ES finanšu vide – sadrumstalots veidojums, kam nepieciešama turpmāka vienkāršošana un pārskatatbildība

Kopsavilkums

I ES finanšu vide ir attīstījusies gadu desmitiem. Tās centrālais elements ir ES budžets un tajā pilnībā integrētie instrumenti, bet tā ietver arī instrumentus ārpus ES budžeta. Šādu jaunizveidotu instrumentu skaits pēdējo 15 gadu laikā ir daudzkārt palielinājies. Tas galvenokārt noticis, reaģējot uz dažādām krīzēm, un ir bijis saistīts arī ar juridiskiem un praktiskiem ierobežojumiem attiecībā uz esošo instrumentu izmantošanu. Uzskatām, ka instrumentu skaita palielināšanās dēļ mums bija īstais laiks veikt plašu šīs finanšu vides analīzi.

II ES finanšu vides lietderības un pārredzamības pakāpe ir piesaistījusi ES ieinteresēto personu ievērojamu uzmanību saistībā ar iespējamo institucionālo reformu. Jo īpaši Eiropas Parlaments ir aprakstījis ES finanšu vidi kā “līdzekļu un instrumentu galaktiku ap ES budžetu”.

III Mūsu revīzijas mērķis bija sniegt ieskatu pašreizējās kārtības uzbūvē un, pamatojoties uz atlasīto instrumentu analīzi, apzināt iespējas vienkāršot un racionalizēt ES finanšu vidi. Mēs vērtējām, vai instrumentu skaita palielināšana un dažādība ES finanšu vidē ir pamatota. Revīzijas vajadzībām mēs pārbaudījām iemeslus, kāpēc tika izveidoti instrumenti ārpus ES budžeta. Mēs arī vērtējām, vai spēkā esošie noteikumi nodrošina pienācīgu publisko kontroli pār ES politikas virzienu finansējumu un vai 2021.–2027. gada periodā tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai uzlabotu ES finanšu vides integrāciju.

IV Mēs secinām, ka, pat ja bija iemesli radīt jaunus instrumentu veidus, neviendabīgā pieeja ES finanšu videi ir radījusi sadrumstalotu veidojumu.

V Mēs konstatējām, ka ES finanšu vide sastāv no daudziem instrumentiem ar dažādu pārvaldības kārtību un līdzekļu avotiem, kā arī atšķirīgu iespējamo saistību segumu, tādēļ tā ir sadrumstalots dažādu komponentu veidojums. Šo instrumentu izveidei kopumā bija pamatoti iemesli, bet lielākā daļa no tiem neievēroja labo praksi un neietvēra skaidrus pierādījumus tam, ka ir izraudzīts piemērotākais risinājums un tā plānojums.

VI Mēs arī konstatējām, ka ES ir ieviesusi integrētu ziņošanu, bet ne visi instrumenti ir aptverti. Dažus instrumentus ārpus ES budžeta ERP nav pilnvaru revidēt. Attiecībā uz dažiem no šiem instrumentiem ir pārrāvums to snieguma revīzijā, un šie instrumenti nav Eiropas Parlamenta pārraudzībā. Tādējādi ES finanšu vides pārskatatbildība nav pilnībā publiska.

VII Mēs atzīmējam nesen panākto progresu vairāku instrumentu konsolidēšanā. Tomēr vienkāršošanas potenciāls vēl nav pilnībā izmantots, jo īpaši attiecībā uz instrumentiem, kas sniedz finansiālo palīdzību.

VIII Mēs iesakām Komisijai:

1. nodrošināt, ka visi jaunie instrumenti, ko tā ierosina, ietver plānojuma un izvēlēto risinājumu novērtējumu, un dalīties šajā labajā praksē ar Padomi;
2. apkopot un publicēt informāciju par ES finanšu vidu kopumā;
3. ierosināt Modernizācijas fonda integrēšanu ES budžetā;
4. ierosināt esošo finansiālās palīdzības instrumentu integrēšanu un konsolidēšanu.

Ievads

ES finanšu vides attīstība

01 1950. gados dalībvalstis izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (1951. gada Līgums¹), Eiropas Ekonomikas kopienu (1957. gada EEK līgums²) un Eiropas Atomenerģijas kopienu (1957. gada Euratom līgums³) ar atšķirīgu juridisko identitāti, savu pārvaldības kārtību un atsevišķiem budžetiem. Ar 1957. gada EEK līgumu tika izveidota arī Eiropas Investīciju banka (EIB) kā atsevišķa struktūra, kas darbojas kā EEK “aizdevumu daļa”, kā arī Eiropas Attīstības fonds (EAF) ar savu daudzgadu budžetu, no kura piešķīra dotācijas un aizdevumus dažām trešām valstīm.

02 Līdz 1970. gadam dažādie budžeti tika iekļauti EEK budžetā, izveidojot vienotu Kopienu budžetu (vispārējo budžetu), kas aptvēra administratīvos un darbības izdevumus un ko galvenokārt izmantoja izdevumu programmu finansēšanai. Lielāko daļu ES budžeta izmanto, lai finansētu izdevumu programmas, kas līdzekļu saņēmējiem piešķir dotācijas, subsīdijas vai cita veida neatmaksājamu finansiālo atbalstu. Līdz 2021. gada 1. janvārim no ES budžeta tika finansētas 43 izdevumu programmas.

03 Saskaņā ar 1970. gada Luksemburgas līgumu⁴ dalībvalstu iemaksas pakāpeniski tika aizstātas ar “pašu resursu” sistēmu (pamatojoties uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) un muitas nodokļiem). Septiņdesmitajos gados vispārējais budžets sniedza arī jaunus finansiālā atbalsta veidus. Pirmkārt, jaunais Kopienas instruments ļāva Kopienām piešķirt aizdevumus, pašu kapitālu un citu atmaksājamu finansiālu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Otrkārt, vispārējais budžets tika izmantots, lai garantētu EIB aizdevumus mikroekonomiskiem mērķiem Vidusjūras reģiona valstīs. Treškārt, pēc 1973. gada naftas cenu satricinājuma Kopienas vispārējais budžets garantēja aizņēmumus un aizdevumus, lai sniegtu finansiālās palīdzības aizdevumus grūtībās nonākušajām dalībvalstīm (maksājumu bilances (MB) mehānisms).

04 Lai pieņemtu un pārbaudītu vispārējā budžeta izpildi un noteiktu Eiropas Revīzijas palātu (ERP) par visu ieņēmumu un izdevumu revidentu, ar 1975. gada Briseles līgumu⁵ tika izveidota budžeta lēmējinstitūcija, kurā ietilpst Padome un Eiropas Parlaments. Turklāt dalībvalstis izveidoja arī pirmās decentralizētās aģentūras. Šīs aģentūras veic tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, kas palīdz ES iestādēm izstrādāt un īstenot rīcībpolitiku. Lielāko daļa decentralizēto aģentūru finansē no ES budžeta, vai arī tās iekasē maksu par saviem pakalpojumiem, un tās revidē ERP un kontrolē budžeta lēmējinstitūcija. 2021. gada 31. decembrī Eiropas Savienībā bija 35 decentralizētas aģentūras.

05 1988. gadā Padome un Eiropas Parlaments vienojās par pirmo ilgtermiņa budžetu, proti, 1988.–1992. gada finanšu plānu⁶, ar ko ieviesa gada ierobežojumu vispārējā budžeta izdevumiem – pašu resursu maksimālo apjomu⁷, kas izteikts procentos no dalībvalstu kopējā nacionālā kopprodukta (NKP) (1992. gadā: 1,2 %).

06 Saskaņā ar 1993.–1999. gada finanšu plānu⁸ dalībvalstis vienojās par lauksaimniecības, strukturālo darbību, iekšpolitikas, ārpolitikas, administratīvo izdevumu un rezervju gada ierobežojumiem (“pozīcijas”). Tās arī vienojās par jauniem pašu resursiem, kuru pamatā ir NKP, lai tie darbotos kā līdzsvarojošs ES budžeta resurss.

07 2000.–2006. gada finanšu plānā⁹ bija iekļauta administratīva reforma, kas ietvēra jaunus finanšu pārvaldības pasākumus, tostarp izpildaģentūru izveidi (2021. gada beigās bija septiņas), lai Komisijas tiešā pārvaldībā pārvaldītu dažas izdevumu programmas. Turklāt nacionālais kopienākums (NKI) aizstāja NKP kā līdzsvarojošo pašu resursu aprēķināšanas pamatu.

08 Ar 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu (DFS)¹⁰ tika palielināts ārkārtas rezervju apjoms (īpašie instrumenti), konkrēti, jaunais Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, kura uzdevums ir palīdzēt darba ņēmējiem pēc pārstrukturēšanas; Eiropas Savienības Solidaritātes fonds reaģēšanai uz lielām dabas katastrofām un rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, ar ko reaģēt uz krīzēm trešās valstīs. ES arī ieviesa pirmās publiskā un privātā sektora partnerības, lai sasniegtu konkrētus tehnoloģiskus mērķus (kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas), ko finansē ES un partneri no nozares vai valdības.

09 Turklāt 2008.–2010. gada finanšu krīze palielināja finansiālās palīdzības instrumentu izmantošanu. Dalībvalstis 2009. gadā no jauna aktivizēja MB mehānismu, lai izsniegtu aizdevumus dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces. 2010. gadā attiecībā uz eurozonu dalībvalstis izveidoja: Grieķijas aizdevumu mehānismu (GLF), kura pamatā bija koordinēti divpusēji aizdevumi; Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), kuru izmantoja, lai sniegtu palīdzību Īrijai, Portugālei un Grieķijai, un kura pamatā bija tiešas eurozonas dalībvalstu aizdevumu garantijas; un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), ar kuru atbalstīt jebkuru ES valsti, kas nonākusi nopietnās finansiālās grūtībās, un kura pamatā bija aizdevumi, ko garantēja no pašu resursu maksimālā apjoma. Eurozonas dalībvalstis 2012. gadā izveidoja Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai no EFSM un EFSI pārņemtu jaunas eurozonas finansiālās palīdzības piešķiršanu.

10 2014.–2020. gada DFS¹¹ ietvaros dalībvalstis un ES vienojās vairāk izmantot instrumentus, kas paredzēti, lai piesaistītu citus publiskā un privātā finansējuma avotus. Tas ietvēra trasta fondu izveidi ārpus ES budžeta, kur ES budžeta iemaksas apvienoja ar citu līdzekļu devēju finansējumu, lai sniegtu ārēju palīdzību konkrētām valstīm. ES arī paplašināja publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanu pētniecībā un inovācijā, aizstājot iepriekšējās kopīgās tehnoloģiju ierosmes ar kopuzņēmumiem (2021. gada 31. decembrī to bija astoņi). Turklāt ES nolēma vairāk izmantot ES budžeta iemaksas finansējuma “kopfondu” veidošanai, lai finanšu partneri, piemēram, EIB, varētu sniegt aizdevumus, kapitālieguldījumus vai citu atmaksājamu finansiālu atbalstu projektiem un uzņēmumiem (finanšu instrumenti).

11 Minētajā periodā ES budžeta garantijas tika izmantotas, lai piesaistītu finansējumu atmaksājamam ieguldījumu atbalstam gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, proti, tādas bija EIB ārējās kreditēšanas pilnvaras 2014. gadā ieguldījumu projektu atbalstam ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) 2015. gadā, kuru izveidoja, lai veicinātu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju Eiropas Savienībā, un Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) 2016. gadā, kuru izveidoja, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību Āfrikā un ES kaimiņvalstīs. Lai mazinātu Covid-19 sociālekonomisko ietekmi, dalībvalstis un ES 2020. gadā izveidoja SURE — aizņēmumu un aizdevumu instrumentu, no kura sniegt “pagaidu atbalstu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā” ar aizdevumiem dalībvalstīm, ko garantē pašu resursu maksimālais apjoms. Dalībvalstis arī sniedza garantijas, kas sedz 25 % no kopējās aizdevumu summas. Turklāt ES izveidoja vienoto noregulējuma fondu (VNF) ārpus ES budžeta, un to finansēja no maksām, ko iekasēja no bankām, lai palīdzētu risināt grūtībās nonākušu banku problēmas.

