ES budžeta aizsardzība pret nepareiziem izdevumiem: 2007.–2013. gada periodā Komisija aizvien plašāk izmantoja preventīvus pasākumus un finanšu korekcijas kohēzijas jomā

Kopsavilkums

Kohēzijas politika

I

Kohēzijas politikas mērķis ir samazināt atšķirības reģionu attīstībā, pārstrukturēt rūpnieciskās lejupslīdes reģionus, kā arī veicināt pārrobežu, starptautisko un starpreģionālo sadarbību Eiropas Savienībā. Tā ir ES galvenais ieguldījumu finansēšanas avots, kas veido aptuveni 37 % no ES budžeta kopējiem izdevumiem. Kohēzijas politikai piešķirtie līdzekļi 2000.–2006. gada plānošanas periodā bija aptuveni 230 miljardi EUR, 2007.–2013. gada plānošanas periodā — 346 miljardi EUR un 2014.–2020. gada plānošanas periodā tie sasniedza 349 miljardus EUR.

II

Kohēzijas politika aptver divas galvenās jomas: reģionālo politiku un pilsētpolitiku un nodarbinātību un sociālās lietas. Reģionālo politiku un pilsētpolitiku galvenokārt īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda starpniecību. Nodarbinātības un sociālo lietu jomu galvenokārt finansē no Eiropas Sociālā fonda.

III

Kohēzijas politiku īsteno saskaņā ar dalītu pārvaldību, kas nozīmē, ka atbildību dala Komisija un dalībvalstis. Lai gan Komisija joprojām ir atbildīga par ES budžeta īstenošanu, ES līdzekļu un programmu faktiskā pārvaldība un kontrole ir deleģēta dalībvalstu iestādēm, kuras veic atbalsta saņēmēju atlasi un izmaksā līdzekļus.

IV

Dalībvalstis ir pirmām kārtām atbildīgas par kļūdu atklāšanu, izlabošanu un novēršanu. Ja Komisija konstatē, ka bija vai varētu būt līdzfinansēti nepareizi izdevumi, tā var iejaukties un koriģēt jau līdzfinansētos izdevumus vai var nepieļaut to turpmāku līdzfinansēšanu.

V

Komisija var piemērot preventīvus pasākumus un/vai finanšu korekcijas, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu atklātiem pārkāpumiem vai būtiskiem trūkumiem, pamatojoties uz savām pārbaudēm un revīzijām, OLAF izmeklēšanām un uz Eiropas Revīzijas palātas revīziju rezultātiem.

Palātas revīzija

VI

Palāta novērtēja, vai Komisijas preventīvie pasākumi un finanšu korekcijas efektīvi aizsargāja ES budžetu pret nepareizu izdevumu līdzfinansēšanu kohēzijas jomā. Uzmanība tika koncentrēta uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Turklāt Palāta veica salīdzinājumu ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu un novērtēja iespējamo ietekmi, ko varētu radīt izmaiņas noteikumos attiecībā uz 2014.–2020. gadu. Palātas Revīzija ietvēra:

• Komisijas attiecīgo vadlīniju, publikāciju un ziņojumu pārbaudi, kā arī novērtējumu par Komisijas iekšējām procedūrām attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu;
• 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada periodu preventīvo pasākumu un finanšu korekciju salīdzinošu analīzi un novērtējumu par finanšu korekciju ietekmi pēc 2000.–2006. gada plānošanas perioda slēgšanas;
• 72 atsevišķu un līdz 2016. gada beigām slēgtu lietu revīzijas izlases izskatīšanu; šīs lietas veidoja 29 % no finanšu korekcijām 2007.–2013. gada periodā. Darbu uz vietas veica no 2016. gada janvāra līdz 2016. gada novembrim.

Konstatējumi

VII

Kopumā Palāta konstatēja, ka Komisija 2007.–2013. gada plānošanas periodā efektīvi izmantoja tās rīcībā esošos pasākumus, lai aizsargātu ES budžetu pret nepareiziem izdevumiem.

VIII

Finanšu korekcijas par 2000.–2006. gada periodu sasniedza 8 616 miljonus EUR jeb 3,8 % no kopējā budžeta. Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu Komisija tās rīcībā esošos pasākumus ES budžeta aizsardzībai izmantoja plašāk.

IX

Palāta konstatēja, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu Komisija preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas piemēroja samērīgi, un pārliecinājās, ka Komisijas pasākumi attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu bija koncentrēti uz dalībvalstīm ar programmām, kas rada lielāko risku. Turklāt Palāta konstatēja, ka Komisijas novērtējumu par nepilnībām un ar tām saistītās finanšu korekcijas pēc būtības apstiprināja arī Eiropas Savienības Tiesa.

X

Komisijas korektīvie pasākumi piespieda dalībvalstis risināt savu pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības. Tomēr gan preventīvie pasākumi, gan finanšu korekcijas parasti attiecas uz sarežģītiem jautājumiem, kuru atrisināšanai ir vajadzīgs ievērojams laiks. Piemērotā maksājumu apturēšana un atlikšana dalībvalstīm rada būtisku finanšu risku. Tādēļ 2007.–2013. gada periodā Komisija centās pakāpeniski atcelt pasākumus, lai nodrošinātu, ka izdevumu atlīdzināšanu var atsākt pēc iespējas drīzāk, ja ir ievēroti vajadzīgie nosacījumi.

XI

Palāta arī konstatēja, ka Komisija saskārās ar sarežģījumiem saistībā ar finanšu korekciju īstenošanas uzraudzību. Dalībvalstu sniegtā informācija par īstenošanu 2007.–2013. gada periodā neļāva veikt pamatīgu uzraudzību. Palāta atklāja dažādus pierādījumus par 2007.–2013. gada perioda preventīvo pasākumu un finanšu korekciju ilgtermiņa ietekmi.

XII

No Komisijas ziņojumiem par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām ir grūti gūt vispusīgu situācijas pārskatu, lielākoties tāpēc, ka informācija ir sniegta vairākos ziņojumos un dokumentos. Tajā pašā laikā nevienā no Komisijas ziņojumiem par 2007.–2009. gada periodu nav sniegts analītisks pārskats par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji pauda viedokli, ka Komisijas ziņojumi nenodrošina pietiekamus dalībvalstu salīdzinājumus un labas prakses piemērus pat to, kā novērst, atklāt un koriģēt pastāvīgās problēmas.

XIII

Reglamentējošie noteikumi attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu būtiski paplašina Komisijas iespējas saistībā ar ES budžeta aizsardzību pret nepareiziem izdevumiem, it īpaši ar neto finanšu korekcijām. Tas galvenokārt ir tā tāpēc, ka dalībvalstu ziņojumi par finanšu korekcijām tagad ir integrēti ikgadējā pārliecības gūšanas kopumā un ka šos ziņojumus izskata attiecīgās revīzijas iestādes. Turklāt attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu ieviestās tiesību normas piešķir Komisijai lielākas pilnvaras, lai nodrošinātu, ka nepareizus izdevumus vairs neatlīdzina no ES budžeta. Visbeidzot, ir palielināta juridiskā noteiktība dalībvalstīm, jo noteikumi ir ietverti regulās, nevis norādījumos.

XIV

Palāta uzskata, ka šāda kārtība būtiski uzlabo sistēmas struktūru.

Palātas ieteikumi

XV

Komisijai:

• ir jāpiemēro stingra pieeja finanšu korekcijām 2007.–2013. gada perioda slēgšanas laikā (no 2017. gada marta), lai nodrošinātu, ka no ES budžeta atlīdzinātajās kopējās summās nepareizu izdevumu līmenis nebūtu būtisks;
• jāsagatavo ad hoc ziņojums par finanšu korekcijām un ERAF/KF un ESF programmu slēgšanas stāvokli (vēlākais līdz 2019. gada vidum) līdzīgi ziņojumam, kas 2013. gadā sagatavots par 2000.–2006. gada periodu. Šādā ziņojumā jāizklāsta un jāsalīdzina visa informācija par preventīviem un korektīviem pasākumiem katram fondam un dalībvalstij un jānorāda finanšu korekciju ietekme un atlikušā riska īpatsvars.
• jāizveido integrēta uzraudzības sistēma 2014.–2020. gada periodam, tajā ietverot gan preventīvus pasākumus, gan finanšu korekcijas līdz 2019. gadam.
• nekavējoties efektīvi jāizmanto būtiski pastiprinātais noteikums attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu un jāpiemēro neto finanšu korekcijas vienmēr, kad tādas ir vajadzīgas, pamatojoties uz Komisijas pārbaudēm un/vai Palātas revīzijām.

Ievads

Kohēzijas politika ir ES galvenais ieguldījumu finansēšanas avots

Politikas mērķi, budžets un līdzekļi

01

Kohēzijas politikas mērķis ir samazināt atšķirības reģionu attīstībā, pārstrukturēt rūpnieciskās lejupslīdes reģionus, kā arī veicināt pārrobežu, starptautisko un starpreģionālo sadarbību Eiropas Savienībā (ES).

02

Kohēzijas izdevumi veido aptuveni 37 % no ES budžeta kopējiem izdevumiem. Kohēzijas politikai, kas ir ES galvenā ieguldījumu politika, 2000.–2006. gada plānošanas periodā piešķīra līdzekļus aptuveni 230 miljardu EUR apmērā, 2007.–2013. gada plānošanas periodā — aptuveni 346 miljardu EUR apmērā un 2014.–2020. gada plānošanas periodā — aptuveni 349 miljardu EUR apmērā.

03

Kohēzijas politika aptver divas galvenās jomas: reģionālo politiku un pilsētpolitiku un nodarbinātību un sociālās lietas. Reģionālo politiku un pilsētpolitiku galvenokārt īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) starpniecību, savukārt nodarbinātības un sociālo lietu jomu galvenokārt finansē no Eiropas Sociālā fonda (ESF). ERAF, KF un ESF pārvalda saskaņā ar vienotiem noteikumiem, izņemot tos gadījumus, kas paredzēti katra fonda īpašajā regulā.

Kohēzijas politikas pārvaldības un kontroles sistēma

04

Kohēzijas politiku īsteno saskaņā ar dalītu pārvaldību¹, kas nozīmē, ka atbildību par politikas un attiecīgo līdzekļu īstenošanu, tostarp par kontroles darbībām, dala Komisija un dalībvalstis. Lai gan Komisija joprojām ir atbildīga par ES budžeta īstenošanu, ES līdzekļu un programmu faktiskā pārvaldība un kontrole ir deleģēta dalībvalstu iestādēm.

05

Šo iestāžu uzdevumi ir noteikti nozaru regulās:

1. vadošās iestādes (kuru uzdevumus var deleģēt starpniekinstitūcijām) īsteno attiecīgās darbības programmas ietvaros līdzfinansēto projektu ikdienas pārvaldību;
2. sertifikācijas iestādes projektu atbalsta saņēmēju sagatavotās izmaksu deklarācijas apkopo izdevumu deklarācijās, ko tās paziņo Komisijai atlīdzināšanai; un
3. revīzijas iestādes veic neatkarīgu gada revīziju par Komisijai deklarētajām izmaksām un par pārvaldības un kontroles sistēmas darbību.

06

Šīs iestādes atlasa projektus, piešķir un kontrolē līdzekļus. Novēršot, atklājot un izlabojot pārkāpumus, dalībvalstīm ir arī jānodrošina, lai izdevumi, ko ir paredzēts atlīdzināt no ES budžeta, nav saistīti ar pārkāpumiem². Tajā pašā laikā Komisija var īstenot darbības, lai atgūtu līdzekļus, kas ir izmaksāti nepamatoti.

07

Projektu atbalsta saņēmēji sedz izdevumus un tos deklarē maksājumu pieprasījumos vadošajām iestādēm (vai starpniekinstitūcijām). Pēc tam šos maksājumu pieprasījumus apkopo, un sertifikācijas iestāde tos nosūta Komisijai. Summu, kas atbilst deklarēto izdevumu līdzfinansētajai daļai, Komisija iemaksā dalībvalsts budžetā, no kurienes līdzekļus pārskaita attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem (sk. 1. attēlu).

08

Komisija ar dalībvalstīm apspriež un apstiprina darbības programmas, sniedz pamatnostādnes un norādes dalībvalstu iestādēm par to uzdevumu veikšanu un veic dalībvalsts līmeņa vai dokumentu pārbaudes, lai kontrolētu politikas īstenošanu.

09

Kopumā 2000.–2006. gada plānošanas periodā bija 618 darbības programmas un 1119 Kohēzijas fonda projekti³, 2007.–2013. gada periodā — 440 darbības programmas un 2014.–2020. gada periodā — 391 darbības programma (ERAF, KF, ESF vai vairāku fondu darbības programmas).

Komisijas pasākumi ES budžeta aizsardzībai kohēzijas jomā

10

Komisijas ES budžeta aizsardzības pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai no ES budžeta tiktu līdzfinansēti tikai pareizi izdevumi (t. i., izdevumi, kas veikti saskaņā ar piemērojamiem ES un valsts/reģionālajiem tiesību aktiem).

11

Dalībvalstis ir pirmām kārtām atbildīgas par kļūdu atklāšanu, izlabošanu un novēršanu⁴. Ja Komisija konstatē, ka bija vai varētu būt līdzfinansēti nepareizi izdevumi, tā var iejaukties un koriģēt jau līdzfinansētos izdevumus vai var nepieļaut nepareizu izdevumu turpmāku līdzfinansēšanu nākamajās izdevumu deklarācijās.

12

Noteikumi attiecībā uz 2000.–2006. gada periodu⁵, kā arī attiecībā uz 2007.–2013. gada⁶ un 2014.–2020. gada⁷ periodiem, ļauj Komisijai piemērot preventīvus pasākumus, t. i., maksājumu pārtraukšanu un atlikšanu, un finanšu korekcijas. Attiecībā uz 2000.–2006. gada periodu pārtraukšana kā Komisijas preventīvo pasākumu daļa regulās nebija paredzēta. Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts ir atbildīgi par minēto korektīvo pasākumu piemērošanu kohēzijas politikas ietvaros.

13

Komisija var piemērot preventīvus pasākumus un/vai finanšu korekcijas, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu (piemēram, vadošās iestādes vai revīzijas iestādes) atklātiem pārkāpumiem vai būtiskiem trūkumiem vai pamatojoties uz savām pārbaudēm un revīzijām. Tas ietver arī OLAF izmeklēšanas. Preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas var piemērot arī Eiropas Revīzijas palātas revīziju rezultātā (sk. I pielikumu).

Preventīvi pasākumi — maksājumu apturēšana un atlikšana

14

Preventīvo pasākumu rezultātā tiek atlikti maksājumi no ES budžeta. Tādējādi uz dalībvalstīm tiek izdarīts spiediens īstenot vajadzīgo korektīvo darbību. Galvenie preventīvo pasākumu veidi ir apturēšana un atlikšana (sk. 1. izcēlumu).

