Eiropas pusgads — konkrētām valstīm adresētie ieteikumi pievēršas svarīgiem jautājumiem, tomēr tie jāīsteno labāk

Kopsavilkums

I

Eiropas pusgads ir ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas gada cikls Eiropas Savienībā, ko īsteno Komisija un Padome ar mērķi uzlabot ES ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Kopš tā ieviešanas 2010. gadā Eiropas pusgads laika gaitā tiek uzlabots.

II

Eiropas pusgads sniedz Komisijai, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem iespēju iesaistīties pastāvīgā dialogā. Valstu ziņojumu pamatā ir padziļināta informācijas apmaiņa ar valdībām, valstu iestādēm un ieinteresētajām personām gan tehniskā, gan politiskā līmenī. Eiropas pusgads ietekmē arī dalībvalstu budžeta un ekonomikas politikas lēmumus. Šajā kontekstā Komisija izmanto rīcības brīvību, lai apzinātu galvenās problēmas katrā dalībvalstī.

III

Komisijai ir koordinācijas loma, un Padome uzņemas galīgo atbildību par norādījumu sniegšanu dalībvalstīm. Procesa rezultāti ir konkrētai valstij adresēti ieteikumi (KVAI), ko katrai dalībvalstij sagatavo Padome, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem priekšlikumiem. Komisija uzrauga KVAI īstenošanu.

IV

Šis ziņojums ir sagatavots stratēģijas “Eiropa 2020” 10 gadu termiņa beigās un jaunas stratēģiskās perspektīvas sākumā. Tas ir trešais no ERP ziņojumiem par Eiropas pusgadu. 2018. gadā mēs publicējām divus ziņojumus par divām Eiropas pusgada dimensijām — par Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP) un makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP). Kopā tie sniedz visaptverošu pārskatu par ES līmeņa politikas koordinācijas efektivitāti.

V

Mēs pārbaudījām, vai Komisija efektīvi īstenoja Eiropas pusgada procedūras, lai stiprinātu dalībvalstu politikas uzraudzību, kā izklāstīts Regulā (ES) Nr. 1466/97 (turpmāk — “Regula”). Šajā revīzijā ir apkopota pieredze, kas gūta virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanu, to formulēšanu un izpildes kontroli.

VI

Virzība uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu ir bijusi pozitīva attiecībā uz sešiem no astoņiem mērķiem, kas noteikti 2020. gadam tādās svarīgās jomās kā nodarbinātība, izglītības līmenis un enerģētika. Tomēr progress ir bijis lēns attiecībā uz nabadzības mazināšanas un pētniecības un izstrādes mērķiem.

VII

KVAI aicina ieviest svarīgas strukturālas reformas. Komisijas daudzgadu novērtējumi liecina, ka dalībvalstis laikposmā no 2011. līdz 2018. gadam ir ievērojami vai pilnībā īstenojušas 26 % KVAI un aptuveni 44 % KVAI īstenošanā ir vismaz “neliels progress”. Atlikušo 30 % KVAI īstenošanā tika panākts “ierobežots progress” vai to īstenošanā “progresa nav”.

VIII

Mēs pārbaudījām Eiropas pusgada ietvaros sagatavotos dokumentus un secinājām, ka KVAI parasti pievēršas valstu ziņojumos apzinātajiem jautājumiem un gada izaugsmes pētījumā un integrētajās pamatnostādnēs noteiktajām prioritātēm. KVAI ir norādītas arī politikas jomas, kas jārisina, taču bieži nav pietiekami izskaidrots, kāpēc konkrētām reformām būtu jāpiešķir prioritāte. Kopumā Komisijas sagatavotajos valstu ziņojumos ir apzināti nozīmīgi riski, un tie ir labs pamats KVAI formulēšanai.

IX

Valstu reformu programmās (VRP) ir ietverti dalībvalstu pašu riska novērtējumi un politikas atbildes. Tomēr mēs konstatējām vairākus gadījumus, kad VRP nav pietiekami daudz informācijas par to, kuras prioritātes un mērķi tiek risināti ar tajās ierosinātajiem pasākumiem. Komisija nesniedza rakstisku atgriezenisko saiti par atsevišķu VRP informācijas nepilnībām.

X

Pamatojoties uz saviem konstatējumiem, iesakām Komisijai stiprināt:

1. uzsvaru uz sociālo un pētniecības dimensiju Eiropas pusgada procesā;
2. KVAI īstenošanas uzraudzību;
3. saikni starp ES fondiem un konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem;
4. KVAI formulēšanas kvalitāti;
5. savus novērtējumus par VRP.

Ievads

Eiropas pusgada process

01

Eiropas pusgads ir ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas gada cikls Eiropas Savienībā, ko īsteno Eiropas Komisija un Padome ar mērķi uzlabot ES ekonomisko un sociālo ilgtspēju un risināt ES strukturālās problēmas — fiskālo politiku, makroekonomikas nelīdzsvarotību un strukturālās reformas, kas attiecas uz ilgtermiņa izaugsmi, nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem.

02

Eiropas pusgads tika izveidots kā daļa no ES atbildes reakcijas uz ekonomikas un finanšu krīzi Eiropā kopš 2010. gada¹. Eiropas pusgada mērķis ir sinhronizēt ieviesto procedūru grafikus, lai pēc finanšu krīzes labāk saskaņotu valstu budžeta, izaugsmes un nodarbinātības politikas mērķus (sk. I pielikumu). Eiropas pusgads apvieno vairākas procedūras, kas aptver sarežģītas politikas jomas ar vairākiem koordinēšanas mehānismiem: Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvo daļu, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP) un stratēģiju “Eiropa 2020” izaugsmei un nodarbinātībai (sk. 1. tabulu).

03

Eiropas pusgads sniedz Komisijai, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem iespēju iesaistīties pastāvīgā dialogā. Lai veicinātu valstu lielāku līdzatbildību dalībvalstu līmenī, notiek padziļināta informācijas apmaiņa starp Komisiju un valstu valdībām, valsts iestādēm un ieinteresētajām personām. Eiropas pusgads ietekmē dalībvalstu budžeta un ekonomikas politikas lēmumus. Šajā kontekstā Komisija izmanto rīcības brīvību, lai apzinātu galvenās problēmas katrā dalībvalstī.

04

Stratēģiju “Eiropa 2020” nodarbinātībai un izaugsmei² sāka īstenot 2010. gada 17. jūnijā finanšu un ekonomikas krīzes laikā. Tā ir Lisabonas stratēģijas pēctece. Stratēģija “Eiropa 2020” ir 10 gadu stratēģija, kura paredzēta, lai palīdzētu ES pārvarēt krīzi, izvirzot mērķi Eiropas Savienībā izveidot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku. Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi ir uzskaitīti 1. izcēlumā. Progress stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā tiek novērtēts Eiropas pusgada ietvaros. Dalībvalstis ir aicinātas savās valsts reformu programmās (VRP) ziņot par progresu šo mērķu sasniegšanā³.

05

Komisija un dalībvalstis laika gaitā ir uzlabojušas Eiropas pusgadu, un papildus tā galvenajai fiskālajai un sociālekonomiskajai ievirzei notiek diskusijas ar mērķi pievērst lielāku uzmanību vides ilgtspējai un tiesiskumam. ES 2020. gada izaugsmes pētījuma rezultāti liecina, ka Savienības stratēģija ir pārorientēta uz ilgtspējīgu izaugsmi. Tajā par galveno mērķi ir izvirzīta Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošana, savukārt par jauno izaugsmes stratēģiju ir noteikts Eiropas zaļais kurss, 2020. gada valstu ziņojumos ietverot IAM analīzi un uzraudzību⁴. Atsevišķā paziņojumā Komisija skaidro veidus, kā makroekonomikas uzraudzība var palīdzēt apzināt un risināt dažas tiesiskuma problēmas⁵.

06

Eiropas pusgada procesā ir ietverti šādi dokumenti (sk. II pielikumu):

• Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (EPVP) un nodarbinātības pamatnostādnes (NP), kuras kopā sauc par “integrētajām pamatnostādnēm” (IP). Pamatnostādnes ierosina Komisija un pieņem Padome ar mērķi virzīt dalībvalstu politiku šajās jomās. EPVP netiek ierobežotas attiecībā uz konkrētu periodu (jaunākās ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes tika apstiprināta 2015. gadā), taču NP atjaunina vai no jauna apstiprina katru gadu. Lai gan pamatnostādnes dalībvalstīm nav ne saistošas, ne arī to izpildi var panākt, tās sniedz pamatu Komisijai izdot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI). Turklāt Regula paredz, ka Komisijai jāapseko un jāpārbauda to īstenošana.
• Gada izaugsmes pētījums (GIP) ir Komisijas sagatavots paziņojums, kuru kā daļu no “rudens dokumentu kopuma” prezentē novembrī. Tajā ir izklāstītas galvenās problēmas, ar kurām ES un eurozona saskaras, tiek noteiktas vispārējas ES ekonomikas un sociālās prioritātes un dalībvalstīm sniegti ES līmeņa politikas norādījumi nākamajam gadam. GIP prioritātes ir atlasītas no citiem rudens paketes ziņojumiem vai citiem attiecīgiem dokumentiem, piemēram, 2018. gada GIP “ir balstīts uz Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera 2017. gada uzrunu par stāvokli Savienībā, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Balto grāmatu par Eiropas nākotni un pieciem pēcākiem pārdomu dokumentiem. Tajā ir ņemta vērā arī apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padomi, citām ES iestādēm, valstu parlamentiem un sociālajiem partneriem”.
• Rudens dokumentu kopums ietver GIP, kā arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu (BMZ) saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP) un vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu (VNZP). Kopš 2015. gada tajā ir iekļauts paziņojums, kurā apkopots Komisijas novērtējums par nākamā gada budžeta plāna projektiem (BPP), ko iesniegušas eurozonas dalībvalstis, un ieteikumi eurozonai.
• Valstu ziņojumi (VZ) ir dienestu darba dokumenti, ar kuriem Komisija kopš 2015. gada iepazīstina katru gadu februārī (pirms 2015. gada Komisija maijā izdeva DDD, kurā bija ietverts VRP novērtējums, un padziļinātos pārskatus (PP) atsevišķi izdeva aprīlī). Valstu ziņojumos ietverts novērtējums par katras dalībvalsts ekonomisko situāciju un progresu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un KVAI īstenošanā.
• Stabilitātes un konverģences programmas (SKP) un valsts reformu programmas (VRP) dalībvalstis iesniedz katru gadu aprīlī. Regulā prasīts, lai SKP aptvertu fiskālos plānus, kuros ņemtas vērā dažādās fiskālās un makroekonomiskas nelīdzsvarotības problēmas. Tajā arī noteikts, ka dalībvalstīm jāiesniedz valsts reformu programmas, kurās izklāstīti to plāni, vienlaikus ņemot vērā dažādās daudzgadu un ikgadējās pamatnostādnes, kas sniegtas ES līmenī, piemēram, ar MNNP saistītus jautājumus, Savienības stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai (stratēģija “Eiropa 2020”), integrētās pamatnostādnes (EPVP un NP) un gada izaugsmes pētījumu. Dalībvalstīm nosūtītas vēstules veidā Komisija katru gadu izdod arī īpašus norādījumus par valsts reformu programmu saturu un formātu.
• Komisijas dienestu darba dokumentus (DDD) attiecībā uz preventīvo daļu katru gadu maijā sagatavo Komisijas dienesti un tajos sniedz savu analīzi par SKP. Tajos ir ietverti visi konstatētie fiskālie riski un ziņots par fiskālo attīstību un atbilstību SIP preventīvās daļas fiskālo noteikumu sistēmai.
• Konkrētai valstij adresētos ieteikumus (KVAI) Komisija katru gadu maijā ierosina Padomei apstiprināšanai jūlijā. Pēc tam Komisija veic kontroles pārbaudi saistībā ar to īstenošanu, lai novērtētu progresu, un ziņo par to nākamā gada valsts ziņojumā. Gadījumos, kad nav panākts progress vai vērojama situācijas pasliktināšanās, Padome lemj, vai, balstoties uz Komisijas ieteikumu, ir vajadzīgi papildu izpildes nodrošināšanas pasākumi (piemēram, sankcijas vai cita veida rīcība, piemēram, lēmumi ierobežot ES finansējumu).
• Ziņojumi par turpmākiem pasākumiem. Attiecībā uz valstīm, kurās konstatēta makroekonomikas nelīdzsvarotība, veic arī īpašu progresa uzraudzību saistībā ar politikas darba kārtību un KVAI, kas saistīti ar MNNP. Tas notiek novembrī un decembrī. Komisijas uzraudzības ziņojumus apspriež Padomes komitejās un arī publicē. Padome nākamā gada janvārī izdod secinājumus par visu uzraudzības procesu.

07

III pielikumā izklāstītas galvenās izmaiņas Eiropas pusgada laika grafikā 2011.–2018. gada periodā.

08

Kopš 2011. gada kopumā četras dalībvalstis (Īrija, Portugāle, Kipra un Grieķija) tika izslēgtas no Eiropas pusgada uz laikposmiem, kuros tām tika piemērotas makroekonomikas korekciju programmas. Tas ļauj izvairīties no ieteikumu dublēšanās attiecībā uz šādās programmās noteiktajiem pasākumiem.

Atbildību par Eiropas pusgada pārvaldību dala Komisija un dalībvalstis

09

Padome galu galā ir atbildīga par norādījumu sniegšanu dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem. Par konkrētiem pasākumiem lemj valsts iestādes pēc saviem ieskatiem. Šī rīcības brīvība ir nepieciešama, lai saglabātu politisko līdzatbildību dalībvalstu (valsts, reģionālajā, vietējā) līmenī.

