Eiropas statistika: potenciāls vēl vairāk uzlabot kvalitāti

Kopsavilkums

I Oficiālā statistika ir sabiedrisks labums, kura mērķis ir aprakstīt ekonomiskās, demogrāfiskās, sociālās un vides parādības. Tā ir būtiska, lai politiķi un uzņēmumu vadītāji, kā arī privātpersonas un mājsaimniecības varētu pieņemt uz pierādījumiem balstītus lēmumus. Eiropas Savienībai statistika ir nepieciešama visās jomās, sākot no ES politikas izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas līdz ES līdzekļu vākšanai un piešķiršanai, un izšķiroša nozīme ir augstai datu kvalitātei. Statistika tiek veidota, izmantojot šādus kritērijus: atbilstība, precizitāte, salīdzināmība un saskaņotība, savlaicīgums un punktualitāte, kā arī pieejamība un skaidrība.

II 2012. gadā mēs publicējām īpašo ziņojumu par Eiropas statistikas kvalitāti. Veicot pēcpārbaudi 2016. gadā mēs konstatējām, ka daži apstiprinātie uzlabojumi nebija pilnībā ieviesti. Šā iemesla dēļ, kā arī neseno Eiropas statistikas tendenču dēļ mēs nolēmām veikt jaunu revīziju par šo pašu tematu. Revīziju veicam, lai mūsu konstatējumi un ieteikumi sekmētu Eurostat kvalitātes pārvaldības procesu efektivitāti un tādējādi palīdzētu palielināt Eiropas statistikas ticamību.

III Mēs vērtējām, vai Komisija efektīvi nodrošina augstas kvalitātes Eiropas statistiku. Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs pārbaudījām, vai Komisijai ir visaptveroša stratēģija un efektīvas programmas (2013.–2020. gada periodā piešķirti 489 miljoni EUR) statistikas sagatavošanai. Mēs arī vērtējām, vai Eurostat sniedz pienācīgu atbalstu, ir ieviesis stabilu datu kvalitātes novērtēšanas praksi un nodrošina, ka visiem lietotājiem ir pārredzama un vienlīdzīga piekļuve. Šajā nolūkā mēs atlasījām statistikas darbības trīs tematiskajās jomās (darbaspēks, uzņēmumi un veselība) un pārbaudījām, vai Eurostat novērtēšanas darbs nodrošināja 2017.–2020. gadā vākto datu kvalitāti. Visbeidzot, mēs pārbaudījām, vai ir pilnībā izmantotas profesionālizvērtēšanas iespējas nolūkā nodrošināt Eiropas statistikas kvalitāti.

IV Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka Komisija sniedz politikas veidotājiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem statistikas datus, kas kopumā ir pietiekami kvalitatīvi. Tomēr dažas nepilnības vēl ir jānovērš.

V Eurostat statistikas stratēģijas atspoguļo secīgās programmās noteiktās prioritātes, bet neļauj izmērīt panākto progresu. Eiropas Statistikas padomdevēja komiteja – galvenā lietotāju pārstāvības struktūra – efektīvi nepārstāv visus lietotājus, piemēram, akadēmiķu un pētnieku kopīgo viedokli. Turklāt lietotāju vajadzības netiek pilnībā apmierinātas, jo revidētajās jomās ir datu iztrūkums.

VI Neraugoties uz palielināto finansējumu no Eiropas statistikas programmas, regulāra Eiropas statistikas sagatavošana joprojām ir daļēji atkarīga no citu Komisijas dienestu finansējuma. Daži no ES finansētajiem 13 projektiem, kurus analizējām, nesniedza pievienoto vērtību, ko dotu koncentrēšanās uz inovācijām, bet finansēja tikai obligātās darbības.

VII Eurostat atbalsts dalībvalstīm lielā mērā ir pienācīgs. Tomēr mūsu revidētajās jomās Eurostat pārbaudes pilnvaras ir ierobežotas. Mēs arī konstatējām, ka dalībvalstu nosūtītie kvalitātes ziņojumi nav saskaņoti starp statistikas procesiem un to ietvaros un nav vienlīdz detalizēti. Turklāt Eurostat neveic padziļinātus novērtējumus par visiem kvalitātes raksturlielumiem, piemēram, salīdzināmību un saskaņotību. Savlaicīgums ietekmē arī statistiku veselības un uzņēmējdarbības jomā, jo dažas datu kopas var iesniegt līdz pat 24 mēnešiem pēc atsauces gada.

VIII Eurostat ir izstrādājis datu publicēšanas kalendāru, kurā trūkst informācijas par dažiem aspektiem. Birojam nav vispārējas pārskatīšanas politikas, tā tīmekļa vietnē nav pilnībā izklāstīti noteikumi par piekļuvi pirms publicēšanas, kā arī nav publicēts visaptverošs to lietotāju saraksts, kuriem ir privileģēta piekļuve.

IX Lai gan Eiropas Statistikas sistēmas profesionālizvērtēšanas struktūra ir uzlabota, izvērtēšanas biežums un valsts statistikas sistēmu aptvērums joprojām nav piemērots, lai nodrošinātu pastāvīgus kvalitātes uzlabojumus. Turklāt Komisija un dalībvalstis tikai daļēji ir īstenojušas galvenos 2013.–2015. gada profesionālizvērtēšanas ieteikumus neatkarības un objektivitātes uzlabošanai.

X Pamatojoties uz veikto revīziju, mēs Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

• labāk apmierināt lietotāju vajadzības, padarot Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju iekļaujošāku;
• tiekties palielināt Eiropas statistikas programmas finansiālo neatkarību un piešķirt prioritāti inovatīviem projektiem;
• uzlabot dalībvalstu kvalitātes ziņojumus un Eiropas statistikas kvalitātes novērtējumu;
• pārskatīt pašreizējo praksi attiecībā uz piekļuvi statistikas datiem pirms publicēšanas;
• izvērtēt Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes pilnvaru stiprināšanas iespējamību.

Ievads

Zināšanas ir spēks: oficiālās statistikas nozīme

01 Oficiālā statistika ir “demokrātiskas sabiedrības neaizstājams informācijas sistēmas elements, kas palīdz valdībai, ekonomikai un sabiedrībai, darot pieejamus datus par ekonomisko, demogrāfisko, sociālo un vides situāciju”¹. Tā ir sabiedriskais labums, ko izstrādā, sagatavo un izplata valstu statistikas iestādes un starptautiskās organizācijas. Oficiālā Eiropas statistika aptver pašu ES, tās dalībvalstis un reģionus un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis.

02 Augstas kvalitātes Eiropas statistika ir svarīga, lai palīdzētu politikas veidotājiem izstrādāt un uzraudzīt ekonomikas, demogrāfisko, sociālo un vides politiku, kas vērsta uz izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Tai ir arī izšķiroša nozīme ES līdzekļu iekasēšanā un sadalē, un tā ir būtiska uzņēmumiem, pētniekiem un sabiedrībai kopumā. Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka ir steidzami vajadzīgi gandrīz reāllaika dati, ko sniedz ātras, elastīgas un koordinētākas statistikas sistēmas (sk. I pielikumu).

03 Kvalitāte ir daudzdimensionāls jēdziens, bet tās īsāka definīcija ir “piemērota izmantošanai” vai “atbilst paredzētajam mērķim”. Eiropas statistikas kontekstā kvalitāti raksturo šādi kritēriji: atbilstība, precizitāte, salīdzināmība un saskaņotība, savlaicīgums un punktualitāte, kā arī pieejamība un skaidrība (sk. 1. tabulu). Šie raksturlielumi ir savstarpēji saistīti, un cits citu var aizstāt.

Eiropas statistikas sagatavošanas tiesiskais regulējums

04 ES tiesiskais regulējums laika gaitā ir mainījies, galvenokārt reaģējot uz ES iestāžu vajadzībām. Līgumā par Eiropas Savienības darbību² noteikts, ka “statistikas izveide atbilst taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes prasībām; tā nerada uzņēmējiem pārmērīgus apgrūtinājumus”.

05 Ar Regulu par Eiropas statistiku³ izveido Eiropas Statistikas sistēmu (ESS) kā partnerību starp Eurostat (Komisijas ģenerāldirektorāts un ES Statistikas birojs) un valstu statistikas iestādēm (VSI) un citām valsts iestādēm (CVI), kas katrā dalībvalstī ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu. Šajā partnerībā ietilpst arī EBTA valstu statistikas iestādes.

06 Regulā sīkāk noteikts, kā jāorganizē ESS, izklāstīti partneru galvenie pienākumi un izveidota sistēma Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, pamatojoties uz kopējiem statistikas principiem. Tā arī nodrošina juridisko pamatu Eiropas statistikas programmu (ESP, turpmāk “programmas”) sagatavošanai, ar kurām nosaka Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas galvenās jomas un mērķus uz daudzgadu finanšu shēmai atbilstošu laikposmu. No 489 miljonu EUR kopsummas iepriekšējā programmā (2013.–2020. g.) ESS valstīm tika piešķirtas dotācijas 193 miljonu EUR apmērā (ar papildu 181 miljonu EUR, ko piešķīra kā citu ģenerāldirektorātu (ĢD) pastarpināti deleģētos kredītus). Pašreizējā programmā (2021.–2027. g.) plānotie izdevumi ir 552 miljoni EUR⁴, tostarp 74 miljoni EUR saistību apropriācijās 2021. gadam⁵. Komisija pašlaik apsver iespēju pārskatīt regulu, lai galveno uzmanību vērstu uz jauniem datu avotiem, tehnoloģijām un atziņām, datu kopīgošanu un statistiski pierādāmiem datiem krīzes gadījumā.

07 Regulā izklāstītie statistikas principi ir detalizētāk izstrādāti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrības uzticību Eiropas statistikai⁶. Prakses kodeksu pēdējoreiz pārskatīja 2017. gadā (sk. 1. attēlu).

Eiropas Statistikas sistēmas pārvaldība

08 Atbildība par to datu vākšanu, kas vajadzīgi publiski pieejamas Eiropas statistikas izveidei (ko veic ES un dalībvalstis), ir saistīta ar divām statistikas sistēmām ar dažādiem tiesiskajiem regulējumiem, kas atspoguļo atšķirīgas pārvaldības struktūras. Tās ir: Eiropas Statistikas sistēma (ESS)⁷ un Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS)⁸.

09 ESS darbu virza Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kuru vada Eurostat un kuras sastāvā ir attiecīgo valstu statistikas iestāžu pārstāvji. Komiteja nodrošina ESS profesionālu virsvadību attiecībā uz statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu. Tā atbild arī par Eiropas Statistikas prakses kodeksu.

10 Eurostat darbojas kā ES statistikas iestāde. Ciešā sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm tam ir jāvirza statistikas saskaņošana. Tā pamatfunkcija ir apstrādāt un publicēt salīdzināmu statistikas informāciju Eiropas līmenī, izvērtējot dalībvalstu iesniegto datu kvalitāti.

