Komisijas īstenotā ES uzņēmumu apvienošanās kontrole un pretmonopola procedūras: jāpaplašina tirgus uzraudzība

Kopsavilkums

Līgums par Eiropas Savienības darbību aizsargā uzņēmumu godīgu konkurenci ES iekšējā tirgū, kā arī patērētāju intereses. Šim nolūkam Komisijai ir ievērojamas izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, ko tā var īstenot, lai aizliegtu pret konkurenci vērstas vienošanās uzņēmumu starpā vai lai vērstos pret uzņēmumiem, kas ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli iekšējā tirgū (zināmas kā “pretmonopola procedūras”). Komisija vērtē arī uzņēmumu lielāku koncentrāciju, lai noteiktu tās ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgū (zināma kā “apvienošanās kontrole”).

Gan Komisija, gan arī valsts konkurences iestādes (VKI) ES dalībvalstīs var tieši piemērot ES konkurences noteikumus pretmonopola lietās, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Komisija ir noteikusi kritērijus lietu sadalei starp dalībvalstīm un Komisiju.

Šī ir pirmā revīzija, ko veicām saistībā ar Komisijas lomu nodrošināt noteikumu izpildi uzņēmumu apvienošanās un pretmonopola jomā. Pēdējo desmit gadu laikā ES konkurences noteikumu izpildes panākšanā ir būtiski mainījusies tirgus dinamika, turklāt jautājums par konkurences noteikumu izpildi ir nonācis sabiedrības interešu un debašu lokā. Veicot revīziju, mēs vērtējām, vai Komisija ar tās Konkurences ģenerāldirektorāta starpniecību, īstenojot apvienošanās kontroles un pretmonopola procedūras, ir efektīvi panākusi ES konkurences noteikumu izpildi. Tāpēc mēs pārbaudījām Komisijas spējas pārkāpumu atklāšanā un izmeklēšanā un to, kā Komisija izmantoja savas noteikumu izpildes panākšanas pilnvaras apvienošanās kontroles un pretmonopola procedūrās. Mēs pārbaudījām arī to, kā Komisija sadarbojās ar VKI, kā tā ziņoja par izpildes panākšanas darbību rezultātiem un ieguva atgriezenisko saiti. Mūsu ziņojumā uzsvērti aspekti, kuriem var būt ietekme uz Komisijas panākumiem patlaban un nākotnē.

Mēs konstatējām, ka kopumā Komisija efektīvi izmantoja savas izpildes panākšanas pilnvaras apvienošanās kontroles un pretmonopola procedūrās un risināja ar konkurenci saistītos jautājumus savos lēmumos. Tomēr vairākās jomās ir jāpanāk uzlabojumi.

Lai Komisijas darbs nebūtu atkarīgs tikai no saņemtajām sūdzībām, tā rīkojās pēc savas iniciatīvas, nosakot problēmas, kas var potenciāli ietekmēt iekšējo tirgu. Taču tās ieguldītie resursi tirgu uzraudzībā nebija atbilstīgi. Ieviestie stimuli brīvprātīgas ziņošanas veicināšanai bija noderīgi, taču rādītāji kopš 2015. gada ir pazeminājušies. Komisija, nosakot prioritārās lietas, piešķīra resursus būtiskām izmeklēšanas darbībām, taču resursu piešķiršanas pamatā nebija skaidru kritēriju, kas nodrošinātu lietu ar augstāko risku atlasi.

Apvienošanās kontrolei tika novirzīta ievērojama daļa pieejamo resursu. Komisija veiksmīgi piemēroja vienkāršoto procedūru, taču tai jāturpina darbs, lai pasākumus racionalizētu. Mēs konstatējām arī, ka uz apgrozījumu balstītās robežvērtības, kas tiek izmantotas, lai pieņemtu lēmumu par to, vai darījums ietekmēs konkurenci iekšējā tirgū, var nenodrošināt, ka Komisija pārbauda visus nozīmīgos darījumus.

Komisijas lēmumi pretmonopola lietās nodrošināja risinājumus ar konkurenci saistītiem jautājumiem, taču izmeklēšanas darbības parasti bija ilgas. Tā kā pretmonopola noteikumu izpildes panākšana tiek veikta tikai pēc tam, kad ir radusies ar konkurenci saistīta problēma, procedūras ilgums var negatīvi ietekmēt lēmumu efektivitāti. Komisija īstenoja pasākumus, lai savas pretmonopola procedūras paātrinātu, taču tai bija jāveic arī sarežģīta izmeklēšana. Tas it īpaši attiecās uz jaunajiem digitālajiem tirgiem, kuros bija jāpielāgo tradicionālie pieņēmumi par efektīvu konkurenci un jāizvērtē pieejamo intervences juridisko instrumentu efektivitāte. Komisija vēl nav aktualizējusi arī savas pamatnostādnes un paziņojumus, lai uzlabotu juridisko noteiktību uzņēmumiem, kuri veic darbību šajos tirgos, un sniegtu atbalstu valsts konkurences iestādēm to lēmumu pieņemšanā.

Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, ir nepieciešams atturošs naudas sods. Komisijas piemērotā naudas soda līmenis par konkurences noteikumu pārkāpumiem ir viens no augstākajiem pasaulē. Tomēr lielu naudas sodu ietekme ir atkarīga no attiecīgo uzņēmumu lieluma, pārkāpumu atklāšanas iespējamības, ar pārkāpumiem saistītās peļņas potenciāla un Komisijas veiktās izmeklēšanas ilguma. Līdz šim Komisija nav izvērtējusi savu naudas sodu preventīvo ietekmi.

Valsts konkurences iestādes pieņem lielāko daļu lēmumu lietās, kurās piemēro ES pretmonopola noteikumus. VKI un Komisija veiksmīgi sadarbojās Eiropas Konkurences tīkla ietvaros, izņemot sadarbību jautājumos, kas saistīti ar tirgu uzraudzību un izpildes prioritātēm, kuri netika cieši koordinēti. Optimāli netika izmantots mehānisms pretmonopola lietu efektīvai nosūtīšanai Komisijai un VKI.

Komisija sasniedzamos mērķus noteica tikai ļoti vispārīgi. Tas kopā ar piemērotu datu trūkumu rezultātu uzraudzīšanai apgrūtināja izpildes panākšanas darbību rezultātu izvērtēšanu. Lai gan Komisijas darba efektivitātes ex post novērtējumi veicinātu labāku lēmumu pieņemšanu un efektīvāku resursu sadali, Komisija tos neveica regulāri. Komisijas ziņojumi par tās izpildes panākšanas darbību rezultātiem joprojām ir vērsti uz pašām darbībām, nevis uz to ietekmi, un patlaban ES netiek veikta konkurences iestāžu darbības rezultātu regulāra un neatkarīga izvērtēšana.

Mēs sniedzam vairākus ieteikumus ar mērķi uzlabot Komisijas spējas

• palielināt pārkāpumu atklāšanas iespējamību,
• uzlabot konkurences noteikumu izpildes efektivitāti,
• labāk izmantot Eiropas Konkurences tīkla potenciālu, kā arī
• uzlabot ziņojumus par darbības rezultātiem.

Ievads

Konkurences noteikumi Eiropas Savienībā

Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) aizliedz konkrētu praksi, kas nav saderīga ar iekšējo tirgu¹. Šāda prakse cita starpā ietver jebkāda veida slepenas vienošanās starp uzņēmumiem, ja šādu vienošanos sekas vai mērķis ir ierobežot vai izkropļot pārrobežu konkurenci iekšējā tirgū. Šādas nelikumīgas rīcības spilgtākais piemērs ir slepena vienošanās konkurentu starpā, veidojot slepenus karteļus, kuru ietvaros uzņēmumi nosaka cenas vai tirgus daļas, nepamatoti palielinot savu peļņu un kaitējot patērētājiem. Sadarbība ir atļauta, ja tā tiek īstenota ar mērķi uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicināt tehnisku vai saimniecisku attīstību. Tas ir ar nosacījumu, ka patērētāji saņem taisnīgu daļu no iegūtajiem labumiem un ka ietekme uz konkurenci ir samērīga un nenovērš to².

LESD arī aizliedz uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis konkrētā tirgū, ļaunprātīgi izmantot šādu stāvokli, lai izskaustu vai mazinātu konkurenci³. Šādas rīcības piemēri cita starpā ir:

• prasība pircējiem iegādāties konkrētu preci tikai no dominējošā uzņēmuma (ekskluzīvā pirkšana);
• tāda cenu līmeņa noteikšana, kas rada zaudējumus (plēsonīgu cenu noteikšana);
• netaisnīgu nosacījumu piemērošana, lai konkurentiem liegtu iespēju iekļūt tirgū (tirgus ierobežošana);
• negodīgu (pārmērīgu) cenu piemērošana pircējiem; kā arī
• ražošanas vai tehniskās attīstības ierobežošana, tādējādi samazinot patērētāju izvēli.

Komisijas kā konkurences noteikumu izpildes nodrošinātājas funkcijas

Saskaņā ar Līgumiem ES ir ekskluzīva kompetence pieņemt konkurences noteikumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus darbībai. Komisija ir atbildīga par šo noteikumu vienādas izpildes panākšanu. Tas ir ļoti svarīgi ES iekšējā tirgus darbībai, jo Komisija novērš nepilnības tirgu darbībā un veic pasākumus, ja uzņēmumi noteikumus neievēro⁴.

Konkurences iestāžu neatkarība ir efektīvas izpildes panākšanas priekšnosacījums. Citiem vārdiem sakot, konkurences iestādei neatkarīgi no ekonomikas dalībniekiem un valdībām un to politikas prioritātēm jāpieņem lēmumi par to, kurās lietās jāveic izmeklēšana un jāpanāk izpilde. Neatkarība paredz arī to, ka, lai konkurences iestādes būtu efektīvas izpildes nodrošinātājas, tām nepieciešami pietiekami resursi (gan cilvēkresursi, gan tehniskie resursi).

ES tiesību akti⁵ paredz Komisijai vairākas būtiskas pilnvaras izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas jomā, piemēram, pilnvaras pārbaudīt uzņēmumus, aizliegt karteļus vai citas pret konkurenci vērstas darbības vai piemērot finansiālas sankcijas uzņēmumiem, kas pārkāpj ES konkurences noteikumus. Šādas izmeklēšanas plašāk zināmas kā pretmonopola procedūras. Komisijas lēmumi, ar ko aizliedz konkrētu pret konkurenci vērstu praksi, ir ne tikai saistoši iesaistītajiem uzņēmumiem, bet tie ir arī precedents analogās lietās. Saskaņā ar LESD, Regulu (EK) Nr. 1/2003 un ES tiesu judikatūru Komisijai ir rīcības brīvība šādās jomās:

• efektīvas konkurences mērķu un pamatjēdzienu noteikšana;
• lēmumu pieņemšana par to, kā izmantot tai piešķirtās izmeklēšanas pilnvaras un veikt izmeklēšanas; kā arī
• tiesiskās aizsardzības līdzekļu noteikšana, kas nepieciešami, lai izbeigtu pret konkurenci vērstu praksi vai problemātisku uzņēmumu koncentrāciju.

Komisijas mērķis ir aizsargāt efektīvu tirgu konkurences struktūru, lai uzlabotu patērētāju labklājību un palīdzētu izveidot integrētu ES iekšējo tirgu⁶. Nav vispārēji pieņemtas termina “patērētāju labklājība” definīcijas, taču, vienkārši sakot, tas nozīmē, ka Komisija no ekonomiskā viedokļa vērtē to, kā ES tirgos tiek īstenota konkurence patērētāju interesēs preču un pakalpojumu cenas, kvalitātes un izvēles ziņā, kā arī inovācijas ziņā.

Komisija ir atbildīga arī par nozares pārstrukturēšanas pārraudzību, ja tai ir potenciāli pret konkurenci vērsta ietekme uz iekšējo tirgu, piemēram, ja divi neatkarīgi uzņēmumi apvienojas vai izveido neatkarīgu kopīgu saimniecisku vienību (tā dēvēto “pilnfunkciju kopuzņēmumu”). Šādas apvienošanas, kas ir tirgus ekonomikas parasta iezīme, var veicināt ražošanas aktīvu efektīvu sadali, taču tām var būt arī negatīva ietekme uz konkurenci. Šādā gadījumā var rasties nepieciešamība Komisijai iejaukties, lai aizsargātu iekšējā tirgus darbību. Šādas darbības ir zināmas kā ES apvienošanās kontrole, un tās reglamentē Padomes regula⁷.

