Mobilitāte saskaņā ar programmu Erasmus+: miljoniem dalībnieku un daudzpusīga Eiropas pievienotā vērtība, tomēr vēl jāuzlabo darbības rezultātu novērtēšana

Kopsavilkums

Par “Erasmus+”

I

Erasmus+ (“programma”) ir ES programma, kas atbalsta darbības izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā ar 2014.–2020. gadam paredzēto kopējo budžetu 16,45 miljardu EUR apmērā. Tās mērķis ir sniegt izglītojamajiem un personālam iespēju apgūt prasmes un pilnveidoties personiskajā, sociāli izglītojošajā un profesionālajā ziņā, studējot, piedaloties apmācībā, gūstot darba pieredzi vai veicot brīvprātīgo darbu ārvalstīs. Programmas mērķis ir arī uzlabot kvalitāti un veicināt inovāciju, izcilību un internacionalizāciju organizācijās, kas darbojas šajās trijās jomās.

II

Erasmus+ augstāka līmeņa mērķis ir palīdzēt Eiropas valstīm modernizēt un uzlabot izglītības un apmācības sistēmas, pastiprinot to lomu kā izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas, inovācijas un sociālās kohēzijas dzinējspēkiem.

III

Erasmus+ aptver šādas jomas: augstākā izglītība (AI), profesionālā izglītība un apmācība (PIA), skolas izglītība (SI), pieaugušo izglītība, jaunatne un sports. Pasākumi un projekti, ko var finansēt Erasmus+, ir sadalīti starp pamatdarbībām (PD). Programma tiek galvenokārt (80 %) īstenota valstu aģentūru (VA) netiešā pārvaldībā.

Ko mēs revidējām

IV

Mēs novērtējām programmas darbības rezultātus un Eiropas pievienoto vērtību (EPV) attiecībā uz izglītību un apmācību, koncentrējoties uz 1. pamatdarbību (PD1) — personu mobilitāti mācību nolūkos (“Erasmus+ mobilitāti” jeb “mobilitāti”), kurai piešķirta vairāk nekā puse no programmas budžeta 2014.–2020. gadam. Līdz 2018. gada janvārim šādu mobilitātes iespēju bija izmantojuši vairāk nekā 2,3 miljoni izglītojamo un praktizējošu speciālistu.

Ko mēs konstatējām

V

Vispārējais secinājums ir tāds, ka programma Erasmus+ ir labi zināms un veiksmīgs ES zīmols. Programma rada daudzveidīgu Eiropas pievienoto vērtību, kas pārsniedz juridiskās prasības. Programmai Erasmus+ ir svarīga loma mācību mobilitātes iespēju paplašināšanā ārvalstīs, un tai ir pozitīva ietekme uz dalībnieku attieksmi pret ES. Rīkojoties vienas, valstis šādus rezultātus nesasniegtu.

VI

Konkrētāk, mēs konstatējām, ka:

1. Erasmus+ mobilitātes pasākumi nodrošina daudzpusīgu Eiropas pievienoto vērtību papildus tai, kas paredzēta juridiskajā pamatā, piemēram, stratēģisku pieeju mobilitātei, spēcīgāku Eiropas identitātes izjūtu un daudzvalodību;
2. lielākā daļa mērķu juridiskajā pamatā noteiktajiem rādītājiem tiek sasniegti. Tomēr šie rādītāji nav pilnībā saskaņoti ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas formulēti Regulā, tāpēc darbības rezultātus novērtēt ir grūti. Kvalitatīvie rādītāji ir galvenokārt balstīti uz dalībnieku viedokli, kas noskaidrots pārrunās un apsekojumos;
3. Erasmus+ ievieš daudz inovāciju mobilitātes administratīvās vienkāršošanas ziņā, tomēr pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procesi joprojām ir sarežģīti;
4. novatoriskais studentu aizdevumu garantijas instruments gaidītos rezultātus nav devis, tāpēc Komisija attiecīgos līdzekļus ir pārdalījusi.

Ko mēs iesakām

VII

Mēs sniedzam Komisijai šādus konkrētus ieteikumus:

1. izstrādājot un ieviešot nākamo “Erasmus” programmu, ierosināt papildu Eiropas pievienotās vērtības elementus. Visi Eiropas pievienotās vērtības elementi ir jānosaka par prioritāti projekta novērtēšanas posmā, jāuzrauga un par tiem jāziņo;
2. pilnveidot rādītājus, lai varētu novērtēt to, cik lielā mērā ir sasniegti programmas vispārējie un konkrētie mērķi, un, piešķirot līdzekļus, par prioritāti noteikt darbības rezultātus;
3. vēl vairāk vienkāršot shēmu, lai samazinātu administratīvo slogu, atvieglotu pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procesus atbalsta saņēmējiem un individuāliem dalībniekiem un saglabātu vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, vajadzības gadījumā koriģējot dotāciju summas. Komisijai ir arī jāuzlabo IT rīki un jāturpina procedūru datorizācija;
4. veicināt skolēnu mobilitātes ietveršanu 1. pamatdarbībā un apsvērt iespēju piemērot lielāku elastību doktorantūras studentiem.
5. apsvērt iespēju atjaunot finansējumu tradicionālajai valodu mācīšanai klasē;
6. ierosināt attiecīgas izmaiņas studentu aizdevumu garantijas instrumentā, ietverot doktorantu un bakalaura programmas studentu mobilitāti.

Ievads

01

Programma Erasmus+ atbalsta darbības izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā ar 2014.–2020. gadam paredzēto kopējo budžetu 16,45 miljardi EUR. Tās mērķis ir sniegt izglītojamajiem un personālam iespēju apgūt prasmes un pilnveidoties personiskajā, sociāli izglītojošajā un profesionālajā ziņā, studējot, piedaloties apmācībā, gūstot darba pieredzi vai veicot brīvprātīgo darbu ārvalstīs. Programmas mērķis ir arī uzlabot kvalitāti un veicināt inovāciju, izcilību un internacionalizāciju organizācijās, kas darbojas šajās trijās jomās. Erasmus+ mērķis ir arī palīdzēt Eiropas valstīm modernizēt un uzlabot izglītības un apmācības sistēmas, pastiprinot to lomu kā izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas, inovācijas un sociālās kohēzijas dzinējspēkiem.

02

Saskaņā ar regulu, ar ko tā ir izveidota¹ (turpmāk “Regula”), programma cita starpā palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus², ieskaitot izglītības pamatmērķi. Tā arī palīdz sasniegt stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) mērķus, tostarp atbilstīgos kritērijus³.

03

Erasmus+ apvieno programmas no 2007.–2013. gada perioda vienā programmā. Tās finansētie pasākumi un projekti ir sadalīti starp pamatdarbībām (PD), kā tas parādīts 1. attēlā.

04

Galīgā atbildība par programmas Erasmus+ īstenošanu ir Eiropas Komisijai (Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorātam). Tā pārvalda budžetu un nosaka prioritātes, mērķus un kritērijus. Tā vada un uzrauga programmas īstenošanu, paveiktā darba kontroli un novērtēšanu Eiropas līmenī. Eiropas Komisija arī uzrauga un koordinē struktūras, kuras atbild par programmas īstenošanu valsts līmenī.

05

Programmas Erasmus+ īstenošana ir galvenokārt (80 %) balstīta uz netiešu pārvaldību (sk. 2. attēlu). Programmas īstenošanu Eiropas Komisija deleģē valstu aģentūrām, kas izveidotas katrā programmas valstī. Valsts aģentūra atbild par visu projekta dzīves cikla posmu pārvaldību. Valsts aģentūru izraugās valsts iestāde(-s), kas arī norīko neatkarīgu revīzijas iestādi saskaņā ar Finanšu regulu.

06

Programmas būtiskākā daļa ES budžeta ziņā ir PD1. To veido mobilitātes projekti izglītojamajiem un personālam augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomā, kā arī personālam skolas izglītības jomā un jauniešiem. Turklāt PD1 nodrošina “Erasmus Mundus” kopīgos maģistra grādus un aizdevumus Erasmus+ maģistrantiem.

07

PD1 paredzētā mobilitāte mācību nolūkos (fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, iegūtu apmācību vai piedalītos apmācībā neformālā vai ikdienējā formā; piemērus sk. I pielikumā) ir domāta tam, lai paaugstinātu pamatprasmju un spēju līmeni, sevišķu uzmanību pievēršot to atbilstībai darba tirgus vajadzībām un ieguldījumam vienotas sabiedrības veidošanā. Turklāt mobilitāte ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu to cilvēku iekļaušanu, kuri nāk no nelabvēlīgas vides.

08

3. attēlā ir parādīts budžeta sadalījums starp dažādām programmas daļām.

09

Valstis, kas piedalās programmā Erasmus+, ir iedalītas divās grupās, kā tas ir parādīts 4. attēlā:

1. Programmas valstis: ES dalībvalstis, kā arī bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija;
2. 145 partnervalstis (kaimiņvalstis un pārējās partnervalstis visā pasaulē).

Revīzijas tvērums un pieeja

10

Mēs novērtējām programmas Erasmus+ darbības rezultātus un Eiropas pievienoto vērtību (EPV). Attiecībā uz izglītību un apmācību revīzijas uzmanības centrā bija PD1 (mobilitāte), kurai piešķirta vairāk nekā puse no programmas budžeta. PD2 un PD3 projektu īstenošanas periods ir vairāki gadi, un 2017. gadā vairums no tiem atradās īstenošanas un/vai līgumu slēgšanas posmā.

11

Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai:

1. Erasmus+ mobilitātes pasākumi nodrošina gaidīto Eiropas pievienoto vērtību;
2. Erasmus+ mobilitātes pasākumu rezultāti tiek pienācīgi novērtēti un
3. inovācijas, kas ieviestas saistībā ar Erasmus+ mobilitātes pasākumiem, uzlaboja programmu.

