Elektroenerģijas iekšējā tirgus integrācija: vērienīgā mērķa pilnīgu sasniegšanu traucē sarežģīta juridiskā struktūra, kavējumi, nepilnības pārvaldībā un nepilnīga tirgus uzraudzība

Kopsavilkums

I Centieni izveidot pilnībā integrētu iekšējo enerģijas tirgu vienmēr ir bijuši būtiski, taču tie ir kļuvuši vēl aktuālāki enerģijas un dzīves dārdzības krīzes dēļ, ar ko patlaban saskaras ES iedzīvotāji. Labi funkcionējošs iekšējais elektroenerģijas tirgus nodrošina šādus ieguvumus:

• labākās elektroenerģijas cenas;
• energoapgādes drošība;
• zaļās pārkārtošanās īstenošana.

II Pilnībā integrēta iekšējā enerģijas tirgus veidošana sākās 1996. gadā, kad valstu enerģētikas monopoli tika pakāpeniski atvērti lielākai konkurencei, kā to paredzēja pirmais (1996. g.) un otrais (2003. g.) enerģētikas tiesību aktu kopums. Trešais enerģētikas tiesību aktu kopums tika pieņemts 2009. gadā. Viens no galvenajiem mērķiem bija paātrināt elektroenerģijas tirgu integrāciju, saskaņojot tirdzniecības praksi organizētos vairumtirgos, lai tādējādi veicinātu pārrobežu konkurenci. Šo tiesību aktu kopumu papildināja Komisijas īstenošanas regulas (tīkla kodeksi un vadlīnijas), kuras bija vajadzīgas, lai precizētu saskaņotus tirgus noteikumus un tīkla darbības un tīkla pieslēguma noteikumus. Trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma būtisks papildinājums bija Regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT), ar ko izveidoja sistēmu enerģijas vairumtirgu uzraudzībai, lai atklātu un novērstu tirgus manipulāciju.

III Mēs veicām šo revīziju, lai izvērtētu, vai ES līmeņa rīcība ir veicinājusi elektroenerģijas tirgus regulējuma efektīvu, lietderīgu un konsekventu piemērošanu, tādējādi sekmējot iekšējā elektroenerģijas tirgus pienācīgu darbību. ES Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) ir galvenā loma ES elektroenerģijas tirgus netraucētas darbības nodrošināšanā, koordinējot valstu regulatīvās iestādes (VRI) ES līmenī. Tiesiskais regulējums nenodrošina ACER izpildes panākšanas instrumentus, un, ja tās konverģences centienus pienācīgi neatbalstītu Komisija, aģentūra, iespējams, nevarētu sasniegt paredzētos mērķus.

IV Šajā revīzijā mēs vērtējām, vai, sākot ar 2015. gadu, Komisijas regulatīvā pieeja (vadlīniju izmantošana) un ACER veiktā uzraudzība palīdzēja uzlabot ES iekšējā elektroenerģijas tirgus integrāciju un darbību. Revīzijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā Komisija izmanto tīkla kodeksus un vadlīnijas, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgus integrāciju, kā arī tam, kā Komisija un ACER uzrauga elektroenerģijas tirgiem paredzēto tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanu. Revīzijā ievērojama uzmanība tika pievērsta arī tam, kā ACER uzrauga tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un pārredzamību.

V Kopumā mēs konstatējām, ka elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi kavēja Komisijas regulatīvo instrumentu izvēle. Tas radīja sarežģītu pārrobežu tirdzniecības noteikumu juridisko struktūru un īstenošanas kavējumus. Nepilnības ES pārvaldības sistēmā aizkavēja arī elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi. Turklāt Komisijas un ACER uzraudzības pieeja neveicināja pietiekamu ES elektroenerģijas tirgus darbības uzlabošanu. Arī tirgus uzraudzība ar mērķi atklāt un novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulāciju bija nepilnīga.

VI Neraugoties uz dažiem būtiskiem sasniegumiem pēdējo desmit gadu laikā, elektroenerģijas tirgu integrācijas progress ir bijis lēns. Sākotnējo 2014. gada termiņu noteica 2009. gadā, taču mēs konstatējām, ka līdz 2021. gada beigām, proti, septiņus gadus vēlāk, neviena no vadlīnijām nebija pilnībā īstenota, to īstenošanas līmenis dažādos tirgos un valstīs bija atšķirīgs, kā arī bija vairāki kavējumi. Bija arī paredzēts, ka vadlīniju piemērošana palielinās pieejamās pārrobežu pārvades jaudas, tādējādi veicinot tirgu sasaistes efektivitāti. Neraugoties uz pastiprinātajiem ACER centieniem koordinēt sistēmu operatorus, būtisks progress nav panākts.

VII Sasniegt mērķi, proti, pabeigt iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidi, traucēja nepietiekams ietekmes novērtējums, regulatīvo instrumentu izvēle un ES pārvaldības sistēmas nepilnības. Lai gan Komisijas tīkla kodeksi un vadlīnijas bija nepieciešami noteikumu īstenošanai, tie tomēr pietiekami tos neizskaidroja. Minēto kodeksu un vadlīniju dēļ pārrobežu tirdzniecības noteikumi bija sarežģīti un tika saskaņoti novēloti. Tāpēc ACER bija ļoti būtiska un unikāla nozīme, cenšoties panākt saistošas vienošanās starp VRI un tīkla un tirgus operatoriem par tehniskiem jautājumiem (noteikumiem, nosacījumiem un metodiku, kas vajadzīgi vadlīniju īstenošanai). ACER lielākoties savlaicīgi pieņēma lēmumus, lai izšķirtu domstarpības par šīm tehniskajām niansēm.

VIII Attiecībā uz tīkla kodeksu un vadlīniju konsekventas īstenošanas uzraudzību Komisija lielā mērā paļaujas uz ACER. Tomēr ACER veiktā uzraudzība un ziņošana par tīkla kodeksu un vadlīniju konsekventu īstenošanu dalībvalstīs bija nepietiekama. Tas jo īpaši bija saistīts ar informācijas un datu, turpmāku pasākumu un uzraudzības stratēģijas trūkumu, kā arī ierobežotiem resursiem un sliktu koordināciju ar Komisiju uzraudzības jomā. Komisijas regulatīvā pieeja ievērojami un nevajadzīgi palielināja ACER, valstu regulatīvo iestāžu, sistēmas un tirgus operatoru administratīvo slogu, resursu vajadzības un izmaksas.

IX Tirgus uzraudzība ar mērķi atklāt un novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulāciju arī bija nepilnīga. ACER pilnībā sāka uzraudzību 2017. gada beigās, taču datu vākšana nebija visaptveroša, un savākto datu novērtēšana aptvēra ierobežotu ļaunprātīgas rīcības veidu skaitu. Turklāt ACER nepiešķīra pietiekamus resursus savākto datu analīzei, un arī tas negatīvi ietekmēja tās veikto novērtējumu. Tāpat ACER nevarēja sniegt atbalstu izmeklēšanu laikā, kad pieauga iespējamas pārrobežu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaits. Visbeidzot, ACER rīcībā bija ierobežoti instrumenti, lai nodrošinātu tirgus uzraudzības noteikumu pareizu piemērošanu valsts līmenī. Galu galā iepriekš minēto iemeslu dēļ ACER veiktās uzraudzības rezultātā piemēroto sankciju skaits ir neliels.

X ACER nebija arī atbilstīgas pārvaldības struktūras, un tai trūka vajadzīgo kompetenču, lai efektīvi koordinētu valstu iestāžu darbības vērienīgu integrācijas projektu pabeigšanai. Turklāt ACER galvenais pārredzamības un pārskatatbildības instruments, proti, tās tīmekļa vietne, darbojas neefektīvi.

XI Mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

• racionalizēt tiesisko regulējumu;
• stiprināt tīkla vadlīniju uzraudzības sistēmu;
• uzlabot ACER pārvaldību;
• izvērtēt sankciju saskaņotas piemērošanas sistēmas nepieciešamību.

XII Mēs sniedzam ACER šādus ieteikumus:

• pārskatīt vadlīniju uzraudzībai piešķirtos resursus;
• pastiprināt elektroenerģijas vairumtirgus integritātes uzraudzību;
• uzlabot sava darba pārredzamību un pārskatatbildību.

XIII Gaidāmie ES pasākumi elektroenerģijas tirgu reformu īstenošanai ir iespēja Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei novērst šajā revīzijā konstatētās nepilnības.

Ievads

Revidējamās jomas apraksts

Politikas konteksts

01 Eiropas Komisija 2015. gada februārī publicēja enerģētikas savienības paketi, tostarp: “Pamatstratēģija spēcīgai enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” un “Ceļvedis enerģētikas savienībai”. Mērķis izveidot noturīgu enerģētikas savienību, kuras centrā ir klimata politika, ir nosprausts, lai ES patērētājiem, proti, mājsaimniecībām un uzņēmumiem, nodrošinātu drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģiju par pieejamu cenu.

02 Saskaņā ar otro dimensiju pilnībā integrēta iekšējā elektroenerģijas tirgus darbības nodrošināšanas mērķis ir veicināt enerģijas brīvu plūsmu ES teritorijā, nodrošinot atbilstīgu infrastruktūru un likvidējot tehniskos un regulatīvos šķēršļus. Elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai būtu jāsniedz iespēja piegādāt uzņēmumiem un iedzīvotājiem lētāko saražoto elektroenerģiju neatkarīgi no tā, kur šī elektroenerģija atrodas Eiropas Savienībā. Šodien ES ir spēkā Eiropas līmeņa noteikumi enerģētikas jomā, taču realitāte ir tāda, ka faktiski ES pastāv 27 valsts tiesiskie regulējumi. Saskaņā ar ES 2015. gada enerģētikas stratēģiju¹ ir vajadzīgs integrēts enerģijas tirgus, lai palielinātu konkurenci un veicinātu tirgus efektivitāti.

03 Ir gaidāmi izaicinājumi. Lai sasniegtu ES klimata mērķus, arvien vairāk ES enerģijas vajadzību būs jāapmierina, izmantojot atjaunīgos energoresursus. Ar šādiem energoresursiem saistītā izkliedētā elektroenerģijas ražošana (izmantojot dažādas energokopienas un mazos ražotājus), to nepastāvīgais raksturs un ekonomiski dzīvotspējīgu uzglabāšanas risinājumu pašreizējais trūkums rada jaunas problēmas elektroenerģijas tīklu pārvaldībā un piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanā.

04 Iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidei būtu jāsniedz vairāki ieguvumi.

• Šādam tirgum būtu jānodrošina labākā vispārējā elektroenerģijas cena Eiropas patērētājiem, jo, lai apmierinātu elektroenerģijas vajadzības, var izmantot lētākos resursus visā Eiropas Savienībā.
• Tam būtu jāpaaugstina ES energoapgādes drošības līmenis, jo neparedzētu traucējumu gadījumā dalībvalstis varētu dalīties ar resursiem.
• Tāpat arī šādam tirgum būtu izmaksu ziņā efektīvi jāveicina ES zaļās pārkārtošanās mērķu sasniegšana, uzlabojot elektroapgādes elastību un nodrošinot, ka tirgus dalībnieki var pielāgot savas pozīcijas atbilstīgi aktualizētām enerģijas ražošanas prognozēm.

05 Neraugoties uz ES mēroga centieniem integrēt valstu tirgus, elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas dažādās valstīs joprojām ievērojami atšķiras. Mazumtirdzniecības cenas joprojām lielā mērā ietekmē dalībvalstis, izmantojot valsts nodokļus un regulētas tīkla maksas², nevis konkurenci. Sk. 2. attēlu.

06 Turklāt 2021. gada otrajā pusē un 2022. gada pirmajā pusē (laikā, kad tika pabeigta šī revīzija) elektroenerģijas cenas vairumtirgos visā Eiropā sasniedza vēl nepieredzētus augstumus. Šādu cenu lēcienu veicināja augstās fosilā kurināmā cenas, kuras palielināja gan karš Ukrainā, gan dažādi sekundārie faktori, piemēram, CO₂ emisijas kvotas (sk. 3. attēlu). Negatīvo ietekmi īpaši izjuta tās dalībvalstis, kurām bija vāji savienojumi ar ES elektroenerģijas tīklu un kuru elektroenerģijas ražošana bija lielā mērā atkarīga no gāzes.

Elektroenerģijas vairumtirgi

07 Vairumtirgos elektroenerģijas ražotāji pārdod elektroenerģiju lieliem rūpnieciskiem patērētājiem un elektroenerģijas piegādātājiem. Pēc tam piegādātāji pārdod elektroenerģiju galapatērētājiem mazumtirgos. Atkarībā no preču fiziskās piegādes dienas elektroenerģijas vairumtirgi tiek organizēti četros segmentos (ņemot vērā laikposmu), un tie ir nākotnes, nākamās dienas, tekošās dienas un balansēšanas tirgi, kas sīkāk aprakstīti I pielikumā.

08 Dažās dalībvalstīs elektroenerģiju galvenokārt tirgo organizētās elektroenerģijas biržās. Šajās biržās lielāko daļu elektroenerģijas tirgo, izmantojot standarta produktus nākamās dienas laikposmā. Taču ES līmenī lielāko daļu elektroenerģijas tirgo ārpus organizētām elektroenerģijas biržām, un šis process zināms kā ārpusbiržas tirdzniecība.

ES tiesiskais regulējums

09 Atbildību par ES enerģētikas politiku dala ES un tās dalībvalstis³. Pastāv dažādi ES politikas instrumenti, kas paredzēti ES elektroenerģijas tirgu integrācijai. Tie ietver konkurences politikas elementus, instrumentus konkrētu dalībnieku un tirgu regulēšanai un pasākumus ar mērķi nodrošināt ES finansējumu ieguldījumiem tīklos. Spēkā esošie visaptverošie tiesību akti ir Elektroenerģijas direktīva (E-direktīva) un Elektroenerģijas regula (E-regula), kuras kopā nodrošina kopēju principu un noteikumu kopumu valstu elektroenerģijas tirgu integrēšanai, piemēram, tādu vairumtirgu aspektu saskaņošanu, kuriem ir pārrobežu ietekme.

10 Turklāt ES likumdevējs ir piešķīris Komisijai tiesības īstenot tiesību aktos paredzētos noteikumus, pieņemot Komisijas īstenošanas regulas (tīkla kodeksus un/vai vadlīnijas). Vadlīnijās bija arī paredzēts, ka valstu regulatīvajām iestādēm (VRI) ir jāpieņem vai ES Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) ir jāapstiprina saistošas vienošanās, ko sauc par noteikumiem un metodikām.

11 Pirms iekšējā enerģijas tirgus integrācijas uzsākšanas 1996. gadā valstu enerģijas tirgos galvenokārt dominēja monopoli. Pirmajā integrācijas posmā šie monopoli pakāpeniski tika atvērti lielākai konkurencei. Uz to bija vērsts pirmais (1996. g.) un otrais (2003. g.) enerģētikas tiesību aktu kopums, kas vispusīgi mainīja ES enerģijas tirgu regulējumu. Cita starpā šo tiesību aktu kopumu mērķis bija līdz 2007. gada 1. jūlijam nodrošināt iespēju patērētājiem brīvi pirkt elektroenerģiju no jebkura izvēlēta piegādātāja.

12 2009. gadā stājās spēkā trešais enerģētikas tiesību aktu kopums. Tajā bija iekļauti turpmāki pasākumi, lai veicinātu ES iekšējā enerģijas tirgus integrāciju, un ar to izveidoja ACER un elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-E). ACER tika arī uzdots koordinēt VRI darbību un vajadzības gadījumā novērst regulatīvās funkcijas deficītu ES līmenī⁴.

13 2011. gada Regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT)⁵ papildina trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu. Tā aptver jautājumus, kas saistīti ar tirgus integritāti, iekšējās informācijas un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un ar to tiek ieviests tiesiskais pamats enerģijas vairumtirgu uzraudzībai, lai atklātu un novērstu tirgus manipulāciju. REMIT paredz būtisku ACER lomu šā uzdevuma veikšanā.

14 Arī ceturtais enerģētikas tiesību aktu kopums (2019. g.) “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” balstās uz esošo enerģētikas politikas satvaru. Ar to tiek ieviesti jauni noteikumi, lai veicinātu konkurenci elektroenerģijas mazumtirgos, labāk integrētu atjaunīgos energoresursus tirgū, koordinētu elektroresursu pietiekamību ES līmenī un pārvaldītu pieprasījumu, izmantojot agregēšanu un enerģijas uzglabāšanu. Tas arī novērš dažus trūkumus, kas konstatēti trešajā enerģētikas tiesību aktu kopumā, piemēram, attiecībā uz ACER kompetencēm.

ES enerģētikas politika: kas ko dara?

15 Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts (ENER ĢD) atbild par Eiropas enerģētikas politikas izstrādi un īstenošanu saskaņā ar LESD 194. pantu. Tas ietver enerģijas tirgus darbības un energoapgādes drošības nodrošināšanu Eiropas Savienībā, kā arī enerģijas tīklu savstarpējas savienojamības veicināšanu. Komisijai ir šādas funkcijas:

1. ierosināt vajadzīgos politikas dokumentus/stratēģijas un tiesību aktus;
2. nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, pārbaudot, vai enerģētikas tiesību aktu kopumi ir pareizi transponēti valsts tiesību aktos un vai dalībvalstis tos efektīvi piemēro;
3. pieņemt tīkla kodeksus un vadlīnijas.

16 ACER ir ES aģentūra, kas veicina iekšējo elektroenerģijas un gāzes tirgu izveidi un koordinē VRI darbu pārrobežu jautājumu risināšanā⁶. ACER cita starpā ir šādi uzdevumi: 1) konsultēt Komisiju, ENTSO-E un VRI jautājumos par enerģijas tirgus modeli un piegādes drošību, 2) atklāt un novērst enerģijas produktu tirdzniecības ļaunprātīgu izmantošanu vairumtirgos un 3) uzraudzīt, kā elektroenerģijas un gāzes tirgos tiek īstenoti, piemēram, tīkla kodeksi un vadlīnijas. ACER ir arī izpildpilnvaras attiecībā uz lēmumu pieņemšanu konkrētās jomās. Šie lēmumi ir tieši saistoši VRI vai tirgus dalībniekiem, kuriem tie adresēti. ACER lēmumu pieņemšanas struktūru – Regulatoru valdi – veido pārstāvji no katras dalībvalsts VRI.

17 Valstu regulatīvās iestādes izveido valsts likumdevējs, un tām jābūt pilnīgi neatkarīgām no valstu valdībām. Cita starpā VRI ir atbildīgas par to, lai valstī tiktu nodrošināta atbilstība ES tīkla kodeksiem un vadlīnijām. VRI to attiecīgajās jurisdikcijās ir noteiktas izpildes panākšanas pilnvaras, tās var veikt izmeklēšanu un piemērot sankcijas. Tām ir arī vispārējs pienākums veicināt iekšējo elektroenerģijas tirgu Eiropas Savienībā.

18 Pārvades sistēmu operatori (PSO) ir valsts regulētas struktūras, kas pārvalda augstsprieguma elektroenerģijas sistēmu un starpsavienotāju drošību un stabilitāti (balansēšanas tirgus) valsts vai zonas līmenī un gūst ieņēmumus no tīkla tarifiem un tīkla pārslodzes ieņēmumiem. Tie savā starpā sadarbojas ENTSO–E⁷ ietvaros, un ENTSO–E ir jārīkojas, lai izveidotu labi funkcionējošu un integrētu iekšējo elektroenerģijas tirgu. ENTSO-E ir jāizstrādā un jāuzrauga tīkla kodeksu un vadlīniju, platformu un instrumentu īstenošana, lai nodrošinātu ES sistēmu operatoru koordināciju gan parastos, gan ārkārtas apstākļos.

