Ieguldījumu fondi: ES rīcība vēl nav radījusi patiesu vienoto tirgu, kas sniegtu labumu ieguldītājiem

Kopsavilkums

I Ieguldījumu fondi apvieno kapitālu un to iegulda, izmantojot aktīvu portfeli. Tiem ir svarīga loma kapitāla tirgu savienībā: paātrinot izaugsmi, radot darbvietas un pastiprinot ES autonomiju. ES iedzīvotāji tieši tur aptuveni ceturto daļu no visiem ES fondiem, taču ieguldījumu fondi viņus ievērojami ietekmē arī netiešā veidā ar dzīvības apdrošināšanas un pensiju līgumu starpniecību. ES mērķis ir izveidot vienotu konkurētspējīgu tirgu, kas sniegtu ES iedzīvotājiem plašāku izvēli ar lētākiem, bet uzticamiem ieguldījumu produktiem un nodrošinātu finanšu stabilitāti visā ES.

II 2020. gadā ieguldījumu fondos, kuru domicils ir ES, tika turēti 18,8 triljoni EUR aktīvos, no kuriem gandrīz divas trešdaļas piederēja mājsaimniecībām, tādējādi norādot uz nepieciešamību pēc efektīvas patērētāju tiesību aizsardzības. ES ir izveidojusi ieguldījumu fondu tiesisko regulējumu nolūkā nodrošināt, ka visā vienotajā tirgū tiek piemēroti līdzīgi noteikumi. Neraugoties uz centieniem attīstīt vienoto tirgu, ieguldījumu fondu nozare joprojām ir koncentrēta dažās dalībvalstīs. Tiesisko regulējumu galvenokārt veido direktīvas, saskaņā ar kurām dalībvalstīm ir jāīsteno valsts noteikumi, un tas rada ievērojamas regulējuma atšķirības. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) – ES aģentūrai – ir uzdots nodrošināt efektīvu un saskaņotu uzraudzību visā ES, kā arī kopā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) pārraudzīt finanšu stabilitātes riskus.

III Mūsu revīzija aptver laikposmu no 2016. gada līdz 2021. gada jūlijam, un tajā pārbaudījām, kā ES ir izveidojusi ieguldījumu fondu vienoto tirgu. Mēs vērtējām, vai tiesiskais regulējums ir efektīvs, vai ES darbs ir veicinājis uzraudzības konverģenci starp dalībvalstīm un vai ES ir efektīvi mazinājusi ieguldītāju, tirgu un finanšu stabilitātes riskus. Šajā revīzijā konstatējām nepilnības Komisijas likumdošanas pieejā un EVTI darbībās, kas saistītas ar ieguldījumu fondiem, kā arī sniedzām ieteikumus uzlabojumiem. Līdz ar to revīzija palīdz palielināt finanšu uzraudzības un ieguldītāju aizsardzības efektivitāti un lietderību.

IV Mēs secinām, ka ES rīcība ir ļāvusi izveidot ieguldījumu fondu vienoto tirgu, jo īpaši ar pasu režīmu, taču patiesas pārrobežu darbības un ieguvumi ieguldītājiem joprojām ir ierobežoti. Turklāt fondu uzraudzības un ieguldītāju aizsardzības saskaņotība un efektivitāte ir nepilnīga. Ar nelielu tiesiskā regulējuma pārskatīšanu nepietiks, lai izveidotu patiesu vienoto tirgu.

V EVTI ir centusies veicināt uzraudzības konverģenci, tādējādi nedaudz uzlabojot uzraudzības kvalitāti un samazinot atšķirības. Tomēr EVTI nevar izmērīt šo progresu, un tai ir ierobežotas zināšanas par to, vai dalībvalstīs tiek īstenots līdzvērtīgs uzraudzības līmenis. Neskatoties uz to, EVTI darbs ir atklājis nepilnības valstu uzraudzībā un dažas atšķirīgas prakses. Lai panāktu saskaņotu uzraudzību, tā paļaujas uz valstu uzraudzības iestāžu labo gribu un savas Uzraudzības padomes vēlmi rīkoties. Mēs konstatējām, ka abas iestādes deva priekšroku nesaistošiem konverģences instrumentiem, kuru efektivitāte vēl nav pierādīta un kuru rezultātā bieži vien netika nodrošināta efektīva un saskaņota uzraudzība.

VI ES rīcība ir palielinājusi ieguldītāju aizsardzību. Piemēram, ir uzlabota pārredzamība ieguldītājiem, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumu riskiem, sniegumu un izmaksām. Tomēr ieguldītāji joprojām nav pietiekami aizsargāti pret nepamatotām izmaksām vai neobjektīvām konsultācijām, kuras sniedz finanšu starpnieki. Līdz ar to ieguldītājiem ir lielākas izmaksas, un tiem var pārdot mazāk piemērotus produktus, nekā būtu vēlams.

VII EVTI un ESRK uzrauga sistēmiskos riskus un ziņo par tiem. Līdz šim nav izveidots uzskaitījums, kurā iekļauta dalībvalstīs pastāvošā prakse sistēmisko risku uzraudzībai. EVTI nav veikusi uzraudzības stresa testus, kā prasīts, bet ir simulējusi stresa situācijas, pamatojoties uz tirgus datiem. Sistēmisko risku un ieguldītāju risku efektīva uzraudzība ir atkarīga no tā, vai ir pieejami piemēroti dati. Tomēr attiecībā uz PVKIU nav saskaņota ziņošanas režīma, un ziņojumos par alternatīvajiem ieguldījumu fondiem (AIF) trūkst informācijas. Līdz šim EVTI un ESRK nav pilnībā izpētījušas iespējas izmantot esošos datus, ko savākušas centrālās bankas, un tā vietā paļaujas uz mazāk uzticamiem komerciālo pakalpojumu sniedzēju datiem.

VIII Mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

• izvērtēt esošā regulējuma piemērotību vēlamo mērķu sasniegšanai;
• apsvērt iespēju ierosināt izmaiņas EVTI pārvaldības struktūrā;
• racionalizēt datu vākšanu un atjaunināt ziņošanas režīmus.

IX Mēs sniedzam EVTI šādus ieteikumus:

• uzlabot konverģences darba efektivitāti;
• sadarbībā ar ESRK uzlabot sistēmisko risku apzināšanu.

X Komisijai un EVTI iesakām:

• labāk aizsargāt ieguldītājus pret nepamatotām izmaksām un maldinošu informāciju.

Ievads

Ieguldījumu fondu tirgus Eiropā

01 Ieguldījumu fondi apvieno ieguldītāju kapitālu un kolektīvi to iegulda, izmantojot aktīvu, piemēram, akciju, obligāciju un nekustamā īpašuma, portfeļus saskaņā ar noteiktu ieguldījumu politiku un riska izkliedes principu. Tiem ir svarīga loma kapitāla tirgu savienībā, kas ir ES iniciatīva ar mērķi radīt ieguldījumu plūsmu visā Eiropas Savienībā, tādējādi paātrinot izaugsmi, radot darbvietas un pastiprinot ES autonomiju. Mērķis ir izveidot vienotu konkurētspējīgu tirgu un sniegt ieguldītājiem plašāku izvēli ar lētākiem, bet uzticamiem produktiem.

02 2020. gada beigās to 64 000 ieguldījumu fondu neto aktīvu vērtība (NAV), kuru domicils ir ES, bija 18,8 triljoni EUR. Tas pārvaldīto aktīvu ziņā padara Eiropas Savienību par otro lielāko ieguldījumu fondu tirgu pasaulē aiz ASV. Vairāk nekā 60 % no šīs summas (11,6 triljoni EUR) bija ieguldīti pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (PVKIU), kas galvenokārt paredzēti privātajiem ieguldītājiem. AIF, kuru NAV ir 7,1 triljons EUR, ietver visus pārējos fondus, kas nav PVKIU (t. i., nekustamā īpašuma ieguldījumu fondus, privātā kapitāla fondus, atsevišķus naudas tirgus fondus, riska ieguldījumu fondus un citus fondus). Šāda veida fondi galvenokārt ir paredzēti profesionāliem ieguldītājiem.

03 Eiropas ieguldījumu fondu skaits pēdējos gados pastāvīgi pieaug. No 2011. līdz 2020. gadam fondu NAV palielinājās par 119 % (t. i., vairāk nekā 10 triljoniem EUR), un katru gadu tika reģistrētas neto ienākošās naudas plūsmas, jo jaunu pirkumu vērtība pastāvīgi pārsniedza atpakaļpirkšanas apjomu. Aptuveni pusi no šā pieauguma var skaidrot ar ieguldījumu fondu neto pārdošanas apjomiem, bet otru pusi – ar tirgus vērtības pieaugumu (sk. 1. attēlu). Kopš Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvas (AIFPD)^[1] pieņemšanas 2011. gadā ES AIF NAV ir pieaugusi straujāk nekā PVKIU NAV, palielinot tirgus daļu no 27 % ES fondu 2010. gada beigās līdz 38 % pēc desmit gadiem.

04 Lai gan to fondu apjoms, kuru domicils ir ES, ir palielinājies, tie joprojām ir daudz mazāki nekā to ekvivalenti ASV. Turklāt vairumā gadījumu pasaules lielāko aktīvu pārvaldītāji joprojām atrodas ASV. Tikai divi no 20 lielākajiem aktīvu pārvaldītājiem pasaulē ir ar galveno biroju ES.

05 Domicils lielākajai daļai Eiropas ieguldījumu fondu ir tikai dažās valstīs. 2020. gadā gandrīz 80 % no visiem pārvaldītajiem neto aktīviem pārvaldīja fondi, kuru domicils ir Luksemburgā (4,70 triljoni EUR), Īrijā (3,08 triljoni EUR), Vācijā (2,39 triljoni EUR), Francijā (1,97 triljoni EUR) un Apvienotajā Karalistē (1,75 triljoni EUR) (sk. 2. attēlu). Attiecībā uz PVKIU vairāk nekā puse no visiem neto aktīviem ir ar domicilu Luksemburgā vai Īrijā. 70 % no visiem Eiropas Savienībā pārvaldītajiem aktīviem tika turēti tādos fondos, kam piešķirta atļauja vai kas bija reģistrēti izplatīšanai tikai vienā dalībvalstī. 37 % no PVKIU un 3 % no AIF bija reģistrēti izplatīšanai vairāk nekā trīs dalībvalstīs.

06 Institucionālie ieguldītāji tur gandrīz divas trešdaļas no ieguldījumu fondu NAV. Mājsaimniecības tieši tur aptuveni ceturto daļu no visiem fondiem (sk. 3. attēlu), taču ieguldījumu fondi tās ievērojami ietekmē arī netiešā veidā ar dzīvības apdrošināšanas un pensiju līgumu starpniecību.

07 Neraugoties uz nullei tuvajām procentu likmēm, Eiropas mājsaimniecības joprojām lielu daļu no saviem finanšu aktīviem (37 % 2020. gada beigās) glabā depozītos, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā ASV (16 %). Ieguldījumu fondu daļa palielinājās no 8,3 % 2011. gadā līdz 12,1 % 2017. gadā.

Tiesiskais regulējums

08 Primārie tiesību akti šajā jautājumā ir Direktīva par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU direktīva)^[2] un Direktīva par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFPD). Šo direktīvu darbības joma un saturs atšķiras. PVKIU direktīva ir produktu regulējums, savukārt AIFPD uzmanība ir vērsta uz prasībām pārvaldniekiem. Abas direktīvas ir minimālās saskaņošanas direktīvas, kas paredz valstu likumdevējiem iespēju ieviest vairāk un stingrākus noteikumus salīdzinājumā ar ES tiesību aktos noteiktajiem obligātajiem standartiem. Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (FITD II) ir noteiktas uzņēmējdarbības un organizatoriskās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, t. i., iestādēm, kas pārdod fondus privātiem klientiem.

09 Sākotnējā PVKIU direktīva ir vairākkārt pārskatīta, un saistībā ar AIFPD pārskatīšanu Komisija 2021. gada 25. novembrī ierosināja vēl vienu grozījumu. 2019. gadā tika veikti grozījumi PVKIU un AIFP regulējumā, lai novērstu regulatīvos šķēršļus ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai (pārrobežu tiesību aktu kopums). Turklāt ES tiesību akti attiecas uz konkrētiem fondu veidiem, piemēram, naudas tirgus fondiem (NTF).

10 Viens no PVKIU un AIFP direktīvu galvenajiem mērķiem ir atvieglot fondu pārvaldnieku un ieguldījumu fondu pārrobežu darbības. Ar tām ieviesa pārvaldības un tirdzniecības pases, kas paredzētas fondiem un fondu pārvaldniekiem, kuru domicils ir ES, proti:

• pārvaldības pase ļauj PVKIU pārvaldības sabiedrībai vai AIF pārvaldniekam (AIFP), kam piešķirta atļauja vienā dalībvalstī, veikt uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, vai nu izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, vai izveidojot filiāli. Lai arī uz šādu pārrobežu darbību attiecas paziņošanas procedūra starp valstu kompetentajām iestādēm (VKI) iesaistītajās dalībvalstīs, fonda pārvaldniekam nav jāiziet papildu atļaujas piešķiršanas process;
• ar tirdzniecības pasi PVKIU vai AIF, kam ir ES dalībvalsts VKI piešķirta atļauja, var tirgot citās ES dalībvalstīs pārrobežu mērogā bez uzņēmējas dalībvalsts VKI atļaujas. Lai gan PVKIU tirdzniecības pase ļauj tirgot PVKIU sertifikātus privātiem un institucionāliem ieguldītājiem, AIF tirdzniecības pase attiecas tikai uz tirdzniecību profesionāliem ieguldītājiem. Tāpat kā saņemot pārvaldības pasi, atļauju aizstāj ar paziņošanas procedūru starp dažādu ES dalībvalstu VKI.

ES un dalībvalstu pienākumi

11 Eiropas fondu uzraudzības sistēmu veido vairākas Eiropas un valstu ieinteresētās personas. ES struktūras ir atbildīgas par pamatā esošo likumdošanas un koordinācijas darbu, bet par ES tiesību aktu transponēšanu un ieguldījumu fondu uzraudzību savā teritorijā ir atbildīga katra dalībvalsts.