11 ESS palīdz Eiropas Statistikas padomdevēja komiteja⁹ (turpmāk “Padomdevēja komiteja”), un tās darbību saistībā ar Eiropas Statistikas prakses kodeksa īstenošanu pārrauga Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome (ESGAB)¹⁰, kas ir neatkarīgu statistikas ekspertu struktūra (sk. 2. attēlu).

Revīzijas tvērums un pieeja

12 Šīs revīzijas galvenais mērķis bija izvērtēt, vai Komisija efektīvi nodrošina augstas kvalitātes Eiropas statistiku. Šajā dokumentā mēs atsaucamies uz Eurostat, ziņojot par jomām, par kurām tas kā ES Statistikas birojs ir pilnībā atbildīgs.

13 Lai atbildētu uz revīzijas jautājumu, mēs vērtējām, vai:

• Komisija ir ieviesusi visaptverošu stratēģiju un efektīvas programmas augstas kvalitātes statistikas izveidei;
• Eurostat sniedz pienācīgu atbalstu, ir ieviesis stabilu saņemto datu kvalitātes novērtēšanas praksi un, izplatot Eiropas statistiku, nodrošina, ka visiem lietotājiem ir pārredzama un vienlīdzīga piekļuve;
• ir pilnībā izmantotas profesionālizvērtēšanas iespējas, lai nodrošinātu un vēl vairāk uzlabotu statistikas kvalitāti.

14 2012. gadā mēs publicējām īpašo ziņojumu par Eiropas statistikas kvalitāti¹¹. Veicot pēcpārbaudi 2016. gadā mēs konstatējām, ka daži ieteikumi joprojām nebija pilnībā ieviesti. Šā iemesla dēļ, kā arī neseno Eiropas statistikas tendenču dēļ mēs nolēmām veikt jaunu revīziju par šo pašu tematu. Tāpēc mēs pārbaudījām laikposmā no 2013. gada janvāra līdz 2021. gada decembrim panākto progresu. Revīziju veicam, lai mūsu konstatējumi un ieteikumi sekmētu Eurostat kvalitātes pārvaldības procesu efektivitāti un tādējādi palīdzētu uzlabot Eiropas statistikas kvalitāti.

15 Mēs atlasījām trīs tematiskās jomas (darbaspēks, uzņēmumi un veselība) un pārbaudījām, vai Eurostat novērtēšanas darbs nodrošināja augstas kvalitātes statistiku, un galveno uzmanību vērsām uz datu vākšanu 2017.–2020. gada periodā saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 223/2009 noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Galvenokārt analizējām šādas statistikas darbības (sk. II pielikumu):

• darbaspēka apsekojums (DSA);
• uzņēmējdarbības strukturālā statistika;
• veselības joma, ko veido “veselības izdevumi”, “ar izdevumiem nesaistīti veselības dati” un “nāves cēloņi”.

16 Mēs pārbaudījām visus kvalitātes raksturlielumus (sk. 03. punktu) izlasē iekļautajās dalībvalstīs (Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Lietuvā un Somijā). Attiecībā uz savlaicīgumu, punktualitāti un pilnīgumu mēs aptvērām visas ES dalībvalstis, jo dokumentācija bija viegli pieejama. Mēs izveidojām izlasi, izmantojot sešus kritērijus, kas nodrošina atbilstību, būtiskumu, plašu ģeogrāfisko tvērumu un labu dažādu statistikas sistēmu kombināciju, t. i., pamatojoties uz apsekojumiem vai administratīviem datiem.

17 Revīzijas darbā aptvērām arī citu Komisijas dienestu (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jeb EMPL ĢD, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU jeb GROW ĢD, Veselības un pārtikas nekaitīguma jeb SANTE ĢD) un ESGAB un Padomdevējas komitejas ieguldījumu Eiropas statistikas sagatavošanā. Mēs nepārbaudījām nedz dalībvalstu nosūtīto datu kvalitāti, nedz ECBS sagatavoto Eiropas statistiku, nedz arī jaunu datu avotu izmantošanu.

18 Mūsu darba pamatā bija kritēriji no dažādiem avotiem, piemēram, saskaņoti oficiālās statistikas principi, attiecīgās īstenošanas pamatnostādnes un starptautiskā paraugprakse (sk. III pielikumu).

19 Mēs pārbaudījām ne tikai datus un statistiku, bet arī attiecīgos tiesību aktus, starptautiskās pamatnostādnes un ieteikumus, kā arī Komisijas un atlasīto dalībvalstu iesniegtos dokumentus, tostarp to atbildes uz detalizētām anketām par visu revīzijas tvērumu. Mēs pārbaudījām tādu 13 dotāciju izlasi, kuras attiecas uz trim tematiskajām jomām (sk. IV pielikumu) un kuras pārvalda Eurostat 2013.–2020. gada programmas ietvaros. Šīs dotācijas ir saistītas ar projektiem, ko īsteno valsts statistikas iestāde vai cita valsts iestāde mūsu atlasītajās piecās dalībvalstīs.

20 Mēs intervējām darbiniekus no Komisijas, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra, valstu statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm šajās piecās dalībvalstīs, kā arī no trim starptautiskām organizācijām (SDO, ESAO un PVO). Mēs arī novērojām ESS komitejas sanāksmes un intervējām pašreizējos un bijušos ESS pārvaldības struktūru (ESGAB un Padomdevējas komitejas), EBTA Statistikas biroja, Eiropas valstu statistikas biedrību federācijas, Karaliskās statistikas biedrības pārstāvjus, kā arī darbaspēka, uzņēmējdarbības un veselības statistikas ekspertus. Covid-19 dēļ visas intervijas rīkojām tikai videokonferences veidā.

Apsvērumi

Stratēģija un programmas attaisnoja cerības, taču netika pievērsta pietiekama uzmanība inovācijai un ne visu lietotāju vajadzības tika apmierinātas

21 Komisija galvenokārt īsteno savas stratēģiskās prioritātes, izmantojot secīgas programmas, kas jāizstrādā tā, lai reaģētu uz Eiropas statistikas lietotāju vajadzībām, un nepieciešamības gadījumā jāpārskata, lai ņemtu vērā jebkādas neparedzētas izmaiņas (sk. 3. attēlu). Turpmākajās iedaļās mēs apskatām, vai:

1. Komisijas statistikas programmas un Eurostat stratēģiskie plāni ir labi izstrādāti, visaptveroši un tiek efektīvi uzraudzīti;
2. programmas atbilst lietotāju vajadzībām;
3. programmas nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi, piešķirot dotācijas valstu statistikas sistēmām.

Stratēģiskie plāni un programmas lielā mērā attaisnoja iestāžu cerības, bet ar tiem nevarēja pietiekami izmērīt progresu

22 Mēs pārbaudījām 2013.–2020. gada programmu un Eurostat stratēģiskos plānus 2016.–2020. gadam un 2020.–2024. gadam, statistikas gada darba programmas kopš 2013. gada un programmu uzraudzības un novērtēšanas dokumentāciju. Mēs pārbaudījām arī pašreizējo programmu 2021.–2027. gada ES Vienotās tirgus programma ietvaros, mehānismu, ko izmanto, lai noteiktu prioritātes 2013.–2020. gadam, un ESS 2019. gadā notikušo sarunu saturu šo prioritāšu grozīšanai 2021.–2027. gada periodam.

23 Mēs konstatējām, ka 2013.–2020. gada programma lielā mērā bija izstrādāta tā, lai atbilstu Eiropas statistikas iestāžu lietotāju vēlmēm un vajadzībām, un ietvēra uzraudzības sistēmu. Tomēr vēlāk Komisija uzskatīja, ka daži no galvenajiem snieguma rādītājiem (GSR), kas sākotnēji tika izmantoti, lai novērtētu programmas efektivitāti, nebija saistīti ar programmas mērķiem vai nespēja parādīt ES finansējuma ietekmi. Šie GSR tika aizstāti ar citiem (sk. 4. attēlu). Šī aizstāšana un lietotāju apmierinātības apsekojuma metodoloģijas izmaiņas neļāva izmērīt visā astoņu gadu periodā panākto progresu.

Lietotāju vajadzības nav pietiekami apmierinātas, un joprojām trūkst datu

24 Lai nodrošinātu statistikas atbilstību, tā ir jāizveido, pirmkārt un galvenokārt, ņemot vērā lietotāju vajadzības. Statistikas sagatavošana nav pašmērķis – šiem datiem jābūt noderīgiem tiem, kuri tos izmanto, lai uzlabotu rīcībpolitiku un rezultātus. Paturot prātā šo mērķi, Eurostat būtu jākonsultējas ar visām lietotāju kategorijām nolūkā noteikt vajadzības, kas jārisina stratēģiskajā plānošanā. Padomdevējai komitejai kā galvenajai lietotāju pārstāvības struktūrai būtu jāpalīdz, nodrošinot, ka programmas plānošanas procesā tiek ņemtas vērā viņu prasības, un veidojot attiecības ar valstu statistikas lietotāju padomēm¹² (sk. 5. attēlu).

25 Eurostat apzina lietotāju vajadzības, izmantojot vairākus kanālus. Piemēram, tas rīko ikgadējas uzklausīšanas, lai apspriestos ar citiem Komisijas dienestiem, reizi divos gados organizē lietotāju apmierinātības apsekojumu un veic neregulāras, mazāk reprezentatīvas konsultācijas par konkrētiem produktiem (piemēram, Eiropas statistiskais infopaneli par atveseļošanu).

26 Padomdevēja komiteja par prioritārām uzskata vajadzības, kas izriet no ES rīcībpolitikas un iniciatīvām. Turklāt Komisijas ieceltie 12 locekļi piedalās kā privātpersonas, nevis pārstāv zinātniskās asociācijas, universitātes un pētniecības institūtus, kuros tie strādā¹³, līdz ar to viņi faktiski nesniedz kolektīvu skatījumu. Nav iesaistīti citi galvenie lietotāji un ieinteresētās personas, piemēram, pilsoniskā sabiedrība, nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv neaizsargātas un marginalizētas grupas, un starptautiskās organizācijas.

27 Padomdevēja komiteja kopš tās izveides nav guvusi vērā ņemamus panākumus, veidojot attiecības ar valstu statistikas lietotājiem. Tikai 2021. gadā tā izveidoja pārskatu par 23 valstu statistikas lietotāju padomēm un izstrādāja plānus, kā stiprināt sadarbību ar tām. Turklāt revīzijas laikā mēs guvām pierādījumus tam, ka Itālijas lietotāju padomes darbība ir apturēta un Horvātijā vēl nedarbojas neviena šāda padome.

28 Revīzijā mēs konstatējām nepilnības ar izdevumiem nesaistītajos veselības datos un saslimstības statistikā. Statistika par ar izdevumiem nesaistītiem veselības datiem, piemēram, veselības aprūpes resursiem un darbībām, ir brīvprātīga, un datu kopas joprojām ir nepilnīgas, jo ne visas dalībvalstis iesniedz Eurostat visus saskaņotos datus. Ir paredzēts pieņemt īstenošanas regulas projektu, ar ko nosaka minimālo prasību sarakstu, un pirmā datu nosūtīšana ir plānota 2023. gadā. Paredzams, ka kvalitāte uzlabosies (tostarp pilnīgums), ja vien dažām dalībvalstīm netiks piešķirtas atkāpes. Saslimstības statistika tiek izstrādāta jau vairāk nekā 10 gadus, bet joprojām nav pabeigta.

