiem attiecās laika ierobežojumi

23 Jauno atveseļošanas un noturības plānu (ANP) un sarežģītības dēļ Komisijai ir vajadzīgas atbilstīgas iekšējās procedūras, kā arī jāsniedz pienācīgs atbalsts dalībvalstīm ANP sagatavošanā. Mēs pārbaudījām, vai Komisija:

• efektīvi pārvaldīja savas iekšējās procedūras, lai izmantotu iekšējās zināšanas un nodrošinātu iekšējo vadlīniju konsekventu un pārredzamu piemērošanu;
• sniedza dalībvalstīm skaidras un savlaicīgas norādes un atbalstu.

Komisijas iekšējā procedūra bija atbilstīga, bet ne vienmēr izsekojama

24 ANM politisko pārvaldību veic augsta līmeņa valde, kuru vada Eiropas Komisijas priekšsēdētāja un kurā ir trīs priekšsēdētājas izpildvietnieki, ekonomikas komisārs, ģenerālsekretārs, jaunās Atveseļošanas un noturības darba grupas (RECOVER) vadītājs un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN ĢD). Valde pārrauga visus posmus, sākot no agrīnas saziņas ar dalībvalstīm par ANP projektiem līdz galīgo ANP īstenošanai un atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei. Tā regulāri ziņo komisāru kolēģijai par apspriežu rezultātiem. Kolēģija atbild par priekšlikuma apstiprināšanu Padomes īstenošanas lēmumam.

25 RECOVER darba grupa tika izveidota ģenerālsekretariātā 2020. gada 16. augustā, un tā kopā ar ECFIN ĢD atbild par ANM īstenošanas vadību un saskaņošanu ar Eiropas pusgadu. RECOVER un ECFIN ĢD atbild arī par citu politikas ģenerāldirektorātu attiecīgu iesaistīšanu visos procesa posmos.

26 Šajā nolūkā RECOVER un ECFIN ĢD rīkoja iknedēļas koordinācijas sanāksmes un ar “valstu grupu” starpniecību regulāri sadarbojās ar citiem ĢD. Šīs valstu grupas veidotas no pašreizējām Eiropas pusgada grupām, bet tajās ir arī speciālisti no visiem attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem, lai nodrošinātu vajadzīgās speciālās zināšanas dažādās politikas jomās, uz kurām attiecas ANP.

27 Mijiedarbību ar dalībvalstīm vada 27 sarunu grupas, kurās ir attiecīgo RECOVER/ECFIN ĢD valstu grupu vadītāji (viņu vietnieki), kā arī valstu grupu locekļi no politikas ģenerāldirektorātiem, kuri izraudzīti, ņemot vērā vajadzīgo pieredzi. Minētās grupas jo īpaši atbild par ANP (projektu) analīzi, ar ANP un maksājumu pieprasījumiem saistītu novērtējumu un īstenošanas aktu sagatavošanu un īstenošanas panākumu uzraudzību. Parasti valstu grupu darbu pārrauga divi vadošie sarunu vedēji direktorāta līmenī – pa vienam no ECFIN ĢD un RECOVER.

28 Visbeidzot, tika izveidotas kopīgas RECOVER un ECFIN ĢD horizontālās grupas, lai risinātu vispārīgus jautājumus, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos (arī ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”), digitālo pārkārtošanos, izmaksu aprēķināšanu un atskaites punktiem/mērķrādītājiem. Tās sniedza norādījumus, kā novērtēt svarīgākās jomas, par kurām tās atbild.

29 Tā kā sarunu grupas veidoja pārstāvji no RECOVER/ECFIN ĢD valstu grupām kopā ar politikas ģenerāldirektorātu valstu darba grupām, tika nodrošināts, ka novērtējuma pamatā ir personāla pieredze dažādās politikas jomās, kā arī ģeogrāfiskie aspekti. Mūsu veiktā analīze par atlasīto Komisijas veikto pasākumu novērtējumu (sk. 20. punktu) apstiprināja, ka procesā bija iesaistīti visi attiecīgie ģenerāldirektorāti.

30 Novērtēšana notika vairākos posmos (sk. 3. attēlu).

31 Lai atvieglotu novērtēšanu un apspriešanos ar dalībvalstīm, Komisija izstrādāja vispārējas iekšējās vadlīnijas un kontrolsarakstus. Attiecībā uz ekonomisko un sociālo ietekmi, atskaites punktiem un mērķrādītājiem, izmaksām un principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” šīs vispārējās iekšējās vadlīnijas tika papildinātas ar sīkāk izstrādātām tehniskajām pamatnostādnēm.

32 Iekšējās vadlīnijas un kontrolsaraksts standartizē novērtēšanas procesu un veicina vienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem ANP. Iekšējās vadlīnijas un kontrolsaraksti sniedza visaptverošu apsvērumu kopumu, ko vērtētāji valstu grupās izmantoja, lai veiktu un dokumentētu savus novērtējumus. Tomēr kontrolsarakstu izmantošana bija obligāta tikai pilnīguma un attiecināmības novērtēšanai. Tāpēc tie netika sistemātiski vai vienādi izmantoti, lai kvalitatīvi novērtētu atbilstību 11 vērtēšanas kritērijiem. Dažkārt vērtētāji bija snieguši tikai minimālu informāciju, bet citos gadījumos viņi bija sagatavojuši piezīmes vai citus darba dokumentus, kam nebija standartizētas struktūras.

33 Lai gan atlasīto pasākumu revīzijā tika apstiprināts, ka ir pieejami un reģistrēti galvenie dokumenti, kas atspoguļo Komisijas darbu un pamato tās galīgos novērtējumus, dokumentācija, pēc kuras tika izdarīti secinājumi Komisijas dienestu darba dokumentos, ne vienmēr bija viegli izsekojama.

Komisijas norādījumi un atbalsts dalībvalstīm bija pienācīgi, taču uz tiem attiecās laika ierobežojumi

34 ANP sagatavošanas procesā Komisija atbildēja par nepieciešamo norādījumu un atbalsta sniegšanu dalībvalstīm. Tā šādu palīdzību sniedza jau agrīnā posmā, izmantojot norādījumu dokumentus un pārrunas, kamēr likumdevēji vēl apspriedās par ANM regulu.

35 Lai dalībvalstīm palīdzētu izstrādāt ANP, Komisija pieņēma vairākus norādījumu dokumentus:

• vispārējie norādījumi par dalībvalstu ANP, kas pieņemti 2020. gada 17. septembrī un 2021. gada 22. janvārī grozīti un aizstāti ar jaunu redakciju, un
• tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu⁷, kas publicēti 2021. gada 12. februārī.

Turklāt šos dokumentus papildināja valstu kontroles sistēmu pašnovērtējuma kontrolsaraksti.

36 Tā kā ANP izstrādei un ANM regulas izstrādei un pieņemšanai paredzētais termiņš bija īss, Komisijai norādījumi daļēji bija jāizstrādā pirms juridiskā teksta pabeigšanas, un līdztekus dalībvalstis gatavoja savus ANP. Šajā nolūkā Komisija publicēja divas ANP izstrādes galvenā norādījumu dokumenta redakcijas (sk. 35. punktu). Tāpēc dažos gadījumos dalībvalstīm procesa laikā bija jāpielāgo savi ANP. Tas jo īpaši attiecās uz norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu, kas tika pieņemti vienlaikus ar ANM regulu, un dalībvalstīm tika prasīts saistībā ar katru ANP paredzēto reformu un ieguldījumu aizpildīt principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas kontrolsarakstu.

37 Mēs konstatējām, ka ANP novērtējumi daudzējādā ziņā tika veikti, Komisijai pastāvīgi uzturot dialogu ar dalībvalstīm, kas ietvēra divpusējas sanāksmes, saziņu un informācijas apmaiņu. Lai vēl vairāk atvieglotu šādu informācijas apmaiņu, Komisija izveidoja arī jautājumu un atbilžu tiešsaistes platformu par ANM, kurā tā dalībvalstīm sniedza papildu skaidrojumus un norādes. Mūsu intervijās dalībvalstu iestādes apstiprināja šā atbalsta lietderīgumu.

38 ANM regulas 18. panta 5. punktā arī noteikts, ka dalībvalstis var prasīt Komisijai organizēt labas prakses apmaiņu ar citām dalībvalstīm. Atzinumā par priekšlikumu regulai, ar ko izveido ANM, mēs atzinīgi novērtējām šo iespēju⁸. Komisijas sniegtā informācija liecina, ka tikai viena dalībvalsts (kas nav iekļauta mūsu revīzijas izlasē) ir oficiāli pieprasījusi šādu apmaiņu, bet pēc tam to atsaukusi.

39 Tomēr vairākums dalībvalstu iestāžu, kuras mēs aptaujājām, ANP sarunu procesā būtu vēlējušās lielāku mijiedarbību ar citām dalībvalstīm. Dažas dalībvalstis pēc savas iniciatīvas organizēja neoficiālas divpusējas sanāksmes, bet aktīva Komisijas rīcība, lai veicinātu dalībvalstu ANP savstarpējo sinerģiju, būtu atvieglojusi procesu un rosinājusi ANP iekļaut starpvalstu projektus.