12

Mēs izvēlējāmies apmeklēt piecas programmas valstis: Igauniju, Norvēģiju, Poliju, Rumāniju un Spāniju. Valstu atlases kritēriji bija šādi: i) dalībnieku skaits, ko tās uzņem un nosūta; ii) valsts, kas uzņem un nosūta salīdzinoši maz dalībnieku; iii) ģeogrāfiskā izplatība ES dalībvalstīs un iv) viena valsts, kas nav ES dalībvalsts.

13

Mēs ieguvām pierādījumus:

1. iztaujājot Erasmus+ ieinteresētās personas, tostarp:
   1. Komisijas un Eiropas Investīciju fonda (EIF) darbiniekus, kuri atbild par programmas Erasmus+ pārvaldību;
   2. valstu aģentūras un iestādes, atbalsta saņēmējus un dalībniekus no visām piecām izraudzītajām programmas valstīm;
2. izskatot ar programmu Erasmus+ saistītus dokumentus un procedūras;
3. analizējot datus, tostarp programmas Erasmus+ (2014.–2016. gads) starpposma novērtējumu⁴. Tas tika publicēts 2018. gada 31. janvārī pēc mūsu revīzijas perioda beigām. Mēs izskatījām šo svarīgo dokumentu un atklājām, ka liela daļa no tā apstiprina mūsu konstatējumus. Attiecīgā gadījumā mēs atsaucamies uz starpposma novērtējumu un tā konstatējumiem.

Apsvērumi

“Erasmus+” mobilitātes pasākumi rada daudzveidīgāku Eiropas pievienoto vērtību, nekā prasīts Regulā

Erasmus+ mobilitātes pasākumi nodrošina Regulā prasīto Eiropas pievienoto vērtību

14

Programma atbalsta tikai tās darbības un pasākumus, kas rada potenciālu Eiropas pievienoto vērtību, un īpaši tos, ko raksturo transnacionāla būtība, sevišķi attiecībā uz mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi, papildināmība un sinerģija ar citām valstu, Savienības un starptautiskām programmām un politikas virzieniem un ieguldījums Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā⁵.

Transnacionāla būtība un sistēmiska ietekme

15

Transnacionālā būtība ir faktiski nodrošināta. Studijas, apmācība vai norīkojums darbā ārvalstīs ir obligāts nosacījums PD1 mobilitātes pasākumiem, kas nozīmē personu mobilitāti studiju, norīkojuma darbā, apmācības, darba ēnošanas vai mācīšanas nolūkos. Līdz 2018. gada janvārim Erasmus+ mobilitātes iespēju izglītības, apmācības un jaunatnes jomā bija izmantojuši vairāk nekā 2,3 miljoni izglītojamo un praktizējošu speciālistu⁶. 5. attēlā ir parādīts to dalībnieku skaits pa valstīm, kas no 2014. līdz 2016. gadam izmantoja Erasmus+ mobilitātes iespēju.

16

Mobilitātes paredzētais “mērķis ir” panākt sistēmisku ietekmi uz programmas valstu un partnervalstu izglītības un apmācības sistēmām⁷. Šajā posmā iestādes un skolas, kuras apmeklējām, vēl nespēja pierādīt savu projektu konkrētu sistēmisku ietekmi vai nu uz pašām iestādēm, vai valsts līmenī.

17

Komisija atzīst, ka sistēmiskā ietekme uz izglītības un apmācības sistēmām ir “mazāk pamanāma” un ka “pierādījumi tam, ka politikas veidotāji izmanto projekta rezultātus un efektīvi iesaistās, ja nav ietverti pašā projektā, ne vienmēr ir skaidri”⁸, un “ir tikai epizodiski pierādījumi tam, ka programma maina iestāžu pieeju pedagoģijai un savām mērķgrupām”⁹.

18

Kā norādīts juridiskajā pamatā, individuāliem projektiem patiešām nav noteikti jāpanāk sistēmiska ietekme. Tas ir šo projektu kumulatīvais rezultāts, kam būtu jāveicina sistēmiskās ietekmes sasniegšana, tāpēc šāda ietekme var būt pamanāma tikai programmas beigās. Programmas vadlīnijās ir norādīts: “Sagaidāms, ka ilgtermiņā vairāki tūkstoši projektu, kas tiks īstenoti šīs pamatdarbības ietvaros, radīs ietekmi uz izglītības, apmācības un jaunatnes sistēmām iesaistītajās valstīs, tādējādi rosinot politikas reformas.”¹⁰

Papildināmība un sinerģija ar citām programmām un politikas jomām

19

Papildināmību un sinerģiju ar citām programmām un politikas jomām ir paredzēts galvenokārt nodrošināt ar programmas Erasmus+ ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu, tostarp izglītības pamatmērķu, sasniegšanā. Tai arī jāpalīdz sasniegt stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā mērķus (ET 2020 paredzētos mobilitātes kritērijus)¹¹.

20

Lai gan programma Erasmus+ patiešām palīdz sasniegt mobilitātes kritērijus, nav acīmredzamas saiknes starp PD1 un Regulas I pielikumā noteiktajiem izglītības pamatmērķa rādītājiem, kā paskaidrots 57. un 58. punktā.

21

Komisija ir aprakstījusi saikni starp programmu Erasmus+ un stratēģiju “Eiropa 2020” un Erasmus+ un ET 2020: “Programmas mērķis ir uzlabot prasmes un nodarbināmību un modernizēt izglītības, apmācības un jaunatnes jomas, un tā atbalsta darbības, sadarbības projektus un instrumentus, kas saistīti ar ET 2020 politikas prioritātēm. Tādējādi tā arī veicina stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, it īpaši saistībā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem izglītības un apmācības jomā. Programmas Erasmus+ investīcijas sniegs labumu indivīdiem, iestādēm un sabiedrībai kopumā, tādējādi veicinot nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju un uzlabojot labklājību un sociālo iekļaušanu.”¹²

22

Programmas valstīs, kuras apmeklējām, mēs konstatējām, ka mobilitātes pasākumi patiešām uzlabo prasmes un nodarbināmību, it īpaši profesionālās izglītības un apmācības jomā. Programmas līmenī starpposma novērtējumā ir sniegti pierādījumi, ka augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības studentiem, kuri piedalījušies mobilitātes programmās, ir labākas izredzes atrast darbu un saņemt lielāku algu nekā citiem studentiem, lai gan liela daļa šo pierādījumu pagaidām ir saistīti ar iepriekšējām programmām.

23

Dalībnieku atsauksmes atklāj ļoti lielu apmierinātību ar Erasmus+ mobilitātes pasākumiem un to ietekmi uz viņu nodarbināmību. Piemēram, 93,8 % respondentu 2018. gada janvārī paziņoja, ka viņi ir uzlabojuši savas pamatprasmes. 93 % darbinieku teica, ka viņi ir apguvuši jaunu labu praksi, 75 % norādīja, ka ir ieguvuši praktiskas iemaņas, kas ir saistītas ar viņu pašreizējo darbu. 79,1 % paziņoja, ka ir uzlabojuši savu nodarbināmību¹³. Lai gan šādas atsauksmes sniedz informāciju un priecē, tās var būt subjektīvas (sk. 80.–82. punktu).

24

Programmas Erasmus+ 2015. gada pārskatā ir aprakstīta saikne starp Erasmus+ un citām ES politikas attīstības tendencēm, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (izglītība un apmācība, lai atjaunotu nodarbinātību un izaugsmi), un norādīts, ka “visu 2015. gadu Erasmus+ īstenoja pašreizējās ES politikas programmas, kuru mērķis ir veicināt iekļaujošu mobilitāti mācību nolūkos un sadarbību starp dažādām ieinteresētām personām, kas iesaistītas izglītības, apmācības un jaunatnes jomā”¹⁴.

25

Dažas dalībvalstis izmanto citus ES fondus, lai finansētu mobilitāti, ko nodrošina programmas Erasmus+ mehānismi. Piemēram, Polija 2016. gadā pielāgoja Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmu, lai programmā Erasmus+ finansiāli atbalstītu 2500 skolas izglītības dalībnieku un 17 200 profesionālās izglītības un apmācības dalībnieku. Papildu līdzekļus no ESF saņem arī nelabvēlīgā situācijā esoši studenti.

Ieguldījums ES pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā

Pārredzamība

26

Programmas vadlīnijās ir norādīts, ka “pasākumi, kuru mērķis ir rezultātu izplatīšana un izmantošana, ir veids, kā iepazīstināt ar darbu, kas veikts Erasmus+ projekta ietvaros. Rezultātu, gūto atziņu, iznākumu un konstatējumu izplatīšana ārpus iesaistītajām organizācijām ļaus plašākai sabiedrības daļai savā labā izmantot darbu, kura veikšanai saņemts ES finansējums”¹⁵.

27

EAC ĢD rezultātu izplatīšanas platformās ir izcelti vairāk nekā 80 veiksmes stāsti saistībā ar programmu Erasmus+. Tika sagatavotas 120 faktu lapas un 10 videofilmas par 2015. un 2016. gadā izraudzītiem veiksmes stāstiem, uzlabojot šo projektu pamanāmību. Šie materiāli tika izplatīti sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tīmekļa vietnēs un EAC ĢD biļetenā, kā arī pasākumu laikā. 2017. gadā Komisija sāka publicēt Erasmus+ ikmēneša tiešsaistes biļetenu, kurā tiek aprakstīti vairāki veiksmes stāsti. Erasmus+ ir lielākā ar ģenerāldirektorātu saistītā Facebook lapa Komisijā (ar gandrīz 300 000 sekotāju).