Lai gan apvienošanās kontrole tiek veikta pirms darījuma īstenošanas un stingri noteiktos termiņos (ex ante kontroles sistēma), Komisijai ir tiesības uzsākt pretmonopola procedūru tikai pēc tam, kad ir radušās aizdomas, ka uzņēmums ir pārkāpis konkurences noteikumus (ex post kontroles sistēma). Pēdējos desmit gados Komisija gadā pārbauda vidēji vairāk nekā 300 paziņojumus par apvienošanos un aptuveni 200 pretmonopola lietas.

Komisijā par visiem būtiskākajiem lēmumiem konkurences lietās un par politikas jautājumiem, tādiem kā tiesību aktu priekšlikumi, paziņojumi un pamatnostādnes, kolektīva atbildība ir komisāru kolēģijai. Kolēģija ir deleģējusi par konkurenci atbildīgajam Komisijas loceklim pilnvaras vienpusēji pieņemt konkrētu veidu lēmumus, kas ir mazāk nozīmīgi un nav saistīti ar konkrētiem politikas jautājumiem. Konkurences komisārs uzrauga Konkurences ģenerāldirektorātu (COMP ĢD), kas pārbauda apvienošanās paziņojumus, veic pretmonopola un apvienošanās izmeklēšanas un sadarbībā ar citiem Komisijas dienestiem sagatavo lēmumus un politikas dokumentus, tostarp tiesību aktu priekšlikumus, pieņemšanai Komisijā.

Dalībvalstu iestāžu funkcijas pretmonopola procedūrās

Gan Komisija, gan arī valsts konkurences iestādes (VKI) ES dalībvalstīs var tieši piemērot ES konkurences noteikumus pretmonopola lietās, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm (sk. 1. izcēlumu)⁸.

Lai gan šāda decentralizēta paralēlā izpildes panākšanas pieeja ir būtiski paplašinājusi ES pretmonopola noteikumu piemērošanas jomu, Komisijai joprojām ir galvenā atbildība nodrošināt, ka VKI noteikumus piemēro vienādi¹⁰. Komisija ir arī kompetenta pieņemt lēmumus, kas attiecas uz visu Eiropas Ekonomikas zonas (ES dalībvalstis, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija) teritoriju¹¹.

ES pretmonopola noteikumu paralēla izpildes panākšana nosaka Komisijas un VKI ciešas sadarbības nepieciešamību. Šai sakarā Komisija un VKI ir izveidojušas Eiropas Konkurences tīklu (EKT)¹² — mehānismu, ar kura palīdzību tās i) nosaka, kura konkurences iestāde izmeklē konkrēto lietu, un ii) apmainās ar informāciju par izmeklēšanas darbībām un izpildes panākšanas lēmumiem, ko tās plāno pieņemt. EKT ietvaros ir izveidota arī padomdevēja komiteja, kurā ir VKI pārstāvji, un Komisijai ir pienākums ar to apspriesties pirms galīgo lēmumu par konkurenci pieņemšanas.

Dalībvalstu tiesām ir papildinoša loma izpildes panākšanā, jo tās veic tiesvedību privāto pušu starpā, izskatot lietas saistībā ar ES pretmonopola noteikumiem. Dalībvalstu tiesu lēmumi nedrīkst prevalēt pār Komisijas lēmumu¹³.

Valsts konkurences iestādēm ir ievērojama rīcības brīvība lēmumu pieņemšanā par to, vai veikt vai neveikt pārkāpuma izmeklēšanu un kādas sankcijas piemērot. VKI, pieņemot lēmumus, kas ir saistoši attiecīgās dalībvalsts teritorijā, jāņem vērā principi, kas noteikti Komisijas lēmumos vai tiesas nolēmumos. Komisijas paziņojumi un pamatnostādnes par izpildes panākšanu pretmonopola lietās VKI nav saistoši, taču tie ietekmē VKI lēmumus. Dalībvalstu tiesas var pieprasīt Komisijai atzinumus par ES konkurences noteikumu interpretēšanu, kā arī var iesniegt lūgumus ES Tiesai sniegt prejudiciālus nolēmumus. Ja Komisija ierosina savu izmeklēšanu, VKI tiek atbrīvotas no turpmākas dalības attiecīgajā lietā.

ES pretmonopola noteikumu paralēlā izpildes panākšana ir parādīta 1. attēlā.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

ES un dalībvalstu īstenotā apvienošanās kontrole

Komisija ir atbildīga par uzņēmumu koncentrācijas gadījumu izmeklēšanu, ja apvienoto uzņēmumu apgrozījums pārsniedz ES tiesību aktos noteikto robežvērtību¹⁴. Ja apgrozījums ir zem šīs robežvērtības, apvienošanās gadījumus var izvērtēt dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Atbilstīgi lietu nodošanas sistēmai lietas var nodot izskatīšanai Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot zināmu rīcības brīvību, piemēram, konkrētos apstākļos Komisija var nodot lietu dalībvalstij vai otrādi (sk. 2. attēlu).

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Ja Komisija konstatē, ka ierosinātā koncentrācija varētu būtiski kaitēt efektīvai konkurencei, tā var vai nu aizliegt apvienošanos vai atļaut apvienošanos ar nosacījumu, ka tiek īstenotas saistošas saistības, kuras ierosina puses, kas apvienojas, un kuru mērķis ir novērst konkurences problēmas attiecīgajos tirgos.

Ja apvienošanās ir valsts konkurences iestādes kompetencē, tā patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt, vai neapstiprināt apvienošanos, piemērojot tikai valsts tiesību aktus. Tomēr sešās dalībvalstīs valsts valdība — parasti ekonomikas ministra personā — var izņēmuma gadījumos atcelt lēmumu, ar ko aizliegta apvienošanās, vai grozīt saistības, pamatojoties uz valsts interesēm, piemēram, ja valsts uzskata, ka nepieciešamība saglabāt darbvietas vai attīstīt konkrētas valsts tautsaimniecības nozares ir svarīgāka nekā pret konkurenci vērstā ietekme attiecīgajos tirgos¹⁵.

Revīzijas tvērums un pieeja

Pēdējo desmit gadu laikā attiecīgo apvienošanās darījumu skaits ES ir palielinājies par aptuveni 40 %, un jaunu digitālo tirgu izveidošanās ir radījusi būtiskas problēmas konkurences noteikumu izpildes panākšanas jomā. Mēs līdz šim vēl neesam gatavojuši ziņojumus par Komisijas darbībām saistībā ar apvienošanās kontroli un pretmonopola procedūrām. Veicot šo revīziju, mēs centāmies noskaidrot, kā Komisija veic šīs darbības, un uzsvērt aspektus, kas var ietekmēt šo darbību panākumus patlaban un nākotnē.

Mēs centāmies rast atbildi uz jautājumu, vai Komisija efektīvi panāca ES konkurences noteikumu izpildi apvienošanās kontrolē un pretmonopola procedūrās. Konkrētāk, mēs vērtējām, vai

1. Komisijai bija atbilstīgas pārkāpumu atklāšanas un izmeklēšanas spējas;
2. Komisija efektīvi izmantoja savas izpildes panākšanas pilnvaras apvienošanās kontrolē un pretmonopola procedūrās;
3. Komisija veiksmīgi sadarbojās ar valsts konkurences iestādēm; un vai
4. Komisija bija izveidojusi sistēmu, lai ziņotu par tās izpildes panākšanas darbību rezultātiem un saņemtu atgriezenisko saiti.

Revīzijas veikšanas nolūkā mēs pārbaudījām pieejamos dokumentus Komisijā un veicām intervijas ar Komisijas darbiniekiem. Saistībā ar apvienošanās kontroli mēs revidējām 13 ierosinātās apvienošanās lietas, kas bija paziņotas Komisijai saskaņā ar Apvienošanās regulu laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam. Pretmonopola jomā mēs revidējām izlasi, kurā bija iekļautas 37 lietas, ko Komisija sāka izmeklēt minētajā periodā, taču mēs pārbaudījām arī ziņojumus un citus dokumentus saistībā ar darbībām 2018. un 2019. gadā. Pamatojoties uz 38 lietu izlasi, mēs pārbaudījām arī to, kā Komisija analizēja VKI paziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. pantu, proti, gadījumos, kad VKI bija oficiāli informējusi Komisiju par valsts pretmonopola izmeklēšanas uzsākšanu vai iesniegusi izpildes panākšanas lēmuma projektu. Visas lietas mēs izraudzījāmies, pamatojoties uz riska kritērijiem.

Turklāt, lai iegūtu informāciju, mēs apmeklējām valsts konkurences iestādes Bulgārijā, Francijā, Nīderlandē un Polijā, jo šajās valstīs bija būtiskas institucionālās atšķirības. Mēs arī tikāmies ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pārstāvjiem.

Veicot šo revīziju, mēs nepārbaudījām, kā Komisija panāca valsts atbalsta noteikumu izpildi, jo tā ir cita Komisijas veiktās konkurences uzraudzības joma¹⁶. Konkurences efektivitāti var ietekmēt daudzi faktori ES vai dalībvalstu līmenī, tostarp patentu tiesības, valsts nodokļu tiesību akti, konkrētu nozaru regulējums (piemēram, pasažieru pārvadājumu vai telekomunikāciju jomā), īpaši noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību vai tirdzniecības politika, ja iesaistītas trešās valstis. Šie faktori nav Komisijas konkurences noteikumu izpildes panākšanas īpašajā kompetencē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 un Apvienošanās regulu un tādēļ revīzijas tvērumā nav iekļauti.

Apsvērumi

Komisijas spējas tirgus uzraudzībā, pārkāpumu atklāšanā un izmeklēšanā ir zināmā mērā ierobežotas

Komisija saņem lielu apjomu vairāk vai mazāk oficiālas informācijas no tirgus dalībniekiem un valsts konkurences iestādēm par iespējamajām problēmām konkurences jomā vai pretmonopola noteikumu iespējamajiem pārkāpumiem. Attiecībā uz oficiālām pretmonopola sūdzībām Komisijai ir tiesību aktos noteikts pienākums rūpīgi izskatīt jautājumus, kas nonāk tās uzmanības lokā. Taču šīs informācijas kvalitāte ievērojami atšķiras, turklāt tā ne vienmēr norāda uz būtiskākajām konkurences problēmām iekšējā tirgū. Tādēļ, lai nodrošinātu darbības pilnīgu efektivitāti, konkurences iestādei būtu ne tikai jāreaģē uz tai iesniegtajām sūdzībām, bet arī pēc savas iniciatīvas jāveicina gadījumu paziņošana un jāspēj atklāt pretmonopola lietas ar būtisku ietekmi.

COMP ĢD ir jāpārbauda visi paziņotie apvienošanās gadījumi (sk. 16. punktu), tam ir rīcības brīvība lemt par nepieciešamību izmeklēt pretmonopola noteikumu iespējamos pārkāpumus. Tā kā COMP ĢD parasti saņem vairāk informācijas par konkurences problēmām, nekā tas ar pieejamajiem resursiem var reāli izmeklēt, COMP ĢD ir jānosaka prioritātes.

Mēs vērtējām, vai

1. Komisijai bija atbilstīgas spējas, lai atklātu pret konkurenci vērstu praksi;
2. Komisija bija noteikusi prioritātes pretmonopola noteikumu izpildes panākšanas jomā atbilstīgi objektīviem kritērijiem, lai tās resursus novirzītu lietām ar lielāko potenciālo ietekmi.

Ierobežotie resursi ietekmē Komisijas spēju atklāt pārkāpumus

Lai Komisija pēc savas iniciatīvas varētu uzsākt pretmonopola izmeklēšanu, tai nepieciešamas zināšanas par iekšējam tirgum būtiskām ekonomikas nozarēm, kā arī mērķtiecīga operatīvā informācija. Šai sakarā Komisija var izmantot vairākus instrumentus, lai uzraudzītu tirgus un atklātu pārkāpumus. Piemēram, tā var vākt un analizēt publiski pieejamo informāciju vai tirgus datus, vai arī veikt konkrētu jautājumu vai lietu izvērtēšanu (zināmi kā darbības jomas pētījumi vai pārbaudes). Komisija var veikt arī konkurences ierobežojumu padziļinātu analīzi tirgus pētījumu vai nozares oficiālas izmeklēšanas veidā¹⁷.