12 Pašreizējā 2021.–2027. gada periodā ES ir pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas saistīts ar ES finansēm. Tas ietver DFS regulu¹² un ar to saistītos nozaru tiesību aktus, kuri reglamentē ES izdevumu programmas. EAF ir iekļauts ES budžetā, un programma InvestEU ir aizstājusi ESIF un centralizēti pārvaldītos finanšu instrumentus. Dalībvalstis izveidoja un finansēja Eiropas Miera mehānismu (EMM) ārpus ES budžeta, lai finansētu konkrētas izmaksas, kas saistītas ar kopējo drošības un aizsardzības politiku. Turklāt tika atjaunināti un paplašināti ES īpašie instrumenti. Arī Padome ir izveidojusi īpašu instrumentu NextGenerationEU, lai laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam nodrošinātu papildu ES finansējumu izdevumiem un ieguldījumiem nolūkā novērst Covid-19 ekonomisko ietekmi. ERP 2022. gadā sniedza Atzinumu 07/2022¹³ un Atzinumu 08/2022¹⁴ par Komisijas un Padomes priekšlikumiem attiecīgi ieviest instrumentu “Makrofinansiālā palīdzība +” un Sociālo klimata fondu.

13 Šajā ziņojumā mēs izmantojam terminu “instruments”, lai apzīmētu visus ES politikas virzienu finansēšanas veidus, ko ES tiesību aktos sauc par “instrumentiem”, “mehānismiem”, “fondiem” vai “nodibinājumiem”. Terminu “instruments” mēs izmantojam arī tam, lai apzīmētu tādas iestādes kā ESM un EIB, kas nodrošina īpašus finansējuma veidus. Iepriekšējos punktos aprakstīto instrumentu izveides laika skala parādīta 1. attēlā, kur redzama arī instrumentu skaita palielināšanās pēdējo 15 gadu laikā.

Pašreizējā ES finanšu vide

14 Līgumā par ES darbību ir noteikti galvenie budžeta pārvaldības principi¹⁵. Šie principi ir plašāk izskaidroti Finanšu regulā¹⁶. Finanšu regulā iekļautie budžeta principi izklāstīti 1. izcēlumā. Jauni instrumenti var pārkāpt budžeta principus vairākos veidos. Piemēram, izveidojot izdevumu programmas ar starpvaldību nolīgumu, tiktu pārkāpts vienotības princips, paredzot konkrētus ieņēmumu avotus konkrētiem izdevumiem, notiktu atkāpšanās no universāluma principa, bet no instrumentu izplatības izrietošā sarežģītība apdraudētu sniegumu un pārredzamību.

15 ES budžetu¹⁷ pieņem katru gadu. Tajā ir jāievēro DFS regulā noteiktie izdevumu ierobežojumi¹⁸ un galīgais maksimālais apjoms resursiem, ko ES var iekasēt no dalībvalstīm ar lēmumu par pašu resursiem (sk. 2. attēlu), kam nepieciešama vienprātība Padomē un dalībvalstu apstiprinājums saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām.

16 Rezervi starp DFS noteiktajiem izdevumu limitiem un pašu resursu maksimālo apjomu sauc par “manevrēšanas telpu”. Šo rezervi pēc tam, kad ir ņemta vērā drošības rezerve, kas izveidota, lai segtu iespējamās negatīvās ekonomiskās norises, izmanto, lai garantētu ES finansiālās saistības un iespējamos zaudējumus (“iespējamās saistības”). Lai varētu aizņemties NextGenerationEU nepieciešamos līdzekļus tirgos, lēmumā par pašu resursiem uz pagaidu laiku tika ieviests papildu maksimālais apjoms 0,6 % apmērā no ES NKI. DFS maksimālais apjoms ES budžeta izdevumiem (aptuveni 1 %) tagad ir aptuveni puse no kopējā pašu resursu maksimālā apjoma (2 %).

17 Šajā ziņojumā mēs uzskatām, ka instruments ir iekļauts ES budžetā, ja tas tiek pilnībā finansēts (vai nodrošināts) saskaņā ar DFS regulu un atbilst Finanšu regulā izklāstītajām budžeta izpildes metodēm¹⁹. ES budžetā ir pilnībā integrēti šādi instrumenti:

• izdevumu programmas un fondi, finanšu instrumenti un ES aģentūras un citas struktūras²⁰ (piemēram, kopuzņēmumi), ko finansē no ES budžeta, lai īstenotu ES rīcībpolitiku;
• īpašie instrumenti reaģēšanai uz pasākumiem, ko finansē no ES budžeta, piemēram, rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR), vienotais rezerves instruments (SMI) un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF);
• ārējie piešķirtie ieņēmumi. Šis īpašais ieņēmumu veids novirza papildu līdzekļus no ārējiem avotiem uz ES budžetu īpašiem izdevumiem. Tas papildina pieņemto budžetu un DFS un būtu jāpiešķir īpašā budžeta pozīcijā. Tas ietver trešo valstu finanšu iemaksas, Inovāciju fondu (iegūstot līdzekļus inovatīvām mazoglekļa tehnoloģijām no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS)) un NextGenerationEU neatmaksājamā atbalsta daļu, ko finansē ar aizdevumiem;
• budžeta garantiju instrumenti, piemēram, InvestEU un EFIA+, kur pieprasījumi pret garantiju tiek izmaksāti no ES budžeta līdz garantijas limitam.

18 Instrumenti, kas neietilpst ES budžetā (ārpusbudžeta instrumenti) un ietver ES aizņēmumus un aizdevumus, bet kas ir garantēti saskaņā ar pašu resursu maksimālo apjomu, ir šādi:

• finansiālās palīdzības instrumenti trešām valstīm, piemēram, makrofinansiālā palīdzība (MFP) un Euratom aizdevumi, ja Komisija aizņemas līdzekļus no kapitāla tirgiem un aizdod tos saņēmējvalstīm ar tādiem pašiem noteikumiem (kompensējošie aizdevumi). Šie aizdevumi pilnībā tiek segti no ES budžeta;
• finansiāla palīdzība ES valstīm, piemēram, MB, EFSM un SURE, ko izmanto arī kā kompensējošus aizdevumus;
• Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) aizdevumi, ko finansē no NextGenerationEU aizņēmumiem.

19 Instrumenti, kuri izveidoti ārpus ES budžeta un kurus nesedz no pašu resursu maksimālā apjoma, ir šādi:

• ESM, EFSI un GLF finansiālās palīdzības instrumenti, kuru pamatā ir kapitāls, garantijas vai aizdevumi un kuri izveidoti saskaņā ar starpvaldību līgumiem vai nolīgumiem;
• EIB grupas dažādie atmaksājamie ieguldījumu instrumenti (pašas darbības);
• citi instrumenti, kas nodrošina līdzekļus ES rīcībpolitikas īstenošanai:

• Eiropas Miera mehānisms (EMM);
• vienotais noregulējuma fonds (VNF);
• modernizācijas fonds dalībvalstīm, kas dekarbonizē savu ekonomiku, un dalībvalstu izdevumi dekarbonizācijas panākšanai, izmantojot ieņēmumus no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;
• Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Norvēģijas un Šveices dotācijas ES dalībvalstīm, kuru mērķis ir samazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un Eiropas Savienībā.

20 ES pašreizējo finanšu vidi, kas veidojusies gadu desmitiem, Eiropas Parlaments ir raksturojis kā “līdzekļu un instrumentu galaktiku ap ES budžetu”. ES finanšu vide 2021. gada 1. janvārī ir parādīta 3. attēlā. Finanšu informācija par mūsu analizētajiem instrumentiem, jo īpaši par to lielumu/kapacitāti, ir sniegta I pielikumā.

Revīzijas tvērums un pieeja

21 ES finanšu vides lietderības un pārredzamības pakāpe ir piesaistījusi ES ieinteresēto personu ievērojamu uzmanību saistībā ar iespējamo institucionālo reformu²¹. Mūsu revīzijas mērķis ir sniegt ieskatu pašreizējās kārtības struktūrā un apzināt iespējas vienkāršot un racionalizēt ES finanšu vidi.

22 Mēs pārbaudījām, vai ES finanšu vide ir veidota konsekventi. Konkrētāk, mēs vērtējām, vai

• pastāvēja leģitīmi iemesli, kāpēc instrumenti netika pilnībā integrēti ES budžetā, kad tie tika izveidoti;
• ir paredzēti atbilstoši noteikumi, lai nodrošinātu publisku pārskatatbildību par ES finanšu vidi attiecībā uz ziņošanu, revīziju un publiskās kontroles pasākumiem;
• tika veikti atbilstoši pasākumi, lai laika gaitā uzlabotu ES finanšu vides integrāciju.

23 Ziņojumā mēs aptveram instrumentus, kas galvenokārt ir ārpus ES budžeta un kas ir pieejami jaunām darbībām 2021.–2027. gada periodā, vai kas turpina radīt būtiskus aktīvus vai potenciālas saistības (“iespējamās” saistības) Eiropas Savienībai vai dalībvalstīm (sk. sarakstu I pielikumā). Mēs neanalizējam instrumentus, kuri ir pilnībā integrēti ES budžetā un nerada iespējamās saistības vai kuru pamatā galvenokārt nav ārējie piešķirtie ieņēmumi, proti, izdevumu programmas un aģentūras vai citas struktūras, ko finansē no ES budžeta. Turklāt mūsu analīze neaptver trešo valstu dotācijas un iemaksas ES budžetā²² un dalībvalstu ETS ieņēmumus, jo tos tieši izlieto dalībvalstis.

24 Šā novērtējuma nolūkiem kā kritērijus mēs izmantojām Līgumos, lēmumā par pašu resursiem un Finanšu regulā paredzētos budžeta principus un noteikumus. Par atskaites punktiem izmantojām starptautiskos standartus, paraugpraksi un ieteikumus par labu budžeta pārvaldību un publisko finanšu pārvaldību (piemēram, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija²³ un Starptautiskais Valūtas fonds²⁴, kā arī publiskos izdevumus un finansiālo pārskatatbildību²⁵).

25 Mēs caurskatījām priekšlikumus par dažādiem instrumentiem un tiesību aktiem, ar kuriem tie izveidoti, un intervējām Komisijas dienestu ierēdņus, kas ir atbildīgi par dažādo instrumentu ierosināšanu vai pārvaldību. Lai labāk izprastu dažādo ieinteresēto personu lomu ES finanšu vidē, mēs apkopojām arī informāciju no Eiropas Parlamenta, Padomes, ESM un EIB grupas. Turklāt par savu analīzi un sākotnējiem revīzijas konstatējumiem mēs apspriedāmies ar vairākiem ES publisko finanšu ekspertiem.

Apsvērumi

Eiropas Savienības 2021. gada finanšu vide ir sadrumstalots dažādu komponentu veidojums

26 Kā redzams 3. attēlā, ES finanšu vidi veido ievērojams skaits dažādu komponentu. Lai novērtētu skaita palielināšanas un daudzveidības pamatojumu instrumentiem, kuri nav pilnībā integrēti ES budžetā (sk. I pielikumu), turpmākajos punktos ir aplūkoti to izveides iemesli, ar to saistītie pārvaldības pasākumi un finansējuma avoti.