10

Komisijai ir koordinācijas loma, bet sankciju pilnvaras tai ir tikai attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu un makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, un tai jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Tā ir atbildīga arī par GIP, VZ un KVAI projektiem, stratēģiju “Eiropa 2020”, DDD saistībā ar SIP preventīvo daļu, VNZP, PP un BMZ, kā arī uzraudzību un ziņošanu par turpmākiem pasākumiem. Komisija ir atbildīga arī par procesa caurskatīšanu ik pēc pieciem gadiem un, ja nepieciešams, ieteikumu formulēšanu par pielāgojumiem tajā⁶.

11

Komisijas Ģenerālsekretariāta uzdevums ir pārraudzīt un koordinēt Eiropas pusgadu un vadīt ģenerāldirektorātu (ĢD) pamatgrupu, kurā ietilpst Ekonomikas un finanšu lietu ĢD (ECFIN ĢD), Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD (GROW ĢD) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD (EMPL ĢD). ĢD dalība pamatgrupā var mainīties atkarībā no Eiropas pusgada procesa prioritātēm. Valstu darba grupās strādā grupas vadītāji no Ģenerālsekretāra un amatpersonas no dažādiem ĢD, kā arī Eiropas pusgada amatpersonas no ES pārstāvniecībām dalībvalstīs.

12

Padome ir atbildīga par norādījumu sniegšanu dalībvalstīm. Tai jāievēro Komisijas ierosinājumi un ieteikumi vai, ja tā nepiekrīt, jāizskaidro sava nostāja publiski⁷.

13

Valsts līdzatbildības jēdzienam ir būtiska nozīme Eiropas pusgada procesā. Tas attiecas uz dalībvalstu apņēmības un progresa līmeni, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu ciešāku ekonomikas politikas koordināciju un to ekonomikas snieguma ilgtspējīgu konverģenci saskaņā ar LESD 120., 121. un 148. pantu un Regulas noteikumiem. Laika gaitā šis jēdziens ticis sīkāk izklāstīts dažādos Padomes un Komisijas paziņojumos un Regulā (sk. 2. izcēlumu).

Revīzijas tvērums un pieeja

14

Galvenais revīzijas jautājums bija, vai Komisija ir efektīvi koordinējusi ekonomikas un strukturālo politiku saskaņā ar Eiropas pusgada regulu (ES) Nr. 1466/97, kas šajā ziņojumā tiek saukta par “Regulu”. Mēs pārbaudījām, kā Komisija īsteno Regulu. Mēs apskatījām Eiropas pusgada sistēmu, kā arī stratēģiju “Eiropa 2020” un ar to saistītās strukturālās reformas, kas nepieciešamas sociālās un ekonomiskās ilgtspējas uzlabošanai.

15

Šis ziņojums noslēdz trīs ERP ziņojumu sēriju par Eiropas pusgadu. Eiropas pusgada pirmās divas dimensijas — SIP un MNNP — tika aplūkotas divos 2018. gadā publicētos īpašajos ziņojumos¹³. Konkrētāk, mēs pievērsāmies turpmāk norādītajiem revīzijas jautājumiem.

1. Vai virzība uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu bija pietiekama un vai šīs stratēģijas koordinēšana Eiropas pusgada ietvaros bija efektīva?
2. Vai KVAI pievēršas GIP un IP noteiktajām prioritātēm un vai dalībvalstis ir pilnībā vai pietiekami īstenojušas savus KVAI?
3. Vai Komisija KVAI īstenošanas vispārējo uzraudzību veica rūpīgi un vai tās gaitā tika sniegta pareiza informācija?
4. Vai Komisija formulēja KVAI un sagatavoja ieteikumu Padomei, pamatojoties uz saviem valstu ziņojumos iekļautajiem novērtējumiem un dalībvalstu VRP novērtējumiem?

16

Mēs sīki izpētījām Eiropas pusgada procesu 2011.–2018. gadā sešās izlasē iekļautās dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Somijā, Ungārijā, Itālijā un Nīderlandē) (izlasē iekļauto dalībvalstu izvēli sk. IV pielikumā). Attiecīgos gadījumos mēs apsvērām arī citas dalībvalstis.

17

Mūsu izmantotie revīzijas kritēriji tika balstīti uz:

1. prasībām tiesiskajā regulējumā, it īpaši Regulā (ES) Nr. 1466/97, attiecībā uz Eiropas pusgadu;
2. stratēģiju “Eiropa 2020” un Komisijas veikto pārskatīšanu par tās priekšteces Lisabonas stratēģijas procesu;
3. Komisijas iekšējiem norādījumiem, ko tā sniedza savām struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par attiecīgo valsti, vai dalībvalstīm par dažādu novērtējumu un ziņojumu sagatavošanu;
4. dokumentiem, ko izstrādājušas vairākas ES iestādes un citas starptautiskās organizācijas vai kas sagatavoti, veicot pētījumus, lai noteiktu paraugpraksi.

18

Mēs caurskatījām visu dokumentu ķēdi (proti, GIP, VZ, VRP, KVAI, ziņojumus par turpmākiem pasākumiem) par diviem cikliem (2014. g. un 2016. g.) attiecībā uz katru izlasē iekļauto dalībvalsti, lai saprastu, kā šis process darbojas un vai/kā dažādie dokumenti tiek efektīvi un racionāli savstarpēji izmantoti.

19

Mūsu galvenie partneri bija Komisijas Ģenerālsekretariāts, kas galvenokārt ir atbildīgs par procesa koordinēšanu, un pamata ģenerāldirektorāti (proti, ECFIN, EMPL, GROW).

20

Mūsu revīzijas darbs tika pabeigts pirms Covid-19 uzliesmojuma, tādēļ šajā ziņojumā nav ņemtas vērā politikas norises vai citas izmaiņas, kas radās, reaģējot uz pandēmiju.

Apsvērumi

Ievērojams progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu

Seši no astoņiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, visticamāk, tiks sasniegti, tomēr mērķi nabadzības mazināšanas un pētniecības jomā netiks sasniegti

21

Stratēģijā “Eiropa 2020” dalībvalstīm ir noteikti astoņi mērķi. Progress stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā kopumā ir bijis pozitīvs ES kopumā un neviendabīgs dalībvalstīs (sk. V pielikumu). ES līmenī mērķi nodarbinātības, enerģētikas un izglītības jomā 2020. gadā, visticamāk, tiks sasniegti. Tomēr progresu nabadzības mazināšanas mērķu sasniegšanā ir ietekmējusi 2008. gada finanšu krīze, un dalībvalstu progress virzībā uz pētniecības un izstrādes (P&I) izdevumu mērķu sasniegšanu ir bijis ierobežots (sk. 1. attēlu un V pielikumu).

22

To cilvēku skaits, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, uzreiz pēc krīzes palielinājās (no 116 miljoniem 2008. gadā līdz 122 miljoniem 2012. gadā) un pēc 2012. gada sāka samazināties atbilstīgi vispārējās ekonomikas atlabšanai (no 122 miljoniem 2012. gadā līdz 109,2 miljoniem 2018. gadā)¹⁴. Tomēr stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis bija palīdzēt 20 miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības, no 2008. gada pamatscenārija līdz 2020. gadam samazinot šādu cilvēku skaitu līdz 96,1 miljonam.

23

Attiecībā uz P&I saskaņā ar Lisabonas stratēģiju 2000. gadā noteiktais mērķis bija palielināt P&I izdevumus līdz 3 % no IKP katrā dalībvalstī un līdz 2010. gadam padarīt ES par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Šis mērķis netika sasniegts. Stratēģijā “Eiropa 2020” ir noteikts tas pats mērķis 3 % apmērā, taču tas attiecas uz ES kopumā, ļaujot dalībvalstīm noteikt savus valsts mērķus. Kā redzams 2. attēlā, valstu mērķi ievērojami atšķiras.

24

10 gadu laikā no 2000. līdz 2010. gadam šis līmenis palielinājās līdz 1,93 % no IKP, proti, tikai par 0,16 procentpunktiem. Nākamo astoņu gadu laikā saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” izdevumi 2018. gadā palielinājās līdz 2,12 % no IKP, tālāk palielinoties tikai par 0,19 procentpunktiem (sk. 3. attēlu).

Komisijas ieteikumi nabadzības un pētniecības problēmu risināšanai dažās dalībvalstīs nebija pietiekami

25

No 2011. līdz 2016. gadam Komisija 14 dalībvalstīm izstrādāja KVAI, kas tieši risina nabadzības problēmu. Tomēr, veicot analīzi, mēs konstatējām gadījumus, kad tas netika darīts, situācijai pasliktinoties. Piemēram, 2. tabulā redzams, ka 2016. gadā 11 no 18 dalībvalstīm, kurās nabadzības un sociālās atstumtības skarto cilvēku skaits ir palielinājies (dažādā apmērā) salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni, netika izstrādāti konkrēti nabadzības problēmai adresēti KVAI.

26

Komisija nāca klajā ar vairākiem KVAI, kas veicina nabadzības mazināšanu ar tādu jomu starpniecību kā nodarbinātība, prasmju apguve, mūžizglītība, bērnu aprūpe un iepriekš sociāli atstumtu iedzīvotāju integrācija darba tirgū. Tomēr mēs uzskatām, ka stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktais mērķis un finanšu krīzes ietekme uz progresa tempu būtu bijis pietiekams iemesls tam, lai vairākos KVAI uzmanība tiktu vērsta uz tiešiem nabadzības mazināšanas pasākumiem.

27

Reaģējot uz augsto bezdarba līmeni, Komisija ieviesa vairākus svarīgus pasākumus, ko finansē no ES budžeta, piemēram, orientēšanos uz reģioniem, kuros vērojams augsts jauniešu bezdarba īpatsvars. Neraugoties uz šiem centieniem, no 2008. līdz 2018. gadam nabadzības izplatība, ko mēra, izmantojot “nabadzības riska” rādītāju, krasi atšķīrās atkarībā no vecuma grupas. Nabadzības risks ievērojami pieauga vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem un ievērojami samazinājās 65+ gadu grupā. Tā rezultātā nabadzības plaisa starp šīm divām vecuma grupām 2018. gadā sasniedza 7,0 procentpunktus salīdzinājumā ar tikai 1,0 procentpunktu 2008. gadā¹⁵ (sk. 4. attēlu). Eurostat šo rādītāju definē kā to personu īpatsvaru, kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni, kas noteikts 60 % apmērā no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas valstī (pēc sociālajiem pārvedumiem)¹⁶.

28

Revīzijas laikā tika īstenoti nesen ieviesti pasākumi, kas turpina stiprināt uzsvaru gan uz nodarbinātības, gan nabadzības problēmām:

• 2017. gadā tika pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kas ietver 20 principus, ko atbalstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija¹⁷;
• saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) 2030. gadam ES vadītāji ir apņēmušies papildus citiem ilgtspējas mērķiem (klimata pārmaiņu jomā) vismaz uz pusi samazināt to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo nabadzībā visos tās aspektos¹⁸;
• Komisijas priekšsēdētāja savā programmā Eiropai paziņoja, ka vēlas “apvienot sociālos un tirgus aspektus”, ierosinot “rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra pilnīgai īstenošanai”, un ka Eiropas pusgads jāpārorientē, lai to izmantotu “kā instrumentu, kas integrē Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus”¹⁹.

29

Eiropas pusgadam ir potenciāls kļūt par svarīgu politikas koordinācijas procesu, ar ko pievērsties nabadzības mazināšanai daudzdimensionālā veidā: nodrošinot pietiekamas fiskālās rezerves, kuru mērķis ir sniegt atbalstu krīzes laikā un uzreiz pēc tās; sniedzot ieteikumus visām valstīm, kurās nabadzības līmenis ir augsts vai pasliktinās; un vēl vairāk stiprinot saikni starp KVAI un budžeta atbalstu reformu veicināšanai.

30

Attiecībā uz pētniecību un izstrādi mēs konstatējām, ka Komisija nebija sagatavojusi KVAI katrai dalībvalstij, kas šajā jomā atpalika no saviem valsts izdevumu mērķiem. Piemēram, 2017. gadā atbilstīgi KVAI netika izstrādāti 17 no šīm dalībvalstīm (sk. 3. tabulu VI pielikumā).

31

Pasaules līmenī ES atpaliek no citām ekonomiski attīstītajām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānas un Dienvidkorejas. Ķīna ir strauji attīstījusies P&I jomā (sk. 5. attēlu). Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, kuros pieaug konkurence ar citiem pasaules mēroga dalībniekiem, šajā jomā ir jādara vairāk gan Eiropas pusgada ietvaros, gan nesaistīti ar to. Lai gan dalībvalstis ir saglabājušas savus publiskos P&I izdevumus, uzņēmējdarbības nozare šādu izdevumu ziņā atpaliek, taču tā ir nozare ar vislielāko attīstības potenciālu nākotnē²⁰.

Pēdējā laikā galvenā uzmanība Eiropas pusgadā tiek pārorientēta uz IAM

32

Komisija ir sākusi uzraudzīt valstu politikas virzību uz IAM sasniegšanu un šim nolūkam iekļāvusi jaunu pielikumu (“E”), kurā sniegts statistisks novērtējums par tendencēm saistībā ar IAM dalībvalstīs pēdējo piecu gadu laikā, izmantojot Eurostat ES IAM rādītāju kopumu. Komisija ir sākusi arī sagatavot KVAI, kas saistīti ar IAM. Šie jaunākie KVAI netika iekļauti mūsu revīzijas darbā.

33

Tāpat mēs konstatējām nelielu skaitu gadījumu, kad valstu ziņojumos tiek norādīts uz tādiem ar tiesiskuma jautājumiem kā tiesu iestāžu neatkarība, korupcija, interešu konflikti un plašsaziņas līdzekļu brīvība. Tie ir labi piemēri tam, kā Eiropas pusgads var sekmēt tiesiskumu.