29 Vēl viens būtisks trūkums, ko konstatējām, ir saistīts ar ES MVU definīciju, kuru Eurostat nepiemēro pareizi, jo dažās dalībvalstīs ir grūti iegūt visus finanšu datus. MVU klasifikācija Eiropas statistikā balstās tikai uz darbinieku skaitu (mazāk nekā 250 cilvēku) un neņem vērā finanšu kritērijus (gada apgrozījumu un kopējo bilanci).

ES statistikas finansējuma avoti nav piemēroti, un inovatīviem projektiem nav piešķirta pietiekami augsta prioritāte

30 Komisijai jārisina galvenās lietotāju vajadzības un jāpapildina valstu finansējums, nodrošinot valsts statistikas sistēmām atbilstošus finanšu resursus, kā ieteikts starptautiskajās pamatnostādnēs (sk. III pielikumu). Programmas finansējumu piešķir, izmantojot gada darba programmas, kuras izstrādā un pieņem Komisija un ar kurām finansējumu sedz dotāciju, iepirkumu un citu nolīgumu veidā. Daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam šai programmai paredzēti 552 miljoni EUR – aptuveni 78,9 miljoni EUR gadā (par +29 % vairāk salīdzinājumā ar gada vidējo rādītāju 2013.–2020. gada periodā). ES ikgadējais ieguldījums ESS ir 2,4 % no kopējām aplēstajām oficiālās statistikas sagatavošanas izmaksām (saskaņā ar Eurostat veikto izmaksu novērtējuma apsekojumu 2020. gadā tie bija aptuveni trīs miljardi EUR¹⁴).

31 Dotācijas ir visplašāk izmantotais un vislabāk izveidotais līdzeklis, kā veicināt jaunas statistikas izstrādi, reaģējot uz konstatētajām iestāžu lietotāju vajadzībām. Tās ir atkarīgas no pieprasījuma un finansē aptuveni 70 % no projektu izmaksām, kas saistītas ar statistikas darbību izstrādi, piemēram, jaunu apsekojumu moduļu izveidi, datu vākšanu klātienē un intervijām pa telefonu.

32 Eurostat pārvalda arī dotācijas, ko finansē citi Komisijas dienesti (piemēram, EMPL ĢD un SANTE ĢD) ārpus programmas (sk. 6. attēlu). Tāpat kā programmas ietvaros finansētās dotācijas, arī šo dotāciju mērķis ir veicināt statistikas izstrādi nolūkā apmierināt ģenerāldirektorātu īpašās vajadzības, lai gan dažkārt tās izmanto arī statistikas darbībām, kuras jau ir obligātas. Šajā saistībā 2012. gadā mēs sniedzām šādu ieteikumu: “Lai panāktu Eiropas Statistikas prakses kodeksa pilnīgu īstenošanu, Komisijai e) (..) pakāpeniski jāatsakās no statistikas izstrādei deleģēto darbības apropriāciju mehānisma”. Mēs uzskatām, ka pašreizējā kārtība, saskaņā ar kuru Eurostat ir finansiāli atkarīga no citiem ģenerāldirektorātiem, nav pilnībā saskaņota ar starptautiskajiem ieteikumiem un paraugpraksi attiecībā uz pienācīgu resursu nodrošināšanu un neveicina iestāžu neatkarību.

33 Mēs konstatējām, ka ES dotācijas lielā mērā apmierina iestāžu vajadzības un no tām ievērojams skaits finansē obligātās statistikas darbības, dažos gadījumos sedzot valstu statistikas sistēmu regulārās personāla izmaksas. Tikai ar dažām dotācijām finansē inovatīvus projektus (piemēram, izmēģinājuma projektus par saslimstības statistiku), kuri rada ievērojamu pievienoto vērtību un kuri citādi netiktu finansēti valsts līmenī.

34 Finansētos projektus nepieciešams izvērtēt, lai pārbaudītu, vai tie sasniedz mērķus un sniedz ieguvumus, kas ir samērīgi ieguldītajiem resursiem. Lai gan individuālās dotācijas tika novērtētas, kopumā nebija pamatojuma rezultātu kvalitatīvajam novērtējumam, jo tas var ierobežot turpmāku pasākumu iespējas un mazināt rezultātu ilgtspēju.

Eurostat sniedz valstu statistikas sistēmām pienācīgu atbalstu, bet joprojām pastāv nepilnības statistikas novērtēšanā un izplatīšanā

35 Eurostat uzdevums ir izstrādāt, sagatavot un izplatīt Eiropas statistiku¹⁵. Šajā nolūkā tas sniedz atbalstu valstu statistikas iestādēm, vērtē no dalībvalstīm saņemto datu kvalitāti saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem (sk. 03. punktu) un pēc tam tos konsolidē un publicē. Kvalitātes kritēriji “atbilstība” un “pieejamība un skaidrība” ir aplūkoti attiecīgi 24.–29. un 59.–69. punktā.

36 Eurostat būtu bijis jāievieš efektīva kvalitātes pārvaldības sistēma, tostarp rakstiskas procedūras katras tematiskās jomas kvalitātes novērtēšanai¹⁶ (sk. 7. attēlu).

37 Turpmākajās iedaļās mēs apskatām, vai Eurostat:

1. sniedz valstu statistikas iestādēm pienācīgu atbalstu;
2. rūpīgi novērtē ienākošo datu kvalitāti;
3. izplatot statistiku, nodrošina, ka visiem lietotājiem ir pārredzama un vienlīdzīga piekļuve.

Eurostat sniedz valstu statistikas sistēmām pienācīgu atbalstu

38 Pildot Eiropas statistikas kvalitātes uzlabošanas procesa koordinatora lomu, Eurostat laikus jāsniedz dalībvalstīm pienācīgs atbalsts un jāizveido sadarbības tīkli, lai veicinātu zināšanu apmaiņu¹⁷. No pieejamajiem dokumentiem mēs konstatējām, ka Eurostat atbalsts dalībvalstīm parasti ir pienācīgs un savlaicīgs. Piemēram, Covid-19 pandēmijas sākumā radās nepieredzēts valdību, plašsaziņas līdzekļu un visas sabiedrības pieprasījums pēc ātras un uzticamas statistikas vairākās jomās (sk. I pielikumu). Neilgi pēc pandēmijas uzliesmojuma sākuma Eurostat izdeva vadlīnijas un metodikas piezīmes par datu kopu, piemēram, DSA, sagatavošanu.

39 TomērEurostat nav rakstisku iekšējo procedūru atbalsta sniegšanai, jo īpaši attiecībā uz termiņiem. Mēs konstatējām sarežģītu metodikas problēmu piemērus, un to risināšanai bija nepieciešams ilgs laiks. Piemēram, problēma saistībā ar to, kā apstrādāt datus par ilgtermiņa aprūpi (nošķirot sociālo un veselības aprūpi), ir pastāvējusi kopš Veselības datu uzskaites sistēmas 2011. gada rokasgrāmatas ieviešanas 2015. gadā¹⁸. Minētā problēma ietekmē datu pilnīgumu un salīdzināmību šajā jomā. Darba grupa sāka darbu pie šā jautājuma 2022. gada februārī, un paredzams, ka tā publicēs ziņojumu līdz 2023. gada beigām.

Dalībvalstu kvalitātes ziņojumi nav pilnībā saskaņoti un dokumentēti

40 ESS rokasgrāmatā ir sniegtas vadlīnijas tam, kā ESS partneriem sagatavot izstrādātāju un lietotāju kvalitātes ziņojumus par visiem statistikas procesiem un rezultātiem. Attiecībā uz katru statistikas datu kopu šie ziņojumi jāsaskaņo starp statistikas procesiem un to ietvaros, lai nodrošinātu atbilstību vadlīnijām attiecībā uz to, kā lietotājiem un izstrādātājiem darīt pieejamu būtisku informāciju par datu vākšanas un validācijas procesiem.

41 Mēs pārbaudījām, vai dalībvalstu iesniegtie kvalitātes ziņojumi trīs mūsu revidētajās tematiskajās jomās bija atbilstīgi ESS rokasgrāmatā sniegtajām vadlīnijām un ietvēra informāciju, kas bija gan piemērota, gan saskaņota un kas ļāva pienācīgi novērtēt un izprast attiecīgos statistikas rezultātus.

42 Nozaru regulās ir noteikts, ka dalībvalstīm kvalitātes ziņojumi un metadati jānosūta Eurostat vismaz reizi piecos gados. Ilgs intervāls starp diviem ziņojumiem palielina risku, ka starp abām datu kopām būs mainījušies avotu un metožu apraksti. Turklāt viena no piecām mūsu izlasē iekļautajām dalībvalstīm (Horvātija) vēl nav iesniegusi plānoto kvalitātes ziņojumu par nāves cēloņu datiem. Nav juridiskas prasības iesniegt kvalitātes ziņojumu par veselības datiem, kas nav saistīti ar izdevumiem, tomēr no dalībvalstīm tiek sagaidīts, ka tās iesniegs metadatu datni, kuras struktūra neatbilst kvalitātes ziņojumu struktūrai.

43 Par statistikas darbībām un pat to ietvaros tiek ziņots atšķirīgi. Detalizācijas pakāpe mūsu izlasē iekļautajās dalībvalstīs atšķiras; dažas no tām nesniedz pietiekamu informāciju, lai pienācīgi izprastu un novērtētu datu kvalitāti. Turklāt kvalitātes ziņojumu struktūra, izņemot attiecībā uz nāves cēloņiem, neatbilst vadlīnijām. Šo neatbilstību dēļ informācija ir nepilnīga, un tas lietotājiem var radīt neskaidrības.

Eurostat kvalitātes novērtējums pilnībā nenodrošināja datu uzticamību

44 Eurostat ir juridiski pilnvarots veikt pārbaudes uz vietas dalībvalstīs tādās statistikas jomās kā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra un nacionālais kopienākums. Tam nav salīdzināmu pilnvaru trijās mūsu revīzijas aptvertajās jomās. Ņemot vērā to, ka ES ieguldījums, izmantojot vairākus finansēšanas instrumentus, piemēram, jauno Atveseļošanas un noturības fondu, tiek aprēķināts, pamatojoties uz Eiropas statistiku, attiecībā uz kuru Eurostat nav verifikācijas pilnvaru (piemēram, par darbaspēku un iedzīvotājiem), un tāpēc tas nevar nodrošināt uzticamību, pastāv risks, ka jebkurš uz šādiem datiem balstīts ES līdzekļu piešķīrums var būt neprecīzs.