Piešķirot resursus konkurences noteikumu izpildes panākšanai, COMP ĢD ir atkarīgs no Komisijas ikgadējiem budžeta piešķīrumiem, un tādējādi tam, lai saņemtu resursus, nākas konkurēt ar citiem Komisijas ģenerāldirektorātiem. Pēdējos desmit gados darbinieku kopējais skaits ir saglabājies relatīvi stabils¹⁸ un finansējuma pārvedumi triju instrumentu starpā (apvienošanās kontrole, pretmonopola izmeklēšanas un valsts atbalsts) bija ierobežoti. Mēs novērojām, ka kopš 2010. gada COMP ĢD reģistrēto jauno pretmonopola lietu skaits ir bijis relatīvi stabils, savukārt jaunu apvienošanās lietu skaits šajā laikposmā ir pakāpeniski palielinājies. Tā kā apvienošanās kontrole ir tiesību aktos noteikts Komisijas pienākums, COMP ĢD nākas šai darbības jomai atvēlēt ievērojamus resursus (sk. 41. punktu). COMP ĢD ar atlikušajiem darbiniekiem nespēj izmeklēt visas saņemtās sūdzības, un tam ir jānosaka prioritātes.

Tādējādi tirgus uzraudzībai nepieciešamie resursi un spējas jaunu lietu aktīvai atklāšanai, piemēram, veicot nozaru izmeklēšanas, ir ierobežoti. Tirgus uzraudzības līmenis, atbilstība un kvalitāte ir lielā mērā atkarīgi no COMP ĢD atsevišķu darbinieku iniciatīvas, pieejamības un pieredzes. Ierobežoto resursu dēļ Komisija kopš 2005. gada ir veikusi tikai četru nozaru izmeklēšanas, kas deva iespēju atklāt konkurences noteikumu pārkāpumus¹⁹. Lai 2015. gadā veiktu e-komercijas izmeklēšanu, 18–24 mēnešu laikposmā bija nepieciešami aptuveni 15 pilnslodzes ekvivalenti.

Lai gan ir uzsākta jaunu lietu izmeklēšana e-komercijas jomā, pēc lielākā rādītāja sasniegšanas 2015. gadā kopējais lietu skaits, ko COMP ĢD uzsācis pēc savas iniciatīvas, pastāvīgi samazinās (sk. 3. attēlu).

Avots: Eiropas Komisija.

Komisija jau 1996. gadā nolēma piedāvāt stimulus karteļos iesaistītiem uzņēmumiem (“Iecietības programma”), lai tie Komisijai ziņotu iekšējo informāciju. Pirmais kartelī iesaistītais uzņēmums, kas to dara, var saņemt pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda. Citi uzņēmumi, kas šādi rīkojas, var saņemt jebkura naudas soda samazinājumu.

Komisija savā karteļu atklāšanas darbībā ir lielā mērā atkarīga no šā mehānisma. Laikposmā no 2010. gada līdz 2017. gadam 23 no 25 izmeklēto karteļu lietām tika izskatītas, pamatojoties uz pieteikumiem Iecietības programmai; tikai divu lietu izskatīšana bija Komisijas veiktā atklāšanas darba rezultāts.

Vērtējot Komisijas kopējo pretmonopola lēmumu skaitu, kas attiecās uz 2010.–2017. gadā reģistrētajām lietām, tostarp karteļu lietām, 50 % no visiem lēmumiem, kas tika pieņemti līdz 2018. gada 31. decembrim, bija saistīti ar pieteikumiem Iecietības programmai.

Aptuveni 15 % no Iecietības programmai saņemtajiem pieteikumiem deva pamatojumu Komisijai uzsākt oficiālu izmeklēšanu. No šīm lietām 60 % gadījumu izmeklēšanas rezultātā tika pieņemti aizlieguma lēmumi un piemērots naudas sods. Zemais (15 %) rādītājs ir skaidrojams ar to, ka pieteikumu iesniedzēji bieži vien nebija ievērojuši atbilstības nosacījumus, netika iegūti prima facie pierādījumi par pārkāpumiem, lietas nebija Komisijas prioritāte vai arī Komisija nebija piemērotākā iestāde EKT, lai izmeklētu šo lietu. Ja lieta nav Komisijas prioritāte, VKI var uzsākt procedūru, pamatojoties uz Komisijas nodoto lietu vai pēc savas iniciatīvas. Turklāt kopš 2015. gada Komisijai paziņoto Iecietības programmas lietu ikgadējais skaits ir būtiski samazinājies (sk. 4. attēlu).

Avots: Eiropas Komisija.

Komisija vēl nav padziļināti izvērtējusi, kāpēc ir vērojama skaita samazināšanās tendence attiecībā uz pieteikumiem Iecietības programmai vai pieteikumiem par atbrīvojumu no soda. Šī tendence, kas, šķiet, atspoguļo arī tendenci citur, apgrūtina secinājumu izdarīšanu par to, vai karteļu skaits iekšējā tirgū faktiski ir samazinājies, kas teorētiski ir iespējams, vai arī uzņēmumi baidās, ka, iesniedzot šādu pieteikumu, pret tiem tiks vērstas ES pretmonopola noteikumu pārkāpumos cietušo privātā sektora dalībnieku zaudējumu atlīdzināšanas prasības. ES 2014. gadā pieņemtās direktīvas mērķis ir veicināt prasību iesniegšanu šādu kompensācijas maksājumu saņemšanai²⁰. Tādējādi mēs nevaram izslēgt, ka kartelī iesaistītie uzņēmumi atturas iesniegt pieteikumus Iecietības programmai, jo, lai gan šādā veidā uzņēmumi var izvairīties no naudas soda, karteļa nodarījumos cietušie no šiem uzņēmumiem var pieprasīt lielas kompensācijas par ciestajiem zaudējumiem. Pastāv arī iespēja, ka uzņēmumi ir sākuši veiksmīgāk slēpt karteļu darbību.

COMP ĢD 2016. gadā nolēma rīkoties, lai uzlabotu tā rīcībā esošos instrumentus, kas ļauj atklāt potenciālās lietas ar būtisku ietekmi uz iekšējo tirgu. Šīs iniciatīvas ietvaros kopš 2017. gada Komisija savā tīmekļa vietnē ir darījusi pieejamu ziņošanas rīku, ko ikviens var izmantot, lai anonīmi iesniegtu informāciju par karteļiem un cita veida pret konkurenci vērstu praksi. Saņemtā informācija ir izmantota Komisijas tirgus uzraudzības darbībās, taču revīzijas laikā pēc šādas informācijas saņemšanas bija veikta tikai viena pārbaude uz vietas, un tā nebija pamats oficiālas procedūras uzsākšanai. Komisija līdz šim nav ierosinājusi citus stimulus, lai veicinātu ziņošanu par pārkāpumiem, piemēram, finansiālu atlīdzību ziņotājiem (trauksmes cēlējiem)²¹.

Pieeja prioritāro lietu noteikšanai nebija optimāla

Kā minēts 28. punktā, ņemot vērā potenciālo pretmonopola lietu lielo skaitu (kopumu), kas jāizskata (sk. 5. attēlu), COMP ĢD ir jāveido tādu lietu izlase, ko tas var izmeklēt. Lai efektīvi izmantotu savus resursus, COMP ĢD jāpiešķir prioritāte lietām, kurām var būt lielākā potenciālā ietekme uz iekšējo tirgu un patērētājiem.

Avots: Eiropas Komisija.

Lai atlasītu izskatāmās lietas, COMP ĢD piemēroja vairākus kritērijus. Piemēram, saskaņā ar norādījumiem attiecībā uz potenciālajiem pārkāpumiem, kas minēti LESD 102. pantā²², COMP ĢD cita starpā jāpievēršas tādiem izslēdzošas rīcības veidiem, kas rada lielāko kaitējumu patērētājiem. Tomēr mēs neuzgājām skaidri izsvērtus kritērijus, kas nodrošinātu tādu lietu atlasi, kuras varētu radīt lielāko risku konkurencei vai patērētāju labklājībai iekšējā tirgū un visās attiecīgajās ekonomikas nozarēs.

Komisija efektīvi izmantoja tai piešķirtās izpildes panākšanas pilnvaras, tomēr problēmas joprojām pastāv

Apvienošanās un pretmonopola noteikumu efektīvas izpildes panākšana nosaka nepieciešamību Komisijai rīkoties ES iedzīvotāju interesēs, lai nodrošinātu, ka viņi var iegādāties augstas kvalitātes preces un pakalpojumus par godīgām cenām. Tādēļ mēs novērtējām, kā Komisija

1. īstenoja apvienošanās kontroles procedūras;
2. veica pretmonopola izmeklēšanas;
3. risināja jaunas problēmas izpildes panākšanas jomā; kā arī
4. piemēroja naudas sodu ar preventīvu funkciju.

Komisija visus lēmumus apvienošanās lietās pieņēma tiesību aktos noteiktajos termiņos, taču to arvien pieaugošais skaits rada spiedienu uz Komisijas ierobežotajiem resursiem

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Komisijai apvienošanās ietekme uz attiecīgajiem tirgiem parasti ir jāizvērtē 25 dienu laikā (1. posma izmeklēšana) un jāpieņem lēmums atļaut apvienošanos vai uzsākt padziļinātu 2. posma izmeklēšanu²³. Mēs vērtējām, vai Komisija pirms lēmuma pieņemšanas, ievērojot termiņus, ir ņēmusi vērā visus paziņotā darījuma attiecīgos aspektus un vai tā ir efektīvi uzraudzījusi visas apvienošanās, kuras varēja radītu būtisku ietekmi uz konkurenci ES iekšējā tirgū.

Apvienošanās kontrole radīja ievērojamu darba slodzi — saskaņā ar COMP ĢD datiem laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam apvienošanās kontrolei tika atvēlēti vidēji 28 % no kopējā laika, kas veltīts lietām atbilstīgi trim instrumentiem (apvienošanās kontrole, pretmonopola darbība un valsts atbalsts), un 11–14 % no COMP ĢD pieejamajiem kopējiem resursiem. Lai gan iesaistīto cilvēkresursu līmenis saglabājās relatīvi stabils, Komisijai paziņoto lietu skaits pēdējos gados ir palielinājies un attiecīgi ir pieaudzis arī analizējamo datu apjoms (sk. 6. attēls).

Avots: Eiropas Komisija.

Mēs konstatējām, ka 18 dalībvalstīs, kā arī trešās valstīs, piemēram, Austrālijā, Kanādā un ASV, valsts konkurences iestādes piemēro maksu uzņēmumiem, kas iesniedz paziņojumu par apvienošanos. Tādējādi valsts budžetā vismaz daļēji iespējams segt izmaksas, kas radušās saistībā ar koncentrācijas pārbaudi. Komisija pieņēma lēmumu neierosināt maksas ieviešanu kā alternatīvu finansējuma avotu tās izpildes panākšanas darbībām, taču lēmuma pamatā nebija sīki izstrādāta izmaksu un ieguvumu analīze. Tā vietā Komisija ir ierosinājusi 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā paredzēt konkrētu finansējumu konkurences noteikumu izpildes panākšanai no ES vispārējā budžeta — tas paredzēts Komisijas 2018. gada priekšlikumā par Vienotā tirgus programmu²⁴. Šā priekšlikuma mērķis citā starpā ir nodrošināt iespēju Komisijai efektīvāk risināt problēmas, kas rodas, pastāvīgi palielinoties elektroniskās komunikācijas, lielo datu, mākslīgā intelekta un algoritmu izmantošanas apjomam.

Pārbaudot izlasē iekļautos paziņojumus, konstatējām, ka Komisija visos gadījumos darījumu būtiskos aspektus izvērtēja un apvienošanās gadījumu pārbaudes veica tiesību aktos noteiktajos termiņos. Izskatot lielāko daļu paziņojumu (94 % 2010.–2017. gadā), Komisijai neradās bažas par konkurenci, un tā atzina, ka apvienošanās bija saderīga ar iekšējo tirgu.

