ES rīcība ekodizaina un energomarķējuma jomā: nozīmīgs devums energoefektivitātes uzlabošanā, ko mazina ievērojama kavēšanās un neatbilstība

Kopsavilkums

Lai risinātu ārkārtīgi svarīgo uzdevumu novērst un mazināt klimata pārmaiņas, ES vadītāji ir apņēmušies līdz 2020. gadam panākt enerģijas ietaupījumu Eiropas Savienībā 20 % apmērā un līdz 2030. gadam — 32,5 % apmērā (salīdzinājumā ar prognozēto līmeni, kas noteikts 2007. gadā). Ražojumu energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no galvenajiem instrumentiem minēto mērķu sasniegšanai. Ražojumi, kas izstrādāti tā, lai būtu efektīvāki, var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un nodrošināt ievērojamus finanšu ietaupījumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Ekodizaina tiesību akti paredz minimālās energoefektivitātes un vides prasības mājsaimniecības precēm un rūpnieciskajiem ražojumiem. ES energomarķējums sniedz informāciju patērētājiem par ražojuma enerģijas patēriņu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem un palīdz tiem izdarīt pārdomātus lēmumus.

Šajā revīzijā mēs vērtējām, vai ES darbības ekodizaina un energomarķējuma jomā ir efektīvi veicinājušas tās noteikto energoefektivitātes un vides mērķu sasniegšanu. Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir pienācīgi pārvaldījusi likumdošanas procesu un atbilstīgi uzraudzījusi un paziņojusi sasniegtos rezultātus. Mēs pārbaudījām arī to, vai Komisija ir efektīvi pārraudzījusi un atbalstījusi tirgus uzraudzības darbības un vai ES finansētie projekti ir nodrošinājuši ilgtspējīgus uzlabojumus tirgus uzraudzības jomā.

Mēs konstatējām, ka ES darbības ir efektīvi veicinājušas ekodizaina un energomarķējuma politikas mērķu sasniegšanu, taču efektivitāti mazināja ievērojama kavēšanās likumdošanas procesa laikā un ražotāju un mazumtirgotāju neatbilstība prasībām.

Politika aptver lielāko daļu ražojumu ar lielāko energotaupības potenciālu. Komisija, pieņemot lēmumu par to, kuriem ražojumiem piemērot regulējumu, izmantoja pārdomātu un pārredzamu metodiku, lai panāktu pēc iespējas lielāku politikas ietekmi.

Tomēr mēs konstatējām, ka konkrētiem ražojumiem piemērojamo noteikumu pieņemšana ir ilgstošs process un ka Komisija zināmā mērā varēja izvairīties no kavēšanās. Turklāt Komisijas lēmums pieņemt pasākumus kā kopumu izraisīja vēl lielāku kavēšanos saistībā ar tām ražojumu grupām, kurām regulējums jau bija sagatavots un to varētu piemērot. Tas samazināja politikas ietekmi, jo ražojumu dizaina prasībās ne vienmēr ir ņemts vērā tehnikas progress. Turklāt energomarķējums vairs ne vienmēr palīdz patērētājiem noteikt ražojumu atšķirības.

Komisija ad hoc veidā ekodizaina un energomarķējuma politikā iekļāva tādas aprites ekonomikas koncepcijas kā remontējamība un reciklējamība. Taču, kā mēs konstatējām — nesen pieņemtie ražojumu noteikumi liecina par to, ka Komisija šiem aspektiem ir pievērsusi lielāku vērību.

Komisija katru gadu ziņo par ekodizaina un energomarķējuma politikas rezultātiem, sniedzot ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem noderīgu informāciju. Mēs konstatējām, ka pašreizējā metodika, ko izmanto ietekmes novērtēšanā, ir nepilnīga, jo netiek ņemta vērā ietekme, ko rada neatbilstība noteikumiem, īstenošanas kavēšanās un atšķirības starp reālo enerģijas patēriņu un teorētiskajiem pieņēmumiem.

Lai nodrošinātu ES pārdoto ražojumu atbilstību ekodizaina prasībām un lai precīzs energomarķējums sniegtu ieguvumus patērētājiem, izšķiroša nozīme jāpiešķir efektīvai tirgus uzraudzībai. Dalībvalstu uzdevums ir pārliecināties par to, vai pārdotie ražojumi atbilst tiesību aktiem. Taču pieejamie dati liecina, ka ražotāju un mazumtirgotāju neatbilstība prasībām joprojām ir būtiska problēma.

Komisija veicina tirgus uzraudzības iestāžu savstarpējo sadarbību. Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmai, kuras darbību nodrošina Komisija, būtu jāsekmē šī sadarbība, dodot iespēju iestādēm apmainīties ar pārbaužu rezultātiem. Mēs konstatējām, ka datubāzes efektivitāti mazināja vairāki funkcionāli ierobežojumi. Komisija veido ražojumu datubāzi, kas cita starpā atvieglos tirgus uzraudzību, taču tās izstrāde kavējas.

ES finansētie projekti ar mērķi uzlabot tirgus uzraudzību ir devuši rezultātus, taču tas ir tikai pagaidu risinājums iteratīvai vajadzībai.

Šajā ziņojumā mēs sniedzam ieteikumus Komisijai, kā uzlabot ekodizaina un energomarķējuma politikas ietekmi. Mūsu ieteikumi attiecas uz likumdošanas procesa uzlabojumiem, lai savlaicīgāk pieņemtu konkrētiem ražojumiem piemērojamus noteikumus ar lielāku ietekmi, uz uzlabojumiem politikas ietekmes noteikšanā un paziņošanā, kā arī uz darbībām, lai veicinātu informācijas apmaiņu tirgus uzraudzības iestāžu starpā un uzlabotu atbilstību politikai.

Ievads

Energoefektivitātes nozīme

Lai risinātu ārkārtīgi svarīgo uzdevumu novērst un mazināt klimata pārmaiņas, ES vadītāji 2007. gadā noteica trīs mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam¹, un tie ir:

• siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums 20 % apmērā (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni);
• energoefektivitātes palielinājums 20 % apmērā (salīdzinājumā ar prognozēto līmeni, kas noteikts 2007. gadā);
• no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvara palielinājums kopējā enerģijas patēriņā līdz 20 %.

Energoefektivitātes uzlabošana samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām, nodrošinās ievērojamus finansiālus ietaupījumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, uzlabos gaisa kvalitāti, kā arī palīdzēs ES mazināt tās atkarību no fosilā kurināmā.

Komisijas jaunākajā novērtējumā par dalībvalstu panākto progresu virzībā uz energoefektivitātes mērķiem² minēts, ka ES 2020. gada mērķis, visticamāk, netiks sasniegts. No 2014. līdz 2017. gadam enerģijas patēriņš palielinājās. Komisijas novērtējumā kā galvenie faktori minēti ekonomikas izaugsme, zemas naftas cenas, laikapstākļi un energoefektivitātes pasākumu lēna īstenošana dažās dalībvalstīs. Ziņojumā konstatēts — “ir skaidrs, ka ir ne tikai jāpastiprina pūliņi sasniegt 2020. gada mērķrādītājus, bet ir arī jāliek pareizi pamati desmitgadei, kurā centieniem jābūt vēl vērienīgākiem”.

2018. gada decembrī³ grozītajā Energoefektivitātes direktīvā tika noteikts energoefektivitātes mērķis 2030. gadam, proti, panākt energoefektivitātes palielinājumu par 32,5 % salīdzinājumā ar 2007. gadā prognozēto līmeni. Lai sasniegtu šo vērienīgo mērķi, ir svarīgi pieņemt izšķirošus pasākumus, kas samazinās enerģijas patēriņu.

Energoefektivitātes uzlabojumi var skart ļoti dažādas nozares un jomas, piemēram, ēku projektēšanu un atjaunošanu energotaupības nolūkā, transportlīdzekļu uzlabošanu, rūpniecisko ražošanu, kā arī labāku ražojumu izstrādi un izmantošanu. Komisija lēš⁴, ka ekodizaina un energomarķējuma politika palīdz sasniegt aptuveni pusi no 2020. gadam noteiktā energoefektivitātes mērķa.

Saskaņā ar Eurostat 2017. gada datiem⁵ mājsaimniecību enerģijas patēriņš veido aptuveni vienu ceturto daļu (27,2 %) no enerģijas galapatēriņa Eiropā. Lielāko daļu no mājsaimniecību patērētās enerģijas (82,5 %) iegūst no neatjaunojamiem resursiem. Energomarķējuma regulējums aptver galvenokārt mājsaimniecību sektoru. Turpmāk 1. attēlā redzams, ka mājsaimniecību enerģijas patēriņā lielāko daļu veido apkure un ūdens uzsildīšana, kam seko apgaismojums un ierīces, un ēdiena gatavošana.

Avots: Eurostat, 2017. gads.

Ekodizaina un energomarķējuma nozīme

Ekodizains ir vides aspektu integrēšana ražojuma izstrādē. Tā mērķis ir uzlabot ražojuma ekoloģiskos raksturlielumus visā tā aprites ciklā. Ekodizaina tiesību akti paredz energoefektivitātes un citas prasības attiecībā uz ražojuma izstrādi, tādējādi uzlabojot tā ekoloģiskos raksturlielumus. Ražojumus, kuri šīm prasībām neatbilst, nevar pārdot Eiropas Savienībā, tāpēc ražojumi ar sliktākajiem raksturlielumiem vairs netiek laisti tirgū.

ES energomarķējumā norādīts ierīces vērtējums skalā no A līdz G atbilstīgi tās enerģijas patēriņam. Tiek aplēsts katra ražojuma enerģijas patēriņš gadā, un līdzīgi ražojumi tiek grupēti atbilstīgi to energoefektivitātes klasei. Tas dod iespēju patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus.