45 Eurostat ir izstrādājis rakstiskas procedūras datu validācijai katrā no mūsu pārbaudītajām tematiskajām jomām. Tomēr šīs procedūras neietver padziļinātākas datu kvalitātes pārbaudes dalībvalstīs, piemēram, pārbaudes uz vietas.

46 Eurostat ir arī izstrādājis lietotāju rokasgrāmatas un vadlīnijas par ES statistikas tiesību aktu ievērošanas uzraudzību. Šajās vadlīnijās nav minēts viens aspekts, proti, Eurostat darbību grafiks, ja tas konstatē, ka dalībvalsts neievēro noteiktos termiņus.

47 Eurostat izmanto dažādus IT rīkus, lai veiktu validācijas pārbaudes (attiecībā uz tādiem jautājumiem kā loģika, ticamība, konsekvence, pārskatīšanas rādītāji un gada izmaiņu rādītāji). Dažas no šīm pārbaudēm ir integrētas datnēs, kuras ietver anketu, kas dalībvalstīm jāaizpilda, lai tās varētu atklāt un izlabot kļūdas pirms datu nosūtīšanas. Kad validācijas process ir pabeigts, dalībvalstīm nosūta validācijas ziņojumu, ko tās apstiprina; tikai tad valstu datus var izplatīt plašāk.

48 Eurostat, ESAO un PVO vāc ar izdevumiem saistītus un ar izdevumiem nesaistītus veselības datus, savā starpā sadala to validēšanu un veic pārbaudes identiskā veidā. DSA, nāves cēloņu un veselības izdevumu datu validācija notiek līdzīgi visās dalībvalstīs. Tomēr galīgie kvalitātes novērtējumi katrai dalībvalstij nav strukturēti, kā arī nedokumentē un nepiedāvā risinājumus visām konstatētajām problēmām. Citās tematiskajās jomās (ar izdevumiem nesaistīti veselības dati un uzņēmējdarbības strukturālā statistika) mēs saņēmām datu datnes, bet ne galīgos kvalitātes novērtējumus. Mēs konstatējām, ka Eurostat zināja par datu kvalitātes problēmām, kuras atklājās Eurostat validācijas procesa gaitā vai no dalībvalstu sniegtās informācijas. Dažos gadījumos datu kvalitātes problēmu risināšanai ir vajadzīgs ilgs laiks (sk., piemēram, diskusijas par datiem attiecībā uz ilgtermiņa aprūpi 39. punktā).

49 Revīzijas periodā mēs konstatējām nepilnības saistībā ar datu precizitāti visās trīs revidētajās jomās (sk. 1. izcēlumu).

50 Mēs pārbaudījām, vai Eurostat analizēja atbilstību konceptuālajām pamatnostādnēm un datu salīdzināmības un saskaņotības pakāpi, un konstatējām nepilnības visās mūsu revidētajās tematiskajās jomās (sk. 2. izcēlumu).

51 Mēs arī konstatējām, ka datos par nāves cēloņiem ir būtiskas atšķirības, un tas liecina, ka, neraugoties uz vairākām saskaņošanas vadlīnijām, visās dalībvalstīs tie netiek kodēti vienādi. 8. attēlā parādīts zemais datu salīdzināmības līmenis attiecībā demences slimnieku nāves cēloņiem: no tā var secināt, ka demence, kas ir viena no slimībām ar vislielākajām izmaksām¹⁹ un otrs galvenais nāves cēlonis valstīs ar augstu ienākumu līmeni²⁰, dalībvalstīs tiek kodēta ļoti atšķirīgi. Turklāt Alcheimera slimība kopumā veido 60–70 % no visiem demences gadījumiem²¹, tomēr tās īpatsvars nāves cēloņu kategorijā “demence” 2018. gadā svārstījās no 3,4 % Maltā līdz 99,9 % Rumānijā. Mēs konstatējām arī lielas atšķirības to nāves gadījumu īpatsvarā, kurus izraisīja elpošanas orgānu slimības, piemēram, pneimonija un gripa.

52 Atšķirības veselības rezultātos var saistīt ne tikai ar veselības aprūpes sistēmu vai iedzīvotāju veselības stāvokļa atšķirībām, bet arī ar atšķirīgu valstu un/vai automatizētas kodēšanas praksi, un tādēļ dati var nebūt salīdzināmi.

53 Statistikas jomā efektīvai lēmumu pieņemšanai svarīgs ir savlaicīgums un punktualitāte. Attiecībā uz trim revidētajām jomām nozaru regulās ir norādīti atsauces periodi un konkrēti datumi, līdz kuriem dalībvalstīm jāiesniedz Eurostat dati un kvalitātes ziņojumi/metadatu datnes (sk. 9. attēlu). Vairums dalībvalstu iesniedz datus tikai tad, ja to prasa regulas, un atbilstoši regulas noteikumiem.

54 Kā parādīts 9. attēlā, dažās jomās statistikas datus var iesniegt līdz 24 mēnešiem pēc atsauces perioda beigām, un tas samazina statistikas noderīgumu lietotājiem. 2018., 2019. un 2020. gadā tikai attiecīgi sešas, deviņas un astoņas dalībvalstis brīvprātīgi nosūtīja datus par veselības izdevumiem četru mēnešu laikā pēc atsauces gada beigām, nodrošinot datu savlaicīgumu. Turklāt, kad rodas jaunas vajadzības, ESS nav nepieciešamās procesuālās elastības, lai ātri reaģētu ar jaunām datu kopām. Tas ir īpaši pamanāms saistībā ar Covid-19, jo pandēmijas laikā dati veselības un uzņēmējdarbības statistikas izveidei nebija ātri pieejami. Jo īpaši attiecībā uz datiem par nāves cēloņiem bija jārod citi veidi, kā aprēķināt mirstības rādītājus, proti, jāorganizē brīvprātīga datu vākšana par nāves gadījumiem nedēļā, lai varētu aprēķināt anormālo mēneša mirstību (sk. V pielikumu).

55 Mēs konstatējām punktualitātes problēmas visās mūsu revidētajās statistikas jomās. Tas, ka kavējas jau novecojušu datu iesniegšana, nozīmē, ka viss process ir tāds, kas nespēj efektīvi apmierināt lietotāju vajadzības. Pieejamā informācija par faktiskajiem datumiem, kad dalībvalstis iesniegušas datus, atklāj tiesību aktos noteikto termiņu kavējumus DSA un veselības statistikas jomā. Veselības statistikas kavējumu piemēri ir sniegti 3. izcēlumā. Šāda informācija nebija pieejama uzņēmējdarbības strukturālajai statistikai, tāpēc mēs nevarējām novērtēt situāciju šajā jomā.

56 Kad Eurostat apkopo ES agregātdatus, tam vajadzības gadījumā ir jāaplēš dalībvalstu dati. Mēs konstatējām, ka dalībvalstis bieži nesniedza datus par trim mūsu revidētajām tematiskajām jomām vai par tām ziņoja ar kavēšanos. Šādos gadījumos (piemēram, ar izdevumiem nesaistīti veselības dati un uzņēmējdarbības strukturālā statistika) Eurostat ES agregātdatu iegūšanai ir izmantojis aplēses. Viens izņēmums bija ES agregātdati par nāves cēloņiem 2018. gadā, kas netika sagatavoti, jo Eurostat nebija veicis aplēses par Franciju (sk. 3. izcēlumu).

Ziņojumos Parlamentam un Padomei trūkst saskaņotas informācijas un uzraudzības rādītāju

57 Visbeidzot, Komisijai reizi trijos gados ir jāziņo Parlamentam un Padomei par izplatītās statistikas kvalitāti, izņemot attiecībā uz veselības statistiku. Mēs analizējām divus jaunākos iesniegtos ziņojumus, kas attiecās uz DSA un uzņēmējdarbības strukturālo statistiku. Mēs konstatējām, ka detalizācijas līmenis abos ziņojumos bija atšķirīgs un ka informācija nebija pietiekama, lai gūtu skaidru priekšstatu par esošajām nepilnībām (sk. 4. izcēlumu).

58 Nevienā no šiem ziņojumiem netika izmantoti sīki izstrādāti uzraudzības rādītāji, lai parādītu panākto progresu saistībā ar DSA un uzņēmējdarbības strukturālās statistikas noteikumu ievērošanu. Katram statistikas produktam ir vajadzīgi atbilstoši rādītāji, lai varētu pienācīgi uzraudzīt noteikumu ievērošanu un apkopot saskaņotu informāciju par datu kvalitāti.

Izplatīšanas procedūras nav pietiekami saskaņotas

59 Lai nodrošinātu pieejamību un skaidrību attiecībā uz statistikas izplatīšanu, Eurostat cita starpā jāievieš piemērotas rakstiskas procedūras, kā arī publicēšanas politika un publicēšanas kalendārs²². Šajā politikā ir jānošķir dažādi publikāciju veidi un dalījumi, Turklāt publicēšanas kalendārs, kā arī pārskatīšanas politika un kalendārs ir iepriekš jāpublisko.

60 Mūsu pārbaudītie dokumenti liecina, ka Eurostat ir izveidojis instrumentu un procedūru kopumu, piemēram, redakcionālos noteikumus, ko piemēro izplatīšanas procesam. Tomēr Eurostat nav noteikumu par laikposmu no datu vākšanas līdz publicēšanai, tostarp prasības publicēt visu dalībvalstu datus vienlaicīgi. Kopš 2021. gada vidus Eurostat ir izstrādājis un publicējis gada publicēšanas kalendāru attiecībā uz galvenajiem produktiem, kā to nosaka prakses kodekss.

61 Mēs pārbaudījām DSA un veselības izdevumu datu publicēšanas datumus – vienīgās datnes, kas mums bija darītas pieejamas. 2018.–2020. gadā Eurostat neizplatīja visu dalībvalstu DSA datus vienā dienā. Tas pats attiecas uz datiem par veselības izdevumiem, jo dažas dalībvalstis (sk. 54. punktu un 3. izcēlumu) validācijas procesā iesniedza datus un atbildēja uz Eurostat jautājumiem ar kavēšanos. Novēlota izplatīšana paildzināja laikposmu starp atsauces gadu un publicēšanas datumu.

62 Saskaņā ar prakses kodeksu Eurostat izstrādāja un publicēja galveno produktu publicēšanas kalendāru 2022. gadam. Tomēr attiecībā uz trim mūsu revidētajām tematiskajām jomām informācija par dažiem aspektiem (rādītāji, sadalījums pēc klasifikācijas līmeņa, atsauces periodi, pārskatāmie jautājumi u. c.) nav publicēta.

63 Viens no pārskatīšanas politikas un kalendāra mērķiem ir informēt lietotājus par plānoto izmaiņu paredzamo ietekmi uz salīdzināmību, tādējādi labāk sagatavojot tos laikrindu pārtraukumu prognozēšanai un pārvaldīšanai (sk. III pielikumu). Mēs konstatējām, ka Eurostat atjaunināja datus, kad tika iesniegti jauni dati un kad bija vajadzīga pārskatīšana un labojumi. Eurostat nav vispārējas pārskatīšanas politikas, bet ir izstrādāta īpaša rīcībpolitika tādās jomās kā uzņēmējdarbības statistika. Citās jomās, piemēram, veselības izdevumi vai nāves cēloņi, datus pārskata, bet uz tiem neattiecas kopēja politika; pārskatīšanas pamatā ir katras dalībvalsts politika.