Atveseļošanas un noturības plāni, visticamāk, sekmēs sešu pīlāru īstenošanu, bet joprojām ir nepilnīgi ieviesti konkrētām valstīm adresētie ieteikumi

Komisijas novērtējumā tika apstiprināts, ka atveseļošanas un noturības plāni sekmē sešu pīlāru īstenošanu, bet veikto pasākumu apjoms ir atšķirīgs

40 Mēs pārbaudījām, kā Komisija ir novērtējusi, vai atveseļošanas un noturības plāni (ANP) sniedz pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros atbilstīgi ANM regulā noteiktajiem kritērijiem (sk. 1. izcēlumu).

41 Komisija novērtēja ANP ieguldījumu šajos sešos pīlāros, izmantojot detalizētu kartējumu, ar ko vērtēja, vai katrs komponents ir devis būtisku vai vismaz daļēju ieguldījumu katrā pīlārā (sk. IV pielikumu). Tā secināja, ka visi izlasē iekļautie ANP vispusīgi un pienācīgi līdzsvaroti atbilst visiem sešiem pīlāriem, un šajā jomā visiem pīlāriem piešķīra “A” vērtējumu.

42 Komisijas veiktā kartēšana apstiprināja, ka mūsu izlasē vismaz viens no visiem ANP komponentiem attiecās uz visiem sešiem pīlāriem. Komisijas kartēšana tika veikta komponentu līmenī, izvērtējot atsevišķus pasākumus, lai noteiktu (galvenos) pīlārus, ko komponents veicina. Tomēr mēs norādām, ka ne visi atsevišķie komponenta pasākumi attiecīgā pīlāra īstenošanu veicina tieši.

43 Daudzi ANP iekļautie komponenti attiecas uz vairāk nekā vienu pīlāru, un tāpēc cēloņsakarība starp komponentiem un pīlāriem un tādējādi tas, cik liels ir komponenta ieguldījums, atšķiras. Kopumā saikne starp komponentiem un pīlāriem ir ciešāka attiecībā uz konkrētākiem pīlāriem, piemēram, “digitālais” un “zaļais”, nekā attiecībā uz plašākiem un vispārīgākiem pīlāriem, piemēram, “gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme” un “sociālā un teritoriālā kohēzija”.

44 Turklāt, tā kā katrs komponents ietver reformas, kas var neradīt nekādas izmaksas, ir grūti noteikt, kāda līdzekļu daļa tiek ieguldīta katrā no sešiem pīlāriem. Tāpēc finanšu ziņā nav skaidrs, vai šie seši pīlāri tiek aptverti “pienācīgi līdzsvaroti”, kā noteikts ANM regulā. Turklāt regulā nav definēts, kas šajā kontekstā faktiski ir “pienācīgi līdzsvarota” reakcija.

Atveseļošanas un noturības plānos ņemti vērā konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, taču joprojām pastāv nepilnības

45 Eiropas pusgads, kas ieviests 2011. gadā, ir ES ekonomikas, fiskālās, nodarbinātības un sociālās politikas koordinācijas cikls. Šajā kontekstā Komisija analizē ekonomisko un sociālo attīstību dalībvalstīs un problēmas, kas tām jārisina. Lai risinātu šīs problēmas, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, katru gadu katrai dalībvalstij izdod KVAI, kas ir Eiropas pusgada tiešais rezultāts. Lai gan iepriekš politikas koordinācija Eiropas pusgadā un KVAI īstenošana nebija saistīta ar jebkādiem finanšu piešķīrumiem, tas ir mainījies – ANP tagad ietver pasākumus, kas attiecas uz KVAI.

46 ANM regulā ir noteikts, ka ANP jāietver pasākumi, kas attiecas uz visiem 2019. un 2020. gada KVAI vai ievērojamu to daļu. Novērtējumā Komisija ņem vērā četrus elementus (sk. 2. izcēlumu).

47 Mēs pārbaudījām, vai Komisijas novērtējums nodrošināja, ka izlasē iekļauto dalībvalstu ANP ietvertie pasākumi veicina attiecīgo KVAI īstenošanu, un aptaujājām dalībvalstu iestādes, lai iegūtu vairāk informācijas par KVAI pasākumu ieviešanu to ANP.

48 Novērtējot ANP projektus, Komisija konstatēja nepilnības attiecībā uz dažiem KVAI elementiem un lūdza dalībvalstis ierosināt papildu pasākumus. Dažos gadījumos (piemēram, publisko izdevumu kvalitātes novērtējums Francijā, izdevumu pārskatīšana Itālijā vai tiesu iestāžu un korupcijas apkarošanas pasākumi Horvātijā) tas ir izdevies veiksmīgāk nekā citos gadījumos, jo galīgajos ANP dažas KVAI apakšnodaļas (galvenokārt 2019. gada) netika izskatītas.

49 Komisija veica iesniegto ANP kartēšanu, kas bija iekļauta tās dienestu darba dokumentā, norādot, cik pietiekami ir ņemti vērā KVAI, un noteica neīstenotos KVAI. Tāpat kā attiecībā uz sešiem pīlāriem, šī darbība tika veikta par komponentiem (pasākumu kopumiem, sk. 04. punktu), attiecīgā gadījumā izskatot atsevišķus pasākumus. Attiecībā uz sešām izlasē iekļautajām dalībvalstīm Komisijas novērtējumā tika secināts, ka visi 2019. un 2020. gada KVAI ir vai nu daļēji (ar atlikušām nepilnībām) vai pilnīgi (bez atlikušām nepilnībām) ņemti vērā, tāpēc visiem mūsu izlasē iekļautajiem galīgajiem ANP tika piešķirts “A” vērtējums. 2. tabulā ir pārskats par Komisijas konstatētajām atlikušajām nepilnībām.

50 Savā kartēšanas procesā, ko veicām pasākumu līmenī, attiecībā uz KVAI kopumā ieguvām tādu pašu rezultātu, kādu bija ieguvusi Komisija. Galvenās atšķirības attiecas uz Itāliju, kurai mēs konstatējām papildu nepilnības dažos KVAI elementos (kadastrālās vērtības un pensiju sistēmas reformās, kā arī finanšu sektora reformas daļās), kas nebija iekļauti Komisijas dienestu darba dokumentā (sk. 3. tabulu).

51 Mēs konstatējām, ka izlasē iekļautajos ANP parasti bija ietverti 2020. gada KVAI. Tomēr joprojām ir dažas nepilnības attiecībā uz atsevišķiem KVAI elementiem, piemēram, veselības aprūpes sistēmu (Spānija) vai ieguldījumiem un normatīvo vidi (Francija), kuras plānots novērst ārpus ANP. Tomēr ne vienmēr bija skaidrs, kāpēc tie netika iekļauti ANP, jo īpaši svarīgu pārrobežu pasākumu gadījumā (piemēram, elektroenerģijas starpsavienojumi starp Spāniju un Franciju), kas faktiski būtu labi piemēroti ANP.

52 Lielākā daļa konstatēto nepilnību attiecas uz 2019. gada KVAI, kas daudzējādā ziņā ir atkārtotas strukturālas problēmas, ar kurām dalībvalstis saskaras jau gadiem ilgi. Piemēram, Vācijas ANP nav nekādu pasākumu konkurences stiprināšanai darījumdarbības pakalpojumu un reglamentēto profesiju jomā, kas kopš 2011. gada ir iekļauti Vācijas KVAI. Turklāt dažādos ANP nebija norādīti KVAI elementi, kas saistīti ar pensiju ilgtspēju (Vācija, Francija, Itālija un daļēji Spānija) vai nodokļiem (Vācija un Itālija).

53 Kopumā mēs uzskatām, ka pēc Komisijas novērtējuma ANP ir iekļauta lielākā daļa 2019. un 2020. gada KVAI. Tomēr mūsu revīzijas izlasē iekļautās dalībvalstis neņēma vērā dažus svarīgus KVAI elementus – lielākoties saistībā ar atkārtotām strukturālām problēmām, ar kurām dalībvalstis saskaras jau gadiem ilgi. Turklāt ANM regulā nav novērtēts un definēts, kas ir “ievērojama KVAI konstatēto problēmu daļa”, un arī Komisija to nav darījusi. Tāpēc novērtējums zināmā mērā ir balstīts uz vērtējošu pieņēmumu, jo īpaši gadījumos, kad Komisija ir konstatējusi vairākus un/vai nopietnus trūkumus.

Atveseļošanas un noturības mehānisma pamatnosacījumu novērtējums bija atbilstīgs, bet nebija pilnībā pārredzams

54 Lai novērtētu, vai Komisijas novērtējums par principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, zaļo un digitālo izsekojamību un izmaksu aplēsēm ir atbilstīgs, katrā no sešām mūsu izlasē iekļautajām dalībvalstīm mēs izvēlējāmies septiņus pasākumus (sk. 20. punktu).