15

Maksājumu apturēšanu ieviesa ar 2007.–2013. gada reglamentējošiem noteikumiem (sk. II pielikumu). Apturēšanas galvenā priekšrocība ir tāda, ka to var piemērot nekavējoties un bez garām administratīvām procedūrām, ja Komisijai ir pierādījums, kas liek domāt par nopietniem trūkumiem¹². Taču, lai piemērotu atlikšanu, pirms tam garākā procedūrā ir jākonstatē nopietni trūkumi (sk. 1. izcēlumu).

16

Ja nav neviena neapmaksāta maksājuma pieprasījuma (t. i., nav neviena maksājuma termiņa, ko varētu apturēt), Komisija var arī izdot brīdinājumu. Komisija brīdina dalībvalsti, ka, ja tiks iesniegts maksājuma pieteikums, tā maksājuma termiņš tiks apturēts. Tomēr šī procedūra regulās nav noteikta.

17

Atlikšanu piemēro ar juridiski saistošu Komisijas lēmumu, kas adresēts attiecīgajai dalībvalstij. Visi pārējie preventīvie pasākumi (brīdinājums, apturēšana, priekšatlikšana) tiek sagatavoti kā vēstule, kuru parakstījis kāds no Komisijas ģenerāldirektoriem (kas rīkojas kā deleģēts kredītrīkotājs) un kura adresēta dalībvalstu iestādēm.

Komisijas veiktās finanšu korekcijas

18

Ja būtiski trūkumi dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās ir noveduši pie sistēmiskām kļūdām vai ja Komisija ir atklājusi atsevišķu pārkāpumu, Komisija var piemērot arī finanšu korekcijas (sk. I pielikumu)¹³. Finanšu korekciju mērķis ir panākt, lai visi izdevumi, kas deklarēti līdzfinansēšanai no ERAF, KF vai ESF un ko Komisija ir atlīdzinājusi, atkal atbilst piemērojamiem noteikumiem¹⁴.

19

Dalībvalstis 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodu laikā varēja aizstāt nepareizos izdevumus ar jauniem izdevumiem, ja tās īstenoja vajadzīgās korektīvās darbības un piemēroja attiecīgo finanšu korekciju (apstiprināta finanšu korekcija)¹⁵. Šāda iespēja ir paredzēta arī 2014.–2020. gada plānošanas periodam¹⁶.Tomēr tas, vai minētais norisinājās arī praksē, bija atkarīgs no dalībvalsts spējas deklarēt papildu (pareizus) izdevumus. Ja dalībvalstij nebija šādu deklarējamu papildu izdevumu, finanšu korekcija izraisīja neto korekciju (finansējuma zaudēšanu). Savukārt Komisijas lēmumam par finanšu korekciju vienmēr bija tieša neto ietekme uz dalībvalsti, proti, tai bija šī summa jāatmaksā un tai piešķirtais finansējums tika samazināts (t. i., dalībvalsts visā plānošanas periodā varēja izmantot mazāk līdzekļu).

20

Komisija finanšu korekcijas neadresē tieši atbalsta saņēmējiem, bet gan dalībvalstu iestādēm, kas pārvalda darbības programmas. Ja finanšu korekcijas attiecas uz atsevišķiem projektiem, ko īstenojuši atbalsta saņēmēji, finanšu korekcijas attiecīgajam atbalsta saņēmējam piemēro dalībvalstu iestādes.

21

Pārskats par dažādiem scenārijiem, kas attiecas uz finanšu korekciju ietekmi uz dalībvalstīm līdz 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigām, ir sniegts III pielikumā.

Finanšu korekciju apmēra noteikšana

22

Ir dažādi veidi, kā Komisija var noteikt finanšu korekcijas apmēru (sk. 2. izcēlumu).

1. finanšu korekcijas apmēru novērtē katrā lietā atsevišķi, un šis apmērs ir vienāds ar izdevumu summu, kas nepareizi izmaksāta no ES budžeta (atsevišķa korekcija);
2. ja precīzo izdevumu summu, kas nepareizi izmaksāta no ES budžeta, nav iespējams aprēķināt vai ja tas nav izmaksu ziņā lietderīgi, var piemērot vienotas likmes finanšu korekciju, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem principiem un skalām. Vienotas likmes finanšu korekcijas ietekmē visu darbības programmu vai tās daļu (piemēram, vienu vai vairākas prioritātes, projektus, kas saistīti ar konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, konkrētas starpniekinstitūcijas pārvaldītus pasākumus) un parasti risina horizontālas (tādas, kas skar vairākus projektus vai prioritātes), sistemātiskas (tādas, kas notiek vairākas reizes) vai sistēmiskas (tādas, kas saistītas ar sistēmām) problēmas vai konkrētus neattiecināmus izdevumus (t. i., nepilnības vadošās iestādes vai starpniekinstitūcijas pārbaudēs, problēmas publiskā iepirkuma jomā);
3. ja pārkāpumi ir atklāti daudzās lietās un tās visas izskatīt nav izmaksu ziņā lietderīgi, var izmantot ekstrapolāciju, lai noteiktu finanšu korekcijas apmēru. Tas nozīmē, ka visās pārkāpumu skartajās lietās koriģējamo summu aplēš, pamatojoties uz nelielu skaitu izskatītu lietu.

23

Ja nepareizie izdevumi, kuru dēļ ir piemērojama finanšu korekcija, ir jau deklarēti atlīdzināšanai no ES budžeta, šī finanšu korekcija attiecas uz pagātni (ex post finanšu korekcija). Taču, ja nepareizie izdevumi vēl nav deklarēti atlīdzināšanai no ES budžeta, finanšu korekcija attiecas uz nākotni (ex ante finanšu korekcija). Tas nozīmē, ka dalībvalstis finanšu korekcijas summu atņem no attiecināmajiem izdevumiem jau tad, kad deklarē tos Komisijai. Ex ante un ex post finanšu korekcijas vienas lietas ietvaros var tikt piemērotas vienlaikus un nodrošināt korekciju attiecībā uz pagātni un nākotni.

24

Process, kura rezultātā tiek piemērots preventīvs pasākums un/vai finanšu korekcija, un tā atrisinājums ir aprakstīts I pielikumā.

Par nepietiekamiem darbības rezultātiem netiek piemēroti preventīvi pasākumi vai finanšu korekcijas

25

Nebija nevienas tiesību normas, kas 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodos būtu Komisijai ļāvusi uzsākt atlikšanas procedūras un piemērot finanšu korekcijas, ja programmas vai prioritārā virziena darbības rezultāti nav bijuši pietiekami. Arī atsevišķu projektu līmenī šādas iespējas bija ierobežotas. Vairākos ziņojumos mēs esam kritizējuši šo nepilnību regulās¹⁸.

Dalībvalstu nepamatoti izmaksāto summu atgūšana

26

Saskaņā ar dalīto pārvaldību dalībvalstis ir atbildīgas par kļūdu atklāšanu, izlabošanu un novēršanu, lai no ES budžeta tiktu atlīdzināti tikai pareizi izdevumi. Dalībvalstīm turklāt no atbalsta saņēmējiem ir jāatgūst summas, kas ir nepareizi izmaksātas (no ES budžeta)¹⁹. Tomēr tas nav iespējams, ja

1. kļūdu nepieļāva atbalsta saņēmējs, bet tā attiecas uz problēmām pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā (piemēram, līdzfinansējamo darbību atlasē); vai
2. summa no atbalsta saņēmēja nav atgūstama (piemēram, atbalsta saņēmējs ir bankrotējis).

Tādos gadījumos finanšu korekciju slogu sedz no dalībvalsts budžeta, ja vien šo slogu nevar dalīt ar ES budžetu.

27

Saskaņā ar informāciju, ko dalībvalstis bija Komisijai sniegušas līdz 2015. gada beigām, no publiskiem (ES un dalībvalstu) līdzekļiem finansētā summa, kas nav atgūstama no atbalsta saņēmējiem, ir 57 miljoni EUR (kas atbilst kopējiem (privātiem un publiskiem) attiecināmiem izdevumiem 115 miljonu EUR apmērā) visās darbības programmās visā 2007.–2013. gada periodā²⁰.

28

Turklāt tad, kad nepareizi izmaksātā summa ir atgūta no valsts iestādes, kas darbojas kā atbalsta saņēmēja, finanšu korekcijas faktiski joprojām sedz no valsts, reģionālā vai pašvaldību budžeta.

Finanšu korekcijas ir galvenais līdzeklis, lai noteiktu atlikušo risku maksājumiem no ES budžeta kohēzijas jomā

29

Kopš 2000. gada ir noteiktas īpašas regulatīvās prasības, lai nostiprinātu dalībvalstu pienākumu atklāt, izlabot un novērst kļūdas, un attiecīgi ir izmainītas darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmas.

Gada kļūdu īpatsvars katrā programmā darbību reprezentatīvā izlasē, ko apstiprinājusi Komisija

30

Attiecībā uz 2000.–2006. gada periodu pirms darbības programmu slēgšanas attiecīgajām valsts iestādēm vajadzēja pārbaudīt 5 % no attiecināmajiem izdevumiem, ņemot vērā pašu iestāžu veikto riska novērtējumu, ka var gadīties pārkāpumi, un lai reprezentatīvi aptvertu darbības programmu izdevumus²¹. Dalībvalstīm arī katru gadu ir jāziņo par piedzenamajām summām²². Tomēr nebija prasības reizi gadā aprēķināt kopējo kļūdu īpatsvaru vai sniegt gada revīzijas atzinumu.

31

Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu ar regulu tika noteikts, ka dalībvalsts revīzijas iestādes sagatavo gada kontroles ziņojumu līdz ar revīzijas atzinumu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību²³. Gada kontroles ziņojums ietvēra kļūdu īpatsvaru, pamatojoties uz darbību revīziju reprezentatīvu izlasi, ko pārbaudīja, t. i., apstiprināja Komisija.

Komisijas aprēķins par kumulatīvā atlikušā riska īpatsvaru

32

Dalībvalstis arī sniedz Komisijai plašāku informāciju par gada gaitā veiktajām finanšu korekcijām, un Komisija šo informāciju izmanto, lai aprēķinātu kumulatīvo atlikušā riska īpatsvaru²⁴. Kopš 2012. gada Komisija savos gada darbības pārskatos (GDP) aprēķina un publicē rādītāju, ko sauc par kumulatīvo atlikušo risku (CRR). Kumulatīvais atlikušais risks ir Komisijas aplēse par to katrai darbības programmai (vai darbības programmu grupai) plānošanas periodā izmaksāto izdevumu atlikušo daļu, kas nav likumīga un pareiza. Kumulatīvo atlikušo risku katru gadu aprēķina no jauna. Kopš tā pirmās aprēķināšanas 2012. gadā kumulatīvais atlikušais risks ERAF/KF un ESF 2007.–2013. gada periodam kopumā bija zem 2 % būtiskuma sliekšņa²⁵ (sk. 2. attēlu).

33

Aprēķinot kumulatīvo atlikušo risku, Komisija ņem vērā dalībvalstu revīzijas iestāžu paziņoto gada kļūdu īpatsvaru, ko ir apstiprinājusi Komisija. Papildus tā arī ņem vērā visas finanšu korekcijas, kas kopš plānošanas perioda sākuma īstenotas dalībvalsts līmenī (un kas īstenotas ar anulēšanu un atgūšanu, kā paziņojušas dalībvalstis) un ES līmenī (ar Komisijas oficiāliem lēmumiem)²⁶.

Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējais īpašais ziņojums par Komisijas pasākumiem ES budžeta aizsargāšanai

34

Iepriekšējā īpašajā ziņojumā 2012. gadā Palāta novērtēja Komisijas pasākumus ES budžeta aizsargāšanai 2000.–2006. gada plānošanas periodā. Mūsu veiktā revīzijā parādīja, ka Komisija parasti ir pienācīgi rīkojusies gadījumos, kad tika konstatēti trūkumi, bet process bija laikietilpīgs un tā ieguva atšķirīgu pārliecības pakāpi attiecībā uz to, vai trūkumi valstu vadības un kontroles sistēmās tās koriģējošo pasākumu rezultātā tiek pienācīgi novērsti²⁷.

Revīzijas tvērums un pieeja

35

Šajā revīzijā Palāta novērtēja, vai Komisijas preventīvie pasākumi un finanšu korekcijas kohēzijas jomā ir efektīvi aizsargājušas ES budžetu pret nepareizu izdevumu līdzfinansēšanu.

36

Palātas revīzija bija galvenokārt vērsta uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu, tomēr Komisijas tolaik veiktie preventīvie pasākumi un finanšu korekcijas tika arī salīdzinātas ar attiecīgajām darbībām 2000.–2006. gada plānošanas periodā. Palāta arī novērtēja iespējamo ietekmi, ko varētu radīt 2014.–2020. gada plānošanas periodam paredzētās attiecīgās izmaiņas regulās.

37

Konkrētāk, Palāta pārbaudīja, vai

1. Komisijas finanšu korekcijām bija pietiekama neto ietekme uz ERAF un ESF programmām 2000.–2006. gada periodā;
2. Komisija efektīvi izmantoja preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas 2007.–2013. gada periodā, kā paredzēts regulās;
3. Komisija efektīvi izmantoja gūto pieredzi, izstrādājot kārtību 2014.–2020. gadam, lai labāk aizsargātu ES budžetu kohēzijas jomā.

38

Palātas revīzijas darbs ietvēra

• attiecīgo ES tiesību aktu un Komisijas (gan iekšējo, gan dalībvalstīm adresēto) vadlīniju pārbaudi (proti, 2000.–2006. gada, 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada periodiem paredzētās vadlīnijas);
• dažādu Komisijas publikāciju un ziņojumu, kas attiecas uz ES budžeta aizsardzības pasākumiem (piemēram, gada darbības pārskatu, gada pārskatu un paziņojuma par ES budžeta aizsardzību), pārbaudi attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu;
• vairāku gadu laikā piemēroto preventīvo pasākumu un finanšu korekciju, ko Komisija īstenojusi 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada periodos, salīdzinošu analīzi, kā arī novērtējumu par finanšu korekciju ietekmi uz programmu kopējiem izdevumiem pēc 2000.–2006. gada plānošanas perioda slēgšanas;
• visu to Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk — Tiesa) spriedumu pārbaudi, kas attiecās uz Komisijas finanšu korekciju lēmumiem, kuri tika apstrīdēti Tiesā 1994.–1999. gada un 2000.–2006. gada periodos;
• attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu — Komisijas iekšējo procedūru un to praktiskās īstenošanas novērtējumu, veicot dokumentu pārbaudes. Tas ietvēra dažādu Komisijas uzturēto informācijas avotu analīzi un konkrētu izskatīto lietu revīzijas gaitas apstiprināšanu un rekonstruēšanu;
• ar 20 ERAF/KF un ESF 2007.–2013. gada perioda darbības programmām saistītu 72 atsevišķu lietu, kas līdz 2016. gada beigām tika slēgtas, izlases izskatīšanu. Palāta izskatīja visus preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas, kas attiecās uz šīm 20 darbības programmām. Šīs programmas aptver aptuveni 21 % no kopējā budžeta un tika izvēlētas nejauši. Izskatītās 72 lietas veido līdz 29 % no visām finanšu korekcijām šajā periodā;
• salīdzinājumu starp programmu risku katrai valstij un finanšu korekciju līmeni, kā arī analīzi par Komisijas apstiprināto kļūdu īpatsvaru un preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām 2007.–2013. gada periodā; un
• intervijas ar Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas un Reģionālās attīstības komitejas locekļiem un Eiropas Savienības Padomes Strukturālu pasākumu darba grupas dalībvalstu pārstāvjiem.