Piekļuve pirms publicēšanas var mazināt vienlīdzību un izraisīt informācijas noplūdi

64 Lai vairotu uzticību oficiālajai statistikai, gan ES tiesiskajā regulējumā, gan starptautiskajos statistikas principos ir noteikts, ka attieksmei pret visiem lietotājiem jābūt vienādai²³. Attiecīgās starptautiskās pamatnostādnes ir precīzākas, proti, tajās minēta arī vienlaicīga piekļuve (sk. III pielikumu).

65 2014. gada profesionālizvērtēšanā ESGAB pauda uzskatu, ka pastāv spēcīgi argumenti par labu pilnīgam priviliģētas piekļuves aizliegumam, un ieteica pilnībā izpētīt šādas rīcības ietekmi (sk. VI pielikumu: 2014/11). Kopš tā laika ESGAB ir formulējusi četrus citus ieteikumus – cita starpā retāk un mazākā apmērā sniegt statistikai piekļuvi pirms publicēšanas un nodrošināt šādas prakses saskaņošanu un pārredzamību ESS partneru starpā (2015/5, 2015/6, 2015/7, 2018/1²⁴). Mēs konstatējām, ka Eurostat ir guvis zināmus panākumus šo ieteikumu ieviešanā. 2021. gadā ESGAB pieprasīja Eurostat kritiski pārskatīt savu praksi attiecībā uz piekļuves sniegšanu Komisijai pirms statistikas datu publicēšanas (sk. VI pielikumu: 2021/4). Reaģējot uz šo pieprasījumu, Eurostat piekrita sagatavot apskatu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz saprašanās memorandiem ar citiem Komisijas dienestiem.

66 Balstoties uz prakses kodeksu, ESS līmenī piekļuve pirms publicēšanas ir pamatota²⁵. Eurostat nodrošina piekļuvi noteiktiem pamatdatiem pirms to publicēšanas savai augstākajai vadībai, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātam, EMPL ĢD un ECB, kā arī plašsaziņas līdzekļiem. Akreditētas ziņu aģentūras ar elektronisko līdzekļu starpniecību iepriekš saņem konfidenciālus ziņu izlaidumus²⁶. Turpretī Itālijas valsts statistikas iestāde nodrošina žurnālistiem piekļuvi pirms publicēšanas tikai brīfinga laikā bez ārēja kontakta (sistēma “aiz slēgtām durvīm”)²⁷. Uzskatām, ka Eurostat ieviestā kārtība nenovērš datu noplūdes.

67 Piekļuve ES makroekonomiskajiem datiem pirms to publicēšanas rada ekonomiskās iedzīvošanās risku tiem, kam šāda agrīna piekļuve sniegta (sk. 5. izcēlumu). Iespēja iegūt piekļuvi pirms publicēšanas var veicināt ekonomisko iedzīvošanos, kas var nopietni kropļot tirgu.

68 Pārredzamības nolūkos starptautiskā paraugprakse paredz preses relīzēm pievienot sarakstu ar informāciju par piekļuvi pirms publicēšanas. Tomēr Eurostat tīmekļa vietnē nav sniegta visaptveroša informācija par visiem lietotājiem un izraudzītajiem amatiem, kuriem sniegta priviliģēta piekļuve.

69 Eiropas Statistikas sistēmā vismaz desmit valstis (Čehija, Dānija, Horvātija, Itālija, Polija, Slovēnija, Somija, Zviedrija, Islande un Norvēģija) ir pārtraukušas praksi pirms publicēšanas nodrošināt piekļuvi valdībām un/vai plašsaziņas līdzekļiem. Līdz ar to šāda prakse Eiropas Statistikas sistēmā joprojām nav saskaņota (sk. 65. punktu).

Nav pilnībā izmantots profesionālizvērtēšanas potenciāls panākt uzlabojumus

70 Profesionālizvērtēšanu izmanto, lai novērtētu Eurostat un valstu statistikas sistēmu vispārējo atbilstību prakses kodeksa principiem, kas ir ESS kopējās kvalitātes sistēmas stūrakmens. Valstu statistikas sistēmu profesionālizvērtēšanu veic ekspertu grupa, un Eurostat profesionālizvērtēšanu – ESGAB. Kopš prakses kodeksa pirmās pieņemšanas 2005. gadā ESS ir organizējusi trīs pašregulētas profesionālizvērtēšanas kārtas, un tas nozīmē, ka lēmumus par tām pieņem ESS komiteja iekšēji (sk. 2. attēlu). Turpmākajās iedaļās mēs apskatām, vai:

1. Komisija ir efektīvi ieviesusi otrās profesionālizvērtēšanas kārtas ieteikumus;
2. Eurostat veiktā uzraudzība par valstu statistikas sistēmu panākto progresu attiecībā uz otrās profesionālizvērtēšanas kārtas ieteikumu ieviešanu ir bijusi efektīva;
3. valstu statistikas sistēmu profesionālizvērtēšanas trešās kārtas struktūra atbilst paredzētajam mērķim.

Komisija ir guvusi labus panākumus, ieviešot lielāko daļu profesionālizvērtēšanas ieteikumu

71 Lai panāktu, ka ESGAB ieteikumiem ir maksimāli liela ietekme, ir svarīgi, lai Komisija tos ievieš nekavējoties un pēc iespējas pilnīgāk. Ja tas netiek darīts, tai jāsniedz pienācīgs pamatojums saskaņā ar starptautiskajām statistikas pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi.

72 ESGAB 2014. gadā veica otro Eurostat profesionālizvērtēšanu un sagatavoja 16 ieteikumus, kas aptver sešas galvenās jomas: tiesību akti, kas ir augstākās vadības iecelšanas un atlaišanas procedūru pamatā; statistikas tiesību aktu arhitektūra; Eiropas statistikas saskaņotība; izplatīšana; komunikācija un lietotāji; koordinēšana (sk. VI pielikumu). Reaģējot uz to, Eurostat izstrādāja īstenošanas plānu, kurā ietvertas 20 uzlabošanas darbības²⁸.

73 Mēs konstatējām, ka Komisija ir guvusi labus panākumus, ieviešot lielāko daļu no profesionālizvērtēšanas ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu arhitektūru, komunikāciju un lietotājiem. Tomēr attiecībā uz dažiem būtiskiem ieteikumiem saistībā ar neatkarību un objektivitāti (tiesību akti par augstākā līmeņa vadītāju iecelšanu un atlaišanu, kā arī piekļuve pirms publicēšanas; sk. 64.–69. punktu) netika pieņemti un/vai efektīvi ieviesti²⁹.

74 2014. gada profesionālizvērtēšanā ESGAB sniedza četrus ieteikumus, kas attiecās uz visiem ES tiesību aktiem par Eurostat augstākās vadības pieņemšanu darbā, iecelšanu un atlaišanu (sk. VI pielikumu: 2014/1–2014/4). Tomēr Eurostat nepieņēma šos ieteikumus un neierosināja attiecīgas uzlabošanas darbības. Eurostat norādīja, ka ieteikumi vai nu pārsniedza prakses kodeksa darbības jomu (2014/1, 2014/2 un 2014/4), vai arī tos jau pietiekami risināja ES tiesiskais regulējums (2014/3). Nākamajā profesionālizvērtēšanā (2021. gads)ESGAB atkārtoti sniedza vairākus ieteikumus šajā jomā (sk. VI pielikumu: 2021/1 un 2021/2), taču tie joprojām netika pieņemti.

75 2012. gadā mēs sniedzām arī šādu ieteikumu³⁰: “Lai panāktu Eiropas Statistikas prakses kodeksa pilnīgu īstenošanu, Komisijai (..) d) jāpalielina Eiropas Savienības vecākā statistiķa profesionālā neatkarība, piešķirot viņam noteikta termiņa pilnvaras pēc tam, kad saņemts labvēlīgs ESGAB atzinums un Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums”. Neraugoties uz Eiropas Parlamenta atbalstu, mūsu ieteikums netika ieviests, jo Komisija uzskatīja, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ir piemērots un nepieciešamie aizsardzības pasākumi jau ir ieviesti.

Eurostat novērtējums par to, kā dalībvalstis īsteno profesionālizvērtēšanā ieteiktās uzlabošanas darbības, lielā mērā balstās uz statistikas iestāžu savstarpēju uzticēšanos

76 Eurostat koordinācijas loma paredz efektīvi uzraudzīt, kā tiek ieviesti ieteikumi, kas dalībvalstīm sniegti pēc ekspertu veiktās profesionālizvērtēšanas. Pēc otrās profesionālizvērtēšanas (2013.–2015. gads) Eurostat izmantoja ikgadējās anketas, lai uzraudzītu, kā valstu statistikas iestādes īsteno saskaņotās uzlabošanas darbības (2016.–2019. gads). Par vispārpieņemtu praksi ir atzīts, ka visa uzraudzība lielā mērā ir balstīta uz uzticēšanos, jo uzlabošanas darbības tika īstenotas valstu statistikas iestāžu pārziņā un tām bija jānodrošina, ka tās ir piemēroti, pilnīgi un pienācīgi dokumentētas. Tikai pēdējā uzraudzības kārtā 2019. gadā Eurostat centās pārbaudīt paziņoto progresu, nosūtot dalībvalstīm lūgumu sniegt precizējumus.

77 10. attēlā ir parādīts valstu statistikas iestāžu progress laika gaitā virzībā uz otrajā profesionālizvērtēšanas kārtā ieteikto uzlabošanas darbību pabeigšanu. Jaunākajā pieejamajā uzraudzības ziņojumā minēts, ka 155 no 910 apzinātajām darbībām (17 %) 2019. gada beigās joprojām nebija pabeigtas (detalizētu sadalījumu sk. VII pielikumā).

78 Mēs konstatējām, ka uzlabošanas darbību īstenošana bija apgrūtināta, ja tā bija atkarīga no struktūrām ārpus valsts statistikas iestādes vai ja nebija politiskās gribas un/vai atbalsta. Šāda veida darbības parasti paredzēja izmaiņas tiesību aktos (piemēram, attiecībā uz valsts statistikas iestāžu vadītāju iecelšanu un atbrīvošanu no amata, piekļuvi administratīvajiem datiem, pārraudzības struktūru izveidi), bet daži no tiem attiecās uz cilvēkresursiem, finanšu resursiem vai pat IT pilnveidošanu.

79 Itālijā un Somijā likumdošanas process ir apstājies, un darbības vairāk kā septiņus gadus pēc otrās profesionālizvērtēšanas joprojām nav pabeigtas. Horvātijā un Kiprā nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos tika ieviestas ar ievērojamu kavēšanos – pēc aptuveni pieciem gadiem. Galveno ieinteresēto personu (ministriju, parlamenta) augstākā līmeņa pārstāvji profesionālizvērtēšanas procesā netika iesaistīti pietiekami savlaicīgi, kas atvieglotu galveno darbību īstenošanu jautājumos saistībā ar institucionālo struktūru un pārvaldību (profesionālā neatkarība).

