Dzeramā ūdens direktīvas īstenošana: ūdens kvalitāte un pieejamība Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies, bet joprojām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi

Kopsavilkums

Dzeramā ūdens direktīva

I

Ūdens ir pamata resurss dzīvības pastāvēšanai uz mūsu planētas. Lai ekosistēmas, sabiedrība un ekonomika plauktu, tām visām ir vajadzīgs tīrs saldūdens pietiekamā daudzumā. ES iedzīvotāju veselības aizsardzība, garantējot drošu piekļuvi kvalitatīvam dzeramajam ūdenim, jau daudzus gadus ir bijis viens no ES politikas elementiem. Kopš 1975. gada ES ir pieņēmusi tiesību aktus par ūdeni, kuru mērķis ir pasargāt patērētājus un ūdens lietotājus no kaitīgas ietekmes. Direktīva par dzeramā ūdens standartiem jeb Dzeramā ūdens direktīva (DzŪD) tika pieņemta 1980. gadā un pēc tam pārskatīta 1998. gadā. Pašlaik notiek šīs direktīvas pārskatīšana.

Par revīziju

II

Revīzijā Palāta vērtēja, vai ES darbības ir uzlabojušas iedzīvotāju drošu piekļuvi kvalitatīvam dzeramajam ūdenim Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā. Konkrētāk, Palāta pārbaudīja, vai ir izpildītas Dzeramā ūdens direktīvas prasības, vai ERAF/KF finansētie projekti, kas tika pārbaudīti, ir uzlabojuši dzeramā ūdens kvalitāti un pieejamību un vai radītie ieņēmumi un valstu publiskais papildu finansējums ir pietiekams, lai nodrošinātu dzeramā ūdens apgādes infrastruktūrā veikto ES finansēto ieguldījumu uzturēšanu un ilgtspēju.

III

ERAF/KF finansējums dzeramā ūdens apsaimniekošanai un piegādei šajās trijās dalībvalstīs no 2007. līdz 2020. gadam ir 3,7 miljardi EUR. Revīzija aptvēra laikposmu no apmeklēto dalībvalstu pievienošanās ES līdz 2016. gada beigām.

Revīzijā konstatētais

IV

Kopumā Palāta secina, ka kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamība un piegāde iedzīvotājiem Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies. Tas lielā mērā ir saistīts ar ievērojamajiem ERAF un KF ieguldījumiem, kas veikti pēdējos gados. Tomēr joprojām ir apgabali, kuros ūdens piegādi iedzīvotājiem nodrošina publisks ūdens apgādes tīkls, kas vēl pilnībā neatbilst 1998. gada Dzeramā ūdens direktīvā izklāstītajiem ES standartiem. Turklāt arī turpmāk ir vajadzīgi ievērojami valsts publiskie un privātie ieguldījumi, lai nodrošinātu kvalitatīva ūdens pieejamību visiem šo dalībvalstu iedzīvotājiem un garantētu, ka ES finansētie ieguldījumi ūdensapgādes iekārtās var tikt pienācīgi uzturēti.

Palātas ieteikumi

V

Komisijai

1. jāuzrauga dalībvalstu monitoringa trūkumi, pamatojoties uz pašreizējo ziņošanu, un jānodrošina Dzeramā ūdens direktīvas prasību izpilde šajā aspektā;
2. Dzeramā ūdens direktīvas pašreizējās pārskatīšanas kontekstā samērīgi jārisina turpmāk minētie jautājumi:
   1. uzlabot dalībvalstu informācijas sniegšanu Komisijai par izņēmumiem attiecībā uz mazām ūdens apgādes zonām;
   2. piemērot ziņošanas prasības arī mazām ūdens apgādes zonām;
   3. regulāri iesniegt ziņojumus, kas nodrošina, ka no dalībvalstīm tiek ievākta atjaunināta informācija par Dzeramā ūdens direktīvas prasību izpildi. Komisijai jāapsver tādas iespējas kā alternatīvu IT rīku izmantošana (piemēram, datu vākšana no valstu pārvaldes iestādēm), lai atvieglotu ziņojumu sagatavošanu, padarītu to ātrāku un nodrošinātu atjauninātas informācijas pieejamību;
   4. uzlabot prasības attiecībā uz pietiekamas un atjauninātas informācijas sniegšanu par patērētājiem pieejamā dzeramā ūdens kvalitāti;
3. atbalstīt tādus dalībvalstu pasākumus, kas veicina ūdens zudumu samazināšanu. To iespējams sasniegt, piemēram, iekļaujot ūdens zudumu mazināšanu ES finansējuma tvērumā dzeramā ūdens infrastruktūras jomā vai palielinot ūdens zudumu pārredzamību.

VI

Dalībvalstīm

1. ir jāprasa, lai plāni panākt noteiktu ūdens zudumu samazinājuma līmeni tiktu iekļauti kā atlases kritēriji attiecībā uz visiem ūdensapgādes sistēmu projektiem, kuri ļauj sasniegt valsts mērķus;
2. jāpanāk, ka ūdens tarifi nodrošina ūdens infrastruktūras ilgtspēju, tostarp tās uzturēšanu un atjaunošanu;
3. jāapsver iespēja vajadzības gadījumā piešķirt finansiālu vai cita veida atbalstu mājsaimniecībām, kurām ūdens pakalpojumu izmaksas ir lielākas, nekā tās var atļauties, vienlaikus nodrošinot pilnīgu izmaksu atgūšanu ūdens tarifu struktūrā.

Ievads

ES Dzeramā ūdens direktīva

01

Ūdens ir pamata resurss dzīvības pastāvēšanai uz mūsu planētas. Lai ekosistēmas, sabiedrība un ekonomika plauktu, tām visām ir vajadzīgs tīrs saldūdens pietiekamā daudzumā. ES iedzīvotāju veselības aizsardzība, garantējot drošu piekļuvi kvalitatīvam dzeramajam ūdenim, jau daudzus gadus ir bijis viens no ES politikas elementiem. Kopš 1975. gada ES ir pieņēmusi tiesību aktus par ūdeni, kuru mērķis ir pasargāt patērētājus un ūdens lietotājus no kaitīgas ietekmes. Augstas kvalitātes un drošas piegādes nodrošināšana visiem Eiropas iedzīvotājiem ir arī ES vides politikas neatņemama daļa¹.

02

Pirmā direktīva par dzeramā ūdens kvalitāti dalībvalstīs tika pieņemta 1975. gadā². Nākamā direktīva, kas attiecas uz dzeramā ūdens standartiem, ir Dzeramā ūdens direktīva (DzŪD), kuras mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību no jebkādas kaitīgas dzeramā ūdens piesārņojuma ietekmes (sk. 1. izcēlumu). To pieņēma 1980. gadā³ un pēc tam pārskatīja 1998. gadā⁴. Pašlaik notiek šīs direktīvas pārskatīšana.

03

Direktīvā ir paredzēta iespēja noteiktos ūdens kvalitātes standartus dalībvalstīm uz laiku nepiemērot, piešķirot izņēmuma statusu. Šie izņēmumi var ilgt līdz trim gadiem, un tos var divas reizes pagarināt (katru reizi vēl par trim gadiem).

Monitoringa un ziņošanas kārtība

04

Dalībvalstīm ir pienākums izveidot ūdens apgādes zonas un atbilstošas monitoringa programmas saskaņā ar minimālajām prasībām, kas noteiktas DzŪD⁵. Dzeramā ūdens direktīvā izšķir

• ūdens apgādes zonas, kas vidēji piegādā vairāk nekā 1000 m³ ūdens dienā vai apkalpo vairāk nekā 5000 personu, jeb “lielas ūdens apgādes zonas” (LŪAZ),
• ūdens apgādes zonas, kas vidēji piegādā līdz 1000 m³ ūdens dienā vai apkalpo mazāk nekā 5000 personu, jeb “mazas ūdens apgādes zonas” (MŪAZ) un
• ūdens apgādes zonas, kas vidēji nodrošina līdz 10 m³ ūdens dienā vai apkalpo mazāk nekā 50 personu, jeb “ļoti mazas ūdens apgādes zonas”.

05

Turklāt DzŪD paredz, ka patērētājiem ir pieejama atjaunināta informācija⁶ un ka reizi trijos gados dalībvalstis publicē ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti, aptverot iepriekšējos trīs gadus. Šie ziņojumi jāpublicē viena kalendārā gada laikā pēc pārskata perioda beigām un divu mēnešu laikā pēc publicēšanas jānosūta Komisijai.

06

Eiropas Vides aģentūra (EVA) Komisijas vārdā apkopo no dalībvalstīm saņemtos datus par ūdens kvalitāti, izmantojot tiešsaistes ziņošanas rīku⁷. EVA atbild arī par datubāzē iekļautās informācijas kvalitātes pārbaudi un sagatavo valstu datubāzes, ko pārbauda dalībvalstis. Pamatojoties uz šiem datiem, deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas Komisija publicē kopsavilkuma ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti visā ES.

07

Minētajā ziņojumā, kas ir galvenais instruments, ko izmanto, lai atklātu neatbilstību DzŪD noteiktajām parametru vērtībām, katrai dalībvalstij ir jāziņo par ūdens kvalitāti visās LŪAZ. Ziņošana par MŪAZ ir brīvprātīga. Dalībvalstis var atbrīvot no DzŪD noteikumu izpildes ļoti mazas ūdens apgādes zonas, t. i., individuālus ūdens piegādātājus, kas vidēji nodrošina līdz 10 m³ ūdens dienā vai apkalpo mazāk nekā 50 personu.

Dzeramā ūdens kvalitāte Eiropas Savienībā

08

Pildot DzŪD prasību novērtēt dzeramā ūdens kvalitāti, dalībvalstīs katru gadu tiek veikti vairāki miljoni analīžu. Piemēram, pārskata periodā no 2011. līdz 2013. gadam tika veikts 4,1 miljons mikrobioloģisko parametru analīžu, 7,1 miljons ķīmisko parametru analīžu un 17,5 miljoni rādītāju parametru analīžu (sk. 1. izcēlumu). Ja vismaz 99 % no visām attiecīgajā gadā veiktajām analīzēm atbilst noteiktajam standartam, tiek uzskatīts, ka dalībvalsts ir izpildījusi DzŪD noteikto parametra vērtību.

09

Novērtējot rādītāju parametrus, standarta pārsniegšana ne vienmēr nozīmē neatbilstību DzŪD, jo vairumā gadījumu tas nerada tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai. Lai gan lielākā daļa rādītāju parametru nerada tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai, tie var netieši iedarboties uz ūdens kvalitāti izskata, garšas vai smaržas ziņā un tādējādi ietekmēt ūdens pieņemamību patērētājam. Piemēram, Dzeramā ūdens direktīvā noteiktā robežvērtība dzelzij ir 200 µg/l. Ja dzelzs koncentrācija ir 300 µg/l, ūdenim ir jūtama garša, tas kļūst duļķains un iegūst krāsu. Patērētājiem šāds ūdens šķiet negaršīgs. Veselībai drošas iedarbības vērtība ir 2000 µg/l, kas ir daudz augstāka par patērētājiem faktiski pieņemamo. Rādītāju parametri var arī traucēt pienācīgas apstrādes veikšanu. Piemēram, organisku vielu klātbūtnes dēļ nav iespējama pietiekama dezinfekcija.

10

Dzeramā ūdens kvalitāte Eiropas Savienībā kopumā ir laba⁸. Konkrētāk, vairums lielo ūdens apgādes zonu (LŪAZ) lielā mērā atbilst DzŪD noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un ķīmiskajiem parametriem (sīkāk sk. 1. tabulu). Turklāt kopējā atbilstība Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar pārskata periodu no 2008. līdz 2010. gadam ir ievērojami uzlabojusies⁹.