Ekodizains un energomarķējums ir savstarpēji papildinoši. Gan ekodizaina, gan arī energomarķējuma ieviešanai ir kopīgi šādi politikas mērķi:

• palielināt ražojuma energoefektivitāti un uzlabot vides aizsardzību;
• veicināt ar energopatēriņu saistītu ražojumu brīvu apriti ES;
• sniegt patērētājiem vajadzīgo informāciju, lai viņi spētu izvēlēties energoefektīvākus ražojumus.

Komisija pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā izstrādāja energoefektivitātes prasības sildītājiem un ledusskapjiem, bet vēlāk, 1999. gadā, — luminiscentajam apgaismojumam. Pirmā Ekodizaina direktīva, ko pieņēma 2005. gadā⁶, attiecās uz visiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem. Patlaban spēkā esošā direktīva⁷ paplašināja ar enerģiju saistītiem ražojumiem piemērojamo prasību jomu, iekļaujot tajā arī ražojumus ar netiešu ietekmi uz enerģijas patēriņu.

Eiropas Kopienu Padome pirmo ES Energomarķējuma direktīvu pieņēma 1992. gadā⁸, un tā attiecās uz galvenajām mājsaimniecību ierīcēm. Pirmais ES mēroga marķējums, kuru ieviesa 1994. gadā, tika piemērots ledusskapjiem, novērtējot katra modeļa energoefektivitātes klasi skalā no A līdz G. Kopš tā laika ledusskapju enerģijas patēriņš ir samazinājies par vairāk nekā 60 %⁹. Komisija 2010. gadā ieviesa energoefektivitātes klases “A+”, “A++” un “A+++”, taču šā marķējuma izmantošana tika pārtraukta, 2019. gadā pieņemot jaunu marķējumu (sk. 41. punktu). Turpmāk 2. attēlā redzamas ledusskapju ES energomarķējuma izmaiņas.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Pasaules Enerģētikas padome ir atzinusi, ka ES ekodizaina un energomarķējuma politika ir veiksmīga¹⁰. Patērētāji ir informēti par ES energomarķējumu, un 85 % eiropiešu atzīst un izmanto energomarķējumu, izdarot pirkumu¹¹. Politiku plaši atbalsta ražotāji, patērētāji un vides organizācijas¹². Konkrētāk,

• ir uzlabots ražojuma dizains, kas var nodrošināt augstāku pārdošanas cenu un attiecīgi lielāku atdevi, kā arī lielāku tirgus daļu ražotājiem, kuri izmanto inovācijas, jo neefektīvi ražojumi tiek izņemti no ES tirgus. Komisija lēš, ka šis aspekts līdz 2030. gadam nodrošinās aptuveni vienu miljonu jaunu darbvietu¹³;
• ja tiek izmantoti energoefektīvāki ražojumi, uzņēmumiem samazinās darbības izmaksas;
• patērētājiem, kuri izmanto energoefektīvākus ražojumus, ir mazāk jāmaksā par enerģiju, un tādējādi tiek kompensētas augstākas sākotnējo ieguldījumu izmaksas.

Ekodizaina un energomarķējuma prasības galvenokārt ir vērstas uz energoefektivitāti, taču tās var attiekties arī uz citiem raksturlielumiem. Piemēram, tiesību aktos noteikti ierobežojumi veļas mazgājamo mašīnu ūdens patēriņam, noturības prasības apgaismes iekārtām un putekļsūcējiem, kā arī iekļauta informācija par putekļsūcēju, cirkulācijas sūkņu un attēlu veidošanas iekārtu izjaukšanu un reciklēšanu. Daudzu ražojumu marķējumā iekļautas piktogrammas, kas sniedz informāciju par ražojuma raksturlielumiem, darbību un ietekmi uz vidi, piemēram, par ūdens patēriņu vai radītā trokšņa līmeni (sk. 3. attēlu).

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Ekodizaina un energomarķējuma noteikumi attiecas uz 14 ražojumu grupām, savukārt uz pārējām 11 grupām attiecas tikai ekodizaina prasības (sk. 4. attēlu). Ir pieņemti arī horizontālie noteikumi, kas attiecas uz elektrisku un elektronisku ražojumu enerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un gaidstāves režīmā.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Pēc ES rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku pieņemšanas 2015. gadā¹⁴ Komisija 2016. gadā paziņoja par nodomu sniegt lielāku ieguldījumu aprites ekonomikā, lai ražojumi kļūtu noturīgāki un vieglāk remontējami, atkārtoti izmantojami un reciklējami. Aprites ekonomikā ražojumu un materiālu vērtība tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk; tiek maksimāli samazināta resursu izmantošana un atkritumu apjoms, un resursi paliek ekonomikā pēc ražojuma ekspluatācijas laika beigām, lai tos izmantotu atkārtoti papildu vērtības radīšanai.

Tirgus uzraudzības nozīme

Ja Eiropas Savienībā pārdotie ražojumi atbilst ekodizaina un energomarķējuma prasībām un ja pārdevēji atbilstīgi izvieto precīzu energomarķējumu patērētāju informēšanas nolūkā, ekodizaina un energomarķējuma tiesību akti nodrošina ieguvumu patērētājiem un labvēlīgi ietekmē vidi.

Eiropas Savienībā tirgoto ražojumu piegādātājiem ir jāsniedz atbilstības deklarācija un ražojums jāmarķē ar “CE” zīmi¹⁵. Šis marķējums neapliecina to, ka trešā puse vai iestādes ir veikušas ražojuma neatkarīgu testēšanu. Tas parāda, ka ražotājs uzskata savu ražojumu par atbilstīgu visiem piemērojamajiem noteikumiem un likumīgas tirdzniecības prasībām. Ražotāji ir atbildīgi par to, lai energomarķējums, ko tie nodrošina pārdevējiem, ir precīzs.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Tirgus uzraudzība Eiropas Savienībā aptver 33 nozares, tostarp ekodizainu un energomarķējumu. Dalībvalstis ir atbildīgas par tirgus uzraudzību to teritorijā. Katrai dalībvalstij ir pienākums izraudzīties tirgus uzraudzības iestādi (TUI) un piešķirt tai pietiekamas pilnvaras un resursus TUI pienākumu veikšanai. Lai nodrošinātu attiecīgajā valstī pārdoto ražojumu atbilstību, tirgus uzraudzības iestādēm ir jāveic pienācīgas pārbaudes atbilstīgā līmenī.

Komisija atbalsta un veicina TUI savstarpējo sadarbību, organizējot tikšanās, sniedzot norādījumus un piedāvājot mācības, kā arī nodrošinot divu datubāzu darbību. No ES budžeta tiek piešķirts finansējums (no 2009. gada līdz 2018. gadam — 15 miljoni EUR) projektiem ar mērķi sekmēt tirgus uzraudzības darbību uzlabošanu Eiropas Savienībā ekodizaina un energomarķējuma jomā.

Revīzijas tvērums un pieeja

Šajā ziņojumā vērtēts, vai ES darbības ekodizaina un energomarķējuma jomā efektīvi veicina tās noteikto energoefektivitātes un vides mērķu sasniegšanu. Mēs pieņēmām lēmumu pievērsties šai politikas jomai, jo tai ir izšķiroša nozīme ES noteikto energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, un pēc jaunā tiesību aktu kopuma pieņemšanas 2019. gadā ir palielinājusies sabiedrības un šajā jomā ieinteresēto personu interese. Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir pienācīgi pārvaldījusi likumdošanas procesu un atbilstīgi uzraudzījusi un paziņojusi sasniegtos rezultātus. Mēs pārbaudījām arī to, vai Komisija ir efektīvi pārraudzījusi un atbalstījusi tirgus uzraudzības iestāžu darbības — šai nolūkā īpaši izvērtējām divu ES līmeņa datubāzu sniegumu —, kā arī to, vai ES finansētie projekti ir nodrošinājuši ilgtspējīgus uzlabojumus tirgus uzraudzības jomā.

Lai izvērtētu to, vai Komisija ir ierosinājusi īstenošanas pasākumus atbilstīgi politikas mērķiem, mēs izpētei izraudzījāmies trīs ražojumu grupas:

• centrālapkures kombinētie sildītāji un telpu sildītāji,
• mājsaimniecībās lietojamās aukstumiekārtas (ledusskapji un saldētavas),
• elektroniskie displeji (televizori un monitori).

Mūsu izvēli noteica šo ražojumu grupu primārās enerģijas patēriņš un pieņemto ekodizaina un energomarķējuma pasākumu nodrošinātais prognozētais enerģijas ietaupījums, kā arī mērķis ietvert gan sildīšanas iekārtas, gan arī parastās mājsaimniecības ierīces.

Mēs apmeklējām Enerģētikas ģenerāldirektorātu (ENER ĢD), Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorātu (GROW ĢD) un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru (EASME). Lai izvērtētu ES finansēto projektu ietekmi un ilgtspēju tirgus uzraudzības uzlabošanā, mēs veicām deviņu projektu dokumentu pārbaudi un analizējām rezultātus. Mēs apmeklējām arī tirgus uzraudzības iestādes, kas atbildīgas par ekodizainu un energomarķējumu Francijā, Luksemburgā, Polijā un Zviedrijā un kas bija piedalījušās dažu šo projektu īstenošanā. Mēs izvēlējāmies šīs dalībvalstis to atšķirīgā tirgus lieluma dēļ, vienlaikus ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru. Lai apspriestos ar ieinteresētajām personām, kuras pārstāv patērētājus, vides organizācijas un nozari, mēs veicām arī pārrunas ar pārstāvjiem no Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC), Eiropas Apvienības patērētāju pārstāvības koordinēšanai standartizācijā (ANEC), Eiropas Vides biroja (EEB) un organizācijas “Home Appliance Europe” (APPLiA).