Ņemot vērā tiesību aktos noteiktos īsos termiņus, COMP ĢD lielā mērā paļāvās uz datiem un informāciju, ko sniedza puses, kuras apvienojās, kā arī uz publiski pieejamo informāciju, piemēram, nozares vai tirdzniecības statistiku, un trešo pušu (proti, tirgus dalībnieku) sniegtajām atbildēm Komisijas rīkotajās aptaujās, kas tika veiktas saistībā ar tirgus izmeklēšanas pasākumiem. Jo īpaši sarežģītās izmeklēšanās Komisija saskaras ar grūtībām veikt sistemātiskas sasaistu pārbaudes par informācijas precizitāti, ņemot vērā resursu trūkumu un pārbaudāmās informācijas apjomu. Turklāt trešās puses, kurām tiek lūgts sniegt atzinumu par plānoto apvienošanos, ne vienmēr var sniegt atbildi noteiktajā īsajā termiņā, un šādā gadījumā to atzinumu nevar ņemt vērā.

Lai samazinātu Komisijas un iesaistīto uzņēmumu darba slodzi, Komisija 2013. gadā pieņēma lēmumu paplašināt darījumu kategorijas, kurām piemēro vienkāršoto procedūru, attiecinot to arī uz apvienošanās darījumiem, kuri parasti nav problemātiski (sk. 7. attēlu). Līdz Covid-19 pandēmijai uzņēmumi, kuri apvienojas, nevarēja apvienošanās paziņojumus iesniegt pilnībā elektroniski, lai gan tas būtu atvieglojis datu apstrādi.

Avots: Eiropas Komisija.

Komisija 2016. gadā uzsāka ES uzņēmumu apvienošanās sistēmas konkrētu aspektu izvērtēšanu, cita starpā izskatot iespējas labāk racionalizēt savas procedūras apvienošanās jomā. Taču mēs konstatējām, ka tā līdz šim nav veikusi būtiskus pasākumus, lai risinātu, piemēram, turpmāk izklāstītās situācijas.

• Patlaban uzņēmumiem ir jāveic sarežģīta un laikietilpīga pārvērtēšanas procedūra, ja tie vēlas, lai darījumu, kura apmērs ir mazāks par apgrozījuma robežvērtību (sk. 16. punktu), pārbaudītu Komisija, ja tie veic darbību vairākās dalībvalstīs, kuru valsts konkurences iestādēm katrai atsevišķi būtu jāizskata lieta.
• Aptuveni 25 % no 2010.–2017. gadā iesniegtajiem vienkāršotajiem paziņojumiem bija saistīti ar lietām, kurās lieli uzņēmumi ieguva kopīgu kontroli pār citu uzņēmumu (kopuzņēmums) ar ierobežotu pašreizējo vai plānoto komercdarbību Eiropas Savienībā vai bez tās. Piemēram, liels ES uzņēmums izveido kopuzņēmumu ar uzņēmumu Āzijā, taču kopuzņēmums plāno veikt darbību tikai Āzijas tirgos. Tomēr šādi darījumi parasti nerada bažas par konkurenci iekšējā tirgū.

Kā minēts 16. punktā, uzņēmumu koncentrācijas ietekme uz ES tiek noteikta, izmantojot uzņēmumu, kuri apvienojas, gada apgrozījumu. Tas ir labs rādītājs attiecībā uz darījuma apmēru un tādējādi tā potenciālo ietekmi uz tirgiem. Taču ar šo rādītāju var nepietikt, lai atklātu būtiskus apvienošanās darījumus. Piemēram, farmācijas nozarē, jauno tehnoloģiju tirgos vai digitālajā sektorā uzņēmumu ar nelielu apgrozījumu iegāde, kurai ir liela vērtība, var apdraudēt efektīvu konkurenci iekšējā tirgū. Šādos gadījumos uzņēmumu iegāde var nodrošināt iespēju pircējam strauji iegūt dominējošu stāvokli jaunā, taču joprojām nelielā tirgū, vai arī pircējs var pieņemt lēmumu pārtraukt jaunu produktu attīstību, lai aizsargātu savus produktus vai pakalpojumus. Mēs konstatējām, ka Komisija apzinās to, ka, ar dažiem valsts konkurences iestāžu minētiem izņēmumiem, šādi darījumi palika ārpus Komisijas veiktās apvienošanās kontroles. Komisijas izveidotas ekspertu grupas 2019. gada ziņojumā “Konkurences politika digitālajam laikmetam”²⁵ bija secināts, ka ir pāragri mainīt tiesību aktos noteiktās robežvērtības. Tādēļ un atšķirībā no vairākām dalībvalstīm Komisija līdz šim nav rīkojusies, lai atrisinātu šo jautājumu²⁶.

Komisijas lēmumi pretmonopola lietās nodrošināja risinājumus ar konkurenci saistītiem jautājumiem, taču izmeklēšanas darbības bija ilgas

Komisija izskata ļoti dažādas pretmonopola lietas – gan lielāka, gan mazāka apmēra –, ņemot vērā tirgus apjomu vai attiecīgo ģeogrāfisko tirgu lielumu. Komisija laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam pieņēma 118 oficiālus aizlieguma lēmumus vai apstiprināja uzņēmumu saistības izbeigt pret konkurenci vērstu darbību pretmonopola lietās (sk. 8. attēlu).

Avots: Eiropas Komisija.

Mēs vērtējām, vai Komisija ir veikusi izmeklēšanu pienācīgā veidā un saprātīgā termiņā. Mēs konstatējām tendences, kas pēdējos gados negatīvi ietekmēja COMP ĢD resursus un tehniskās spējas; tās ir:

• lēmumu skaita pieaugums pēdējos gados;
• arvien lielāks informācijas un datu apjoms, kas jāapstrādā un jāizanalizē, jo Komisijai ir pierādīšanas pienākums; kā arī
• risināmo juridisko jautājumu arvien pieaugoša sarežģītība.

Komisijas intervences pretmonopola lietās mērķis ir izbeigt jebkādus ES konkurences noteikumu pārkāpumus un tirgū atjaunot godīgu un efektīvu konkurenci. Pamatojoties uz mūsu izveidoto Komisijas lēmumu izlasi, mēs secinājām: ja Komisija pieņēma lēmumu uzsākt oficiālu procedūru, tā sasniedza rezultātu aizlieguma vai saistību lēmuma veidā, ar ko tika risinātas problēmas konkurences jomā.

Lai Komisija nodrošinātu konkurences noteikumu izpildes panākšanas efektivitāti, būtiska nozīme ir tās spējai ciešā sadarbībā ar dalībvalstu valsts konkurences iestādēm mobilizēt resursus un vienlaikus veikt pārbaudes uz vietas dažādās dalībvalstīs. Mēs novērojām, ka šādas darbības nodrošināja to, ka lielākajā daļā revidēto lietu Komisija ieguva nepieciešamos pierādījumus, lai sekmīgi īstenotu savas procedūras.

Daudzi uzņēmumi, kuros Komisija veic izmeklēšanu, pārsūdz lēmumus ES tiesās. Lietu skaits ir lielāks nekā konkurences lēmumu skaits, jo viens Komisijas lēmums var attiekties uz vairākiem uzņēmumiem. Izskatīšana tiesā pēc būtības aprobežojas ar juridiskās pamatotības un pārvaldības kvalitātes izvērtēšanu. Tiesās izskatāmo lietu skaits samazinās, un kopumā Komisijas lēmumu skaits, ko tā ir varējusi veiksmīgi aizstāvēt, pastāvīgi ir bijis augsts (sk. 1. tabulu).

Lai panāktu konkurences noteikumu efektīvu izpildi, Komisijai tās lēmumi jāpieņem saprātīgā termiņā tādā veidā, lai pēc iespējas samazinātu ekonomiskās izmaksas, kas rodas uzņēmumiem un patērētājiem, kuri ir cietušie jebkādos pārkāpumos.

Atšķirībā no apvienošanās kontroles (sk. 40. punktu) ES tiesību akti neparedz termiņu, kurā Komisijai jāveic izmeklēšana pretmonopola jomā. Vidēji no lietas reģistrācijas — parasti tas ir brīdis, kad ir iegūti pierādījumi, lai sāktu sākotnējo izmeklēšanu, — Komisijai bija nepieciešami aptuveni četri gadi²⁷, lai pretmonopola darbību izmeklēšanu noslēgtu ar oficiālu lēmumu. Īpaši ilgstošas bija procedūras karteļu izmeklēšanā — to veikšanai vidēji bija nepieciešami vairāk nekā četri gadi — un sarežģītās lietās saistībā ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē. Revīzijas periodā mēs konstatējām vairākas lietas, kad Komisijai bija nepieciešami pat astoņi gadi, lai pieņemtu lēmumu.

Dažu lietu izskatīšanā Komisija kavēšanos varēja tieši kontrolēt. Savukārt citu lietu izskatīšanā kavēšanās bija ārpus tās kontroles, piemēram, bija gadījumi, kad uzņēmumi, kuros tika veikta izmeklēšana, sistemātiski pieprasīja termiņu pagarinājumus un sniedza atbildes uz informācijas pieprasījumiem ar ievērojamu — četru līdz astoņu mēnešu un pat pusotra gada — kavēšanos, vai arī tie pagarināja procedūras, iesniedzot neatbilstīgus priekšlikumus saistībām, ko varētu uzņemties. Turklāt, tā kā puses bieži vien pārsūdz lēmumus ES tiesās (sk. 52. punktu), tas var ievērojami aizkavēt Komisijas lēmumu stāšanos spēkā.

COMP ĢD kopš 2017. gada ir īstenojis ievērojamus centienus, lai paātrinātu procedūras.

• COMP ĢD 2018. gadā ieviesa jaunu sadarbības praksi uzņēmumiem, kuri iesaistīti ar karteļu darbību nesaistītā pretmonopola izmeklēšanā. Tā ir līdzīga izlīguma procedūrai, ko Komisija jau kopš 2008. gada piemēro karteļu izmeklēšanā. Uzņēmumiem, kuri atzīst pārkāpumu un savu atbildību par to un cieši sadarbojas ar Komisiju izmeklēšanas laikā, var tikt samazināts naudas sods.
• COMP ĢD racionalizēja sava darba organizēšanu, ieviešot vienkāršotas apstiprināšanas plūsmas ar lietām nesaistītiem dokumentiem, izstrādājot labākus norādījumus lietu izskatītājiem, kā arī nodrošinot personāla elastīgāku norīkošanu COMP ĢD un labāk koordinējot lietu pārvaldību dažādu iesaistīto struktūrvienību starpā. Tas arī sāka izstrādāt jaunu un uz procesiem orientētu kopīgu lietu pārvaldību. Tomēr notika ievērojama kavēšanās, un pilnvērtīgi izmantot sistēmu pretmonopola un apvienošanās kontrolei varēs tikai 2020. gada beigās. Līdz tam lietu apstrāde paliks nevajadzīgi resursietilpīga.
• COMP ĢD 2018. gadā pieņēma stratēģiju par mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu, lai paātrinātu informācijas meklēšanu un sniegtu atbalstu dokumentu analīzē. Ņemot vērā budžeta un cilvēkresursu ierobežojumus, sagaidāms, ka pirmie reālie rezultāti būs pieejami tikai 2020. gadā izmēģinājuma režīmā, un pilnvērtīga ieviešana tiek plānota no 2021. gada.

Komisija līdz šim nav pilnībā atrisinājusi sarežģītās jaunās problēmas izpildes panākšanas jomā digitālajos tirgos

Digitālajā laikmetā ir radušies jauni tirgi, produkti un pakalpojumi, un ir jāpielāgo tradicionālie pieņēmumi par efektīvu konkurenci un tās definīcijas (sk. 2. izcēlumu). Pēdējos gados konkurences iestādes dažādos forumos, piemēram, ESAO apaļā galda sanāksmēs un EKT ietvaros, apsver šo problēmu risinājumus. Pamatojoties uz mūsu veiktajām pieejamo dokumentu pārbaudēm un Komisijas lēmumiem, mēs vērtējām, vai Komisijas pašreizējie instrumenti ir pietiekami, lai risinātu ar digitālajiem tirgiem saistītās problēmas.