1. tabula

Dalībvalstis¹ un atbilstības līmenis

	2008.–2010. g.	2011.–2013. g.
Kopējais mikrobioloģisko parametru atbilstības līmenis
> 99 %	23	27
95 % < X < 99 %	4	-
< 95 %	-	-
Kopējais ķīmisko parametru atbilstības līmenis
> 99 %	11	26
95 % < X < 99 %	11	12
< 95 %	5	-
Kopējais rādītāju parametru atbilstības līmenis
> 99 %	7	21
95 % < X < 99 %	10	53
< 95 %	10	14

11

Attiecībā uz MŪAZ (kas visā ES apkalpo aptuveni 65 miljonus cilvēku) vidējais atbilstības līmenis pārskata periodā no 2011. līdz 2013. gadam bija virs 98 %¹⁰. Šis kopējais rādītājs norāda uz situācijas uzlabošanos salīdzinājumā ar pārskata periodu no 2008. līdz 2010. gadam, kad vidēji tikai aptuveni 59 % no visām MŪAZ pilnībā atbilda DzŪD prasībām¹¹. Visas dalībvalstis, izņemot Čehijas Republiku, ziņoja par MŪAZ 2008.–2010. gada periodā. Taču par pārskata periodu no 2011. līdz 2013. gadam informāciju sniedza tikai aptuveni puse dalībvalstu (pārstāvot aptuveni 34,6 miljonus MŪAZ apkalpoto patērētāju). Tas ir tāpēc, ka ziņošana par MŪAZ nav obligāta.

12

Trūkumi MŪAZ monitoringā tika atzīti arī Septītajā vides rīcības programmā (VRP), kurā aicināts pastiprināt centienus, lai īstenotu DzŪD, it īpaši attiecībā uz MŪAZ¹².

Zudumi dzeramā ūdens apgādes sistēmās

13

Svarīgs jautājums, kas skar dzeramā ūdens apgādi, ir fizisko ūdens zudumu augstais īpatsvars. To galvenais iemesls ir noplūdes no ūdens sadales tīkliem, kas ir slikti uzturēti vai ir jāatjauno. Ūdens zudumu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā attiecību starp ūdeni, par kuru nav sagatavoti rēķini, un kopējo ūdens daudzumu, kas nonāk apgādes tīklā.

14

Saskaņā ar 2014. gadā publicētajiem datiem par laikposmu no 2008. līdz 2010. gadam aptuveni pusē dalībvalstu sadales tīklos tika zaudēti vairāk nekā 20 % tīra dzeramā ūdens, pirms tas nonāca pie patērētājiem, turklāt dažās dalībvalstīs šie zudumi sasniedza pat 60 %¹³. Atšķirībā no iepriekšējā perioda attiecībā uz 2011.–2013. gadu ne kopsavilkuma ziņojumā, ne arī dalībvalstu ziņojumos nekāda informācija par ūdens zudumiem nebija sniegta.

15

Zudumu samazināšana ir svarīga no vides aizsardzības viedokļa (resursu ietaupījumi), un tā būtiski ietekmē ūdensapgādes uzņēmumu darbības rezultātus. Stratēģijā “Eiropa 2020” liela uzmanība ir pievērsta resursu efektivitātei, un tas nozīmē ūdens resursu efektivitātes paaugstināšanu, kas sniedz papildu labumu — samazinātu enerģijas patēriņu ūdens apstrādei un transportēšanai un mazākus ūdens rēķinus un zudumus¹⁴. Arī Septītajā vides rīcības programmā ir uzsvērta vajadzība paaugstināt efektivitāti, atjaunojot infrastruktūru¹⁵.

ES finansējums, galvenokārt no ERAF un KF

16

Galvenais ES finansējuma avots ūdens apgādes infrastruktūrai ir Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi). Konkrētāk, projekti saņem finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF).

17

Daudzus dzeramā ūdens projektus īsteno kopā ar notekūdeņu projektiem¹⁶. 2007.–2013. gada plānošanas periodā dzeramā ūdens projektiem tika piešķirti vairāk nekā 7,3 miljardi EUR. No šīs summas aptuveni 4 miljardi EUR tika atvēlēti ES-13 dalībvalstīm. 2014.–2020. gada plānošanas periodā kopējais piešķīrums dzeramā ūdens projektiem ir aptuveni 4,7 miljardi EUR, no kuriem aptuveni 3,4 miljardi EUR ir paredzēti ES-13 dalībvalstīm (sk. I pielikumu).

Piekļuve dzeramajam ūdenim

18

Droša dzeramā ūdens pieejamība visā ES ir augsta. Tomēr joprojām ir reģioni, kas iedzīvotājiem nenodrošina piekļuvi ūdensapgādes pakalpojumiem. Saskaņā ar Eurostat datiem¹⁷ to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmanto pieslēgumu publiskajam ūdensapgādes tīklam, dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Zemākais rādītājs ir Rumānijai, kur tikai 62 % iedzīvotāju ir pieslēgums publiskajam ūdensapgādes tīklam (sk. 1. attēlu). II pielikumā ir sniegta pamatinformācija par dzeramā ūdens avotiem ES.

19

Īstenojot ES pilsoņu iniciatīvu “Right2Water”, 2013. gada decembrī visās dalībvalstīs tika savākti gandrīz 1,9 miljoni parakstu. Ar šo iniciatīvu Komisija tika aicināta “ierosināt tiesību aktus, kas īsteno cilvēktiesības uz ūdeni un sanitāriju, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, un veicina ūdens un sanitārijas nodrošināšanu kā svarīgu sabiedrisko pakalpojumu, kas pieejams visiem”¹⁸. 2014. gadā Komisija publicēja novērtējumu par jau sniegto ES atbalstu kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšanai un mudināja dalībvalstis visiem iedzīvotājiem nodrošināt piekļuvi ūdens pamatapgādei¹⁹.

Ūdens tarifi

20

Principi, kas jāpiemēro, nosakot ūdens tarifus, proti, izmaksu atgūšana un ūdens pakalpojumu cenu pieejamība, tika noteikti 2000. gada Ūdens pamatdirektīvā²⁰. Praksē tarifiem būtu jāsedz vismaz darbības un uzturēšanas izmaksas, kā arī būtiska daļa no aktīvu nolietojuma, lai varētu nodrošināt ūdens infrastruktūras ilgtspēju.

21

Tajā pašā laikā ūdens pakalpojumiem ir jābūt patērētājiem sociāli pieejamiem. Nosakot ūdens tarifus, dalībvalstis var ņemt vērā sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, lai saglabātu ūdens pakalpojumu cenu pieejamību. Komisija savos norādījumos atsaucas uz 4 % no mājsaimniecības ienākumiem, kas ir plaši pieņemts cenu pieejamības koeficients, proti, kopējā maksa par ūdeni (dzeramo ūdeni un notekūdeni) var veidot 4 % no mājsaimniecības ienākumiem²¹.

Iepriekšējās ERP revīzijas un citi jaunākie pētījumi ūdens resursu politikas jomā

22

Pēdējos gados Palāta ir publicējusi vairākus ziņojumus par ūdens resursu politiku un ES ieguldījumiem dzeramā ūdens un notekūdeņu infrastruktūrā²². Galvenie secinājumi ir apkopoti II pielikumā.

23

Eiropas Parlamenta Izpētes dienests 2015. gada maijā publicēja ziņojumu par DzŪD²³.

Revīzijas tvērums un pieeja

24

Šajā revīzijā Palāta novērtēja, vai ES veiktie pasākumi ir uzlabojuši iedzīvotāju drošu piekļuvi kvalitatīvam dzeramajam ūdenim Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā. Konkrētāk, Palāta pārbaudīja, vai

• ir izpildītas Dzeramā ūdens direktīvas prasības;
• ERAF/KF finansētie projekti, kas tika pārbaudīti, ir uzlabojuši dzeramā ūdens kvalitāti un pieejamību;
• radītie ieņēmumi un valstu publiskais papildu finansējums ir pietiekams, lai nodrošinātu dzeramā ūdens apgādes infrastruktūrā veikto ES finansēto ieguldījumu uzturēšanu un ilgtspēju.

25

Palāta nolēma koncentrēties uz ES-13 dalībvalstīm, jo 2010. gadā tā jau bija publicējusi īpašo ziņojumu, kas ietvēra jautājumu par dzeramo ūdeni plānošanas periodā no 2000. līdz 2006. gadam, pievēršoties ES-15 dalībvalstīm²⁴. Dalībvalstis tika atlasītas, galvenokārt pamatojoties uz ES līdzekļu apjomu, kas tām piešķirts no 2007. līdz 2020. gadam (3,7 miljardi EUR) un veido aptuveni 50 % no ES kopējā piešķīruma dzeramā ūdens apsaimniekošanai un piegādei ES-13 dalībvalstīs (sk. I pielikumu), kā arī ņemot vērā ierobežoto piekļuvi dzeramajam ūdenim (Rumānijā) un ūdens zudumu augsto līmeni, par ko tika ziņots 2008.–2010. gadā.

26

Revīzijas pamatā bija Komisijas un apmeklēto dalībvalstu sniegtie pierādījumi. Konkrētāk, tā ietvēra

• Vides ģenerāldirektorāta un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta pārstāvju iztaujāšanu;
• attiecīgo ES un valstu dokumentu analītisku pārbaudi;
• izraudzīto dalībvalstu Vides ministrijas, Veselības ministrijas, vadošās iestādes, regulatīvo iestāžu u. c. pārstāvju iztaujāšanu;
• deviņu ERAF/KF projektu (pa trim katrā no trijām apmeklētajām dalībvalstīm) apmeklējumus un pārbaudes, kas ietvēra projektu dokumentāciju, piemēram, pieteikumus, dotāciju nolīgumus, ziņojumus un citus ar projektu īstenošanu saistītos dokumentus;
• ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, projektu atbalsta saņēmēju un deviņu pārbaudīto projektu vadošo iestāžu pārstāvju iztaujāšanu.

27

Šajā revīzijā pārbaudītie ERAF/KF projekti dzeramā ūdens jomā attiecas uz visiem ar dzeramā ūdens aprites ciklu saistītās infrastruktūras aspektiem. Tie ietver ūdensguves baseinu izveidi vai atjaunošanu (sk. 1. fotoattēlu), apstrādes iekārtas (sk. 2. fotoattēlu), uzglabāšanu un transportēšanu pa cauruļvadiem (sk. 3. fotoattēlu) un sūkņu stacijas. Ikviens no izraudzītajiem projektiem bija to 20 projektu grupā, kuri 2007.–2013. gada plānošanas periodā saņēma vislielāko ES līdzfinansējumu katrā dalībvalstī. Projekti tika izvēlēti tā, lai varētu atspoguļot DzŪD mērķu izpildes galvenos aspektus un piekļuves, zudumu un kvalitātes jautājumus.

28

Revīzija aptvēra laikposmu no apmeklēto dalībvalstu pievienošanās ES līdz 2016. gada beigām.

Apsvērumi

1998. gada Dzeramā ūdens direktīva līdz 2016. gada beigām bija ieviesta lielākajā daļā aspektu

29

Eiropas Savienība nevar sasniegt savus politikas mērķus, ja dalībvalstis efektīvi nepiemēro ES tiesību aktus uz vietas. Dalībvalstis atbild par direktīvu precīzu un savlaicīgu transponēšanu savos tiesību aktos. Tās arī atbild par visa ES tiesību aktu kopuma pareizu piemērošanu un īstenošanu²⁵. Komisija atbild par dalībvalstu veikto pasākumu uzraudzību un atbilstību ES tiesību aktiem, tostarp izmantojot oficiālās juridiskās procedūras²⁶.

30

Galvenais ES tiesību akts, kas attiecas uz dzeramā ūdens kvalitāti, ir DzŪD. Tāpēc Palāta novērtēja, vai

• apmeklētās dalībvalstis ir pareizi transponējušas DzŪD savā tiesiskajā regulējumā un izpildījušas šīs direktīvas prasības;
• visiem patērētājiem apmeklētajās dalībvalstīs ir pieejams atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens;
• monitoringa kārtība nodrošina informāciju par DzŪD īstenošanu;
• patērētājiem ir pieejama atjaunināta informācija par dzeramā ūdens kvalitāti;
• Komisija regulāri pārskata DzŪD zinātniskos un tehniskos aspektus.