55 Attiecībā uz atlasītajiem pasākumiem mēs pārbaudījām, vai Komisija ir pienācīgi novērtējusi, vai:

• ikviens pasākums, kas iekļauts atveseļošanas un noturības plānā (ANP), būtiski kaitē vidiskajiem mērķiem Taksonomijas regulas 17. panta nozīmē⁹ (atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”);
• ir paredzams, ka plānoto pasākumu īstenošana efektīvi veicinās zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī pasākumu un piemēroto koeficientu izsekojamību;
• aplēstās izmaksas bija saprātīgas, ticamas, samērojamas ar gaidāmajiem ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem, un tās nesedza cits ES finansējums.

Komisijas novērtējumos tika atzīta atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, taču sistemātiski netika iekļauti kompensējošu pasākumu atskaites punkti vai mērķrādītāji

56 Lai ANP tiktu apstiprināts, visiem pasākumiem jāatbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” (sk. 3. izcēlumu).

57 Komisija izdeva tehniskus norādījumus par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu, novērtējot ANP (sk. 35. un 36. punktu). Tajos dalībvalstīm tika prasīts par katru ANP iekļauto pasākumu iesniegt principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas kontrolsarakstu.

58 Pēc tam Komisija izvērtēja iesniegtos pasākumus un to attiecīgos principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas kontrolsarakstus un sniedza papildu atsauksmes vai izklāstīja nosacījumus, kas tika iekļauti to atskaites punktu un mērķrādītāju galīgajā kopumā, kuri saskaņoti Padomes īstenošanas lēmumā. Attiecībā uz atlasītajiem pasākumiem mēs konstatējām, ka Komisija:

• nodrošināja, ka kontrolsaraksti ir sagatavoti atbilstīgi vidiskajiem mērķiem;
• vajadzības gadījumā pieprasīja papildu informāciju, sniedza atsauksmes un ierosināja grozījumus vai konkrētu pasākumu svītrošanu, tostarp attiecībā uz konkrētu pasākumu redakciju un attiecīgajiem atskaites punktiem vai mērķrādītājiem;
• pamatoti prasīja no vairākiem ANP svītrot noteiktas pasākumu daļas, kuras uzskatīja par neatbilstīgām principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Pēc tam tās tika svītrotas no ANP. Tomēr dažos gadījumos tās var finansēt ārpus ANM, un tas ir pretrunā principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”;
• attiecībā uz pasākumiem, kuriem varētu būt vidiska ietekme, nodrošināja, ka dalībvalstu aizpildītajos kontrolsarakstos ir paskaidrots, kā varētu novērst būtisku kaitējumu. Tas ietver ierosinājumus par seku mazināšanas pasākumiem.

59 Tomēr mēs norādām, ka Komisijas veiktā principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas kontrolsarakstu novērtējuma dokumentācija tika apsvērta vairākos darba dokumentos, un tai nebija kopsavilkuma saraksta, kurā būtu atspoguļoti visi principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas novērtējumi katrā pasākumā, kas pamatotu Komisijas dienestu darba dokumentā un galīgajā novērtējumā izdarīto vispārējo secinājumu.

60 Turklāt potenciāli kaitīgo pasākumu ietekmes veids un apjoms netika kvantitatīvi noteikts kontrolsarakstā vai kādā citā veidā. Tāpēc bija grūti novērtēt, vai sniegtie skaidrojumi un ierosinātie ietekmes mazināšanas pasākumi bija pietiekami, lai nodrošinātu principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.

61 Turklāt gadījumos, kad, lai saņemtu pozitīvu principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas novērtējumu, bija nepieciešami ietekmes mazināšanas pasākumi, šie mazināšanas pasākumi ANP nebija sistemātiski iekļauti kā atskaites punkti vai mērķrādītāji. Tāpēc to izpilde nav maksājuma nosacījums, un nav juridiska pamata noteikt vai uzraudzīt to īstenošanu.

Komisija pārbaudīja izlasē iekļauto pasākumu ieguldījumu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā

62 Komisijas novērtējums par to, vai ANP veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos, bija balstīts uz vairākiem elementiem (sk. 4. izcēlumu).

63 Mēs pārbaudījām Komisijas veikto novērtējumu par mūsu izlasē iekļautajiem 42 pasākumiem (sk. 20. punktu). Attiecībā uz šiem pasākumiem mēs pārbaudījām, vai Komisijas novērtējumu par intervences jomām un koeficientiem (100 % attiecībā uz pilnīgu ieguldījumu zaļās/digitālās pārkārtošanās procesā, 40 % attiecībā uz daļēju ieguldījumu vai 0 % bez ieguldījuma) atbilst ANM regulai un galīgajiem marķējumiem, kas attiecīgi piešķirti pasākumiem.

64 Mēs konstatējām, ka:

• Komisija ir sīki izvērtējusi intervences jomas un koeficientus, ko dalībvalstis piemēro dažādiem pasākumiem. Jo īpaši par dažādiem izlasē iekļautajiem pasākumiem notika apspriešanās ar Enerģētikas, Klimata politikas, Konkurences, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātiem un Kopīgo pētniecības centru, kā arī ar horizontālajām “zaļajām” un “digitālajām” grupām;
• sagatavošanas posmā Komisija attiecībā uz vairākiem atlasītajiem pasākumiem dalībvalstīm norādīja, vai tās ir izmantojušas nepareizas intervences jomas, vai arī prasīja ar dažādiem koeficientiem sīkāk sadalīt pasākumus (vai nu atsevišķos pasākumos, vai apakšpasākumos). Visos gadījumos dalībvalstis savos ANP projektos bija veikušas vajadzīgās izmaiņas, un Komisija uzskatīja, ka galīgās redakcijas šajā ziņā ir atbilstīgas;
• attiecībā uz dažiem pasākumu veidiem ANM regulā nebija noteiktas intervences jomas vai zaļie koeficienti. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu novērtējumu, Komisija sniedza papildu iekšējus norādījumus par to, kā saskaņā ar Taksonomijas regulu rīkoties šādu pasākumu gadījumos (piemēram, pasākumi, kas attiecas uz elektriskajiem un hibrīdautomobiļiem);
• Komisija savā dienestu darba dokumentā par katru dalībvalsti bija paziņojusi galīgo sarakstu ar pasākumiem, kas veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos.

65 Tomēr vēl nav noskaidrots, cik lielā mērā ANP iekļautie pasākumi palīdzēs faktiski sasniegt ES mērķus klimata jomā. Piemēram, vienā no nesenajiem ziņojumiem mēs secinājām, ka galveno apakšnozaru, piemēram, dzelzceļa transporta, elektroenerģijas un biomasas, ieguldījums klimata jomā saistībā ar ES budžetu bija novērtēts par augstu un paziņotie izdevumi ne vienmēr bija saistīti ar klimatrīcību¹⁰.

Novērtējot aplēstās izmaksas, tika konstatēts, ka trūkst informācijas par konkrētiem pasākumiem

66 ANP aplēsto izmaksu novērtējumam ir īpaša nozīme, jo, atšķirībā no citiem ES instrumentiem, ANM finansējums ir pamatots tikai ar atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, nevis izmaksu atlīdzināšanu. Tāpēc ANP ietverto pasākumu aplēstās izmaksas tiek vērtētas tikai tad, kad Komisija novērtē ANP, un tās neietekmē faktisko līdzekļu izmaksu ANM īstenošanas laikā.

67 Katra ANP aplēstās kopējās izmaksas Komisijai bija jānovērtē saskaņā ar ANM regulā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem (sk. 5. izcēlumu).

68 Saskaņā ar ANM regulu Komisija novērtēja aplēstās kopējās izmaksas, pamatojoties uz 5. izcēlumā minētajiem kritērijiem. ANM regulā nav noteikts, kā šie četri kritēriji būtu jākonsolidē kopējā izmaksu vērtējumā. Tomēr Komisija izstrādāja vērtējumu sistēmu katram no četriem kritērijiem, kā arī konsolidētajam kopējam vērtējumam.

69 Līdz šim visu ANP izmaksu aprēķināšana ir novērtēta ar “B”. Mēs norādījām, ka prasība sasniegt “A” vērtējumu attiecībā uz katru kritēriju, kā arī attiecībā uz ANP kopumā bija salīdzinoši vērienīga un samērā zema “C” vērtējumam, tāpēc maz ticams, ka netiks piešķirts “B” vērtējums. Tāpēc, neraugoties uz Komisijas konstatēto trūkumu biežuma un nopietnības atšķirībām mūsu izlasē iekļautajās dalībvalstīs, tiem visiem tika piešķirts vienāds vērtējums (“B”). Šie trūkumi ietver gan informācijas trūkumu par dažiem pasākumiem plānošanas posmā, gan pamatpieņēmumus, kas nav pilnībā ticami par katru pasākumu (sk. VI pielikumu). Turklāt, tā kā daži ieguldījumi ir inovatīvi, to izmaksu aprēķināšana ANP daudzējādā ziņā ir pamatota ar profesionālu spriedumu, nevis vēsturiskiem datiem.