Lai gan Komisija vairākās lietās ir pieņēmusi lēmumus, risinot digitālās ekonomikas radītos izaicinājumus, joprojām nav atrisinātas būtiskas problēmas. Piemēram, prakse digitālajos tirgos var radīt kaitējumu patērētājiem. Tomēr Komisijai ir grūti rast piemērotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai risinātu acīmredzamu konkurences problēmu, jo patērētājiem nodarītā kaitējuma noteikšana var būt īpaši sarežģīta³⁰. Tas attiecas ne tikai uz interneta uzņēmumiem, bet arī uz visām pārējām ekonomikas nozarēm, kurās izmanto digitālās inovācijas, piemēram, enerģētikas, telekomunikācijas, finanšu pakalpojumu un transporta nozari.

Saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem Komisija pretmonopola noteikumu izpildes panākšanu var veikt tikai ex post kārtībā, proti, pēc tam, kad ir radusies konkurences problēma (sk. 08. punktu). It īpaši digitālajā ekonomikā tas varētu būt par vēlu, lai risinātu konkurences problēmu. Taču, izņemot apvienošanās kontroles jomu, Komisijas rīcībā patlaban nav instrumentu, kas tai ļautu iejaukties ex ante kārtībā, proti, pirms konkurences problēmu rašanās. Šai sakarā mēs konstatējām, ka divas dalībvalstis jau ir uzsākušas iniciatīvas ar mērķi grozīt savus valsts tiesību aktus.

Vairāku gadu laikā, kamēr Komisija pieņem lēmumu, citiem uzņēmumiem, ko ietekmē konkurentu pieļautie konkurences noteikumu pārkāpumi, var ievērojami samazināties apgrozījums vai tie pat var būt spiesti pamest tirgu. ES tiesību akti pilnvaro Komisiju noteikt pagaidu pasākumus, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par lietas būtību. Tas attiecīgos gadījumos var ierobežot kaitējumu. Taču kopš Regulas (EK) Nr. 1/2003 stāšanās spēkā līdz pat 2019. gadam Komisija šo instrumentu nav izmantojusi, jo tas uzliek pienākumu pierādīt, ka uzņēmums rada “nelabojamu kaitējumu konkurencei”³¹. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka pastāv risks, ka šādi pasākumi varētu vēl vairāk palēnināt procedūras un ka priekšlaicīgi vai nepiemēroti pagaidu pasākumi varētu vēl vairāk kaitēt konkurencei. Komisija pirmo reizi šo instrumentu izmantoja pret vienu uzņēmumu 2019. gada oktobrī.

Komisija veido viedokli par konkurences problēmām, izskatot katru lietu, atbilstīgi efektīvas konkurences un patērētāju labklājības vispārējiem principiem (sk. 06. punktu). Komisija, lai uzlabotu tās izpildes panākšanas lēmumu paredzamību, ir publicējusi pamatnostādņu, paziņojumu, lēmumu, atbrīvojuma regulu un citu paziņojumu kopumu, kas ir visai komplicēts (sk. II pielikumu).

Mēs konstatējām, ka Komisijas pamatnostādnes un paziņojumi sniedza labu ieskatu par Komisijas skatījumu uz vairākiem konkurences jautājumiem. Taču tā līdz šim nav atjauninājusi nedz pamatnostādnes, nedz arī paziņojumus, lai ņemtu vērā jaunās problēmas, lai gan tas izskaidrotu Komisijas nostāju, sniegtu labāku ieskatu lēmumu pieņemšanas procesā un uzlabotu paredzamību uzņēmumiem. Piemēram, Komisijas paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju³² pieņemts 1997. gadā, kad digitālā vide tikai sāka veidoties. Tāpat arī Komisijas 2009. gada norādījumos par prioritātēm, piemērojot noteikumus par dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgu, izslēdzošu rīcību³³, vai grupu atbrīvojuma regulā par vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām nav minēti nekādi digitālajam laikmetam raksturīgi aspekti³⁴.

Nepieciešamība sniegt norādījumus, tostarp ex ante norādījumus, pirms ir attīstījusies tiesu prakse (sk. 61. punktu), nesen uzsvērta arī, piemēram, i) Komisijas finansētās ekspertu grupas galīgajā ziņojumā “Konkurences politika digitālajam laikmetam” un ii) Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas konkurences iestāžu kopīgajā memorandā par konkurences iestāžu problēmām digitālajā vidē³⁵. Šādi norādījumi palīdzētu valsts konkurences iestādēm un mazinātu neskaidrības risku un nesaskaņotu lēmumu pieņemšanu, risinot jaunas konkurences lietas.

Komisija piemēroja lielus naudas sodus, taču tai nav pārliecības par to preventīvo ietekmi

Komisijai ir ievērojama rīcības brīvība, pieņemot lēmumu par naudas soda piemērošanu uzņēmumiem, kuri pārkāpj konkurences noteikumus. Tā lemj arī par naudas soda apmēru pretmonopola lietās, taču tas nevar pārsniegt tiesību aktā noteikto robežvērtību, kas ir 10 % no uzņēmuma gada apgrozījuma pasaulē gadā pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas³⁶. Naudas soda mērķis ir atturēt uzņēmumus no iesaistīšanās pret konkurenci vērstā praksē.

Kā alternatīvu pret konkurenci vērstas rīcības aizliegumam un naudas soda piemērošanai Komisija var pieņemt arī saistošu saistību lēmumu. Šādos gadījumos uzņēmumi ierosina saistības, kuru mērķis ir risināt konkurences problēmas, ko atklājusi Komisija, lai gan oficiāli tā pārkāpumu nav atzinusi. Komisija var piemērot naudas sodu, ja uzņēmumi nepilda uzņemtās saistības.

Naudas sodu var piemērot arī, lai nodrošinātu atbilstību procesuāliem noteikumiem, piemēram, ja uzņēmumi nesniedz pareizu un pilnīgu informāciju apvienošanās kontroles un pretmonopola procedūrās.

Laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam Komisija ir piemērojusi naudas sodus 28,5 miljardu EUR apmērā par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem vai citu noteikumu pārkāpumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 un Regulu (EK) Nr. 139/2004 (sk. 9. attēlu). Dažos gadījumos naudas sods bija rekordliels.

Avots: Eiropas Komisija.

Pretmonopola lietās Komisija katram uzņēmumam, kas iesaistīts konkurences noteikumu pārkāpumā, nosaka naudas sodu kā procentuālo daļu no ieņēmumiem, ko skar pret konkurenci vērstā prakse. Papildu kritēriji naudas soda galīgās summas noteikšanai ir pārkāpuma ilgums un smagums. Komisija var ņemt vērā arī atbildību pastiprinošus apstākļus, piemēram, ja uzņēmumi pārkāpumus izdara atkārtoti, atbildību mīkstinošus apstākļus, piemēram, ierobežotu dalību pārkāpumā, vai samazināt naudas sodus, kas citādi piemērojami, ja uzņēmumi sadarbojas.

Lai gan Komisijas piemēroto naudas sodu līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē, to apmērs vien neļauj izdarīt secinājumus par to, vai šiem naudas sodiem ir efektīva preventīva ietekme. Lai izdarītu pārdomātus secinājumus, konkrētās summas jāvērtē, ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu, pārkāpumu ilgumu, slepenu karteļu atklāšanas iespējamību, potenciālo nepamatoto peļņu, ko uzņēmums varētu gūt, veicot pārkāpumu, un laikposmu, kas pagājis no pārkāpuma izdarīšanas līdz Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanai.

Attiecībā uz iespējamo nepamatoto peļņu konstatējām, ka nedz Komisija, nedz arī četras valsts konkurences iestādes, ko apmeklējām, naudas soda aprēķinos šo aspektu neņēma vērā. Tā iemesls ir zināmas grūtības atsevišķos gadījumos noteikt cenas ietekmi, kā arī ievērojamie resursi, kas būtu nepieciešami, lai to veiktu.

Gandrīz divas trešdaļas naudas sodu, ko Komisija piemēroja karteļa lietās kopš 2006. gada, bija zem 0,99 % no gada apgrozījuma pasaulē un krietni zem 10 % robežvērtības no uzņēmuma gada apgrozījuma pasaulē (sk. 64. punktu). Arī robežvērtība kā tāda var ierobežot preventīvo ietekmi smagu pārkāpumu lietās. Piemēram, mēs konstatējām, ka jau 2014. gadā Nīderlande bija grozījusi valsts tiesību aktus, lai paredzētu iespēju valsts konkurences iestādēm smagās karteļu lietās piemērot naudas sodu līdz 40 % no uzņēmuma gada apgrozījuma pasaulē.

Līdz revīzijai Komisija nebija veikusi nekādu vispārēju savu naudas sodu preventīvās iedarbības novērtējumu. Turklāt, lai gan preventīvās iedarbības efektivitāti nosaka naudas sodu bargums un atklāšanas iespējamība, Komisijas naudas sodu noteikšanas metodikā nav ņemta vērā atklāšanas iespējamība.

Komisija cieši sadarbojās ar valstu konkurences iestādēm, taču joprojām iespējami uzlabojumi

Kopš Regula (EK) Nr. 1/2003 piešķīra pilnvaras valsts konkurences iestādēm izvērtēt pretmonopola lietas ar pārrobežu ietekmi saskaņā ar ES konkurences noteikumiem, tās ir veikušas vairāk nekā 85 % no visām pretmonopola izmeklēšanas darbībām ES un pieņēmušas gandrīz 90 % lēmumu (sk. III pielikumu). 2019. gada janvārī pieņemtās Direktīvas 2019/1 mērķis bija stiprināt valsts konkurences iestādes, lai dotu tām iespēju efektīvāk izpildīt ES konkurences noteikumus.

Pamatojoties uz pieejamajiem Eiropas Konkurences tīkla dokumentiem un datiem, kā arī uz intervijām ar darbiniekiem četrās valsts konkurences iestādēs, ko apmeklējām šīs revīzijas ietvaros, mēs vērtējām, vai Komisijas un VKI sadarbība dažādos aspektos, kas ir būtiski konkurences noteikumu izpildes panākšanai, bija efektīva.

EKT ietvaros (sk. 12. punktu) COMP ĢD cieši sadarbojās ar valsts konkurences iestādēm dažādās darba grupās. Tomēr, neraugoties uz daudzajiem kontaktiem, revidētajā periodā COMP ĢD un VKI cieši nesaskaņoja savu tirgus uzraudzību un nozaru izpēti. COMP ĢD rīcībā nebija skaidras informācijas par valsts konkurences iestāžu uzraudzītajiem tirgiem, par VKI darbību iztrūkumu vai gadījumiem, kad tās pārklājās ar COMP ĢD uzraudzības darbībām, nevis papildināja tās. COMP ĢD arī nebija pilnīgas informācijas par dalībvalstu izpildes panākšanas prioritātēm, un tas nebija centies savu prioritāšu noteikšanu saskaņot ar dalībvalstu prioritātēm. Daļēji tas bija tāpēc, ka dažām valsts konkurences iestādēm nebija pilnvaru noteikt prioritātes, lai gan Direktīva (ES) 2019/1 paredz iespēju to darīt nākotnē.

Valsts konkurences iestādēm ir pienākums informēt Komisiju par oficiāla izmeklēšanas pasākuma uzsākšanu, lai nodrošinātu lietas nodošanu atbilstīgai konkurences iestādei (sk. 12. punktu). Komisija uzskata sevi par īpaši atbilstīgu, ja pret konkurenci vērsta prakse ietekmē konkurenci vairāk nekā trijās dalībvalstīs, ja šāda prakse ir cieši saistīta ar ES tiesību aktiem citās politikas jomās vai ir jārisina jaunas konkurences problēmas, kas var rasties³⁷. Taču praksē katra konkurences iestāde pati izmeklēja lietas, ko uzsākusi, un lietu nodošana no VKI Komisijai tika veikta vien izņēmuma gadījumos. Tam, vai pretmonopola lietu izmeklē Komisija vai valsts konkurences iestāde, var būt ļoti ievērojama ietekme uz procedūras iznākumu, jo nedz procesuālie noteikumi, nedz arī noteikumi par naudas soda noteikšanu nav saskaņoti. Tomēr ar Direktīvu 2019/1 tika ieviesti kopēji minimālie instrumenti naudas sodu noteikšanai.