Apmeklēto dalībvalstu tiesību akti atbilst Dzeramā ūdens direktīvas prasībām

31

DzŪD efektīva transponēšana valsts tiesību aktos ir vajadzīga tādēļ, lai visā ES nodrošinātu dzeramā ūdens atbilstību kopīgam drošības līmenim. No pievienošanās dienas²⁷ Komisijai bija jānodrošina valstu tiesību aktu atbilstība ES pamata tiesību aktu noteikumiem, izņemot gadījumus, kad pievienošanās līgumos bija paredzētas īpašas atkāpes.

32

Komisija veic atbilstības pētījumus, salīdzinot ES noteiktos pienākumus ar attiecīgo pantu tekstu valstu tiesību aktos, lai novērtētu to atbilstību ES direktīvu prasībām. Tas tika darīts 2004. gadā attiecībā uz Ungāriju un 2007. gadā — Bulgāriju un Rumāniju.

33

Attiecībā uz visām trim apmeklētajām dalībvalstīm Komisija konstatēja, ka valstu tiesību akti neatbilst DzŪD visos aspektos, tāpēc uzsāka pārkāpumu procedūras (sk. 2. izcēlumu) — 2008. gadā pret Ungāriju un 2009. gadā pret Bulgāriju un Rumāniju²⁸ (sk. III pielikumu).

34

Pārkāpuma procedūru rezultātā visas trīs dalībvalstis veica grozījumus savos tiesību aktos. Līdz ar to 2009. gadā tika slēgta Ungārijas lieta un 2010. gadā — Rumānijas lieta. Attiecībā uz Bulgāriju, ņemot vērā daudzos grozījumus, Komisija 2012. gadā atjaunināja atbilstības pētījumu, atklājot jaunus neatbilstības gadījumus, tāpēc pārkāpuma procedūra tika slēgta tikai 2015. gadā. Palātas veiktā pārbaude uzrādīja, ka visu triju apmeklēto dalībvalstu tiesību akti pašlaik kopumā atbilst DzŪD prasībām.

Izņēmumi attiecībā uz Dzeramā ūdens direktīvu piešķirti Ungārijā un Rumānijā, bet ne Bulgārijā

35

Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus attiecībā uz parametru vērtībām līdz to noteiktajam maksimālajam apmēram ar nosacījumu, ka izņēmumi potenciāli neapdraud cilvēku veselību un ka dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā apgabalā nevar nodrošināt ne ar kādiem citiem pieņemamiem līdzekļiem (sk. 3. izcēlumu).

36

Šiem izņēmumiem vajadzētu būt laika ziņā pēc iespējas ierobežotiem, un tie var ilgt maksimāli trīs gadus. Ja pēc šā pirmā laikposma apstākļi, kuru dēļ tika piešķirts izņēmums, joprojām ir saglabājušies, dalībvalstis izņēmumu var pagarināt uz vēl trim gadiem, par to informējot Komisiju. Ārkārtas apstākļos dalībvalsts var lūgt Komisiju piešķirt trešo izņēmuma statusu uz vēl vienu laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus.

37

Dalībvalstīm divu mēnešu laikā jāinformē Komisija par visiem izņēmumiem attiecībā uz LŪAZ. Par izņēmumiem, kas attiecas uz MŪAZ, informācija jāsniedz tikai tad, kad ir piešķirts otrais izņēmuma statuss.

38

Ungārijā 2012. gada noslēgumā, kad beidzās trešā izņēmuma statusa darbības laiks, gandrīz 80 % ūdens apgādes zonu, uz kurām attiecās izņēmums (289 no 365), joprojām neatbilda DzŪD prasībām. Galu galā Ungārijas iestāžu veiktie pasākumi, lai uzlabotu situāciju izņēmuma zonās, sāka dot rezultātus. 2016. gada aprīlī 66 no 365 ŪAZ neatbilda DzŪD prasībām. Pa to laiku, ņemot vērā nokavēto termiņu, Komisija 2016. gada maijā uzsāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju.

39

Arī Rumānijai ar pievienošanās līgumu tika piešķirts izņēmuma statuss²⁹, kas ilga līdz 2010. gada beigām vai 2015. gada beigām. Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai Rumānija ir informējusi Komisiju par septiņiem turpmākiem izņēmumiem (t. i., otrajiem izņēmumiem) ar termiņu no 2014. līdz 2018. gadam. Taču saskaņā ar Rumānijas Veselības ministrijas sniegto informāciju 2015. gada beigās vēl aizvien bija 335 ūdens apgādes zonas, kas piegādāja ūdeni aptuveni 762 000 cilvēku (ap 3,8 % no visiem Rumānijas iedzīvotājiem) un kurās kvalitātes standarti attiecībā uz dažiem parametriem vēl nebija pilnībā sasniegti. Rumānijas iestādes norādīja, ka, lai nodrošinātu atbilstību DzŪD, no 2014. līdz 2020. gadam ir plānoti turpmāki pasākumi darbības programmā “Lielā infrastruktūra”, valsts lauku attīstības programmā un valsts vietējās attīstības programmā.

40

Bulgārijā līdz šā ziņojuma laikam nekādi izņēmumi nebija piešķirti. Tomēr saskaņā ar Bulgārijas Veselības ministrijas teikto valstī ir vairāki apgabali ar atbilstības problēmām. Nopietnākās no tām ir saistītas ar nitrātiem/nitrītiem un skar aptuveni 300 MŪAZ. No tām aptuveni 150 zonās neatbilstība ir pastāvīga un attiecas uz lauksaimniecības praksi³⁰. Tādējādi var aplēst, ka aptuveni 124 000 cilvēku, t. i., 1,7 % no visiem iedzīvotājiem, lieto dzeramo ūdeni, kas pilnībā neatbilst DzŪD prasībām.

41

Neatkarīgi no tā, vai izņēmuma statuss ir vai tā nav, visās trijās dalībvalstīs ir patērētāji, kuriem joprojām nav piekļuves atbilstošas kvalitātes dzeramajam ūdenim. Dalībvalstis veic korektīvus pasākumus, bet dažkārt novēloti, kā tas bija Ungārijas gadījumā. Pašlaik šādus pasākumus īsteno Rumānija, bet par to efektivitāti spriest ir pāragri.

Trūkumi Dzeramā ūdens direktīvā noteiktajā monitoringa kārtībā

Dažas dalībvalstis novēloti paziņo monitoringa datus

42

Visi četri kopsavilkuma ziņojumi (sk. 5.–7. punktu), kas aptvēra laiku no 2002. līdz 2013. gadam, tika publicēti ar vidēji vairāk nekā 17 mēnešu kavēšanos. 2. tabulā ir parādīti 2002.–2013. gada kopsavilkuma ziņojumu termiņi un faktiskie publicēšanas datumi.

2. tabula

Kopsavilkuma ziņojumu termiņi un faktiskie publicēšanas datumi

Kopsavilkuma ziņojums	Termiņš	Publicēšanas datums	Kavēšanās
2002.–2004. g.	2006. gada novembris	2007. gada decembris	13 mēneši
2005.–2007. g.	2009. gada novembris	2011. gada decembris	25 mēneši
2008.–2010. g.	2012. gada novembris	2014. gada jūnijs	19 mēneši
2011.–2013. g.	2015. gada novembris	2016. gada oktobris	11 mēneši

43

Saskaņā ar 2013. gadā publicētu pētījumu³¹ iemesls nepilnīgam un novēlotam dalībvalstu ieguldījumam bija dalībvalstu sniedzamās informācijas sarežģītība (parametru skaita un detalizētas informācijas apjoma ziņā).

44

Attiecībā uz pārskata periodu no 2011. līdz 2013. gadam lielākā daļa dalībvalstu datus iesniedza noteiktajā termiņā (līdz 2015. gada februārim)³². Tomēr divām dalībvalstīm (Grieķijai un Itālijai) bija vajadzīgi vēl seši mēneši, lai iesniegtu datus, un viena dalībvalsts, proti, Ungārija, ziņojumu pabeidza tikai 2016. gada aprīlī, t. i., vairāk nekā gadu pēc noteiktā termiņa.

Apmeklētās dalībvalstis nav izpildījušas visus monitoringa pienākumus

45

DzŪD ļauj samazināt vai nepildīt monitoringa prasības attiecībā uz dažiem parametriem, it īpaši rādītāju parametriem. Kopumā dalībvalsts var samazināt testējamo paraugu skaitu attiecībā uz dažiem parametriem, ja

1. testēto paraugu rezultāti vismaz divus gadus pēc kārtas ir nemainīgi un ievērojami labāki par robežvērtībām un
2. neviens faktors nevarētu radīt ūdens kvalitātes pasliktināšanos pēc parauga ņemšanas³³.

46

Transponējot Komisijas Direktīvu (ES) 2015/1787, dalībvalstīm ir iespēja piemērot izņēmumus attiecībā uz parametriem un paraugu ņemšanas biežumu, ja vien tiek veikta riska novērtēšana³⁴ (sk. 61.–63. punktu).

47

Visu triju apmeklēto dalībvalstu tiesību akti atbilst DzŪD monitoringa prasībām. Tomēr Palāta atklāja vairākas neatbilstības faktiski veiktajā monitoringā. Trīsgadu ziņojumos ir norādīts to LŪAZ īpatsvars, kurām veikts visu parametru monitorings. Ziņojumos par 2011.–2013. gadu Palāta konstatēja, ka visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs ne visām LŪAZ tika veikts visu parametru monitorings, turklāt netika sniegts nekāds pamatojums vai paskaidrojums par iespējamiem monitoringa izņēmumiem. Piemēram, tika ziņots, ka mikroelementu³⁵ monitorings ir veikts vidēji 81 % LŪAZ Bulgārijā un Ungārijā un tikai 41 % LŪAZ Rumānijā.

48

Tas apstiprinājās arī attiecībā uz dažiem pārbaudītajiem ERAF/KF projektiem, kur Palāta konstatēja, ka monitorings nebija veikts saskaņā ar DzŪD. Proti, testēto parametru skaits bija mazāks par DzŪD noteikto.

49

Bulgārijā valsts iestādes atzīst nepietiekama monitoringa problēmu. Kā norādīts Bulgārijas valsts ziņojumā par vidi 2012. gadā, lielākā daļa ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju attiecībā uz dažiem parametriem (tādiem kā benzo(a)pirēns, antimons, dzīvsudrabs un policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži) nav izpildījuši DzŪD monitoringa prasības daudzuma un biežuma ziņā³⁶. Turklāt ne visām lielajām ūdens apgādes zonām tika veikts visu parametru monitorings. Iepriekš minēto parametru monitorings tika veikts tikai vidēji 66 % LŪAZ.

50

Turklāt saskaņā ar provizoriskajiem datiem par 2014. un 2015. gadu visās MŪAZ netika veikts dažu parametru, piemēram, hroma, dzelzs un enterokoku, monitorings: dzelzs monitorings tika veikts aptuveni 90 % MŪAZ un hroma un enterokoku monitorings — aptuveni 80 % MŪAZ. Tā kā MŪAZ Bulgārijā apkalpo aptuveni 1,7 miljonus iedzīvotāju³⁷, tas nozīmē, ka MŪAZ, kurās nav testēta enterokoku klātbūtne, apkalpo aptuveni 330 000 cilvēku. Tajā pašā laikā neatbilstības līmenis testētajās MŪAZ bija virs 2 %.

51

Saskaņā ar Bulgārijas iestāžu sniegto informāciju valstī ir nepietiekami laboratoriju resursi: pilnas paraugu pārbaudes var veikt tikai sešās no 28 reģionālo veselības inspekciju laboratorijām, un bromu var testēt tikai divās no tām. 2014.–2020. gada darbības programmā “Vide” pašlaik tiek veikta reģionālo veselības inspekciju analīzes spēju uzlabošana.