28

Tika izveidota jauna Erasmus+ platforma (VALOR jeb Projektu rezultātu izplatīšanas platforma), lai sniegtu visaptverošu pārskatu par programmas finansētajiem projektiem un izceltu labas prakses piemērus un veiksmes stāstus. Platforma dara pieejamus produktus, veicamos uzdevumus un intelektuālo iznākumu, kas ir finansēto projektu rezultāts. Tā nodrošina atvērtu interneta piekļuvi aprakstiem, rezultātiem un kontaktinformācijai saistībā ar visiem programmas Erasmus+ finansētajiem projektiem, kā arī dažiem projektiem, kas finansēti iepriekšējās programmās.

29

Mēs atradām pierādījumus tam, ka visas piecas apmeklētās valstis un Komisija ļoti aktīvi izplata savu projektu rezultātus.

Atzīšana

30

Programma Erasmus+ atbalsta mobilitātes laikā nopelnīto kredītpunktu atzīšanu. Revīzijas laikā sastaptie atbalsta saņēmēji un dalībnieki kredītpunktu atzīšanu par problēmu neuzskatīja. 2016. gadā tika ziņots par 100 % atzīšanas līmeni augstākās izglītības jomā (73 % 2013. gadā) un 77 % attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību¹⁶. Vajadzība pelnīt kredītpunktus nodrošina to, ka studentiem mobilitātes laikā ir jābūt uzcītīgiem.

31

Profesionālās izglītības un apmācības kontekstā Europass sistēma apliecina apmācības starptautisko elementu un sniedz potenciālajiem darba devējiem lielāku pārliecību, tādējādi uzlabojot profesionālās izglītības un apmācības studentu nodarbināmību.

Erasmus+ nodrošina papildu Eiropas pievienoto vērtību

32

Erasmus+ nodrošināto Eiropas pievienoto vērtību var definēt kā programmas radīto pozitīvo ietekmi, kas bez tās nebūtu radusies. Pamatojoties uz šo definīciju, mēs konstatējām papildu Eiropas pievienoto vērtību, ko rada mobilitātes programma, pārsniedzot to, kas prasīta Regulā.

Hartu sistēma

33

Visām iesaistītajām programmas valstu augstākās izglītības iestādēm (gan tām, kuras studentus nosūta, gan tām, kas tos uzņem) ir jāiegūst Erasmus Augstākās izglītības harta (ECHE). Šī harta, kas tika izstrādāta iepriekšējās programmas darbības laikā, ir garantija kvalitatīvu kursu nodrošināšanai visā Eiropā. Neviena valsts šādu sistēmu nevarētu izveidot viena pati. Mēs konstatējām gadījumus, kad universitātes pieteicās šai hartai tikai tāpēc, lai to izmantotu kā kvalitātes zīmi. Programma Erasmus+ ir panākusi mobilitātes laikā nopelnīto kredītpunktu atzīšanu. To lielā mērā veicināja šī harta.

34

Erasmus+ mudina profesionālās izglītības un apmācības iestādes pieteikties PIA hartai. Arī šī nesen izveidotā harta ir kvalitātes garantija, kas uzlabo profesionālās izglītības un apmācības iestādes reputāciju un pievilcību. Arī šeit mēs konstatējām gadījumus, kad profesionālās izglītības un apmācības iestādes pieteicās PIA hartai tikai tāpēc, lai to izmantotu kā kvalitātes zīmi.

Sadarbības tīkls un universitāšu mācību programmu saskaņošana

35

Mobilitāte ir palīdzējusi veicināt sadarbību starp universitātēm, veidojot starptautiskus birojus, ko papildina standarta dokumentācijas sistēma un instrumenti, lai atbalstītu studentu un personāla mobilitāti. Ir veiktas izmaiņas universitāšu mācību programmās, lai atvieglotu studentu mobilitāti, sinhronizējot semestrus, studiju periodus un kursu pieejamību valstīs. Šī sadarbība arī veicina kredītpunktu pārnesi un mobilitātes laikā pabeigto moduļu un saņemto diplomu savstarpēju atzīšanu.

36

Augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības jomā tiek sagatavoti mācību līgumi starp izglītojamajiem un iestādēm, kuras tos uzņem. Tā ir sava veida institucionalizēta garantija tam, ka mobilitātes laikā nopelnītie kredītpunkti tiks atzīti. Mācību līguma parakstīšana ir svarīgs prognozējošs rādītājs mobilitātes vēlākai atzīšanai¹⁷.

37

Projektos, kurus apmeklējām, augstākās izglītības iestāžu un skolu personāla un profesionālās izglītības un apmācības audzēkņu mobilitāte veicināja turpmāku sadarbību un apmaiņu ārpus programmas Erasmus+.

Stratēģiska pieeja mobilitātei

38

Saskaņā ar programmu Erasmus+ pieteikumus mobilitātes projektu apstiprināšanai iesniedz augstākās izglītības iestādes, profesionālās izglītības un apmācības iestādes un skolas, nevis studenti vai atsevišķi skolotāji. Tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējām programmām, kura, pēc mūsu domām, veicina institucionālo attīstību. Labumu gūst tās augstākās izglītības iestādes, kurām ir jāierosina un jāīsteno internacionalizācijas stratēģija. Profesionālās izglītības un apmācības sniedzējiem un skolām ir jāizstrādā Eiropas attīstības plāns, kurā jāizklāsta, kā ierosinātais mobilitātes projekts atbilst iestādes vajadzībām un tās vispārējai attīstībai.

39

Šī stratēģiskā pieeja palīdz nodrošināt vadības atbalstu projekta mērķiem, kā arī saiknes un zinātības saglabāšanu ilgākā termiņā, radot ilgtspējīgāku pievienoto vērtību.

Mācību personāla mobilitātes Eiropas pievienotā vērtība

40

Mācību personālam, kas piedalījies mobilitātes programmā, apgūtais pēc atgriešanās būtu jāievieš praksē. Piemēram, universitāšu personāls Igaunijā un profesionālās izglītības un apmācības personāls Polijā norādīja, ka mobilitātes pieredzi viņi izmantoja savas mītnes valsts iestādēs.

Daudzvalodība

41

Viens no programmas konkrētajiem mērķiem ir uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos un veicināt valodu daudzveidību Eiropas Savienībā. Valodu prasmes veicina Eiropas iedzīvotāju mobilitāti, nodarbināmību un personības attīstību.

42

Viens no Regulas I pielikumā minētajiem rādītājiem ir to dalībnieku procentuālā daļa, kuri uzskata, ka ir uzlabojuši savas valodu prasmes. Šā rādītāja rezultāts pārsniedz 96 %¹⁸ (bet sk. arī 81. punktu). Mobilitāte ārvalstīs palīdz sasniegt šādu rezultātu.

43

Tomēr mobilitātes studentiem var traucēt valodu prasmju trūkums, īpaši ārpus augstākās izglītības jomas. Iztaujājot dalībniekus, mēs konstatējām, ka valodu prasmju trūkums, it īpaši profesionālās izglītības un apmācības jomā, var traucēt dalībniekiem un liegt viņiem iespēju uzreiz pēc mobilitātes programmas beigām atrast darbu. Piemēram, valodu prasmju trūkums neļāva mūsu satiktiem spāņu profesionālās izglītības un apmācības studentiem Berlīnē īstenotās mobilitātes beigās atrast darbu. Respondenti, kuri piedalījās atklātajā sabiedriskajā apspriešanā, kas ir starpposma novērtējuma pamatā, valodu barjeru minēja kā visbiežāk sastopamo šķērsli programmas mērķu sasniegšanai¹⁹.

Pārrobežu un starptautiskā mobilitāte

44

Mobilitāte ir svarīga izglītības stratēģijas daļa lielākajā daļā valstu. Piemēram, Norvēģijas mērķis ir panākt, lai 20 % studentu piedalītos pārrobežu mobilitātes programmās, Igaunija ir izveidojusi portālu StudyinEstonia ārvalstu studentu piesaistei, un Spānija vēlētos ciešāk sadarboties ar Dienvidameriku, palīdzot veidot starptautiskus birojus un spējas. Šim nolūkam ļoti svarīgs līdzeklis un paraugs ir programma Erasmus+ (sk. 5. attēlu).

Erasmus+ kā daļa no ES kaimiņattiecību un attīstības politikas

45

Līdzekļi programmai Erasmus+ tiek nodrošināti no ES budžeta, kā paredzēts dažādos ārējos instrumentos²⁰, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju. Šis finansējums tiek piešķirts darbībām attiecībā uz mobilitāti mācību nolūkos un sadalīts starp programmas valstīm un partnervalstīm. Tajos studentu un personāla mobilitātes pasākumos starp partnervalstīm, kurus finansē, izmantojot ASI piešķīrumu, galvenā uzmanība ir jāpievērš jomām, kas attiecas uz jaunattīstības valstu iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību²¹.

46

Tādējādi programma Erasmus+ ir ES maigās varas un diplomātijas izpausme, politiska Eiropas pievienotā vērtība. Ar programmas palīdzību tiek īstenota attīstības un kaimiņattiecību politika, it īpaši augstākās izglītības mobilitāte ar partnervalstīm (sk. 5. attēlu).

47

Saskaņā ar iepriekšējo programmu šādi projekti tika novērtēti ES līmenī. Erasmus+ projekti tiek novērtēti katrā programmas valstī. Tas var pazemināt kvalitāti, jo minimālais skaits projektu tiek izraudzīti katrā valstī.

Palielināta profesionālās izglītības un apmācības nozīme un lielāks prestižs

48

No programmas Erasmus+ kopējā budžeta 17 % ir piešķirti profesionālai izglītībai un apmācībai. Tas kompensē ierobežotos valsts līdzekļus, kas pieejami profesionālās izglītības un apmācības studentu, skolotāju un personāla apmaiņai. Turklāt profesionālās izglītības un apmācības studentu apmaiņas programmas palīdz uzlabot profesionālās izglītības un apmācības iestāžu un pašas profesionālās izglītības un apmācības pievilcību un prestižu. Profesionālās izglītības un apmācības mobilitātes programmās piedalās aizvien vairāk studentu un darbinieku (sk. 7. attēlu).