Mēs konstatējām, ka vienā lietā vienpadsmit valsts konkurences iestādēm un vēl citā lietā četrām VKI bija jārisina līdzīgas konkurences problēmas saistībā ar vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem, kuri veic darbību digitālajos tirgos. Attiecīgās VKI šīs lietas varēja nenodot Komisijai, lai gan tā lietas būtu atrisinājusi efektīvāk un saskaņotāk (it īpaši, ja vairākās dalībvalstīs vienlaikus tiek skatītas līdzīgas lietas, — spriedums par labu uzņēmumam vienā dalībvalstī var tikt izmantots kā precedents citās valstīs). Šādu lietu izmeklēšana bija īpaši sarežģīta mazāku dalībvalstu valsts konkurences iestādēm, kurām trūka resursu izmeklēšanas darbību veikšanai šādos tirgos. Lai risinātu šo situāciju, Komisija 2016. gadā ieviesa agrīnas brīdināšanas mehānismu, kuru VKI un Komisija var izmantot, lai informētu cita citu par jaunu konkurences lietu ierosināšanu. Tomēr VKI šo mehānismu vēl plaši neizmantoja, lai agrāk ziņotu par iespējamām lietām.

Komisija sniedz vien ierobežotu informāciju par mērķu, tādu kā patērētāju labklājība, sasniegšanu

Komisijas darbības rezultātu izvērtēšana saistībā ar konkurences noteikumu izpildes panākšanu iekšējā tirgū veicina pārredzamību un pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu un citām ieinteresētajām personām un nodrošina tām iespēju sniegt atgriezenisko saiti. Lai varētu izvērtēt darbības rezultātus, ir skaidri jādefinē sasniedzamie mērķi, un izvērtēšanā būtu jānosaka iespējas labākai lēmumu pieņemšanai nākotnē.

Mēs vērtējām, vai Komisija

1. bija izveidojusi satvaru sava darbības rezultātu izvērtēšanai;
2. bija nodrošinājusi pārredzamību un pārskatatbildību pret ieinteresētajām personām, atbilstīgi ziņojot par tās darbības rezultātiem.

Komisijas izpildes panākšanas darbību rezultātu izvērtēšanā radās problēmas

Patlaban nav starptautiski atzītu standartu konkurences iestādes darbības rezultātu izvērtēšanai. COMP ĢD savu izpildes panākšanas darbību rezultātus apvienošanās kontroles un pretmonopola jomā vērtē kā daļu no Komisijas vispārējās pieejas tās darbības rezultātu izvērtēšanai.

Darbības rezultātu izvērtēšana Komisijā ir balstīta uz konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, atbilstošiem un savlaicīgiem mērķiem un ietver obligātus rādītājus, ko izmanto, lai vērtētu ieguldījumu Komisijas vispārīgo mērķu sasniegšanā³⁸. Taču šis satvars nav pilnībā piemērots, lai vērtētu COMP ĢD izpildes panākšanas darbību rezultātus.

• Tā kā konkurences noteikumu izpildes panākšana galvenokārt ir atkarīga no faktoriem, kurus Komisija nevar ietekmēt (piemēram, no apvienošanās paziņojumu, oficiālu sūdzību un pieteikumu Iecietības programmai iesniegšanas), COMP ĢD darba slodze katru gadu var būtiski mainīties un līdz ar to var mainīties arī lēmumu skaits. Šis apstāklis jau no paša sākuma apgrūtināja iespēju COMP ĢD noteikt atsauces scenāriju, ko tas varētu izmantot darbības rezultātu izvērtēšanai, noteikt jēgpilnus rādītājus un mērķus, kā arī salīdzināt darbības rezultātus laika gaitā.
• Rādītājs, ko Komisija noteikusi vispārīgajam mērķim “efektīva pretmonopola noteikumu izpildes panākšana, lai aizsargātu patērētāju labklājību” (sk. IV pielikumu), un kas, kā tiek uzskatīts, veicina plašāka Komisijas mērķa, proti, veicināt nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus, sasniegšanu, ir ES iekšzemes kopprodukts (IKP). Atsevišķi noteikt Komisijas darbību konkurences jomā ietekmi uz IKP ir sarežģīts uzdevums. Komisija veica modeļu simulācijas, lai izvērtētu karteļu un apvienošanās lēmumu ietekmi uz izaugsmi laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam, taču līdz šīs revīzijas beigām rezultāti vēl nebija oficiāli publicēti. Turklāt šis rādītājs nesniedz informāciju par patērētāju labklājību. Nav arī iespējams pārbaudīt, vai Komisijas lēmums iejaukties kādā konkrētā ekonomikas nozarē nodrošināja lielāku ietekmi uz IKP, nekā, ja tā būtu iejaukusies citā ekonomikas nozarē. Taču šāda informācija būtu noderīga, lai nodrošinātu Komisijas resursu efektīvu un uz rezultātiem orientētu sadali.

COMP ĢD nosaka tiešo ieguvumu līmeni, ko patērētājiem varētu nodrošināt tā lēmumi par karteļu un apvienošanās aizliegumu. Šī ESAO izstrādātā pieeja³⁹ sniedz tikai daļēju priekšstatu par Komisijas darba ietekmi, jo patērētāju labklājības novērtēšana ir daudz sarežģītāka, nekā iespējams šā procesa ietvaros. COMP ĢD pats atzīst, ka tā izmantotā pieeja ir ierobežota un ir īpaši sarežģīti noteikt i) potenciālos ietaupījumus patērētājiem, ko nodrošina pretmonopola noteikumu (citu noteikumu, nevis to, kas attiecas uz karteļiem) izpilde, un ii) daļēji metodikas trūkuma dēļ — Komisijas lēmumu dinamisko ietekmi uz inovāciju, kvalitāti un produktivitāti.

Nav pieejama informācija par citu būtisku mērķu sasniegšanu Komisijas īstenotās izpildes panākšanas jomā, proti, par to mērķu sasniegšanu, kas izriet no LESD vai stratēģiskā plāna un kas noteikti tikai ļoti vispārīgā līmenī, piemēram, “nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem iekšējā tirgū”, “panākt juridisko noteiktību”, “uzlabot tirgus integrāciju” vai “nodrošināt izaugsmes nodrošināto ieguvumu taisnīgu sadali patērētāju un uzņēmumu starpā”.

Turklāt ir pieejama vien ierobežota informācija par valsts konkurences iestāžu darbības rezultātiem ES konkurences noteikumu izpildes panākšanā, jo nav vienotas pieejas VKI darbības rezultātu izvērtēšanai. Tādējādi neviena struktūra nav sagatavojusi pārskatu par konkurences noteikumu izpildes panākšanas ietekmi ES.

Periodiski ex post novērtējumi par izpildes panākšanas lēmumiem ir būtisks instruments, lai izvērtētu Komisijas darba vispārējo efektivitāti (sk. 10. attēlu). Piemēram, tie dod iespēju novērtēt, vai pieņēmumi par tirgus norisēm pēc iejaukšanās apvienošanās darījumā ir bijuši pareizi un vai konkrētas dominējoša uzņēmuma pret konkurenci vērstas prakses aizliegums faktiski ir nodrošinājis konkurētspējīgākas tirgus struktūras un ilgāka termiņa ieguvumus patērētājiem cenas, iznākuma, kvalitātes, izvēles un inovācijas ziņā. Šādi novērtējumi, tostarp gūtā pieredze, var palīdzēt uzlabot lēmumu pieņemšanu nākotnē, kā arī uzlabot Komisijas pārskatatbildību⁴⁰. Mēs konstatējām, ka Nīderlandes valsts konkurences iestāde dažās izraudzītās lietās ir veikusi ex post novērtējumus. Pārējās trijās VKI, ko apmeklējām, šādas darbības ir bijušas ļoti ierobežotas vai pat nav veiktas.

© ESAO (2016), “Reference guide on ex-post evaluation of competition agencies’ enforcement decisions”.

Revīzijas periodā Komisija veica vien dažus ex post novērtējumus par iejaukšanās pasākumu ietekmi konkrētos enerģijas un elektronisko sakaru tirgos un vienu par ietekmi uz cieto disku tirgu⁴¹. Taču lietas netika izvēlētas, īstenojot stratēģisku pieeju novērtējumu veikšanai. Tā kā vērtēšanas pamatā nebija Komisijas pieņemto lēmumu kopuma reprezentatīvas izlases pārbaude, tās gaitā nebija iespējams izdarīt secinājumus, ko varētu ņemt vērā turpmākajā darbā ar lietām.

Komisijas ziņojumos uzmanība bija koncentrēta uz darbībām, nevis uz ietekmi

Komisija katru gadu sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tās darbībām konkurences politikas jomā⁴². Atsevišķa uzdevuma ietvaros, kas ir daļa no Komisijas vispārējā darbības rezultātu paziņošanas procesa, COMP ĢD savos gada darbības pārskatos iekļauj informāciju par svarīgākajiem rezultātiem tā darbā⁴³.

Abi ziņojumi ir informatīvs, taču nepilnīgs kopsavilkums par Komisijas veiktajām darbībām konkurences politikas jomā; tajos sniegta detalizēta informācija par būtiskākajām politikas norisēm, kā arī par svarīgiem izpildes panākšanas lēmumiem, kas pieņemti iepriekšējā gadā, vai par izmeklēšanām, kas sāktas iepriekšējā gadā. Taču tajos nav iekļauta cita svarīga informācija, piemēram, i) pārskata beigās notiekošo pretmonopola izmeklēšanu skaits un ii) neizskatītās pretmonopola lietas. Ziņojumos arī sniegta ļoti ierobežota informācija par lēmumu ietekmi un attiecīgi par ietekmi uz vispārējo politikas mērķu sasniegšanu, piemēram, ietekmi uz cenām vai uz produktu vai pakalpojumu kvalitāti.

Kā minēts iepriekš (73. punkts), tieši valsts konkurences iestādes pieņem lielāko daļu izpildes panākšanas lēmumu, pamatojoties uz ES konkurences noteikumiem. Taču VKI par savām darbībām ziņo atšķirīgos veidos, jo Komisija un VKI nav vienojušās par standartiem attiecībā uz informēšanu par darbībām vai to darbības rezultātu aprakstu. Minēto iemeslu dēļ ieinteresētajām personām nav pieejama gandrīz nekāda informācija par šīs sadarbības apmēru un tās efektivitāti.

Mēs arī konstatējām — tā kā trūkst satvara konkurences iestāžu darbības rezultātu neatkarīgai izvērtēšanai ES, netiek neatkarīgi un regulāri izvērtēta arī Komisijas efektivitāte, veicinot stratēģisko mērķu sasniegšanu izpildes panākšanas jomā. ESAO 2005. gadā Komisijā veica profesionālizvērtēšanu, kurā eksperti vērtēja, kā Komisija risina ar konkurenci un regulējumu saistītus jautājumus⁴⁴.

Secinājumi un ieteikumi

Komisija kopumā efektīvi izmantoja savas izpildes panākšanas pilnvaras apvienošanās kontroles un pretmonopola procedūrās un risināja ar konkurenci saistītus jautājumus savos lēmumos. Taču tās spējas uzraudzīt tirgus un atklāt jaunas pretmonopola lietas bija ierobežotas. Procedūru ietvaros apstrādājamo datu apjoma pieaugums, digitālo tirgu veidošanās un pieejamo izpildes panākšanas instrumentu ierobežojumi apgrūtina Komisijas spēju panākt izpildi, un šīs problēmas līdz šim nav pilnībā atrisinātas. Turklāt, lai gan kopumā ir izveidojusies cieša sadarbība ar valsts konkurences iestādēm, joprojām pastāv iespēja uzlabot koordinēšanu. Lai skaidrotu un pierādītu ieguvumus iedzīvotājiem, Komisija savos publiskotajos ziņojumos koncentrēja uzmanību uz darbībām, nevis uz ietekmi.

Lai atklātu pretmonopola noteikumu pārkāpumus, Komisija ne tikai reaģēja uz sūdzībām vai saņemto informāciju par tirgu, bet arī rīkojās pēc savas iniciatīvas. Taču, ņemot vērā sūdzību lielo skaitu un citas saņemtās informācijas daudzumu, pieejamo resursu apjoms pretmonopola lietu atklāšanai pēc Komisijas iniciatīvas bija salīdzinoši neliels. Pēc Komisijas iniciatīvas uzsākto pretmonopola lietu skaits kopš 2015. gada ir samazinājies. Komisija nevarēja nodemonstrēt, ka tai ir bijusi saskaņota pieeja tirgus uzraudzībai (24.–30. punkts).