EVA veiktajās dalībvalstu atbilstības ziņojumu pārbaudēs neatbilstības netika atklātas

52

Dalībvalstu sniegtos atbilstības monitoringa datus Komisijas vārdā pārbauda EVA. Tās veiktās dokumentu pārbaudes neietver pārbaudes uz vietas un tādējādi pēc būtības ir ierobežotas darbības tvēruma ziņā. Ir arī gadījumi, kad ticamības pārbaudes būtu ļāvušas EVA atklāt šādas neatbilstības dalībvalstu ziņojumos:

• neprecizitātes attiecībā uz koliformas parametra analīžu kopējo skaitu (un no tā izrietošo pārsniegšanas gadījumu biežumu) Rumānijā (sk. 4. izcēlumu) un
• kļūdu attiecībā uz nitrītu parametru Bulgārijā, kas patiesībā ir nitrātu parametrs.

Trūkst informācijas par monitoringa prasību izpildi attiecībā uz mazām ūdens apgādes zonām

53

MŪAZ nodrošina dzeramo ūdeni aptuveni 65 miljoniem cilvēku ES. Pamatojoties uz 2010. gada datiem, Komisija lēsa, ka visā ES vairāk nekā vienai trešdaļai MŪAZ netiek veikts pienācīgs monitorings vai to piegādātais dzeramais ūdens neatbilst visiem kvalitātes standartiem⁴¹. To MŪAZ īpatsvars, kurām visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs 2010. gadā netika veikts pienācīgs monitorings, bija augsts: 44 % Rumānijā, 60 % Ungārijā un gandrīz 100 % Bulgārijā; salīdzinājumam — vidējais rādītājs ES ir 27 %.

54

Attiecībā uz pārskata periodu no 2011. līdz 2013. gadam gandrīz puse dalībvalstu sniedza informāciju par MŪAZ un ziņoja par kopējo (visu parametru) atbilstību virs 98 %⁴². Komisija pārbaudīja MŪAZ atbilstību, 2016. gada vasarā veicot aptauju. 21 dalībvalsts atbildēja uz aptaujas jautājumiem un apstiprināja, ka mikrobioloģisko rādītāju kopējā atbilstība ir 98 %.

55

Tomēr saskaņā ar DzŪD ziņošana par MŪAZ nav obligāta. Komisija nevar pārbaudīt, vai monitorings notiek tā, kā par to ir ziņots, un tai jāpieņem, ka dalībvalstis sniedz ziņojumus godprātīgi saskaņā ar lojālas sadarbības principu⁴³.

56

Tomēr nav skaidrs, vai tā patiešām notiek, un Komisija pēdējos gados ir īstenojusi vairākas iniciatīvas, lai mudinātu dalībvalstis veikt MŪAZ pienācīgu monitoringu. 2011. gadā Komisija publicēja pētījumu par riska novērtējuma īstenošanu attiecībā uz mazām ūdensapgādes sistēmām⁴⁴. Turklāt 2014. gadā Komisija izdeva norādījumu dokumentu, ietverot labāko praksi attiecībā uz mazām ūdensapgādes sistēmām⁴⁵. Šo norādījumu rezultāti uzlabota MŪAZ monitoringa ziņā būs redzami tikai 2018. gada sākumā, kad dalībvalstis nosūtīs datus par nākamo pārskata periodu (2014.–2016. gads).

Informācija patērētājiem par dzeramā ūdens kvalitāti nav viegli pieejama

57

Dalībvalstīm ir jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejama atbilstīga un atjaunināta informācija par dzeramā ūdens kvalitāti⁴⁶. Visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs šī prasība ir pareizi transponēta valsts tiesību aktos.

58

Tomēr Palāta konstatēja, ka Komisija nav publicējusi nekādus norādījumus dalībvalstīm par to, kā šīs DzŪD prasības izpildīt. 2016. gadā veiktajā novērtējuma pētījumā tika konstatēts, ka dalībvalstis un pat ūdens piegādātāji vienā dalībvalstī ļoti atšķirīgā veidā nodrošina šādas informācijas pieejamību patērētājiem⁴⁷.

59

Attiecībā uz pārbaudītajiem ERAF/KF projektiem Palāta konstatēja, ka patērētājiem šāda informācija ne vienmēr ir viegli pieejama, ja vien to nepieprasa paši iedzīvotāji vai nav noticis negadījums ūdensapgādes tīklā. Ungārijā informācija, kas pieejama patērētājiem 2017. gadā, attiecas uz 2014. gadu⁴⁸. Vienā Bulgārijas⁴⁹ un vienā Rumānijas projektā⁵⁰ patērētājiem pieejamā informācija attiecas uz 2015. gadu. Citā Rumānijas projektā⁵¹ informācija vispār nebija publicēta — to sniedza tikai pēc pieprasījuma. Šajā gadījumā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietne pēc revīzijas apmeklējuma tika atjaunināta, un 2017. gada februārī tika publicēti dati par 2016. gadu.

Dzeramā ūdens direktīvas pārskatīšana ir iekļauta Komisijas 2017. gada darba programmā

Pēc tam, kad Komisija 2003., 2008. un 2013. gadā bija pārskatījusi DzŪD, 2015. gada oktobrī šo direktīvu pirmo reizi grozīja

60

Vismaz reizi piecos gados Komisija pārskata direktīvas pielikumus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus grozījumiem⁵². Pirmā pārskatīšana tika veikta 2003. gadā. Veicot šo pārskatīšanu, Komisija organizēja apspriešanos ar Veselības vai Vides ministriju, ūdenssaimniecības asociāciju un pētniecības grupu pārstāvjiem, kuri uzsvēra, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš mikrobioloģiskajai uzraudzībai, jo patērētāji vairāk cieš no infekcijām nekā no saindēšanās.

61

Veicot otro pārskatīšanu 2008. gadā, Komisija pasūtīja ārējo pētījumu par DzŪD iespējamo pārskatīšanu⁵³. Šajā pētījumā tika ieteikts Dzeramā ūdens direktīvā iekļaut dzeramā ūdens drošības plānu (DzŪDP). DzŪDP jēdziens, ko 2004. gadā ieviesa Pasaules Veselības organizācija (PVO), ietver visaptverošu riska novērtēšanas un riska pārvaldības pieeju, kas aptver visus ūdens apgādes posmus — no ieguves līdz patērētājam⁵⁴. Pētījumu atjaunināja 2010. gadā, koncentrējoties uz DzŪDP. Pēc šiem abiem pētījumiem Komisija 2010. gada novembrī secināja, ka DzŪD pārskatīšana tobrīd nav vajadzīga.

62

No 2013. gada Komisija organizēja virkni sanāksmju un semināru saistībā ar DzŪD īstenošanu un iespējamu trešo pārskatīšanu⁵⁵. Pamatojoties uz šo trešo pārskatīšanu, Komisija nolēma pārstrādāt DzŪD II un III pielikuma tekstu.

63

Direktīva, ar ko groza DzŪD II un III pielikumu, tika pieņemta 2015. gada oktobrī, un 24 mēnešu laikā dalībvalstīm tā jātransponē savos tiesību aktos⁵⁶. Jaunajā II pielikumā ir paredzēta iespēja dzeramā ūdens monitoringu veikt elastīgāk, ja vien ir veikts riska novērtējums saskaņā ar ūdens drošuma plāna pieejas principiem, kas izklāstīti PVO Dzeramā ūdens kvalitātes pamatnostādnēs. Tas ļaus monitoringa resursus izmantot tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi, un, ja vien to ļauj riska novērtējuma rezultāti, apsvērt iespēju monitoringa apjomu samazināt. Jaunajā III pielikumā ir noteiktas parametru analīzes pārskatītās specifikācijas.

Komisija konstatēja, ka ir vajadzīga DzŪD turpmāka pārskatīšana, lai novērstu citus trūkumus

64

Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Right2Water” (sk. 19. punktu) un saistībā ar normatīvās atbilstības programmu (REFIT) Komisija 2014. gada decembrī uzsāka pētījumu par DzŪD. Šā pētījuma mērķis bija atbalstīt novērtējumu par to, vai ir vajadzīga DzŪD pārskatīšana, un to publicēja 2016. gada maijā⁵⁷.

65

Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisija 2016. gada decembrī pieņēma Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā tā secināja, ka DzŪD ir sasniegusi savu mērķi veicināt cilvēku veselības aizsardzību⁵⁸. Vienlaikus tajā ir noteiktas arī vairākas jomas, kurās jāveic uzlabojumi, it īpaši tas attiecas uz vajadzību

• pārskatīt parametrus, lai labāk ņemtu vērā drošības plānošanu un uz risku balstītu pieeju;
• pastiprināt DzŪD noteikumus, lai nodrošinātu atjauninātas informācijas pieejamību patērētājiem, un
• risināt jautājumu par materiāliem, kas ir saskarē ar dzeramo ūdeni.

66

Komisija 2015. gada novembrī uzsāka pētījumu par materiāliem, kas ir saskarē ar dzeramo ūdeni, un tas tika publicēts 2017. gada martā⁵⁹. Pašlaik tiek veikts ietekmes novērtējums, ko arī ir plānots publicēt līdz 2017. gada beigām. Tas palīdzēs Komisijai veikt DzŪD pārskatīšanu, kura iekļauta Komisijas 2017. gada darba programmā⁶⁰.

67

Turklāt 2015. gada decembrī Komisija uzsāka dzeramā ūdens parametru pārskatīšanas projektu, ko īsteno sadarbībā ar PVO Eiropas reģionālo biroju. 18 mēnešus ilgajā projektā tiks pārskatīti un novērtēti jaunākie pieejamie pierādījumi, lai varētu ierosināt pārskatītu parametru sarakstu, ko iekļaut pārskatītās DzŪD I pielikumā⁶¹.

Pēc visu pārbaudīto ERAF/KF projektu īstenošanas dzeramā ūdens kvalitāte attiecīgajos apgabalos uzlabojās, bet ūdens zudumi joprojām ir kopīga problēma

68

Revīzijas laikā Palāta pārbaudīja deviņus ERAF/KF projektus, pa trim katrā no apmeklētajām dalībvalstīm, lai novērtētu ES finansēto projektu ieguldījumu DzŪD mērķu sasniegšanā. Pārskats par pārbaudītajiem projektiem ir sniegts 2. attēlā. Papildu informācija par katru projektu ir pieejama V pielikumā.

69

Palāta pārbaudīja, vai šie projekti piedāvā piemērotus risinājumus kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamības uzlabošanai vai ūdens zudumu samazināšanai. Palātas veiktais novērtējums balstījās uz

• projektu dokumentācijas, piemēram, pieteikumu, dotāciju nolīgumu, galīgo ziņojumu, laboratorijas protokolu un citu ar projektu īstenošanu saistīto dokumentu, pārbaudi un
• ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, projektu atbalsta saņēmēju un vadošo iestāžu pārstāvju iztaujāšanām.

70

Projektu atbalsta saņēmēji bija pašvaldības, pašvaldību apvienības vai apgabali. Visi projekti Bulgārijā un Rumānijā bija jaukti projekti: tos īstenojot, tika risināti ne vien dzeramā ūdens, bet arī ar notekūdeņiem saistīti jautājumi, kas ir viena no prioritātēm abās valstīs.

71

Pieci no deviņiem pārbaudītajiem projektiem bija lielie projekti. Šo piecu projektu sagatavošanā tika iesaistīts JASPERS⁶² (tehniskais dienests, ko kopīgi izveidojusi Komisija, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka), kas sniedza neatkarīgas konsultācijas, lai palīdzētu atbalsta saņēmējiem un kompetentajām valstu pārvaldes iestādēm.