70 Attiecībā uz 42 atlasītajiem pasākumiem (sk. 20. punktu) mēs pārbaudījām dalībvalstu sniegto informāciju par izmaksām, Komisijas pieprasīto papildu informāciju par izmaksām, Komisijas iekšējos darba dokumentus par kopējo izmaksu aplēsēm un secinājumus Komisijas dienestu darba dokumentos par izmaksu aprēķiniem.

71 Dalībvalstis sagatavoja informācijas lapas par katru pasākumu, norādot informāciju par izmaksām, piemēram, pieņēmumus par pamatizmaksām, atsauces izmaksas, piemēram, vēsturiskos vai salīdzinošos datus, un informāciju par to, vai ANM finansējums papildina atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citām ES programmām un instrumentiem, un nesedz tās pašas izmaksas.

72 Vajadzības gadījumā Komisija pieprasīja papildu informāciju, jo īpaši par metodiku un pamatpieņēmumiem. Attiecībā uz atlasītajiem pasākumiem konstatējām, ka Komisija ieguva informāciju, lai pārbaudītu aplēstās izmaksas. Gadījumos, kad Komisija nebija ieguvusi pietiekamu informāciju, tā to atspoguļoja savos novērtējumos un vērtējumos. Šajā procesā vajadzības gadījumā saskaņā ar iekšējām vadlīnijām par izmaksu novērtēšanu notika apspriešanās ar attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem (tostarp Enerģētikas, Mobilitātes un transporta un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātiem). Mēs uzskatām, ka “B” vērtējums pareizi atspoguļo informācijas trūkumu dažās jomās un konstatētos trūkumus saistībā ar izmaksu aprēķināšanu.

Izmaksu profils drīzāk bija sarunu rezultāts, nevis pamatā esošo atskaites punktu un mērķrādītāju izmaksu atspoguļojums

73 Summa, kas samaksāta kā konkrēts maksājums, ne vienmēr ir balstīta uz aplēstajām izmaksām, lai sasniegtu atskaites punktus un mērķrādītājus, kas iekļauti maksājuma pieprasījumā, bet drīzāk ir rezultāts sarunām ar attiecīgo dalībvalsti. Šajās sarunās tiek ņemts vērā atskaites punktu un mērķrādītāju īpatsvars, kā arī to salīdzinošā nozīme.

74 ES-27 valstu kopējais maksājumu skaits (neatmaksājamam atbalstam) svārstās no četriem (Kipra) līdz desmit (Beļģija, Horvātija, Itālija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija), un atskaites punktu un mērķrādītāju skaits, kas jāsasniedz attiecībā uz katru maksājumu, svārstās no diviem (Čehija – septītais maksājums) līdz 114 (Portugāle – devītais maksājums).

75 Tomēr, tā kā tas bija sarunu rezultāts, maksājumu profilu noteikšanas process nebija pārredzams. Lai gan tas ne vienmēr attiecas uz ANP novērtēšanu, tas radīs problēmas ANM īstenošanā, ņemot vērā to, ka jebkurš daļējs atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegums būtu jāatspoguļo maksājumā attiecīgajai dalībvalstij. Tas, ka maksājuma summa katrā maksājumā ir sarunu rezultāts, nevis atspoguļo pamatizmaksas, apgrūtinās iespēju noteikt, kāds samazinājums būtu piemērojams. Revīzijas laikā Komisija vēl nebija definējusi daļēja samazinājuma vai maksājumu samazinājuma aprēķināšanas metodiku.

76 Praksē attiecībā uz sešām izlasē iekļautajām dalībvalstīm ir vērojams ievērojams maksājumu profilu neviendabīgums gan attiecībā uz kopējā finansējuma daļu katrā maksājumā, gan attiecībā uz atskaites punktu un mērķrādītāju skaitu, kas jāsasniedz katram maksājumam (4. attēls).

Komisijas novērtējums uzlaboja atskaites punktu un mērķrādītāju kvalitāti, bet daži svarīgi jautājumi palika neatrisināti

77 Saskaņā ar ANM regulu ar “starpposma rādītājiem” (jeb atskaites punktiem) un “mērķrādītājiem” ir jāmēra virzība uz reformas vai ieguldījumu īstenošanu – atskaites punkti ir kvalitatīvi sasniegumi un mērķrādītāji ir kvantitatīvi sasniegumi. Atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšana ir pamats dalībvalstu iesniegtajiem maksājumu pieprasījumiem, tādēļ tie ir būtisks ANM īstenošanas elements.

78 Saskaņā ar ANM regulu un norādījumiem dalībvalstīm¹¹ Komisijai atskaites punkti un mērķrādītāji bija jāizvērtē, ņemot vērā 8. kritēriju “pasākumi to īstenošanas uzraudzībai, tostarp atskaites punkti, mērķrādītāji un saistītie rādītāji” (sk. 6. izcēlumu).

Komisijas novērtējuma process bija visaptverošs

79 Mēs revidējām Komisijas veikto atskaites punktu un mērķrādītāju novērtējumu, pamatojoties uz 42 pasākumu izlasi sešos ANP. Attiecībā uz šiem pasākumiem mēs novērtējām, vai galīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, kas saskaņoti Padomes īstenošanas lēmumā, atbilst minētajiem kritērijiem. Mēs arī veicām sešu izlasē iekļauto ANP atskaites punktu un mērķrādītāju vispārēju analīzi, lai gūtu ieskatu par atskaites punktu un mērķrādītāju būtību un sadalījumu laikā, kā arī par dalībvalstu pieeju to definēšanā.

80 Attiecībā uz 42 atlasītajiem pasākumiem mēs secinām, ka pēc vairākkārtējas informācijas apmaiņas starp Komisiju un dalībvalstīm atlasīto atskaites punktu un mērķrādītāju novērtēšanas process kopumā bija visaptverošs. Proti, Komisija bija pieprasījusi precizēt atskaites punktu un mērķrādītāju aprakstus, kas ļāva skaidrāk aprakstīt iecerētos rezultātus, un dažos gadījumos ierosināja precīzāku redakciju. Turklāt Komisija prasīja samazināt atskaites punktu un mērķrādītāju skaitu, lai uzlabotu dažu ANP pārvaldību, un citos gadījumos pieprasīja sīkāk izstrādātus atskaites punktus un mērķrādītājus, lai jo īpaši aptvertu dažādus apjomīgu pasākumu posmus.

81 Tomēr dokumentācijas liecības parasti ir sadrumstalotas, un analīzes ir ietvertas vairākos Komisijas dienestu darba dokumentos par dažādiem ANP komponentiem. Turklāt sarunu laikā netika sniegts pārskats par visiem atskaites punktu un mērķrādītāju projektiem. Komisija katru ANP novērtēja kvalitatīvi, salīdzinot ar ANM regulas standartiem, bet neizmantojot salīdzinošu novērtējumu, kas būtu atvieglojis dalībvalstu paraugprakses noteikšanu.

Daži atskaites punkti un mērķrādītāji ir neskaidri

82 Revīzijā mēs koncentrējāmies uz atskaites punktu un mērķrādītāju skaidrību kā priekšnosacījumu pasākumu progresa novērtēšanai un līdzekļu izmaksāšanas pamatošanai. Vispārējā atskaites punktu un mērķrādītāju analīzē mēs konstatējām, ka visos sešos ANP ir iekļauti neskaidri atskaites punkti un mērķrādītāji (sk. dažus piemērus 4. tabulā). Skaidru atskaites punktu un mērķrādītāju trūkums rada risku, ka šos atskaites punktus un mērķrādītājus ir grūti novērtēt, un saistīto risku, ka sākotnēji izvirzītais mērķis netiek sasniegts.

Atsevišķos gadījumos īstenošanas galveno posmu aptvērums atskaites punktos un mērķrādītājos ir nepilnīgs

83 Komisijas iekšējās praktiskās vadlīnijas paredz, ka atskaites punktiem un mērķrādītājiem jāatspoguļo attiecīgā pasākuma īstenošanas galvenie posmi (sākums – starpposms – galīgais posms). Vispārējā atskaites punktu un mērķrādītāju analīzē mēs norādījām, ka vidējais atskaites punktu/mērķrādītāju skaits svārstījās no 1,7 vienam pasākumam Horvātijā līdz 3,2 – Vācijā (sk. 5. tabulu).

84 Galveno īstenošanas posmu aptveršana ir īpaši svarīga attiecībā uz ieguldījumiem, kas bieži vien ir sarežģīti un tiek īstenoti ilgākā laika posmā, un tādēļ, lai uzraudzītu to progresu, ir vajadzīgi secīgi atskaites punkti un mērķrādītāji. Tomēr, veicot sešu izlasē iekļauto ANP atskaites punktu un mērķrādītāju vispārēju analīzi, mēs konstatējām, ka uz ieguldījumiem attiecas tikai viens atskaites punkts vai mērķrādītājs (sk. dažus piemērus 6. tabulā).