Dalībvalstu KVAI pilnas vai ievērojamas īstenošanas līmenis ir zems, un Komisijas veiktā uzraudzība ne vienmēr ir pilnīga

Vairāk nekā divās trešdaļās gadījumu KVAI īstenošanā ir panākts vismaz “neliels progress”, bet dalībvalstu KVAI pilnas vai ievērojamas īstenošanas līmenis ir zems

34

Komisija ir izveidojusi iekšējo datubāzi CESAR, un tajā ir ietverti dažādu ĢD veiktie novērtējumi par KVAI īstenošanas līmeni. Saskaņā ar CESAR laikposmā no 2011. līdz 2017. gadam no KVAI tikai 1,6 % bija klasificēti kā “pilnībā īstenoti” gadā, kurā tie bija formulēti, savukārt “ievērojams progress” bija sasniegts 4,6 % no KVAI (sk. 6. attēlu un 3. izcēlumu). Vairākums KVAI ir ievietoti kategorijā “neliels progress” (50,9 %) vai “ierobežots progress” (35,5 %). KVAI bieži vien ir ievietoti kategorijā “neliels progress” pēc tam, kad valstu parlamenti ir pieņēmuši pasākumus vai reformas vai kad tie ir pieņemti ar ministru lēmumiem.

35

Kaut arī tas ir svarīgs solis KVAI īstenošanā, Komisija savā novērtējumā ir pareizi paudusi uzskatu, ka dalībvalstīm vēl ir jāiegulda liels darbs. Tas liecina — neraugoties uz to, ka Eiropas pusgads ir laba progresa uzraudzības koordinēšanas platforma, dalībvalstis neīstenoja KVAI pietiekamā līmenī, kas ļautu risināt apzinātās strukturālās problēmas.

36

Komisija 2017. gada maijā ieviesa daudzgadu novērtējumu, kurā ilgākā periodā aplūkots, vai KVAI tiek īstenoti. Daudzgadu novērtējumā ir iekļauti tie KVAI, kuri tiek risināti, bet kuru īstenošanai vajadzīgs vairāk par gadu. Laikposmā no 2011. līdz 2018. gadam daudzgadu novērtējums parādīja, ka 9 % no KVAI bija “pilnībā īstenoti”, bet 17 % no KVAI bija sasniegts “ievērojams progress” (sk. 7. attēlu).

37

Ja kāda dalībvalsts, termiņam beidzoties, nav atbilstoši reaģējusi uz Padomes politikas ieteikumu vai izstrādātu politiku, kas ir pretrunā šim ieteikumam, Komisija varētu izteikt politisku brīdinājumu²¹. Turklāt Komisijai ir iespēja ieteikt konkrētus pasākumus, ja dalībvalstis neņem vērā KVAI²². Attiecībā uz revidēto KVAI izlasi Komisija nav ieteikusi nekādus konkrētus pasākumus, lai gan vairāki KVAI vairāku gadu laikā tikuši atkārtoti, jo to īstenošana dalībvalstu līmenī ir bijusi lēna vai daļēja.

Komisija nav pilnībā dokumentējusi KVAI īstenošanas uzraudzību

38

Mēs vērtējām informāciju, kas reģistrēta CESAR, lai noteiktu Komisijas ziņojumiem pamatā esošā uzraudzības procesa kvalitāti un uzticamību. Konstatējām, ka dažos mūsu izlasē apzinātajos gadījumos (19 no 202 daudzgadu novērtējumiem) attiecīgie ĢD savus novērtējumus nebija dokumentējuši CESAR vai nebija iekļāvuši informāciju par noteiktiem KVAI komponentiem (KVAI komponenti ir dažādi elementi, kas ietverti vienā KVAI). CESAR ir noderīgs instruments KVAI īstenošanas uzraudzībai, taču tā lietderības maksimālai palielināšanai ir svarīgi, lai informācija būtu pilnīga.

39

Mūsu analīze par KVAI īstenošanas uzraudzību turpmākajos VZ un citos Komisijas ziņojumos liecina, ka KVAI komponenti bieži tiek pārgrupēti. Tas apgrūtina progresa vai īstenošanas tempa salīdzināmību gadu gaitā.

40

Lai gan CESAR ir iekšējā datubāze, kas nav piemērota publicēšanai, un lai gan Komisija ir publicējusi daudzgadu pārskatu, nav izveidota konsolidēta datubāze, kas būtu publiski pieejama, lai viegli izgūtu KVAI par visiem gadiem un to attiecīgo īstenošanas statusu dažādos gados.

Nepietiekama saikne starp ES budžeta izdevumiem un KVAI īstenošanu

41

Saskaņā ar kopīgajiem noteikumiem par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem)²³ šo fondu izmantošanai vajadzētu būt saistītai ar Eiropas pusgada mērķiem, jo īpaši ar KVAI. Komisijas uzdevumā 2018. gadā veiktais pētījums²⁴ atklāj, cik lielā mērā ESI fondi ir veicinājuši KVAI īstenošanu (sk. 4. izcēlumu).

42

Centieni atbalstīt strukturālo reformu īstenošanu, izmantojot finansiālus stimulus no ES budžeta, aizsākās ar 1997. gada ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (saistībā ar darba tirgus reformām). 2014.–2020. gada ESI fondu plānošanā ir ņemti vērā visi attiecīgie KVAI, izmantojot ex ante nosacījumus un/vai mērķtiecīgus ieguldījumus. Kopš 2016. gada valstu ziņojumos tiek sniegta informācija par ES budžeta ieguldījumu strukturālo problēmu risināšanā. Ņemot vērā to, ka īstenošana joprojām turpinās, šo ieguldījumu rezultātu novērtēšanai nepieciešams vairāk laika.

43

Atzinumā par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz kohēzijas politikas fondiem²⁵ mēs sniedzām ieteikumus par to, kā ES budžeta atbalsts KVAI īstenošanai nākotnē varētu būt efektīvāks. Konkrēti, mēs ieteicām, ka KVAI jābūt skaidriem, nepārprotamiem un izpildāmiem, lai pienācīgi izmantotu Kopīgo noteikumu regulas (KNR) projekta 15. pantā ierosinātos noteikumus. Mēs arī ieteicām Komisijai iekļaut noteikumus kritēriju izpildes novērtēšanai saskaņā ar attiecīgajiem KVAI, ņemot vērā KNR projekta 11. panta 2. punktu un 11. panta 4. punktu.

44

2015. gada jūlijā tika izveidots Strukturālo reformu atbalsta dienests (SRSS), kura mērķis ir sniegt dalībvalstīm tehnisko palīdzību strukturālo reformu izstrādē un īstenošanā. Komisija 2017. gadā ierosināja ieviest finansiālus stimulus ar mērķi veicināt strukturālās reformas²⁶ un 2018. gadā ierosināja piešķirt 25 miljardus EUR 2021.–2027. gada DFS ietvaros kā daļu no jaunas Reformu atbalsta programmas. Revīzijas laikā Komisijas priekšlikumam tika īstenota likumdošanas procedūra, un ierosinātās Reformu atbalsta programmas integrācija varētu paātrināt KVAI īstenošanas tempu.

KVAI pievēršas attiecīgajiem riskiem, taču nav pietiekami izskaidrots, kāpēc dažām reformām jāpiešķir prioritāte

Kopš 2015. gada ir samazinājies KVAI un to komponentu skaits

45

Pēc Komisijas 2015. gada lēmuma par KVAI racionalizēšanu vidējais KVAI komponentu skaits dalībvalstīs samazinājās no 20 komponentiem 2014. gadā līdz 12,5 komponentiem 2019. gadā. Neraugoties uz nodomu padarīt KVAI mērķtiecīgākus, samazinot to skaitu, pēdējos gados esam novērojuši, ka atsevišķi ieteikumi attiecas uz vairākām nesaistītām politikas dimensijām vai aptver plašu politikas jomu klāstu (sk. 8. attēlu un 5. izcēlumu).

Integrētās pamatnostādnes palīdz noteikt prioritātes, taču Komisija neziņo par to īstenošanu

46

Mēs konstatējām, ka gada izaugsmes pētījumā un KVAI dalībvalstīm sniegtajos ikgadējās pamatnostādnēs noteiktās prioritātes kopumā ir vērstas uz ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (EPVP) un nodarbinātības pamatnostādnēm (NP) (kopā sauktas par integrētajām pamatnostādnēm (IP)). Lai gan KVAI apsvērumos ir sniegta vispārēja atsauce, atsevišķos KVAI nav ex ante atsauces uz to, kuru no GIP un IP prioritātēm ir paredzēts risināt (sk. 9. attēlu).

47

Nav veikts ex post novērtējums par to, cik lielā mērā dalībvalstis, īstenojot KVAI un visas attiecīgās valsts politikas, ir risinājušas IP noteiktās prioritātes, kā to paredz Regula²⁷. Šāds ex post novērtējums sniegtu vērtīgu atgriezenisko saiti par IP prioritāšu īstenošanu.

KVAI atspoguļo valstu ziņojumos apzinātos riskus, taču tajos nav pietiekami izskaidrota prioritāšu noteikšana

48

Valstu ziņojumos ir iekļauti galvenie makroekonomiskie un strukturālie riski un nepilnības, ko konstatējušas valstu darba grupas, un ziņots par dalībvalstu apsvērtajiem politikas pasākumiem. Tie parasti ir labs pamats KVAI formulēšanai.

49

Katru KVAI sākumā ir apsvērums, kurā sniegts ieteikumu pamatojums. Mēs pārbaudījām izlasē iekļauto KVAI apsvērumus un konstatējām, ka tajos:

1. nav paskaidrota prioritātes loģika jautājumu iekļaušanai vai pamatota dažu valstu ziņojumos iepriekš apzināto jautājumu izlaišana, kā arī nav paskaidrots, kāpēc tiek pārtraukti iepriekšējo gadu KVAI, kas nav pilnībā īstenoti;
2. nav atsauces uz to, ka dalībvalstis savās VRP būtu norādījušas konkrētu reformu vai ieteikumu apstiprinājumu vai apņēmību tos risināt;
3. nav skaidrojuma par to, kā KVAI mijiedarbojas cits ar citu (proti, pretrunā vai savstarpēji atkarīgi).

50

KVAI priekšlikumi tiek formulēti pēc viedokļu apmaiņas ar dalībvalstīm par dažādiem jautājumiem, izmantojot iekšēju procesu, kuru koordinē ģenerālsekretariāts. Lai gan Komisija ir veikusi plašu analīzi un apspriedes ar dalībvalstīm, mēs neatradām kritērijus, pamatojoties uz kuriem konkrētiem jautājumiem tika piešķirta prioritāte un tie tika iekļauti KVAI. Ierosināto KVAI atlases kritēriji un pamatojums nebija skaidri dokumentēti.

51

Turklāt KVAI īstenojamība ir atkarīga no reāla īstenošanas termiņa. Komisijas pamatnostādnēs ir norādīts, ka KVAI paredzēts īstenot 12–18 mēnešu laikā, tomēr katrā KVAI atsevišķi nav norādīts precīzs termiņš, kurā dalībvalstij jārīkojas. Mēs ievērojām, ka dažu KVAI īstenošanai ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā standarta 12–18 mēneši, un šā iemesla dēļ vairāki KVAI tiek atkārtoti vairākus gadus.

52

Īstenojamība var būt atkarīga arī no tā, vai tiek paredzēti pietiekami finanšu līdzekļi KVAI īstenošanai valsts līmenī. Mēs konstatējām vairākus gadījumus, kad KVAI neietvēra nekādu norādi par īstenošanai vajadzīgajiem finanšu resursiem (sk. 6. izcēlumu).

Valstu reformu programmās ne vienmēr ir sniegta atgriezeniskā saite par ES prioritārajiem mērķiem vai to, kā tika iesaistītas valstu ieinteresētās personas

53

Regula paredz, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz VRP un stabilitātes un konverģences programmas un ka Komisijai abas programmas ir jānovērtē²⁸. Komisija izskata iesniegtos dokumentus, pirms tā pabeidz formulēt KVAI, kā norādīts arī KVAI apsvērumos. Tomēr mēs konstatējām, ka Komisija nevērtēja dalībvalstu paziņoto KVAI īstenošanas tempu vai to, kā dalībvalstis paredzēja risināt svarīgas ekonomiskas un nodarbinātības problēmas vai nepilnības saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

54

Turklāt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste Eiropas pusgadā – tostarp valsts reformu programmu izstrāde un īstenošana – nebija ne obligāta, ne arī dalībvalstis to oficiāli organizēja. Vietējās un reģionālās pašvaldības nav uzskatāmas par partneri procesā, kaut arī ievērojamu daļu KVAI nav iespējams pilnībā īstenot bez to aktīvas līdzdalības. Piemēram, vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par vairāk nekā pusi no publiskajiem ieguldījumiem Eiropas Savienībā²⁹. Komisija tomēr parasti nesniedza komentārus par to, ka nebija notikusi apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām.

55

Turklāt 2014. un 2016. gadā iesniegto VRP pārbaudē mēs konstatējām gadījumus, kad VRP nebija sniegta informācija saskaņā ar Komisijas norādījumiem (sk. 7. izcēlumu).

56

Revīzijas laikā mēs neatradām nevienu ierakstu, kas dokumentētu Komisijas veikto VRP novērtējumu. Turklāt Komisija nesniedz dalībvalstīm oficiālu rakstisku atgriezenisko saiti par VRP informācijas nepilnībām.