Profesionālā izglītība un apmācība pietuvina programmu Erasmus+ plašākam iedzīvotāju lokam

49

Profesionālās izglītības un apmācības iekļaušana programmā Erasmus+ to pietuvina plašākam iedzīvotāju lokam, aptverot plašāku diapazonu mazāk akadēmisku jomu (piemēram, ēdināšanu vai automobiļu virsbūvju ražošanu). Turklāt šādu disciplīnu iekļaušana programmā Erasmus+ sniedz mobilitātes iespēju studentiem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides. Daudzi profesionālās izglītības un apmācības studenti, kurus satikām, pirms mobilitātes programmas uzsākšanas nekad nebija izbraukuši no savas valsts vai pat reģiona. II pielikumā ir sniegti profesionālās izglītības un apmācības jomā veikto mobilitātes pasākumu piemēri apmeklētajās skolās/valstīs.

Spēcīgāka Eiropas identitātes izjūta

50

Mobilitātes dalībnieki, kurus satikām, norādīja, ka šī dalība ir stiprinājusi viņu Eiropas identitātes izjūtu. Arī starpposma novērtējumā ir konstatēts, ka dalība Erasmus+ mobilitātes programmā veicināja sevis kā eiropieša apzināšanos (par 19 % vairāk nekā to iedzīvotāju vidū, kuri programmā nepiedalījās). Turklāt sabiedrība kopumā uztver programmu un it īpaši mobilitātes pasākumus, kas ir tās pamanāmākā daļa, kā vienu no Eiropas identitātes pīlāriem un kā konkrētu labumu, ko ES sniedz saviem iedzīvotājiem. Erasmus+ ir viens no ES atpazīstamākajiem zīmoliem.

51

Tādējādi programma Erasmus+ rada daudzveidīgu Eiropas pievienoto vērtību, kas pārsniedz juridiskās prasības. Programmai patiešām ir svarīga loma mācību mobilitātes iespēju paplašināšanā ārvalstīs, un tai ir ļoti pozitīva ietekme uz dalībnieku attieksmi pret ES. Rīkojoties vienas, valstis šādus rezultātus nesasniegtu.

“Erasmus+” mobilitātes pasākumu rezultātu novērtēšanā ir trūkumi dažās svarīgās jomās

52

Efektīvai sasniegumu pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un pārraudzībai, ir jāizstrādā īpaši, mērāmi un reālistiski darbības rādītāji, kurus iespējams izmērīt laika gaitā un kuri atspoguļo intervences loģiku.²². Šī intervences loģika ir parādīta 8. attēlā.

53

Programmas Erasmus+ vispārējie mērķi attiecībā uz izglītību un apmācību ir palīdzēt sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, tostarp izglītības pamatmērķi, stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) mērķus, kā arī atbilstīgos kritērijus, partnervalstu ilgtspējīgu attīstību augstākās izglītības jomā un Eiropas vērtību popularizēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu²³. Konkrētie mērķi izglītības un apmācības jomā saistībā ar PD1 “Mobilitāte” ir izklāstīti 5. pantā.

Attiecīgie mērķi tiek sasniegti, bet daži rādītāji nav pilnībā saskaņoti ar Regulā noteiktajiem vispārējiem un konkrētajiem mērķiem

Ir jāpilnveido daži Regulā noteiktie rādītāji, lai tos varētu sekmīgāk izmantot darbības rezultātu novērtēšanas sistēmā

54

Programmai ir noteikts tās novērtēšanas rādītāju kopums²⁴. Šie rādītāji ir raksturoti kā “izmērāmi un atbilstīgi”²⁵ un “paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti”²⁶. Rādītāji, kas noteikti 1. pamatdarbībai “Mobilitāte”, ir parādīti 9. attēlā.

55

Mēs pārbaudījām, vai šie rādītāji ir atbilstīgi. Komisija apgalvo, ka “programma ir ceļā uz to, lai sasniegtu vai pārsniegtu lielo vairumu mērķu”.

Nav skaidrs, kā finansētie mobilitātes projekti palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” izglītības pamatmērķi

56

Stratēģijas “Eiropa 2020” rādītājus noteica Padome. Komisija ziņoja: “Rādītāji, kas saistīti ar stratēģijas “Eiropa 2020” izglītības pamatmērķi, proti, augstākās izglītības iegūšanu un mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, uzrādīja pastāvīgu progresu (..). 2016. gadā mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājs Eiropas Savienībā bija 10,8 %²⁷, kas ir par diviem decimālpunktiem mazāk nekā 2015. gadā. (..) Tajā pašā laikā to 30–34 gadus veco cilvēku vidējais īpatsvars Eiropas Savienībā, kuri ieguvuši augstāko izglītību, pieauga par trim decimālpunktiem, sasniedzot 39 %²⁸ 2016. gadā²⁹”.

57

Tomēr nav skaidrs, kā mobilitātes programmas finansētie projekti palīdz sasniegt šos izglītības pamatmērķus. Turklāt, pat ja tas noticis, šādu palīdzību nevar nošķirt no citu valsts un ES darbību ieguldījuma un atsevišķi novērtēt.

58

Tādējādi nav acīmredzamas saiknes starp mobilitātes pasākumiem vai pat programmu Erasmus+ kopumā un izglītības pamatmērķa rādītājiem. Tomēr stratēģijas “Eiropa 2020” rādītāji nav saskaņoti ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas formulēti Regulā, kā noteikts 5. panta 2. punktā.

Tā kā mobilitātes kritērijs ietver tikai daļējus rezultātus, tas netiek pienācīgi novērtēts

59

Dalībvalstis 2011. gadā vienojās par ES kritēriju attiecībā uz mobilitāti augstākās izglītības jomā³⁰, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam vismaz 20 % augstākās izglītības ieguvēju būs kādu laiku piedalījušies ar augstāko izglītību saistītās studiju vai apmācības programmās ārvalstīs (ieskaitot norīkojumus darbā).

60

Dalībvalstis arī noteica mācību mobilitātes kritēriju profesionālās izglītības un apmācības jomā: līdz 2020. gadam vismaz 6 % profesionālās izglītības un apmācības iestāžu absolventu būs kādu laiku piedalījušies ar profesionālās izglītības un apmācības saistītās studiju vai apmācības programmās ārvalstīs (ieskaitot norīkojumus darbā).

61

Ar augstāko izglītību saistītā mobilitāte programmā Erasmus+ ir galvenais dzinējspēks mobilitātes kritērija izpildei šajā jomā. Mobilitātes kritērijs ir skaidri saistīts ar 1. pamatdarbību. Tomēr Erasmus+ nav vienīgā programma, kas veicina mobilitāti, tāpēc tās ieguldījumu nav iespējams noteikt pilnībā.

62

Turklāt saskaņā ar Mūžizglītības pētniecības centra (CRELL) veikto analīzi šā kritērija pamatā esošie dati³¹ ir pieejami tikai daļēji, un nav pieejami dati, kas būtu salīdzināmi Eiropas mērogā³². Tāpēc šā rādītāja rezultāti nav precīzi.

63

Ierobežotās datu pieejamības dēļ visaptverošs novērtējums par mobilitātes līmeni profesionālās izglītības un apmācības jomā nav iespējams. Lai novērtētu mācību mobilitāti profesionālās izglītības un apmācības jomā, Eurostat veica izmēģinājuma apsekojumu, kas tika pabeigts 2015. gada beigās. Rezultāti parādīja, ka visās 17 programmas valstīs, kas piedalījās apsekojumā, aptuveni 3,1 % profesionālās izglītības un apmācības studentu bija piedalījušies mācību mobilitātes pasākumos.

64

Tā kā šis rādītājs ietver tikai daļējus rezultātus, tas netiek pienācīgi novērtēts.

Kvantitatīvie (vispārīgie) rādītāji sniedz noderīgu informāciju, tomēr dažas definīcijas ir jāsaskaņo un jāprecizē

65

Šie rādītāji konkrēti attiecas uz mobilitātes pasākumiem, un par tiem ziņo un tos uzrauga Komisija. Virzība (2016. gada beigās) uz šo rādītāju mērķiem, kas noteikti EAC ĢD gada darba programmā, ir kopsavilkuma veidā parādīta 10. attēlā.

66

Erasmus+ mobilitātes pasākumi veicina to izglītojamo iekļaušanu, kuriem ir mazāk iespēju. Nav skaidrs, kāpēc atbilstīgi juridiskajā pamatā noteiktajam rādītājam šādi dalībnieki ir ietverti vienā grupā ar dalībniekiem, kuriem ir īpašas vajadzības. Turklāt saskaņā ar Erasmus+ 2016. gada pārskatu “programma turpina apkarot mobilitātes šķēršļus, kļūstot iekļaujošāka tiem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, un tiem, kuriem ir īpašas vajadzības”³³. Tādējādi šie termini netiek lietoti konsekventi.

67

Laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam gandrīz 205 000 dalībnieku, kuri nāk no nelabvēlīgas vides un kuriem ir mazāk iespēju, izmantoja programmas Erasmus+ sniegtās priekšrocības, piedaloties transnacionālos mobilitātes pasākumos³⁴. Erasmus+ mobilitātes programma sniedza jaunu ārvalstu pieredzi daudziem cilvēkiem, kuri citādi to nevarētu atļauties.

68

Jēdzienu “nelabvēlīgā situācijā esošs” un “mazāk iespēju” definīcija katrā programmas valstī atšķiras. Piemēram, Spānijā šajā kategorijā ir ietvertas visas personas, kas saņem valsts dotāciju studijām. Patiešām — saskaņā ar Komisijas datiem vairāk nekā 35 % no mobilitātes dalībniekiem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, ir no Spānijas.