Komisija īstenoja iniciatīvas, lai veicinātu ārējo pušu (proti, tirgus dalībnieku vai patērētāju) ziņošanu par pretmonopola noteikumu iespējamiem pārkāpumiem, taču svarīgākā instrumenta (“Iecietības programmas”) izmantošana kopš 2015. gada ir samazinājusies (31.–36). punkts).

Ņemot vērā iespējamo pretmonopola lietu lielo skaitu un pietiekamu resursu trūkumu, Komisija atlasa lietas, kuras var izmeklēt. Komisija piemēro kritērijus, lai noteiktu prioritārās lietas, taču tie nebija izstrādāti tā, lai nodrošinātu, ka tiek atlasītas tās pretmonopola lietas, kuras rada lielāko risku konkurencei vai patērētāju labklājībai iekšējā tirgū (37. un 38. punkts).

Lai nodrošinātu augstu izpildes panākšanas līmeni, nepieciešams pirmais solis ir atbilstīga pārkāpumu atklāšana. Tādēļ Komisijai jāizmanto proaktīvāka pieeja, saskaņotā un izmaksu ziņā efektīvā veidā apkopojot un apstrādājot ar tirgu saistīto informāciju, un jāatlasa lietas, pamatojoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem, piemēram, izmantojot punktu vērtēšanas sistēmu.

Termiņš: līdz 2022. gada beigām.

Komisija vienkāršoja apvienošanās kontroles procedūras mazāka riska darījumiem (proti, lielākajai daļai darījumu), kā arī noteica iespējas, kā turpmāk racionalizēt procedūras. Taču šajā jomā tā līdz šim nav neko darījusi. Komisija apvienošanās lietu pārbaudes pabeidza tiesību aktos noteiktajā termiņā. Taču, tā kā Komisijai bija jāvērtē arvien lielāks skaits uzņēmumu koncentrācijas gadījumu un jāanalizē arvien lielāks datu apjoms, tā ne vienmēr spēja veikt visas sniegtās informācijas pareizības pārbaudes, ņemot vērā resursu trūkumu un pārbaudāmās informācijas apjomu. Līdz šim Komisija nav padziļināti izvērtējusi izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar apvienošanās pieteikumu iesniegšanas maksas ieviešanu kā apvienošanās darījumu kontroles, ko tā veic, autonomu finansēšanas avotu (40.–46. punkts).

Tā kā ES tiesību aktos darījuma ES dimensija ir noteikta, atsaucoties tikai uz pušu, kas apvienojas, gada apgrozījumu, Komisija nepārbaudīja vairākus darījumus, kuri bija būtiski iekšējam tirgum (47. punkts).

Pretmonopola noteikumu izpildes panākšana parasti tiek veikta pēc tam, kad ir radusies konkurences problēma. Lai gan Komisijas lēmumi pretmonopola lietās, kurus revidējām, risināja konkurences problēmas, Komisijas procedūras parasti bija ilgstošas. Ilgstošas procedūras var negatīvi ietekmēt konkurences noteikumu izpildes panākšanas efektivitāti, un it īpaši tas attiecas uz strauji augošajiem digitālajiem tirgiem, kuros nepieciešama ātra reakcija, lai izvairītos no iespējamā kaitējuma. Kavēšanās iemesli bija saistīti ne tikai ar Komisiju, bet arī ar izmeklētajiem uzņēmumiem. Lai gan Komisija īstenoja ievērojamus centienus, lai paātrinātu procedūras un lai apstrādātu arvien pieaugošo informācijas un datu apjomu, šie centieni līdz šim nav bijuši pilnībā sekmīgi 48.–56. punkts).

Saskaņā ar spēkā esošajiem pretmonopola noteikumiem ex ante iejaukšanās pasākumi nav atļauti, turklāt nosacījumi, kas izvirzīti, lai varētu piemērot pagaidu pasākumus (proti, uzdot uzņēmumiem pārtraukt aizdomīgo rīcību lietas izmeklēšanas laikā), apgrūtina to izmantošanu. Turklāt, lai gan digitālo tirgu veidošanās ir radījusi jaunas problēmas konkurences jomā un ir jāpielāgo tradicionālie pieņēmumi par tirgiem un efektīvu konkurenci, Komisija līdz šim nav atjauninājusi savas pamatnostādnes, paziņojumus vai grupu atbrīvojuma regulas, lai ņemtu vērā šīs jaunās tendences un uzlabotu juridisko noteiktību uzņēmumiem, kā arī sniegtu atbalstu valsts konkurences iestādēm lēmumu pieņemšanā (57.–63. punkts).

Visbeidzot, efektīva izpildes panākšana ir atkarīga no piemēroto naudas sodu preventīvā rakstura. Lai gan Komisijas piemērotā naudas soda absolūtais līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē, tā līdz šim nav izvērtējusi naudas soda preventīvo ietekmi (64.–72. punkts).

Lai efektīvi risinātu visas konkurences problēmas apvienošanās kontrolē ES un lai ātrāk reaģētu uz tirgu un it īpaši digitālo tirgu attīstību, iesakām Komisijai veikt šādus pasākumus:

1. turpināt optimizēt apvienošanās procedūras un lietu pārvaldību, lai aptvertu darījumus, kas ir būtiski iekšējā tirgū, un veikt izdevumu un ieguvumu, kas saistīti ar apvienošanās pieteikumu iesniegšanas maksas ieviešanu, sīki izstrādātu analīzi;
2. stiprināt tās pretmonopola iejaukšanās instrumentus un aktualizēt paziņojumus un pamatnostādnes, kā arī grupu atbrīvojuma regulas pēc to termiņa beigām, lai ņemtu vērā jaunās norises tirgū (galvenokārt tās, kas saistītas ar digitālajiem tirgiem);
3. veikt pētījumu par naudas sodu preventīvo ietekmi un vajadzības gadījumā atjaunināt naudas sodu noteikšanas metodiku.

Termiņš: līdz 2024. gada vidum vai b) daļai — līdz attiecīgo grupu atbrīvojuma regulu termiņa beigām.

Valsts konkurences iestādes pieņem lielāko daļu lēmumu lietās, kurās piemēro ES pretmonopola noteikumus. Komisijas un VKI sadarbība bija sekmīga, taču tirgus uzraudzība netika cieši koordinēta un Komisijas rīcībā bija ierobežota informācija par VKI prioritātēm izpildes panākšanas jomā. Lietas tika nodotas tikai retumis, un VKI aktīvi neizmantoja agrīnas brīdināšanas mehānismu, kas tika ieviests 2016. gadā savstarpējai informācijas apmaiņai par jautājumiem saistībā ar izskatītajām lietām, un tādēļ to nevarēja izmantot efektīvākai lietu nodošanai (73.–77. punkts).

Lai pilnībā izmantotu EKT potenciālu, Komisijai labāk jākoordinē tirgus uzraudzība ar VKI un jāuzlabo informācijas apmaiņa par prioritātēm EKT, lai palielinātu pārredzamību un panāktu papildināmību, kā arī jāveicina i) tās agrīnas brīdināšanas mehānisma efektīvāka izmantošana un ii) lietu sadale (it īpaši sarežģītos digitālajos tirgos), tādējādi izvairoties no tā, ka vairākas konkurences iestādes vērtē viena uzņēmuma līdzīgas darbības.

Termiņš: 2022. gads.

ES tiesību aktos noteikti tikai vispārīgi ES konkurences politikas mērķi. COMP ĢD jāvērtē tā izpildes panākšanas darbību rezultāti atbilstīgi Komisijas vispārējai tās darbības rezultātu izvērtēšanas pieejai. Taču konkurences noteikumu izpildes panākšanas īpatnības un piemērotu datu trūkums apgrūtināja COMP ĢD iespējas noteikt atsauces scenāriju, ko tas varētu izmantot darbības rezultātu izvērtēšanai, noteikt jēgpilnus rādītājus un mērķrādītājus, kā arī salīdzināt darbības rezultātus laika gaitā (78.–84. punkts).

Komisija regulāri neveica ex post novērtējumus par savu lēmumu efektivitāti, lai gan tas būtu palīdzējis uzlabot lēmumu pieņemšanu nākotnē un veicinājis resursu efektīvāku sadali (85. un 86. punkts).

Komisija sava izpildes panākšanas darba rezultātus paziņo tās gada ziņojumā par konkurences politiku un atsevišķi arī COMP ĢD gada darbības pārskatā. Tomēr abi ziņojumi ir vērsti uz darbībām, nevis uz ietekmi, taču arī par šīm darbībām trūkst svarīgas informācijas (piemēram, par pārskata gada beigās notiekošajām izmeklēšanām, neizskatītajām lietām u. c.). Visbeidzot, netiek veikti regulāri un neatkarīgi novērtējumi par ES konkurences iestāžu darbības rezultātiem, piemēram, profesionālizvērtēšana (87.–90. punkts).

Lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu un iedzīvotājiem, iesakām Komisijai:

1. regulāri veikt tās izpildes panākšanas lēmumu rezultātu, tostarp to ietekmes, ex post novērtējumus;
2. kopā ar valsts konkurences iestādēm izstrādāt pieeju, lai regulāri un neatkarīgi izvērtētu stratēģisko izpildes panākšanas mērķu sasniegšanu, piemēram, profesionālizvērtēšanas veidā.

Termiņš: a) daļai – 2023. gads, b) daļai – 2024. gads.

Šo ziņojumu 2020. gada 6. oktobrī Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Alex Brenninkmeijer.

Revīzijas palātas vārdā –

Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs

Pielikumi

I pielikums. ES konkurences noteikumu izpildes panākšanas tiesību aktos noteiktie mērķi

II pielikums. Galvenās atsauces uz ES konkurences noteikumiem

III pielikums. EKT paziņotās izmeklēšanas un lēmumu projekti 2010.–2019. gadā

IV pielikums. COMP ĢD darbības rezultātu rādītāji attiecībā uz apvienošanās kontroles un pretmonopola procedūrām

Akronīmi un saīsinājumi

COMP ĢD: Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts.

EKT: Eiropas Konkurences tīkls (Komisijas un dalībvalstu konkurences iestāžu tīkls).

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

IKP: iekšzemes kopprodukts.

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību.

VKI: valsts konkurences iestāde.

Glosārijs

Apvienošanās: uzņēmumu apvienošana, kad viens uzņēmums pārņem otru vai tiek radīta jauna struktūra, veidojot koncentrāciju tirgū.

Grupu atbrīvojuma regulas: ES noteikumi, kas pieļauj konkrētu veidu ierobežojošas vienošanās, kas citādi ir aizliegtas. Grupu atbrīvojuma regulām ir ierobežots piemērošanas termiņš, un Komisija tās regulāri pārskata.

Iecietība: princips, kas paredz, ka karteļa uzņēmumiem piemērotais naudas sods noteiktos apstākļos var tikt atcelts vai samazināts, ja uzņēmumi sadarbojas ar pretmonopola iestādēm to veiktās izmeklēšanas ietvaros.

Iekšzemes kopprodukts: valsts bagātības standarta mērvienība — tā ir konkrētā laikposmā visu tautsaimniecībā saražoto preču un sniegto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē.

Kartelis: ražotāju vai piegādātāju grupa, kas rīkojas saskaņoti, lai nodrošinātu konkrētu tirgus cenu līmeni vai citādi ierobežotu konkurenci, piemēram, ierobežojot ražošanu vai kopīgojot tirgus vai klientus.

Konkurence: situācija tirgū, kad vairāki neatkarīgi preču piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji sacenšas, lai piesaistītu klientus.

Pagaidu pasākumi: tādi pasākumi, kas dod iespēju Komisijai uzdot uzņēmumam pārtraukt rīcību, ko tā sākotnēji uzskata par nelikumīgu.

Patērētājs: preces vai pakalpojuma gala lietotājs vai netiešais lietotājs, piemēram, ražotājs vai mazumtirgotājs.

Pretmonopola politika: konkurences tiesību akti un politika, ar ko vēršas pret praksi, kas vērsta pret konkurenci (piemēram, karteļu darbību), un dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu.

Privātā sektora dalībnieku prasību celšana par zaudējumu atlīdzināšanu: privātpersonu un uzņēmumu prasību celšana par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies, pārkāpjot konkurences noteikumus.

Tiesiskās aizsardzības līdzeklis: veids, kādā tiek atrisinātas apvienošanās vai pretmonopola lietā radušās konkurences problēmas.