Secinājumi un ieteikumi

57

Eiropas pusgads ir svarīgs politikas koordinācijas process, kas nodrošina pamatīgu ikgadējo ekonomisko analīzi par visām dalībvalstīm un attiecīgās ES ekonomikas un sociālās politikas pamatnostādnes, ikgadējās prioritātes un konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Tas aptver daudzas fiskālās, ekonomiskās, sociālās un ilgtspējas politikas dimensijas un ar tām saistītās procedūras.

58

Komisija veic apjomīgu darbu un, balstoties uz savu novērtējumu, nosaka, kuras, mūsuprāt, kopumā ir vissvarīgākās problēmas katrā dalībvalstī. Neraugoties uz apjomīgo darbu, ko ES un dalībvalstis paveikušas šajā koordinācijas procesā, mēs secinām, ka KVAI pilnas vai ievērojamas īstenošanas līmenis dalībvalstīs ir zems. Mēs arī secinām, ka Komisija neizmantoja visus saskaņā ar Regulu pieejamos noteikumus savu KVAI pastiprināšanai gadījumos, kad attiecībā uz atsevišķiem KVAI vairāku gadu laikā ievērojams progress nav panākts.

59

Progress stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā kopumā ir bijis pozitīvs ES kopumā un neviendabīgs dalībvalstīs. ES līmenī līdz 2020. gadam, visticamāk, tiks sasniegti seši no astoņiem mērķiem, no kuriem viens attiecas uz nodarbinātību, trīs uz enerģētiku un divi uz izglītību, taču netiks sasniegti mērķi, kas attiecas uz nabadzības mazināšanu un P&I. Vienlaikus mēs konstatējām, ka Komisija savos KVAI dalībvalstīm, kuras šajās jomās atpalika no izvirzītajiem mērķiem, nav vērsusi pietiekamu uzmanību uz nepieciešamību rīkoties (sk. 21.–31. punktu). Vides ilgtspējas un tiesiskuma jautājumu apsvēršanai Eiropas pusgada ietvaros ir būtiska nozīmē nākotnē (sk. 32. un 33. punktu).

1. ieteikums. Eiropas pusgada procesā īpašu uzmanību pievērst sociālajai un pētniecības dimensijai

Komisijai jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem:

1. nabadzības mazināšanai Eiropas pusgada ietvaros, izmantojot līdzsvarotu tiešās nabadzības mazināšanas un ar nodarbinātību saistītu KVAI kombināciju;
2. pētniecībai un izstrādei, publicējot attiecīgus KVAI visām dalībvalstīm, kurās šajā jomā nav gūts progress.

Īstenošanas termiņš: sākot no 2021. gada KVAI.

60

Vairākas dalībvalstis nav pilnībā īstenojušas KVAI. Daudzgadu novērtējums liecina, ka dalībvalstis laikposmā no 2011. līdz 2018. gadam ir ievērojami vai pilnībā īstenojušas 26 % KVAI. Dalībvalstis nav pielikušas pietiekamas pūles, lai pilnībā īstenotu aptuveni 44 % KVAI, kuros jau ir gūts neliels progress. KVAI īstenošanas daudzgadu novērtējums sniedz labāku priekšstatu nekā ikgadējie novērtējumi, jo tas apkopo KVAI īstenošanas progresu visos gados pēc to publicēšanas. Tomēr Komisija nav pietiekami izmantojusi savas pilnvaras, lai ieteiktu konkrētus pasākumus gadījumos, kad dalībvalstis neņem vērā KVAI (sk. 34.–37. punktu).

61

Mēs novērtējām CESAR datubāzi, ko izmantoja KVAI īstenošanas uzraudzībai. Dažos mūsu izlasē iekļautajos gadījumos (19 no 202) daži ĢD nebija dokumentējuši savus novērtējumus datubāzē. Pilnīga informācija padarītu datubāzi noderīgāku. Turklāt bieža KVAI pārgrupēšana padara konkrētu KVAI un/vai to komponentu uzraudzību mazāk salīdzināmu gadu gaitā (sk. 38.–40. punktu).

2. ieteikums. Stiprināt KVAI īstenošanu un uzraudzību

Komisijai:

1. jānodrošina, ka visi attiecīgie ĢD savus novērtējumus dokumentē CESAR;
2. jāizveido publiski pieejama daudzgadu datubāze par visiem KVAI un to īstenošanas statusu;
3. jāapsver konkrētu pasākumu ieteikšana gadījumos, kad dalībvalstis nerīkojas saskaņā ar iepriekšējos gados saņemtajiem norādījumiem (Regulas Nr. 1466/97 2.a panta 3. punkta a) apakšpunkts).

Īstenošanas termiņš: a) un c) daļai — sākot no 2021. gada; b) daļai — sākot no 2022. gada.

62

Valstu ziņojumos ir precīzi aprakstīti riski un nepilnības dalībvalstīs un vispārīgi ziņots par dalībvalstu apsvērtajiem politikas pasākumiem. Tie parasti ir pamats KVAI atlasei un formulēšanai, taču nav pietiekami attīstīta saikne starp ES fondu izmantošanu reformu atbalstam un KVAI (sk. 29. un 41.–44. punktu).

3. ieteikums. Stiprināt saikni starp ES fondiem un KVAI

Komisijai jāstiprina saikne starp ES fondiem, kas atbalsta reformu procesus dalībvalstīs, un konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem. Dažādos budžeta procesu posmos jāņem vērā KVAI.

Īstenošanas termiņš: sākot no 2021. gada KVAI

63

Mēs konstatējām, ka Komisijas īstenotā koordinācija Eiropas pusgada ietvaros ir pietiekama, lai apzinātu attiecīgos riskus VZ un KVAI. Kopumā KVAI pievēršas GIP un integrētajās pamatnostādnēs noteiktajām prioritātēm, tomēr dažos gadījumos KVAI saturēja dažādus jautājumus, un parasti nebija norādīti skaidri termiņi un izmaksas. KVAI atspoguļo valstu ziņojumos apzinātos riskus, taču tajos nav pietiekami izskaidrota prioritāšu noteikšana. Eiropas pusgada efektivitāte ir vienādā mērā atkarīga no dalībvalstu līdzatbildības līmeņa un to apņemšanās īstenot KVAI saprātīgā termiņā (sk. 45.–52. punktu).

4. ieteikums. Labāk formulēt KVAI

Komisijai jānodrošina, ka katros KVAI vienlaikus tiek risināta tikai viena kopējās politikas problēma un ka tie ietver izmērāmus mērķus un reālus termiņus (gada vai daudzgadu), un jāsniedz pilnībā dokumentēts pamatojums prioritāšu noteikšanai un citu jautājumu neiekļaušanai KVAI.

Īstenošanas termiņš: sākot no 2021. gada KVAI.

64

Mēs konstatējām, ka VRP bieži vien nav izskaidrots iestāžu plānoto pasākumu precīzs saturs, to paredzamais laika grafiks, īstenošanas starpposma mērķi un aplēses par to izmaksām un ietekmi, un tā vietā šie pasākumi nereti ir aprakstīti tikai ļoti vispārīgi. Lai gan Regulā ir noteikts, ka Komisijai jāizvērtē VRP, mēs konstatējām, ka Komisija nedokumentēja savu novērtējumu par VRP kvalitāti un pilnīgumu (sk. 53.–56. punktu).

5. ieteikums. Sniegt skaidru VRP novērtējumu

Komisijai:

1. izstrādātajos norādījumos par VRP jāprasa, lai dalībvalstis kartētu politikas atbildes uz ES līmenī noteiktajām prioritātēm un mērķiem un sniegtu skaidru izklāstu par to, kā tās plāno īstenot katru KVAI, norādot informāciju par termiņiem un izmaksām;
2. jādokumentē VRP iesniegtās informācijas kvalitātes un pilnīguma novērtējums un gadījumā, ja konstatēti trūkumi, jāpieprasa papildu informācija.

Īstenošanas termiņš: sākot no 2021. gada VRP.

Šo ziņojumu 2020. gada 30. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Alex BRENNINKMEIJER.

Pielikumi

I pielikums. – Ekonomikas politikas koordinācijas procesa attīstība kopš 1993. gada

II pielikums. – Eiropas pusgada procesa galvenie elementi kopš 2015. gada

III pielikums. – Eiropas pusgada laika grafiks — galvenās izmaiņas 2011.–2018. gada periodā

IV pielikums. – Dalībvalstu izraudzīšanās revīzijas izlasei

01

Eiropas pusgada procedūru revīzija bija vērsta uz sešām dalībvalstīm (piecām eurozonas valstīm un vienu dalībvalsti, kas nav eurozonā). Tā ir tā pati izlase, kuru izmantoja Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas revīzijā.

02

Dalībvalstis, kurām tika piemērota PBDNP vai kuras pilnībā īstenoja korekcijas programmu, vai attiecībā uz kurām jau bija veiktas PBDNP, Grieķijas vai makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) revīzijas, no izlases tika izslēgtas (izņemot Itāliju³⁰). No pārējām dalībvalstīm mēs izraudzījāmies tās, kurām ilgāku laiku piemērota korektīvā daļa, kurām pēdējā laikā pasliktinājusies strukturālā bilance vai kuras atradās vistālāk no vidēja termiņa mērķu sasniegšanas (sk. 1. tabulu).

V pielikums. – Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatrādītāji ES-28 valstīm

Temats	Pamatrādītājs	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	Mērķis
Nodarbinātība	Nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64, kopā (% no iedzīvotāju skaita)	70,30	69,00	68,50	68,60	68,40	68,40	69,20	70,10	71,10	72,20	73,20	75,00
	• Nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64, sievietes (% no iedzīvotāju skaita)	62,80	62,30	62,00	62,20	62,40	62,60	63,50	64,30	65,30	66,50	67,40	:
	• Nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64, vīrieši (% no iedzīvotāju skaita)	77,90	75,70	75,00	75,00	74,60	74,30	75,00	75,90	76,90	78,00	79,00	:
P&I	Bruto iekšzemes izdevumi P&I¹ (% no IKP)	1,84	1,94	1,93	1,97	2,01	2,02	2,03	2,04	2,04	2,06	2,12	3,00
	• Uzņēmumi	1,16	1,19	1,19	1,24	1,27	1,28	1,30	1,31	1,32	1,36	1,41	:
	• Valdība	0,24	0,26	0,25	0,25	0,25	0,25	0,24	0,24	0,23	0,23	0,23	:
	• Augstākā izglītība	0,42	0,46	0,47	0,46	0,47	0,47	0,47	0,47	0,47	0,46	0,46	:
	• Privātie bezpeļņas uzņēmumi	0,02	0,02	0,02	0,02	0,02	0,02	0,02	0,02	0,02	0,02	0,02	:
Klimata pārmaiņas un enerģētika	Siltumnīcefekta gāzu emisijas² (indekss – 1990. gads = 100)	90,60	83,80	85,70	83,00	82,10	80,40	77,50	78,10	77,80	78,30	:	80,00
	Atjaunojamās enerģijas daļa bruto galīgajā enerģijas patēriņā (%)	11,10	11,90	12,50	13,10	14,40	15,20	16,20	16,70	17,00	17,50	:	20,00
	Primārās enerģijas patēriņš (miljonu tonnu naftas ekvivalents)	1 693,00	1 595,00	1 654,00	1 593,00	1 585,00	1 571,00	1 511,00	1 537,00	1 547,00	1 562,00	:	1 483,00
	Galīgais enerģijas patēriņš (miljonu tonnu naftas ekvivalents)	1 180,00	1 108,00	1 160,00	1 105,00	1 106,00	1 108,00	1 066,00	1 088,00	1 110,00	1 123,00	:	1 086,00
Izglītība	Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušās personas, kopā³ (% no iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem)	14,70	14,20	13,90	13,40	12,70	11,90	11,20	11,00	10,70	10,60	10,60	<10,00
	• Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušās personas, sievietes³ (% no iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem)	12,70	12,30	11,90	11,50	10,90	10,20	9,60	9,50	9,20	8,90	8,90	:
	• Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušās personas, vīrieši³ (% no iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem)	16,70	16,10	15,80	15,30	14,50	13,60	12,70	12,40	12,20	12,10	12,20	:
	Iegūta augstākā izglītība, kopā³ (% no iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem)	31,20	32,30	33,60	34,80	36,00	37,10	38,00	38,70	39,20	39,90	40,70	>=40,00
	• Iegūta augstākā izglītība, sievietes³ (% no iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem)	34,30	35,70	37,20	38,60	40,20	41,40	42,30	43,40	43,90	44,90	45,80	:
	• Iegūta augstākā izglītība, vīrieši³ (% no iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem)	28,00	28,90	30,00	31,00	31,80	32,80	33,60	34,00	34,40	34,90	35,70	:
Nabadzība un sociālā atstumtība	Cilvēki, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ES-27⁴ ⁷ (miljoni)	116,10	114,50	117,00	119,60	122,20	121,60	120,80	117,80	116,90	111,84	109,23	96,10
	Cilvēki, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ES-28⁴ ⁷ (miljoni)	:	:	:	121,00	123,60	122,80	122,00	119,00	118,10	113,00	:	:
	Cilvēki, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ES-28⁴ ⁶ ⁷ (% no iedzīvotājiem)	23,70	23,30	23,70	24,30	24,70	24,60	24,40	23,80	23,50	22,40	:	:
	• To iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu nodarbinātības intensitāti, ES-28⁶ ⁷ (% no iedzīvotājiem vecumā no 0 līdz 59 gadiem)	9,20	9,10	10,10	10,40	10,50	11,00	11,30	10,70	10,50	9,50	:	:
	• Cilvēki, kas pakļauti nabadzības riskam pēc sociālajiem pārvedumiem, ES-28⁶ ⁷ (% no iedzīvotājiem)	16,60	16,40	16,50	16,80	16,80	16,70	17,20	17,30	17,30	16,90	:	:
	• Cilvēki, kas atrodas smagā materiālā nenodrošinātībā, ES-28⁶ ⁷ (% no iedzīvotājiem)	8,50	8,20	8,40	8,90	9,90	9,60	8,90	8,10	7,50	6,60	6,00	:

Piezīmes:
1) Kopējās emisijas, tostarp starptautiskās aviācijas emisijas un netiešās CO₂, bet neieskaitot emisijas no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM).
2) Pārtraukums laikrindās 2014. gadā (pāreja no ISCED 97 uz ISCED 2011).
3) Rādītājs “nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās personas” atbilst to personu kopskaitam, kuras apdraud nabadzība pēc sociālajiem pārvedumiem, atrodas smagā materiālā nenodrošinātībā vai dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu nodarbinātības intensitāti. Personas uzskaita tikai vienu reizi arī tad, ja tās atbilst vairākiem apakšrādītājiem.
4) ES vispārējais mērķis ir līdz 2020. gadam vismaz 20 miljoniem cilvēku palīdzēt izkļūt no nabadzības un atstumtības riska. Ņemot vērā datu pieejamības problēmas, mērķi novērtē tikai ES-27 valstīm.
5) ES-27 valstu dati par 2008. gadu.
6) 2018. gada dati ir aplēses.