39

Ja vien nav norādīts citādi, revīzija ietver periodu līdz 2015. gada 31. decembrim. Revīzijas darbu uz vietas veica no 2016. gada janvāra līdz novembrim. Preventīvo pasākumu un finanšu korekciju pārbaudes pamatā bija dalībvalstu akceptētās kļūdas. Ja vien nav norādīts citādi, šajā ziņojumā sniegtie skaitliskie dati attiecas uz ex post finanšu korekcijām, kuras noteikusi Komisija un akceptējušas dalībvalstis.

Apsvērumi

Finanšu korekcijas 2000.–2006. gada periodā jau kļuva par neto korekcijām vairākām ERAF un ESF programmām, kā arī KF projektiem

Finanšu korekcijas par 2000.–2006. gada periodu sasniedza 8 616 miljonus EUR jeb 3,8 % no kopējā ERAF, KF un ESF budžeta

40

Novērtējot to, cik efektīvi Komisija aizsargā ES budžetu pret nepareiziem izdevumiem, Palāta vispirms izskatīja 2000.–2006. gada plānošanas periodu. Attiecībā uz minēto periodu Palāta varēja novērtēt finanšu korekciju kopējo ietekmi uz dalībvalstīm, jo gandrīz visas darbības programmas līdz 2015. gada beigām bija slēgtas²⁸.

41

Palāta konstatēja, ka Komisija 2000.–2006. gada periodā piemēroja finanšu korekcijas kopumā 8 616 miljonu EUR apmērā. Tas atbilst 3,8 % no kopējā piešķirtā budžeta (1. tabula).

42

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 2000.–2006. gada plānošanas perioda slēgšanas laikā visas darbības programmas bija slēgtas ar pietiekamām finanšu korekcijām, kas bija piemērotas, lai nodrošinātu, ka no ES budžeta nav apmaksāti būtiski nepareizi izdevumi.

1. tabula

Galvenie dati par Komisijas pasākumu īstenošanu ES budžeta aizsardzībai kohēzijas jomā

	2000.–2006. g.				2007.–2013. g.
	ERAF	KF	ESF	KOPĀ	ERAF/KF	ESF	KOPĀ
Piešķirtais finansējums (miljoni EUR)	129 607	30 215	68 521	228 344	269 879	76 617	346 496
Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas (miljoni EUR)	5 794	832	1 990	8 616	2 317	1 009	3 326
Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas / piešķirtais finansējums (%)	4,5 %	2,8 %	2,9 %	3,8 %	0,9 %	1,3 %	1,0 %
Apturētā summa (miljoni EUR)					23 364	5 082	28 446
Apturētā summa / piešķirtais finansējums (%)					9 %	7 %	8 %
DP kopējais skaits	379		239	618	322	118	440
Apturēto DP skaits	45		11	56	32	32	64
Apturēto DP skaits / DP kopējais skaits (%)	12 %		5 %	9 %	10 %	27 %	15 %
Projektu kopējais skaits		1 119		1 119
Apturēto projektu skaits		2		2
Apturēto projektu skaits / Projektu kopējais skaits (%)		0 %		0 %

Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju.

43

Tomēr Komisija nepublicēja rādītāju par visu politikas jomu, līdzīgi kā kumulatīvo atlikušo risku par 2007.–2013. gada plānošanas periodu, lai novērtētu, vai minēto korekciju ietekme samazināja šīs politikas jomas atlikušā riska īpatsvaru zem 2 % būtiskuma sliekšņa.

44

Veicot atbilstības revīzijas, Palāta izskatīja noslēguma maksājumu 12 ERAF vai ESF darbības programmām un 15 Kohēzijas fonda projektiem (kopā 101 projektam). Kļūdas ar finansiālu ietekmi tika atklātas 20 projektos no 101 projekta; no tiem vismaz 13 projektiem Komisija piemēroja finanšu korekcijas pēc tam, kad dalībvalsts bija pabeigusi slēgšanas procedūru. Tas parāda, ka Komisijai arī turpmāk ir uzmanīgi jāizskata dalībvalstu iesniegtās noslēguma deklarācijas.

45

Palātas analīze par Komisijas pasākumiem ES budžeta aizsargāšanai kohēzijas politikas jomā 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodos ir rezumēta 1. tabulā.

Neto finanšu korekcijas par 2000.–2006. gada periodu sasniedza 2 423 miljonus EUR jeb 1,1 % no kopējā budžeta

46

Neto finanšu korekciju izcelsme ir gan Komisijas lēmumi, kas uzreiz paredz neto korekcijas, gan apstiprinātās finanšu korekcijas, kuras var kļūt par neto korekcijām, ja dalībvalsts neievieš jaunus izdevumus.

47

Attiecībā uz ERAF Komisija nolēma piemērot finanšu korekcijas septiņās dalībvalstīs (Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē), attiecībā uz KF – sešās dalībvalstīs (Spānijā, Grieķijā, Īrijā, Lietuvā, Portugālē un Slovākijā) un vienā dalībvalstī – attiecībā uz ESF (Francijā). Ar Komisijas lēmumiem noteikto korekciju apmērs bija 1 037 miljoni EUR jeb aptuveni 0,5 % no kopējā ERAF, KF, ESF budžeta (sk. 3. attēlu).

48

Saistībā ar apstiprinātajām finanšu korekcijām Palāta konstatēja, ka attiecībā uz ERAF piecas no 25 dalībvalstīm (Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga un Ungārija) spēja aizstāt visu apstiprinātās finanšu korekcijas summu ar jauniem izdevumiem (ar zaļu 4. attēlā). Tā bija arī attiecībā uz ESF piecās no 25 dalībvalstīm (Īrija, Latvija, Lietuva, Portugāle un Slovākija) un attiecībā uz KF četrās no 16 dalībvalstīm (Latvija, Lietuva, Ungārija un Slovēnija) (ar zaļu 5. un 6. attēlā). Kopā šīs dalībvalstis izmantoja 3 % no ERAF, 10 % no ESF un 10 % no KF budžeta. Šīs dalībvalstis spēja deklarēt pietiekamu papildu izdevumu apmēru, lai kompensētu apstiprināto finanšu korekciju ietekmi. Līdz ar to apstiprinātās finanšu korekcijas neietekmēja to budžeta piešķīruma izlietojumu.

49

Attiecībā uz ERAF 17 dalībvalstīs, attiecībā uz ESF 16 dalībvalstīs un desmit dalībvalstīs attiecībā uz KF apstiprinātajām finanšu korekcijām bija ietekme uz budžeta piešķīruma izlietojumu (ar sarkanu 4., 5. un 6. attēlā). Kopā šīs dalībvalstis izmantoja 96 % no ERAF, 88 % no ESF un 89 % no KF finansējuma.

50

Šīs dalībvalstis nespēja pilnībā izmantot aizstāšanu, un tādējādi apstiprinātā finanšu korekcija vismaz daļēji kļuva par neto finanšu korekciju. Palāta aprēķināja, ka šīs neto finanšu korekcijas apmērs ir 1 386 miljoni EUR. Tas atbilst aptuveni 0,6 % no kopējā ERAF, KF un ESF budžeta visām 25 dalībvalstīm.

51

Attiecībā uz ERAF bija trīs dalībvalstis (Kipra, Malta un Slovēnija), attiecībā uz ESF — četras (Čehijas Republika, Kipra, Malta un Somija) un attiecībā uz KF — divas dalībvalstis (Kipra un Malta), kam 2000.–2006. gada plānošanas periodā netika piemērotas apstiprinātas finanšu korekcijas.

Komisijas novērtējumu par nepilnībām un finanšu korekcijas pēc būtības apstiprināja arī Eiropas Savienības Tiesa

52

Ja Komisija ar lēmumu piemēro atlikšanu vai finanšu korekcijas, dalībvalstij ir tiesības apstrīdēt šo lēmumu Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk — Tiesa). Tādēļ Palāta izskatīja, vai Tiesa pēc būtības atbalstīja Komisijas lēmumus par iepriekšējiem plānošanas periodiem.

2. tabula

Komisijas lēmumi par finanšu korekcijām (1994.–1999. gada un 2000.–2006. gada plānošanas periodi)

Plānošanas periods	Dalībvalsts	Finanšu korekciju lēmumi			Apstrīdēto lietu skaits, kas iesniegts Tiesā	Statuss		Spriedums (par slēgtām lietām)
		REGIO ĢD	EMPL ĢD	Kopā		Slēgtas	Izskatīšanā	Komisijas lēmums
								apstiprināts	atcelts
1994.–1999. g.	Beļģija	1	3	4
	Vācija	16	1	17	11	11		10	1
	Īrija	5	1	6
	Grieķija	7		7	2	2		2
	Spānija	14	2	16	5	5		1	4
	Francija	4	4	8
	Itālija	7		7	4	4		4
	Luksemburga		5	5
	Nīderlande	3		3	1	1		1
	Austrija	3		3
	Portugāle	5		5	2	2		1	1
	Somija	1	1	2
	Apvienotā Karaliste	7	2	9
	Interreg1	4		4	1	1		1
1994.–1999. gada starpsumma:		77	19	96	26	26	0	20	6
2000.–2006. g.	Beļģija	1		1
	Vācija	1		1
	Īrija	1		1
	Grieķija	2		2
	Spānija	21		21	11	8	3	6	2
	Francija	1	2	3	1	1		1
	Itālija	3	1	4	2	1	1	1
	Lietuva	1		1
	Portugāle	4		4	1	1			1
	Slovākija	1		1
	Apvienotā Karaliste	1		1
	Interreg1	1		1
2000.–2006. gada starpsumma:		38	3	41	15	11	4	8	3
KOPĀ:		115	22	137	41	37	4	28	9
		137				41		37

1 Starpreģionālās programmas īsteno vairāk nekā viena dalībvalsts.

Avots: Komisijas sniegtā informācija.

53

Līdz 2015. gada beigām no kopumā 137 lēmumiem par finanšu korekcijām, kas tika pieņemti attiecībā uz 2000.–2006. gada un 1994.–1999. gada periodiem, 41 lieta tika iesniegta Tiesai (sk. 2. tabulu). Līdz 2016. gada beigām 37 lietas no minētā skaita tika slēgtas.

54

Aptuveni puse no Tiesas izskatītajām lietām, kas tika ietvertas Palātas analīzē, attiecas uz jautājumiem, kuri saistīti ar neatbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem. Pārējie jautājumi ietver tādu izmaksu iesniegšanu, kas segtas ārpus attiecināmības perioda, līdzekļu pārvietošanu starp darbības programmām un nepilnību apzināšanu pārvaldības un kontroles procedūrās.

55

Deviņās no 37 slēgtajām lietām Tiesa atcēla Komisijas finanšu korekciju lēmumu. Visās deviņās lietās atcelšanu piemēroja procedurālu jautājumu dēļ, neizdarot nekādus secinājumus par lietas būtību. Trīs no četrām atvērtajām lietām, kas skar tos pašus jautājumus, vēl tiek apstrīdētas. Visu pārējo lietu gadījumā Tiesa apstiprināja Komisijas lēmumu pēc formas un pēc būtības.

56

Tas liecina, ka Komisija kopumā ir rūpīgi interpretējusi pantus, kas reglamentē finanšu korekciju piemērošanu, un 1994.–1999. gada un 2000.–2006. gada periodos bija piemērojusi samērīgas finanšu korekcijas.

57

Līdz šim nav pieņemts neviens Komisijas finanšu korekciju lēmums attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Ir tikai viens gadījums, kad dalībvalsts ir apstrīdējusi Komisijas lēmumu par maksājuma atlikšanu attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu, bet šī lieta joprojām tiek izskatīta, tādēļ nav ietverta Palātas analīzē.

Komisija 2007.–2013. gada periodā aizvien plašāk izmantoja preventīvus pasākumus un finanšu korekcijas

58

Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu pašlaik nav iespējams veikt galīgu novērtējumu, jo ERAF/KF un ESF darbības programmu slēgšanas procesu uzsāks tikai 2017. gadā. Tādēļ Palāta izskatīja, kā Komisija ir izmantojusi reglamentējošos noteikumus, kas tai bija pieejami minētajā periodā, lai aizsargātu ES budžetu pret nepareizi izdevumiem. Attiecīgos gadījumos Palāta arī veica salīdzināšanu ar 2000.–2006. gada periodu.

Komisija tās rīcībā esošos pasākumus ES budžeta aizsardzībai 2007.–2013. gada periodā izmantoja plašāk nekā iepriekš

59

Komisijai ir jāizmanto regulās noteiktie ES budžeta aizsardzības pasākumi, tiklīdz tiek atklātas būtiskas nepilnības pārvaldības un kontroles sistēmā, kuru dēļ dalībvalstis varētu pieprasīt nepareizu izdevumu atlīdzināšanu. Tas ir vajadzīgs, lai dalībvalstis varētu uzlabot savas sistēmas un nepieļaut, ka no ES budžeta tiek pieprasīts atlīdzināt citus nepareizus izdevumus. Tādēļ Palāta salīdzināja preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas, ko Komisija piemēroja 2007.–2013. gadā, ar attiecīgajiem rādītājiem iepriekšējā periodā.

60

Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu līdz 2015. gada beigām bija piemērotas finanšu korekcijas aptuveni 3 326 miljonu EUR apmērā (sk. 1. tabulu). Tas atbilst 1,0 % no kopējā piešķirtā budžeta. Turklāt bija apturēti maksājumi aptuveni 28 446 miljonu EUR apmērā (8 % no kopējā piešķirtā finansējuma).

Preventīvus pasākumus 2007.–2013. gada plānošanas periodā piemēroja ātrāk un plašāk nekā iepriekšējā periodā

61

Palātas analīze parāda, ka Komisija sāka izmantot preventīvus pasākumus 2010. gadā, t. i., 2007.–2013. gada plānošanas perioda ceturtajā gadā. Tas bija divus gadus agrāk nekā 2000.–2006. gada plānošanas periodam un piecus gadus pirms attiecināmības perioda beigām (sk. 7. attēlu un 1. tabulu).

