Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – šī pamatbrīvība ir nodrošināta, bet mērķtiecīgāka ES līdzekļu novirzīšana sekmētu darba ņēmēju mobilitāti

Kopsavilkums

Par darbaspēka mobilitāti

I

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās ir viena no Savienības četrām pamatbrīvībām. Eiropas Savienība 2018. gadā atzīmēs 50. gadadienu regulai par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Tas nozīmē, ka dalībvalstīs netiek pieļauta nekāda diskriminācija pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem. Dati par 2015. gadu liecina, ka 11,3 miljoni darbspējīga vecuma mobilo darba ņēmēju no ES-28 dalībvalstīm dzīvoja ES dalībvalstī, kas nav viņu valstspiederības valsts. Tie ir 3,7 % no kopējā darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita Eiropas Savienībā.

Kā mēs veicām revīziju

II

Mēs vērtējām, kā Komisija nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un darbaspēka mobilitāti veicinošu ES pasākumu efektivitāti. No 2016. gada oktobra līdz 2017. gada jūlijam mēs veicām revīziju Komisijā un piecās dalībvalstīs, uz kurām pārvietojas lielākās ārvalstu darba ņēmēju plūsmas (Vācija, Luksemburga, Polija, Rumānija un Apvienotā Karaliste).

Mūsu konstatējumi

III

Mēs konstatējām, ka Komisija sniedz ES darba ņēmējiem informāciju par viņu tiesībām vairākos saziņas kanālos, tomēr ir iespējas uzlabot informētību par tiem.

IV

Šķēršļi attiecībā uz pārcelšanos uz citu valsti un strādāšanu tajā (piemēram, profesionālās izglītības diplomu atzīšana) pastāv ilgu laiku. Lai gan Komisija un dalībvalstis ir veikušas vairākus pasākumus šādu šķēršļu novēršanai, tie joprojām pastāv.

V

Dalībvalstīs ir atšķirīgs līmenis attiecībā uz datiem par nelīdzsvarotību prasmju jomā un darba tirgū gan reģionālajā, gan valsts līmenī. Komisija turpina sadarbību ar dalībvalstīm, lai šos datus uzlabotu.

VI

ES atbalsta darbaspēka mobilitāti, piešķirot ESF līdzekļus dalībvalstīm, kuras norādījušas uz tās vajadzību. Tomēr darbaspēka mobilitāte nav noteikta par skaidru prioritāti investīciju jomā, un ESF pašreizējā plānošanas perioda apstiprināšanas procesā netiek veikta šāda pasākuma uzraudzība. Tādējādi nav zināms, cik lielā apjomā ESF ir izmantots šim nolūkam.

VII

Galvenais zināmais finansējuma avots darbaspēka mobilitātes atbalstam ir Komisijas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI), kurai paredzēti 165 miljoni EUR laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Mēs konstatējām, ka EaSI apakšprogrammasEURES politikas mērķi līdzinās ESF mērķiem attiecībā uz darbaspēka mobilitāti, un tāpēc ir problemātiski panākt abu ES fondu papildināmību.

VIII

Tika pārskatīti 23 EURES projekti, kurus īsteno pārrobežu partnerības ietvaros un atbalsta EaSI. Mēs konstatējām, ka tikai dažiem projektiem bija noteikti koprezultāti (piemēram, darba meklētāji) un ka projektu uzraudzības nepilnību dēļ nebija iespējas apkopot tiešos rezultātus un koprezultātus programmas līmenī.

IX

EURES darbvietu mobilitātes portāls ir galvenais ES līmeņa instruments darbaspēka mobilitātes veicināšanai, bet tajā vērojamas būtiskas problēmas, arī tāpēc, ka nozīmīga daļa valstu nodarbinātības dienestiem pieejamo brīvo darbvietu EURES portālā netiek publiskota. Turklāt mūsu veiktā EURES portālā publiskoto brīvo darbvietu analīze liecina, ka bieži vien informācija nav noderīga darba meklēšanā, piemēram, 39 no 50 pārbaudītajām vakancēm nebija norādīts pieteikumu iesniegšanas termiņš.

X

Lai novērtētu programmas efektivitāti, īpaši svarīgi noteikt ar EaSI apakšprogrammu EURES sasniegtos darbā iekārtošanas rādītājus. Saskaņā ar Komisijas datiem EURES padomdevēju atbalsts darba meklētājiem 2016. gadā ļāva aizpildīt 28 934 brīvās darbvietas. Tas veido tikai 3,7 % no darba meklētāju kontaktiem ar EURES padomdevējiem. Turklāt lielākā daļa apsekoto valsts nodarbinātības dienestu (VND) norādīja, ka tie nespēj izmērīt, cik efektīva ir pieņemšana darbā, vai ir pārtraukuši izmantot šādus mērījumus efektivitātes rādītāja noteikšanai.

Ieteikumi

XI

Mēs iesakām Komisijai:

1. izvērtēt ES iedzīvotāju informētību par spēkā esošajiem instrumentiem, kas saistīti ar informācijas sniegšanu par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un ziņojumiem par diskrimināciju;
2. labāk izmantot pieejamo informāciju, lai noteiktu diskriminācijas veidus;
3. sadarboties ar dalībvalstīm, lai uzlabotu datu vākšanu un izmantošanu darbaspēka mobilitātes veidu un plūsmu, kā arī darba tirgus nelīdzsvarotības novērtēšanai;
4. uzlabot ES finansējuma plānošanu darbaspēka mobilitātes veicināšanai.

XII

Mēs iesakām dalībvalstīm:

Ievads

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība — pamatbrīvība

01

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās ir viena no Savienības četrām pamatbrīvībām¹. Eiropas Savienība 2018. gadā atzīmēs 50. gadadienu regulai par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Tās ir ikvienam darba ņēmējam svarīgas tiesības un būtiska vienotā tirgus sastāvdaļa. Saskaņā ar šo brīvību ES darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm ir tādas pašas tiesības uz piekļuvi nodarbinātībai, darba nosacījumiem un citām sociālajām un nodokļu priekšrocībām kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Tas nozīmē, ka visu valsts pārvaldes iestāžu un valsts vai privāto darba devēju pienākums ir piemērot un ievērot tiesības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pantā (sk. 1. izcēlumu). Šī brīvība tiek garantēta arī EBTA valstīs (Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē). Jānorāda, ka darba ņēmēju pārvietošanās brīvība nav tas pats, kas visu ES iedzīvotāju tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

02

Jaunākie pieejamie rādītāji liecina, ka no kopumā 306 miljoniem ES iedzīvotāju darbspējīgā vecumā aptuveni 11 miljoni darbspējīgā vecuma (20–64 gadi) mobilo darba ņēmēju no ES-28 dalībvalstīm ilgstoši dzīvo citā ES dalībvalstī, kas nav viņu valstspiederības valsts, un tie ir 3,7 % no kopējā skaita ES-28 iedzīvotāju darbspējīgā vecumā. Ņemot vērā darbspējīgā vecuma mobilo darba ņēmēju plūsmu gadā, 2014. gadā uz citu dalībvalsti pārcēlās 1,1 miljons personu (šis skaitlis ietver aptuveni 100 000 EBTA valstu iedzīvotāju, kas ierodas Savienībā, un atbilst 0,4 % no kopējā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita). Turklāt 1,3 miljoni personu katru dienu šķērso robežu, lai strādātu kādā dalībvalstī, kas nav viņu mītnes dalībvalsts (sk. 1. tabulu).

1. tabula

Dati par mobilajiem darba ņēmējiem, kuri pārceļas uz citu dalībvalsti (2015. g.)

Skaits	Mobilitātes veids
11,3 miljoni	ES-28 dalībvalstu darbaspējīgā vecuma (20–64 gadi) mobilie darba ņēmēji, kas ilgstoši dzīvo citā dalībvalstī
3,7 %	… kā daļa no kopējā ES-28 dalībvalstu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita
8,5 miljoni	Aktīvie ES-28 dalībvalstu mobilie darba ņēmēji (nodarbināti vai meklē darbu)
1,3 miljoni	ES-28 dalībvalstu pārrobežu darba ņēmēji (20–64 gadu vecumā) 2015. gadā
1,1 miljons	ES-28 dalībvalstu un EBTA valstu darbaspējīgā vecuma mobilo darba ņēmēju, kuri 2014. gadā pārcēlās uz citu valsti, plūsma gadā
0,4 %	… kā daļa no ES-28 dalībvalstu un EBTA valstu kopējā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita
0,6 miljoni	Mobilie darba ņēmēji, kuri 2014. gadā atgriezušies savā valstspiederības valstī

Piezīme. Mobilo darba ņēmēju plūsma gadā neietver atgriešanās mobilitāti.