Avots: Eurostat, “Smarter, greener, more inclusive?”, 2015.–2019. gada redakcijas.

VI pielikums. – Novērtējums par progresu virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu

01

Deviņu pamatrādītāju pieņemtā kopuma analīze liecina par ES progresu virzībā uz vispārējo 2020. gada mērķu sasniegšanu piecās jomās: nodarbinātībā, pētniecībā, enerģētikā, izglītībā un nabadzības mazināšanā (sk. 1. tabulu un 4. attēlu). Tomēr šie skaitļi slēpj atšķirības atsevišķu dalībvalstu sniegumā un pozīcijas salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju.

Galvenie fakti un šķēršļi saistībā ar progresu nabadzības mazināšanā

02

Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis attiecībā uz nabadzības mazināšanu ir balstīts uz pamatrādītāju “nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās personas” (saukts arī par AROPE rādītāju³¹). Tas ir salikts rādītājs, kurā ir aptverti trīs nabadzības aspekti: 1) zemu ienākumu izraisīta nabadzība pēc sociālajiem pārvedumiem³²; 2) smaga materiāla nenodrošinātība³³; 3) dzīve mājsaimniecībās ar ļoti zemu nodarbinātības intensitāti³⁴.

03

Neraugoties uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi 20 miljoniem cilvēku palīdzēt izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības³⁵, salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni 2008. gadā, saskaņā ar AROPE rādītāju 2018. gadā 109 miljoni cilvēku jeb gandrīz ceturtā daļa (22 %) ES-27 valstu iedzīvotāju joprojām bija pakļauti riskam, bija panākts ierobežots progress 6,9 miljoni iedzīvotāju³⁶. Finanšu krīzes rezultātā nabadzības pamatrādītājs (AROPE) 2009.–2012. gadā ievērojami pasliktinājās, pēc tam līdz 2018. gadam tas pakāpeniski uzlabojās (sk. 1. attēlu).

04

Neraugoties uz saliktā rādītāja vispārēju uzlabošanos, progress dalībvalstu starpā ievērojami atšķiras, un jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstīm, kurās ir lielākais tādu iedzīvotāju skaits, kam draud nabadzība. 2. attēlā ir parādīta dalībvalstu to iedzīvotāju kumulatīvā starpība, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība (tūkstošos) 2018. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu. Kopumā divpadsmit no 27 dalībvalstīm norādītajā laikposmā ir pieaudzis cilvēku skaits.

05

Turklāt atšķirības starp valstīm ir redzamas pat dažiem apakšrādītājiem, kas sniedz vienkāršu nabadzības riska īpatsvara salīdzinājumu. Piemēram, 2018. gadā smagas materiālās nenodrošinātības praktiski nav dažās dalībvalstīs, bet tā skar aptuveni piekto daļu iedzīvotāju citās valstīs (sk. 2. tabulu). Turklāt atšķirības starp valstīm ir redzamas pat dažiem apakšrādītājiem, kas sniedz vienkāršu nabadzības riska īpatsvara salīdzinājumu.

06

Darba tirgus attīstībai ir bijusi liela nozīme nabadzības un sociālās atstumtības problēmas risināšanā. Pēc ievērojama samazinājuma ekonomikas lejupslīdes dēļ (2009.–2013. g.) 2018. gadā bija nodarbināti 73,2 % ES iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem (salīdzinājumā ar 70,3 % 2008. gadā; sk. 3. attēlu). Tas bija lielākais īpatsvars kopš 2002. gada ar ievērojami samazinātu dzimumu nelīdztiesību (11,6 % 2018. gadā salīdzinājumā ar 15,1 % 2008. gadā). Tomēr nodarbinātības pieaugumu pozitīvi ietekmēja pakāpenisks nepilnas slodzes darbu pieaugums (18,5 % 2018. gadā salīdzinājumā ar 16,8 % 2008. gadā)³⁷.

07

Lai turpmāk attīstītu sociālo dimensiju Eiropas Savienībā, 2017. gada novembrī tika parakstīts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kurā ir uzskaitīti principi 20 jomās, kas paredzēti, lai garantētu un uzlabotu acquis communautaire. Tā panākumi būs atkarīgi no tā īstenošanas un apņemšanās pakāpes valsts līmenī. Pašlaik vēl ir pāragri šajā revīzijā noteikt, vai šis solis nesīs uzlabojumu Eiropas pusgada vājajā sniegumā minētajā jomā.

Galvenie fakti un šķēršļi saistībā ar progresu pētniecības un izstrādes izdevumos

08

Pētniecības un izstrādes izdevumi attiecībā pret IKP Eiropas Savienībā pēdējos gados stagnēja nedaudz virs 2 %, un 3 % mērķis, visticamāk, netiks sasniegts (sk. 4. attēlu).

09

Attiecībā uz pētniecību un izstrādi mēs konstatējām, ka konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos maza uzmanība bija pievērsta dalībvalstīm, kurās pētniecības un izstrādes izdevumu pieaugums bija neliels vai pat negatīvs (sk. 3. tabulu).

10

Turklāt lielās atšķirības pētniecības un izstrādes izdevumos ES dalībvalstīs ir saglabājušās (2017. g.: no 0,50 % no IKP Rumānijā līdz 3,33 % Zviedrijā). Atšķirības pētniecības un izstrādes izdevumos parasti atspoguļo atšķirības ražošanas struktūrās, zināšanu ietilpībā un pētniecības spējās, īpaši uzņēmumu finansēti pētniecības un izstrādes izdevumi ir lielāki Ziemeļeiropas un Rietumeiropas ES valstīs.

Akronīmi un saīsinājumi

“Eiropa 2020”: ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģija

BMZ: brīdināšanas mehānisma ziņojums

CESAR: Komisijas uzraudzības datubāze saistībā ar KVAI īstenošanu

DDD: Komisijas dienestu darba dokumenti

EPVP: ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

GIP: gada izaugsmes pētījums

ĢD: ģenerāldirektorāts

IP: integrētās pamatnostādnes (tās ietver EPVP un NP)

KNR: Kopīgo noteikumu regula

LRA: vietējās un reģionālās pašvaldības

MNNP: makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

NP: nodarbinātības pamatnostādnes

P&I: pētniecība un izstrāde

PBDNP: pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

PP: padziļināts pārskats

SIP: Stabilitātes un izaugsmes pakts

SKP: Stabilitātes un konverģences programma

VNZ: vienotais nodarbinātības ziņojums (projekts)

VRP: valsts reformu programmas

VZ: valstu ziņojumi

Glosārijs

Daudzgadu finanšu shēma (DFS): septiņu gadu shēma, ar kuru reglamentē ES budžetu. Tā ar Eiropas Parlamenta piekrišanu noteikta vienprātīgi pieņemtā Padomes regulā. Finanšu shēmā ir noteikta maksimālā izdevumu summa katram gadam plašās politikas jomās (“izdevumu kategorijas”), un tajā ir noteikts saistību apropriāciju un maksājumu vispārējais gada maksimālais apjoms.

Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (EPVP): ES valstu ekonomikas politikas kopējās prioritātes un mērķi, ko apstiprinājusi Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Tās paredzētas Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs jārisina makroekonomikas un strukturālās politikas jautājumi gan ES kopumā, gan atsevišķām ES valstīm.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM): Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko starptautiskā sabiedrība pieņēma 2015. gada septembrī, lai reaģētu uz globālajām tendencēm un problēmām. Programmas 2030. gadam pamatā ir 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un ar tiem saistītie mērķi, kas jāizpilda līdz 2030. gadam. Starptautiskā sabiedrība ir pieņēmusi jaunu vērienīgu mehānismu, lai visas valstis sadarbotos kopīgu problēmu risināšanā. Pirmo reizi ilgtspējīgas attīstības mērķi ir universāli piemērojami visām valstīm, un ES ir apņēmusies tos īstenot.

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi: politikas norādījumi dalībvalstīm, kurus ik gadu formulē Komisija, par to, kā saglabāt stabilu valsts finanšu sistēmu. Pēc tam Komisija tos iesniedz Padomei apstiprināšanai jūlijā Eiropas pusgada kontekstā.

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (MNNP): uzraudzības mehānisms, kura mērķis ir konstatēt, novērst un koriģēt potenciāli postošas makroekonomikas nelīdzsvarotības rašanos, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas stabilitāti konkrētā dalībvalstī, eurozonā vai ES kopumā. Šī procedūra darbojas kopš 2012. gada Eiropas pusgada ietvaros.

Nodarbinātības pamatnostādnes (NP): nodarbinātības politikas kopīgas prioritātes un mērķi attiecībā uz ES valstīm, ko pēc Komisijas priekšlikuma formulējusi Padome. Šīs pamatnostādnes arī paredzētas Līgumā par Eiropas Savienības darbību. NP un EPVP kopā veido integrētās pamatnostādnes.

Padziļināts pārskats (PP): analītisks dokuments, kuru sagatavo Komisija un kura mērķis ir noteikt un novērtēt makroekonomiskās nelīdzsvarotības smaguma pakāpi saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Kopš 2015. gada PP ir iekļauts Eiropas pusgada valstu ziņojumos.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (PBDNP): Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) korektīvā daļa, kurā noteikts, kā valstīm jārīkojas, ja to valsts parāds vai budžeta deficīts tiek uzskatīts par pārmērīgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) korektīvā daļa, kurā noteikts, kā valstīm jārīkojas, ja to valsts parāds vai budžeta deficīts tiek uzskatīts par pārmērīgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta noteikumiem.

Plašāka ietekme: ietekme, kāda notikumam(-iem) vienā valstī var būt uz citu valstu ekonomiku. Lai gan pastāv arī pozitīva plašāka ietekme, visbiežāk šo terminu piemēro saistībā ar iekšzemes notikumu negatīvu ietekmi uz citām pasaules daļām.

Stabilitātes (konverģences) programma: dokuments, ko ik gadu sagatavo eurozonas (ne eurozonas) dalībvalstis un kurā ir izklāstīta politika un pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, saglabāt valstu fiskālo stāvokli vidēja termiņa mērķu vai augstākā līmenī vai virzīties uz vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot pienācīgus centienus samazināt parādu apjomu, lai izpildītu noteikumu par parādu un ievērotu Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 %.

Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP): Vienošanās, kas kopš 1997. gada ir saistoša visām dalībvalstīm (ar reformām 2005. un 2011. gadā), par Māstrihtas līguma noteikumu īstenošanu attiecībā uz dalībvalsts fiskālās politikas ilgtspējas nodrošināšanu, galvenokārt uzturot valsts budžeta deficītu un parādu pieņemamā līmenī.

Stratēģija “Eiropa 2020”: Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģija desmit gadiem līdz 2020. gadam. To sāka īstenot 2010. gadā. Stratēģijā uzsvērtas trīs prioritātes: gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, un katrai prioritātei noteikts viens vai vairāki mērķi (kopā astoņi) piecās tematiskajās jomās (nodarbinātība, pētniecība un izstrāde, klimata pārmaiņas un enerģētika, izglītība, sociālā iekļautība un nabadzības samazināšana). Stratēģijā ir arī septiņas tematiskās pamatiniciatīvas.

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

Eiropas pusgads tika izveidots kā daļa no ES atbildes reakcijas uz ekonomikas un finanšu krīzi, kas piemeklēja Eiropu pirms 10 gadiem. Kopš tā laika Eiropas Komisija un dalībvalstis ar Padomes starpniecību to ir nepārtraukti pilnveidojušas, lai saskaņotā veidā risinātu sociālekonomiskas problēmas, kas saistītas, piemēram, ar ražīgumu, konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi, kā arī pievērstos ar klimatu, enerģiju un ilgtspēju saistītu vērienīgāku izaicinājumu ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem.

Saskaņā ar ieceri Eiropas pusgadam arī turpmāk ir jāreaģē uz pārmaiņām, un ir pastāvīgi jāpielāgo tā tvērums un uzsvars.