62

Turklāt preventīvie pasākumi agrāk aptvēra lielāku daļu darbības programmu, un Komisija arī agrāk piemēroja nopietnākus pasākumus. Piemēram, attiecībā uz 2000.–2006. gada periodu maksājumu atlikšana pirmajām darbības programmām tika piemērota 2007. gadā (2000.–2006. gada perioda astotais gads). Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu to piemēroja jau 2010. gadā (2007.–2013. gada perioda ceturtais gads). Turklāt iepriekšējā plānošanas periodā aptuveni 20 % no visām darbības programmām, kam bija paredzēta maksājumu atlikšana, tā tika veikta 2007. gadā (perioda astotajā gadā), savukārt 2007.–2013. gada periodā līdzīga situācija skāra 68 % šādu programmu.

63

Tas, ka Komisija preventīvos pasākumus tagad piemēro agrāk, vispusīgāk un stingrāk, ļauj savlaicīgāk uzlabot daudzas pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī labāk motivē dalībvalstis ieviest vajadzīgos uzlabojumus.

Finanšu korekciju relatīvs pieaugums 2007.–2013. gada periodā salīdzinājumā ar atklātajiem nepareizajiem izdevumiem

64

Palātas analīze arī parāda, ka 2007.–2013. gada periodā finanšu korekciju līmenis un piemēroto finanšu korekciju īstenošanas rādītājs bija līdzīgi iepriekšējā 2000.–2006. gada periodā novērotajam līmenim un rādītājam (sk. 8. attēlu). Tomēr finanšu korekciju līmenis abos periodos ir jāaplūko perspektīvā un jāsalīdzina ar pamatā esošo nepareizo izdevumu līmeni. Palātas revīzijas kopš 2009. gada ir parādījušas, ka kļūdu līmenis 2007.–2013. gada periodā ir ievērojami mazāks nekā 2000.–2006. gada plānošanas periodā²⁹. Tas nozīmē, ka 2000.–2006. gada periodā bija ievērojami vairāk nepareizu izdevumu nekā 2007.–2013. gada periodā. Tas savukārt nozīmē, ka finanšu korekciju līmenis ir relatīvi pieaudzis.

Galīgo ietekmi, ko radījušas finanšu korekcijas attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu, varēs noteikt tikai slēgšanas laikā

65

Tomēr apstiprināto finanšu korekciju galīgo ietekmi uz 2007.–2013. gada darbības programmām (t. i., vai finanšu korekciju rezultātā ir zaudēti līdzekļi) var novērtēt tikai pēc tam, kad dalībvalsts ir iesniegusi noslēguma maksājuma pieprasījumu un Komisija ir to novērtējusi. Par 2007.–2013. gada plānošanas periodu noslēguma maksājumu pieprasījumi ir jāiesniedz līdz 2017. gada 31. martam³⁰, tādēļ šā ziņojuma sagatavošanas laikā ir pāragri novērtēt 2007.–2013. gada plānošanas perioda finanšu korekciju ietekmi uz dalībvalstīm.

66

Sīkāka informācija par pasākumiem attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu, kurus Komisija līdz 2015. gada beigām bija īstenojusi katrā dalībvalstī, ir sniegta IV pielikumā.

Komisija 2007.–2013. gada periodā preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas piemēroja samērīgi

Komisijas pasākumi 2007.–2013. gada periodā bija koncentrēti uz dalībvalstīm, kuras īsteno lielākā riska programmas

67

Kopš 2007.–2013. gada plānošanas perioda Komisija ir katrai programmai aprēķinājusi riskam pakļauto summu. Šīs summas pēc tam apkopo dalībvalsts līmenī un publicē gada darbības pārskatā. Šie rādītāji atspoguļo programmu risku konkrētajā gadā un parāda neattiecināmo izdevumu iespējamo līdzfinansēto summu katrā programmā vai dalībvalstī, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju.

68

Tā kā Komisijas pasākumiem ir galvenokārt jāskar lielākā riska programmas, visticamāk, pastāv korelācija starp riskam pakļautās summas izplatību un Komisijas noteikto finanšu korekciju sadalījumu. Tādēļ Palāta analizēja, vai šāda korelācija pastāv.

Dalībvalstij noteiktais programmu riska rādītājs korelēja ar apstiprinātajām/izlemtajām finanšu korekcijām

69

Atšķirība starp riskam pakļauto summu un Komisijas un dalībvalsts finanšu korekcijām veido kumulatīvo atlikušo risku (CRR) (sk. 32. un 33. punktu). Novērtējot darbības programmas, Komisija prasa, lai dalībvalstu un Komisijas noteiktās finanšu korekcijas būtu pietiekami augstas un nodrošinātu, ka šis rādītājs ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa³¹.

70

Turpmāk 9. attēlā ir atspoguļots programmu riska līmenis katrā dalībvalstī, kā parādījusi Komisijas aprēķinātā riskam pakļautā summa un Komisijas noteiktais finanšu korekciju līmenis katrā dalībvalstī attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu. Korelācijas analīze arī parāda tendences līkni (kopējā sakarība dalībvalstīm starp programmas risku un Komisijas noteiktajām korekcijām), kā arī 45 līniju (punktus, kuros finanšu korekcijas būtu vienādas ar programmas riska līmeni).

71

Palātas veiktā korelācijas analīze parāda, ka tendences līkne ir zem 45°līnijas (sk. 9. attēlu). Tas nozīmē, ka Komisijas noteiktās finanšu korekcijas kopumā ir mazākas par riskam pakļauto summu. To var izskaidrot ar diviem faktoriem:

• risku līdzfinansēt neattiecināmus izdevumus (riskam pakļautā summa) daļēji novērš ar finanšu korekcijām, kas jau noteiktas pēc dalībvalsts veiktajām pārbaudēm, neiesaistot Komisiju, un
• Komisija prasa, lai ar finanšu korekcijām būtu panākts, ka kumulatīvais atlikušais risks noslīdētu zem 2 % būtiskuma sliekšņa (nevis lai tas būtu nulle).

72

Lielākā daļa dalībvalstu ir tuvu tendences līknei. Tas liecina, ka Komisijas noteikto finanšu korekciju līmenis kopumā korelē ar Komisijas novērtējumu par riskam pakļauto summu³².

73

Ja dalībvalstis atrodas krietni virs tendences līknes, finanšu korekciju līmenis ir augstāks nekā iespējamā riskam pakļautā summa, kura norādīta dalībvalsts programmām. Tas attiecas, piemēram, uz Slovākiju, Rumāniju un Īriju.

74

Ja dalībvalstis atrodas krietni zem tendences līknes, tad Komisijas noteikto finanšu korekciju līmenis ir zemāks nekā iespējamā riskam pakļautā summa, kas norādīta dalībvalsts programmām. Tas attiecas, piemēram, uz Franciju un Spāniju, kuras piemēroja finanšu korekcijas pašas pēc savas iniciatīvas. Tā rīkojoties, šīs valstis izvairījās no papildu finanšu korekcijām, ko nosaka Komisija.

75

Sakarību starp finanšu korekciju līmeni un riskam pakļauto summu arī ietekmē lietas, kuras atrodas izskatīšanas procesā. Lietas, kuras vēl nav nonākušas procedūras galīgajā posmā, tiek ietvertas riskam pakļautajā summā, savukārt iespējamās turpmākās finanšu korekcijas saistībā ar šīm lietām vēl nav atspoguļotas šajos skaitļos. Īpaši tas attiecas uz Spāniju, kur 2015. gada beigās 20 darbības programmām bija piemērota atlikšana un citām septiņām programmām bija apturēti maksājumu pieprasījumi (kas veidoja 70 % no visiem notiekošajiem preventīvajiem pasākumiem).

Komisijas iekšējo procedūru mērķis attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu ir nodrošināt lietu saskaņotu izskatīšanu visās programmās un dalībvalstīs

76

Komisijai ir jānodrošina lietu saskaņota izskatīšana visās programmās un dalībvalstīs, kā arī tai ir jānodrošina, lai pirms maksājumu atsākšanas tiktu īstenoti preventīvie pasākumi un finanšu korekcijas. Tādēļ Palāta analizēja, kādas ir Komisijas iekšējās procedūras preventīvo pasākumu un finanšu korekciju piemērošanai un šo pasākumu un korekciju atzīšanai par īstenotām, kā arī pārbaudīja, kā šīs procedūras darbojas praksē.

Lēmumi par maksājumu apturēšanu un atlikšanu un finanšu korekcijām tiek apspriesti un pieņemti augstākā līmeņa vadības komitejās.

77

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts 2007.–2013. gada plānošanas periodam izveidoja katrs savu Apturēšanas, atlikšanas un finanšu korekciju komiteju (ISFCC). Šīs komitejas katrā ģenerāldirektorātā nodrošina forumu, kurā apspriež jautājumus un pieņem lēmumus par brīdinājumiem, apturēšanu, atlikšanu un finanšu korekcijām (sk. arī I pielikumu). Abas komitejas regulāri sanāk kopā, un tajās ir ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks(-i), attiecīgie direktori un juridisko dienestu pārstāvji.

78

ISFCC sanāksmes ģenerāldirektorātā nodrošināja labāku pārskatu un apspriešanos par visām lietām un procedūrām saistībā ar preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām, lai būtu vieglāk saskaņot lietu izskatīšanu un informēt augstākā līmeņa vadību par aktuāliem jautājumiem.

Preventīvo pasākumu un finanšu korekciju pārvaldība un turpmākas pārbaudes ir bijušas ļoti laikietilpīgas un prasījušas lielus cilvēkresursus

79

Lai tiktu atcelti preventīvie pasākumi un atsākti maksājumi, dalībvalstu iestādēm parasti ir jāierosina pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot sistēmas, lai turpmāk novērstu kļūdu rašanos. Tos sauc par koriģējošās rīcības plāniem (sk. I pielikumu). Kā izriet no Palātas izveidotās 20 programmu izlases, Komisija bija pieprasījusi izstrādāt koriģējošās rīcības plānu 44 no 72 pārbaudītajām lietām (sk. 38. punktu).

80

Pēc tam dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, ka koriģējošās rīcības plāns ir īstenots. Komisijai ir vairākas iespējas, kā novērtēt, vai ir izpildīti nosacījumi preventīvo pasākumu atcelšanai:

1. pirmkārt, Komisija sistemātiski pārbauda dalībvalstu iestāžu (parasti attiecīgo darbības programmu vadošo iestāžu) nosūtīto informāciju;
2. otrkārt, Komisija var lūgt revīzijas iestādei apstiprināt vadošās iestādes sniegto informāciju. No minētajām 44 lietām 31 gadījumā bija pieprasīts revīzijas iestādes apstiprinājums attiecībā uz 18 no 20 programmām. Šajos gadījumos Komisija guva papildu pārliecību par dalībvalstu iestāžu ierosināto darbību piemērotību;
3. treškārt, Komisija var dalībvalstīs īstenot pati savas lietu turpmākas pārbaudes. Attiecīgās lietas izraugās, pamatojoties uz risku, proti, ja Komisija nevar paļauties uz revīzijas iestādes darbu vai ja ir vajadzīga papildu informācija. Kopumā Komisija 2007.–2013. gada plānošanas periodā veica 62 rīcības plānu turpmākas pārbaudes revīzijas saistībā ar 70 darbības programmām.

81

Preventīvo pasākumu un finanšu korekciju pārvaldība un turpmākas pārbaudes ir bijušas ļoti laikietilpīgas un prasījušas lielus ģenerāldirektorātu cilvēkresursus. Lielu ES budžeta maksājumu atlikšana dalībvalstīm ir arī politiski sensitīvs jautājums, un Komisija ar dalībvalstīm uztur ciešu saziņu, lai nodrošinātu, ka ir ieviesti nosacījumi pasākumu atcelšanai. Dažas lietas pat tiek apspriestas ministru vai valdības vadītāju, ģenerāldirektoru un komisāru līmenī.

Komisijas veiktie korektīvie pasākumi piespieda dalībvalstis risināt savu pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības

Preventīvie pasākumi un finanšu korekcijas parasti ir saistītas ar sarežģītiem jautājumiem, kuru atrisināšanai vajadzīgs ievērojams laiks

82

Komisijas procedūrām, kas attiecas uz preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām, jābūt pēc iespējas ātrākām, vienlaikus ņemot vērā jautājumu sarežģītību. Tādēļ Palāta analizēja 72 izlasē ietvertās lietas, lai noteiktu procedūras dažādo posmu kopējo ilgumu un garumu.

83

Komisijas procedūru ilgums neatbilst maksājuma bloķēšanas ilgumam (sk. 93. punktu). Komisijas procedūra sākas ar izraisošo notikumu un ilgst līdz preventīvā pasākuma atcelšanai vai finanšu korekcijas īstenošanai. Tādēļ tā ir ilgāka par maksājuma bloķēšanu, kas sākas ar pirmo preventīvo pasākumu un turpinās līdz preventīvā pasākuma atcelšanai (sk. I pielikumu).

Procedūras, kuru rezultātā piemēro finanšu korekcijas, 2007.–2013. gada periodā ilga līdz 21 mēnesim

84

Turpmāk 10. attēlā ir atspoguļoti Palātas izlasē ietverto lietu analīzes rezultāti attiecībā uz laiku, kāds ir bijis vajadzīgs, lai īstenotu preventīvos pasākumus un finanšu korekciju procedūras. Procedūru vidējais ilgums no izraisošā notikuma līdz preventīvā pasākuma atcelšanai vai finanšu korekcijas īstenošanai svārstījās no 10 līdz 21 mēnesim. Ilgākās bija procedūras, kurās bija iesaistīti gan preventīvi pasākumi, gan finanšu korekcijas, īsākās — procedūras, kurās bija iesaistīti tikai preventīvi pasākumi.

Procedūras, kuru rezultātā piemēroja preventīvus pasākumus, galvenokārt uzsāka, pamatojoties uz pašu dalībvalstu revīzijām, un tās aizņēma divreiz mazāk laika

85

Kā norādījusi Komisija, divas trešdaļas preventīvo pasākumu īstenoja, pamatojoties uz valstu veikto revīziju rezultātiem³³. Tas attiecas arī uz 12 no 16 lietām, kas ietvertas Palātas izlasē. Šo procedūru ilgums ir ievērojami mazāks — nav jākavē laiks, lai noteiktu problēmas; laiks tiek izmantots, lai rastu problēmu risinājumus.