Leģitīmi iemesli jaunu instrumentu izveidei bija, bet attiecībā uz daudziem instrumentiem trūka atbilstošu iepriekšēju izvērtējumu

Bija leģitīms iemesls, lai izveidotu lielāko daļu instrumentu

27 Finanšu regulā noteiktie budžeta principi²⁶ – jo īpaši vienotības princips – paredz, ka ES budžetam ir jāprognozē un jāapstiprina visi ieņēmumi un izdevumi, ko uzskata par nepieciešamiem Eiropas Savienībai. Instrumentu izveidei ārpus budžeta procesa jābūt leģitīmai un pienācīgi pamatotai²⁷. Mēs analizējām, vai ir leģitīms iemesls izvēlētajam instrumenta veidam un attiecīgā gadījumā tā izveidei ārpus ES budžeta.

28 Mēs konstatējām, ka vairākumā gadījumu juridiskie, politiskie vai ekonomiskie apstākļi katra instrumenta izveides laikā pamatoja tā ārpusbudžeta aspektus. Instrumenti, kuru pamatā ir aizņēmumi un aizdevumi, no kuriem sniedz finansiālo palīdzību (sk. 3. attēlu), bija jāizstrādā ārpus ES budžeta, jo tajā nevar piesaistīt aizdevumus. Šie instrumenti galvenokārt tika izveidoti, lai reaģētu uz krīzēm. GLF bija politisks risinājums, lai ātri reaģētu uz tūlītējām vajadzībām sniegt finansējumu Grieķijai. EFSI bija pagaidu risinājums 2010. gada valsts parāda krīzes situācijā, un to pārņēma ESM. Atšķirības starp eurozonas dalībvalstīm un dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, bija iemesls tam, ka šie trīs instrumenti tika izveidoti ārpus pašu resursu maksimālā apjoma.

29 Arī MB mehānisms tika izveidots 1970. gados, lai reaģētu uz krīzēm un atbalstītu dalībvalstis, kurām ir problēmas ar maksājumu bilanci. Tāpat MFP izveidoja, lai sniegtu finansiālo palīdzību trešām valstīm. EFSM tika izveidots vienlaikus un ar tādiem pašiem mērķiem kā EFSI, bet to varēja izmantot pašu resursu maksimālā apjoma ietvaros. SURE un NextGenerationEU bija ES reakcija uz Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām un sociālajām sekām.

30 Budžetā tika izveidoti citi instrumenti, lai piesaistītu ES līdzekļus, sniedzot ES budžeta garantijas. Tie tika radīti tā, lai no ES budžeta līdzekļiem varētu sniegt atmaksājamu atbalstu un mobilizēt resursus, kas vajadzīgi, lai finanšu iestādes varētu finansēt ES rīcību. Šāda veida atbalsts pārsniedz neatmaksājamo atbalstu, ko parasti sniedz no ES budžeta. To izmanto, lai sniegtu ekonomisku stimulu, reaģējot uz krīzēm un novēršot konstatēto investīciju trūkumu. InvestEU un EFIA+ ir divi šim nolūkam izveidoti instrumenti.

31 Eiropas Miera mehānisma izveidi ārpus ES budžeta pamato juridiskie ierobežojumi, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību (LES) 41. panta 2. punkta un kas liedz no ES budžeta finansēt darbības izdevumus, kuri skar militārus vai aizsardzības aspektus. Eiropas Miera mehānisma ārpusbudžeta raksturs ļauj dalībvalstīm pārvarēt šo ierobežojumu.

32 VNF ir noregulējuma finansēšanas mehānisms. Tas ir viens no pasākumiem, kas ierosināts, lai stiprinātu Eiropas banku nozari un novērstu jebkādu turpmāku bankrotējušu banku blakusietekmi, kura varētu negatīvi ietekmēt noguldītājus un nodokļu maksātājus. Fakts, ka VNF tiek pilnībā finansēts no eurozonas banku iemaksām (līdzekļu apvienošana), izskaidro, ka tas ir instruments, kas izveidots ārpus ES budžeta.

33 Gan Modernizācijas fondu, gan Inovāciju fondu finansē no ETS ieņēmumiem. Abu dažādo fondu plānojums bija izklāstīts ETS direktīvā²⁸ (sk. 4. izcēlumu). Lai gan abi fondi sniedz neatmaksājamu atbalstu (līdzīgi ES budžetam), to izveide nozīmēja, ka ES politiku varētu finansēt, apvienojot līdzekļus, ko citādi izmantotu tikai dalībvalstis. Turklāt šie līdzekļi papildina ES budžetu un DFS maksimālo apjomu (1 % no ES NKI), un tādējādi tos var izmantot, lai sniegtu neatmaksājamu atbalstu, pārsniedzot šos ierobežojumus.

Nav skaidri pierādīts, ka lielākajai daļai instrumentu tika izvēlēts visefektīvākais risinājums

34 Pienācīgs ex ante izvērtējums ir svarīgs, lai pamatotu instrumenta izveidi un novērtētu tā potenciālo efektivitāti. Šajā ziņā būtiska nozīme ir ietekmes novērtējumam Eiropas Savienībā, un tas ir paredzēts labāka regulējuma satvarā Komisijas iniciatīvām, kurām varētu būt būtiska ietekme uz ekonomiku, vidi vai sociālo jomu²⁹. Labāka regulējuma satvarā ir paredzētas situācijas, kad ietekmes novērtējumu nevar veikt vai arī tas ir jāsaīsina vai jāvienkāršo. Tā tas ir, piemēram, ja ir politiska steidzamība.

35 Mēs konstatējām, ka, lai gan instrumentu izveidei bija pamats (sk. 27.–32. punktu), izraudzītais plānojums (tostarp instrumentu ārpusbudžeta raksturs) vairākumā gadījumu nebija pamatots ar ietekmes novērtējumiem vai līdzīgiem ex ante izvērtējumiem (no 16 mūsu analizētajiem instrumentiem 10 instrumenti netika pamatoti ar ietekmes novērtējumiem). Attiecībā uz instrumentiem, uz kuriem attiecas pašu resursu maksimālais apjoms, Komisija to pamatoja ar konkrēto instrumentu izveides priekšlikumu (proti, NextGenerationEU,SURE un EFSM) steidzamību. Attiecībā uz pārējiem gadījumiem mēs uzskatām, ka šāda analīze būtu bijusi lietderīga, lai gan ietekmes novērtējums formāli nebija vajadzīgs, jo konkrētais instruments nebija Komisijas iniciatīva (proti, Eiropas Miera mehānisms, ESM, EFSI un GLF) vai tika izveidots, pirms bija noteikta prasība veikt ietekmes novērtējumus.

36 Atbilstošu ietekmes novērtējumu vai citu līdzīgu izvērtējumu trūkums arī neļauj pamatot, ka ārpusbudžeta instrumenta izveide bija labāka nekā ES budžeta izmantošana, un pierādīt, ka ierosinātais instruments ir visefektīvākais (izmaksu un ieguvumu analīze).

Turpināmības vai pārskatīšanas klauzulas ir iekļautas lielākajā daļā mūsu analizēto instrumentu

37 Turpināmības noteikumu iekļaušana, kad tiek gatavots jauns instruments, ir laba prakse un ilgtermiņā ļauj izvairīties no nevajadzīgiem vai liekiem instrumentiem³⁰. Lielākajā daļā mūsu analizēto instrumentu ir turpināmības klauzula, kurā norādīts instrumenta darbības ilgums, vai regulāras pārskatīšanas klauzula, kas prasa pārskatīt instrumentu saglabāšanas iemeslus. Veicot analīzi, mēs konstatējām, ka šīs klauzulas bija piemērotas, kā noteikts tiesību aktos. Izņēmums no šīs prakses ir Euratom aizdevumu mehānisms, kurā šādu klauzulu nav (sk. 2. izcēlumu).

Dažādi pārvaldības pasākumi, finansējuma avoti un iespējamās saistības

38 Instrumentiem vajadzētu būt pēc iespējas saskanīgākiem, ņemot vērā to īpašās iezīmes. Vienota sistēma, kas paredz vispārīgus noteikumus pārvaldības pasākumu izveidei un saskaņošanai, var nodrošināt lielāku pārredzamību, vienkāršību un efektivitāti instrumentu darbībā³¹.

Pārvaldības kārtība būtiski atšķiras

39 Lai novērtētu instrumentu saskanības līmeni ES finanšu vidē, mēs izpētījām dažādos pārvaldības pasākumus, pārbaudot pamata tiesību aktus un salīdzinot lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz līdzīgiem instrumentiem. Mēs analizējām arī dažādo pārvaldības pasākumu ietekmi.

40 Mūsu analizētie dažādie instrumenti ir balstīti uz dažādiem pamataktiem. Starp tiem ir gan līgumi, ko noslēgusi īpaša dalībvalstu grupa (piemēram, ESM, ko parakstījušas eurozonas dalībvalstis), gan Padomes regulas (piemēram, SURE). MFP gadījumā (sk. 83. punktu) pamatregulas trūkums nozīmē, ka lēmumus piešķirt aizdevumus un attiecīgos nosacījumus pieņem katrā gadījumā atsevišķi. Tā kā jauna instrumenta izveidei nav vienotas sistēmas, rodas pārāk daudz atšķirīga pārvaldības kārtība.

41 Lai gan iepriekš minēto atšķirīgo pārvaldības kārtību zināmā mērā varētu izskaidrot ar instrumentu dažādajām iezīmēm, mēs konstatējām, ka arī līdzīgiem instrumentiem ES finanšu jomā ir atšķirīga pārvaldības kārtība. Piemēram, finansiālās palīdzības instrumentu pārvaldība katram instrumentam ir citāda (sk. 3. izcēlumu).

42 Vienā gadījumā īpašā pārvaldības kārtība ietekmē dalībvalsts parāda pozīcijas. EFSI ir privāts uzņēmums, uz kuru attiecas Luksemburgas tiesību akti, un nacionālo kontu kritēriju izpratnē to neuzskata par starptautisku organizāciju. Tāpēc EFSI aizņemtās summas ir jāreģistrē kā to dalībvalstu valdības parāds, kas garantē tā kapitālu³³. Tas nozīmē, ka tirgos iegūtie aizdevumi dalībvalstu nacionālajos kontos tiek atspoguļoti kā parāds. Tas neattiecas uz līdzīgiem instrumentiem, piemēram, ESM, vai tiem, uz kuriem attiecas pašu resursu lēmumu maksimālais apjoms (EFSM, MB, MFP, Euratom aizdevumi un SURE), jo starptautiskās organizācijas neapkopo nacionālos kontus.

43 Citi piemēri ir Inovāciju fonds un Modernizācijas fonds, kas ir nesen izveidoti instrumenti ar līdzīgiem finansējuma avotiem, atbalsta veidu un mērķiem (sk. 4. izcēlumu). Lai gan abus veido neatmaksājama atbalsta shēmas, arī tiem ir atšķirīga pārvaldības kārtība: galvenos lēmumus par Inovāciju fondu pieņem Komisija, savukārt lēmumus par Modernizācijas fondu pieņem Investīciju komiteja, kuras sastāvā galvenokārt ir līdzekļu saņēmēju dalībvalstu pārstāvji.

Finansējuma avoti ir atšķirīgi

44 Lai novērtētu ES finanšu vides saskanības līmeni, mēs pārbaudījām instrumentu izmantoto līdzekļu izcelsmi un sagrupējām tos pēc dažādiem avotiem.

45 Mēs konstatējām, ka ESM, EFSI, EFSM, MB, MFP, Euratom aizdevumi, NextGenerationEU, SURE un EIB pašas darbības iegūst līdzekļus, aizņemoties finanšu tirgos. Īstenošanas partneri atlasa un novērtē InvestEU un EFIA+ finansējuma atbalstītās finansēšanas un ieguldījumu darbības (lai gan tās sedz ar ES piešķirtu budžeta garantiju un daļēji nodrošina no ES budžeta). Modernizācijas fondu un Inovāciju fondu finansē no ES ETS kvotu izsoļu ieņēmumiem. VNF finansē banku savienībai piederošās finanšu iestādes, bet GLF sastāv no eurozonas dalībvalstu tiešiem aizdevumiem Grieķijai. Eiropas Miera mehānismu finansē no dalībvalstu tiešajām iemaksām. Dažādie finansējuma avoti mūsu analizētajiem instrumentiem parādīti 4. attēlā.