• Eiropas Komisija, jo īpaši Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts (FISMA ĢD), ir atbildīga par politikas iniciatīvām attiecībā uz finanšu nozari, tostarp par direktīvu un regulu priekšlikumiem.
• Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir neatkarīga ES aģentūra, kuras uzdevums ir aizsargāt ieguldītājus un sekmēt stabilus un sakārtotus finanšu tirgus. EVTI pienākumos ietilpst uzraudzības konverģence un finanšu stabilitātes un ieguldītāju risku apzināšana. Aģentūras darbu var salīdzināt ar citām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), ar kurām tai ir kopīgas korporatīvās struktūras un ar tām saistīti uzdevumi.
• Eiropas Sistēmisko risku kolēģija atbild par ES finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību. Tā cieši sadarbojas ar EVTI un citām uzraudzības iestādēm.
• Par fondu un fondu pārvaldnieku uzraudzību atbild valstu kompetentās iestādes, kā to nosaka valstu tiesību akti, kam jāatbilst ES tiesību aktos paredzētajiem obligātajiem standartiem vai tieši piemērojamiem ES tiesību aktiem. VKI ir balsstiesīgi EVTI valdes locekļi un piedalās ESRK darbā.

Revīzijas tvērums un pieeja

12 Mēs veicām šo revīziju, lai reaģētu uz lielo sabiedrības interesi par ieguldījumu fondiem, kas ir īpaši svarīgi ES kapitāla tirgu savienības izveidei. Fondi ir saistīti riskiem, kas apdraud ieguldītājus un finanšu stabilitāti. Mūsu revīzija aptver laikposmu no 2016. gada līdz 2021. gada jūlijam.

13 Revīzijā pārbaudījām, vai ES ir izveidojusi patiesu ieguldījumu fondu vienoto tirgu, kas aizsargā ieguldītājus un nodrošina finanšu stabilitāti. Mēs aplūkojām arī turpmāk minētos apakšjautājumus.

• Vai ar ES rīcību ir izveidots piemērots tiesiskais regulējums, kas ļauj ieviest patiesu ieguldījumu fondu vienoto tirgu?
• Vai ES rīcība ir veicinājusi uzraudzības konverģenci?
• Vai ES rīcība efektīvi aizsargā ieguldītājus?
• Vai ar ES rīcību var efektīvi novērtēt un mazināt finanšu stabilitātes riskus?
• Vai ES iestādēm ir pieejami uzticami dati nolūkā apzināt finanšu stabilitātes un ieguldītāju riskus?

14 Mūsu revīzijas kritēriji ir balstīti uz Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) noteiktajiem starptautiskajiem standartiem un ES tiesību aktiem (jo īpaši PVKIU un AIFP direktīvām, NTF regulu un EVTI regulu). Dažos gadījumos ES tirgu salīdzinām ar ASV tirgu – visattīstītāko kapitāla tirgu.

15 Revīzijā galveno uzmanību pievērsām darbībām, kuras veica trīs revidējamās vienības: Komisija, EVTI un ESRK. Mēs intervējām šo iestāžu darbiniekus un pārbaudījām attiecīgos dokumentus. Papildu ieskatam intervējām pārstāvjus no piecām VKI, vairākām valsts aktīvu pārvaldības apvienībām un trim patērētāju organizācijām. Mēs tikāmies arī ar EBI un EAAPI pārstāvjiem. Lai papildinātu šo informāciju, nosūtījām elektronisku aptauju visu 27 dalībvalstu VKI, finanšu ministrijām un ieguldījumu fondu apvienībām, lai uzzinātu šo galveno ieinteresēto personu viedokli. Mēs nerevidējām VKI tieši, bet apskatījām to lomu kā EVTI locekļiem.

Apsvērumi

ES likumdevēju mērķi ir sasniegti tikai ierobežotā apmērā

ES likumdevēji izvirza vērienīgus mērķus attiecībā uz ieguldījumu fondu vienoto tirgu

16 Komisija un ES likumdevēji ir izvirzījuši vērienīgus mērķus attiecībā uz ieguldījumu fondu vienoto tirgu. 1985. gadā tika pieņemta pirmā PVKIU direktīva ar mērķi radīt apstākļus, kuros fondi un fondu pārvaldnieki, kuru domicils ir viena dalībvalsts, varētu tirgot fondus visā ES bez uzraudzības citās dalībvalstīs. Abu likumdevēju mērķis bija:

• atvieglot fondu tirdzniecību citās dalībvalstīs;
• nodrošināt efektīvāku un līdzīgāku ieguldītāju aizsardzību;
• tuvināt konkurences apstākļus.

17 Tika gaidīts, ka integrētāks ieguldījumu fondu tirgus sniegs ES ieguldītājiem lielāku izvēli un radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas fondu nozarē. Šo vispārējo principu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanas nozīme tika atkārtoti uzsvērta 2013. gadā, pieņemot AIFPD^[3].

Pasu režīms nav radījis patiesu vienoto tirgu

18 Pasu režīms veicināja fondu koncentrāciju dažos domicilos. Ar ES rīcību ir izveidotas fondu tirdzniecības un pārvaldības pases (sk.  10. punktu). Tomēr Eiropas fondu tirgus joprojām ir sadrumstalots, un domicils lielākajai daļai fondu ir tikai dažās valstīs (sk. 4. attēlu).

19 Lielākajā daļā dalībvalstu fondi galvenokārt tiek izplatīti vietējā tirgū. Savukārt fondus, kuru domicils ir dažas konkrētas valstis, galvenokārt tirgo ārvalstīs (sk. 5. attēlu). Saskaņā ar Eiropas Fondu un aktīvu pārvaldības asociācijas (EFAMA) datiem vietējie fondi Eiropā veido 67 % no fondu īpašumtiesībām salīdzinājumā ar 73 % pirms desmit gadiem.

20 Vairākās ES dalībvalstīs lielāko daļu pārrobežu fondu tirgo valsts aktīvu pārvaldītāji, nevis ārvalstu aktīvu pārvaldītāji. 6. attēlā ir parādīts ieguldījumu fondu (tostarp valstu pakalpojumu sniedzēju atbalstīto pārrobežu fondu) īpašumtiesību sadalījums.

21 Komisija šo fenomenu dēvē par “divvirzienu” (round-trip) fondiem jeb fondu kategoriju, ko tā neuzskata par “patiesiem” pārrobežu fondiem. Saskaņā ar EVTI sniegto informāciju bieži vien par fondu tiek paziņots pārrobežu tirdzniecības kontekstā, taču tie ne vienmēr tiek tirgoti. Tādējādi faktiskais pārrobežu tirdzniecības apmērs ir mazāks, nekā liecina dati. Komisija tās 2018. gada pārrobežu tiesību aktu kopuma priekšlikumiem pievienotajā ietekmes novērtējumā secināja, ka divvirzienu fondi neatspoguļo nedz vienotā tirgus patiesu padziļināšanu, nedz ieguldītāju izvēles iespēju palielināšanu, un uzskatīja, ka uz pārrobežu darbību labāk norāda gadījumi, kad fondu tirgo vismaz vienā dalībvalstī ārpus tā pārvaldnieka un domicila valsts tirgus^[4].

22 Pamatojoties uz Komisijas pārrobežu tiesību aktu kopumam^[5] pievienoto ietekmes novērtējumu, likumdevēji kā iemeslu ES fondu tirgu sadrumstalotībai minēja atšķirīgas regulatīvās un uzraudzības pieejas. Likumdevēji arī norādīja, ka šķēršļi pārrobežu tirdzniecībā kavē fondu tirdzniecību citās dalībvalstīs^[6]. Attiecīgi tiesību aktu kopumā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā novērst valstu atšķirīgās prasības un regulatīvo praksi attiecībā uz ES pasu izmantošanu, tostarp tirdzniecības prasībām, regulatīvajām maksām un administratīvajām un paziņošanas prasībām.

23 Lai gan joprojām pastāv atšķirīgas pieejas, mēs konstatējām, ka Komisija nevarēja uzskatāmi parādīt, ka no tām izrietošie šķēršļi ienākšanai tirgū patiešām ir galvenais iemesls tirgus sadrumstalotībai un patieso pārrobežu fondu nelielajam skaitam. Mēs norādām, ka 2018. gada ziņojumā par AIFPD darbību gandrīz puse aptaujāto dalībnieku minēja, ka AIFPD netiek konsekventi piemērota visā ES. Tādējādi problēma nav saistīta ar tiesību aktiem, bet gan ar to piemērošanu dalībvalstīs. Tomēr lielākajai daļai ziņojumā aptaujāto dalībnieku šī nekonsekvence neradīja nopietnas bažas (sk. 7. attēlu).

24 Direktīvās kā likumdošanas instrumentos, ko izmanto likumdevēji, ir noteikti obligātie standarti. Attiecīgās ES direktīvas skaidri paredz, ka parasti piederības dalībvalsts var izvirzīt noteikumus, kas ir stingrāki par šīs direktīvas noteikumiem^[8]. De Larosière ziņojumā uzsvērts, ka ar direktīvām netiek sasniegts vajadzīgais saskaņotības līmenis, un tajā ieteikts turpmāk nepieņemt tādus tiesību aktus, kas pieļautu to nekonsekventu transponēšanu un piemērošanu^[9]. Puse no VKI, kas atbildēja uz mūsu aptaujas jautājumiem, norādīja, ka to dalībvalstu tiesību akti patiešām paredz stingrākus noteikumus. Mēs norādām, ka vienoti noteikumi regulu veidā varētu būt piemērotāki vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanā visā ES.

25 Turklāt mēs novērojām, ka direktīvas ir izraisījušas sacensību par pēc iespējas zemāku līmeni. Pārmērīgas reglamentēšanas prakse (t. i., augstāku standartu noteikšana) un mūsu diskusijas ar ieinteresētajām personām liecina, ka valstīm, kas vienkārši transponē direktīvās noteiktās obligātās prasības, ir labāka konkurētspēja kā domicila valstīm salīdzinājumā ar valstīm, kurās ir augstāki standarti. Apvienojumā ar labvēlīgu nodokļu režīmu un iespēju novirzīt peļņu tas rada spēcīgu stimulu fondu nozarei izvēlēties labvēlīgāku jurisdikciju, izkropļojot konkurenci.

Likumdošanas iniciatīvu ietekme ir ierobežota

26 Mēs konstatējām, ka Komisijas veiktajā analīzē atzīts, ka tās tiesību aktu priekšlikumu ietekme ir ierobežota. Komisija apzināja nozīmīgus virzītājspēkus, piemēram, nodokļu sistēmu, vietējo pieprasījumu un izplatīšanas tīklu, kuri ietekmē to, kur aktīvu pārvaldītāji izvēlas izplatīt savus ieguldījumu fondus, taču uz šiem virzītājspēkiem nevar attiecināt ES tiesību aktus.

27 Turklāt mēs atzīmējam, ka galvenā problēma, ko konstatējusi pati Komisija, nav tiesiskais regulējums per se, bet uzņēmējvalstu radītie šķēršļi ienākšanai tirgū. Komisijai ir instrumenti, kā risināt situācijas, kurās dalībvalstis rada šķēršļus ienākšanai tirgū vai VKI, iespējams, pārkāpj ES tiesību aktus, proti, Komisijas kā Līgumu sargātājas pilnvarās ietilpst uzsākt pārkāpuma procedūras vai pieprasīt EVTI uzsākt procedūru “Savienības tiesību aktu pārkāpums”. Tomēr Komisija secināja, ka pārējos šķēršļus visefektīvāk var novērst (ar tiesību aktiem) ES līmenī^[10].

28 Ietekmes novērtējumos, piemēram, saistībā ar pārrobežu tiesību aktu kopumu, bieži ir iekļauts ex post novērtējums par noteikumiem, uz kuriem attiecas iniciatīva. Tomēr PVKIU direktīvas pārskatīšana, ko sākotnēji bija paredzēts pabeigt līdz 2017. gada septembrim, ir aizkavējusies.

29 Komisija nekad nav veikusi visaptverošu visa ieguldījumu fondus reglamentējošā tiesību aktu kopuma atbilstības pārbaudi. Tuvākajā nākotnē šāda pārbaude nav plānota. Vienīgā atbilstības pārbaude, kas daļēji aptvēra ieguldījumu fondus, bija ES uzraudzības prasību atbilstības pārbaude, ko Komisija veica 2017.–2019. gadā^[11].

30 Komisija izstrādā daudzgadu stratēģiskos plānus un gada pārvaldības plānus, kā arī ziņo par to, vai ir sasniegusi savus mērķus. Mēs konstatējām nepilnības Komisijas īstenotajā snieguma novērtēšanā. Piemēram, 2016.–2020. gada stratēģiskajā plānā galvenais PVKIU koprezultāta rādītājs bija pārrobežu PVKIU fondu īpatsvars attiecībā pret ES pārdoto kopējo skaitu. Mēs atzīmējam, ka Komisija vēlāk pazemināja kritērijus, nosakot, ka pārrobežu fonds ir fonds, ko pārdod vismaz trīs dalībvalstīs, nevis piecās, kā iepriekš.

31 2020.–2024. gada stratēģiskajā plānā galvenokārt ir ietverti konkrēti horizontālie mērķi un ar tiem saistīti koprezultātu rādītāji. Mēs konstatējām, ka lielākā daļa starpposma atskaites punktu un mērķrādītāju, kas noteikti 2020.–2024. gada stratēģiskā plāna koprezultātu rādītājiem, nav konkrēti. Rādītājiem jābūt atbilstīgiem, apstiprinātiem, ticamiem, viegli uzraugāmiem un stabiliem, kā to nosaka Komisijas iekšējās kontroles sistēma. Tiek izmantoti tādi termini kā “palielinājums”, “pozitīva tendence” un “samazinājums”, taču nav precizēts, cik lielu palielinājumu vai samazinājumu varētu uzskatīt par apmierinošu. Turklāt dažu koprezultātu rādītāju mērķrādītāji ir pieticīgi. Piemēram, pirms tika noteikts mērķrādītājs, privāto ieguldītāju izmaksas jau bija samazinājušās.

Transponēšana ne vienmēr ir savlaicīga

32 Komisija pārbauda direktīvu transponēšanas savlaicīgumu, pilnīgumu un atbilstību dalībvalstīs. Novēlota un/vai nepareiza transponēšana var kavēt vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu, kā arī vienotā tirgus pienācīgu darbību, un Komisijai ir jāuzsāk pārkāpuma procedūras, lai mudinātu dalībvalstis rīkoties, kad tās novēloti pieņem nepieciešamos pasākumus.