Atsevišķu pasākumu atskaites punkti un mērķrādītāji norāda, ka tie tiks pabeigti pēc 2026. gada 31. augusta

85 ANM tika izstrādāts kā atbilde uz Covid-19 pandēmiju, un tāpēc ir svarīgi, lai ANP tiktu īstenots pieņemamā termiņā. Komisija savā tīmekļa vietnē norāda, ka “dalībvalstis iesniedz plānus par reformām un ieguldījumiem, kas jāīsteno līdz 2026. gadam (..)”¹². ANM regulā arī precizēts, ka:

• ANP jābūt pienācīgi argumentētam un pamatotam. Tajā jo īpaši nosaka šādus elementus: (..) iecerētie atskaites punkti un mērķrādītāji un provizorisks laika grafiks, kā tiks īstenotas reformas un realizēti ieguldījumi, kam jābūt pabeigtiem līdz 2026. gada 31. augustam (18. panta 4. punkta i) apakšpunkts);
• Komisijas priekšlikumā arī nosaka (..) termiņu, kuram vajadzētu būt ne vēlāk kā 2026. gada 31. augusts un līdz kuram jābūt sasniegtiem kā ieguldījumu projektu, tā arī reformu atskaites punktiem un mērķrādītājiem (20. panta 5. punkta d) apakšpunkts).

86 Tomēr dažos izlasē iekļautajos ANP pasākumos sākotnējais atskaites punkts vai mērķrādītājs ir pēdējos mēnešos pirms ANM īstenošanas perioda beigām. Tāpēc ieguldījums var nebūt pabeigts līdz 2026. gada 31. augustam (sk. 7. tabulu), kas neatbilst ANM regulai (sk. 85. punktu).

Komisijas norādījumos priekšroka dota rādītājiem, kas mēra tiešo rezultātu, nevis ietekmi

87 Komisijas norādījumos dalībvalstīm¹³ noteikts, ka:

• atskaites punkti un mērķrādītāji (..) var atspoguļot dažādus reformu un ieguldījumu īstenošanas posmus, pamatojoties vai nu uz ieguldījuma rādītājiem (..), vai, vēlams, iznākuma rādītājiem;
• būtu jāizvairās no ietekmes rādītājiem (..), ņemot vērā šādu rādītāju neprognozējamību un atkarību no citiem faktoriem, ko dalībvalsts nevar ietekmēt.

88 Saskaņā ar norādījumiem lielākā daļa atskaites punktu un mērķrādītāju, kas iekļauti sešos mūsu revīzijas izlases ANP, ir vērsti uz tiešo rezultātu (piemēram, renovēto ēku skaits / renovēto dzelzceļu kilometri / uzstādītās uzlādes stacijas). Tomēr vismaz pusē izlasē iekļauto ANP bija ietverti pasākumi ar ieguldījuma rādītājiem, kas parasti attiecas uz konkrētas līdzekļu summas izlietojumu (piemēram, Vācijā, Spānijā un Francijā).

89 Ietekmes rādītājiem parasti ir ilgāks laikposms, kas var nebūt labi piemērots ierobežotajam ANM īstenošanas termiņam. Tomēr mēs norādām, ka ietekmes rādītāju nenoteikšana, koncentrēšanās uz iznākuma rādītājiem un pat ieguldījuma rādītāju iekļaušana atskaites punktos un mērķrādītājos ievērojami ierobežo iespēju novērtēt pasākumu sniegumu un galu galā to ietekmi uz samērā vispārīgiem ANM ES politikas mērķiem.

Atskaites punktu un mērķrādītāju definēšanas pieeja dalībvalstīs atšķiras

90 Saskaņotas pieejas trūkums atskaites punktu un mērķrādītāju noteikšanā ietekmē dalībvalstu salīdzināmību un rada risku attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi. Lai gan Komisija mudināja izmantot saskaņotu pieeju, jo īpaši sniedzot norādījumus un reformu un ieguldījumu piemērus, tā neveica plānu salīdzinošo analīzi, pamatojoties uz to, ka situācija katrā dalībvalstī ir atšķirīga. Vispārējā atskaites punktu un mērķrādītāju analīzē mēs konstatējām, ka ANP atšķirīgi ir noteikti atskaites punkti un mērķrādītāji, kurus aplūkojām turpmākajos punktos.

Atskaites punkti un mērķrādītāji ne vienmēr ir pietiekami skaidri nošķirti

91 Kopējais atskaites punktu un mērķrādītāju skaits katrā no sešiem izlasē iekļautajiem ANP svārstās no 129 Vācijā līdz 527 Itālijā, un atskaites punktu un mērķrādītāju attiecība svārstās no 2:3 Francijā un Itālijā līdz 4:1 Grieķijā (sk. 5. attēlu).

92 Lai gan atskaites punktu un mērķrādītāju kopējo skaitu daudzējādā ziņā nosaka piešķirtie līdzekļi un ANP aptvērums, atskaites punktu un mērķrādītāju attiecības atšķirība var norādīt arī uz atšķirīgu dalībvalstu pieeju atskaites punktu un mērķrādītāju definēšanā un nošķiršanā. Lai gan lielākajā daļā ANP ieguldījumu pabeigšana parasti tika mērīta kā skaitliski izmērāms mērķrādītājs (renovēto māju skaits, atjaunotās meža platības utt.), tomēr Grieķijas plānā bieži tika iekļauts skaitļos neizsakāms atskaites punkts pabeigšanas ziņojuma veidā. Tomēr dažkārt šie atskaites punkti tika izteikti skaitļos Padomes īstenošanas lēmuma apraksta sadaļā vai darbības kārtībā aprakstītajā “pārbaudes mehānismā”.

93 ANM regulas 2. panta 4. punktā “starpposma rādītāji” (jeb atskaites punkti) ir definēti kā kvalitatīvi sasniegumi un “mērķrādītāji” – kā kvantitatīvi sasniegumi. Atkāpe no šī nošķīruma rada šādus riskus:

• gadījumos, kad atskaites punkti aprakstā/pārbaudes mehānismā ir izteikti kvantitatīvi, ir zināma juridiska nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā šāda izteikšana skaitļos veido daļu no maksājuma nosacījuma, jo saskaņā ar definīciju atskaites punkti nav izteikti kvantitatīvi un to sasniegšanu mēra, izmantojot kvalitatīvu rādītāju;
• gadījumos, kad atskaites punkts ir iekļauts kvantitatīvam sasniegumam un aprakstā/pārbaudes mehānismā nav kvantitatīva novērtējuma, varētu būt grūti noteikt, cik lielā mērā tas ir sekmīgi īstenots. Turklāt, iekļaujot nekvantitatīvus atskaites punktus (piemēram, pabeigšanas ziņojuma iesniegšana), nevis kvantitatīvu mērķrādītāju (piemēram, noteikta skaita māju renovācija), pastāv risks vienlīdzīgas attieksmes ziņā, jo mērķrādītāju var būt grūtāk sasniegt.

Atskaites punkti pārrobežu projektos ne vienmēr ir saskaņoti

94 Pārrobežu projektos ir īpaši svarīga saskaņota pieeja. Tā kā tie faktiski ir līdzīgi, saskaņota pieeja tos palīdzētu labāk īstenot. Tomēr pārrobežu projektos ne vienmēr tika noteikti līdzīgi atskaites punkti un mērķrādītāji (sk. 8. tabulu).

Atskaites punktu un mērķrādītāju definēšanas atšķirības

95 Turklāt mēs norādījām, ka atskaites punktu un mērķrādītāju definēšanā nav saskaņotas pieejas. Trūkumi, kas konstatēti attiecībā uz pasākumiem, kurus īstenos pēc 2026. gada augusta, un pasākumiem ar ieguldījuma rādītājiem, visos izlasē iekļautajos ANP nav vienādi:

• atskaites punkti un mērķrādītāji, kas norāda, ka attiecīgais pasākums tiks īstenots pēc 2026. gada, tika iekļauti dažos ANP (piemēram, Grieķijā un Horvātijā), bet citos to nebija (piemēram, Spānijā);
• tāpat dažos ANP (piemēram, Vācijā un Spānijā) ieguldījumu rādītāji bija noteikti ievērojami biežāk.

96 Lai gan mēs piekrītam Komisijai, ka novērtējumā ir jāņem vērā katras dalībvalsts īpašie apstākļi, mēs konstatējam, ka trūkst salīdzinošās analīzes.

Komisijas veiktais uzraudzības un kontroles pasākumu novērtējums bija visaptverošs, bet tā pamatā daļēji bija sistēmas, kas vēl nebija ieviestas

97 Lai novērtētu, kā Komisija ir veicinājusi atbilstīgas uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešanu dalībvalstīs, mēs pārbaudījām, vai tā ir pienācīgi novērtējusi:

• dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos (ANP) ierosinātos uzraudzības un īstenošanas pasākumus;
• dalībvalstu ierosinātos revīzijas un kontroles pasākumus korupcijas, krāpšanas, interešu konfliktu un dubultas finansēšanas novēršanai un atklāšanai.