19 Nominētie elektroenerģijas tirgus operatori (NETO) ir valstu struktūras, ko izraudzījušās VRI, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas biržas ES ir savstarpēji savienotas un pienācīgi darbojas nākamās dienas un tekošās dienas laikposmos.

20 Sadales sistēmu operatori (SSO) ir valstu struktūras, kas atbild par elektroenerģijas pārvaldību un sadali galapatērētājiem. SSO funkcijas tiek paplašinātas, aptverot vietējās elektroenerģijas ražošanas un patēriņa optimizāciju.

21 Tirgus dalībniekiem ir dažādas ekonomiskās funkcijas un ietekme tirgū, un tie konkurē elektroenerģijas vairumtirgos vai mazumtirgos. Tirgus dalībnieki cita starpā ir elektroenerģijas ražotāji, lielie galapatērētāji, elektroenerģijas piegādātāji, palīgpakalpojumu sniedzēji PSO un SSO, kā arī brokeri. Mazie galapatērētāji, proti, mājsaimniecības un citi patērētāji, kuru enerģijas patēriņš nepārsniedz 600 MWh gadā, pērk elektroenerģiju no elektroenerģijas piegādātājiem (komunālo pakalpojumu uzņēmumiem) mazumtirgos.

Jaunākās norises

22 Komisija⁸ 2021. gada oktobrī ierosināja virkni pasākumu, lai reaģētu uz nesenajām ārkārtīgi augstajām gāzes un elektroenerģijas cenām Eiropas Savienībā. Lai neaizsargātus patērētājus pasargātu no enerģētiskās nabadzības, tā ierosināja pasākumus, tostarp cenu griestus un pārneses mehānismus. Lai mazinātu augsto enerģijas izmaksu ietekmi uz rūpniecību, tā ierosināja tādus pasākumus kā, piemēram, valsts atbalsta noteikumu grozījumi. 2022. gada martā, kad karš Ukrainā vēl vairāk pasliktināja situāciju, Komisija ierosināja rīcības plānu⁹, kurā bija iekļauti vairāki pasākumi, lai vidējā termiņā mazinātu ES atkarību no Krievijas gāzes. Plašāki skaidrojumi tika sniegti plānā REPowerEU, ko Komisija ierosināja 2022. gada maijā¹⁰. ERP nesen publicēja atzinumu¹¹ par ierosinātajiem grozījumiem, lai REPowerEU iekļautu Atveseļošanas un noturības mehānisma regulā.

Revīzijas tvērums un pieeja

23 Savā īpašajā ziņojumā 16/2015 mēs secinājām, ka ES mērķis pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi līdz 2014. gadam nebija sasniegts. Lai varētu uzskatīt, ka trešais enerģētikas tiesību aktu kopums ir pilnībā īstenots, vēl ir daudz darāmā¹². Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šajā revīzijā mēs vērtējām, vai Komisijas regulatīvā pieeja un ACER veiktā uzraudzība kopš 2015. gada bija palīdzējusi uzlabot ES iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību. Turklāt ERP nekad nav revidējusi ne REMIT, ne arī tīkla kodeksus un vadlīnijas.

24 Šo revīziju veicām arī tādēļ, ka ACER ir izšķirīga loma ES elektroenerģijas tirgus netraucētas darbības nodrošināšanā, koordinējot VRI ES līmenī. Tiesiskais regulējums nenodrošina ACER izpildes panākšanas instrumentus, un, ja tās konverģences centienus pienācīgi neatbalstītu Komisija, aģentūra, iespējams, nevarētu sasniegt paredzētos mērķus.

25 Mūsu ziņojuma mērķis ir informēt ieinteresētās personas un sniegt ieteikumus, lai atbalstītu politikas izstrādi un elektroenerģijas tirgus turpmāku integrāciju.

26 Galvenais revīzijas jautājums bija šāds: vai Komisijas regulatīvā pieeja un ACER veiktā uzraudzība veicināja iekšējā elektroenerģijas tirgus integrāciju? Galvenās revidējamās struktūras bija ACER un Komisija.

27 Galvenokārt tika revidēti šādi aspekti:

• iekšējā elektroenerģijas tirgus integrācijas progress;
• tas, kā Komisija izmanto tīkla kodeksus un vadlīnijas, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgus integrāciju;
• Komisijas un ACER veiktā uzraudzība attiecībā uz tīkla vadlīniju īstenošanu elektroenerģijas tirgos;
• ACER īstenotā uzraudzība attiecībā uz tirgus ļaunprātīgas izmantošanas un pārredzamības jautājumiem (REMIT);
• ACER pārvaldes struktūra un kompetence.

28 Mēs vērtējām ES darbības elektroenerģijas tirgu integrācijas jomā, kas galvenokārt attiecās uz elektroenerģijas vairumtirgiem (ne Komisijai, ne arī ACER nav būtiskas kompetences mazumtirgos, un pārrobežu plūsmas tirgo galvenokārt vairumtirgos). Konkrētāk, mēs vērtējām ACER darbības nolūkā uzraudzīt triju galveno elektroenerģijas tirgus vadlīniju, proti, jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (JPPV)¹³, nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas (NJP)¹⁴ un elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (EB)¹⁵, īstenošanu, kā arī REMIT regulas īstenošanu.

29 Revīzijas kritēriji tika noteikti, pamatojoties uz piemērojamajiem tiesību aktiem, ACER plānošanas dokumentiem, starptautisko paraugpraksi, tostarp starptautisko organizāciju, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA), paraugpraksi, kā arī pieejamajiem novērtējumiem un pētījumiem. Plašāks skaidrojums par izmantotajiem kritērijiem sniegts katras iedaļas sākumā.

30 Revīzijas pierādījumus vācām,

• izskatot un analizējot visus attiecīgos Komisijas dokumentus un ACER darbības ziņojumus, iekšējās vadlīnijas, vadības pārskatatbildības dokumentus un citus attiecīgos dokumentus;
• pamatojoties uz starptautisko organizāciju (Starptautiskās Enerģētikas aģentūras, Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras, ESAO) ziņojumu pārskatiem un akadēmiskajiem pētījumiem, kas pieejami paraugprakses piemēru noteikšanai;
• veicot aptaujas, intervijas un organizējot tikšanās ar personālu un tiem ārējiem ekspertiem ar attiecīgajām zināšanām elektroenerģijas nozarē, kuri izraudzīti, rīkojot iepirkuma procedūru.

31 Revīzija aptvēra laikposmu no 2015. gada vidus līdz 2021. gada beigām. Tāpēc visi pasākumi, kas tika veikti pēc tam enerģētikas krīzes seku mazināšanas nolūkā, neietilpa revīzijas tvērumā.

32 Mūsu revīzijā galveno uzmanību pievērsām trešajam enerģētikas tiesību aktu kopumam. Mēs neiekļāvām revīzijā atjaunīgās enerģijas mērķus, energoefektivitāti, mazumtirgus un enerģijas sadales sistēmas galapatērētājiem vai ACER atļautās darbības saskaņā ar TEN-E regulu.

Apsvērumi

Lēns progress elektroenerģijas tirgu integrācijā, neraugoties uz sākotnējiem vērienīgajiem plāniem

33 Elektroenerģijas tirgu integrācijas mērķis ir nodrošināt izvēles iespējas visiem ES patērētājiem, sniegt jaunas uzņēmējdarbības iespējas un novērst šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai nolūkā panākt efektivitātes pieaugumu, konkurētspējīgas cenas un augstākus pakalpojumu standartus, tādējādi veicinot piegādes drošību un ilgtspēju. Bija paredzēts, ka iekšējā elektroenerģijas tirgus izveide tiks pabeigta līdz 2014. gadam¹⁶. Juridiskie instrumenti, ko ES izmantoja, lai likvidētu šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai, ir Elektroenerģijas regula un Elektroenerģijas direktīva, kā arī pakārtotie tiesību akti (sk. 09.–14. punktu).

34 Šajā iedaļā kā revīzijas kritērijus mēs izmantojām šādus tiesību aktu mērķus (sk. iepriekš):

• tirgus integrācijas veicināšana, izmantojot ES mēroga tirgu sasaisti (proti, dalībvalstu enerģijas biržu savstarpēju savienojamību);
• pieejamās starpsavienotāju jaudas nodrošināšana tirdzniecībai jebkurā laikā.

Abiem šiem mērķiem būtu jāveicina cenu konverģence ES elektroenerģijas vairumtirgos.

35 ES likumdevēji uzdeva Komisijai pieņemt tīkla kodeksus, lai saskaņotu tehniskos noteikumus par organizētu īstermiņa tirgu (nākamās dienas, tekošās dienas un balansēšanas tirgu) sasaistes pārvaldību. Tiek uzskatīts, ka tirgu sasaiste paātrina īstermiņa elektroenerģijas tirgu integrāciju. Tā ļauj aprēķināt elektroenerģijas tirgus cenas un tirgotos apjomus, pamatojoties uz ES mēroga elektroenerģijas piegādi un pārrobežu pārvades jaudu. Turklāt, lai veicinātu elektroenerģijas nākotnes tirgus, bija jāievieš sistēma nākotnes pārrobežu pārvades jaudas sadalei. PSO un NETO bija atbildīgi par šīs sistēmas ieviešanu, īstenojot dažādus tehniskos projektus VRI uzraudzībā un ACER vadībā.

36 Dalībvalstīm jānodrošina, ka PSO dara pieejamas pārvades jaudas un veic ieguldījumus starpsavienotājos saskaņā ar ES elektroenerģijas tirgu integrācijas mērķiem.

Tirgus integrācijas paātrināšana, izmantojot pilnīgu tirgu sasaisti, vēl nav pabeigta

37 Pēdējās divās desmitgadēs ir panākts nozīmīgs, bet lēns progress, īstenojot dažādas iniciatīvas ar mērķi sasaistīt Eiropas enerģijas biržas (sk. II pielikumu). Eiropadomes mērķrādītājs līdz 2014. gadam pabeigt enerģijas tirgu integrāciju 2021. gada beigās vēl nebija sasniegts. Komisija 2015. gadā atkārtoti uzsvēra, ka iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana bija galvenais mērķis, un iekļāva to Enerģētikas ģenerāldirektorāta stratēģiskajā plānā 2016.–2020. gadam. Tomēr tirgu sasaiste kā mērķis bija minēta tikai ENER ĢD stratēģiskajā plānā 2020.–2024. gadam, proti, ar piecu gadu novēlošanos. Laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam Komisija jau bija pieņēmusi trīs attiecīgās tīkla vadlīnijas (sk. III pielikumu), taču līdz 2021. gada beigām saskaņā ar ACER informāciju neviena no vadlīnijām ES nebija pilnībā īstenota.

38 Tirgos progress bija nevienmērīgs, un par to liecina atšķirības starpsavienotāju izmantošanas efektivitātē trijos tirgus segmentos, ko bija paredzēts sasaistīt (sk. 4. attēlu). Turklāt īstermiņa tirgu sasaiste līdz šim ir nodrošinājusi ikgadējus sociālos ieguvumus vismaz viena miljarda EUR¹⁷ apmērā salīdzinājumā ar kopējiem ieguvumiem, ko gadu desmitiem radījusi elektroenerģijas tirgu integrācija un kuru vērtība saskaņā ar ACER aplēsēm ir aptuveni 34 miljardi EUR gadā (2021. gads). Tomēr šo aplēšu pamatā bija scenārijs bez pārrobežu tirdzniecības¹⁸. Joprojām pastāv ievērojamas uzlabojumu iespējas turpmākai elektroenerģijas tirgu integrācijai Eiropas reģionos.

39 Arī īstenošana dažādās valstīs ir bijusi nevienmērīga. Nākamās dienas tirgos ekonomisko ieguvumu (aptuveni 1 miljardu EUR gadā) galvenokārt nodrošināja 19 Ziemeļrietumeiropas enerģijas biržu brīvprātīga sasaiste līdz 2015. gadam (sasniedzot aptuveni trīs ceturtdaļas no ES elektroenerģijas tirdzniecības apjoma elektroenerģijas biržās). JPPV vadlīniju īstenošanas rezultātā progress pārējās septiņās valstīs izpaudās kā vairāki divpusēji sasaistes gadījumi laikposmā no 2015. līdz 2022. gadam. 2022. gadā visas elektroenerģijas biržas tika sasaistītas šim laikposmam. JPPV vadlīnijas veicināja vairāku tekošās dienas tirgu sasaisti. Tomēr, neraugoties uz ACER centieniem, līdz 2021. gada beigām sasaistes vēl nebija pabeigtas, lai gan Komisija bija paredzējusi, ka tas tiks izdarīts līdz 2018. gadam. ENER ĢD savā stratēģiskajā plānā 2020.–2024. gadam noteica jaunu termiņu, proti, 2024. gadu, nesniedzot paskaidrojumus par kavēšanos.

40 Balansēšanas tirgu integrācija ir vājāka nekā citu īstermiņa tirgu integrācija. Aptuveni desmit noteikumi un metodikas, kas tīkla vadlīnijās bija paredzēti balansēšanas tirgu savstarpējai savienošanai, līdz 2021. gada beigām vēl nebija pieņemti. Turklāt līdz 2021. gada beigām darbojās tikai divas no četrām mērķtiecīgi izveidotajām pārrobežu tirdzniecības platformām, kas paredzētas tīkla kodeksos. Šie tirgi ir svarīgi gan piegādes drošības uzlabošanai, tādējādi novēršot elektroenerģijas padeves pārrāvumus visā ES, gan arī dažādu atjaunīgo energoresursu integrācijai tirgos (sk. I pielikumu).

41 Nākotnes tirgi ir svarīgi, jo tie gan ražotājiem, gan patērētājiem sniedz iespēju ierobežot ārkārtēju cenu svārstību risku un, iespējams, ļauj ražotājiem gūt stabilāku ieguldījumu perspektīvu. Komisija pieņēma tīkla vadlīnijas, kuru nolūks nebija savstarpēji savienot šos tirgus, bet gan tikai sekmēt efektīvu pārrobežu starpsavienojumu jaudu izmantošanu turpmākos darījumos ES mēroga pārvades sistēmu izsolīšanas platformā. Progress visā ES bija daļējs un nevienmērīgs: PSO nepiešķīra šādas tiesības pie visām ES iekšējām robežām¹⁹. Arī ACER 2022. gadā ziņoja, ka nākotnes tirgu zemā likviditāte ierobežoja iespējas iegrožot pašreizējo cenu svārstīgumu²⁰, un atzina nepilnības šā tirgus modelī²¹.

42 Neraugoties uz progresu nākamās dienas tirgu sasaistes iniciatīvu īstenošanā, pilnīga pārrobežu cenu konverģence nav panākta (sk. 5. attēlu). Turklāt kopš 2021. gada otrā pusgada globālās enerģijas cenu krīzes un Ukrainā notiekošā kara dēļ strauji ir palielinājušās elektroenerģijas cenu atšķirības valstīs. Viens no galvenajiem šādas situācijas cēloņiem ir ierobežotā pārrobežu pārvades jauda. Elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecības stagnācija laikposmā pēc 2015. gada arī norāda uz cenu konverģences trūkumu un to, ka lielākā daļa nākamās dienas tirgu bija sasaistīti pirms JPPV vadlīniju pieņemšanas 2015. gadā (sk. 39. punktu un II pielikumu).

Neraugoties uz tīkla vadlīniju īstenošanu un ACER centieniem, pieejamā starpsavienotāju jauda nepalielinājās

43 PSO ir juridisks pienākums starpsavienotāju maksimālo jaudu darīt pieejamu tirgū²², jo tas ir priekšnoteikums ES elektroenerģijas tirgu turpmākai integrācijai un cenu konverģencei. Pat ja tirgi ir sasaistīti, cenu konverģence var nebūt sasniegta, ja elektrotīkla līmeņa pārslodzes dēļ pastāv pārrobežu tirdzniecības ierobežojumi. Pieejamo jaudu var palielināt un pārslodzi mazināt ar šādiem paņēmieniem:

• labāk koordinējot blakus esošu PSO veikto starpsavienojuma jaudas aprēķināšanu un tādējādi samazinot tīkla pārslodzi;
• veicot ieguldījumus starpsavienotājos, kas nodrošinātu lielāku uzstādīto starpsavienojuma jaudu.

44 Neraugoties uz tīkla vadlīniju īstenošanu, saistībā ar pieejamo jaudu līmeni ievērojams progress netika panākts, – ACER norādīja, ka 2020. gadā vairākos reģionos bija zema atbilstība ES likumdevēja noteiktajam mērķrādītājam vēlākais līdz 2025. gadam vismaz 70 % no uzstādītās starpsavienojuma jaudas katrā dalībvalstī darīt pieejamus pārrobežu tirdzniecībai (sk. 1. tabulu). Līdzīga situācija bija vērojama 2016. gadā²³.

Piezīme. Ar pārstrādāto E-regulu tika ieviests pienākums visiem PSO vismaz 70 % no starpzonu pārvades jaudas darīt pieejamus tirgū, nodrošinot šā pienākuma izpildi vēlākais līdz 2025. gada beigām. Uzskaitītie reģioni: centrālais reģions (Austrija, Beļģija, Francija, Nīderlande un Vācija/Luksemburga, proti, kontinentālā Rietumeiropa, un Horvātija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija, proti, Centrāleiropa un Austrumeiropa), Ziemeļitālija (Austrija, Ziemeļitālija, Francija un Slovēnija), Dienvidaustrumeiropa (Bulgārija, Grieķija un Rumānija), Dienvidrietumeiropa (Francija, Portugāle un Spānija).

Avots:ACER 2020. gada tirgus uzraudzības ziņojums, 49. lpp.

45 Daļēji tas ir saistīts ar mainīgo atjaunīgo energoresursu izmantošanas pieaugumu, kas nebija elektroenerģijas tirgus integrācijas stratēģiskais mērķis un kas var palielināt pārslodzi iekšzemes tīklos un starpsavienotājos, palielināt pārslodzes pārvaldības izmaksas un samazināt pārrobežu tirdzniecībai pieejamo pārvades jaudu. ENTSO-E Pārredzamības platformas dati rāda, ka laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam PSO izmaksas, kas saistītas ar korektīviem pasākumiem tīkla pārslodzes novēršanai, palielinājās par aptuveni 25 % – no 999 miljoniem EUR līdz 1,27 miljardiem EUR. Piemēram, Vācijā kompensācija, ko PSO maksā atjaunīgās enerģijas ražotājiem saistībā ar to ražošanas apcirpšanas (proti, ražotāji bija spiesti ražot mazāk), veidoja gandrīz pusi no kopējām izmaksām²⁴.

46 Eiropadome 2002. gadā noteica mērķrādītāju panākt, ka 10 % no katras dalībvalsts elektroenerģijas ražošanas jaudas veido elektroenerģijas starpsavienojuma jauda, un šis mērķrādītājs bija jāsasniedz līdz 2005. gadam. Termiņš tika pagarināts līdz 2020. gadam, un 2030. gadam tika noteikts jauns mērķrādītājs – 15 %²⁵. Neraugoties uz ES līmeņa pasākumiem, Komisijas gada darbības pārskati liecina, ka dalībvalstis nav panākušas būtisku progresu – 11 dalībvalstu nominālā starpsavienojumu jauda 2011. gadā bija zemāka par mērķa līmeni, un līdz 2019. gadam šī situācija nebija uzlabojusies.