Iespējamās saistības ir nodrošinātas atšķirīgi

46 Efektīva aktīvu un saistību pārvaldība nodrošina, ka publiskie ieguldījumi sniedz ieguldīto līdzekļu atdevi, aktīvi tiek iegrāmatoti un pārvaldīti, tiek identificēti fiskālie riski, un parādi un garantijas tiek pārdomāti plānoti, apstiprināti un uzraudzīti³⁴. Tas attiecas arī uz iespējamām saistībām, kas var rasties nākotnē, un to, kā tās var nodrošināt ar resursiem.

47 Instrumenti, kas ietver aizņemšanos finanšu tirgos (sk. 45. punktu), rada iespējamās saistības ES un dalībvalstīm. Atkarībā no instrumenta šīs saistības tiek nodrošinātas atšķirīgi. Nodrošinājums var izpausties kā budžeta garantija (sk. II pielikumu), izmantojot pašu resursu maksimālā apjoma manevrēšanas telpu (sk. 2. attēlu) un izņēmuma kārtā palielinot pašu resursu maksimālo apjomu vai izmantojot dalībvalstu iemaksāto kapitālu un papildu garantijas. Tas, kā tiek nodrošinātas iespējamās saistības, parādīts 5. attēlā.

48 Aizdevumiem, ko sniedz instrumentiem, uz kuriem neattiecas pašu resursu maksimālais apjoms un kurus finansē tirgos (EFSI un ESM), ir noteikta procentuālā daļa no iemaksātā kapitāla summām, un dalībvalstis sniedz papildu garantijas, lai atbalstītu attiecīgās aizņēmumu operācijas. EFSI gadījumā garantijas sedz 165 % no aizņemtajām summām. Šī pārgarantēšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu augstāko kredītspēju EFSI emitētajiem finansēšanas instrumentiem. Līdzīgu iemeslu dēļ ESM kapitāls sasniedz 704,8 miljardus EUR (no kuriem 80,5 miljardi EUR ir iemaksāti, bet atlikusī daļa ir pieprasāmais kapitāls), savukārt tā aizdošanas spēja ir 500 miljardi EUR. Pēc Horvātijas pievienošanās ESM 2023. gadā ESM reģistrētais kapitāls sasniegs 708,5 miljardus EUR.

49 Uz budžeta garantijām balstītie instrumenti (InvestEU un EFIA+) ir daļēji nodrošināti. Šā noteikuma mērķis ir segt paredzamos neto zaudējumus un papildus nodrošināt pienācīgu drošības rezervi. Tā kā ES budžets (ko ierobežo DFS maksimālais apjoms) ir šo instrumentu saistību neizpildes galīgais segums, šā nodrošinājuma mērķis ir aizsargāt ES budžetu no šādām iespējamām saistību nepildīšanas situācijām. Tāpat arī Euratom vai MFP piešķirtie aizdevumi trešām valstīm ir daļēji nodrošināti un galu galā tiek segti no ES budžeta. Summas, kas paredzētas budžeta garantiju nodrošināšanai, un aizdevumus trešām valstīm pārvalda kopējā uzkrājumu fondā (sk. II pielikumu).

50 Aizdevumi instrumentiem, uz kuriem attiecas pašu resursu maksimālais apjoms, sniedzot atbalstu dalībvalstīm (MB un EFSM), tieši izmanto “manevrēšanas telpu” (sk. 15. punktu) kā netiešu garantiju tirgiem, ka aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā līdzekļi tiks atmaksāti. Tāpēc attiecīgās summas ir rūpīgi jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka manevrēšanas telpa tiek saglabāta tādā līmenī, kas neietekmē spēju pieprasīt ES budžetam nepieciešamās summas. Tāpat SURE var izmantot manevrēšanas telpu, ko sniedz pašu resursu maksimālais apjoms. Turklāt visām dalībvalstīm tika prasīts sniegt papildu garantiju kopumā 25 miljardu EUR apmērā (25 % no SURE kapacitātes).

51 Šajā ziņā ir ievērojamas atšķirības. MB un SURE gadījumā visas dalībvalstis, izmantojot pašu resursu maksimālo apjomu manevrēšanas telpu, garantē visas summas, kas aizdotas saņēmējām dalībvalstīm. EFSM gadījums ir atšķirīgs, jo EFSM regulā³⁵ ir noteikts, ka tad, ja finansiālo palīdzību piešķir eurozonas dalībvalstij, dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, tiek pilnībā kompensētas jebkādas saistības, kuras tām var rasties tādēļ, ka saņēmēja dalībvalsts nav atmaksājusi finansiālo palīdzību³⁶.

52 Tas rada atšķirīgu attieksmi pret dalībvalstīm, un mēs tam neatradām nekādu pamatojumu. Eurozonas dalībvalstīm ir jāatmaksā palīdzība, kas sniegta dalībvalstīm, kuras nav eurozonas dalībnieces (izmantojot MB), savukārt dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, nav pienākuma atmaksāt palīdzību, kas sniegta eurozonas dalībvalstīm (izmantojot EFSM).

53 Ar NextGenerationEU ieviesa jaunu formātu, lai pamatotu to, kā finansējums tiek iegūts tirgos. Pašu resursu maksimālā apjoma pagaidu palielinājums 0,6 % apmērā ļāva iegūt līdzekļus tirgos, izmantojot diversificētu finansēšanas stratēģiju.

ES finanšu vides pārskatatbildība ir tikai daļēji publiska

ES ir ieviesusi integrētu ziņošanu, bet tā neaptver visus instrumentus

54 Gada finanšu pārskati par visiem instrumentiem būtu jāsagatavo visaptveroši un savlaicīgi, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un pienācīgu kontroli. Tie būtu jāpapildina ar pienācīgu apskatu par ES finanšu vidi kopumā³⁷.

Komisija sagatavo vairākus ziņojumus, bet nevienā no tiem nav iekļauts apkopojums par visiem ES finanšu vides instrumentiem

55 Saskaņā ar Finanšu regulu Komisija sagatavo integrētu finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopumu³⁸, tostarp ES gada pārskatus. ES gada pārskatos ir iekļauta informācija par instrumentiem, uz kuriem attiecas pašu resursu maksimālais apjoms. Turklāt citos Finanšu regulā prasītajos ziņojumos ir iekļauta papildu informācija par šiem instrumentiem (piemēram, ziņojums par finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un iespējamām saistībām³⁹ vai 13 darba dokumenti, kas pievienoti ES 2022. gada budžetam). Lai gan šajos dokumentos ir sīki izklāstīti konkrēti aspekti, tajos nav sniegts apkopojums par visiem ES finanšu vides instrumentiem. Nav iekļauti instrumenti, uz kuriem neattiecas pašu resursu maksimālais apjoms, proti, VNF, EMM, Modernizācijas fonds, ESM, EFSI un GLF.

56 DFS ietvaros 2021. gadā Komisija pirmo reizi sagatavoja budžeta pārredzamības ziņojumu⁴⁰, pamatojoties uz iestāžu nolīgumu starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi⁴¹. Ziņojumā ir iekļauta informācija par dažiem instrumentiem, uz kuriem neattiecas pašu resursu maksimālais apjoms (piemēram, EFSI un ESM). Informācija sniedz vispārēju kopsavilkumu par instrumentiem, kas apkopoti pēc veidiem un ar saitēm uz papildu informācijas avotiem par katru no tiem. Mēs atzīmējam, ka ziņojums neattiecas uz VNF, GLF un EIB pašu darbībām. Ziņojuma sagatavošanas laikā Eiropas Miera mehānisms un Modernizācijas fonds nedarbojās.

57 Mēs konstatējām, ka instrumentiem, kuri nav minēti ES gada pārskatos, parasti ir regulāri finanšu pārskati, kā to prasa īpašie tiesību akti, kas attiecas uz katru no tiem. Divi izņēmumi ir Eiropas Miera mehānisms, kura juridiskajā pamatā ziņošana plašai sabiedrībai vai Eiropas Parlamentam nav skaidri paredzēta (regulāri finanšu pārskati būtu jādara pieejami tikai Padomei), un GLF, attiecībā uz kuru Komisija sagatavo ceturkšņa ziņojumus par Grieķijas parāda summām un dalībvalstu debitoru parādiem. Tie ir prasīti kreditoru līgumā un tiek nosūtīti aizņēmējam un aizdevējiem procentu aprēķināšanai, bet nav publiski pieejami.

Pastāv pārrāvums to instrumentu lietderības revīzijā, uz kuriem neattiecas ERP revīzijas tiesības

58 Starptautiskajos augstāko revīzijas iestāžu standartos (t. i., INTOSAI standartos) ir noteikts, ka visas publiskās finanšu operācijas neatkarīgi no tā, vai un kā tās ir atspoguļotas valstu budžetos, ir pakļautas augstāko revīzijas iestāžu revīzijai⁴². Lai nodrošinātu pilnīgu pārskatatbildību un pārredzamību, būtiska nozīme ir uzticamai un plašai ārējai revīzijai⁴³. Līgumos ir noteikts, ka ERP ir ES ārējās revīzijas iestāde⁴⁴. Instrumenti, attiecībā uz kuriem ERP ir tiesības veikt revīziju, un instrumenti, attiecībā uz kuriem tai nav revīzijas tiesību, ir parādīti 6. attēlā

59 ERP ir tiesības revidēt lielāko daļu no mūsu analīzē iekļautajiem instrumentiem. Ārējās revīzijas kārtība tiem instrumentiem, uz kuriem neattiecas ERP revīzijas tiesības, ir īsi izklāstīta III pielikumā. ESM, EFSI un EIB finanšu pārskati ietver privāta ārējā revidenta atzinumu, kas jāsagatavo saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem. Tā kā Eiropas Miera mehānisms un Modernizācijas fonds tika izveidoti tikai nesen, publiskā sektora ārējie revidenti vēl nav sagatavojuši revīzijas ziņojumu. Tomēr noteikumos paredzēts, ka finanšu pārskatus revidē saskaņā ar ISA.GLF gadījumā revīzijas tiesības ir dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm, kas izsniedz aizdevumus.

60 Iepriekš mēs esam uzsvēruši, cik svarīgi ir, lai ERP būtu tiesības veikt revīziju⁴⁵, un esam atbalstījuši to, ka “publiskās revīzijas pilnvaras būtu jānosaka attiecībā uz visu veidu finansējumu ES politikas jomām” un ka “ERP būtu jāaicina revidēt visas struktūras, kas izveidotas ar nolīgumiem ārpus ES tiesību sistēmas, lai īstenotu ES politiku. Tas ietver ESM un EIB darbības, kas nav saistītas ar ES budžetu, turklāt mēs norādījām, ka “dažos gadījumos, lai izveidotu publiskas revīzijas pilnvaras,var būt nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos”⁴⁶. Atzinumā 2/18⁴⁷ mēs arī ieteicām, ka ESM būtu jāpiešķir Eiropas Revīzijas palātai pilnvaras novērst lietderības revīzijā konstatēto pārrāvumu. Atbildē uz mūsu atzinumu ESM norādīja, ka “pašreizējā ESM revīzijas kārtība atbilst starptautisko finanšu iestāžu paraugpraksei”. Turklāt ESM Revīzijas padome atgādināja, ka jautājums par to, vai nākotnē varētu būt piemēroti citi revīzijas un pārskatatbildības pasākumi, ir jāizvērtē ESM līguma pusēm.