69

Līdz ar to šā rādītāja rezultāti nesniedz precīzu šādas mobilitātes salīdzinājumu starp ES valstīm. Komisija atzīst, ka viena no galvenajām problēmām, kas ietekmēja līdzdalības modeļu analīzi, ir “starp nozarēm saskaņotas definīcijas trūkums attiecībā uz cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju un kuri nāk no nelabvēlīgas vides”, un ka “dažādo definīciju un pieeju dēļ kvalitāte datiem par nelabvēlīgā situācijā esošo grupu līdzdalību nav skaidra”³⁵.

70

Ar šiem trim rādītājiem novērtē programmas tiešos rezultātus, un tie ļauj parādīt gūtos panākumus tās īstenošanā. Tādējādi tie sniedz nedaudz informācijas par programmas iznākumu un ietekmi (sk. 8. attēlu).

Izglītības un apmācības rādītāju mērķi tiek sasniegti, bet tie neņem vērā to, cik lielā mērā ir sasniegti programmas vispārējie un konkrētie mērķi

71

Izglītības un apmācības rādītāji, kas noteikti Regulas I pielikumā, attiecas uz programmu Erasmus+. Progress saistībā ar šiem rādītājiem attiecībā uz 2016. gadu ir atspoguļots 11. un 12. attēlā, kur redzams, ka lielākā daļa mērķu tiek sasniegti.

72

Izglītības un apmācības rādītāji 11. attēla a) līdz d) apakšpunktā ir tiešo rezultātu rādītāji. Lai gan šie kvantitatīvie rādītāji ir noderīgi, ar tiem nav iespējams pilnībā noteikt “pakāpi, kādā programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti”, īpaši attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kā paredzēts Regulas I pielikumā.

73

Rādītāji e) līdz g) apakšpunktā ir iznākuma rādītāji, kas sniedz informāciju par ieguvumiem no dalības programmā. Rādītājs f) apakšpunktā ir subjektīvs novērtējums, kas balstīts uz indivīda viedokli mobilitātes beigās.

74

Komisija atzīst šo rādītāju ierobežojumus, jo “tie ir galvenokārt balstīti uz atbalsta saņēmēju subjektīvi novērtēto PD1 ieguldījumu”³⁶. Komisija norāda, ka valstu ziņojumos, kas ir pamatā starpposma novērtējumam, ir minēti uzlabojumi izglītojamo pamatprasmju un spēju līmenī, bet atzīst, ka tie ir “galvenokārt balstīti uz dalībnieku subjektīvo viedokli”³⁷.

Infopanelis sniedz reāllaika informāciju par tiešajiem rezultātiem un iznākumu

75

Komisija 2016. gadā atklāja programmas Erasmus+ Infopaneli, kas ir vienota datu noliktava, kurā tiek apkopota visa informācija, ko reģistrē valstu aģentūras un atbalsta saņēmēji. Informāciju atjaunina katru dienu, nodrošinot kvalitatīvus un kvantitatīvus reāllaika datus, kas attiecas uz programmas Erasmus+ īstenošanu projektu, dotāciju, dalībnieku un programmā iesaistīto organizāciju ziņā. Tajā tiek reģistrēti apsekojumu rezultāti un dalībnieku un atbalsta saņēmēju deklarācijas pēc mobilitātes beigām.

76

Saskaņā ar Infopaneli dalībnieku apmierinātības līmenis ir augsts: 95,8 % dalībnieku bija apmierināti ar iegūto mācību mobilitātes pieredzi (2018. gada janvāra dati), un 80 % jutās labāk sagatavoti tam, lai atrastu darbu. Patiešām, ņemot vērā apsekojuma rezultātus un deklarācijas pēc mobilitātes beigām, programma Erasmus+ ir sekmīga.

Galvenie avoti, kas izmantoti darbības rezultātu novērtēšanai starpposma novērtējumā, ir apsekojumi un dalībnieku atsauksmes

77

Starpposma novērtējuma ziņojums par programmu Erasmus+ tika iesniegts 2018. gada 31. janvārī³⁸. Tā pamatā ir programmas valstu ziņojumi, ārēja līgumslēdzēja sagatavots novērtējuma ziņojums, citi pārbaudīti pētījumi, pieredze programmas pārvaldībā un vairāk nekā miljons atbilžu, ko sniegušas ieinteresētās personas. Attiecībā uz programmu Erasmus+ tas aptver laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam.

78

Starpposma novērtējumā izmantotie avoti ir lielākoties apsekojumi un dalībnieku atsauksmes: “Novērtējumā ir apvienotas vairākas datu vākšanas un analīzes metodes. Lielākā daļa rezultātu tika sasniegti, izmantojot dažādus pierādījumus (..), kas balstīti uz atbalsta saņēmēju apsekojumiem un pašu sniegtajām atsauksmēm, kā arī kvalitatīva rakstura iztaujāšanām un gadījumu izpētēm.”³⁹ Turklāt tika rīkota atklāta sabiedriskā apspriešana, lai apkopotu plašas sabiedrības un ieinteresēto grupu viedokļus.

79

Tiekoties ar valstu ziņojumu sagatavotājiem piecās apmeklētajās valstīs, mēs konstatējām grūtības, kas saistītas ar ticamu datu trūkumu, jo šādi dati varētu palīdzēt novērtēt programmas ietekmi.

Anketa, kas dalībniekiem jāaizpilda pēc mobilitātes beigām, ir subjektīva un sarežģīta

80

Pēc mobilitātes programmas pabeigšanas katram dalībniekam ir jāaizpilda anketa, lai novērtētu vispārējo apmierinātību un konkrētus aspektus attiecībā uz dalību programmā, piemēram, vai mītnes valsts iestāde atzīst mobilitāti, vai Eiropas identitātes izjūta ir kļuvusi spēcīgāka un vai ir uzlabojušās valodu prasmes.

81

Šīs dalībnieku atsauksmes ir noderīgas, tomēr subjektīvas, tāpēc tās nevajadzētu izmantot par galveno mēru mobilitātes kvalitātes un rezultātu novērtēšanai. Tās ir vēl jo subjektīvākas tāpēc, ka galīgais maksājums studentam ir atkarīgs no anketas aizpildīšanas, lai gan šāds maksājums nav atkarīgs no pozitīva pašnovērtējuma.

82

Studenti, kurus satikām, teica, ka anketas ir pārāk sarežģītas (it īpaši attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību) un tajās ir izmantots par daudz ES žargona. Daži studenti stāstīja par grūtībām anketu aizpildīšanā. Piemēram, Norvēģijas valsts aģentūra norādīja, ka jautājumi nav piemēroti profesionālās izglītības un apmācības studentiem.

Gadu no gada tiek saglabātas tikai dažas no Erasmus+ gada darba programmās noteiktajām prioritātēm

83

Komisija 2014. gadā noteica politikas prioritātes programmai Erasmus+. Dažas no tām tika saglabātas turpmākajās gada darba programmās, bet citas tika izņemtas un ieviestas jaunas politikas prioritātes.

84

Prioritāte “Sistēmiskas pārmaiņas izglītības un apmācības sistēmās ar mērķi uzlabot to atbilstību darba tirgus vajadzībām, palielinot iespējas mācīties darbavietā”, kas tika ieviesta 2014. gadā, turpmākajās gada darba programmās vairs netika iekļauta.

85

Neviena no 2014. gadā noteiktajām prioritātēm attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību nav saglabāta 2017. gada darba programmā. Tomēr katrā nākamajā gadā tika noteiktas papildu prioritātes. Augstākās izglītības jomā no 2017. gada darba programmas tika izņemta prioritāte “Paaugstināt izglītības līmeni” un ieviestas jaunas prioritātes.

86

Šīs prioritātes ir būtiskas, tomēr kvantitatīvi mērķi vai rādītāji nav noteikti. Nav skaidrs, cik lielā mērā ir sasniegti šo prioritāšu mērķi, ne arī tas, kāpēc daudzas prioritātes no programmas tiek izņemtas. Gadu no gada tiek saglabātas tikai dažas no EAC ĢD noteiktajām Erasmus+ gada darba programmās iekļautajām prioritātēm.

Līdzekļu piešķiršana nav balstīta uz darbības rezultātiem

87

Līdzekļu piešķiršanai ir jābūt balstītai uz darbības rezultātiem, lai veicinātu resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu. Saskaņā ar Regulu darbības rezultātu novērtēšanai izmantotajos kritērijos uzmanību pievērš “gada laikā faktiski sasniegto rezultātu apjomam” un “gada laikā faktiski izlietoto līdzekļu apjomam”⁴⁰.

88

Mēs uzskatām, ka šie kritēriji nav pietiekami, lai novērtētu programmas darbības rezultātus. Ar tiem novērtē tikai līdzekļu apjomu, ko var izlietot (ieguldījumu un tiešos rezultātus). Tomēr darbības rezultāti ietver arī iznākumu un ietekmi, kā tas ir atzīts Regulā⁴¹.

89

Visbeidzot, ir jāpilnveido Erasmus+ mobilitātes pasākumu darbības rezultātu novērtēšana dažās svarīgās jomās. Mērķi tiek sasniegti, taču rādītāji nav pilnībā saskaņoti ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas formulēti Regulā, tāpēc darbības rezultātus novērtēt ir grūti.