33 Tikai 12 dalībvalstis paziņoja par PVKIU direktīvas un AIFPD transponēšanu noteiktajā termiņā. Turklāt pagāja vēl astoņi gadi, līdz Komisija uzskatīja, ka AIFPD transponēšana ir pabeigta.

EVTI ir pastiprinājusi centienus sekmēt uzraudzības konverģenci un veicināt efektīvu uzraudzību, tomēr virzība ir ierobežota

34 Kā aprakstīts iepriekš (sk.  08. punktu), VKI uzrauga ieguldījumu fondus un to pārvaldniekus, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības un citus finanšu starpniekus, pamatojoties uz saskaņotiem valstu tiesību aktiem, bet ne uz vienotiem standartiem. Tādējādi juridiskās prasības un regulatīvā prakse dažādās dalībvalstīs joprojām var atšķirties.

35 Ņemot vērā iepriekš minēto, ES likumdevēji uzticēja EVTI šādus uzdevumus:

• palīdzēt nodrošināt piemērojamo ES tiesību aktu konsekventu, rezultatīvu un efektīvu piemērošanu;
• sekmēt uzraudzības prakses konverģenci nolūkā vēl vairāk uzlabot uzraudzības rezultātu konsekvenci visās VKI, lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru^[12].

36 Uzraudzības konverģence nozīmē nevis universālu pieeju, bet gan konsekventu un efektīvu vienu un to pašu noteikumu īstenošanu un piemērošanu un pietiekami līdzīgas pieejas attiecībā uz līdzīgiem riskiem. Vispārējais mērķis ir tiekties panākt salīdzināmus regulatīvos un uzraudzības rezultātus. Tomēr tas nenozīmē, ka ir pietiekami sasniegt salīdzināmus rezultātus neatkarīgi no izmantotajām uzraudzības pieejām.

37 De Larosière ziņojumā ir uzsvērta konverģences nozīme ES finanšu tirgos^[13]. 2014. gadā SVF, Komisija un Parlaments publicēja ziņojumus par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas darbību. Tajos tika atzīts EVTI ieguldījums vienota noteikumu kopuma izveidē, taču tika ieteikts pievērst lielāku uzmanību uzraudzības konverģencei^[14].

38 Komisija arī uzsvēra, ka efektīvāka un konsekventāka uzraudzība ir svarīga regulējuma arbitrāžas iespēju novēršanai un ka EVTI ir svarīga loma kapitāla tirgus integrācijas veicināšanā^[15].Tas tika vēlreiz atkārtots saistībā ar EUI regulu 2019. gada pārskatīšanu. ES likumdevēji uzsvēra, ka “tāpēc turpmāka virzība uzraudzības konverģences ziņā ir īpaši steidzams uzdevums kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai”^[16].

EVTI rīcībā ir instrumenti uzraudzības konverģences sekmēšanai

39 Lai sekmētu konverģenci, EVTI rīcībā ir daudzi instrumenti, kurus var iedalīt trīs kategorijās: sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas/novēršanas instrumenti. Tie ir uzskaitīti 8. attēlā. EVTI ir izveidojusi vēl citus instrumentus, piemēram, gadījumu apspriedes un kopīgas uzraudzības darbības.

EVTI sākusi intensīvāku konverģences darbu

40 EVTI ir pastiprinājusi centienus uzraudzības konverģences jomā. Stratēģiskajā ievirzē 2016.–2020. gadam EVTI apņēmās piešķirt vairāk resursu uzraudzības konverģences sekmēšanai, precizēja mērķus un izcēla vairākas konkrētas konverģences darba jomas. Kopš tā laika EVTI ir palielinājusi konverģences jomā strādājošo darbinieku skaitu no pieciem (5,7 pilnslodzes ekvivalenti) līdz astoņiem darbiniekiem (8,7 pilnslodzes ekvivalenti) 2020. gadā.

41 EVTI 2020. gadā izveidoja satvaru vairāk uz risku balstītai pieejai attiecībā uz uzraudzības konverģences darbībām. Intensitātes kartē ir norādīti attiecīgie riski, taču tajā ir maz informācijas par noteikumu atšķirīgu piemērošanu, kā arī atšķirīgu praksi. Tomēr intensitātes karte ir pozitīvs solis. Tā ir bijusi efektīva, lai apzinātu jomas, kurās jāveic uz risku balstīta uzraudzība visā ES, bet mazāk efektīva, nosakot tematus turpmākam konverģences darbam. Mēs arī konstatējām, ka EVTI konverģences darbā sekmīgi izmantoja sistemātiskāku un uz pierādījumiem balstītu pieeju.

Pierādījumi par ietekmi ir ierobežoti, un nav ieviests efektivitātes novērtēšanas mehānisms

Nav parādīta pamatnostādņu efektivitāte

42 Iepriekš svarīgākie EVTI konverģences instrumenti bija sagatavošanas instrumenti, piemēram, pamatnostādnes. Uz pamatnostādnēm attiecas princips “ievēro vai paskaidro”, t. i., VKI ir jāinformē EVTI par to, vai tās plāno pamatnostādnes īstenot. EVTI publicē atbilstības tabulas par katru pamatnostādni, un tās tiek regulāri atjauninātas^[17].

43 Mēs konstatējām, ka VKI ne vienmēr nodrošina atbilstību. EVTI iekšējie norādījumi^[18] paredz, ka tai ir jāpārbauda un jānovērtē pamatnostādņu piemērošana. Lai gan EVTI katru gadu aptaujā VKI par atbilstību pamatnostādnēm, tā tikai vienreiz pārbaudīja VKI faktisko atbilstību, veicot profesionālizvērtēšanu. Tajā tika atklāts, ka pamatnostādnes nebija efektīvas uzraudzības konverģences veicināšanā un ka kopumā VKI tikai ierobežotā mērā nodrošināja atbilstību, par kuru bija ziņojušas (sk. 1. izcēlumu).

Kopīgas uzraudzības darbības ir sekmējušas regulāru informācijas apmaiņu starp uzraudzītājiem un ļāvušas EVTI koordinēt VKI uzraudzības darbības

44 Kopīgas uzraudzības darbības (KUD) ir EVTI izstrādāts konverģences instruments, tas pats attiecas arī uz uzraudzības koordinācijas tīkliem un informācijas apmaiņu ar valstu kompetentajām iestādēm pēc sūdzību saņemšanas. EVTI atzinīgi vērtē šos instrumentus, jo tie ir vērsti uz nākotni un palīdz apzināt konverģences problēmas. EVTI jau ir uzsākusi vairākas KUD, kas saistītas ar PVKIU un FITD II.

45 KUD un koordinācijas tīkli ir instrumenti, ar kuriem uzraudzītāji var dalīties pieredzē un mācīties cits no cita. No tā var secināt, ka laika gaitā tiem būtu jāveicina kopēja uzraudzības kultūra. KUD arī palīdz EVTI konstatēt uzraudzības prakses atšķirības un iespējamos trūkumus VKI īstenotajā uzraudzībā, kā arī sniegt norādījumus par ES tiesību aktu praktisko piemērošanu, piemēram, gadījumos, kad atsevišķas VKI joprojām neizmanto pamatotu metodoloģiju.

46 Ar KUD EVTI var lielāko uzmanību uzraudzības jomā piešķirt konkrētiem riskiem, kā arī sekmēt un koordinēt uzraudzības darbības. Tas var radīt lielu darba slodzi, uz ko mūsu aptaujā norādīja vairākas VKI.

Novērtēšanas un novēršanas instrumenti tiek izmantoti ļoti reti, neraugoties uz to potenciāli lielāku ietekmi

47 Profesionālizvērtēšanas var būt ļoti spēcīgs instruments, taču ieguldījumu fondu jomā tās izmanto reti. EVTI tuvākajā nākotnē plāno tās izmantot biežāk, tomēr iestāde min ierobežotus resursus un nepieciešamību saglabāt līdzsvaru starp visām nozarēm, kas ietilpst tās pilnvarās. Profesionālizvērtēšana atšķiras no citiem konverģences instrumentiem, jo EVTI ir jāveic un jāpublicē oficiāls novērtējums ne vien par panākto konverģences līmeni attiecībā uz uzraudzības praksi un izpildi, bet arī par uzraudzības spēju. Tādējādi EVTI var sagatavot pamatnostādnes un ieteikumus, kā novērst visas atklātās nepilnības. Kopš tās izveides 2011. gadā EVTI ir veikusi tikai divas ieguldījumu fondu profesionālizvērtēšanas: viena attiecās uz naudas tirgus fondu (NTF) pamatnostādnēm 2013. gadā un otra – uz pamatnostādnēm par biržā tirgotiem fondiem un citiem ar PVKIU saistītiem jautājumiem 2018. gadā^[19].

48 EVTI rīcībā ir arī divi novēršanas instrumenti: starpniecība un procedūra “Savienības tiesību aktu pārkāpums”, kas piešķir tai pilnvaras izmeklēt un novērst iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpumus vai risināt nesaskaņas starp VKI. Vienā gadījumā EVTI veiksmīgi palīdzēja divām VKI vienoties par strīda risinājumu. Dažos gadījumos izmeklēšana par Savienības tiesību aktu pārkāpšanu tika sākta neoficiāli. Tika īstenota viena oficiāla procedūra “Savienības tiesību aktu pārkāpums”, kuras rezultātā VKI mainīja savu praksi.

EVTI saskaras ar grūtībām efektīvi izmantot tās rīcībā esošos instrumentus

49 EVTI saskaras ar vairākām problēmām attiecībā uz šo pilnvaru rezultatīvu un efektīvu izmantošanu. EVTI rīcība ir atkarīga no VKI vēlmes sniegt artavu un tehniskās zināšanas, kā arī nozīmēt darbiniekus, kas piedalītos EVTI konverģences darbā. Tas pats attiecas uz EBI un EAAPI, kā liecina mūsu revīzijas šajās aģentūrās^[20]. EVTI ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka VKI dalībniekiem ir nepieciešamās zināšanas. Tomēr VKI dalība EVTI konverģences darbībās, izņemot profesionālizvērtēšanā, starpniecībā un procedūrā “Savienības tiesību aktu pārkāpums”, lielā mērā ir brīvprātīga, un tas dažkārt mazina EVTI darba efektivitāti.

50 Mēs konstatējām, ka lielākā daļa VKI piedalās un sniedz ieguldījumu EVTI darbā, tomēr dažas VKI to darīt vilcinās. Piemēram, KUD gadījumā mazākas VKI parasti iesniedz lietas aktīvāk, savukārt dažas lielākās VKI izvēlas pasīvāku pieeju. Dažas VKI neatbildēja uz EVTI darbinieku aicinājumu aktīvi piedalīties un iesniegt lietas, piemēram, VKI, kas nekad nebija izmantojušas savas sankciju piemērošanas pilnvaras, 2020. gadā nepiedalījās ar to saistītā EVTI darbseminārā.

51 EVTI lēmumu pieņemšanas struktūru veido VKI pārstāvji. Dalībvalstīm ir jārīkojas tikai visas ES interesēs, tomēr tas ne vienmēr tiek nodrošināts. Komisijas priekšlikums risināt šo korporatīvās pārvaldības problēmu EUI pārskatīšanas kontekstā tika noraidīts. Ir risināts visredzamākais interešu konflikts: VKI vairs nevar piedalīties diskusijās un balsot par procedūras “Savienības tiesību aktu pārkāpums” ieteikumiem, kas attiecas uz pašām VKI. Ar EVTI starpniecības noteikumiem interešu konflikti tiek risināti līdzīgi. Tomēr viss konverģences darbs ir saistīts ar VKI, jo tiek skatītas tieši iestāžu uzraudzības prakses un rezultāti. Tas attiecas arī uz EVTI centieniem sekmēt rezultatīvu un efektīvu uzraudzību.

52 EVTI rīcība ir atkarīga no VKI vēlmes sadarboties. Viens piemērs ir piederības valsts un uzņēmējvalsts iestāžu pienākumi pārrobežu kontekstā – tas ir nozīmīgs jautājums, kas regulāri iekļauts EVTI konverģences plānā (sk. 2. izcēlumu). EVTI ir tikai daļēji efektīvi veicinājusi ES tirdzniecības un pārvaldības pasu netraucētu darbību, un tādējādi EVTI nav spējusi novērst uzraudzības praksi, kas rada šķēršļus ienākšanai tirgū.

53 Mēs arī atzīmējam, ka konverģences darbā ir plaši aptvertas visas konverģences problēmas, uz kurām EVTI norādīja vēstulē Komisijai par AIFP direktīvas pārskatīšanu^[21]. Tas parāda, ka EVTI centieni ir bijuši tikai daļēji efektīvi.

54 Vēl cits piemērs ir deleģēšana. Gan PVKIU, gan AIFP direktīva ļauj pārvaldības sabiedrībām deleģēt funkcijas trešām personām. Tomēr saskaņā ar EVTI sniegto informāciju joprojām atšķiras uzraudzības pieejas un rezultāti attiecībā uz pieļaujamo deleģēšanas apmēru, kā arī funkcijām, kuras var deleģēt (sk. 3. izcēlumu).

55 Mēs arī konstatējām, ka EVTI savos centienos uzlabot pārredzamību saskaras ar zināmu pretestību no VKI. Tādas obligātas publikācijas kā gada ziņojums par sankcijām vai gada statistikas ziņojums par ES privāto ieguldījumu produktu sniegumu un izmaksām dod vērtīgu informāciju, tostarp ieskatu dalībvalstu atšķirībās attiecībā uz tirgū faktiski novēroto situāciju un uzraudzības iejaukšanos. Tomēr pastāv ievērojama VKI pretestība attiecībā uz KUD rezultātu publicēšanu. Galīgie ziņojumi par KUD nekad nav publicēti.

VKI dod priekšroku sagatavošanas instrumentiem, kas prasa mazāku iejaukšanos un nav tik efektīvi

56 Agrāk EVTI galvenokārt izmantoja pamatnostādnes, atzinumus un jautājumus un atbildes. Mēs guvām pierādījumus tam, ka šie sagatavošanas instrumenti nav pārāk efektīvi uzraudzības konverģences veicināšanā. Nesen EVTI vairāk pievērsās īstenošanas instrumentiem, piemēram, koordinācijas tīkliem un KUD.