Ir noteikta virzība uz pārrobežu tirdzniecības noteikumu saskaņošanu, taču politikas satvars ir nepilnīgs

47 Vienota elektroenerģijas tirgus izveide un pilnīga tirgus integrācija ir iespējama tikai ar saskaņotu pārrobežu tirdzniecības noteikumu satvaru²⁶. ES likumdevēji ir izveidojuši šādu satvaru, izmantojot dažādus juridiskus instrumentus (sk. 09.–14. punktu). Komisijas tīkla kodeksi un vadlīnijas ir pieņemti ar ES regulām nolūkā noteikt kopīgus tirgus noteikumus un tīklu darbības un savienošanas noteikumus. ES regulas uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs²⁷. Šajā iedaļā mēs vērtēsim izvēlētos regulatīvos instrumentus, kas paredzēti, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgus turpmāku integrāciju.

48 Kā revīzijas kritērijus mēs izmantojām prasības, ko paredz attiecīgais ES juridiskais pamats (Līgumi, Elektroenerģijas regula un Elektroenerģijas direktīva, astoņi tīkla kodeksi un vadlīnijas) un Komisijas labāka regulējuma rīkkopa. Mēs izmantojām arī ESAO paraugpraksi normatīvās ietekmes novērtējumu jomā, lai izvērtētu Komisijas darbu saistībā ar ex ante novērtējumu par politikas risinājumiem elektroenerģijas tirgu integrēšanai, izmantojot tīkla kodeksus un vadlīnijas. Valsts iestādēm ietekmes novērtējumi būtu jāintegrē politikas veidošanas sākotnējos posmos, lai sagatavotu jaunus tiesību aktu priekšlikumus, kas var palīdzēt veicināt politikas saskaņotību, nodrošinot tiesību aktu priekšlikumiem raksturīgo kompromisu pārredzamību²⁸.

49 Laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam Komisija pieņēma četrus tīkla kodeksus un četras vadlīnijas. Trīs no šīm vadlīnijām bija visplašāk piemērojamas, jo tās attiecās uz ES mēroga elektroenerģijas un pārvades tirgiem visos laikposmos (sk. III pielikumu).

Paļaušanās uz noteikumiem un metodikām noveda pie pārrobežu tirdzniecības noteikumu sarežģītas un novēlotas saskaņošanas

50 E-regulā noteikts, ka Komisija pieņem tīkla kodeksus, lai saskaņotu elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecības noteikumus. Lai pieņemtu tīkla kodeksus, ENTSO-E, Komisija un ACER laikposmā no 2009. līdz 2017. gadam iesaistījās sarežģītā izstrādes procesā un apspriedēs ar ieinteresētajām personām (sk. 6. attēlu), taču, neraugoties uz to, netika apspriesti visi tehniskie jautājumi. Tāpēc Komisija nolēma pieņemt vadlīnijas (tīkla kodeksu vietā), kas paredzēja visu tirgus noteikumu papildu tehniskos aspektus iekļaut noteikumos un metodikās, nevis tīkla kodeksos, un lēmumu par dažādiem noteikumiem un metodikām turpmāku pieņemšanu deleģēt VRI vai ACER.

51 Tā rezultātā tirgus noteikumu tiesiskais satvars kļuva sarežģītāks, un Komisijas vadlīnijas nevarēja pilnībā un nekavējoties piemērot, lai gan nebija noteikts termiņš, kad vadlīnijām būtu pilnībā jāstājas spēkā. Tas nozīmē, ka vadlīniju dēļ lielas daļas noteikumu izstrāde tika atlikta uz vēlāku laiku, nodrošinot lielāku elastību, no vienas puses, bet palēninot vai apgrūtinot vadlīniju īstenošanu un tirgu kopējo integrāciju, no otras puses. Turklāt, lai gan noteikumi un metodikas tika izmantoti, lai precizētu vadlīnijas, uz tiem neattiecināja tādus sagatavošanas darba standartus, jo tiem nebija ex ante ietekmes novērtējumu.

52 Noteikumu un metodiku apstiprināšanas procedūras bija sarežģītas, ilgas un laikietilpīgas un radīja pārmērīgu administratīvo slogu. Mēs konstatējām, ka ACER un VRI 2016.–2021. gada periodā apstiprināja 161 noteikumu un metodiku četrām vadlīnijām, turklāt lielāko daļu no tiem apstiprināja VRI. Dažu noteikumu un metodiku grozījumi (pavisam 35 grozījumi) bija jāpieņem, izmantojot sākotnējās apstiprināšanas procedūru. Attiecībā uz dažiem grozījumiem VRI valsts līmenī bija jāpieņem arī darbības standarti. Turklāt saistībā ar gaidāmo JPPV vadlīniju pārskatīšanu var būt nepieciešama vēl virkne noteikumu un metodiku grozījumu²⁹.

53 Noteikumu un metodiku pieņemšana sākās 2016. gadā, un 2021. gada beigās mēs konstatējām, ka vēl bija jāapstiprina 11 noteikumi un metodikas. Lai gan ACER pastāvīgi uzraudzīja kavēšanos un sistemātiski ziņoja par to Komisijai, PSO un VRI neievēroja vadlīnijās paredzētos termiņus daudzu noteikumu un metodiku pieņemšanai.

54 Cita starpā noteikumu un metodiku ilgstošais pieņemšanas process bija saistīts ar šādiem apstākļiem:

• domstarpības starp dažādu dalībvalstu VRI, kas īsteno savas nacionālās intereses, vai domstarpības starp VRI un PSO, un to pastiprināja vadlīnijās paredzētais neefektīvais lēmumu pieņemšanas process. Komisija reaģēja uz dažiem neefektivitāti veicinošiem faktoriem, taču izmaiņas tiesību aktos, ar ko bija pieņemtas tīkla vadlīnijas, tika veiktas novēloti (2019. vai 2021. gadā) vai vēl nebija uzsāktas;
• kavējumu lavīnveida efekts – ņemot vērā noteikumu un metodiku savstarpējo atkarību, kavēšanās konkrētu noteikumu un metodiku pieņemšanā izraisīja kavēšanos turpmāko noteikumu un metodiku pieņemšanā, piemēram, noteikumu un metodiku par jaudas aprēķināšanas reģioniem novēlota pieņemšana aizkavēja noteikumu un metodiku priekšlikuma par saskaņotu jaudas aprēķināšanu pieņemšanu.

55 Ja VRI pēc to kopīga pieprasījuma nespēj panākt vienošanos vai ja runa ir par ES mēroga noteikumiem un metodiku (no 2019. gada), ACER sešu mēnešu laikā ir jāpieņem lēmums par iesniegto noteikumu un metodiku priekšlikumu³⁰. Parasti ACER pieņēma lēmumus savlaicīgi. Neskatoties uz to, ka ACER bija jāpieņem lēmumi par aizvien lielāku skaitu noteikumu un metodiku, no 50 lēmumiem, kas pieņemti visā 2016.–2021. gada periodā, ACER tikai divus lēmumus pieņēma ar divu mēnešu novēlošanos.

56 Salīdzinoši liels skaits ACER lēmumu par noteikumiem un metodikām tika apstrīdēti, iesniedzot pārsūdzības Apelācijas padomei. Daudzas juridiskās problēmas izraisīja skaidrības trūkums attiecībā uz vadlīnijās noteiktajām procedūrām, kritērijiem un kompetencēm.

Trūkumi Komisijas veiktajā īstenošanas regulu ietekmes novērtējumā apdraudēja politikas satvaru

57 Komisija pirms tīkla vadlīniju pieņemšanas apspriedās ar ieinteresētajām personām un sagatavoja ietekmes novērtējumus, kā to paredz iekšējie noteikumi³¹. Tomēr Komisija ietekmes novērtējumus publicēja apspriežu procesa beigu posmā, tādējādi mazinot to lietderību. Turklāt Komisijas Ietekmes novērtējuma padome nepārbaudīja JPPV un NJP vadlīniju ietekmes novērtējuma kvalitāti. Tāpat dokumentos nebija aplūkoti daži būtiski īstenošanas un pārvaldības aspekti. Piemēram, netika novērtēts īstenošanas slogs un izmaksas attiecīgajiem dalībniekiem, kā arī netika apspriesta regulatīvo instrumentu (piemēram, noteikumu un metodiku) izvēles ietekme uz vadlīniju īstenošanu un to turpmāko uzraudzību.

58 Mēs arī konstatējām, ka ietekmes novērtējumos ir uzskaitīti konkrēti vadlīniju īstenošanas rezultātu uzraudzības rādītāji, taču tie nav skaidri definēti un nav noteikti mērķrādītāji (lai novērtētu tiesību aktu ex post ietekmi uz tirgiem un sociālo labklājību). Iespējams, ka tas vājināja noteikumu uzraudzību, un tāpēc ACER norādījumi par šāda veida uzraudzību nebija pietiekami. ACER pakāpeniski izstrādāja šādus rādītājus (sk. 80. punktu). Komisija minēja konkrētus rādītājus, kurus ACER neuzraudzīja (piemēram, saistībā ar tekošās dienas un balansēšanas pakalpojumu cenu izmaiņām). Komisija neminēja konkrētus būtiskus darbības uzraudzības rādītājus, piemēram, rādītājus, kas saistīti ar tādu algoritmu darbību, ko izmanto NETO, lai sasaistītu elektroenerģijas biržas, un kas vēlāk tika iekļauti noteikumos un metodikās.

59 Vēl viens būtisks aspekts, kas netika pilnībā analizēts ietekmes novērtējumā par JPPV un NJP vadlīnijām, bija cenu noteikšanas metodikas izvēle enerģijai, ko tirgo sasaistītajās elektroenerģijas biržās un tirdzniecības zonās. Paredzētā metodika netika analizēta un apspriesta (piemēram, pasūtījumu grupu noraidīšana³²), jo būtiskus tehniskus aspektus ACER noteica vēlākā posmā, pieņemot noteikumus un metodikas. Tomēr noteikumiem un metodikām neveic ietekmes novērtējumus.

60 Pašreizējā enerģētikas krīze apliecina sagatavotības trūkumu attiecībā uz noteikumiem par cenu noteikšanas metodēm krīzes situācijās, kad metode var radīt pārmērīgu peļņu (sk. 1. izcēlumu). Viens no krīzes pārvaldības pasākumiem, ko Komisija ierosināja, lai koriģētu šādus izkropļojumus, ir aplikt ar nodokli negaidītu papildu peļņu, taču Komisija nav veikusi izpēti par tā ietekmi uz konkurenci ES iekšējos enerģijas tirgos³³.

61 Viens no elementiem, kas nav analizēts Komisijas ietekmes novērtējumos, bet kas nodrošinātu elektroenerģijas tirgu labāku darbību, ir elektroenerģijas pieprasījuma elastīgums, reaģējot uz vairumtirgus cenām. To varētu panākt, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, pieprasījuma agregēšanu, enerģijas uzglabāšanu, pieprasījuma ierobežošanas kompensēšanu, kā arī SSO un PSO koordinēšanu. Nesenā Komisijas pētījumā³⁴ uzsvērtas problēmas, kas pastāv saistībā ar vairumtirgus integrāciju attiecībā uz mazo patērētāju pieprasījuma elastīgumu. Kā šo problēmu piemērus var minēt neskaidru datu agregēšanas sistēmu un datu nosūtīšanu tīkla un tirgus operatoru starpā. Piesardzīgas aplēses par sociālajiem ieguvumiem no pieprasījuma elastības svārstās no trīs līdz pieciem miljardiem EUR gadā³⁵.

ES līmeņa uzraudzība un ziņošana par tirgus integrāciju neveicina problēmu savlaicīgu atklāšanu

62 Ņemot vērā pieļaujamo elastīguma pakāpi un tīkla vadlīniju īstenošanas sarežģītību (sk. iepriekšējo iedaļu), ACER un Komisijas veikta pastāvīga un sistemātiska uzraudzība ir galvenā kontroles metode nolūkā nodrošināt saskaņotu un viendabīgu īstenošanu visās dalībvalstīs un īstenošanas problēmu savlaicīgu atklāšanu. Gan Komisijai, gan ACER ir juridiska kompetence uzraudzīt tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanu un to ekonomisko ietekmi. Mēs izmantojām juridisko pamatu un ESAO standartus, lai novērtētu Komisijas un ACER uzraudzības un ziņošanas sistēmu (sk. 2. izcēlumu).

63 Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu ACER ir pilnvarota uzraudzīt ES tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanu un ekonomisko ietekmi, kā arī ziņot Komisijai par konstatētajām īstenošanas problēmām. Šajā iedaļā mēs analizēsim ACER uzraudzības un ziņošanas sistēmu attiecībā uz VRI, PSO un NETO veikto tiesiskā regulējuma īstenošanu un īstenošanas ietekmi uz tirgus integrāciju⁴¹.

64 Turklāt kā vienu no mūsu revīzijas kritērijiem mēs izmantojām juridiskās prasības, kas paredz, ka ACER ir jānodrošina, ka sabiedrībai un attiecīgā gadījumā visām ieinteresētajām personām tiek sniegta objektīva, uzticama un viegli pieejama informācija, jo īpaši par tās darba rezultātiem⁴².

65 Viens no ACER galvenajiem instrumentiem, ar ko novērtēt tirgus integrācijas ietekmi un sniegtu konsultācijas Komisijai un ES likumdevējam, ir ikgadējie tirgus uzraudzības ziņojumi par elektroenerģijas un dabasgāzes vairumtirgu un mazumtirgu uzraudzību, un tajos būtu jāapzina visi šķēršļi iekšējā tirgus izveides pabeigšanai un jāierosina korektīvi pasākumi⁴³. Tādējādi tie kalpo arī kā instruments, ar kuru uzraudzīt tīkla kodeksu un vadlīniju ietekmi uz elektroenerģijas tirgus integrāciju (sk. arī 63. punktu). Pamatojoties uz tiem, ACER var iesniegt atzinumus par iespējamajiem pasākumiem šo šķēršļu likvidēšanai.

66 Pēc uzraudzības darbību veikšanas ACER var sniegt ieteikumus VRI par to, kā īstenot noteikumus, vai Komisijai par tīkla kodeksu un vadlīniju grozīšanu vai izpildes panākšanas pasākumu veikšanu attiecībā uz dalībvalstīm, ja tās šos noteikumus neīsteno pietiekamā mērā. ACER nav izpildes panākšanas pilnvaru, taču tai ir vispārēja VRI koordinatora loma ES tiesību aktu piemērošanā un izpildē.

67 Mēs arī pārbaudījām, kā Komisija un ACER koordinēja tiesību aktu uzraudzību. Komisijai ir juridisks pienākums uzraudzīt un panākt vienādu un precīzu E-regulas, kā arī tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanu dalībvalstīs. Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek piemēroti Līgumi un pasākumi, ko iestādes pieņēmušas saskaņā ar tiem⁴⁴. Spēkā esošo enerģētikas un saistīto tiesību aktu pilnīga īstenošana un precīza izpilde ir galvenā prioritāte, lai varētu izveidot enerģētikas savienību⁴⁵. Komisijas uzdevums ir arī atbalstīt ACER un līdzsekot ACER ieteikumu ieviešanai.

Būtiskas nepilnības ACER uzraudzības un ziņošanas sistēmā

68 ES tiesību aktos nav noteikts, kā ACER būtu jāuzrauga tīkla kodeksu un vadlīniju vispārējā īstenošana un to ietekme (piemēram, ziņošanas biežums, sagaidāmie rezultāti) vai kā tai būtu jāziņo Komisijai. Komisija šādu ziņošanas sistēmu (piemēram, ziņošanas biežumu un saturu) nav paredzējusi. Turklāt ACER nav pieņēmusi īpašu uzraudzības stratēģiju.

69 Kopš 2016. gada ACER gada darba programmās vairākkārt ir minēts, ka uzraudzība ir kritiski svarīgs uzdevums. Tomēr darba programmās nav pietiekami precizēts, kā tiek plānota uzraudzība un ziņošana, neraugoties uz ACER pienākumu informēt par visiem paredzamajiem rezultātiem⁴⁶. Tas var apdraudēt ACER pārskatatbildību un arī negatīvi ietekmēt ieinteresēto personu izpratni par ACER datu vajadzībām un iesaisti īstenošanas uzraudzībā.

70 Mēs konstatējām, ka ACER izmantoja dažādus avotus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju uzraudzības darbību veikšanai, piemēram:

• regulāru informācijas apmaiņu ar VRI ekspertiem ACER Elektroenerģijas jautājumu darba grupā un saistītajās darba grupās;
• apspriedes Eiropas ieinteresēto personu komitejās⁴⁷, Florences forumā⁴⁸ un tīkla kodeksa īstenošanas un uzraudzības grupā⁴⁹;
• ENTSO-E uzraudzības ziņojumus⁵⁰ un citu informāciju, kas publicēta tā tīmekļa vietnē;
• dalību ieinteresēto personu progresa sanāksmēs, īstenojot dažādus projektus saistībā ar tīkla kodeksiem un vadlīnijām (reģionālā vai ES līmenī);
• aptaujas/apsekojumus, kas nosūtīti VRI;
• interneta rīku, kas deva iespēju VRI ziņot un sniegt informāciju par noteikumu un metodiku pieņemšanu (kopš 2019. gada)⁵¹; NETO vai PSO noteikumu un metodiku priekšlikumu pieņemšanā šāds rīks netika nodrošināts.

71 Daži no šiem saziņas avotiem nebija pilnībā efektīvi un ierobežoja ACER iespējas iegūt savlaicīgu un visaptverošu informāciju, tādējādi ietekmējot ACER spēju konstatēt problēmas. Piemēram, valstu ekspertu iesaiste vai klātbūtne Elektroenerģijas jautājumu darba grupā ir brīvprātīga un balstīta uz vienošanos ar VRI; mazākas VRI parasti ir mazāk aktīvas (sk. VI pielikumu).ACER personāla dalība ieinteresēto personu progresa sanāksmēs bija neregulāra nepietiekamu resursu dēļ⁵².

72 ACER tīmekļa vietnē pieejamā informācija nenodrošina regulāru un lietotājdraudzīgu pārskatu par projektiem un noteikumiem un metodikām, ko paredzēts pieņemt vai īstenot, kā arī īstenošanas mērķi un termiņi netiek salīdzināti ar sasniegtajiem rezultātiem.

73 ACER publiskie ziņojumi par tīkla kodeksu/vadlīniju īstenošanu nav balstīti uz skaidru riska novērtējumu, un šie ziņojumi nav sistemātiski ne to sagatavošanas, ne arī skaita ziņā. Attiecībā uz trim tirgus vadlīnijām, kas ietekmē plašāko ieinteresēto personu loku, 2019. gadā tika publicēts tikai viens īstenošanas uzraudzības ziņojums, kas neaptvēra elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas. Tomēr šis ziņojums neietver ne visaptverošu pārskatu par visiem noteikumiem un metodikām, ne arī aprakstu par projekta īstenošanas posmu katrā dalībvalstī. Ziņojumā arī pietiekami skaidri nav izklāstīti ierosinātie ieteikumi. Jo īpaši nav skaidrs, kuri ieteikumi tika adresēti Komisijai. ACER un Komisija šā ziņojuma ieteikumiem daļēji pievērsās 2021. gadā.

74 Ja VRI lēmumi par atkāpēm bija pienācīgi pamatoti, saskaņā ar vadlīnijām tika atļautas atkāpes no vispārējām prasībām. ACER neuzraudzīja un neizdeva ieteikumus VRI par to, kā vienādi piemērot atkāpes, un tā rezultātā atkāpes var kļūt par veidu, kā apiet juridiskās prasības.

75 Ņemot vērā to, ka ACER nav izpildes panākšanas pilnvaru, sistemātiski ACER ziņojumi varēja savlaicīgi uzlabot sabiedrības un Komisijas informētību par trūkumiem tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanā, veicināt to, ka citas VRI izdara spiedienu, kā arī sekmēt VRI saskaņotu uzraudzību un izpildes panākšanu.