Avots: Eiropas Komisija, “Gada pārskats par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē”, galīgais ziņojums, 2016. gada decembris.

03

11,3 miljonu mobilo darba ņēmēju galvenās galamērķa valstis bija Vācija, kurā uzņemts lielākais darbspējīgā vecuma mobilo darba ņēmēju skaits (2,7 miljoni jeb 22 % no visiem mobilajiem darba ņēmējiem), un Apvienotā Karaliste, kurā uzņemts 2,1 miljons mobilo darba ņēmēju. Lielākais darbspējīgā vecuma mobilo darba ņēmēju īpatsvars ir tādās valstīs kā Luksemburga (43 %), Šveice (19 %), Kipra (15 %) un Īrija (10 %).

04

Personas, kuras dzīvo ES valstī, kas nav viņu valstspiederības valsts, laikposmā līdz 10 gadiem, tiek definētas kā nesen pārcēlušies aktīvie mobilie darba ņēmēji. Šo mobilo darba ņēmēju skaits norādīts 1. attēlā.

Atbildība par darbaspēka mobilitāti

05

Lai novērtētu dažādos atbildības līmeņus darba ņēmēju pārvietošanās brīvības nodrošināšanā, jāņem vērā, ka šī brīvība ir tieši piemērojama dalībvalstīs, un tādējādi par jebkādu diskrimināciju var vērsties valsts tiesā. Komisija var īstenot arī tiešu rīcību un, iespējams, uzsākt pārkāpumu procedūras pret dalībvalsti, iesaistoties Eiropas Savienības Tiesai. Tomēr nodarbinātība un sociālā politika galvenokārt ir dalībvalstu atbildības jomā. Kopīgās atbildības jomas ir norādītas 2. attēlā.

Eiropas Komisija un darbaspēka mobilitāte

06

Lēmums par to, uz kuru valsti pārcelties darba dēļ, pēc būtības ir individuāls lēmums. Tomēr ir iespējams veicināt darbaspēka mobilitāti, un ar ES finansējuma palīdzību var lietderīgi atbalstīt darbaspēka mobilitātes pasākumus. Komisija 2010. gada paziņojumā “Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”² nosaka darbaspēka mobilitātes veicināšanu saistībā ar labāku darba piedāvājuma un pieprasījuma atbilsmi, izmantojot Savienības struktūrfondus, īpaši ESF atbalstu. Tā veicina “tālredzīgu un visaptverošu darbaspēka migrācijas politiku, kas elastīgi reaģētu uz darba tirgu prioritātēm un vajadzībām“. Pēdējo gadu laikā Komisija ir izdevusi vairākus politikas dokumentus, tiesību aktu priekšlikumus un pamatnostādnes darbaspēka mobilitātes jomā, uzsverot, ka tā ir svarīga ES politikas joma (sk. 3. attēlu).

ES finansētie pasākumi darbaspēka mobilitātes veicināšanai

07

Eiropas Sociālo fondu pārvalda Komisija un dalībvalstis. Viens no tā mērķiem ir palielināt darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti Eiropas Savienībā³. Tā kopējais finansējums 2014.–2020. gada plānošanas periodam ir 86,4 miljardi EUR. No fonda piešķirti aptuveni 27,5 miljardi EUR konkrētam tematiskajam mērķim: “veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti”⁴, saskaņā ar kuru dalībvalstis var finansēt darbaspēka mobilitātes pasākumus. Nav zināmas summas, ko dalībvalstis izlietojušas minētajiem mērķiem.

08

Komisijas pārvaldītajai Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmai (EaSI) ir trīs apakšprogrammas, no kurām EURES (Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls) apakšprogrammas mērķis ir veicināt darbaspēka mobilitāti. EaSI programmai piešķirtais finansējums laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir 919 miljoni EUR. EaSI apakšprogrammas EURES īpašajām darbībām piešķirts finansējums 165 miljonu EUR apmērā, kas veido 18 % no kopējā finansējuma. EaSI apakšprogramma EURES atbalsta pasākumus, kas veicina darba ņēmēju brīvprātīgu ģeogrāfisko mobilitāti. Pārskats par minētajām darbībām sniegts 4. attēlā.

Revīzijas tvērums un pieeja

09

Mēs vērtējām, kā Komisija nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un darbaspēka mobilitāti veicinošu ES pasākumu efektivitāti.

10

Konkrēti, tika pārbaudīti šādi elementi:

• Komisijas izveidotie informācijas līdzekļi, lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri ir ieinteresēti pārcelties vai ir pārcēlušies uz citu dalībvalsti, un Komisijas veiktie pasākumi, lai novērstu pašreizējos šķēršļus darbaspēka mobilitātei, tostarp Komisijas apkopotie dati par darbaspēka mobilitātes plūsmām un modeļiem (I daļa);
• darbaspēka mobilitātes atbalstam no ESF un EaSI programmas piešķirtā ES finansējuma efektivitāte 2014.–2020. gada plānošanas periodā (II daļa).

11

Revīzijā, kas notika no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada jūlijam, mēs veicām šādas pārbaudes:

• pārskatījām Komisijas veiktos pasākumus darbaspēka mobilitātes jomā;
• apmeklējām attiecīgās pārvaldes iestādes Vācijā, Luksemburgā, Polijā, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē un iztaujājām to darbiniekus;
• pārskatījām 2015. un 2016. gadā finansētos 23 pabeigtos EaSI apakšprogrammas EURES pārrobežu partnerības projektus un iztaujājām projektu vadītājus Vācijā, Luksemburgā, Polijā un Apvienotajā Karalistē;
• iesniedzām apsekojuma anketu EURES tīkla 28 valstu koordinācijas birojiem (VKB) un Šveices VKB, lai pārskatītu EURES darbību un analizētu EURES darbvietu mobilitātes portālā publiskoto 50 brīvo darbvietu kvalitāti.
• Turklāt revidentiem palīdzēja ekspertu grupa, kurā darbojās trīs speciālisti darbaspēka mobilitātes jomā⁵.

12

Šajā revīzijā netika vērtēta “Brexit” ietekme uz pārvietošanās brīvību, kas ir svarīgs temats notiekošajās ES un Apvienotās Karalistes sarunās. Tāpat šajā revīzijā netika izskatīta ietekme, ko radīs Šveices 2014. gada referendums par imigrāciju, jo tā iznākums iespaidos ES darba ņēmēju brīvību pārcelties uz Šveici tad, kad tas tiks ietverts Šveices tiesību aktos.

Apsvērumi

I daļa. Komisija ir ieviesusi instrumentus darba ņēmēju pārvietošanās brīvības nodrošināšanai, bet tās informētība par to, kā darbaspēka mobilitāte darbojas praksē, ir nepilnīga

13

Pirmajā daļā aplūkoti Eiropas Komisijas ieviestie instrumenti, lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri vēlas pārcelties vai jau ir pārcēlušies uz citu dalībvalsti. Tajā aplūkoti arī pašreizējie šķēršļi darbaspēka mobilitātei un Komisijas veiktie pasākumi, lai novērstu šos šķēršļus. Visbeidzot, I daļā arī novērtēti Komisijas apkopotie dati, ko tā izmanto, lai uzraudzītu darbaspēka mobilitātes plūsmas un modeļus un darba tirgus nelīdzsvarotību.

Komisija ir izveidojusi instrumentus, lai informētu iedzīvotājus par viņu tiesībām, bet nav zināms, cik lielā mērā sabiedrība ir informēta par šādu instrumentu esamību

14

Svarīgi, lai informācija par nosacījumiem un tiesībām būtu pieejama personām, kuras jau strādā vai vēlas strādāt citā valstī. Turklāt personām, kurām šāda informācija būtu noderīga, jāzina, ka šāda informācija ir viņiem pieejama.

15

Komisija informē iedzīvotājus par darbaspēka mobilitātes tiesībām un iespējām, izmantojot divas šim nolūkam izveidotas tīmekļa vietnes: “Tava Eiropa” un EURES (sk. 2. izcēlumu).