57 Gandrīz puse VKI uzskatīja, ka instrumenti, kas prasa lielāku iejaukšanos, piemēram, procedūra “Savienības tiesību aktu pārkāpums” un starpniecība, nav lietderīgi, un tās nepārprotami deva priekšroku sagatavošanas instrumentiem. EVTI gandrīz nekad nav izmantojusi instrumentus, kas prasa lielāku iejaukšanos. Tomēr šīs pilnvaras ļautu EVTI tieši ietekmēt uzraudzības darbības un rezultātus atsevišķos gadījumos vai rīkoties situācijās, kad ES tiesību aktu netiek piemēroti vai tiek piemēroti nepareizi.

EVTI nav efektivitātes novērtēšanas mehānisma

58 EVTI gada darba programmās ir izvirzīti mērķi, tomēr galvenokārt ir aprakstītas plānotās darbības, nevis definēti konkrēti tiešie rezultāti vai pārbaudāmi mērķi. Saistībā ar instrumentiem programmās vairāk uzsvērta uzraudzības speciālistu pieredzes apmaiņa attiecībā uz uzraudzības praksi – diskusijas par konkrētiem reāliem gadījumiem vai nesen ieviestām KUD. Tā ir lietderīga pieeja nolūkā gūt labāku izpratni par uzraudzības praksēm, kas laika gaitā var veicināt kopējas uzraudzības kultūras attīstību.

59 Tas vien, ka dažādu VKI uzraudzītāji savstarpēji sazinās, dalās pieredzē un, iespējams, mācās cits no cita, pats par sevi ir nozīmīgs sasniegums. Mēs konstatējām, ka EVTI zināmā mērā ir izdevies veicināt kopīgas pieejas un uzlabot uzraudzības kvalitāti, kad tā uzsāka, koordinēja un atbalstīja konkrētas uzraudzības darbības nolūkā novērst atsevišķus riskus visā ES, piemēram, izmantojot KUD. Tomēr EVTI ir maz pierādījumu tam, ka tās rīcība ir būtiski mazinājusi pastāvošās atšķirības.

60 Mēs atzīstam, ka EVTI konverģences darba ietekmes novērtēšana ir sarežģīta. Tomēr EVTI pašreizējais un uz tiešajiem rezultātiem vērstais snieguma novērtējums (tostarp 2019. gadā ieviestie jaunie uz iznākumu vērstie galvenie snieguma rādītāji) neļauj novērtēt, cik lielā mērā iestāde ir palīdzējusi mazināt pastāvošās atšķirības uzraudzības praksē un rezultātos. EVTI nevar novērtēt atšķirību līmeni, izņemot dažās jomās, kurās tā ir veikusi profesionālizvērtēšanu vai uzsākusi gadījumu apspriedes un KUD. Turklāt EVTI gūst nepilnīgu priekšstatu par to, kā VKI piemēro ES tiesību aktus praksē. Tas lielā mērā ir balstīts uz informāciju, kuru iesniedz VKI. EVTI nav nedz tiešas informācijas par VKI uzraudzības darbībām, nedz piekļuves faktiskiem pierādījumiem, piemēram, uzraudzības dokumentācijai.

EVTI ir atklājusi nepilnības uzraudzībā un iespējamus konkurences izkropļojumus

61 Lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos, būtiska ir stingra un nelokāma tiesību aktu izpildes panākšana vērtspapīru jomā, kā to nosaka IOSCO pamatprincipi^[22] – vērtspapīru regulējuma globālie standarti. PVKIUD un AIFPD paredz visaptverošu regulatīvo pilnvaru kopumu attiecībā uz situācijām, kad fondi un fondu pārvaldnieki pārkāpj normatīvās prasības. Tās ietver gan administratīvās sankcijas, gan pārtraukšanas un atturēšanās rīkojumus un pat licenču anulēšanu, kā arī iespēju nodrošināt tiesību aktu efektīvu izpildi.

62 EVTI darba rezultāti liecina, ka uzraudzības kvalitāte dalībvalstīs ir atšķirīga. EVTI ir efektīvi palielinājusi VKI uzsvaru uz uzraudzību un nodrošinājusi, ka attiecībā uz informācijas vākšanu (tostarp apzinot neatbilstības nozares regulatīvajām prasībām) tiek izmantotas kopīgas pieejas. Labi piemēri ir EVTI darbs slēptās indeksēšanas, kā arī izmaksu un maksu jautājumos, kā arī KUD likviditātes riska pārvaldības jomā.

63 Turklāt mēs konstatējām, ka EVTI ir daudz mazāk ietekmējusi uzraudzības praksi un rezultātus attiecībā uz VKI kontroles pasākumiem gadījumos, kad tās darbs atklāja neatbilstības regulatīvajām prasībām. EVTI konverģences darbā gūtās atziņas liecina, ka kopumā, lai gan dažādā mērā, visās ES VKI pastāv vispārējs izpildes pasākumu trūkums.

64 Mēs konstatējām, ka parasti VKI vilcinās izmantot oficiālas uzraudzības pilnvaras, neraugoties uz EVTI centieniem to veicināt. Mūsu veiktā EVTI iekšējo dokumentu analīze liecina, ka regulatīvo prasību pārkāpšanas gadījumā fondu pārvaldniekiem draud vien VKI pieprasījums ievērot atbilstību, kurā prasīts atmaksāt nelikumīgi iekasētās maksas, vai sliktākajā gadījumā – neliels naudas sods.

65 Piemēram, EVTI gada pārskatos par sankciju piemērošanu PVKIU ir norādīts, ka VKI savas sankciju piemērošanas pilnvaras neizmanto vienādi un ka, izņemot dažas VKI, valsts līmenī piemēroto sankciju skaits un apmērs ir salīdzinoši mazs^[23]. 2020. gadā 13 VKI nepiemēroja nekādas sankcijas. EVTI iepriekš minētās darbības atklāj līdzīgas nepilnības izpildes panākšanā.

66 Pēc EVTI iekšējo ziņojumu pārbaudes secinām, ka ir bijuši gadījumi, kad VKI īstenotie izpildes pasākumi ir bijuši vāji un līdz ar to tās nav veikušas savus pienākumus. Mēs konstatējām, ka, neraugoties uz EVTI centieniem, tā nav sekmīgi veicinājusi Savienības tiesību aktu efektīvu izpildi. Dažos gadījumos VKI paskaidroja, ka juridiskās prasības attiecīgajā dalībvalstī nav pietiekami skaidras, un norādīja uz problēmām saistībā ar direktīvu transponēšanu vai piemērošanu. Mēs uzskatām, ka lietas varēja risināt ar procedūru “Savienības tiesību aktu pārkāpums”, izmantojot EVTI “kārtības uzturēšanas” funkcijas.

67 Viens no uzraudzības konverģences veicināšanas mērķiem ir novērst konkurences izkropļojumus un regulējuma arbitrāžu, kas izriet no atšķirīgas uzraudzības prakses, un nodrošināt, ka finanšu darbība netiek novirzīta uz valstīm, kurās ir vāja uzraudzība. EVTI konstatēja atšķirīgas prakses tādās jomās kā deleģēšana, un tas var sekmēt šādus izkropļojumus.

68 Šīs bažas ietekmēja EVTI darbu saistībā ar Brexit. Šajā sakarā mēs konstatējām, ka EVTI ir spējusi noteikt kopējus uzraudzības standartus attiecībā uz atļauju piešķiršanu (tostarp deleģēšanas jomā) fondiem un fondu pārvaldniekiem, kuriem vairs nav piekļuves vienotajam tirgum. EVTI bija izveidojusi uzraudzības koordinācijas tīklu, kura ietvaros tika apspriesti 250 atsevišķi gadījumi dažādās nozarēs, tostarp attiecībā uz ieguldījumu pārvaldību. Mēs konstatējām, ka EVTI plašā iesaiste pirms uzraudzības lēmumu pieņemšanas palīdzēja novērst šādu konkurences izkropļojumu rašanos.

Komisija un EVTI ir veikušas pasākumus ar mērķi labāk aizsargāt ieguldītājus, taču izmaksas joprojām ir augstas

69 Ieguldījumu produkti ir sarežģīti, un tos var būt grūti salīdzināt vai pilnībā izprast ar tiem saistītos riskus, jo īpaši neprofesionāliem (privātajiem) ieguldītājiem. Tāpēc privātajiem ieguldītājiem jābūt pienācīgi informētiem par iespējamiem riskiem. ES tiesiskā regulējuma mērķis ir mazināt maldinošas pārdošanas iespējamības risku, kad privātajiem ieguldītājiem pārdod finanšu produktus, kas neatbilst to vajadzībām vai priekšstatiem^[24].

ES tiesību akti ietver daudzus ieguldītāju aizsardzības pasākumus

70 ES tiesību aktus ieguldītāju aizsardzībai veido daudzas regulas, direktīvas, Komisijas deleģētie akti un EVTI pamatnostādnēs. Daži no šiem pasākumiem ir iekļauti PVKIU un AIFPD, bet citi – FITD/FITR un PRIIP.

71 Privātajiem ieguldītājiem ES regulējums nodrošina salīdzinoši augstu aizsardzības līmeni, taču tas arī objektīvi samazina ieguldītāju iespējas ieguldīt trešo valstu fondos, kuriem bieži vien ir zemākas izmaksas.

72 Visas aptaujātās VKI un aktīvu pārvaldības asociācijas piekrita vai pilnībā piekrita apgalvojumam, ka ES tiesiskais regulējums ir efektīvi veicinājis augstus ieguldītāju aizsardzības standartus. Tomēr ievērojams mazākums VKI, tostarp dažu galveno PVKIU domicilu VKI, uzskatīja, ka privātie PVKIU fondu ieguldītāji joprojām nav pietiekami aizsargāti pret šādiem riskiem:

• nepietiekama vai nepareiza informācija par ietekmi nodokļu jomā (39 %);
• pārmērīgas izmaksas un maksas (34 %);
• nepareiza aktīvu vērtēšana (26 %);
• nepietiekama vai nepareiza informācija par aktīvu izvietošanu (18 %).

Neraugoties uz dažādajām ES darbībām, pārredzamība joprojām ir problemātiska

Ieguldītājiem tagad ir pieejama plašāka informācija par PVKIU

73 PVKIU direktīvā ir noteikts, ka PVKIU ir jāsniedz trīs ziņojumi: prospekts, gada pārskats un pusgada pārskats^[25]. 2019. gada uzraudzības pārskatu atbilstības pārbaudē^[26] Komisija konstatēja, ka, lai gan PVKIU direktīva paredz šajos dokumentos iekļaujamo obligāto saturu, joprojām daudz kas paliek VKI ziņā. Tas nozīmē, ka ziņojumi dalībvalstīs var atšķirties.

74 2011. gadā ieviestā ieguldītājiem paredzētā pamatinformācijas dokumenta mērķis ir nodrošināt privātajiem ieguldītājiem labāku informāciju un vieglāk saprotamu saturu, kā arī atvieglot produktu salīdzināšanu. Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas regula^[27] paredz, ka tajā jāietver tās PVKIU būtiskās iezīmes, par kurām ieguldītājs jāinformē, un jāsniedz (potenciālajiem) ieguldītājiem precīza, patiesa, skaidra un nemaldinoša pirmslīguma informācija.

75 Ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijas dokumentā sniegtās informācijas precizitāte un ticamība ir apstrīdēta. Īrijas Centrālā banka^[28] konstatēja gadījumus, kad ieguldītājiem paredzētā pamatinformācijas dokumenta līdzšinējā snieguma iedaļā nebija norādīts attiecīgais standarts. EVTI 2019. gadā izdeva jautājumu un atbilžu dokumentu par standarta norādīšanu, lai skaidrotu šos jautājumus.

76 Kā norādīja daži ERP aptaujas respondenti, informācija par izmaksām pašreizējā PVKIU ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijas dokumentā ir nepilnīga un varētu maldināt ieguldītājus, liekot domāt, ka izmaksas ir zemākas par faktiskajām izmaksām. Konkrēti, kopējo izmaksu rādītājā nav iekļautas darījumu izmaksas.

77 Ar PRIIP regulu^[29], kas stājās spēkā 2018. gadā, tika ieviests vienots pamatinformācijas dokuments, kas piemērojams plašam privāto ieguldījumu produktu klāstam. Tomēr PVKIU un AIF uz laiku tika atbrīvoti no šīs prasības. Pēc ilgstošām apspriedēm ar ieinteresētajām personām EUI Apvienotā komiteja 2021. gada janvārī panāca kompromisu par līdzšinējā snieguma iekļaušanu pamatinformācijas dokumentā, un Komisija 2021. gada septembrī pieņēma deleģēšanas regulu.

EVTI ir padarījusi izmaksas un maksas pārredzamākas, bet joprojām ir problēmas ar datiem

78 Kopš 2019. gada EVTI publicē gada ziņojumu par ES privāto ieguldījumu produktu sniegumu un izmaksām. Tā mērķis ir brīdināt ieguldītājus par izmaksu būtisko ietekmi uz ieguldījumu galīgo peļņu. EVTI ziņojumā ir sniegts labs pārskats par dažādu veidu fondu sniegumu un izmaksām, taču tajā ir vairākas nepilnības:

• izmaksas tiek uzrādītas pēc aktīvu klases (pašu kapitāls/obligācijas/jaukti aktīvi/alternatīvi aktīvi), pēc pārvaldības veida (aktīvs vai pasīvs) un pēc fonda domicila, bet ne pēc izplatīšanas valsts, tādējādi apgrūtinot iespēju novērtēt, vai vienotais tirgus ir samazinājis izmaksu atšķirības starp valstu tirgiem;
• izmaksu sadalījums pēc veida ir ierobežots (piemēram, pārvaldības maksas) vai tā nav vispār (piemēram, izplatīšana, pamudinājumi). Tas ir saistīts ar pieejamu detalizētu datu nepietiekamību un paļaušanos uz VKI veiktajām aptaujām. Līdz ar to trūkst skaidrojuma par iemesliem, kāpēc izmaksas dažos fondu domicilos ir augstākas nekā citos;
• ziņojums ir balstīts uz datiem, kas ir vecāki par gadu; tas pats attiecas uz EVTI gada pārskatu par AIF.