86

Lielāko daļu pārējo finanšu korekciju piemēroja, pamatojoties uz Komisijas veiktajām revīzijām. Šajā Palātas izlasē 17 no 28 lietām, kurās tika piemērotas tikai finanšu korekcijas, un 13 no 28 jauktām lietām tika uzsāktas, pamatojoties uz Komisijas veiktajām revīzijām. Šo lietu atrisināšanai ir vajadzīgs daudz ilgāks laiks, it īpaši, ja Komisija piemēro finanšu korekcijas. Viens no iemesliem, kāpēc ar finanšu korekcijām saistītās procedūras ir laikietilpīgas, ir tas, ka šādas procedūras parasti ietver sarežģītas problēmas un dalībvalstis gandrīz vienmēr sākotnēji apstrīd Komisijas konstatējumus. Lai konstatētu kļūdu, atklātajām problēmām ir jāpiemēro faktu noskaidrošanas procedūra starp dalībvalsti un Komisiju, un tas paņem laiku.

87

Regulās ir noteikti termiņi, kādos dalībvalstīm ir jāatbild uz Komisijas pieprasījumiem sniegt informāciju. Tomēr 34 % no Palātas izlasē ietvertajām lietām Komisija nepieņēma dalībvalsts pirmo atbildi, kurā bija izklāstītas sīki izstrādātas darbības, ko dalībvalsts bija īstenojusi, lai novērstu trūkumus, jo dalībvalstis nebija Komisijai sniegušas apjoma un kvalitātes ziņā pietiekamu informāciju. Tas nozīmē, ka šādos gadījumos dalībvalsts sniegtās atbildes dēļ procedūras ir jāatkārto.

88

Palāta arī pārbaudīja, vai vēl viens iemesls, kāpēc procedūra ir laikietilpīga, varētu būt tas, ka Komisija nav pietiekami precīzi izklāstījusi savas prasības. Tomēr Palātas analīze parādīja, ka deviņās no desmit lietām Komisijas pieprasījumi bija pietiekami precīzi, lai dalībvalsts varētu īstenot vajadzīgās darbības.

89

Turklāt pēc finanšu korekciju noteikšanas ir vajadzīgs laiks, lai noteiktu atbilstīgu korekcijas līmeni pēc tam, kad dalībvalsts ir akceptējusi attiecīgo kļūdu. Daudzos gadījumos Komisija vienojas ar attiecīgo dalībvalsti, ka ir jāveic papildu pārbaudes, lai noteiktu kļūdu nopietnību un atbilstīgu labojumu.

Maksājumu apturēšana un atlikšana dalībvalstīm rada būtisku finanšu risku

90

Komisijas darbībām ir jāpanāk, ka darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēma spēj efektīvāk novērst, atklāt un izlabot kļūdas. Šādus uzlabojumus nereti ievieš ātrāk, ja lēnas rīcības dēļ rodas finansiālas izmaksas. Tādēļ Palāta novērtēja preventīvo pasākumu ietekmi dalībvalstu un Komisijas līmenī.

Ievērojamai daļai programmu maksājumi tiek apturēti vai atlikti uz laiku no trim līdz deviņiem mēnešiem

91

Līdz 2015. gada beigām Komisija bija apturējusi maksājuma termiņu summai, kas atbilda 10 % no ERAF/KF un ESF maksājumiem³⁴. Atlikšanas lēmumus pieņēma par 15 % no visām programmām. Turklāt maksājumus programmām vai programmu daļām par 2007.–2013. gada periodu apturēšanas un/vai atlikšanas dēļ pārtrauca vidēji uz vairāk nekā astoņiem mēnešiem. Tikai piecās dalībvalstīs (Horvātijā, Kiprā, Dānijā, Somijā un Īrijā) netika apturēta un atlikta neviena darbības programma.

92

Lielākajā daļā dalībvalstu vidējais periods, kad Komisija apturēšanas un/vai atlikšanas dēļ aizturēja maksājumus vismaz vienai no to programmām, bija no trim līdz deviņiem mēnešiem. Palāta aprēķināja, ka maksājumu bloķēšanas kopējā mediāna bija 146 dienas. Tomēr Itālijā un Spānijā vidējais ilgums bija gandrīz gads (sk. 3. tabulu).

3. tabula

Darbības programmu maksājumu bloķēšanas vidējais ilgums 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Laika periodi dalījumā pa dalībvalstīm

	<3 mēneši	3–6 mēneši	6–9 mēneši	>9 mēneši
Dalībvalstis	Igaunija Grieķija Lietuva Polija Zviedrija	Francija Latvija Luksemburga Malta Nīderlande Portugāle Rumānija Slovēnija Apvienotā Karaliste Pārrobežu sadarbība	Beļģija Bulgārija Čehija Vācija Ungārija Austrija Slovākija	Spānija Itālija
KOPĀ	5	10	7	2

Piezīme: Tabulā parādīts maksājuma bloķēšanas vidējais ilgums katrai darbības programmai katrā dalībvalstī. Tas nenozīmē, ka bija pārtrauktas visas konkrētās dalībvalsts darbības programmas vai ka visi bloķēšanas pasākumi norisinājās vienlaikus.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju.

Preventīvi pasākumi motivē dalībvalstis uzlabot savas sistēmas

93

Pieņemot, ka maksājumi tiek veikti vienmērīgi, un apvienojot visus izdevumus visās 28 dalībvalstīs, attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu Komisija katru dienu izmaksāja vidēji 110 miljonus EUR no ERAF, KF un ESF³⁵. Tas parāda iespējamo finansiālo ietekmi, ko rada ES budžeta maksājumu aizkavēšana dalībvalstīm, it īpaši tām valstīm, kuras saņem lielāko daļu kohēzijas finansējuma.

94

Ja tiek apturēts maksājuma pieprasījuma termiņš vai ja tiek atlikti starpposma maksājumi vai to daļas, Komisija dalībvalstīm neatlīdzina izdevumus, pat ja tās iesniedz maksājumu pieprasījumus. Šajā periodā dalībvalstīm ir jāfinansē projekti no sava budžeta, vai arī maksājumi projektiem tiek pārtraukti.

95

Tas ne vienmēr nozīmē, ka dalībvalsts ir zaudējusi ES līdzekļus, jo Komisija pārtraukšanas periodā uzkrātos izdevumus apmaksās, tiklīdz preventīvais pasākums tiks atcelts. Tomēr, ja dalībvalstij ir jāfinansē projekti no valsts budžeta, tas vienalga, visticamāk, radīs naudas plūsmas problēmas, jo būs samazinājies ienākošo līdzekļu apjoms. Situācija var saasināties, ja finansējamo projektu skaits ir liels un/vai ja apturēšanas vai atlikšanas iemesli ir sarežģīti un tāpēc vajadzīgas laikietilpīgas korektīvās darbības. Turklāt, tuvojoties plānošanas perioda beigām, palielinās risks, ka pārtrauktos izdevumus faktiski varētu pazaudēt.

96

Arī neskaidrība saistībā ar maksājumu pieprasījumiem var apgrūtināt Komisijas īstenoto budžeta pārvaldību. No vienas puses, Komisija, iespējams, nevar izmantot piešķirtās maksājumu apropriācijas. No otras puses, ja vienlaikus tiek atceltas vairākas maksājumu apturēšanas vai atlikšanas procedūras, Komisijai varētu būt grūti izpildīt visas savas maksājumu saistības, proti, tā saskartos ar naudas plūsmas problēmu. Turklāt Komisijai varētu būt grūti plānot maksājumus un izstrādāt budžetu. Palāta arī pārbaudīja, vai varēja pastāvēt risks, ka, lai izvairītos no šādām neskaidrībām, maksājuma bloķēšanu atceļ pirms gada beigām nolūkā nepieļaut, ka dalībvalsts pazaudē līdzekļus. Tomēr nevienā no pārbaudītajiem gadījumiem tā nebija.

Komisija pasākumus atceļ pakāpeniski, lai nodrošinātu, ka izdevumus var atlīdzināt pēc iespējas ātrāk

97

Maksājumu bloķēšana parasti ietekmē visu programmu vai tās daļu (piemēram, prioritāti vai vairākus pasākumus). Līdz ar to var tikt aizturēti maksājumi arī par to projektu izdevumiem, kuriem nav sakara ar problēmām, kas izraisīja preventīvos pasākumus, bet attiecībā uz kuriem nav pārliecības par izdevumu likumību un pareizību, jo dalībvalsts atbilde vēl nav saņemta.

98

Dokumentācijas izskatīšanas laikā Palāta atklāja vairākus gadījumus, kad Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, bija piemērojusi samērīgu pieeju problēmu ierobežošanai un pakāpeniski atcēlusi savus preventīvos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk varētu atsākt izdevumu atlīdzināšanu no ES budžeta attiecībā uz to programmas daļu, ko neskar tie trūkumi, kuru dēļ notika sākotnējā maksājumu apturēšana vai atlikšana (3. izcēlums). Komisijai 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir jāpiemēro šī samērīgā pieeja³⁶.

Komisijai bija grūtības uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno finanšu korekcijas, un novērtēt Komisijas veikto korektīvo pasākumu ilgtermiņa ietekmi

Dalībvalstu sniegtā informācija par finanšu korekciju īstenošanu attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu neļāva veikt stingru uzraudzību

Komisijai jānodrošina, lai dalībvalstis visos gadījumos pilnībā īstenotu noteiktās finanšu korekcijas.

99

Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu Komisija paļaujas uz sertifikācijas iestāžu nosūtītajiem apstiprinājumiem vai vēstulēm, lai pārliecinātos, ka dalībvalsts no sava maksājuma pieprasījuma ir atskaitījusi saskaņoto finanšu korekcijas summu, lai tādējādi varētu apstiprināt nākamo starpposma maksājumu. Šo dokumentu formātu un saturu nereglamentē nekādi noteikumi vai vadlīnijas, un tie ietver informāciju, ko par būtisku uzskata attiecīgā sertifikācijas iestāde. Dažās no izskatītajām lietām Komisija nebija saņēmusi pietiekamu informāciju, lai pārbaudītu finanšu korekciju izpildi.

100

Turklāt 2007.–2013. gada regulējums neprasa, lai revīzijas iestādes pārbaudītu šo apstiprinājumu saturu un novērtētu, vai noteiktās finanšu korekcijas ir atskaitītas pilnā apmērā. Līdz šim Komisija nav arī sistemātiski lūgusi tām to pārbaudīt. Tādējādi Komisijai nebija neatkarīga apstiprinājuma par to, kā finanšu korekcijas bija īstenotas katrā konkrētajā gadījumā. Tas īpaši attiecas uz plānošanas perioda pirmajiem gadiem.

Komisijas atklātie trūkumi dalībvalstu ziņojumos par atsaukšanu un atgūšanu 2007.–2013. gada periodā

101

Dalībvalstīm 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija Komisijai katru gadu jānosūta deklarācija, norādot atsauktās, atgūtās, atgūstamās un neatgūstamās summas³⁷. Šis ziņojums aptver Komisijas piemērotās finanšu korekcijas un pašu dalībvalstu piemērotās finanšu korekcijas. Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā lūdza Komisijai sniegt informāciju par dalībvalstu koriģētspēju attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu³⁸.

102

Laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam Komisija veica 47 revīzijas par līdzekļu atgūšanu, aptverot 19 dalībvalstis un 113 darbības programmas, ko izraudzījās, pamatojoties uz risku. Komisija atklāja nozīmīgus trūkumus 72 no šīm 113 darbības programmām.

103

Palāta veica visu ar šīm revīzijām saistīto ziņojumu analīzi, kas parādīja, ka trūkumi bija saistīti īpaši ar

1. valsts iestāžu veikto pārkāpumu pārvaldību (60 %). Vairākās dalībvalstīs periodi no pārkāpuma atklāšanas līdz tā reģistrēšanai pārvaldības informācijas sistēmā un/vai pārkāpuma reģistrēšanas līdz lēmumam atsaukt vai atgūt saistītās summas tika atzīti par pārlieku gariem;
2. dalībvalstu iesniegto 20. panta ziņojumu pilnīgumu un pareizību (40 %). Šajos gadījumos dalībvalstis vai nu nebija paziņojušas visas attiecīgās atsauktās, atgūtās, atgūstamās un neatgūstamās summas, vai bija paziņojušas summas, kas Komisijai nebija apliecinātas un deklarētas vai kas nebija saistītas ar pārkāpumiem, bet gan ar administratīvām/pārrakstīšanās kļūdām vai ar projektiem, kuri vairs nebija (vai nekad nebija bijuši) ietverti darbības programmās; un
3. nepiemērotām atgūšanas procedūrām (15 %). Tika atklāti gadījumi, kad nepareizās summas netika atgūtas no atbalsta saņēmējiem vai kad sertifikācijas iestāde nenodrošināja pienācīgu turpmāko pārbaudi attiecībā uz vadošās iestādes īstenotajiem atgūšanas pasākumiem.

104

Palāta ņem vērā, ka Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts piemēro līdzīgu metodoloģiju, lai uzskaitītu neuzticamus datus par finanšu korekcijām, ko paziņojušas dalībvalstis. Kopumā attiecībā uz 2015. gadu Komisija lēš, ka neuzticami dati ir sniegti par aptuveni 9 % no summām, kas paziņotas par ERAF/KF, un 4 % – par ESF.

105

Kopumā Komisijas revīzijas parādīja, ka dalībvalstīm ir jāievieš būtiski uzlabojumi, lai pilnveidotu savus ziņojumus par atsauktajām, atgūtajām, atgūstamajām un neatgūstamajām summām 2007.–2013. gada periodā. Arī mūsu darbs liecina, ka dalībvalstu ziņojumi par finanšu korekcijām nav pietiekami uzticami³⁹. Tomēr 2014.–2020. gada plānošanas periodā šis risks tiks mazināts (sk. 124.–126. punktu).

Dažādi pierādījumi par preventīvo pasākumu un finanšu korekciju ilgtermiņa ietekmi uz programmas kļūdu līmeni 2007.–2013. gada periodā

106

Dalībvalstu revīzijas iestāžu paziņoto un Komisijas reizi gadā apstiprināto katras darbības programmas (vai darbības programmu grupas) kļūdu īpatsvaru var uzskatīt par dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitātes rādītāju, kas atspoguļo kļūdu novēršanu un atklāšanu. Ja šīs sistēmas darbojas efektīvi, nepareizu izdevumu līmenim ir jābūt zem būtiskuma sliekšņa. Šis apstiprināto kļūdu īpatsvars tiek norādīts ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos un ir galvenais elements pārvaldības un kontroles sistēmu novērtējumā, ko veic Komisija.

107

Ja Komisijas preventīvie pasākumi un finanšu korekcijas ir efektīvas, darbības programmai (vai darbības programmu grupai) apstiprināto kļūdu īpatsvaram kopumā ilgtermiņā būtu jāsamazinās pēc Komisijas darbību īstenošanas.

108

Tādēļ attiecībā uz 20 izraudzītajām darbības programmām Palāta izskatīja saistību starp apstiprināto kļūdu īpatsvara attīstību un Komisijas preventīvajiem pasākumiem un apstiprinātajām finanšu korekcijām (sk. 4. tabulu).