61 Arī Eiropas Parlaments ir aicinājis ERP vairāk iesaistīties šo instrumentu revīzijā. Piemēram, tas aicināja Padomi grozīt LES un LESD pievienotā 5. protokola 12. pantu, lai piešķirtu ERP funkciju EIB pamatkapitāla revīzijā⁴⁸. Vēl viens piemērs ir Eiropas Parlamenta rezolūcija attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par Eiropas Monetāro fondu⁴⁹, kurā secināts, ka gadījumos, kad ir iesaistīti ES budžeta līdzekļi, ERP būtu jāuzskata par neatkarīgu ārējo revidentu un tai būtu jāpiešķir skaidra un oficiāla funkcija budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā⁵⁰.

Eiropas Parlaments neveic demokrātisku kontroli pār instrumentiem, uz kuriem neattiecas pašu resursu maksimālais apjoms

62 Lai izveidotu jaunus instrumentus un pārraudzītu to ieviešanu, publiskā kontrole ir būtiska, jo nodrošina, ka šie instrumenti ir leģitīmi, pamatoti un pārskatatbildīgi⁵¹. Tas būtu jāattiecina uz visiem instrumentiem, kas izmanto publiskos līdzekļus, pat ja tie ir ārpus budžeta struktūras.

63 Mēs konstatējām, ka Eiropas Parlamentam ir vispārējas tiesības pārraudzīt instrumentus, uz kuriem attiecas pašu resursu maksimālais apjoms (sk. 7. attēlu). Attiecībā uz dažiem no šiem instrumentiem Eiropas Parlamenta pārraudzības tiesības ir ierobežotas, un tas nozīmē, ka, lai gan Parlaments nav atbildīgs par oficiālu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, tas ir informēts par galvenajiem lēmumiem. Attiecībā uz instrumentiem, uz kuriem neattiecas pašu resursu maksimālais apjoms (EIB pašas darbības, GLF, ESM, EFSI, Eiropas Miera mehānisms un Modernizācijas fonds), Eiropas Parlamentam nav oficiālu pārraudzības tiesību un demokrātisko kontroli var īstenot tikai valstu parlamenti. Tomēr tas rada pārrāvumu, jo publiskās kontroles raksturs vai pakāpe (un līdz ar to pārskatatbildība) var atšķirties atkarībā no izmantotā finanšu instrumenta veida.

64 Pārskatatbildības kārtība lielā mērā atspoguļo lēmumu pieņemšanas kārtību jauna instrumenta izveidei. Konkrēti, dažu instrumentu izveide netika apspriesta ar Eiropas Parlamentu, jo šie instrumenti tika izveidoti ar starpvaldību nolīgumiem, nevis ar ES tiesību aktu (EFSI, ESM un GLF).

65 Turklāt līgumos nav prasīts, lai Eiropas Parlaments piedalītos ar ārkārtas situācijām saistītu instrumentu (EFSM, SURE un NextGenerationEU) izveidē⁵². Tas tika atzīts un zināmā mērā risināts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada kopīgajā deklarācijā⁵³, kurā visas trīs iestādes vienojās par budžeta kontroles procedūru starp Eiropas Parlamentu un Padomi ar aktīvu Komisijas palīdzību un noteica šīs procedūras kārtību. Šī procedūra būtu jāievēro, kad Komisija iesniedz priekšlikumu jaunam instrumentam, kas varētu būtiski ietekmēt ES budžetu. Saskaņā ar šo procedūru Eiropas Parlaments un Padome iesaistīsies konstruktīvā dialogā, lai panāktu kopīgu izpratni par paredzētā tiesību akta ietekmi uz budžetu.

66 Šis nolīgums uzlaboja Eiropas Parlamenta kontroli gadījumiem, kad tiek veidoti jauni instrumenti. Tomēr iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ tas ir balstīts tikai uz kopīgu deklarāciju un neattiecas uz ārpusbudžeta instrumentiem, kuri neietekmē budžetu.

ES finanšu vides vienkāršošanas potenciāls nav pilnībā izmantots

67 ES budžetam būtu jāsaglabā līdzsvarots elastīguma līmenis, lai samazinātu vajadzību veidot instrumentus ārpus tā, un laba prakse ir regulāri izvērtēt iespēju konsolidēt esošos instrumentus⁵⁴. Šajā iedaļā mēs sīkāk aprakstām izmaiņas, kas ES finanšu vidē ieviestas ar DFS 2021.–2027. gadam. Mēs arī identificējam jomas, kurās, mūsuprāt, ir iespējama turpmāka konsolidācija.

DFS 2021.–2027. gadam: gūti labi panākumi ES finanšu vides racionalizēšanā

Lielāka ES budžeta elastība un ārējo piešķirto ieņēmumu izmantošana

68 Lai noteiktu, vai ir pienācīgs līdzsvars starp prognozējamību un elastību, mēs pārbaudījām pašreizējos ES budžeta elastības mehānismus. Šie mehānismi kompensē ierobežojumus, kas izriet no DFS maksimālā apjoma, jo, lai apmierinātu konkrētas un neprognozējamas vajadzības, tie ļauj noteikt rezervi esošo ierobežojumu ietvaros (sk. IV pielikumu).

69 Elastības mehānismu darbības joma un kapacitāte pašreizējā DFS ir palielinājusies un kopumā var sasniegt ne vairāk kā 21 miljardu EUR⁵⁵. Šo mehānismu izmantošana padara ES budžetu elastīgāku un tādējādi ļauj tam reaģēt uz krīzēm bez nepieciešamības veidot īpašus instrumentus.

70 Vēl viens veids, kā izvairīties no jaunu neatmaksājamu instrumentu radīšanas ārpus ES budžeta, ir izmantot ārējos piešķirtos ieņēmumus. Šādu ieņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie sniedz papildu līdzekļus ES rīcībai, kuru Komisija īsteno saskaņā ar ES finanšu noteikumiem. Lai gan tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar ārpusbudžeta instrumentu izmantošanu, ārējie piešķirtie ieņēmumi būtiski maina budžetu, jo tie papildina summas,par kurām budžeta lēmējinstitūcija vienojusies ikgadējā budžeta apspriešanā. Turklāt tā ir atkāpe no budžeta universāluma principa, saskaņā ar kuru kopējiem ieņēmumiem būtu jāaptver visi maksājumi, neparedzot konkrētus izdevumus⁵⁶.

71 Ārējie piešķirtie ieņēmumi atšķiras no parastās budžeta procedūras, jo šādi ieņēmumi nav iekļauti apstiprinātajā budžetā. Tomēr gan līdzekļu avots, gan galamērķis ir noteikts īpašos tiesību aktos, piemēram, NextGenerationEU regulā un pamataktos, ar kuriem izveidotas izdevumu programmas, kas no tā gūst labumu. Tā kā ārējie piešķirtie ieņēmumi ir specifiski, tie nav iekļauti DFS izdevumu kategorijās⁵⁷, un budžeta lēmējinstitūcija ikgadējā budžeta procedūrā nav “apspriedusi” attiecīgās summas. Tomēr Komisija katru gadu sagatavo detalizētas aplēses par piešķirtajiem ieņēmumiem⁵⁸.

72 Daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam ārējie piešķirtie ieņēmumi ievērojami palielināsies. Piešķirto ieņēmumu kopsumma 2020. gadā bija 7,4 miljardi EUR saistībās un 9,7 miljardi EUR maksājumos. Saskaņā ar Komisijas ikmēneša ziņojumiem par papildu apropriācijām 2021. gadā šī summa palielinājās līdz 154 miljardiem EUR saistībās un līdz 62,3 miljardiem EUR maksājumos. Šis pieaugums galvenokārt izrietēja no NextGenerationEU instrumenta, kas tika izveidots, lai finansētu ES ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas. Vēl viens ārējo piešķirto ieņēmumu piemērs ir Inovāciju fonda izveide⁵⁹ un tā konsolidēšana ES budžetā (sk. 4. izcēlumu).

Instrumentu konsolidēšana un Covid-19 krīzes sekas

73 Lai nodrošinātu ārpus ES esošu budžeta instrumentu pastāvīgu pamatojumu, laba prakse ir novērtēt, vai šādus instrumentus varētu konsolidēt ar mērķi vienkāršot finanšu vidi kopumā ⁶⁰ (sk. 3. attēlu).

74 Ar DFS 2021.–2027. gadam tika ieviestas būtiskas izmaiņas ES finanšu vidē. No vienas puses, vairāki instrumenti tika konsolidēti, bet, no otras puses, reaģējot uz Covid-19 krīzi, bija vajadzīgi jauni instrumenti.

75 Attiecībā uz instrumentiem, kas saistīti ar ES iekšējo nozaru politiku, fonds InvestEU apvienoja ieguldījumu instrumentus darbībām Eiropas Savienībā, aptverot 13 iepriekš atsevišķus centralizēti pārvaldītus finanšu instrumentus, un ES budžeta garantiju, kas iepriekš tika īstenota Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ietvaros.

76 Attiecībā uz ārējo darbību visaptverošais instruments “Eiropa pasaulē” (Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments jeb NDICI) apvienoja lielāko daļu esošo instrumentu un programmu vienuviet. Ar NDICI Komisija iekļāva budžetā bijušo EAF, kas 50 gadus bija palicis ārpus ES budžeta (sk. 5. izcēlumu). EFIA+, kas arī darbojas NDICI ietvaros, apvienoja ES budžeta garantiju ārējām darbībām, bijušās EIB ārējo aizdevumu pilnvaras, reģionālos finansējuma apvienošanas mehānismus un naudas atmaksājumus no bijušā ĀKK ieguldījumu mehānisma.

77 Beidza pastāvēt vēl divi citi instrumenti: bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā (FRT) un četri ES Ārkārtas trasta fondi (Āfrika, Bêkou, Kolumbija un Madad). Ar šiem instrumentiem sniegtais atbalsts tika aizstāts ar instrumentu NDICI – “Eiropa pasaulē” ES budžeta ietvaros, kuru nodrošina ar metodēm, kas paredzētas, lai labāk reaģētu uz vajadzībām, kuras var rasties.

78 Turklāt divi agrākie uz aizsardzību vērstie ārpusbudžeta instrumenti – Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds (ĀMNF) un mehānisms “Athena” – tika apvienoti Eiropas Miera mehānismā, tādējādi vienā instrumentā iekļaujot visus ES izdevumus ar militāru ietekmi.

79 Neraugoties uz centieniem konsolidēt ES finanšu vidi, reaģējot uz Covid-19 krīzi, tika izveidoti divi jauni instrumenti – SURE unNextGenerationEU. Tomēr mēs atzīmējam, ka atšķirībā no dažiem iepriekšējiem krīzes reaģēšanas mehānismiem (piemēram, GLF, EFSI vai ESM) SURE un NextGenerationEU tika izveidoti saskaņā ar lēmumu par pašu resursiem (izmantojot uz pagaidu laiku noteikto papildu maksimālo apjomu) un tādējādi ļāva veikt pārredzamāku publisko kontroli.

Finansiālās palīdzības instrumentu kompleksais klāsts

80 Kā redzams 3. attēlā, pašlaik ir astoņi finansiālās palīdzības instrumenti: GLF, EFSI, ESM, EFSM, MB, SURE, MFP un Euratom aizdevumi. Lai gan tie bija izveidoti, lai reaģētu uz dažādām vajadzībām, kopumā šie instrumenti ir līdzīgi, jo, lai sniegtu finansiālo palīdzību dalībvalstīm⁶³ un dažām trešām valstīm⁶⁴, tie visi izmanto aizņemto naudu (izņemot GLF). Turpmākajos punktos ir izklāstīti rezultāti, kas gūti, analizējot šo finansiālās palīdzības instrumentu konsolidēšanas iespējas.