Pēkšņā Covid-19 pandēmijas (“krīzes”) izcelšanās un tās īpaši graujošā ietekme ir radījusi šoku, kas ir satricinājis visas dalībvalstis. Krīze ir nodarījusi milzīgu īstermiņa kaitējumu ar ilgtermiņa ietekmi. Lai stātos pretī šai krīzei, saskaņota rīcība ir obligāta. Komisija ir reaģējusi un pielāgojusi savu pieeju aktuālajai veselības, sociālajai un ekonomiskajai krīzei, tajā pašā laikā saglabājot spēcīgu uzsvaru uz atgūšanos pēc krīzes. Eiropas pusgads ir izrādījies nenovērtējams, tāpēc ka nodrošina saskaņotu pasākumu veikšanu gan ES, gan dalībvalstu līmenī, lai novērstu ekonomikai un nodarbinātībai radīto kaitējumu. Komisija un Padome ir vienojušās izmantot noteikumos paredzēto elastību, lai valdības varētu atbalstīt saimniecisko darbību, kā arī nodrošināt ES iedzīvotājiem sociālās drošības tīklu. Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi (“KVAI”) 2020. gadā ir vērsti uz pašreizējās krīzes ietekmi veselības un sociālajā jomā, kā arī strukturālajām problēmām, kas jārisina atlabšanas periodā. Periodā pēc Covid-19 krīzes beigām Komisija un dalībvalstis sadarbosies vēl ciešāk, lai nodrošinātu reformu saskaņotību un labāku īstenošanu.

Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka 30 % KVAI īstenošanā 2011.–2018. gadā tika panākts “ierobežots progress” vai to īstenošanā “progresa nav”. Atjaunināti dati par 2011.–2019. gada KVAI īstenošanas līmeni liecina, ka dalībvalstis ir ievērojami vai pilnībā īstenojušas 22 % KVAI, 46 % KVAI īstenošanā ir vismaz “neliels progress”, bet atlikušo 32 % KVAI īstenošanā panākts “ierobežots progress” vai “progresa nav”. Vismaz “neliels progress” gandrīz 70 % KVAI īstenošanā ir Eiropas pusgada panākumu rādītājs. Tas apliecina, ka Komisija stingri pārrauga reformas, kā arī attaisno Komisijas pastāvīgos centienus vēl vairāk uzlabot īstenošanu. Komisija arī ir strādājusi, lai i) paplašinātu ilgtspējas analīzi Eiropas pusgada dokumentos, ii) turpinātu pilnveidot saikni starp ES finansējuma izlietojumu un Eiropas pusgada ieteikumiem, iii) integrētu reformu atbalsta programmu, kā arī iv) izstrādātu Komisijas kvalitatīvo novērtējumu par KVAI kontekstā īstenotajiem turpmākajiem pasākumiem.

Krīzes dēļ visās dalībvalstīs ir radušās ļoti līdzīgas problēmas, tāpēc Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai vēl vairāk virzītu reformu plānu.

Eiropas Revīzijas palātas novērojumi liecina, ka, lai gan seši no astoņiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, visticamāk, tiks pilnībā īstenoti, progress attiecībā uz nabadzības mazināšanas un pētniecības un izstrādes mērķiem ir bijis lēns.

Komisijas attieksme pret cīņu pret nabadzību ir ļoti nopietna. Tā ir pastiprināti pievērsusies sociālajām problēmām, integrējot Eiropas pusgadā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un sociālo rezultātu pārskatu. Tā savā ikgadējā ziņojumā par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā arī sniedz pārskatu par norisēm un faktoriem, kas ietekmē nabadzību. Liels skaits konkrētām valstīm adresēto ieteikumu gadu gaitā ir bijuši vērsti uz nodarbinātību, prasmju apguvi, mūžizglītību, bērnu aprūpi un no darba tirgus visvairāk atstumto iedzīvotāju integrāciju darba tirgū. Visiem iepriekš minētajiem faktoriem ir būtiska nozīme nabadzības apkarošanā.

Pētniecības un izstrādes jomā dažas dalībvalstis ir panākušas daudz straujāku progresu nekā citas. Vācija un Dānija bija sasniegušas savus mērķus jau pirms 2020. gada. ES līmenī pētniecības un izstrādes intensitāte ir palielinājusies no 1,81 % 2000. gadā līdz 2,19 % 2018. gadā. Lai gan ES kopumā nav sasniegusi pētniecības un izstrādes ieguldījumu mērķi, 3 % mērķim ir bijusi nepārprotami mobilizējoša ietekme. Publisko pētniecības un izstrādes izdevumu, kā arī valsts atbalsta pieaugums uzņēmumos veiktai pētniecībai un izstrādei intensīvas fiskālās konsolidācijas gados pēc 2008. gada krīzes nebūtu noticis, ja politiskajā līmenī uzsvars nebūtu likts uz pētniecības un izstrādes nozīmi ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā.

Pašreizējās krīzes apstākļos Komisija uzsver, ka dalībvalstis rīkojas abās frontēs, t. i., par atveseļošanas stratēģijas prioritātēm ir noteikušas gan nabadzības apkarošanu, gan pētniecību un izstrādi.

Eiropas Revīzijas palāta atzīmē, ka Komisija nesniedz dalībvalstīm rakstisku atsauksmi par valsts reformu programmām (VRP). Komisija uzskata, ka mērķorientēts dialogs ar attiecīgajām iestādēm dalībvalstīs ir lietderīgāks par vispārēju rakstisku atsauksmi par valsts reformu programmu. Komisija konstatētu trūkumu gadījumā sazinās ar iestādēm, lai pieprasītu trūkstošo informāciju. Komisija arī izmanto citus avotus (piemēram, faktu vākšanas misijas, divpusējas tikšanās ar dalībvalstīm, Eiropas pusgada amatpersonām), lai iegūtu pilnīgu un līdzsvarotu izpratni.

Eiropas pusgads ietver spēcīgu partnerību starp Komisiju, Padomi un dalībvalstīm. Svarīgs dalībnieks ir arī Eiropas Parlaments, kas piedalās ekonomiskajos dialogos. Eiropas pusgads sakoncentrē dalībvalstu un Eiropas Savienības prioritātes, lai īstenotu strukturālās reformas, tajā pašā laikā ieguldot zaļā un ilgtspējīgā nākotnē. Komisija arī uzsver, ka ieteikumus ir atbalstījusi Eiropadome un pieņēmusi Padome pēc padziļinātas izskatīšanas vairākās Padomes komitejās.

Komisija ir iepazinusies ar dažādajiem Eiropas Revīzijas palātas apsvērumiem un no tiem izrietošajiem ieteikumiem. Lai gan Komisija ir atvērta iespējamu uzlabojumu īstenošanai Eiropas pusgada procesā, tā nepiekrīt novērojumam, ka Eiropas pusgada sociālajai un izpētes dimensijai nav veltīta pietiekama uzmanība.

Ievads

01.–08. punkts: Eiropas pusgada process

Komisija, izmantojot valstu ziņojumos sniegto uz pierādījumiem balstīto analīzi, nosaka būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras dalībvalsts. Minētie ziņojumi ir publicēti un publiski pieejami. Eiropas pusgads laika gaidā attīstās, un papildus tā sākotnējam uzsvaram uz fiskālajiem, ar nodarbinātību saistītajiem un sociālajiem aspektiem tas pašlaik ir vērsts arī uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem — tiktāl, ciktāl tos aptver Eiropas pusgada juridiskais pamats. Šāda analīze tika sniegta jau 2020. gada valstu ziņojumos. Krīze ir radījusi vairākas neatliekami risināmas problēmas veselības aprūpes, sociālajā un ekonomikas jomā. Tomēr attiecībā uz atgūšanos pēc krīzes par vienu no galvenajām Eiropas pusgada tēmām ir kļuvusi ilgtspēja, un tā būs noteicošs faktors attiecībā uz visiem ieguldījumiem. Eiropai ir unikāla iespēja pilnveidot tās iedzīvotāju prasmes, attīstīt tās izpēti un inovāciju, kā arī infrastruktūru, lai atbalstītu tādu ekonomikas modeli, kura pamatā ir vides ilgtspēja un klimatneitralitāte.

Komisija ir gatava iesaistīties iespējamu politisku risinājumu apspriešanā un piedāvāt tehnisku atbalstu pēc pieprasījuma. Piemērotāko politikas pasākumu atrašanu noteikto prioritāšu īstenošanai Komisija atstāj dalībvalstu ziņā. Ņemot vērā īso gada ciklu un iespēju, ka arī nākamajos gados būs vajadzīgas tās pašas reformas, iejaukšanās politikas jomā, kas tiek uzskatīta par tādu, kura ir dalībvalsts kompetencē, līdz šim nav atzīta par nepieciešamu. Atbalstu reformām iespējams nodrošināt ar Komisijas ESI fondu programmām un tehnisko palīdzību, kura tiek sniegta ar Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta starpniecību.

Tiesiskuma mehānisms ir instruments, kas ir nodalīts no Eiropas pusgada. Notiek apspriedes par lielākas uzmanības veltīšanu tiesiskumam, ieviešot jaunu tiesiskuma mehānismu.

09.–19. punkts: atbildību par Eiropas pusgada pārvaldību dala Komisija un dalībvalstis

Komisija tiešām ir veikusi vairākus pasākumus, lai visa Eiropas pusgada cikla laikā nodrošinātu regulāru dialogu un informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm.

Apsvērumi

21.–31. punkts un 59. punkts: divi no astoņiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, visticamāk, netiks sasniegti; Komisijas ieteikumi nabadzības un pētniecības problēmu risināšanai dažās dalībvalstīs nebija pietiekami; papildu jautājumi, piemēram, tiesiskums

Komisija norāda, ka ar nodarbinātību un izglītību saistīto mērķu sasniegšana ir nabadzības līmeņa pazemināšanas un pētniecības un izstrādes līmeņa paaugstināšanas priekšnoteikums. Pēc finanšu krīzes īstenotā pārstrukturēšana un reformas bija vērstas uz finanšu sektoru, kā arī ar jauniešu bezdarbu un mācību priekšlaicīgu pamešanu saistīto steidzamo problēmu risināšanu. Šī pieeja izrādījās efektīva, jo, pateicoties tai, tika panākta rekordaugsta nodarbinātība un samazināts mācības priekšlaicīgi pametušo jauniešu skaits, kas sekmēja arī nabadzības mazināšanu.

Komisijas attieksme pret cīņu pret nabadzību ir ļoti nopietna. Komisija kā daļu no sava Eiropas atveseļošanas plāna ieviesa instrumentu REACT-EU. Tā ietvaros tā ierosināja piešķirt papildu resursus Eiropas Sociālajam fondam, ar kuru palīdzību prioritārā kārtībā cita starpā jārisina bērnu nabadzības problēma. Ierosinātajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam iekļautajā grozītajā priekšlikumā par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) ir paredzēta prasība, ka katrai dalībvalstij 5 % no tās ESF+ resursiem ir jāatvēl pasākumiem, kas veltīti bērnu nabadzības problēmas risināšanai. Šie resursi arī tiešā veidā palīdzēs īstenot nākotnē iecerēto politikas instrumentu “Garantija bērniem”, kuru Komisija ierosinās 2021. gadā.

Komisija ir pastiprināti pievērsusies sociālajām problēmām, integrējot Eiropas pusgadā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un sociālo rezultātu pārskatu. Komisija uzsver, ka ieteikumi netiek “automātiski” adresēti dalībvalstīm, kurās attiecībā uz kādu rādītāju ir vērojams pasliktinājums. Komisija ņem vērā sociālās norises, dalībvalstī spēkā esošās politikas programmas, kā arī attiecīgo reformu īstenošanā panākto progresu. Turklāt liels skaits konkrētām valstīm adresēto ieteikumu gadu gaitā ir bijuši vērsti uz nodarbinātību, prasmju apguvi, mūžizglītību, bērnu aprūpi un no darba tirgus visvairāk atstumto iedzīvotāju integrāciju darba tirgū. Visiem iepriekš minētajiem faktoriem ir būtiska nozīme nabadzības apkarošanā. Tā rezultātā laikā kopš ekonomikas un finanšu krīzes augstākā punkta 2012. gadā ir panākts ievērojams progress nabadzības mazināšanā, un nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars ir daudz mazāks nekā pirms krīzes. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits 28 ES dalībvalstīs 2018. gadā bija 110 miljoni. Tas ir par 13,9 miljoniem mazāk salīdzinājumā ar krīzes augstāko punktu 2012. gadā un par 7,5 miljoniem mazāk nekā pirms krīzes (2008. gadā). Turklāt pieejamie 2019. gada rādītāji par astoņām dalībvalstīm (AT, BG, DK, LV, HU, PL, RO un FI) liecina, ka tajās nabadzībai vai sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju skaits turpina samazināties.

Pētniecības un izstrādes izdevumi dalībvalstīs ievērojami atšķīrās, un šī tendence ir saglabājusies nemainīga atbilstoši katras dalībvalsts izejas punktam. Vācija un Dānija savus mērķus sasniedza jau pirms 2020. gada un ir nostiprinājušas savu vadošo lomu inovācijas jomā. Citu dalībvalstu progress šajā jomā ir lēnāks, jo tās cenšas vispārināt izpēti un inovāciju kā jomu, kas aptver gan akadēmisko, gan uzņēmējdarbības vidi.

Eiropas Revīzijas palātas novērtējums, ka Komisija nav sniegusi pietiekami efektīvus ieteikumus ar nabadzību un pētniecību saistīto problēmu risināšanai atsevišķās dalībvalstīs, ir pretrunā tās atzinumam, ka Komisija ir sniegusi vairākus KVAI par nabadzības mazināšanu ar tādu jomu palīdzību kā nodarbinātība, prasmju apguve, mūžizglītība, bērnu aprūpe un iepriekš sociāli atstumtu iedzīvotāju integrācija darba tirgū. Eiropas Revīzijas palāta arī atzinīgi vērtē darbu, kas veikts saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tas apliecina, ka Komisija velta īpašu uzmanību nabadzības pamatcēloņu novēršanai, atbalstot piekļuvi darba tirgum, prasmes un bērnu aprūpi. Pašreizējās krīzes apstākļos Komisija īpaši uzsver ienākumu atbalstu un tiešus nabadzības mazināšanas pasākumus. Šī pieeja ir redzama jau 2020. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. Komisija ar saviem 2020. gada ieteikumiem Padomei arī cenšas sekmēt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, lai izmantotu iespēju, ko sniedz videi nekaitīgas ekonomikas attīstība un Eiropas mērķis nodrošināt klimatneitralitāti.