109

Palātas analīze parādīja, ka preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām ir dažāda ilgtermiņa ietekme uz darbības programmas (vai darbības programmu grupas) kļūdu līmeni. Pamatojoties uz Palātas analīzi, izskatītās darbības programmas tika iedalītas trijās kategorijās:

1. aptuveni vienā trešdaļā programmu darbības programmās (vai darbības programmu grupās) apstiprināto kļūdu īpatsvars bija zem Komisijas noteiktā 2 % būtiskuma sliekšņa (septiņas no 20);
2. aptuveni vienā piektdaļā programmu kļūdu līmenis bija ievērojami zemāks nekā pirms Komisijas rīcības (četras no 20),
3. gandrīz par pusi no programmām nebija pierādījumu, ka Komisijas pasākumi būtu samazinājuši apstiprināto kļūdu īpatsvaru (deviņas no 20).

4. tabula

Komisijas rīcības ietekme uz programmu kļūdu īpatsvaru nākamajos gados

Kategorija	DP skaits
1. To DP skaits, kas nerada īpašu risku, jo jaunākais kļūdu īpatsvars ir < 2 %	7
2. Kļūdu īpatsvars pēc preventīvo pasākumu un/vai finanšu korekciju uzsākšanas parāda nepārprotamu samazināšanās tendenci	4
3. Kļūdu īpatsvars palielinājās/svārstījās, neraugoties uz preventīvo pasākumu un/vai finanšu korekciju uzsākšanu	9
Kopā	20

Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju.

110

Tomēr Palāta uzskata, ka apstiprināto kļūdu īpatsvars nav Komisijas preventīvo pasākumu un finanšu korekciju ilgtermiņa efektivitātes piemērotākais rādītājs, it īpaši tāpēc, ka šis īpatsvars attiecas uz visu darbības programmu (vai darbības programmu grupu). Tā kā īstenošanas noteikumi (piemēram, atbilstības noteikumi, publiskā iepirkuma noteikumi, valsts atbalsta noteikumi) ir samērā sarežģīti, darbības programmas ietvaros var rasties daudzas dažāda veida kļūdas. Turklāt Komisijas pasākumi parasti ir vērsti uz konkrētām prioritātēm vai starpniekinstitūcijām, projektu grupām vai konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus darbības programmas ietvaros. Visbeidzot, pasākumi pievēršas konkrētiem kļūdu veidiem (piemēram, konkrētiem ierobežojošiem atlases kritērijiem vai problēmām saistībā ar līdzfinansējamo projektu atlases metodi). Tādēļ Komisijas pasākumi daudzos gadījumos izlabo/novērš kļūdas, kas saistītas ar kādu darbības programmas daļu, un attiecas uz konkrētiem kļūdu veidiem.

111

Komisija centās palielināt savu preventīvo pasākumu un finanšu korekciju efektivitāti, attiecinot šos pasākumus uz citām programmām, kurās ir atklātas līdzīgas nepilnības. Tas palielināja pasākumu ietekmi (sk. 4. izcēlumu).

No Komisijas ziņojumiem par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām bija grūti gūt vispusīgu un analītisku pārskatu

Informācija par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām ir sniegta vairākos ziņojumos un dokumentos

112

Komisijai ir vispusīgi un saskaņoti jāziņo par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām, lai nodrošinātu, ka attiecīgā informācija ir pieejama un viegli saprotama ieinteresētajām personām. Tādēļ Palāta šajā saistībā pārbaudīja visas publikācijas par 2007.–2013. gada plānošanas periodu, kurās bija informācija, kas attiecas uz pasākumiem ES budžeta aizsardzībai.

113

Informāciju par saviem pasākumiem ES budžeta aizsardzībai Komisija sniedza vairākās publikācijās. Galvenās no tām bija attiecīgo ģenerāldirektorātu gada darbības pārskati, ES konsolidētie gada pārskati un ikgadējais paziņojums par ES budžeta aizsardzību. Šīs publikācijas papildināja ceturkšņa ziņojumi par finanšu korekcijām un pārvaldības un izpildes gada ziņojumi (līdz 2014. gadam — ikgadējais kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā) (sk. 5. tabulu).

5. tabula

Komisijas publikācijas par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām

Nosaukums	Adresāts	Iesniegšanas termiņš	Tvērums	Saturs	Publicē kopš
Gada darbības pārskati	Eiropas Parlaments un Padome	31. marts1	konkrēta politikas joma	Gada darbības pārskatā ir sīki izklāstīti gada sasniegumi un uzsāktās iniciatīvas, kas paredzētas pārvaldības plānā, kā arī izmantotie resursi. Tāpat tajā ir sīki izklāstīta dalībvalsts līmeņa informācija par Komisijas veiktajām kontroles darbībām un saistītajiem preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām.	2007. g.
Gada pārskati	Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta	31. jūlijs	viss budžets	ES gada pārskati ietver finanšu pārskatus (un to piezīmes) un konsolidētos pārskatus par budžeta izpildi. Tie ietver apkopotu finanšu korekciju informāciju par katru fondu. Attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem līdz 2012. gadam (ieskaitot) informāciju sniedza dalījumā par dalībvalstīm, taču, sākot no 2013. gada, tiek publicēti tikai apkopoti dati par katru fondu. Kopš 2015. gada informācija par preventīvajiem pasākumiem vairs netiek sniegta gada pārskatos, bet gan tikai paziņojumā.	2007. g.
Paziņojums	Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta	31. oktobris2	viss budžets	Paziņojumā ir aprakstīta to preventīvo un korektīvo mehānismu darbība, ko izmanto ES budžeta aizsardzībai pret nelikumīgiem vai nepareiziem izdevumiem, un sniegta labākā skaitliskā aplēse par to izmantošanas rezultātiem. Attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem paziņojumā ir sniegta apkopota informācija, attiecībā uz finanšu korekcijām — apkopota informācija un dalībvalstu līmeņa informācija.	2012. g.
Ceturkšņa ziņojums	Eiropas Parlaments	katra ceturkšņa beigās	konkrēta politikas joma	Ceturkšņa ziņojumos ir sniegta regulāra finanšu korekciju informācija par katru fondu kohēzijas politikas ietvaros.	2008. g.
Kopsavilkuma pārskats3	Eiropas Parlaments un Padome	15. jūnijs	viss budžets	Kopsavilkuma pārskatos ir sīki izklāstīti iepriekšējā gada sasniegumi vadības jomā, pamatojoties uz dažādu ģenerāldirektoru iesniegtajiem gada darbības pārskatiem.	2007. g.

1 Kopš 2015. finanšu gada darbības pārskatus iesniedz līdz 30. aprīlim.

2 Kopš 2015. finanšu gada paziņojumu iesniedz līdz 31. jūlijam tā sauktā integrētā finanšu pārskatu kopuma ietvaros kopā ar konsolidētajiem gada pārskatiem.

3 Kopš 2015. finanšu ikgadējais kopsavilkuma pārskats ietilpst pārvaldības un izpildes gada ziņojumā.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

114

Visus ziņojumus, izņemot gada darbības pārskatus, sagatavoja Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts, pamatojoties uz Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta sniegto informāciju, saskaņā ar Budžeta ģenerāldirektorāta norādījumiem vai vadlīnijām (attiecībā uz ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatiem).

Līdz šim nevienā no Komisijas ziņojumiem nav sniegts daudzgadu analītisks pārskats par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām 2007.–2013. gada plānošanas periodā

115

Kohēzijas jomas izdevumi balstās uz daudzgadu plānošanu. Tādēļ Palāta uzskata, ka Komisijai ir jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei konsolidēts ziņojums ar svarīgāko informāciju par plānošanas periodā piemērotajiem preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām⁴⁰.

116

Tomēr 5. tabulā uzskaitīto ziņojumu analīze parāda, ka kopumā tie aptver preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas par vairākiem gadiem. Taču par plānošanas periodu kopumā nav paredzēts īpašs ziņojums, kas sniegtu analītisku pārskatu.

117

Attiecībā uz 2000.–2006. gada periodu Palāta atzīmē, ka Komisija 2013. gadā sniedza ad hoc ziņojumu par finanšu korekcijām un ERAF un ESF programmu un projektu slēgšanas statusu. Līdz šim par 2007.–2013. gada plānošanas periodu šāds ziņojums nav paredzēts.

Komisijas ziņojumi nenodrošināja pietiekamus dalībvalstu salīdzinājumus un labas prakses piemērus pat to, kā novērst, atklāt un koriģēt pastāvīgās problēmas

118

Komisijas ziņojumiem ir jāsniedz būtiska informācija, kas uzlabo izpratni par situāciju preventīvo pasākumu un finanšu korekciju jomā, lai varētu īstenot atbilstīgu rīcību nolūkā pilnveidot pārvaldes un kontroles sistēmas. Tādēļ Palāta lūdza Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas un Reģionālās attīstības komitejas locekļiem, kā arī Eiropas Savienības Padomes Strukturālu pasākumu darba grupas dalībvalstu pārstāvjiem paust savu viedokli par pieejamo ziņojumu lietderību.

119

Lielākā daļa aptaujāto norādīja, ka Komisijas sniegtā informācija ir pietiekama vai pat pārāk apjomīga. Respondenti no dalībvalstīm pauda viedokli, ka vislietderīgākie informācijas avoti ir gada darbības pārskati, jo tie ietver informāciju, ko var izmantot, lai noteiktu kritērijus savām programmām, salīdzinot ar citu dalībvalstu programmām. Visbeidzot, tikai daži no aptaujātajiem bija informēti par ceturkšņa ziņojumiem.

120

Lai gan lielākā daļa aptaujāto pauda viedokli, ka Komisija skaidri apraksta sistēmu un pasākumu noteikšanu ES budžeta aizsardzībai, puse no viņiem vēlētos saņemt plašāku informāciju par pasākumu faktisko piemērošanu un to praktisko ietekmi. Palātas veiktās iztaujāšanas laikā tika norādīts uz šādiem jautājumiem: skaidrojumi par atkārtoti atklātām problēmām saistībā ar nepareizu izdevumu deklarēšanu, tipisku vai atkārtotu kļūdu cēloņi un paraugprakse šo kļūdu novēršanā, atklāšanā vai labošanā. Šāda informācija dalībvalstīm palīdzētu pilnveidot savas pārvaldības un kontroles sistēmas.

Komisijas informācijas sistēmas nesniedz konsolidētu pārskatu par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām

121

Komisijas ģenerāldirektorāti savos pārskatos un dažādās elektroniskās izklājlapās reģistrē informāciju, kas ir vajadzīga, lai uzraudzītu un paziņotu preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas. Palāta konstatēja, ka izklājlapās ir dažādi trūkumi, kas traucē ērti gūt priekšstatu un veikt padziļinātu analīzi, piemēram,

1. dažādās sistēmas nav integrētas, un dati ir jāievada manuāli;
2. nav pārskata par visiem atsevišķajiem Komisijas veiktajiem ES budžeta aizsardzības pasākumiem. Informācija par preventīvajiem pasākumiem un par finanšu korekcijām tiek reģistrēta atsevišķi. Tā kā starp abiem minētajiem nav nekādas saiknes, ir grūti saskatīt, kā lietas attīstās no izraisošā notikuma līdz preventīvo pasākumu atcelšanai vai finanšu korekciju īstenošanai, un
3. datubāzes ne vienmēr ietver vajadzīgo informāciju, kas ļautu veikt lietu salīdzinošu analīzi. Tas atvieglotu ISFCC komitejas darbu, jo līdzīgos gadījumos jānodrošina līdzīga attieksme.

Reglamentējošie noteikumi attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu būtiski nostiprināja Komisijas stāvokli saistībā ar ES budžeta aizsardzību pret nepareiziem izdevumiem

122

Izstrādājot un izveidojot preventīvo pasākumu un finanšu korekciju sistēmu jaunam plānošanas periodam, Komisijai ir jābalstās uz gūto pieredzi un jāmazina nepilnības, kas atklātas, īstenojot programmas iepriekšējos periodos. Tādēļ Palāta pārbaudīja attiecīgos ES tiesību aktus un salīdzināja tos ar atklātajiem trūkumiem, lai novērtētu, kādā mērā tas ir paveikts attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu.

Ziņojumi par finanšu korekcijām ir integrēti gada pārliecības gūšanas kopumā, un tos pārbauda revīzijas iestāde

123

Attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu Komisija pati atklāja trūkumus saistībā ar 20. panta ziņojumos sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu. Arī Palātas revīzijas atklāja riskus saistībā ar dalībvalstu paziņotajām finanšu korekcijām, ko Komisija izmantoja, lai aprēķinātu kumulatīvo atlikušo risku (sk. 103.–106. punktu).

124

Ar regulām attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu noteica, ka Komisija veic grāmatojumu gada pārbaudi un pieņemšanu. Katru gadu dalībvalstīm gada grāmatojumu noskaidrošanas procedūras ietvaros ir jāiesniedz pārliecības gūšanas kopums par katru darbības programmu (vai darbības programmu grupu). Šis kopums ietver gada pārskatus, tostarp informāciju par atsauktajām un atgūtajām summām⁴¹, pārvaldības deklarāciju un veikto kontroles darbību gada kopsavilkumu. Revīzijas iestādes sniedz revīzijas atzinumu un sagatavo gada kontroles ziņojumu. Pirmos pārliecības gūšanas kopumus sagatavoja 2016. gada pirmajā pusē.

125

Atšķirībā no iepriekšējiem periodiem informācija par atsauktajām un atgūtajām summām tagad ir jāsniedz gada pārskatos un jāietver dalībvalsts aprēķinā par darbības programmas (vai darbības programmu grupas) kumulatīvā atlikušā riska īpatsvaru (CRR). Šīs informācijas pilnīgumu un uzticamību tagad pārbauda arī dalībvalsts revīzijas iestādes⁴².

126

Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, Komisijai ir jāveic darbības programmas gada pārbaude, kuras gaitā tā nosaka attiecināmo izdevumu summu konkrētajam gadam. Dalībvalstīm pirms gada grāmatojumu noskaidrošanas procedūras ir jāizlabo visas nepareizības (t. i., jāatsauc vai jāatgūst nepareizie izdevumi; tos var arī aizstāt ar jauniem izdevumiem). Ja tas nav izdarīts, Komisija var sākt finanšu korekcijas procedūru.

Attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu ieviestās tiesību normas piešķir Komisijai lielākas pilnvaras, lai aizsargātu ES budžetu

Atskaitījums 10 % apmērā no visiem starpposma maksājumiem 2014.–2020. gada periodā

127

Ar 2014.–2020. gada tiesisko regulējumu tika izveidots instruments 10 % atskaitījumam no starpposma maksājumiem⁴³. Tas nozīmē, ka grāmatvedības gadā Komisija apmaksā tikai 90 % no deklarētajiem starpposma izdevumiem. Pārējos 10 % izmaksā pēc pārliecības gūšanas kopuma iesniegšanas un pieņemšanas. Šo Komisijas 10 % atskaitījumu var salīdzināt ar vispārīgu nosacījuma piesardzības līdzekli, ko dalībvalstij var izmaksāt, ja gada grāmatojumu noskaidrošanā tiek atzīts, ka viss ir kārtībā.