Neveiksmīgi mēģinājumi reformēt vai atjaunināt dažus no šiem instrumentiem

81 Mēs esam izskatījuši Komisijas iepriekšējos priekšlikumus reformēt finansiālās palīdzības instrumentus un turpmāk aprakstījuši, kā šādi mēģinājumi bija neveiksmīgi.

82 Komisija 2012. gadā iesniedza priekšlikumu atjaunināt MB⁶⁵. Priekšlikuma galvenie mērķi bija ieviest jaunus piesardzības pasākumu instrumentus un padarīt lēmumu pieņemšanas procesu efektīvāku, samazinot procedūras posmu skaitu. Padome priekšlikumu neapstiprināja.

83 Tika konstatēts, ka pamatregulas trūkums (sk. 40. punktu) ierobežo MFP instrumenta efektivitāti, jo lēmumus pieņem katrā gadījumā atsevišķi. Lai novērstu šo ierobežojumu, Komisija iesniedza priekšlikumu, bet pēc tam tas bija jāatsauc, jo Eiropas Parlamenta viedoklis nesakrita ar Padomes viedokli (sk. 6. izcēlumu).

84 EFSM tika izveidots kā pagaidu risinājums 2010. gada finanšu krīzes mazināšanai. Tomēr šis “pagaidu” risinājums ir pastāvējis jau vairāk nekā desmit gadus. Komisija norāda, ka EFSM nevajadzētu izmantot; bet to joprojām var aktivizēt⁶⁹.

Vairākas ieinteresētās personas ir aicinājušas ESM un EFSI iekļaut ES tiesiskajā regulējumā.

85 Mēs analizējām galveno ieinteresēto personu dažādās nostājas attiecībā uz esošajiem finansiālās palīdzības instrumentiem, īpašu uzmanību pievēršot viņu ierosinājumiem tos vēl vairāk konsolidēt.

86 Iepriekšējos gados vairākas ieinteresētās personas ir ierosinājušas, ka ESM būtu jāintegrē ES tiesiskajā regulējumā. Komisija iesniedza priekšlikumu izveidot Eiropas Monetāro fondu, kas pārveidotu ESM un iekļautu to ES tiesiskajā regulējumā. Mēs atzinīgi vērtējām⁷⁰ Komisijas priekšlikumu, un arī Eiropas Centrālā banka ir publicējusi labvēlīgu atzinumu⁷¹. Tomēr Padome priekšlikumu neapstiprināja (sk. 7. izcēlumu).

87 Eiropas Parlaments iepriekš ir aicinājis integrēt ESM tiesību un pienākumu kopumā, kas ir saistošs visām ES dalībvalstīm (acquis⁷⁵) vai ES tiesību aktos⁷⁶, un ESM atbalsta arī ilgtermiņa mērķi integrēt to “ES satvarā”, vienlaikus saglabājot tā pārvaldības galvenās iezīmes. To 2018. gada 25. jūnija vēstulē toreizējam Padomes priekšsēdētājam pauda bijušais Eurogrupas priekšsēdētājs un ESM valdes priekšsēdētājs⁷⁷. Mūsu darbs apstiprināja, ka šīs nostājas joprojām ir aktuālas.

88 EFSI tika izveidots ar ļoti ierobežotu darbības laiku (pēc 2013. gada 30. jūnija nebija iespējams veidot jaunas programmas vai nolīgumus)⁷⁸, un tā pamatnolīgumos ir atzīta iespēja to integrēt Eiropas Stabilitātes mehānismā⁷⁹. ESM līgumā ir iekļautas arī pilnvarojuma klauzulas⁸⁰, kas ļauj EFSI integrēt Eiropas Stabilitātes mehānismā. Jaunais ESM līgums,kas pašlaik tiek ratificēts, vēl vairāk vienkāršo šīs klauzulas, lai būtu iespējama EFSI⁸¹ integrēšana. Tomēr, neraugoties uz šīm klauzulām, Eiropas Stabilitātes mehānismā EFSI vēl nav integrēts.

Finansiālās palīdzības instrumenti vēl nav konsolidēti

89 Mēs pārbaudījām, vai ir pamatoti saglabāt visu esošo finansiālo palīdzību atsevišķi, vai arī ir iespējama konsolidācija.

90 Lielākā daļa šo instrumentu tika izveidoti, reaģējot uz ārkārtas situāciju, un GLF, EFSI, EFSM un SURE tika skaidri noteikti kā pārejas vai pagaidu risinājumi. Ne GLF, ne EFSI vairs nedarbojas, bet to aktīvi joprojām tiek turēti un pārvaldīti atsevišķi no citiem instrumentiem. Lai gan visi astoņi finansiālās palīdzības instrumenti to izveides brīdī bija pamatoti, tie vēl nav konsolidēti.

91 Savā priekšlikumā par Eiropas Monetārā fonda izveidi Komisija arī pauda konsolidēšanas nepieciešamību: “Spēcīgākai ekonomiskajai un monetārajai savienībai ir nepieciešama stingrāka pārvaldība un pieejamo resursu efektīvāks izmantojums. Pašreizējā sistēma joprojām atspoguļo to sadrumstaloto lēmumu ietekmi, kas pieņemti, lai risinātu vēl nepieredzētu krīzi. Dažkārt tā rezultātā ir daudzkāršoti instrumenti un radušies aizvien vairāk sarežģītu noteikumu, kas ir neskaidrību avots un rada pārklāšanās riskus. Lielākas sinerģijas, uzlabotas procedūras un starpvaldību mehānismu integrēšana ES tiesiskajā regulējumā stiprinātu pārvaldību un lēmumu pieņemšanu.”⁸².

92 Covid-19 krīze apstiprināja nepieciešamību konsolidēt un rūpīgi pārskatīt visus šos finansiālos instrumentus. Kaut gan ESM izveidoja īpašu ar Covid-19 saistītu kredītlīniju, lai ātri sniegtu palīdzību eurozonas dalībvalstīm, tā faktiski netika izmantota. Tomēr SURE tika izveidota ārkārtas situācijā, un saistītos aizdevumus izmantoja 19 dalībvalstis.

Secinājumi un ieteikumi

93 Mēs secinām, ka, pat ja bija iemesli radīt jaunus instrumentu veidus, neviendabīgā pieeja, ko piemēroja, lai izveidotu ES finanšu vidi, ir novedusi pie sadrumstalota veidojuma, kas sastāv no instrumentiem ar dažādiem finansējuma avotiem un pārvaldības mehānismiem.

94 Mēs konstatējām, ka jauni instrumenti tika veidoti, lai reaģētu uz jaunām politikas problēmām un juridiskiem vai praktiskiem ierobežojumiem saistībā ar esošo instrumentu izmantošanu. Tomēr lielākā daļa mūsu izvērtēto instrumentu (10 no 16), tostarp tie, kurus Komisija nav ierosinājusi, neīstenoja labu praksi un neiekļāva skaidrus pierādījumus tam, ka bija izraudzīts piemērotākais risinājums un tā plānojums(sk. 34.–36. punktu). Rezultātā līdzīga veida instrumentu pārvaldības kārtība būtiski atšķiras, tādējādi palielinot vispārējo sarežģītību (sk. 39.–43. punktu).

1. ieteikums. Nodrošināt visu jauno instrumentu plānojuma un iespēju pienācīgu iepriekšēju novērtēšanu

Komisijai ir:

1. pašreizējā satvarā jānodrošina, ka visos jaunajos instrumentos, kurus tā ierosina, ir iekļauts izvēlētā plānojuma novērtējums un vajadzība izveidot šo instrumentu ES budžetā vai ārpus tā, un
2. jādalās ar šo labo praksi ar Padomi, lai to piemērotu jaunajiem instrumentiem, kurus Komisija nav ierosinājusi.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2024. gads.

95 Mēs arī konstatējām, ka ne visiem instrumentiem ir atbilstoša publiskās pārskatatbildības kārtība. Neraugoties uz uzlabojumiem ziņošanā, trūkst konsolidētas informācijas par visiem instrumentiem. Lai gan nesen ieviestais budžeta pārredzamības ziņojums ir pozitīvs solis, tas neaptver visus instrumentus (sk. 55. un 56. punktu).

2. ieteikums. Apkopot un publicēt informāciju par ES finanšu vidi kopumā

Komisijai jāapkopo un jāpublicē informācija par visiem instrumentiem ES finanšu vidē kopumā.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2024. gads.

96 Turklāt mēs konstatējām pārrāvumu to instrumentu lietderības revīzijā, uz kuriem neattiecas ERP revīzijas tiesības (sk. 59.–61. punktu), kā arī to, ka nav noteikumu par Eiropas Parlamenta kontroli attiecībā uz instrumentiem, uz kuriem neattiecas pašu resursu maksimālais apjoms (sk. 62. un 63. punktu). Iepriekšējās publikācijās mēs ierosinājām, ka “publiskās revīzijas pilnvaras būtu jānosaka attiecībā uz visu veidu finansējumu ES politikas jomām” un ka “ERP būtu jāaicina revidēt visas struktūras, kas izveidotas ar nolīgumiem ārpus ES tiesību sistēmas, lai īstenotu ES politiku. Tas ietver Eiropas Stabilizācijas mehānismu un Eiropas Investīciju bankas darbības, kas nav saistītas ar ES budžetu”. Turklāt jāpiezīmē, ka “dažos gadījumos var būt nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos, lai noteiktu publiskas revīzijas pilnvaras”. Mēs arī ieteicām, ka ESM būtu jāpiešķir Eiropas Revīzijas palātai pilnvaras novērst lietderības revīzijā konstatēto pārrāvumu. Tagad mēs atkārtojam šos ierosinājumus. Tāpat arī Eiropas Parlaments un attiecīgās iestādes varētu izstrādāt nolīgumu, kas papildus esošajai kontrolei, ko veic valstu parlamenti, ļautu Eiropas Parlamentam veikt kontroli.

97 Atšķirībā no Inovāciju fonda Modernizācijas fonds tika izveidots ārpus ES budžeta (sk. 43. punktu). Iznākumā radās atšķirīga pārvaldības kārtība, nebija Eiropas Parlamenta pārraudzības un ERP nebija tiesību veikt revīziju (sk. 43., 59.–61, un 63. punktu).

98 Lai gan mēs atzīstam, ka vairāku instrumentu veidu konsolidēšana ES budžetā nesen ir pavirzījusies uz priekšu, vienkāršošanas potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Mēs konstatējām, ka daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam ir panākta laba virzība ES finanšu vides konsolidēšanā, jo īpaši ES budžetā integrējot darbības, kas iepriekš tika finansētas no Eiropas Attīstības fonda. ES arī konsolidēja vairākus ES budžeta ieguldījumu instrumentus InvestEU un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta ietvaros (tostarp Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus) (sk. 73.–79. punktu). Tomēr uzskatām, ka Modernizācijas fondu joprojām varētu konsolidēt ES budžetā.

3. ieteikums. Ierosināt Modernizācijas fonda integrēšanu ES budžetā

Attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu Komisijai jāierosina Modernizācijas fonda integrēšana ES budžetā, ņemot vērā fonda specifiku.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gads.