Uzņēmums: jebkura struktūra, piemēram, sabiedrība, kas piedāvā preces vai pakalpojumus konkrētā tirgū.

Revīzijas darba grupa

Alex Brenninkmeijer (ERP loceklis)

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai vadības aspektus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo ziņojumu sagatavoja IV revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Alex Brenninkmeijer un kura revidē tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Alex Brenninkmeijer, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītājs Raphael Debets, biroja atašejs Di Hai un atbildīgā vadītāja Marion Colonerus.

Darbuzdevuma vadītājs bija Sven Kölling. Revīzijas darba grupā strādāja Agnieszka Plebanowicz, Aleksandar Latinov un Giorgos Tsikkos. Lingvistisko atbalstu sniedza Richard Moore.

Beigu piezīmes

¹ LESD, 101. panta 1. punkts, OV C 326, 26.10.2012., 47. lpp.

² LESD, 101. panta 3. punkts. Komisijai ir tiesības konkrētu veidu nolīgumus vai uzņēmējdarbības praksi atzīt par konkurenci veicinošiem un atbrīvot tos no vispārējā aizlieguma (grupu atbrīvojuma regula) vai atsevišķos gadījumos izvērtēt, vai nolīguma konkurenci veicinošā ietekme atsver pret konkurenci vērsto ietekmi.

³ LESD 102. pants.

⁴ ES konkurences noteikumu izpildes panākšanas juridiskos mērķus skatīt I pielikumā.

⁵ LESD 105. pants un Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

⁶ Konkurences ģenerāldirektorāta stratēģiskais plāns 2016.–2020. gadam, pieejams šeit: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/comp_sp_2016_2020_en.pdf

⁷ Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (Apvienošanās regula), OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

⁸ Regula (EK) Nr. 1/2003, 5. pants.

⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu, OV L 11, 14.1.2019., 3. lpp.

¹⁰ Regula (EK) Nr. 1/2003, 16. pants.

¹¹ Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu, 53.–65. pants, OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

¹² Regula (EK) Nr. 1/2003, 11. pants.

¹³ Regula (EK) Nr. 1/2003, 16. pants.

¹⁴ Apvienošanās regula, 1. pants. Parasti tās ir šādas robežvērtības: i) visu attiecīgo uzņēmumu apvienotais kopējais apgrozījums pasaulē pārsniedz 5 miljardus EUR un ii) katra no vismaz diviem attiecīgajiem uzņēmumiem kopējais apgrozījums ES pārsniedz 250 miljonus EUR. Attiecībā uz darījumiem tiek īstenota ES apvienošanās kontrole arī tad, ja uzņēmumu, kuri apvienojas, i) apgrozījums pasaulē pārsniedz 2,5 miljardus EUR, ii) visu attiecīgo uzņēmumu apvienotais kopējais apgrozījums katrā no vismaz trijām dalībvalstīm pārsniedz 100 miljonus EUR, iii) katrā no vismaz trijām dalībvalstīm, kas minētas ii) punkta sakarā, katra no vismaz diviem uzņēmumiem kopējais apgrozījums pārsniedz 25 miljonus EUR, kā arī iv) katra no vismaz diviem attiecīgajiem uzņēmumiem kopējais apgrozījums ES pārsniedz 100 miljonus EUR.

¹⁵ Francija, Itālija, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Vācija.

¹⁶ Mēs nesen pārbaudījām, kā Komisija kontrolē valsts atbalstu finanšu iestādēm. Sk. īpašo ziņojumu Nr. 21/2020 “ES finanšu iestādēm piešķirtā valsts atbalsta kontrole: vajadzīga atbilstības pārbaude” https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR20_21/SR_state_aid_LV.pdf.
2016. gadā mēs veicām revīziju par valsts atbalsta noteikumiem kohēzijas politikas jomā. Sk. īpašo ziņojumu Nr. 24/2016 “Jāpastiprina centieni, lai uzlabotu informētību par valsts atbalsta noteikumiem kohēzijas politikas jomā un panāktu atbilstību tiem”, pieejams šeit: https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR16_24/SR_STATE_AIDS_LV.pdf.

¹⁷ Regula (EK) Nr. 1/2003, 17. pants.

¹⁸ Laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam COMP ĢD darbinieku skaits nedaudz samazinājās no 830 uz 804 darbiniekiem. 2018. gada 31. decembrī COMP ĢD bija 77 darbinieki ar karteļiem saistītās struktūrvienībās, 171 darbinieks operatīvajās pretmonopola struktūrvienībās, kas nebija saistītas ar karteļu darbību, un 117 darbinieki operatīvajās struktūrvienībās, kas risināja ar apvienošanos saistītus jautājumus.

¹⁹ Komisija kopš 2005. gada ir veikusi nozaru izmeklēšanas finanšu pakalpojumu nozarē (2005. g.), enerģētikas nozarē (2005.–2007. g.), farmācijas nozarē (2008. g.) un e-komercijas nozarē (2015. g.); sk. šeit: https://ec.europa.eu/competition/antitrust/sector_inquiries.html

²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, OV L 349, 5.12.2014., 1. lpp.

²¹ ES 28 dalībvalstīs trauksmes cēlēju atalgojuma shēmas pastāv Ungārijā, Lietuvā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē.

²² Norādījumi par Komisijas izpildes panākšanas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai, OV C 45, 24.2.2009., 7. lpp.

²³ Termiņš 2. posma izmeklēšanas pabeigšanai ir 90 dienas, taču ir paredzētas vairākas iespējas pagarināt šo termiņu līdz ne vairāk kā 125 darba dienām.

²⁴ Priekšlikums tiesību aktam, ar ko izveido Vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826; 2018. gada 18. jūnijs.

²⁵ Eiropas Komisija, “Competition policy for the digital era”, ziņojuma autori Jacques Crémer, Yves-Alexandre de Montjoye un Heike Schweitzer, 2019, https://ec.europa.eu/competition/publications/reports/kd0 419 345enn.pdf.

²⁶ Vācija un Austrija 2017. gadā pieņēma lēmumu grozīt valsts tiesību aktus un ņemt vērā arī apvienošanās darījuma vērtību.

²⁷ Vidējais rādītājs ir 3,8 gadi.

²⁸ Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2018. gada 27. augusta paziņojums, pieejams šeit: https://edpb.europa.eu/sites/edpb/files/files/file1/edpb_statement_economic_concentration_en.pdf.

²⁹ ESAO, “Big data: Bringing competition policy to the digital era”, DAF/COM(2016)14, 2016.

³⁰ Sk. Komisijas izveidotās ekspertu grupas galīgo ziņojumu “Competition Policy for the Digital Era”, kurā noteiktas problēmas un sniegti ieteikumi.

³¹ Regula (EK) Nr. 1/2003, 8. pants.

³² Komisijas paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesību aktos, OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.

³³ Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai, OV C 45, 24.2.2009., 7. lpp.

³⁴ Komisijas 2010. gada 20. aprīļa Regula (ES) Nr. 330/2010 par LESD 101. panta 3. punkta piemērošanu, OV L 102, 23.4.2010., 1. lpp. Šīs regulas termiņš beidzas 2022. gada 31. maijā.

³⁵ 2019. gada oktobra memorands, https://www.belgiancompetition.be/en/about-us/publications/joint-memorandum-belgian-dutch-and-luxembourg-competition-authorities.

³⁶ Regula (EK) Nr. 1/2003, 23. panta 4. punkts.

³⁷ Komisijas paziņojums par sadarbību konkurences iestāžu tīklā (Paziņojums par EKT), OV C 101, 27.4.2004., 43. lpp.

³⁸ COMP ĢD darbības rezultātu rādītāji saistībā ar apvienošanās kontroli un pretmonopola darbībām ir iekļauti IV pielikumā.

³⁹ ESAO, “Guide helping competition authorities assess the expected impact of their activities”, April 2014, http://www.oecd.org/daf/competition/Guide-competition-impact-assessmentEN.pdf

⁴⁰ ESAO (2016), “Reference guide on ex-post evaluation of competition agencies’ enforcement decisions” http://www.oecd.org/daf/competition/Ref-guide-expost-evaluation-2016web.pdf

⁴¹ Plašāka informācija pieejama šeit: http://ec.europa.eu/competition/publications/reports_en.html.

⁴² https://ec.europa.eu/competition/publications/annual_report/index.html

⁴³ https://ec.europa.eu/info/publications/annual-activity-report-2018-competition_en

⁴⁴ ESAO, valstu pētījumi — Eiropas komisija, “Peer Review of Competition Law and Policy”, http://www.oecd.org/eu/35 908 641.pdf.

⁴⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ). OV L 11, 14.1.2019., 3.–33. lpp.

⁴⁶ Skatīt https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12416-New-competition-tool.

⁴⁷ Skatīt https://ec.europa.eu/competition/scp19/conference_en.html.

⁴⁸ To vidū cita starpā ir: Komisijas Paziņojums par tirgus definīciju, kas piemērojams gan pretmonopola, gan apvienošanās lietās neatkarīgi no nozares; Komisijas Vertikālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula un saistītās Vertikālo nolīgumu pamatnostādnes; Komisijas grupu atbrīvojuma regulas pētniecības un izstrādes un specializācijas jomā (abas kopā: “HNGAR”) un saistītās Horizontālo nolīgumu pamatnostādnes; Komisijas Mehānisko transportlīdzekļu grupu atbrīvojuma regula; jaunais konkurences rīks; ES apvienošanās kontroles procesuālo un jurisdikcijas aspektu izvērtējums; Baltā grāmata par ārvalstu subsīdijām.

⁴⁹ https://ec.europa.eu/commission/commissioners/sites/comm-cwt2019/files/commissioner_mission_letters/mission-letter-margrethe-vestager_2019_en.pdf

⁵⁰ https://ec.europa.eu/info/publications/2020-commission-work-programme-key-documents_en

⁵¹ Skatīt https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/1936-Evaluation-of-the-Vertical-Block-Exemption-Regulation.

⁵² Skatīt https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/11886-Evaluation-of-EU-competition-rules-on-horizontal-agreements/public-consultation.

⁵³ https://ec.europa.eu/competition/antitrust/legislation/timeline_table_M_AT_final.pdf.

⁵⁴ Skatīt šo darba dokumentu: Alemani, E., et al. (2013), “New Indicators of Competition Law and Policy in 2013 for OECD and non-OECD Countries”, OECD Economics Department Working Papers, No. 1104, OECD Publishing, Paris: https://doi.org/10.1787/5k3ttg4r657h-en.

⁵⁵ ESAO 2014. g.: http://www.oecd.org/daf/competition/Guide-competition-impact-assessmentEN.pdf.

⁵⁶ Jaunākais ziņojums par aģentūru efektivitāti publicēts 2019. gadā: https://www.internationalcompetitionnetwork.org/wp-content/uploads/2019/05/AEWG-Organisational-design-2019-report.pdf.

⁵⁷ Skatīt šo avotu: Ilzkovitz et al. (2020), “The macroeconomic and sectoral impact of competition policy”, Chapter 13 in Ex post economic evaluation of competition policy: The EU experience, Wolters Kluwer.

⁵⁸ To vidū cita starpā ir: Komisijas Paziņojums par tirgus definīciju, kas piemērojams gan pretmonopola, gan apvienošanās lietās neatkarīgi no nozares; Komisijas Vertikālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula un saistītās Vertikālo nolīgumu pamatnostādnes; Komisijas grupu atbrīvojuma regulas pētniecības un izstrādes un specializācijas jomā (abas kopā: “HNGAR”) un saistītās Horizontālo nolīgumu pamatnostādnes; Komisijas Mehānisko transportlīdzekļu grupu atbrīvojuma regula; jaunais konkurences rīks; ES apvienošanās kontroles procesuālo un jurisdikcijas aspektu izvērtējums; Baltā grāmata par ārvalstu subsīdijām.

⁵⁹ Skatīt paziņojumu presei: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_977.

Laika grafiks

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

10. attēls: © ESAO (2016), “Reference guide on ex-post evaluation of competition agencies’ enforcement decisions”.
http://www.oecd.org/daf/competition/Ref-guide-expost-evaluation-2016web.pdf
Šo tulkojumu ESAO nav izstrādājusi, un to nevajadzētu uzskatīt par oficiālu ESAO tulkojumu. ESAO nav atbildīga par jebkādu saturu vai kļūdu šajā tulkojumā.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.