128

Ņemot vērā 2007.–2013. gada periodā atklāto kļūdu līmeni, Palāta uzskata, ka ar šo atskaitījumu var panākt labāku ES budžeta aizsardzību, jo tas nodrošina Komisijai atbilstīgu rezervi korektīvas darbības veikšanai pat situācijā, kad dalībvalsts neīsteno nekādas finanšu korekcijas.

Katru gadu ir iespējamas neto finanšu korekcijas, ja tiek atklātas būtiskas nepilnības, kuras nebija konstatējusi dalībvalsts

129

Attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu neto finanšu korekcijas piemērošanas kritēriji bija atkarīgi no tā, vai dalībvalsts akceptēja konstatējumu (t. i., kļūdu) un apstiprināja saistīto ietekmi (t. i., piemēroja finanšu korekcijas summu) vai ne⁴⁴. Ja tā nenotika, Komisijai bija jāpieņem finanšu korekcijas lēmums. Tikai Komisijas lēmumam bija tieša neto ietekme (sk. 19. punktu).

130

Šī kārtība ir aizstāta ar paškoriģējošu sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstij ir finanšu korekcija ir jāpiemēro jau iepriekš. Ja 2014.–2020. gada plānošanas periodā Komisija vai mūsu revīzijas atklās būtiskus sistēmas trūkumus, ko pirms ikgadējās pārskatu pieņemšanas dalībvalsts nav konstatējusi savu apstiprinājumpārbaužu vai revīziju ietvaros, Komisija piemēros neto finanšu korekciju, kuras rezultātā dalībvalsts pazaudēs finansējumu⁴⁵.

131

Šīs sistēmas mērķis ir papildus motivēt dalībvalstis un īpaši to revīzijas iestādes nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek izmantoti likumīgi un pareizi un ka valsts līmenī ir piemērotas visas vajadzīgās finanšu korekcijas, lai aizsargātu ES budžetu pret nepareiziem izdevumiem. Par to galvenokārt ir atbildīgas vadošās iestādes. Tomēr revīzijas iestādes būs pēdējās instances, kas veiks pārbaudi, lai nepieļautu, ka daļa valstīm piešķirtā finansējuma tiek pazaudēta jau programmu īstenošanas laikā. Turklāt finanšu korekcijas piemēros reizi gadā, un tās būs nepārprotami saistītas ar nākamā starpposma maksājuma veikšanu. Salīdzinājums starp 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada perioda kārtību ir sniegts V pielikumā.

132

Palāta arī konstatēja, ka 2007.–2013. gada periodā bija vajadzīgs ilgs laiks, lai atrisinātu procedūru problēmas, kuru dēļ tika piemērotas finanšu korekcijas (sk. 87. punktu). Uz līdzīgām problēmām 2000.–2006. gada plānošanas periodā tika norādīts vienā no Palātas iepriekšējiem īpašajiem ziņojumiem⁴⁶.

133

Palāta uzskata, ka šo procedūru ilgumu būtiski samazinās prasība slēgt grāmatojumus un iesniegt pārliecības gūšanas kopumu līdz noteiktam termiņam (nākamā gada 15. februāris). Tas motivēs dalībvalstis ātrāk novērst problēmas, lai varētu saistītos izdevumus iekļaut grāmatojumos, un, visticamāk, palīdzēs ievērojami paātrināt šo procesu salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu.

Arī slēgšanas laikā ir iespējama maksājumu atlikšana un finanšu korekcijas, ja nav sasniegti darbības rezultātu mērķi

134

Plānošanas periodā no 2014.–2020. gadam uzsākt atlikšanas procedūras un piemērot finanšu korekcijas varēs arī, ja nebūs sasniegti noteiktie darbības rezultātu rādītāji. Tomēr šādiem nepietiekamiem darbības rezultātiem ir jābūt saistītiem ar skaidri konstatētām īstenošanas nepilnībām, un Komisijai ir jāinformē dalībvalsts par šīm nepilnībām⁴⁷. Ja dalībvalsts nav īstenojusi korektīvu darbību, lai nepilnības novērstu, Komisija var atlikt maksājumus šai dalībvalstij. Ja plānošanas perioda beigās dalībvalsts joprojām nav īstenojusi korektīvu darbību, lai novērstu konstatētās nepilnības, Komisija var piemērot finanšu korekcijas.

135

Palāta uzskata, ka tas ir pirmais solis, lai atbildētu uz Palātas jau ilgstoši pausto kritiku par to, ka nebija atbilstīgu tiesību normu, kas ļautu piemērot finanšu korekcijas par nepietiekamiem darbības rezultātiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā (sk. 25. punktu). Tomēr 2014.–2020. gada regulējumā joprojām nav reālu finanšu stimulu vai sankciju saistībā ar rezultātiem, kas sasniegti ar ES finansējumu⁴⁸.

Ir ieviesti pasākumi, lai risinātu ar labu ekonomikas pārvaldību saistītus jautājumus, bet tos ir grūti piemērot praksē

136

Turklāt 2014.–2020. gada plānošanas periodā Komisija var piemērot maksājumu atlikšanu arī tad, ja ir problēmas saistībā ar plašākiem labas ekonomikas pārvaldības jautājumiem⁴⁹. Proti, Komisija var ierosināt Padomei atlikt maksājumus vai saistības, ja dalībvalsts nav pienācīgi rīkojusies, lai grozītu partnerības nolīgumu⁵⁰, vai nav centusies efektīvi novērst savu pārmērīgo deficītu.

137

Tomēr situācijās, kas ir saistītas ar ekonomikas pārvaldību, lēmums par maksājumu atlikšanu nav tikai Komisijas ziņā. Vienmēr, kad rodas šāda situācija, Komisijai ir jāinformē Eiropas Parlaments (EP) un jāiesaistās strukturētā dialogā ar EP, ja tas aicina. Pēc tam Komisijai ir jāiesniedz priekšlikums Padomei atlikt maksājumu, un tad Padome pieņem savu lēmumu ar īstenošanas aktu. Attiecībā uz atlikšanu, kas saistīta ar ekonomikas pārvaldību, regulā ir noteikts arī atlikšanas maksimālais līmenis, izteikts procentos no maksājuma vai saistībām.

138

Komisija pirmo reizi paredzēja ierosināt maksājumu atlikšanu saistībā ar ekonomikas pārvaldības (un īpaši ar pārmērīga deficīta) problēmām Spānijā un Portugālē 2016. gadā⁵¹. Tomēr 2016. gada novembrī Komisija pieņēma lēmumu neierosināt atlikšanu iepriekš minētajos gadījumos, ņemot vērā sarežģīto ekonomikas un fiskālo situāciju. Tā vietā Komisija ieteica Portugālei novērst tās pārmērīgo deficītu līdz 2016. gadam un Spānijai — līdz 2018. gadam. Uz šāda pamata var būt sarežģīti piemērot šo noteikumu praksē 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Lielāka juridiskā noteiktība, jo attiecīgie noteikumi ir iestrādāti regulās, nevis norādījumos

139

Finanšu korekcijām piemērojamie noteikumi 2014.–2020. gada periodā ir ietverti atšķirīgā juridiskajā formā (un tādēļ tiem ir stingrāka juridiskā vērtība). Piemēram,

1. finanšu korekciju noteikšanas metode un korekciju orientējošās likmes, kas piemērojamas par publiskā iepirkuma kļūdām, kopš 2000.–2006. gada plānošanas perioda ir noteiktas Komisijas vadlīnijās⁵². Šajās vadlīnijās ir aprakstīta Komisijas izmantotā metode attiecīgajos gadījumos un dalībvalstīm ieteikts to pieņemt. Ar Komisijas lēmumu tika izdots šo noteikumu 2013. gada atjauninājums, ko izmantos Komisija⁵³;
2. Komisijas metodika vienotas likmes korekciju piemērošanai attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu tika noteikta ar Komisijas 2011. gada lēmumu⁵⁴. Līdzīgi noteikumi par 2014.–2020. gada plānošanas periodu tika ietverti Komisijas deleģētajā regulā⁵⁵.

140

Tas sniedz Komisijai labākas iespējas, lai 2014.–2020. gada periodā piemērotu šos noteikumus un lai nodrošinātu konsekventāku pieeju visās dalībvalstīs. Nosakot piemērojamos noteikumus ar regulu vai Komisijas lēmumu, nevis norādījumiem, tiek samazināta arī Komisijas rīcības brīvība, lemjot par korekcijas līmeni, un tādējādi tiek palielināta juridiskā noteiktība dalībvalstīm.

Secinājumi un ieteikumi

141

Kopumā līdz 2015. gada beigām (t. i., pirms 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēgšanas) Komisija efektīvi izmantoja tās rīcībā esošos pasākumus attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu, lai aizsargātu ES budžetu pret nepareiziem izdevumiem.

142

Palātas revīzija parādīja, ka finanšu korekcijas par 2000.–2006. gada periodu sasniedza 8616 miljonus EUR jeb 3,8 % no kopējā ERAF, KF un ESF budžeta. Slēgšanas laikā bija piemērotas neto finanšu korekcijas vairākās ERAF un ESF programmās, kā arī KF projektiem, proti, 17 dalībvalstīs attiecībā uz ERAF, 16 dalībvalstīs attiecībā uz ESF un 11 dalībvalstīs attiecībā uz KF. Šo neto korekciju kopsumma bija 2 423 miljoni EUR (jeb 1,1 % no kopējā budžeta). Palāta arī konstatēja, ka Komisijas novērtējumu par nepilnībām un finanšu korekcijas pēc būtības apstiprināja arī Eiropas Savienības Tiesa. Lai gan Palāta sagaida, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu situācija būs līdzīga, finanšu korekciju galīgo ietekmi var noteikt tikai slēgšanas laikā. Pamatojoties uz 2000.–2006. gada noslēguma maksājumu analīzi, Palāta uzskata, ka Komisijai arī turpmāk ļoti uzmanīgi jāizskata dalībvalstu iesniegtās noslēguma deklarācijas.

143

Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu Komisija izmantoja maksājumu atlikšanu plašāk nekā iepriekš, un jaunieviestā maksājumu apturēšana bija lietderīgs papildu instruments. Arī preventīvie pasākumi tika piemēroti agrīnākā posmā nekā iepriekšējā periodā. Palāta sagaida, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu relatīvā izteiksmē tiks piemērots vairāk finanšu korekciju nekā iepriekšējā periodā.

144

Palāta arī konstatēja, ka Komisija savus preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas piemēro samērīgi. Komisijas iekšējo procedūru mērķis attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu bija nodrošināt lietu saskaņotu izskatīšanu visās programmās un dalībvalstīs. Palātas analīze arī apliecināja, ka Komisijas pasākumi 2007.–2013. gada periodā bija koncentrēti uz dalībvalstīm, kuras īstenoja lielākā riska programmas.

145

Komisijas korektīvie pasākumi piespieda dalībvalstis risināt savu pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības. Tomēr gan preventīvie pasākumi, gan finanšu korekcijas parasti attiecas uz sarežģītiem jautājumiem, kuru atrisināšanai ir vajadzīgs ievērojams laiks. Piemērotā maksājumu apturēšana un atlikšana dalībvalstīm rada būtisku finanšu risku. Tādēļ attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu Komisija centās pasākumus atcelt pakāpeniski, lai nodrošinātu, ka izdevumu atlīdzināšanu var atsākt pēc iespējas drīzāk attiecībā uz to programmas daļu, ko neskāra trūkumi, kuri sākotnēji noveda pie maksājumu pārtraukšanas vai atlikšanas.

146

Tomēr Palāta arī konstatēja, ka Komisija saskaras ar sarežģījumiem finanšu korekciju īstenošanas uzraudzībā. Dalībvalstu sniegtā informācija par finanšu korekciju īstenošanu 2007.–2013. gada periodā neļauj veikt stingru uzraudzību. Palāta arī atklāja dažādus pierādījumus par preventīvo pasākumu un finanšu korekciju ilgtermiņa ietekmi uz programmu kļūdu līmeni 2007.–2013. gada periodā.

1. ieteikums

Slēdzot 2007.–2013. gada periodu, Komisijai ir jāpiemēro stingra pieeja finanšu korekcijām, lai nodrošinātu, ka no ES budžeta atlīdzinātajās kopējās summās nepareizu izdevumu līmenis nebūtu būtisks.

Plānotais īstenošanas termiņš — no 2017. gada marta (slēgšanas procedūras sākšana).

147

No Komisijas ziņojumiem par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām bija grūti gūt vispusīgu un analītisku pārskatu. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka informācija par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām ir sniegta vairākos ziņojumos un dokumentos, par vienu no kuriem ieinteresētās personas pat nezināja. Līdz šim nevienā no Komisijas ziņojumiem nav sniegts analītisks pārskats par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām 2007.–2013. gada plānošanas periodam kopumā. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji pauda viedokli, ka Komisijas ziņojumi nenodrošina pietiekamus dalībvalstu salīdzinājumus un labas prakses piemērus pat to, kā novērst, atklāt un koriģēt pastāvīgās problēmas.

2. ieteikums

Komisijai ir jāsagatavo ad hoc ziņojums par finanšu korekcijām un ERAF/KF un ESF programmu slēgšanas stāvokli līdzīgi ziņojumam, kas 2013. gadā sagatavots par 2000.–2006. gada periodu. Šajā ziņojumā jāizklāsta un jāsalīdzina visa informācija par preventīviem un korektīviem pasākumiem katram fondam un dalībvalstij un jānorāda finanšu korekciju ietekme un atlikušā riska īpatsvars.

Plānotais īstenošanas termiņš – vēlākais līdz 2019. gada vidum.

148

Palāta norādīja uz nepilnībām informācijas sistēmās, kuras Komisija izmanto, lai uzraudzītu un ziņotu par preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām attiecībā uz 2007.–2013. gada programmām. Īpaši tas attiecas uz informācijas sistēmām, kas nav integrētas un nesniedz pārskatu par atsevišķiem visu preventīvo pasākumu un finanšu korekciju gadījumiem.

3. ieteikums

Attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu Komisijai ir jāizstrādā integrēta uzraudzības sistēma, kas aptver gan preventīvos pasākumus, gan finanšu korekcijas.

Plānotais īstenošanas termiņš – 2019. gads.