99 Attiecībā uz finansiālās palīdzības instrumentiem mēs konstatējām, ka ir iespējams racionalizēt pašreizējo kārtību, kas ir sarežģīta (sk. 80.–88. punktu) un nepamatoti atšķirīga (sk. 52. punktu). Dažos gadījumos secinājām, ka Komisija bija apzinājusi ierobežojumus pašreizējā kārtībā, piemēram, makrofinansiālās palīdzības instrumentā un maksājumu bilances mehānismā, un ir piedāvājusi risinājumus, kurus likumdevēji nepieņēma (sk. 82. un 83. punktu). Konkrēti, Komisija ir atzinusi, ka Eiropas Stabilitātes mehānisma neiekļaušana “ES tiesiskajā regulējumā” vājina pārvaldību un lēmumu pieņemšanu (sk. 91. punktu). Vairākas ieinteresētās personas, tostarp Komisijas, Padomes, Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Parlamenta un Eurogrupas priekšsēdētāji, ir aicinājušas iekļaut Eiropas Stabilitātes mehānismu (un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu) ES tiesiskajā regulējumā (sk. 85.–91. punktu). Bijušais Eurogrupas priekšsēdētājs un Eiropas Stabilitātes mehānisma valdes priekšsēdētājs arī piekrita šim viedoklim par integrēšanu (sk. 87. punktu). Šajā kontekstā mēs atzīmējam, ka dalībvalstis faktiski neizmantoja Eiropas Stabilitātes mehānisma kredītlīnijas, kas saistītas ar Covid-19, pretēji citiem Komisijas izveidotajiem krīzes reaģēšanas mehānismiem kā, piemēram, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un NextGenerationEU (sk. 92. punktu).

4. ieteikums. Ierosināt esošo finansiālās palīdzības instrumentu integrēšanu un konsolidēšanu

Komisijai ir:

1. jāsadarbojas ar Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Stabilitātes mehānismu, lai panāktu kopēju nostāju par Eiropas Stabilitātes mehānisma integrēšanu “ES tiesiskajā regulējumā”;
2. jāiesniedz jauni tiesību aktu priekšlikumi ar mērķi konsolidēt esošos finansiālās palīdzības instrumentus.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gads.

Šo ziņojumu 2023. gada 17. janvārī Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Jan Gregor.

Pielikumi

I pielikums. Mūsu analizēto instrumentu lielums un kapacitāte

II pielikums. Iespējamās saistības un kopējais uzkrājumu fonds

ES budžeta sistēmā ir trīs galvenie iespējamo saistību avoti:

• Budžeta garantijas – garantijas, ko sniedz īstenošanas partneriem (visnozīmīgākais partneris ir EIB grupa). Attiecībā uz DFS 2021.–2027. gadam šīs garantijas tika apkopotas zem diviem galvenajiem jumta instrumentiem: InvestEU un EFIA+. No iepriekšējām DFS ir arī mantotas budžeta garantijas, kas attiecas uz ESIF, EFIA un ārējo aizdevumu pilnvarām. Visiem šiem instrumentiem ES nodrošina garantijas zaudējumiem saistībā ar garantētajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām, ko veic īstenošanas partneri.
• Finansiālā palīdzība trešām valstīm – 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā tā attiecas uz MFP un Euratom aizdevumiem. Šādos gadījumos katru aizdevumu finansē ar atbilstošu ES obligāciju, kas pilnībā atbilst ES aizdevumam. Eiropas Savienībai saistības ir “iespējamas”, jo ES parāda nokārtošanai nav vajadzīgi ES resursi, ja vien saņēmējvalsts neizpilda saistības.
• Finansiāla palīdzība ES dalībvalstīm – piemēram, MB, EFSM, SURE un mantotie Euratom aizdevumi dalībvalstīm. Tā ir līdzīga finansiālajai palīdzībai trešām valstīm, bet aizdevumi tiek piešķirti ES dalībvalstīm.

Iespējamās saistības, kas izriet no finansiālās palīdzības ES dalībvalstīm, nav nodrošinātas. Tāpēc, ja dalībvalsts neizpilda atmaksas saistības, ES būtu jāņem vajadzīgās summas no citām dalībvalstīm, izmantojot manevrēšanas telpu starp DFS maksimālo apjomu un pašu resursu maksimālo apjomu.

Turpretī iespējamās saistības, kas izriet no budžeta garantijām un finansiālās palīdzības trešām valstīm, ir daļēji nodrošinātas. Šā uzkrājuma mērķis ir segt paredzamos zaudējumus, un tas ietver rezervi neparedzētiem zaudējumiem (nodrošinājuma likme svārstās no 9 % līdz 50 % atkarībā no instrumenta). Šis uzkrājums aizsargā ES budžetu no saistību nepildīšanas, bet nosaka, ka nauda ir jānogulda fondā.

Agrāk budžeta garantiju nodrošināšanai paredzētās summas tika pārvaldītas atsevišķi (katram garantiju fondam bija atsevišķa pārvaldība), bet dažos gadījumos tās tika deleģētas īstenošanas partneriem (piemēram, EIB grupai). Tomēr izmaiņas, kas ieviestas ar Finanšu regulas 212. pantu, prasīja veidot uzkrājumus, lai segtu finanšu saistības, kuras izriet no finanšu instrumentiem, budžeta garantijām vai finansiālās palīdzības, un turēt tos kopējā uzkrājumu fondā (KUF). Attiecībā uz 2021.–2027. gada DFS Komisija ir nolēmusi izveidot KUF, kas līdz šim ietver uzkrājumus visām budžeta garantijām un finansiālajai palīdzībai trešām valstīm, un to centralizēti pārvalda Komisija. 2021. gada beigās KUF pārvaldībā bija aktīvi 12,3 miljardu EUR vērtībā.

Komisija uzskata, ka KUF izveide un Komisijai nodoto attiecīgo aktīvu pārvaldība ir svarīgs solis ES finanšu vides konsolidēšanā, jo zem viena jumta instrumenta apvieno vairākus līdzīgus instrumentus (garantiju fondus), kas pastāv dažādās politikas jomās un programmās.

III pielikums. Instrumenti, kurus ERP nav skaidru tiesību revidēt

IV pielikums. Budžeta elastības pasākumi

ES budžeta elastības pasākumus var iedalīt piecās kopās.

1. Budžeta grozījumi un korekcijas:

• grozījumu vēstules (pirms budžeta izpildes);
• budžeta grozījumi (budžeta izpildes laikā);
• tehniskas korekcijas, īpašas korekcijas (piemēram, inflācijas dēļ).

1. Līdzekļu mobilizēšana, pārsniedzot DFS maksimālo apjomu:

• īpašie instrumenti (līdz 21 miljardam EUR visā 2021.–2027. gada DFS):
  • tematiskie: rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, Brexit korekcijas rezerve (mobilizēta ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu);
  • netematiskie: Vienotais rezerves instruments (SMI), elastības instruments (mobilizēts ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu, bet maksājumu korekciju gadījumā mobilizēšanu tieši veic Komisija).

• garantijas finansiālai palīdzībai dalībvalstīm (garantiju mobilizē, ja dalībvalsts nespēj atmaksāt aizdevumus, kas piešķirti kā finansiāla palīdzība);
• procedūras attiecībā uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem (papildinājumi īpašām budžeta pozīcijām no ārējiem avotiem).

1. Procedūras, kas ļauj pārvietot resursus gada budžeta ietvaros un no viena gada uz otru:

• pārvietojumi (plānoto summu pārvietošana vai nu autonomi (Komisija), vai ar budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājumu vai paziņojumu, ievērojot Finanšu regulas noteikumus un ierobežojumus);
• pārnesumi (neizmantoto summu pārnešana no viena gada uz nākamo, ievērojot Finanšu regulā paredzētos nosacījumus);
• atcelto saistību atkārtota izmantošana (to summu atkārtota izmantošana, kuras netika īstenotas, kā plānots, un pretējā gadījumā tiktu anulētas saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem).

1. Integrēta programmas elastība:

• neplānotās summas un elastības rezerves ES programmās;
• elastība izdevumu kategorijās (15 % elastība attiecībā uz katru programmas piešķīrumu, vienlaikus ievērojot konkrētās budžeta pozīcijas maksimālo apjomu).

1. Uzkrājumi un rezerves:

• uzkrājuma sadaļas (provizoriski plānotas summas, ko var izmantot tikai pēc budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājuma);
• negatīvā rezerve (līdz 200 miljoniem EUR).

Saīsinājumi

ANM: Atveseļošanas un noturības mehānisms

ĀMNF: Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds

BKR: Brexit korekcijas rezerve

DFS: daudzgadu finanšu shēma

EAF: Eiropas Attīstības fonds

EEZ: Eiropas Ekonomikas zona

EFIA: Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai

EFIA+: Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus

EFSI: Eiropas Finanšu stabilitātes instruments

EFSM: Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms

EGF: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem

EI: Elastības instruments

EIB: Eiropas Investīciju banka

EMM: Eiropas Miera mehānisms

ESM: Eiropas Stabilitātes mehānisms

ETS: Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

GLF: Grieķijas aizdevumu mehānisms

IF: Inovāciju fonds

IKP: iekšzemes kopprodukts

MB: maksājumu bilance

MF: Modernizācijas fonds

MFP: makrofinansiālā palīdzība

NDICI: Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments

NKI: nacionālais kopienākums

NKP: nacionālais kopprodukts

SEAR: Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos

SURE: Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā

VNF: vienotais noregulējuma fonds

Glosārijs

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM): ES finansiālā atbalsta mehānisms, kura mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un stimulēt atlabšanu, vienlaikus veicinot zaļo un digitālo pārveidi.

Budžeta garantija: apņemšanās izmantot ES budžetu, lai kompensētu visus zaudējumus, kas radušies, ja saņēmējs nepilda savas saistības, piemēram, neatmaksā aizdevumu.

Budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Parlamenta katru gadu pieņemts lēmums, ar kuru tiek galīgi apstiprināta Komisijas veiktā budžeta izpilde.

EIB ārējo aizdevumu pilnvaras: ES ir piešķīrusi EIB pilnvaras iesaistīties finansēšanas darījumos partnervalstīs ar garantiju no ES budžeta.

Eiropas Attīstības fonds: ES fonds, ko līdz 2021. gadam pārvalda ārpus vispārējā budžeta un kas ar dalībvalstu starpniecību sniedz attīstības palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām, kuras ir saistītas ar ES.

Eiropas Finanšu stabilitātes instruments: pagaidu krīzes pārvarēšanas mehānisms, ko 2010. gadā izveidoja eurozonas dalībvalstis, lai palīdzētu Grieķijai, Īrijai un Portugālei.

Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms: krīzes pārvarēšanas mehānisms finansiālas palīdzības sniegšanai jebkurai ES dalībvalstij, kas nonākusi finansiālās grūtībās.

Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus: ES dotāciju, garantiju un citu finanšu instrumentu kopums, ar ko veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko un sociālo attīstību un sekmēt sociālekonomisko noturību, galvenokārt Āfrikā un Eiropas kaimiņvalstīs.

Eiropas Investīciju banka: ES banka, kas pieder dalībvalstīm un kas nodrošina finansējumu projektiem ES rīcībpolitikas atbalstam, galvenokārt Eiropas Savienībā, bet arī ārpus tās.

Eiropas Miera mehānisms: instruments, ko finansē dalībvalstis, lai pastiprinātu iespējamu kopīgu iesaisti trešās valstīs aizsardzības un konfliktu novēršanas jomā.

Eiropas Stabilitātes mehānisms: pastāvīgs krīzes pārvarēšanas mehānisms finansiālas palīdzības sniegšanai jebkurai no 19 eurozonas dalībvalstīm, kas saskaras vai varētu saskarties ar finansiālām grūtībām.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: programma, kuru Komisija Investīciju plāna Eiropai ietvaros sāka kopā ar EIB, lai mobilizētu ieguldījumu projektos, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā. 2021. gadā to aizstāja ar InvestEU.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi: pieci galvenie ES fondi, kuri kopā veicina ekonomikas attīstību visā Eiropas Savienībā 2014.–2020. gada periodā: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma: emisiju samazināšanas shēma, kuras pamatā ir kopējo emisiju ierobežošana, piešķirot kvotas uzņēmumiem vai citām organizācijām, kas emitē CO₂ un kas var tās pirkt un pārdot atbilstoši savām vajadzībām.

ES ārkārtas trasta fondi: ES pārvaldīts fonds, kas apvieno līdzekļus no dažādiem avotiem, lai finansētu starptautisku reakciju uz ārkārtas vai kārtējo krīzi, parasti jaunattīstības valstīs.