Komisijas veiktais dalībvalstu uzraudzības un īstenošanas pasākumu novērtējums bija visaptverošs, bet tā pamatā daļēji bija sistēmas, kas vēl nebija ieviestas

98 ANM regulā¹⁴ noteikts, ka Komisijai, pamatojoties uz vairākiem elementiem, jānovērtē pasākumi, ko dalībvalstis ierosinājušas ANP efektīvai uzraudzībai un īstenošanai (7. izcēlums).

99 Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir novērtējusi izlasē iekļauto dalībvalstu uzraudzības un īstenošanas pasākumus, jo īpaši to struktūru, dažādo iestāžu uzdevumus un pienākumus, kā arī nepieciešamās spējas.

100 Sešās izlasē iekļautajās dalībvalstīs ANP uzraudzības un īstenošanas struktūras ievērojami atšķiras atkarībā no dalībvalsts struktūras sarežģītības un no tā, vai tās pamatā ir jau esošas sistēmas un iestādes (Vācija, Francija, Horvātija), vai arī tai ir jāievieš jaunas (Grieķija, Spānija, Itālija). VII pielikumā ir apkopotas sistēmas, ko ierosinājušas sešas izlasē iekļautās dalībvalstis.

101 Mēs konstatējām, ka Komisijas novērtējumā, kas dokumentēts Komisijas dienestu darba dokumentos, ir pietiekami aprakstītas izlasē iekļauto dalībvalstu īstenošanas, uzraudzības un ziņošanas struktūras un sistēmas, kā arī to organizatoriskā kārtība, uzdevumi un pienākumi un izklāstīti nenovērstie riski. Komisijas novērtējumā secināts, ka dalībvalstu ierosinātie uzraudzības un īstenošanas pasākumi ir atbilstīgi, un tāpēc tiem piešķirts “A” vērtējums¹⁵.

102 Lai mazinātu efektīvas ANP uzraudzības un īstenošanas riskus, kas attiecībā uz dažām dalībvalstīm konstatēti novērtējuma laikā, Komisija piecām no sešām izlasē iekļautajām dalībvalstīm ierosināja konkrētus atskaites punktus, kas jāsasniedz pirms pirmā maksājuma (izņemot priekšfinansējumu). Tie tika iekļauti Padomes īstenošanas lēmumu pielikumos (sk. VIII pielikumu). Šo konkrēto atskaites punktu piemērs ir “veikt darba slodzes analīzi iestādēm, kas iesaistītas īstenošanā, lai mazinātu ar spējām saistītās problēmas” (Horvātija) vai “veikt svarīgas valsts pārvaldes reformas (..), lai izveidotu koordinācijas struktūras, uzraudzības sistēmas un izpildes mehānismus, kā arī nodrošinātu personālu un palīdzību uzraudzībai un īstenošanai” (Itālija).

103 Lai gan mēs kopumā piekrītam Komisijas novērtējumam, tā pamatā daļēji bija sistēmas, kas novērtējuma laikā vēl nebija ieviestas. Tas rada riskus, jo īpaši gadījumos, kad neatrisinātie jautājumi ir svarīgi. Pilnībā funkcionējošas uzraudzības sistēmas trūkums rada risku, ka atskaites punkti vai mērķrādītāji faktiski varētu nebūt sasniegti, kamēr nav sasniegti šie atskaites punkti.

104 Turklāt tas, ka ANP apstiprināšanas laikā uzraudzības sistēmas vai īstenošanas struktūras daļēji vēl nebija izveidotas, ierobežoja arī Komisiju, jo tā nevarēja pilnvērtīgi novērtēt to administratīvās spējas. Dažos gadījumos Komisija paļāvās uz dalībvalstu apstiprinājumu, ka tām ir pietiekamas spējas efektīvi īstenot un uzraudzīt ANP (piemēram, Vācijā un Francijā), bet citos gadījumos tā pauda bažas par valsts īstenošanas iestāžu administratīvajām spējām (piemēram, Horvātijā).

105 Dažos no mūsu nesenajiem atzinumiem mēs norādījām¹⁶, ka dalībvalstīm ir vajadzīgs pietiekami daudz laika un piemērotas administratīvās spējas, lai apgūtu ES līdzekļus. Dažas dalībvalstis ar viszemāko apguves līmeni 2014.–2020. gada plānošanas periodā turpmākajos gados saņems ievērojamu atbalstu no ANM (sk. IX pielikumu). 2020. gada ziņojumā mēs arī uzsvērām¹⁷, ka administratīvie resursi, kas nepieciešami, lai pārvaldītu līdzekļu ievērojamo palielinājumu, var nebūt pietiekami. Jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās lielu daļu publisko ieguldījumu jau finansē ES, tas var palielināt risku, ka šīs valstis nespēs izlietot tām pieejamo finansējumu un nodrošināt ieguldīto līdzekļu atdevi.

Komisijas veiktais revīzijas un kontroles pasākumu novērtējums bija atbilstīgs, bet bieži vien ar nosacījumu, ka vēl ir jāizpilda prasības

106 Saskaņā ar ANM regulu Komisijai ir jānodrošina, ka dalībvalstis ievieš atbilstīgas kontroles sistēmas, lai aizsargātu ES finanšu intereses (sk. 8. izcēlumu)¹⁸. ANM revīzijas un kontroles sistēmas pamatā galvenokārt ir katras dalībvalsts attiecīgās sistēmas. Dalībvalstīm ir jāiesniedz pietiekama informācija par kontroles sistēmām, ko tās ieviesīs, jo īpaši ar mērķi nodrošināt atbilstību pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem.

107 Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir novērtējusi dalībvalstu kontroles pasākumus, jo īpaši to struktūru skaidrību, to dažādo iestāžu uzdevumus un pienākumus, plānotās sistēmas un procesus, kā arī nepieciešamās spējas.

108 Komisija izstrādāja norādījumus dalībvalstīm¹⁹ un sagatavoja pašnovērtējuma kontrolsarakstu. Mēs konstatējām, ka

• Komisija bija pievērsusies svarīgiem sešu izlasē iekļauto dalībvalstu kontroles sistēmu aspektiem un izmantoja visaptverošu iekšējo kontrolsarakstu, lai pārbaudītu atbilstību visiem ANM regulas kritērijiem (sk. 8. izcēlumu). Attiecībā uz mūsu izlasē iekļautajiem ANP mēs konstatējām atbilstīgu analīzi un pietiekami sīki izstrādātu dokumentāciju, kas pamato novērtējumu;
• Komisija ir apspriedusies ar attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem par kontroles pasākumiem šajās dalībvalstīs (piemēram, Budžeta ģenerāldirektorātu, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu, Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu).

109 Komisija visām sešām izlasē iekļautajām dalībvalstīm piešķīra “A” vērtējumu, vienlaikus attiecīgā gadījumā norādot nepilnības vai trūkumus, kuru dēļ pirms pirmā maksājuma ir jāveic papildu pasākumi (sk. VIII pielikumu). Konkrētie atskaites punkti ietvēra, piemēram, dažādu revīzijas un kontroles iestāžu uzdevumus un atbildību (piemēram, Francijā), to pilnvaru apmēru (piemēram, Grieķijā) vai revīzijas iestāžu stratēģiju pieņemšanu vai grozīšanu, lai izveidotu īpašas struktūrvienības, kas atbild par ANM (piemēram, Horvātijā). Tāpat kā uzraudzības un īstenošanas sistēmas gadījumā (sk. 103. punktu) tas rada risku, jo novērtēšanas laikā Komisija vēl nevarēja novērtēt izveidotās sistēmas.

110 Turklāt ne visas dalībvalstis izmantos Komisijas datizraces un riska novērtējuma instrumentu, lai apzinātu projektus, saņēmējus un līgumslēdzējus, kuriem saistībā ar ANM ir krāpšanas, interešu konfliktu un pārkāpumu risks. Piecas no mūsu revīzijas izlasē iekļautajām dalībvalstīm (Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija un Itālija) izmantos Komisijas datizraces un riska novērtējuma instrumentu, kura nozīmīgumu mēs uzsvērām iepriekšējā revīzijā²⁰. Saskaņā ar Padomes lēmumu instrumenta izmantošana nebija obligāta, un tāpēc pozitīvam dalībvalsts kontroles sistēmu novērtējumam tas nav nepieciešams. Tomēr kopīgs datizraces un riska novērtēšanas instruments ir svarīgs elements, ko izmantot, lai aizsargātu ES finanšu intereses un, konkrētāk, lai novērstu krāpšanu, interešu konfliktus un dubultu finansēšanu, kā arī lai palielinātu pārredzamību un pārskatatbildību.