Revīzijas rezultātus varētu izmantot, sagatavojot nākamo triju gadu ekodizaina darba plānu laikposmam pēc 2020. gada, kā arī tie varētu ietekmēt to, kā Komisija pārvalda likumdošanas procesu un kā tā atbalsta tirgus uzraudzības darbības, ko īsteno dalībvalstis.

Apsvērumi

Likumdošanas procesa pārvaldība

Komisija piešķīra prioritāti ražojumu grupām ar lielāko energotaupības potenciālu

Ekodizaina direktīva un Energomarķējuma regula veido vispārēju regulējumu, ar ko nosaka politikas mērķus, kā arī Komisijas, tirgus uzraudzības iestāžu, ražotāju, tirgotāju un citu ieinteresēto personu funkcijas un atbildību. Saskaņā ar šo regulējumu Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, nosakot ekodizaina un energomarķējuma prasības konkrētām ražojumu grupām. Saskaņā ar Ekodizaina direktīvu Komisija reglamentējamās ražojumu grupas izraugās, pamatojoties uz trim kritērijiem, proti, tirdzniecības apjomu, pašreizējo ietekmi uz vidi un uzlabošanas potenciālu¹⁶.

Mēs pārbaudījām, vai Komisija savā 2016.–2019. gada darba plānā piešķīra prioritāti ražojumu grupām ar lielāko enerģijas ietaupījuma potenciālu. Komisija veica vairāk nekā 100 ražojumu grupu iepriekšēju pārbaudi un analizēja 16 no tām. Pēc tam Komisija sarindoja ražojumus atbilstīgi to enerģijas ietaupījuma potenciālam. Šāds sarindojums sniedza arī kvalitatīvu novērtējumu par citiem vides faktoriem, piemēram, ūdens patēriņu, kritiski svarīgu izejvielu nepieciešamību, noturību un reciklējamību.

Komisija 2016. gadā paziņoja, ka tā izvērtēs iespēju atsevišķi noteikt prasības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ražojumiem (piemēram, viedtālruņiem un mājsaimniecību tīkla aprīkojumam). Šādu nepieciešamību nosaka šai nozarei raksturīgās straujās izmaiņas un grūtības noteikt iespējamo enerģijas ietaupījumu. Komisija plāno sākt šo darbu līdz 2019. gada beigām.

Mēs konstatējām, ka ieviestie īstenošanas pasākumi, kas attiecās uz vairāk nekā 30 ražojumu grupām, aptvēra lielāko daļu ražojumu ar lielāko enerģijas ietaupījuma potenciālu. Cita starpā tie bija ražojumi, kas patērē lielāko daļu enerģijas mājsaimniecībās un kas veido vairāk nekā pusi no enerģijas patēriņa rūpniecības un pakalpojumu nozarēs¹⁷.

Ievērojama kavēšanās likumdošanas procesā samazināja politikas efektivitāti

Kad Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, izšķiroša nozīme politikas panākumu nodrošināšanā ir likumdošanas procesa savlaicīgumam. Tā kā tehnoloģijas tiek pilnveidotas un ražojumi kļūst efektīvāki, ekodizaina un marķējuma prasības var zaudēt aktualitāti un politika — savu līdzšinējo ietekmi.

Pēdējos dažos gados tehnoloģiskā progresa ietekmē daudzās ražojumu grupās minimālās energoefektivitātes prasības ir zaudējušas aktualitāti un lielākā daļa vai pat visi ražojumu modeļi ir ierindoti trijās augstākajās energoefektivitātes klasēs. No vienas puses, tas uzskatāmi parāda, ka tirgū pieejamie ražojumi ir energoefektīvāki nekā iepriekš un ka politikai ir bijusi pozitīva ietekme. No otras puses, ja visi pieejamie ražojumi ir iekļauti augstākajās energoefektivitātes klasēs, patērētājiem ir grūtāk atšķirt ražojumus ar labākajiem un sliktākajiem raksturlielumiem, savukārt ražotājiem ir mazāks stimuls izmantot inovācijas. Mēs izvērtējām likumdošanas procesu saistībā ar trim izraudzītajām ražojumu grupām, proti, elektroniskajiem displejiem, ledusskapjiem un sildītājiem.

2015. gadā pēc nelabvēlīgā politikas atspoguļojuma plašsaziņas līdzekļos, kuru veicināja apgalvojumi par iespējamu ES pārmērīgu regulējumu un plašā ar putekļsūcējiem¹⁸ saistītās lietas publicitāte, Komisija pieņēma lēmumu uz laiku apturēt likumdošanas procesu, lai pārskatītu politikas atbilstību kopumā. Tāpēc gandrīz par diviem gadiem aizkavējās darbs saistībā ar jaunām ražojumu grupām, kas tika uzskatītas par prioritārām (tās bija ēku automātikas un vadības sistēmas, elektriskās tējkannas, roku žāvētāji, lifti, saules paneļi un invertori, saldēšanas tvertnes un augstspiediena tīrītāji), kā arī aizkavējās pieņemto pasākumu pārskatīšana. Taču, kā skaidrots turpmāk tekstā, tas nebija vienīgais kavēšanās iemesls.

Energoefektivitātes pasākumu izstrāde ir sarežģīts un ilgstošs process (sk. 6. attēlu), kurā jāveic plašas apspriedes ar ieinteresētajām personām¹⁹. Komisija ir noteikusi, ka standarta likumdošanas procesa ilgums ražojumu grupai ir aptuveni trīsarpus gadu²⁰. Process sākas laikā, kad tiek uzsākta priekšizpēte, un turpinās līdz laikam, kad īstenošanas vai deleģēto aktu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

Avots: ERP, pamatojoties uz Eiropas Komisijas sniegto informāciju.

Mēs konstatējām, ka attiecībā uz trim analizētajām ražojumu grupām likumdošanas process krietni pārsniedza trīsarpus gadus. Turpmāk 7. attēlā sniegts piemērs par faktisko likumdošanas procesu ar mērķi pārskatīt prasības attiecībā uz elektroniskajiem displejiem.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Mēs konstatējām, ka analizētajām ražojumu grupām faktiskais likumdošanas process bija divas reizes ilgāks par teorētiski noteikto procesa ilgumu, proti, tas prasīja astoņus gadus elektroniskajiem displejiem, septiņus gadus sildītājiem un sešus gadus ledusskapjiem. Komisija atkārtoti veica vairākus būtiskus pasākumus, piemēram:

• attiecībā uz elektroniskajiem displejiem Komisija rīkoja trīs apspriežu foruma sanāksmes un trīs sabiedriskās apspriešanas; Komisija divas reizes informēja Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) par ierosinātajiem ekodizaina pasākumiem, kā arī divas reizes atjaunināja ietekmes novērtējuma pētījumu;
• attiecībā uz ledusskapjiem Komisija rīkoja divas apspriežu foruma sanāksmes un trīs sabiedriskās apspriešanas;
• attiecībā uz sildītājiem Komisija rīkoja trīs apspriežu foruma sanāksmes un divas starpdienestu apspriedes.

Atšķirībā no priekšizpētes pārskatīšanas pētījumi tiek veikti saistībā ar spēkā esošajiem ražojumu grupas noteikumiem, ko paredzēts atjaunināt. Šādi pētījumi nenotiek atbilstīgi standartizētai procedūrai vai pieejai, proti, tiem nav vienotas struktūras un kritēriju, un tas nozīmē, ka veiktās analīzes līmenis dažādām ražojumu grupām atšķiras. Sākotnējos pārskatīšanas pētījumos attiecībā uz elektroniskajiem displejiem un ledusskapjiem nebija iekļauta vajadzīgā informācija, lai Komisija spētu izstrādāt tiesību akta priekšlikumu. Tādēļ tā pasūtīja papildu pētījumus par šīm ražojumu grupām, un šā iemesla dēļ likumdošanas process ieilga par četriem gadiem.

Komisija 2016. gadā nolēma vairākus īstenošanas pasākumus pieņemt kā vienotu kopumu²¹ — tas nozīmē, ka tā vienlaicīgi pieņēma noteikumus par vairākām ražojumu grupām. Komisija norādīja, ka šāda pieeja atvieglo informēšanu par dažādu ražojumu grupu kopējo ietekmi un labāk parāda, ka politika nodrošina ievērojamus rezultātus. Taču mēs konstatējām, ka šī pieeja izraisīja kavēšanos attiecībā uz tām ražojumu grupām, kurām noteikumi bija sagatavoti ātrāk, jo tos pieņēma tikai tad, kad varēja pieņemt tiesību aktu kopumu, un tas vēl vairāk aizkavēja jau tā ilgstošo procesu.

Vairākas ieinteresētās personas un politikas eksperti norādīja, ka kavēšanās dēļ tika palaista garām iespēja izmantot enerģijas ietaupījuma ievērojamo potenciālu un samazināt ietekmi uz vidi²². Turklāt, ja Komisija pieņem noteikumus pēc ilgas kavēšanās, pastāv risks, ka prasības ir zaudējušas aktualitāti. Piemēram:

• sildītāji — 2013. gada ekodizaina prasības paredzēja 86 % minimālo energoefektivitātes līmeni izplatītākajam sildītāju veidam kopš 2015. gada. Tas jau bija vidējais noteiktais energoefektivitātes līmenis visiem telpu sildītājiem, ko 2013. gadā pārdeva ES;
• televizori — 2009. gadā pieņemtās ekodizaina prasības bija balstītas uz aktualitāti zaudējušiem datiem, un tās neveicināja energoefektivitātes uzlabošanu. Ekodizaina direktīvas novērtējumā²³ minēts, ka lielākā daļa ražojumu jau 2010. gadā atbilda 2012. gada prasībām.