Programma “Erasmus+” ir ieviesusi daudzas inovācijas, bet dažas no tām vēl nav gatavas īstenošanai

Konsolidācija programmā Erasmus+ ir sekmīga

90

Erasmus+ apvieno programmas no 2007.–2013. gada perioda vienā programmā (sk. 1. attēlu). Attiecībā uz mobilitāti tā ietver iepriekšējās programmas “Erasmus” (AI), “Leonardo da Vinci” (PIA) un “Comenius” (SI). Valstu aģentūru pārstāvji, kurus satikām, un visi valstu aģentūru direktori savā dokumentā⁴² to vērtē pozitīvi. Vienots zīmolvārds nodrošina labāku pamanāmību politiskajā līmenī un sabiedrībā un palīdz stiprināt Eiropas identitātes izjūtu (sk. 50. punktu).

Netiešas pārvaldības pieeja ir pozitīva

91

Netiešas pārvaldības pieeja⁴³ paaugstina projektu efektivitāti. Tā kā valsts aģentūra ir tuvu atbalsta saņēmējiem, tai ir lielākas iespējas uzlabot projektu priekšlikumu kvalitāti un to īstenošanu, tos pielāgojot valstu izglītības un apmācības sistēmu daudzveidībai. Mūsu iztaujātie atbalsta saņēmēji apstiprināja, ka valsts aģentūra sniedza labu palīdzību un atgriezenisko saiti pieteikumu iesniegšanas un īstenošanas posmos un organizēja pasākumus un mācību kursus, lai atvieglotu piekļuvi programmai.

Erasmus+ ievieš daudz inovāciju administratīvās vienkāršošanas ziņā, tomēr pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procesi joprojām ir komplicēti

92

Programmas īstenošana ir jāvienkāršo, samazinot formālās un birokrātiskās prasības atbalsta saņēmējiem un dalībvalstīm⁴⁴. Organizācijas un pārvaldības racionalizēšana un vienkāršošana un pastāvīga koncentrēšanās uz administratīvo izdevumu samazināšanu ir ļoti svarīgi programmas sekmīgas īstenošanas priekšnosacījumi⁴⁵.

93

Tikai mazākā daļa valstu aģentūru (36 %) uzskata, ka programma Erasmus+ rada mazāku slogu nekā iepriekšējās programmas⁴⁶. Atbalsta saņēmēji un dalībnieki joprojām uzskata, ka programma ir sarežģīta (pieteikumi, īstenošana, ziņošana). Aptaujātie dalībnieki uzskatīja, ka profesionālās izglītības un apmācības projektu pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas process ietver atkārtošanos, jo vairākos gadījumos ir jāsniedz viena un tā pati informācija. Mazākām organizācijām šķita, ka prasība aprakstīt “Eiropas ietekmi” uz to individuālajiem mobilitātes projektiem ir pārmērīga.

94

Dalībnieki gandrīz katrā valstī sūdzējās par sarežģītajām administratīvajām procedūrām saistībā ar pieteikumiem un ziņošanu⁴⁷. Mēs uzzinājām, ka, pēc dažu studentu domām, mācību līguma veidlapu ir grūti aizpildīt un var izrādīties, ka kursa saturs, studentiem ierodoties, ir mainījies. Kursu katalogus reizēm neatjaunina. Tas var radīt vilšanos ierašanās brīdī, jo daži studenti konstatē, ka viņu plānotais kurss vairs nepastāv.

95

Daži no dalībniekiem, kurus satikām, uzskatīja, ka pieteikuma veidlapas ir pārāk sarežģītas skolām. Īpašas grūtības rada prasība norādīt, kā projekti sasniegs Eiropas attīstības plānā noteiktos mērķus. Pieteikuma veidlapas saistībā ar 2018. gada uzaicinājumu tika vienkāršotas.

96

Komisija sagatavoja visaptverošas programmas vadlīnijas, lai palīdzētu atbalsta saņēmējām organizācijām un individuāliem dalībniekiem. Tās atjaunina katru gadu. Tomēr programmas vadlīnijās gadu no gada veiktās izmaiņas ir grūti noteikt, jo tās netiek izceltas. Valstu aģentūras, kuras apmeklējām, norādīja, ka tās vēlētos izmantot tiešsaistes rokasgrāmatu (pašlaik vadlīnijas ir pieejamas pdf formātā), kur visi pirmdokumenti un iezīmētie atjauninājumi būtu apkopoti vienā dokumentā. Kopš tā laika 2017. gada programmas vadlīnijas ir pieejamas tiešsaistē.

97

Dažu iestāžu pārstāvji, ar kuriem tikāmies, uzskatīja, ka noteikumi attiecībā uz augstākās izglītības mobilitāti ar partnervalstīm⁴⁸ ir pārāk sarežģīti. Šādas mobilitātes īstenošana pirmajā gadā bija ļoti grūta, jo finanšu nolīgumā starp universitāti un valsts aģentūru tika veikti 10 grozījumi. Šajā jomā vienkāršošana vēl nav panākta.

Vienreizēji maksājumi, vienotas likmes un vienības izmaksas ir labi vienkāršošanas pasākumi, bet Komisijai ir jānodrošina, ka tiek novērsta nevēlama ietekme

98

Programmas Erasmus+ īstenošana tika vienkāršota, izmantojot vienreizēja maksājuma, vienotas likmes un vienības izmaksu finansējumu. Starpposma pārskatā par dotāciju vienkāršošanu⁴⁹ tika konstatēts, ka šāda finansējuma izmantošana ir sniegusi daudzus finansiālus un nefinansiālus labumus programmas īstenošanā. Ar to tika vienkāršota budžeta plānošana, ziņošana valsts aģentūrai un grāmatvedība. Turklāt šajā pārskatā tika atzīmēts, ka samazinātā administratīvā sloga dēļ programmas atbalsta saņēmēji spēj koncentrēties uz projekta saturu plānošanas posmā un uz projekta mērķu sasniegšanu īstenošanas posmā.

99

Mēs konstatējām, ka ieinteresētās personas atzinīgi vērtē vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu ieviešanu, kas ir vienkāršojusi programmas finanšu pārvaldību.

100

Tomēr, lai uzlabotu programmas Erasmus+ pieejamību, personu mobilitātes atbalstam piešķirtās dotācijas būtu jāpielāgo atbilstīgi galamērķa valsts iztikas minimumam un uzturēšanās izdevumiem⁵⁰.

101

Vienreizēji maksājumi, vienotas likmes un vienības izmaksas ir noteiktas programmas vadlīnijās un iedalītas trijās grupās: valstīm ar līdzīgām, lielākām un mazākām dzīvošanas izmaksām. Daži studenti un iestādes, ko satikām, norādīja, ka Erasmus+ dotācijas ir nepietiekamas visu izmaksu segšanai un ir vajadzīgs papildu finansējums no paša studenta ietaupījumiem vai vecāku sniegtā atbalsta. Tas var atturēt no dalības nelabvēlīgā situācijā esošus studentus.

102

Mēs konstatējām, ka dotācijas summas netiek koriģētas, lai atspoguļotu dalībnieku faktiskās izmaksas gadījumā, kad uzņēmējvalsts sniedz īpašas subsīdijas, piemēram, Francija bieži vien sedz studentu īres maksu, bet tas nozīmē, ka šādi dalībnieki atrodas labvēlīgākā situācijā.

103

Vienības izmaksas, kas balstītas uz attālumu, neņem vērā savienojumu daudzumu vai biežumu vai cenu atšķirības tūrisma galamērķos un ģeogrāfiski nomaļās vietās. Attāluma kalkulatora izmantošana ir izdevīga tiem, kuri atrodas lielās pilsētās ar lidostām.

104

Ņemot vērā valstu aģentūru sniegtos komentārus, Komisija veica korekcijas dažos elementos saistībā ar 2017. gada uzaicinājumu, piemēram, piešķīra papildu finansējumu sadārdzināta iekšzemes transporta izmaksu segšanai. Turklāt, balstoties uz pierādījumiem, kas sniegti starpposma pārskatā par dotāciju vienkāršošanu, koriģētie finansēšanas noteikumi tiks piemēroti no 2018. gada⁵¹.

IT sistēmu ieviešana bija problemātiska, bet lielākā daļa problēmu tagad ir atrisinātas

105

Daudzo IT rīku ieviešana programmas sākumā radīja neskaidrības valstu aģentūrām un pieteikumu iesniedzējiem. Komisijas nodrošinātajiem IT rīkiem sākumā bija dažāda kvalitāte, un tie tika ieviesti vēlu. Mobilitātes rīks tika uzskatīts par neuzticamu un neērtu lietotājiem, un daudzi jautājumi tika risināti tikai pakāpeniski (piemēram, eForms, EPlusLink un OEET). Visas valstis, kuras apmeklējām, ziņoja par problēmām, integrējot jaunos rīkus, kas pirms ieviešanas netika izmēģināti.

106

Komisija atrisināja lielāko daļu problēmu, ieviešot 2016. gada rīcības plānu IT jomā. Mūsu apmeklējumu laikā valstu aģentūras uzlabojumus apstiprināja.

107

Mēs konstatējām, ka valstu aģentūras, atbalsta saņēmēji un dalībnieki vēlētos, lai dokumentācija biežāk būtu pieejama elektroniskā formātā, programmā Erasmus+ vairs neizmantojot papīru. Daudzi Erasmus+ dokumenti joprojām bija papīra formātā.

Tiešsaistes lingvistiskais atbalsts ir noderīgs rīks. Tomēr vajadzīgi ir arī klātienes kursi, kas tika finansēti iepriekšējā programmā

108

Viens no programmas Erasmus+ konkrētajiem mērķiem ir uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos.

109

Komisija izveidoja tiešsaistes lingvistiskā atbalsta (OLS) rīku, lai sniegtu izglītojamajiem iespēju novērtēt savas zināšanas svešvalodā, ko viņi izmantos, studējot vai strādājot uzņēmējvalstī, ka arī lai viņi varētu izmantot tiešsaistes valodu kursus savu zināšanu līmeņa izlabošanai.