16

Turklāt dalībvalstis ir izveidojušas savus informācijas avotus ES iedzīvotājiem, kuri strādā šajās valstīs, vai saviem pilsoņiem, kuri vēlas strādāt citā dalībvalstī. Valsts iestādes, arodbiedrības vai citas struktūras var atbalstīt šādas sistēmas (sk. 3. izcēlumu).

17

Komisija novērtē lietotāju apmierinātību ar vietni “Tava Eiropa” un EURES portālu. Saskaņā ar šo novērtējumu 2016. gadā 64 % vietnes “Tava Eiropa” apmeklētāju novērtēja to kā labu vai izcilu, 25 % — kā apmierinošu un 5 % — kā sliktu vai ļoti sliktu informācijas līdzekli. Savukārt 40 % portāla EURES apmeklētāju piekrita, ka EURES ir viegli atrodams un ka viņi šo pakalpojumu izmantos vēlreiz.

18

Lai gan Komisija novērtē lietotāju apmierinātību, tā nav novērtējusi ES iedzīvotāju informētību par šo abu sistēmu pieejamību. Vajadzība palielināt informētību ir atspoguļota Komisijas 2017. gada ziņojuma⁸ secinājumos, kuros konstatēts, ka lielākā daļa personu, kuras jau izmanto portālu EURES, visbiežāk šo vietni atradušas, izmantojot tīmekļa meklētājprogrammas, vai atradušas to nejauši.

Komisija ir izveidojusi sistēmas, lai ziņotu par diskrimināciju saistībā ar pārvietošanās brīvību, tomēr ES līmenī nav zināms šādas diskriminācijas apmērs

19

Darba ņēmējiem jāzina savas tiesības un jābūt iespējai ziņot par diskrimināciju, kas saistīta ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Lai efektīvi novērstu šādu diskrimināciju, jānoskaidro pašreizējās diskriminācijas apmērs un veidi.

20

SOLVIT ir Komisijas sistēma, kas ļauj pilsoņiem iesniegt sūdzību par valsts pārvaldes iestāžu netaisnīgiem noteikumiem vai lēmumiem. Ar SOLVIT palīdzību 2016. gadā tika izskatītas 2414 lietas, kas attiecas uz visiem vienotā tirgus aspektiem. Viena no sūdzību kategorijām ir darba ņēmēju brīva pārvietošanās, bet citas kategorijas var būt netieši saistītas ar brīvu pārvietošanos. Tās ietver profesionālās izglītības diplomu atzīšanu, sociālo nodrošinājumu vai ģimenes locekļu piekļuvi izglītībai. Saistībā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos 2016. gadā tika izskatītas 34 lietas.

21

Komisija kopš 2010. gada 33 gadījumos ir uzsākusi tiesvedību pret dalībvalstīm saistībā ar pārvietošanās brīvību un 21 gadījumā – saistībā ar sociālā nodrošinājuma jautājumiem, kas netieši ietekmē šādas tiesības.

22

Salīdzinot ar 11,3 miljoniem darbspējīgā vecuma mobilo darba ņēmēju Eiropas Savienībā, SOLVIT un pārkāpumu procedūru lietu skaits ir ļoti mazs.

23

Dažas dalībvalstis papildus SOLVIT ir ieviesušas atsevišķas sistēmas, kurās iedzīvotāji var ziņot par diskriminācijas gadījumiem un risināt tos. Piemēram, ārvalstu darba ņēmēji Luksemburgā var sazināties ar valsts darba inspekciju, kas var pārbaudīt sūdzību. Citās dalībvalstīs, piemēram, Vācijā, darba ņēmēji var vērsties informācijas birojos, kurus pārvalda arodbiedrības, kas nodarbina specializētus starpniekus, kuri var pieņemt sūdzību, nosūtīt to valsts iestādēm vai tieši sazināties ar darba devējiem samierināšanas nolūkā.

24

Ārpus SOLVIT sistēmas un juridisko ekspertu tīkla portālā “Tavs Eiropas padomdevējs” Komisijai ir ierobežota informācija par dalībvalstīs ierosinātajām lietām, jo tai netiek sistemātiski ziņots par tām. Tādējādi Komisijai nav zināms pilnīgs pārvietošanās brīvības diskriminācijas apmērs. Saskaņā ar 2014. gada direktīvu⁹ dalībvalstīm līdz 2016. gadam bija jāizraugās struktūras, kas veicinātu, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzīgu attieksmi pret Savienības darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem. Šīs izraudzītās struktūras veic apsekojumus un analizē nepamatotus ierobežojumus un šķēršļus, kas saistīti ar tiesībām uz brīvu pārvietošanos vai diskrimināciju pilsonības dēļ.

Komisija ir veikusi pasākumus, lai novērstu citus ierobežojumus attiecībā uz darbaspēka mobilitāti, taču daži šķēršļi joprojām pastāv

25

Darba ņēmēji var arī saskarties ar tādiem šķēršļiem saistībā ar pārcelšanos, kas nav uzskatāmi par tiesību pārkāpumu, bet tomēr var ietekmēt darbaspēka mobilitāti (piemēram, kvalifikāciju atzīšana).

26

“Grūtības, ar kurām viņi (ES pilsoņi, kuri vēlas pārcelties vai faktiski ir pārcēlušies) saskaras, zināmā mērā izskaidro, kāpēc ir saglabājusies diezgan zema ģeogrāfiskā mobilitāte starp ES dalībvalstīm: saskaņā ar datiem, kas 2011. gadā iegūti apsekojumā par ES darbaspēku, tikai 3,1 % Eiropas pilsoņu darbspējīgā vecumā (15–64) dzīvo kādā ES dalībvalstī, kas nav viņu dzimtā valsts”¹⁰.

27

Šķēršļi, kuri, kā vispārīgi konstatēts Komisijas dokumentos, kavē darbaspēka mobilitāti, kā arī Komisijas veiktie pasākumi un mūsu novērtējums par to efektivitāti, ir apkopoti 2. tabulā. Tabulā norādīts, ka Komisija ir veikusi pasākumus šo darbaspēka mobilitātes šķēršļu novēršanai. Tomēr no tāda Eiropas darba ņēmēja viedokļa, kas vēlas strādāt citā dalībvalstī, šie pasākumi ne vienmēr ir efektīvi. Šo šķēršļu novēršana Eiropas Savienībai joprojām ir pastāvīgs izaicinājums. Nenovērstie šķēršļi jāņem vērā saistībā ar Savienības darbaspēka mobilitātes neizmantoto potenciālu — 2014. gadā pieejamie apsekojumu dati liecināja, ka aptuveni 2,9 miljoni ES iedzīvotāju turpmākajos 12 mēnešos būtu vēlējušies pārcelties uz citu valsti, bet faktiski pārcēlās tikai nedaudz vairāk par vienu miljonu darba ņēmēju.

2. tabula

Šķēršļi, kas ietekmē darbaspēka mobilitāti, Komisijas veiktie pasākumi un to efektivitātes novērtēšana

Šķēršļi	Atbildība	Vai Komisija ir veikusi pasākumus?	Veikto pasākumu piemērs	Vai šķērslis, kas kavē darbaspēka mobilitāti, ir efektīvi novērsts?
Trūkst Informācijas par likumiskām tiesībām attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos	Eiropas Komisija	Jā	Komisija ir izveidojusi: “Tava Eiropa” EURES SOLVIT	Jā
Nepietiekama informācija par darba iespējām	Eiropas Komisija un dalībvalstis	Jā	Komisija pārvalda EURES darbvietu mobilitātes portālu kopā ar valstu nodarbinātības dienestiem; portāls sniedz vispārēju informāciju par valstu darba tirgiem un nodrošina tiešu piekļuvi brīvajām darbvietām.	Nav pilnībā novērsts EURES darbvietu mobilitātes portālā nav publiskotas visas valstu brīvās darbvietas; informācija par brīvajām darbvietām bieži ir nepilnīga (sk. 51.-57. punktu).
Atšķirības sociālās nodrošināšanas jomā	Eiropas Komisija un dalībvalstis	Jā	Komisija 2016. gada decembrī ierosināja darbaspēka mobilitātes tiesību aktu kopuma ietvaros pārskatīt spēkā esošo Regulu (EK) Nr. 883/2004 un tās īstenošanas regulu, pievēršot lielāku uzmanību pabalstu izmaksu ciešākai sasaistei ar dalībvalsti, kura iekasē sociālā nodrošinājuma iemaksas, tādējādi padarot sistēmu godīgāku un taisnīgāku.	Nav pilnībā novērsts Dalībvalstis patlaban lielāku uzmanību pievērš papildpensijas ienākumu veidiem, kas papildina valsts pensiju pamatshēmas. Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām neattiecas uz papildu pensiju pārvedamību, proti, spēju nodot šādas tiesības uz pensiju, pārceļoties uz citu dalībvalsti (bet tas jau ir iespējams valsts pensiju shēmās). Pārvedamības trūkums var nopietni kavēt darbinieku mobilitāti.
Profesionālās un akadēmiskās izglītības diplomu atzīšana	Eiropas Komisija un dalībvalstis	Jā	Automātiska universitātes diplomu atzīšana Eiropas reglamentēto profesiju sistēmas izveide Eiropas profesionālā karte (EPK) ir jauns atzīšanas veicināšanas līdzeklis, kas pieejams tikai kopš 2016. gada 18. janvāra.	Nav pilnībā novērsts 2016. gada ziņojumā par darbaspēka mobilitāti norādīts, ka profesionālās izglītības diplomu atzīšana joprojām ir nopietns mobilitātes šķērslis.