Mēs konstatējām, ka jaunākajā noteikumu pārskatīšanā attiecībā uz elektroniskajiem displejiem un ledusskapjiem Komisija šo aspektu bija ņēmusi vērā un likumdošanas procesa laikā tirgus datus atjauninājusi vairākas reizes. Tomēr šīm divām ražojumu grupām laikposms no Komisijas pēdējās analizētās datu kopas līdz dienai, kad jaunās prasības stājās spēkā, bija attiecīgi trīs un pieci gadi.

Komisija veic pasākumus, lai uzlabotu energomarķējumu

Visiem ražojumiem, kuriem Eiropas Savienībā piemēro attiecīgos noteikumus, ir jābūt energomarķējumam. Tā kā marķējuma mērķis ir sekmēt to, ka patērētāji pieņem apzinātākus lēmumus, ir svarīgi, lai marķējums būtu saprotams.

Piemēram, sildītāju energomarķējums uzskatāmi parāda, ka vajadzīga lielāka skaidrība. Komisija pirms energomarķējuma noteikumu pieņemšanas 2013. gadā neveica pētījumu par patērētāju izpratni. 8. attēlā redzams siltumapgādes sistēmas energomarķējuma pašreizējais dizains, kas var radīt neskaidrības patērētājiem. 2016. gadā veiktajā pētījumā par energomarķējumu²⁴ tika konstatēts, ka marķējumā sniegto informāciju saprata mazāk nekā viena trešā daļa respondentu.

Avots: Regula (ES) Nr. 811/2013.

Komisija savā ziņojumā par iepriekšējās Energomarķējuma direktīvas 2010/30/ES²⁵ (aizstāta ar jauno Energomarķējuma regulu) pārskatīšanu atzina, ka daži no vairāku ražojumu grupu marķējuma elementiem bija grūti saprotami. Lai novērstu šo trūkumu, Komisija nolēma konkrētu ražojumu energomarķējuma izstrādes laikā veikt patērētāju pārbaudi, lai noskaidrotu, vai piktogrammas un marķējums kopumā ir saprotami. Iespējamās izmaiņas attiecībā uz tādu ražojumu grupu kā sildītāji (sk. 8. attēlu iepriekš tekstā) patērētājiem būs redzamas tikai pēc jaunā īstenošanas pasākuma pieņemšanas un stāšanās spēkā, kas var prasīt daudzus gadus.

Taču saistībā ar jauno pasākumu kopumu, ko pieņēma 2019. gada martā, Komisija veica patērētāju izpratnes pētījumus par visu ražojumu grupu marķējumu. Komisija konstatējumus darīja zināmus dalībvalstu ekspertiem, kuri ierosināja vairākus veidus, kā marķējumu pirms pieņemšanas vienkāršot.

Komisija secināja, ka A+, A++ un A+++ klašu sistēma bija mazāk efektīva nekā A līdz G energoefektivitātes skala, un nolēma pakāpeniski atteikties no šīs klasifikācijas. Šīs energoefektivitātes klases pārtrauks izmantot turpmākajos dažos gados, līdz tiks pieņemts jaunais ražojumu grupu marķējums. Tas jau attiecas uz energomarķējuma pasākumiem, kurus piemēros no 2021. gada.

Komisija palielināja uzsvaru uz resursefektivitāti, bet neizveidoja aprites ekonomikas rīkkopu

Komisija 2016. gadā savā darba plānā paziņoja, ka tā izstrādās aprites ekonomikas rīkkopu, lai nodrošinātu pamatnostādnes par resursu un materiālefektivitātes aspektu iekļaušanu īstenošanas pasākumos. Šai sakarā bija jāizstrādā standartizēta metode, lai izvērtētu ietekmi uz resursefektivitāti dažādās ražojumu grupās un lai priekšizpētes laikā sistemātiski veiktu aprites ekonomikas potenciāla padziļinātu analīzi.

Komisija ir veikusi pirmos pasākumus rīkkopas izveidošanai. Tā ir sākusi izstrādāt horizontālus materiālefektivitātes standartus un pārskatīt ar enerģiju saistītu ražojumu ekodizaina metodoloģiju. Mēs konstatējām, ka esošo priekšizpētes un pārskatīšanas pētījumu saturs, dziļums un tvērums aprites ekonomikas koncepciju izpētē ražojumu grupām atšķīrās. Tas ir tāpēc, ka šādos pētījumos netiek izmantota standarta metodika un Komisijai bija jāpasūta papildu pētījumi, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par aprites ekonomikas jautājumiem. Tas daļēji izraisīja 33. punktā aprakstīto kavēšanos.

Nesen pieņemtajos priekšlikumos Komisija ir vairāk uzsvērusi resursefektivitātes nozīmi. Revīzijas laikā konstatējām, ka pētījumos, kas tika veikti, lai pārskatītu tiesību aktus par elektroniskajiem displejiem un ledusskapjiem, papildus enerģijas aspektam tika vērtēti vēl vairāki citi aspekti, piemēram, atkritumu apsaimniekošana, kritiski svarīgu un retu materiālu izmantošana, reciklējamība, remontējamība un noturība. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem un apspriedēm, Komisija savos tiesību aktu priekšlikumos ir iekļāvusi vairākas prasības, kas saistītas ar šiem aspektiem (sk. piemēru 1. izcēlumā).

1. izcēlums

Līdzsvara panākšana starp energoefektivitāti un pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu

Pārtikas izšķērdēšana ir globāla problēma, kas pēdējos gados nonākusi uzmanības centrā, jo tā ietekmē ekonomiku un vidi. Aptuveni 11 % no pārtikas un dzērieniem, ko glabā ledusskapī, nonāk atkritumos bojāšanās un sliktas plānošanas dēļ.

Avots: ERP, pamatojoties uz VHK pētījumu par pārtikas optimālu uzglabāšanu (2017. gads).

Saskaņā ar pētījumu par mājsaimniecības ledusskapjiem to labāks dizains varētu palīdzēt novērst pārtikas izšķērdēšanu²⁶, jo dažāda veida pārtika labāk saglabājas atšķirīgā temperatūrā, un ledusskapji ar vairākiem iedalījumiem (piemēram, pieliekamo un dzesētāju) var palīdzēt pārtiku saglabāt ilgāk. Pētījuma rezultāti parādīja, ka šāda veida ledusskapji patērē vismaz par 20 % vairāk elektrības nekā caurmērā mūsdienu ledusskapji, taču tika konstatēts arī tas, ka pārtikas izšķērdēšanas samazināšana pat par 2 % kompensētu lielāku enerģijas patēriņu.

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, Komisija ierosināja šādiem ledusskapjiem piemērot “koriģētu” energoefektivitātes rādītāju, proti, augstāku nekā faktisko rādītāju, lai veicinātu šādu ledusskapju izmantošanu. Eiropas patērētāju organizācijas²⁷ kritizēja šo lēmumu, apgalvojot, ka tas pārāk lielā mērā bija balstīts uz pieņēmumu, ka patērētāji pienācīgi šķiros un uzglabās pārtiku. Tās pauda kritiku arī par šādu aspektu: tā kā korekcijas koeficients patērētājiem nav redzams, viņiem pirms pirkuma izdarīšanas netiks sniegta precīza informācija par papildu darbības izmaksām.

Ekodizaina ietekmes novērtējumā politikas ietekme tiek pārvērtēta, lai gan pēdējā laikā vērojami uzlabojumi

Lai gan tiesību akti to neparedz, Komisija regulāri informē sabiedrību par tās ekodizaina un energomarķējuma politikas rezultātiem. Komisija kopš 2013. gada katru gadu publicē ekodizaina ietekmes novērtējuma (EIN) ziņojumu, aplēšot ekodizaina un energomarķējuma politikas kopējos rezultātus līdz 2020. un 2030. gadam. EIN nodrošina nākotnes prognozes, pamatojoties uz divu scenāriju, proti, ierastās darbības scenārija un ekoscenārija, salīdzinājumu. Ierastās darbības scenārijs atspoguļo norises tirgū bez ekodizaina un energomarķējuma pasākumiem. Ekoscenārijs katrai ražojumu grupai ir izstrādāts, jau no paša sākuma ņemot vērā politikas ietekmi.

9. attēlā redzams, kā EIN ziņojumā izklāstīti rezultāti attiecībā uz vienu ražojumu grupu.

Avots: EIN 2018. gada pārskata ziņojums; sagatavojis VHK pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma.

Ekodizaina ietekmes novērtējuma 2018. gada ziņojumā tiek lēsts, ka kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem panākto ražojumu uzlabojumu un energomarķējuma ietekme 2020. gadā nodrošinās ievērojamus pozitīvus rezultātus. Ziņojumā lēsts, ka politika nodrošinās šādus ieguvumus:

• enerģijas ietaupījumu, kas līdzvērtīgs 150 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta (9 % no kopējā apjoma ES);
• 306 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, atskaitot siltumnīcefekta gāzu emisijas (7 % no kopējā apjoma ES);
• patērētāju neto ietaupījumus 63 miljardu EUR apmērā;
• papildu ieņēmumus ražotājiem, pārdevējiem un iekārtu uzstādītājiem 66 miljardu EUR apmērā.

Saskaņā ar EIN sagaidāms, ka šie rezultāti līdz 2030. gadam palielināsies par vairāk nekā 60 %.