80 Papildus profesionālai neatkarībai valstu statistikas iestādēm nepieciešami atbilstoši cilvēkresursi, kā arī finanšu un tehniskie resursi, lai tās varētu īstenot savas statistikas programmas (sk. III pielikumu). Mēs pārbaudījām ESGAB gada pārskatus, dalībvalstu profesionālizvērtēšanas rezultātus un informāciju par resursiem un lūdzām piecas mūsu izlasē iekļautās valstis un citas ieinteresētās personas paust viedokli par valstu statistikas sistēmu pārvaldību.

81 Mēs konstatējām, ka profesionālā neatkarība joprojām ne vienmēr tiek garantēta, jo īpaši attiecībā uz valsts statistikas iestāžu vadītāju iecelšanu amatā un atlaišanu. Tā kā citas valsts iestādes parasti ir ministriju paspārnē, to neatkarība ir vēl neskaidrāka. Mūsu novērojums apstiprina Eurostat konstatējumu, ka 25 no 72 uzlabošanas darbībām (35 %) saistībā ar profesionālo neatkarību 2019. gada decembrī vēl nebija pabeigtas (sk. VII pielikumu).

82 Dažas valstu statistikas iestādes arī pauda bažas par savu finansiālo atkarību un norādīja uz savu resursu nepietiekamību, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc jaunas statistikas un vajadzību pēc ievērojamiem ieguldījumiem tehnoloģijās. Šajā saistībā Padome 2021. gada novembrī atzina, ka gan Eurostat, gan valstu sistēmām ir jāpiešķir pienācīgi cilvēkresursi un finanšu resursi, lai tās varētu turpināt darbu ar jauniem datu avotiem un digitālajām tehnoloģijām³¹.

Profesionālizvērtēšanas struktūra laika gaitā ir uzlabojusies, bet joprojām pastāv būtiski trūkumi

83 Profesionālizvērtēšanas mērķis ir novērtēt ESS partneru atbilstību prakses kodeksa principiem, kas ir Eiropas statistikas kvalitātes nodrošināšanai izveidotās kopējās kvalitātes sistēmas stūrakmens. Turpretī lielākā daļa progresīvo statistikas sistēmu ārpus Eiropas veic tikai pašnovērtējumus. Vēl viens mērķis papildus atbilstības novērtēšanai ir sniegt ieteikumus, kas palīdz statistikas iestādēm uzlabot un pilnveidot savas statistikas sistēmas. Galvenie profesionālizvērtēšanas posmi ir parādīti 11. attēlā.

84 2. tabulā ilustrēts, kā laika gaitā ir mainījušies galvenie profesionālizvērtēšanas struktūras elementi. Pirmajā profesionālizvērtēšanā (2005.–2007. gadā), kas bija ievadpasākums visiem dalībniekiem, galvenā uzmanība tika pievērsta izpratnes veicināšanai par prakses kodeksu. Tomēr tajā bija ievērojamas nepilnības³². Otrajā kārtā (2013.–2015. gadā) bija ieviesti uzlabojumi attiecībā uz struktūru, iesaistīti ārējie eksperti un panākta plašāka starptautiskā atzīšana. Trešajā kārtā (2021.–2023. gadā) bija ņemti vērā arī daži citi ESGAB ieteikumi. Mūsu izlasē iekļautās dalībvalstis kopumā bija apmierinātas ar Eurostat ieguldījumu izstrādes procesā un uzsvēra, ka tās jau no paša sākuma bija iesaistītas metodikas izveidē.

85 Tiekoties ar ieinteresētajām personām, mēs secinājām, ka pastāv vienprātība, proti, profesionālizvērtēšana ir jāveic pietiekami bieži, lai pastāvīgi uzlabotu ESS kvalitāti. Vidējais ilgums starp otro un trešo kārtu ir septiņi ar pusi gadi, un Slovākijā – gandrīz 10 gadi. Ar šādu starplaiku nav iespējams pienācīgi noteikt ietekmi, ko rada izmaiņas, piemēram, tehnoloģiju attīstība un jauni datu avoti, pret ko ESS ir jāsaglabā modrība un spēja pielāgoties.

86 Lai profesionālizvērtēšana būtu visaptveroša un taisnīga attiecībā uz visām valstīm, ir jāizvērtē arī katras valsts statistikas sistēmas kritiski svarīgās iezīmes kopumā. Tomēr 2020. gada metodikā no katras valsts bija paredzētas ne vairāk kā sešas iesaistītās valsts iestādes – tā ir patvaļīgi noteikta robežvērtība, neņemot vērā to, cik lielā mērā Eiropas statistikas sagatavošana valstī ir decentralizēta (sk. VIII pielikumu). Turklāt ieteiktā metodika bija neskaidra un subjektīva, un, to izmantojot, salīdzināmi atlases kritēriji netika nepiemēroti visām valstīm. Turklāt citas iesaistītās valsts iestādes atlasa valsts statistikas iestāde, kaut gan, lai nodrošinātu uzticamību un konsekvenci, tās būtu jāizraugās ES līmenī. Nedz ESGAB, nedz arī profesionālizvērtēšanas eksperti nevarēja piedalīties citu valsts iestāžu atlasē.

87 Daudzas valstu statistikas iestādes ierobežoja citu valsts iestāžu skaitu līdz trim iestādēm. Tā ir vēl viena patvaļīgi noteikta robežvērtība, kas rada risku, ka Eiropas statistikā netiek iekļautas citas svarīgas valsts iestādes. Valsts statistikas iestāde pat skaidri norādīja, ka izejas punkts bijis atlasīt tikai trīs citas valsts iestādes. Izmantojot šo pieeju, tā neiekļāva citu valsts iestādi, kas atbildīga par nāves cēloņu datiem – struktūru, kas divus gadus pēc kārtas neiesniedza Eurostat prasītos datus.

88 ESGAB tika izveidota, lai uzlabotu Eurostat un ESS³³ neatkarību, integritāti un pārskatatbildību, reaģējot uz nepilnībām valstu sistēmās³⁴. Tomēr ESGAB uzdevums ir tikai sniegt Parlamentam un Padomei gada pārskatu, kas ietver neatkarīgu novērtējumu par prakses kodeksa īstenošanu ESS kopumā, uzsvaru liekot uz Eurostat, nevis valstu statistikas sistēmām. 2012. gadā mēs ieteicām izveidot uzraudzības funkciju, tādējādi paplašinot ESGAB pilnvaras³⁵. Lai gan ieteikums tika pieņemts, tas netika efektīvi ieviests.

89 Pašlaik ESS profesionālizvērtēšanu “pašregulācija” nozīmē, ka par to plānošanu (laiku, tvērumu, pieeju, citu valsts iestāžu atlases procedūru un ekspertu grupu sastāvu un atlasi) vienojas konsultācijās starp partneriem, kuri pārstāv virkni valsts mēroga, nevis plašākas ES līmeņa perspektīvas. Neraugoties uz ESGAB neatkarību no valstu interesēm, tā nelemj par galvenajiem struktūras aspektiem.

Secinājumi un ieteikumi

90 Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka Komisija sniedz politikas veidotājiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem Eiropas statistikas datus, kas kopumā ir pietiekami kvalitatīvi. Tomēr dažas nepilnības vēl ir jānovērš.

91 Eurostat stratēģiskie plāni galvenokārt atspoguļo institucionālās prioritātes, kas noteiktas secīgās Eiropas statistikas programmās. Tomēr tie neļauj novērtēt progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu (sk. 22. un 23. punktu).

92 Pašreizējā sastāvā Eiropas Statistikas padomdevēja komiteja, kas ir galvenā lietotāju pārstāvības struktūra, efektīvi nepārstāv visus lietotājus, piemēram, starptautiskās organizācijas, kā arī akadēmisko un pētniecības aprindu kolektīvo viedokli. Turklāt Eiropas Statistikas padomdevēja komiteja nav guvusi ievērojamus panākumus attiecībās ar valstu lietotāju padomēm. Lietotāju vajadzības netiek pilnībā apmierinātas, jo revidētajās jomās ir datu iztrūkums. Eiropas statistikas programmā rīcībai šo trūkumu novēršanai nolūkā uzlabot Eiropas statistikas atbilstību ne vienmēr ir piešķirta prioritāte, un Eurostat neizmanto pareizu MVU definīciju (sk. 24.–29. punktu).

1. ieteikums. Labāk apmierināt lietotāju vajadzības

Lai labāk apmierinātu lietotāju vajadzības, Komisijai jāpadara Eiropas Statistikas padomdevēju komiteja iekļaujošāka, nodrošinot līdzsvarotu un efektīvu visu lietotāju pārstāvību un piesaistot konkrētu jomu ekspertus.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gads.

93 Neraugoties uz Eiropas statistikas programmas palielināto finansējumu, Eiropas statistikas sagatavošana joprojām ir daļēji atkarīga no citu Komisijas dienestu finansējuma. Piešķirtais finansējums lielā mērā risina institucionālās vajadzības. Lai gan ar dažām ES dotācijām finansē inovatīvus projektus, ar ievērojamu dotāciju daļu patiesībā finansē obligātās statistikas darbības, tāpēc pievienotā vērtība, ko Eiropas Statistikas programma varētu sniegt inovatīvu projektu atbalstam, ir ierobežota. Lai gan individuālās dotācijas tika novērtētas, kopumā nebija pamatojuma rezultātu kvalitatīvajam novērtējumam, jo tas var ierobežot turpmāku pasākumu iespējas un mazināt rezultātu ilgtspēju (sk. 30.–34. punktu).

2. ieteikums. Tiekties palielināt Eiropas statistikas programmas finansiālo neatkarību un piešķirt prioritāti inovatīviem projektiem

Komisijai iesakām:

1. izvērtēt, vai ir iespējams panākt, ka nākamā Eiropas statistikas programma ir mazāk atkarīga no vairākiem finansējuma avotiem;
2. par prioritāti noteikt inovatīvus projektus ar skaidru ES pievienoto vērtību.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2024. gads.

94 Eurostat ir ieviesis piemērotu kvalitātes pārvaldības sistēmu. Atbalsts dalībvalstīm lielā mērā ir pienācīgs. Tomēr nav iekšējo vadlīniju, kurās būtu izklāstīta atbalsta sniegšanas sistēma, un sarežģītu metodikas problēmu risināšanai var būt vajadzīgs ilgs laiks, tādējādi ietekmējot vairākus datu kvalitātes aspektus, tostarp salīdzināmību (sk. 35.–39. punktu).