111 Lai gan Komisijas veiktais dalībvalstu kontroles sistēmu novērtējums bija visaptverošs, prasība noteikt konkrētus atskaites punktus liecina, ka gan Komisija, gan dalībvalstis ir atzinušas, ka novērtēšanas laikā izlasē iekļautajās dalībvalstīs kontroles sistēmas daļēji vēl nebija ieviestas. Tāpēc “A” vērtējums visiem ANP šajā jomā vismaz daļēji ir skaidrojams ar to, ka ANM regula atļāva tikai “A” (pienācīgu) vai “C” (nepietiekamu) vērtējumu – piešķirot “C”, tika noraidīts viss ANP. Pilnībā funkcionējošas kontroles sistēmas trūkums var radīt risku, ka, kamēr šie atskaites punkti nebūs sasniegti, ES finanšu intereses netiks pietiekami aizsargātas.

Secinājumi un ieteikumi

112 Mēs secinām, ka, ņemot vērā procesa sarežģītību un laika ierobežojumus, Komisijas novērtējums par atveseļošanas un noturības plāniem kopumā bija atbilstīgs. Tomēr mēs konstatējām vairākas nepilnības, riskus un jomas, kurām turpmāk jāpievērš uzmanība, piemēram, maksājumu profili, kas ir sarunu rezultāts, neskaidri atskaites punkti un mērķrādītāji vai uzraudzības un kontroles sistēmas, kas novērtēšanas laikā vēl nebija pilnībā ieviestas (sk. turpmākos punktus).

113 Mēs konstatējām, ka Komisija efektīvi pārvaldīja novērtēšanas procesu. Organizatoriskā struktūra un dalītā atbildība Komisijā nodrošināja visu attiecīgo dalībnieku iesaistīšanos. Novērtējums veikts, izmantojot visaptverošas iekšējās vadlīnijas un kontrolsarakstus, bet vērtētāji tos neizmantoja sistemātiski vai vienādi, lai iegūtu kvalitatīvu novērtējumu. Galvenie dokumenti, kas izriet no Komisijas darba un pamato tās galīgo novērtējumu, bija pieejami un reģistrēti, bet ne vienmēr viegli izsekojami (24.–33. punkts).

1. ieteikums. Uzlabot novērtēšanas procedūras un dokumentāciju

Komisijai:

1. jāuzlabo procedūra turpmākajos novērtējumos, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti visi procesa posmi un ir pilnībā ņemtas vērā novērtējuma kvalitatīvās daļas;
2. jānodrošina, ka galīgā novērtējuma dokumentācija un tās pamatojums ir labi dokumentēti un ka galvenie dokumenti ir viegli izsekojami, lai palielinātu procesa pārredzamību un efektivitāti.

Ieviešanas mērķtermiņš: visi turpmākie novērtējumi.

114 Komisija sniedza atbalstu dalībvalstīm atveseļošanas un noturības plānu projektu sagatavošanas posmā un izdeva norādījumu dokumentus procesa atvieglošanai. Ierobežotā laika dēļ norādījumi tika sagatavoti līdztekus atveseļošanas un noturības plāniem, tāpēc dažos gadījumos procesa gaitā bija jāpielāgo atveseļošanas un noturības plāni. Komisija arī nodrošināja apmācības sesijas un jautājumu un atbilžu tiešsaistes platformu, kas atviegloja informācijas apmaiņu. Komisija aktīvi neveicināja dalībvalstu savstarpējo labas prakses apmaiņu, kas būtu atvieglojusi novērtēšanas procesu un mudinājusi ANP iekļaut starpvalstu projektus (34.–39. punkts).

2. ieteikums. Veicināt dalībvalstu labas prakses apmaiņu

Lai atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas laikā veicinātu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisijai proaktīvi jāveicina viedokļu apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm par jautājumiem, kas skar kopīgas intereses.

Ieviešanas mērķtermiņš: atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas gaitā.

115 Komisijas novērtējumā pēc tam, kad komponentu līmenī bija veikta kartēšana, ir atzīts, ka atveseļošanas un noturības plāni ir vērsti uz Atveseļošanas un noturības mehānisma galveno politikas mērķu sasniegšanu, tostarp tā sešiem pīlāriem, tomēr novērtējumā nav iekļauta visu atsevišķo pasākumu analīze (sk. 40.–44. punktu). Komponentu iespējamā ieguldījuma apmērs atšķiras, un to ietekme joprojām ir jāapsver praksē.

116 Mēs konstatējām, ka Komisijas novērtējums palīdzēja izstrādāt atveseļošanas un noturības plānus, kuros kopumā ņemti vērā 2019. un 2020. gada konkrētām valstīm adresētie ieteikumi un ar tiem saistītās problēmas, kas apzinātas Eiropas pusgadā. Tomēr daži svarīgi konkrētām valstīm adresēto ieteikumu aspekti joprojām nav ņemti vērā, jo īpaši attiecībā uz 2019. gada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem. Vispārīgāk – vērtējums par to, kas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos veido “būtisku apakškopu”, zināmā mērā ir balstīts uz vērtējošu pieņēmumu (45.–53. punkts).

3. ieteikums. Pārbaudīt, kā ar īstenotajiem pasākumiem tiek risināti konkrētām valstīm adresētie ieteikumi

Īstenojot atveseļošanas un noturības plānus, Komisijai:

1. progresa ziņojumi par Atveseļošanas un noturības mehānismu jāsaskaņo ar Eiropas pusgada ziņojumiem, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemti vērā visi konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, tostarp tie, kas nav tieši iekļauti atveseļošanas un noturības plānos;
2. pašreizējā Eiropas pusgada ziņošanas sistēmā jāsniedz informācija par to, kādā ziņā Atveseļošanas un noturības mehānisms palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

Ieviešanas mērķtermiņš: no 2022. gada.

117 Komisijas novērtējums ļāva secināt, ka pieņemtajos atveseļošanas un noturības plānos bija iekļauti tikai tie pasākumi, kas atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, vai arī tiem bija pievienoti ietekmes mazināšanas pasākumi, ja tiem varētu būt būtiska vidiska ietekme, kā novērots attiecībā uz mūsu izlasē iekļautajiem pasākumiem. Tomēr dokumentācijā trūka kopsavilkuma saraksta, kas pamatotu Komisijas galīgā novērtējuma vispārējo secinājumu. Turklāt attiecībā uz pasākumiem, kuriem varētu būt vidiska ietekme, daudzos gadījumos ietekme netika izteikta skaitļos. Arī ietekmes mazināšanas pasākumi nav sistemātiski iekļauti atveseļošanas un noturības plānos kā atskaites punkti vai mērķrādītāji. Tāpēc to izpilde nav maksājuma nosacījums, un nav juridiska pamata noteikt vai uzraudzīt to īstenošanu. Visbeidzot, pasākumus, kas neatbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, var finansēt ārpus Atveseļošanas un noturības mehānisma, un tas ir pretrunā principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” (56.–60. punkts).

4. ieteikums. Uzlabot principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas pārredzamību un uzraudzību

Komisijai:

1. vajadzības gadījumā jāaicina dalībvalstis sniegt pasākumu vidiskās ietekmes kvantitatīvu novērtējumu, lai turpmāk veiktu pašnovērtējumu par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu, un, ja tāds ir sagatavots, tas jāņem vērā novērtējumā;

Ieviešanas mērķtermiņš: visi turpmākie novērtējumi.

1. atskaites punktos un mērķrādītājos jāiekļauj ietekmes mazināšanas pasākumi, ja tos uzskata par būtiskiem, lai pozitīvi novērtētu pasākumu attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu, un īstenošanas laikā jāpārbauda šajos atskaites punktos un mērķrādītājos iekļauto nosacījumu izpilde.

Ieviešanas mērķtermiņš: visi turpmākie novērtējumi un no 2022. gada.

118 Komisijas novērtējums par atveseļošanas un noturības plānu paredzamajām kopējām izmaksām bija atbilstīgs. Visos gadījumos “B” vērtējums atspoguļoja dažu pasākumu bezprecedenta raksturu un tādējādi to, ka par tiem nebija pieejama informācija. Turklāt metodika, ko izmanto, lai noteiktu konkrēta maksājuma summu, nav pārredzama, jo tās pamatā ir nosacījumi, kas saskaņoti sarunās ar dalībvalstīm. Komisijas konstatēto trūkumu biežums un nopietnība dažādās izlasē iekļautajās dalībvalstīs atšķiras, lai gan tām tika piešķirts vienāds vērtējums (“B”). Turklāt revīzijas laikā Komisija vēl nebija definējusi maksājumu apturēšanas vai to daļēja samazinājuma aprēķināšanas metodiku (sk. 66.–76. punktu).

119 Komisijas novērtējums palīdzēja uzlabot atskaites punktu un mērķrādītāju kvalitāti. Tomēr mūsu revīzijas darbs parādīja, ka vairāki atskaites punkti un mērķrādītāji nav pietiekami skaidri, neietver galvenos īstenošanas posmus vai norāda uz to, ka daži pasākumi varētu nebūt pabeigti līdz 2026. gada augusta beigām. Mēs arī atzīmējam, ka nesaskaņotas atskaites punktu un mērķrādītāju noteikšanas pieejas dēļ dalībvalstis nebija iespējams salīdzināt. Turklāt, kā ieteikusi Komisija, atskaites punkti un mērķrādītāji parasti ir saistīti ar iznākuma rādītājiem vai pat ar ieguldījumu, nevis ar ietekmes mērīšanu. Trūkumi, ko konstatējām attiecībā uz atskaites punktiem un mērķrādītājiem (sk. iepriekšējās apakšiedaļas), visos izlasē iekļautajos atveseļošanas un noturības plānos nebija sastopami vienādā mērā (77.–96. punkts).