72

Attiecībā uz visiem pārbaudītajiem projektiem Palāta konstatēja, ka situācija pirms to īstenošanas, ieskaitot informāciju par ūdens kvalitāti, iedzīvotājiem, kuriem ir pieejams pieslēgums, un ūdens apgādes tīkla stāvokli (piemēram, infrastruktūras vecumu un ūdens zudumu īpatsvaru), tika pienācīgi novērtēta un aprakstīta dotācijas pieteikumā.

Pārbaudītie ERAF/KF projekti, kas bija pabeigti, kopumā sasniedza lielāko daļu mērķu, tomēr dažkārt to īstenošana aizkavējās

Projektu sasniegumi

73

Palāta pārbaudīja mērķus un rādītājus, kas noteikti pabeigtajiem ERAF/KF projektiem. Palāta secināja, ka to galvenie mērķi — uzlabot ūdens kvalitāti, palielināt piekļuvi dzeramajam ūdenim vai samazināt ūdens zudumus —, kas noteikti attiecīgajās izmaksu un ieguvumu analīzēs, priekšizpētēs, dotāciju nolīgumos vai projektu pieteikumos (sk. 3. tabulu), ir sasniegti.

3. tabula

Pārbaudīto ERAF/KF projektu galvenie mērķi

Dalībvalsts	Pārbaudīto projektu galvenie mērķi	Galvenās darbības, kas saistītas ar dzeramo ūdeni
Bulgārija	Uzlabot ūdens kvalitāti Samazināt ūdens zudumus	Ūdens apstrādes iekārtas un sūkņu staciju rekonstrukcija (lielais projekts) un veco cauruļvadu nomaiņa.
Ungārija	Uzlabot ūdens kvalitāti	Ūdens sadales tīkla atjaunošana un jaunu sūkņu staciju izveide, savienojuma izbūve starp pašreizējo sadales tīklu un jaunajām ūdens ražošanas sistēmām, jaunu aku būvniecība, lai varētu izmantot jaunas ūdens bāzes, un jaunu ūdens apstrādes iekārtu būvniecība.
Rumānija	Uzlabot ūdens kvalitāti Palielināt piekļuvi dzeramajam ūdenim Samazināt ūdens zudumus	Ūdens apstrādes iekārtu atjaunošana un būvniecība, ūdens aku un rezervuāru būvniecība, ūdens sadales tīkla paplašināšana un atjaunošana.

74

Bulgārijā, īstenojot lielo projektu Gabrovā, tika veikta ūdens apstrādes iekārtas un sūkņu staciju rekonstrukcija (sk. 4. fotoattēlu). Turklāt visos trīs projektos tika atjaunoti tīkla cauruļvadi un saņemtas darbības atļaujas.

75

Ungārijā veiktā testa rezultāti uzrādīja uzlabotu ūdens kvalitāti visos trīs pārbaudītajos projektos. Tomēr divi projekti (Bēkēšā un Seksārdā) revīzijas apmeklējuma laikā vēl netika īstenoti. Turklāt vienam projektam (Seksārdā) būs vajadzīgi turpmāki ieguldījumi, lai nodrošinātu ilgtermiņa atbilstību DzŪD. Tas ir saistīts ar sliktu plānošanu (sk. 5. izcēlumu).

76

Rumānijā viens no trim pārbaudītajiem projektiem, proti, Klužas un Selažas žudecos īstenotais projekts, kura mērķi bija uzlabot dzeramā ūdens apstrādi un sadali, tos sasniedza, bet projekts Kelerašu žudecā tos sasniedza tikai daļēji (sk. 6. izcēlumu).

77

Arī trešais projekts, ko īsteno Konstancas reģionā, ir sasniedzis iznākuma rādītājus attiecībā uz fiziskās infrastruktūras atjaunošanu vai būvniecību⁶⁴, bet darbības rezultātu mērķu sasniegšanu varēs pārbaudīt tikai 2019. gadā, kad būs pabeigta laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam finansētā būvdarbu daļa (sk. 79. punktu).

78

Projektu atbalsta saņēmējiem Bulgārijā pabeigšanas posmā bija jāziņo vadošajām iestādēm par projektu tiešajiem rezultātiem un finansiālo īstenošanu, bet ne par projektu ietekmi. Piemēram, ūdens zudumi un pakalpojumu pārrāvumi bija galvenās dzeramā ūdens problēmas, kuras bija plānots atrisināt ar Bulgārijā īstenotajiem projektiem. Dotāciju nolīgumos gan nebija īpašu rādītāju attiecībā uz šiem diviem aspektiem. Tomēr Palāta varēja apstiprināt, ka visi pārbaudītie ERAF/KF projekti palīdzēja samazināt ūdens zudumus un pakalpojumu pārrāvumus.

Kavēšanās projektu īstenošanā

79

Visi Ungārijā un Rumānijā pārbaudītie projekti noslēdzās vēlāk nekā plānots. Ungārijas projekti tika pabeigti ar sešu līdz astoņu mēnešu kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnējos dotāciju nolīgumos noteikto termiņu. Divi no trim Rumānijas projektiem aizkavējās par vairāk nekā 30 mēnešiem. Trešais projekts, kuru bija paredzēts pabeigt 2015. gada novembrī, uzņēmēja maksātnespējas dēļ tika pagarināts līdz 2014.–2020. gada plānošanas periodam, un prognozētais pabeigšanas laiks tagad ir 2019. gada beigas. Ievērojami labāka situācija ir Bulgārijā, kur divi projekti noslēdzās ar nelielu triju mēnešu kavēšanos un trešais tika pabeigts laikā.

Projektu finansiālā īstenošana

80

Ungārijā tikai vienā no pārbaudītajiem projektiem tika ievērotas sākotnējās izmaksu aplēses. Pārējo divu pārbaudīto projektu (Bēkēšā un Seksārdā) galīgās izmaksas par attiecīgi vairāk nekā 20 % un 9 % pārsniedza dotācijas nolīgumā noteiktās kopējās izmaksas. Abos gadījumos pēc publiskā iepirkuma procedūras pieaugums bija saistīts ar būvniecības izmaksām, kas bija augstākas par aplēstajām. Vadošā iestāde šo izmaksu pieaugumu pieņēma un vairākas reizes grozīja dotācijas nolīgumu. Tas radīja arī attiecīgu ES finansējuma palielinājumu.

81

Savukārt Bulgārijā un Rumānijā pārbaudīto projektu galīgās izmaksas bija ievērojami zemākas (par 19 % līdz 33 %) par dotācijas nolīgumā paredzēto budžetu. Tas galvenokārt bija saistīts ar ietaupījumiem publiskā iepirkuma procedūrās. Viena lielā projekta gadījumā Bulgārijā (Gabrovā) izmaksu samazinājums bija saistīts arī ar projekta darbības jomas pārskatīšanu (sk. 7. izcēlumu).

Zudumi dzeramā ūdens apgādes sistēmā joprojām ir lieli

82

Ūdens zudumus veido galvenokārt ūdens, kas noplūst no sistēmas, pirms sasniedz galapatērētāju (tehniskie vai fiziskie zudumi), un ūdens, par ko netiek pienācīgi samaksāts, piemēram, izmantojot nelikumīgu pieslēgumu vai nepareizi uzskaitot patēriņu (komerciālie vai acīmredzamie zudumi)⁶⁵. Ja pirmajā gadījumā nevajadzīgi palielinās ražošanas izmaksas (jo ir jāražo vairāk ūdens nekā vajadzīgs), otrajā gadījumā netiek gūti ieņēmumi. Ūdens zudumus parasti aprēķina, pamatojoties uz līdzsvaru starp ūdeni, kas ieplūst sistēmā, un ūdeni, kas izplūst no tās.

83

Saskaņā ar Pasaules Bankas 2015. gada pētījumu⁶⁶ ūdens zudumu vidējais līmenis ES 2012. gadā bija aptuveni 34 %. No visām apmeklētajām dalībvalstīm tikai Ungārija ziņoja par zemāku līmeni (24 %). Rumānija ziņoja, ka ūdens zudumi ir aptuveni 40 %, un Bulgārija — vairāk nekā 60 % (sk. 3. attēlu). Visās trijās dalībvalstīs ūdens zudumi laikposmā no 2005. gada (vai 2007. gada Rumānijā) līdz 2013. gadam faktiski pieauga. Ziņoto ūdens zudumu pieaugums, it īpaši Rumānijā, ir galvenokārt saistīts ar uzlabotu uzskaites sistēmu, kas ļauj precīzāk uzskaitīt noplūdes.

84

Visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs Komisija konstatēja vajadzību laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paaugstināt ūdens izmantošanas efektivitāti, tostarp samazinot ūdens zudumus⁶⁷. Turklāt 2015. gadā Komisija publicēja ES atsauces dokumentu par labu praksi noplūžu pārvaldības jomā, lai palīdzētu dalībvalstīm atrisināt šos jautājumus un sniegtu norādījumus par to, kā izstrādāt politiku, lai ūdensapgādes uzņēmumi visā ES efektīvāk izmantotu ūdeni⁶⁸. Attiecībā uz Bulgāriju vajadzība uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu kopš 2012. gada ir arī uzsvērta konkrētai valstij adresētajos Padomes ieteikumos⁶⁹.

85

Ungārijas Ūdensapgādes uzņēmumu apvienība 2008. gadā veica salīdzinošo vērtēšanu, kurā tika secināts, ka vidējie ūdens zudumi Ungārijā 2008. gadā bija aptuveni 15–17 % (aptuveni 10–13 % četriem pakalpojumu sniedzējiem ar labākajiem rezultātiem un 40 % sliktākajiem). 2007.–2013. gada plānošanas periodā ūdens zudumu samazināšana līdz mazāk par 20 % bija viens no ES līdzfinansēto projektu atlases kritērijiem.

86

Rumānijā ūdens zudumi tīklā tiek uzskatīti par pieņemamiem, ja tie ir mazāki par 15 % no kopējā ūdens daudzuma, kas nonāk sadales sistēmā⁷⁰. Atjaunošanas vai modernizācijas darbi attiecīgā gadījumā ir obligāti, ja ūdens zudumi (no ieguves līdz lietotājam) pārsniedz 20 %. Tomēr, ņemot vērā 2007.–2013. gada plānošanas periodā ierobežoto finansējumu, prioritāte tika piešķirta ūdens pieejamības uzlabošanai un līdz ar to — ūdens tīkla paplašināšanai.

87

Bulgārijā ūdens zudumi salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir ļoti lieli (60 %). Katram ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam ir noteikti individuāli mērķi ūdens zudumu samazināšanai, kuri jāsasniedz līdz 2021. gadam. Ir noteikts arī valsts mērķis — 49 %, kas jāsasniedz līdz 2026. gadam⁷¹. Turklāt ūdensapgādes un kanalizācijas nozares stratēģijā 2014.–2023. gadam ir izvirzīts ūdens zudumu mērķis, kas jāsasniedz valsts līmenī, — 30 % līdz 2039. gadam⁷².

88

Situācija attiecībā uz ūdens zudumiem pirms un pēc pārbaudīto projektu īstenošanas ir parādīta 4. tabulā. Pēc deviņu pārbaudīto ERAF/KF projektu īstenošanas visos gadījumos, izņemot vienu, ūdens zudumi samazinājās (sk. 76. punktu un 6. izcēlumu). Tomēr saskaņā ar jaunāko informāciju arī šajā projektā kopš tā pabeigšanas ūdens zudumi ir samazinājušies.