149

Reglamentējošie noteikumi attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu būtiski paplašina Komisijas iespējas saistībā ar ES budžeta aizsardzību pret nepareiziem izdevumiem. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka dalībvalstu ziņojumi par finanšu korekcijām tagad ir integrēti ikgadējā pārliecības gūšanas kopumā un šos ziņojumus pārbauda revīzijas iestādes. Turklāt attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu ieviestās tiesību normas piešķir Komisijai lielākas pilnvaras, lai nodrošinātu, ka nepareizus izdevumus vairs neatlīdzina no ES budžeta. Visbeidzot, ir palielināta arī juridiskā noteiktība dalībvalstīm, jo noteikumi ir ietverti regulās, nevis norādījumos.

150

Kopumā Palāta uzskata, ka šāda kārtība attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu būtiski uzlabo sistēmas struktūru.

4. ieteikums

Komisijai ir efektīvi jāizmanto būtiski pastiprinātie noteikumi attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu un jāpiemēro neto finanšu korekcijas vienmēr, kad tādas ir vajadzīgas, pamatojoties uz Komisijas pārbaudēm un/vai Eiropas Revīzijas palātas revīzijām.

Paredzētais īstenošanas termiņš — nekavējoties.

Šo ziņojumu 2017. gada 8. marta sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana IVANOVA.

Glosārijs un saīsinājumi

20. panta ziņojums: Gada ziņojums par atsauktām, atgūtām, atgūstamām un neatgūstamām summām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1828/2006 20. panta 2. punktu par 2007.–2013. gada programmām. Ziņojums atspoguļo pārvaldības un kontroles sistēmas kopējo koriģētspēju attiecībā uz katru programmu kumulatīvi prioritārā virziena līmenī un neatkarīgi no korekcijas avota.

Apturēšana: Komisija var apturēt konkrētas izdevumu deklarācijas maksājuma termiņu, ilgākais, uz sešiem mēnešiem (sk. Regulas (EK) Nr. 1083/2006 91. pantu), ja ir pierādījumi, kas ļauj prezumēt būtiskus trūkumus dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā, vai ja izdevumu deklarācijā ir apliecināti nekoriģēti nepareizi izdevumi.

Ja, pamatojoties uz savu revīzijas darbu vai informāciju, ko tai sniegušas revīzijas iestādes, Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav novērsusi būtiskus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmās un/vai nav koriģējusi nepareizos izdevumus, kas ir deklarēti un apliecināti, tad tā var pārtraukt vai apturēt maksājumus Ja dalībvalsts nenovērš atklātos sistēmas trūkumus vai neatsauc nepareizos izdevumus (ko var aizstāt ar attiecināmiem izdevumiem), Komisija pati var piemērot finanšu korekcijas, kas samazina ES neto finansējumu darbības programmai.

Apturēšanas, atlikšanas un finanšu korekciju komiteja (ISFCC): Īpaša iekšējā komiteja, kas nodrošina forumu, kurā Komisijas ģenerāldirektorāti apspriež jautājumus un pieņem lēmumus saistībā ar brīdinājumiem, apturēšanu, atlikšanu un finanšu korekcijām.

Atgūšana: Dalībvalsts izdevumus atstāj programmā, līdz nepamatoti izmaksātā summa ir atgūta no atbalsta saņēmēja, un tos atskaita no nākamā maksājuma pieprasījuma pēc tam, kad ir veikta atgūšana. Tas ir viens no veidiem, kā īstenot finanšu korekciju (sk. arī atsaukšanu).

Atlikšana: Komisija var atlikt visus starpposma maksājumus vai to daļu (sk. Regulas (EK) Nr. 1083/2006 92. pantu), ja ir pierādījumi, ka dalībvalsts pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā ir būtiski trūkumi vai ka izdevumu deklarācijā ir apliecināti nekoriģēti nepareizi izdevumi, vai ka dalībvalsts ir pieļāvusi savu pārvaldības un kontroles saistību smagu pārkāpumu.

Atsaukšana: Dalībvalsts atsauc nepareizos izdevumus no programmas tūlīt pēc pārkāpuma atklāšanas, tos atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas, un tādējādi atbrīvo ES līdzekļus citām darbībām. Tas ir viens no veidiem, kā īstenot finanšu korekciju (sk. arī atgūšanu).

Darbības programma (DP): Darbības programmā ir izklāstītas dalībvalsts prioritātes un konkrētie mērķi, kā arī aprakstīts, kā noteiktā periodā (pašlaik septiņos gados) tiks izmantoti līdzekļi (ES un valstu publiskais un privātais līdzfinansējums), lai finansētu projektus. Darbības programmā ietvertam projektam ir jāpalīdz sasniegt konkrētu skaitu mērķu. Darbības programma var saņemt finansējumu no ERAF, KF un/vai ESF. Darbības programmu sagatavo dalībvalsts, un Komisijai tā jāapstiprina, pirms var veikt maksājumus no ES budžeta. Plānošanas periodā darbības programmās var veikt grozījumus tikai tādā gadījumā, ja tam piekrīt abas puses.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF): Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības ar finansiālu atbalstu infrastruktūras izveidei un ienesīgiem ieguldījumiem darbvietu radīšanā, galvenokārt uzņēmumiem.

Eiropas Sociālais fonds (ESF): Eiropas Sociālā fonda mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, uzlabojot nodarbinātības un darba iespējas (galvenokārt ar mācību pasākumu starpniecību), veicinot augstu nodarbinātības līmeni un radot vairāk un labākas darbvietas.

Finanšu korekcija: Finanšu korekciju mērķis ir pasargāt ES budžetu no kļūdainu vai nepareizu izdevumu sloga. Attiecībā uz izdevumiem, kuriem piemēro dalītu pārvaldību, nepareizi veikto maksājumu atgūšana ir galvenokārt dalībvalstu pienākums.

Dalībvalsts var piemērot finanšu korekcijas, atskaitot nepareizos izdevumus no dalībvalsts maksājuma pieprasījuma, apmaksājot Komisijas izdoto iekasēšanas rīkojumu vai atceļot saistības. Atskaitīšanu var īstenot divējādi, proti, kā atsaukšanu vai kā līdzekļu atgūšanu no atbalsta saņēmējiem.

Finanšu korekcija: apstiprināta, izlemta vai īstenota: “Apstiprinātu” finanšu korekciju ir pieņēmusi attiecīgā dalībvalsts.

“Izlemtu” finanšu korekciju Komisija ir pieņēmusi ar lēmumu, un tā vienmēr ir neto korekcija, ar ko dalībvalstij ir ES budžetam jāatlīdzina nepareizi izlietotie līdzekļi, tādējādi būtiski samazinot attiecīgajai dalībvalstij piešķirto finansējumu.

“Īstenota” finanšu korekcija pēc apstiprināšanas vai lēmuma pieņemšanas ir izlabojusi atklāto pārkāpumu (t. i., ir notikusi atsaukšana vai atgūšana).

Finanšu korekcija: ex ante vai ex post: Ex ante finanšu korekcijas īsteno pirms nepareizo izdevumu deklarēšanas Komisijai.

Ex post finanšu korekcijas īsteno pēc nepareizo izdevumu deklarēšanas Komisijai.

Gada darbības pārskats (GDP): Gada darbības pārskati ietver darbību rezultātus, cita starpā atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem, saistītajiem riskiem un iekšējās kontroles veidu. Deleģētajam kredītrīkotājam ir jāiesniedz savai iestādei gada darbības pārskats par savu pienākumu izpildi — kopā ar finanšu un pārvaldības informāciju, un kopš 2001. gada budžeta sagatavošanas tas attiecas uz Komisiju, savukārt kopš 2003. gada budžeta sagatavošanas — uz visām Eiropas Savienības (ES) iestādēm.

Izraisošais notikums: Pārkāpumi vai būtiski trūkumi, ko apstiprinājumpārbaužu gaitā atklājušas dalībvalstu iestādes, Komisija vai Revīzijas palāta un kas rada iemeslu piemērot preventīvus pasākumus un finanšu korekcijas.

Kohēzijas fonds (KF): Kohēzijas fonda mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, finansējot vides un transporta projektus dalībvalstīs, kuru nacionālais kopprodukts (NKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā līmeņa.

Kumulatīvā atlikušā riska īpatsvars (CRR): Aplēses par to, cik liela daļa no deklarētajiem izdevumiem katrā programmā visā plānošanas periodā nav likumīga un pareiza. Kumulatīvā atlikušā riska īpatsvarā ņem vērā visas finanšu korekcijas, kas ir īstenotas kopš perioda sākuma, un slēgšanas laikā deklarēto izdevumu kopsummu.

Lieta: Viss notikumu kopums, kas preventīvos pasākumus un finanšu korekcijas sasaista ar vienu un to pašu izraisošo notikumu.

Pasākumi ES budžeta aizsardzībai: Pasākumi ES budžeta aizsardzībai ietver preventīvus pasākumus (apturēšana, atlikšana) un finanšu korekcijas (kam ir finansiāla ietekme). Šos pasākumus papildina rīcības plāni, par ko vienojušās Komisija un dalībvalstis.

Pārkāpums: Pārkāpums ir darbība, kas neatbilst ES noteikumiem un kam ir iespējami negatīva ietekme uz ES finanšu interesēm, bet kas var izrietēt no patiesām kļūdām, kuras pieļāvuši vai nu atbalsta saņēmēji, kas pieprasa līdzekļus, vai iestādes, kuras ir atbildīgas par maksājumu veikšanu. Ja pārkāpums ir izdarīts tīši, to klasificē kā krāpšanu.

Pārvaldības un kontroles sistēma: Pārvaldības un kontroles sistēma ir struktūra, kas ievieš un veic kontroles darbības attiecībā uz darbības programmu. Kohēzijas politikas ietvaros to veido vadošā iestāde (un starpniekinstitūcijas), sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde dalībvalsts līmenī, un Komisija.

Piešķirtais finansējums: Piešķirtais finansējums ir dalībvalstij vai darbības programmai plānošanas periodā piešķirtā kopsumma, kas teorētiski ir maksimālā summa, kādu var izmaksāt.

Plānošanas periods: Daudzgadu shēma, kuras ietvaros plāno un īsteno ERAF, ESF un KF izdevumus.

Preventīvs pasākums: Preventīvi pasākumi, kas ir Komisijas rīcībā, lai aizsargātu ES budžetu, ja tā uzzina par iespējamiem trūkumiem, ietver darbības programmai paredzēto maksājumu no ES budžeta atlikšanu vai apturēšanu.

Prioritārais virziens: Viena no darbības programmas stratēģijas prioritātēm, kura ietver saistītu darbību grupu ar konkrēti izmērāmiem mērķiem.

Prognozētais kļūdu īpatsvars: Revīzijas iestādes aplēses par to, cik liela daļa no gada izdevumiem katrā darbības programmā (vai darbības programmu grupā) nebūs likumīga un pareiza. To nosaka, izmantojot paraugu atlases statistisko pieeju. Prognozētajam kļūdu īpatsvaram ir jābūt reprezentatīvam attiecībā pret darbības programmu (vai darbības programmu grupas) izdevumiem. To var aplēst, arī izmantojot konkrētas nestatistiskas paraugu atlases metodes (īpaši tad, ja datu kopa ir neliela), ja vien šis īpatsvars ir reprezentatīvs visai datu kopai.

Revīzijas iestāde: Revīzijas iestādes sniedz Komisijai pārliecību par darbības programmas (DP) pārvaldības sistēmu un iekšējās kontroles efektīvu darbību (un tādējādi par apliecināto izdevumu likumību un pareizību). Tām jābūt funkcionāli neatkarīgām no iestādēm, kuras pārvalda līdzekļus. Par sistēmu revīziju un darbību revīziju konstatējumiem revīzijas iestāde ziņo attiecīgās darbības programmas vadošajai iestādei un sertifikācijas iestādei. Reizi gadā revīzijas iestādes gada kontroles ziņojumā Komisijai ziņo par gada laikā paveikto darbu. Ja revīzijas iestāde uzskata, ka vadošā iestāde nav veikusi pienācīgu korektīvu darbību, tai ir jāvērš Komisijas uzmanība uz šo apstākli.

Rīcības plāns: Rīcības plāni ir dokumenti, ko dalībvalstis izstrādā pēc tam, kad ir atklāti sistēmiski pārkāpumi vai būtiski trūkumi dalībvalsts sistēmās. Šajos plānos ir aprakstītas korektīvas darbības, ko īstenos, lai risinātu minētos pārkāpumus un/vai sistēmas trūkumus.

Saistības: Juridisks solījums nodrošināt finansējumu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. ES apņemas atlīdzināt savu daļu no ES finansēta projekta izmaksām pēc projekta pabeigšanas. Šodienas saistības ir rītdienas maksājumi. Šodienas maksājumi ir vakardienas saistības.

Saistību atcelšana: Darbība, ar ko atceļ iepriekšēju saistību (vai tās daļu).

Sertifikācijas iestāde: Sertifikācijas iestādes veic vadošo iestāžu deklarēto izdevumu pirmā līmeņa pārbaudes un apliecina šo izdevumu likumību un pareizību.

Starpniekinstitūcija: Starpniekinstitūcija ir jebkura publiska vai privāta struktūra vai dienests, kas darbojas vadošās iestādes pakļautībā vai kas šādas iestādes vārdā veic pienākumus attiecībā pret atbalsta saņēmējiem, kuri īsteno darbības.

Vadošā iestāde: Vadošā iestāde ir valsts, reģionālā vai vietējā publiskā sektora iestāde (vai jebkura cita publiska vai privāta struktūra), ko darbības programmas pārvaldībai ir izraudzījusies dalībvalsts. Tās pienākumos ietilpst atlasīt finansējamos projektus, uzraudzīt projektu īstenošanu un ziņot Komisijai par finanšu aspektiem un sasniegtajiem rezultātiem. Vadošā iestāde ir arī struktūra, kas atbalsta saņēmējiem piemēro finanšu korekcijas pēc Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas vai jebkuras dalībvalsts iestādes veiktajām revīzijām.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kuras pārziņā ir izdevumu jomas, kas attiecas uz ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja par ziņojuma sagatavošanu atbildīgais loceklis Henri Grethen, un viņam palīdzēja darbuzdevuma vadītāja un biroja atašejs Ildikó Preiss, atbildīgais vadītājs Niels-Erik Brokopp un revidenti Marcel Bode, Nicholas Edwards, Johan Adriaan Lok un Ágota Marczinkó.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis. +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

ES budžeta aizsardzība pret nepareiziem izdevumiem: 2007.–2013. gada periodā Komisija aizvien plašāk izmantoja preventīvus pasākumus un finanšu korekcijas kohēzijas jomā
(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017. gads

PDF	978-92-872-7205-8	1977-5717	10.2865/30160	QJAB17005LVN
HTML	978-92-872-7713-8	1977-5717	10.2865/392830	QJAB17005LVQ

© Eiropas Savienība, 2017. gads

Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

• Viens eksemplārs:
  • ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).
• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes:
  • Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm),
  • Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm),
  • ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm)
  • vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).

(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai taksofonus).

Maksas izdevumi

• Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).