5. ieteikums. Nodrošināt skaidrus atskaites punktu un mērķrādītāju pārbaudes mehānismus un to atbilstīgu definēšanu

Komisijai:

1. nolūkā nepārprotami novērtēt atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi darbības kārtībā ir jāiekļauj skaidri pārbaudes mehānismi;

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gada vidus.

1. jānodrošina, ka atskaites punkti un mērķrādītāji ir pienācīgi definēti, jo īpaši, ka tie ir pietiekami skaidri, atspoguļo galvenos īstenošanas posmus un ir konsekventi definēti visās dalībvalstīs, vienlaikus ievērojot katra atveseļošanas un noturības plāna īpatnības.

Ieviešanas mērķtermiņš: visi turpmākie novērtējumi.

120 Komisijas novērtējums par dalībvalstu ierosinātajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem bija visaptverošs, un tajā tika konstatētas vairākas nepilnības, kas galvenokārt saistītas ar nepietiekamu administratīvo spēju īstenot un uzraudzīt atveseļošanas un noturības plānus un kontroles struktūras, kuras novērtējuma laikā bija tikai daļēji izveidotas. Šīs nepilnības ir novērstas, iekļaujot konkrētus atskaites punktus, par kuriem ir panākta vienošanās ar attiecīgajām dalībvalstīm un kuri ir jāīsteno, pirms Komisija var veikt pirmo maksājumu. Tāpēc Komisijas vērtējuma pamatā zināmā mērā bija apņemšanās rīkoties, nevis tajā laikā faktiski izveidotās sistēmas (98.–112. punkts).

121 Mēs arī norādām, ka dažu dalībvalstu lēmums neizmantot Komisijas datizraces un riska novērtēšanas instrumentu var gan samazināt tā vispārējo lietderību, gan palielināt krāpšanas neatklāšanas un dubultas finansēšanas risku attiecīgajā dalībvalstī (110. punkts).

6. ieteikums. Pārbaudīt atbilstību konkrētiem atskaites punktiem uzraudzības un kontroles jomā un mudināt izmantot Komisijas datizraces un riska novērtēšanas instrumentu

Komisijai:

1. rūpīgi jāpārbauda, vai ir apmierinoši izpildīti un savlaicīgi sasniegti konkrētie atskaites punkti, kas saistīti ar uzraudzības un kontroles sistēmām;
2. jāmudina visas dalībvalstis izmantot Komisijas datizraces un riska novērtēšanas instrumentu.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gada beigas.

Šo ziņojumu Revīzijas palāta pieņēma 2022. gada 21. jūlijā Luksemburgā.

Pielikumi

I pielikums. Atveseļošanas un noturības plānu vērtēšanas kritēriji un vērtējums

II pielikums. Atjaunošanas un noturības plānu iesniegšanas un novērtēšanas situācija līdz 2022. gada 1. jūnijam

III pielikums. Pārskats par sešu revīzijas izlasē iekļauto dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu galvenajām iezīmēm

IV pielikums. Pasākumi, kurus atlasījām sešās izlasē iekļautajās dalībvalstīs

V pielikums. Seši pīlāri un komponenti Komisijas novērtētajos revīzijas izlasē iekļauto sešu dalībvalstu atjaunošanas un noturības plānos, kuri dod būtisku ieguldījumu šajos pīlāros

VI pielikums. Pārskats par trūkumiem, ko Komisija konstatējusi attiecībā uz sešu revīzijas izlasē iekļauto dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu aplēstajām kopējām izmaksām

VII pielikums. Pārskats par sešu revīzijas izlasē iekļauto dalībvalstu uzraudzības un īstenošanas struktūrām

VIII pielikums. Pārskats par konkrētiem atskaites punktiem, kas saistīti ar sešu izlasē iekļauto dalībvalstu īstenošanas, uzraudzības un kontroles sistēmām

IX pielikums. Maksimālais finansiālais ieguldījums no Atveseļošanas un noturības mehānisma salīdzinājumā ar apguves līmeni un piešķīrumiem no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem

Saīsinājumi

ANM: Atveseļošanas un noturības mehānisms

ANP: Atveseļošanas un noturības plāns

DNSH: princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”

ECFIN ĢD: Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts

KVAI: konkrētām valstīm adresēts ieteikums

RECOVER: Ģenerālsekretariāta Atveseļošanas un noturības darba grupa

SWD: Komisijas dienestu darba dokuments

Glosārijs

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM): ES finansiālā atbalsta mehānisms, kura mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Atveseļošanas un noturības plāns: dokuments, kurā izklāstītas reformas un ieguldījumi, ko dalībvalstis paredzējušas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Dienestu darba dokuments: nesaistošs Komisijas dokuments, kas sagatavots apspriešanai vai nu iekšēji, vai ārpus iestādes.

Digitalizācija: pāreja uz digitālo tehnoloģiju un digitalizētās informācijas iekļaušanu un izmantošanu, lai padarītu procesus un uzdevumus vienkāršākus, ātrākus, efektīvākus un/vai ekonomiskākus.

Eiropas pusgads: ikgadējais cikls, kas nodrošina satvaru ES dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanai un progresa uzraudzībai.

Komisijas datizraces un riska novērtējuma sistēma: datizraces un riska novērtēšanas instruments, ko Komisija izstrādājusi, lai palīdzētu vadošajām iestādēm pārvaldīt un vadīt Eiropas strukturālos un investīciju fondus un kopējās lauksaimniecības politikas fondus.

Konkrētai valstij adresēts ieteikums: ikgadēji norādījumi, ko Komisija Eiropas pusgada ietvaros sniedz atsevišķām dalībvalstīm par šo valstu makroekonomikas, budžeta un strukturālo politiku.

NextGenerationEU: finansējuma pakete ar mērķi palīdzēt ES dalībvalstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes.

Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”: atbilstīgi šim principam ieguldījumu pasākumiem nedrīkst būt būtiska kaitīga ietekme uz vidi.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61946 

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61946 

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Mihaila Kozlova vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP locekle Ivana Maletić, un revīzijas darbā piedalījās ERP locekles biroja vadītāja Sandra Diering, biroja atašejs Tea Japunčić, atbildīgā vadītāja Sabine Hiernaux-Fritsch, darbuzdevuma vadītājs Giuseppe Diana un revidenti Daniela Hristova,Marion Schiefele un Jacques Sciberras. Michael Pyper sniedza lingvistisko atbalstu.

Beigu piezīmes

¹ Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 3. pants.

² Regula (ES) 2021/241.

³ Regula (ES) Nr. 2021/241, V pielikums.

⁴ Regula (ES) 2021/241, 19. panta 1. punkts.

⁵ Regula (ES) 2021/241, 20. pants.

⁶ Komisijas priekšlikums grozījumiem attiecībā uz REPowerEU veltītajām atveseļošanas un noturības plānu nodaļām, COM(2022) 231.

⁷ Komisijas tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu, C(2021) 1054.

⁸ Atzinums 6/2020 (saskaņā ar LESD 287. panta 4. punktu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (COM(2020) 408), 38. punkts.

⁹ Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai.

¹⁰ Īpašais ziņojums 09/2022 “Klimata izdevumi 2014.–2020. gada ES budžetā: nav tik lieli, kā ziņots”.

¹¹ Komisijas norādījumi dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem, SWD(2021) 12, 1/2 DAĻA.

¹² Atveseļošanas un noturības mehānisms – no plāniem līdz maksājumiem tīmekļa vietne.

¹³ Komisijas norādījumi dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem, SWD(2021) 12, 1/2 DAĻA, 34. lpp.

¹⁴ Regula (ES) 2021/241, 19. panta 3. punkta h) apakšpunkts.

¹⁵ Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 V pielikuma 2.8. iedaļu šo daļu varētu vērtēt ar “A” (pienācīga kārtība), “B” (minimāla kārtība) vai “C” (nepietiekama kārtība).

¹⁶ Atzinums 4/2020 par ierosināto REACT-EU regulu un Kopīgo noteikumu regulu, ar ko regulē ESI fondus, 2020. gada 14. jūlijs; un Atzinums 6/2020 (saskaņā ar LESD 287. panta 4. punktu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (COM(2020) 408).

¹⁷ 2020. gada pārskats, 2. nodaļa.

¹⁸ Regula (ES) 2021/241, 19. panta 3. punkta j) apakšpunkts.

¹⁹ Komisijas norādījumi dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem, SWD(2021) 12, 1/2 DAĻA.

²⁰ Īpašais ziņojums 01/2019 “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas”

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-8716-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/544504	QJ-AB-22-019-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-8736-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/027735	QJ-AB-22-019-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Fotoattēli 1. attēlā: ©Depositphotos.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.