ACER uzraudzību un ziņošanu negatīvi ietekmēja ierobežotie resursi

76 ACER Elektroenerģijas departaments ir galvenā enerģijas tirgus integrācijas uzraudzības struktūra (sk. IV pielikumu). Komisija 2019. un 2020. gadā atļāva palielināt Elektroenerģijas departamenta darbinieku skaitu, lai tas varētu veikt jaunos uzdevumus, kas paredzēti tiesību aktu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”. Laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam ACER neiesniedza nevienu būtisku pieprasījumu par departamenta darbinieku skaita palielināšanu.

77 Ļoti lielai daļai darbinieku, kas norīkoti uzraudzīt īstenošanu, vairākkārt tika uzdots apstiprināt noteikumus un metodikas, grozījumus un pārsūdzības par noteikumiem un metodikām. Daļēji tas bija saistīts ar šādu procedūru negaidīti lielo skaitu.

78 Resursu trūkuma dēļ bija ierobežots arī citu Elektroenerģijas departamenta darbību apmērs, piemēram:

• bija ierobežots tirgus uzraudzības ziņojumu tvērums (sk. 80. punktu);
• kavējās ACER ziņošana par ES tīkla tarifu salīdzinošu izvērtēšanu, kā arī bija ierobežots šo ziņojumu tvērums.

79 Mēs konstatējām, ka ACER neveica izmaiņas savās gada darba programmās, lai ņemtu vērā negaidītas darba slodzes un pieejamo resursu izmaiņas (kā to paredz ACER finanšu regulējums).

ACER tirgus uzraudzības ziņojumi ir noderīgi, taču tos kavē grūtības saistībā ar datu vākšanu un turpmāku darbību trūkums

80 Mēs konstatējām, ka laika gaitā ACER ir panākusi, ka tirgus uzraudzības ziņojumi kļūst noderīgāki, iekļaujot vairāk tirgus integrācijas rādītāju, skaidrojot metodiku un veicot iekšējā tirgus izveides šķēršļu plašāku analīzi. Tāpat mēs konstatējām, ka dažas jomas vēl ir jāizvērtē (piemēram, ieguldījumi starpsavienojumos, pārrobežu tirdzniecības apjomi, cenu konverģence visos laikposmos). Netika uzraudzīti arī ACER noteiktie septiņi tirgus šķēršļi (piemēram, atbalsta shēmas atjaunīgajiem energoresursiem). ACER paziņoja, ka 2022. gadā tā nesniegs pilnīgu ziņojumu, un tas rada juridisko prasību neizpildes risku.

81 ACER saskārās ar ierobežojumiem attiecīgo rādītāju izstrādē, jo tai bija grūtības savākt vajadzīgos datus (piemēram, lai sagatavotu 2020. gada tirgus uzraudzības ziņojumu⁵³). Turklāt nav saskaņotas ES enerģētikas datu stratēģijas, kas ļautu Komisijai vai ACER sistemātiski un visaptveroši vākt datus par enerģijas tirgiem. Amerikas Savienotajās Valstīs ir federāla aģentūra, kas atbild par datu vākšanu un izplatīšanu saistībā ar ASV enerģijas tirgiem⁵⁴. Eurostat, Enerģētikas ģenerāldirektorāts un ACER publicē dažādas datu plūsmas ar atšķirīgu laikrindu garumu un izmanto pārbaudes procedūras, kas ierobežo datu sistemātisku izmantošanu.

82 Galvenā platforma datu vākšanai un kopīgošanai par ES elektroenerģijas vairumtirgiem ir Pārredzamības platforma, kuru kopš 2015. gada pārvalda ENTSO-E⁵⁵. ACER ir šīs platformas galvenais lietotājs. Komisijas 2017. gada pētījums norāda uz to, ka Pārredzamības platforma var būt nozīmīgs visaptverošu enerģētikas datu avots ES, taču tās pašreizējā darbībā ir vairāki trūkumi, kas saistīti ar datu kvalitāti un pieejamību⁵⁶. Komisija neveica turpmākas darbības saistībā ar šo pētījumu. Tikai 2018. gadā ACER parakstīja sadarbības nolīgumu ar ENTSO-E par datu nodrošināšanu tīkla vadlīniju uzraudzībai.ACER 2021. gadā joprojām saskārās ar grūtībām saistībā ar datu pieejamību⁵⁷.

83 Nepietiekama informācija par tīkla vadlīniju ietekmi uz vairumtirgu integrāciju un darbību var mazināt ACER ziņojumu VRI, Komisijai un sabiedrībai precizitāti, kā arī kavēt savlaicīgu problēmu atklāšanu vadlīniju, noteikumu un metodiku īstenošanas jomā.

84 Viens no galvenajiem tirgus uzraudzības ziņojumu pozitīvajiem aspektiem ir ieteikumu formulēšana. Kopš 2016. gada tirgus uzraudzības ziņojumos regulāri tiek iekļauti ieteikumi vai prioritātes vērienīgākai rīcībai ar mērķi integrēt elektroenerģijas vairumtirgus. Saskaņā ar E-regulu ieteikumiem tirgus uzraudzības ziņojumos var sekot atzinumi. Taču laikposmā no 2015. līdz 2021. gadam ACER ne Komisijai, ne arī Eiropas Parlamentam nesniedza nevienu oficiālu atzinumu⁵⁸.

85 Ieteikumu iekļaušana tirgus uzraudzības ziņojuma dažādos izdevumos un sējumos atšķiras – sistemātiskas pieejas nav bijis. Ieteikumos bieži vien tiek tikai atkārtoti politikas mērķi; reizēm tie ir lieki, jo atkārto ES tiesību aktos jau paredzētos juridiskos pienākumus. Ieteikumu ietekmi vēl vairāk vājina skaidrības trūkums attiecībā uz to, kam ieteikumi adresēti, kā arī tas, ka netiek sniegtas skaidras ierosmes konstatēto tirgus šķēršļu likvidēšanai, izmantojot ES politiku, un nav noteikti termiņi. Ieteikumu ietekmi mazina arī tas, ka turpmākajos tirgus uzraudzības ziņojumos iepriekšējie ieteikumi vairs netiek pieminēti. Šādas nepilnības mēs konstatējām tirgus uzraudzības ziņojuma 2019. un 2020. gada izdevumā.

ACER veiktā PSO uzraudzība nenodrošināja būtisku progresu elektroenerģijas infrastruktūras starpsavienojumu izveidē

86 Uzraudzība ir ACER galvenais instruments, ar kuru veicināt elektrotīklu turpmāku integrāciju, lai gan uzraudzība vien nesekmē tīkla kodeksu un vadlīniju saskaņotu īstenošanu dalībvalstīs. Mēs pārbaudījām trīs uzraudzības aspektus, kas ir ļoti būtiski tīkla jaudas veicināšanai (kā paskaidrots 43.–46. punktā), un tie ir:

• tirdzniecības zonu konfigurācijas regulāra pārskatīšana;
• starpsavienotājos veikto ieguldījumu uzraudzība;
• regulāra ziņošana par pārrobežu pārvades jaudu pieejamību.

87 Gan ieguldījumi, kas palielina pārrobežu pārvades jaudu, gan tirdzniecības zonu atbilstīga konfigurācija maksimāli palielina jaudas pieejamību tirdzniecībai visos laikposmos ilgtspējīgā veidā. Tas ir būtiski pārrobežu tirdzniecības izaugsmei un atjaunīgo energoresursu integrācijai iekšējā tirgū. Pieejamās starpzonu jaudas atšķirības visā ES rada risku, ka tirgus dalībniekiem var nebūt vienlīdzīga piekļuve tirdzniecības iespējām. Jo īpaši ar PSO var strukturāli samazināt pieejamās starpzonu jaudas, lai novērstu starpzonu tīkla pārslodzi, ko rada nepiemērotas tirdzniecības zonas.

88 ACER uzraudzīja ES tirdzniecības zonu konfigurāciju un sniedza pierādījumus, ka esošā konfigurācija nebija piemērota. Tomēr, ņemot vērā nepietiekamās lēmumu pieņemšanas pilnvaras (galīgo lēmumu pieņem dalībvalstis, pamatojoties uz ENTSO-E analīzi), metodoloģiskos trūkumus, neskaidros JPPV vadlīniju noteikumus un nepietiekamos pierādījumus (datu trūkuma dēļ), šādas uzraudzības rezultātā netika veiktas nekādas tirdzniecības zonas konfigurācijas izmaiņas un ACER nepieprasīja veikt pārskatīšanu⁵⁹ (sk. V pielikumu).

89 Ar atzinumiem reizi divos gados ACER uzrauga ieguldījumus pārrobežu pārvades jaudās, kas paredzēti ENTSO-E izstrādātajos tīkla desmit gadu attīstības plānos. Taču mēs konstatējām, ka, neraugoties uz ACER veikto uzraudzību⁶⁰, 2019. gadā aptuveni puse pārrobežu ieguldījumu projektu tika īstenoti ar kavēšanos.

90 Sākot ar pirmo tirgus uzraudzības ziņojumu 2012. gadā, ACER ir regulāri uzraudzījusi arī PSO starpzonu pārvades jaudu pieejamību. PSO ir juridisks pienākums darīt pieejamu tirgum starpsavienotāju un pārvades tīklu maksimālo jaudu, kas ietekmē pārrobežu plūsmas. ACER, veicot uzraudzību, konstatēja, ka tiek nepareizi aprēķināta PSO starpzonu pārvades jauda, taču nevarēja novērst jaudas nepamatotu samazināšanu (sk. 44. punktu).

91 Reaģējot uz ACER konstatētajām sistēmas nepilnībām, ES likumdevējs ar jauno E-regulu (2019. gads) pieņēma saistošu mērķi attiecībā uz tirdzniecībā pieejamo minimālo starpsavienojuma jaudas rezervi (t. i., 70 % no uzstādītās jaudas katrā dalībvalstī vēlākais līdz 2025. gadam⁶¹).

92 Tā kā 70 % prasības piemērošana nebija skaidra, ACER ir veikusi vairākus ierobežotus pasākumus, lai koordinētu to, ka PSO un VRI saskaņoti aprēķina rezervi⁶². Neskatoties uz to, ka ACER nav juridiska pienākuma to uzraudzīt⁶³ un ENTSO-E nepiekrita aprēķiniem:

• ACER izdeva ieteikumu VRI un PSO, lai precizētu mērķrādītāju⁶⁴;
• tā kā ieteikums nebija saistošs, daži PSO un neliels skaits VRI nepiekrita ieteikumam un nolēma izmantot atšķirīgu pieeju. ACER arī publicēja divus uzraudzības ziņojumus par 70 % mērķrādītāju 2021. gadā. ACER nenovēroja pamanāmus uzlabojumus attiecībā uz pieejamajām starpzonu jaudām.

Nepilnības Komisijas veiktajā uzraudzībā rada risku, ka netiks panākta atbilstība ES pārrobežu tirdzniecības noteikumiem

93 ACER ziņojumi bija Komisijas veiktās īstenošanas uzraudzības galvenais elements. ACER nav juridiska pienākuma atklāt ES pārrobežu noteikumu neievērošanas gadījumus un ziņot par tiem. 2021. gada decembrī ACER pieņēma atbilstības uzraudzības sistēmu, lai koordinētu VRI izpildes panākšanas darbības attiecībā uz ES līmeņa struktūrām (piemēram, ENTSO-E) un PSO pienākumiem ar pārrobežu ietekmi. Tāpēc Komisija saskārās ar uzraudzības trūkumu, jo ar paļaušanos uz ACER nepietika, lai uzraudzītu dalībvalstu atbilstību tīkla kodeksiem un vadlīnijām un E-regulai. Nebija sadarbības nolīguma vai ceļveža ar mērķi precizēt uzraudzības pienākumus un izvairīties no ACER un Komisijas darbību dublēšanās. Komisijas ietekmes novērtējumos par tīkla vadlīnijām bija minēta tikai ACER un ENTSO-E un nebija norādīta Komisijas loma uzraudzības sistēmā.

94 Komisija kā novērotāja regulāri piedalījās ACER vadības struktūru un darba grupu sanāksmēs, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu sanāksmēs, taču līdz 2021. gada beigām tā nebija sagatavojusi savus ziņojumus par atbilstību vai atbilstības pārbaudēm.

95 ENER ĢD 2016.–2020. gada darbības ziņojumos uzraudzīja dažus tirgus integrācijas rādītājus (cenu konverģences un starpsavienošanas mērķus), un attiecībā uz cenu konverģenci netika noteikts neviens mērķis. ACER uzraudzīja citu cenu konverģences rādītāju. Turklāt saskaņā ar Enerģētikas ģenerāldirektorāta jauno stratēģisko plānu 2020.–2024. gadam šādi rādītāji turpmāk netiks uzraudzīti.

96 Komisija un ACER neuzraudzīja to, kā dalībvalstis savos tiesību aktos ir transponējušas atbilstīgas un salīdzināmas sankcijas vai kā valstu regulatīvās iestādes ir īstenojušas tīkla kodeksus un vadlīnijas un citus ES tiesību aktus. Iepriekšējā (2009. gada) E-regulā nebija noteikts neviens pienākums dalībvalstīm piemērot sankcijas par tīkla kodeksu un vadlīniju neievērošanu. Elektroenerģijas direktīvā 2009/72/EK ir paredzēti sodi par tādu saistību nepildīšanu, kuras izriet no šīs direktīvas vai no juridiski saistošiem regulatīvās iestādes vai ACER lēmumiem, vai ierosināts, lai kompetenta tiesa piemēro šādas sankcijas⁶⁵. Pārstrādātajā E-regulā (2019. gads) ir izklāstīti precīzi noteikumi par dalībvalstu pienākumu paredzēt noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to tīkla kodeksu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 59. pantu, un pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar 61. pantu.

97 Tā kā Komisijas un ACER uzraudzības funkcijas nav skaidri nošķirtas, pastāv risks, ka ES enerģētikas noteikumu izpildes uzraudzība būs neefektīva. Tas var apdraudēt VRI prakses konverģenci attiecībā uz ES elektroenerģijas tirgus noteikumu uzraudzību un izpildi un tādējādi kavēt progresu reģionālo tirgu integrācijā.

Desmit gadus vēlāk tirgus uzraudzības īstenošana joprojām ir nepilnīga

98 Lai konkurence Eiropas enerģijas vairumtirgos būtu atvērta un godīga, ir ļoti svarīgi, ka cenas atspoguļo pieprasījumu un piedāvājumu un tās nekropļo iekšējās informācijas izmantošana un citi tirgus manipulācijas veidi. Šādi izkropļojumi negatīvi ietekmētu tirgus dalībnieku uzticību tirgus integritātei un veicinātu to, ka daži tirgus dalībnieki pamet tirgu, tādējādi apdraudot konkurenci tirgū. Tas paaugstinātu cenas un galu galā palielinātu mājsaimniecību un uzņēmumu rēķinus par elektroenerģiju. Tādēļ tirgi būtu jāveido ar noteikumiem, kas attur no ļaunprātīgas rīcības un ļauj to atklāt⁶⁶.

99 Ar REMIT regulu tika izveidota sistēma enerģijas vairumtirgu uzraudzībai, lai atklātu un novērstu tirgus manipulācijas. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1348/2014 par REMIT datu ziņošanu ir sīkāk precizēti ziņošanas pienākumi attiecībā uz darījumiem un pamatdatiem. Regulas prasības mēs izmantojām kā revīzijas kritērijus šajā iedaļā, lai novērtētu, kā tika īstenota elektroenerģijas vairumtirgu uzraudzība.

100 Tirgus dalībniekiem ir jāziņo ACER par visiem ES līmeņa enerģijas vairumtirdzniecības darījumiem. Pēc tam ACER pārbauda šo informāciju, lai noteiktu iespējamos tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, un vajadzības gadījumā brīdina un koordinē rīcību ar VRI, kas ir atbildīgas par atbilstības nodrošināšanu un sankciju piemērošanu. Lai nodrošinātu, ka VRI saskaņoti un konsekventi veic darbības saskaņā ar REMIT, ACER publicē vadlīnijas par REMIT piemērošanu, taču tās nav saistošas.

101 Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka VRI tiek piešķirtas pilnvaras, kas ļauj piemērot efektīvas, preventīvas un samērīgas sankcijas tirgus dalībniekiem, kuri pārkāpj REMIT⁶⁷. Komisijai būtu jānodrošina, ka sankcijas tiek noteiktas konsekventi visās dalībvalstīs, lai novērstu tirgus dalībnieku regulējuma arbitrāžu.

Tirgus uzraudzība sāka darboties tikai sešus gadus pēc REMIT apstiprināšanas, un to kavēja IT sistēmas atteice

102 Mēs konstatējām, ka 2017. gads bija pirmais pilnais gads, kad tika ziņots par darījumiem. ACER 2017. gada otrajā pusē sāka regulāri izmantot uzraudzības programmatūru, lai automātiski pārbaudītu paziņotos datus. 7. attēlā ir redzams REMIT īstenošanas grafiks.

103 Jau pēc divarpus tirgus uzraudzības darbības gadiem notika tā REMIT informācijas sistēmas (ARIS) komponenta atteice, kas ievada paziņotos darījumus ARIS datubāzē, jo to pārslogoja arvien pieaugošais paziņoto darījumu skaits un pastāvīgs ieguldījumu trūkums. Atkārtotas dīkstāves dēļ tirgus uzraudzībai vajadzīgie dati nebija pieejami no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada martam. Šajā laikposmā praktiski nenotika efektīva tirgus uzraudzība, un iespējamie tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi varēja palikt neatklāti. Tirgus uzraudzība pakāpeniski tika atsākta 2021. gada vidū, taču neizskatītās lietas laikposmā no 2020. gada jūlija līdz decembrim vērtēja, izmantojot statistikas metodes, t. i., vieglāku novērtējuma veidu, ko izmanto brīdinājumiem ar zemu prioritāti. Tomēr ar statistiskās analīzes rezultātiem nav pietiekami, lai pieprasītu VRI sākt izmeklēšanu.

Datu vākšana nav visaptveroša un neattiecas uz galvenajām riska jomām, kā arī tās pievienotā vērtība tirgus pārredzamības nodrošināšanā ir neliela

104 REMIT pieprasa tirgus dalībniekiem ziņot ACER par visiem enerģijas vairumtirgus darījumiem un atklāt iekšējo informāciju un pamatdatus pārredzamības nodrošināšanas nolūkā. REMIT arī pieprasa ACER noteiktos apstākļos kopīgot datus, ko tā apkopo. Mēs izvērtējām, vai datu un informācijas vākšana saistībā ar tirgū veiktajiem darījumiem bija visaptveroša un vai bija izpildītas pārredzamības prasības. Mēs arī pārbaudījām, vai ACER kopīgoja datus, ko tā apkopoja, kā prasīts, un dalījās ar nekomerciāli sensitīviem datiem, kas iegūti pētniecības nolūkā, tādējādi veicinot pārredzamību.

105 Saskaņā datiem, kurus sniedzis ENER ĢD⁶⁸ un kuri iegūti no plaši pazīstamiem datu sniedzējiem, ārpusbiržas tirdzniecības darījumi veidoja 68 % no 2019. gada elektroenerģijas tirdzniecības apjoma un 74 % no 2020. gada elektroenerģijas tirdzniecības apjoma (divpusējā ārpusbiržas tirdzniecība 2019. gadā veidoja 44 % un 2020. gadā – 46 %). Tāpēc lielākā daļa elektroenerģijas vairumtirdzniecībā tiek tirgota sliktāk pārredzamos tirgos, un tāpēc tā ir lielākā mērā pakļauta manipulācijai. Mēs konstatējām, ka ACER sistemātiski nesaskaņo REMIT datus par ikgadējiem elektroenerģijas apjomiem, ko tirgo elektroenerģijas biržās vai ārpus biržas, ar ENER ĢD sniegtajiem datiem, tāpēc ACER nespēj atklāt, vai REMIT IT sistēma aptver visu ārpusbiržas tirdzniecību, vai neatbilstību gadījumā attiecīgi rīkoties.