EIN ziņojumā noteikts, ka iepriekš izklāstītajām aplēsēm jāatbilst trim pamata noteikumiem, proti, tām jābūt reālistiskām, atbilstīgām mērķim un balstītām uz spēkā esošajiem pasākumiem. Mēs konstatējām, ka dažos no izmantotajiem pieņēmumiem ekodizaina un energomarķējuma politikas ietekme bija pārvērtēta. Konkrētāk,

• EIN ir aplēsta politikas ietekme nākotnē, nevis izvērtēti līdzšinējie sasniegumi. Tajā ņemti vērā arī tie tiesību akti, kuru stāšanās spēkā sagaidāma tuvākajā nākotnē. Šie noteikumi ir ņemti vērā, pamatojoties uz ierosināto spēkā stāšanās datumu. Ja faktiski pieņemtās prasības nebūs tik stingras vai ja tiks pieļauta kavēšanās, EIN aplēses būs pārvērtētas;
• EIN ir pieņemts, ka regulējums tiks pilnībā īstenots un ka netiks pieļauti trūkumi tirgus uzraudzībā. Taču Komisija un citas ieinteresētās personas²⁸ lēš, ka neatbilstības dēļ tiks zaudēti līdz pat 10 % no enerģijas ietaupījuma. Veicot revīziju, mēs konstatējām arī trūkumus tirgus uzraudzībā (sk. 55.–73. punktu);
• EIN izmanto ražojumu tehnisko informāciju, ko sniedz ražotāji un kas balstīta uz attiecīgiem saskaņotajiem standartiem, nevis reālās dzīves datiem par patēriņu. Kā skaidrots 2. izcēlumā, šie standarti ne vienmēr parāda faktisko enerģijas patēriņu reālos apstākļos.

Lai noteiktu ierīču energoefektivitāti, ekodizaina un energomarķējuma politikā kā pamatu izmanto standartus, ko izstrādājušas standartizācijas organizācijas nolūkā nodrošināt tehnisko jēdzienu saskaņotas definīcijas un mērījumu veikšanas metodes. Tiklīdz Eiropas standartizācijas organizācija standartu ir pieņēmusi un Komisija tā nosaukumu un atsauci ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tas kļūst par Eiropas saskaņoto standartu un tādējādi par daļu no ES tiesiskā regulējuma.

Ja saskaņotā standarta nav, enerģijas patēriņa novērtēšanai var izmantot vecākus standartus, starptautiskos standartus vai citas piemērotas metodes, taču tādējādi tiek iegūts atšķirīgs rezultāts un tiesību aktu piemērošana un izpilde ir apgrūtināta. Tāpēc saskaņotajiem standartiem, kas ir uzticami, precīzi, reproducējami un atspoguļo reālos apstākļus, ir būtiska nozīme.

Visbeidzot, ekodizaina ietekmes novērtējums ir prognožu pētījums, kura mērķis ir izvērtēt politikas ietekmi nākotnē, nevis konkrētā laikposmā sasniegtos faktiskos rezultātus. Tas novērtēšanas procesu padara jutīgu pret atsevišķu parametru, piemēram, nākotnes inflācijas līmeņa vai enerģijas cenu, izmaiņām. Komisija 2019. gadā pārskatīja savus pieņēmumus attiecībā uz nākotnes enerģijas cenām, kurus tā izmantoja ietekmes novērtējumā. Pēc šīs pārskatīšanas aplēstie patērētāju neto ietaupījumi ES 2020. gadā strauji samazinājās — prognozētie katras mājsaimniecības gada ietaupījumi samazinājās no 473 līdz 286 EUR.

Neatkarīgā pētījumā³¹ norādīts, ka EIN pamatā ir scenāriji, un enerģijas ietaupījums, kas noteikts ietekmes novērtējumā, salīdzināts ar enerģijas ietaupījumu, kas Vācijā konstatēts vairākās ražojumu grupās. Pētījumā minēts, ka faktiski konstatētais ietaupījums bija ievērojams, taču mazāks nekā prognozēts ietekmes novērtējumā, un būtiski atšķīrās, proti, ietaupījums bija no 2 līdz 15 reizēm vai no 1,7 līdz 11,6 reizēm mazāks — atkarībā no aprēķina pamata un ražojumu grupas. Kaut arī pētījuma tvērums un metodoloģija var neļaut tiešu salīdzinājumu starp EIN paziņotajiem skaitļiem, pētījums uzrāda risku, ka ietaupījumi ir pārvērtēti.

Tā kā EIN ir vienīgais informācijas avots par ekodizaina un energomarķējuma politikas ieguldījumu 2020. gada energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, rezultātu pārvērtēšana var sniegt neprecīzus ievaddatus politikas veidotājiem. Jaunākajā novērtējuma ziņojumā par progresu, kas līdz 2018. gadam panākts virzībā uz 2020. gada energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, Komisija informāciju par politikas ietekmi nav sniegusi. Nav skaidrs, vai šāda informācija tiks sniegta turpmākajos ziņojumos.

Tirgus uzraudzība

Tas, ka ražotāji un vairumtirgotāji neievēro energomarķējuma un ekodizaina tiesību aktus, mazina šīs politikas sniegtos ieguvumus

Tirgus uzraudzība ir dalībvalstu ekskluzīva kompetence. Tām jānodrošina tās atbilstība ES Tirgus uzraudzības regulai³². Tirgus uzraudzības iestādes (TUI) ir atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta attiecīgajā valstī pārdoto ražojumu atbilstība. Lai gan dažas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas patērētāju aizsardzības jomā, ir veikušas kontroli tirdzniecības vietās un dažu ražojumu pārbaudes, tām nav pilnvaru panākt regulas izpildi, kas ir TUI prerogatīva.

Ja tirdzniecības vietās nav pienācīgi izvietots energomarķējums, patērētājiem ir grūtāk pieņemt apzinātu lēmumu. Nepareizs marķējums var maldināt patērētājus, un viņi var iegādāties ražojumus, kuri patērē vairāk enerģijas vai kuriem ir zemāka energoefektivitāte, nekā tiek apgalvots. Nozares pārstāvji ir aicinājuši panākt regulas labāku izpildi³³, lai būtu iespējams sasniegt politikas nodrošinātos ieguvumus.

Kopš 2009. gada ES finansēto tirgus uzraudzības projektu ietvaros ir piešķirts finansējums tirdzniecības vietu pārbaudēm un laboratorijās veiktiem testiem, lai pārbaudītu, vai ražojumi atbilst ekodizaina un energomarķējuma prasībām un vai ir norādīta pareizā energoefektivitātes klase. Projektu īstenošanas laikā tika konstatēts, ka neatbilstība tiesību aktiem ir būtiska problēma. Neatbilstību veids un līmenis atšķiras atkarībā no pārbaudīto ražojumu veida un izmantotās pārbaudes metodes (projektu laikā izdarītie konstatējumi redzami 10. attēlā). Tā kā attiecīgie projekti bieži vien bija vērsti uz ražojumu modeļiem, kuri varēja izrādīties neatbilstīgi, turpmāk redzamos neatbilstības rādītājus nevar attiecināt uz visām ražojumu grupām vai ES tirgu kopumā.

Avots: ERP, pamatojoties uz attiecīgo ES finansēto projektu galīgajiem ziņojumiem.

Pamatojoties uz ES projektu rezultātiem un dalībvalstu sniegtajiem papildu datiem, Komisija 2019. gadā lēsa³⁴, ka kopumā aptuveni 10–25 % no tirgū pārdotajiem ražojumiem nebija atbilstīgi, un tas samazināja enerģijas ietaupījumu par aptuveni 10 %. Komisija nevarēja iesniegt šo rādītāju sīkāku sadalījumu. Šāds enerģijas daudzums atbilst ikgadējam elektroenerģijas patēriņam Zviedrijā un Ungārijā kopā. Aplēstais enerģijas ietaupījuma zudums neatbilstības dēļ līdz 2020. gadam ir 174,8 TWh/gadā, kas aptuveni atbilst Zviedrijas un Ungārijas kopējam galīgajam elektroenerģijas patēriņam, kurš, pamatojoties uz Eurostat 2017. gada datiem, ir 170 TWh/gadā. Citā pētījumā, ko 2011. gadā veica Apvienotās Karalistes Vides, pārtikas un reģionālo lietu departaments (DEFRA), tika lēsts, ka ražotāju un mazumtirgotāju neatbilstības ietekme³⁵ uz enerģijas ietaupījumu bija 6,2 %, taču DEFRA brīdināja, ka tā bija ļoti piesardzīga aplēse.

Regulējuma efektīva īstenošana varētu palīdzēt mazināt šādus zudumus. Tirgus uzraudzības iestāžu grupas pētījumā³⁶, pamatojoties uz laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam vāktiem datiem, lēsts, ka, uzlabojot energoefektivitāti, katrs tirgus uzraudzībā ieguldītais eiro nodrošināja 13 EUR ietaupījumu. Pētījumā tika konstatēts, ka atdeve no ieguldījumiem bija pietiekami liela, lai apstiprinātu to, ka tirgus uzraudzība var būt izmaksu ziņā efektīva. Piemēram, ja tirgus uzraudzību optimāli veiktu visas ziemeļvalstis (Islande, Somija, Norvēģija, Zviedrija un Dānija), sedzot papildu izmaksas 2,1 miljona EUR apmērā, šāda uzraudzība nodrošinātu ikgadēju enerģijas ietaupījumu 168 GWh apmērā, un tas patērētājiem saistībā ar 13 izvērtētajām ražojumu grupām ļautu ietaupīt 28 miljonus EUR gadā. Vēl citā pētījumā³⁷ lēsts, ka stingrākas tirgus uzraudzības sistēmas neto ieguvums 10 gadu laikā Apvienotajā Karalistē vien būtu aptuveni 164 miljoni GBP. Citos pētījumos konstatēts, ka tirgus uzraudzību un testēšanu var veikt sistemātiski, iedarbīgi un izmaksu ziņā efektīvi³⁸.