95 Mēs konstatējām, ka dalībvalstu kvalitātes ziņojumi ne vienmēr atbilst vadlīnijām un nav saskaņoti starp statistikas procesiem un to ietvaros. Detalizācijas pakāpe dalībvalstīs ir atšķirīga, tāpēc ir grūti izprast un pienācīgi novērtēt datu kvalitāti. Kvalitātes ziņojumu biežums attiecībā uz dažādām statistikas darbībām atšķiras, un ziņošana nav obligāta par visām šīm darbībām. Šo nepilnību dēļ lietotājiem sniegtā informācija ir nepilnīga (sk. 40.–43. punktu).

96 Eurostat nav pilnvarots veikt pārbaudes uz vietas mūsu trīs revidētajās jomās. Tas validē dalībvalstu iesniegtos datus, bet ne vienmēr pienācīgi dokumentē savu novērtējumu rezultātus. Eurostat neveic padziļinātus novērtējumus par visiem kvalitātes raksturlielumiem, piemēram, salīdzināmību un saskaņotību (sk. 44. un 52. punktu).

97 Savlaicīgums ir jo īpaši būtisks statistikai veselības un uzņēmējdarbības jomā, jo dažas datu kopas var iesniegt no 14 līdz 24 mēnešiem pēc atsauces gada. Tā kā trūkst reāllaika datu par nāves cēloņiem, Covid-19 mirstības rādītāji tiek aplēsti, izmantojot citus līdzekļus. Novēlota datu iesniegšana padara visu procesu lietotājiem neefektīvu. Eurostat ir izstrādājis vadlīnijas par to, kā novērtēt atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, taču tās nav tik plašas un neparedz laika grafiku. ESS nav pietiekami elastīga, lai ātri reaģētu. Gadījumā, kad trūkst nāves cēloņu datu valstu līmenī, Eurostat nav veicis aplēses, tāpēc nav pieejami ES agregātdati (sk. 53.–56. punktu).

98 Ja to prasa tiesību akti, Komisija iesniedz ziņojumus par statistikas kvalitāti Eiropas Parlamentam un Padomei. Tomēr šie ziņojumi skaidri neatspoguļo esošās nepilnības, un tajos trūkst detalizētu uzraudzības rādītāju, ar kuriem varētu parādīt attiecībā uz noteikumu ievērošanu panākto progresu. Dažās svarīgās nozaru regulās, piemēram, veselības jomā, nav prasīts iesniegt šādus ziņojumus (sk. 57. un 58. punktu).

3. ieteikums. Uzlabot dalībvalstu kvalitātes ziņojumus un Eiropas statistikas kvalitātes novērtējumu

Komisijai iesakām:

1. nodrošināt, ka no dalībvalstīm saņemto kvalitātes ziņojumu pamatā ir kopēji standarti un ka tajos apkopotā informācija ir pilnīga un salīdzināma;
2. veikt rūpīgākus un labāk dokumentētus novērtējumus darbaspēka, uzņēmējdarbības un veselības statistikas jomā, lai uzlabotu datu precizitāti, savlaicīgumu un punktualitāti, salīdzināmību un saskaņotību.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2024. gads.

99 Eurostat ir izstrādājis publicēšanas kalendāru statistikas izplatīšanai, tomēr tajā trūkst informācijas par dažiem aspektiem. Turklāt Eurostat vēl nav vispārējas pārskatīšanas politikas un tas vienlaicīgi nepublicē visu dalībvalstu darbaspēka apsekojuma un veselības izdevumu datus (sk. 59.–63. punktu).

100 Eurostat nodrošina piekļuvi pirms datu publicēšanas dažiem Komisijas dienestiem un plašsaziņas līdzekļu kanāliem, un tas var radīt ekonomiskās iedzīvošanās un informācijas noplūdes risku. Noteikumi par piekļuvi pirms publicēšanas nav pilnībā aprakstīti Eurostat tīmekļa vietnē, un nav publiskots neviens saraksts ar visiem lietotājiem, kuriem ir privileģēta piekļuve (sk. 64.–69. punktu).

4. ieteikums. Pārskatīt pašreizējo praksi attiecībā uz piekļuvi statistikas datiem pirms to publicēšanas

Komisijai iesakām:

1. rūpīgi izvērtēt nepieciešamību pēc piekļuves pirms publicēšanas un pievienoto vērtību, ko šāda prakse rada;
2. ja prakse tie saglabāta, publicēt visaptverošu informāciju par priviliģētu piekļuvi un stiprināt aizsardzības pasākumus pret iespējamo informācijas noplūdi.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gads.

101 Komisija ir guvusi labus panākumus, ieviešot lielāko daļu no profesionālizvērtēšanas ieteikumiem, piemēram, attiecībā uz tiesību aktu arhitektūru, komunikāciju un lietotājiem. Tomēr tā nav ņēmusi vērā dažus svarīgus ieteikumus par neatkarību un objektivitāti (sk. 70.–75. punktu).

102 Eurostat novērtējums par to, kā dalībvalstis īsteno profesionālizvērtēšanā ieteiktās uzlabošanas darbības, lielā mērā balstās uz statistikas iestāžu savstarpēju uzticēšanos Dažu uzlabošanas darbību īstenošana bija apgrūtināta, jo tā bija atkarīga no struktūrām ārpus valsts statistikas iestādes un trūka politiskā atbalsta. Svarīgākās uzlabošanas darbības, piemēram, grozījumi valsts tiesību aktos statistikas jomā, ir īstenotas tikai daļēji. Turklāt joprojām ne visās dalībvalstīs ir novērojama profesionālā neatkarība, jo īpaši citu valsts iestāžu līmenī (sk. 76.–82. punktu).

103 Profesionālizvērtēšanas mērķis ir novērtēt Eurostat un ESS atbilstību prakses kodeksam, un kopš šā instrumenta pirmās izmantošanas reizes tā struktūra ir uzlabojusies. Tomēr profesionālizvērtēšana netiek veikta pietiekami bieži, lai nodrošinātu pastāvīgus kvalitātes uzlabojumus, un tā ne vienmēr vispusīgi aptver valstu statistikas sistēmas. Neraugoties uz Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes neatkarību no valstu interesēm, tai ir ierobežota loma profesionālizvērtēšanas struktūras izveidē (sk. 83.–89. punktu).

5. ieteikums. Izvērtēt Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes pilnvaru stiprināšanas iespējas

Komisijai jāizvērtē, vai ir lietderīgi un piemēroti paplašināt Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes pašreizējās pilnvaras un iekļaut tajās lēmumu pieņemšanas funkciju attiecībā uz visiem galvenajiem profesionālizvērtēšanas elementiem.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gads.

Šo ziņojumu 2022. gada 26. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

Pielikumi

I pielikums. Oficiālā statistika Covid-19 krīzes kontekstā

Covid-19 ir būtiski apgrūtinājis statistikas sistēmu darbību, radot ievērojamu spriedzi iestādēm, kas atbild par statistikas darbībām. Neatliekamākais uzdevums ir nodrošināt sabiedrības veselības statistikas savlaicīgu iesniegšanu un sniegt pietiekamu informāciju par ekonomikas “reālo nozari”, jo īpaši mājsaimniecībām un MVU.

Pandēmija sākotnēji ierobežoja datu plūsmu no uzņēmumiem un mājsaimniecībām, radot problēmas attiecībā uz oficiālās statistikas izveidi. Tradicionālās datu vākšanas metodes klātienē vairs nebija iespējamas, un daži apsekojumi kļuva neiespējami un bija jāatliek. Covid-19 radīja problēmas arī saistībā ar spēkā esošajiem interpretācijas un pietiekamības standartiem. Līdz ar to oficiālajai statistikai bija ātri jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem. Tiek plaši pielietotas tādi alternatīvi datu vākšanas līdzekļi kā telefona zvani, interneta programmas vai lielie dati. Tomēr šī pāreja var ietekmēt datu kvalitāti un salīdzināmību. Sākotnēji politikas veidotāji un plašsaziņas līdzekļi galvenokārt apmierināja pieprasījumu pēc gandrīz reāllaika globālajiem epidemioloģiskajiem datiem, izmantojot infopaneļus, piemēram, Džona Hopkinsa Universitātē izstrādāto infopaneli, kas darbojās neatkarīgi no oficiālajām statistikas sistēmām. Vēlāk PVO un ECDC izveidoja savus infopaneļus – tas aizpildīja datu iztrūkumu, bet radīja salīdzināmības problēmas.

ESGAB uzskata, ka ESS uz Covid-19 krīzi reaģēja pozitīvi. Lai gan pandēmija smagi skāra vairākus statistikas datu sagatavošanas posmus, ESS valstīm un Eurostat izdevās nodrošināt galveno rādītāju sagatavošanas nepārtrauktību. Lai mainīgajos apstākļos nemazinātos statistikas kvalitāte un salīdzināmība, Eurostat publicēja vairāk nekā 30 vadlīniju, kas attiecās gan uz vispārējiem, gan nozaru metodikas jautājumiem. Eurostat savā tīmekļa vietnē arī izveidoja īpašu sadaļu, kurā lietotājiem sniegta jaunākā informācija. Tas izveidoja Covid-19 datu kopu sarakstu un publiskoja Eiropas statistisko infopaneli par atveseļošanu, kurā pašlaik ir iekļauti 27 ar atveseļošanu saistīti rādītāji par veselības, sociālajiem, ekonomiskajiem, uzņēmējdarbības un vides jautājumiem. Visbeidzot, Eurostat ieviesa vairākus jaunus krīzei paredzētus rādītājus (piemēram, nāves gadījumu skaits nedēļā un anormāla mēneša mirstība), lai labāk novērtētu pandēmijas ietekmi. 2020. gada novembrī VSI un Eurostat vadības vienojās par koordinētu reakciju uz turpmākām krīzēm, kuras varētu skart ESS, parakstot Vīsbādenes memorandu nolūkā sekmēt kopīgu pieeju turpmāku krīžu risināšanā.

II pielikums. Atlasītās statistikas darbības

III pielikums. Starptautisko statistikas pamatnostādņu, ieteikumu un paraugprakses piemēri

IV pielikums. Revīzijas izlasē iekļautie projekti

V pielikums. Alternatīvu līdzekļu apzināšana nolūkā iegūt savlaicīgākus datus par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem

Eiropā pirmie Covid-19 nāves gadījumi tika apstiprināti 2020. gada februārī. Tomēr nav ticams, ka pilnīga Eiropas statistika par 2020. gada nāves cēloņiem tiks publicēta pirms 2023. gada (sk. 10. attēlu). Lai apmierinātu vajadzību pēc informācijas pandēmijas laikā, tika vāktas divas datu kopas gandrīz reāllaikā: Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits dienā un nāves gadījumu skaits kā demogrāfiski dzīves notikumi nedēļā.

Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) publicē informāciju par Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaitu Eiropā, izmantojot tādus avotus kā veselības ministrijas un sabiedrības veselības institūti. PVO un Džona Hopkinsa Universitāte ir publicējusi to pašu statistiku attiecībā uz visu pasauli. Tomēr, ņemot vērā valstu atšķirīgo nāves cēloņu klasifikāciju, kā arī vairākas problēmas saistībā ar nepietiekamu un pārāk lielu aptvērumu, dati var būtiski atšķirties un sarežģīt valstu salīdzināmību. Piemēram, pandēmijas sākumā Beļģija reģistrēja visus nāves gadījumus, kas varētu būt saistīti ar Covid-19, kā faktiski Covid-19 izraisītus, neprasot laboratorijas testus. Turpretī Itālija pieprasīja pozitīvu testa rezultātu attiecībā uz nāves gadījumiem, kam piedēvētais cēlonis ir Covid-19, un Kipra izmantoja abu pieeju kombināciju.

Nāves gadījumi un anormāla mirstība: Eksperti uzskata, ka šī metode, par kuru ir atbildīgas VSI, ir piemērotāks rādītājs pandēmijas kopējās ietekmes uz nāves gadījumiem noteikšanai, lai gan tas neņem vērā nesenās demogrāfiskās pārmaiņas, piemēram, sabiedrības novecošanu. Rādītājs aptver Covid-19 izraisītos nāves gadījumus, kas nav pareizi diagnosticēti un paziņoti, kā arī nāves gadījumus ar citiem cēloņiem, kas saistīti ar vispārējiem pandēmijas apstākļiem. ESS 2020. gada aprīlī ieviesa datu vākšanu par nāves gadījumu skaitu nedēļā un 2020. gada decembrī sāka publicēt datus par anormālu mirstību. VSI turpināja brīvprātīgi nosūtīt Eurostat datus par nāves gadījumu skaitu nedēļā.

Tabulā ir norādīti dati par 2020. un 2021. gadu ES un EBTA valstīs, un tie aprēķināti, izmantojot abas metodikas. Anormāla mirstība ir par aptuveni 34 % lielāka, nekā liecina ECDC dati par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem.

VI pielikums. ESGAB ieteikumi, 2014. un 2021. gads

VII pielikums. Valsts statistikas iestāžu uzlabošanas darbību kopsavilkums – situācija 2019. gada 31. decembrī

VIII pielikums. Valstu statistikas sistēmu aptvērums profesionālizvērtēšanas trešajā kārtā

Saīsinājumi

CVI: cita valsts iestāde

DSA: darbaspēka apsekojums

EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

ECB: Eiropas Centrālā banka

ECDC: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs

EMPL ĢD: Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ESP: Eiropas Statistikas programma

ESS: Eiropas Statistikas sistēma

GROW ĢD: Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

PVO: Pasaules Veselības organizācija

SANTE ĢD: Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts

SDO: Starptautiskā Darba organizācija

USS: uzņēmējdarbības strukturālā statistika

VSI: valsts statistikas iestāde

Glosārijs

Anormāla mirstība: visu cēloņu izraisīto nāves gadījumu skaits, ko mēra krīzes laikā un kas pārsniedz “normālos” apstākļos novērojamo nāves gadījumu skaitu.

Bezdarbnieks: persona vecumā no 15 vai16 līdz 74 gadiem, kas atsauces nedēļā ir bez darba, nākamo divu nedēļu laikā var sākt strādāt (vai ir jau atradusi darbu, ko uzsāks nākamo trīs mēnešu laikā) un kādu laiku iepriekšējo četru nedēļu laikā ir aktīvi meklējusi darbu.

Dati: kvalitatīvo vai kvantitatīvo lielumu vērtību kopums, piemēram, fakti vai mērījumi, no kuriem var iegūt informāciju.

Datu iztrūkums: konkrētam mērķim nepieciešamo datu nepieejamība.

Galvenais snieguma rādītājs: skaitļos izsakāms rādītājs, kas parāda sniegumu attiecībā pret galvenajiem mērķiem.

Institucionāls statistikas lietotājs: valsts vai starptautiska organizācija, piemēram, valdība vai valsts centrālā banka, vai ES iestāde, struktūra vai departaments.

Mazie un vidējie uzņēmumi: lieluma definīcija, ko attiecina uz uzņēmumiem un citām organizācijām atkarībā no tajos nodarbināto darbinieku skaita un noteiktiem finanšu kritērijiem. Mazi uzņēmumi ir tādi, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem un kopējais apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus EUR. Vidēji uzņēmumi ir tādi, kuros strādā mazāk par 250 darbiniekiem un kopējais apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai kopējā bilance nepārsniedz 43 miljonus EUR.

Metadati: dati, kas definē un apraksta citus datus.

Mikrodati: dati par atsevišķu personu, mājsaimniecību, uzņēmumu vai organizāciju.

Nāves cēlonis: slimība vai ievainojums, kas ierosināja ar slimību saistītu notikumu secību un tieši izraisīja nāvi, vai negadījuma vai vardarbības apstākļi, kas izraisīja letālu ievainojumu.

Objektivitāte: princips, saskaņā ar kuru statistiku izstrādā, sagatavo un izplata neitrālā veidā un kas nosaka, ka pret visiem tās lietotājiem ir nodrošināta vienlīdzīga attieksme.

Pilsoniskā sabiedrība: no valdības un uzņēmumiem nošķirta sabiedrības daļa, ko veido apvienības un citi grupējumi, kuri pārstāv kopīgas intereses publiskajā telpā.

Relatīvā standartkļūda: aplēses statistiskās precizitātes mērījums. Mazāka relatīvā standartkļūda norāda uz uzticamākiem rezultātiem, bet lielāka – uz mazāk uzticamiem rezultātiem.

Saslimstība: slimības stāvoklis.

Standartizēts mirstības rādītājs: iedzīvotāju mirstības rādītājs, kas koriģēts atbilstoši standarta sadalījumam pēc vecuma, lai uzlabotu salīdzināmību laika gaitā un starp dažādām kopienām.

Veselības datu uzskaites sistēma: standarta ekonomikas sistēma veselības pārskatiem ESS valstīs. Tajā izmanto grāmatvedības noteikumus, kas ir metodoloģiski saderīgi ar nacionālo kontu sistēmu, nolūkā izveidot visaptverošus, konsekventus un starptautiski salīdzināmus kontus, kas atbilst lietotāju galvenajām vajadzībām.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62590

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62590

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Mihaila Kozlova vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP locekle Ildikó Gáll-Pelcz, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītāja Claudia Kinga Bara locekļa biroja atašejs Zsolt Varga, atbildīgā vadītāja Sabine Hiernaux-Fritsch, darbuzdevuma vadītājs Athanasios Koustoulidis, revidenti Maria Isabel Quintela un Ezio Guglielmi. Lingvistisko atbalstu sniedza Thomas Everett.

Beigu piezīmes

¹ Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes 2013. gada 24. jūlijā pieņemtā rezolūcija: “2013/21 - Fundamental Principles of Official Statistics”, 2013.

² LESD, 338. pants.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 (OV L 87, 31.3.2009.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2015/759.

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), 4.2. pants.

⁵ Apstiprinātā 2021. gada budžeta 03 02 05. pants “Augstas kvalitātes statistikas informācijas par Eiropu sagatavošana un izplatīšana”, pieejams vietnē https://data.europa.eu/eli/budget/2021/1/oj.

⁶ Regula (EK) Nr. 223/2009, 11. pants.

⁷ Kā aprakstīts Regulas (EK) Nr. 223/2009 4. pantā.

⁸ ECBS statistikas funkciju nosaka ECBS un ECB Statūtu 5. pants.

⁹ Izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 234/2008/EK.

¹⁰ Izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 235/2008/EK.

¹¹ ERP īpašais ziņojums 12/2012 “Vai Komisija un Eurostat ir uzlabojuši precīzas un ticamas Eiropas statistikas izstrādes procesu?”.

¹² Sk. 2008. gada 11. marta Lēmuma Nr. 234/2008/EK 1. un 3. pantu.

¹³ Sk. 2008. gada 11. marta Lēmuma Nr. 234/2008/EK 4. pantu.

¹⁴ Eurostat, “Support for the Final Evaluation of the European Statistical Programme 2013.–2020.”, 2021. gada jūlijs, 43. lpp.

¹⁵ Regula (EK) Nr. 223/2009, 6. pants.

¹⁶ Komisijas Lēmums 2012/504/ES un Eiropas Statistikas prakses kodekss.

¹⁷ Regula (EK) Nr. 223/2009, 6., 3., 7., 15. un 18. pants, Komisijas Lēmums 2012/504/ES.

¹⁸ Komisijas Regula (ES) 2015/359, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 1338/2008.

¹⁹ El-Hayek, Y., “Tip of the Iceberg: Assessing the Global Socioeconomic Costs of Alzheimer’s Disease and Related Dementias and Strategic Implications for Stakeholders”, Journal of Alzheimer’s Disease, 70, 2019, 323.–341. lpp.

²⁰ PVO, “The top 10 “causes of death’, 9 December 2020”.

²¹ PVO, “Dementia: Key facts”, 2021. gada 2. septembris.

²² Kā izklāstīts 2017. gada prakses kodeksā.

²³ Grozītā Regula (EK) Nr. 223/2009, 2. pants un 18. panta 1. punkts; Komisijas 2021. gada Lēmums par Eurostat, 6. panta 2. punkts, un ANO kodificētie principi (ANO Šaujamieroču protokols un principi, kas reglamentē starptautiskās statistikas darbības).

²⁴ ESGAB 2015. gada pārskats un “Opinion of the ESGAB concerning the implementation of the Commission’s commitment on confidence”.

²⁵ 6. princips: “Visiem lietotājiem vienlaikus ir vienāda pieeja statistikas pārskatiem. Ikviena neatkarīga lietotāja jebkura priviliģēta piekļuve tiem pirms publicēšanas ir ierobežota, labi pamatota, kontrolēta un darīta zināma sabiedrībai.”

²⁶ Protokols par taisnīgas Eurostat datu pieejamības nodrošināšanu lietotājiem, 2014. gada janvāris.

²⁷ ISTAT, “Embargo: a policy for transmitting correct information”.

²⁸ ESGAB ieteikumi un Eurostat īstenotās uzlabošanas darbības, reaģējot uz ieteikumiem.

²⁹ ESGAB 2021. gada pārskats.

³⁰ ERP īpašais ziņojums 12/2012.

³¹ Padomes secinājumi par ES statistiku, kurus ECOFIN apstiprināja savā 2021. gada 9. novembrī.

³² Sk. ERP īpašo ziņojumu 12/2012 “Vai Komisija un Eurostat ir uzlabojuši precīzas un ticamas Eiropas statistikas izstrādes procesu?” un ESGAB 2011. gada pārskatu.

³³ Izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 235/2008/EK.

³⁴ COM(2005) 217 final un W. Radermacher (2011), “European Statistics: People Count”.

³⁵ ERP īpašais ziņojums 12/2012 “Vai Komisija un Eurostat ir uzlabojuši precīzas un ticamas Eiropas statistikas izstrādes procesu?”.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-9031-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/226	QJ-AB-22-023-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9062-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/324063	QJ-AB-22-023-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:

2. attēls – ikonas: šie attēli ir izstrādāti, izmantojot Flaticon.com resursus. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.