79 EVTI savos metodoloģiskajos pielikumos norāda, ka “EVTI kompetencē esošo ieguldījumu produktu snieguma un izmaksu novērtējumu strukturāli kavē attiecīgo regulatīvo datu trūkums:

• PVKIU fondu dati nav pieejami ES līmenī, un komerciāli pieejamie dati nav pietiekami detalizēti un precīzi;
• AIFPD regulatīvie dati neietver detalizētus pierādījumus par fondu izmaksām”.

EVTI un Komisija vēl nav izveidojušas salīdzināšanas instrumentus privātajiem ieguldītājiem

80 Lai gan uzsvars tika likts uz pietiekamas informācijas sniegšanu ieguldītājiem par atsevišķiem fondiem, joprojām ir grūti gūt pārskatu par visiem piedāvātajiem fondiem un salīdzināt produktus. Eiropas Parlaments^[30] ir aicinājis izstrādāt “mazajiem ieguldītājiem īpaši paredzētas iniciatīvas, kuru mērķis cita starpā būtu atvieglot tīmeklī bāzētu neatkarīgu ES salīdzināšanas rīku izstrādi, lai palīdzētu mazajiem ieguldītājiem noteikt produktus, kas ir vispiemērotākie to īpašajām vajadzībām riska, ieguldījumu nestās peļņas un vērtības ziņā”.

Zaļmaldināšana palielina risku

81 Arvien vairāk PVKIU tirgo kā VSP fondus, tādējādi radot zaļmaldināšanas risku. Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regula attiecas uz ieguldījumu fondiem, un tās mērķis ir palielināt pārredzamību un cīnīties pret zaļmaldināšanu. Tā kā lielākā daļa informācijas atklāšanas pienākumu kļuva piemērojami tikai no 2021. gada 10. marta, ir pāragri novērtēt regulas ietekmi. EVTI, pamatojoties uz savu atbildi uz Komisijas rīkoto apspriešanu par atjaunināto ilgtspējīga finansējuma stratēģiju, nesen aicināja pieņemt tiesību aktus par VSP reitingiem un novērtēšanas instrumentiem^[31].

82 VSP reitingu un citu novērtēšanas instrumentu tirgus pašlaik netiek regulēts un uzraudzīts. Ņemot vērā arī pieaugošās regulatīvās prasības attiecībā uz VSP informāciju, pieaug zaļmaldināšanas, nepareizas kapitāla sadales un maldinošas produktu pārdošanas risks.

EVTI, Komisija un VKI ir sekmējušas PVKIU izmaksu samazināšanās tendenci

Izmaksas joprojām ir augstas

83 PVKIU izmaksas daudzus gadus bija stabili augstā līmenī, bet kopš 2017. gada tās ir nedaudz samazinājušās. Tomēr tās joprojām ir daudz augstākas nekā vidēji fondiem ar domicilu ASV. Tas parasti ir saistīts ar mazāku fondu apjomu ES (sk.  04. punktu) un mazāku pasīvo fondu un biržā tirgotu fondu tirgus daļu (8,3 %). Cita starpā fondi, kuru domicils ir Luksemburgā un Īrijā, iekasē izmaksas, kas ir virs vidējā līmeņa^[32].

84 Aktīvi pārvaldītajiem pašu kapitāla fondiem bruto izteiksmē bija nedaudz labāki rezultāti nekā pasīvas pārvaldības fondiem, bet to augsto izmaksu dēļ tika sasniegti sliktāki rezultāti neto izteiksmē. EVTI konstatēja, ka, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem fondu pārvaldībā, lielākiem fondiem ir zemākas izmaksas. Attiecībā uz pašu kapitāla fondiem izmaksas bija vidēji 1,4 % lielākajiem fondiem un 1,8 % mazākajiem fondiem.

Slēptās indeksēšanas prakse ir mazinājusies, taču joprojām pastāv

85 2019. gadā veiktās EVTI aptaujas rezultāti parādīja, ka joprojām pastāv atšķirības attiecībā uz to, kā jēdziens “nepamatotas izmaksas” tiek interpretēts visā ES, un pieejā, ko izmanto, lai uzraudzītu atbilstību noteikumiem par izmaksām. Saskaņā ar EVTI^[33] šāds konverģences trūkums ne vien paver iespēju regulējuma arbitrāžai un var kavēt konkurenci ES tirgū, bet arī var radīt atšķirīgu ieguldītāju aizsardzības līmeni atkarībā no tā, kur atrodas fonda domicils.

86 Slēptā indeksēšana ir prakse, kad aktīvu pārvaldītāji norāda, ka pārvalda savus līdzekļus aktīvi, lai panāktu labākus rezultātus nekā standarta indekss. Tomēr patiesībā tie ļoti pietuvinās standarta indeksam, un tas no ieguldījumu pārvaldnieka prasa mazāk darba. Pārvaldnieki parasti iekasē augstākas pārvaldības maksas nekā pasīvi pārvaldītos fondos^[34]. EVTI pirms pieciem gadiem veiktā analīze liecināja, ka no 5 % līdz 15 % ES pašu kapitāla fondu, kuru pārvaldnieki apgalvo, ka tie ir aktīvi pārvaldīti fondi, faktiski varētu būt indeksa fondi (sk. arī 4. izcēlumu). Jaunākie 2020. gada dati rāda, ka šis īpatsvars ir samazinājies līdz 2 %–6 %.

87 EVTI 2021. gadā uzsāka KUD par izmaksām, lai pārbaudītu, vai fondu pārvaldnieki: 1) ievēro noteikumus par informācijas sniegšanu saistībā ar izmaksām, veicot komercdarbību prasmīgi, rūpīgi un uzticami to pārvaldītā fonda interesēs; 2) rīkojas godīgi un taisnīgi; 3) nepieprasa ieguldītājiem maksāt nepamatotas izmaksas^[36]. KUD attiecas gan uz PVKIU, gan uz AIF, ko tirgo privātiem ieguldītājiem, un paredz pārbaudīt, vai pārvaldnieki ir ieviesuši cenu politiku, kas ļauj skaidri apzināt un skaitliski noteikt visas fonda iekasētās izmaksas, un vai politika tiek pareizi piemērota praksē. Rezultāti ir gaidāmi 2022. gada sākumā.

ES nav pietiekami rīkojusies, lai novērstu pamudinājumus

88 Tas, vai potenciālie ieguldītāji fondos ir labi aizsargāti un var izvēlēties to ieguldījumu, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām, ir atkarīgs ne tikai no fondiem un fondu pārvaldniekiem izvirzītajām prasībām, bet arī no viņiem sniegtajām finanšu starpnieku konsultācijām.

89 Gandrīz pusi izmaksu veido pamudinājumi, kas joprojām ir atļauti lielākajā daļā dalībvalstu. Tiesību aktos^[37] ir tikai noteikts, ka pamudinājumi nedrīkst radīt interešu konfliktu un par tiem ir jāpaziņo. Tie jāveido tā, lai uzlabotu klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti, un tie nedrīkstētu negatīvi ietekmēt uzņēmuma pienākuma izpildi rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli saskaņā ar klientu labākajām interesēm. Dažas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande, ir ieviesušas pamudinājumu aizliegumu; tie veido aptuveni pusi no daudzu PVKIU regulārajām izmaksām.

90 Komisija norādīja, ka izplatīšanas modelis kontinentālajā Eiropā joprojām lielā mērā ir balstīts uz atlīdzības modeli, kura pamatā ir komisijas maksas, un visbiežāk izplatītāji gala klientiem ir bankas un apdrošinātāji^[38]. Pētījums arī parāda, ka valstīs, kurās ieviests pamudinājumu aizliegums, obligāciju, pašu kapitāla un jaukto fondu pastāvīgās maksas ir daudz zemākas. Tā kā komisijas maksa ir galvenais virzītājspēks, bankas, kas nevēlas tirgot produktus ar zemu maksu, tradicionāli ir atteikušās no pasīvajiem fondiem (tostarp biržā tirgotiem fondiem), kuros reti maksā komisijas maksu^[39].

91 EVTI 2020. gada marta tehniskajā ieteikumā Komisijai^[40] nebija skaidras nostājas par pilnīgu pamudinājumu aizliegumu attiecībā uz visiem FITD ieguldījumu pakalpojumiem. Aptaujātās patērētāju organizācijas atbalsta šādu aizliegumu. Komisija pašlaik izskata šo jautājumu saistībā ar ES stratēģiju attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem.

92 2017. gadā privāts darbuzņēmējs Komisijas vārdā veica kontrolpirkumu un konstatēja, ka “katrā dalībvalstī banku un apdrošināšanas sabiedrību konsultanti, kuri nav neatkarīgi konsultanti, gandrīz vienmēr piedāvāja (vienu vai vairākus) iekšējos produktus”^[41]. No otras puses, vairums automatizēto padomdevēju parasti iesaka biržā tirgotus fondus. Pēc Francijas VKI veiktā kontrolpirkuma tika norādīts, ka privātajiem ieguldītājiem netiek piedāvāti tādi produkti kā biržā tirgoti fondi (vai citi ieguldījumu fondi ar zemām izmaksām), neraugoties uz to, ka tie acīmredzami atbilst viņu ieguldījumu vajadzībām^[42].

Nepieciešams turpmāks progress sistēmisko risku apzināšanā

93 Sistēmiskais risks ir finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt nopietna negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un ekonomiku kopumā. EVTI uzdevums sadarbībā ar ESRK^[43] ir izstrādāt vienotu pieeju un kritērijus nolūkā apzināt un izmērīt sistēmisko risku, ko rada galvenie finanšu tirgus dalībnieki, kā arī atbilstošu stresa testu režīmu, kas ļautu novērtēt sistēmisko risku. Finanšu tirgus dalībniekiem, kuri rada sistēmisko risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību.

Sistēmisko risku novērtēšana un turpmākie pasākumi ir agrīnā posmā

94 Nedz EVTI, nedz ESRK neveica pārskatu par dalībvalstīs pastāvošo praksi sistēmiskā riska uzraudzībai. Tomēr VKI ir pārstāvētas gan EVTI, gan ESRK pārvaldībā, kā arī tehniskajās darba grupās.

95 Finanšu stabilitātes padome (FSP)^[44] ir noteikusi šādas sistēmiskā riska kategorijas:

• likviditātes neatbilstība starp ieguldījumu fonda aktīviem un atpakaļpirkšanas nosacījumiem;
• saistību īpatsvars ieguldījumu fondos;
• operacionālais risks;
• riski, kas izriet no vērtspapīru aizdevumu darbībām^[45].

96 Mēs konstatējām, ka uz pirmo kategoriju attiecas EVTI pamatnostādnes, un ir sākta uzraudzība stresa situācijas simulācijas kontekstā (sk.  104.–106. punktu). Uz otro kategoriju attiecas AIF pamatnostādnes, savukārt PVKIU saistību īpatsvara risku ierobežo tiesiskais regulējums. EVTI arī izstrādāja VKI paredzētu riska analīzes rokasgrāmatas projektu par AIF. Turklāt ESRK sniedza divus ieteikumus attiecībā uz divu pirmo riska kategoriju elementiem^[46] un secināja, ka kopumā EVTI tos pilnībā īsteno. Komisija vēl nav pievērsusies attiecīgajiem ESRK 2017. gada ieteikumiem (īstenošanas termiņš: 2020. gada 31. decembris) par izmaiņām tiesību aktos (piemēram, likviditātes pārvaldības instrumentiem, likviditātes neatbilstībai un ziņošanai par PVKIU). Komisija mūs informēja, ka tā ierosinās tiesību aktu grozījumus notiekošās AIFPD pārskatīšanas ietvaros.

97 Tiesiskajā regulējumā ir vispārīgi noteikumi attiecībā uz riska pārvaldību un darbības nepārtrauktību^[47]. Tomēr atjauninātās EVTI pamatnostādnes neattiecas uz operacionālo risku (tostarp darbības nepārtrauktību, klientu aktīvu pārvešanu saspringtos apstākļos un reputācijas risku).

98 FSP 2017. gadā ieteica uzraudzītājiem pārraudzīt aģentu/aizdevēju atlīdzinātos zaudējumus ar mērķi noteikt riskus vai regulējuma arbitrāžu, kas var negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti^[48]. Šādi pakalpojumi AIFPD/PVKIU regulējumā nav minēti.

99 EVTI riska novērtēšanas darbs saistībā ar ieguldījumu fondiem galvenokārt ir atspoguļots četros galvenajos ziņojumos:

• riska rādītāju infopanelis (publicē divreiz gadā);
• ziņojums par tendencēm, riskiem un apdraudējumiem (TRV);
• gada statistikas ziņojums (ASR) par ES privāto ieguldījumu produktu sniegumu un izmaksām;
• gada statistikas ziņojums par ES alternatīvo ieguldījumu fondiem.

100 Lai gan EVTI riska rādītāju infopanelī izmanto visaptverošu rādītāju kopumu un sniedz īsu un kodolīgu analīzi, mēs konstatējām, ka tajā nav sistemātiski detalizēti izklāstīti ar konkrētām valstīm saistīti riski, kurus savukārt varētu izmantot makroprudenciālos nolūkos.

101 Mēs konstatējām, ka ESRK riska uzraudzības ziņojumā par nebanku finanšu starpniecību ir sniegta laba analīze par ieguldījumu fondu nozari, un tajā izmantotas uz uzņēmumu, darbību un produktiem balstītas pieejas, lai sniegtu precīzu fondu sadalījumu pa veidiem. Riski atšķirībā no fondu veidiem un aktīviem nav norādīti sadalījumā pa valstīm.

102 Mēs konstatējām, ka visaptverošāku skatījumu un analīzes ticamību kavē šādi ierobežojumi:

• dažu AIF datu nepieejamība/lietojamība (sk.  121. un 123. punktu);
• novēlota NTF izmantošana / grūtības izmantot dažus AIFPD datus (sk.  111., 121. un 122. punktu).

Netiek veikti uzraudzības stresa testi, un, lai gan darbs ir sākts, turpmākie pasākumi pēc simulācijas nav pietiekami

103 Uzraudzības stresa testos jāidentificē tie fondi, kas rada sistēmisko risku, un jānosaka sistēmisko risku modeļi, lai nodrošinātu risku mazināšanu^[49]. EVTI ir pilnvarota, sadarbojoties ar ESRK, uzsākt un koordinēt ES mēroga stresa testus, lai novērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū.