Analizējot dalībvalsts uzņēmējdarbības vidi, Komisija aplūko citus aspektus tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar makroekonomiku. Saistībā ar Eiropas Savienības pamatvērtības, proti, tiesiskuma, nodrošināšanu Komisija katru gadu publicēs ziņojumu par tiesiskumu ar konkrētām dalībvalstīm veltītām nodaļām.

34.–40. punkts un 58. un 61. punkts: Komisijas daudzgadu novērtējums par dalībvalstu KVAI īstenošanu

Eiropas Revīzijas palāta novēro, ka dalībvalstu KVAI pilnas vai ievērojamas īstenošanas līmenis ir zems un Komisijas veiktā uzraudzība ne vienmēr ir pilnīga.

Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai uzlabotu to pilnas vai ievērojamas īstenošanas rādītājus. Fakts, ka kopš Eiropas pusgada ieviešanas 2011. gadā vairāk nekā divu trešdaļu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā ir panākts vismaz “neliels progress”, apstiprina, ka tiek īstenotas būtiskas reformas, lai gan to pabeigšanai var būt vajadzīgs ilgāks laiks. Dažas reformas saskaras ar spēcīgu politisku un sabiedrības opozīciju, neraugoties uz to, ka valdība apliecina apņēmību šīs reformas ieviest.

Gadu gaitā dalībvalstis ir panākušas lielāko progresu saistībā ar finanšu pakalpojumiem, piekļuvi finansēm, maksātnespējas regulējumu, nodarbinātības aizsardzības tiesisko regulējumu un aktīvu darba tirgus politiku, atspoguļojot to, ka finanšu sektora stabilizēšana tika uzskatīta par prioritāti, reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi, — kam bija vajadzīga apņēmīga politiskā rīcība. Līdzīgā veidā arī pasākumi, kuru mērķis ir radīt darbvietas ar beztermiņa darba līgumiem un mazināt darba tirgus segmentāciju, liecina, ka attiecīgie ieteikumi tiek pilnvērtīgi īstenoti. Mērķtiecīgi īstenoti arī ieteikumi saistībā ar fiskālo politiku un fiskālo pārvaldību, lai pēc finanšu krīzes nodrošinātu valsts finansēm stabilu pamatu.

Par reformu sekmīgu īstenošanu liecina arī fakts, ka pagājušajos gados ir pakāpeniski mazināta vai novērsta nelīdzsvarotība.

Katrā Eiropas pusgada ciklā Komisija veic ikgadējo un daudzgadu novērtējumu par konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu. Komisijas izmantotā novērtējuma metodika un īstenošanas kategoriju piemērošana laika gaitā ir uzlabojusies, un Komisija īsteno ļoti stingru pieeju, tādējādi tiek saglabāts spiediens dalībvalstīm turpināt un pabeigt reformu īstenošanu. Lai atvieglotu analīzes veikšanu un ļautu ērti salīdzināt dažādos gados panākto progresa līmeni, Komisija, novērtējot, kādi panākumi gūti, īstenojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, izmanto sintētisku rādītāju.

Ja kādas dalībvalsts rezultāti ieteikumu īstenošanā pastāvīgi ir neapmierinoši, Komisija aktīvi sadarbojas ar šo dalībvalsti, lai tiktu pienācīgi risinātas noteiktās politiskās problēmas un īstenotas attiecīgās prioritātes. Tā neuzskata, ka papildu Padomes ieteikumi un konkrēti pasākumi sekmēs konstruktīvu dialogu risinājuma rašanai. Komisija uzskata, ka to visefektīvāk iespējams panākt, novirzot pieejamos ES līdzekļus KVAI īstenošanai. Kohēzijas politikas fondi ir pielāgoti Eiropas pusgadam, un Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts dalībvalstīm sniedz tehnisko atbalstu. Nesen ierosinātais Atveseļošanas un noturības mehānisms (561 miljards EUR) tiks izmantots tikai ar Eiropas pusgadu saistīto politisko reformu īstenošanai.

Lai paaugstinātu pilnas vai ievērojamas īstenošanas līmeni, Komisija ciešāk apspriežas ar dalībvalstīm, ar īpaša dienesta starpniecību sniedz atbalstu reformu īstenošanai, kā arī nodrošina labāku Eiropas fondu sasaisti ar reformām.

Tiek pastāvīgi uzlabotas CESAR datubāzes funkcijas KVAI īstenošanas novērtēšanai. Tas ir iekšējs darba rīks, kas kopš 2019. gada decembra tiek izmantots kopā ar dalībvalstīm.

41.–44. punkts: saikne starp ES budžeta un KVAI īstenošanu

Eiropas Revīzijas palāta norāda, ka “saikne starp ES budžeta izdevumiem un KVAI īstenošanu ir nepietiekama”. Tomēr Komisija var apstiprināt, ka 2014.–2020. gada Eiropas strukturālo un investīciju fondu plānošanā tika ņemti vērā visi attiecīgie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi. Jāatceras, ka Eiropas strukturālos un investīciju fondus pašreizējā plānošanas periodā var izmantot 10 gadu ilgā laikposmā (n+3 noteikuma dēļ). Ieguldījumu tiešie rezultāti un koprezultāti, protams, kļūst redzami pēc vēl ilgāka laikposma, tāpēc ir nepieciešams ilgtermiņa skatījums, lai novērtētu šā “virziena” efektivitāti konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanas veicināšanā. Pētījums, uz ko atsaucas Eiropas Revīzijas palāta, apstiprina saiknes starp ESI fondu plānošanas dokumentiem (partnerības nolīgumiem un darbības programmām) un Eiropas pusgada KVAI. Šo saikņu “plašais un vispārīgais” raksturs izriet no partnerības nolīgumu vispārīgās funkcijas, jo tie ir “satvara” plānošanas dokumenti, kas tādējādi nav paredzēti konkrētu īstenošanas prasību noteikšanai.

Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu plānošanas dokumentu izstrādē, pieņemot lēmumus par intervencēm, citu elementu starpā ņem vērā attiecīgos KVAI. Partnerības nolīgumi un darbības programmas ir stratēģiskie dokumenti ESI fondu īstenošanai septiņu gadu periodā, un tie nav paredzēti tikai KVAI īstenošanai. Tomēr valstu ziņojumi kopš 2016. gada regulāri informē par ES budžeta ieguldījumu strukturālo problēmu risināšanā. Turklāt sinerģijas starp Eiropas pusgadu un ES finansējuma izmantojumu gadu gaitā ir būtiski nostiprinātas, un paredzams, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros to nostiprināšana turpināsies. Komisija attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu ir ierosinājusi, ka dalībvalstīm jānosaka, kā, sagatavojot plānošanas dokumentus, tiek ņemti vērā attiecīgie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi. Dalībvalstīm 2021.–2027. gada plānošanas periodā regulāri jāinformē uzraudzības komiteja un Komisija par panākumiem to programmu izpildē, ar kurām tiek sekmēta KVAI īstenošana. Vidusposma pārskata sagatavošanas laikā dalībvalstīm cita starpā jāizsver, vai programmā ir veicamas izmaiņas, lai ņemtu vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti laikā kopš plānošanas perioda sākuma.

Komisija 2020. gada 27. maijā publicēja priekšlikumu par Next Generation EU. Atveseļošanas plāna pirmais pīlārs un galvenā daļa būs jauns atveseļošanas un noturības mehānisms. Mehānisma pamatā ir reformu īstenošanas instruments, un tas aizstāj konverģencei un konkurētspējai paredzēto budžeta instrumentu (BIKK), kas nesen tika apspriests ar abiem likumdevējiem.

Komisija arī ierosināja tehniskā atbalsta instrumentu, atsevišķu regulējumu, kas ir spēkā esošās Strukturālo reformu atbalsta programmas turpinājums.

45.–52. punkts: konkrētām valstīm adresētu ieteikumu racionalizēšana un prioritāro reformu noteikšana

Visiem saliktajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, uz ko atsaucas Eiropas Revīzijas palāta, ir kopīga tēma, proti, fiskālā politika, nodarbinātības un sociālā politika, uzņēmējdarbības vide un ieguldījumi. Ieteikumu komponenti ir saistīti ar dažādām politikas jomām. Tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ar dažādu savu ministriju un administratīvo iestāžu starpniecību uz šiem komponentiem reaģē līdzīgā termiņā. Tas atspoguļo realitāti, ka konkrētas sociālekonomiskas problēmas risināšanai ir vajadzīga politiska rīcība dažādās jomās. Attiecībā uz prioritāro reformu noteikšanu — Komisijas ierosinātie ieteikumi atspoguļo Komisijas uzskatus par veicamajiem prioritārajiem pasākumiem.

Process Padomē nodrošina, ka pirms ieteikumu izstrādes pabeigšanas tos apspriež dalībvalstis. Noslēgumā ieteikumus pieņem Padome. Turklāt uzsvars ir uz nepārtraukta dialoga nodrošināšanu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai noteiktu prioritātes un konkrētas reformas. Komisija uzskata, ka šie mehānismi nodrošina, ka procesa noslēgumā pieņemtie ieteikumi ir īstenojami. Protams, Komisija apzinās, ka dažu reformu īstenošanai ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā citu reformu ieviešanai, tāpēc tā ir izstrādājusi īstenošanas norises daudzgadu novērtējumu.

Saistībā ar atsauču uz integrētajām pamatnostādnēm sniegšanu ieteikumos jānorāda, ka ieteikumu dokumentos jau ir sniegtas daudzas atsauces un ne dalībvalstis, ne Komisija nav paudusi vajadzību pēc lielāka atsauču skaita iekļaušanas. Pievēršoties ieteikumu formulējumam un pamatojumam, svarīgi norādīt, ka katru ieteikumu papildina pamatojošs apsvērums un pamatojoša analīze valsts ziņojumā. Ņemot vērā, ka dalībvalstis un Komisija aktīvi apspriežas, vēstījums nerada nekādas neskaidrības.

53.–56. punkts: valstu ieinteresēto personu iesaiste un valstu reformu programmu novērtējums

Komisija prasa, lai dalībvalstis apspriestos ar ieinteresētajām personām, un faktu vākšanas misiju laikā arī Komisija pati apspriežas ar šīm ieinteresētajām personām. Turklāt fondu plānošanas laikā Komisija regulāri apmainās viedokļiem ar vietējām iestādēm. Vietējās un reģionālās iestādes ir labi integrētas kohēzijas politikas fondu plānošanas un īstenošanas ciklos. Komisija ir ierosinājusi saglabāt šo praksi arī 2021.–2027. plānošanas periodā.

Kas attiecas uz valstu reformu programmām — Komisija pārbauda satura saskanību, tomēr neiejaucas attiecībā uz valsts dokumentācijas un formātu tradīcijām. Valsts reformu programma dalībvalstīm ir kļuvusi par ļoti svarīgu rīku rīcības saskaņošanas veicināšanai starp ministrijām un reģioniem reformu procesā. Komisijas priekšlikumi par Padomes ieteikumiem attiecībā uz valstu reformu programmām un atzinumi par dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmām paši par sevi ir dokumentēts Komisijas novērtējums par minētajām programmām. Novērtējums ir skaidri dokumentēts KVAI juridiskā teksta standarta apsvērumā. Turklāt programmās iekļautā informācija tiek ņemta vērā, atjauninot KVAI novērtējumu maija galvenajā ziņojumā, kas ir daļa no publicētās Eiropas pusgada paketes. KVAI priekšlikumu saturā ņemti vērā arī pasākumi, par kuriem dalībvalstis ir ziņojušas savās programmās. Komisija novērtē atbilstību veidnei un īpaši pievēršas galvenajām reformu saistībām, kā arī meklē apstiprinājumu informācijai, ko Komisija pati ievākusi no citiem avotiem.

CESAR datubāzes kontekstā Komisijas iekšējās procedūras ir izstrādātas tā, lai visi attiecīgie ģenerāldirektorāti sniegtu ieguldījumu CESAR datubāzē Komisijas vispārējā KVAI novērtējuma vajadzībām. CESAR datubāze ir dinamisks rīks, kas tiek nepārtraukti pilnveidots, lai vēl vairāk uzlabotu novērtējuma un uzraudzības procesu. Tiek izstrādātas jaunas CESAR datubāzes funkcijas, lai efektīvāk nodrošinātu to, ka visi attiecīgie ģenerāldirektorāti iesniedz savu novērtējumu datubāzē.

Komisija nepiekrīt apgalvojumam, ka bieža KVAI pārgrupēšana mazina uzraudzības salīdzināmību gadu gaitā. KVAI īstenošanu novērtē, vispirms aplūkojot katru atsevišķo komponentu un tad šo informāciju apkopojot par KVAI kopumā. Lai atvieglotu analīzes veikšanu un ļautu ērti salīdzināt dažādos gados panākto progresa līmeni, Komisija, novērtējot, kādi panākumi gūti, īstenojot KVAI, izmanto sintētisku rādītāju. Lai laika gaitā labāk izsekotu ieteikumiem katrā politikas jomā, CESAR datubāzē ir veikti daži pielāgojumi.

Secinājumi un ieteikumi

59

Komisija nepiekrīt Eiropas Revīzijas palātas secinājumam, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība nabadzības mazināšanai. Tā arī nepiekrīt, ka KVAI kombinācija ir nelīdzsvarota.