106 ACER paziņotos datus par tirdzniecību ārpus elektroenerģijas biržām ietekmē vairākas kvalitātes problēmas⁶⁹. Tirgus dalībniekiem ir pienākums ziņot datus, tomēr tiem nav pienākuma ievērot ACER nesaistošos ziņošanas norādījumus. Tāpēc ACER nevar garantēt, ka iesniegtie dati ir pilnīgi vai pietiekami kvalitatīvi. Tas neļauj ACER pilnībā apstrādāt savāktos datus. REMIT efektivitāti mazina tas, ka lielākā elektroenerģijas vairumtirgus daļa netiek pilnībā uzraudzīta.

107 Par darījumiem, kas saistīti ar balansēšanas pakalpojumu līgumiem, jāziņo tikai pēc ACER pieprasījuma⁷⁰. Līdz šim ACER vēl nekad nav pieprasījusi šādu informāciju⁷¹. Tomēr tirgus manipulācijas notiek arī balansēšanas tirgū. Trijos gadījumos Apvienotās Karalistes VRI piemēroja sankcijas kopumā 50 miljonu GBP apmērā, kas ir 99,3 % no visām galīgajām sankcijām, kuras līdz šim piemērotas par regulējuma pārkāpumiem elektroenerģijas vairumtirgū (sk. VII pielikumu). Ja šādi dati netiek vākti, nenotiek izvērtēšana, un tā rezultātā samazinās ACER veiktās tirgus uzraudzības aptvērums.

108 ACER nevar uzraudzīt jaunus tirdzniecības veidus, kas ir attīstījušies pēdējos gados. REMIT tiesiskais regulējums kopš tā pieņemšanas nav atjaunināts. Tāpēc ar paziņojamajiem datiem saistītās juridiskās prasības vairs nav atbilstīgas, un tas kavē visaptverošu uzraudzību.

109 REMIT paredz⁷², ka tirgus dalībniekiem pārredzamības nodrošināšanas nolūkā ir jāatklāj iekšējā informācija⁷³ un pamata dati⁷⁴. Īstenošanas regulā noteikts⁷⁵, ka iekšējo informāciju var izpaust vai nu tirgus dalībnieka tīmekļa vietnē, kurai būtu jānodrošina sindicētas tīmekļa plūsmas, lai ACER varētu efektīvi apkopot šo informāciju, vai izmantojot trešo personu pārvaldītas iekšējās informācijas platformas (IIP).

110 ACER ir pienākums pastāvīgi izvērtēt dažādu kategoriju tirdzniecības vietu un dažādu tirdzniecības veidu darbību un pārredzamību un par to ziņot savā ikgadējā ziņojumā par REMIT darbībām⁷⁶. Tomēr ziņojuma publicēšana tika pārtraukta 2017. gadā (ziņošanas darbs tika veikts 2016. gadā), tiklīdz sāka piemērot REMIT uzraudzību.

111 Gada ziņojuma vietā ACER savos REMIT ceturkšņa ziņojumos publicēja informāciju par dažādu tirgus kategoriju darbību un pārredzamību un dažādiem tirdzniecības veidiem. Tomēr atklātā informācija nav tik detalizēta. Piemēram, nav iekļauta informācija par tirdzniecības apjomiem vai to, kā ražotāji un PSO ievēro informācijas atklāšanas prasības. Arī REMIT ceturkšņa ziņojumos nav iekļauti ieteikumi – pretstatā praksei, kas izmantota iepriekšējos gados publicētajos gada ziņojumos par darbībām saskaņā ar REMIT. Turklāt ACER 2018. gadā publicēja vienu atklātu vēstuli⁷⁷, kurā tika ziņots par tās veiktās tirgus dalībnieku informācijas publicēšanas darbību analīzes rezultātiem. ACER secināja, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība attiecībā uz iekšējās informācijas atklāšanu.

112 ACER savās vadlīnijās par REMIT piemērošanu 2019. gadā pārredzamības veicināšanas nolūkā stingri ieteica izmantot IIP kā efektīvāko risinājumu⁷⁸. ACER kopš 2020. gada uztur tādu IIP reģistru, kas atbilst minimālajām kvalitātes prasībām attiecībā uz iekšējās informācijas efektīvu atklāšanu⁷⁹. Reģistrēto IIP saraksts ir publicēts ACER tīmekļa vietnē. Tomēr ACER vadlīnijas par REMIT nav juridiski saistošas⁸⁰. Tāpēc tirgus dalībnieki joprojām var rīkoties mazāk efektīvi, proti, publicēt iekšējo informāciju sava uzņēmuma tīmekļa vietnē.

113 ACER ir pienākums ar VRI un citām attiecīgajām iestādēm, piemēram, valsts finanšu iestādēm, valsts konkurences iestādēm un EVTI⁸¹, kopīgot informāciju, ko tā vāc, ar nosacījumu, ka minētās iestādes atbilst noteiktām datu pārsūtīšanas drošības prasībām⁸². ACER patlaban kopīgo iegūtos datus ar desmit VRI⁸³, kuras atbilst tās droša savienojuma prasībām. Notiek darbs, lai izveidotu drošu savienojumu ar vēl piecām VRI⁸⁴. Informācijas apmaiņa ar citām iestādēm ir ierobežota un notiek tikai ad hoc kārtībā. Konkrētāk, nenotiek sistemātiska informācijas apmaiņa ar COMP ĢD⁸⁵, lai gan, pārkāpjotREMIT, var tikt pārkāpti arī konkurences tiesību akti, piemēram, jaudu aizturēšanas gadījumā. Tikai divas finanšu regulatīvās iestādes ir izrādījušas interesi par REMIT datiem. Trūkst intereses izmantot datus, un tas liedz attiecīgajām iestādēm izmantot pieejamo informāciju.

114 ACER sava tirdzniecības datubāze, kas nav komerciāli sensitīva, jādara pieejama pētniecības vajadzībām, un tā var pieņemt lēmumu publiskot datus tirgus pārredzamības uzlabošanas nolūkā⁸⁶. Tomēr resursu trūkuma dēļ ACER⁸⁷ vēl nav publicējusi datus un ir tos kopīgojusi ļoti ierobežotā mērā. Datu publicēšana un kopīgošana uzlabotu elektroenerģijas vairumtirgus pārredzamību, jo ieinteresētajām trešām personām dotu iespēju veikt tirgus analīzi, kas papildinātu ACER veikto uzraudzības darbu.

115 Mēs arī konstatējām, ka datu kvalitātes problēmu dēļ ACER kopumā nevarēja no savas tirdzniecības datubāzes izgūt informāciju, kas būtu noderīga elektroenerģijas tirgus uzraudzības ziņojumu sagatavošanā, piemēram, informācija par organizēta tirgus vietās un ārpusbiržas tirgū tirgotas elektroenerģijas apjomu un par laikposmiem. ACER neizmanto informāciju, kas jau ir tās rīcībā; tā vietā tā saņem attiecīgo informāciju no ārējiem datu pakalpojumu sniedzējiem par maksu. Tas nozīmē, ka patlaban ACER, ENER ĢD vai trešās personas maz izmanto iegūto informāciju, lai veiktu uzdevumus, kas pārsniedz tirgus manipulāciju atklāšanu. Saskaņā ar ACER sniegto informāciju sagaidāms, ka REMIT maksas (sk. 139. punktu) nodrošināsACER nepieciešamos resursus, lai veicinātu REMIT datu izmantošanu un tādējādi palielinātu to nozīmi⁸⁸.

ACER neīsteno visaptverošu tirgus uzraudzību

116 Mēs vērtējām, vai paziņoto darījumu uzraudzība ar mērķi noteikt tirgus manipulācijas gadījumus bija visaptveroša, kas ir efektīvas uzraudzības nosacījums. ACER izmanto divpakāpju procesu, lai uzraudzītu vairumtirdzniecības darbības ar enerģijas produktiem (pirmais solis ir automātiska pārbaude, un otrais solis ir manuāla sākotnējā novērtēšana un analīze – sk. 8. attēlu), lai atklātu un novērstu tirgus manipulācijas un iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā⁸⁹, izmantojot specializētu uzraudzības programmatūru (SMARTS) un īpašas darba grupas.

117 Kā liecina rezultāti, kas iegūti kopš 2016. gada veiktajos ikgadējos apsekojumos par VRI uzraudzības darbībām, ACER ir svarīga loma, jo VRI var aptvert tikai nelielu elektroenerģijas tirgus daļu un attiecībā uz pārējās tirgus daļas uzraudzību tās paļaujas uz ACER.

118 ACER ir izstrādājusi brīdinājumus, pamatojoties uz apzinātām riskantām darbībām, kas var norādīt uz ļaunprātīgu rīcību. ACER 2017. gadā publicēja sākotnējo sarakstu ar 20 šādām darbībām, kuru novēršanu tā uzskatīja par nepieciešamām efektīvas uzraudzības veikšanai⁹⁰. Saraksts pirmo reizi tika atjaunināts 2021. gadā pēc apspriešanās ar ekspertiem. Pašreizējā ACER saraksta versijā ir iekļauta detalizēta informācija par 29 šādām aizdomīgām darbībām pastāvīgos tirgos. ACER sarakstā ir iekļauta arī detalizēta informācija par 15 šādām darbībām izsoļu tirgos.

119 Pamatojoties uz ACER riska novērtējumu, tiek uzskatīts, ka atklātajām darbībām ir lielākā ietekme un tās ir sastopamas visbiežāk. Mēs konstatējām, ka brīdinājumi, kas ieviesti, lai atklātu manipulācijas, aptver mazāk nekā pusi no ACER sarakstā iekļautajām augsta un vidēja riska aizdomīgajām darbībām. Tas nozīmē, ka vēl ir daudz darāmā, lai ACER uzraudzību varētu uzskatīt par pietiekami efektīvu.

120 Tikai 5,5 % no ACER kopējā darbinieku skaita (108 darbinieki 2021. gadā, sk. 4. tabulu) ir iesaistīti šā uzdevuma izpildē – tas ir ļoti būtisks, lai ACER varētu īstenot savas pilnvaras. Par arvien pieaugošā darījumu skaita apstrādi bija atbildīga stabila, bet nepietiekami liela darbinieku komanda (seši analītiķi kopš 2017. gada un pieci analītiķi 2019. gadā, tostarp divi grupu vadītāji). Tas ievērojami palielina tādu augsta riska brīdinājumu vidējo skaitu, kurus analītiķi apstrādā manuāli (sk. 2. tabulu), radot uzraudzības kvalitātes pazemināšanās un ierobežota aptvēruma risku.

121 Ņemot vērā ierobežotos cilvēkresursus, ACER nācās noteikt prioritātes, un tas nozīmē, ka manuāli tika apstrādāta tikai neliela daļa brīdinājumu⁹¹. Esošo brīdinājumu uzlabošanas un papildu brīdinājumu sagatavošanas (sk. 118. punktu) temps būtiski samazinājās, tādējādi apdraudot tirgus uzraudzības tvērumu⁹² un galu galā arī REMIT efektivitāti. ACER veiktās uzraudzības rezultātā konstatēto potenciālo REMIT pārkāpumu skaits patlaban ir neliels (2017.–2021. gada periodā ACER atklāja tikai 20 no 431 konstatētajiem gadījumiem, sk. arī VIII pielikumu), un tādējādi ACER devums bija ierobežots⁹³.

ACER nav pilnvarota nodrošināt noteikumu konsekventu izpildi valsts līmenī, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu

122 Mēs vērtējām, vai ACER rīcībā ir piemēroti instrumenti, lai nodrošinātu REMIT pareizu piemērošanu valstu līmenī, un vai tā var nodrošināt VRI koordināciju un sniegt tām atbalstu izmeklēšanā, kā arī vērtējām ACER uzraudzības ietekmi uz sankciju piemērošanu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

123 Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu ACER nav pilnvaru veikt izmeklēšanu vai piemērot noteikumus, vēršoties pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Šie pienākumi ir uzticēti VRI saskaņā ar attiecīgo valstu tiesisko regulējumu⁹⁴. ACER informē VRI par aizdomīgu rīcību, ko tā konstatē. Pēc tam VRI, pamatojoties uz savu novērtējumu, pieņem lēmumu par to, vai uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu. VRI sniedz ACER atgriezenisko saiti par gadījumiem, kurus tās nolemj neizmeklēt.

124 Vajadzības gadījumā ACER var arī formāli prasīt VRI sākt izmeklēšanu⁹⁵; tomēr tās rīcībā nav instrumentu, lai panāktu šādu pieprasījumu izpildi, un tādējādi tas nav pilnībā efektīvs mehānisms. Revidētajā periodā ACER šīs pilnvaras neizmantoja ne reizi.

125 ACER uzdevums ir nodrošināt, ka VRI savus uzdevumus saskaņā ar REMIT veic koordinēti un konsekventi⁹⁶. Šai sakarā ACER ir jāsniedz vadlīnijas, taču tās nav saistošas⁹⁷. Mēs konstatējām, ka ACER publicē un regulāri atjaunina savas vadlīnijas par REMIT piemērošanu, un patlaban ir pieejams to sestais izdevums. ACER publicē arī norādījumus, kuros sniegta padziļināta informācija par konkrētiem ļaunprātīgas prakses veidiem⁹⁸. Tirgus uzraudzības pastāvīgās komitejas regulāro sanāksmju laikā VRI pārstāvji tiek iepazīstināti ar tehnisko norādījumu dokumentiem, un tie tiek apspriesti.

126 Sankcijas nosaka valstu likumdevēji. REMIT paredz tikai dažus vispārīgus principus; tā arī paredz, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija par noteikumiem par sankcijām un visiem to grozījumiem⁹⁹. Mēs konstatējām, ka ENER ĢD nav veicis pasākumus, lai nodrošinātu sankciju konsekvenci visās dalībvalstīs. Tādējādi naudas sods var būt no vairākiem tūkstošiem līdz desmitiem miljoniem euro (sk. VII pielikumu).

127 Ņemot vērā iepriekš aprakstīto pieļāvīgo izpildes panākšanu un būtiskās naudas soda atšķirības dalībvalstīs, mēs uzskatām, ka pastāv risks, ka tirgus dalībnieki var izmantot nepilnības vai, sliktākajā gadījumā, dalībvalstis var sacensties, piedāvājot tirgus dalībniekiem pielaidīgāko vidi sankciju un izpildes panākšanas ziņā. Tas kaitētu tirgus integritātei.

128 Pārrobežu darījumu apjoms ir pieaudzis no 51,5 % no kopējā darījumu apjoma, ko tirgus dalībnieki paziņoja 2017. gadā, līdz 69 % 2021. gadā. Pieaug arī iespējamo pārrobežu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaits – no 20 gadījumiem 2017. gadā (24 % no kopējā jaunu gadījumu skaita) līdz 51 gadījumam 2021. gadā (47 % no kopējā jaunu gadījumu skaita). Ir palielinājies arī neizskatīto pārrobežu lietu skaits (sk. 3. tabulu).

129 Daudzām valstu regulatīvajām iestādēm nav piemērotu iespēju analizēt sarežģītus tirgus vai ņemt vērā starptautisko dimensiju¹⁰⁰. Valstu atšķirīgo prioritāšu dēļ pārrobežu lietām, kuras ietekmē ES iekšējā tirgus attīstību, reizēm tiek piešķirta zemāka prioritāte.

130 ACER nevar sniegt atbalstu, lai gan tai ir zināšanas par pārrobežu tirdzniecību, tātad teorētiski vērtīga priekšrocība. ACER uzskata¹⁰¹, ka šāda situācija radusies resursu trūkuma dēļ. Koordinācijas atbalsts patiešām aprobežojas ar lietu izskatīšanas sanāksmju organizēšanu (ne biežāk kā divas reizes gadā) un diskusijām tirgus uzraudzības pastāvīgo komiteju sanāksmju laikā (sešas reizes gadā). ACER var izveidot un koordinēt izmeklēšanas grupas, lai reaģētu uz pārkāpumiem ar pārrobežu ietekmi. Tomēr ACER dalība pārrobežu izmeklēšanas grupās ir pārtraukta resursu trūkuma dēļ¹⁰².

131 ACER darbību ietekme uz tirgus ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanu elektroenerģijas vairumtirgū un sankciju piemērošanu ir bijusi neliela. Visi līdzšinējie gadījumi, izņemot divus¹⁰³, kad par tirgus manipulācijām piemērots naudas sods, ir saistīti vai nu ar ACER neuzraudzītu tirgus sektoru ļaunprātīgu izmantošanu (sk. 107. punktu), vai arī pārkāpumiem līdz 2017. gada pēdējam ceturksnim, kad ACER uzsāka tirgus uzraudzības darbības (sk. 102. punktu un VII pielikumu).

ACER regulāri brīdināja par finansējuma trūkumu tirgus uzraudzības veikšanai, taču resursu sadale nebija efektīva

132 Tiesiskais regulējums paredz piešķirt ACER pienācīgus resursus, lai tā varētu veikt savus uzdevumus¹⁰⁴. Mēs vērtējām, vai Komisija bija piešķīrusi ACER atbilstošus resursus un vai ACER bija veikusi to pienācīgu sadali, lai īstenotu savas pilnvaras.

133 ACER savos 2016.–2021. gada plānošanas dokumentos regulāri pauda bažas par personāla vai resursu trūkumu, kas var apdraudēt tās spēju īstenot pilnvaras. Lai gan cilvēkresursu un finanšu resursu trūkums tika atzīts par riska faktoru lielākajai daļai darbību, Komisija un ACER uzskatīja, ka risks ir izšķirošs tikai attiecībā uz REMIT darbībām. Saskaņā ar ACER sniegto informāciju cilvēkresursu un finanšu resursu trūkums bija iemesls tam, ka daudzām REMIT darbībām tika noteikta zemāka prioritāte, kā arī ARIS atteices cēlonis 2020. gadā (sk. 103. punktu).

134 Neatkarīgā pētījumā¹⁰⁵, ko pasūtīja Eiropas Parlaments, tika konstatēts, ka pastāvēja neatbilstība starp ACER finanšu pieprasījumiem un Komisijas piešķirto summu. Saskaņā ar pētījumu neatbilstība ir radusies tāpēc, ka, uzticot ACER jaunus pienākumus (piemēram, saistībā ar REMIT), resursu vajadzības ir novērtētas par zemu, kā arī ACER un budžeta iestādes atšķirīgi interpretē ACER mandātu.

135 Komisija savos atzinumos par ACER 2017.–2021. gada plānošanas dokumentu projektiem ieteica ACER risināt budžeta ierobežojumu jautājumu, pievēršoties tās tiesību aktos paredzētajām pilnvarām, samazinot to darbinieku skaitu, kuri strādā atbalsta pasākumu jomā, un palielinot to darbinieku skaitu, kurus norīko prioritāro darbību veikšanai.

136 Tomēr mēs konstatējām, ka 2016.–2021. gada periodā Korporatīvo pakalpojumu departamenta darbinieku skaits palielinājās par 47 %, lai gan ACER bija izmantojusi ārpakalpojumus daudzu horizontālo darbību veikšanai¹⁰⁶, un šajā departamentā bija nodarbināta lielākā daļa ACER nolīgto pagaidu darbinieku. Tajā pašā laikposmā ACER kopējais darbinieku skaits palielinājās par 17 %. Šajā laikā abos ar REMIT saistītajos departamentos, kas ir resursietilpīgākie departamenti, darbinieku skaits palielinājās tikai par 14 % (sk. 4. tabulu).