Piezīme. Plašāka informācija par veiktajiem pasākumiem un to novērtējumu ir ietverta šā ziņojuma I pielikumā.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

28

Turpmākajā piemērā 4. izcēlumā norādīts, kādus pasākumus Komisija ir veikusi un kādēļ tie nav pilnībā efektīvi.

Komisija uzrauga darbaspēka mobilitātes plūsmas un modeļus, tomēr, lai apzinātu darba tirgus nelīdzsvarotību, būtu labāk jāizmanto pieejamie dalībvalstu dati

29

Lai dalībvalstu un ES līmenī atbalstītu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz darbaspēka mobilitāti, ir jāapkopo kvalitatīvi dati par darbaspēka mobilitātes plūsmām un modeļiem.

30

Darbaspēka apsekojums ir vislielākais Eiropas mājsaimniecību apsekojuma datu kopums par to personu dalību darba tirgū, kas vecākas par 15 gadiem. Darbaspēka apsekojums ir galvenais datu avots, ko Komisija izmanto, lai uzraudzītu darbaspēka pārvietošanās modeļus¹¹. Gada ziņojuma par darbaspēka mobilitāti pamatā galvenokārt ir darbaspēka apsekojuma dati, un ziņojumā apkopoti dati par sastāvu un plūsmām gada griezumā. Katru gadu ziņojumā tiek veltīta īpaša uzmanība konkrētām tēmām. 2016. gadā šīs tēmas bija pārrobežu darba ņēmēji un atgriešanās mobilitāte.

31

Komisija ir atzinusi, ka darbaspēka mobilitātes uzraudzības jomā darbaspēka apsekojumā ir daži ierobežojumi¹²:

• tikai 12 dalībvalstīs ir obligāti jāatbild uz apsekojuma jautājumiem, un ļoti liels skaits ārvalstnieku nesniedz atbildes galvenokārt ar valodu saistīto problēmu dēļ;
• daudzās dalībvalstīs apsekojumā nav ietverti nesen ieceļojušie ārvalstnieki un īstermiņa darba ņēmēji, jo darbaspēka apsekojums saskaņā ar starptautisku aptauju ieteikumiem aptver tikai personas, kuras ir uzturējušās valstī gadu vai ilgāk;
• nepietiekamais izlases lielums daudzās valstīs samazina spēju analizēt datus atkarībā no valstspiederības.

32

Komisija 2005. gadā norādīja, ka papildus darbaspēka apsekojumam jāuzlabo informācija par darbaspēka mobilitātes plūsmām starp ES dalībvalstīm. Komisija sagatavo gada kopsavilkumu par dalībvalstīs pieejamajiem attiecīgo datu avotiem. Gandrīz visas valstis 2016. gadā ziņoja, ka tās centralizēti apkopo datus par ES pilsoņiem, kuri nav to valstspiederīgie, bet ir nodarbināti vai reģistrēti kā darba meklētāji. Daži VND vāc datus, veidojot ES darba ņēmēju individuālo “profilu”, piemēram, tā darbojas Vācijas sistēma, kurā ietverta informācija par profesiju/ieņemamo amatu, darba veidu un darba ņēmēja izglītību. Tomēr dalībvalstu salīdzināmības trūkuma dēļ šo datu izmantošana ir sarežģīta.

33

Komisija 2010. gadā sāka projektu “Darba tirgus norišu uzraudzība Eiropā“. Tā mērķis bija apkopot jaunāko informāciju par brīvajām darbvietām un arī nodrošināt agrīnās brīdināšanas instrumentu, kas ziņotu par ES darba tirgus vājajām vietām un neatbilstībām. Šā mērķa sasniegšanu apgrūtināja datu ierobežotība, piemēram, salīdzināmi dati par brīvajām darbvietām sadalījumā pa dalībvalstīm nebija pieejami pietiekamā mērā. Šis mērķis ir plašāk atspoguļots 2016. gada EURES regulā¹³, saskaņā ar kuru dalībvalstu valsts darba programmās jāņem vērā dati par mobilitātes plūsmām un veidiem, kā arī jāanalizē dati par pašreizējo un paredzamo darbaspēka trūkumu un pārpalikumu. Komisijas 2016. gada ziņojumā¹⁴ ir skrupulozi pētīts darbaspēka trūkums un pārpalikums un aplūkotas iespējas saskaņot šo trūkumu un pārpalikumu dažādās valstīs.

34

Mēs konstatējām, ka informācijas kvalitāte un saturs, atspoguļojot prasmju un darba nelīdzsvarotību un šīs nelīdzsvarotības apmēru, dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. No apmeklētajām valstīm Vācijas un Apvienotās Karalistes dati ir daudz apjomīgāki par Komisijas sniegtajiem un ar tiem var divpusēji apmainīties ar citu dalībvalstu VND (sk. 5. izcēlumu). Komisija 2016. gada ziņojumā arī atzina, ka jāuzlabo šādu datu vākšana visās dalībvalstīs. Tikai 13 no 26 VND, kas iesniedza datus šim pētījumam, varēja nodrošināt informāciju par to, kāds ir darbaspēka trūkuma un pārpalikuma apmērs viņu valsts darba tirgū. Kad revīzija tuvojās noslēgumam, visaptverošs prasmju un darbaspēka trūkuma vai pārpalikuma novērtējums dalībvalstīs vēl arvien ir jāturpina.

II daļa. ES finansētie pasākumi darbaspēka mobilitātes veicināšanai — nepilnības to izstrādē un uzraudzībā

35

Šajā ziņojuma daļā ietverts pārskats par darbaspēka mobilitātes veicināšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti. Šim nolūkam paredzētas ESF un EaSI programmas. Mēs analizējām finanšu piešķīrumus no abiem fondiem un ESF mērķu papildināmību ar EaSI mērķiem. Mēs pārbaudījām arī šo programmu efektivitāti darbaspēka mobilitātes veicināšanā un to, kā tiek uzraudzītas attiecīgās darbības.

36

EaSI apakšprogrammas EURES darbību jomā tika pārskatīti divi elementi: pārrobežu partnerību pārvaldītie EURES projekti — to izstrādes un darbības rezultātu uzraudzība, un EURES darbvietu mobilitātes portāls, īpaši tā efektivitāte, saskaņojot darba meklētāju prasības ar brīvo darbvietu piedāvājumu.

Nav zināms kopējais ES finansējums darbaspēka mobilitātes vecināšanai, un nav nodrošināta līdzekļu papildināmība

37

Ja ES finansē darbības, kas vērstas uz tādu būtisku prioritāti kā darbaspēka mobilitāte, Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai finansējumu varētu apzināt un uzraudzīt. Ja ir pieejami vairāki ES fondi, būtu jānodrošina to savstarpējā papildināmība.

38

Ar darbaspēka mobilitāti saistīto ES programmu salīdzināmība finansiālā ziņā ir parādīta 5. attēlā. ESF, iespējams, ir galvenais instruments, lai veicinātu nodarbinātību, kura ietver arī darbaspēka mobilitāti. Saskaņā ar vienu no ESF tematiskajiem mērķiem “veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti” (proti, “TM 8”) un ar to saistīto investīciju prioritāti “darba tirgus iestāžu modernizācija, tostarp darbaspēka mobilitāte” (proti, “IP 7”), dalībvalstis var plānot ar darbaspēka mobilitāti saistītas darbības. Var secināt, ka Eiropas Sociālā fonda TM 8 finansējums 27,5 miljardu EUR apmērā, kas pieejams dalībvalstīm darbaspēka mobilitātes veicināšanai, ir ievērojami lielāks nekā EaSI programmas 919 miljoni EUR, it īpaši tās apakšprogramma EURES ar 165 miljoniem EUR, kas paredzēti arī darbaspēka mobilitātes problēmu risināšanai.