4. tabula

Ūdens zudumi pirms un pēc pārbaudīto projektu īstenošanas

Dalībvalsts	Projekti	Ūdens zudumi pirms projekta	Mērķis	Ūdens zudumi pēc projekta
Bulgārija	1. projekts (Gabrova)1	73 %	39 %	44 %
	2. projekts (Veliko Tarnova)1	70 % (projekta apgabalā)	20 %	20 % (projekta apgabalā)
	3. projekts (Panagjurište)1	60 % (projekta apgabalā)	Nav noteikts	44 % (projekta apgabalā)
Ungārija	1. projekts (Bēkēša)	30 %	Nav noteikts	28 %
	2. projekts (Seksārda)	13 %	Nav noteikts	10,9 %
	3. projekts (Ģemrē)	8,8 %	Nav noteikts	7,7 %
Rumānija	1. projekts (Keleraši)1	34 % (sadales sistēmā)	19 %	50,4 % (visā sistēmā, ietverot ieguvi un apstrādi)
	2. projekts (Konstanca)1	64 %	45,2 %	44 %
	3. projekts (Kluža)1	42 %	36 %	36,9 %

Papildus ES līdzfinansējumam joprojām ir vajadzīgi ievērojami līdzekļi, lai nodrošinātu kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību un ES finansēto ieguldījumu pienācīgu uzturēšanu

89

Palāta novērtēja, vai apmeklētās dalībvalstis ir apzinājušas papildu finansējuma vajadzības, lai nodrošinātu kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi iedzīvotājiem, un apjomu, cik lielā mērā to var nodrošināt no valsts publiskajiem un privātajiem resursiem. Palāta arī pārbaudīja, vai, nosakot ūdens tarifus, ir pienācīgi ņemts vērā izmaksu atgūšanas princips, lai pastāvošo infrastruktūru varētu pienācīgi uzturēt.

Aplēstais ieguldījumu deficīts visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs līdz 2020. gadam ir 6 miljardi EUR

90

Finansiālais atbalsts no ES budžeta nedrīkst aizstāt valsts publiskos izdevumus⁷³. Tas nozīmē, ka jābūt pieejamiem pietiekamiem valsts publiskajiem un privātajiem resursiem, lai ilgtermiņā nodrošinātu ieguldījumu pienācīgu līmeni un uzturētu ar ES finansējumu izveidoto infrastruktūru arī pēc tam, kad valsts vairs nesaņem turpmāku ES finansējumu.

91

Turklāt par vienu izdevumu pozīciju var saņemt atbalstu tikai no viena ES fonda vai instrumenta⁷⁴. Dzeramā ūdens projektiem, kurus uzskata par tādiem, no kuriem gūst ieņēmumus, finansējumu var saņemt tikai par attiecināmajiem izdevumiem, no kuriem atskaitīti iespējamie neto ieņēmumi. Neto ieņēmumos ņem vērā ne tikai ienākošo, bet arī izejošo naudas plūsmu, tādu kā darbības (tostarp uzturēšanas) izmaksas un ieguldījumu aizvietošanas izmaksas noteiktā pārskata periodā.

92

Kopumā ERAF/KF piešķīrumi ar dzeramo ūdeni saistītajiem ieguldījumiem ES-13 dalībvalstīs plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam bija aptuveni 4 miljardi EUR, un 2014.–2020. gada plānošanas periodam ir plānoti aptuveni 3,4 miljardi EUR. ERAF/KF piešķīrumi ar dzeramo ūdeni saistītajiem projektiem visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodos kopā sasniedz aptuveni 3,7 miljardus EUR (sk. 5. tabulu).

5. tabula

ERAF/KF piešķīrumi ar dzeramo ūdeni saistītajiem projektiem Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā

Summas miljonos EUR	2007.–2013. g.	2014.–2020. g.	Kopā
Bulgārija	166	145	311
Ungārija	529	216	745
Rumānija	1 388	1 261	2 649
Kopā	2 083	1 622	3 705

93

Bulgārija 2014. gadā pieņēma ūdensapgādes un kanalizācijas nozares stratēģiju 2014.–2023. gadam⁷⁵ ar mērķi uzlabot ūdens pakalpojumu kvalitāti un sasniegt ES vides standartus. Saskaņā ar šo dokumentu ieguldījumu vajadzības attiecībā uz dzeramo ūdeni (ieguve, apstrāde, transportēšana un sadale) laikposmā no 2014. līdz 2023. gadam ir novērtētas aptuveni 2,5 miljardu EUR (5 miljardu BGN) apmērā. Salīdzinājumam — ES finansējums 2014.–2020. gadam, kas piešķirts ar dzeramo ūdeni saistītajiem ieguldījumiem Bulgārijā, ir aptuveni 145 miljoni EUR. Tas nozīmē aptuveni 1600 miljonus EUR lielu ieguldījumu deficītu⁷⁶ Bulgārijā līdz 2020. gadam.

94

Rumānijā, lai nodrošinātu atbilstību kvalitātes standartiem un DzŪD noteiktajiem termiņiem, varas iestādes 2004. gadā pieņēma “Īstenošanas plānu par dzeramā ūdens kvalitāti”, kurā tās noteica vajadzīgos pasākumus attiecībā uz dzeramā ūdens piegādi un saistītās finansiālās vajadzības līdz 2015. gada beigām, kas tika aplēstas 5,6 miljardu EUR apmērā. Vēlāk šī summa tika pārskatīta 2014.–2020. gada darbības programmā “Lielā infrastruktūra”, sasniedzot 5,8 miljardus EUR papildus ieguldījumiem, kas jau veikti laikposmā no 2007 līdz 2013. gadam (ES ieguldījums 1,38 miljardu EUR apmērā). Salīdzinājumam — ES finansējums 2014.–2020. gadam, kas piešķirts ar dzeramo ūdeni saistītajiem ieguldījumiem Rumānijā, ir aptuveni 1,26 miljardi EUR. Tas nozīmē aptuveni 4540 miljonus EUR lielu ieguldījumu deficītu Rumānijā līdz 2020. gadam.

95

Visbeidzot, lai uzlabotu ūdens kvalitāti, papildu valsts vai citi resursi būs vajadzīgi arī Ungārijā, kaut arī daudz mazākā mērā. Saskaņā ar 2013. gadā veiktu novērtējumu aplēstās ieguldījumu vajadzības ūdens kvalitātes uzlabošanai Ungārijā līdz 2020. gadam ir 415 miljoni līdz 460 miljoni EUR (130 000 miljoni–140 000 miljoni HUF), savukārt ES piešķīrums 2014.–2020. gada plānošanas periodam sasniedz 216 miljonus EUR (67 634 miljonus HUF)⁷⁷. Tas nozīmē aptuveni 244 miljonus EUR lielu ieguldījumu deficītu Ungārijā līdz 2020. gadam.

Lietotāju maksa par pakalpojumiem nav pietiekama, lai nodrošinātu projektu ilgtspēju

96

Ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālā ilgtspēja ir nodrošināta, ja ieņēmumi no šiem pakalpojumiem ir pietiekami, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas un atgūtu kapitāla izmaksas, tādējādi ļaujot atjaunot ieguldījumus. Tas ir izmaksu atgūšanas princips.

97

Gan attiecībā uz 2000.–2006. gada, gan arī 2007.–2013. gada plānošanas periodu Komisijas norādījumos ir ierosināts, ka ūdens tarifiem būtu jāsedz vismaz darbības un uzturēšanas izmaksas, kā arī būtiska daļa no aktīvu nolietojuma⁷⁸. Nolietojumu var uzskatīt par izmaksām, kas būs vajadzīgas infrastruktūras atjaunošanai nākotnē.

98

Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu darbības programmu apstiprināšana ir atkarīga no ex ante nosacījumu par izmaksu atgūšanu izpildes — ir vajadzīgs dažādu ūdens izmantošanas veidu pienācīgs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā⁷⁹. Tomēr pienācīga ieguldījuma noteikšana ir dalībvalstu ziņā.

99

Bulgārijā saskaņā ar stratēģiju 2014.–2023. gadam daudzu ūdenssaimniecības uzņēmumu darbības izmaksas no ūdens tarifu radītajiem ieņēmumiem netiek segtas, lai gan tarifi kopš 2008. gada ir pieauguši (ūdensapgādes tarifi no 2008. līdz 2011. gadam pieauga par 16 % — no 1,19 BGN/m³ līdz 1,38 BGN/m³). Saskaņā ar visiem stratēģijā izstrādātajiem scenārijiem, lai sasniegtu atbilstības un ilgtspējas mērķi, vidējie apvienotie ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi līdz 2024. gadam būtu faktiski jāpaaugstina aptuveni divas reizes salīdzinājumā ar 2011. gada tarifiem.

100

Izmaksu atgūšanas principa neievērošana būtiski apdraud ES līdzfinansētās infrastruktūras ilgtspēju. Piemēram, Bulgārijā katru gadu būs vajadzīgi vidēji vairāk nekā 400 miljoni EUR (800 miljoni BGN) tikai tam, lai tīkla garumu un vidējo vecumu uzturētu pašreizējā stāvoklī. Tomēr laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam tika ieguldīti mazāk nekā 100 miljoni EUR (200 miljoni BGN) vidēji gadā⁸⁰.

101

Tajā pašā laikā ūdens pakalpojumiem ir jābūt patērētājiem sociāli pieejamiem. Komisija savos norādījumos⁸¹ atsaucas uz 4 % no mājsaimniecības ienākumiem, kas ir plaši pieņemts cenu pieejamības koeficients, proti, kopējā maksa par ūdeni (dzeramo ūdeni un notekūdeni) var veidot 4 % no mājsaimniecības ienākumiem. Cenu pieejamības princips ir ņemts vērā visu triju apmeklēto dalībvalstu tiesību aktos. Bulgārijā cenu pieejamība tiek nodrošināta, ja ūdens pakalpojumu rēķina summa nepārsniedz 2,5 % no mājsaimniecības vidējiem mēneša ienākumiem attiecīgajā rajonā⁸². Rumānijā ieteicamais vispārējais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu cenu pieejamības līmenis ir 3,5 % no mājsaimniecības vidējiem mēneša ienākumiem valsts līmenī (atsevišķi pilsētām un lauku teritorijām)⁸³. Pamatojoties uz projektu pieteikumos iekļauto informāciju, tarifi tika noteikti aptuveni 2–2,5 % apmērā no mājsaimniecības vidējiem neto ienākumiem. Visbeidzot, Ungārijā konkrēts cenu pieejamības līmenis nav noteikts, lai gan cenu pieejamības princips tiesību aktos⁸⁴ ir pieminēts.

102

Bulgārijā un Rumānijā ūdensapgādes tarifus nosaka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs un apstiprina regulators⁸⁵. Abu valstu tiesību akti paredz, ka tarifiem jāsedz pakalpojumu sniegšanas izmaksas, jānodrošina efektīva un droša pakalpojumu sniegšana, vides saglabāšana un aizsardzība, kā arī sabiedrības veselība, jānovērš pārmērīgs patēriņš un jāveicina kapitālieguldījumi, lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzēja finansiālās autonomijas ievērošanu un pakalpojumu nepārtrauktību⁸⁶.

103

Turklāt Rumānijā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri īsteno ES fondu finansētos projektus, ir jāizveido rezerves fonds uzturēšanas, nomaiņas un attīstības darbībām visā ieguldījumu periodā. Tas jāveido, izmantojot ieņēmumus no ūdens pakalpojumiem, un tāpēc jāņem vērā, nosakot tarifus⁸⁷. Tomēr divos no trim pārbaudītajiem projektiem rezerves fonds, nosakot tarifus, netika ņemts vērā. Saskaņā ar viena pārbaudītā projekta (Keleraši) ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja teikto šā fonda iekļaušana tarifu struktūrā radītu maksu, kas būtu pārāk augsta, lai vietējie patērētāji to varētu atļauties. Šādā situācijā uzturēšana var neatbilst standartiem, iekārtu nomaiņa ilgākā laika posmā var kļūt neiespējama un var tikt apdraudēta ūdens infrastruktūras ilgtspēja.

104

Ungārijā ir jānodrošina izmaksu atgūšana pilnā apmērā un, sākot ar 2012. gadu, ar atbildīgā ministra dekrētu ir sīki jāizstrādā prasības tarifu noteikšanai valsts līmenī⁸⁸. Tajā pašā tiesību aktā ir noteikts, ka 2012. gada tarifus var paaugstināt ne vairāk kā par 4,2 % salīdzinājumā ar 2011. gada tarifiem. Tam sekojošajā 2013. gada likumā⁸⁹ ir noteikts, ka tarifi no 2013. gada jūlija ir jāsamazina par 10 % salīdzinājumā ar 2012. gada tarifiem. Tā kā neviens dekrēts par tarifu noteikšanu vēl nav pieņemts, kopš tā laika tarifi ir saglabājušies nemainīgi.