137 Turklāt 2021. gada decembrī ACER stratēģijas īstenošanas un komunikācijas darba grupā, kas veic darbu direktora birojā, pilnslodzes darbinieku skaits (sešas pilnslodzes ekvivalenta amata vietas un divi pagaidu darbinieki) pārsniedza darbinieku skaitu tirgus uzraudzības darba grupā (sešas pilnslodzes ekvivalenta amata vietas un divi stažieri). ACER atzīst, ka par tirgus uzraudzību atbildīgajai darba grupai trūkst darbinieku (sk. 120. punktu). ACER darbinieku sadale ir pretrunā Regulas (ES) 2019/942 41. panta 5. punktam, kurā noteikts, ka resursu piešķiršana komunikācijas darbībām nedrīkst kaitēt ACER pamatdarbībai.

138 ACER vairākkārt brīdināja, ka trūkst resursu REMIT IT sistēmai. Mēs konstatējām, ka gadu gaitā nepietiekams finansējums ir radījis problēmas vairākās jomās (piemēram, novecojusi un nepietiekama infrastruktūra un programmatūra, nepietiekams lietotāju atbalsts un ilgtermiņa datu glabāšanas pakalpojumu trūkums).

139 ACER 2021. gadā sekmīgi īstenoja Komisijas lēmumu¹⁰⁷ attiecībā uz maksas iekasēšanu par REMIT darbību finansēšanu (“REMIT maksas”). Tas deva ACER papildu ieņēmumu plūsmu 8,8 miljonu EUR apmērā. Šie papildu ieņēmumi, kas daļēji kompensē ES budžeta piešķīruma samazinājumu ACER 2,5 miljonu EUR apmērā, deva iespēju ACER 2021. gada budžetā palielināt REMIT IT sistēmas darbības izdevumus līdz 6,2 miljoniem EUR, kas ir par 88 % vairāk, nekā bija paredzēts 2020. gada galīgajā budžetā. Tomēr ar REMIT IT sistēmas darbības izdevumiem saistītās pārnestās apropriācijas 2021. gadā bija četras reizes lielākas nekā 2020. gadā (4 miljoni EUR 2021. gadā un 1,1 miljons EUR 2020. gadā). Kopumā, neraugoties uz to, ka REMIT projekta saistību izpildes līmenis sasniedza 97,58 %, lielākā daļa no REMIT maksu radītās naudas plūsmas pirmajā gadā netika iztērēta gada laikā.

140 ACER 2020. gadā uzsvēra, ka finansējuma trūkums ir iemesls ieguldījumu REMIT IT sistēmā atlikšanai¹⁰⁸. Turklāt ACER kavēja 2021. gada budžeta izpildi, pamatojoties uz nenoteiktību saistībā ar REMIT maksu faktisko iekasēšanu. Savukārt šā iemesla dēļ vairāku darbības projektu īstenošana tika uzsākta tikai pēc 2021. gada 30. aprīļa, kas bija REMIT maksu par 2021. gadu pirmā maksājuma¹⁰⁹termiņš. Tomēr līdz 2021. gada aprīļa beigām bija iekasētas divas trešdaļas REMIT maksu, turklāt REMIT IT sistēmas jomas, kurās bija nepieciešami uzlabojumi, bija zināmas jau gadiem ilgi. Būtu bijusi nepieciešama labāka plānošana un ātrāka rīcība.

ACER konverģences instrumenti un pārvaldības struktūra neveicina tās efektivitāti un pārskatatbildību

141 Saskaņā ar ACER regulu ACER galvenais uzdevums ir koordinēt VRI darbu, lai panāktu pārrobežu tirdzniecības noteikumu saskaņotu īstenošanu elektroenerģijas tirgos. Šajā iedaļā mēs vērtējām ACER kompetences, salīdzinot tās ar ES tiesisko regulējumu un ES kritērijiem, piemēram, līdzīgu ES aģentūru un Komisijas kompetences. ACER būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras, lai tā efektīvi, pārredzami, pamatoti un galvenokārt neatkarīgi veiktu savas regulatīvās funkcijas¹¹⁰. Mēs vērtējām arī ACER pārvaldības struktūru, pamatojoties uz ESAO ieteikumiem, lai nodrošinātu, ka regulatīvo aģentūru lēmumi tiek pieņemti objektīvi, neatkarīgi un konsekventi, nepieļaujot interešu konfliktu, neobjektivitāti vai neatbilstošu ietekmi¹¹¹. ESAO arī iesaka sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām nodrošināt atklātību interešu konflikta risināšanas vai pārvaldības procesā¹¹².

142 Tāpat arī ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām savs darbs jāveic pēc iespējas atklātāk, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un tādējādi veicinātu labu pārvaldību¹¹³. ACER ir juridisks pienākums pārredzami informēt sabiedrību un visas ieinteresētās personas par savu darbu¹¹⁴. Mēs vērtējām arī ACER darbības pārredzamību tiešsaistē, salīdzinot to ar ES kritērijiem, piemēram, līdzīgām ES aģentūrām un Komisijas instrumentiem.

ACER konverģences instrumenti nenodrošina VRI pilnīgu koordinēšanu

143 ACER tiesības piekļūt konfidenciāliem datiem bija viena no problēmām, ar ko ACER vairākkārt saskārās, veicot savas uzraudzības darbības (sk., piemēram, 81. un 82. punktu). Pārstrādātā ACER regula paredzēja ACER pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus, lai pieprasītu informāciju no VRI, PSO, ENTSO-E un NETO (3. pants). Tomēr ACER nav pilnvaru piemērot sankcijas par šādu lēmumu neievērošanu. Komisijai ir šādas pilnvaras, ja dalībvalstis sniedz tai nepietiekamu informāciju¹¹⁵.

144 ACER var pieņemt un arī pieņēma atzinumus un ieteikumus, kas adresēti galvenajiem dalībniekiem, piemēram,ENTSO-E un VRI. ACER regula neuzliek tai pienākumu veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šādiem atzinumiem un ieteikumiem. Adresātiem (piemēram, VRI, Komisijai, ENTSO-E) nav jāziņo ACER par atzinumu vai ieteikumu izpildi, kā arī nav jāsniedz skaidrojums par neizpildes iemesliem. Šāda pieeja (proti, “ievēro vai paskaidro”) ir paredzēta EVTI regulā attiecībā uz EVTI ieteikumiem¹¹⁶.

145 TāpatACER regula neuzliek ACER pienākumu uzraudzīt tās saistošo lēmumu (piemēram, lēmumu par noteikumu un metodiku pieņemšanu) ievērošanu. ACER nav pilnvaru panākt to izpildi. Turklāt Komisija nekad nav izmantojusi savas izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz noteikumiem un metodikām.

146 TurklātACER regula neparedz ACER konkrētus uzraudzības konverģences instrumentus, kas ir pieejami citām ES aģentūrām (tādām kā EBI, EVTI), piemēram, VRI profesionālizvērtēšanu vai ES tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. Šādas prerogatīvas varētu uzlabot ACER konsultatīvo un regulatīvo uzdevumu veikšanu un VRI uzraudzības prakses koordinēšanas efektivitāti vai nodrošināt ENTSO-E darba lielāku atbilstību ES interesēm.

147 PSO gūst ievērojamus pārslodzes ienākumus no pārrobežu tirdzniecības nākamās dienas tirgos (sk. 18. punktu). VRI ir pienākums pārbaudīt, vai PSO šādus ienākumus iegulda starpsavienojumu jaudā saskaņā ar E-regulu. ACER nav konkrētu pilnvaru izvērtēt, kā PSO izlieto pārslodzes ienākumus, un koordinēt VRI uzraudzības praksi šajā jomā.

ACER pārvaldības struktūra negatīvi ietekmē tās efektivitāti un neatkarību

148 ACER direktoram ir jāgūst pozitīvs atzinums attiecībā uz galvenajiem regulatīvajiem rezultātiem (piemēram, ACER lēmumi par noteikumu un metodiku pieņemšanu, vairums paraugprakšu, ieteikumi un atzinumi) no Regulatoru valdes (RV), kuras sastāvā ir pa vienam VRI pārstāvim no katras dalībvalsts. RV apstiprina arī ACER direktora iecelšanu, kurš šādus normatīvo aktu projektus iesniedz RV apstiprināšanai. Lai gan RV ir jārīkojas vienīgi visas ES interesēs, ACER regulā nav paredzēti tiesiski aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no pārstāvju iesaistes RV lēmumu pieņemšanā, kas ir pretrunā konkrētiem VRI lēmumiem vai valsts interesēm (ja tās aizstāv VRI atbilstīgi savam tiesiskajam statusam). Tas ir tāpēc, ka ACER intervences rezultātā panāktās valsts un ES līmeņa labklājības neto ieguvumu vērtējums var atšķirties. Salīdzinājumam – daži aizsardzības pasākumi ir iestrādāti EVTI regulas 2019. gada pārstrādātajā redakcijā¹¹⁷.

149 Revīzijas laikā mēs konstatējām arī nepilnības tajā, kā tika īstenoti ACER iekšējie noteikumi¹¹⁸ par RV locekļu un Administratīvās valdes locekļu interešu deklarāciju pārvaldību un publicēšanu. ACER valžu un darba grupu lēmumu pieņemšanas procesu labāka pārredzamība (piemēram, protokolu un balsošanas rezultātu publicēšana, sk. IX pielikumu) varētu veicināt pretrunīgu interešu publisko kontroli.

150 Tā kā RV sniedz atzinumus, pamatojoties uz divu trešdaļu balsu vairākumu, Komisija pauda bažas, ka neliels mazākums varētu uzlikt veto ACER direktora priekšlikumiem, apturot vai kavējot regulatīvu iniciatīvu pieņemšanu, un ka vairākkārt tika apšaubīta VRI neatkarība no valdībām un to resursu atbilstība (E-direktīvas prasība)¹¹⁹. Tomēr ACER regulas pārstrādātajā redakcijā nekādas ietekmes mazināšanas reformas netika paredzētas. 2021. gadā RV diskusijā tika paustas bažas par VRI neatkarību un VRI un valstu valdību pienākumu nošķiršanu¹²⁰. Turklāt ACER saņemtās ārējo ekspertu zināšanas ir lielā mērā atkarīgas no VRI ekspertu iesaistes darba grupu un uzdevumgrupu darbā. Iepriekš minētie interešu konflikti var skart arī VRI ekspertus. Tomēr viņiem nav pienākuma parakstīt deklarāciju par interešu konfliktu neesamību.

151 Lai gan stratēģijas īstenošanai un komunikācijai ir piešķirti ievērojami resursi, ACER galvenais komunikācijas instruments, proti, tās tīmekļa vietne, darbojas neefektīvi. Piemēram, būtiski dokumenti nav viegli pieejami vai vispār netiek publicēti. Tīmekļa vietnei trūkst pārredzamības, kas vajadzīga labas pārvaldības instrumentam. Atsevišķi tās elementi pat neatbilst regulatīvajām prasībām (sk. IX pielikumu).

Secinājumi un ieteikumi

152 Vērienīgo un sarežģīto projektu, proti, panākt iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidi, kavēja Komisijas izvēlētie regulatīvie instrumenti, un tas noveda pie pārrobežu tirdzniecības noteikumu sarežģītas juridiskās struktūras un kavējumiem. To kavēja arī ES pārvaldības sistēmas nepilnības. Komisijas regulatīvā pieeja, kā arī Komisijas un ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) īstenotās uzraudzības pieeja nedeva pietiekamu ieguldījumu ES elektroenerģijas tirgus darbības uzlabošanā. Arī tirgus uzraudzība ar mērķi atklāt un novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulāciju bija nepilnīga.

153 Elektroenerģijas tirgu integrācijā, sasaistot visus valstu elektroenerģijas tirgus, kā prasīts ES tīkla pamatnostādnēs, 2015.–2021. gada periodā tika panākts lēns progress. Integrācijas rezultāti dažādu laikposmu tirgos (segmentos) bija atšķirīgi, turklāt tā līdz 2021. gada beigām nebija pabeigta. Tas ir septiņus gadus vēlāk par sākotnējo termiņu, lai gan nozīmīgākie sasaistes projekti tika uzsākti brīvprātīgi pirms vadlīniju pieņemšanas. Neviena no vadlīnijām netika pilnībā īstenota. Joprojām ir neizmantoti lielākas cenu konverģences radītie ekonomiskie ieguvumi, ko veicina pārrobežu tirdzniecības pieaugums. Elektroenerģijas tirgu integrācijas efektivitāti negatīvi ietekmēja arī tas, ka nav panākts progress saistībā ar starpzonu starpsavienotāju pieejamo jaudu (sk. 37.–46. punktu).

154 Komisijas 2015.–2017. gada periodā pieņemtie tīkla kodeksi un vadlīnijas bija būtisks solis, lai īstenotu ES likumdevēja mērķus veicināt pārrobežu konkurenci elektroenerģijas ražošanas jomā un likvidēt pārrobežu tirdzniecības regulatīvos šķēršļus. Tomēr Komisijas regulatīvā pieeja, kas paredzēja, ka noteikumus un metodikas pieņem valstu regulatīvās iestādes (VRI) un ACER, veicināja to, ka vairumā gadījumu šo noteikumu īstenošana bija pārmērīgi sarežģīta un novēlota.

155 Lai gan ACER savlaicīgi apstiprināja tās kompetencē esošos noteikumus un metodikas, kodeksu un vadlīniju īstenošana kavējās, jo īpaši tādu iemeslu dēļ kā noteikumu un metodiku lielais skaits, VRI un pārvades sistēmu operatoru (PSO) novēlota vienošanās par noteikumiem un metodikām, kā arī tīkla vadlīnijās paredzētie neefektīvie apstiprināšanas procesi (sk. 50.–56. punktu). Šajā ietekmes novērtējumā Komisija nav pietiekami analizējusi ieviestā tirgus modeļa un pārvaldības ietekmi, jo īpaši galvenos aspektus, kas saistīti ar regulatīvā darba deleģēšanu VRI un ACER, kā arī tirgus modeļa saskaņotību, piemēram, cenu noteikšanas metožu ietekmi krīzes situācijās, kad radušies traucējumi izejvielu tirgos, un ņemot vērā atjaunīgās enerģijas jomas izaugsmi (sk. 57.–61. punktu).

1. ieteikums. Racionalizēt tiesiskā regulējuma īstenošanu

Sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

1. jaunu tīkla kodeksu un vadlīniju izstrādes laikā sistemātiski novērtēt izmaksas un ieguvumus saistībā ar to turpmākas īstenošanas noteikšanu, pieņemot noteikumus vai metodikas, jo īpaši ņemot vērā administratīvo slogu, ko tie varētu radīt ACER, VRI un citām iesaistītajām pusēm;
2. atkārtoti izvērtēt ES noteikumus, kas reglamentē elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu veidošanu, ņemot vērā pašreizējo enerģētikas krīzi un atjaunīgo energoresursu aizvien pieaugošo izmantošanu;
3. paredzēt noteikumus, kas stimulē pieprasījuma elastību.

Ieviešanas mērķtermiņš: 1. ieteikuma a) un b) daļai – no 2023. gada, c) daļai – 2025. gads.

156 Komisijas izvēle, ko pastiprina ieinteresēto personu spiediens, tīkla vadlīniju un tirgus noteikumu īstenošanā paļauties uz noteikumiem un metodikām, dod dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību īstenošanas jomā nekā tiešs regulējums. Tam, savukārt, bija nepieciešama atbildīgo ES struktūru (Komisijas un ACER) veikta stingra uzraudzība, lai nodrošinātu konsekventu īstenošanas progresu visās dalībvalstīs.

157 ACER un Komisijai ir kopīga atbildība koordinēt to, lai VRI vienādi īstenotu tīkla kodeksus un vadlīnijas. ACER uzraudzīja noteikumu un metodiku pieņemšanu, uzrādīja kavēšanos un kopumā savlaicīgi apstiprināja tās kompetencē esošos noteikumus un metodikas (sk. 54. punktu). Tomēr tā nespēja izvērtēt situāciju un regulāri ziņot Komisijai un VRI par tīkla vadlīniju prasību un noteikumu un metodiku īstenošanu, jo nebija skaidras uzraudzības stratēģijas un resursi bija ierobežoti (sk. 68.–78. punktu). ACER veikto tirgus noteikumu ietekmes uzraudzību kavēja arī tas, ka dati bija nepietiekami, un tās rezultātā netika sagatavoti konstruktīvi ieteikumi VRI. ACER nav norādījusi iespējamos pasākumus tirgus integrācijas veicināšanai, sniedzot atzinumus Komisijai un Parlamentam (sk. 80.–līdz 85. punktu).

158 Komisijai un ACER nebija vienotas kodeksu un vadlīniju uzraudzības sistēmas (sk. 93.–97. punktu). ACER veiktā uzraudzība neveicināja VRI izpildes panākšanas darbību koordinēšanu. Daļēji neskaidru tīkla vadlīniju noteikumu un daļēji sliktas kvalitātes vai trūkstošu datu dēļ (piemēram, Pārredzamības platforma) ACER veiktā uzraudzība neveicināja progresu attiecībā uz galvenajiem īstenošanas aspektiem, proti, tirdzniecības zonu pārskatīšanu un starpsavienojumu jaudas maksimālu palielināšanu (sk. 86.–92. punktu). Tādējādi ACER neizmantoja savu potenciālu, lai veicinātu to, ka VRI savlaicīgi un saskaņoti izpilda vadlīnijas un ka galu galā notiek ES elektroenerģijas tirgus integrācija.

2. ieteikums. Uzlabot tīkla vadlīniju uzraudzības sistēmu

1. Komisijai un ACER jāprecizē sava stratēģija attiecībā uz tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanas un ietekmes uzraudzību un tā termiņu ziņā konsekventi jāpiemēro visās dalībvalstīs.
2. Komisijai ar ACER atbalstu jāpārskata Pārredzamības platformas un ES enerģētikas datu sistēmas nepilnības un attiecīgajā gadījumā jāpieņem korektīvi leģislatīvi pasākumi.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2. ieteikuma a) daļai – 2023. gads, b) daļai – 2025. gads.

159 ACER veiktā elektroenerģijas vairumtirgu integritātes uzraudzība (REMIT) nav pilnīga (sk. 117.–121. punktu). Datu vākšana nebija visaptveroša, kā arī netika vērsta uz galvenajām riska jomām (sk. 105.–108. punktu), un REMIT IT sistēmu negatīvi ietekmēja nepietiekami ieguldījumi (sk. 103. punktu). Turklāt noteikumu pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu izpilde bija nekonsekventa, jo pastāv atšķirīgas valstu pieejas un ACER pilnvaras un resursi ir ierobežoti. VRI ir izšķiroša loma attiecībā uz izpildes procesa vissvarīgākajiem aspektiem (sk. 123.–127. punktu), un ACER rīcībā nav līdzekļu, lai nodrošinātu pievienoto vērtību arvien biežāk veiktās pārrobežu izmeklēšanas koordinēšanā (sk. 128.–130. punktu). ACER veiktās uzraudzības rezultātā piemēroto sankciju skaits ir neliels (sk. 131. punktu).

160 Līdz šim lielākais uzsvars likts uz labas kvalitātes datu vākšanu. Tas ir būtisks REMIT aspekts, taču regulas galvenais mērķis ir cits, proti, nodrošināt tirgus uzraudzību (sk. 100. punktu) un izmantot iegūtos datus, lai veicinātu tirgus pārredzamību (sk. 113.–115. punktu).