39

ESF pašreizējā plānošanas periodā (2014.–2020. g.) dalībvalstis varētu plānot ar EURES saistītos valsts līmeņa pasākumus (piemēram, personāla un IT izmaksas, kas rodas iesaistītajiem VND) un izstrādāt īpašas mobilitātes shēmas un stratēģijas vietējā, reģionālajā, valsts un pārrobežu līmenī, izmantojot ESF. Komisija 2013. gadā iepazīstināja dalībvalstis ar šo jauno pieeju un uzsvēra mērķi uzlabot darba tirgu darbību, palielinot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti¹⁶.

40

ESF darbības programmu apstiprināšanas laikā no 2013. līdz 2014. gadam Komisija neuzraudzīja, cik lielā mērā dalībvalstu faktiski plānotās darbības veicina darbaspēka mobilitāti. Lai iegūtu šādu informāciju, pēc ESF galveno darbības programmu apstiprināšanas 2015. gada septembrī Komisija nosūtīja dalībvalstīm aptauju, prasot datus par plānoto ESF budžeta apjomu, kas paredzēts darbaspēka mobilitātes veicināšanai ES iekšienē un EURES darbībām. Tomēr atbildes tika saņemtas tikai no 15 dalībvalstīm, no kurām 12 valstis norādīja, ka atbalstīs EURES pakalpojumus, izmantojot ESF. Attiecībā uz šim nolūkam piešķirtajiem finanšu līdzekļiem apsekojuma vērtētājs secināja: “’Ņemot vērā ļoti atšķirīgās atbildes un izteikto neviendabību norādēs par gada vai kopējiem izdevumiem, nav iespējams salīdzināt datu kopu par 15 valstīm.” 6. izcēlumā ir norādīts, kādā veidā atsevišķas dalībvalstis izmanto ESF šādiem mērķiem.

41

Izstrādājot ESF, ES darbaspēka mobilitāte netika noteikta par atsevišķu investīciju prioritāti¹⁷ un netika arī citādi izcelta. Tādējādi nav iespējams noteikt faktisko ESF budžetu, kas paredzēts EURES darbībām vai darbaspēka mobilitātei 28 dalībvalstīs, un nav iespējams noskaidrot, cik liels finansējums kādam nolūkam izmantots.

42

Mēs pārskatījām ESF darbības programmas apmeklētajās dalībvalstīs un nevarējām noteikt, kādas summas ir piešķirtas darbaspēka mobilitātes veicināšanai. Šis pārskats un dalībvalstu apmeklējumi liek secināt, ka darbaspēka mobilitātes pasākumu plānošana ESF ietvaros nebija šo valstu prioritāte. Rumānijā galvenā uzmanība ir veltīta atgriešanās mobilitātes veicināšanai, jo nepārtrauktā darba ņēmēju aizplūšana no Rumānijas ir radījusi darbaspēka trūkumu galvenajās tautsaimniecības nozarēs (sk. 7. izcēlumu).

43

Pamatregulā, ar ko nosaka horizontālos noteikumus visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi, kas ietver arī ESF)¹⁸, izvirzīta prasība nodrošināt dažādu ESI fondu un citu ES fondu koordināciju un papildināmību. Arī EaSI pamatregulā noteikts, ka saskaņā ar EaSI programmu īstenotās darbības “atbilst un papildina citas Savienības darbības, piemēram, Eiropas struktūrfondus un investīciju fondus (ESIF)”¹⁹. Tomēr, kā parādīts 6. attēlā, EaSI un ESF programmas ietver ļoti līdzīgas darbības, kurām ir salīdzināmi mērķi attiecībā uz darbaspēka mobilitāti. Abi fondi veicina vai var veicināt darbaspēka mobilitāti starptautiskajā līmenī un paredzēt īpašus pasākumus, lai palielinātu mobilitāti, tostarp atbalstot attiecīgo iestāžu sadarbību.

Pārrobežu partnerības veicina darbaspēka mobilitāti, tomēr ir nepilnības to izstrādē un ziņošanā par efektivitāti

44

EaSI apakšprogrammas EURES pārrobežu partnerības veicina darbaspēka mobilitāti. Tās veido partneri no vismaz divām iesaistītajām dalībvalstīm (vai asociētajām valstīm), parasti tie ir valstu nodarbinātības dienesti, bet tie var būt arī citi dalībnieki, piemēram, darba devēju organizācijas, arodbiedrības vai citas reģionālās apvienības. Pārrobežu partnerības var pieteikt ikgadējus projektus savu darbību finansēšanai no EaSI apakšprogrammas EURES. 8. izcēlumā sniegts no EaSI apakšprogrammas EURES finansēta pārrobežu partnerības projekta piemērs.

Pieteikšanās posmā dažiem projektiem ir noteikti paredzētie kvantitatīvie rezultāti

45

Mūsu izskatīto 23 pārrobežu partnerības projektu (11 no 2015. gada un 12 no 2016. gada²⁰) novērtējums sniegts II pielikumā. Mēs konstatējām, ka ikgadējā procesa ietvaros finansētās un Komisijas apstiprinātās darbības bieži bija tādas pašas kā iepriekšējā gadā. Visbiežāk tika veikti tādi pasākumi kā konferences un darbvietu gadatirgi, darbsemināri, CV sagatavošanas apmācību kursi vai valodu mācību kursi. Inovatīvāki risinājumi ietver sociālo plašsaziņas līdzekļu (Facebook, Linkedin, Twitter) izmantošanu vai sakaru veidošanu ar universitātēm. Šādi inovatīvi risinājumi tiek plānoti reti.

46

Mēs secinājām, ka 21 projekta pieteikumā bija ietverts kvalitatīvs situācijas apraksts, piemēram, raksturotas mobilitātes plūsmas un sniegts pamatojums pārrobežu mobilitātei reģionā. Tomēr tikai deviņos projektos bija definēti kvantitatīvi bāzes dati, norādot skaitļus, ko var izmantot progresa novērtēšanai (7. attēls). Pārējie četri projekti katrā no minētajiem gadiem sniedza statistikas datus, kurus varēja izmantot kā kvantitatīvus bāzes datus progresa novērtēšanai, tomēr šajā nolūkā dati netika izmantoti.

47

Saskaņā ar projektu dotāciju nolīgumu ir jāvāc un jāsniedz informācija par darbību tiešajiem rezultātiem un koprezultātiem. Taču pārskatīšanā tika konstatēts, ka tikai 16 no izraudzītajiem 23 projektiem bija noteikti tiešo rezultātu mērķi (piemēram, dalībnieku skaits šā pārrobežu partnerības projekta rīkotajos darbvietu gadatirgos) un tikai deviņiem projektiem bija noteikti koprezultāti (visbiežāk, plānotais darbā iekārtoto personu skaits). Dažiem projektiem nebija tiešas saiknes starp tiešajiem rezultātiem un koprezultātiem, jo bija noteikti tiešo rezultātu mērķi, bet ne paredzamie koprezultāti. Laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam tika konstatēti uzlabojumi koprezultāta mērķu noteikšanā, jo 2015. gadā tikai 18 % projektu bija noteikts koprezultāta mērķis, savukārt 2016. gadā šis rādītājs bija palielinājies līdz 58 %.

48

Dažādā prakse mūsu novērtēto projektu izstrādē un darbības rezultātu uzraudzībā ir parādīta 9. izcēlumā.

EaSI uzraudzības sistēma nedod iespēju apkopot faktiskos pārrobežu partnerības projektu rezultātus programmas līmenī

49

Komisija uzrauga darbības pārrobežu partnerības projektos, izmantojot standarta ziņojumu veidni, ko aizpilda katra projekta koordinators. Ziņojumam ir kvalitatīvā un kvantitatīvā sadaļa. Kvantitatīvajā sadaļā netiek apkopoti tiešie rezultāti vai koprezultāti, kas attiecas uz darbaspēka mobilitāti. Ziņojuma kvalitatīvo sadaļu izmanto daudzi projektu koordinatori, lai paskaidrotu tiešos rezultātus un dažkārt arī koprezultātus, tomēr, ņemot vērā, ka nav prasību attiecībā uz šādu paskaidrojumu, trūkst saskaņotības un konsekvences, un tas sarežģī tiešo rezultātu un koprezultātu apkopošanu.