110

Visiem mobilitātes dalībniekiem ir jāaizpilda tiešsaistes lingvistiskā novērtējuma veidlapa, lai novērtētu savas valodu prasmes pirms mobilitātes programmas un pēc tās. Šādi rezultāti sniedz skaitliski izsakāmus datus par šādu prasmju uzlabošanos. Lai saņemtu dotācijas galīgo maksājumu, ir obligāti jāveic OLS tests.

111

Mēs konstatējām, ka vairākos gadījumos anketā saņemto punktu skaits pēc programmas pabeigšanas norāda uz to, ka valodu prasmes ir saglabājušās tajā pašā līmenī vai pat pasliktinājušās. Komisija uzskata, ka valodu prasmju līmeņa acīmredzamā pazemināšanās starp pirmo un pēdējo novērtējumu atspoguļo dalībnieku motivācijas trūkumu, jo šajā mobilitātes posmā trūkst stimulu. Tādēļ, novērtējot valodu prasmju uzlabošanos, attiecībā uz šiem pēdējiem testiem, lai gan tie ir būtiski, būtu jāievēro piesardzība.

112

Saskaņā ar dažām augstākās izglītības iestādēm OLS testi nenodrošina valodu kompetences sertifikātus, kas atbilst daudzu Eiropas universitāšu noteiktajiem atzīšanas kritērijiem. Patiešām — Koimbras universitāšu grupa uzskata, ka ir pārāk liels uzsvars uz tiešsaistes valodu testiem un vājš atbalsts efektīviem klātienes valodu kursiem⁵².

113

Daži profesionālās izglītības un apmācības dalībnieki arī pauda nožēlu par klātienes valodu kursu trūkumu programmā Erasmus+, kuriem finansējums bija pieejams iepriekšējā programmā. Piemēram, Igaunijā tika izteikta nožēla par klasē organizētu valodu kursu trūkumu, jo šādi kursi labāk motivēja izglītojamos.

Studentu aizdevumu garantijas instruments neattaisnoja cerības

114

Studentu aizdevumu garantijas instruments nodrošina daļējas garantijas finanšu starpniekiem attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti “ar visizdevīgākajiem nosacījumiem” studentiem, kuri apgūst otro akadēmisko ciklu, piemēram, maģistrantūrā, kādā citā programmas valstī⁵³.

115

Šo instrumentu Komisijas vārdā pārvalda un īsteno Eiropas Investīciju fonds (EIF). Šim instrumentam sākotnēji tika piešķirti līdz 3,5 % no programmas Erasmus+ kopējā budžeta.

116

Mērķis bija līdz 2020. gadam izsniegt aizdevumus 200 000 maģistrantūras studentiem 3 miljardu EUR apmērā, tādējādi veicinot studentu mobilitāti Eiropā saskaņā ar ES mobilitātes kritērija mērķi — 20 %.

117

Deleģēšanas nolīgumā, ko EIF ir parakstījis ar Komisiju, ir paredzēti mērķtiecīgi stimuli, lai tas varētu atlasīt finanšu starpnieku no katras programmas valsts nolūkā panākt to, ka instruments ir pieejams studentiem no visām šīm valstīm⁵⁴. Lai gan EIF veica tirgus pētījumu, kas atklāja šādu starpnieku lielu ieinteresētību, un aktīvi popularizēja šo instrumentu vairāk nekā 120 finanšu iestādēs, turpmākie uzaicinājumi izteikt ieinteresētību īpaši daudzas no tām nepiesaistīja. 2017. gada beigās shēma darbojās tikai ar vienu šādu starpnieku Francijā un Turcijā (tikai izejošās mobilitātes studenti), kā arī Spānijā (izejošās un ienākošās mobilitātes studenti).

118

Līdz tam laikam šādu aizdevumu bija saņēmuši tikai 358 maģistrantūras studenti. Lai gan atsauksmes no dalībniekiem bija pozitīvas – 77 % apstiprināja, ka bez shēmas garantētā aizdevuma viņi nevarētu ārvalstīs studēt maģistrantūrā, – ir maz ticams, ka mērķis par aizdevumu izsniegšanu līdz 200 000 studentu⁵⁵ tiks sasniegts. 2017. gada beigās Komisija attiecīgos līdzekļus pārdalīja.

119

Viens no iemesliem finanšu starpnieku intereses trūkumam varētu būt tas, ka Regulā paredzētā aizdevuma ņēmēju aizsardzība ir pārāk neelastīga, pietiekamu uzmanību nepievēršot standarta tirgus praksei. Šī aizsardzība ir konkrēti aprakstīta Regulas II pielikuma 2. punktā.

120

Turklāt šis instruments attiecas uz šauru mērķauditoriju (maģistrantūras studentiem), izslēdzot lielas studentu grupas, un tas vēl vairāk mazināja finanšu starpnieku interesi.

121

EIF 2017. gadā noslēdza vienošanās ar Luksemburgas un Kipras universitātēm, saskaņā ar kurām abas universitātes ļaus uzņemtajiem maģistrantūras studentiem atlikt mācību maksas un uzturēšanās izmaksu segšanu uz diviem gadiem, saskaņā ar šā instrumenta sniegtajām garantijām. Šī novatoriskā pieeja ir pozitīva, jo universitātēm ir aizvien lielāka loma augstākās izglītības finansēšanā.

Uzmanība jāpievērš citām jaunām programmas Erasmus+ iezīmēm

Skolēni vairs nevar piedalīties 1. pamatdarbības mobilitātes programmās

122

Dalība PD1 mobilitātes programmās skolēniem vairs nav iespējama. Valstu aģentūras un skolas apmeklētajās valstīs pauda nožēlu par šādas mobilitātes iespējas trūkumu. Turklāt nav pareizi tas, ka tā paša vecuma studenti var piedalīties profesionālās izglītības un apmācības mobilitātes programmās, bet skolēni PD1 mobilitātes programmās piedalīties nevar.

Daudzām profesionālās izglītības un apmācības iestādēm ir grūti atrast partnerus un bieži vien ir jāvēršas pie starpniekiem

123

Apmeklētās profesionālās izglītības un apmācības iestādes ziņoja, ka tām ir grūti atrast partnerus kvalitatīvas mobilitātes vajadzībām. Šādu grūtību piemēri ir sniegti 14. attēlā. Dažas iestādes vēršas pie starpniekiem, kas var būt dārgi un samazināt mobilitātei pieejamo finansējumu. Apmeklētās profesionālās izglītības un apmācības iestādes vēlētos saņemt lielāku atbalstu no Komisijas un valstu aģentūrām partneru meklēšanā.

124

Turklāt programma “Leonardo da Vinci” sedza tādus izdevumus kā skolotāju sagatavošanās braucieni, lai pārbaudītu jaunos uzņēmējvalsts partnerus, bet programma Erasmus+ to vairs nenodrošina. Profesionālās izglītības un apmācības iestādes pauda vēlmi saņemt lielāku atbalstu, lai administratīvais personāls un skolotāji varētu pavadīt studentus mobilitātes programmas sākumā un beigās, kā arī sagatavošanās braucienos. Pavadīšana šajos braucienos ir ļoti svarīga, jo studenti bieži vien ir pusaudži un daudziem tas ir pirmais brauciens uz ārzemēm.

125

Komisija nesen izveidoja PIA hartas dalībnieku tiešsaistes karti, kur koledžas var veidot partnerības ar tādām koledžām ārvalstīs, kas tiek uzskatītas par uzticamām.

Ir vajadzīga elastība attiecībā uz doktorantūras studentiem

126

Saskaņā ar iepriekšējām shēmām bija iespējams organizēt īsas, intensīvas programmas, kuras īpaši augstu novērtēja doktorantūras studenti. Pašlaik minimālais atļautais periods ir trīs mēneši. Apmeklētās augstākās izglītības iestādes apgalvoja, ka šādiem studentiem ir vajadzīga lielāka elastība un ka viņu pieejamību labāk atspoguļo viena mēneša periods.

Secinājumi un ieteikumi

127

Mēs konstatējām, ka programma Erasmus+ ir labi zināms un veiksmīgs ES zīmols. Programma rada daudzveidīgu Eiropas pievienoto vērtību, kas lielā mērā pārsniedz juridiskās prasības. Mērķi tiek sasniegti, taču jāpilnveido Erasmus+ mobilitātes pasākumu darbības rezultātu novērtēšanas sistēma dažās svarīgās jomās, lai varētu noteikt, cik lielā mērā ir sasniegti programmas vispārējie un konkrētie mērķi. Ir ieviestas novatoriskas iezīmes un veikti vienkāršošanas pasākumi, bet dažas ieinteresētās personas svarīgus aspektus joprojām uzskata par apgrūtinošiem.

128

Erasmus+ mobilitātes pasākumi atbilst juridiskajā pamatā noteiktajiem Eiropas pievienotās vērtības kritērijiem (sk. 14.–31. punktu). Mēs konstatējām papildu Eiropas pievienoto vērtību, ko rada šie pasākumi (sk. 32.–51. punktu).

1. ieteikums

Izstrādājot un ieviešot nākamo “Erasmus” programmu, Komisijai jāiesaka papildu Eiropas pievienotās vērtības elementi. Visi Eiropas pievienotās vērtības elementi ir jānosaka par prioritāti projekta novērtēšanas posmā, jāuzrauga un par tiem jāziņo.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2021. gada pirmais pusgads.

129

Lai gan lielākā daļa programmai noteikto mērķu tiek sasniegti, mēs konstatējām, ka rādītāji nav pilnībā saskaņoti ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas formulēti Regulā, tāpēc darbības rezultātus novērtēt ir grūti. Tāpēc ir jāpilnveido Erasmus+ mobilitātes pasākumu darbības rezultātu novērtēšanas sistēma dažās svarīgās jomās (sk. 52.–88. punktu). Mobilitātes programmas sistēmiskā ietekme vēl nav pierādīta (sk. 16.–18. punktu).