104 EVTI vēl nav veikusi ieguldījumu fondu uzraudzības stresa testu, taču 2019. gadā veica stresa situācijas simulāciju, lai novērtētu ES fondu nozares noturību un apzinātu iespējamās vājās vietas. Simulāciju veica 6600 fiksēta ienākuma PVKIU fondiem, kuru kopējā NAV bija 2490 miljardi EUR^[50]. Fondiem piemēroja atpakaļpirkšanas satricinājumu, un tika simulēta ietekme uz tirgu. Tika izmantoti komerciālie dati, jo EVTI uzskatīja, ka VKI dati ir pārāk neviendabīgi.

105 Stresa situāciju simulācijas sistēma ir labs sākumpunkts. Pašreizējiem instrumentiem, tehniskajai infrastruktūrai un datu kvalitātei piemīt nepilnības. Stresa situācijas simulācijas rezultāti netika sistemātiski pārbaudīti. Tie tika darīti zināmi 11 VKI pēc brīvprātības principa, taču tikai piecas iestādes izvēlējās turpmākas diskusijas ar EVTI. Viena VKI no valsts ar nozīmīgu fondu nozari nevēlējās piedalīties turpmākās diskusijās ar EVTI. Saistībā ar gada statistikas ziņojumiem EVTI arī nosūtīja VKI sarakstus ar fondiem, kuru darbību raksturo riski, taču netika veikti īpaši pasākumi vai izdarīti secinājumi saistībā ar sniegto informāciju.

106 ESRK 2020. gada maijā ieteica EVTI pievērsties ieguldījumu fondu likviditātes riskam^[51]. EVTI to darīja savā 2020. gada novembra ziņojumā, un šajā kontekstā izmantoja stresa situāciju simulācijas sistēmu. 2020. gada decembrī visi rezultāti tika darīti zināmi VKI, tostarp identificēti tie fondi, kuri tika uzskatīti par potenciāli riskantiem. Pēc sešiem mēnešiem EVTI darbinieki vienojās ar IMSC dalībniekiem ziņot par VKI veiktajiem turpmākajiem pasākumiem, tostarp sniegt potenciāli riskanto fondu sarakstu. Valsts kompetentajām iestādēm 2021. gada oktobrī bija jāziņo EVTI, sniedzot visaptverošu atbildi. Neraugoties uz šo pārtraukumu, tas ir būtisks uzlabojums. ESRK netika darīti zināmi to fondu nosaukumi, kurus uzskatīja par potenciāli riskantiem.

107 Konceptuālais darbs pie lejupējiem stresa testiem^[52], kā arī visaptverošs modelis, kas ietvertu banku, fondu un apdrošināšanas nozaru savstarpējo saikni ar mērķi iegūt visaptverošu priekšstatu par sistēmisko risku, līdz šim nav mudinājis EVTI izstrādāt sistemātisku projekta plānu. Šādu darbu varētu arī attiecināt uz riska ieguldījumu fondiem un fondiem, kurus neuzrauga ES^[53], bet kuri apdraud finanšu sistēmu.

Iekšējās stresa testu pamatnostādnes ir atbilstošas, bet stresa testu rezultāti netiek efektīvi izmantoti

108 Ieguldījumu fondu likviditātes stresa testa mērķis ir novērtēt to noturību pret atpakaļpirkšanas satricinājumiem individuālā vai nozares līmenī. Stresa testus var veikt vai nu paši fondi (iekšējie stresa testi), vai uzraudzītājs (uzraudzības stresa testi). Attiecībā uz iekšējiem stresa testiem AIF, PVKIU un NTF tiesiskais regulējums atšķiras. 9. attēlā parādīta saikne starp fondu veidiem, tiesību aktiem un attiecīgajām pamatnostādnēm.

109 Mēs konstatējām, ka EVTI ir izstrādājusi atbilstošas pamatnostādnes, kas attiecas uz iekšējiem stresa testiem gan PVKIU, gan AIF. Tomēr iekšējo stresa testu rezultātu kontroles līmenis, ja tāds ir, ir pilnībā VKI ziņā, un EVTI par to nav informācijas. Turklāt PVKIU veic iekšējos stresa testus, un tiem ir jāziņo attiecīgajai VKI tikai būtiska riska gadījumā; pēc tam attiecīgās VKI pienākums ir informēt EVTI. Tomēr tas vēl nav noticis. Lai gan EVTI ir piekļuve AIF stresa testu rezultātiem, izmantotā metodoloģija ir fonda pārvaldnieka ziņā, tāpēc EVTI nav salīdzinājusi vai izmantojusi rezultātus.

110 Attiecībā uz NTF regulā ir noteikts, ka EVTI ir jāpublicē pamatnostādnes ar kopīgiem stresa testa atsauces parametriem. Šajā kontekstā EVTI definēja spēcīgu atpakaļpirkšanas satricinājumu (atpakaļpirkšanas līmenis 30–40 %), bet izmantoja ESRK parametru (piemēram, procentu likmju un ārvalstu valūtas kursu) kalibrēšanu, nevis pati noteica šo parametru stingrības pakāpi. EVTI neprasīja veikt ex ante parametru jutīguma analīzi nolūkā gūt labāku izpratni par riska cēloņiem. Tomēr pēc rezultātu saņemšanas EVTI veic parametru ietekmes ex post analīzi.

111 Saskaņā ar tiesisko regulējumu (izņemot attiecībā uz NTF) PVKIU stresa testu dati netiek sistemātiski apkopoti, analizēti vai paziņoti. Šos datus varētu izmantot, lai izstrādātu uzraudzības stresa testus vai stresa situāciju simulāciju rezultātu atpakaļejošas pārbaudes. Attiecībā uz NTF paziņotie dati tika saņemti ļoti vēlu, un 2021. gada vidū saņemtos datus par 2020. gada pirmo ceturksni EVTI sāka analizēt tikai 2021. gada beigās.

Trūkumi un pārklāšanās datu vākšanā kavē finanšu stabilitātes un ieguldītāju risku apzināšanu

112 Sistēmisko risku un ieguldītāju risku efektīva uzraudzība ir atkarīga no tā, vai ir pieejami piemēroti dati. Jēgpilnai riska analīzei datiem jābūt pietiekami detalizētiem, kvalitatīviem un salīdzināmiem starp valstīm. Lai datu vākšana būtu efektīva, tai nevajadzētu radīt nevajadzīgu slogu nozarei un būtu jāapmierina visu to iestāžu vajadzības pēc datiem, kurām savu pilnvaru īstenošanai ir nepieciešama piekļuve informācijai.

113 PVKIU direktīva, AIFP direktīva un NTF regula paredz, ka fondiem vai fondu pārvaldniekiem dati jāpaziņo VKI. Tomēr paziņojamo datu veids, formāts un detalizācijas pakāpe atšķiras atkarībā no ieguldījumu fonda veida, un VKI ne vienmēr ir pienākums dalīties ar datiem ar EVTI vai ESRK. Prasības atspoguļo riska līmeni, ko rada attiecīgais fonds, kā arī attiecīgā tiesību akta pieņemšanas gadu. NTF ziņošanas režīms ir visaptverošāks nekā ar AIFP direktīvu un PVKIU direktīvu izveidotie režīmi. Tā pamatā ir detalizēti dati, kuros izmantoti starptautiskie identifikatori.

Saskaņota ziņošanas režīma trūkums attiecībā uz PVKIU kavē EVTI spēju novērtēt fondu gatavību krīzei un veikt stresa testus

114 AIFP direktīvā ir noteikti ziņošanas pienākumi, kas AIFP ir jāpilda attiecībā pret savas piederības valsts VKI. Tas ietver prasību sniegt informāciju par fondiem, kurus pārvalda konkrēts AIFP, tostarp par ieguldījumu stratēģijām, kā arī par vissvarīgākajiem tirgiem, neto aktīvu vērtībām un portfeļa likviditātes profilu^[54]. VKI ir regulāri jādalās ar šiem datiem ar EVTI (sk. Pielikumu)^[55].

115 Turpretī ES līmenī attiecībā uz PVKIU pašlaik nav saskaņotas ziņošanas sistēmas. Lai gan PVKIU direktīvā ir noteikts obligātais saturs, kas jāiekļauj dažos no galvenajiem dokumentiem, kuri katram PVKIU jāsagatavo, citas ziņošanas prasības paliek VKI ziņā. Tā rezultātā pastāv lielas atšķirības starp VKI attiecībā uz ziņošanas biežumu, aptvertajiem PVKIU un ziņotajiem datiem^[56]. Ģenerētie dati nav salīdzināmi.

116 Detalizētu ziņošanas prasību trūkums attiecībā uz PVKIU sarežģīja EVTI spējas veikt analīzi, kas nepieciešama, lai novērtētu to ieguldījumu fondu gatavību krīzei, kuriem liela daļa riska darījumu saistīta ar uzņēmumu parādiem un nekustamo īpašumu Covid-19 krīzes kontekstā^[57]. Tas ir arī kavējis EVTI spēju veikt stresa situāciju simulācijas un uzraudzības stresa testus.

117 Turklāt PVKIU direktīvā nav skaidri noteikts, ka VKI jādalās ar uzraudzības nolūkos savāktajiem datiem ar EVTI, taču EVTI var pieprasīt informāciju, lai varētu pildīt savus pienākumus^[58]. Ja VKI nevar pienācīgi atbildēt uz šo pieprasījumu, EVTI var vērsties pie citām valstu iestādēm, tostarp valstu centrālajām bankām un statistikas birojiem, vai tieši pie tirgus dalībniekiem. EVTI uzskata, ka šādi datu pieprasījumi joprojām ir jāapstiprina Uzraudzības padomei, un tāpēc tos iesniedz tikai izņēmuma kārtā.

118 2021. gadā EVTI veiktās desmit valstu kompetento iestāžu aptaujas rezultāti liecina – lai gan lielākā daļa VKI vāc datus par PVKIU un PVKIU pārvaldības sabiedrībām, ziņošanas režīmi ievērojami atšķiras. Tā kā trūkst tiešas piekļuves un ziņošanas konsekvences, EVTI līdz šim nav prasījusi tām sniegt šādus datus.

119 Tāpēc EVTI un ESRK izmanto citus (galvenokārt komerciālus) datu avotus, lai ziņotu un analizētu PVKIU (sk. Pielikumu). EVTI un ieinteresētās personas, ar kurām mēs runājām, norādīja: neskatoties uz to, ka fondi bieži ziņo komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem, paļaušanās uz komerciāliem datiem rada problēmas saistībā ar datu pilnīgumu un kvalitāti.

120 ESRK 2017. gadā ieteica ES likumdevējiem ieviest saskaņotu ziņošanas režīmu attiecībā uz PVKIU^[59]. Tomēr šis ieteikums nav ņemts vērā. Vairums aptaujāto VKI un aktīvu pārvaldības asociāciju piekrita vai pilnībā piekrita apgalvojumam, ka ieguldījumu fondu tiesiskajam regulējumam nāktu par labu uzlabotas ziņošanas prasības. Tās rosina turpmāko PVKIU ziņošanas režīmu saskaņot ar AIFPD ziņošanas režīmu, ņemot vērā atšķirības starp abiem ieguldījumu fondu veidiem.

Dažas būtiskas ziņošanas prasības AIFP direktīvā nav obligātas

121 Lai gan AIFPD ietver saskaņotu ziņošanas režīmu, tās lietderību mazina tas, ka tā neuzliek par pienākumu fondu pārvaldniekiem sniegt dažus no svarīgākajiem datiem. Konkrēti, AIFP direktīvā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013 ir noteikts, ka AIFP ir jānorāda juridiskās personas identifikatora (LEI) kodi, lai identificētu sevi un savus pārvaldītos fondus, tomēr netiek prasīta detalizētāka LEI ziņošana (piemēram, minot galvenos AIF brokerus). Norādījumos arī noteikts, ka AIFP ir jānorāda starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) kodi un citi iespējamie AIF starptautiskie kodi, bet tikai tad, ja tie ir pieejami.

122 Pašreizējās kārtības rezultātā ir mazs to AIFP un AIF īpatsvars, kuri faktiski paziņo kopējos identifikatorus, piemēram, LEI un ISIN. Turpretī LEI tvērums fondiem ar atvasināto instrumentu riska darījumiem pārsniedz vidējo rādītāju. Tas ir tāpēc, ka atšķirībā no AIFP direktīvas ETIR ir tiešā veidā noteikta prasība, ka darījumu partneriem jāpaziņo globālie juridiskās personas identifikatori un ISIN. Lielāks LEI unISIN tvērums ļautu EVTI un ESRK efektīvāk sasaistīt dažādus datus par AIFP un AIF, kā arī apzināt sistēmiskos riskus^[60].

Valstu centrālās bankas vāc datus statistikas pārskatu sniegšanas vajadzībām, taču EVTI un ESRK tie nav pieejami

123 Pašlaik EVTI nav fondu portfeļu datu par PVKIU un AIF. Tomēr dati šādā līmenī būtu vajadzīgi, lai veiktu jēgpilnu riska analīzi un uzraudzības stresa testus, pamatojoties uz regulatīviem, nevis komerciāliem datiem.

124 Nacionālajām centrālajām bankām (NCB) jau ir pienākums vākt detalizētus datus par ieguldījumu fondiem (tostarp AIF un PVKIU, bet ne par NTF) vienotā veidā statistikas pārskatu sniegšanai ECB^[61]. Dati ietver informāciju par fondiem ISIN līmenī. Tomēr NCB šos datus dara pieejamus ECB tikai apkopotā veidā, jo Padomes 1998. gadā noteiktais konfidencialitātes režīms lielā mērā ierobežo NCB savākto konfidenciālo datu izmantošanu “ECBS uzdevumu izpildei”^[62]. Daži no ECB apkopotajiem datiem jau ir darīti pieejami EVTI un ESRK, taču tie nav pietiekami detalizēti, lai pienācīgi uzraudzītu sistēmiskos riskus.