Lai īpaši pievērstos ar tiesiskumu saistītām problēmām, ir ieviests jauns tiesiskuma mehānisms. Eiropas pusgadā aplūkotie šāda rakstura jautājumi ir vērsti uz gadījumiem, kad tiem ir nepārprotama makroekonomiska ietekme.

1. ieteikums. Likt lielu uzsvaru uz sociālo un pētniecības dimensiju Eiropas pusgada procesā

Komisija piekrīt šim ieteikumam, jo tādējādi tiks visaptveroši risinātas Covid-19 krīzes radītās sociālekonomiskās sekas. Komisija ir apņēmusies palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības, novēršot nabadzības draudu cēloņus.

Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam, jo tā nevar uzņemties adresēt KVAI visām dalībvalstīm, kuras nav sasniegušas pietiekamu progresu. Ņemot vērā jauno Eiropas zaļo kursu un digitālo pāreju, sagaidāms, ka būtiska nozīme Eiropas pusgadā, kā arī ES ekonomikas konkurētspējas un klimatneitralitātes nodrošināšanā būs pētniecībai un inovācijai.

2. ieteikums. Stiprināt KVAI īstenošanu un uzraudzību

Pirmais ievilkums. Komisija piekrīt šim ieteikumam, un tā tagad nodrošina, lai visi valstu darba grupu dalībnieki atjauninātu savu īstenošanas novērtējumu CESAR datubāzē. CESAR datubāze ir dinamisks rīks, kas tiek nepārtraukti pilnveidots, lai vēl vairāk uzlabotu novērtējuma un uzraudzības procesu. Tiek izstrādātas jaunas CESAR datubāzes funkcijas, lai efektīvāk nodrošinātu to, ka visi attiecīgie ģenerāldirektorāti iesniedz savu novērtējumu datubāzē.

Otrais ievilkums. Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam. Tā nodrošinās, lai informācija, kas jau ir publiski pieejama valstu ziņojumos par KVAI un to īstenošanas statusu, tiktu darīta pieejama arī tiešsaistē. Dalībvalstīm būtu jāsniedz tam sava piekrišana.

Trešais ievilkums. Komisija nepiekrīt šim ieteikumam. Komisija veido uz sadarbību balstītas attiecības ar dalībvalstīm, lai noteiktu un risinātu problēmas kopā.

Komisija jau īsteno Eiropas Revīzijas palātas ierosināto principu, secīgos Eiropas pusgada ciklos atkārtoti sniedzot tos pašus ieteikumus, ja tie iepriekšējā ciklā nav īstenoti, kā arī pamatotos gadījumos šos ieteikumus precizējot. Tāpēc papildu pasākumu īstenošanas apsvēršana saskaņā ar regulu netiek uzskatīta par atbilstošu.

3. ieteikums. Stiprināt saikni starp ES fondiem un KVAI

Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam attiecībā uz 2021.–2027. daudzgadu finanšu shēmu. ESI fondu plānojumā jau ir spēkā atsevišķi savstarpēji apstiprināti ar reformām saistīti nosacījumi. Turklāt 2020. gada 27. maijā Komisija ierosināja jaunu atveseļošanas un noturības mehānismu, kas nodrošinās liela mēroga finansiālo atbalstu dalībvalstu veiktām reformām un ieguldījumiem, palīdzot tām risināt Eiropas pusgadā noteiktās problēmas. Tomēr tas būs atkarīgs no sarunām Parlamentā un Padomē.

4. ieteikums. Labāk formulēt KVAI

Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam attiecībā uz to, ka atsevišķiem KVAI jāattiecas uz vienu kopīgās politikas problēmu. Apstāklis, ka KVAI aptver vairākus jautājumus, atspoguļo realitāti, ka konkrētas sociālekonomiskas problēmas risināšanai ir vajadzīga politiska rīcība dažādās jomās. Stratēģijā “Eiropa 2020” bija noteikti izmērāmi mērķi. Papildu mērķu noteikšana netiek uzskatīta par noderīgu. Arī termiņa noteikšana netiek vērtēta kā lietderīgs solis, jo Komisija saprot, ka reformas var nākties īstenot laika gaitā vairākos posmos. Varētu paredzēt dalībvalsts veiktā īstenošanas darba detalizētāku kvalitatīvo novērtējumu. Tas jau tiek ņemts vērā, kad Komisija novērtē īstenošanu un piemēro dažādas novērtējuma kategorijas, piemēram, “ierobežots progress”, “neliels progress” utt. Komisija valstu ziņojumos un KVAI apsvērumos jau sniedz pienācīgu pamatojumu ieteikumiem.

5. ieteikums. Sniegt skaidru VRP novērtējumu

Pirmais ievilkums. Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam — atkarībā no tā, kāds būs iznākums pašlaik notiekošajām sarunām ar abiem likumdevējiem par daudzgadu finanšu shēmu un Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Valstu reformu programmas papildina un apstiprina no citiem avotiem iegūto informāciju. Valstu reformu programmas to pašreizējā formātā tiek uzskatītas par ļoti noderīgām konkrētām valstīm adresēto ieteikumu formulēšanai un par piemērotām noteiktajam mērķim. Tās jau ietver dažādus Eiropas Revīzijas palātas ieteiktos elementus. Tajā pašā laikā Komisija savā pastāvīgajā sadarbībā ar dalībvalstīm centīsies noteikt, kādus abpusēji noderīgus uzlabojumus valstu reformu programmās varētu ieviest.

Turklāt, ņemot vērā Komisijas priekšlikumus par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu, valstu reformu programmu uzbūvi varētu pielāgot atbilstīgi ierosinātajai šo programmu nozīmei Atveseļošanas un noturības mehānisma kontekstā. Konkrētāk, Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros dalībvalstis varēs ierosināt savus atveseļošanas un noturības plānus, kas būs pievienoti valstu reformu programmām.

Otrais ievilkums. Komisija nepiekrīt šim ieteikumam.

Valstu reformu programmām ir ļoti liela nozīme, jo tās garantē, ka dalībvalstu ministrijas un ieinteresētās personas uzņemas saistības īstenot reformas. Komisijai valstu reformu programmas ir noderīgi rīki, kuros ir apkopota un apstiprināta informācija, ko Komisija ir ievākusi no dažādiem citiem kanāliem savu pastāvīgo ekonomikas uzraudzības darbību ietvaros.

Komisijas valstu reformu programmu novērtējums ir atspoguļots ierosinātajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un tos papildinošajos apsvērumos. Netiek uzskatīts, ka konkrēta un īpaša valsts reformu programmas novērtējuma sniegšana dalībvalstij sniegtu kādu pievienoto vērtību, ņemot vērā to, kāda ir pašreizējā valstu reformu programmu nozīme Eiropas pusgada kontekstā.

Beigu piezīmes

¹ Eiropas pusgadu ieviesa kā jaunu elementu pēc vienošanās 2010. gadā (sk. Paziņojumu COM(2010) 250 galīgā redakcija “Pastiprināta ekonomikas politikas koordinēšana” un Paziņojumu COM(2010) 367/2 “Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai”) un 2011. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.).

² Sk. Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010., 1. pielikums, 30. lpp.

³ Komisijas paziņojums “Stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums”, COM(2014) 130 final/2, 19.3.2014., 18. lpp.

⁴ Komisijas paziņojums “2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija”; COM(2019) 650 final, 17.12.2019.

⁵ Sk. Komisijas paziņojumu “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā”; COM(2019) 163 final, 9.–12. lpp.

⁶ Regula Nr. 1466/97, 12.a pants.

⁷ Regula Nr. 1466/97, 2.a panta 3. punkts un 2.ab panta 2. punkts.

⁸ Luksemburgas Eiropadomes 1997. gada 12. un 13. decembra prezidentūras secinājumi (1. pielikums), Eiropadomes rezolūcija par ekonomikas politikas koordināciju EMS 3. posmā un Līguma 109. un 109.b pantu (3. punkts).

⁹ Padomes ziņojums Eiropadomei “Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”, Brisele, 21.3.2005., 7423/05, UEM 97, ECOFIN 104, pielikuma 4. lpp.

¹⁰ Regula (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā, preambulas 3. punkts, 16.11.2011.

¹¹ Regula Nr. 1466/97, 2.a panta 3. punkta otrā daļa.

¹² Regula Nr. 1466/97, 11. panta 1. un 2. punkts.

¹³ Sk. īpašo ziņojumu Nr. 3/2018 “Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) revīzija” un īpašo ziņojumu Nr. 18/2018 “Vai ir sasniegts Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas galvenais mērķis”.

¹⁴ 2008. gads bija sākotnējais atsauces periods, attiecībā pret kuru tika noteikti mērķi.

¹⁵ Sk. arī SVF darba apspriežu dokumentu “Inequality and poverty across generations in the EU”, 2018. gada janvāris.

¹⁶ https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/refreshTableAction.do?tab=table&plugin=1& pcode=tessi012&language=en.

¹⁷ Komisijas 2017. gada 26. aprīļa ieteikums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru; C(2017) 2600 final.

¹⁸ ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”; A/RES/70/1; 25.9.2015.

¹⁹ Nākamās Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes 2019.–2024. gadam “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai ”, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savas kandidatūras laikā; 9. lpp.

²⁰ Sk. ESPC stratēģiskā piezīme, Eiropas Komisija, izdevums nr. 6/2015, 2. attēls, 4. lpp.

²¹ Līgums par Eiropas Savienības darbību, 121. panta 4. punkts.

²² Regula Nr. 1466/97, 2.a panta 3. punkta a) apakšpunkts.

²³ 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 15. un 96. pants.

²⁴ Pārskats, ko Komisijai sagatavoja Ismeri Europa, “Support of European Structural and Investment (ESI) Funds to the implementation of the Country Specific Recommendations and to structural reforms in Member States”, 2018. g.

²⁵ ERP atzinums Nr. 6/2018 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu; 31.–34. punkts un 4. ieteikums, 36.–39. punkts un 9. ieteikums.

²⁶ Eiropas Komisija, “Pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu”, COM(2017) 291 final, 31.5.2017., 24. lpp.

²⁷ Regulas Nr. 1466/97 2.a panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ir noteikts pienākums uzraudzīt ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu īstenošanu un pārbaudīt nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu.

²⁸ Regula (ES) Nr. 1466/97, 2.a panta 2. punkta d) apakšpunkts.

²⁹ Eiropas Reģionu komiteja, Atzinums “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai”, 123. plenārsēde, 2017. gada 11. un 12. maijs.

³⁰ Itālija PBDNP pabeidza 2013. gada jūnijā, un laikposms līdz tam laikam daļēji bija ietverts Palātas veiktajā PBDNP revīzijā. Itālija tika iekļauta izlasē, jo tā plaši piemēroja preventīvajā daļā paredzētās elastīguma klauzulas, turklāt bija jāņem vērā tās vispārējā nozīme ES makroekonomikas norisēs.

³¹ Nabadzības dati jāinterpretē piesardzīgi. Piemēram, salikto rādītāju AROPE īpaši ietekmē rādītājs “zemu ienākumu izraisītas nabadzības risks pēc sociālajiem pārvedumiem”. Tas ir relatīvs nabadzības rādītājs, un tā slieksnis dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tas arī laika gaitā mainās, jo tajā ņem vērā mediānā rīcībā esošā ienākuma attīstību valstī: vairākās dalībvalstīs laikposmā no 2008. līdz 2017. gadam šis slieksnis ir samazinājies (Grieķijā un Kiprā) vai saglabājās gandrīz nemainīgs (Spānijā un Itālijā).

³² Cilvēki, kas dzīvo mājsaimniecībā ar “ekvivalento” rīcībā esošo ienākumu pēc sociālajiem pārvedumiem, kas ir mazāks nekā 60 % no mediānā valstī. Šis slieksnis ir pieņemts un atspoguļo ienākumu līmeni, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai varētu dzīvot pienācīgu dzīvi.

³³ Cilvēki, kas nevar atļauties vismaz trīs no šādiem deviņiem elementiem: samaksāt mājokļa īri, hipotekārā kredīta maksājumu vai komunālo pakalpojumu rēķinus; uzturēt mājokli pietiekami siltu; segt neparedzētus izdevumus; regulāri ēst gaļu vai olbaltumvielas; doties atvaļinājumā; iegādāties televizoru; veļas mazgājamo mašīnu; automobili; telefonu. ES 2017. gadā šo sarakstu atjaunināja, un tagad tajā ietilpst vēl septiņi elementi: aizstāt nolietotu apģērbu un mēbeles; valkāt divus pārus apavu; tērēt nelielu naudas summu personīgai lietošanai; regulāri atļauties atpūtas aktivitātes; reizi mēnesī baudīt dzērienu/maltīti ārpus mājas un atļauties interneta pieslēgumu. Veļas mazgājamās mašīnas, televizora un tālruņa trūkums tika svītrots no pārskatītā saraksta kā nepiemēroti materiālās nenodrošinātības rādītāji.

³⁴ Cilvēki vecumā no 0 līdz 59 gadiem, kuri dzīvo mājsaimniecībās, kur personas darbspējīgā vecumā (izņemot studenti, kas jaunāki par 25 gadiem) iepriekšējā gadā strādāja mazāk nekā 20 % no sava kopējā darba potenciāla.

³⁵ Papildus 2020. gada mērķim un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ietvaros ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam uz pusi samazināt nabadzību visos tās aspektos.

³⁶ Salīdzināmu datu trūkuma dēļ par 2008. gadu Horvātija nav iekļauta aprēķinos (1,1 miljons iedzīvotāju, kuri pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam 2017. gadā).

³⁷ https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en& pcode=tesem100&plugin=1.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	19.9.2017.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	31.1.2019.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	30.6.2020.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	20.7.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-2105-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/288207	QJ-AB-19-027-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-2077-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/134521	QJ-AB-19-027-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.