105

Attiecībā uz visiem trim pārbaudītajiem projektiem Ungārijā 2016. gada tarifi bija par vidēji 15 % zemāki nekā tie, kas paziņoti pieteikumos un izmantoti projektu novērtēšanai. Tas nozīmē, ka izmaksu atgūšana nav iespējama un līdz ar to nevar pienācīgi veikt uzturēšanu, kā arī var nepietikt rezervju, lai ilgtermiņā nomainītu aprīkojumu un tādējādi nodrošinātu ūdens infrastruktūras ilgtspēju.

106

Līdzīgi jautājumi attiecībā uz risku, ka radītie ieņēmumi nebūs pietiekami, lai nodrošinātu ES finansētās infrastruktūras darbību un uzturēšanu, jau agrāk tika uzsvērti vairākos Palātas ziņojumos⁹⁰.

Secinājumi un ieteikumi

107

Kopumā Palāta konstatēja, ka kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamība un piegāde iedzīvotājiem Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies. Tas lielā mērā ir saistīts ar ievērojamajiem ERAF un KF ieguldījumiem, kas veikti pēdējos gados. Tomēr joprojām ir apgabali, kuros ūdens piegādi iedzīvotājiem nodrošina publisks ūdens apgādes tīkls, kas vēl pilnībā neatbilst 1998. gada Dzeramā ūdens direktīvā izklāstītajiem ES standartiem. Turklāt arī turpmāk ir un būs vajadzīgi ievērojami valsts publiskie un privātie ieguldījumi, lai nodrošinātu kvalitatīva ūdens pieejamību visiem šo dalībvalstu iedzīvotājiem un garantētu, ka ES finansētie ieguldījumi ūdensapgādes iekārtās tiks pienācīgi uzturēti.

1998. gada Dzeramā ūdens direktīva līdz 2016. gada beigām bija ieviesta lielākajā daļā aspektu

108

Komisija cieši uzrauga visu triju apmeklēto dalībvalstu atbilstību DzŪD prasībām un vajadzības gadījumā izmanto pārkāpumu procedūras. Kad Ungārija un Rumānija pievienojās ES, tām tika piešķirti vairāki izņēmumi, un citus izņēmumus šīs dalībvalstis noteica vēlākā posmā. Par šiem izņēmumiem dalībvalstīm ir nekavējoties jāinformē Komisija, ja tie attiecas uz lielām ūdens apgādes zonām (LŪAZ), bet mazu ūdens apgādes zonu (MŪAZ) gadījumā tas jādara tikai tad, kad ir piešķirts otrais izņēmuma statuss. Līdz 2016. gadam visu triju apmeklēto dalībvalstu tiesību akti atbilda Dzeramā ūdens direktīvas prasībām. Tomēr, lai gan pēdējos gados panākti būtiski ūdens kvalitātes uzlabojumi visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs, daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dzeramo ūdeni, kas neatbilst visiem ES kvalitātes standartiem (sk. 31.–41. punktu).

109

Dalībvalstu ziņojumi par dzeramā ūdens kvalitāti, kas tiek publicēti reizi trijos gados, ir galvenais instruments, ko Komisija izmanto, lai atklātu neatbilstību DzŪD noteiktajām parametru vērtībām. Palāta konstatēja vairākus trūkumus pašreizējā monitoringa kārtībā. Pirmkārt, dalībvalstis novēloti paziņo EVA datus, uz kuru pamata Komisija novērtē DzŪD īstenošanu. Piemēram, datus par pārskata periodu no 2011. līdz 2013. gadam Ungārija iesniedza tikai 2016. gada aprīlī — vairāk nekā gadu pēc noteiktā termiņa. Otrkārt, EVA (kas Komisijas vārdā pārbauda monitoringa atbilstību) neatklāja neatbilstības dalībvalstu iesniegtajos datos par 2011.–2013. gadu. Treškārt, Palāta konstatēja, ka visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs netika veikts visu DzŪD noteikto parametru monitorings, turklāt nesniedzot jebkādu pamatojumu vai paskaidrojumu par iespējamiem monitoringa izņēmumiem. Tas apstiprinājās arī attiecībā uz dažiem pārbaudītajiem ERAF/KF projektiem, kur Palāta konstatēja, ka monitorings nebija veikts saskaņā ar DzŪD un testēto parametru skaits bija mazāks par DzŪD noteikto. Visbeidzot, saskaņā ar DzŪD ziņošana par MŪAZ nav obligāta. Komisijai nav izmeklēšanas pilnvaru, un tā nevar pārbaudīt, vai monitorings notiek tā, kā par to ir ziņots. Tiek pieņemts, ka dalībvalstis sniedz ziņojumus godprātīgi saskaņā ar lojālas sadarbības principu (sk. 42.–56. punktu).

110

Dalībvalstīm ir jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejama atbilstīga un atjaunināta informācija par dzeramā ūdens kvalitāti. Visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs Palāta konstatēja, ka šī prasība ir pareizi transponēta valsts tiesību aktos, bet veids, kā tiek nodrošināta šādas informācijas pieejamība patērētājiem, dažādās valstīs būtiski atšķiras un atjaunināta informācija par ūdens kvalitāti iedzīvotājiem parasti netiek sistemātiski sniegta. Pašlaik nav nekādu Komisijas norādījumu par šo aspektu (sk. 57.–59. punktu).

111

Dzeramā ūdens direktīvas pārskatīšana ir iekļauta Komisijas 2017. gada darba programmā, lai novērstu vairākus trūkumus, ko Komisija konstatējusi, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem un zinātniskajiem ieteikumiem (sk. 60.–67. punktu).

1. ieteikums

Komisijai jāuzrauga dalībvalstu monitoringa trūkumi, pamatojoties uz pašreizējo ziņošanu, un jānodrošina Dzeramā ūdens direktīvas prasību izpilde šajā aspektā.

Īstenošanas termiņš: līdz 2018. gada beigām (līdz pašreizējā pārskata perioda beigām).

2. ieteikums

Komisijai DzŪD pašreizējās pārskatīšanas kontekstā samērīgi jārisina turpmāk minētie jautājumi:

1. uzlabot dalībvalstu informācijas sniegšanu Komisijai par izņēmumiem attiecībā uz mazām ūdens apgādes zonām;
2. piemērot ziņošanas prasības arī mazām ūdens apgādes zonām;
3. regulāri iesniegt ziņojumus, kas nodrošina, ka no dalībvalstīm tiek ievākta atjaunināta informācija par DzŪD prasību izpildi. Komisijai jāapsver tādas iespējas kā alternatīvu IT rīku izmantošana (piemēram, datu vākšana no valstu pārvaldes iestādēm), lai atvieglotu ziņojumu sagatavošanu, padarītu to ātrāku un nodrošinātu atjauninātas informācijas pieejamību;
4. uzlabot prasības attiecībā uz pietiekamas un atjauninātas informācijas sniegšanu par patērētājiem pieejamā dzeramā ūdens kvalitāti.

Īstenošanas termiņš: līdz 2017. gada beigām.

Pēc visu pārbaudīto ERAF/KF projektu īstenošanas dzeramā ūdens kvalitāte attiecīgajos apgabalos uzlabojās, bet ūdens zudumi joprojām ir kopīga problēma

112

Kopumā pārbaudītie ERAF/KF projekti savus galvenos mērķus, kas noteikti dotācijas nolīgumā vai projekta pieteikumā, proti, uzlabot ūdens kvalitāti, palielināt piekļuvi dzeramajam ūdenim vai samazināt ūdens zudumus, sasniedza. Visi pārbaudītie ERAF/KF projekti, izņemot vienu, tika īstenoti, izmantojot piemērotāko risinājumu noteikto vajadzību apmierināšanai. Turklāt pārbaudītie ERAF/KF projekti, kas bija pabeigti, sasniedza lielāko daļu mērķu, tomēr dažkārt to īstenošana aizkavējās (it īpaši Ungārijā un Rumānijā). Izmaksas, kas pārsniedza sākotnēji budžetā paredzētās izmaksas, tika konstatēti divos no trim Ungārijā pārbaudītajiem projektiem (sk. 73.–81. punktu).

113

Ūdens zudumu vidējais līmenis 2012. gadā Ungārijā bija aptuveni 24 %, Rumānijā — ap 40 % un Bulgārijā — virs 60 %. Salīdzinājumam — vidējais līmenis ES ir aptuveni 34 %. Visās trijās dalībvalstīs ūdens zudumi laikposmā no 2005. gada (vai 2007. gada Rumānijā) līdz 2013. gadam faktiski pieauga. Ziņoto ūdens zudumu pieaugums, it īpaši Rumānijā, ir saistīts ar uzlabotu uzskaites sistēmu, kas ļauj precīzāk uzskaitīt noplūdes. Attiecībā uz Bulgāriju vajadzība uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu kopš 2012. gada ir arī uzsvērta konkrētai valstij adresētajos Padomes ieteikumos. Pēc deviņu pārbaudīto ERAF/KF projektu īstenošanas visos gadījumos, izņemot vienu, ūdens zudumi samazinājās. Tomēr saskaņā ar jaunāko informāciju arī šajā projektā kopš tā pabeigšanas ūdens zudumi ir samazinājušies. Kopumā ūdens zudumi, it īpaši Bulgārijā un Rumānijā, joprojām ir lieli, un tas ietekmē ūdens sistēmas vispārējo efektivitāti un palielina izmaksas gan patērētājiem, gan arī sabiedrībai kopumā. 2007.–2013. gada plānošanas periodā tikai Ungārija izmantoja ūdens zudumu plānoto samazināšanu kā ES finansēto projektu atlases kritēriju (sk. 82.–88. punktu).

3. ieteikums

Dalībvalstīm ir jāprasa, lai plāni panākt noteiktu ūdens zudumu samazinājuma līmeni tiktu iekļauti kā atlases kritēriji attiecībā uz visiem ūdensapgādes sistēmu projektiem, kuri ļauj sasniegt valsts mērķus.

Īstenošanas termiņš: līdz 2017. gada beigām.

4. ieteikums

Komisijai ir jāatbalsta tādi dalībvalstu pasākumi, kas veicina ūdens zudumu samazināšanu. To iespējams sasniegt, piemēram, iekļaujot ūdens zudumu mazināšanu ES finansējuma tvērumā dzeramā ūdens infrastruktūras jomā vai palielinot ūdens zudumu pārredzamību.

Īstenošanas termiņš: nākamais plānošanas periods.

Papildus ES līdzfinansējumam joprojām ir vajadzīgi ievērojami līdzekļi, lai nodrošinātu kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību un ES finansēto ieguldījumu pienācīgu uzturēšanu

114

Jābūt pieejamiem pietiekamiem valsts publiskajiem un privātajiem resursiem, lai ilgtermiņā nodrošinātu ieguldījumu pienācīgu līmeni un uzturētu infrastruktūru, kas izveidota ar ES finansējumu. Finansiālais atbalsts no ES budžeta nedrīkst aizstāt dalībvalsts publiskos izdevumus. ERAF/KF piešķīrumi ar dzeramo ūdeni saistītajiem projektiem visās trijās apmeklētajās dalībvalstīs 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodā kopā sasniedz aptuveni 3,7 miljardus EUR. Tas nozīmē, ka apmeklētajām dalībvalstīm līdz 2020. gada beigām būs jāiegulda kopumā vairāk nekā 6 miljardi EUR, lai segtu savas aplēstās vajadzības. Tādējādi, visticamāk, visi vajadzīgie ieguldījumi ūdensapgādes iekārtās netiks veikti, it īpaši Bulgārijā un Rumānijā (sk. 90.–95. punktu).