125 EVTI un ESRK nav pilnībā apzinājušas iespējas piekļūt detalizētākiem datiem portfeļa līmenī, ko vāc NCB, un tos izmantot (sk.  117. punktu), minot juridiskas un darbības problēmas. Mēs atzīmējam, ka atsevišķos gadījumos NCB ir arī par ieguldījumu fondu uzraudzību atbildīgās iestādes.

Secinājumi un ieteikumi

126 Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka ES rīcība ir ļāvusi izveidot vienotu ieguldījumu fondu tirgu, taču vēl nav sasniegti vēlamie rezultāti, jo patiesas pārrobežu darbības un ieguvumi ieguldītājiem joprojām ir ierobežoti. Turklāt fondu uzraudzības un ieguldītāju aizsardzības saskaņotība un efektivitāte ir nepietiekama.

127 Komisija un ES likumdevēji ir izvirzījuši vērienīgus mērķus attiecībā uz ieguldījumu fondu vienoto tirgu, proti, nodrošināt fondu efektīvu izplatīšanu citās dalībvalstīs un efektīvu un līdzīgu ieguldītāju aizsardzību, kā arī radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus (sk.  16. un 17. punktu). Mēs secinām, ka Komisija un likumdevēji ir veicinājuši pārrobežu komercdarbību, ieviešot pasu režīmu, tomēr tie tikai daļēji efektīvi sasniedza galveno mērķi – palielināt patieso pārrobežu fondu skaitu (t. i., fondi, kurus tirgo vairākās dalībvalstīs). To skaits ir palielinājies tikai nedaudz (sk.  18.–21. punktu).

128 Mēs konstatējām, ka ieguldītājiem plānotie ieguvumi, piemēram, zemākas maksas konkurences un inovāciju dēļ vai piekļuve lielākam skaitam produktu, nav īstenojušies. Izmaksas joprojām ir augstas un dalībvalstīs ievērojami atšķiras (sk.  83. punktu). Turklāt joprojām nav nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo uzraudzības prakse un rezultāti dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un joprojām pastāv šķēršļi ienākšanai tirgū (sk.  22. un 23. punktu). Mēs atzīmējam, ka dažas tirgus realitātes un politikas izvēles, piemēram, nodokļu sistēmu, vietējo pieprasījumu un gadījumus, kad aktīvu pārvaldītāji izvēlas izplatīt savus ieguldījumu fondus, nevar risināt ar ES tiesību aktiem.

129 ES tiesiskā regulējuma sākotnējā izveide bija solis uz priekšu, tomēr turpmākās atkārtotās pārskatīšanas nav devušas citus rezultātus, tādēļ tas var nebūt piemērots instruments vienotā tirgus padziļināšanai. Komisija nav veikusi visaptverošu vispārējā tiesiskā regulējuma atbilstības pārbaudi attiecībā uz ieguldījumu fondiem, lai novērtētu, cik lielā mērā ir sasniegti dažādie mērķi. Mēs secinām, ka Komisija ne vienmēr varēja pierādīt savu likumdošanas iniciatīvu (kuru mērķis ir uzlabot spēkā esošos noteikumus) priekšrocības vai efektivitāti. Ex ante ietekmes novērtējumos, iespējams, ir pārvērtēta jauno tiesību aktu iespējamā ietekme, un ex post novērtējumiem jābūt rūpīgākiem (sk.  26.–30. punktu). Visbeidzot, Komisijas snieguma novērtējums neatbilst Komisijas pašas kritērijiem (sk.  31. punktu).

1. ieteikums. Izvērtēt esošā regulējuma piemērotību vēlamo mērķu sasniegšanai

Komisijai iesakām:

1. veikt rūpīgu ieguldījumu fondu tiesību aktu atbilstības pārbaudi un, ņemot vērā tās rezultātus, veikt pasākumus, lai efektīvāk sasniegtu vienotā tirgus mērķus;
2. uzlabot snieguma novērtēšanu, nosakot atbilstīgus rādītājus.

Termiņš: līdz 2024. gadam.

130 EVTI ir pastiprinājusi centienus uzraudzības konverģences jomā. Piemēram, tā izveidoja sistēmu ar mērķi apzināt galvenos uzraudzības riskus un tos risināt (sk.  40. un 41. punktu). Tomēr tā saskaras ar grūtībām – piemēram, ar savu pārvaldības struktūru un atkarību no sadarbības ar VKI – efektīvi izmantot savā rīcībā esošos instrumentus. VKI nepārprotami dod priekšroku konverģences instrumentiem, kas prasa mazāku iejaukšanos (sk.  56. un 57. punktu).

131 EVTI galvenokārt ir izmantojusi sagatavošanas instrumentus, piemēram, pamatnostādnes un jautājumus un atbildes. Mēs konstatējām, ka šo instrumentu efektivitāte nav pierādīta, jo EVTI nemēra visu konverģences darbību ietekmi (sk.  42. un 43. punktu). EVTI nesen izveidoja jaunus instrumentus, kurus tā izmanto prioritārajās jomās. Tā vairāk pievērsās tādiem instrumentiem kā KUD, kas dod iespēju iesaistītajām VKI dalīties ar savu praksi un to apspriest (sk.  44.–46. punktu). Tomēr EVTI reti ir izmantojusi savas kārtības uzturēšanas funkcijas (sk.  42.–48. punktu).

132 Tā rezultātā EVTI centieniem bija tikai ierobežota ietekme uz saskaņotas un līdzīgas uzraudzības izveidi. Mēs konstatējām gadījumus, kad EVTI darbs uzlaboja valsts uzraudzības kvalitāti un mazināja atšķirības valstu praksē. EVTI vēl nevar uzrādīt progresu, jo tā nevērtē mērķu sasniegšanu (sk.  58.–60. punktu). EVTI ir arī atklājusi dažas nepilnības uzraudzībā valsts līmenī, jo īpaši attiecībā uz izpildi (sk.  61.–68. punktu).

2. ieteikums. Uzlabot EVTI konverģences darba efektivitāti

Komisijai iesakām:

1. apsvērt iespēju ierosināt izmaiņas EVTI pārvaldības struktūrā, lai EVTI varētu efektīvāk izmantot savas pilnvaras, tostarp padarīt VKI dalību EVTI konverģences darbā par obligātu un nodrošināt EVTI darbiniekiem operatīvo vadību.

EVTI iesakām:

2. ieviest strukturētāku konverģences instrumentu atlases pieeju, pastiprināt kontroles pasākumus un vajadzības gadījumā izmantot atveseļošanas līdzekļus, tostarp procedūru “Savienības tiesību aktu pārkāpums”;
3. uzlabot tās spēju uzraudzīt progresu, kartējot uzraudzības prakses, novērtējot instrumentu efektivitāti un pārskatot, kā tā novērtē sniegumu.

Termiņš: līdz 2024. gadam.

133 Komisija un EVTI ir uzlabojušas ieguldījumu fondu un to risku un izmaksu pārredzamību. Galvenie instrumenti bija ieguldītājiem paredzēta pamatinformācijas dokumenta ieviešana un gada ziņojuma par sniegumu un izmaksām publicēšana. Tomēr ieguldītājiem sniegtā informācija joprojām ir nepilnīga, un ieguldītājiem joprojām ir ļoti grūti salīdzināt fondus (sk.  73.–80. punktu).

134 Dažu pēdējo gadu laikā ieguldītāju izmaksas ir lēnām samazinājušās, taču ieguldītāji joprojām nav pietiekami aizsargāti gadījumos, kad fondu pārvaldnieki iekasē nepamatotas izmaksas (piemēram, veicot slēpto indeksēšanu), vai pret neobjektīvām konsultācijām, ko sniedz finanšu starpnieki, kuri turpina saņemt pamudinājumus lielākajā daļā dalībvalstu (sk.  83.–92. punktu). Turklāt reitingi vides, sociālajā un pārvaldības jomā lielākoties nav reglamentēti un netiek uzraudzīti (sk.  81. un 82. punktu).

3. ieteikums. Labāk aizsargāt ieguldītājus pret nepamatotām izmaksām un maldinošu informāciju

Komisijai iesakām:

1. labāk aizsargāt privātos ieguldītājus, jo īpaši ar stingrākiem noteikumiem par pamudinājumiem.

EVTI iesakām:

2. turpināt pilnveidot analīzi par privāto ieguldījumu produktu sniegumu un izmaksām, jo īpaši sadalījumā pa izplatīšanas valstīm un izmaksu veidiem;
3. izstrādāt instrumentu, kas dod ieguldītājiem iespēju iegūt informāciju par visiem piedāvātajiem fondiem, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, un salīdzināt šo fondu izmaksas un sniegumu.

Termiņš: līdz 2024. gadam.

135 EVTI uzrauga sistēmisko risku, izmantojot regulārus un ad hoc ārējos un iekšējos ziņojumus, bet riski nav norādīti pa valstīm. Nav veikts oficiāls pārskats par dalībvalstīs pastāvošo praksi sistēmisko risku uzraudzībai (sk.  94. un 99.–102. punktu). Finanšu stabilitātes padome apzināja riskus, ko rada aktīvu pārvaldības darbības. EVTI ir risinājusi divus galvenos riskus – saistību īpatsvaru un likviditāti; lai gan tiesību aktos ir paredzēti vispārīgi noteikumi, mēs konstatējām, ka jaunākās EVTI pamatnostādnes neattiecas uz operacionālo risku (sk.  95.–98. punktu).

136 EVTI neveica uzraudzības stresa testus, lai gan tie bija paredzēti tās dibināšanas regulā. Tā tikai simulēja stresa situācijas, pamatojoties uz tirgus datiem, un tikai tagad veic turpmākus pasākumus, tiesa, lēni. Nav sākts konceptuālais darbs par uzraudzības stresa testiem. Mēs konstatējām, ka EVTI ir izstrādājusi atbilstošas pamatnostādnes par iekšējiem stresa testiem. Izņemot attiecībā uz naudas tirgus fondiem, stresa testu dati netiek sistemātiski paziņoti. Paziņotie dati vēl nav izmantoti, lai izstrādātu uzraudzības stresa testus vai stresa situāciju simulāciju rezultātu atpakaļejošas pārbaudes (sk.  103.–111. punktu).

3. ieteikums. Uzlabot sistēmisko risku apzināšanu

EVTI sadarbībā ar ESRK jānosaka, kuriem fondu veidiem nepieciešams uzraudzības stresa tests; jāizpēta, kā efektīvāk izmantot jau veikto stresa testu un simulāciju rezultātus, un jāizstrādā visaptverošs modelis, kas ļautu analizēt savstarpējo saistību.

Termiņš: līdz 2025. gadam.

137 Pašlaik ES līmenī nav saskaņota ziņošanas režīma attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem. Šā iemesla dēļ dalībvalstu VKI savāktie uzraudzības dati nav salīdzināmi. Ziņošana par alternatīvajiem ieguldījumu fondiem ir saskaņota ES līmenī, bet ziņošanas sistēma neuzliek šo fondu pārvaldniekiem pienākumu ziņot par kopējiem identifikatoriem un informāciju portfeļa līmenī. Nepietiekama datu kvalitāte, pieejamība un izmantošana nelabvēlīgi ietekmē riska uzraudzību un attiecīgo stresa testu rezultātus (sk.  102. un 112.–122. punktu).

138 Valstu centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas vajadzībām jau vāc detalizētu informāciju par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un alternatīvo ieguldījumu fondiem portfeļa līmenī. Tomēr tās šos datus sniedz ECB tikai apkopotā veidā, un ECB daļu šīs informācijas sniedz EVTI un ESRK. Lai gan attiecīgajās dibināšanas regulās tām ir piešķirtas pilnvaras pieprasīt informāciju ad hoc kārtībā, tās nav izmantojušas šīs pilnvaras, lai iegūtu esošos datus. Parasti šādiem pieprasījumiem ir vajadzīgs valdes apstiprinājums, un tie var nebūt piemēroti regulārai sistēmisko risku uzraudzībai (sk.  117., 124. un 125. punktu).

5. ieteikums. Racionalizēt datu vākšanu un atjaunināt ziņošanas režīmus

Komisijai iesakām:

1. palīdzēt EVTI un ESRK piekļūt nepieciešamajai informācijai par fondiem, kas ir pieejama VKI un Eurosistēmas centrālajām bankām, un ierosināt saskaņotu ziņošanas režīmu par PVKIU;
2. izvērtēt, kādi papildu dati par fondiem ir vajadzīgi un kā tie būtu jāvāc, lai labāk uzraudzītu riskus, līdz minimumam samazinot ziņošanas slogu nozarei.

Termiņš: līdz 2024. gadam.

Šo ziņojumu 2022. gada 18. janvārī Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Mihails KOZLOVS.

Pielikums

Pielikums. Datu vākšana par AIF un PVKIU un informācijas apmaiņa

Akronīmi un saīsinājumi

AIF: alternatīvo ieguldījumu fonds

AIFP: alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieki

AIFPD: Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva

AMF: Autorité des marchés financiers

EAAPI: Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde

EBI: Eiropas Banku iestāde

ECB: Eiropas Centrālā banka

EFAMA: Eiropas Fondu un aktīvu vadības asociācija

ERP: Eiropas Revīzijas palāta

ESRK: Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

ETF: biržā tirgoti fondi

ETIR: regula par Eiropas tirgus infrastruktūru

EUI: Eiropas uzraudzības iestāde

EVTI: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde

FITD (I/II): Finanšu instrumentu tirgu direktīva

FITR: Finanšu instrumentu tirgu regula

FSP: Finanšu stabilitātes padome

GDP: gada darba programma

IF: ieguldījumu fonds

IOSCO: Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija

ISIN: starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs

KI: kompetentā iestāde

KID: pamatinformācijas dokuments (saskaņā ar PRIIP)

KIID: ieguldītājiem paredzēts pamatinformācijas dokuments (saskaņā ar PVKIU)

KTS: kapitāla tirgu savienība

KUD: kopīgas uzraudzības darbība

LEI: juridiskās personas identifikators

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

NAV: neto aktīvu vērtība

NCB: nacionālā centrālā banka

NTF(R): Naudas tirgus fondi(-u regula)

PRIIP: komplektēts privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produkts

PSE: pilnslodzes ekvivalents

PVKIU: pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums

PVKIUD: PVKIU direktīva

SVF: Starptautiskais Valūtas fonds

TRV: tendences, riski un neaizsargātība

VKI: valsts kompetentā iestāde

VSP: vides, sociālie un pārvaldības faktori

Glosārijs

Alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF): visi ieguldījumu fondi, uz kuriem neattiecas ES direktīva par PVKIU, bet gan Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva (AIFMD). Starp tiem ir riska ieguldījumu fondi, riska kapitāla, privātā kapitāla fondi un nekustamā īpašuma fondi.