130

Lielākā daļa rādītāju ir kvantitatīvi un balstīti uz tiešajiem rezultātiem. Kvalitatīvie rādītāji ir galvenokārt balstīti uz ieinteresēto personu un dalībnieku viedokli, kas noskaidrots pārrunās un apsekojumos. Dalībnieku atsauksmes ir noderīgas, tomēr tās var būt subjektīvas, tāpēc tās nevajadzētu izmantot par galveno mēru mobilitātes pasākumu kvalitātes un rezultātu novērtēšanai (sk. 54.–82. punktu).

131

Ar Regulā noteiktajiem darbības rezultātu kritērijiem, ko izmanto līdzekļu piešķiršanai, novērtē tikai ieguldījumu un tiešos rezultātus, bet ne iznākumu un ietekmi. Mūsuprāt, darbības rezultāti ir jānovērtē, ņemot vērā virzību uz mērķu sasniegšanu, lai izpildītu Regulas prasības. Turklāt gadu no gada tiek saglabātas tikai dažas no programmas Erasmus+ politikas prioritātēm (sk. 83.–88. punktu).

2. ieteikums

Komisijai ir

1. jāpilnveido un jāpublicē rādītāji, lai varētu novērtēt to, cik lielā mērā ir sasniegti programmas vispārējie un konkrētie mērķi;
2. jāizstrādā kritēriji, ar kuru palīdzību iespējams nodrošināt to, ka līdzekļu piešķiršana tiek balstīta uz rezultātiem mērķu sasniegšanā, lai veicinātu resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2021. gada pirmais pusgads.

132

Programma Erasmus+ ir ieviesusi daudzas pozitīvas inovācijas, it īpaši, lai vienkāršotu un samazinātu administratīvo slogu dalībniekiem, atbalsta saņēmējām iestādēm un valstu aģentūrām. Tomēr joprojām ir vajadzīgi uzlabojumi, lai dalību padarītu mazāk apgrūtinošu un pievilcīgāku atbalsta saņēmējiem, it īpaši pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procesos. Tikai mazākā daļa valstu aģentūru (36 %) uzskata, ka programma Erasmus+ ietver mazāku slogu nekā iepriekšējās programmas (sk. 90.–97. punktu).

133

Vienreizēji maksājumi, vienotas likmes un vienības izmaksas ir labi vienkāršošanas pasākumi, bet Komisijai ir jānodrošina, ka tiek novērsta nevēlama ietekme (sk. 98.–104. punktu).

134

IT sistēmu ieviešana sākumā bija ļoti problemātiska, bet lielākā daļa problēmu līdz 2017. gadam tika atrisinātas. Tomēr starpposma novērtējumā tika konstatēts, ka “būtu jāatvieglo procedūru īstenošana un IT pārvaldības rīku izmantošana, lai samazinātu īstenošanas organizāciju un saņēmēju administratīvo slogu”⁵⁶. Ir jāveicina e-pieteikumu iesniegšana (sk. 105.–107. punktu).

3. ieteikums

Komisijai ir vēl vairāk jāvienkāršo shēma, lai samazinātu administratīvo slogu. Proti, tai ir:

1. jāatvieglo pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procesi atbalsta saņēmējiem un individuāliem dalībniekiem;
2. jāsaglabā vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu pieeja, vajadzības gadījumā koriģējot dotāciju summas;
3. jāuzlabo IT rīki un jāturpina procedūru datorizācija.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2019. gads.

135

Tiešsaistes lingvistiskais atbalsts ir noderīgs papildu rīks pašmācībai un valodas prasmes līmeņa pārbaudei. Tomēr nākotnē to varētu aizstāt ar klātienes kursiem, kas tika finansēti iepriekšējā programmā (sk. 108.–113. punktu).

4. ieteikums

Komisijai būtu jāapsver, vai iespējams atjaunot finansējumu tradicionālajai valodu mācīšanai klasē.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2021. gads.

136

Attiecībā uz studentu aizdevumu garantijas instrumentu finanšu starpnieku dalība ir ierobežota un paredzētā ietekme netiek sasniegta. EIF meklēja novatoriskus un elastīgus risinājumus. Potenciālā aizdevumu portfeļa paplašināšana, tajā ietverot turpinājuma programmu citus ciklus, varētu padarīt shēmu pievilcīgāku finanšu starpniekiem (sk. 114.–121. punktu).

5. ieteikums

Komisijai

1. jāierosina attiecīgas regulatīvas un normatīvas izmaiņas, lai paplašinātu studentu aizdevumu garantijas instrumentu, tajā ietverot doktorantu un bakalaura programmas studentu mobilitāti;
2. jāveic attiecīgi pasākumi, lai mudinātu programmas valstis nodrošināt, ka to attiecīgās attīstību veicinošās iestādes piedalās pašreizējā instrumentā;

Īstenošanas mērķtermiņš: a) 2021. gada pirmais pusgads; b) 2018. gads.

137

Mēs konstatējām, ka ir liels pieprasījums pēc skolēnu mobilitātes atjaunošanas programmas Erasmus+ 1. pamatdarbībā (sk. 122. punktu).

138

Minimālais mobilitātes periods doktorantūras studentiem — trīs mēneši — ne vienmēr ir atbilstošs. Šādiem studentiem ir vajadzīga lielāka elastība (sk. 126. punktu).

6. ieteikums

Komisijai

1. jāveicina skolēnu mobilitātes ietveršana 1. pamatdarbībā;
2. jāapsver iespēja piemērot lielāku elastību attiecībā uz mobilitātes ilgumu doktorantūras studentiem. Viņu pieejamību labāk atspoguļo viens mēnesis.

Īstenošanas mērķtermiņš: a) 2020. gads; b) 2021. gada pirmais pusgads.

Šo ziņojumu 2018. gada 3. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Neven MATES.

Saīsinājumi un akronīmi

AI: augstākā izglītība

ASI: attīstības sadarbības instruments

EAC ĢD: Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts ir Eiropas Savienības izpildvaras struktūra, kas atbild par izglītības, kultūras, jaunatnes, valodu un sporta politiku

EIF: Eiropas Investīciju fonds

EPV: Eiropas pievienotā vērtība

ESF: Eiropas Sociālais fonds

GDP: gada darba programma

ML: mācību līgums

OLS: tiešsaistes lingvistiskais atbalsts [Online Linguistic Support]

PD: pamatdarbība

PIA: profesionālā izglītība un apmācība

SI: skolas izglītība

SN: starpposma novērtējums

VA: valsts aģentūra

Glosārijs

ET 2020: “Izglītība un apmācība 2020” ir ES mēroga sistēma sadarbībai izglītības un apmācības jomā, kas pieņemta Padomes 2009. gada 12. maija secinājumos.

Europass: piecu dokumentu portfelis, kas palīdz tiem pilsoņiem, kuri piesakās darbam vai studijām Eiropā, labāk darīt zināmas savas prasmes un kvalifikācijas. Šie dokumenti ir Europass CV un valodas pase, kā arī trīs dokumenti, kurus var izdot pilsoņiem, kas gūst mobilitātes pieredzi citā Eiropas valstī (Europass mobilitātes dokuments) vai ir pabeiguši oficiālu profesionālās izglītības vai apmācības (apliecības pielikums) vai augstākās izglītības (diploma pielikums) programmu.

Infopanelis: datu noliktava Komisijā, kur tiek apkopota visa programmas Erasmus+ informācija, ko reģistrē valstu aģentūras un atbalsta saņēmēji. Informāciju atjaunina katru dienu, nodrošinot kvalitatīvus un kvantitatīvus reāllaika datus, kas attiecas uz programmas Erasmus+ īstenošanu.

Mobilitāte mācību nolūkos: fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, iegūtu apmācību vai piedalītos apmācībā neformālā vai ikdienējā formā; tā var ietvert arī stažēšanos, mācekļa praksi, jauniešu apmaiņas programmas, brīvprātīgo darbu, mācīšanu vai dalību profesionālās izaugsmes pasākumos.

Mobilitātes kritērijs: ar programmu Erasmus+ saistīts rādītājs, kas ir viens no ET 2020 noteiktajiem mērķiem.

Programma “Comenius”: iepriekšējā mobilitātes programma skolām.

Programma “Erasmus”: iepriekšējā mobilitātes programma augstākās izglītības jomā.

Programma “Leonardo da Vinci”: iepriekšējā mobilitātes programma profesionālās izglītības un apmācības jomā.

Programmas valstis un partnervalstis: atbilstīgās valstis ir iedalītas divās grupās: programmas valstis (ES dalībvalstis, kā arī bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija) un 145 partnervalstis visā pasaulē.

Stratēģija “Eiropa 2020”: Eiropas Savienības nodarbinātības un izaugsmes stratēģija desmit gadiem, kuru sāka īstenot 2010. gadā, lai radītu apstākļus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

Studentu aizdevumu garantijas instruments: ES iniciatīva, ko Eiropas Komisijas vārdā pārvalda un īsteno EIF un kas programmas Erasmus+ kontekstā tika uzsākta 2014. gada decembrī, lai nodrošinātu daļējas garantijas finanšu starpniekiem attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti studentiem, kuri mācās maģistrantūrā ārvalstīs.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Neven Mates vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis no Lietuvas Rimantas Šadžius, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Mindaugas Pakštys un biroja atašejs Tomas Mackevičius, kā arī biroja asistentes Aušra Maziukaitė un Niamh Carey; revīzijas darbā piedalījās atbildīgais vadītājs Paul Stafford, darbuzdevuma vadītāja Maria Echanove un revidenti Sandra Dreimane, Agnieszka Plebanowicz, Bogdan Sinca un Timothy Upton. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-0498-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/584998	QJ-AB-18-017-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-0419-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/068210	QJ-AB-18-017-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact/write-to-us_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv/home?) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.