Finansiāla palīdzība: atbalsts valstīm aizdevumu veidā ar nosacījumu, ka tiek īstenota rīcībpolitika, kas izstrādāta, lai risinātu palīdzības pamatā esošās ekonomikas problēmas.

Grieķijas aizdevumu mehānisms: ES instruments, kas ietver eurozonas dalībvalstu apvienotus divpusējus aizdevumus un kas izveidots 2010. gadā, reaģējot uz Grieķijas finanšu krīzi.

Iespējamās saistības: potenciālas maksājuma saistības, kas var rasties atkarībā no kāda nākotnes notikuma iznākuma.

Inovāciju fonds: ES programma, kas izmanto ieņēmumus no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, lai atbalstītu inovatīvas mazoglekļa tehnoloģijas.

InvestEU: programma, kuras mērķis ir mobilizēt privātos ieguldījumus Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgiem projektiem.

Kopējais uzkrājumu fonds: fonds, no kura sedz iespējamās saistības, kas izriet no finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālās palīdzības.

Makrofinansiālā palīdzība: finansiālā atbalsta veids, ko ES sniedz partnervalstīm, kuras saskaras ar maksājumu bilances vai budžeta grūtībām.

Maksājumu bilances mehānisms: ES mehānisms, ar ko piešķir vidēja termiņa aizdevumus dalībvalstīm, kuras nav eurozonas dalībnieces un kurām ir vai varētu rasties grūtības maksājumu bilancē vai kapitāla apritē.

Modernizācijas fonds: ES programma, kas izmanto ieņēmumus no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, lai palīdzētu 10 dalībvalstīm sasniegt 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus.

NextGenerationEU: finansējuma pakete ar mērķi palīdzēt ES dalībvalstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes.

Piešķirtie ieņēmumi: ES budžetā iemaksātie līdzekļi, kurus var izmantot tikai konkrētam mērķim.

Vienotais noregulējuma fonds: apvienotie ES banku savienības finanšu iestāžu resursi, ko izmanto noguldītāju un nodokļu maksātāju aizsardzībai bankas bankrota gadījumā.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63502

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63502

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Jan Gregor un kura revidē ES finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP loceklis François-Roger Cazala, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Dirk Pauwels un locekļa biroja atašejs Stephanie Girard; atbildīgais vadītājs Alberto Gasperoni; darbuzdevuma vadītājs José Parente; darbuzdevuma vadītāja vietniece Jitka Benesova un revidenti Jan Olšakovský, Attila Horvay-Kovacs, Johanna Oehlin, Paul Sime un Jesús Nieto Muñoz. Lingvistisko atbalstu sniedza Mark Smith.

Beigu piezīmes

¹ Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums.

² Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums.

³ Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.

⁴ Līgums, ar ko groza dažus budžeta noteikumus Eiropas Kopienu dibināšanas līgumos un Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi.

⁵ Līgums, ar ko groza dažus finanšu noteikumus Eiropas Kopienu dibināšanas līgumos un Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi.

⁶ Iestāžu nolīgums (1988. gada 29. jūnijs) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu.

⁷ Padomes Lēmums 88/376/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, 3. pants.

⁸ Iestāžu nolīgums (1993. gada 29. oktobris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu.

⁹ Iestāžu nolīgums (1999. gada 6. maijs) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu.

¹⁰ Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

¹¹ Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

¹² Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (DFS regula 2021.–2027. gadam).

¹³ Atzinums 07/2022 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 attiecībā uz diversificētas finansēšanas stratēģijas kā vispārējas aizņemšanās metodes izveidi.

¹⁴ Atzinums 08/2022 par Padomes pārskatīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu.

¹⁵ Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), 310. pants.

¹⁶ Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (Finanšu regula).

¹⁷ LESD, 314. pants.

¹⁸ LESD, 312. pants.

¹⁹ Finanšu regula, 62. pants.

²⁰ Finanšu regula, 70. pants.

²¹ Piemēram, “The next revision of the Financial Regulation and the EU budget galaxy: How to safeguard and strengthen budgetary principles and parliamentary oversight”, Eiropas Parlamenta pasūtījums, izpildīja Eiropas Politikas pētījumu centrs; “EU Financing for Next Decade. Beyond the MFF 2021-2027 and the Next Generation EU”, Eiropas Universitātes institūts sadarbībā ar Robēra Šūmana Progresīvo pētījumu centru.

²² Apskats 3/2021 “Trešo valstu finanšu iemaksas Eiropas Savienībai un dalībvalstīm”.

²³ Richard Allen un Dimitar Radev, “Managing and Controlling Extrabudgetary Funds”, OECD Journal on Budgeting, 2007, 6./4. sēj. un OECD’s 10 principles of good budgetary governance (2015).

²⁴ SVF tehniskās piezīmes un rokasgrāmatas, jo īpaši “Extrabudgetary Funds”.

²⁵ “Framework for assessing public financial management”, jo īpaši PEFA 6., 10., 18. un 30. rādītājs.

²⁶ Finanšu regula, 6.–38. pants.

²⁷ Richard Allen un Dimitar Radev, “Managing and Controlling Extrabudgetary Funds”, OECD Journal on Budgeting, 2007, 6./4. sēj., V iedaļa.

²⁸ Direktīva 2003/87/EK, 10.a un 10.b pants.

²⁹ Better Regulation Guidelines, Chapter III – Guidelines on impact assessment, 15. lpp., un Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par labāku likumdošanas procesu (2016. gada 13. aprīlis).

³⁰ Richard Allen un Dimitar Radev, “Managing and Controlling Extrabudgetary Funds”, OECD Journal on Budgeting, 2007, 6./4. sēj.

³¹ Tehniskās piezīmes un rokasgrāmatas. Richard Allen un Dimitar Radev, “Extrabudgetary Funds”, Fiskālo lietu departaments, SVF, 2010. gada jūnijs.

³² Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi, COM(2017) 827.

³³ Eurostat ziņu izlaidums Nr. 13/2011, The statistical recording of operations undertaken by the European Financial Stability Facility.

³⁴ PEFA, “Framework for assessing public financial management”, 13. snieguma rādītājs.

³⁵ Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM regula).

³⁶ EFSM regula, 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

³⁷ PEFA, “Framework for assessing public financial management”, 6. snieguma rādītājs un 6.3. dimensija; Richard Allen un Dimitar Radev, “Managing and Controlling Extrabudgetary Funds”, OECD Journal on Budgeting, 2007, 6./4. sēj.

³⁸ Finanšu regula, 247. pants.

³⁹ Komisijas ziņojums par finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un iespējamām saistībām, COM(2021) 676 (“250. panta ziņojums”).

⁴⁰ Komisijas sagatavotais budžeta pārredzamības ziņojums (2020 Budgetary transparency report).

⁴¹ Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu (2020. gada 16. decembris).

⁴² Limas deklarācija, 18. panta 3. punkts. INTOSAI P 1.

⁴³ PEFA, “Framework for assessing public financial management”, 30. snieguma rādītājs.

⁴⁴ LESD, 287. panta 1. punkts

⁴⁵ Apskats 1/2014 “Nepilnības, pārklāšanās un problēmas: ES pārskatatbildības un publiskā sektora revīzijas pasākumu vispārējā stāvokļa apskats”.

⁴⁶ Apskats 1/2018 “ES finanšu nākotne un vajadzība pārskatīt ES budžeta darbību” (informatīvais apskats), 6. priekšlikums.

⁴⁷ Atzinums 2/2018 “Apsvērumi par revīziju un pārskatatbildību saistībā ar 2017. gada 6. decembra priekšlikumu izveidot Eiropas Monetāro fondu, kas nostiprināts Savienības tiesiskajā regulējumā”.

⁴⁸ Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par 2019. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli, 2020/2245(INI).

⁴⁹ Komisijas Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi, COM(2017) 827.

⁵⁰ Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi, 2017/0333R(APP), 5. punkts.

⁵¹ PEFA, “Framework for assessing public financial management”, 18. snieguma rādītājs.

⁵² LESD, 122. pants.

⁵³ Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, 2020/C 444 I/05.

⁵⁴ Richard Allen un Dimitar Radev, “Managing and Controlling Extrabudgetary Funds”, OECD Journal on Budgeting, 2007, 6./4. sēj.

⁵⁵ Komisija, Elastība un īpaši instrumenti.

⁵⁶ Finanšu regula, 20. pants.

⁵⁷ DFS regula 2021.–2027. gadam, preambulas 5. punkts.

⁵⁸ Budžeta projekts. Darba dokuments (V daļa): “Budget implementation and assigned revenue”, COM (2022) 400.

⁵⁹ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/856 attiecībā uz Inovāciju fonda darbību.

⁶⁰ Richard Allen un Dimitar Radev, “Managing and Controlling Extrabudgetary Funds”, OECD Journal on Budgeting, 2007, 6./4. sēj.

⁶¹ Piemēram, Eiropas Parlamenta rezolūcija par EAF integrēšanu ES budžetā, 95/C 249/03; Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, 2003/2163(INI).

⁶² Piemēram, Komisijas paziņojums Padomei “La budgétisation du FED et son financement par les ressources propres da la Communauté”, SEC(73) 2149; “Report on arrangements and possibilities for budgetising the EDF”, SEC(94) 640; Communication from the Commission to the Council and the European Parliament: “Towards the full integration of co-operation with ACP countries in the EU budget”, COM(2003) 590.

⁶³ ES dalībvalstis, kas 2021. gada beigās saņēma finansiālo palīdzību, bija: Beļģija, Bulgārija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Spānija, Horvātija, Ungārija, Īrija, Itālija, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.

⁶⁴ Trešās valstis, kas 2021. gada beigās saņēma finansiālo palīdzību, bija: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Jordānija, Kosova, Moldova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Tunisija un Ukraina.

⁶⁵ Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu finansiālas palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, COM(2012) 336, 2. punkts (Paskaidrojuma raksts).

⁶⁶ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm, 2011/0176 (COD).

⁶⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 778/2013/ES, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai.

⁶⁸ Meta-evaluation of Macro-Financial Assistance Operations (2010 – 2020), galīgais ziņojums, 13. lpp.

⁶⁹ Komisija, Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM).

⁷⁰ Atzinums 2/2018 “Apsvērumi par revīziju un pārskatatbildību saistībā ar 2017. gada 6. decembra priekšlikumu izveidot Eiropas Monetāro fondu, kas nostiprināts Savienības tiesiskajā regulējumā”, 8. punkts.

⁷¹ Eiropas Centrālās bankas atzinums par priekšlikumu regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi, 2018/C 220/02.

⁷² “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, Žana Kloda Junkera ziņojums, sagatavots ciešā sadarbībā ar Donaldu Tusku, Jerūnu Deiselblūmu, Mario Dragi un Martinu Šulcu, 2015. gada 22. jūnijs.

⁷³ Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi, COM(2017) 827.

⁷⁴ Finanšu regula, 70. pants.

⁷⁵ Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas demokrātijas nostiprināšanu turpmākajā ekonomikas un monetārajā savienībā, 2016/C 065/10, 11. punkts.

⁷⁶ Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi, 2017/0333R(APP), 1. punkts.

⁷⁷ Priekšsēdētāja Sentēnu vēstule priekšsēdētājam Tuskam.

⁷⁸ Eiropas finanšu stabilitātes instruments, Statuts coordonnés au 23 avril 2014, 4. punkts.

⁷⁹ EFSI pamatnolīgums, 13. panta 10. punkts.

⁸⁰ PašreizējaisESM līgums, 40. panta 2. punkts.

⁸¹ PārskatītaisESM līgums (ratifikācijas procesā), 40. panta jaunais 4. apakšpunkts.

⁸² Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi, COM(2017) 827.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023

PDF	ISBN 978-92-847-9434-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/126992	QJ-AB-23-004-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9442-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/579592	QJ-AB-23-004-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2023

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.