Atbilstības pārbaude: novērtējums, kuru veic, lai konstatētu politikas jomas tiesiskā regulējuma pārklāšanos, nepilnības, neatbilstības vai novecojušus pasākumus.

Atbilstības pārbaude: pārbaude nolūkā konstatēt, vai ES direktīvas attiecīgie noteikumi ir precīzi atspoguļoti valstu īstenošanas pasākumos.

Atpakaļpirkšana: fondu apmaiņa pret naudu.

Biržā tirgots fonds: vērtspapīra veids, kas ņem vērā indeksu, sektoru, biržas preci vai citu aktīvu, bet ko var iegādāties vai pārdot biržā.

Deleģēšanas kārtība: kārtība, saskaņā ar kuru noteiktas funkcijas neveic pati pilnvarotā struktūra, tādēļ tās ir pakļautas deleģēšanas uzraudzībai. Deleģēšanas kārtība var būt efektīvs veids, kā veikt dažas funkcijas vai darbības. Tomēr ar šādu kārtību ir saistīti zināmi riski, tādēļ tā ir pienācīgi jāuzrauga.

Eiropas Banku iestāde (EBI): ES regulatīvā aģentūra, kura strādā, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu prudenciālo regulējumu un uzraudzību visā Eiropas banku nozarē. Tās uzdevumos ietilpst ES finanšu sektoram paredzēto stresa testu ierosināšana un koordinēšana; tā arī nosaka attiecīgos standartus.

Eiropas uzraudzības iestādes (EUI): nosaukums, ar ko apzīmē trīs par finanšu nozares uzraudzību atbildīgas struktūras: Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI): ES regulatīvā aģentūra, kas palīdz aizsargāt ES finanšu sistēmas stabilitāti, uzlabojot ieguldītāju aizsardzību un sekmējot stabilu un sakārtotu finanšu tirgu darbību. Tās uzdevumos ietilpst uzraudzības konverģences veicināšana starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbild par vērtspapīru un kapitāla tirgu uzraudzību.

ES tiesību aktu transponēšana: procedūra, ar kuras palīdzību ES dalībvalstis iekļauj ES direktīvas savos tiesību aktos, lai direktīvās noteiktie mērķi, prasības un termiņi kļūtu tieši piemērojami.

Finanšu instrumentu tirgu direktīva (FITD): ES tiesiskais regulējums, kas regulē finanšu tirgus un uzlabo investoru aizsardzību. Sākotnējo direktīvu 2018. gadā aizstāja FITD II.

Finanšu starpnieks: struktūra, kas darbojas kā saikne starp finanšu instrumenta fondu pārvaldnieku un galasaņēmēju.

Fonda pārvaldnieks: struktūra vai persona, kas atbild par ieguldījumu stratēģijas īstenošanu un ieguldījumu portfeļa pārvaldību saistībā ar finanšu instrumentu.

Galvenais snieguma rādītājs: skaitļos izsakāms rādītājs, kas parāda sniegumu attiecībā pret galvenajiem mērķiem.

Ietekmes novērtējums: politikas iniciatīvas vai citas darbības iespējamās (ex ante) vai faktiskās (ex post) ietekmes analīze.

IOSCO principi: Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) izstrādātie principi. To pamatā ir trīs vērtspapīru regulējuma mērķi: aizsargāt ieguldītājus, nodrošināt taisnīgus, efektīvus un pārredzamus tirgus un samazināt sistēmiskos riskus.

Kontrolpirkums: slēpta izpētes pieeja, ko izmanto VKI vai tās nolīgti tirgus izpētes uzņēmumi, lai novērtētu klientu apkalpošanas kvalitāti un/vai vāktu informāciju par finanšu produktiem un pakalpojumiem un finanšu starpnieku darbībām attiecībā pret patērētājiem.

Naudas tirgus fonds (NTF): fonds, kas iegulda īstermiņa parādos.

Pamudinājumi: maksājumi trešai personai par pakalpojumu sniegšanu.

Patiess pārrobežu fonds: fonds, kuru tirgo vismaz attiecīgi trīs un piecās valstīs.

Pārkāpuma procedūra: procedūra, ar kuru Komisija vēršas pret ES dalībvalsti, kas nepilda saistības saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Pārvaldības pase: ar to PVKIU pārvaldības sabiedrība vai AIF pārvaldnieks (AIFP), kam piešķirta atļauja vienā dalībvalstī, var veikt uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, vai nu izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, vai izveidojot filiāli. Lai arī uz šādu pārrobežu darbību attiecas paziņošanas procedūra starp iesaistīto dalībvalstu VKI, fonda pārvaldniekam nav jāiziet papildu atļaujas piešķiršanas process.

Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU): ieguldījumu instruments, kas apvieno ieguldītāju kapitālu un to kopīgi iegulda, izmantojot tādu finanšu instrumentu portfeli kā akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri. PVKIU, uz kuriem attiecas ES direktīva, var publiski izplatīt privātiem ieguldītājiem visā ES, pamatojoties uz vienas dalībvalsts izsniegtu vienotu atļauju.

Riska ieguldījumu fonds: tāda veida AIF, kas cenšas gūt pozitīvu peļņu ar elastīgākām ieguldījumu stratēģijām, bieži piesaistot līdzekļus (citiem vārdiem sakot, aizņemoties, lai palielinātu ieguldījuma riska darījumu, kā arī risku), izmantojot īso pārdošanu un citu spekulatīvu ieguldījumu praksi, ko bieži neizmanto cita veida fondi.

Sistēmiskais risks: finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un ekonomiku kopumā.

Stresa tests: simulācija, lai izvērtētu finanšu iestādes spēju pārvarēt dažādus krīzes scenārijus.

Tirdzniecības pase: ar to PVKIU vai AIF, kam ir ES dalībvalsts VKI piešķirta atļauja, var tirgoties citās ES dalībvalstīs pārrobežu mērogā bez uzņēmējas dalībvalsts VKI atļaujas. Lai gan PVKIU tirdzniecības pase ļauj tirgot PVKIU sertifikātus privātiem un institucionāliem ieguldītājiem, AIF tirdzniecības pase attiecas tikai uz tirdzniecību profesionāliem ieguldītājiem. Tāpat kā saņemot pārvaldības pasi, atļauju aizstāj ar paziņošanas procedūru starp dažādu ES dalībvalstu VKI.

Uzraudzības konverģence: uzraudzības prakses un rezultātu uzraudzības konverģence raksturo procesu, kad VKI visā ES veicina saskaņotu, bet ne vienotu noteikumu konsekventu un efektīvu īstenošanu un piemērošanu. Konverģence nenozīmē universālu pieeju. Vispārējais mērķis ir tiekties panākt salīdzināmus regulatīvos un uzraudzības rezultātus.

Uzraudzības stresa tests: stresa tests, ko veic uzraudzības iestāde.

Valsts kompetentā iestāde: valsts iestāde, kas atbild par banku un/vai vērtspapīru tirgus uzraudzību.

Vienots noteikumu kopums: tiesību aktu kopums, kas jāievēro visām ES finanšu iestādēm.

Zaļmaldināšana: process, kurā tiek radīts nepatiess priekšstats vai sniegta maldinoša informācija par to, ka uzņēmuma produkti ir videi nekaitīgāki.

Komisijas un EVTI atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60837

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60837

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Mihaila Kozlova vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Rimantas Šadžius, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītājs Mindaugas Pakštys, locekļa biroja atašejs Matthias Blaas, direktore Ioanna Metaxopoulou, atbildīgais vadītājs Paul Stafford, darbuzdevuma vadītājs Eddy Struyvelt un revidenti Jörg Genner,Mirko Gottmann, Helmut Kern, Anna Ludwikowska un Nadiya Sultan. Lingvistisko atbalstu sniedza Mark Smith.

 

Beigu piezīmes

^[1] Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem.

^[2] Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (pārstrādāta).

^[3] Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apsvērumi.

^[4] SWD/2018/054 final, 12.3.2018., 12. lpp.

^[5] SWD/2018/054 final, 12.3.2018., 7. un 14. lpp.

^[6] Regula (ES) 2019/1156 (2019. gada 20. jūnijs) par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu, 1. apsvērums.

^[7] FISMA/2016/105(02)/C, 2018. gada 10. decembris.

^[8] PVKIU direktīva, 15. apsvērums; AIFP direktīva, 17. apsvērums.

^[9] The High-Level Group on Financial Supervision in the EU, 2009. gada 25. februāris, 100.–109. apsvērums un 10. ieteikums.

^[10] SWD/2018/054 final, 12.3.2018., 14. lpp.

^[11] Eiropas Komisija, Fitness check of EU supervisory requirements, SWD (2019) 402 un 403.

^[12] EVTI regula, 1. pants.

^[13] The High-Level Group on Financial Supervision in the EU, 2009. gada 25. februāris.

^[14] ESMA Strategic Orientation 2016-2020., ESMA/2015/935, 3. lpp.

^[15] COM(2017)292 final, 8.6.2017., 4.1. nodaļa.

^[16] Regula (ES) 2019/2175 (2019. gada 18. decembris), 7. apsvērums.

^[17] ESMA Notifications of Compliance with Guidelines - Overview Table.

^[18] Internal Guidance - Guidelines compliance notification process, ESMA42-110-888, 35. un 38. punkts.

^[19] ESMA/2013/476 (2013. gada 15. aprīlis) un ESMA42-111-4479 (2018. gada 30. jūlijs).

^[20] ERP Īpašais ziņojums Nr. 29/2018 un Īpašais ziņojums Nr. 10/2019.

^[21] ESMA Letter on AIFMD Review, ESMA34-32-550, 2020. gada 18. augusts.

^[22] Methodology For Assessing Implementation of the IOSCO Objectives and Principles of Securities Regulation, May 2017, Section C. Principles relating to enforcement, 1. Preamble, 63. lpp.

^[23] EVTI paziņojums presei.

^[24] EP 2020. gada 8. oktobra rezolūcija, 48. punkts.

^[25] Direktīva 2009/65/EK, 68.–74. pants.

^[26] SWD(2019) 402 final.

^[27] Komisijas Regula (ES) Nr. 583/2010 (2010. gada 1. jūlijs), ar ko īsteno Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju.

^[28] Īrijas Centrālā banka, Thematic review of closet indexing (2019. gada 18. jūlija nozares pārstāvju vēstule).

^[29] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem.

^[30] Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana (2020/2036(INI)).

^[31] EVTI priekšsēdētāja Steven Maijoor vēstule komisārei Mairead McGuinness, 2021. gada 28. janvāris, ESMA30-379-423.

^[32] Performance and Costs of EU Retail Investment Products ESMA Annual Statistical Report 2021.

^[33] EVTI, Supervisory briefing on the supervision of costs, 2020.

^[34] EVTI paziņojums, Supervisory work on potential closet index tracking, 2016. gada 2. februāris, ESMA/2016/165. Sk. arī TRV Nr. 1/2021

^[35] Īrijas Centrālā banka, Thematic review of closet indexing (2019. gada 18. jūlija nozares pārstāvju vēstule).

^[36] ESMA 34-45-970 CSA metodoloģija par izmaksām un maksām.

^[37] Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem.

^[38] Eiropas Komisija, Distribution systems of retail investment products across the EU, noslēguma ziņojums, 2018. g., 26. lpp.

^[39] Apostolos Thomadakis, “The European ETF Market: What can be done better?”, ECMI Commentary Nr. 52, 2018. gada 24. aprīlis.

^[40] ESMA’s Technical Advice to the Commission on the impact of the inducements and costs and charges disclosure requirements under MiFID II, 2020. gada 31. marts, ESMA35-43-2126.

^[41] Eiropas Komisija, Distribution systems of retail investment products across the EU, noslēguma ziņojums, 2018. g., 22. lpp.

^[42] AMF: Risk and Trend Mapping No 17, 2016. gada risku apskats.

^[43] ESRK tika izveidota 2009. gadā, un tai tika uzticēta atbildība par ES finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību nolūkā palīdzēt novērst vai mazināt finanšu stabilitātes sistēmiskos riskus.

^[44] FSP ir starptautiska struktūra, kas uzrauga pasaules finanšu sistēmu un saistībā ar to sniedz ieteikumus.

^[45] FSP (2017. gada 12. janvāris): Policy Recommendations to Address Structural Vulnerabilities from Asset Management Activities.

^[46] ESRB/2017/6 un ESRB/2020/4.

^[47] Piemēram, AIFPD 2. līmeņa Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 57. panta 3. punkts un PVKIU 2. līmeņa Komisijas Direktīvas 2010/43/ES 4. panta 3. punkts.

^[48] FSP (2017. gada 12. janvāris): Policy Recommendations to Address Structural Vulnerabilities from Asset Management Activities, 14. ieteikums.

^[49] EVTI regula, 22. panta 2. punkts un 23. pants.

^[50] ESMA Economic Report: Stress simulation for investment funds 2019.

^[51] Recommendation of the ESRB on liquidity risk in investment funds (ESRB/2020/4).

^[52] Piemēram, Gourdel, Maqui un Sydow (2019): Investment funds under stress, ECB Working Paper Nr. 2323.

^[53] Fondi, kurus neuzrauga ES, var būt nozīmīgas aktīvu klases ieguldītājiem, tostarp finanšu iestādēm.

^[54] AIFPD, 24. pants.

^[55] AIFPD, 25. panta 2. punkts.

^[56] ESRB/2017/6.

^[57] ESRB/2020/4.

^[58] Regula (ES) Nr. 1095/2010, 35. pants.

^[59] ESRB/2017/6, D ieteikums.

^[60] ESRK, The benefits of the Legal Entity Identifier for monitoring systemic risk, Occasional Paper Series, Nr. 18 (2021. g. septembris).

^[61] Regula ECB/2013/38.

^[62] Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98, 8. panta 5. punkts.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-7535-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/844	QJ-AB-22-029-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7515-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/440615	QJ-AB-22-029-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: https://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (https://data.europa.eu/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.