50

Komisija 2016. gadā izveidoja papildu veidni ziņošanai par pārrobežu partnerības projektiem. Jaunajai veidnei ir vajadzīgi dati, kurus, kā mēs konstatējām apmeklēto projektu pārbaudēs, nebija iespējams iegūt no jauna pieprasītās statistikas klasifikācijas dēļ. Turklāt daži papildu dati, kas tika pieprasīti jaunajai veidnei, ir saistīti nevis ar pašu pārrobežu partnerības projektu, bet gan ar ikmēneša aptaujas anketu, ko Komisija nosūta visiem EURES padomdevējiem ES. Tas mazina ziņojumu par atsevišķiem projektiem ticamību, jo dati neizriet no projekta pasākumiem. Kopumā ņemot, ir jāturpina pilnveidot pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu ex post uzraudzību.

Komisijas mērķis ir padarīt EURES darbvietu mobilitātes portālu par patiesu Eiropas darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas instrumentu, tomēr to būs sarežģīti sasniegt

51

EURES portāls sniedz darba meklētājiem iespēju atrast informāciju par citu dalībvalstu darba tirgu un, izmantojot šo darbvietu mobilitātes portālu, piekļūt brīvajām darbvietām visās ES un EBTA valstīs. Tas arī sniedz iespēju darba devējiem reklamēt brīvās darbvietas darba meklētājiem citās valstīs. Portālu uztur Eiropas Komisija²¹.

Pieejamo darba iespēju tvērums EURES darbvietu mobilitātes portālā nav liels

52

Iesniedzot priekšlikumu EURES reformai 2016. gadā (Regula (ES) 2016/589), Komisija paziņoja, ka, “lai veicinātu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, visas brīvās darbvietas, kas ir publiski pieejamas ar VND un citu EURES dalībnieku starpniecību, (..) būtu jāpublicē EURES portālā”. Viens no galvenajiem 2014. gadā Komisijas konstatētajiem EURES ierobežojumiem bija nepilnīgs brīvo darbvietu apkopojums, kas pieejams ES līmenī.

53

Valstu koordinācijas biroju mums sniegtie apsekojumu dati liecina, ka 2016. gadā 11 dalībvalstīs vairāk nekā 90 % VND brīvo darbvietu tika publiskotas EURES darbvietu mobilitātes portālā. Turpretim, kā parādīts 8. attēlā, četras dalībvalstis publisko mazāk nekā 20 %. Kopumā ņemot, nozīmīga daļa valstu nodarbināmības dienestiem pieejamo brīvo darbvietu EURES darbvietu mobilitātes portālā netiek publiskota.

54

Mēs analizējām VKB sniegtos apsekojuma datus, lai salīdzinātu EURES portālā publiskoto VND brīvo darbvietu īpatsvaru 2015.–2016. gadā. 13 dalībvalstīs šis īpatsvars nebija mainījies vai bija palielinājies, bet deviņās dalībvalstīs tas bija samazinājies. No 9. attēlā iekļautajiem datiem var aprēķināt, ka 2015.–2016. gadā EURES darbvietu mobilitātes portālā publiskoto VND brīvo darbvietu īpatsvars kopumā samazinājies par 15 %.

55

Regulā (ES) 2016/589 dalībvalstīm arī tiek ļauts nodrošināt darba devējiem iespēju EURES darbvietu mobilitātes portālā nepublicēt informāciju par brīvu darbvietu, “…ja darba devējs ir objektīvi izvērtējis ar attiecīgo darbvietu saistītās prasības, proti, konkrētas prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas, lai pienācīgi veiktu darba uzdevumus, – tādējādi darba devējs minēto iemeslu dēļ vien pamato to, ka nepublicē informāciju par brīvo darbvietu”. Apmeklētajās dalībvalstīs tas lielā mērā izskaidro, kāpēc EURES portālā publiskoto brīvo darbvietu skaits ir ievērojami mazāks nekā VND darbvietu portālos. Darba devēji var vienkārši izvēlēties nepubliskot brīvās darbvietas EURES portālā, nenorādot nekādu pamatojumu.

56

Bet pat tad, ja VND būtu publiskojuši EURES darbvietu mobilitātes portālā visas brīvās darbvietas, kas iekļautas šim nolūkam paredzētajā valsts datubāzē, tā joprojām būtu tikai neliela daļa no visām darba tirgū pieejamajām brīvajām darbvietām. Piemēram, Luksemburgā brīvās darbvietas, kas ietvertas VND datubāzē, gadā veido tikai 18 % no kopējiem darbā pieņemšanas gadījumiem darba tirgū. Luksemburgas darba devēju piedāvātās brīvās darbvietas, kas ietvertas EURES darbvietu portālā, gadā veido tikai 4 % no minētajiem darbā pieņemšanas gadījumiem.

57

Nesen veiktajā to lietotāju aptaujā²², kuri izmanto vismaz vienu no 11 dažādām ES tīmekļa vietnēm, kas paredzētas iedzīvotāju informēšanai par prasmēm un nodarbinātību, tikai 36 % lietotāju norādīja, ka viņi, visticamāk, izmantotu EURES portālu, ja meklētu darbu citā valstī. Papildus šīm gala lietotāju atbildēm 10 no 27 valstu VKB, kas sniedza atbildes uz šo aptauju, uzskata, ka EURES nav tik efektīvs darbā iekārtošanas portāls darba meklētājiem vai darba devējiem kā viņu VND sistēma.

Darba meklētājiem sniegtā informācija par publiskotajām brīvajām darbvietām ir nepilnīga

58

Mēs centāmies izprast praktiskās grūtības, ar kādām saskaras darba meklētāji, izmantojot EURES portālu, un analizējām paziņojumus par brīvajām darbvietām, izmantojot noteiktus kritērijus, kurus uzskatījām par noderīgiem jebkurā darba meklēšanas procesā. Mēs izvēlējāmies aplūkot divas profesijas — elektrotehnikas/elektronikas inženieris un aprūpes darbinieks. Kopumā pēc nejaušības principa izraudzījāmies 50 brīvās darbvietas katrā profesijā, kas publiskota EURES darbvietu portālā deviņās valstīs. Mēs konstatējām, ka joprojām ir lielas iespējas uzlabot darba meklētājiem pieejamo informāciju. Piemēram, attiecībā uz 39 brīvajām darbvietām nav norādīts pieteikumu iesniegšanas termiņš, 28 brīvo darbvietu publikācijā nav sniegta informācija par vajadzīgo izglītības līmeni, attiecībā uz 26 darbvietām nav norādīts darbam vajadzīgais kvalifikācijas līmenis, 44 darbvietām pat nav norādīts darba sākšanas datums, 33 darbvietu publikācijā nav sniegta informācija par darba stundām nedēļā un 35 darbvietām nav norādīta informācija par algu.

Darbā iekārtošanas uzraudzība, izmantojot EURES tīklu, nav uzticama, lai gan tas ir galvenais EaSI darbības rezultātu rādītājs

59

Dati par sekmīgu darbā iekārtošanu, izmantojot EaSI apakšprogrammas EURES tīklu, ir tās efektivitātes rādītājs. Saskaņā ar Komisijas datiem 2016. gadā EURES padomdevēju sniegtais atbalsts ļāva aizpildīt 28 934 darbvietu. Šis skaitlis veido 3,7 % no kontaktiem starp darba meklētājiem un EURES padomdevēju, kuri vainagojas ar darbā iekārtošanu.

60

Komisija apkopo šādus datus, katru mēnesi veicot EURES padomdevēju tiešas aptaujas. Ir problēmas saistībā ar datu precizitāti: atbildes sniedz vidēji 60 % padomdevēju, un viņu atsauksmes ir pamatotas uz personīgiem apsvērumiem, kas nav apstiprināti. Apmeklējumu laikā aptaujātie VKB bieži vien nevarēja apstiprināt rādītājus, kurus Komisija izmanto publiski pieejamos uzraudzības dokumentos. Nolūkā iegūt ticamākus datus EaSI apakšprogrammas EURES darbības rezultātu novērtēšanai saistībā ar EURES reformu 2016. gadā Komisijai arī bija jāierosina sīki izstrādātas specifikācijas datu vākšanai un analīzei, lai uzraudzītu un novērtētu EURES tīkla darbību²³.