161 Neraugoties uz panākto progresu, iepriekš minēto iemeslu dēļ desmit gadus pēc REMIT regulas stāšanās spēkā joprojām pilnībā nav izmantots tās potenciāls novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un veicināt pārredzamību elektroenerģijas vairumtirgū. Tāpēc pastāv risks, ka ES elektroenerģijas tirgu var izkropļot tirgus manipulācijas, kaitējot galapatērētājiem (sk. 102.–140. punktu).

3. ieteikums. Uzlabot ACER veikto vairumtirgu integritātes uzraudzību

Lai uzlabotu tirgus uzraudzību un novērstu iespējamos tirgus izkropļojumus, ACER pilnībā jāīsteno REMIT regula, piemēram, papildinot REMIT tirgus uzraudzības datu aptvērumu, paplašinot tās uzraudzīto ļaunprātīgas rīcības aptvērumu un veicinot pārrobežu sadarbību izmeklēšanas jomā, izveidojot izmeklēšanas grupas.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gads.

162 Laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam ACER vairākkārt brīdināja, ka tai trūkst resursu un ka šim resursu trūkumam varētu būt negatīva ietekme uz tās pilnvaru īstenošanu. ACER patiešām cieta no strukturāla finansējuma trūkuma (sk. 133.–134. punktu), taču mēs arī ieguvām pierādījumus, kas norādīja uz to, ka minētās problēmas palielināja ACER cilvēkresursu un finanšu resursu neatbilstīga sadale (sk. 135.–140. punktu).

163 ACER 2021. gadā veiksmīgi izdevās iekasēt REMIT maksas, kas nodrošināja tai jaunu ieņēmumu plūsmu 8,8 miljonu EUR apmērā. Taču lielākā daļa naudas plūsmas, ko nodrošināja REMIT maksas, 2021. gadā netika izmantota. Turpmāk būs izšķiroši svarīgi, lai ACER pēc iespējas efektīvāk izlietotu ievērojamos papildu finanšu resursus, kas ir tās rīcībā, nolūkā savlaicīgi risināt strukturālās problēmas.

4. ieteikums. Paātrināt REMIT maksu izmantošanu, lai novērstu trūkumus ACER veiktajā tirgus uzraudzībā

ACER jāpaātrina no REMIT maksām iegūto papildu finanšu resursu izmantošana, lai novērstu tās REMIT darbību trūkumus (piemēram, saistībā ar novecojušu IT sistēmu, darbinieku trūkumu). ACER jāuzlabo personāla vajadzību uzraudzība dažādos departamentos, pamatojoties uz tās noteiktajām prioritātēm.

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2023. gada beigām.

164 Neraugoties uz Komisijas ierosmēm atjaunināt ACER regulu, ACER joprojām saskaras ar efektivitātes ierobežojumiem, kas skar pilnvaru un pārvaldības procesus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu to, ka VRI, PSO un NETO vienādi īsteno ES elektroenerģijas tirgus noteikumus (sk. 143.–150. punktu).

5. ieteikums. Uzlabot ACER pārvaldību

Komisijai jāizvērtē un jāierosina ACER pārvaldības uzlabojumi, palielinot neatkarību no VRI un valstu interesēm, kā arī paplašinot izpildes panākšanas pilnvaras un konverģences instrumentus.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gads.

165 ACER galvenais komunikācijas instruments, proti, tās tīmekļa vietne, darbojas neefektīvi. Ieinteresētās personas un sabiedrība nevar viegli piekļūt svarīgākajiem dokumentiem, vai arī tie vispār netiek publicēti. Tīmekļa vietnei trūkst komunikācijas instrumentam nepieciešamās pārredzamības. Atsevišķi tās elementi pat neatbilst regulatīvajām prasībām (sk. 151. punktu).

6. ieteikums. Uzlabot ACER pārredzamību un pārskatatbildību

ACER jāuzlabo sava darba pārredzamība un pārskatatbildība, atvieglojot sabiedrības piekļuvi tās tīmekļa vietnē publiskotajiem dokumentiem un datiem, nodrošinot tās lēmumu un datu pilnīgu un savlaicīgu publicēšanu saskaņā ar juridiskajām prasībām un ieviešot skaidri definētu pārredzamības politiku, kas balstīta uz paraugpraksi.

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2024. gadam.

166 Sankcijas ir būtisks instruments, ar ko nodrošināt atbilstību ES tiesību aktu prasībām. Lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienībā, ir svarīgi nodrošināt, ka sankcijas visās dalībvalstīs ir saskaņotas.

167 Nedz Komisija, nedz ACER neuzraudzīja to, kā dalībvalstis savos tiesību aktos ir transponējušas atbilstīgas un salīdzināmas sankcijas vai kā valstu regulatīvās iestādes ir īstenojušas tīkla kodeksus un vadlīnijas un citus ES tiesību aktus. REMIT paredz tikai dažus vispārīgus principus, savukārt sankcijas nosaka valstu likumdevēji. Mēs konstatējām, ka Komisija neveica nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sankciju konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs ne attiecībā uz tīkla kodeksiem un vadlīnijām, ne attiecībā uz REMIT (sk. 96. un 126. punktu).

7. ieteikums. Izvērtēt sistēmas nepieciešamību sankciju saskaņotai piemērošanai

Lai veicinātu atbilstību ES noteikumiem un novērstu regulējuma arbitrāžu, Komisijai iesakām:

1. izvērtēt, vai sankcijas par ES noteikumu pārkāpumiem ir noteiktas tiesību aktos un tiek saskaņoti piemērotas;
2. ja nepieciešams, izstrādāt sistēmu, paredzot minimālās kopīgās prasības attiecībā uz sankcijām.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gads.

Šo ziņojumu 2022. gada 13. decembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

Pielikumi

I pielikums. Elektroenerģijas vairumtirgi

Elektroenerģija ir īpaša prece. Dažādi aspekti nosaka to, ka ir nepieciešami četru veidu elektroenerģijas vairumtirgi.

• Pēc saražošanas elektroenerģiju nevar ekonomiski uzglabāt. Turklāt dažas spēkstacijas savu izlaidi var mainīt lēni, jo ir nepieciešamas vairākas stundas, lai tās uzsāktu darbību, un tas var radīt ievērojamu cenu pieaugumu, kas tiek pārnests uz patērētājiem. Tāpēc ir vajadzīgi nākamās dienas tirgi, kuros ražošanu var plānot un elektroenerģiju var tirgot vienu dienu iepriekš.
• Tā kā arvien pieaug atjaunīgās enerģijas īpatsvars, ražošanas jauda var strauji mainīties. Piemēram, vēja un saules enerģijas faktisko ražošanas jaudu ir neiespējami prognozēt, un tā kļūst zināma tikai tuvu reāllaikam. Turklāt, tā kā saražoto elektroenerģiju nevar uzglabāt, infrastruktūras dīkstāve izraisa tūlītēju piedāvājuma kritumu. Tāpēc ir vajadzīgi tirgi, kuros plānoto pieprasījumu var koriģēt īsā laikā, un tie ir tekošās dienas tirgi.
• Lai novērstu elektroenerģijas padeves pārrāvuma risku, pieprasījums un piedāvājums tīklā vienmēr ir jāsaskaņo. Tāpēc ir vajadzīgi tirgi, kuros tuvu faktiskās piegādes laikam pārvades sistēmas operatori (PSO) var iepirkt nepieciešamo enerģiju, lai tirgū nodrošinātu balansu, – tie ir balansēšanas tirgi.
• Ņemot vērā tūlītējo cenu nepastāvību, ko izraisa uzglabāšanas iespēju trūkums, mazumtirgotājiem un ražotājiem ir svarīgi ierobežot savu risku nākotnes tirgos (vairākus gadus, mēnešus vai nedēļas pirms piegādes dienas).

Tā kā tīkli ir jāekspluatē, ievērojot drošas jaudas ierobežojumus, pārvades sistēmu operatori piešķir starpsavienojuma jaudu tirdzniecībai, lai veiktu piegādi starp tirdzniecības zonām. Tirdzniecības zonas ir tīkla zonas, kuras nedrīkst ietekmēt strukturāla pārslodze. Atkarībā no vairumtirgus veida tiek izmantotas dažādas piešķiršanas metodes. Nākamās dienas tirgos pārvades sistēmu operatori netieši pārdod pārvades jaudu, izmantojot algoritmu, kas saskaņo elektroenerģijas piedāvājumu un pieprasījumu un starpzonu jaudu. Nākotnes tirgū pārvades tiesības tirgo atsevišķi no elektroenerģijas. Pārvades sistēmu operatori var veikt arī korektīvus pasākumus, lai novērstu neplānotus tīkla pārslodzes gadījumus (piemēram, izmantojot pārdispečēšanu un kompensācijas tirdzniecību).

II pielikums. Galvenie notikumi elektroenerģijas biržu sasaistes jomā

Brīvprātīga tirgu sasaiste:

• 1996.–2000. gads: tiek sasaistīti Norvēģijas un Zviedrijas elektroenerģijas tūlītēju darījumu tirgi (Nord Pool – nākamās dienas, tekošās dienas un balansēšanas tirgi); Nord Pool pievienojas Somija un Dānija.
• 2006. gads: savus tirgus sasaista Beļģija, Francija un Nīderlande (Trilateral Market Coupling – TMC).
• 2010. gads: Vācija un Luksemburga pievienojas TMC (tiek izveidota kontinentālās Rietumeiropas zona – CWE).
• 2012. gads: Čehijas, Ungārijas un Slovākijas tirgu sasaiste.
• 2013. gads: CWE pievienojas Austrija.
• 2014. gads: CWE, Apvienotās Karalistes, Nord Pool, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirgu sasaiste; Spānijas un Portugāles sasaiste ar CWE; Ungārijas un Rumānijas tirgu sasaistīšana (tiek izveidota 4M MC zona).
• 2015. gads: Itālijas, Francijas, Austrijas un Slovēnijas tirgu sasaiste (tiek izveidota MRC zona, kurā sasaistīti 19 dalībvalstu tirgi).
• 2015. gads: CWE īsteno plūsmbalstītu tirgu sasaisti.

Obligātās darbības (pēc tirgus vadlīniju un noteikumu un metodiku pieņemšanas):

• 2018. gads: 15 dalībvalstu tekošās dienas tirgu sasaiste (CWE un citas kontinentālās dalībvalstis).
• 2019. gads: tekošās dienas sasaistei pievienojas vēl septiņas dalībvalstis.
• 2020. gads: Itālijas un Grieķijas nākamās dienas tirgu sasaiste.
• 2021. gads: Grieķijas un Bulgārijas nākamās dienas tirgu sasaiste; 4M MC un MRC nākamās dienas tirgu pagaidu sasaistes projekts; Rumānijas un Bulgārijas nākamās dienas tirgu sasaiste, Itālijas tekošās dienas tirgus un pārējo 22 sasaistīto dalībvalstu sasaiste.

III pielikums. Pārskats par tīkla vadlīnijās iekļautajām prasībām

IV pielikums. ACER struktūrshēma

V pielikums. Pārskats par ACER tirdzniecības zonu uzraudzību

Tirdzniecības zonas ir ģeogrāfiskas zonas, kurās tirgus dalībnieki var tirgot elektroenerģiju, neiegādājoties pārvades jaudu savu darījumu veikšanai. JPPV vadlīnijas paredz, ka, piešķirot jaudas tirgus dalībniekiem, jābalstās uz pārvades pārslodzes brīvu cenas noteikšanu uz tirdzniecības zonu robežām. Atbilstīga tirdzniecības zonu konfigurācija var palielināt tirdzniecībai pieejamo pārvades jaudu un attiecīgi veicināt pārrobežu tirdzniecību un konkurenci. Tirdzniecības zonas var pārveidot, tās sadalot, apvienojot vai koriģējot to robežas.

JPPV vadlīnijas uzliek pienākumu ACER:

• reizi trijos gados novērtēt tirdzniecības zonu konfigurācijas ietekmi uz tirgus efektivitāti (tirgus ziņojums), pamatojoties uz ENTSO-E tehnisko ziņojumu;
• ierosināt attiecīgajiem PSO pārskatīt esošo tirdzniecības zonu konfigurāciju, ja tiek konstatēta tirgus neefektivitāte.

JPPV vadlīnijas nenosaka tirdzniecības zonu konfigurāciju, bet ļauj ACER, VRI, PSO un dalībvalstīm jaudas aprēķināšanas reģionā lūgt attiecīgajiem PSO sākt esošo tirdzniecības zonu konfigurācijas pārskatīšanu. Pamatojoties uz šādu pārskatīšanu, PSO iesniedz kopīgu priekšlikumu, un par to lemj attiecīgās dalībvalstis.

Saskaņā ar JPPV vadlīnijāmACER iesniedza divus tirgus ziņojumus (2018. un 2021. gadā). Turklāt ACER vadīja kopīgu izmēģinājuma projektu ar ENTSO-E par tirdzniecības zonu novērtēšanu un pārskatīšanu (to uzsāka 2012. gadā pirms JPPV vadlīniju pieņemšanas un pabeidza 2018. gadā).

Neskatoties uz sniegtajiem pierādījumiem par neefektivitāti trīs gadu laikposmā (2015.–2017. gads), kā to paredz vadlīnijas, ACER 2018. gada vispārējais novērtējums nebija pārliecinošs attiecībā uz nepieciešamību veikt izmaiņas kādās konkrētās tirdzniecības zonās. Pēc novērtējuma veikšanas ACER 2018. gadā neierosināja veikt pārskatīšanu un sniedza tikai vispārīgus ieteikumus turpmākai izmeklēšanai.

Mēs konstatējām, ka skaidri secinājumi netika izdarīti divu iemeslu dēļ:

• ACER apgalvoja, ka iemesls bija datu un informācijas trūkums, tostarp nepietiekami ENTSO-E pierādījumi;
• ACER novērtējums bija balstīts uz ENTSO-E 2018. gada pārskatīšanas ziņojumu, kas aptvēra tikai atsevišķus ES reģionus (ziņojumu lūdza sagatavot ACER izmēģinājuma projekta ietvaros), nevis uz ENTSO-E tehnisko ziņojumu (iesniegts 2018. gada oktobrī), jo ENTSO-E šo ziņojumu sagatavoja ar novēlošanos (trīs mēnešus vēlāk par tiesību aktos noteikto termiņu). /li>

Turklāt tiesiskā regulējuma nepilnības neveicināja ACER argumentu un secinājumu skaidrību. JPPV vadlīnijās nav definēts tirdzniecības zonas jēdziens, kā arī nav noteikti konkrēti kritēriji ACER veiktajiem tirdzniecības zonu novērtējumiem. Nav skaidrs, vai tirgus ziņojumā ir pilnībā izvērtēta konfigurācijas ietekme uz tirgus efektivitāti, – ACER nepiemēroja tādus kritērijus kā tirgus likviditāte un ietekme tirgū (lai gan tie ir minēti JPPV vadlīnijās, sk. 33. pantu).

ACER 2021. gadā veica tirdzniecības zonu otro novērtējumu (par 2018.–2020. gada periodu). Tas bija neefektīvs un nepārliecinošs. Tas pārklājās ar 2020. gadā uzsākto tirdzniecības zonu pārskatīšanu saskaņā ar E-regulu (14. pants). Turklāt ACER atkārtoja secinājumu, ka “līdz šim tirdzniecības zonu konfigurācija nav parādījusi pamatā esošo strukturālo pārslodzi, bet drīzāk visbiežāk atbilst valstu robežām”. Ziņojumā bija minēts, ka vairākos reģionos bija slikti tirgus efektivitātes rādītāji. Taču arī otrajā ziņojumā netika ieteikts veikt konfigurācijas izmaiņas, bet tikai ierosināti plašāki pētījumi.

ACER nav juridiski noteikta pienākuma veikt tirdzniecības zonu pārskatīšanas ex post novērtējumu. Tomēr ACER 2018. gadā publicētajā tirgus ziņojumā, kā arī īstenošanas uzraudzības ziņojumā par JPPV un NJP vadlīnijām (2019. gads) Komisijai tika ieteikts mainīt tirdzniecības zonu pārskatīšanas procesu, ņemot vērā izmēģinājuma projektā gūto pieredzi. ACER ierosinājumiem bija zināma ietekme – jaunā E-regula (16. pants) paredz uzsākt pārskatīšanas procesu, precizējot tā norisi (piemēram, skaidrāki posmi un termiņi, ACER veic metodikas apstiprināšanu u. c.) Tomēr joprojām nav skaidrs, kādā mērā JPPV vadlīnijās noteiktās pārskatīšanas procedūras un kritēriji vēl ir piemērojami gan šai pārstrādātajai pārskatīšanai, gan citām tuvākajā nākotnē. JPPV vadlīnijas nav grozītas, pamatojoties uz šīm jaunajām E-regulas prasībām.

Šis jaunais pārskatīšanas process (saskaņā ar pārstrādātās E-regulas 16. pantu) ir ievērojami aizkavējies (vairāk par gadu), jo ACER ir pieprasījusi papildu informāciju, lai varētu lemt par alternatīvu konfigurāciju, ko PSO izskatīs gaidāmajā tirdzniecības zonu pārskatīšanā.

VI pielikums. VRI dalība ACER Elektroenerģijas jautājumu darba grupā (2019.–2021. gads)

VII pielikums. VRI izpildes panākšanas lēmumi par REMIT – elektroenerģijas vairumtirgus (stāvoklis 2022. gada 4. jūnijā)

VIII pielikums. Kopējais jaunu lietu skaits par iespējamiem REMIT pārkāpumiem gadā katrai VRI

IX pielikums. ACER tīmekļa vietne – neefektīvs galvenais pārredzamības nodrošināšanas instruments

ACER tīmekļa vietne nav devusi gaidītos rezultātus salīdzinājumā ar Komisijas vai citu ES aģentūru tīmekļa vietnēm. Kā piemērus var minēt šādus apsvērumus:

• tīmekļa vietnes izmantošana nav lietotājdraudzīga. Salīdzinājumā ar Komisijas vai EVTI tīmekļa vietnēm meklēšanas rīks visā tīmekļa vietnē ir neprecīzs un bieži vien konkrēta dokumenta meklēšanā nedod nekādus rezultātus. Tā kā nav pieejamas filtrēšanas iespējas, ārējie lietotāji nevar izgūt dokumentu kopumu, pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem. Filtrēšanas rīks, kura funkcija ir nodrošināt iespēju ārējiem lietotājiem meklēt konkrētus VRI paziņojumus, kas saistīti ar noteikumiem un metodikām, nedarbojas¹²²;
• ne visi noteikumi un metodikas ir publiski pieejami ACER tīmekļa vietnē, un nav norādes par to, kuras versijas ir spēkā un kuras ir aizstātas;
• tīmekļa vietnē nav sniegta informācija par to, kā ACER pieprasīt piekļuvi dokumentiem, kas nav tieši pieejami;
• ACER nepublicē dokumentus par ACER darba grupu, uzdevumgrupu vai ekspertu grupu darbību, piemēram, sanāksmju protokolus vai darba kārtību, sanāksmju dalībnieku sarakstu, rīcības plānus, rezultātus vai ziņojumus. ACER iekšējie noteikumi prasa nodrošināt pārredzamību attiecībā uz sanāksmēm ar organizācijām un pašnodarbinātām personām¹²³;
• Regulatoru valdes sanāksmju protokolos nav dokumentēts, kuras VRI balso pret konkrētiem lēmumiem un atzinumiem vai kāpēc tās attiecīgi balso;
• netiek publicēti vairāki dokumenti, kuru publicēšanu paredz juridiska prasība¹²⁴. Piemēram, nav publicēti Administratīvās valdes vai Regulatoru valdes sanāksmju pamatdokumenti¹²⁵. Turklāt nebija pieejami vairāki direktora un Administratīvās valdes lēmumi¹²⁶, un Regulatoru valde 2022. gadā nav publicējusi nevienu oficiālu dokumentu¹²⁷;
• dati par katru tirgus uzraudzības ziņojumu ir pievienoti attiecīgajam tirgus uzraudzības ziņojuma izdevumam, tā vietā, lai būtu izveidota vienota datubāze, kurā veikt meklēšanu, izmantojot filtrus, un kura ģenerētu laikrindas¹²⁸;
• ACER nepublicē nekādus datus no REMIT datubāzes (sk. 114. punktu), un netiek publicēti atsevišķi tirgus uzraudzības ziņojumu dati¹²⁹ (pamatojums nav publiski pieejams).