115

Tāpēc ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālā ilgtspēja ir nodrošināta tikai tad, ja ieņēmumi no šiem pakalpojumiem ir pietiekami, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas un atgūtu kapitāla izmaksas, tādējādi ļaujot atjaunot ieguldījumus. Tas ir izmaksu atgūšanas princips. Tajā pašā laikā ūdens pakalpojumiem ir jābūt patērētājiem sociāli pieejamiem. Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu izmaksu atgūšanas princips ir jāievēro obligāti, lai varētu izpildīt ex ante nosacījumus. Tas nozīmē, ka 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu apstiprināšana ir atkarīga no tā, vai ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā dažādu ūdens izmantojumu ieguldījums ir pienācīgs. Tomēr pienācīga ieguldījuma noteikšana ir dalībvalstu ziņā. Kopumā nevienā no trim dalībvalstīm lietotāju maksas līmenis nebūs pietiekams, lai segtu dzeramā ūdens apgādes iekārtu darbības un uzturēšanas izmaksas (sk. 96.–106. punktu).

5. ieteikums

Dalībvalstīm:

1. jāpanāk, ka ūdens tarifi nodrošina ūdens infrastruktūras ilgtspēju, tostarp tās uzturēšanu un atjaunošanu;
2. nodrošinot pilnīgu izmaksu atgūšanu ūdens tarifu struktūrā, jāapsver iespēja vajadzības gadījumā piešķirt finansiālu vai cita veida atbalstu mājsaimniecībām, kurām ūdens pakalpojumu izmaksas ir lielākas, nekā tās var atļauties.

Paredzētais īstenošanas termiņš: nekavējoties.

Šo ziņojumu 2017. gada 5. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana IVANOVA.

Saīsinājumi un glosārijs

Revīzijas monitorings: Revīzijas monitoringa mērķis ir sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu, vai ir panākta atbilstība visām Dzeramā ūdens direktīvā noteiktajām parametru vērtībām.
Revīzijas monitorings attiecas uz visiem parametriem, kas noteikti saskaņā ar Dzeramā ūdens direktīvas I pielikumu.

Pārbaudes monitorings: Pārbaudes monitoringa mērķis ir noteikt, vai dzeramais ūdens atbilst Dzeramā ūdens direktīvā noteiktajām attiecīgajām parametru vērtībām. Tas sniedz regulāru informāciju par dzeramā ūdens organoleptisko (t. i., krāsa, smarža un konsistence) un mikrobioloģisko kvalitāti, kā arī informāciju par dzeramā ūdens apstrādes (it īpaši dezinfekcijas) efektivitāti, ja šāda apstrāde tiek izmantota.
Pārbaudes monitorings attiecas tikai uz dažiem parametriem, kas uzskaitīti Dzeramā ūdens direktīvā.

Pilsoņu iniciatīva: Eiropas pilsoņu iniciatīva ir aicinājums Eiropas Komisijai ierosināt tiesību aktus par jautājumiem, kas ir ES kompetencē. Pilsoņu iniciatīva jāatbalsta vismaz miljonam ES pilsoņu no vismaz septiņām dalībvalstīm (kopā to ir 28). Katrā no šīm septiņām dalībvalstīm ir nepieciešams minimālais parakstītāju skaits. Pilsoņu iniciatīvas procedūra un noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

Kohēzijas fonds (KF): Kohēzijas fonda mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, finansējot vides un transporta projektus dalībvalstīs, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā līmeņa.

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi (KVAI): Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi (KVAI) ir ieteikumi, kas saistīti ar strukturālajām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu ieguldījumus, kas tieši attiecas uz ESI fondu darbības jomu, kā noteikts konkrētu fondu regulās. Tos pieņem Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu.

Dzeramā ūdens direktīva (DzŪD): Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

Dzeramā ūdens drošības plāns (DzŪDP): DzŪDP jēdzienu ieviesa Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2004. gadā. Tā ir visaptveroša riska novērtēšanas un riska pārvaldības pieeja, kas aptver visus ūdens apgādes posmus — no ieguves līdz patērētājam.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrības veselības iestādēm būtu jāizstrādā DzŪDP katrai individuālai dzeramā ūdens apgādes zonai.

ES-13: ES-13 dalībvalstis ir tās, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk. Tās ir šādas: Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

Eiropas Vides aģentūra (EVA): EVA ir Eiropas Savienības aģentūra.
Tā sniedz neatkarīgu informāciju par vidi tiem, kas iesaistīti vides politikas izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā un novērtēšanā, kā arī plašai sabiedrībai. EVA vāc datus un sagatavo novērtējumus par dažādiem ar vidi saistītiem tematiem.

Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkls (Eionet): Eionet ir Eiropas Vides aģentūras (EVA) un tās dalībvalstu un sadarbības valstu partnerības tīkls. Tajā ir pati EVA, seši Eiropas tematiskie centri (ETC) un aptuveni 1000 ekspertu no 39 valstīm gandrīz 400 valsts iestādēs, kuras nodarbojas ar vides informācijas jautājumiem. Ar Eionet palīdzību EVA koordinē vides datu nosūtīšanu no atsevišķām valstīm.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF): Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības ar finansiālu atbalstu infrastruktūras izveidei un produktīviem ieguldījumiem darbvietu radīšanā, galvenokārt uzņēmumiem.

Stratēģija “Eiropa 2020”: Stratēģija “Eiropa 2020” ir ES nodarbinātības un izaugsmes stratēģija desmit gadiem. To sāka īstenot 2010. gadā, lai radītu apstākļus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Tā ietver piecus pamatmērķus, kas attiecas uz nodarbinātību, pētniecību un attīstību, klimatu un enerģētiku, izglītību, sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu.
Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija sanāksmes secinājumi saskaņā ar Komisijas paziņojumu “EIROPA 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

Ex ante nosacījumi: Ex ante nosacījumi ir nosacījumi, kas balstās uz partnerattiecību nolīgumos iepriekš noteiktiem kritērijiem un kurus uzskata par obligātiem priekšnoteikumiem šajos nolīgumos paredzētā ES atbalsta efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Sagatavojot ERAF, KF un ESF darbības programmas plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam, dalībvalstīm ir jānovērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Ja tie nav izpildīti, ir jāsagatavo rīcības plāni, lai nodrošinātu nosacījumu izpildi līdz 2016. gada 31. decembrim.

Rādītāju parametri: Rādītāju parametri ir dažādi mikrobioloģiskie, ķīmiskie un radioloģiskie parametri, kas sniedz informāciju par dzeramā ūdens apstrādes procesiem un tā organoleptiskajām īpašībām.

Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos (JASPERS): JASPERS ir tehniskās palīdzības partnerība starp trim partneriem (Eiropas Komisiju, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku). Tā sniedz neatkarīgas konsultācijas saņēmējvalstīm, lai tām palīdzētu sagatavot kvalitatīvus lielos projektus, kurus līdzfinansēs divi ES strukturālie un investīciju fondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds).

Liela ūdens apgādes zona (LŪAZ): Lielas ūdens apgādes zonas ir tās, kas vidēji piegādā vairāk nekā 1000 m³ ūdens dienā vai apkalpo vairāk nekā 5000 personu.

Lielais projekts: Projekts, kas ietver virkni ekonomiski nedalāmu darbu ar precīzu tehnisku funkciju, skaidri noteiktiem mērķiem un kopējām izmaksām, kuras novērtētas, nosakot fondu ieguldījumu, pārsniedz 50 miljonus EUR un kas parasti ir liela mēroga infrastruktūras projekts transporta, vides vai citās nozarēs, tādās kā kultūra, izglītība, enerģētika vai IKT. Komisijas apstiprinājums ir vajadzīgs vispārējā projekta līmenī.
Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu robežvērtība tika paaugstināta līdz 75 miljoniem EUR tādām darbībām, kas palīdz sasniegt 9. panta pirmās daļas 7. punktā noteikto tematisko mērķi “veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā”.

Vadošā iestāde: Vadošā iestāde ir valsts, reģionālā vai vietējā publiskā sektora iestāde (vai jebkura cita publiska vai privāta struktūra), ko darbības programmas pārvaldībai ir izraudzījusies dalībvalsts. Tās pienākumos ietilpst atlasīt finansējamos projektus, uzraudzīt projektu īstenošanu un ziņot Komisijai par finanšu aspektiem un sasniegtajiem rezultātiem. Vadošā iestāde arī piemēro finanšu korekcijas atbalsta saņēmējiem pēc revīzijām, ko veikusi Komisija, Eiropas Revīzijas palāta vai dalībvalsts attiecīgā iestāde.

Ūdens, kas nenes ieņēmumus: Ūdens, kas nenes ieņēmumus, ir galvenokārt ūdens, kas noplūst no sistēmas, pirms sasniedz galapatērētāju (tehniskie vai fiziskie zudumi), un ūdens, par ko netiek pienācīgi samaksāts, piemēram, izmantojot nelikumīgu pieslēgumu vai nepareizi uzskaitot patēriņu (komerciālie vai acīmredzamie zudumi). Ja pirmajā gadījumā nevajadzīgi palielinās ražošanas izmaksas (jo ir jāražo vairāk ūdens nekā vajadzīgs), otrajā gadījumā netiek gūti ieņēmumi. Ūdeni, kas nenes ieņēmumus, parasti aprēķina, pamatojoties uz līdzsvaru starp ūdeni, kas ieplūst sistēmā, un ūdeni, kas izplūst no tās.
Vienkāršības labad šajā ziņojumā termina “ūdens, kas nenes ieņēmumus” vietā tiks izmantots termins “ūdens zudumi”.

Darbības programma (DP): Darbības programmā ir izklāstītas dalībvalsts prioritātes un konkrēti mērķi un aprakstīts, kā noteiktā periodā (pašlaik — septiņos gados) tiks izmantoti līdzekļi (ES un valstu publiskais un privātais līdzfinansējums), lai finansētu projektus. DP ietvertajiem projektiem ir jāpalīdz sasniegt noteiktu skaitu mērķu. DP finansējumu var piešķirt no ERAF, KF un/vai ESF. Darbības programmu sagatavo dalībvalsts, un pirms jebkādu maksājumu veikšanas no ES budžeta tā jāapstiprina Komisijai. Grozījumus darbības programmās var veikt tikai plānošanas periodā, ja tam piekrīt abas puses.

Plānošanas periods: Daudzgadu periods, kurā plāno un īsteno ERAF, ESF un KF izdevumus.

Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): Saskaņā ar REFIT Komisija pastāvīgi un sistemātiski pārbauda visu ES tiesību aktu kopumu, lai konstatētu grūtības, neatbilstības un neefektīvus pasākumus un noteiktu koriģējošas darbības.

Maza ūdens apgādes zona (MŪAZ): Mazas ūdens apgādes zonas ir tās, kas vidēji piegādā līdz 1000 m³ ūdens dienā vai apkalpo mazāk nekā 5000 personu.

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību.

Ūdens apgādes zona (ŪAZ): Ūdens apgādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramais ūdens tiek iegūts no viena vai vairākiem avotiem un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par samērā vienādu.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai vadības aspektus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis George Pufan, un revīzijas vadības darbā piedalījās arī locekļa biroja vadītājs Patrick Weldon un locekļa biroja atašejs Mircea Radulescu. Revīziju veica atbildīgie vadītāji Alain Vansilliette un Myriam Cazzaniga, darbuzdevuma vadītājs Paolo Pesce un revidenti Zuzana Gullova, Zhivka Kalaydzhieva, Attila Horvay-Kovács un Ana Popescu.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017. gads

PDF	ISBN 978-92-872-7904-0	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/92090	QJ-AB-17-012-LV-N
HTML	ISBN 978-92-872-7889-0	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/505185	QJ-AB-17-012-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2017. gads

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

• Viens eksemplārs:
  • ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).
• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes:
  • Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm),
  • Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm),
  • ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/contact/index_lv.htm)
  • vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).

(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai taksofonus).

Maksas izdevumi

• Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).