61

Aptaujājot valstu koordinācijas birojus, tikai trīs no 27 savās atbildēs mums norādīja, ka spēj novērtēt brīvo darbvietu aizpildīšanu. Divas galvenās problēmas ir šādas:

• darba devēji var atsaukt vakanci, nesniedzot informāciju, vai darbā pieņemtais darbinieks ir meklējis darbu, izmantojot EURES portālu (to norādījusi 21 dalībvalsts);
• EURES portālā publiskotās brīvās darbvietas netiek sistemātiski uzraudzītas (piemēram, pēc noteikta laika vakanci slēdz) (16 dalībvalstis).

Ne Apvienotās Karalistes, ne Vācijas VKB vairs neizmanto šādu rādītāju brīvo darbvietu datubāzu novērtēšanā, bet drīzāk novērtē efektivitāti, izmantojot iznākuma rādītāju, piemēram, bezdarba līmeni. Komisija patlaban pārskata EURES darbības novērtēšanas sistēmu, tostarp tās darbības rezultātu rādītājus, tomēr tā vēlas saglabāt darbā iekārtošanas rādītāju. Lai šis rādītājs būtu ticams, būs jānovērš iepriekš minētās problēmas.

Secinājumi un ieteikumi

62

Kopumā mēs secinām, ka Eiropas Komisija ir ieviesusi vairākus instrumentus, lai nodrošinātu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Tomēr šos instrumentus var uzlabot. Turklāt nav iespējams noteikt ES finansētos pasākumus, kas veicina darbaspēka mobilitāti ESF ietvaros, vai arī nav iespējams pienācīgi uzraudzīt to efektivitāti attiecībā uz EaSI programmu.

63

Komisija piedāvā vairākus instrumentus darba ņēmēju informēšanai par viņu tiesībām. Tomēr joprojām nav zināms, cik lielā mērā iedzīvotāji ir informēti par šiem instrumentiem. Darba ņēmēji vairākos saziņas līdzekļos var ziņot par diskriminācijas gadījumiem saistībā ar pārvietošanās brīvību, tomēr šādi gadījumi nav pilnībā apzināti. Lai gan Komisija ir veikusi vairākus pasākumus, joprojām pastāv citi pārvietošanās brīvības ierobežojumi (sk. 14.–28. punktu).

64

Darbaspēka apsekojums ir Komisijas galvenais instruments darbaspēka mobilitātes datu apkopošanai, tomēr tas nesniedz pilnīgu priekšstatu par darbaspēka mobilitātes plūsmām un veidiem. Labāki dati ir pieejami dalībvalstīs, tomēr Eiropas līmenī salīdzināmu datu apkopošana, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti, vēl arvien ir jāturpina (sk. 29.-34. punktu).

65

ES finansējums var veicināt darbaspēka mobilitāti, izmantojot ESF un EaSI programmu. Tā kā attiecīgie mērķi ir līdzīgi, ir grūti nodrošināt to savstarpēju papildināmību. Komisijai nav zināms, kādā veidā visas dalībvalstis izmanto ESF finansējumu darbaspēka mobilitātes veicināšanai. EaSI uzraudzības sistēmā ir vairākas nepilnības. EaSI programmas ietvaros izmantotajam finansējumam bija maza ietekme uz reģistrētajām darbā iekārtotajām personām salīdzinājumā ar mobilo darba ņēmēju skaitu (sk. 35.–50. punktu).

66

EURES portāls kļūs par patiesu Eiropas darbā iekārtošanas instrumentu tikai tad, ja tiks novērstas tādas nepilnības kā šajā portālā publiskoto brīvo darbvietu zemais īpatsvars (sk. 51.–60. punktu).

67

Tāpēc mēs formulējam turpmāk izklāstītos ieteikumus.

1. ieteikums. Novērtēt ES iedzīvotāju informētību par pašreizējiem instrumentiem, kas var sniegt informāciju par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un ziņošanu par diskrimināciju

1. Komisijai jānovērtē iedzīvotāju informētība par EURES, “Tava Eiropa” un SOLVIT.
2. Tiklīdz būs apzināts informētības līmenis, Komisijai un dalībvalstīm šie dati jāizmanto, lai efektīvi virzītu un popularizētu šos instrumentus.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada jūlijs.

2. ieteikums. Labāk izmantot pieejamo informāciju, lai noteiktu diskriminācijas veidus saistībā ar pārvietošanās brīvību

Komisijai vairāk jāizmanto dalībvalstīs viegli pieejamie dati, lai labāk noteiktu diskriminācijas veidus un to atšķirības starp dalībvalstīm. Šāda informācija ļaus mērķtiecīgāk veikt diskriminācijas novēršanas darbības.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada decembris.

3. ieteikums. Uzlabot datu vākšanu un izmantošanu darbaspēka mobilitātes veidu un plūsmu, un darba tirgus nelīdzsvarotības novērtēšanai

Komisijai un dalībvalstīm jāuzlabo datu vākšana par darbaspēka mobilitāti un tās salīdzināmību, proti, par mobilo darba ņēmēju sastāvu un darbaspēka mobilitātes iespējām novērst darba tirgus nelīdzsvarotību.

Analītiskā darba iznākumā jāveic mērķtiecīgas intervences, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar prasmēm un darba tirgus nelīdzsvarotību. Uzlabojumi jāpaveic savlaicīgi pirms nākamā plānošanas perioda, lai dalībvalstis varētu šos datus izmantot, pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu Eiropas programmām, piemēram, no ESF.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2020. gada marts.

4. ieteikums. Uzlabot ES finansējuma plānošanu darbaspēka mobilitātes veicināšanai

Pašlaik darbaspēka mobilitāte tiek veicināta, izmantojot ESF un EaSI programmu. Komisijai jānovērtē, kā uzlabot ES finansējuma plānošanu, lai nodrošinātu ES finansējuma papildināmību un darbības rezultātu labāku uzraudzību.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2020. gada marts (saistībā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu).

5. ieteikums. Uzlabot EaSI apakšprogrammas EURES efektivitātes uzraudzību, it īpaši attiecībā uz iekārtošanu darbā

1. Komisijai jāuzlabo EaSI apakšprogrammas EURES pārrobežu partnerības projektu uzraudzības sistēma, lai jau pieteikšanās posmā nodrošinātu nepārprotamu saikni starp mērķiem, tiešajiem rezultātiem un koprezultātiem, tādējādi uzlabojot uzraudzības ziņojumu sniegšanu projekta beigu posmā un pārrobežu partnerības projektu rezultātu apkopošanu programmu līmenī.
2. Komisijai jāuzlabo EaSI apakšprogrammas EURES darbības rezultātu novērtēšanas sistēma, nodrošinot dalībvalstīm sīki izstrādātas specifikācijas par datu vākšanu un analīzi, kuras dalībvalstīm jāizmanto, lai nodrošinātu ticamu datu ieguvi par EURES darbībām, it īpaši saistībā ar iekārtošanu darbā.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada jūlijs.

6. ieteikums. Novērst EURES darbvietu mobilitātes portāla nepilnības

Dalībvalstīm jānovērš EURES darbvietu mobilitātes portāla pašreizējās nepilnības, lai līdz 2018. gadam padarītu to par patiesu Eiropas darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas instrumentu. To var paveikt:

1. nodrošinot, ka EURES portālā tiek publiskots lielāks skaits VND brīvo darbvietu; tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāievieš nosacījumi, saskaņā ar kuriem darba devēji var izlemt nepubliskot brīvās darbvietas EURES portālā;
2. uzlabojot brīvo darbvietu sludinājumu kvalitāti; tas nozīmē, ka dalībvalstu VND nodrošina, ka EURES darbvietu portālā tiek publiskota tikai kvalitatīva informācija par izsludināto brīvo darbvietu, piemēram, pieteikuma iesniegšanas termiņš, piedāvātā darba veids, darba algas apmērs un darbvietas atrašanās vieta. Šāda informācija nodrošinās labākus rezultātus gan darba meklētājiem, gan darba devējiem.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2019. gada jūlijs

Šo ziņojumu 2018. gada 24. janvāra sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana IVANOVA.

Glosārijs un saīsinājumi

Aktīvie darba ņēmēji — jebkuras nodarbinātas personas vai bezdarbnieki (definīcija saskaņā ar ES darbaspēka apsekojumu).

Atgriešanās mobilitāte — ES-28 dalībvalstu pilsoņu migrācija no kādas dalībvalsts atpakaļ uz savu valstspiederības valsti.