Saīsinājumi

ACER: Energoregulatoru sadarbības aģentūra

COMP ĢD: Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts

ENER ĢD: Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts

ENTSO-E: Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls

E-regula/E-direktīva: Elektroenerģijas regula/Elektroenerģijas direktīva

ES SSO: Eiropas Savienības sadales sistēmu operators

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

EVTI: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde

JPPV: Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas

NETO: nominēts elektroenerģijas tirgus operators

PSO: pārvades sistēmas operators

REMIT: Regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību

SSO: sadales sistēmas operators

VRI: valsts regulatīvā iestāde

Glosārijs

Ārpusbiržas tirdzniecība: tirdzniecība starp tirgus dalībniekiem – divpusēja vai ar brokera starpniecību, neiesaistot elektroenerģijas biržu.

Balansēšanas tirgus: tirgus, kurā tirgo enerģiju, kas vajadzīga, lai reāllaikā balansētu piedāvājumu un pieprasījumu elektroenerģijas tīklā, un kuru pārvalda pārvades sistēmu operatori.

Elektroenerģijas birža: virtuālais tirgus elektroenerģijas vairumtirdzniecībai saskaņā ar oficiāliem noteikumiem.

Elektroenerģijas vairumtirgus: tirgus, kurā elektroenerģiju tirgo starp ražošanas uzņēmumiem un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas ietver arī finanšu starpniekus, enerģijas tirgotājus un lielos patērētājus.

Nākamās dienas tirgus: tirgus, kurā elektroenerģija un pārvades jauda tiek tirgota dienu pirms piegādes dienas.

Nākotnes tirgus: tirgus, kurā elektroenerģija, kā arī pārvades tiesības tiek tirgotas dienas, nedēļas vai mēnešus pirms piegādes.

Noteikumi un metodikas: tehniskās specifikācijas, kas papildina tīkla kodeksus un vadlīnijas un kas ir nepieciešamas to īstenošanai.

Pārvades jauda: enerģijas daudzums, ko var pārvadīt starp tirdzniecības zonām elektrotīklā.

Pārvades sistēmas operators: uzņēmums, kas ir atbildīgs par valsts augstsprieguma tīklu.

Starpsavienotājs: fiziskā pārvades tīkla savienojums starp divām tirdzniecības zonām vai valstīm.

Tekošās dienas tirgus: tirgus, kurā elektroenerģiju un pārvades jaudu tirgo tajā pašā dienā, kad elektroenerģiju piegādā.

Tirdzniecības zona: lielākais ģeogrāfiskais apgabals, kurā tirgus dalībnieki var apmainīties ar enerģiju, neiegādājoties pārvades jaudu.

Tīkla pārslodze: situācija, kad elektroenerģijas piegāde pārsniedz tīkla jaudu.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63214

ACER atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63214

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63214

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Mihaila Kozlova vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Mihails Kozlovs, atbalstu sniedza ERP locekļa biroja vadītāja Edīte Dzalbe un biroja atašejs Laura Graudiņa; atbildīgie vadītāji Valeria Rota un Juan Ignacio Gonzalez Bastero; darbuzdevuma vadītājs Stefano Sturaro; darbuzdevuma vadītāja vietnieks Adrian Savin; revidenti Marc Hertgen un Satu Levelä-Ylinen. Lingvistisko atbalstu sniedza Richard Moore un Laura Mcmillan. Zsolt Varga sniedza datu atbalstu.

No kreisās: Adrian Savin, Stefano Sturaro, Laura Graudiņa, Mihails Kozlovs, Edīte Dzalbe, Juan Ignacio Gonzalez Bastero.

Beigu piezīmes

¹ ES enerģētikas stratēģija, 2015, 3. lpp.

² Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību”, 14.10.2020., COM(2020) 950 final, 10. lpp.

³ LESD, 194. pants.

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru.

⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību.

⁶ https://www.acer.europa.eu/.

⁷ https://www.entsoe.eu/.

⁸ “Augošās enerģijas cenas:pretdarbības un atbalsta instrumenti”,COM(2021) 660 final, 13.10.2021.

⁹ “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”,COM(2022) 108 final, 8.3.2022.

¹⁰ https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_3131.

¹¹ Atzinums 04/2022 parREPowerEU.

¹² ERP īpašais ziņojums 16/2015, 113. un 115. punkts.

¹³ Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas.

¹⁴ Komisijas Regula (ES) 2016/1719 (2016. gada 26. septembris), ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas.

¹⁵ Komisijas Regula (ES) 2017/2195 (2017. gada 23. novembris), ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas.

¹⁶ Eiropadomes 2011. gada 4. februārī pieņemtie secinājumi.

¹⁷ ACER 2013. gada tirgus uzraudzības ziņojums, 288. punkts.

¹⁸ ACER, “Final Assessment of the EU Wholesale Electricity Market Design”, 2022. gada aprīlis, 22. lpp.

¹⁹ ACER 2020. gada tirgus uzraudzības ziņojums – elektroenerģijas vairumtirgus, 53. lpp.

²⁰ ACER, “Final Assessment of the EU Wholesale Electricity Market Design”, 2022, 37. un 44. lpp.

²¹ https://www.ceer.eu/documents/104 400/-/-/8fca26ef-8791–7da0–1fa2-e64 518b4ebf8

²² Iepriekšējā E-regula, 16. panta 3. punkts un I pielikuma 1.7. punkts, un spēkā esošā E-regula, 16. panta 4. punkts.

²³ ACER 2016. gada tirgus uzraudzības ziņojums.

²⁴ https://eepublicdownloads.entsoe.eu/clean-documents/Publications/ENTSO-E general publications/ENTSO-E_PowerFacts_2019.pdf.

²⁵ Eiropadomes 2002. gada 15.–16. marta un 2014. gada 23.–24. oktobra sanāksmju secinājumi.

²⁶ E-regula, 74. apsvērums.

²⁷ LESD, 288. pants

²⁸ ESAO Padomes Ieteikums par regulatīvo politiku un pārvaldību, 2012.

²⁹ https://www.acer.europa.eu/events-and-engagement/news/acer-provides-recommendation-reasoned-amendments-capacity-allocation-and congestion management regulation

³⁰ Sk., piemēram, JPPV vadlīniju 9. panta 11. punktu.

³¹ Komisijas labāka regulējuma rīkkopa.

³² IRENA, “Adapting market design to high shares of variable renewable energy”, 2017, 2.2. iedaļa.

³³ “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”, (COM(2022) 108 final)

³⁴ https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/38fbccf2–35de-11eb-b27b-01aa75ed71a1/language-en

³⁵ ACER 2013. gada tirgus uzraudzības ziņojums, 237. punkts.

³⁶ https://documents.acer.europa.eu/en/The_agency/Organisation/Documents/ Energy Prices_Final.pdf.

³⁷ “Investment perspectives in electricity markets”, SWD(2015) 142.

³⁸ https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/be5268ba-3609–11ec-bd8e-01aa75ed71a1/language-en.

³⁹ ESAO, “Best Practice Principles for Regulatory Policy Regulatory Enforcement and Inspections”, 2014.

⁴⁰ ESAO Padomes Ieteikums par regulatīvo politiku un pārvaldību, 2012.

⁴¹ Regula (ES) Nr. 2019/942, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru, 5. panta 1. punkts, un iepriekšējāACER Regula (EK) Nr. 713/2009.

⁴² ACER Regula (ES) Nr. 2019/942, 14. panta 2. punkts, un iepriekšējāACER Regula (EK) 713/2009, 10. panta 2. punkts.

⁴³ Iepriekšējā E-regula, 11. pants, un spēkā esošā E-regula, 15. pants.

⁴⁴ LES, 17. pants.

⁴⁵ COM(2015) 80 final.

⁴⁶ “Decision 8/2019 of the Administrative Board on the Financial Regulation of ACER”, 32. pants.

⁴⁷ Eiropas ieinteresēto personu komitejas ir izveidotas, lai informētu ieinteresētās personas un apspriestos ar tām par prasībām, kas ietvertas elektroenerģijas tīkla kodeksos un vadlīnijās īstenošanas periodā. Kopš 2015. gada ACER un ENTSO-E ir kopīgi organizējušas trīs Eiropas ieinteresēto personu komitejas – pa vienai katrai kodeksu grupai (tirgus, sistēmas darbība, tīkla savienošana).

⁴⁸ https://ec.europa.eu/info/events/european-electricity-regulatory-forum-florence-forum_en#past-events.

⁴⁹ https://www.entsoe.eu/network_codes/esc/#network-code-implementation-and-monitoring-group.

⁵⁰ ENTSO-E publicē gada ziņojumu par JPPV un NJP īstenošanu ar nosaukumu “Market report” (2016.–2021. g.) un divus ziņojumus par balansēšanas tirgus vadlīnijām (2020. g. un 2022. g.), sk. šeit: https://www.entsoe.eu/network_codes/monitoring/.

⁵¹ https://surveys.acer.europa.eu/eusurvey/runner/ACERnotification.

⁵² Sk. ACER īstenošanas ziņojuma par JPPV un NJP vadlīnijām 123. punktu: “Resursu trūkuma dēļ ACER nevarēja aktīvi līdzsekot visām diskusijām visos jaudas aprēķināšanas reģionos”.

⁵³ 2020. gada tirgus uzraudzības ziņojums – elektroenerģijas vairumtirgi, 15. lpp. (i un ii tabula).

⁵⁴ https://www.eia.gov/.

⁵⁵ Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 543/2013.

⁵⁶ A review of the ENTSO-E Transparency Platform - Output 1, 2017.

⁵⁷ “ACER report on the result of monitoring the margin available for cross-zonal electricity trade in the EU in the second half of 2020”.

⁵⁸ Iepriekšējā E-regula, 11. panta 3. punkts, un jaunā E-regula, 15. panta 3. punkts.

⁵⁹ JPPV vadlīnijas, 34. panta 7. punkts.

⁶⁰ ACER, Opinion 6/2019.

⁶¹ Pārstrādātā E-regula, 16. pants.

⁶² ACER, “Recommendation 1/2019 on the implementation of the minimum margin available for cross-zonal trade”; divi ACER ziņojumi par rezerves, kas pieejama starpzonu elektroenerģijas tirdzniecībai ES, uzraudzību (publicēti 2020. un 2021. gadā).

⁶³ Pārstrādātās E-regulas 15. pants paredz tikai to, ka PSO iesniedz ACER savus gada atbilstības novērtējumus un atbilstības nodrošināšanas plānus.

⁶⁴ ACER, “Recommendation 1/2019 on the implementation of the minimum margin available for cross-zonal trade pursuant to Article 16(8) of Regulation (EU) 2019/943”.

⁶⁵ Direktīva 2009/72/EK, 37. panta 4. punkta d) apakšpunkts.

⁶⁶ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 1., 2. un 3. apsvērums.

⁶⁷ REMIT, 18. pants.

⁶⁸ Ceturkšņa ziņojums par Eiropas elektroenerģijas tirgiem – 2020. gada ceturtais ceturksnis.

⁶⁹ REMIT Quarterly, 2022. gada otrais ceturksnis , 6th REMIT Forum, prezentācijas 86. slaids.

⁷⁰ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014, 4. pants.

⁷¹ Vēstules par neiejaukšanos: 2015. gada 7. janvāris (ACER-VZ-pp 2015–3), 2016. gada 15. decembris (ACER-VZ-MG-mm-up-201 6–662) and 2017. gada 14. decembris (ACER-VZ-MG-tl-653). Kopš 2018. gada vēstules par neiejaukšanos vairs nesūtīja, lai gan šāda politika saglabājās. Vēstules saturs tika iekļauts plānošanas dokumentā (PD), piemēram, 2019. gada plānošanas dokumenta 2.10. iedaļā, 115. lpp.: “Turklāt Aģentūra 2019. gadā neprasa ziņot par līgumiem, par kuriem jāziņo pēc Aģentūras pieprasījuma saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 1348/2014 4. panta 1. punktu”.

⁷² Regula (ES) Nr. 1227/2011, 4. pants.

⁷³ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 2. panta 1. punkts.

⁷⁴ Piemēram, informācija par elektroenerģijas ražošanas, uzglabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp par plānotu vai neplānotu šādu iekārtu nepieejamību.

⁷⁵ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014, 10. pants.

⁷⁶ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 7. panta 3. punkts.

⁷⁷ 2018. gada 30. maija atklātā vēstule par iekšējās informācijas atklāšanu un iekšējās informācijas platformu izmantošanu – ACER-VZ-az-jws-tl-2018–266.

⁷⁸ ACER, “Guidance on the application of Regulation (EU) 1227/2011 of the European Parliament and of the Council of 25 October 2011 on wholesale energy market integrity and transparency”, 6th Edition, 4.2.1. iedaļa.

⁷⁹ https://www.acer-remit.eu/portal/list-inside-platforms.

⁸⁰ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 16. panta 1. punkts.

⁸¹ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 10. pants.

⁸² Regula (ES) Nr. 1227/2011, 12. panta 1. punkts.

⁸³ AT, FR, SL, DK, DE, SE, NL HU, FI, BE.

⁸⁴ IT, LT, RO, LV, CZ – ACER 2021. gada 4. marta prezentācija.

⁸⁵ REMIT 2021. gada forums, īpašā sesija:“'REMIT data and technology' – REMIT data features”, 3. slaids.

⁸⁶ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 12. panta 2. punkts.

⁸⁷ “ACER Programming Document 2020.–2022.”, 79. lpp.

⁸⁸ REMIT 2021. gada forums, īpašā sesija: “'REMIT data and technology' – Information Management and Technology”, 7. slaids.

⁸⁹ REMIT 2016. gada ziņojums, 25. lpp.

⁹⁰ Konsolidētais 2017. gada darbības pārskats, 8. lpp.

⁹¹ Konsolidētais 2020. gada darbības pārskats, 34. lpp.

⁹² Konsolidētais 2020. gada darbības pārskats, 33. lpp.

⁹³ ACER tirgus uzraudzība tika uzsākta 2017. gada pēdējā ceturksnī.

⁹⁴ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 13. pants.

⁹⁵ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 16. panta 4. punkts.

⁹⁶ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 16. panta 1. punkts.

⁹⁷ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 16. panta 4. punkts.

⁹⁸ Guidance Note 1/2017 - Wash Trades; Guidance Note 1/2018 – Transmission Capacity Hoarding; Guidance Note 1/2019 – Layering and Spoofing.

⁹⁹ Regula (ES) Nr. 1227/2011, 18. pants.

¹⁰⁰ “Trešdaļa VRI uzsvēra resursu (finansējuma) trūkumu, kas pēc to ieskatiem nav atbilstīgs VRI neatkarības principiem”, Eiropas energoregulatoru padomes Ziņojums par VRI neatkarības uzraudzību, 2021. gada aprīlis, 7. lpp.

¹⁰¹ Konsolidētais 2020. gada darbības pārskats, 17. lpp.

¹⁰² Konsolidētais 2020. gada darbības pārskats, 33. lpp.

¹⁰³ BNETZ (Vācijas VRI) 2021. gada 30. septembra lēmumi pret Energy Denmark A/S (Dānija) par 200 000 EUR un Optimax Energy GmbH (Vācija) par 175 000 EUR.

¹⁰⁴ PārstrādātāACER Regula (ES) 2019/942, 37. apsvērums.

¹⁰⁵ Budget and staffing needs for the Agency for the Cooperation of Energy Regulators (ACER), PE 658.177, 2020. gada novembris.

¹⁰⁶ Kopš 2010. gada septembra ACER darbinieku algu un maksājumu aprēķināšanai izmanto Projektu vadības biroja pakalpojumus un kopš 2017. gada izmanto BUDG ĢD ārpakalpojumus grāmatvedības uzskaites veikšanai. Arī IT atbalsta, uzturēšanas un izstrādes funkcijas ACER ir uzticējusi ārējiem līgumslēdzējiem [ARIS programmatūra un infrastruktūra] un Komisijai [ABAC, ARES, SYSPER].

¹⁰⁷ Komisijas lēmums (ES) 2020/2152 (2019. gada 17. aprīlis).

¹⁰⁸ Konsolidētais 2020. gada darbības pārskats.

¹⁰⁹ Konsolidētais 2021. gada darbības pārskats, 84. lpp.

¹¹⁰ ACER Regula (ES) 2019/942, 33. apsvērums.

¹¹¹ ESAO Padomes Ieteikums par regulatīvo politiku un pārvaldību, 2012.

¹¹² ESAO Padomes Ieteikums par ESAO Pamatnostādnēm par interešu konflikta pārvaldību publiskajā pārvaldē, 2003.

¹¹³ LESD, 15. pants.

¹¹⁴ Regula 942/2019 (pārstrādātā ACER regula), 14. panta 2. punkts.

¹¹⁵ Iepriekšējā E-regula, 22. pants, un E-regula, 66. pants.

¹¹⁶ Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), 14., 15. un 16. pants. Līdzīgi noteikumi ir arī EBI un EAFPI regulās.

¹¹⁷ Piemēram, VRI vairs nedrīkst komisijās balsot par “Savienības tiesību aktu pārkāpumu” lietām, kas attiecas uz tām (EVTI regula, 41. pants).

¹¹⁸ ACER Administratīvās valdes Lēmums 02/2015.

¹¹⁹ Sk. arī Komisijas vērtējumu par trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu – SWD(2016) 412 final, 7.1.1. punkts.

¹²⁰ https://documents.acer.europa.eu/Official_documents/BoR/Meeting_Docs/A21-BoR-98–02.pdf.

¹²¹ Neto pārvades jauda ir ex ante aprēķinātais maksimālais elektroenerģijas daudzums, ko var pārvadīt caur starpsavienotāju noteiktā virzienā, ja diskontē drošuma rezervi (proti, drošības faktoru).

¹²² https://surveys.acer.europa.eu/eusurvey/publication/ACERnotification.

¹²³ Direktora lēmums Nr. 2017–35 par informācijas publicēšanu par sanāksmēm ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām.

¹²⁴ Regula (ES) Nr. 2019/942, 14. panta 4. punkts, un iepriekšējā Regula (ES) 713/2009. 10. panta 4. punkts.

¹²⁵ Piemēram, ACER 2020. gada ziņojums par pārslodzes ieņēmumu izlietojumu.

¹²⁶ Piemēram, nav publicēts oficiāls direktora lēmums par REMIT komitejas izveidi.

¹²⁷ https://acer.europa.eu/the-agency/organisation-and-bodies/board-of-regulators/bor-official-documents.

¹²⁸ Piemēram, https://ec.europa.eu/energy/data-analysis/energy-union-indicators/scoreboard_en.

¹²⁹ 2020. gada tirgus uzraudzības ziņojums: elektroenerģijas vairumtirgi, 15. lpp. (i un ii tabulas dati).

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023

PDF	ISBN 978-92-847-9333-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/254750	QJ-AB-23-003-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9347-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/037552	QJ-AB-23-003-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2023

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Attēls 1. izcēlumā: © Next Kraftwerke GmbH.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.