ES ir nodrošinājusi instrumentus tirgus uzraudzības iestāžu atbalstam, taču ekodizaina un energomarķējuma jomā tiem ir bijusi tikai ierobežota ietekme

Lai uzlabotu atbilstību ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem, TUI būtu jāveic efektīva tirgus uzraudzība. Tirgus uzraudzības regulējumā nav skaidri noteikts, kāds tirgus uzraudzības darbību līmenis jāsasniedz, — ir paredzēts tikai tas, ka TUI jāveic “pienācīgas” pārbaudes “atbilstīgā” līmenī. Dalībvalstīm būtu jāveido, jāīsteno un periodiski jāatjaunina savas tirgus uzraudzības programmas, kā arī par tām jāinformē Komisija.

Komisijai iesniegtajos ziņojumos minēts, ka pārbaudīto ražojumu skaits katrā dalībvalstī ir no mazāk nekā 20 līdz vairāk nekā 100 000 gadā. Šos rādītājus ir grūti interpretēt, jo terminam “pārbaude” ir plaša nozīme. Dažādās dalībvalstīs pārbaude var ietvert vienu vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām:

• vizuāla pārbaude tirdzniecības vietā vai tiešsaistes tirdzniecības vietā (piemēram, lai pārliecinātos par marķējuma esamību vai lai pārbaudītu, vai ražojumam ir “CE” marķējums);
• ražojuma dokumentu kontrole (piemēram, lai pārliecinātos, vai ražojuma aprakstā iekļautas atbilstīgas atsauces uz regulējumu un nepieciešamā tehniskā informācija);
• ražojuma testēšana laboratorijā, lai izvērtētu tā atbilstību ekodizaina prasībām, piemēram, tā enerģijas patēriņu un marķējuma precizitāti.

Dažādiem pārbaužu veidiem ir atšķirīgi mērķi. Marķējuma esamības pārbaude tirdzniecības vietās palīdz nodrošināt, ka patērētāji tiek pienācīgi informēti par ražojuma, ko tie vēlas iegādāties, raksturlielumiem. Energomarķējuma politiku nevar efektīvi īstenot, ja marķējums netiek izmantots. Dokumentu kontrolē var atklāt neatbilstību informācijas sniegšanas prasībām un noteikt ražojumus, kuri, iespējams, jātestē laboratorijā. Mēs konstatējām, ka pārbaužu un dokumentu kontroles veidi un apmērs dalībvalstīs un iestādēs, ko apmeklējām, būtiski atšķīrās, kā parādīts 3. izcēlumā.

Komisija uzskata, ka testēšana laboratorijā ir vienīgais veids, kā pārbaudīt, vai ražojums atbilst energoefektivitātes un darbības prasībām un vai energomarķējums ir pareizs³⁹. Laboratorijā veiktā testēšana var maksāt dārgi — no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro par vienu ražojumu, atkarībā no izvēlētajiem ražojumiem un izmantotās laboratorijas. Daudzos gadījumos tirgus uzraudzības iestādes iegādājas ražojumu un maksā par tā pārbaudi laboratorijā. Lai apstiprinātu iespējamu neatbilstību, ir jāpārbauda trīs ražojuma vienības. Tādēļ dārgu ražojumu, piemēram, televizoru, ūdens sildītāju vai ledusskapju, testēšana var radīt ļoti augstas izmaksas. Kā redzams 4. izcēlumā, mēs konstatējām arī to, ka apmeklētajās TUI atšķīrās arī veikto laboratorisko pārbaužu skaits.

11. attēlā sniegts pārskats par TUI veiktajām laboratoriskajām pārbaudēm, par kurām ziņots Komisijai saistībā ar 2016. gadu.

Avots: ERP, pamatojoties uz dalībvalstu tirgus uzraudzības ziņojumiem.

Komisija atbalsta tirgus uzraudzības iestādes, konkrētāk, tā veic šādas darbības:

• veicina administratīvās sadarbības grupu organizēšanu — šīs grupas veido TUI tīklu, kurā attiecīgās iestādes tiekas divas reizes gadā, lai apmainītos ar pieredzi un zināšanām;
• publicē pamatnostādnes un paraugpraksi tirgus uzraudzības jomā kopumā, kā arī attiecībā uz katras ražojumu grupas regulējumu;
• sadarbībā ar tirgus uzraudzības iestādēm izdod bieži uzdoto jautājumu apkopojumu, sniedzot atbildes uz TUI adresētiem kopīgiem jautājumiem par konkrētiem ražojumiem;
• nodrošina divu datubāzu darbību, lai izplatītu attiecīgo informāciju; sk. 12. attēlu;
• nodrošina finansējumu projektiem ar mērķi stiprināt tirgus uzraudzību.

Abas datubāzes, kuru darbību nodrošina Komisija ar mērķi veicināt TUI savstarpējo sadarbību⁴⁰ un atbalstīt to darbību, ir raksturotas 12. attēlā.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Komisija un dalībvalstis ir atzinušas, ka Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmā paziņotajos datos ir ievērojamas nepilnības un neatbilstības. Mēs konstatējām šādas nepilnības:

• astoņas dalībvalstis neievada informāciju par to darbībām ekodizaina un energomarķējuma jomā. No 2021. gada tirgus uzraudzības iestādēm tiks izvirzīta prasība sistemātiski ziņot par to darbībām, izmantojot ICSMS;
• rezultātu meklēšana konkrētam ražojumu modelim ir sarežģīta. Ražotāji bieži vien dažādos tirgos izmanto dažādus ražojumu identifikācijas numurus, un datubāze nesniedz rezultātus par ražojumu modeli ar līdzvērtīgu(-iem) identifikācijas numuru(-iem). Tādēļ var tikt liegta iespēja izmantot līdzvērtīga modeļa pārbaužu rezultātus, jo to nevar identificēt;
• tirgus uzraudzības iestādes, ziņojot par savu pārbaužu rezultātiem, izmanto atšķirīgu praksi. Piemēram, dažas TUI ievada tikai datus par neatbilstīgiem modeļiem, savukārt citas sniedz visus rezultātus. Dažas iestādes iedala savas pārbaudes vispārīgā “ekodizaina” vai “energomarķējuma” kategorijā, nevis atbilstīgi konkrētā ražojuma regulējumam. Tas apgrūtina rezultātu meklēšanu;
• nav izveidoti lauki, kuros nošķirt neatbilstību dokumentos vai, piemēram, nepareizu enerģijas patēriņu vai energoefektivitātes klasi. Tāpēc informācija par neatbilstīgiem ražojumiem ņeļauj tirgus uzraudzības iestādēm identificēt neatbilstības veidu;
• tirgus uzraudzības iestāžu augšupielādētie laboratorisko pārbaužu ziņojumi nav standartizēti un ir pieejami tikai valodā, kādā tie sagatavoti, turklāt nav nodrošināta tulkošanas iespēja. TUI ne vienmēr augšupielādē pārbaužu ziņojumus, lai gan tās norāda, ka pārbaudes ir veiktas.

Komisija kopš 2016. gada sadarbojas ar dalībvalstīm, lai uzlabotu ar ekodizainu un energomarķējumu saistīto datu paziņošanu ICSMS sistēmā. Līdz šā ziņojuma sagatavošanai (2019. gada rudenī) nav panāktas nekādas izmaiņas sistēmas darbībā.

Katra tirgus uzraudzības iestāde var lemt par to, kādā mērā tā izmanto ICSMS pieejamo informāciju savu darbību atbalstam. Mūsu apmeklētā TUI, kas atbildīga par ekodizaina regulējuma uzraudzību Francijā, nekad nebija izmantojusi informāciju, ko citas TUI bija ievadījušas ICSMS. Citas tirgus uzraudzības iestādes, ko apmeklējām, informēja, ka tās reti izmanto datubāzi, lai veiktu izmeklēšanu vai korektīvos pasākumus citu dalībvalstu konstatētos neatbilstības gadījumos, kuri ietekmē arī tirgu, kas ir attiecīgo TUI atbildības jomā. Tās arī neizmantoja informāciju, lai izvairītos no konkrētu ražojumu pārbaužu dublēšanās. Dažos gadījumos valsts tiesību akti var liegt iespēju tirgus uzraudzības iestādēm izmantot citu TUI informāciju, lai veiktu korektīvos pasākumus attiecīgajā tirgū, — šāda situācija tika konstatēta Polijā un Francijā (izņemot, ja informācija iegūta ES kampaņas laikā).

Energomarķējuma regula paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra piegādātājiem jāievada informācija EPREL ražojumu datubāzē katru reizi, kad tie laiž tirgū jauna modeļa ražojumu. Komisijai bija jānodrošina datubāzes pieejamība tirgus uzraudzības iestādēm un sabiedrībai⁴¹, taču līdz revīzijai tas nebija izdarīts.

ES finansētie tirgus uzraudzības projekti ir noderīgi, taču tas ir tikai pagaidu risinājums iteratīvai vajadzībai

Komisija 2015. gadā konstatēja, ka lielākajā daļā dalībvalstu tirgus uzraudzības darbību līmenis ir zems⁴² un ka ir jāuzlabo sadarbība. Pēdējā desmitgadē Komisija ir finansējusi desmit projektus tirgus uzraudzības jomā saistībā ar ekodizainu un energomarķējumu, piešķirot dotācijas saskaņā ar programmām “Saprātīga enerģija Eiropai” un “Apvārsnis 2020”, un to kopējais budžets ir 19,5 miljoni EUR un ES ieguldījums — 15 miljoni EUR. Dažus no šiem projektiem⁴³ pārvaldīja tirgus uzraudzības iestādes.