Bāzes dati — paredzēti, lai noteiktu atsauces vērtību, attiecībā pret kuru vēlāk nosaka un vērtē mērķus.

Dalīta pārvaldība — ES budžeta īstenošanas metode, saskaņā ar kuru Eiropas Komisija deleģē īstenošanas pienākumus dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot galīgo atbildību par budžetu.

Darba ņēmējs — šis termins ietver gan nodarbinātas personas, gan tās, kuras reģistrētas kā darba meklētāji vai bezdarbnieki.

Darbaspēka apsekojums — ES Eiropas mājsaimniecību izlases veida apsekojums, kas nodrošina datus ceturkšņa un gada griezumā par tādu personu dalību darba tirgū, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu un vairāk.

Darbaspēka ilgtermiņa mobilitāte: nozīmē, ka persona dodas strādāt citā dalībvalstī vismaz vienu gadu.

Darbaspēka mobilitāte — visu ES pilsoņu tiesības uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kā noteikts Līguma par ES darbību 45. pantā. Tā ietver darba ņēmēju pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās tiesības un tiesības strādāt citā dalībvalstī, kā arī tiesības uz līdzvērtīgu attieksmi, kādu piemēro attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Dažās valstīs piemēro ierobežojumus jauno dalībvalstu pilsoņiem.

Darbības programma (DP) — programma, kurā izklāstītas dalībvalsts prioritātes un konkrēti mērķi, kā arī tas, kā finansējums (ES un valsts publiskais un privātais līdzfinansējums) tiks izlietots projektu finansēšanai attiecīgajā laikposmā (parasti septiņos gados). Šo projektu uzdevums ir veicināt konkrētu ES līmenī noteiktu mērķu sasniegšanu. Darbības programmām var piešķirt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda un ESF. Darbības programmu sagatavo dalībvalsts, un pirms jebkādu maksājumu veikšanas no ES budžeta to apstiprina Komisija.

Darbspējīgais vecums — vecums no 15 līdz 64 gadiem (EUROSTAT izmantotā klasifikācija); jāņem vērā, ka tādās publikācijās kā “Ziņojums par darbaspēka mobilitāti” Komisija šo kategoriju attiecina uz 20–64 gadu vecumu un ka šajā ziņojumā ir izmantota šī definīcija.

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA) — starpvaldību organizācija, kurā piedalās Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice un kura izveidota, lai veicinātu brīvo tirdzniecību un ekonomisko sadarbību starp tās dalībvalstīm gan Eiropas, gan pasaules līmenī.

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) — Eiropas darba tirgus organizāciju tīkls, kura mērķis ir veicināt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā. Tīklu veido Eiropas Koordinācijas birojs (EKB), valstu koordinācijas biroji (VKB), EURES partneri un EURES asociētie partneri. EURES tika izveidots 1993. gadā, un tajā notiek apmaiņa ar informāciju par brīvajām darbvietām un darba pieteikumiem, kā arī tiek sniegta informācija par dzīves un darba apstākļiem. Minētā informācija tiek publicēta darbvietu mobilitātes portālā. Šajā tīklā līdzās 28 ES dalībvalstīm piedalās arī Norvēģija, Islande, Lihtenšteina un Šveice. Kopumā tīklā darbojas vairāk nekā 850 EURES padomdevēju, kuri sniedz atbalstu un konsultācijas.

Eiropas profesionālā karte (EPK) — elektronisks sertifikāts, kas izdots, izmantojot pirmo pilnībā tiešsaistē pieejamo ES mēroga procedūru kvalifikāciju atzīšanai.

Eiropas Sociālais fonds (ESF)—: tā mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, uzlabojot nodarbinātības un darba iespējas (galvenokārt īstenojot apmācības pasākumus), veicinot augstu nodarbinātības līmeni un radot vairāk un labākas darbvietas.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) — vairāk nekā puse ES finansējuma tiek piešķirta no pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Tos kopīgi pārvalda Eiropas Komisija un ES dalībvalstis. Šo līdzekļu mērķis ir sniegt ieguldījumu darbvietu izveidē un ilgtspējīgā un veselīgā Eiropas ekonomikā un vidē.

ES-28 — visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis.

Koprezultāts — programmas tūlītējā ietekme uz saņēmējiem (piemēram, praktikanti, kuri atraduši darbu, piesārņojošo vielu samazinājums attīrītajos notekūdeņos, samazināts ceļā pavadītais laiks u. c.).

Mobilie darba ņēmēji — tādi 28 ES dalībvalstu pilsoņi, kuri pārceļas uz citu dalībvalsti vai EBTA valsti, kas nav viņu valstspiederības valsts, lai meklētu darbu vai ilgstoši vai pastāvīgi piedalītos darba tirgū.

Nesen pārcēlušās personas — darba ņēmēji, kuri ir dzīvojuši kādā ES valstī, kas nav viņu valstspiederības valsts, ne ilgāk par 10 gadiem.

Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI) — ES programma, kuras apakšprogrammas “EURES” mērķis ir atbalstīt darbības, kas veicina brīvprātīgu un taisnīgu darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, un sekmēt augsta līmeņa kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību.

Pārrobežu darba ņēmējs — jebkurš ES vai EBTA valsts pilsonis, kurš strādā ES vai EBTA valstī, kas nav viņa mītnes valsts.

Pārrobežu partnerības — EURES dalībnieku un asociēto partneru grupas, ko finansiāli atbalsta EaSI. Grupas ilgtermiņā sadarbojas visās dalībvalstīs, lai atbalstītu pārrobežu darba ņēmēju mobilitāti. Tajās ir iesaistīti vismaz divu kaimiņos esošu dalībvalstu reģionālie vai vietējie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un citas organizācijas (piemēram, tirdzniecības kameras, arodbiedrības, universitātes, vietējās pārvaldes iestādes u.c.).

Plānošanas periods — daudzgadu shēma, kurā plāno un īsteno struktūrfondu un Kohēzijas fonda izdevumus.

SOLVIT — Eiropas Komisijas sistēma, kas ļauj iedzīvotājiem iesniegt sūdzību par dalībvalstu pārvaldes iestāžu pieņemtiem netaisnīgiem noteikumiem vai lēmumiem.

Stratēģija “Eiropa 2020” — Eiropas Savienības darbvietu radīšanas un izaugsmes stratēģija desmit gadiem, kuru sāka īstenot 2010. gadā, lai radītu apstākļus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

Tava Eiropa — Eiropas Komisijas pārvaldīta tīmekļa vietne, kurā tiek sniegta informācija, palīdzība un padomi ES pilsoņiem un uzņēmumiem par ES tiesībām (saistībā ar ceļošanu, darbu, iepirkšanos, finansējuma iespējām, uzņēmējdarbību un procedūrām).

Tematiskais mērķis — mērķis, kas būtu atbalstāms no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Tematiskie mērķi veido saikni ar ES līmeņa stratēģiskajiem mērķiem.

Tiesības brīvi pārvietoties: un uzturēties ES tās pilsoņiem ir noteiktas 1992. gada Māstrihtas līgumā. Īstenojot iekšējo robežu pakāpenisku likvidēšanu saskaņā ar Šengenas līgumiem, tika pieņemta Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Šī brīvība atšķiras no darba ņēmēju pārvietošanās brīvības.

Tiešais rezultāts — tas, kas ir izveidots vai paveikts, izmantojot intervencei piešķirtos resursus (piemēram, gados jauniem bezdarbniekiem sniegtie apmācību kursi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaits vai uzbūvēto ceļu garums kilometros u. c.).

Tiešā pārvaldība — metode, saskaņā ar kuru Komisijas departamenti tieši īsteno ES budžetu.

Valsts nodarbinātības dienesti (VND) — dalībvalstu organizācijas, kuras ir atbildīgas par aktīvas darba tirgus politikas īstenošanu un kvalitatīvu nodarbinātības pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interesēs. Šie dienesti var būt iekļauti attiecīgajās ministrijās, publiskajās struktūrās vai sabiedrībās, kuras ir publisko tiesību subjekti.

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis George Pufan.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018.

PDF	ISBN 978-92-872-9288-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/01862	QJ-AB-18-003-LV-N
HTML	ISBN 978-92-872-9334-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/01990	QJ-AB-18-003-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018.

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: http://europa.eu

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: https://op.europa.eu/lv/web/general-publications/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. http://europa.eu/contact).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.