Veicot analīzi, guvām apstiprinājumu šo projektu pozitīvajiem rezultātiem — tie nodrošināja iespēju finansēt īpašas pārbaužu kampaņas ražojumu grupām, kuru pārbaudes ir dārgākas un kuras kopumā TUI pašas nebūtu pārbaudījušas. Projektu īstenošana sniedza iespēju palielināt pārbaužu un laboratorisko pārbaužu skaitu, vienlaikus veicinot sadarbību ES līmenī. Projektu īstenošana nodrošināja arī paraugprakses pamatnostādnes un mācību moduļus, kas palīdzēja TUI uzlabot savas zināšanas un prasmes, tostarp saistībā ar tādiem jauniem jautājumiem kā apiešanas novēršana.

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem par tirgus uzraudzības darbībām Eiropas Savienībā, nevar skaidri noteikt, vai īstenotie projekti ir veicinājuši to tirgus uzraudzības darbību uzlabošanos, kas veiktas ārpus ES projektu darbības jomas. Kaut arī pieejamās tirgus uzraudzības programmas ir diezgan īsas, neviena no tirgus uzraudzības iestādēm nav ziņojusi par izmaiņām vai uzlabojumiem savā darbā pēc piedalīšanās ES projektos, kā arī nav ziņu par ārpus ES projektiem veiktu laboratorisko pārbaužu skaita pieaugumu. Ņemot vērā to, ka kopš 2012. gada šādām darbībām pastāvīgi tiek piešķirts ES finansējums — par to liecina fakts, ka, tiklīdz viens projekts tiek pabeigts, nekavējoties tiek uzsākts nākamais —, pastāv risks, ka dalībvalstis paļaujas uz ES līmeņa finansējumu, lai pildītu savus pienākumus valsts tirgus uzraudzībā šajā jomā. ES projekti tādējādi ir tikai pagaidu risinājums iteratīvai vajadzībai.

Secinājumi un ieteikumi

Šajā ziņojumā vērtējām, vai ES darbības ekodizaina un energomarķējuma jomā veicina tās energoefektivitātes un vides mērķu sasniegšanu. Mēs konstatējām, ka ES darbības efektīvi veicināja ekodizaina un energomarķējuma politikas mērķu sasniegšanu, taču efektivitāti mazināja ievērojama kavēšanās un ražotāju un mazumtirgotāju neatbilstība prasībām.

Mēs konstatējām, ka īstenošanas pasākumi patlaban attiecas uz lielāko daļu ražojumu, kuriem ir augstākais energotaupības potenciāls un kuru enerģijas patēriņš veido gandrīz visu mājsaimniecību enerģijas patēriņu un vairāk nekā pusi no enerģijas patēriņa rūpniecības un pakalpojumu nozarē. Turklāt, izvēloties ražojumu grupas, kurām jāpiešķir prioritāte, pieņemot vai pārskatot regulējumu, Komisija izmantoja pārdomātu un pārredzamu metodiku (24.–27. punkts).

Likumdošanas process ir ilgstošs, un daļēji tas skaidrojams ar noteikumu tehnisko sarežģītību un nepieciešamību vispusīgi apspriesties ar ieinteresētajām personām. Taču mēs konstatējām, ka dažos gadījumos no kavēšanās bija iespējams izvairīties. Ilgstoša kavēšanās mazina politikas ietekmi, jo ekodizaina prasības vairs neatbilst tehnikas progresam un energomarķējums vairs nepalīdz patērētājiem noteikt ražojumu atšķirības. Tā kā Komisija ir lēmusi pasākumus pieņemt kā kopumu, tā konkrētiem ražojumiem piemērojamos noteikumus vairs nepieņem tad, kad tie ir sagatavoti (28.–37. punkts).

Mēs konstatējām, ka Komisija veic pasākumus, lai uzlabotu energomarķējumu, taču paies vairāki gadi, līdz izmaiņas būs redzamas patērētājiem (38.–42. punkts). Savos jaunākajos priekšlikumos Komisija ir iekļāvusi aprites ekonomikas koncepcijas. Tomēr tās joprojām tiek vērtētas un integrētas ad hoc kārtībā, kaut arī Komisija ir sākusi darbu pie standartizētas novērtēšanas pieejas (43.–45. punkts).

Lai uzlabotu regulatīvo procesu, iesakām Komisijai:

1. formulēt un piemērot standartizētu pieeju pārskatīšanas pētījumiem, lai izvairītos no papildu pētījumu nepieciešamības;
2. izveidot standartizētu metodisko satvaru, lai iekļautu aprites ekonomikas prasības, kas jāpiemēro sagatavošanās un pārskatīšanas pētījumu laikā, lai to secinājumus varētu izmantot apspriežu procesa agrīnā posmā;
3. pieņemt īstenošanas pasākumus, tiklīdz tie sagatavoti, nevis tad, kad pabeigts pasākumu kopums;
4. attiecībā uz ražojumiem, kuru pamatā ir strauji mainīgas tehnoloģijas, piemēram, IKT, regulārāk izvērtēt tirgus datus, lai nodrošinātu, ka energoefektivitātes prasības un marķējums, kas vairs nav aktuāls, tiek ātri atjaunināts.

Izpildes termiņš: 2021. gada decembris.

Ekodizaina ietekmes novērtējums ir pārredzams process, kas nodrošina ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem noderīgus datus par ekodizaina un energomarķējuma politikas rezultātiem. Taču mēs konstatējām, ka patlaban ietekmes novērtēšanai piemērotā metodika liek pārvērtēt politikas rezultātus. Netiek ņemta vērā nedz neatbilstības ietekme, nedz arī īstenošanas kavēšanās. Ietekmes novērtējums ir balstīts uz atšķirībām starp diviem ilgtermiņa scenārijiem, un to ietekmē atšķirības starp faktisko enerģijas patēriņu un reizēm nereālām aplēsēm, kas iegūtas, pamatojoties uz saskaņotajiem standartiem (46.–53. punkts).

Iesakām Komisijai:

1. uzlabot pieņēmumus, kas ir ietekmes novērtēšanas pamatā, it īpaši ņemot vērā neatbilstību, īstenošanas kavēšanos un atšķirību starp enerģijas patēriņu, kas noteikts, pamatojoties uz saskaņotiem standartiem, un faktisko enerģijas patēriņu;
2. izvērtēt politikas rezultātu vērtēšanas tvērumu, izmantojot izlases metodi, lai noteiktu galalietotāju faktisko enerģijas patēriņu, nolūkā uzlabot ietekmes novērtēšanas modeļa precizitāti;
3. novērtējuma ziņojumā par dalībvalstu panākto progresu noteikt politikas ieguldījuma līmeni 2020. gada energoefektivitātes mērķa sasniegšanā.

Izpildes termiņš: 2021. gada decembris.

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, mēs secinājām, ka ražotāju un mazumtirgotāju neatbilstība prasībām joprojām ir būtiska problēma. Laboratorijās tika pārbaudīti relatīvi nedaudzi ražojumu modeļi, un dalībvalstis, kuras apmeklējām, neizmantoja citās dalībvalstīs iegūtos rezultātus, lai īstenotu izpildes pasākumus. Tādējādi patērētājiem Eiropā netiek nodrošināta vienāda aizsardzība (55.–69. punkts).

Komisijas būtiskā nozīme sadarbības veicināšanā palīdz tirgus uzraudzības iestādēm veikt savus pienākumus. Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmas (ICSMS) datubāze, kuras darbību nodrošina Komisija, veicina sadarbību, nodrošinot TUI veikto pārbaužu rezultātu apmaiņu. Taču, lai uzlabotu tās efektivitāti, ir jāveic uzlabojumi. Komisija ar kavēšanos veidoja Eiropas ražojumu energomarķējuma (EPREL) datubāzi, kas mūsu revīzijas laikā tirgus uzraudzības iestādēm vēl nebija pieejama. ES finansētie projekti ir nodrošinājuši rezultātus, taču nav skaidrs, vai tie ir devuši iespēju panākt ilgtspējīgas izmaiņas tirgus uzraudzības veikšanā (65.–73. punkts).

Lai uzlabotu tirgus uzraudzības darbības un sekmētu informācijas apmaiņu TUI starpā,

iesakām Komisijai:

1. veikt ICSMS uzlabojumus nolūkā sekmēt tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību, piemēram, nodrošinot līdzvērtīgu modeļu numuru ātru identifikāciju un sasaistot šo datubāzi ar EPREL;

Izpildes termiņš: 2020. gada decembris.

2. pēc pieprasījuma piedāvāt tirgus uzraudzības iestādēm tiešsaistes apmācību, lai sekmētu ICSMS izmantošanu to darbību atbalstam;

Izpildes termiņš: 2020. gada decembris.

3. izvērtēt to, kā TUI izmanto paraugpraksi par tirgus uzraudzības darbībām, kas apzināta ES finansēto projektu laikā, it īpaši saistībā ar izmaksu ziņā efektīvu pārbaužu veikšanu.

Izpildes termiņš: 2022. g. aprīlis.

Šo ziņojumu 2019. gada 4. decembra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner Lehne

Glosārijs

Ekodizaina ietekmes novērtējums — metodika, ko izmanto, lai uzraudzītu un ziņotu par ekodizaina un energomarķējuma pasākumu ietekmi uz enerģijas patēriņu, darbvietām, tehnoloģiju attīstību un rūpniecības nozares ieņēmumiem.

Ekodizains — vides aspektu iekļaušana ražojuma izstrādes posmā, lai tā aprites ciklā nodrošinātu augstus ekoloģiskos raksturlielumus.

Energoefektivitāte — attiecība starp sistēmas vai ierīces izlaidi un patērēto enerģiju.

Energoefektivitātes klase — viena no septiņām klasēm (no A līdz G), kas norāda uz ražojuma energoefektivitāti.

Energomarķējums — informācija par enerģijas patēriņu un energoefektivitātes klasi, kurai jābūt pieejamai, pārdodot ražojumu, uz kuru attiecas energomarķējuma pasākums.

Noturība — ierīces vai materiāla spēja izturēt nolietojumu, spiedienu vai bojājumus un saglabāt funkcionalitāti, neveicot neekonomisku uzturēšanu vai remontu.

Reciklējamība — atkritumu materiāliem piemītošais potenciāls tos pārstrādāt un/vai izmantot atkārtoti.

Remontējamība — ražojumam piemītošais potenciāls atjaunot to, lai ražojums būtu darba kārtībā.

Tirgus uzraudzība — publiskā sektora iestāžu veikta uzraudzība un pārbaudes ar mērķi noteikt, kādā mērā ražojumi atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, piemēram, ekodizaina un energomarķējuma prasībām.

Tirgus uzraudzības iestāde — valsts iestāde, kas atbildīga par pārbaudēm ar mērķi noteikt, vai dalībvalsts tirgū pieejamie ražojumi atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, piemēram, ekodizaina un energomarķējuma prasībām.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Nikolaos Milionis vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīziju vadīja ERP loceklis Phil Wynn Owen, atbalstu sniedza ERP locekļa biroja atašeji Olivier Prigent un Ramona Bortnowschi; atbildīgais vadītājs Helder Faria Viegas; darbuzdevuma vadītājs Frédéric Soblet; darbuzdevuma vadītāja vietniece Diana Voinea, kā arī revidenti Arfah Chaudry, Nicholas Edwards, Joanna Kokot, Roberto Resegotti. Lingvistisko atbalstu sniedza Zuzanna Filipski un Mark Smith.

No kreisās uz labo: Olivier Prigent, Diana Voinea, Nicholas Edwards, Frédéric Soblet, Ramona Bortnowschi, Arfah Chaudry, Phil Wynn Owen.

Beigu piezīmes

¹ Komisijas tīmekļa vietne par 2020. gada mērķiem. Sk. arī ERP īpašo ziņojumu Nr. 18/2019 “ES siltumnīcefekta gāzu emisijas: par tām ziņo pienācīgi, taču vajadzīgs labāks priekšstats par samazinājumiem nākotnē”.

² 2018. gada novērtējums par dalībvalstu progresu virzībā uz nacionālo 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu un Direktīvas 2012/27/ES (Energoefektivitātes direktīva) īstenošanu, kā prasīts Energoefektivitātes direktīvas 24. panta 3. punktā, COM(2019) 224 final, 2019. g.

³ Direktīva (ES) 2018/2002.

⁴ Komisijas paziņojums “Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam”, COM(2016) 773 final.

⁵ Eurostat 2017. gada dati.

⁶ Direktīva 2005/32/EK.

⁷ Direktīva 2009/125/EK.

⁸ Direktīva 92/75/EEK.

⁹ Priekšizpēte, 2016. g.

¹⁰ Pasaules Enerģētikas padome, “Energoefektivitātes politika pasaulē: pārskats un izvērtējums”, 2008. g., 48. lpp.

¹¹ LE London Economics un IPSOS, “Pētījums par energomarķējuma un tā iespējamo izmaiņu ietekmi uz patērētāju izpratni un lēmumiem par pirkumiem”, 2014. gada oktobris.

¹² Nozares pārstāvju kopīga vēstule par ekodizainu, 2018. gada maijs; 55 NVO atklāta vēstule Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, 2018. gada septembris.

¹³ 2018. gada ietekmes uz vidi novērtējuma pārskata ziņojums, 2019. gada janvāris.

¹⁴ COM(2015) 614/2.

¹⁵ Abreviatūras vēsturiskā nozīme ir “Conformité Européenne”.

¹⁶ Direktīva 2009/125/EK, 15. panta 2. punkts.

¹⁷ VHK, “Ekodizaina ietekmes novērtējums — 2018. gada pārskata ziņojums”, 2019. gada janvāris, 8. lpp.

¹⁸ Lieta T-544/13, Dyson Ltd pret Eiropas Komisiju, galīgais spriedums, 2018. gada 8. novembris. Bezmaisu putekļsūcēju ražotājs prasīja atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 665/2013, pamatojoties uz to, ka regula maldināja patērētājus par putekļsūcēju energoefektivitāti, jo tajā noteiktie testēšanas standarti nebija atbilstīgi. Tiesa regulu atcēla.

¹⁹ Sk. ERP īpašo ziņojumu Nr. 14/2019 “Izsakiet viedokli!: iedzīvotāji piedalās Komisijas rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās, bet publicitātes pasākumi nav pietiekami”.

²⁰ Eiropas Komisija, Jaunais energoefektivitātes marķējums, 2019. g.

²¹ Komisijas tīmekļa vietne par ekodizainu.

²² Kopīga vēstule Eiropas Komisijai “Glābiet ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktu kopumu”; nozares pārstāvju kopīga vēstule par ekodizainu; Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) Eiropas īstenošanas novērtējums, 2017. gada novembris.

²³ COM(2015) 345 final.

²⁴ Elke Dünnhoff, “Comprehensibility of the Energy Label for space heaters and water heaters and of the new Efficiency Label for old space heaters in Germany.Results of two focus groups and a representative consumer survey” [Telpu sildītāju un ūdens sildītāju energomarķējuma un vecāku telpu sildītāju jaunā energoefektivitātes marķējuma saprotamība Vācijā. Divu mērķa grupu un reprezentatīva patērētāju apsekojuma rezultāti], Mainca, 2016. gada 14. decembris.

²⁵ Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, pārskatīšana, COM(2015) 345 final.

²⁶ VHK, Priekšizpēte, pārskatīšanas pētījums mājsaimniecības ledusskapju grupā, 2016. g.; VHK, papildu pētījums, 2017. g.

²⁷ ECOS, EEB, Coolproducts, rreuse, topten, ifixit Europe, Nostāja par Komisijas priekšlikumiem pārskatīt ekodizaina un energomarķējuma pasākumus attiecībā uz mājsaimniecības ledusskapjiem, 2018. g.

²⁸ Eiropas Komisija; CLASP, ECOS, EEB un Topten, “Closing the “reality gap” – ensuring a fair energy label for consumers” [Prognozētās un faktiskās situācijas neatbilstības mazināšana — patiesa energomarķējuma nodrošināšana patērētājiem], 2017. g., 9. lpp.; Defra, “Impact Assessment of the compliance & enforcement regime of the Energy-Using Products (EuP) & Energy Labelling Dir.” [Atbilstības enerģiju patērējošu ražojumu un energomarķējuma prasībām nodrošināšanas un to izpildes režīma ietekmes novērtējums], 2009. g.

²⁹ CLASP, ECOS, EEB, Topten, STEP projekts “Closing the “reality gap” – ensuring a fair energy label for consumers” [Prognozētās un faktiskās situācijas neatbilstības mazināšana — patiesa energomarķējuma nodrošināšana patērētājiem], 2017. gada jūnijs.

³⁰ ANTICSS, “Apiešanas definīcija”, 2018. g.

³¹ Öko-Institut e.V. un ifeu – Institut für Energie- und Umweltforschung Heidelberg, 2017. g.; ECEEE, “Living up to expectations? Monitoring the effects of Ecodesign and energy labelling in Germany” [Vai cerības ir attaisnotas? Ekodizaina un energomarķējuma ietekmes uzraudzība Vācijā], 2017. g.

³² Regula (EK) Nr. 765/2008.

³³ Nozares pārstāvju kopīga vēstule par ekodizainu, 2018. gads.

³⁴ Eiropas Komisija, Jaunais energoefektivitātes marķējums, 2019. g.

³⁵ DEFRA, “Impact Assessment of the compliance & enforcement regime of the Energy-Using Products (EuP) & Energy Labelling Dir.” [Atbilstības enerģiju patērējošu ražojumu un energomarķējuma prasībām nodrošināšanas un to izpildes režīma ietekmes novērtējums], 2009. g.

³⁶ Troels Fjordbak Larsen, projekts “Ekodizaina ietekme ziemeļvalstīs”, “Estimating benefits of Nordic market surveillance of Ecodesign and energy labelling” [Saistībā ar ekodizainu un energomarķējumu veiktās ziemeļvalstu tirgus uzraudzības iespējamie ieguvumi], 2015. g.

³⁷ DEFRA, “Impact Assessment of the compliance & enforcement regime of the Energy-Using Products (EuP) & Energy Labelling Dir.” [Atbilstības enerģiju patērējošu ražojumu un energomarķējuma prasībām nodrošināšanas un to izpildes režīma ietekmes novērtējums], 2009. g.

³⁸ Skatīt, piemēram, ATLETE I, publicējamu, uz rezultātiem vērstu ziņojumu “Ierīču testēšana energomarķējuma ietekmes novērtēšanai”, 2011. g. ATLETE II, publicējamu, uz rezultātiem vērstu ziņojumu “Veļas mazgājamo mašīnu testēšana — energomarķējuma un ekodizaina novērtējums”, 2014. g.

³⁹ COM(2015) 345 final.

⁴⁰ Regula (EK) Nr. 765/2008, 24. pants par dalībvalstu un Komisijas sadarbības principiem.

⁴¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES, 12. pants.

⁴² COM(2015) 345 final.

⁴³ Projekts “Atbilstība ekodizaina prasībām Eiropā” (ECOPLIANT), projekts “Energoefektivitātes prasībām atbilstīgie ražojumi” (EEPLIANT I un II), projekts “Labākas tirgus uzraudzības standartu apiešanas novēršana” (ANTICSS).

Laika skala

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem. Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, ieteicam rūpīgi iepazīties ar to privātuma politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.